Kopsavilkums

Ietekmes novērtējums – priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par zvejas resursu saglabāšanu un jūras organismu aizsardzību ar tehniskiem pasākumiem

A. Rīcības nepieciešamība

Kāpēc? Kāda ir risināmā problēma?

Pašreizējais tehnisko pasākumu režīms (31 regula) vairs nav piemērots, lai sasniegtu jaunās KZP ilgtspējības mērķus. Konkrētāk, pašreizējos pasākumus var raksturot šādi:

tos pieņem, pamatojoties uz negatīviem, lielākoties piespiedu stimuliem lejupējā pārvaldības sistēmā, tādējādi radot ieinteresēto personu neuzticēšanos, jo pasākumi tiek uzskatīti par nevienlīdzīgiem un tādiem, kas mudina neievērot noteikumus,

nav iespējams izmērīt to ietekmi uz KZP izvirzīto saglabāšanas mērķu sasniegšanu,

to pārmērīgais skaits un sarežģītība apgrūtina ievērošanu un kontroli,

tie kontrolē pārāk daudzus zvejas operāciju aspektus, mazinot nozares uzticēšanos šiem pasākumiem,

tie īsti nerosina zvejot selektīvi, jo izmetumi, jutīgu sugu nozvejas vai nelabvēlīga ietekme uz jūras gultni nerada nekādas izmaksas, un

tie nepietiekami palīdz sasniegt plašākus vidiskos un ekoloģiskos politikas mērķus.

Tie visvairāk skar ieguves sektoru (aptuveni 82 000 kuģu un 98 500 nodarbināto (pilnslodzes ekvivalentos)).

Ko paredzēts sasniegt ar šo iniciatīvu?

Šīs iniciatīvas mērķis ir:

(1)optimizēt tehnisko pasākumu devumu jaunās KZP (stājusies spēkā 2014. gada 1. janvārī) galveno mērķu sasniegšanā;

(2)ieviest tehnisko pasākumu pielāgošanai vajadzīgo elastību, veicinot reģionālu pieeju (saskaņā ar ES tiesību aktu mērķiem);

(3)vienkāršot pašreizējos noteikumus saskaņā ar Komisijas REFIT programmu. Pašreizējie noteikumi ir pārlieku sarežģīti, un to izpilde grūti nodrošināma, tāpēc to vienkāršošana palīdzēs samazināt administratīvās izmaksas un slogu. Iniciatīva sasaucas arī ar vajadzību vienkāršot tehniskos pasākumus, kas izklāstīta agrākā Komisijas paziņojumā par KZP īstenošanu.

Kāda ir pievienotā vērtība rīcībai ES līmenī? 

Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 3. panta 1. punkta d) apakšpunktu noteikumi par jūras bioloģisko resursu saglabāšanu ir ES ekskluzīvā kompetencē. Tāpēc subsidiaritātes principu minētajiem noteikumiem nepiemēro. Tomēr šā priekšlikuma pamatā ir reģionalizācijas koncepcija, saskaņā ar kuru dalībvalstīm būtu jāsadarbojas reģionālā līmenī, lai izstrādātu un īstenotu saglabāšanas pasākumus.

B. Risinājumi

Kādi leģislatīvie un neleģislatīvie varianti tika apsvērti? Vai kādam variantam dodama priekšroka? Kāpēc?

Pamatscenārijs paredz saglabāt spēkā esošās regulas (31 regula).

1. variants. Konsolidācija – jauna regula ar ierobežotu darbības jomu, kas kopīgos noteikumus apvienotu un konsolidētu vienā jaunā regulā, bet reģionālie noteikumi paliktu ietverti spēkā esošajās regulās. Reģionalizācija tiktu īstenota gadījumos, kad dalībvalstis iesniegtu kopīgus ieteikumus par daudzgadu plāniem.

2. variants. Satvars – satvara regula, kurā noteikti vispārīgi noteikumi un attiecīgie standarti, kopīgie noteikumi un tehniskie noteikumi, un atsauces standarti (katram reģionam), kas atbilstu konstatētajiem rezultātiem un darbotos kā standartpasākumi reģionalizācijas kontekstā. Atsauces standarti un šiem mērķiem atbilstošie tehniskie standartpasākumi tiktu piemēroti līdz brīdim, kad būtu izstrādāti reģionāli pasākumi un tie būtu ieviesti Savienības tiesību aktos. 2.1. apakšvariants ir satvara regula bez noteiktiem atsauces standartiem.

3. variants. Spēkā esošo noteikumu atcelšana – lielākā daļa spēkā esošo regulu tiktu atcelta (izņemot būtiskus saglabāšanas pasākumus). Visi vajadzīgie tehniskie pasākumi ilgākā termiņā tiktu izstrādāti reģionālā līmenī un iekļauti daudzgadu plānos. Šajā variantā tiek pieņemts, ka izkraušanas pienākums būtībā ir uz rezultātiem balstīts pasākums, kas novedīs pie likumīgām zvejniecībām.

2. variants ir optimāli piemērots izvirzīto mērķu sasniegšanai un nodrošina to, ka, reģionalizācijai vēršoties plašumā, saglabāšanas mērķi vienalga tiek sasniegti.

Kuru variantu kurš atbalsta? 

Pamatscenāriju ieinteresētās personas neuzskatīja par pieņemamu variantu.

1. variantu īsti neatbalstīja neviena no galvenajām ieinteresētajām personām.

2. variantu atbalstīja daļa ieguves sektora, dalībvalstu un NVO. Ieinteresētajām personām bija atšķirīgi viedokļi par satvara saturu. Ieguves sektors izteicās par labu satvaram bez atsauces standartiem (2.1. apakšvariants), bet dalībvalstis, NVO un dažas konsultatīvās padomes pret to iebilda.

3. variantu atbalstīja dažas ieguves sektora daļas, taču to noraidīja dalībvalstis, NVO un citas ieguves sektora daļas, kuras to uzskatīja par ļoti riskantu stratēģiju.

C. Vēlamākā varianta ietekme

Kādus ieguvumus nodrošinās vēlamais variants (ja tāds ir, pretējā gadījumā – galvenie varianti)?

Ekonomiskā ietekme būtu labvēlīga, jo satvara pieeja veicinātu reģionalizāciju, sekmētu MSY mērķa sasniegšanu visos krājumos, samazinātu nevēlamas nozvejas un veicinātu labu vides stāvokli saskaņā ar Jūras stratēģijas pamatdirektīvu. Tas palielinātu zvejas iespējas un tātad arī ieņēmumus, jo tiktu izkrautas lielākas un (aptuveni par 10–40 %) vērtīgākas zivis. Stāvoklis laika gaitā pakāpeniski uzlabotos.

Nodarbinātības līmenim šajā variantā būtu ātri jānostabilizējas un, iespējams, pat jāpalielinās. Tiklīdz būtu sasniegts MSY, zvejas iespējas palielinātos (līdz 2020. gadam vismaz par 20 %). Šāds ievērojams pieaugums radītu jaunas darbvietas ieguves sektorā. Tā kā tiktu zvejots ilgtspējīgos krājumos, palielinātos ienākumi un algas, tātad arī darba pievilcība. Pateicoties zvejas ilgtspējai, vidējās algas gandrīz divkāršotos.

Ietekme uz vidi būtu labvēlīga. Satvara pieejas rezultātā pāreja uz reģionalizāciju noritētu sekmīgi, un tiktu nodrošināts tas, ka KZP izvirzīto vides ilgtspējas mērķu sasniegšana netiek apdraudēta. Ilgākā termiņā tiktu nodrošināta labvēlīga ietekme uz zivju krājumiem un labāka jutīgu sugu un dzīvotņu aizsardzība.

Kādas ir vēlamā varianta izmaksas (ja tāds ir, pretējā gadījumā – galveno variantu izmaksas)?

Kā tas skars uzņēmumus, MVU un mikrouzņēmumus?

Administratīvās izmaksas un slogs samazināsies, jo pašreizējās regulas tiks nekavējoties vienkāršotas un ieguves sektora nozīme pieaugs līdz ar konsultatīvo padomju iesaistīšanos tehnisko pasākumu izstrādē. Turklāt iespējamā pāreja uz sistēmu, kas balstīta uz rezultātiem, ilgākā termiņā ļautu vēl vairāk vienkāršot tehniskos noteikumus, lai gan tas nozīmētu arī to, ka pierādīšanas pienākums tiktu uzlikts ieguves sektoram.

Vai būs būtiska ietekme uz valstu budžetu un pārvaldi?

Pāreja uz reģionalizāciju valstu pārvaldes iestādēm radīs lielākas izmaksas (aptuveni EUR 80 000–120 000) par vienota daudzgadu plāna izstrādi. Ne visas šīs izmaksas ir tieši saistītas ar tehniskajiem pasākumiem, kas ir tikai viena šādu plānu daļa. Šīs izmaksas lielā mērā radīsies šādu plānu izstrādes laikā. Īstermiņā vienkāršošanas rezultātā samazināsies kontroles izmaksas, taču radīsies dažas papildu izmaksas par izkraušanas pienākuma īstenošanu. Ilgākā termiņā kontroles izmaksām būtu ievērojami jāsamazinās, jo īpaši tad, ja reģioni pāries uz pārvaldību, kas balstīta uz rezultātiem, jo šādā gadījumā mazinās vajadzība nodrošināt preskriptīvu noteikumu izpildi jūrā. Patlaban izmaksas par tehnisko pasākumu izpildes nodrošināšanu jūrā ir ļoti augstas.

Vai būs cita būtiska ietekme?

Pieeja vienkāršo struktūru – ar vienu regulu tiks aizstātas 6 regulas, daļēji aizstātas 3 regulas un atceltas 10 Komisijas regulas. Tā paver taisnāko ceļu uz reģionalizāciju saskaņā ar KZP.

D. Turpmākā rīcība

Kad politika tiks pārskatīta?

Ex post izvērtējums būtu jāveic pirms 2020. gada, kad izkraušanas pienākumam vajadzētu būt pilnībā ieviestam, visos krājumos vajadzētu būt sasniegtam MSY mērķim un jūras ekosistēmās vajadzētu būt panāktam labam vides stāvoklim. Šis izvērtējums būtu tieši jāpārņem KZP retrospektīvajā izvērtējumā, ko plānots sākt 2022. gadā.