Brisel?, 30.11.2016

COM(2016) 863 final

2016/0378(COD)

Priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA,

ar ko izveido Eiropas Savienības Energoregulatoru sadarbības aģentūru (pārstrādāta redakcija)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

{SWD(2016) 410 final}
{SWD(2016) 411 final}
{SWD(2016) 412 final}
{SWD(2016) 413 final}


PASKAIDROJUMA RAKSTS

1.PRIEKŠLIKUMA KONTEKSTS

Priekšlikuma pamatojums un mērķi

Politiskais konteksts

Eiropas iedzīvotāji tērē būtisku savu ienākumu daļu par enerģiju, bet enerģija ir svarīgs Eiropas rūpniecības faktors. Vienlaikus enerģētikas nozarei ir būtiska nozīme saistībā ar pienākumu līdz 2030. gadam Savienībā samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas vismaz par 40 %, panākot, ka līdz 2030. gadam prognozējamā atjaunojamo energoresursu daļa ir 50 %.

Priekšlikumi pārstrādāt direktīvu par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz elektroenerģijas iekšējo tirgu, regulu par elektroenerģijas tirgu un regulu, ar ko izveido Eiropas Savienības Energoregulatoru sadarbības aģentūru, ir daļa no Komisijas plašākas iniciatīvu paketes („Tīru enerģiju ikvienam Eiropā”). Paketē ietilpst Komisijas galvenie priekšlikumi Enerģētikas savienības īstenošanai, kā paredzēts Enerģētikas savienības ceļvedī 1 . Tajā ietverti gan tiesību aktu priekšlikumi, gan neleģislatīvas iniciatīvas, lai izveidotu labvēlīgu un veicinošu sistēmu un nodrošinātu konkrētus ieguvumus iedzīvotājiem, darbavietas, izaugsmi un investīcijas, vienlaikus veicinot visas piecas Enerģētikas savienības dimensijas. Tādējādi šīs paketes svarīgākās prioritātes galvenokārt ir energoefektivitāte, ES līderpozīcija pasaulē atjaunojamo energoresursu jomā un godīga attieksme pret enerģijas patērētājiem.

Gan Eiropadome 2 , gan Eiropas Parlaments 3 vairākkārt ir uzsvēruši, ka labi funkcionējošs, integrēts enerģijas tirgus ir labākais līdzeklis, lai nodrošinātu pieņemamas enerģijas cenas, drošu energoapgādi un ļautu integrēt un attīstīt lielākus tādas elektroenerģijas apjomus, kas izmaksu ziņā efektīvā veidā ražota no atjaunojamiem energoresursiem. Konkurētspējīgas cenas ir būtiskas, lai Eiropas Savienībā panāktu izaugsmi un patērētāju labklājību, un tādēļ tās ir ES enerģētikas politikas pamatā. Pašreizējais elektroenerģijas tirgus modelis pamatojas uz „trešās enerģētikas paketes” 4 noteikumiem, ko pieņēma 2009. gadā. Šie noteikumi vēlāk tika papildināti ar tiesību aktiem pret tirgus ļaunprātīgu izmantošanu 5 un īstenošanas tiesību aktiem par elektroenerģijas tirdzniecības un tīkla darbības noteikumiem 6 . ES iekšējais enerģijas tirgus ir veidots uz tādiem vispāratzītiem principiem kā trešo personu tiesības piekļūt elektrotīkliem, patērētāju tiesības brīvi izvēlēties piegādātājus, stabili nodalīšanas noteikumi, pārrobežu tirdzniecības šķēršļu likvidēšana, tirgus uzraudzība, ko veic neatkarīgi energoregulatori, un regulatoru un tīkla operatoru ES līmeņa sadarbība Energoregulatoru sadarbības aģentūrā (ACER) un pārvades sistēmu operatoru Eiropas tīklā (ENTSO).

Trešā enerģētikas pakete ir nodrošinājusi patērētājiem konkrētus rezultātus. Tā ir ļāvusi palielināt Eiropas elektroenerģijas tirgu likviditāti un būtiski paplašināt pārrobežu tirdzniecību. Patērētājiem daudzās dalībvalstīs pašreiz ir daudz lielākas izvēles iespējas. Konkurences pieaugums, jo īpaši vairumtirgos, ir palīdzējis ierobežot vairumtirdzniecības cenas. Jaunās patērētāju tiesības, kas ieviestas ar trešo enerģētikas paketi, nepārprotami ir uzlabojušas patērētāju stāvokli enerģijas tirgos.

Jaunieviesumi ir izraisījuši būtiskas pārmaiņas Eiropas elektroenerģijas tirgos. Strauji ir palielinājies no atjaunojamiem energoresursiem saražotās elektroenerģijas (RES-E) īpatsvars. Šī pārorientēšanās uz RES-E turpināsies, jo tā ir galvenais nosacījums, lai izpildītu Eiropas Savienības saistības saskaņā ar Parīzes klimata nolīgumu. RES-E fiziskās īpatnības — lielāka variabilitāte, mazāka prognozējamība un lielāka decentralizācija nekā tradicionālajā ražošanā — prasa pielāgot tirgus un tīkla darbības noteikumus elastīgākajam tirgus raksturam. Līdztekus valsts intervences pasākumi, kas bieži vien nav koordinēti, ir izraisījuši elektroenerģijas vairumtirgus kropļojumus, kas negatīvi ietekmē investīcijas un pārrobežu tirdzniecību 7 . Būtiskas pārmaiņas notiek arī tehnoloģiskajā jomā. Gandrīz visā Eiropā elektroenerģiju tirgo, izmantojot tā dēvēto „tirgu sasaistīšanu”, ko kopīgi organizē elektroenerģijas biržas un pārvades sistēmu operatori. Digitalizācija un internetā balstītu uzskaites un tirdzniecības risinājumu straujā attīstība ļauj nozarei, uzņēmumiem un pat mājsaimniecībām ražot un akumulēt elektroenerģiju, kā arī piedalīties elektroenerģijas tirgos, izmantojot tā dēvētos pieprasījumreakcijas risinājumus. Nākamās desmitgades elektroenerģijas tirgu raksturos variablāka un decentralizētāka elektroenerģijas ražošana, lielāka dalībvalstu savstarpējā atkarība un jaunas tehnoloģiskās iespējas patērētājiem samazināt savus rēķinus un aktīvi iesaistīties elektroenerģijas tirgos, izmantojot pieprasījumreakciju, pašpatēriņu vai akumulāciju. 

Tādējādi pašreizējā elektroenerģijas tirgus modeļa iniciatīva ir paredzēta, lai pielāgotu spēkā esošos tirgus noteikumus jauniem tirgus apstākļiem un elektroenerģiju varētu brīvi aizvadīt tur, kur tā vairāk vajadzīga, un tad, kad tā vairāk vajadzīga, izmantojot nekropļotus cenu signālus, vienlaikus paplašinot patērētāju iespējas, gūstot maksimālu labumu sabiedrībai no pārrobežu konkurences un nodrošinot pareizos signālus un stimulus, lai veicinātu nepieciešamās investīcijas un dekarbonizētu energosistēmu. Tajā tiks piešķirta prioritāte arī energoefektivitātes risinājumiem, un tā palīdzēs kļūt par pasaules līderi enerģijas ražošanā no atjaunojamiem energoresursiem, tādējādi sekmējot Savienības mērķi saistībā ar darbavietu izveidi, izaugsmi un investīciju piesaisti.

Tirgus noteikumu pielāgošana

Spēkā esošo tirgus noteikumu pamatā ir ražošanas tehnoloģijas, kas dominējušas pēdējās desmitgades laikā, t. i., centralizētas, lielas, ar fosilo kurināmo darbināmas spēkstacijas, un ierobežota patērētāju līdzdalība. Tā kā variablai RES-E turpmāk būs aizvien būtiskāka nozīme ražošanas struktūrā un patērētājiem vajadzētu nodrošināt iespēju iesaistīties tirgos, ja viņi to vēlas, tad šie noteikumi ir jāpielāgo. RES-E sekmīgai integrācijai tirgū ļoti svarīgi ir īstermiņa elektroenerģijas tirgi, kuros var veikt RES-E pārrobežu tirdzniecību. Tas ir tāpēc, ka enerģijas ražošanu no atjaunojamiem energoresursiem pārsvarā var precīzi prognozēt tikai neilgi pirms faktiskās ražošanas (saistībā ar laikapstākļu mainīgumu). Tādu tirgu izveide, kuros drīkst piedalīties īsi pirms faktiskās piegādes (t. s. „tekošās dienas” vai „balansēšanas” tirgi), ir būtisks solis uz to, lai RES-E ražotāji varētu pārdot savu enerģiju, pamatojoties uz taisnīgiem noteikumiem, kā arī palielinātos likviditāte tirgū. Īstermiņa tirgi nodrošinās dalībniekiem jaunas saimnieciskās darbības iespējas piedāvāt „rezerves” risinājumus enerģijas jomā tad, kad ir liels pieprasījums un elektroenerģija no atjaunojamajiem energoresursiem tiek saražota nepietiekamos apjomos. Te jāmin iespēja patērētājiem pārorientēt savu pieprasījumu („pieprasījumreakcija”), akumulācijas sistēmu operatori vai elastīgi ģeneratori. Tā kā variabilitātes problēmu risināšana mazos reģionos var būt ļoti dārga, variablās elektroenerģijas ražošanas sakopošana lielākos apgabalos varētu palīdzēt patērētājiem ietaupīt ievērojamas naudas summas. Tomēr integrētu īstermiņa tirgu joprojām trūkst.

Pašreizējo tirgus pasākumu nepilnības mazina enerģētikas nozares pievilcību jaunām investīcijām. Atbilstīgi savstarpēji savienota, uz tirgu balstīta energosistēma, kurā cenas atbilst tirgus signāliem, efektīvi veicinās nepieciešamos ieguldījumus ražošanā un pārvadē un nodrošinās, ka šie ieguldījumi tiks veikti tur, kur tie tirgū vairāk vajadzīgi, tādējādi samazinot vajadzību pēc valsts plānotajiem ieguldījumiem.

Nacionālie tirgus noteikumi (piemēram, cenu griesti) un nacionālie intervences pasākumi pašreiz neļauj cenām signalizēt, kad ir iestājies elektroenerģijas deficīts. Turklāt, ja cenu zonas nav pietiekami pārdomāti konfigurētas, tās ne vienmēr atspoguļo faktisko deficītu, bet gan iezīmē politiskās robežas. Jaunā tirgus modeļa mērķis ir uzlabot cenu signālus nolūkā novirzīt investīcijas tur, kur tās visvairāk vajadzīgas, tāpēc tiem jāatspoguļo tīkla vājās vietas un pieprasījuma centri, nevis valstu robežas. Cenu signāliem būtu arī jānodrošina pienācīga samaksa par elastīgajiem resursiem (kas ietver pieprasījumreakciju un akumulāciju), jo šie resursi darbojas, saņemot atlīdzību par īsākiem laikposmiem (piemēram, modernas gāzes iekārtas, kuras izmanto tikai maksimumslodzes stundās, vai rūpnieciskā pieprasījuma samazināšana maksimumpieprasījuma vai sistēmas spriedzes laikā). Iedarbīgi cenu signāli arī nodrošina esošo ražošanas aktīvu sekmīgu dispečēšanu. Tāpēc ir svarīgi pārskatīt visus spēkā esošos noteikumus, kas kropļo cenu veidošanos (piemēram, noteikumus, kuros kā prioritāte noteikta konkrētu iekārtu nosūtīšana), lai aktivizētu un pilnīgi realizētu tās elastīguma iespējas, kuras var piedāvāt pieprasījuma puse.

Patērētāji — enerģijas tirgus darbības pamats

Rūpniecisko, komerciālo un privāto patērētāju pilnīga integrēšana energosistēmā var palīdzēt izvairīties no apjomīgām izmaksām, ko rada elektroenerģijas ražošana rezerves kārtā un kas tiktu segtas no patērētāju kabatas. Šī integrācija pat ļauj patērētājiem gūt labumu no cenu svārstībām un pelnīt naudu no dalības tirgū. Tāpēc patērētāju līdzdalības aktivizēšana ir priekšnoteikums sekmīgai un izmaksefektīvai enerģētikas pārkārtošanai.

Enerģētikas savienības galvenā apņemšanās ir realizēt jaunu, uz patērētājiem orientētu kursu. Tomēr pašreizējie tirgus noteikumi bieži vien neļauj patērētājiem gūt labumu no šīm jaunajām iespējām. Lai gan patērētāji var ražot un uzglabāt elektrību, kā arī pārvaldīt savu enerģijas patēriņu daudz vienkāršāk nekā jebkad agrāk, pašreizējais mazumtirgus modelis neļauj tiem pilnībā izmantot šādas iespējas.

Vairumā dalībvalstu patērētājiem gandrīz nav vai pilnīgi nav stimula mainīt savu patēriņu, reaģējot uz cenu maiņu tirgos, jo reāllaika cenu signāli nenonāk līdz galapatērētājiem. Šī tirgus modeļa pakete ir iespēja izpildīt minētās saistības. Pārredzamāki reāllaika cenu signāli veicinās patērētāju līdzdalību — vai nu individuālu, vai tiem apvienojoties — un padarīs elektroenerģijas sistēmu elastīgāku, atvieglojot no atjaunojamiem energoresursiem iegūtas elektroenerģijas integrāciju. Tehnoloģiju attīstība nozīmē ne tikai to, ka mājsaimniecībām tiek nodrošināts liels energotaupības potenciāls, bet arī to, ka iekārtas un sistēmas, piemēram, sadzīves elektroniskās viedierīces, elektrotransportlīdzekļi, elektriskā apsilde, gaisa kondicionēšanas sistēmas un siltumsūkņi izolētās ēkās un centralizēta siltumapgāde un dzesēšana, var automātiski ņemt vērā cenu svārstības un savā ziņā sniegt ievērojamu un elastīgu ieguldījumu elektrotīklā. Lai patērētāji varētu gūt finansiālu labumu no šīm jaunajām iespējām, tiem jābūt piekļuvei atbilstīgām viedajām sistēmām, kā arī elektroenerģijas piegādes līgumiem ar dinamiskām cenām, kas saistītas ar tūlītējo darījumu tirgu. Turklāt patērētājiem, kas savu patēriņu koriģē atbilstoši cenu signāliem, pašreiz sāk piedāvāt jaunus pieprasījumpakalpojumus: jauni tirgus aktori piedāvā pārvaldīt vairāku patērētāju elektroenerģijas patēriņu, maksājot viņiem kompensāciju par viņu elastību. Lai gan esošie ES tiesību akti šos pakalpojumus jau atbalsta, pierādījumi liecina, ka šie noteikumi nav spējuši sekmīgi novērst primāros tirgus šķēršļus šo pakalpojumu sniedzēju ienākšanai tirgū. Šie noteikumi ir jāpilnveido, lai vēl vairāk veicinātu šādus jaunus pakalpojumus.

Daudzās dalībvalstīs elektroenerģijas cenas nosaka nevis pieprasījums un piedāvājums, bet gan regulē publiskās iestādes. Cenu regulēšana var ierobežot patiesas konkurences rašanos, kavēt investīcijas un jaunu tirgus dalībnieku parādīšanos. Tāpēc Komisija Enerģētikas savienības pamatstratēģijā 8 apņēmusies pakāpeniski atcelt regulētas cenas, kas zemākas par izmaksām, un mudināt dalībvalstis izveidot ceļvedi visu regulēto cenu pakāpeniskai atcelšanai. Jaunā tirgus modeļa mērķis ir nodrošināt, ka piegādes cenas ir brīvas no jebkādas publiskās intervences un ka tiek piemēroti tikai pienācīgi pamatoti izņēmumi.

Strauji krītošās tehnoloģiju izmaksas nozīmē, ka aizvien vairāk patērētāju var samazināt savus enerģijas rēķinus, izmantojot tādas tehnoloģijas kā jumta saules baterijas un akumulatori. Tomēr enerģijas pašražošanu joprojām kavē kopīgu noteikumu trūkums attiecībā uz „ražojošiem patērētājiem”. Attiecīgi noteikumi varētu likvidēt šos šķēršļus, piemēram, nodrošinot patērētāju tiesības ražot enerģiju savam patēriņam un pārdot pārpalikumu tīklā, vienlaikus ņemot vērā izmaksas un ieguvumus visai sistēmai kopumā (piemēram, atbilstīgu līdzdalību tīkla izmaksās).

Vietējās enerģētikas kopienas var būt efektīvs veids, kā pārvaldīt enerģiju kopienas līmenī, patērējot savu saražoto elektroenerģiju vai nu tieši energoapgādei, vai (centralizētai) siltumapgādei un dzesēšanai, pieslēdzoties vai nepieslēdzoties pie sadales sistēmām. Lai nodrošinātu, ka šādas iniciatīvas var brīvi attīstīties, jaunajā tirgus modelī dalībvalstīm ir izvirzīta prasība izstrādāt atbilstošu tiesisko regulējumu savu darbību veicināšanai.

Šodien vairāk nekā 90 % variablo atjaunojamo energoresursu ir savienoti ar sadales tīkliem. Vietējās ražošanas integrācija faktiski ir veicinājusi tīklu tarifu būtisku pieaugumu mājsaimniecību patērētājiem. Turklāt ir ievērojami pieauguši nodokļi un nodevas tīkla paplašināšanas un atjaunojamo energoresursu investīciju finansēšanai. Jaunais tirgus modelis un Atjaunojamo energoresursu direktīvas pārskatīšana nodrošina iespēju novērst šīs nepilnības, kas var neproporcionāli ietekmēt atsevišķus mājsaimniecību patērētājus.

Ja dažas no grūtībām, kas saistītas ar variablu elektroenerģijas ražošanu, sadales sistēmu operatoriem (SSO) ļautu risināt lokālākā līmenī (piemēram, pārvaldīt vietējos elastīguma resursus), tas varētu ievērojami samazināt tīkla izmaksas. Tomēr, tā kā daudzi SSO ietilpst vertikāli integrētos uzņēmumos, kas aktīvi darbojas arī piegādes jomā, ir jāizstrādā regulatīvi aizsargmehānismi, lai nodrošinātu SSO neitralitāti saistībā ar to jaunajām funkcijām, piemēram, datu pārvaldību un elastības izmantošanu, lai risinātu vietējas pārslodzes problēmas.

Vēl viens būtisks konkurences un patērētāju iesaistīšanās virzītājspēks ir informācija. Komisijas iepriekšējās apspriedes un pētījumi ir pierādījuši, ka patērētāji sūdzas par elektroenerģijas tirgu pārredzamības trūkumu, kas samazina to iespējas gūt labumu no konkurences un aktīvi piedalīties tirgos. Patērētāji nejūtas pietiekami informēti par alternatīviem piegādātājiem, jaunu energopakalpojumu pieejamību un sūdzas par piedāvājumu un procedūru sarežģītību piegādātāju maiņas gadījumā. Šī reforma nodrošinās arī datu aizsardzību, jo jaunu tehnoloģiju (jo īpaši viedo uzskaites sistēmu) aizvien plašāka izmantošana radīs virkni enerģētikas datu, kam ir augsta komerciālā vērtība.

Liekot enerģijas tirgus uzmanības centrā patērētājus, būtisks apsvērums jaunajā tirgus modelī ir veids, kā nodrošināt, lai neaizsargātākā sabiedrības daļa ir aizsargāta un kopējais enerģētiski nabadzīgo mājsaimniecību skaits vairs nepalielinās. Pieaugot enerģētiskās nabadzības līmenim, kā arī trūkstot skaidrībai par piemērotākajiem līdzekļiem patērētāju neaizsargātības un enerģētiskās nabadzības novēršanai, jaunā tirgus modeļa priekšlikumā paredzēts, ka dalībvalstīm pienācīgi jānovērtē un regulāri jāuzrauga enerģētiskā nabadzība, pamatojoties uz ES līmenī noteiktiem principiem. Papildu pasākumi enerģētiskās nabadzības novēršanai ir paredzēti pārskatītajā Energoefektivitātes direktīvā un Ēku energoefektivitātes direktīvā.

Elektroapgādes drošība

Elektroapgādes drošība ir obligāta mūsdienu sabiedrībā, kas savā ziņā atkarīga no elektroenerģijas un interneta vadītām sistēmām. Tādēļ ir jānovērtē Eiropas elektroenerģijas sistēmas spēja nodrošināt pietiekamu ražošanas jaudu un elastību, lai vienmēr tiktu garantēta droša elektroapgāde (resursu pietiekamība). Apgādes drošības garantēšana ir ne tikai valsts pienākums, bet arī galvenais Eiropas enerģētikas politikas pīlārs 9 . To nosaka tas, ka pilnīgi savstarpēji savienotā un sinhronizētā tīklā ar labi funkcionējošiem tirgiem apgādes drošību var organizēt efektīvāk un konkurētspējīgāk nekā tikai valsts līmenī. Bieži vien atsevišķās dalībvalstīs tīkla stabilitāte ir stipri atkarīga no kaimiņvalstu elektroenerģijas plūsmām, tāpēc potenciālām apgādes drošības problēmām parasti ir reģionāla ietekme. Šā iemesla dēļ efektīvākie tiesiskās aizsardzības līdzekļi attiecībā uz valsts energoražošanas deficītu nereti ir reģionālie risinājumi, kas ļauj dalībvalstīm gūt labumu no ražošanas pārpalikumiem citās valstīs. Tādēļ būtu jāievieš — ievērojot kopīgi saskaņotu metodiku — koordinēts Eiropas ražošanas pietiekamības novērtējums, lai gūtu reālu priekšstatu par iespējamām ražošanas vajadzībām, ņemot vērā elektroenerģijas tirgu integrāciju un potenciālās plūsmas no citām valstīm. Ja koordinētais pietiekamības novērtējums liecina, ka atsevišķās valstīs vai reģionos ir nepieciešami jaudas mehānismi, tad šādi mehānismi būtu jāizstrādā tā, lai līdz minimumam samazinātu iekšējā tirgus kropļojumus. Tādēļ, lai novērstu sadrumstalotu valsts jaudas mehānismu risku, kas var radīt jaunus tirgus šķēršļus un apdraudēt konkurenci, būtu jānosaka skaidri un pārredzami kritēriji, kas mazinātu pārrobežu tirdzniecības kropļojumus, palielinātu pieprasījumreakcijas izmantošanu un samazinātu faktorus, kuri ietekmē dekarbonizāciju 10 .

Reģionālās sadarbības stiprināšana

ES dalībvalstu ciešais starpsavienojums, izmantojot kopējo Eiropas tīklu, ir unikāls visā pasaulē, un tam ir liela vērtība tajos gadījumos, kad efektīvi jārisina jautājumi par enerģētikas pārkārtošanu. Ja nav iespēju paļauties uz ražošanu vai pieprasīt resursus no citām dalībvalstīm, enerģētikas pārkārtošanas izmaksas patērētājiem varētu būtiski pieaugt. Šodien sistēmas darbība pārrobežu līmenī ir daudz vairāk savstarpēji saistīta, nekā tas bija iepriekš. Tas saistīts ar to, ka ir palielinājusies variablā un decentralizētā enerģijas ražošana, kā arī ar to, ka ir ciešāka tirgus integrācija, jo īpaši īsākos tirgus laikposmos. Tas nozīmē arī to, ka regulatoru vai tīkla operatoru darbībām valsts līmenī var būt tūlītēja ietekme uz citām ES dalībvalstīm. Pieredze rāda, ka nesaskaņoti valsts lēmumi var radīt būtiskas izmaksas Eiropas patērētājiem.

Fakts, ka dažos starpsavienotājos tiek izmantoti tikai 25 % no to jaudas — bieži vien nesaskaņotu valsts ierobežojumu dēļ un tādēļ, ka dalībvalstis nav spējušas vienoties par attiecīgām cenu zonām —, liecina, ka ir jāuzlabo koordinācija starp pārvades sistēmu operatoriem (PSO) un regulatoriem. Veiksmīgi piemēri par brīvprātīgu un obligātu sadarbību starp PSO, regulatoriem un valdībām ir pierādījuši, ka reģionālā sadarbība var uzlabot tirgus darbību un ievērojami samazināt izmaksas. Atsevišķās jomās, piemēram, attiecībā uz ES līmeņa „tirgu sasaistīšanas” mehānismu, PSO sadarbība ir jau kļuvusi obligāta, bet vairākuma balsošanas sistēma vairākos jautājumos ir pierādījusi, ka ir veiksmīga tajās jomās, kur brīvprātīga sadarbība (atstājot katram PSO veto tiesības) nav devusi efektīvus rezultātus reģionālo problēmu risināšanā. Ņemot vērā šo veiksmīgo piemēru, obligātā sadarbība būtu jāattiecina arī uz citām tiesiskā regulējuma jomām. Lai to panāktu, PSO reģionālajos operatīvajos centros (ROC) varētu lemt par tiem jautājumiem, saistībā ar kuriem sadrumstalotas un nekoordinētas valsts darbības varētu negatīvi ietekmēt tirgu un patērētājus (piemēram, šādās jomās: sistēmas darbība, starpsavienotāju jaudas aprēķini un piegādes drošība un riskgatavība).

Regulatīvās uzraudzības pielāgošana reģionāliem tirgiem

Ir lietderīgi arī regulatīvo uzraudzību pielāgot jaunajām tirgus realitātēm. Pašreiz visus galvenos regulatīvos lēmumus pieņem valstu regulatori — pat gadījumos, kad vajadzīgs kopējs reģionāls risinājums. Lai gan ACER ir bijusi veiksmīga nodrošinot forumu valstu regulatoru atšķirīgo interešu saskaņošanai, pašreiz tās galvenā funkcija ir saistīta tikai ar koordinēšanu, konsultēšanu un uzraudzību. Lai gan tirgus dalībnieki aizvien vairāk sadarbojas pārrobežu līmenī un pieņem lēmumus ar kvalificētu balsu vairākumu reģionālā vai pat Savienības līmenī 11 par konkrētiem jautājumiem, kas skar tīkla darbību un elektroenerģijas tirdzniecību, regulatīvā līmenī šīm reģionālo lēmumu pieņemšanas procedūrām nav ekvivalenta. Tādēļ regulatīvā uzraudzība joprojām ir sadrumstalota, radot atšķirīgu lēmumu un nevajadzīgu kavējumu risku. ACER pilnvaru stiprināšana attiecībā uz tiem pārrobežu jautājumiem, kam vajadzīgs saskaņots reģionālais lēmums, varētu palīdzēt ātrāk un efektīvāk pieņemt lēmumus par pārrobežu jautājumiem. Valstu regulatori, kas ACER pieņem lēmumus par šiem jautājumiem ar balsu vairākumu, varētu joprojām būt pilnībā iesaistīti šajā procesā.

Tāpat šķiet lietderīgi precīzāk noteikt elektroenerģijas pārvades sistēmu operatoru Eiropas tīkla (ENTSO-E) pienākumus, lai stiprinātu tā koordinēšanas spēju un padarītu tā lēmumu pieņemšanas procesu daudz pārredzamāku.

Teksta precizējumi

Visbeidzot, Elektroenerģijas regulas, ACER regulas un Elektroenerģijas direktīvas pārstrādāto redakciju izmantos, lai veiktu vairākus redakcionālus precizējumus atsevišķos spēkā esošos noteikumos, bet dažus no tiem pārstrukturētu, lai šo trīs tiesību aktu tehniski sarežģītākos noteikumus padarītu vairāk saprotamus, neskarot šo noteikumu būtību.

   Saskanība ar citiem noteikumiem un priekšlikumiem šajā politikas jomā

Šī tirgus modeļa iniciatīva ir cieši saistīta ar citiem paralēli izvirzītiem enerģētikas un klimata leģislatīvajiem priekšlikumiem. Proti, tas attiecas uz Eiropas energoefektivitātes uzlabošanas iniciatīvām, atjaunojamo energoresursu paketi un visaptverošo iniciatīvu, kas skar Enerģētikas savienībai paredzētos pārvaldes un ziņošanas mehānismus. Visas šīs iniciatīvas paredzētas, lai īstenotu pasākumus, kas vajadzīgi mērķa sasniegšanai par konkurētspējīgu, drošu un ilgtspējīgu Enerģētikas savienību. Šo atšķirīgo iniciatīvu — kurā ir no vairāki leģislatīvi un neleģislatīvi ietekmes līdzekļi — apvienošanas mērķis ir nodrošināt lielāko saskaņotību starp šiem dažādajiem, bet savstarpēji cieši saistītajiem politikas priekšlikumiem.

Tādēļ, kaut gan šis priekšlikums ir vērsts uz tirgus noteikumu atjaunināšanu, lai pāreja uz tīru enerģiju būtu ekonomiski izdevīga, šie noteikumi darbojas sinerģijā ar plašāko ES klimata un enerģētikas politikas satvaru. Šīs saites sīkāk paskaidrotas Komisijas ietekmes novērtējumā 12 .

Šis priekšlikums ir cieši saistīts ar priekšlikumu par pārskatīto Atjaunojamo energoresursu direktīvu, ar ko paredz sistēmu 2030. gada atjaunojamo energoresursu mērķa sasniegšanai, kā arī principus attiecībā uz atjaunojamo energoresursu atbalsta shēmām, kas padarītu tos vairāk orientētus uz tirgu, izmaksu ziņā lietderīgus un vairāk reģionalizētus tajos gadījumos, kad dalībvalstis izvēlas saglabāt atbalsta shēmas. Šie pasākumi, kuru mērķis ir integrēt atjaunojamos energoresursus tirgū, piemēram, noteikumi par nosūtīšanu, tirgus šķēršļiem pašpatēriņam un citiem tirgus pieejamības principiem — kas iepriekš bija iekļauti Atjaunojamo energoresursu direktīvā —, pašreiz ir integrēti Elektroenerģijas regulā un Elektroenerģijas direktīvā.

Priekšlikums regulai par Enerģētikas savienības pārvaldi palīdzēs nodrošināt politikas saskaņotību, racionalizējot dalībvalstu plānošanas un ziņošanas pienākumus, lai uzlabotu konverģences atbalstu attiecībā uz ES līmenī noteiktajiem enerģētikas un klimata mērķiem. Tam kā jaunam plānošanas, ziņošanas un uzraudzības instrumentam ir jāatspoguļo dalībvalsts panākumi, kas gūti, īstenojot Eiropas līmeņa tirgus prasības, kas ieviestas, īstenojot spēkā esošos tiesību aktus.

Priekšlikums regulai par riskgatavību elektroenerģijas sektorā papildina pašreizējo priekšlikumu, jo īpaši pievēršoties valdības pasākumiem, kas paredzēti, lai pārvarētu elektroenerģētiskās krīzes situācijas un novērstu īstermiņa riskus elektrosistēmai.

Pašreizējais priekšlikums ir cieši saskaņots ar Komisijas konkurences politiku enerģētikas jomā. Tajā jo īpaši ietverti Komisijas apsekojuma rezultāti par nozares jaudas mehānismiem, nodrošinot pilnīgu saskaņotību ar Komisijas enerģētikas valsts atbalsta īstenošanas politiku.

   Saskanība ar citām Savienības politikas jomām

Šis priekšlikums paredzēts, lai īstenotu Enerģētikas savienības galvenos mērķus, kā noteikts dokumentā „Pamatstratēģija spēcīgai Enerģētikas savienībai ar tālredzīgu klimata pārmaiņu politiku”. Kā minēts jau iepriekš, paketē iekļautā informācija arī ir saskaņā ar Savienības nesen pausto pasaules līmeņa apņemšanos sasniegt vērienīgus klimata mērķus atbilstīgi nolīgumam, kas noslēgts Parīzē ANO Pušu konferences 21. sesijā (COP21). Pašreizējais priekšlikums savstarpēji pastiprina un papildina priekšlikumu par ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas pārskatīšanu, kas ierosināts 2015. gada jūlijā.

Turklāt tiktāl, ciktāl elektroenerģijas tirgus modeļa pārskatīšanas mērķis ir padarīt Eiropas enerģijas tirgu konkurētspējīgāku un pieejamāku jaunām energotehnoloģijām, šis priekšlikums arī sekmē Savienības mērķu sasniegšanu par darbavietu izveidi un izaugsmi. Nodrošinot tirgus iespējas jaunām tehnoloģijām, šis priekšlikums sekmēs vairāku tādu produktu un pakalpojumu ieviešanu, kas varētu sniegt Eiropas uzņēmumiem pirmsācēja priekšrocības, jo pāreja uz tīro enerģiju attīstās visā pasaulē.

2.    JURIDISKAIS PAMATS, SUBSIDIARITĀTE UN PROPORCIONALITĀTE

   Juridiskais pamats

Ierosināto pasākumu juridiskais pamats ir Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 194. pants, kurā konsolidētas un paskaidrotas ES kompetences enerģētikas jomā. Saskaņā ar LESD 194. pantu ES enerģētikas politikas galvenie mērķi ir šādi: nodrošināt enerģijas tirgus darbību; nodrošināt energoapgādes drošību Savienībā; veicināt energoefektivitāti un taupību, kā arī jaunu un neizsīkstošu enerģijas veidu attīstību; un veicināt enerģijas tīklu savstarpēju savienojamību.

Šī iniciatīva pamatojas arī uz visaptverošu tiesību aktu kopumu, kuri pieņemti un atjaunināti pēdējo divu desmitgažu laikā. Izvirzot mērķi izveidot iekšējo enerģijas tirgu, ES laikposmā no 1996. gada līdz 2009. gadam ir pieņēmusi trīs secīgas tiesību aktu paketes ar galveno mērķi par tirgu integrēšanu un valstu elektroenerģijas un gāzes tirgu liberalizēšanu. Šie noteikumi aptver plašu aspektu loku — piekļuvi tirgum, tā pārredzamību, patērētāju tiesības un regulatīvo iestāžu neatkarību (te minēti tikai daži no aspektiem).

Ņemot vērā spēkā esošos tiesību aktus un pieaugošās enerģijas tirgus integrācijas vispārējo trajektoriju, pašreizējā iniciatīva arī būtu jāuztver kā daļa no pastāvīgiem centieniem nodrošināt Eiropas enerģijas tirgu integrāciju un efektīvu darbību.

Eiropadomes 13 un Eiropas Parlamenta nesen paustie aicinājumi rīkoties ES līmenī, lai pabeigtu Eiropas enerģijas tirgus izveidi, arī ir radījuši papildu pamatu rīcībai.

   Subsidiaritāte

Ierosinātie noteikumu grozījumi regulā par elektroenerģijas tirgiem, direktīvā par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz elektroenerģijas iekšējo tirgu un regulā, ar ko izveido Eiropas Energoregulatoru sadarbības aģentūru, ir vajadzīgi, lai sasniegtu mērķi par integrētu ES elektroenerģijas tirgu, taču valsts līmenī tas nav sasniedzams tikpat efektīvi. Kā sīkāk izklāstīts pārstrādāto tiesību aktu novērtējumā 14 , pierādījumi liecina, ka izolētas valsts pieejas ir aizkavējušas iekšējā enerģijas tirgus īstenošanu, radot nepiemērotus un nesaderīgus regulatīvos pasākumus, intervenču nevajadzīgu dublēšanos un kavēšanos saistībā ar tirgus nepilnību labošanu. Tādu iekšējo enerģijas tirgu, kas visiem nodrošina konkurētspējīgu un ilgtspējīgu enerģiju, nevar izveidot, pamatojoties uz sadrumstalotiem valstu noteikumiem, ja tie attiecas uz enerģijas tirdzniecību, kopīga tīkla darbību un noteiktu produkta standartizācijas līmeni.

ES elektroenerģijas tirgu starpsavienotības uzlabošana paredz ciešāku koordināciju starp valstu dalībniekiem. Savstarpējas energoatkarības un tīklu starpsavienojumu dēļ valsts politikas intervences elektroenerģijas nozarē tieši ietekmē kaimiņu dalībvalstis. Arvien grūtāk ir nodrošināt tīkla stabilitāti un tā efektīvu darbību tikai valsts līmenī, jo pieaugošā pārrobežu tirdzniecība, decentralizētas ražošanas ieviešana un aktīvāka patērētāju līdzdalība palielina pārplūšanas efekta iespējamību. Neviena valsts nevar sekmīgi darboties vienatnē, un vienpusējas rīcības sekas laika gaitā ir kļuvušas vēl izteiktākas. Šis vispārējais princips attiecas uz virkni pasākumu, kas ieviesti ar pašreizējo priekšlikumu, neatkarīgi no tā, vai tie skar enerģijas tirdzniecību, tīkla darbību vai patērētāju patiesu līdzdalību.

Tā kā bieži vien kopējiem reģionāliem jautājumiem, attiecībā uz kuriem jāpieņem saskaņots lēmums, ir būtiska ekonomiskā ietekme uz atsevišķām dalībvalstīm, iepriekšējā pieredze pierāda, ka brīvprātīga sadarbība — lai gan tā ir lietderīga daudzās dalībvalstu sadarbības jomās — nereti nav spējusi atrisināt tehniski sarežģītus konfliktus, kam ir liela ietekme uz sadali starp dalībvalstīm 15 . Pašreizējās brīvprātīgās iniciatīvas, piemēram, Piecpusējais enerģētikas forums, ir ierobežotas arī ģeogrāfiskā ziņā, jo tās attiecas tikai uz atsevišķām ES elektroenerģijas tirgus daļām un ne vienmēr apvieno visas valstis, kas ir fiziski ciešāk savstarpēji saistītas.

To ilustrē konkrēts piemērs, proti, nesaskaņota valstu politika attiecībā uz sadales tarifu principiem var izkropļot iekšējo tirgu tiktāl, ka izkliedēto elektroenerģijas ražošanu vai enerģijas akumulācijas pakalpojumus ietekmēs ļoti dažādi stimuli dalībai tirgū. Līdz ar jaunu tehnoloģiju ieviešanu un aizvien pieaugošo energopakalpojumu tirdzniecību pārrobežu līmenī ES rīcībai ir būtiska vērtība, nodrošinot vienlīdzīgus konkurences apstākļus un efektīvākus tirgus rezultātus visām iesaistītajām pusēm.

ACER koordinācijas funkcija ir pielāgota jaunajām parādībām enerģijas tirgos, piemēram, lielākai vajadzībai pēc koordinācijas sakarā ar pieaugošām enerģijas plūsmām pāri robežām un enerģijas ražošanai no nepastāvīgiem RES-E. Neatkarīgajām valstu regulatīvajām iestādēm (VRI) ir būtiska loma regulatīvās uzraudzības nodrošināšanā savas valsts enerģētikas nozarē. Tomēr sistēmā, kas starp dalībvalstīm kļūst arvien savstarpēji atkarīgāka — gan ciktāl tas attiecas uz tirgus darījumiem, gan sistēmas darbību —, ir vajadzīga regulatīvā uzraudzība, kas pārsniedz valsts robežas. ACER ir organizācija, kas izveidota, lai nodrošinātu šādu regulatīvo uzraudzību situācijās, kas attiecas uz vairāk nekā divām dalībvalstīm. Ir saglabāta ACER kā galvenā valstu regulatoru darbību koordinatora loma; ACER ierobežotā apjomā ir piešķirtas papildu pilnvaras tajās jomās, kur sadrumstalotība valstu lēmumu pieņemšanā par pārrobežu nozīmes jautājumiem varētu radīt problēmas vai nesaskaņotību iekšējā tirgū. Piemēram, reģionālo operatīvo centru izveide, ko paredz [Elektroenerģijas regula, kuras pārstrādāta redakcija ierosināta ar priekšlikumu COM(2016) 861/2], prasa pārvalstisku uzraudzību, kas jāīsteno ACER, jo reģionālie operatīvie centri aptver vairākas dalībvalstis. Līdzīgā kārtā ES mērogā koordinēts pietiekamības novērtējums, ko paredz [Elektroenerģijas regula, kuras pārstrādāta redakcija ierosināta ar priekšlikumu COM(2016) 861/2], prasa, lai par metodiku un aprēķiniem tiktu sniegts regulatīvs apstiprinājums, ko var uzticēt tikai ACER, jo pietiekamības novērtējums jāveic visās dalībvalstīs.

Lai gan jaunu uzdevumu uzticēšana ACER nozīmē, ka būs vajadzīgi papildu darbinieki, ACER savā koordinatora lomā samazinās slogu valstu iestādēm, tādējādi atslogojot administratīvos resursus nacionālā līmenī. Ierosinātā pieeja nozīmēs regulatīvo procedūru racionalizāciju (piem., paredzot tiešu apstiprinājumu no ACER, nevis 28 atsevišķus apstiprinājumus). Metodiku (piem., attiecībā uz pietiekamības novērtēšanu) koordinēta izstrāde samazinās darba apjomu, kas jāpaveic valstu iestādēm, un ļaus izvairīties no papildu darba, ko varētu radīt problēmas saistībā ar nesaskaņotām nacionālajām regulatīvajām darbībām.

   Proporcionalitāte

Elektroenerģijas regulā, Elektroenerģijas direktīvā un ACER regulā ietvertie politikas risinājumi cenšas pielāgot elektroenerģijas tirgus modeli arvien pieaugošajai decentralizētās ražošanas daļai un pastāvīgajai tehnoloģiju attīstībai.

Ierosinātās reformas ir stingri vērstas uz to, kas ir obligāti vajadzīgs, lai sasniegtu nepieciešamo progresu attiecībā uz iekšējo tirgu, vienlaikus atstājot pašas svarīgākās kompetences un pienākumus dalībvalstu, valstu regulatoru un valstu dalībnieku ziņā.

Ietekmes novērtējumā ir konsekventi noraidīti varianti, kuros apsvērta vēl plašāka saskaņošana, piemēram, ierosinājumi iecelt vienu neatkarīgu Eiropas energoregulatoru vai vienu integrētu Eiropas pārvades sistēmas operatoru vai noteikt bezierunu valsts intervences aizliegumus bez iespējām saņemt atbrīvojumu. Šo priekšlikumu mērķis drīzāk ir rast līdzsvarotus risinājumus, kas tikai ierobežo valsts kompetenci regulatīvas darbības jomā, kur saskaņota darbība nepārprotami dod lielāku labumu patērētājiem.

Pieņemto rīcībpolitikas variantu mērķis ir radīt vienlīdzīgus konkurences apstākļus visām ražošanas tehnoloģijām un novērst tirgus kropļojumus tā, lai cita starpā atjaunojamie energoresursi enerģijas tirgū var konkurēt, pamatojoties uz vienādiem nosacījumiem. Turklāt visiem tirgus dalībniekiem būtu jāuzņemas finansiāla atbildība par tīkla saglabāšanu līdzsvarā. Šķēršļi tiem pakalpojumiem, kas nodrošina tīkla elastību, piemēram, pieprasījuma reakcijas pakalpojumiem, tiks novērsti. Turklāt šādi pasākumi rada īstermiņa tirgu ar lielāku likviditāti, lai cenu svārstības varētu pareizi atspoguļot deficītu un piedāvāt atbilstošus stimulus elastīgam tīklam.

Mazumtirgus līmenī dalībvalstis tiks arī rosinātas pakāpeniski atcelt vispārēju cenu regulēšanu, sākot ar cenām, kas zemākas par izmaksām. Neaizsargātus patērētājus var aizsargāt, nosakot pārejas posmu cenu regulēšanai. Lai vēl vairāk palielinātu konkurenci, līguma izbeigšanas maksas izmantošana tiks ierobežota, tādējādi veicinot piegādātāju maiņu. Tāpat arī augsta līmeņa principi nodrošinās to, ka enerģijas rēķini būs skaidri un viegli saprotami, kā arī tiks piešķirta nediskriminējoša piekļuve patērētāja datiem, vienlaikus saglabājot vispārējos konfidencialitātes noteikumus.

Saskaņā ar elektroenerģijas pārrobežu tirdzniecības attīstību un tirgus pakāpenisku integrāciju institucionālā sistēma tiks pielāgota atbilstīgi nepieciešamībai pēc papildu regulatīvās sadarbības un jauniem uzdevumiem. ACER ir jādod papildu uzdevumi, jo īpaši saistībā ar energosistēmas reģionālo darbību, vienlaikus saglabājot valstu regulatoru galveno nozīmi enerģijas tirgus regulēšanā.

Lai visi varianti atbilstu proporcionalitātes prasībām, tie ir padziļināti pārbaudīti priekšlikumam pievienotajā ietekmes novērtējumā. Tādējādi būtu jānorāda, ka ierosinātajos politikas risinājumos ir piedāvāts kompromiss starp augšupējām iniciatīvām un lejupēju tirgus regulēšanu. Saskaņā ar proporcionalitātes principu šie pasākumi nekādā veidā nevar aizstāt valstu valdību, VRI un PSO funkcijas saistībā ar dažādu svarīgu uzdevumu veikšanu. Jebkurā gadījumā valstu regulatori tiek aicināti rīkot sanāksmes daudz efektīvāk kādā reģionālā struktūrā — gan oficiāli, gan neoficiāli —, lai risinātu jautājumus, kuri izriet no elektroenerģijas sistēmas pārvaldības, tādā apjomā, kas ir samērojams ar problēmas apjomu.

Neatbalstot „pilnīgas saskaņošanas” pieeju, šie pasākumi rada vienlīdzīgus konkurences apstākļus visiem tirgus dalībniekiem, jo īpaši tur, kur tirgus iespējas pārsniedz valsts robežas. Visbeidzot, noteikumu un produktu zināma standartizācija ir būtiska efektīvai elektroenerģijas tirdzniecībai pāri robežām, savukārt lēmumi par tīkla darbību varētu radīt nepietiekamus tirgus rezultātus, ja tos atstāj atsevišķu dalībvalstu un tādu regulatoru ziņā, kas darbojas izolēti. Nepastarpinātā pieredze kopīgu tīkla un tirdzniecības noteikumu (tā dēvēto „tīkla kodeksu” un „vadlīniju”) noteikšanā un pieņemšanā kopš trešās enerģētikas paketes izstrādes 2009. gadā pierāda, ka tam, ka regulatori un valstu iestādes rīko sanāksmes, lai vienotos par kopīgiem noteikumiem un metodiku — gan augsta līmeņa, gan tehniskajiem principiem —, ir skaidra pievienotā vērtība.

Starp mazumtirgiem un vairumtirgiem vērojams aizvien lielāks konkurētspējas trūkums, turklāt mazumtirgi joprojām atpaliek patērētājiem nodrošināmo pakalpojuma piedāvājumu un konkrētu ieguvumu ziņā. Uzraugot enerģētisko nabadzību, patērētājiem paredzētās informācijas pārredzamību un skaidrību un piekļuvi datiem, ierosinātie pasākumi nevajadzīgi neierobežos valsts prerogatīvas.

   Juridiskā instrumenta izvēle

Pieņemot šo priekšlikumu, tiks grozīti galvenie tiesību akti, kas bija trešajā enerģētikas paketē. Tas attiecas uz Elektroenerģijas regulu (Nr. 714/2009) un Elektroenerģijas direktīvu (2009/72/EK), kā arī uz regulu, ar ko izveido ACER (Nr. 713/2009). Minēto tiesību aktu pārstrādāšana uzlabos juridisko skaidrību. Tāda akta izmantošana, ar kuru izdara grozījumus, var būt nepietiekama, lai aptvertu plašu jaunu noteikumu kopumu. Tādējādi saistībā ar instrumenta izvēli ir jāpārskata noteikumi, kas jau pieņemti un īstenoti kā dabisks spēkā esošo tiesību aktu attīstības rezultāts.

3.    EX POST NOVĒRTĒJUMU, APSPRIEŠANOS AR IEINTERESĒTAJĀM PERSONĀM UN IETEKMES NOVĒRTĒJUMU REZULTĀTI

   Ex post novērtējumi/spēkā esošo tiesību aktu atbilstības pārbaudes

Komisijas dienesti ir novērtējuši pašreizējā tiesiskā regulējuma (trešās enerģētikas paketes) atbilstību pieciem noteiktiem kritērijiem — piemērotībai, efektivitātei, lietderībai, saskanībai un ES pievienotajai vērtībai. Kopā ar ietekmes novērtējumu ir veikts atsevišķs novērtējums, un šā novērtējuma rezultāti ir atspoguļoti ietekmes novērtējuma problēmu noteikšanas daļā.

Izvērtējumā tika secināts, ka kopumā trešās enerģētikas paketes mērķis — palielināt konkurenci un novērst šķēršļus pārrobežu konkurencei elektroenerģijas tirgos — ir izpildīts. Aktīva tiesību aktu izpilde ir radījusi pozitīvus rezultātus attiecībā uz elektroenerģijas tirgu un patērētājiem, kā arī tirgi kopumā ir mazāk koncentrēti un vairāk integrēti nekā 2009. gadā. Attiecībā uz mazumtirgiem jaunu patērētāju tiesību kopums, kas ieviests ar trešo enerģētikas paketi, ir nepārprotami uzlabojis patērētāju stāvokli enerģijas tirgos.

Tomēr trešās enerģētikas paketes noteikumu panākumi saistībā ar iekšējā elektroenerģijas tirgus izveidi joprojām nav pietiekami vairākās jomās gan vairumtirdzniecības, gan mazumtirdzniecības līmenī. Kopumā novērtējumā tika konstatēts, ka lielu labumu joprojām var gūt, uzlabojot tirgus modeļa struktūru, un par to liecina neizmantotais vispārējās labklājības pieaugums un patērētāju galīgie ieguvumi. Vairumtirgu līmenī joprojām ir šķēršļi pārrobežu tirdzniecībai un reti tiek pilnīgi izmantotas starpsavienotāju jaudas. Tam par iemeslu cita starpā ir nepietiekama sadarbība starp nacionālo tīklu operatoriem un regulatoriem saistībā ar starpsavienotāju koplietošanu. Iesaistīto pušu valstiskā pieeja joprojām daudzos gadījumos nepieļauj efektīvus pārrobežu risinājumus un galu galā ierobežo citādi izdevīgās pārrobežu plūsmas. Šī situācija nav vienāda visos tirgos un laikposmos — nākamās dienas, tekošās dienas un balansēšanas tirgos vērojamas dažādas integrācijas pakāpes.

Attiecībā uz mazumtirgiem konkurences rādītāji varētu būt ievērojami uzlabojušies. Elektroenerģijas cenas dalībvalstīs joprojām ievērojami atšķiras ar tirgu nesaistītu iemeslu dēļ, bet mājsaimniecībām cenas ir nepārtraukti augušas, jo pēdējos gados ir būtiski palielinājušās nenovēršamās izmaksas, proti, tīkla izmaksas, nodokļi un nodevas. Attiecībā uz patērētāju aizsardzību pieaugošā enerģētiskā nabadzība, kā arī skaidrības trūkums par piemērotākajiem līdzekļiem patērētāju neaizsargātības un enerģētiskās nabadzības novēršanai, iekšējā enerģijas tirgū aizvien vairāk padziļinās. Ar piegādātāju maiņu saistītās maksas, piemēram, līguma izbeigšanas izdevumi, turpina būt būtisks finansiāls šķērslis patērētāju iesaistei. Turklāt lielais to sūdzību skaits, kas saistītas ar rēķiniem 16 , liecina, ka joprojām ir iespējas uzlabot rēķinu informācijas salīdzināmību un skaidrību.

Papildus nepilnībām trešās enerģētikas paketes sākotnējo mērķu sasniegšanā ir parādījies jaunu problēmu kopums, kas nebija paredzēts trešās enerģētikas paketes sagatavošanas laikā. Tas ietver, kā minēts iepriekš, atjaunojamo energoresursu ļoti spēcīgo pieaugumu elektroenerģijas ražošanā, valsts intervences palielināšanos elektroenerģijas tirgos saistībā ar apgādes drošības mērķiem un pārmaiņas, kas notiek tehnoloģiskajā jomā. Tas viss rada būtiskas pārmaiņas tādā veidā, kādā darbojas tirgi jo īpaši pēdējos piecos gados, mazina reformu pozitīvo ietekmi uz patērētājiem, kā arī liedz izmantot modernizācijas potenciālu. Tas ir radījis atšķirības spēkā esošajos tiesību aktos attiecībā uz veidu, kā tikt galā ar šīm tendencēm.

Saskaņā ar šā novērtējuma un saistītā ietekmes novērtējuma rezultātiem šā priekšlikuma mērķis ir mazināt minētās atšķirības un piedāvāt veicinošu sistēmu, kas atspoguļotu tehnoloģisko attīstību nozarē, proti, energosistēmu pāreju uz jauniem ražošanas un patēriņa modeļiem.

   Apspriešanas ar ieinteresētajām personām

Gatavojoties šai iniciatīvai, Komisija ir organizējusi vairākas sabiedriskās apspriešanas. Tās bija pieejamas ES iedzīvotājiem un dalībvalstu iestādēm, enerģijas tirgus dalībniekiem un to apvienībām, kā arī visām pārējām attiecīgajām ieinteresētajām personām, tostarp mazajiem un vidējiem uzņēmumiem un enerģijas patērētājiem.

Trīs apspriešanas un to attiecīgie rezultāti tiks īpaši izcelti:

1) kā norādīts dokumentā „Consultation Paper on generation adequacy, capacity mechanisms and the internal market in electricity” („Apspriešanas dokuments par ražošanas pietiekamību, jaudas mehānismiem un elektroenerģijas iekšējo tirgu”), sabiedriskajā apspriedē 17 , kas notika no 2012. gada 15. novembra līdz 2013. gada 7. februārim, tika izskatīti ar resursu pietiekamību saistīti jautājumi. Tās mērķis bija iegūt ieinteresēto personu viedokļus par resursu pietiekamības un elektroapgādes drošības garantēšanu iekšējā tirgū.

Apspriešanas gaitā tika saņemtas 148 atsevišķas atbildes no sabiedriskām organizācijām, nozares pārstāvjiem (gan enerģijas ražotājiem, gan patērētājiem) un akadēmiskajām aprindām. Tiešsaistē ir pieejama sīki izstrādāta diagramma par apspriešanas gaitā saņemtajām atbildēm 18 , kā arī visi individuālie iesniegumi un apspriedes rezultātu kopsavilkums 19 ;

2) sabiedriskā apspriešana, kas veltīta elektroenerģijas mazumtirgiem un galapatērētājiem 20 , notika no 2014. gada 22. janvāra līdz 2014. gada 17. aprīlim. Komisija saņēma 237 atbildes uz uzdotajiem jautājumiem, no kurām apmēram 20 % tika saņemti no energopiegādātājiem, 14 % — no SSO, 7 % — no patērētāju organizācijām un 4 % — no VRI. Šajā apspriešanā piedalījās arī ievērojams skaits individuālu personu. Pilns atbilžu kopsavilkums pieejams Komisijas tīmekļa vietnē 21 ;

3) plaša sabiedriskā apspriešana 22 par jaunu enerģētikas tirgus modeli tika organizēta no 2015. gada 15. jūlija līdz 2015. gada 9. oktobrim.

Komisija apspriešanas gaitā saņēma 320 atbildes. Apmēram 50 % iesniegumu ir saņemti no valsts vai ES līmeņa nozares apvienībām. 26 % atbilžu saņemti no uzņēmumiem, kas darbojas enerģētikas nozarē (piegādātājiem, starpniekiem, patērētājiem), un 9 % — no tīkla operatoriem. Atsauces par minēto apspriešanos iesniedza arī 17 valstu valdības un vairākas VRI. Šajā apspriešanā piedalījās arī ievērojams skaits individuālu personu un akadēmisku iestāžu. Sīki izklāstīts apraksts par ieinteresēto personu viedokļiem atbilstīgi katram konkrētajam rīcībpolitikas variantam ir pieejams ietekmes novērtējumā, kas pievienots šai leģislatīvajai iniciatīvai.

   Ekspertu atzinumu pieprasīšana un izmantošana

Regulas priekšlikums un ietekmes novērtējums sagatavoti, izmantojot plašu klāstu materiālu, uz kuriem atsauces dotas ietekmes novērtējuma zemsvītras piezīmēs. Te ietilpst aptuveni 30 pētījumi un modelēšanas rīki, kurus galvenokārt sagatavoja neatkarīgas ārējās personas un kuru mērķis bija novērtēt konkrētus šā priekšlikuma variantus. Pilns saraksts ir dots ietekmes novērtējuma V pielikumā. Šie pētījumi aptver vairākas metodikas, īpašu uzmanību pievēršot ekonomisko un sociālo izmaksu un ieguvumu analīzes kvantitatīvajām aplēsēm.

Papildus Komisija ir arī aptaujājusi nozares pārstāvju par nacionālajiem jaudas mehānismiem, un aptaujas starpposma rezultāti nekavējoties tika izmantoti šā priekšlikuma sagatavošanā 23 . Minēto pētījumu rezultāti papildināja daudzās atsauksmes, kas saņemtas no ieinteresētajām personām, kā izklāstīts iepriekš, un kopumā sniedza Komisijai plašu pierādījumu bāzi, uz kuras pamata izstrādāt pašreizējos priekšlikumus.

   Ietekmes novērtējums

Ietekmes novērtējumā ir atbalstīti visi ierosinātie pasākumi. Regulējuma kontroles padome 2016. gada 7. novembrī sniedza pozitīvu atzinumu. Veids, kādā Regulējuma kontroles padomes viedokļi tika ņemti vērā, ir izklāstīts ietekmes novērtējuma I pielikumā.

Ietekmes novērtējumā tika apskatīti vairāki rīcībpolitikas varianti attiecībā uz katru konstatēto problēmu kopumu. Turpmāk ir uzskaitīti šie problēmu kopumi un alternatīvās iespējas intervencei.

Tirgus modeļa pielāgošana atjaunojamo energoresursu pieaugumam un tehnoloģiju attīstībai

Ietekmes novērtējumā ir atbalstīta spēkā esošo tirgus noteikumu uzlabošana, lai radītu vienlīdzīgus konkurences apstākļus visām ražošanas tehnoloģijām un resursiem, novēršot pašreizējos tirgus kropļojumus. Ir apskatīti noteikumi, kas rada diskrimināciju starp dažādiem resursiem un kas ierobežo vai atbalsta atsevišķu tehnoloģiju piekļuvi elektrotīklam. Turklāt visiem tirgus dalībniekiem būtu jāuzņemas finansiāla atbildība par nebalansu tīklā, un par visiem resursiem tirgū jāmaksā pēc vienlīdzīgiem principiem. Būtu jānovērš šķēršļi attiecībā uz pieprasījumreakciju. Šis izraudzītais variants varētu arī nostiprināt īstermiņa tirgus, tuvinot tos reāllaikam, kas ļautu maksimāli apmierināt vajadzību pēc elastīguma, un padarot balansēšanas tirgus efektīvākus. Šis variants ietver pasākumus, kas varētu palīdzēt iesaistīt tirgū visus elastīgos izkliedētos resursus, kuri attiecas uz enerģijas ražošanu, pieprasījumu un akumulāciju, izmantojot pienācīgus stimulus un tiem labāk pielāgotu tirgus struktūru, kā arī pasākumus sekmīgākai SSO stimulēšanai.

Neregulatīva pieeja tika noraidīta, jo tā sniedz visai mazas iespējas pilnveidot tirgu un visiem resursiem nodrošināt vienlīdzīgus konkurences apstākļus. Esošais ES tiesiskais regulējums attiecīgajās jomās ir ierobežots vai pat atsevišķās jomās tāda nav vispār. Turklāt tika uzskatīts, ka brīvprātīga sadarbība nenodrošina atbilstoša līmeņa saskaņošanu vai noteiktību tirgū. Tāpat tika noraidīts arī tirgus noteikumu pilnīgas saskaņošanas variants, jo šādas pārmaiņas varētu nebūt saderīgas ar proporcionalitātes principiem un, ņemot vērā Eiropas enerģijas tirgu pašreizējo stāvokli, pēc tām kopumā nav vajadzības.

Turpmākas investīcijas elektroenerģijas ražošanā un nekoordinēti jaudas mehānismi

Tika izvērtēti vairāki rīcībpolitikas varianti, kas bija plašāki par pamatscenāriju; katrs variants piedāvāja atšķirīgu pielāgošanas un saskaņošanas pakāpi starp dalībvalstīm ES līmenī un atšķirīgu apmēru, kādā tirgus dalībnieki paļautos uz enerģijas tirgus maksājumiem.

Tā dēvētais „tikai enerģijas tirgus” variants paredzēja, ka Eiropas tirgi tiktu pietiekami uzlaboti un savstarpēji savienoti tā, ka tiek nodrošināti vajadzīgie cenu signāli, kas stimulētu investīcijas jaunos resursos un pareizajās vietās. Šāda scenārija gadījumā jaudas mehānismi vairs nebūtu vajadzīgi.

Izraudzītais variants pamatojas uz šo „tikai enerģijas tirgus” scenāriju, taču neatceļ dalībvalstu iespējas izmantot jaudas mehānismus, ja to pamatā ir kopīga resursu pietiekamības novērtēšanas metodika, kas ar ENTSO-E un ACER palīdzību īstenota, ievērojot pilnīgu pārredzamību, un atbilst kopīgā modeļa pazīmēm labākai valsts jaudas mehānismu saderībai un saskaņotai pārrobežu sadarbībai. Šis variants balstās uz Eiropas Komisijas paziņojumu „Pamatnostādnes par valsts atbalstu vides aizsardzībai un enerģētikai 2014.–2020. gadam”, kā arī nozares pārstāvju aptauju par jaudas mehānismiem.

Neregulatīva pieeja tika noraidīta, jo esošie ES tiesību aktu noteikumi nav pietiekami skaidri un pamatīgi izstrādāti, lai risinātu problēmas, ar kurām saskaras Eiropas elektrosistēma. Turklāt brīvprātīga sadarbība nevar nodrošināt atbilstoša līmeņa saskaņošanu visās dalībvalstīs vai noteiktību tirgū. Lai problēmjautājumus varētu risināt saskanīgi, šajā jomā ir vajadzīgi tiesību akti. Variants, saskaņā ar kuru, pamatojoties uz reģionāliem vai ES līmeņa elektroenerģijas ražošanas pietiekamības novērtējumiem veseliem reģioniem vai laika gaitā visām ES dalībvalstīm būtu obligāti jāievieš jaudas mehānismi, tika noraidīts kā nesamērīgs.

Mazumtirgu neefektīva darbība — pakalpojumu lēna ieviešana un zemais līmenis

Atbalstītais variants ietver vispārējas cenu regulēšanas pakāpenisku atcelšanu līdz ES tiesību aktos noteiktajam termiņam, sākot ar cenām, kas zemākas par izmaksām. Attiecībā uz neaizsargātiem patērētājiem šis variants ļauj noteikt pārejas posmu cenu regulēšanai. Lai palielinātu patērētāju iesaistīšanos, ir ierobežota līguma izbeigšanas maksas izmantošana. Valsts iestādēm jāveicina patērētāju uzticēšanās salīdzināšanas tīmekļa vietnēm, ieviešot sertifikācijas rīku. Turklāt augsta līmeņa principi nodrošinās enerģijas rēķinu skaidrību un saprotamību, paredzot obligātas satura prasības. Dalībvalstīm ir pienākums uzraudzīt to mājsaimniecību skaitu, kuras skar enerģētiskā nabadzība. Visbeidzot, lai jauni tirgus dalībnieki un energopakalpojumu uzņēmumi varētu attīstīt jaunus pakalpojumus, ir nodrošināta nediskriminējoša piekļuve patērētāja datiem.

Citi apskatītie, bet atmestie varianti paredzēja pilnīgu patērētāju tiesību aktu saskaņošanu un plašus patērētāju aizsardzības pasākumus; atkāpes no ES līmenī noteiktā cenu regulējuma, par pamatu ņemot vai nu uz patēriņa vai cenas slieksni; standarta datu apstrādes modeļa ieviešanu un atbildības uzlikšanu neitrālam tirgus aktoram, piemēram, PSO; visu maksu par piegādātāja maiņu, tostarp maksu par līguma izbeigšanu, aizliegšanu un enerģijas rēķinu satura daļēju saskaņošanu; un, visbeidzot, ES enerģētiskās nabadzības monitoringa sistēmu, kura balstītos uz dalībvalstu veiktu ēku fonda energoefektivitātes apsekojumu, kā arī profilaktisku pasākumu noteikšanu atslēgumu novēršanai. Visi šie varianti tika noraidīti, pamatojoties uz subsidiaritātes un proporcionalitātes principiem. Gandrīz visas apspriešanā iesaistītās ieinteresētās personas uzskatīja, ka status quo saglabāšana nav dzīvotspējīgs risinājums.

Institucionālās sistēmas un aģentūras lomas uzlabošana

Trešās paketes institucionālās sistēmas mērķis ir veicināt VRI sadarbību, kā arī sadarbību starp PSO. Kopš ACER un ENTSO nodibināšanas šīm organizācijām ir bijusi liela nozīme, virzoties uz funkcionējošu iekšējo enerģijas tirgu. Tomēr jaunākās tendences Eiropas enerģijas tirgos, kas apskatītas pašreizējā ietekmes novērtējumā un turpmākajos tirgus modeļa iniciatīvas priekšlikumos, pieprasa institucionālās sistēmas pielāgošanu. Turklāt arī trešās paketes īstenošanā tika uzsvērtas jomas, kurās iespējami uzlabojumi attiecībā uz ACER un ENTSO piemērojamo sistēmu. Attiecībā uz variantiem, kas izskatīti saistībā ar institucionālās sistēmas reformu, ierastās darbības scenārijs tika noraidīts, jo tas varētu radīt regulatīvas un tirgus uzraudzības nepilnības saskaņā ar mainīgajiem tirgus noteikumiem, kas izklāstīti citur šajā priekšlikumā, kā arī sekundāro tiesību aktu pastāvīgo attīstību ES līmenī.

Tika apsvērta neregulatīvas pieejas „stingrāka ieviešana” un brīvprātīga sadarbība bez jebkādiem jauniem papildu pasākumiem institucionālās sistēmas pielāgošanai. Lai uzlabotu spēkā esošo tiesību aktu izpildes nodrošināšanu, ir jātrupina īstenot trešo paketi īstenošanu un pilnīgi jāīsteno tīkla kodeksi un vadlīnijas — kā aprakstīts ierastās darbības scenārija variantā —, un tas jādara apvienojumā ar stingrāku izpildes nodrošināšanu. Tomēr stingrāka ieviešana viena pati varētu neuzlabot pašreizējo institucionālo sistēmu.

Tika apsvērts arī leģislatīvs variants, kas paredzēja ACER pārveidi par kaut ko līdzīgu Eiropas līmeņa regulatoram, taču galu galā šis variants tika noraidīts. Lai aģentūra varētu pildīt šādu lomu, būtu ievērojami jāpalielina ACER budžets un personāls, jo aģentūrā tādējādi būtu vajadzīgi ļoti daudzi eksperti. Tāpat šķiet lietderīgi turpināt iesaistīt valstu regulatorus aģentūras lēmumu pieņemšanas procesā un valstu regulatoru vairākuma lēmumus sistemātiski neaizstāt ar direktora lēmumiem.

Tādējādi tika apsvērti leģislatīvi varianti, kas paredzēja pilnveidot ACER, par pamatu izmantojot esošo sistēmu. Ietekmes novērtējumā atbalstītais variants ļauj pielāgot ES institucionālo sistēmu jaunajām elektrosistēmas realitātēm. Tajā apsvērta arī izrietošā vajadzība pēc papildu reģionālās sadarbības un pašreizējās un paredzamās regulējuma nepilnības enerģijas tirgū, tādējādi nodrošinot elastību, apvienojot augšupējas un lejupējas pieejas.

Turklāt, lai novērstu pašreizējo regulējuma nepilnību attiecībā uz VRI regulatīvajām funkcijām reģionālā līmenī, ar šajā variantā ietvertajām politikas iniciatīvām varētu izveidot elastīgu reģionālo tiesisko regulējumu, kas uzlabotu reģionālo koordināciju un VRI lēmumu pieņemšanu. Ar šo variantu tiktu ieviesta koordinētu reģionālo lēmumu sistēma un atsevišķu jautājumu (piemēram, ROC un citu, kas izriet no ierosinātajām tirgus modeļa iniciatīvām) uzraudzība, ko veic reģiona VRI, kā arī ACER piešķirta ES interešu aizsardzības funkcija.

Pamattiesības

Šis priekšlikums var ietekmēt vairākas pamattiesības, kas noteiktas ES Pamattiesību hartā, konkrēti: privātās un ģimenes dzīves neaizskaramību (7. pants), tiesības uz personas datu aizsardzību (8. pants), diskriminācijas aizliegumu (21. pants), tiesības uz sociālo palīdzību (34. pants), pieeju pakalpojumiem ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi (36. pants), augsta vides aizsardzības līmeņa integrāciju (37. pants) un tiesības uz tiesību efektīvu aizsardzību (47. pants).

Tam jo īpaši tiek pievērsta uzmanība vairākos noteikumos par patērētāju aizsardzību, enerģētisko nabadzību, neaizsargātu patērētāju aizsardzību, pieeju pakalpojumiem ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi, datu aizsardzību un privātumu.

Ietekmes novērtējuma kopsavilkums, kā arī Regulējuma kontroles padomes pozitīvais atzinums, atrodams Komisijas tīmekļa vietnē 24 .

   Normatīvā atbilstība un vienkāršošana

Šis priekšlikums var palielināt administratīvās prasības, kaut arī ierobežotā apjomā. Piemēram, ieviešot vienlīdzīgus konkurences apstākļus visām tehnoloģijām, lai tās varētu pilnībā piedalīties enerģijas tirgū, šīm tehnoloģijām būtu jāatbilst vairākām tirgus atbilstības prasībām, kas var radīt zināmu administratīvo slodzi.

Pasākumi, kas paredzēti, lai uzlabotu enerģijas tirgu likviditāti un integrāciju, arī var savā ziņā īstermiņā ietekmēt uzņēmumus, jo tiem būtu jāpielāgojas jaunam enerģijas tirdzniecības režīmam. Tomēr šos pasākumus uzskata par minimāliem, salīdzinot ar pamatscenāriju, kad neveic nekādas darbības, jo ekonomiskie ieguvumi no reformas varētu ļoti savā ziņā pārspēt jebkādu īstermiņa vai ilgtermiņa administratīvo reorganizāciju.

Līdzīgi dalībvalsts līmenī regulētu cenu pakāpeniska atcelšana liks VRI pastiprināt tirgu uzraudzību, nodrošināt efektīvu konkurenci un garantēt patērētāju aizsardzību. Šo ietekmi var kompensēt ar patērētāju aktīvāku iesaistīšanos, kuri dabiski varētu rīkoties tā, lai veicinātu konkurenci tirgū.

To darbību klāsts, kas jāveic saskaņā ar atjaunināto institucionālo sistēmu, arī radīs jaunu prasību kopumu, lai valstu regulatori un pārvades operatori varētu iesaistīties administratīvā līmenī. Tās ietver līdzdalību ACER darbā, lai lēmumu pieņemšanas procesu gaitā tiktu panākta vienošanās par metodiku un praksi netraucētai enerģijas tirdzniecībai pārrobežu līmenī.

Sīkāku izklāstu par administratīvo un ekonomisko ietekmi uz uzņēmumiem un publiskām iestādēm saistībā ar katru norādīto rīcībpolitikas variantu var atrast ietekmes novērtējuma 6. nodaļā.

4.    IETEKME UZ BUDŽETU

Ietekme uz budžetu, kas saistīta ar šīs paketes priekšlikumu, attiecas uz ACER resursiem, kas aprakstīti tiesību akta priekšlikuma finanšu pārskatā, kurš pievienots Komisijas priekšlikumam par Regulas, ar ko izveido Energoregulatoru sadarbības aģentūru (ACER), pārstrādāto redakciju. Būtībā jaunie ACER uzdevumi, jo īpaši attiecībā uz sistēmu pietiekamības novērtējumu un reģionālo operatīvo centru izveidi, nozīmē, ka 2020. gadā pakāpeniski būs vajadzība pēc maksimāli 18 papildus pilnslodzes ekvivalentiem, kā arī atbilstošiem finanšu līdzekļiem.

5.    CITI JAUTĀJUMI

   Īstenošanas plāni un uzraudzības, novērtēšanas un ziņošanas kārtība

Komisija uzraudzīs transponēšanu un dalībvalstu un citu dalībnieku atbilstību pasākumiem, kas beidzot tiks pieņemti, kā arī vajadzības gadījumā veiks piespiedu izpildes pasākumus. Turklāt, kā tas jau ir darīts saistībā ar trešās enerģētikas paketes īstenošanu, Komisija nodrošinās vadlīnijas, kas palīdzēs īstenot pieņemtos pasākumus.

ACER jo īpaši atbalstīs Komisiju, lai tiktu izpildīti uzraudzības un īstenošanas mērķi. Aģentūras gada pārskats, Komisijas vienlaicīgi veiktie novērtējumi un Elektroenerģijas jautājumu koordinācijas grupas ziņojumi ietilpst pašreizējās iniciatīvas noteikumos. Aģentūra tiks aicināta sīkāk pārskatīt tās uzraudzības rādītājus, lai nodrošinātu to pastāvīgu atbilstību progresa uzraudzībai virzībā uz to mērķu sasniegšanu, kas ir pašreizējo priekšlikumu pamatā, lai tos varētu adekvāti atspoguļot, tostarp ACER tirgus uzraudzības gada pārskatā.

Vienlaicīgi ar ierosinātajām iniciatīvām Komisija iesniegs iniciatīvu par Enerģētikas savienības pārvaldību, kas vienkāršos plānošanas, ziņošanas un uzraudzības prasības. Pamatojoties uz iniciatīvu par Enerģētikas savienības pārvaldību, Komisijas un dalībvalstu pašreizējās uzraudzības un ziņošanas prasības trešajā enerģētikas paketē tiks horizontāli integrētas progresa un uzraudzības ziņojumos. Plašāka informācija par uzraudzības un ziņošanas prasību vienkāršošanu atrodama ietekmes novērtējumā par Eiropas Savienības pārvaldību.

Plašāks uzraudzības mehānismu un salīdzinošo rādītāju pārskats ir atrodams ietekmes novērtējuma 8. nodaļā.

6.    Konkrēto priekšlikumu noteikumu skaidrojums

   Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz elektroenerģijas iekšējo tirgu (pārstrādāta redakcija)

Ierosinātās direktīvas I nodaļā paredzēti vairāki precizējumi par direktīvas darbības jomu un priekšmetu, liekot uzsvaru uz patērētājiem, iekšējā tirgus nozīmi un tā galvenajiem principiem. Tajā arī paredzēts atjaunināt galvenās definīcijas, kuras lietotas šajā direktīvā.

Ierosinātās direktīvas II nodaļā ir noteikts vispārējais princips, ka dalībvalstīm jānodrošina, ka ES elektroenerģijas tirgus ir konkurētspējīgs, orientēts uz patērētāju, elastīgs un nediskriminējošs. Tajā uzsvērts, ka nacionālie pasākumi nedrīkst nepamatoti kavēt elektroenerģijas pārrobežu plūsmas, patērētāju līdzdalību vai investīcijas. Tajā vēl vairāk nostiprināts princips, ka piegādes cenām jābūt orientētām uz tirgu, ievērojot pienācīgi pamatotus izņēmumus. Šajā nodaļā ir arī precizēti daži principi, kas attiecas uz ES elektroenerģijas tirgu darbību, piemēram, tiesības izvēlēties piegādātāju. Tajā arī paredzēti jauni noteikumi par iespējamām sabiedrisko pakalpojumu saistībām, kuras konkrētos apstākļos dalībvalstis var uzlikt energouzņēmumiem.

Ierosinātās direktīvas III nodaļā ir nostiprinātas iepriekš spēkā esošās patērētāju tiesības un ieviestas jaunas tiesības, kuru mērķis ir likt enerģijas tirgus uzmanības centrā patērētājus, nodrošinot, ka viņiem ir piešķirtas tiesības un viņi ir labāk aizsargāti. Tajā ir paredzēti noteikumi par skaidrāku rēķinu informāciju un apstiprinātiem salīdzināšanas līdzekļiem. Šajā nodaļā ietverti noteikumi, kas nodrošina, ka patērētāji var brīvi izvēlēties un mainīt piegādātājus vai agregatorus, ir tiesīgi noslēgt dinamisko cenu līgumu un var iesaistīties pieprasījumreakcijā, elektroenerģijas pašražošanā un pašpatēriņā. Tajā ir paredzētas katra patērētāja tiesības pieprasīt viedo uzskaites mēraparātu, kas aprīkots ar funkciju minimumu. Tajā arī uzlaboti iepriekš spēkā esošie noteikumi par patērētāju iespēju koplietot savus datus ar piegādātājiem un pakalpojumu sniedzējiem, precizējot to personu pienākumus, kas ir atbildīgas par datu pārvaldību, un nosakot kopēju Eiropas datu formātu, kas jāizstrādā Komisijai, sagatavojot īstenošanas aktu. Nodaļas mērķis ir arī nodrošināt, ka dalībvalstis novērš enerģētisko nabadzību. Šajā nodaļā turklāt paredzēts, ka dalībvalstīm jānosaka regulējums neatkarīgiem agregatoriem un pieprasījumreakcijai saskaņā ar principiem, kas veicina to pilnvērtīgu līdzdalību tirgū. Tajā noteikts regulējums attiecībā uz vietējām energokopienām, kas var iesaistīties enerģijas ražošanā, sadalē, agregēšanā, akumulācijā, piegādē vai energoefektivitātes pakalpojumu sniegšanā vietējā līmenī. Tajā arī precizēti iepriekš spēkā esošie noteikumi par viedajiem skaitītājiem, vienotajiem kontaktpunktiem, tiesībām uz strīdu alternatīvu izšķiršanu, universālo pakalpojumu un neaizsargātiem patērētājiem.

Ierosinātās direktīvas IV nodaļā paredzēti vairāki precizējumi attiecībā uz SSO uzdevumiem, jo īpaši SSO darbībām saistībā ar tīkla pakalpojumu iepirkumu, lai nodrošinātu elastīgumu, elektrotransportlīdzekļu integrāciju un datu pārvaldību. Tajā arī precizēta SSO loma attiecībā uz akumulāciju un elektrotransportlīdzekļu uzlādes punktiem.

Ierosinātās direktīvas V nodaļā apkopoti vispārīgie noteikumi, ko piemēro PSO un kas lielākoties pamatojas uz pašreizējo tekstu, sniedzot tikai dažus precizējumus attiecībā uz papildu pakalpojumiem un jaunajiem reģionālajiem operatīvajiem centriem.

Ierosinātās direktīvas VI nodaļa, kurā izklāstīti trešajā enerģētikas paketē izstrādātie nodalīšanas noteikumi, paliek nemainīga attiecībā uz galvenajiem nodalīšanas pamatnoteikumiem, jo īpaši attiecībā uz trim režīmiem, kas skar PSO (īpašumtiesību nodalīšanu, neatkarīgu sistēmas operatoru un neatkarīgu pārvades operatoru), kā arī attiecībā uz noteikumiem par PSO norīkošanu un sertifikāciju. Tajā paredzēts tikai skaidrojums par iespēju PSO pašiem veikt akumulāciju vai sniegt papildpakalpojumus.

Ierosinātās direktīvas VII nodaļā ietverti noteikumi par neatkarīgu valsts energoregulatoru izveidi, to pilnvaru un pienākumu apjomu un darbību. Priekšlikumā jo īpaši uzsvērts regulatoru pienākums sadarboties ar kaimiņvalstu regulatoriem un ACER tajos gadījumos, kad tiek skarti pārrobežu jautājumi un atjaunināts regulatoru uzdevumu saraksts, tostarp attiecībā uz jaunizveidoto reģionālo operatīvo centru uzraudzību.

Ierosinātās direktīvas VIII nodaļā mainīti vairāki vispārīgi noteikumi, tostarp par atkāpēm no direktīvas, Komisijai deleģēto pilnvaru izpildi un komiteju, kas izveidota saskaņā ar komitejas procedūras noteikumiem atbilstīgi Regulai (ES) Nr. 182/2011.

Ierosinātās direktīvas jaunajos pielikumos izklāstītas vairākas prasības attiecībā uz salīdzināšanas līdzekļiem, rēķiniem un rēķinu informāciju un grozītas iepriekš spēkā esošās prasības attiecībā uz viedajiem skaitītājiem un to ieviešanu.

   Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par iekšējo elektroenerģijas tirgu (pārstrādāta redakcija)

Ierosinātās regulas I nodaļā ir izklāstīta darbības joma, priekšmets un regulā izmantoto terminu definīcijas. Tajā uzsvērta neizkropļotu tirgus signālu nozīme lielākas elastības, dekarbonizācijas un inovācijas nodrošināšanā, kā arī tajā atjauninātas un papildinātas galvenās šajā regulā izmantotās definīcijas.

Ierosinātās regulas II nodaļā ieviests jauns pants, kurā noteikti galvenie principi, kas jāievēro valsts tiesību aktos enerģētikas jomā, lai varētu funkcionēt iekšējais elektroenerģijas tirgus. Tajā arī izklāstīti galvenie juridiskie principi attiecībā uz elektroenerģijas tirdzniecības noteikumiem dažādos tirdzniecības termiņos (balansēšanas, tekošās dienas, nākamās dienas un paredzamajā tirgū), tostarp principi attiecībā uz cenu veidošanos. Tajā precizēts līdzsvarotas atbildības princips un izveidota sistēma saderīgākiem tirgus noteikumiem attiecībā uz nosūtīšanu, ražošanas samazināšanu un pieprasījumreakciju, tostarp nosacījumiem par visiem to izņēmumiem.

Ierosinātās regulas III nodaļā ir izklāstīts process, kā koordinēti definēt tirdzniecības zonas saskaņā ar izvērtēšanas procesu, kurš noteikts Regulā (ES) Nr. 1222/2015, ar ko izveido jaudas piešķiršanas un pārslodzes vadības vadlīnijas 25 . Lai risinātu šo pastāvīgo problēmu, proti, būtiskos valsts ierobežojumus attiecībā uz elektroenerģijas pārrobežu plūsmām, ir precizēti šādu ārkārtēju ierobežojumu nosacījumi, jo īpaši noteikumi, kas nodrošinās, ka valstu dalībnieki elektroenerģijas importu un eksportu neierobežos ekonomisku iemeslu dēļ. Šajā nodaļā ir arī ietverti iepriekš spēkā esošo principu grozījumi attiecībā uz pārvades un sadales tīkla tarifiem un noteikta procedūra, lai veicinātu pakāpenisku pārvades un sadales tarifu metodiku konverģenci. Tajā arī izklāstīti grozītie noteikumi par pārslodzes maksu izmantošanu.

Ierosinātās regulas IV nodaļā izklāstīti jauni vispārējie principi attiecībā uz dalībvalstu resursu pietiekamības problēmu koordinētu risināšanu. Tajā izklāstīti principi un kārtība, kādā izstrādājams Eiropas resursu pietiekamības novērtējums, kas vajadzīgs, lai labāk apzinātu vajadzību pēc jaudas mehānismiem, kā arī principi un kārtība, kādā vajadzības gadījumā nosakāms drošuma standarts dalībvalstīs. Nodaļā izskaidrots, kā un ar kādiem nosacījumiem var ieviest jaudas mehānismus ar tirgu saderīgā veidā. Tajā arī precizēti ar tirgu saderīga modeļa principi attiecībā uz jaudas mehānismiem, tostarp noteikumi par līdzdalību citas dalībvalsts jaudas tirgū un starpsavienojumu izmantošanu. Tajā izklāstīts, kā reģionālie operatīvie centri, valsts PSO, ENTSO-E un valstu regulatori, izmantojot ACER, tiks iesaistīti tehnisko parametru izstrādē, kas paredzēti līdzdalībai citas dalībvalsts jaudas tirgos, kā arī to darbības noteikumu izstrādē, kas attiecas uz viņu līdzdalību.

Ierosinātās regulas V nodaļā izklāstīti ENTSO-E uzdevumi un pienākumi, kā arī attiecīgie ACER uzraudzības uzdevumi, vienlaikus precizējot tās pienākumu rīkoties neatkarīgi un Eiropas labā. Tajā noteikts reģionālo operatīvo centru uzdevums un paredzēti kritēriji un kārtība, kādā tiek noteikti sistēmas darbības reģioni, ko aptver katrs reģionālais operatīvais centrs, un šo centru veiktās koordinācijas funkcijas. Tajā arī noteikti reģionālo operatīvo centru darba un organizatoriskie pasākumi, apspriešanas prasības, lēmumu un ieteikumu pieņemšanas un to pārskatīšanas prasības un procedūras, valdes struktūra un pienākumi, kā arī atbildības noteikumi. Nodaļā ietverti arī noteikumi par koģenerācijas iekārtu pieslēgumu, kuri iepriekš bija iekļauti Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 25. oktobra Direktīvā 2012/27/ES par energoefektivitāti. Noteikumi par tīkla attīstības desmit gadu plānu, kompensācijas mehānismu starp pārvades sistēmu operatoriem, informācijas apmaiņu un sertifikāciju pārsvarā paliek nemainīgi.

Ierosinātās regulas VI nodaļā izklāstīta SSO Eiropas vienības izveide, noteikta procedūra šīs vienības izveidošanai un tās uzdevumi, tostarp attiecībā uz apspriešanu ar ieinteresētajām personām. Tajā arī paredzēti sīki izstrādāti noteikumi par SSO un PSO sadarbību to tīklu plānošanas un darbības jomā.

Ierosinātās regulas VII nodaļā noteiktas līdzšinējās pilnvaras un noteikumi, lai Komisija varētu pieņemt deleģētos aktus tīkla kodeksu vai vadlīniju veidā. Tā sniedz skaidrojumus par tīkla kodeksu un vadlīniju tiesisko raksturu un pieņemšanu un paplašina to iespējamo saturu, iekļaujot arī tādas jomas kā sadales tarifu struktūras; noteikumi, kā sniedzami ar frekvenci nesaistīti papildpakalpojumi; pieprasījumreakcijas, enerģijas akumulācijas un pieprasījuma iegrožošanas noteikumi; kiberdrošības noteikumi; noteikumi, kas attiecas uz reģionālajiem operatīvajiem centriem; un elektroenerģijas ražošanas samazināšana un elektroenerģijas ražošanas un pieprasījuma pārdispečēšana. Tajā vienkāršota un racionalizēta kārtība, kādā tiek izstrādāti elektroenerģijas tīkla kodeksi, kā arī nodrošināta iespēja valstu regulatoriem ACER ietvaros lemt par jautājumiem, kas attiecas uz tīkla kodeksu un vadlīniju īstenošanu. Tajā arī noteikts, ka SSO Eiropas vienībai un citām ieinteresētajām personām ciešāk jāiesaistās priekšlikumu izstrādes procedūrā attiecībā uz elektroenerģijas tīkla kodeksiem.

Ierosinātās regulas VIII nodaļā paredzēti ierosinātās regulas nobeiguma noteikumi. Tajā ietverti iepriekš spēkā esošie noteikumi par jauno līdzstrāvas starpsavienotāju atbrīvošanu no konkrētām Elektroenerģijas direktīvas un regulas prasībām, vienlaikus precizējot kārtību, kādā VRI izdara tajos turpmākos grozījumus.

Ierosinātās regulas pielikumā ir sīkāk noteiktas funkcijas, kuras uzticētas reģionālās darbības centriem, kas izveidoti, īstenojot šo regulu.

   Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko izveido Eiropas Savienības Energoregulatoru sadarbības aģentūru (pārstrādāta redakcija)

Kopumā noteikumi par ACER ierosināti, lai tos pielāgotu „kopīgajai pieejai” attiecībā uz decentralizētajām ES aģentūrām, par kuru vienojušies Eiropas Parlaments, ES Padome un Eiropas Komisija 26 . Tomēr pašlaik attiecībā uz ACER tiek pieļautas nelielas atkāpes no šīs „kopīgās pieejas”.

Ierosinātās regulas I nodaļā izklāstīta ACER nozīme, mērķi un uzdevumi, norādīts to tiesību aktu veids, ko tā var pieņemt, un paredzēti noteikumi par apspriešanām un uzraudzību. Uzdevumu saraksts ir papildināts, lai iekļautu ACER pienākumus vairumtirgus uzraudzības un pārrobežu infrastruktūras jomā, kuri tika attiecināti uz ACER pēc šīs regulas pieņemšanas.

Attiecībā uz elektroenerģijas tīkla kodeksu pieņemšanu ACER ir noteikta lielāka atbildība, izstrādājot un iesniedzot Komisijai galīgo priekšlikumu par tīkla kodeksu, vienlaikus saglabājot ENTSO-E tehniskā eksperta funkciju. Šajā priekšlikumā ietverta arī oficiāla SSO vieta pārstāvībai ES līmenī, jo īpaši saistībā ar tīkla kodeksa priekšlikumu izstrādi, atbilstīgi tā pienākumu pieaugumam. Aģentūrai ir piešķirta kompetence lemt par noteikumiem, metodiku un algoritmiem, kas paredzēti elektroenerģijas tīkla kodeksu un vadlīniju īstenošanai.

Attiecībā uz uzdevumiem reģionālā līmenī, kas skar tikai nedaudzus valstu regulatorus, ir ieviests reģionāls lēmumu pieņemšanas process. Attiecīgi direktoram būtu jāsniedz savs atzinums par to, vai konkrētajam jautājumam galvenokārt ir reģionālā nozīme. Ja Regulatoru valde piekrīt, ka tas tā ir, Regulatoru valdes reģionālajai apakškomitejai būtu jāsagatavo attiecīgais lēmums, kuru beigās varētu pieņemt vai noraidīt pati Regulatoru valde. Citādi regulatoru valde lemtu bez reģionālās apakškomitejas starpniecības.

Šajā nodaļā ACER noteikti arī vairāki jauni uzdevumi attiecībā uz to, kā aģentūrā koordinēt konkrētas funkcijas saistībā ar reģionālajiem operatīvajiem centriem, uzraudzīt nominētos elektroenerģijas tirgus operatorus un apstiprināt metodes un priekšlikumus, kas saistīti ar elektroenerģijas ražošanas pietiekamību un riskgatavību.

Ierosinātās regulas II nodaļā ietverti organizatoriskie noteikumi, kas attiecas uz Administratīvo valdi, Regulatoru valdi, direktoru, Apelācijas valdi un — kā jauns noteikums — aģentūras darba grupām. Pielāgojot vairākus atsevišķus noteikumus „kopīgajai pieejai” attiecībā uz decentralizētajām ES aģentūrām vai jaunajiem Padomes balsošanas noteikumiem, pašreizējās pārvaldības struktūras (konkrētāk, Regulatoru padomes) galvenie elementi ir saglabāti.

Šī ACER atkāpe no „kopīgās pieejas” ir pamatota, kā izklāstīts turpmāk.

Izmaksu ziņā efektīvāk Eiropas elektroenerģijas politikas galvenos mērķus — apgādes drošību, elektroenerģijas pieejamību un dekarbonizāciju — varētu sasniegt integrētā Eiropas elektroenerģijas tirgū. Tāpēc elektroenerģijas pārvades infrastruktūra pakāpeniski tiek savstarpēji savienota, arvien lielāki elektroenerģijas apjomi tiek tirgoti pārrobežu līmenī, ražošanas jaudas tiek sadalītas Eiropas līmenī, bet pārvades sistēma tiek darbināta, ņemot vērā reģionālos un pārrobežu aspektus. Spēkā esošās tiesību aktu paketes vēl vairāk veicina šīs tendences, kas, kā paredzams, nāks Eiropas patērētājiem tikai par labu.

Nozares atvēršana konkurencei ir priekšnoteikums iekšējā elektroenerģijas tirgus izveidei. Tāpat kā citās tautsaimniecības nozarēs, arī elektroenerģijas tirgus atvēršanai ir vajadzīgi jauni noteikumi, jo īpaši attiecībā uz pārvades un sadales sistēmu, un regulatīvā uzraudzība. Šajā saistībā tika izveidotas neatkarīgas regulatīvās iestādes. Šīs vienības ir īpaši atbildīgas par to valsts un Eiropas noteikumu uzraudzību, ko piemēro elektroenerģijas nozarē.

Tomēr, palielinoties pārrobežu tirdzniecībai un sistēmas darbībai, kurā ņemts vērā reģionālais un Eiropas konteksts, VRI bija vairāk jākoordinē sava rīcība ar citu dalībvalstu VRI. Tika plānots, ka ACER kļūs par šīs mijiedarbības platformu, tāpēc aģentūra pilda šo pienākumu kopš tās izveides 2011. gadā. Tādējādi konkrētā aģentūras struktūra, kurā tiek sagatavots (kopā ar ACER darbiniekiem) vairums aģentūras atzinumu, ieteikumu un lēmumu, ir Regulatoru valde, kurā darbojas VRI vadošie pārstāvji un Komisijas pārstāvis bez balsstiesībām. Pirmie aģentūras darbības gadi ir pierādījuši, ka Regulatoru valde spēj efektīvi veicināt aģentūras uzdevumu izpildi.

Tā kā enerģijas tirgi joprojām lielā mērā tiek regulēti valsts līmenī, valstu regulatoriem ir būtiska loma enerģijas tirgos. ACER galvenais uzdevums ir nevis izpildīt Komisijai deleģētās regulatīvās pilnvaras, bet gan koordinēt neatkarīgo valstu regulatoru regulatīvos lēmumus. Šajā tiesību akta priekšlikumā joprojām visumā ir saglabāts šāds uzdevumu sadalījums. Pašreizējā struktūrā starp dažādiem aktoriem ir panākts prasmīgs līdzsvars to pilnvarās, kurā ņemtas vērā izveides procesā esošā iekšējā enerģijas tirgus īpatnības. Mainot līdzsvaru šajā posmā, varētu tikt apdraudēta tiesību aktu priekšlikumos izklāstīto politikas iniciatīvu īstenošana, tādējādi radot šķēršļus ciešākai enerģijas tirgus integrācijai, kas ir šā priekšlikuma galvenais mērķis. Tāpēc šķiet pāragri nodot lēmumu pieņemšanas pilnvaras valdei, kā paredzēts kopīgajā pieejā. Tā vietā lietderīgāk liekas saglabāt pašreizējo struktūru, kas nodrošina, ka valstu regulatori rīkojas bez tiešas ES iestāžu vai dalībvalstu iejaukšanās konkrētos jautājumos. Tajā pašā laikā regulatoru darbu lielos vilcienos apstiprina ES iestādes ar plānošanas, budžeta un stratēģisko dokumentu palīdzību. ES iestādes ir iesaistītas arī administratīvajās lietās. Tādēļ pašreizējās Regulatoru valdes struktūru un darbību nav ierosināts mainīt.

Līdzīgi nav ierosināts pielāgot Administratīvās valdes koncepciju kopīgās pieejas valdes modelim. Aģentūras Administratīvā valde savā pašreizējā veidolā izrādījās īpaši efektīva un lietderīga pēdējo gadu laikā. Tās darbību nodrošina Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas pārstāvji.

Kaut arī šajā posmā Komisija neuzskata par lietderīgu aģentūras pārvaldības struktūru pilnībā pielāgot kopīgajai pieejai, tā turpinās sekot līdzi, vai aprakstītās atkāpes no kopīgās pieejas joprojām ir pamatotas, — nākamo izvērtējumu plānots veikt 2021. gadā, kurā papildus Aģentūras mērķu, pilnvaru un uzdevumu novērtējumam īpaša uzmanība tiks pievērsta aģentūras pārvaldības struktūrai.

Ierosinātās regulas III nodaļa ietver finanšu noteikumus. Vairākus atsevišķus noteikumus ir ierosināts pielāgot kopīgajai pieejai attiecībā uz decentralizētajām aģentūrām.

Ierosinātās regulas IV nodaļā atjaunināti vairāki atsevišķi noteikumi atbilstīgi kopīgajai pieejai, un tā arī ietver citus, lielākoties nemainītus noteikumus par personālu un atbildību.

ê 713/2009 (pielāgots)

2016/0378 (COD)

Priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA,

ar ko izveido Ö Eiropas Savienības Õ Energoregulatoru sadarbības aģentūru (pārstrādāta redakcija)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu  Līgumu  par Eiropas Savienības darbību   un jo īpaši tā 95.  194.  pantau  2. punktu  ,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu,

ņemot vērā Reģionu komitejas atzinumu,

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru,

tā kā:

ò jauns

(1)Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 713/2009 27 ir izdarīti būtiski grozījumi. Tāpēc, ka ir jāizdara turpmāki grozījumi, skaidrības labad minētā regula būtu jāpārstrādā.

ê 713/2009 1. apsvērums (pielāgots)

Komisijas 2007. gada 10. janvāra Paziņojumā “Enerģētikas politika Eiropai” uzsvērts, cik svarīgi ir pabeigt elektroenerģijas un dabasgāzes iekšējā tirgus izveidi. Lai sasniegtu šo mērķi, svarīgs uzdevums ir pilnveidot regulatīvo vidi Kopienas līmenī.

ê 713/2009 2. apsvērums (pielāgots)

Ar Komisijas Lēmumu 2003/796/EK 28 izveidoja neatkarīgu padomdevēju grupu elektroenerģijas un gāzes jomā – Eiropas Elektroenerģijas un gāzes regulatoru grupu (“ERGEG”), kuras mērķis ir sekmēt apspriedes, koordināciju un sadarbību starp dalībvalstu regulatīvajām iestādēm un starp šīm iestādēm un Komisiju, lai konsolidētu elektroenerģijas un dabasgāzes iekšējo tirgu. Minētās grupas sastāvā ir pārstāvji no valstu regulatīvajām iestādēm, kas izveidotas atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai 2003/54/EK (2003. gada 26. jūnijs) par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz elektroenerģijas iekšējo tirgu 29 un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai 2003/55/EK (2003. gada 26. jūnijs) par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz dabasgāzes iekšējo tirgu 30 .

ê 713/2009 3. apsvērums (pielāgots)

Kopš ERGEG izveides tās veiktais darbs ir pozitīvi ietekmējis elektroenerģijas un dabasgāzes iekšējā tirgus attīstību. Taču nozare ir vispārēji atzinusi un ERGEG ir ierosinājusi, ka valstu regulatīvo iestāžu brīvprātīgajai sadarbībai būtu jānotiek Kopienas struktūrā ar skaidri noteiktām pilnvarām un tiesībām vairākos konkrētos gadījumos pieņemt atsevišķus regulatīvus lēmumus.

ê 713/2009 4. apsvērums (pielāgots)

Eiropadome 2007. gada 8. un 9. martā aicināja Komisiju ierosināt pasākumus valstu regulatoru neatkarīga sadarbības mehānisma izveidei.

ò jauns

(2)Aģentūras izveide ir acīmredzami uzlabojusi pārrobežu jautājumu koordināciju starp regulatoriem. Kopš Aģentūras izveides tai ir uzticēti jauni svarīgi uzdevumi, kas saistīti ar vairumtirgu uzraudzību saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1227/2011 31 un pārrobežu energoinfrastruktūras jomā saskaņā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 347/2013 32 .

(3)Tiek prognozēts, ka tuvākajos gados nepieciešamība koordinēt valstu regulatīvās darbības vēl palielināsies. Eiropas energosistēmā patlaban notiek visplašākās izmaiņas, ar kādām tā saskārusies pēdējo desmitgažu laikā. Ciešāka tirgus integrācija un centieni vairāk dažādot elektroenerģijas ražošanu prasa veltīt lielākas pūles valsts enerģētikas jomas rīcībpolitku koordinācijai ar kaimiņvalstīm un elektroenerģijas pārrobežu tirdzniecības iespēju izmantošanai.

(4)Iekšējā tirgus noteikumu īstenošanā gūtā pieredze liecina, ka nekoordinētas valstu rīcības rezultātā tirgū var rasties nopietnas problēmas, it sevišķi cieši starpsavienotos reģionos, kur dalībvalstu lēmumi bieži vien jūtami ietekmē kaimiņvalstis. Lai iekšējais elektroenerģijas tirgus labvēlīgi ietekmētu patērētāju labklājību, piegādes drošību un dekarbonizāciju, ir vajadzīga dalībvalstu, un jo īpaši neatkarīgo valsts regulatoru, sadarbība saistībā ar regulatīviem pasākumiem, kuriem ir pārrobežu ietekme.

(5)Sadrumstalota valstu iejaukšanās nacionālajos enerģijas tirgos aizvien vairāk apdraud elektroenerģijas pārrobežu tirgu pienācīgu darbību. Tāpēc Aģentūrai būtu jāpiedalās koordinēta Eiropas pietiekamības novērtējuma izveidē ciešā sadarbībā ar elektroenerģijas pārvades sistēmu operatoru Eiropas tīklu (“ENTSO-E ”), lai izvairītos no problēmām, ko rada sadrumstaloti valstu novērtējumi, kuros izmantotas dažādas nekoordinētas metodes un nav pietiekami ņemta vēra situācija kaimiņvalstīs. Aģentūrai būtu jāpārrauga ENTSO-E izstrādātie tehniskie parametri, kas attiecas uz pārrobežu jaudu efektīvu dalību jaudas mehānismos un citām jaudas mehānismu tehniskajām iezīmēm.

(6)Lai gādātu par elektroenerģijas piegādes drošību, vajadzīga koordinēta pieeja, gatavojoties negaidītām piegādes krīzēm. Tāpēc Aģentūrai vajadzētu koordinēt valstu darbības, kas saistītas ar riskgatavību, saskaņā ar [Regulu par riskgatavību, kas ierosināta ar COM(2016) 862].

(7)Savienības elektroenerģijas tīkls ir cieši starpsavienots un tīkla stabilitātes saglabāšanai un lielu atjaunojamo energoresursu enerģijas apjomu integrēšanai aizvien vairāk vajadzīga sadarbība ar kaimiņvalstīm, tāpēc reģionālajiem operatīvajiem centriem būs svarīga nozīme pārvades sistēmu operatoru darbības koordinācijā. Aģentūrai vajadzības gadījumā būtu jāgarantē reģionālo operatīvo centru regulatīvā uzraudzība.

(8)Liela daļa no jaunajām elektroenerģijas ražošanas jaudām būs savienotas vietējā līmenī, tāpēc sadales sistēmu operatoriem būs liela nozīme Eiropas elektroenerģijas sistēmas elastīgā un efektīvā ekspluatācijā.

ê 713/2009 5. apsvērums (pielāgots)

(9)Dalībvalstīm būtu cieši jāsadarbojas, likvidējot šķēršļus elektroenerģijas un dabasgāzes pārrobežu tirdzniecībai, lai sasniegtu Kopienas  Savienības  enerģētikas politikas mērķus. Pamatojoties uz ietekmes novērtējumu, kurā tika izskatīti centralizētai struktūrai vajadzīgie resursi, tika secināts, ka neatkarīgai centralizētai struktūrai, salīdzinot ar citiem iespējamiem risinājumiem, ir vairākas priekšrocības ilgtermiņā. Būtu jāizveido  Ar Regulu (EK) Nr. 713/2009 tika izveidota Eiropas Savienības  Energoregulatoru sadarbības aģentūra (Aģentūra), lai novērstu regulatīvās funkcijas deficītu Kopienas  Savienības  līmenī un lai veicinātu elektroenerģijas un dabasgāzes iekšējo tirgu efektīvu darbību. Aģentūrai arī būtu jārada  dod  iespējas valstu regulatīvajām iestādēm uzlabot sadarbību Kopienas  Savienības  līmenī un savstarpēji piedalīties ar Kopienu  Savienību  saistītu funkciju īstenošanā.

ê 713/2009 6. apsvērums (pielāgots)

(10)Aģentūrai būtu jānodrošina, lai regulatīvās funkcijas, ko valstu regulatīvās iestādes veic saskaņā ar [Elektroenerģijas direktīvas pārstrādāto redakciju, kas ierosināta ar COM(2016) 864/2] Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2009/72/EK (2009. gada 13. jūlijs) par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz elektroenerģijas iekšējo tirgu 33 un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2009/73/EK (2009. gada 13. jūlijs) par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz dabasgāzes iekšējo tirgu 34 , tiek atbilstīgi koordinētas un vajadzības gadījumā papildinātas Kopienas  Savienības  līmenī. Tāpēc jānodrošina Aģentūras neatkarība no elektroenerģijas un gāzes ražotājiem, pārvades un sadales sistēmu operatoriem (gan valsts, gan privātiem) un patērētājiem, kā arī jānodrošina tās darbības atbilstība Kopienas  Savienības  tiesību aktiem, tehniskās un regulatīvās iespējas, darbības pārredzamība, pakļautība demokrātiskai kontrolei un efektivitāte.

ê 713/2009 7. apsvērums (pielāgots)

ðjauns

(11)Aģentūrai būtu jāuzrauga pārvades sistēmas operatoru reģionālā sadarbība elektroenerģijas un gāzes nozarēs, kā arī elektroenerģijas pārvades sistēmas operatoru Eiropas tīklam (Ö ENTSO-E Õ elektroenerģijas PSOET) un gāzes pārvades sistēmas operatoru Eiropas tīklam (Ö ENTSO-G Õ gāzes PSOET) uzticēto uzdevumu izpilde. ). ð Aģentūrai arī būtu jāuzrauga, kā savus uzdevumus īsteno citas struktūras ar regulētām funkcijām Savienības mēroga dimensijā, piemēram, enerģijas biržas. ï Aģentūras iesaistīšanās ir būtiska, lai nodrošinātu pārvades sistēmas operatoru sadarbības un ð citu struktūru ar Savienības mēroga funkcijām darbības ï efektivitāti un pārredzamību elektroenerģijas un dabasgāzes iekšējo tirgu labā.

ê 713/2009 8. apsvērums

(12)Aģentūrai sadarbībā ar Komisiju, dalībvalstīm un attiecīgajām valstu iestādēm būtu jāpārrauga elektroenerģijas un dabasgāzes iekšējie tirgi un attiecīgā gadījumā jāinformē Eiropas Parlaments, Komisija un valstu iestādes par izdarītajiem konstatējumiem. Aģentūrai uzticētajiem pārraudzības uzdevumiem nevajadzētu nedz dubultot, nedz apgrūtināt Komisijas vai valstu iestāžu, jo īpaši valstu konkurences uzraudzības iestāžu, veikto pārraudzību.

ê 713/2009 10. apsvērums (pielāgots)

ðjauns

(13)Ir lietderīgi izveidot  Aģentūra nodrošina  integrētu struktūru, kuraā valstu regulatīvajāmās iestādēmes varētu  dod iespējas  iesaistīties un sadarboties. Šīai struktūrai būtu veicina elektroenerģijas un dabasgāzes iekšējā tirgus tiesību aktu saskanīgua piemērošanua visā Kopienā  Savienībā  . Situācijās, kas attiecas uz vairāk nekā vienu dalībvalsti, Aģentūrai būtu jāpiešķir  ir piešķirtas  pilnvaras pieņemt atsevišķus lēmumus. Ar attiecīgiem ð skaidri izklāstītiem ï nosacījumiem šīm pilnvarām būtu jāattiecas uz tehniskiem ð un regulatīviem ï jautājumiem, ð kuri jākoordinē reģionālā līmenī, it sevišķi attiecībā uz tīkla kodeksu un pamatnostādņu īstenošanu, sadarbību reģionālajos operatīvajos centros, ï uz regulējumu ð regulatīvajiem lēmumiem, kas vajadzīgi vairumtirgu integritātes un pārredzamības efektīvai uzraudzībai, lēmumiem, kas attiecas uz ï elektroenerģijas un dabasgāzes infrastruktūruai, kas savieno vai var savienot vismaz divas dalībvalstis, un – kā uz galējo līdzekli – uz jaunu elektroenerģijas starpsavienotājujumu un jaunas gāzes infrastruktūras, kas atrodas vairāk nekā vienā dalībvalstī, atbrīvojumiem no iekšējā tirgus noteikumiem.

ê 713/2009 9. apsvērums (pielāgots)

ðjauns

(14)Aģentūrai ir liela nozīme, izstrādājot galvenās pamatnostādnes, kas ir pēc būtības nesaistošas (galvenās pamatnostādnes)., kuras jāņem vērā Ttīkla kodeksiemos  vajadzētu atbilst šīm galvenajām pamatnostādnēm . Tāpat atbilstīgi Aģentūras mērķim tai būtu jāpiedalās tīkla kodeksu ð projektu ï pārskatīšanā (gan izstrādes, gan grozīšanas posmā), lai nodrošinātu to atbilstību galvenajām pamatnostādnēm ð un gādātu par saskaņošanu vajadzīgajā apmērā ï, pirms Aģentūra iesaka  iesniedz  tos Komisijai tos pieņemšanait.

ò jauns

(15)Kopš pieņemti tīkla kodeksi un pamatnostādnes, kur paredzēta kopīgo reģionālo un Savienības mēroga noteikumu pakāpeniska īstenošana un turpmāka pilnveidošana, ir palielinājies Aģentūras nozīmīgums tīkla kodeksu un pamatnostādņu īstenošanas uzraudzībā. Tīkla kodeksu un pamatnostādņu efektīva uzraudzība ir Aģentūras galvenais uzdevums, kam ir izšķiroša nozīme iekšējā tirgus noteikumu īstenošanā.

(16)Tīkla kodeksu un pamatnostādņu īstenošanā gūtā pieredze ļāvusi secināt, ka ir lietderīgi racionalizēt tādu reģionālo vai Savienības mēroga noteikumu vai metodikas regulatīvās apstiprināšanas procedūru, kas jāizstrādā saskaņā ar pamatnostādnēm un tīkla kodeksiem, paredzot, ka šie noteikumi vai metodika jāiesniedz tieši aģentūrai, lai Regulatoru valdē pārstāvētie valstu regulatori varētu par tiem pieņemt lēmumus.

(17)Savienības enerģijas tirgu pakāpeniskas saskaņošanas starpposms ir regulāra reģionālu risinājumu rašana, tāpēc ir lietderīgi atspoguļot iekšējā tirgus reģionālo dimensiju un paredzēt attiecīgus pārvaldības mehānismus. Regulatoriem, kuri atbild par koordinētiem reģionāliem apstiprinājumiem, vajadzētu būt iespējai sagatavot Regulatoru valdes lēmumus par reģionālas nozīmes jautājumiem reģionālā Regulatoru valdes apakškomitejā, ja vien šiem jautājumiem nav vispārīgas nozīmes Savienības mērogā.

ê 713/2009 11. apsvērums (pielāgots)

(18)Tā kā Aģentūrai ir pārskata informācija par valstu regulatīvajām iestādēm, tai vajadzētu būt padomdevējai Komisijai, citām Kopienas Ö Savienības Õ iestādēm un valstu regulatīvajām iestādēm attiecībā uz jautājumiem, kas saistīti ar Aģentūras izveides mērķi. Būtu arī jāparedz, ka Aģentūra informē Komisiju, ja tā konstatē, ka pārvades sistēmu operatoru sadarbībai nav vajadzīgo rezultātu, vai ja valsts regulatīvā iestāde, kuras lēmums neatbilst pamatnostādnēm, atbilstīgi neņem vērā Aģentūras atzinumu, ieteikumu vai lēmumu.

ê 713/2009 12. apsvērums

(19)Būtu arī jāparedz iespēja, ka Aģentūra var sniegt ieteikumus, palīdzot regulatīvajām iestādēm un tirgus dalībniekiem apmainīties ar labāko praksi.

ê 713/2009 13. apsvērums

(20)Aģentūrai attiecīgā gadījumā būtu jāapspriežas ar ieinteresētajām personām un jādod tām pienācīga iespēja sniegt komentārus par ierosinātajiem pasākumiem, piemēram, tīkla kodeksiem un noteikumiem.

ê 713/2009 14. apsvērums (pielāgots)

(21)Aģentūrai būtu jāiesaistās Eiropas enerģētikas tīklu pamatnostādņu īstenošanā, kā noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 347/2013 35  Lēmumā Nr. 1364/2006/EK (2006. gada 6. septembris), ar ko nosaka pamatnostādnes Eiropas enerģētikas tīkliem 36 , jo īpaši saskaņā ar šīs regulas 46. panta 3. punktu sniedzot atzinumu par nesaistošajiem Kopienas Ö Savienības Õ tīkla attīstības desmit gadu plāniem (Kopienas Ö Savienības Õ tīkla attīstības plāni).

ê 713/2009 15. apsvērums

(22)Aģentūrai būtu jāiesaistās pasākumos, kuri vērsti uz energoapgādes drošības uzlabošanu.

ê 713/2009 16. apsvērums

ð jauns

(23)ð Lai nodrošinātu Aģentūras regulējuma efektivitāti un saskanīgumu ar citu decentralizēto aģentūru regulējumu, Aģentūras pārvaldības noteikumi būtu jāsaskaņo ar kopīgo pieeju decentralizētajām aģentūrām 37 , par ko vienojušies Eiropas Parlaments, ES Padome un Eiropas Komisija. Tomēr, ciktāl nepieciešams, ï Aģentūras struktūra būtu jāpielāgo enerģijas tirgus regulēšanas īpašajām vajadzībām. Jo īpaši jāņem vērā valsts regulatīvo iestāžu īpašās funkcijas un jānodrošina šo iestāžu neatkarība.

ò jauns

(24)Lai šo regulu pilnībā saskaņotu ar kopīgo pieeju decentralizētajām aģentūrām, nākotnē var tikt iecerētas šīs regulas turpmākas izmaiņas. Pamatojoties uz enerģētikas regulējuma pašreizējām vajadzībām, nepieciešams novirzīties no kopīgās pieejas. Tāpēc šis priekšlikums neskar nekādus turpmākus Aģentūras dibināšanas regulas grozījumus, kurus Komisija varētu vēlēties ierosināt pēc turpmākas izvērtēšanas, kā noteikts šajā tiesību aktā vai pēc pašas iniciatīvas.

ê 713/2009 17. apsvērums

(25)Administratīvajai valdei būtu jāpiešķir pilnvaras, kas vajadzīgas, lai noteiktu budžetu, pārbaudītu tā izlietojumu, sagatavotu iekšējos noteikumus, pieņemtu finanšu noteikumus un ieceltu direktoru. Atjaunojot Administratīvās valdes locekļus, ko ieceļ Padome, būtu jāizmanto rotācijas sistēma, tādējādi laika gaitā nodrošinot dalībvalstu līdzsvarotu dalību. Administratīvajai valdei savi pienākumi būtu jāveic neatkarīgi, objektīvi un sabiedrības interesēs, un tai nebūtu jāprasa politiski norādījumi vai jāseko tiem.

ê 713/2009 18. apsvērums (pielāgots)

ð jauns

(26)Aģentūrai būtu jāpiešķir vajadzīgās pilnvaras, lai efektīvi, pārredzami, pamatoti un galvenokārt neatkarīgi veiktu savas regulatīvās funkcijas. Aģentūras neatkarība no elektroenerģijas un gāzes ražotājiem un pārvades un sadales sistēmu operatoriem ir ne vien labas pārvaldības pamatprincips, bet arī tirgus stabilitātes priekšnoteikums. Tāpēc Regulatoru valdei, neierobežojot tās locekļu tiesības rīkoties atbilstīgo valstu iestāžu vārdā, būtu jādarbojas neatkarīgi no tirgus interesēm, jāizvairās no interešu konfliktiem un nebūtu jāprasa vai jāpieņem norādījumi un ieteikumi no dalībvalstu valdībām, ð Savienības iestādēm ï Komisijas vai citām publiskām vai privātām struktūrām ð vai personām ï. Vienlaikus Regulatoru valdes lēmumiem būtu jāatbilst Kopienas Ö Savienības Õ tiesību aktiem enerģētikas, piemēram, enerģijas iekšējā tirgus, vides un konkurences jomās. Regulatoru valdei būtu jāziņo Kopienas Ö Savienības Õ iestādēm par saviem atzinumiem, ieteikumiem un lēmumiem.

ê 713/2009 19. apsvērums (pielāgots)

ðjauns

(27)Saistībā ar Aģentūras lēmumu pieņemšanas pilnvarām procesuālas vienkāršības labad ieinteresētajām pusēm būtu jānodrošina apstrīdēšanas iespējas Apelācijas valdē, kam vajadzētu būt Aģentūras sastāvā, bet neatkarīgai no Aģentūras administratīvās un regulatīvās struktūras. ð Lai garantētu Apelācijas valdes darbību un pilnīgu neatkarību, tai būtu vajadzīga atsevišķa budžeta pozīcija Aģentūras budžetā. ï Lai nodrošinātu nepārtrauktību, ieceļot vai atjaunojot Apelācijas valdes locekļus, būtu jāļauj daļēji mainīt Apelācijas valdes sastāvu. Apelācijas valdes lēmumus var pārsūdzēt Eiropas Kopienu Ö Savienības Õ Tiesā.

(28)ð Aģentūrai savas lēmumu pieņemšanas pilnvaras būtu jāizmanto saskaņā ar taisnīgas, pārredzamas un pārdomātas lēmumu pieņemšanas principiem. Visi Aģentūras procesuālie noteikumi būtu jāizklāsta tās reglamentā. ï 

ê 713/2009 20. apsvērums (pielāgots)

ðjauns

(29)Aģentūras finansējumu galvenokārt vajadzētu veidot Eiropas Savienības vispārējam budžetam, pakalpojuma maksām un brīvprātīgām iemaksām. Jo īpaši Aģentūras rīcībā arī turpmāk vajadzētu būt resursiem, ko kopējos līdzekļos sadarbībai Kopienas  Savienības  mērogā iegulda regulatīvās iestādes. Attiecībā uz visām subsīdijām, ko piešķir no Eiropas Savienības vispārējā budžeta, būtu jāturpina piemērot Kopienas  Savienības  budžeta procedūru. Turklāt ð neatkarīgam ārējam revidentam ï Revīzijas palātai būtu jāveic grāmatvedības revīzija saskaņā ar 91.  107.  pantu Komisijas Deleģētajā regulā (ES) Nr. 1271/2013 38  Komisijas Regulā (EK, Euratom) Nr. 2343/2002 (2002. gada 19. novembris) par pamata Finanšu regulu struktūrām, kas minētas 185. pantā Padomes Regulā (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam 39 .

ê 713/2009 21. apsvērums (pielāgots)

(30)Pēc Aģentūras izveides bBudžeta lēmējinstitūcijai būtu pastāvīgi jāizvērtē tās Ö Aģentūras Õ budžets, pamatojoties uz Aģentūras darba apjomu un panākumiem. Budžeta lēmējinstitūcijai būtu jānodrošina, ka tiek ievēroti visaugstākie efektivitātes standarti.

ê 713/2009 22. apsvērums (pielāgots)

(31)Aģentūrai būtu vajadzīgi augsti profesionāli darbinieki. Jo īpaši Aģentūrai būtu noderīgas valstu regulatīvo iestāžu, Komisijas un dalībvalstu norīkotu darbinieku zināšanas un pieredze. Uz Aģentūras darbiniekiem būtu jāattiecas Eiropas Kopienu Civildienesta noteikumiem (“Civildienesta noteikumi”) un Eiropas Kopienu Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtībai (“Nodarbināšanas kārtība”), kā noteikts Regulā (EEK, Euratom, EOTK) Nr. 259/68 40 , kā arī noteikumiem, kurus Eiropas Kopienas Ö Savienības Õ iestādes ir kopīgi pieņēmušas, lai piemērotu iepriekšminētos aktus. Administratīvajai valdei, vienojoties ar Komisiju, būtu jāpieņem atbilstīgi īstenošanas noteikumi.

ò jauns

(32)Direktora un Regulatoru valdes regulatīvajā darbā saskaņā ar šo regulu var palīdzēt darba grupas.

ê 713/2009 23. apsvērums (pielāgots)

(33)Aģentūrai būtu jāpiemēro vispārējie noteikumi par publisku piekļuvi Kopienas Ö Savienības Õ iestāžu dokumentiem. Administratīvajai valdei būtu jānosaka praktiski pasākumi komerciāli svarīgas informācijas un personas datu aizsardzībai.

ò jauns

(34)Valstu regulatoriem sadarbojoties Aģentūrā, ir acīmredzams, ka ar balsu vairākumu pieņemti lēmumi ir galvenais priekšnoteikums, lai gūtu panākumus jautājumos, kas attiecas uz iekšējo enerģijas tirgu un kam ir būtiska ekonomiskā ietekme dažādās dalībvalstīs. Tāpēc valstu regulatoriem Regulatoru valdē vajadzētu izmantot balsojumu ar vienkāršu balsu vairākumu.

ê 713/2009 24. apsvērums

Attiecīgā gadījumā Aģentūrai vajadzētu būt atbildīgai Eiropas Parlamentam, Padomei un Komisijai.

ê 713/2009 25. apsvērums (pielāgots)

(35)Valstīm, kas nav Kopienas Ö Savienības Õ dalībvalstis, vajadzētu būt iespējai piedalīties Aģentūras darbā saskaņā ar Kopienas Ö Savienības Õ noslēgtiem attiecīgiem nolīgumiem.

ê 713/2009 26. apsvērums

Šīs regulas īstenošanai vajadzīgie pasākumi būtu jāpieņem saskaņā ar Padomes Lēmumu 1999/468/EK (1999. gada 28. jūnijs), ar ko nosaka Komisijai piešķirto ieviešanas pilnvaru īstenošanas kārtību 41 .

ê 713/2009 27. apsvērums

Jo īpaši Komisija būtu jāpilnvaro pieņemt vadlīnijas gadījumiem, kad Aģentūra kļūst kompetenta lemt par noteikumiem un nosacījumiem attiecībā uz piekļuvi pārrobežu infrastruktūrai un tās darbības drošību. Šie pasākumi, kuri ir vispārīgi un kuru mērķis ir grozīt nebūtiskus šīs regulas elementus, to papildinot ar jauniem nebūtiskiem elementiem, jāpieņem saskaņā ar Lēmuma 1999/468/EK 5.a pantā paredzēto regulatīvo kontroles procedūru.

ê 713/2009 28. apsvērums (pielāgots)

(36)Ne vēlāk kā trīs gadus pēc pirmā Aģentūras direktora stāšanās amatā un turpmāk reizi četros gados Komisijai būtu jāiesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojums par Aģentūras konkrētajiem uzdevumiem un sasniegtajiem rezultātiem, pievienojot attiecīgus priekšlikumus. Ziņojumā Komisijai būtu jānāk klajā ar ierosinājumiem par papildu pienākumiem, kas būtu jāuztic Aģentūrai.

ê 713/2009 29. apsvērums (pielāgots)

(37)Ņemot vērā to, ka šīs regulas mērķus, proti, valsts pārvaldes Ö regulatīvo Õ iestāžu iesaistīšanos un sadarbību Kopienas Ö Savienības Õ līmenī, nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, un to, ka minētos mērķus var labāk sasniegt Kopienas Ö Savienības Õ līmenī, Kopiena Ö Savienība Õ var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu, šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas vajadzīgi šo mērķu sasniegšanai.

ò jauns

(38)Aģentūras uzņēmējai dalībvalstij būtu jānodrošina labākie iespējamie apstākļi Aģentūras netraucētai un efektīvai darbībai, tostarp eiropeiski ievirzīta daudzvalodu izglītība un piemēroti transporta savienojumi,

ê 713/2009 (pielāgots)

ð jauns

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

I NODAĻA

IZVEIDE UN TIESISKAIS STATUSS Ö MĒRĶI UN UZDEVUMI Õ 

1. pants

Priekšmets Ö Izveide un mērķi Õ 

1.Ar šo regulu tiek izveidota Ö Eiropas Savienības Õ Energoregulatoru sadarbības aģentūra ("Aģentūra").

2.Aģentūras mērķis ir palīdzēt regulatīvajām iestādēm, kas minētas 5735. pantā [Elektroenerģijas direktīvas pārstrādātajā redakcijā, kas ierosināta ar COM(2016) 864/2] Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2009/72/EK (2009. gada 13. jūlijs) par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz elektroenerģijas iekšējo tirgu 42 un 39. pantā Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2009/73/EK (2009. gada 13. jūlijs) par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz dabasgāzes iekšējo tirgu 43 , Kopienas Ö Savienības Õ līmenī īstenot dalībvalstīs veiktās regulatīvās funkcijas un vajadzības gadījumā koordinēt to darbību.

3. Līdz Aģentūras telpu sagatavošanai Aģentūra izmantos Komisijas telpas.

42. pants

Aģentūras dokumentu veidi

Aģentūra:

(a)sniedz atzinumus un ieteikumus, kas adresēti pārvades sistēmas operatoriem, ð reģionālajiem operatīvajiem centriem un nominētajiem elektroenerģijas tirgus operatoriem ï;

(b)sniedz atzinumus un ieteikumus, kas adresēti regulatīvajām iestādēm;

(c)sniedz atzinumus un ieteikumus, kas adresēti Eiropas Parlamentam, Padomei vai Komisijai;

(d)pieņem atsevišķus lēmumus konkrētos gadījumos, kā minēts Ö šīs regulas Õ 6., 7., 8. un 11 9. pantā;

(e)iesniedz Komisijai nesaistošas galvenās pamatnostādnes ("galvenās pamatnostādnes") saskaņā ar 556. pantu [Elektroenerģijas regulas pārstrādātajā redakcijā, kas ierosināta ar COM(2016) 861/2] Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 714/2009 (2009. gada 13. jūlijs) par nosacījumiem attiecībā uz piekļuvi tīklam elektroenerģijas pārrobežu tirdzniecībā 44 un 6. pantu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 715/2009 45  (2009. gada 13. jūlijs) par nosacījumiem attiecībā uz piekļuvi dabasgāzes pārvades tīkliem 46 .

II NODAĻA

UZDEVUMI

53. pants

Vispārējie uzdevumi

Pēc Eiropas Parlamenta, Padomes vai Komisijas pieprasījuma vai pēc savas iniciatīvas Aģentūra sniedz Eiropas Parlamentam, Padomei un Komisijai atzinumu vai ieteikumu par visiem jautājumiem, Ö kuru labad tā ir izveidota Õ kas saistīti ar tās izveides mērķiem.

64. pants

Ö Aģentūras Õ Uuzdevumi saistībā ar pārvades sistēmas operatoru sadarbību

1.Aģentūra sniedz Komisijai atzinumu par Ö ENTSO-E Õ elektroenerģijas PSOET statūtu projektu, locekļu sarakstu un reglamenta projektu, kā noteikts [OP: Elektroenerģijas regulas pārstrādātās redakcijas, kas ierosināta ar COM(2016) 861/2] 26 5. panta 2. punktā, un par Ö ENTSO-G Õ gāzes PSOET statūtu projektu, locekļu sarakstu un reglamenta projektu, kā noteikts Regulas (EK) Nr. 715/2009 5. panta 2. punktā.

2.Aģentūra uzrauga to, kā Ö ENTSO-E Õ elektroenerģijas PSOET veic [OP: Elektroenerģijas regulas pārstrādātās redakcijas, kas ierosināta ar COM(2016) 861/2] 29 9. pantā paredzētos uzdevumus un Ö ENTSO-G Õ gāzes PSOET – Regulas (EK) Nr. 715/2009 9. pantā paredzētos uzdevumus.

3.Aģentūra sniedz ð var sniegt ï atzinumu:

(a)par tīkla kodeksu projektiem saskaņā ar [Elektroenerģijas regulas pārstrādātās redakcijas, kas ierosināta ar COM(2016) 861/2] 8. panta 2. punktu 27. panta 1. punkta a) apakšpunktuÖ ENTSO-E Õ elektroenerģijas PSOET un saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 715/2009 8. panta 2. punktu – Ö ENTSO-G Õ gāzes PSOET; un

(b)par gada darba programmas projektu, Kopienas Ö Savienības Õ tīkla attīstības plāna projektu un citiem būtiskiem dokumentiem, kas minēti [Elektroenerģijas regulas pārstrādātās redakcijas, kas ierosināta ar COM(2016) 861/2] 827. panta 31. punktā un Regulas (EK) Nr. 715/2009 8. panta 3. punktā, saskaņā ar [Elektroenerģijas regulas pārstrādātās redakcijas, kas ierosināta ar COM(2016) 861/2] 9. panta 2. punkta pirmo daļu 27. panta 1. punkta b) un h) apakšpunktuÖ ENTSO-E Õ elektroenerģijas PSOET un saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 715/2009 9. panta 2. punkta pirmo daļu – Ö ENTSO-G Õ gāzes PSOET, ņemot vērā mērķus nodrošināt diskriminācijas novēršanu, efektīvu konkurenci un efektīvu un drošu elektroenerģijas un dabasgāzes iekšējo tirgu darbību.

4.Aģentūra, pamatojoties uz faktiem, sniedz pienācīgi pamatotu atzinumu, kā arī ieteikumus Ö ENTSO-E Õ elektroenerģijas PSOET, Ö ENTSO-G Õ gāzes PSOET, Eiropas Parlamentam, Padomei un Komisijai, ja Aģentūra uzskata, ka gada darba programmas projekts vai Kopienas Ö Savienības Õ tīkla attīstības plāna projekts, kas tai iesniegts saskaņā ar [Elektroenerģijas regulas pārstrādātās redakcijas, kas ierosināta ar COM(2016) 861/2] 9. panta 2. punkta otro daļu 27. panta 1. punkta b) un h) apakšpunktu un Regulas (EK) Nr. 715/2009 9. panta 2. punkta otro daļu, neveicina diskriminācijas novēršanu, efektīvu konkurenci un tirgus efektīvu darbību vai to pārrobežu starpsavienojumu pietiekamu daudzumu, kas pieejami trešajām personām, vai neatbilst attiecīgajiem noteikumiem [OP: Elektroenerģijas regulas pārstrādātajā redakcijā, kas ierosināta ar COM(2016) 861/2, un Elektroenerģijas direktīvas pārstrādātajā redakcijā, kas ierosināta ar COM(2016) 864/2] vai Direktīvā 2009/73/EK un Regulā (EK) Nr. 715/2009.

5. pants

Ö Aģentūras uzdevumi saistībā ar tīkla kodeksu un pamatnostādņu izstrādāšanu un īstenošanu Õ

1.Aģentūra piedalās tīkla kodeksu izstrādē saskaņā ar [Elektroenerģijas regulas pārstrādātās redakcijas, kas ierosināta ar COM(2016) 861/2] 556. pantu un Regulas (EK) Nr. 715/2009 6. pantu. Ö Tā jo īpaši: Õ

(a)Aģentūra iesniedz Komisijai nesaistošās galvenās pamatnostādnes, kad tas nepieciešams Ö Aģentūrai prasīts Õ saskaņā ar [Elektroenerģijas regulas pārstrādātās redakcijas, kas ierosināta ar COM(2016) 861/2] 655. panta 23. punktu vai Regulas (EK) Nr. 715/2009 6. panta 2. punktu. Aģentūra pārskata nesaistošās galvenās pamatnostādnes un tās atkārtoti iesniedz Komisijai, kad tas nepieciešams saskaņā ar [Elektroenerģijas regulas pārstrādātās redakcijas, kas ierosināta ar COM(2016) 861/2] 655. panta 46. punktu vai Regulas (EK) Nr. 715/2009 6. panta 4. punktu. ;

(b)Aģentūra sniedz elektroenerģijas PSOET vai Ö ENTSO-G Õ gāzes PSOET pamatotu atzinumu par tīkla kodeksu, kā noteikts Regulas (EK) Nr. 714/2009 6. panta 7. punktā vai Regulas (EK) Nr. 715/2009 6. panta 7. punktā.;

(c)Aģentūra iesniedz Komisijai ð pārskatītu ï tīkla kodeksu un var ieteikt to pieņemšanai saskaņā ar [Elektroenerģijas regulas pārstrādātās redakcijas, kas ierosināta ar COM(2016) 861/2] 655. panta 910. punktu vai Ö saskaņā ar Õ Regulas (EK) Nr. 715/2009 6. panta 9. punktu. Aģentūra sagatavo un iesniedz Komisijai tīkla kodeksa projektu, kad tas nepieciešams Ö Aģentūrai prasīts Õ saskaņā ar [Elektroenerģijas regulas pārstrādātās redakcijas, kas ierosināta ar COM(2016) 861/2] 655. panta 1011. punktu vai Regulas (EK) Nr. 715/2009 6. panta 10. punktu.;

(d)5. Aģentūra sniedz Komisijai pienācīgi pamatotu atzinumu saskaņā ar [Elektroenerģijas regulas pārstrādātās redakcijas, kas ierosināta ar COM(2016) 861/2] 955. panta 113. punktu vai Regulas (EK) Nr. 715/2009 9. panta 1. punktu, ja Ö ENTSO-E Õ elektroenerģijas PSOET vai Ö ENTSO-G Õ gāzes PSOET nav ieviesis tīkla kodeksu, kas izstrādāts atbilstīgi [Elektroenerģijas regulas pārstrādātās redakcijas, kas ierosināta ar COM(2016) 861/2] 27. panta 1. punkta a) apakšpunktam 8. panta 2. punktam vai Regulas (EK) Nr. 715/2009 8. panta 2. punktam, vai tīkla kodeksu, kas izstrādāts saskaņā ar minēto regulu [Elektroenerģijas regulas pārstrādātās redakcijas, kas ierosināta ar COM(2016) 861/2] 655. panta 12. līdz 10. punktu un Regulas (EK) Nr. 715/2009 6. panta 1. līdz 10. punktu, taču kuru Komisija nav pieņēmusi saskaņā ar minēto regulu [Elektroenerģijas regulas pārstrādātās redakcijas, kas ierosināta ar COM(2016) 861/2] 55. panta 12. punktu un Regulas (EK) Nr. 715/2009 6. panta 11. punktu.;

(e)6. Aģentūra uzrauga un analizē to, kā tiek īstenoti tīkla kodeksi un Komisijas pieņemtās pamatnostādnes, kā noteikts [Elektroenerģijas regulas pārstrādātās redakcijas, kas ierosināta ar COM(2016) 861/2] 655. panta 1112. punktā un Regulas (EK) Nr. 715/2009 6. panta 11. punktā, un to iespaidu uz tādu spēkā esošo noteikumu saskaņošanu, kuru mērķis ir tirgus integrācijas veicināšana, kā arī uz diskriminācijas novēršanu, efektīvu konkurenci un tirgus efektīvu darbību, un iesniedz ziņojumu Komisijai.

ò jauns

2.Gadījumos, kad tīkla kodeksos un pamatnostādnēs, kas izstrādātas saskaņā ar [Elektroenerģijas regulas pārstrādātās redakcijas, kas ierosināta ar COM(2016) 861/2] VII nodaļu, paredzēts izstrādāt priekšlikumus par šo tīkla kodeksu un pamatnostādņu īstenošanas noteikumiem vai metodiku, kam vajadzīgs visu regulatīvo iestāžu vai visu attiecīgā reģiona regulatoru regulatīvais apstiprinājums, noteikumus vai metodiku iesniedz Aģentūrai izskatīšanai un apstiprināšanai. Pirms noteikumu vai metodikas apstiprināšanas Aģentūra tos izskata un vajadzības gadījumā veic tajos izmaiņas nolūkā nodrošināt, ka tie atbilst attiecīgā tīkla kodeksa vai pamatnostādņu mērķim un veicina tirgus integrāciju, diskriminācijas novēršanu un tirgus efektīvu darbību. Piemēro reģionālo uzdevumu koordinācijas procedūru saskaņā ar 7. pantu.

3.Tirdzniecības zonu izvērtēšanas kontekstā Aģentūra apstiprina un var pieprasīt grozīt metodiku un pieņēmumus, kas tiks izmantoti tirdzniecības zonu izvērtēšanas procesā saskaņā ar [Elektroenerģijas regulas pārstrādātās redakcijas, kas ierosināta ar COM(2016) 861/2] 13. panta 3. punktu.

ê 713/2009 (pielāgots)

7. Aģentūra pārrauga, ar kādiem panākumiem tiek īstenoti projekti, kuru mērķis ir radīt jaunu starpsavienojumu jaudu.

8. Aģentūra pārrauga Kopienas tīklu attīstības plānu. Ja Aģentūra konstatē, ka plāna īstenošana nenorisinās atbilstīgi plānam, tā veic izmeklēšanu par neatbilstības iemesliem un sniedz ieteikumus attiecīgajiem pārvades sistēmu operatoriem un valstu regulatīvajām iestādēm vai citām kompetentām struktūrām, lai veiktu ieguldījumus saskaņā ar Kopienas tīklu attīstības plāniem.

4.9. Aģentūra uzrauga pārvades sistēmu operatoru reģionālo sadarbību, kā minēts [Elektroenerģijas regulas pārstrādātās redakcijas, kas ierosināta ar COM(2016)  861/2] 3112. pantā un Regulas (EK) Nr. 715/2009 12. pantā, un šīs sadarbības rezultātus pienācīgi ņem vērā, izstrādājot savus atzinumus, ieteikumus un lēmumus

ê 713/2009 (pielāgots)

ð jauns

67. pants

Ö Aģentūras Õ Uuzdevumi saistībā ar valstu regulatīvajām iestādēm

1.Aģentūra pieņem atsevišķus lēmumus par tehniskiem jautājumiem, ja šādi lēmumi ir paredzēti [OP: Elektroenerģijas direktīvas pārstrādātajā redakcijā, kas ierosināta ar COM(2016) 864/2], Direktīvā 2009/73/EK, [OP: Elektroenerģijas regulas pārstrādātajā redakcijā, kas ierosināta ar COM(2016) 861/2] vai Regulā (EK) Nr. 715/2009.

2.Aģentūra var saskaņā ar darba programmu, vai pēc Komisijas pieprasījuma vai ð pēc pašas iniciatīvas ï sniegt ieteikumus, lai palīdzētu regulatīvajām iestādēm un tirgus dalībniekiem apmainīties ar informāciju par labāko praksi.

3.Aģentūra izveido sistēmu valstu regulatīvo iestāžu sadarbībai. Tā veicina sadarbību starp valstu regulatīvajām iestādēm un starp regulatīvajām iestādēm reģionālā un Kopienas Ö Savienības Õ līmenī ð , lai nodrošinātu mijiedarbību, saziņu un reģionālās darbības uzraudzību jomās, kuras vēl nav saskaņotas Savienības līmenī, ï un pienācīgi ņem vērā šādas sadarbības rezultātus, izstrādājot savus atzinumus, ieteikumus un lēmumus. Ja Aģentūra uzskata, ka ir vajadzīgi saistoši noteikumi par minēto sadarbību, tā Komisijai sagatavo attiecīgus ieteikumus.

4.Pēc regulatīvās iestādes vai Komisijas pieprasījuma Aģentūra, pamatojoties uz faktiem, sniedz Ö faktuālu Õ atzinumu par to, vai regulatīvās iestādes pieņemtais lēmums atbilst pamatnostādnēm, kas minētas [Elektroenerģijas direktīvas pārstrādātajā redakcijā, kas ierosināta ar COM(2016) 864/2], Direktīvā 2009/73/EK, [Elektroenerģijas regulas pārstrādātajā redakcijā, kas ierosināta ar COM(2016) 861/2] vai Regulā (EK) Nr. 715/2009, vai citiem attiecīgiem noteikumiem minētajās direktīvās un regulās.

5.Ja valsts regulatīvā iestāde četros mēnešos no tā saņemšanas dienas nav ņēmusi vērā 4. punktā minēto Aģentūras atzinumu, Aģentūra atbilstīgi informē Komisiju un attiecīgo dalībvalsti.

6.Ja valsts regulatīvajai iestādei kādā konkrētā gadījumā ir grūtības, piemērojot pamatnostādnes, kas minētas [Elektroenerģijas direktīvas pārstrādātajā redakcijā, kas ierosināta ar COM(2016) 864/2], Direktīvā 2009/73/EK, [Elektroenerģijas regulas pārstrādātajā redakcijā, kas ierosināta ar COM(2016) 861/2] vai Regulā (EK) Nr. 715/2009, tā var lūgt, lai Aģentūra sniedz atzinumu. Pēc apspriešanās ar Komisiju Aģentūra sniedz atzinumu trīs mēnešos pēc šāda lūguma saņemšanas.

7.Aģentūra saskaņā ar 8. punktu pantu lemj par noteikumiem un nosacījumiem attiecībā uz piekļuvi elektroenerģijas un gāzes infrastruktūrai, kas savieno vai varētu savienot vismaz divas dalībvalstis ("pārrobežu infrastruktūra"), un darbības drošību šajā infrastruktūrā.

8. pants

Uzdevumi saistībā ar noteikumiem un nosacījumiem attiecībā uz piekļuvi pārrobežu infrastruktūrai un tās darbības drošību

8.Attiecībā uz ð regulatīviem jautājumiem, kas ir svarīgi ï pārrobežu ð mērogā, ï infrastruktūru par tādiem regulatīviem jautājumiem, kas ir valstu regulatīvo iestāžu kompetencē, tostarp, piemēram, par noteikumiem un nosacījumiem attiecībā uz piekļuvi un darbības drošību ð vai metodiku, kas attiecas uz pārrobežu tirdzniecību vai darbības drošību, vai citiem regulatīviem jautājumiem, kas ir svarīgi pārrobežu mērogā ï, Aģentūra pieņem lēmumu vienīgi šādos gadījumos:

a) ja kompetentās valstu regulatīvās iestādes nav varējušas panākt vienošanos sešos mēnešos pēc dienas, kad šī lieta bija iesniegta pēdējai no minētajām regulatīvajām iestādēm; vai

b) pēc kompetento valstu regulatīvo iestāžu vienota Ö kopīga Õ lūguma.

Kompetentās valstu regulatīvās iestādes var kopīgi lūgt, lai uz ilgākais sešiem mēnešiem pagarina Ö pagarināt Õ a) apakšpunktā minēto termiņu.

Gatavojot lēmumu, Aģentūra apspriežas ar valstu regulatīvajām iestādēm un attiecīgajiem pārvades sistēmas operatoriem un ir informēta par visu attiecīgo pārvades sistēmas operatoru priekšlikumiem un apsvērumiem.

2.    Noteikumi un nosacījumi attiecībā uz piekļuvi pārrobežu infrastruktūrai ietver:

a) jaudu piešķiršanas procedūru;

b) piešķiršanas termiņus;

c) iekasētās pārslodzes maksas dalījumu; un

d) maksas uzlikšanu infrastruktūras lietotājiem, kā minēts Regulas (EK) Nr. 714/2009 17. panta 1. punkta d) apakšpunktā vai Direktīvas 2009/73/EK 36. panta 1. punkta d) apakšpunktā.

9.Ja lieta ir nodota Aģentūrai saskaņā ar 81. punktu, Aģentūra:

(a)sešos mēnešos pēc lietas nodošanas dienas sniedz savu Ö pieņem Õ lēmumu; un

(b)vajadzības gadījumā var sniegt starpposma lēmumu, lai nodrošinātu, ka tiek aizsargāta attiecīgās infrastruktūras piegādes drošībaums vai Ö attiecīgās infrastruktūras Õ darbības drošība.

4. Komisija var pieņemt pamatnostādnes gadījumiem, kad Aģentūra kļūst kompetenta lemt par noteikumiem un nosacījumiem attiecībā uz piekļuvi pārrobežu infrastruktūrai un tās darbības drošību. Šos pasākumus, kuru mērķis ir grozīt nebūtiskus šīs regulas elementus, to papildinot, pieņem saskaņā ar šīs regulas 32. panta 2. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.

10.5. Ja 81. punktā minētie regulatīvie jautājumi ietver atbrīvojumus [Elektroenerģijas regulas pārstrādātās redakcijas, kas ierosināta ar COM(2016) 861/2] 5917. pantā vai Direktīvas 2009/73/EK 36. pantā paredzētajā nozīmē, tad šajā regulā un minētajos noteikumos paredzētie termiņi netiek summēti.

ò jauns

7. pants

Reģionālo uzdevumu koordinācija Aģentūrā

1.Saskaņā ar šīs regulas 5. panta 2. punkta pēdējo teikumu pieņemot tādus lēmumus par kopīgiem reģionāliem noteikumiem vai metodiku, kas jāizstrādā saskaņā ar tīkla kodeksiem un pamatnostādnēm, ievērojot [Elektroenerģijas regulas pārstrādātās redakcijas, kas ierosināta ar COM(2016) 861/2] VII nodaļu, kuri regulāri attiecas uz ierobežotu skaitu dalībvalstu un kuriem vajadzīgs kopīgs regulatīvs lēmums reģionālā līmenī, Aģentūrai var palīdzēt Regulatoru valdes apakškopa, kuru veido tikai attiecīgā reģiona regulatīvās iestādes, saskaņā ar šā panta 2. līdz 4. punktā noteikto procedūru.

2.Direktors novērtē kopīgā priekšlikuma iespējamo ietekmi uz iekšējo tirgu un sniedz atzinumu par to, vai kopīgajam priekšlikumam ir galvenokārt reģionāla nozīme, vai arī tam ir jūtama ietekme uz iekšējo tirgu, it sevišķi gadījumos, kad izskatāmajam jautājumam ir būtiska nozīme aiz attiecīgā reģiona robežām.

3.Regulatoru valde vajadzības gadījumā, un it sevišķi ņemot vērā direktora atzinumu, izveido reģionālu apakšgrupu, kurā piedalās attiecīgie Regulatoru valdes locekļi un kuras uzdevums ir pārskatīt priekšlikumu un sniegt Regulatoru valdei ieteikumu par apstiprināšanu, tostarp iespējamajiem grozījumiem.

4.Kad Regulatoru valde lemj par savu atzinumu par priekšlikumu, tā pienācīgi ņem vērā reģionālās apakšgrupas ieteikumu.

5.Reģiona regulatīvās iestādes kopīgi norāda vienu koordinējošo valsts regulatīvo iestādi, kas atbild par valstu regulatīvo iestāžu reģionālo apakšgrupu koordināciju. Koordinējošās valsts regulatīvās iestādes funkcijas ik pēc diviem gadiem rotācijas kārtībā tiek uzticētas citai valsts regulatīvajai iestādei. Koordinējošā valsts regulatīvā iestāde darbojas kā kontaktpunkts visām attiecīgajām iesaistītajām personām, tostarp Aģentūrai. Tā pēc savas iniciatīvas vai pēc citas reģiona valsts regulatīvās iestādes vai citu reģiona valsts regulatīvo iestāžu pieprasījuma no visām iesaistītajām personām var prasīt informāciju, kas svarīga regulatīvo funkciju īstenošanai reģionālā līmenī, un sniedz Aģentūrai informāciju par reģiona valsts regulatīvo iestāžu reģionālajām darbībām. Regulatīvās iestādes, kuras darbojas Regulatoru valdes reģionālajās apakšgrupās, atvēl grupas funkciju pildīšanai pietiekamus resursus.

8. pants

Aģentūras uzdevumi saistībā ar reģionālajiem operatīvajiem centriem

1.Aģentūra, cieši sadarbojoties ar valsts regulatīvajām iestādem un ENTSO-E, uzrauga un analizē reģionālo operatīvo centru darbību, ņemot vērā [Elektroenerģijas regulas pārstrādātās redakcijas, kas ierosināta ar COM(2016) 861/2] 43. panta 4. punktā noteiktos ziņojumus.

2.Lai efektīvi un ātri izpildītu 1. punktā minētos uzdevumus, Aģentūra it sevišķi:

(a)lemj par sistēmas darbības reģionu konfigurāciju saskaņā ar [Elektroenerģijas regulas pārstrādātās redakcijas, kas ierosināta ar COM(2016) 861/2] 33. panta 1. punktu;

(b)vajadzības gadījuma pieprasa informāciju no reģionālajiem operatīvajiem centriem saskaņā ar [Elektroenerģijas regulas pārstrādātās redakcijas, kas ierosināta ar COM(2016) 861/2] 43. pantu;

(c)sniedz atzinumus un ieteikumus Eiropas Komisijai, Padomei un Eiropas Parlamentam;

(d)sniedz atzinumus un ieteikumus reģionālajiem operatīvajiem centriem.

9. pants

Aģentūras uzdevumi saistībā ar nominētajiem elektroenerģijas tirgus operatoriem

Lai nodrošinātu, ka nominētie elektroenerģijas tirgus operatori veic savas funkcijas saskaņā ar [Elektroenerģijas regulas pārstrādāto redakciju, kas ierosināta ar COM(2016) 861/2] un Komisijas 2015. gada 24. jūlija Regulu (ES) 2015/1222 47 , Aģentūra:

(a)uzrauga nominēto elektroenerģijas tirgus operatoru panākumus funkciju izveidē saskaņā ar Regulu (ES) 2015/1222;

(b)sniedz ieteikumus Komisijai saskaņā ar Regulas (ES) 2015/1222 7. panta 5. punktu;

(c)vajadzības gadījumā pieprasa informāciju no nominētajiem elektroenerģijas tirgus operatoriem.

10. pants

Aģentūras uzdevumi saistībā ar elektroenerģijas ražošanas pietiekamību un riskgatavību 

1.Aģentūra apstiprina un vajadzības gadījumā groza:

(a)priekšlikumus par metodiku un aprēķiniem, kas saistīti ar Eiropas resursu pietiekamības novērtējumu saskaņā ar [Elektroenerģijas regulas pārstrādātās redakcijas, kas ierosināta ar COM(2016) 861/2] 19. panta 2., 3. un 5. punktu;

(b)priekšlikumus par tehniskajām specifikācijām pārrobežu dalībai jaudas mehānismos saskaņā ar [Elektroenerģijas regulas pārstrādātās redakcijas, kas ierosināta ar COM(2016) 861/2] 21. panta 10. punktu.

2.Aģentūra apstiprina un vajadzības gadījumā groza metodiku:

(a)elektroenerģētiskās krīzes scenāriju apzināšanai reģionālā līmenī, kā aprakstīts [Regulas par riskgatavību, kas ierosināta ar COM(2016) 862] 5. pantā;

(b)īstermiņa pietiekamības novērtējumiem, kā aprakstīts [Regulas par riskgatavību, kas ierosināta ar COM(2016) 862] 8. pantā.

ê 713/2009 (pielāgots)

119. pants

Citi uzdevumi Ö Aģentūras uzdevumi saistībā ar lēmumiem par atbrīvojumiem un sertifikāciju Õ 

1. Aģentūra var lemt par atbrīvojumiem, kas paredzēti [Elektroenerģijas regulas pārstrādātās redakcijas, kas ierosināta ar COM(2016) 861/2] 5917. panta 5. punktā. Tāpat Aģentūra var lemt par atbrīvojumiem, kas paredzēti Direktīvas 2009/73/EK 36. panta 4. punktā, ja attiecīgā infrastruktūra atrodas vairāk nekā vienas dalībvalsts teritorijā.

2. Pēc Komisijas lūguma Aģentūra sniedz atzinumu par valstu regulatīvo iestāžu sertifikācijas lēmumiem, kā paredzēts Regulas (EK) Nr. 714/2009 3. panta 1. punkta otrajā daļā vai Regulas (EK) Nr. 715/2009 3. panta 1. punkta otrajā daļā.

ê 713/2009 (pielāgots)

ð jauns

12. pants

Ö Aģentūras uzdevumi saistībā ar infrastruktūru Õ 

ð Attiecībā uz Eiropas energoinfrastruktūru Aģentūra, cieši sadarbojoties ar regulatīvajām iestādem un ENTSO-Eï

(a)7. Aģentūra pārrauga, ar kādiem panākumiem tiek īstenoti projekti, kuru mērķis ir radīt jaunu starpsavienotājujumu jaudu.;

(b)8. Aģentūra pārrauga Kopienas Ö Savienības Õ tīklau attīstības plānu Ö īstenošanu Õ. Ja Aģentūra konstatē, ka Ö šo Õ plānua īstenošana nenorisinās atbilstīgi plāniemam, tā veic izmeklēšanu par neatbilstības iemesliem un sniedz ieteikumus attiecīgajiem pārvades sistēmu operatoriem un valstu regulatīvajām iestādēm vai citām kompetentām struktūrām, lai veiktu ieguldījumus ieguldījumi tiktu veikti saskaņā ar Kopienas Ö Savienības Õ tīklau attīstības plāniem.;

ò jauns

(c)veic Regulas (ES) Nr. 347/2013 5., 11., 12. un 13. pantā noteiktos pienākumus.

13. pants

Aģentūras uzdevumi saistībā ar vairumtirgus integritāti un pārredzamību

Lai efektīvi uzraudzītu vairumtirgus integritāti un pārredzamību, Aģentūra, cieši sadarbojoties ar regulatīvajām iestādēm un citām valsts iestādēm:

(a)uzrauga vairumtirgus, apkopo datus un reģistrē tirgus dalībniekus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1227/2011 48 7. līdz 9. pantu;

(b)sniedz ieteikumus Komisijai saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1227/2011 7. pantu;

(c)veic izmeklēšanu saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1227/2011 16. panta 4. punktu.

ê 713/2009 (pielāgots)

ð jauns

149. pants

Ö Jaunu uzdevumu uzticēšana Aģentūrai Õ

Pastāvot skaidri definētiem nosacījumiem, ko Komisija paredzējusi Ö pamatnostādnēs, kuras pieņemtas saskaņā ar Õ [Elektroenerģijas regulas pārstrādātās redakcijas, kas ierosināta ar COM(2016) 861/2] 5718. pantuā vai Regulas (EK) Nr. 715/2009 23. pantuā minētajās pamatnostādnēs, un attiecībā uz jautājumiem, kuri saistīti ar tās dibināšanas mērķi, Aģentūrai var uzdot veikt arī citus uzdevumus, ð ievērojot ierobežojumus, kas attiecas uz izpildu pilnvaru nodošanu Savienības aģentūrām ï kas nav saistīti ar lēmumu pieņemšanas pilnvarām.

1510. pants

Apspriešanās un pārredzamība

1.Veicot savus uzdevumus, jo īpaši izstrādājot galvenās pamatnostādnes, kā noteikts [Elektroenerģijas regulas pārstrādātās redakcijas, kas ierosināta ar COM(2016) 861/2] 556. pantā un Regulas (EK) Nr. 715/2009 6. pantā, un ierosinot grozījumus Ö tīkla Õ kodeksos, kā noteikts [Elektroenerģijas regulas pārstrādātās redakcijas, kas ierosināta ar COM(2016) 861/2] Ö 56. pantā Õ vai minēto regulu Ö Regulas (EK) Nr. 715/2009 Õ 7. pantā, Aģentūra plaši un savlaicīgi atklātā un pārskatāmā veidā apspriežas ar tirgus dalībniekiem, pārvades sistēmu operatoriem, patērētājiem, tiešajiem lietotājiem un vajadzības gadījumā konkurences iestādēm, neskarot viņu to attiecīgo kompetenci.

2.Aģentūra nodrošina, ka sabiedrība un visas ieinteresētās puses saņem objektīvu, ticamu un viegli pieejamu informāciju, jo īpaši par Aģentūras darba rezultātiem, ja šāda informācija ir nepieciešama.

Publisko visus dokumentus un protokolus attiecībā uz apspriešanos, kas veikta, izstrādājot galvenās pamatnostādnes, kā noteikts [Elektroenerģijas regulas pārstrādātās redakcijas, kas ierosināta ar COM(2016) 861/2] 556. pantā vai Regulas (EK) Nr. 715/2009 6. pantā, vai izdarot grozījumus Ö tīkla Õ kodeksos, kā Ö minēts 1. punktā Õ noteikts minēto regulu 7. pantā.

3.Pirms galveno pamatnostādņu pieņemšanas saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 714/2009 6. pantu vai Regulas (EK) Nr. 715/2009 6. pantu vai grozījumu ierosināšanas tīkla kodeksos Ö, kā minēts 1. punktā, Õ saskaņā ar minēto regulu 7. pantu Aģentūra norāda, kā ņemti vērā apspriešanās procesā paustie apsvērumi, un norāda iemeslus, ja šie apsvērumi nav ņemti vērā.

4.Aģentūra savā tīmekļa vietnē publisko vismaz Administratīvās valdes, Regulatoru valdes un Apelācijas valdes sanāksmju darba kārtību, pamatdokumentus un attiecīgā gadījumā šo sanāksmju protokolus.

1611. pants

Enerģētikas un dabasgāzes nozares uzraudzība un ziņojumu sagatavošana

1.Aģentūra, cieši sadarbojoties ar Komisiju, dalībvalstīm un attiecīgajām dalībvalstu iestādēm, tostarp dalībvalstu Ö valsts Õ regulatīvajām iestādēm, un neskarot konkurences iestāžu kompetenci, veic elektroenerģijas un dabasgāzes ð vairumtirgus un mazumtirgus ï iekšējo tirgu pārraudzību, īpaši pārraugot elektroenerģijas un dabasgāzes mazumtirdzniecības cenas, ð [Elektroenerģijas direktīvas pārstrādātajā redakcijā, kas ierosināta ar COM(2016) 864/2] un Direktīvā 2009/73/EK noteikto patērētāju tiesību ievērošanu, ï piekļuvi tīklieam, tostarp no atjaunojamajiem Ö energoresursiem ražotas Õ avotiem iegūtas elektroenerģijas piekļuvi Ö tīkliem Õ, ð iespējamos šķēršļus, kas kavē pārrobežu tirdzniecību, valsts iejaukšanos, kas liedz cenās atspoguļot faktisko nepietiekamību, dalībvalstu veikumu elektroenerģijas piegādes drošības jomā, pamatojoties uz [Elektroenerģijas regulas pārstrādātās redakcijas] 19. pantā minēto Eiropas resursu pietiekamības novērtējumu, jo īpaši ņemot vērā [Regulas par riskgatavību, kas ierosināta ar COM(2016) 862] 16. pantā minēto ex-post izvērtējumu, ï un Direktīvā 2009/72/EK un Direktīvā 2009/73/EK paredzēto patērētāju tiesību ievērošanu.

2.Aģentūra publisko ikgadēju Ö katru gadu publicē Õ ziņojumu par 1. punktā izklāstīto Ö minēto Õ uzpārraudzības pasākumu rezultātiem. Šajā ziņojumā Aģentūra norāda šķēršļus, kas kavē elektroenerģijas un dabasgāzes iekšējo tirgu izveides pabeigšanu.

3.Publiskojot Ö Publicējot Õ ikgadējo ziņojumu, Aģentūra var sniegt Eiropas Parlamentam un Komisijai atzinumu par Ö iespējamajiem Õ pasākumiem, ko varētu veikt, lai novērstu 2. punktā minētos šķēršļus novēršanai.

III II NODAĻA

Ö AĢENTŪRAS Õ ORGANIZĀCIJA

172. pants

Juridiskais statuss

1.Aģentūra ir Kopienas Ö Savienības Õ struktūra un tiesību subjekts.

2.Visās dalībvalstīs Aģentūrai ir visplašākā tiesībspēja un rīcībspēja, ko attiecīgās valsts tiesību akti piešķir juridiskām personām. Jo īpaši tā var iegādāties vai atsavināt kustamu un nekustamu īpašumu, kā arī būt par pusi tiesas procesos.

3.Aģentūru pārstāv tās direktors.

ò jauns

4.Aģentūras mītne ir Ļubļanā, Slovēnijā.

Aģentūra var izveidot vietējos birojus dalībvalstīs, ja dalībvalstis tam piekrīt un saskaņā ar 25. panta j) punktu.

ê 713/2009 (pielāgots)

ð jauns

183. pants
Sastāvs Ö Administratīvā un pārvaldības struktūra Õ 

Aģentūrā ir:

(a)Administratīvā valde, kas pilda 1320. pantā izklāstītos uzdevumus;

(b)Regulatoru valde, kas pilda 2315. pantā izklāstītos uzdevumus;

(c)direktors, kas pilda 2517. pantā izklāstītos uzdevumus; un

(d)Apelācijas valde, kas pilda 2919. pantā izklāstītos uzdevumus.

1912. pants

 Administratīvās valdes Ö sastāvs Õ

1.Ö Administratīvajā Õ vValdē ir deviņi locekļi. Katram loceklim ir aizstājējs. Divus locekļus un viņu aizstājējus ieceļ Komisija, divus locekļus un viņu aizstājējus Eiropas Parlaments, un piecus locekļus un viņu aizstājējus Padome. Administratīvās valdes loceklis nevar būt Eiropas Parlamenta deputāts.

2.Amata pilnvaru termiņš ir četri gadi, un to var vienreiz atjaunot. Pirmais amata pilnvaru termiņš pusei Administratīvās valdes locekļu un viņu aizstājējiem ir seši gadi.

3.2. Administratīvā valde no saviem locekļiem ð ar divu trešdaļu balsu vairākumu ï ievēl priekšsēdētāju un viņa vietnieku. Priekšsēdētāja vietnieks automātiski aizvieto priekšsēdētāju, ja priekšsēdētājs kādu iemeslu dēļ nevar pildīt savas funkcijas. Priekšsēdētāja un priekšsēdētāja vietnieka amata pilnvaru termiņš ir divi gadi, un to var vienreiz atjaunot. Tomēr priekšsēdētāja un priekšsēdētāja vietnieka amata pilnvaru termiņš vienmēr tiek pārtraukts, kad viņi vairs nav Administratīvās valdes locekļi.

4.3. Administratīvās valdes sanāksmes sasauc tās priekšsēdētājs. Apspriedēs bez balsstiesībām piedalās Regulatoru valdes priekšsēdētājs vai tās izvirzīts kandidāts un direktors, ja vien Administratīvā valde attiecībā uz direktoru nenolemj citādi. Administratīvā valde uz regulārajām sanāksmēm sanāk vismaz divreiz gadā. Tā sanāk arī pēc priekšsēdētāja iniciatīvas, Komisijas pieprasījuma vai vismaz trešdaļas locekļu pieprasījuma. Administratīvā valde var uzaicināt sanāksmēs kā novērotāju piedalīties jebkuru personu, kuras atzinums var būt svarīgs. Administratīvās valdes locekļiem, ievērojot tās reglamentu, var palīdzēt padomdevēji vai eksperti. Sekretariāta pakalpojumus Administratīvajai valdei nodrošina Aģentūra.

5.4. Administratīvā valde lēmumus pieņem ar ð klātesošo locekļu vienkāršu ï balsu vairākumu, ko veido divas trešdaļas klātesošo locekļu balsu, ja vien šajā regulā nav noteikts citādi. Katram Administratīvās valdes loceklim vai viņa aizstājējam ir viena balss.

6.5. Reglamentā sīkāk nosaka:

(a)balsošanas kārtību, jo īpaši nosacījumus, ar kādiem viens loceklis var darboties cita locekļa vārdā, un – attiecīgā gadījumā – noteikumus par kvorumu; un

(b)rotācijas kārtību, kuru piemēro Padomes iecelto Administratīvās valdes locekļu atjaunošanai, lai tādējādi laika gaitā nodrošinātu dalībvalstu līdzsvarotu dalību.

7.6. Administratīvās valdes loceklis nav Regulatoru valdes loceklis.

8.7. Administratīvās valdes locekļi apņemas darboties neatkarīgi, objektīvi un sabiedrības interesēs, netiecoties pēc vai nepakļaujoties nekādiem politiskiem norādījumiem. Šādā nolūkā katrs loceklis iesniedz rakstisku saistību deklarāciju un rakstisku interešu deklarāciju, norādot vai nu uz to, ka viņam nav tiešu vai netiešu interešu, kuras varētu uzskatīt par tādām, kas ietekmē viņa neatkarību, vai arī norādot kādu tiešu vai netiešu interesi, kuru varētu uzskatīt par tādu, kas ietekmē viņa neatkarību. Šādas deklarācijas publisko katru gadu.

2013. pants

Administratīvās valdes uzdevumi Ö funkcijas Õ

1.Administratīvā valde:,

(a)saskaņā ar 2315. panta b) punktu apspriedusies ar Regulatoru valdi un saņēmusi tās pozitīvu atzinumu, ieceļ direktoru saskaņā ar 2416. panta 2. punktu ð un attiecīgā gadījumā pagarina viņa amata pilnvaru termiņu vai atceļ viņu no amata; ï

(b)2. Administratīvā valde oficiāli ieceļ Regulatoru valdes locekļus saskaņā ar 2214. panta 1. punktu.;

(c)3. Administratīvā valde oficiāli ieceļ Apelācijas valdes locekļus saskaņā ar 26. panta 2. punktu 18. panta 1. un 2. punktu.;

(d)4. Administratīvā valde nodrošina, ka Aģentūra veic savus uzdevumus un pilda pienākumus, kas tai uzticēti saskaņā ar šo regulu.;

(e)5. Administratīvā valde, apspriedusies ar Komisiju, katru gadu līdz 30. septembrim ð pieņem 21. pantā minētā plānošanas dokumenta projektu pirms tā iesniegšanas Komisijas atzinuma saņemšanai ï un pēc ð Komisijas atzinuma un ï Regulatoru valdes apstiprinājuma saņemšanas saskaņā ar 23. panta 5. punkta c) apakšpunktu 15. panta 3. punktu ð ar tās locekļu divu trešdaļu balsu vairākumu ï pieņem Aģentūras nākamā gada darba programmu ð plānošanas dokumentu ï un nosūta to Eiropas Parlamentam, Padomei un Komisijai. Darba programmu pieņem, neskarot ikgadējo budžeta procedūru, un to publisko.;

6. Administratīvā valde pieņem un vajadzības gadījumā pārskata daudzgadu plānu. Pārskatīšanas pamatā ir neatkarīga ārējā eksperta novērtējuma ziņojums, kas sagatavots pēc Administratīvās valdes pieprasījuma. Šos dokumentus publisko.

(f)7. Administratīvā valde ð ar divu trešdaļu balsu vairākumu pieņem Aģentūras gada budžetu un ï īsteno ð citas ï budžeta pilnvaras ð pieņemšanas funkcijas ï saskaņā ar 31. līdz 35. 21. līdz 24. pantu.;

(g)8. Administratīvā valde pēc vienošanās ar Komisiju lemj par to, vai pieņemt novēlējumus, dāvinājumus vai dotācijas no citiem Kopienas Ö Savienības Õ avotiem un brīvprātīgas iemaksas no dalībvalstīm vai to regulatīvajām iestādēm. Atzinumā, ko Administratīvās valdes sniedz Ö atzinumā, kas sniegts Õ saskaņā ar 3524. panta 5. punktu, skaidri norāda šajā punktā uzskaitītos finansējuma avotus.;

(h)9. Administratīvā valde, konsultējoties ar Regulatoru valdi, īsteno disciplināras pilnvaras attiecībā uz direktoru. ð Turklāt saskaņā ar 2. punktu tā attiecībā uz Aģentūras personālu īsteno pilnvaras, kas ar Civildienesta noteikumiem piešķirtas iecēlējiestādei un kas ar Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtību piešķirtas iestādei, kura pilnvarota slēgt darba līgumu; ï

(i)10. Administratīvā valde vajadzības gadījumā saskaņā ar 3928. pantua 2. punktu izstrādā Aģentūras īstenošanas noteikumus Civildienesta noteikumu piemērošanai ð un Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības piemērošanai saskaņā ar Civildienesta noteikumu 110. pantu; ï

(j)11. Administratīvā valde saskaņā ar 4130. pantu pieņem īpašus Ö praktiskus Õ pasākumus attiecībā uz tiesībām piekļūt Aģentūras dokumentiem.;

(k)12. pPamatojoties uz 25. panta h) punktā minēto gada pārskata projektu, Administratīvā valde pieņem un publicē gada ziņojumu par Aģentūras darbību un līdz katra gada 15. jūnijam ð 1. jūlijam ï nosūta šo ziņojumu Eiropas Parlamentam, Padomei, Komisijai, Ö un Õ Revīzijas palātai, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai. Gada ziņojumā par Aģentūras darbību ir Regulatoru valdes apstiprināta atsevišķa sadaļa par Aģentūras regulatīvajām darbībām attiecīgajā gadā.;

(l)13. Administratīvā valde pieņem un publicē savu reglamentu.;

ò jauns

(m)pieņem finanšu noteikumus, kas Aģentūrai piemērojami saskaņā ar 36. pantu;

(n)pieņem krāpšanas apkarošanas stratēģiju, kas ir samērīga ar krāpšanas riskiem, ņemot vērā īstenojamo pasākumu izmaksas un ieguvumus;

(o)pieņem noteikumus par interešu konfliktu novēršanu un pārvaldību attiecībā uz Administratīvās valdes un Apelācijas valdes locekļiem;

(p)pieņem un regulāri atjaunina 41. pantā minētos komunikācijas un izplatīšanas plānus;

(q)saskaņā ar Civildienesta noteikumiem un Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtību ieceļ grāmatvedi, kas savus uzdevumus pilda pilnīgi neatkarīgi;

(r)nodrošina attiecīgus turpmākos pasākumus saistībā ar konstatējumiem un ieteikumiem iekšējās vai ārējās revīzijas ziņojumos un izvērtējumos, kā arī saistībā ar Eiropas Biroja krāpšanas apkarošanai (OLAF) veiktajām izmeklēšanām;

(s)saskaņā ar 43. pantu atļauj vienoties par sadarbības kārtību.

2.Administratīvā valde saskaņā ar Civildienesta noteikumu 110. pantu pieņem lēmumu, pamatojoties uz Civildienesta noteikumu 2. panta 1. punktu un Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības 6. pantu, ar kuru tā direktoram deleģē attiecīgās iecēlējinstitūcijas pilnvaras un paredz nosacījumus, saskaņā ar kuriem minēto pilnvaru deleģējumu var apturēt. Direktors ir pilnvarots minētās pilnvaras deleģēt tālāk.

3.Īpašu izņēmuma apstākļu dēļ Administratīvā valde var pieņemt lēmumu uz laiku apturēt iecēlējinstitūcijas pilnvaru deleģējumu direktoram, kā arī pilnvaras, ko direktors deleģējis tālāk, un tās īstenot pati vai deleģēt kādam no saviem locekļiem vai personāla loceklim, kurš nav direktors.

ò jauns

21. pants

Gada un daudzgadu plānošana

1.Katru gadu Administratīvā valde pieņem plānošanas dokumentu, kurā ietverta daudzgadu un gada darba programma, pamatojoties uz direktora iesniegtu projektu un ņemot vērā Komisijas atzinumu, un attiecībā uz daudzgadu darba programmu — pēc apspriešanās ar Eiropas Parlamentu. Ik gadu ne vēlāk kā 31. janvārī Administratīvā valde plānošanas dokumentu nosūta Eiropas Parlamentam, Padomei un Komisijai.

Plānošanas dokuments kļūst galīgs pēc vispārējā budžeta galīgās pieņemšanas, un vajadzības gadījumā to attiecīgi koriģē.

2.Gada darba programma ietver sīki izklāstītus mērķus un gaidāmos rezultātus, tostarp izpildes rādītājus. Ievērojot tādus principus kā budžeta līdzekļu sadale pa darbības jomām un budžeta pārvaldība pa darbības jomām, programmā ietver arī finansējamo darbību aprakstu un norādi par katrai darbībai piešķirtajiem finanšu līdzekļiem un cilvēkresursiem. Gada darba programma saskan ar 4. punktā minēto daudzgadu darba programmu. Tajā skaidri norāda, kādi uzdevumi ir pievienoti, mainīti vai svītroti salīdzinājumā ar iepriekšējo finanšu gadu. Gada un daudzgadu darba programma ietver 43. pantā minēto stratēģiju attiecībām ar trešām valstīm vai starptautiskām organizācijām un ar šo stratēģiju saistītās darbības.

3.Ja aģentūrai tiek uzticēts jauns uzdevums, Administratīvā valde groza pieņemto gada darba programmu.

Visus būtiskos grozījumus gada darba programmā pieņem saskaņā ar to pašu procedūru, ar kādu pieņemta sākotnējā gada darba programma. Administratīvā valde var deleģēt direktoram pilnvaras izdarīt nebūtiskus grozījumus gada darba programmā.

4.Daudzgadu darba programmā izklāsta vispārējo stratēģisko plānu, ietverot mērķus, gaidāmos rezultātus un izpildes rādītājus. Tajā arī izklāsta resursu plānu, ietverot daudzgadu budžeta un personāla plānošanu.

Resursu plānu atjaunina reizi gadā. Stratēģisko plānu atjaunina vajadzības gadījumā un jo īpaši nolūkā rīkoties saistībā ar 45. pantā minētās izvērtēšanas rezultātiem.

ê 713/2009 (pielāgots)

ð jauns

2214. pants

Regulatoru valdes Ö sastāvs Õ 

1.Regulatoru valdē ir:

(a)regulatīvo iestāžu vadošie pārstāvji, kā minēts [Elektroenerģijas direktīvas pārstrādātās redakcijas] 56. panta 1. punktā un Direktīvas 2009/73/EK 39. panta 1. punktā, un viens aizstājējs no katras dalībvalsts, kurš pieder pie šo iestāžu pašreizējiem vadošiem darbiniekiem ð , un dalībvalsts pārstāvi un aizstājēju ir iecēlusi valsts regulatīvā iestāde ï;

(b)viens Komisijas pārstāvis bez balsstiesībām.

Tikai viens attiecīgās dalībvalsts regulatīvās iestādes pārstāvis var būt Regulatoru valdes loceklis.

Katras dalībvalsts Ö valsts Õ regulatīvās iestādes pienākums ir iecelt vienu aizstājēju, ko izraugās no valsts regulatīvajā iestādē nodarbinātā personāla.

2.Regulatoru valde no saviem locekļiem ievēl priekšsēdētāju un viņa vietnieku. Priekšsēdētāja vietnieks aizvieto priekšsēdētāju, ja priekšsēdētājs kādu iemeslu dēļ nevar pildīt savas funkcijas. Priekšsēdētāja un priekšsēdētāja vietnieka amata pilnvaru termiņš ir divi ar pusi gadi, un to var atjaunot. Tomēr priekšsēdētāja un priekšsēdētāja vietnieka amata pilnvaru termiņš vienmēr tiek pārtraukts, kad viņi vairs nav Regulatoru valdes locekļi.

23. pants

Ö Regulatoru valdes funkcijas Õ

1.3. Regulatoru valde ð un apakškomitejas saskaņā ar 7. pantu ï lēmumus pieņem ar divu trešdaļu klātesošo locekļu ð vienkāršu ï balsu vairākumu ð , un katram loceklim ir viena balss, izņemot atzinumu saskaņā ar 5. punkta b) apakšpunktu, ko pieņem ar klātesošo locekļu divu trešdaļu balsu vairākumu ï .

2.4. Regulatoru valde pieņem un publicē savu reglamentu, kurā sīkāk izklāstīta balsošanas kārtība, jo īpaši nosacījumi, ar kādiem viens loceklis drīkst rīkoties cita vārdā, un arī – attiecīgā gadījumā – noteikumi par kvorumu. Reglamentā var paredzēt īpašas darba metodes, lai ņemtu vērā saistībā ar reģionālās sadarbības ierosmēm radušos jautājumus.

3.5. Veicot šajā regulā paredzētos uzdevumus un neskarot to, ka tās locekļi darbojas savas attiecīgās regulatīvās iestādes vārdā, Regulatoru valde darbojas neatkarīgi, un tā neprasa un neseko norādījumiem no dalībvalstu valdībām, Komisijas vai citām publiskām vai privātām struktūrām.

4.6. Sekretariāta pakalpojumus Regulatoru valdei nodrošina Aģentūra.

15. pants

Regulatoru valdes uzdevumi

5.1. Regulatoru valde:

(a)sniedz direktoram atzinumu par 4. līdz 14. 5., 6., 7., 8. un 9. pantā minētajiem atzinumiem, ieteikumiem un lēmumiem, kuru pieņemšana tiek apsvērta. Turklāt Regulatoru valde atbilstīgi savai kompetencei direktoram sniedz norādījumus par viņa uzdevumu veikšanu ð , izņemot lēmumus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1227/2011 49 16. panta 6. punktu; ï

(b)2. Regulatoru valde sniedz Administratīvajai valdei atzinumu par kandidātu, kas izvirzīts direktora amatam atbilstīgi 2013. panta 1. punktam a) apakšpunktam un 2416. panta 2. punktam;. Regulatoru valde pieņem šo lēmumu ar trīs ceturtdaļu locekļu balsu vairākumu.

(c)3. Regulatoru valde, saskaņā ar 20. panta 1. punkta e) apakšpunktu 13. panta 5. punktu un 25. panta f) punktu 17. panta 6. punktu un atbilstīgi provizoriskajam budžeta projektam, kas sagatavots saskaņā ar 33. panta 3. punktu 23. panta 1. punktu, apstiprina Aģentūras darba programmu nākamajam gadam un līdz katra gada 1. septembrim iesniedz to pieņemšanai Administratīvajā valdē;.

(d)4. Regulatoru valde apstiprina gada pārskata atsevišķo sadaļu par regulatīvajām darbībām atbilstīgi 20. panta 1. punkta k) apakšpunktam 13. panta 12. punktam un 25. panta g) punktam 17. panta 8. punktam;.

6.5. Eiropas Parlaments, pilnībā respektējot Regulatoru valdes priekšsēdētāja un priekšsēdētāja vietnieka neatkarību, var uzaicināt Regulatoru valdes priekšsēdētāju vai priekšsēdētāja vietnieku teikt uzrunu Parlamenta kompetentajā komitejā un atbildēt uz šīs komitejas locekļu uzdotajiem jautājumiem.

2416. pants

Direktors

1.Aģentūru pārvalda tās direktors, kas darbojas saskaņā ar 23. panta 5. punkta a) apakšpunktā 15. panta 1. punkta otrajā teikumā minētajiem norādījumiem un – kad tas ir paredzēts šajā regulā – Regulatoru valdes atzinumiem. Neskarot Administratīvās valdes un Regulatoru valdes attiecīgās funkcijas attiecībā uz direktora pienākumiem, direktors neprasa norādījumus un neseko norādījumiem no valdībām, Komisijas ð Savienības iestādēm ï vai citām publiskām vai privātām struktūrām vai ð personām. Direktors atskaitās Administratīvajai valdei. Direktors var piedalīties Regulatoru valdes sanāksmēs kā novērotājs ï .

2.Direktoru ieceļ Administratīvā valde, iepriekš saņemot Regulatoru valdes pozitīvu atzinumu un pamatojoties uz kandidātu nopelniem, zināšanām un pieredzi enerģētikas nozarē, no vismaz trīs Komisijas izvirzītiem kandidātiem ð pēc atklātas un pārredzamas atlases procedūras ï , kas atsaukušies uz publisku uzaicinājumu paust ieinteresētību. Pirms iecelšanas amatā Eiropas Parlamenta kompetentā komiteja var uzaicināt Administratīvās valdes izvēlēto kandidātu teikt uzrunu un atbildēt uz komitejas locekļu jautājumiem. ð Līguma slēgšanai ar direktoru Aģentūru pārstāv Administratīvās valdes priekšsēdētājs. ï

3.Direktora amata pilnvaru termiņš ir pieci gadi. Deviņos mēnešos pirms šā termiņa beigām Komisija veic izvērtējumu. Izvērtējumā Komisija jo īpaši pārbauda:

(a)direktora paveikto;

(b)Aģentūras paredzamos pienākumus un vajadzības Ö turpmākajos Õ nākamajos gados.

Lai veiktu izvērtējumu attiecībā uz b) apakšpunktu, izmanto neatkarīga ārējā eksperta palīdzību.

4.Administratīvā valde, pamatojoties uz Komisijas priekšlikumu, pēc tam, kad tā izskatījusi un maksimāli ņēmusi vērā izvērtējumu un Regulatoru valdes atzinumu par šo izvērtējumu, var vienreiz pagarināt direktora amata pilnvaru termiņu par ne vairāk kā trim ð pieciem ï gadiem, taču vienīgi gadījumā, kad to pamato Aģentūras uzdevumi un vajadzības. ð Direktors, kura amata pilnvaru termiņš ir pagarināts, pagarinātā termiņa beigās nedrīkst piedalīties citā atlases procedūrā uz to pašu amatu. ï

5.Administratīvā valde informē Eiropas Parlamentu par nodomu pagarināt direktora amata pilnvaru termiņu. Viena mēneša laikā pirms direktora amata pilnvaru termiņa pagarināšanas Eiropas Parlamenta kompetentā komiteja var uzaicināt direktoru teikt uzrunu un atbildēt uz komitejas locekļu jautājumiem.

6.Ja direktora amata pilnvaru termiņu nepagarina, viņš paliek amatā, līdz tiek iecelts viņa pilnvaru pārņēmējs.

7.Direktoru var atlaist no amata vienīgi ar Administratīvās valdes lēmumu, iepriekš saņemot Regulatoru valdes pozitīvu atzinumu. Administratīvā valde pieņem šo lēmumu ar trīs ceturtdaļu ð divu trešdaļu ï locekļu balsu vairākumu.

8.Eiropas Parlaments vai Padome var lūgt direktoru iesniegt ziņojumu par paveikto. Eiropas Parlaments arī var uzaicināt direktoru teikt uzrunu Parlamenta kompetentajā komitejā un atbildēt uz šīs komitejas locekļu uzdotajiem jautājumiem.

2517. pants

Direktora uzdevumi

Ö Direktors: Õ

(a)1. Direktors pārstāv Ö ir Õ Aģentūrasu Ö likumīgais pārstāvis Õ un atbild par tās Ö ikdienas Õ pārvaldību.;

(b)2. Direktors sagatavo Administratīvās valdes darbu. Direktors bez balsstiesībām piedalās Administratīvās valdes darbā. ð Direktors atbild par Administratīvās valdes pieņemto lēmumu īstenošanu; ï

(c)3. Direktors ð izstrādā, ï pieņem un publicē Ö atzinumus, ieteikumus un lēmumus. Õ 3. līdz 11. un 14. pantā 5., 6., 7., 8. un 9. pantā minētos atzinumus, ieteikumus un lēmumus ð pieņem tikai tad, ja par tiem ï , par kuriem ir saņemts Regulatoru valdes pozitīvs atzinums.;

(d)4. Direktors atbild par Aģentūras gada darba programmas īstenošanu saskaņā ar Regulatoru valdes norādījumiem un Administratīvās valdes administratīvā pārraudzībā.;

(e)5. Direktors veic vajadzīgos pasākumus, jo īpaši pieņem iekšējus administratīvus norādījumus un publicē paziņojumus, lai nodrošinātu Aģentūras darbību saskaņā ar šīs regulas noteikumiem.;

(f)6. kKatru gadu direktors nākamajam gadam sagatavo Aģentūras gada darba programmas projektu un ð pēc projekta pieņemšanas Administratīvajā valdē ï līdz attiecīgā Ö katra Õ gada 30. jūnijam ð 31. janvārim ï iesniedz to Regulatoru valdei, Eiropas Parlamentam un Komisijai. ð Direktors atbild par plānošanas dokumenta īstenošanu un ziņojuma sniegšanu Administratīvajai valdei par tā īstenošanu; ï

(g)7. Direktors sagatavo Aģentūras provizorisko budžeta projektu saskaņā ar 3323. panta 1. punktu un pilda Aģentūras budžetu saskaņā ar 24. 34. un 35. pantu.;

(h)8. kKatru gadu direktors sagatavo ð un iesniedz Administratīvajai valdei ï gada pārskata projektu, ietverot atsevišķu sadaļu par Aģentūras regulatīvajām darbībām un sadaļu par finanšu un administratīviem jautājumiem.;

(i)9. aAttiecībā uz Aģentūras personālu direktors īsteno 3928. panta 3. punktā paredzētās pilnvaras.;

ò jauns

(j)sagatavo rīcības plānu, kurā noteikti turpmākie pasākumi, kas izriet no secinājumiem iekšējās vai ārējās revīzijas ziņojumos un izvērtējumos, kā arī saistībā ar Eiropas Biroja krāpšanas apkarošanai (OLAF) veiktajām izmeklēšanām, un divreiz gadā par plāna īstenošanas gaitu ziņo Komisijai un regulāri — Administratīvajai valdei;

(k)atbild par lēmumu, vai ir nepieciešams izvietot vienu vai vairākus darbiniekus vienā vai vairākās dalībvalstīs nolūkā efektīvi un rezultatīvi īstenot Aģentūras uzdevumus. Lēmumu izveidot vietējo biroju pieņem, ja ir saņemta Komisijas, Administratīvās valdes un attiecīgās dalībvalsts vai attiecīgo dalībvalstu iepriekšēja piekrišana. Lēmumā norāda attiecīgā vietējā biroja veiktās darbības tvērumu, izvairoties no liekām izmaksām un Aģentūras administratīvo funkciju dublēšanās.

ê 713/2009 (pielāgots)

2618. pants

Apelācijas valdes Ö izveide un sastāvs Õ

ò jauns

1.Aģentūra izveido Apelācijas valdi.

ê 713/2009 (pielāgots)

ð jauns

2. 1. Apelācijas valdē ir seši locekļi un seši aizstājēji, kurus ieceļ no pašreizējiem vai bijušajiem valstu regulatīvo iestāžu, konkurences iestāžu vai citu valsts vai Kopienas Ö Savienības Õ iestāžu vadošajiem darbiniekiem ar attiecīgu pieredzi enerģētikas nozarē. Apelācijas valde ieceļ priekšsēdētāju. Apelācijas valde lēmumus pieņem ar kvalificētu vairākumu, ko veido vismaz četri no sešiem locekļiem. Apelācijas valde sanāk pēc vajadzības.

2. Pēc publiska uzaicinājuma paust ieinteresētību Apelācijas valdes locekļus oficiāli ieceļ Administratīvā valde, pamatojoties uz Komisijas priekšlikumu un apspriedusies ar Regulatoru valdi.

3.6. Ö Apelācijas valde pieņem un publicē savu reglamentu. Õ ð Šajā reglamentā sīki izklāsta Apelācijas valdes organizācijas un funkcionēšanas nosacījumus un reglamentu, ko piemēro valdē iesniegtajām apelācijām, saskaņā ar šo pantu. Apelācijas valde sava reglamenta projektu iesniedz Komisijai. Komisija sniedz atzinumu par reglamenta projektu trīs mēnešu laikā pēc tā saņemšanas dienas. Apelācijas valde pieņem un publicē savu reglamentu divu mēnešu laikā pēc Komisijas atzinuma saņemšanas. Visas turpmākās būtiskās reglamenta izmaiņas paziņo Komisijai. Komisija pēc tam sniedz atzinumu par šīm izmaiņām.

Aģentūras budžetā ietver atsevišķu budžeta pozīciju Apelācijas valdes reģistra darbības finansēšanai. 

4.Ö Apelācijas valde lēmumus pieņem ar kvalificētu vairākumu, ko veido vismaz četri no sešiem tās locekļiem. Apelācijas valde sanāk pēc vajadzības Õ .

27. pants

Ö Apelācijas valdes locekļi Õ

1.3. Apelācijas valdes locekļu amata pilnvaru termiņš ir pieci gadi. Šo termiņu var ð vienreiz ï atjaunot.

2.Apelācijas valdes locekļi lēmumu pieņemšanā ir neatkarīgi. Viņus nesaista nekādi norādījumi. Apelācijas valdes locekļi nedrīkst veikt citus pienākumus Aģentūrā, tās Administratīvajā valdē vai Regulatoru valdē ð , vai kādā no tās darba grupām ï. Apelācijas valdes locekļus nevar atlaist no amata pilnvaru termiņa laikā, izņemot, ja loceklis ir atzīts par vainīgu nopietnā pārkāpumā, un lēmumu par atlaišanu pieņem Administratīvā valde pēc apspriešanās ar Regulatoru valdi.

28. pants

Ö Izslēgšana un iebilšana Apelācijas valdē Õ

1.4. Apelācijas valdes locekļi nevar piedalīties apelācijas procesā, ja viņi tajā ir personīgi ieinteresēti vai ja viņi jau iepriekš ir bijuši tajā iesaistīti kā vienas procesā iesaistītas puses pārstāvji, vai arī ja viņi piedalījušies pārsūdzētā lēmuma pieņemšanā.

2.5. Ja kāda 1. punktā minētā iemesla vai kāda cita iemesla dēļ kāds no Apelācijas valdes locekļiem uzskata, ka kādam citam loceklim nebūtu jāpiedalās apelācijas procesā, tad pirmais minētais loceklis attiecīgi informē Apelācijas valdi. Visas apelācijas procesā iesaistītās puses var iebilst pret Apelācijas valdes locekļa piedalīšanos jebkura 4. punktā minētā iemesla dēļ vai arī tad Ö gadījumā Õ, ja radušās aizdomas par viņa neobjektivitāti. Iebildumu nevar pamatot ar locekļa valstspiederību, un to nepieņem, ja, apzinoties iebilduma iemeslu, apelācijas izskatīšanas procesā iesaistītā puse tomēr ir veikusi kādu procedūras pasākumu, kas nav iebildums pret Apelācijas valdes sastāvu.

3.6. Apelācijas valdes lēmumu par rīcību 1. un 2. 4. un 5. punktā paredzētajos gadījumos pieņem bez attiecīgā locekļa dalības. Lai pieņemtu šo lēmumu, attiecīgo locekli Apelācijas valdē aizvieto viņa aizstājējs, izņemot gadījumus, kad arī aizstājējs atrodas līdzīgā situācijā. Pēdējā minētajā gadījumā priekšsēdētājs ieceļ aizvietotāju no citiem aizstājējiem.

4.7. Apelācijas valdes locekļi apņemas darboties neatkarīgi un sabiedrības interesēs. Lai to apliecinātu, tie iesniedz saistību deklarāciju un interešu deklarāciju, norādot vai nu uz to, ka tiem nav tiešu vai netiešu interešu, kuras varētu uzskatīt par tādām, kas ietekmē to neatkarību, vai arī norādot kādu tiešu vai netiešu interesi, kuru varētu uzskatīt par tādu, kas ietekmē to neatkarību. Šādas deklarācijas publisko katru gadu.

ê 713/2009 (pielāgots)

ð jauns

2919. pants

Apelācijas Ö Lēmumi, par kuriem var iesniegt apelāciju Õ 

1.Jebkura fiziska vai juridiska persona, tostarp valsts regulatīvās iestādes, var iesniegt apelāciju par lēmumu, kas minēts ð šīs regulas ï 7., 8. un/vai 9. 4. līdz 14. pantā ð un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 347/2013 12. panta 6. punktā, kā arī Komisijas Regulas (ES) 2015/1222 9. panta 11. punktā, ï un adresēts šai personai, vai lēmumu, kurš, lai gan ir tāda lēmuma formā, kas adresēts citai personai, tieši un personīgi skar minēto personu.

2.Apelāciju kopā ar tās ,Ö ietverot apelācijas Õ pamatojumu,  iesniedz Aģentūrai rakstiski divos mēnešos no dienas, kad lēmums paziņots Ö pēc lēmuma paziņošanas Õ attiecīgajai personai, vai – ja tas nav iespējams – Ö divos mēnešos Õ no dienas, kad Aģentūra šo lēmumu publicējusi. Apelācijas valde pieņem lēmumu divos ð četros ï mēnešos pēc apelācijas iesniegšanas.

3.Saskaņā ar 1. punktu iesniegta apelācija neaptur attiecīgā lēmuma piemērošanu. Tomēr Apelācijas valde, ja tā uzskata, ka lietas apstākļi to prasa, var apturēt apstrīdētā lēmuma piemērošanu.

4.Ja apelācija ir pieņemama, Apelācijas valde pārbauda, vai apelācija ir pamatota. Tā tik bieži, cik vajadzīgs, uzaicina apelācijas procesā iesaistītās puses noteiktos termiņos iesniegt komentārus par tās sniegtajiem paziņojumiem vai par pārējo apelācijas procesā iesaistīto pušu ziņojumiem. Apelācijas procesā iesaistītajām pusēm ir tiesības izteikties mutiski.

5.Apelācijas valde, ievērojot šo pantu, var īstenot visas pilnvaras, kas ir Aģentūras kompetencē, vai nodot lietu Aģentūras kompetentajai struktūrai. Minētajai kompetentajai struktūrai Apelācijas valdes lēmums ir saistošs.

6.7. Aģentūra publicē Apelācijas valdes pieņemtos lēmumus.

20. pants 

Prasību celšana Pirmās instances tiesā un Tiesā

1. Saskaņā ar Līguma 230. pantu Pirmās instances tiesā vai Tiesā var celt prasību, apstrīdot Apelācijas valdes lēmumu vai – gadījumos, ja Apelācijas valdei nav tiesību, – Aģentūras lēmumu.

2. Ja Aģentūra nepieņem lēmumu, saskaņā ar Līguma 232. pantu Pirmās instances tiesā vai Tiesā var ierosināt lietu par bezdarbību.

3. Aģentūrai ir jāveic vajadzīgie pasākumi, lai ievērotu Pirmās instances tiesas vai Tiesas spriedumu.

ò jauns

30. pants
Darba grupas

1.Pamatotos gadījumos un jo īpaši nolūkā palīdzēt direktora un Regulatoru valdes regulatīvajā darbā Administratīvā valde var izveidot darba grupas.

2.Darba grupās pēc vajadzības iekļauj ekspertus no Aģentūras personāla, no valstu regulatīvajām iestādēm un no Komisijas. Aģentūra neatbild par izmaksām, kas ekspertiem no valstu regulatīvo iestāžu personāla rodas saistībā ar piedalīšanos Aģentūras darba grupās.

3.Administratīvā valde pieņem un publicē darba grupu darbības iekšējo reglamentu.

ê 713/2009 (pielāgots)

IV III NODAĻA

FINANŠU NOTEIKUMI Ö BUDŽETA IZVEIDE UN STRUKTŪRA Õ 

3121. pants

Aģentūras Bbudžetas  Ö struktūra Õ 

1.Ö Neskarot citus resursus, Õ Aģentūras ieņēmumus jo īpaši veido:

(a)Ö Savienības iemaksa Õ Kopienas subsīdija, kas ir iekļauta Eiropas Savienības vispārējā budžetā (Komisijas iedaļā);

(b)Aģentūras saņemtās maksas saskaņā ar 3222. pantu;

(c)Ö visas Õ dalībvalstu vai to regulatīvo iestāžu brīvprātīgāas iemaksas, kā minēts 20. panta 1. punkta g) apakšpunktā 13. panta 8. punktā; un

(d)novēlējumi, dāvinājumi vai dotācijas, kā minēts 20. panta 1. punkta g) apakšpunktā 13. panta 8. punktā.

2.Aģentūras izdevumi sedz Ö ietver Õ ar personālu saistītus, administratīvus, infrastruktūras un darbības izdevumus.

3.Ö Aģentūras Õ iIeņēmumi un izdevumi ir līdzsvarā.

4.Aģentūras ieņēmumus un izdevumus prognozē katram finanšu gadam, kas atbilst kalendārajam gadam, un iekļauj budžetā.

ê 713/2009

3222. pants

Maksa

ê 347/2013 20. pants

1.Aģentūra iekasē maksu par atbrīvojuma lēmuma pieprasījumu atbilstīgi 119. panta 1. punktam un par Aģentūras lēmumiem par izmaksu pārrobežu sadalījumu saskaņā ar 12. pantu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 347/2013 50  (2013. gada 17. aprīlis), ar ko nosaka Eiropas energoinfrastruktūras pamatnostādnes.

ê 713/2009 (pielāgots)

ð jauns

2.Šā panta 1. punktā minēto maksu nosaka Komisija.

3323. pants

Budžeta izveide

1.Katru gadu līdz 15. februārim direktors sagatavo provizorisku Ö aplēses projektu Õ budžeta projektu, kas ietver darbības Ö izdevumus Õ un darba programmuas izdevumus, kuri paredzēti nākamajā finanšu gadā, un šo provizorisko budžeta projektu kopā ar provizorisko amatu sarakstu nosūta Administratīvajai valdei.

2.Katru gadu Administratīvā valde, pamatojoties uz direktora sagatavoto provizorisko Ö aplēses projektu Õ budžeta projektu , sagatavo pieņem Aģentūras ieņēmumu un izdevumu Ö provizorisko aplēses projektu Õ aplēsi nākamajam finanšu gadam.

3.Šo Ö provizorisko aplēses projektu Õ aplēsi, iekļaujot amatu Ö štatu Õ saraksta projektu, Administratīvā valde līdz Ö katra gada 31. janvārim Õ 31. martam nosūta Komisijai. Pirms aplēses pieņemšanas direktora sagatavoto projektu nosūta Regulatoru valdei, kas par šo projektu var sniegt pamatotu atzinumu.

4.Šā panta 21. punktā minēto aplēsi Komisija nosūta Eiropas Parlamentam un Padomei (turpmāk “budžeta lēmējinstitūcija”) kopā ar provizorisko Eiropas Savienības vispārējā budžeta projektu.

5.Pamatojoties uz Ö aplēses projektu Õ aplēsēm, Komisija provizoriskajā Eiropas Savienības vispārējā budžeta projektā ietver prognozes Ö aplēses Õ , ko tā uzskata par vajadzīgām attiecībā uz personāla Ö štatu Õ sarakstu un dotācijas summu no Eiropas Savienības vispārējā budžeta saskaņā ar Līguma 272. pantu Ö 313. pantu un turpmākajiem pantiem Õ .

6.Ö Padome kā Õ bBudžeta lēmējinstitūcija pieņem Aģentūras paredzēto personāla Ö štatu Õ sarakstu.

7.Aģentūras budžetu sagatavo Ö pieņem Õ Administratīvā valde. Tas kļūst galīgs pēc Eiropas Savienības vispārējā budžeta pieņemšanas galīgajā variantā. Vajadzības gadījumā to attiecīgi koriģē.

8.Ö Veicot jebkādus budžeta, tostarp štatu saraksta, grozījumus, ievēro to pašu procedūru. Õ

9.8. Administratīvā valde bez kavēšanās informē budžeta lēmējinstitūciju par visiem plānotajiem projektiem, kas finansiālā ziņā var būtiski ietekmēt Aģentūras budžeta finansējumu, jo īpaši par projektiem saistībā ar īpašumu, piemēram, ēku nomu vai pirkšanu. Administratīvā valde par savu nodomu informē Komisiju. Ja kāda no abām budžeta lēmējinstitūcijas iestādēm paredz sniegt atzinumu, tā Aģentūru informē par šādu ieceri divās nedēļās pēc informācijas saņemšanas par projektu. Ja atbildes nav, Aģentūra var īstenot plānoto projektu

3424. pants

Budžeta izpilde un kontrole

1.Direktors darbojas kā kredītrīkotājs un īsteno Aģentūras budžetu.

2.Līdz 1. martam pēc katra finanšu gada beigām Aģentūras grāmatvedis Komisijas grāmatvedim un Revīzijas palātai iesniedz provizoriskus pārskatus, kā arī ziņojumu par attiecīgā finanšu gada budžeta un finanšu pārvaldību. Aģentūras grāmatvedis ziņojumu par budžeta un finanšu pārvaldību līdz nākamā gada 31. martam iesniedz arī Eiropas Parlamentam un Padomei. Tad Komisijas grāmatvedis konsolidē iestāžu un decentralizēto struktūru provizoriskos pārskatus saskaņā ar 147 128. pantu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES, Euratom) Nr. 966/2012 51  Padomes Regulā (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 (2002. gada 25. jūnijs) par Finanšu regulu, kas piemērojama Eiropas Kopienu vispārējam budžetam 52 (“Finanšu regula”).

35. pants

Ö Pārskatu sniegšana un budžeta izpildes apstiprināšana Õ

1.1. Ö Līdz nākamā finanšu gada (N+1 gads) 1. martam Aģentūras grāmatvedis Komisijas grāmatvedim un Revīzijas palātai nosūta provizoriskos pārskatus par finanšu gadu (N gads). Õ 

2.2. Ö Līdz N+1 gada 31. martam Aģentūra Eiropas Parlamentam, Padomei, Komisijai un Revīzijas palātai nosūta ziņojumu par budžeta un finanšu pārvaldību N gadā. Õ

3.Līdz Ö N+1 gada Õ 31. martam pēc katra finanšu gada beigām Komisijas grāmatvedis Revīzijas palātai iesniedz Aģentūras provizoriskous pārskatus, kā arī ziņojumu par attiecīgā finanšu gada budžeta un finanšu pārvaldību. Ziņojumu par attiecīgā finanšu gada budžeta un finanšu pārvaldību nosūta arī Eiropas Parlamentam un Padomei.

4.Pēc Revīzijas palātas apsvērumu saņemšanas par Aģentūras provizoriskajiem pārskatiem Ö par N gadu Õ saskaņā ar Finanšu regulas 129. Ö 148. Õ pantu Ö grāmatvedis Õ direktors, uzņemoties atbildību, sagatavo Aģentūras galīgos pārskatus Ö par attiecīgo gadu. Izpilddirektors Õ un nosūta tos Administratīvajai valdei atzinuma sniegšanai.

5.Administratīvā valde sniedz atzinumu par Aģentūras galīgajiem pārskatiem Ö par N gadu Õ.

6.Līdz Ö N+1 gada Õ 1. jūlijam pēc attiecīgā finanšu gada beigām direktors Ö Aģentūras grāmatvedis Õ šos galīgos pārskatus Ö par N gadu Õ kopā ar Administratīvās valdes atzinumu nosūta Eiropas Parlamentam, Padomei, Komisijai un Revīzijas palātai.

7.Galīgos pārskatus Ö līdz N+1 gada 15. novembrim Õ publicē Ö Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī Õ .

8.Līdz Ö N+1 gada 30. septembrim Õ 15. oktobrim direktors nosūta Revīzijas palātai atbildi uz tās apsvērumiem. Atbildes kopiju direktors nosūta arī Administratīvajai valdei un Komisijai.

9.Direktors iesniedz Eiropas Parlamentam pēc tā pieprasījuma un atbilstīgi Finanšu regulas 165 146. panta 3. punktam jebkādu informāciju, kas vajadzīga, lai netraucēti piemērotu budžeta izpildes apstiprināšanas procedūru par Ö N gadu Õ attiecīgo finanšu gadu Ö saskaņā ar Komisijas Deleģētās regulas (ES) Nr. 1271/2103 109. panta 3. punktu Õ.

10.Eiropas Parlaments pēc Padomes ieteikuma, kas pieņemts ar kvalificētu balsu vairākumu, līdz N+2 gada 15. maijam sniedz direktoram apstiprinājumu par N finanšu gada budžeta izpildi.

3625. pants

Finanšu noteikumi

Aģentūrā piemērojamos finanšu noteikumus Ö pieņem Õ sagatavo Administratīvā valde pēc apspriešanās ar Komisiju. Šie noteikumi var atkāpties no Komisijas Deleģētās regulas (ES) Nr. 1271/2103 Regulas (EK, Euratom) Nr. 2343/2002 prasībām, ja tas vajadzīgs īpašu Aģentūras darbības vajadzību dēļ, un tikai tad, ja saņemts Komisijas iepriekšējs apstiprinājums.

26. pants

Krāpšanas apkarošanas pasākumi

1.Krāpšanas, korupcijas un citu nelikumīgu darbību apkarošanas nolūkā uz Aģentūru bez ierobežojumiem attiecas Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1073/1999 (1999. gada 25. maijs) par izmeklēšanu, ko veic Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF) 53 .

2.Aģentūra pievienojas Eiropas Parlamenta, Eiropas Savienības Padomes un Eiropas Kopienu Komisijas Iestāžu nolīgumam (1999. gada 25. maijs) par iekšējo izmeklēšanu, ko veic Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF) 54 , un tā nekavējoties pieņem attiecīgus noteikumus, kas ir saistoši visam Aģentūras personālam.

3.Finansējuma lēmumos, nolīgumos un no tiem izrietošajos īstenošanas instrumentos nepārprotami paredz, ka Revīzijas palāta un OLAF vajadzības gadījumā var veikt pārbaudes uz vietas pie Aģentūras izmaksāto līdzekļu saņēmēja, kā arī pie personāla, kas atbild par šo līdzekļu piešķiršanu.

ò jauns

37. pants

Krāpšanas apkarošana

1.Lai atvieglotu krāpšanas, korupcijas un citu nelikumīgu darbību, uz kurām attiecas Regula (EK) Nr. 883/2013, apkarošanu, sešu mēnešu laikā no dienas, kad Aģentūra sāk darbību, tā pievienojas 1999. gada 25. maija Iestāžu nolīgumam par iekšējo izmeklēšanu, ko veic Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF), un pieņem attiecīgus noteikumus, kas piemērojami visiem Aģentūras darbiniekiem, izmantojot minētā nolīguma pielikumā pievienoto paraugu.

2.Eiropas Revīzijas palātai ir tiesības, veicot revīziju uz vietas, kā arī revīziju uz dokumentu pamata, revidēt visus dotāciju saņēmējus, līgumslēdzējus un apakšuzņēmējus, kuri no Aģentūras ir saņēmuši Savienības līdzekļus.

3.Saskaņā ar noteikumiem un procedūrām, kas noteikti Regulā (EK) Nr. 1073/1999 un Regulā (Euratom, EK) Nr. 2185/96, OLAF var veikt izmeklēšanas, tostarp pārbaudes un apskates uz vietas, lai noskaidrotu, vai nav notikusi krāpšana, korupcija vai cita nelikumīga darbība, kas skar Savienības finansiālās intereses, kuras saistītas ar Aģentūras finansētu dotāciju vai līgumu.

4.Neskarot 1., 2., un 3. punktu, Aģentūras sadarbības nolīgumos ar trešām valstīm un starptautiskām organizācijām, līgumos, dotāciju nolīgumos un lēmumos par dotāciju piešķiršanu ir ietverti noteikumi, kas skaidri pilnvaro Eiropas Revīzijas palātu un OLAF veikt šajā pantā minētās revīzijas un izmeklēšanas savas attiecīgās kompetences ietvaros.

ê 713/2009 (pielāgots)

ð jauns

V NODAĻA

VISPĀRĪGI Ö UN NOBEIGUMA Õ NOTEIKUMI

 3827. pants

Privilēģijas un imunitāte ð , un mītnes nolīgums ï

1.Uz Aģentūru attiecas Protokols par privilēģijām un imunitāti Eiropas Kopienās.

ò jauns

2.Nepieciešamo kārtību attiecībā uz telpām, kuras Aģentūras vajadzībām tiek sagādātas uzņēmējā dalībvalstī, un infrastruktūru, kuras pieejamību nodrošina šī dalībvalsts, kopā ar specifiskajiem noteikumiem, kas uzņēmējā dalībvalstī piemērojami direktoram, Administratīvās valdes locekļiem, Aģentūras darbiniekiem un viņu ģimenes locekļiem, nosaka Aģentūras un uzņēmējas dalībvalsts mītnes nolīgumā. Minēto nolīgumu noslēdz, kad ir saņemts Administratīvās valdes apstiprinājums. 

ê 713/2009 (pielāgots)

3928. pants

Darbinieki

1.Uz Ö visiem Õ Aģentūras darbiniekiem, tostarp tās direktoru, attiecas Ö Eiropas Savienības Õ Civildienesta noteikumi Ö (“Civildienesta noteikumi”) un Savienības pārējo darbinieku Õ, Nnodarbināšanas kārtība Ö (“Nodarbināšanas kārtība”) Õ un noteikumi, kurus Eiropas Kopienas Ö Savienības Õ iestādes ir kopīgi pieņēmušas, lai piemērotu Civildienesta noteikumus un Nodarbināšanas kārtību.

2.Administratīvā valde, vienojoties ar Komisiju, saskaņā ar Civildienesta noteikumu 110. pantu pieņem atbilstīgus īstenošanas noteikumus.

3.Aģentūra attiecībā uz personālu īsteno pilnvaras, kas atbilstīgi Civildienesta noteikumiem ir piešķirtas iecēlējinstitūcijai un atbilstīgi Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtībai – iestādei, kurai ir tiesības slēgt līgumus.

4.Administratīvā valde var pieņemt noteikumus, kas ļauj Aģentūrā nodarbināt dalībvalstu norīkotus ekspertus.

 4029. pants

Aģentūras atbildība

ò jauns

1.Aģentūras līgumisko atbildību reglamentē tiesības, kas piemērojamas attiecīgajam līgumam.

Jebkāda šķīrējklauzula, kas ietverta aģentūras noslēgtā līgumā, ir Eiropas Savienības Tiesas jurisdikcijā.

ê 713/2009 (pielāgots)

2.1. Attiecībā uz saistībām, kas nav līgumsaistības, Aģentūra saskaņā ar vispārējiem tiesību principiem, kas ir kopīgi visu dalībvalstu tiesību sistēmām, atlīdzina jebkādu kaitējumu, ko radījusi Aģentūra vai tās darbinieki, pildot amata pienākumus.

3.Visi Sstrīdi par šādu kaitējumu Ö 2. punktā minētā kaitējuma Õ kompensāciju ir Ö Eiropas Savienības Õ Tiesas kompetencē.

4.2. Aģentūras darbinieku personisko finansiālo un disciplināro atbildību pret Aģentūru reglamentē attiecīgie noteikumi, ko piemēro Aģentūras personālam.

4130. pants

Piekļuve dokumentiem Ö Pārredzamība un komunikācija Õ 

1.Aģentūras rīcībā esošajiem dokumentiem piemēro Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1049/2001 (2001. gada 30. maijs) par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem 55 .

2.Līdz 2010. gada 3. martam Administratīvā valde pieņem praktiskus pasākumus Regulas (EK) Nr. 1049/2001 piemērošanai.

3.Par lēmumiem, ko Aģentūra pieņēmusi saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1049/2001 8. pantu, var iesniegt sūdzību ombudam vai ierosināt lietu Tiesā, ievērojot attiecīgi Līguma Ö 228.Õ 195. un Ö 263.Õ 230. pantā paredzētos noteikumus.

ò jauns

4.Uz Aģentūras veiktu personas datu apstrādi attiecas Regula (EK) Nr. 45/2001 56 . Valde nosaka pasākumus, kā aģentūra piemēro Regulu (EK) Nr. 45/2001, tostarp par aģentūras datu aizsardzības speciālista iecelšanu. Minētos pasākumus nosaka pēc apspriešanās ar Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāju.

5.Aģentūra pēc savas ierosmes savas kompetences jomā var iesaistīties komunikācijas darbībās. Resursu piešķiršana komunikācijas darbībām nedrīkst kaitēt 3.–14. pantā minēto pienākumu efektīvai izpildei. Komunikācijas darbības veic saskaņā ar attiecīgajiem Administratīvās valdes pieņemtajiem komunikācijas un izplatīšanas plāniem.

42. pants

Klasificētas un sensitīvas neklasificētas informācijas aizsardzība

1.Aģentūra pieņem savus drošības noteikumus, kas ir līdzvērtīgi Komisijas drošības noteikumiem ES klasificētas informācijas ("ESKI") un sensitīvas neklasificētas informācijas aizsardzībai, inter alia, noteikumus par apmaiņu ar šādu informāciju, tās apstrādi un uzglabāšanu, kā noteikts Komisijas Lēmumos (ES, Euratom) 2015/443 57 un 2015/444 58 .

2.Aģentūra var arī nolemt mutatis mutandis piemērot 1. punktā minētos Komisijas lēmumus. Aģentūras drošības noteikumi inter alia ietver noteikumus par apmaiņu ar ESKI un sensitīvu neklasificētu informāciju, tās apstrādi un uzglabāšanu.

ê 713/2009 (pielāgots)

4331. pants

Trešo valstu dalība Ö Sadarbības nolīgumi Õ 

1.Aģentūrā var līdzdarboties trešās valstis, kas ir noslēgušas ar Kopienu Ö Savienību Õ nolīgumus, ar kuriem tās Ö un kas Õ ir pieņēmušas un piemēro Kopienas Ö Savienības Õ tiesību aktus enerģētikas un attiecīgos gadījumos arī, vides un konkurences jomā.

2.Saskaņā ar minēto nolīgumu attiecīgajiem noteikumiem izstrādā kārtību, kurā jo īpaši paredz veidu, apjomu un procedūras aspektus šo valstu dalībai Aģentūras darbā, tostarp saistībā ar finanšu iemaksām un personālu.

ò jauns

3.Administratīvā valde pieņem stratēģiju attiecībām ar trešām valstīm vai starptautiskām organizācijām jautājumos, kas ir Aģentūras kompetencē. Komisija, noslēdzot attiecīgu darba vienošanos ar Aģentūras direktoru, nodrošina, ka Aģentūra darbojas savu pilnvaru un pastāvošā institucionālā satvara ietvaros.

32. pants

Komiteja

1.Komisijai palīdz komiteja.

2.Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 5a. panta 1. līdz 4. punktu un 7. pantu, ņemot vērā tā 8. pantu.

ê 713/2009 (pielāgots)

ð jauns

4433. pants

Valodu lietojums

1.Uz Aģentūru attiecas Padomes Regula Nr. 1 59  (1958. gada 15. aprīlis), ar ko nosaka Eiropas Ekonomikas kopienā lietojamās valodas.

2.Administratīvā valde lemj par valodu lietojumu Aģentūras iekšējā darbā.

3.Aģentūras darbam vajadzīgos tulkošanas pakalpojumus sniedz Eiropas Savienības iestāžu Tulkošanas centrs.

VI NODAĻA

NOBEIGUMA NOTEIKUMI

4534. pants

Izvērtēšana

1.ð Ne vēlāk kā piecus gadus pēc šīs regulas stāšanās spēkā un pēc tam reizi piecos gados ï Komisija, kurai palīdz neatkarīgs ārējais eksperts, izvērtē Aģentūras ð veikumu saistībā ar tās mērķiem, pilnvarām un uzdevumiem. Izvērtēšanā sevišķu uzmanību velta tam, vai ir nepieciešams grozīt Aģentūras pilnvaras, un jebkādu šādu grozījumu finansiālajai ietekmei ï darbību. Šis izvērtējums aptver Aģentūras panāktos rezultātus un darba metodes saistībā ar šajā regulā un gada darba programmās definēto Aģentūras mērķi, pilnvarām un uzdevumiem. Izvērtējumu veic, pamatojoties uz plašām un vispusīgām konsultācijām atbilstīgi 10. panta noteikumiem.

ò jauns

2.Ja Komisija uzskata, ka, ņemot vērā Aģentūrai izvirzītos mērķus, piešķirtās pilnvaras un uzticētos uzdevumus, tās turpmāka pastāvēšana vairs nav pamatota, tā var ierosināt šo regulu attiecīgi grozīt vai atcelt. 

ê 713/2009 (pielāgots)

ð jauns

3.Regulatoru valde saņem Ö Komisija 1. punktā minētā Õ izvērtējuma Ö konstatējumus un tā Õ secinājumus Ö iesniedz Eiropas Parlamentam, Padomei un Aģentūras Regulatoru valdei. Õ ð Izvērtējuma konstatējumi jāpublisko. ï un sniedz Komisijai ieteikumus attiecībā uz izmaiņām šajā regulā, Aģentūrā un tās darba metodēs, kura šos ieteikumus, tam pievienojot savu atzinumu un atbilstīgus priekšlikumus, var iesniegt Eiropas Parlamentam un Komisijai.

4.Pirmo izvērtējuma ziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei Komisija iesniedz līdz brīdim, kad apritējuši trīs gadi kopš pirmā direktora stāšanās amatā. Nākamos izvērtējuma ziņojumus Komisija Ö izvērtējumu Õ iesniedz Ö Eiropas Parlamentam un Padomei Õ vismaz reizi četros ð piecos ï gados.

ò jauns

46. pants

Atcelšana

Regulu (EK) Nr. 713/2009 atceļ.

Atsauces uz atcelto regulu uzskata par atsaucēm uz šo regulu un tās lasa saskaņā ar atbilstības tabulu II pielikumā.

ê 713/2009 (pielāgots)

4735. pants

Stāšanās spēkā un pārejas pasākumi

1. Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

2. Šīs regulas 5. līdz 11. pantu piemēro no 2011. gada 3. marta.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē,

Eiropas Parlamenta vārdā –                        Padomes vārdā –

priekšsēdētājs                        priekšsēdētājs

TIESĪBU AKTA PRIEKŠLIKUMA FINANŠU PĀRSKATS

1.PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS KONTEKSTS

1.1.Priekšlikuma/iniciatīvas nosaukums

Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai par Eiropas Savienības Energoregulatoru sadarbības aģentūru

1.2.Attiecīgās politikas jomas ABM/ABB struktūrā 60  

Politikas joma: ENERĢĒTIKA

Darbība: 32.02 Tradicionālā un atjaunojamo energoresursu enerģija

1.3.Priekšlikuma/iniciatīvas būtība

 Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz jaunu darbību

 Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz jaunu darbību, pamatojoties uz izmēģinājuma projektu/sagatavošanas darbību 61  

 Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz esošas darbības pagarināšanu 

 Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz darbību, kas pārveidota jaunā darbībā 

1.4.Mērķis(-i)

1.4.1.Komisijas daudzgadu stratēģiskie mērķi, kurus plānots sasniegt ar priekšlikumu/iniciatīvu

Eiropas Komisijas stratēģiskajā plānā 2016.–2020. gadam noteikti Komisijas daudzgadu stratēģiskie mērķi līdz desmitgades beigām. Stratēģiskā plāna satvarā šis priekšlikums pievēršas vispārējam mērķim A “Jauns impulss nodarbinātībai, izaugsmei un ieguldījumiem”.

Reformējot institucionālo satvaru, kas ir Eiropas enerģijas tirgu darbības pamatā, tiek nodrošināti atbilstīgi pārvaldības mehānismi tirgiem, jo tiem ir visiem patērētājiem jāpiegādā ilgtspējīga un konkurētspējīga enerģija.

Lai aizvien vairāk starpsavienotais enerģijas tirgus darbotos efektīvi, ir nepieciešami attiecīgi forumi, kuros valstu regulatori varētu kopīgi pieņemt lēmumus. Eiropas enerģijas tirgus integrācija ir cieši saistīta ar šāda foruma lomas uzticēšanu ACER un resursu piešķiršanu ACER tai izvirzīto uzdevumu izpildei.

1.4.2.Konkrētie mērķi un attiecīgās ABM/ABB darbības

Attiecīgās ABM/ABB darbības

Iniciatīva iekļauta budžeta pozīcijā 32 02 10: Energoregulatoru sadarbības aģentūra (ACER)

Konkrētais mērķis Nr.

Papildus darbībām, kuras Aģentūra veic jau tagad, šī iniciatīva tiecas paplašināt ACER uzdevumu loku, lai īstenotu vairākus papildu mērķus, kuru svarīgumu Eiropas enerģijas tirgu uzplaukuma nodrošināšanā nedrīkstētu novērtēt par zemu.

Tāpēc šī Aģentūras uzdevumu pārskatīšana ne tuvu nav maznozīmīga, jo ACER tiks uzticēta vērienīgu jauna veida uzdevumu izpilde. Tie jo sevišķi ir jauni uzdevumi, kas saistīti ar sistēmas drošības novērtēšanu nolūkā izvērtēt jaudas atlīdzināšanas mehānismu ieviešanu, kā arī reģionālo operatīvo centru izveidi un uzraudzību. Tie nav Aģentūras ierastie uzdevumi, tāpēc šajā pārskatā ietvertais papildu amata vietu pieprasījums ir pamatots.

Ciktāl šie jaunie mērķi ietekmē Aģentūrai piešķirtos finanšu resursus, tie ir turpmāk norādīti pilnībā. Dota arī atsauce uz regulu, no kuras izriet minētie uzdevumi (Elektroenerģijas regula vai Regula par riskgatavību), un norāde, kur šie uzdevumi ir vai nu atspoguļoti, vai tikai attiecināti ACER regulas priekšlikumā.

1) Uzdevums: apstiprināt un grozīt metodiku, kas saistīta ar jaunieviesto Eiropas elektroenerģijas ražošanas pietiekamības novērtējumu, kā arī novērtēt priekšlikumus šādu jaunu mehānismu ieviešanai valstu līmenī. Šis uzdevums ir pamatā stingrākai pieejai jaudas mehānismiem Eiropas līmenī un ir paredzēts Elektroenerģijas regulā un atspoguļots ACER regulas 9. pantā. Ir aplēsts, ka šā uzdevuma izpildei pilnā režīmā ir vajadzīgi 7 FTE (pilnslodzes ekvivalenti).

2) Uzdevums: uzraudzīt tirgus darbību un jo īpaši šķēršļus elastīgumam dalībvalsts līmenī, ietverot cenu intervenci. Turklāt ACER ir jāizstrādā metodika tirgus darbības vērtēšanai salīdzinājumā ar piegādes drošības indikatoriem. Tirgus uzraudzība un metodikas izstrādāšana ir ļoti svarīga tirgus integrācijas un konkurētspējas panākšanai šajās jomās. Šis uzdevums noteikts Elektroenerģijas regulā un ACER regulas 11. pantā, un tā izpildei būtu vajadzīgi 0,5 FTE.

3) Uzdevums: lemt par jaunu reģionālo operatīvo centru (ROC) konfigurāciju un pastāvīgi uzraudzīt un analizēt to darbību. Te ietverts arī pienākums regulāri sniegt atzinumus un ieteikumus, ja rodas tāda vajadzība. ROC izveide ir reģionalizācijas pieejas balsts, un ir aplēsts, ka šā uzdevuma izpildei būtu vajadzīgi 1,5 FTE. Uzdevums izklāstīts ACER regulas 6. pantā.

4) Uzdevums: nodrošināt sadarbspēju, saziņu un reģionālās darbības uzraudzību ārpus jomām, kas nav saskaņotas ES līmenī un nav ietvertas 3) punktā. Te ietverts pienākums atbalstīt un koordinēt valstu regulatīvo iestāžu (VRI) sadarbību reģionālā līmenī. Šo darbību veikšanai vajadzīgs 1 FTE, un tās būtu nepieciešamas, lai pilnībā izmantotu reģionalizācijas pieejas priekšrocības, kā noteikts ACER regulas 7. pantā.

5) Uzdevums: uzlabot vairumtirgus efektivitāti, cita starpā: apstiprinot un grozot metodiku, kas attiecas uz elektroenerģijas pārrobežu tirdzniecību un citiem regulatīviem jautājumiem, kas ir svarīgi pārrobežu mērogā; izveidojot un īstenojot noteikumus pārslodzes ieņēmumu izmantošanai investīcijām tīklā; izveidojot noteikumus, kas attiecas uz minēto ieņēmumu pārdali un iespējamām domstarpībām starp iesaistītajām personām; uzraugot tekošās dienas tirgu nolūkā novērst izkropļojumus un veidot likvīdāku tirdzniecību. Kopumā ir paredzēti 3 FTE šo jauno uzdevumu veikšanai, kā noteikts Elektroenerģijas regulas 9. un 17. pantā un ACER regulas 7. pantā.

6) Uzdevums: pastiprinātā Apelācijas valdē pieņemt lēmumus saistībā ar VRI strīdiem, jo pēc ACER lēmumu darbības jomas paralēlās paplašināšanas un reģionālā satvara pastiprināšanas valdei tiek iesniegtas izskatīšanai vairāk lietu. Šo uzdevumu izpildei būtu vajadzīgs 1 FTE saskaņā ar ACER regulas 19. pantu.

7) Uzdevums: izveidot ES sadales sistēmas operatoru (ES SSO) struktūru, nodrošināt tās netraucētu darbību un ES SSO un pārvades sistēmas operatoru (PSO) sadarbību. Tāpat kā reģionālo operatīvo centru (ROC) izveide arī ES SSO izveide ir ļoti nepieciešama izkliedētākas energosistēmas radīto izaicinājumu risināšanai. Saskaņā ar Elektroenerģijas regulas 50. pantu būtu vajadzīgi 2 FTE .

8) Uzdevums: apstiprināt un grozīt metodiku elektroenerģētiskās krīzes scenāriju apzināšanai reģionālā līmenī un regulāri veikt šīs metodikas analīzi un grozījumus. Šiem uzdevumiem ir izšķiroša nozīme Eiropas riskgatavības pieejas īstenošanā, kā noteikts Regulā par riskgatavību, un to izpildei būtu vajadzīgi 2 FTE.

Lasītāji tiek lūgti vērst uzmanību uz to, ka iepriekš norādītais uzdevumu saraksts ir saistīts ar vispārīgākām aplēsēm par jaunajiem uzdevumiem un ar tiem saistītajām personāla vajadzībām, kas izklāstītas ietekmes novērtējumā, konkrēti – pielikumā par institucionālā satvara reformu (minētā ietekmes novērtējuma dokumenta 3.4. nodaļa).

Sākotnējās aplēsēs saistībā ar ierosināto politikas risinājumu tika noteikta minimālā robeža – aptuveni 18 papildu amata vietas, kas atbilst šajā pārskatā norādītajiem 18 pilnslodzes ekvivalentiem. Tomēr šajā pārskatā ietvertais novērtējums būtu jāuzskata par prioritārāku gan norādīto uzdevumu detalizētības pakāpes, gan aplēšu precizitātes ziņā, jo tas sagatavots, pamatojoties uz konkrētiem ierosinātajiem tiesību aktiem, kas acīmredzamu iemeslu dēļ ietekmes novērtējuma sagatavošanas laikā vēl nebija pieejami.

Tiek arī uzsvērts, kā izsmeļošāk paskaidrots iepriekš minētajiem tiesību aktiem pievienotajā paskaidrojuma rakstā, ka ACER veiktie papildu uzdevumi atbildīs subsidiaritātes principam arī tiktāl, ciktāl tie atslogos resursus valstu līmenī līdzīgu uzdevumu veikšanai.

1.4.3.Paredzamais(-ie) rezultāts(-i) un ietekme

Norādīt, kāda ir priekšlikuma/iniciatīvas iecerētā ietekme uz finansējuma saņēmējiem/mērķgrupām.

Priekšlikuma kopējā ietekme ir enerģijas vairumtirgu un mazumtirgu darbības vispārēja uzlabošanās.

Ja visi ACER uzticētie jaunie uzdevumi tiks izpildīti efektīvi, ACER tīrajam devumam attiecīgi būs ļoti liela ietekme tirgus efektivitātes un vispārējo ekonomikas un sociālās labklājības ieguvumu izteiksmē. Ietekmes novērtējumā, kas pievienots priekšlikumu kopumam saskaņā ar Tirgus modeļa iniciatīvu, aplēsts, ka ROC izveide un tīkla funkciju optimizācija reģionālā līmenī varētu ik gadu dot papildu ietaupījumus aptuveni 1 miljarda euro apmērā, savukārt pārrobežu jaudu dalība jaudas mehānismos līdz 2030. gadam ļaus ietaupīt 2 miljardus euro.

Eiropas pietiekamības novērtējuma uzraudzība ļaus reģionālā līmenī efektīvāk koordinēt jaudas mehānismu, kas paredzēts elektroenerģijas piegādes drošības garantēšanai, un tādējādi samazinās izmaksas enerģijas patērētājiem. Patlaban šādus mehānismus galvenokārt finansē no valstu nodevām un nodokļiem, un patērētājiem nākas uzņemties lielas, nevajadzīgas izmaksas, ko rada nekoordinēti pasākumi, kuru mērķis ir piegādes drošības garantēšana.

Elektroenerģijas tirdzniecības un tīklu ekspluatācijas metodika, kas būs jāizstrādā ACER, arī palielinās enerģijas tirgu sasaistīšanas intensitāti, uzlabojot jaudas izmantošanu uz robežas, samazinot pārslodzes un cenu kropļojumus.

Ieguvēji no iniciatīvas būs tirgus dalībnieki visā piegādes ķēdē, kā arī tirgus operatori un patērētāji. Līdz ar efektīvākas metodikas ieviešanu tiks arī stimulēta konkurence vairumtirgos un mazumtirgos

Tirgus uzraudzības darbības un mudināšana uz sadarbību regulatīvos jautājumos galu galā ļaus cenām labāk atspoguļot attiecīgās tirgus reālijas un enerģijas vairumcenu samazinājumam veiksmīgāk īstenoties mazumtirgus līmenī.

Reģionāla līmeņa operatīvo struktūru izveide arī samazinās nepieciešamību izmantot nacionālos ar elektroenerģiju saistītos aizsardzības pasākumus, kuru izmaksas sedz sistēma kopumā un patērētāji kā tās pēdējais posms.

Plašāka regulatīvā sadarbība arī ievērojami uzlabos piegādes drošību visā ES, dodot ieguvumu sistēmas operatoriem un sistēmai kopumā.

Tādas metodikas izstrāde, kuras mērķis ir uzlabot tirgus elastīgumu, arī dos attiecīgu labumu tirgus operatoriem, kuri piedāvā elastīgus pakalpojumus, un jauno tehnoloģiju piegādātajiem, kuri apgādā elastīgāku energotīklu.

1.4.4.Rezultātu un ietekmes rādītāji

Norādīt priekšlikuma/iniciatīvas īstenošanas uzraudzībā izmantojamos rādītājus.

Aģentūras veikumu jau izskata Komisijas vadītos izvērtējumos, kuri notiek regulāros laikposmos un kurus novērtējuma neitralitātes saglabāšanas labad veic ārējas struktūras.

Turklāt Aģentūras gada darba programmā, kura ir pakļauta Eiropas Komisijas kontrolei un par kuru Komisija sniedz atzinumu, noteikti galvenie izpildes rādītāji, pamatojoties uz kuriem ACER veikumu samēro ar noteiktajiem mērķrādītājiem.

Rādītāji ietver metodiku, par kurām panākta vienošanās un kuras prasītas ierosinātajā regulā, savlaicīgu izstrādi, kā arī efektīvu VRI sadarbību un apelāciju operatīvu izskatīšanu, kad tās tiek iesniegtas Aģentūras Apelācijas valdei. Citi Aģentūras līmeņa izpildes rādītāji paredz, ka saskaņā ar tirgus pārredzamības prasību Aģentūra katrā novērtēšanas ciklā analizē konkrētu skaitu tirgus datu punktu.

Paturot prātā galīgo mērķi integrēt enerģijas tirgus un ACER īstenoto uzdevumu pulcināt valstu iestādes, pārvades un sadales sistēmas operatorus, ACER darbības efektivitāte atspoguļojas kā tirgus darbības uzlabošanās.

Šāda tirgus darbība tiek aplūkota plašā Aģentūras sagatavotā gada ziņojumā par tirgus uzraudzību, kas ietver starpsavienojumu izmantojuma līmeni, tirgu sasaistīšanas rezultātus, tirgus uzcenojumus un vairākus citus tirgus rādītājus, kuri ir tieši saistīti ar Aģentūras metodikām un darbībām.

1.5.Priekšlikuma/iniciatīvas pamatojums

1.5.1.Īstermiņa vai ilgtermiņa vajadzības

Ļaut ACER iesaistīties jaunās darbībās, kas noteiktas regulās, atbilstīgi notikumu gaitai attīstības procesā esošajā enerģijas tirgū; veicināt konkurētspējīgu, ilgtspējīgu un drošu Enerģētikas savienību.

1.5.2.ES iesaistīšanās pievienotā vērtība

ES rīcības nepieciešamība pamatojas uz pieredzi, kas liecina, ka izolētas nacionālās pieejas var novest pie neoptimāliem pasākumiem, nevajadzīgas dublēšanās, tirgus neefektivitātes un politikas, kas balstās uz sava ekonomiskā stāvokļa uzlabošanu uz citu valstu rēķina. Īsumā, tāda iekšējā enerģijas tirgus izveide, kas visiem patērētājiem piegādā ilgtspējīgu un konkurētspējīgu enerģiju, nebūtu iespējama bez skaidriem, kopīgiem noteikumiem par enerģijas tirdzniecību un tīklu ekspluatāciju un bez produktu standartizācijas noteiktā apmērā. ACER valstu regulatoriem piedāvā forumu, kurā sapulcēties un vienoties par kopīgiem principiem un metodikām.

ES elektroenerģijas tirgu aizvien ciešākā starpsavienotība ne tikai paver iespējas, bet arī rada izaicinājumus. Bez koordinētiem pasākumiem jautājumos, kas tieši ietekmē elektroenerģijas pārrobežu tirgus, iekšējā enerģijas tirgus izveide tā arī paliktu utopija. Savstarpējās energoatkarības un tīklu starpsavienojumu dēļ valstu politiskā iejaukšanās elektroenerģijas sektorā tieši ietekmē kaimiņos esošās dalībvalstis. Nodrošināt tīkla stabilitāti un tā efektīvu ekspluatāciju tikai valsts līmenī vien kļūst aizvien sarežģītāk, jo pārrobežu tirdzniecības pieaugums, decentralizētas elektroenerģijas ražošanas izvēršana un aktīvāka patērētāju iesaistīšanās palielina plašākas ietekmes iespējamību. Neviena valsts nespēj efektīvi rīkoties vienatnē, un vienpusējas rīcības papildu sekas laika gaitā ir kļuvušas smagākas.

Lai gan dalībvalstis zināmā mērā jau brīvprātīgi sadarbojas, lai risinātu dažus no iepriekš minētajiem jautājumiem, piemēram, ar tādu reģionālu iniciatīvu starpniecību kā Piecpusējais enerģētikas forums, šie forumi darbojas kā politikas koordinācijas struktūras un nevar pieņemt saistošus lēmumus par detalizētiem jautājumiem, par kuriem jālemj, lai novērstu sistēmas darbības, regulatīvās uzraudzības un valstu iejaukšanās elektroenerģijas tirgos pašreizējo sadrumstalotību.

1.5.3.Līdzīgas līdzšinējās pieredzes rezultātā gūtās atziņas

Komisijas izvērtējums par Aģentūras darbību tika publicēts 2014. gada 22. janvārī [C(2014)242 final]. Izvērtējumā konstatēts, ka ACER kopš tās izveides ir kļuvusi par uzticamu un respektētu iestādi, kurai ir svarīga nozīme enerģētikas regulatīvajā jomā. ACER kopumā ir pievērsusies pareizajām prioritātēm, kas noteiktas tās dibināšanas regulā un gada plānošanas dokumentā. Tomēr ir atzīmēts, ka Aģentūra paudusi nožēlu par tās uzdevumu izpildei vajadzīgo resursu nepietiekamību un pārdalīšanas apmēru, kas bijis nepieciešams, lai īstenotu tai noteiktos mērķus. Šajā ziņā ir īpaši svarīgi, lai to jauno uzdevumu izpildei, kas Aģentūrai uzticēti saskaņā ar šo priekšlikumu, tiktu piešķirti budžeta un personāla resursi, kas ir adekvāti un samērīgi ar mērķi izveidot patiesu Enerģētikas savienību.

1.5.4.Saderība un iespējamā sinerģija ar citiem atbilstošiem instrumentiem

Priekšlikums atbilst Junkera vadītās Komisijas politikas pamatnostādnēm, jo viens no šo pamatnostādņu stratēģiskajiem mērķiem ir izveidot spēcīgu Enerģētikas savienību ar tālredzīgu klimata pārmaiņu politiku.

Šī iecere tika apstiprināta Komisijas 2015. gada darba programmā un sīkāk izklāstīta Komisijas Pamatstratēģijā spēcīgai Enerģētikas savienībai [COM(2015) 80 final, 25.2.2015.]. Papildu impulsu ilgtspējīgas un konkurētspējīgas Eiropas Enerģētikas savienības izveidei devusi Apvienoto Nāciju Organizācijas Pušu konferences 21. sesijā (COP21) Parīzē pieņemtā nolīguma ratifikācija.

Turklāt ES mērķi klimata un enerģētikas jomā līdz 2020. un 2030. gadam paredz integrēt lielāku daļu no atjaunojamajiem energoresursiem saražotas elektroenerģijas, tādējādi palielinot vajadzību pārvaldīt elastīgu tīklu un nodrošināt rentablu pāreju uz tīru enerģiju. Priekšnoteikums šo mērķu īstenošanai būs ciešāka regulatīvā sadarbība ACER satvarā.

1.6.Ilgums un finansiālā ietekme

 Ierobežota ilguma priekšlikums/iniciatīva 

   Priekšlikuma/iniciatīvas darbības laiks: [DD.MM.]GGGG.–[DD.MM.]GGGG.

   Finansiālā ietekme: GGGG.– GGGG.

 Beztermiņa priekšlikums/iniciatīva

Īstenošana ar uzsākšanas periodu no 2018. līdz 2019. gadam,

pēc kura turpinās normāla darbība.

1.7.Paredzētie pārvaldības veidi 62  

 Komisijas īstenota tieša pārvaldība,

   ko veic izpildaģentūras.

 Dalīta pārvaldība kopā ar dalībvalstīm

 Netieša pārvaldība, kurā budžeta īstenošanas uzdevumi uzticēti:

◻ starptautiskām organizācijām un to aģentūrām (precizēt);

◻ EIB un Eiropas Investīciju fondam;

☒ Finanšu regulas 208. un 209. pantā minētajām struktūrām;

◻ publisko tiesību subjektiem;

◻ privāttiesību subjektiem, kas veic valsts pārvaldes uzdevumus, ja tie sniedz pienācīgas finanšu garantijas;

◻ struktūrām, kuru darbību reglamentē dalībvalsts privāttiesības, kurām ir uzticēta publiskā un privātā sektora partnerības īstenošana un kuras sniedz pienācīgas finanšu garantijas;

◻ personām, kurām ir uzticēts veikt īpašas darbības KĀDP saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību V sadaļu un kuras ir noteiktas attiecīgā pamataktā.

Piezīmes

nav

2.PĀRVALDĪBAS PASĀKUMI

2.1.Uzraudzības un ziņošanas noteikumi

Norādīt periodiskumu un nosacījumus.

Visas ES aģentūras darbojas saskaņā ar stingru uzraudzības sistēmu, ko veido iekšējās revīzijas resursi, Komisijas Iekšējās revīzijas dienests, ACER Administratīvā valde, Revīzijas palāta un budžeta lēmējinstitūcija. Šī sistēma tika noteikta 2009. gadā pieņemtajā ACER dibināšanas regulā, un tās piemērošana turpināsies.

2.2.Pārvaldības un kontroles sistēma

2.2.1.Apzinātie riski

nav

2.2.2.Paredzētās kontroles metodes

neattiecas

2.3.Krāpšanas un pārkāpumu novēršanas pasākumi

Norādīt esošos vai plānotos novēršanas pasākumus un citus pretpasākumus.

Krāpšanas novēršanas pasākumi ir ieviesti kopš ACER izveides, un to piemērošana turpināsies. Tie jo sevišķi paredz, ka Revīzijas palāta un Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai OLAF vajadzības gadījumā var veikt pārbaudes uz vietas pie Aģentūras izmaksāto līdzekļu saņēmējiem, kā arī pie personāla, kas atbild par šo līdzekļu piešķiršanu. Šie noteikumi bija daļa no ACER dibināšanas regulas 26. panta, un to piemērošana turpināsies.

3.PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS PAREDZAMĀ FINANSIĀLĀ IETEKME

3.1.Attiecīgās daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijas un budžeta izdevumu pozīcijas

Esošās budžeta pozīcijas

Sarindotas pa daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijām un budžeta pozīcijām

Daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorija

Budžeta pozīcija

Izdevumu veids

Iemaksas

Izdevumu kategorija……1A…………………...…………

Dif./nedif. 63

no EBTA valstīm 64

no kandidātvalstīm 65

no trešām valstīm

Finanšu regulas 21. panta 2. punkta b) apakšpunkta nozīmē

32.02.10: Energoregulatoru sadarbības aģentūra (ACER)

Dif.

No jauna veidojamās budžeta pozīcijas

Sarindotas pa daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijām un budžeta pozīcijām

Daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorija

Budžeta pozīcija

Izdevumu veids

Iemaksas

Nr. […. izdevumu kategorija]

Dif./nedif.

no EBTA valstīm

no kandidātvalstīm

no trešām valstīm

Finanšu regulas 21. panta 2. punkta b) apakšpunkta nozīmē

[XX.YY.YY.YY]

JĀ/NĒ

JĀ/NĒ

JĀ/NĒ

JĀ/NĒ

3.2.Paredzamā ietekme uz izdevumiem

3.2.1.Kopsavilkums par paredzamo ietekmi uz izdevumiem

EUR miljonos (trīs zīmes aiz komata)

Daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorija 

Nr.

Izdevumu kategorija 1A

ACER (tikai jaunie uzdevumi)

2019

2020

1. sadaļa:

Saistības

(1)

280 000

992 000

Maksājumi

(2)

280 000

992 000

2. sadaļa:

Saistības

(1a)

46 000

Maksājumi

(2 a)

46 000

3. sadaļa:

Saistības

(3 a)

Maksājumi

(3b)

KOPĀ ACER apropriācijas
 

Saistības

=1+1a +3a

280 000

1 038 000

Maksājumi

=2+2a

(3b)

280 000

1 038 000

Lūdzu, ņemiet vērā, ka iepriekš norādītais budžeta projekts pamatojas uz pieņēmumu, ka pieņemšana darbā noris pakāpeniski un ka pirmajā gadā pieņemto darbinieku klātbūtne ir vidēji seši mēneši.




Daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorija

5

“Administratīvie izdevumi”

EUR miljonos (trīs zīmes aiz komata)

2019

2020

ENER ĢD (tikai jauno uzdevumu uzraudzība)

• Cilvēkresursi

0

0

• Pārējie administratīvie izdevumi

0

0

KOPĀ — ENER ĢD 

Apropriācijas

0

0

KOPĀ daudzgadu finanšu shēmas
5. IZDEVUMU KATEGORIJAS apropriācijas

(Saistību summa = maksājumu summa)

0

0

EUR miljonos (trīs zīmes aiz komata)

2019

2020

KOPĀ daudzgadu finanšu shēmas
1.–5. IZDEVUMU KATEGORIJAS apropriācijas

Saistības

280 000

1 038 000

Maksājumi

280 000

1 038 000

3.2.2.Paredzamā ietekme uz ACER apropriācijām

   Priekšlikums neparedz izmantot darbības apropriācijas

   Priekšlikums/iniciatīva paredz darbības apropriācijas izmantot šādā veidā:

Saistību apropriācijas EUR miljonos (trīs zīmes aiz komata)

Norādīt mērķus un rezultātus

N gads

N+1 gads

N+2 gads

N+3 gads

Norādīt tik gadu, cik nepieciešams ietekmes ilguma atspoguļošanai (sk. 1.6. punktu)

KOPĀ

REZULTĀTI

Rezultāta veids 66

Rezultāta vidējās izmaksas

Daudzums

Izmaksas

Daudzums

Izmaksas

Daudzums

Izmaksas

Daudzums

Izmaksas

Daudzums

Izmaksas

Daudzums

Izmaksas

Daudzums

Izmaksas

Kopējais rezultātu daudzums

Kopējās izmaksas

KONKRĒTAIS MĒRĶIS Nr. 1 67

– Rezultāts

– Rezultāts

– Rezultāts

Starpsumma – konkrētais mērķis Nr. 1

KONKRĒTAIS MĒRĶIS Nr. 2

– Rezultāts

Starpsumma – konkrētais mērķis Nr. 2

KOPĒJĀS IZMAKSAS

3.2.3.Paredzamā ietekme uz ACER cilvēkresursiem

3.2.3.1.Kopsavilkums

   Priekšlikums/iniciatīva neparedz izmantot administratīvās apropriācijas

   Priekšlikums/iniciatīva paredz izmantot administratīvās apropriācijas šādā veidā:

EUR miljonos (trīs zīmes aiz komata)

2019

2020

Ierēdņi (AD kategorija)

Ierēdņi (AST kategorija)

Līgumdarbinieki

8

14

Pagaidu darbinieki

0

4

Norīkotie valstu eksperti

0

0

KOPĀ

8

18

Paredzamā ietekme uz personālu (papildu FTE) – štatu saraksts

Funkciju grupa un pakāpe

2019

2020

AD16

AD15

AD14

AD13

AD12

AD11

AD10

2

AD9

2

AD8

AD7

AD6

AD5

 

Kopā AD

0

4

AST11

AST10

AST9

AST8

AST7

AST6

AST5

AST4

AST 3

AST2

AST1

Kopā AST

AST/SC 6

AST/SC 5

AST/SC 4

AST/SC 3

AST/SC 2

AST/SC 1

Kopā AST/SC

KOPSUMMA

0

4

Paredzamā ietekme uz personālu (papildu) – ārštata darbinieki

Līgumdarbinieki

2019

2020

Funkciju grupa IV

8

14

Funkciju grupa III

Funkciju grupa II

Funkciju grupa I

Kopā

8

14

Norīkotie valstu eksperti

2019

2020

Kopā

0

0

Lūdzu, ņemiet vērā, ka pieņemšanu darbā plānots uzsākt 2019. gada sākumā nolūkā sagatavoties regulas īstenošanai. To vajadzētu pieņemt, ja iespējams, 2018. gada beigās un ideālā variantā – pirms 2019. gada maijā paredzētajām Eiropas Parlamenta vēlēšanām.

Tādējādi personāla sastāva veidošanu optimālajā tempā (18 FTE 2020. gadā) varētu nākties pārskatīt, ņemot vērā likumdošanas procedūras rezultātus, lai nodrošinātu attiecīgu līdzsvaru starp amata profiliem un jaunajiem veicamajiem uzdevumiem. Tāpēc Komisija savlaicīgi atkārtoti novērtēs turpmākajos gados vajadzīgos personāla un budžeta resursus.

3.2.3.2.Paredzamās iesaistītā ĢD vajadzības pēc cilvēkresursiem

   Priekšlikums/iniciatīva neparedz papildu cilvēkresursu izmantošanu

   Priekšlikums/iniciatīva paredz cilvēkresursu izmantošanu šādā veidā:

Aplēse izsakāma veselos skaitļos (vai maksimāli ar vienu zīmi aiz komata)

N
gads

N+1 gads

N+2 gads

N+3 gads

Norādīt tik gadu, cik nepieciešams ietekmes ilguma atspoguļošanai (sk. 1.6. punktu)

• Štatu sarakstā ietvertās amata vietas (ierēdņi un pagaidu darbinieki)

XX 01 01 01 (Galvenā mītne un Komisijas pārstāvniecības)

XX 01 01 02 (Delegācijas)

XX 01 05 01 (Netiešā pētniecība)

10 01 05 01 (Tiešā pētniecība)

Ārštata darbinieki (izsakot ar pilnslodzes ekvivalentu – FTE) 68

XX 01 02 01 (AC, END, INT, ko finansē no vispārīgajām apropriācijām)

XX 01 02 02 (AC, AL, END, INT un JED delegācijās)

XX 01 04 yy 69

galvenajā mītnē 70

delegācijās

XX 01 05 02 (AC, END, INT - netiešā pētniecība)

10 01 05 02 (AC, END, INT - tiešā pētniecība)

Citas budžeta pozīcijas (precizēt)

KOPĀ

XX ir attiecīgā politikas joma vai budžeta sadaļa.

Vajadzības pēc cilvēkresursiem tiks nodrošinātas, izmantojot attiecīgā ĢD darbiniekus, kuri jau ir iesaistīti konkrētās darbības pārvaldībā un/vai ir pārgrupēti attiecīgajā ģenerāldirektorātā, vajadzības gadījumā izmantojot arī vadošajam ĢD gada budžeta sadales procedūrā piešķirtus papildu resursus un ņemot vērā budžeta ierobežojumus.

Veicamo uzdevumu apraksts

Ierēdņi un pagaidu darbinieki

Ārštata darbinieki

Izmaksu aprēķina apraksts, izsakot FTE vienībās, jāiekļauj V pielikuma 3. iedaļā.

3.2.4.Saderība ar kārtējo daudzgadu finanšu shēmu

   Priekšlikums/iniciatīva atbilst kārtējai daudzgadu finanšu shēmai

   Pieņemot priekšlikumu/iniciatīvu, jāpārplāno attiecīgā izdevumu kategorija daudzgadu finanšu shēmā

Aprakstīt, kas jāpārplāno, norādot attiecīgās budžeta pozīcijas un summas.

ACER budžeta pozīcija (032010) būs jāpalielina par 3.2.1. tabulā norādīto gada summu.

   Pieņemot priekšlikumu/iniciatīvu, jāpiemēro elastības instruments vai jāpārskata daudzgadu finanšu shēma 71 .

Aprakstīt, kas jādara, norādot attiecīgās izdevumu kategorijas, budžeta pozīcijas un summas.

3.2.5.Trešo personu iemaksas

Priekšlikums/iniciatīva neparedz trešo personu līdzfinansējumu

Priekšlikums/iniciatīva paredz šādu līdzfinansējumu:

EUR miljonos (trīs zīmes aiz komata)

N gads

N+1 gads

N+2 gads

N+3 gads

Norādīt tik gadu, cik nepieciešams ietekmes ilguma atspoguļošanai (sk. 1.6. punktu)

Kopā

Norādīt līdzfinansējuma struktūru 

KOPĀ līdzfinansējuma apropriācijas



3.3.Paredzamā ietekme uz ieņēmumiem

☒ Priekšlikums/iniciatīva finansiāli neietekmē ieņēmumus

   Priekšlikums/iniciatīva finansiāli ietekmē:

pašu resursus

dažādus ieņēmumus

EUR miljonos (trīs zīmes aiz komata)

Budžeta ieņēmumu pozīcija

Kārtējā finanšu gadā pieejamās apropriācijas

Priekšlikuma/iniciatīvas ietekme 72

2018

2019

2020

N+3 gads

Norādīt tik gadu, cik nepieciešams ietekmes ilguma atspoguļošanai (sk. 1.6. punktu)

ACER budžeta pozīcija 32 02 10 ………….

Attiecībā uz dažādiem ieņēmumiem, kas ir “piešķirtie ieņēmumi”, norādīt attiecīgo(-ās) izdevumu pozīciju(-as).

Norādīt, ar kādu metodi aprēķināta ietekme uz ieņēmumiem

(1) Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai, Reģionu komitejai un Eiropas Investīciju bankai „Pamatstratēģija spēcīgai Enerģētikas savienībai ar tālredzīgu klimata pārmaiņu politiku” (COM/2015/0080 final).
(2) Padomes sanāksmes rezultāti, 3429. sanāksme, Transports, telekomunikācijas un enerģētika, 2015. gada 26. novembris, 14632/15; Padomes sanāksmes rezultāti, 3472. sanāksme, Transports, telekomunikācijas un enerģētika, 2016. gada 6. jūnijs, 9736/16.
(3) Eiropas Parlamenta 2016. gada 13. septembra rezolūcija par virzību uz jaunu enerģijas tirgus modeli (P8_TA(2016)0333).
(4) Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 13. jūlija Direktīva 2009/72/EK par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz elektroenerģijas iekšējo tirgu un par Direktīvas 2003/54/EK atcelšanu (turpmāk “Elektroenerģijas direktīva”) (OV L 211, 14.8.2009., 55.–93. lpp.). Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada13. jūlija Regula (EK) Nr. 714/2009 par nosacījumiem attiecībā uz piekļuvi tīklam elektroenerģijas pārrobežu tirdzniecībā un par Regulas (EK) Nr. 1228/2003 atcelšanu (turpmāk “Elektroenerģijas regula”) (OV L 211, 14.8.2009., 15.–35. lpp.). Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 713/2009 (2009. gada 13. jūlijs), ar ko izveido Energoregulatoru sadarbības aģentūru (turpmāk “ACER regula”) (OV L 211, 14.8.2009., 1.-14. lpp.).
(5) Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 25. oktobra Regula (ES) Nr. 1227/2011 par enerģijas vairumtirgus integritāti un pārredzamību (OV L 326, 8.12.2011., 1.–16. lpp.), Komisijas 2014. gada 17. decembra Īstenošanas regula (ES) Nr. 1348/2014 par datu ziņošanu, īstenojot 8. panta 2. punktu un 8. panta 6. punktu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 1227/2011 (OV L 363, 18.12.2014., 121.–142. lpp.).
(6) Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 25. oktobra Regula (ES) Nr. 1227/2011 par enerģijas vairumtirgus integritāti un pārredzamību (OV L 326, 8.12.2011., 1.–16. lpp.); Komisijas 2013. gada 14. jūnija Regula (ES) Nr. 543/2013 par datu iesniegšanu un publicēšanu elektroenerģijas tirgos un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 714/2009 I pielikuma grozīšanu (OV L 163, 15.6.2013., 1.–12. lpp.); Komisijas 2015. gada 24. jūlija Regula (ES) 2015/1222, ar ko izveido jaudas piešķiršanas un pārslodzes vadības vadlīnijas (OV L 197, 25.7.2015., 24.–72. lpp.); Komisijas 2016. gada 14. aprīļa Regula (ES) 2016/631, ar ko izveido tīkla kodeksu par ģeneratoriem piemērojamajām tīkla pieslēguma prasībām (OV L 112, 27.4.2016., 1.–68 lpp.); Komisijas 2016. gada 17. augusta Regula (ES) 2016/1388, ar ko izveido tīkla kodeksu par pieprasījuma pieslēgumu (OV L 223, 18.8.2016., 10.–54. lpp.); Komisijas 2016. gada 26. augusta Regula (ES) 2016/1447, ar ko izveido tīkla kodeksu par tīkla pieslēguma prasībām, kuras piemērojamas augstsprieguma līdzstrāvas sistēmām un līdzstrāvas sistēmai pieslēgtiem elektroenerģijas parka moduļiem (OV L 241, 8.9.2016., 1.–65 lpp.); Komisijas 2016. gada 26. septembra Regula (ES) 2016/1719, ar ko izveido nākotnes jaudas piešķiršanas vadlīnijas (OV L 259, 27.9.2016., 42.–68. lpp.); dalībvalstis ir devušas apstiprinājumu vēl citām vadlīnijām un tīkla kodeksiem, kuri gaida pieņemšanu.
(7) Sk. Komisijas 2013. gada 5. novembra paziņojumu „Iekšējā elektroenerģijas tirgus darbība un optimāla publiskā intervence”, C(2013)7243 final.
(8) Sk. paziņojumu „Pamatstratēģija spēcīgai Enerģētikas savienībai ar tālredzīgu klimata pārmaiņu politiku”, COM(2015)0080.
(9) Sk. LESD 194. panta 1. punkta b) apakšpunktu.
(10) Šajā kontekstā sk. arī priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par riskgatavību elektroenerģijas sektorā, kas aptver piegādes drošības riskus, kas saistīti ar elektroenerģētisko krīzes situāciju pārvarēšanu.
(11) Sk., piemēram, 9. pantu Komisijas 2015. gada 24. jūlija Regulā (ES) Nr. 2015/1222, ar ko izveido jaudas piešķiršanas un pārslodzes vadības vadlīnijas (OV L 197, 25.7.2015., 24.–72. lpp.).
(12) [OP: lūdzu, norādiet saiti uz ietekmes novērtējumu.]
(13) Eiropadome 2011. gada februārī izvirzīja mērķi pabeigt iekšējā enerģētikas tirgus izveidi 2014. gadā un attīstīt starpsavienotību, lai izbeigtu atsevišķu dalībvalstu tīkla izolāciju līdz 2015. gadam. Eiropadome 2016. gada jūnijā aicināja arī izstrādāt vienotā tirgus stratēģiju enerģētikas jomā ar rīcības plāniem, kas jāierosina Komisijai un jāīsteno līdz 2018. gadam.
(14) [OP: lūdzu, norādiet saiti uz ietekmes novērtējumu — novērtējumu daļu].
(15) Sk., piemēram, apspriedi par pārslodzes vadību centrālajā Eiropā, kur valstu atšķirīgās intereses būtiski aizkavēja tirgus integrācijas uzlabošanu.
(16) Eiropas Komisija (2016), „Second Consumer Market Study on the functioning of retail electricity markets for consumers in the EU” („Otrais patērētāju tirgus pētījums par elektroenerģijas mazumtirgu darbību attiecībā uz patērētājiem ES”).
(17) Eiropas Komisija (2012), „Consultation Paper on generation adequacy, capacity mechanisms and the internal market in electricity” („Apspriešanas dokuments par ražošanas pietiekamību, jaudas mehānismiem un elektroenerģijas iekšējo tirgu”) https://ec.europa.eu/energy/sites/ener/files/documents/20130207_generation_adequacy_consultation_document.pdf .
(18) https://ec.europa.eu/energy/sites/ener/files/documents/Charts_Public%20Consultation%20Retail%20Energy%20Market.pdf.
(19) Eiropas Komisija (2012), Consultation Paper on generation adequacy, capacity mechanisms and the internal market in electricity („Apspriešanas dokuments par ražošanas pietiekamību, jaudas mehānismiem un elektroenerģijas iekšējo tirgu”) https://ec.europa.eu/energy/en/consultations/consultation-generation-adequacy-capacity-mechanisms-and-internal-market-electricity . 
(20) Eiropas Komisija (2014), „Apspriešana par enerģijas mazumtirgu” https://ec.europa.eu/energy/en/consultations/consultation-retail-energy-market .
(21) https://ec.europa.eu/energy/sites/ener/files/documents/Charts_Public%20Consultation%20Retail%20Energy%20Market.pdf.
(22) Eiropas Komisija (2015), „Apspriešanās par jaunu enerģijas tirgus modeli” (COM(2015)0340 final) https://ec.europa.eu/energy/en/consultations/public-consultation-new-energy-market-design .
(23) Interim Report of the Sector Inquiry on capacity Mechanisms (C(2016)2107 final).
(24) [OP: lūdzu, norādiet saiti uz ietekmes novērtējumu.]
(25) Komisijas 2015. gada 24. jūlija Regula (ES) Nr. 2015/1222, ar ko izveido jaudas piešķiršanas un pārslodzes vadības vadlīnijas (OV L 197, 25.7.2015., 24.–72. lpp.).
(26) Sk. Eiropas Parlamenta, ES Padomes un Eiropas Komisijas 2012. gada 19. jūlija kopīgo paziņojumu par decentralizētām aģentūrām.
(27) Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 13. jūlija Regula (EK) Nr. 713/2009, ar ko izveido Energoregulatoru sadarbības aģentūru (OV L 211, 14.8.2009., 1. lpp.).
(28) OV L 296, 14.11.2003., 34. lpp.
(29) OV L 176, 15.7.2003., 37. lpp.
(30) OV L 176, 15.7.2003., 57. lpp.
(31) Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 25. oktobra Regula (ES) Nr. 1227/2011 par enerģijas vairumtirgus integritāti un pārredzamību (OV L 326, 8.12.2011., 1. lpp.).
(32) Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. aprīļa Regula (ES) Nr. 347/2013, ar ko nosaka Eiropas energoinfrastruktūras pamatnostādnes un atceļ Lēmumu Nr. 1364/2006/EK, groza Regulu (EK) Nr. 713/2009, Regulu (EK) Nr. 714/2009 un Regulu (EK) Nr. 715/2009 (OV L 115, 25.4.2013., 39. lpp.).
(33) Sk. šā Oficiālā Vēstneša 55. lpp.
(34) Sk. šā Oficiālā Vēstneša 94. lpp.
(35) Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. aprīļa Regula (ES) Nr. 347/2013, ar ko nosaka Eiropas energoinfrastruktūras pamatnostādnes un atceļ Lēmumu Nr. 1364/2006/EK, groza Regulu (EK) Nr. 713/2009, Regulu (EK) Nr. 714/2009 un Regulu (EK) Nr. 715/2009 (OV L 115, 25.4.2013., 39. lpp.).
(36) OV L 262, 22.9.2006., 1. lpp.
(37) Eiropas Parlamenta, ES Padomes un Eiropas Komisijas 2012. gada 19. jūlija kopīgais paziņojums par decentralizētām aģentūrām.
(38) Komisijas 2013. gada 30. septembra Deleģētā regula (ES) Nr. 1271/2013 par finanšu pamatregulu struktūrām, kas minētas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 208. pantā (OV L 328, 7.12.2013., 42. lpp.).
(39) OV L 357, 31.12.2002., 72. lpp.
(40) Padomes 1968. gada 29. februāra Regula (EEK, Euratom, EOTK) Nr. 259/68, ar ko nosaka Eiropas Kopienu Civildienesta noteikumus un Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtību, kā arī paredz īpašus Komisijas ierēdņiem uz laiku piemērojamus pasākumus (OV L 56, 4.3.1968., 1. lpp.).
(41) OV L 184, 17.7.1999., 23. lpp.
(42) Sk. šā Oficiālā Vēstneša 55. lpp.
(43) Sk. šā Oficiālā Vēstneša 94. lpp.
(44) Sk. šā Oficiālā Vēstneša 15. lpp.
(45) Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 13. jūlija Regula (EK) Nr. 715/2009 par nosacījumiem attiecībā uz piekļuvi dabasgāzes pārvades tīkliem un par Regulas (EK) Nr. 1775/2005 atcelšanu (OV L 211, 14.8.2009., 36. lpp.).
(46) Sk. šā Oficiālā Vēstneša 15. lpp.
(47) Komisijas 2015. gada 24. jūlija Regula (ES) 2015/1222, ar ko izveido jaudas piešķiršanas un pārslodzes vadības vadlīnijas (OV L 197, 25.7.2015., 24.–72. lpp.).
(48) Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 25. oktobra Regula (ES) Nr. 1227/2011 par enerģijas vairumtirgus integritāti un pārredzamību (OV L 326, 8.12.2011., 1.–16. lpp.).
(49) Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 25. oktobra Regula (ES) Nr. 1227/2011 par enerģijas vairumtirgus integritāti un pārredzamību (OV L 326, 8.12.2011., 1. lpp.).
(50) OV L 115, 25.4.2013., 39. lpp.
(51) Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 25. oktobra Regula (ES, Euratom) Nr. 966/2012 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, un par Padomes Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 atcelšanu (OV L 298, 26.10.2012., 1. lpp.).
(52) OV L 248, 16.9.2002., 1. lpp.
(53) OV L 136, 31.5.1999., 1. lpp.
(54) OV L 136, 31.5.1999., 15. lpp.
(55) Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 30. maija Regula (EK) Nr. 1049/2001 par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem (OV L 145, 31.5.2001., 43. lpp.).
(56) Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 18. decembra Regula (EK) Nr. 45/2001 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Kopienas iestādēs un struktūrās un par šādu datu brīvu apriti (OV L 8, 12.1.2001., 1. lpp.).
(57) Komisijas 2015. gada 13. marta Lēmums (ES, Euratom) 2015/443 par drošību Komisijā (OV L 72, 17.3.2015., 41. lpp.).
(58) Komisijas 2015. gada 13. marta Lēmums (ES, Euratom) 2015/444 par drošības noteikumiem ES klasificētas informācijas aizsardzībai (OV L 72, 17.3.2015., 53. lpp.).
(59) Padomes 1958. gada 15. aprīļa Regula Nr. 1, ar ko nosaka Eiropas Atomenerģijas kopienā lietojamās valodas (OV 17, 6.10.1958., 385. lpp.).
(60) ABM: budžeta līdzekļu vadība pa darbības jomām; ABB: budžeta līdzekļu sadale pa darbības jomām.
(61) Kā paredzēts Finanšu regulas 54. panta 2. punkta attiecīgi a) vai b) apakšpunktā.
(62) Skaidrojumus par pārvaldības veidiem un atsauces uz Finanšu regulu skatīt BudgWeb tīmekļa vietnē: https://myintracomm.ec.europa.eu/budgweb/EN/man/budgmanag/Pages/budgmanag.aspx .
(63) Dif. diferencētās apropriācijas / nedif. nediferencētās apropriācijas.
(64) EBTA Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācija.
(65) Kandidātvalstis un attiecīgā gadījumā potenciālās kandidātvalstis no Rietumbalkāniem.
(66) Rezultāti ir attiecīgie produkti vai pakalpojumi (piemēram, finansēto studentu apmaiņu skaits, uzbūvēto ceļu garums kilometros utt.).
(67) Konkrētie mērķi, kas norādīti 1.4.2. punktā.
(68) AC = līgumdarbinieki, AL = vietējie darbinieki; END = norīkotie valstu eksperti; INT = aģentūras darbinieki; JED = jaunākie eksperti delegācijās.
(69) Ārštata darbiniekiem paredzēto maksimālo summu finansē no darbības apropriācijām (kādreizējām “BA” pozīcijām).
(70) Galvenokārt struktūrfondiem, Eiropas Lauksaimniecības fondam lauku attīstībai (ELFLA) un Eiropas Zivsaimniecības fondam (EZF).
(71) Sk. 11. un 17. pantu Padomes Regulā (ES, Euratom) Nr. 1311/2013, ar ko nosaka daudzgadu finanšu shēmu 2014.–2020. gadam.
(72) Norādītajām tradicionālo pašu resursu (muitas nodokļi, cukura nodevas) summām jābūt neto summām, t. i., bruto summām, no kurām atskaitītas iekasēšanas izmaksas 25 % apmērā.

Briselē, 30.11.2016

COM(2016) 863 final

PIELIKUMS

dokumentam


Priekšlikums EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULAI,

ar ko izveido Eiropas Savienības Energoregulatoru sadarbības aģentūru (pārstrādāta redakcija)

{SWD(2016) 410 final}
{SWD(2016) 411 final}
{SWD(2016) 412 final}
{SWD(2016) 413 final}


I PIELIKUMS

Atbilstības tabula

Regula (EK) Nr. 713/2009

Šī regula

1. pants

1. pants

4. pants

2. pants

5. pants

3. pants

No 6. panta 1. punkta līdz 4. punkta pirmajai daļai

4. pants

6. pants

5. pants

8. pants

6. pants

-

7. pants

-

8. pants

-

9. pants

-

10. pants

9. pants

11. pants

6. panta 7.−8. punkts

12. pants

-

13. pants

9. panta 2. punkta otrā daļa

14. pants

10. pants

15. pants

11. pants

16. pants

2. pants

17. pants

3. pants

18. pants

12. pants

19. pants

13. panta 1.−13. punkts

20. pants

-

21. pants

14. panta 1.−2. punkts

22. pants

14. panta 3.−6. punkts

23. panta 1.−4. punkts

15. pants

23. panta 5.−6. punkts

16. pants

24. pants

17. pants

25. pants

18. pants

26. pants

18. panta 3. punkts

27. pants

18. panta 4.−7. punkts

28. pants

19. pants

29. pants

-

30. pants

21. pants

31. pants

-

32. pants

22. pants

33. pants

23. pants

34. pants

24. panta 1.−2. punkts

35. pants

24. panta 3. punkts un turpmākie punkti

36. pants

25. pants

37. pants

-

38. pants

27. pants

39. pants

28. pants

40. pants

29. pants

41. pants

30. pants

42. pants

-

43. pants

31. pants

44. pants

33. pants

45. pants

34. pants

46. pants

-

47. pants

-

48. pants

35. pants

49. pants