Kopsavilkuma lapa

Ietekmes novērtējums, kas pievienots priekšlikumam pārskatītai Padomes 2009. gada 25. maija Direktīvai 2009/50/EK par trešo valstu valstspiederīgo ieceļošanu un uzturēšanos augsti kvalificētas nodarbinātības nolūkos (ES zilā karte)

A. Nepieciešamība rīkoties

Kāpēc? Kāda problēma tiek risināta un kāpēc tā ir ES līmeņa problēma?

ES saskaras ar pieaugošu strukturālu prasmju trūkumu un neatbilsmi konkrētās svarīgākajās nozarēs (piemēram, informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT), inženierzinātņu un veselības aprūpes nozarē), kurās nereti ir vajadzīgs augsts prasmju līmenis. Nākamajās desmitgadēs ES arī saskarsies ar demogrāfiskām problēmām, proti, sabiedrības strauju novecošanu, pakāpeniski sarūkošu darbaspēku un pieaugošu gados vecāku cilvēku apgādājamības koeficientu. Tas apdraud ES izaugsmi, inovācijas spēju un konkurētspēju, un vienlaikus ES ar citām lielām tautsaimniecībām sacenšas par talantu piesaistīšanu: pašlaik Eiropu par savu galamērķi izvēlas 48 % migrantu ar zemu izglītības līmeni no valstīm, kas nav Eiropas valstis, savukārt 68 % šādu migrantu dod priekšroku Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (ESAO) valstīm, kuras nav Eiropas valstis.

ES zilās kartes direktīvu pieņēma 2009. gadā ar mērķi padarīt ES par pievilcīgāku galamērķi augstprasmīgiem darba ņēmējiem no ārvalstīm un atbalstīt uz zināšanām balstītas ekonomikas nostiprināšanu. Tomēr, salīdzinot starptautiski 1 , ES joprojām nespēj piesaistīt un paturēt pietiekamu skaitu augstprasmīgu darba ņēmēju 2 ne saskaņā ar valstu shēmām, ne ES zilās kartes shēmu dalībvalstīs 3 . Galvenās problēmas ietver:

- ES zilās kartes strukturālas nepilnības: ierobežojoši uzņemšanas nosacījumi (piemēram, augsts algas slieksnis), ierobežota mobilitāte ES iekšienē un zems saskaņotības līmenis (dalībvalstīm ir rīcības brīvība būtiskākajos jautājumos), kā rezultātā ES zilajai kartei ir vāja „tirgspēja”;

- paralēlu valstu shēmu augstprasmīgiem darba ņēmējiem strukturālas nepilnības: lai gan šīs shēmas var labāk pielāgot valstu darba tirgus specifiskajai situācijai, būtiskās atšķirības dalībvalstīs parāda, ka tikai dažas no šīm shēmām var uzskatīt par samērā sekmīgām, savukārt savas būtības dēļ tās nespēj piedāvāt mobilitāti ES iekšienē, kas noteikta kā svarīgs pievilcības elements, novedot pie darbaspēka neefektīvas (pār-)dales ES.

Rezultātā pastāv dažādi un paralēli noteikumu un procedūru kopumi, ko piemēro augstprasmīgu darba ņēmēju uzņemšanai ES, novedot pie sarežģītas un neefektīvas ES imigrācijas sistēmas, kura nespēj efektīvi un ātri reaģēt uz pieaugošo pieprasījumu pēc augstprasmīgiem darba ņēmējiem un kompensēt darbaspēka un prasmju trūkumu. Turklāt ES nespēj uzņemt citus talantīgus un augstprasmīgus trešo valstu valstspiederīgos 4 . Tomēr daudzi no faktoriem, kas ietekmē ES pievilcību augstprasmīgu darba ņēmēju skatījumā, neietilpst migrācijas politikas darbības jomā, piemēram, dzīves līmenis, karjeras iespējas, labklājības un nodokļu sistēmas, valodas, algu līmenis utt.

Kāds rezultāts tiek sagaidīts no iniciatīvas?

Vispārējie mērķi ir šādi: 1) piesaistīt un paturēt augstprasmīgus trešo valstu valstspiederīgos, lai palīdzētu uzlabot ES konkurētspēju un risināt demogrāfiskās novecošanas sekas; un 2) kompensēt prasmju trūkumu ar labāku darbaspēka (pār-)dali, pateicoties pieaugošam pieplūdumam, profesiju mobilitātei un mobilitātei ES iekšienē.

Konkrētie mērķi ir šādi: 1) izveidot labi funkcionējošu ES imigrācijas sistēmu augstprasmīgiem trešo valstu valstspiederīgajiem; 2) palielināt tādu augstprasmīgu trešo valstu valstspiederīgo skaitu, kas tiek uzņemti, pamatojoties uz pieprasījumu; 3) saskaņot un vienkāršot augstprasmīgu trešo valstu valstspiederīgo uzņemšanu; 4) veicināt augstprasmīgu trešo valstu valstspiederīgo un viņu ģimeņu integrāciju ar labvēlīgiem uzturēšanās nosacījumiem un tiesībām; 5) uzlabot mobilitātes ES iekšienē iespējas; un 6) attīstīt ES zilās kartes zīmolu un ES kā galamērķa pievilcību augstprasmīgiem trešo valstu valstspiederīgajiem.

Kāda ir ES līmeņa rīcības pievienotā vērtība (subsidiaritāte)?

Pašlaik ES dalībvalstis, piesaistot augstprasmīgus darba ņēmējus, rīkojas kā atsevišķi dalībnieki, un izdoto atļauju skaits augstprasmīgiem darba ņēmējiem ir neliels. Labi funkcionējošas zilās kartes ES pievienotā vērtība ir vienotas, pārredzamas, elastīgas un racionālas shēmas nodrošināšana augstprasmīgiem darba ņēmējiem, kura var labāk konkurēt ar shēmām tradicionālajās imigrācijas valstīs, piemēram, ASV, Kanādā un Austrālijā, apvienojot centienus, piedāvājot reālas mobilitātes ES iekšienē tiesības, izmantojot plašāku darba tirgu un globāli piedāvājot ES ar pievilcīgu un skaidri saprotamu ES zīmolu.

B. Risinājumi

Kādi ir dažādie politikas varianti mērķu sasniegšanai? Vai ir kāds izraudzītais variants? Ja nē, kāpēc?

Ir novērtēti trīs politikas variantu kopumi:

- 1. politikas variantu kopums: ļoti iekļaujoša shēma, kas būtiski paplašina ES zilo karti un ietver arī dažus darba ņēmējus ar vidēji augstu kvalifikāciju, ieviešot algu un kvalifikāciju kā alternatīvus nosacījumus ar ierobežotām papildu tiesībām;

- 2. politikas variantu kopums: shēma, kas groza uzņemšanas nosacījumus un tiesības, kā arī saglabā fokusu uz augstprasmīgiem darba ņēmējiem. Tam ir 3 apakšvarianti: a) iekļaujošāka, elastīga un pielāgojama shēma plašākai grupai augstprasmīgu darba ņēmēju, paredzot procedūru atvieglojumu un plašāku tiesību piešķiršanu, kā arī mobilitāti ES iekšienē; b) selektīvāka shēma „pašiem labākajiem” augstprasmīgajiem darba ņēmējiem, paredzot vēl plašākas tiesības un mobilitāti; un c) divu līmeņu shēma, kas apvieno a) un b) apakšvariantu;

- 3. politikas variantu kopums: selektīva standarta ES mēroga ES zilā karte ar (augstu) vienotu algas līmeni un plašiem atvieglojumiem un tiesībām, tostarp pilnīgu mobilitāti.

Papildus ir novērtēti trīs horizontāli politikas varianti, kas ir vai nu papildinoši, vai neatkarīgi:

- A politikas variants: neleģislatīvs pasākums (spēcīgāka sadarbība, labāka popularizēšana, kvalifikāciju ātrāka atzīšana utt.);

- B politikas variants: darbības jomas paplašināšana, ietverot inovatīvus uzņēmējus;

- C politikas variants: darbības jomas paplašināšana, ietverot augstprasmīgus starptautiskās aizsardzības saņēmējus vai patvēruma meklētājus.

Izraudzītais variants ir 2. politikas variantu kopums (a) apakšvariants) kopā ar A politikas variantu. Papildus C politikas variants ir noteikts kā iespējams variants ar ierobežotu pozitīvu ietekmi un atstāts politiskai izskatīšanai.

Kādi ir dažādu ieinteresēto personu viedokļi? Kādus variantus atbalsta dažādās personas?

Lielākā daļa ekonomikas nozares ieinteresēto personu uzskata, ka status quo nav pieņemams un ka neleģislatīvi pasākumi ir nepietiekami. Ekonomikas nozares dalībniekiem kopumā ir labvēlīga attieksme pret elastīgākiem uzņemšanas nosacījumiem un ātrākām procedūrām, plašāku saskaņošanu un uzlabotu mobilitāti ES iekšienē. Savukārt lielākā daļa valsts sektora pārstāvju (it sevišķi dalībvalstu valdības un pārvaldes iestādes) neuzskata, ka ES zilās kartes pārskatīšana būtu vēlama, un izvēlas paturēt paralēlas valstu shēmas. Viedokļi atšķiras attiecībā uz izmaiņu apmēru, it sevišķi saistībā ar vidējas kvalifikācijas darba ņēmēju, kā arī citu migrantu kategoriju iekļaušanu. Pat tie, kas atbalsta ES mēroga noteikumus attiecībā uz uzņēmējdarbību vai pakalpojumu sniedzējiem, kopumā uzskata, ka piemērotāks būtu atsevišķs mērķtiecīgs instruments. Ieinteresēto personu viedokļi atšķiras attiecībā uz darbības jomas paplašināšanu, ietverot to migrantu kategorijas, kuri pietiekušies starptautiskajai aizsardzībai vai ir to saņēmuši.

C. Izraudzītā varianta ietekme

Kādi ir izraudzītā varianta sniegtie ieguvumi (ja tādi ir; ja nē, kādi ir galveno variantu sniegtie ieguvumi)?

Izraudzītajam variantam būtu pozitīva ekonomiskā ietekme, jo augstprasmīgu darba ņēmēju lielāka pieejamība ES veicinātu izaugsmi un konkurētspēju, un šis variants ir labi piemērots darbaspēka un prasmju trūkuma risināšanai, kā arī jaunu talantu paturēšanai (zemāks algas slieksnis trūkstošajām profesijām un jauniem absolventiem).

Šim variantam piemīt liels potenciāls palielināt augstprasmīgu darba ņēmēju skaitu un to mobilitāti starp profesijām un ES iekšienē, kā arī tas ļautu ātrāk un vieglāk reaģēt gadījumos, kad citās vietās rodas prasmju trūkums un labākas iespējas. Izraudzītais variants nodrošina labu vajadzīgo līdzsvaru starp elastīgiem uzņemšanas nosacījumiem un plašām tiesībām. Tas apvieno augsta līmeņa iekļautību, ievērojamu elastību dalībvalstīm ar iespēju pielāgoties situācijai konkrētajā valstī un augstu aizstāšanas potenciālu paralēlām valstu shēmām, kā arī procedūru papildu atvieglošanu, augstāku tiesību līmeni, mobilitātes ES iekšienē papildu veicināšanu un augsta līmeņa saskaņošanu.

Ieguvumi tiktu vienmērīgi sadalīti visās dalībvalstīs, jo shēmai būtu iespējami valsts līmeņa pielāgojumi. Sociālā ietekme galvenokārt būtu pozitīva, jo ES pilsoņi gūtu labumu no vispārējas ekonomikas izaugsmes, un sagaidāms, ka iespējamā ietekme uz pārvietošanu, ja tāda vispār būtu, būs ļoti neliela. Shēmas darbības jomā ietilpstošajiem augstprasmīgajiem darba ņēmējiem būtu plašākas tiesības, un trešās valstis gūtu labumu no intelektuālā darbaspēka pieplūduma, cirkulārās migrācijas un naudas pārvedumiem. A politikas varianta neleģislatīvajiem pasākumiem būtu vien ierobežota ietekme, ja tos īstenotu atsevišķi, bet gadījumā, ja tos apvienotu, tie nostiprinātu 2. politikas varianta a) apakšvarianta pozitīvo ietekmi un uzlabotu shēmas pamanāmību augstprasmīgiem darba ņēmējiem un darba devējiem, tādējādi nostiprinot ES zilās kartes zīmolu.

Kādas ir izraudzītā varianta izmaksas (ja tādas ir; ja nē, kādas ir galveno variantu izmaksas)?

Dalībvalstis saskartos ar nelielām sākotnējām administratīvajām izmaksām, lai ieviestu jauno shēmu un aizvietotu paralēlās valstu shēmas. Trešām valstīm pastāv neliels intelektuālā darbaspēka aizplūšanas risks, tomēr ES zilajai kartei ir un tiks saglabāti noteikumi, lai mazinātu šo risku. Sagaidāms, ka ietekme uz vietējā un ES darbaspēka pārvietošanu būs ļoti neliela.

Kā tas ietekmēs uzņēmumus, MVU un mikrouzņēmumus?

Ar pievilcīgāku un iekļaujošāku ES zilo karti visu lielumu uzņēmumi un struktūras gūs labumu no augstprasmīgu darba ņēmēju vieglākas pieņemšanas darbā un no piekļuves lielākam augstprasmīgu darba ņēmēju kopumam ES. MVU it sevišķi gūs labumu no iekļaujošākas (zemāks algas slieksnis) un vienkāršākas uzņemšanas shēmas, jo MVU rīcībā ir ierobežoti resursi, ko tie varētu ieguldīt centienos saistībā ar pieņemšanu darbā. „Atzītu darba devēju” sistēma var pēc būtības nodrošināt labākus nosacījumus lielākiem uzņēmumiem, tādēļ ir vajadzīgi konkrēti, MVU atbalstoši pielāgojumi, tādējādi saglabājot saprātīgus uzņemšanas kritērijus un izmaksas. Iespēja pakāpeniski pāriet no nodarbinātības uz uzņēmējdarbību veicina mazu, inovatīvu uzņēmumu izveidi.

Vai tiks būtiski ietekmēti valstu budžeti un pārvaldes iestādes?

Dalībvalstis saskarsies ar nelielām sākotnējām izmaksām, jo iespējami esošās shēmas tiks aizstātas ar ES zilās kartes shēmu, kam būs vajadzīgas konkrētas apmācības un informācijas sniegšana. Tomēr sagaidāms, ka vienkāršotā, viegli administrējamā shēma šīs izmaksas ātri kompensēs. Lai gan lielāks skaits pieteikuma iesniedzēju paaugstinās kopējās administratīvās izmaksas, izmaksas uz vienu vienību samazināsies, pateicoties vienkāršotas sistēmas apjomradītiem ietaupījumiem un efektivitātes ieguvumiem. Turklāt šīs izmaksas daudzējādā ziņā kompensēs maksas un netieši arī ekonomiskie ieguvumi uzņēmējsabiedrībai, kā arī lielāki nodokļu ieņēmumi.

Vai paredzama kāda cita būtiska ietekme?

Pateicoties iekļaujošākai ES zilajai kartei, tiks nodrošināta pozitīva ietekme uz pamattiesībām, jo lielāks skaits cilvēku tiks ietverts labvēlīgo ģimenes atkalapvienošanās noteikumu un ES zilās kartes mobilitātes shēmas darbības jomā.

Proporcionalitāte?

Izraudzītais variants nerada šaubas par subsidiaritāti un proporcionalitāti, jo pamatojas uz pašreizējo shēmu, daudzējādā ziņā uzlabojot tās spēju piesaistīt talantus un augstprasmīgus darba ņēmējus. Tas uzlabo saskaņošanu, vienlaikus dalībvalstīm saglabājot vajadzīgo rīcības brīvību, lai pielāgotos valstī pastāvošajiem apstākļiem un vēlamajai politikai.

D. Turpmākie pasākumi

Kad politiku pārskatīs?

Trešajā gadā pēc transponēšanas termiņa un reizi trīs gados pēc tam Komisija Eiropas Parlamentam un Padomei iesniegs ziņojumu par ES zilās kartes īstenošanu un darbību.