PASKAIDROJUMA RAKSTS

1. PRIEKŠLIKUMA KONTEKSTS

• Priekšlikuma pamatojums un mērķi

Šis priekšlikums ir daļa no vērienīgā Ārējo investīciju plāna, par kuru tika paziņots Komisijas 2016. gada 7. jūnija paziņojumā par jauna satvara partnerībai ar trešām valstīm izveidi saskaņā ar Eiropas programmu migrācijas jomā 1 . Ārējo investīciju plāna iniciatīvu 2016. gada 28. jūnijā apstiprināja Eiropadome, un tās mērķis ir risināt ar migrācijas pamatcēloņiem saistītās problēmas, sekmējot ilgtspējīgas attīstības mērķu sasniegšanu. Šis priekšlikums, gan kvantitatīvi, gan kvalitatīvi paplašinot EIB ārējo aizdevumu mandātu, ļaus Eiropas Investīciju bankai (EIB) sniegt ieguldījumu Ārējo investīciju plānā. Tas sniegs EIB iespēju veicināt Ārējo investīciju plāna mērķu ātru sasniegšanu, jo īpaši nodrošinot papildu finansējumu privātā sektora saņēmējiem. Papildus turpmāk norādītajiem papildu komponentiem ("pamatelementiem") šis priekšlikums paredz svarīgākos elementus EIB ieguldījumam Ārējo investīciju plānā.

Kopējā darbības joma un vispārīgie nosacījumi attiecībā uz ES garantijas segumu EIB ārējām darbībām ir izklāstīti Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumos. Jaunākais lēmums, kas attiecas uz EIB finansēšanas darījumiem ārpus Savienības 2014.–2020. gada laikposmam, ir Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 16. aprīļa Lēmums Nr. 466/2011/ES ("lēmums").

Vajadzība iegūt ES budžeta garantiju EIB ārējiem darījumiem izriet no EIB statūtos paredzētā pienākuma nodrošināt atbilstošu drošību visām tās aizdevumu operācijām un, raugoties plašāk, — arī no nepieciešamības nodrošināt EIB kredītspēju. Minētā ES garantija ir bijusi galvenais instruments, ar kuru nodrošina savietojamību starp EIB finanšu struktūru, kurai ir ievērojami lielāks saistību īpatsvars nekā citām starptautiskām finanšu iestādēm (SFI), un ievērojami augstāku aizdošanas risku trešām valstīm, ņemot vērā vajadzību izvairīties no EIB AAA reitinga pasliktināšanās, vienlaicīgi ierobežojot tās kapitāla patēriņu.

Savienība piešķir budžeta garantiju EIB, kas sedz valsts un politiskos riskus saistībā ar finansēšanas darījumiem, kurus EIB veic ārpus Savienības, lai atbalstītu Savienības ārpolitikas mērķus. Turklāt EIB finansē ieguldījumu kategorijas darījumus ārpus Savienības, pašai uzņemoties risku, kā arī darbības, ko veic saskaņā ar īpašām pilnvarām, piemēram, ĀKK valstīs.

Lēmuma 19. pantā noteikts, ka Komisija sadarbībā ar EIB iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei starpposma ziņojumu, kurā novērtē lēmuma piemērošanu pirmajos gados (2014.–2016. gadā). Šim ziņojumam vajadzības gadījumā būtu jāpievieno priekšlikums par tā grozījumiem. Starpposma ziņojumu izstrādā, pamatojoties uz neatkarīgu ārējo novērtējumu un EIB sniegto informāciju. Jo īpaši ziņojumā ierosina grozīt valstu, kuras ir tiesīgas saņemt finansējumu, sarakstu.

Pamatojoties uz EIB prognozēm par aizdevumiem reģionā attiecībā uz visu mandāta laikposmu, Komisija saskata grūtības nodrošināt turpmāku EIB ārējo finansējumu ar ES garantiju pašreizējā finanšu plāna 2014.–2020. gadam atlikušajam laikposmam. Turklāt, ņemot vērā valstu riska pakāpes (piemēram, austrumu kaimiņreģionā), ir ierobežotas iespējas izmantot EIB pašu riska mehānismus (own risk facilities — "ORF"). Turklāt 2016. gada 18. martā Eiropadome aicināja EIB savā jūnija sanāksmē iesniegt "konkrētu ierosmi, kuras mērķis būtu ātri mobilizēt papildu finansējumu ilgtspējīgas izaugsmes, vitāli svarīgas infrastruktūras un sociālās kohēzijas atbalstam dienvidu kaimiņreģionā un Rietumbalkānu valstīs". 2016. gada 16. jūnijā, reaģējot uz Eiropadomes 2016. gada 18. marta secinājumiem, EIB valde apsprieda dokumentu, kas ir EIB priekšlikuma Eiropadomei pamatā. Savos 2016. gada 28. jūnija secinājumos Eiropadome norādīja: "Eiropas Investīciju bankas iniciatīva dienvidu kaimiņreģionā un Rietumbalkānu valstīs kā jaunā sadarbības satvara pirmais solis palīdzēs veicināt investīcijas partnervalstīs, un mēs tai paužam pilnīgu atbalstu". EIB dokuments ir balstīts uz trīs pamatelementiem:

1. pamatelements — pastiprināt darbības, kas ir iespējamas saskaņā ar pašreizējo regulējumu;

2. pamatelements — uzlabot reģionos piedāvāto produktu klāstu, lai atbalstītu galvenokārt publisko sektoru;

3. pamatelements — uzlabot reģionos piedāvāto produktu klāstu, lai atbalstītu galvenokārt privāto sektoru.

1. pamatelements (aizdevumi EUR 2 miljardu apmērā) tiktu īstenots pašreizējo pilnvarojumu un mehānismu ietvaros, palielinot aizdevumus līdz tādam līmenim, ka tiek pilnībā izmantoti saskaņā ar pašreizējo mandātu noteiktie pieejamie maksimālie apjomi.

Attiecībā uz 2. pamatelementu (aizdevumi EUR 1,4 miljardu apmērā) EIB plānoja palielināt mandāta kopējo maksimālo apjomu par EUR 1,4 miljardiem.

3. pamatelements paredz par EUR 2,3 miljardiem palielināt aizdevumu apjomu un paplašināt ES garantijas segumu, aptverot arī komercriskus. Saistībā ar EIB aizdevumiem privātajā sektorā ES garantija patlaban attiecas tikai uz lēmumā aprakstītajiem politiskā riska gadījumiem. Šī summa būtu pilnībā jāizmanto, lai sniegtu palīdzību bēgļiem un uzņēmējām kopienām krīzes skartajās teritorijās.

Šie trīs pamatelementi kopā veido EIB iniciatīvu izturētspējai dienvidu kaimiņreģionā un Rietumbalkānu valstīm (“EIB iniciatīva izturētspējai”), kas savukārt ir daļa no EIP.

Pamatojoties uz starpposma pārskata konstatējumiem un ņemot vērā EIB iniciatīvu izturētspējai, Komisija ierosina grozīt lēmumu šādi:

• ieviest ceturto augsta līmeņa mērķi mandāta ietvaros — risināt ar migrācijas pamatcēloņiem saistītās problēmas. Sīkāks izklāsts ir sniegts arī 5. daļā;

• atbrīvot fakultatīvos EUR 3 miljardus, saglabājot iepriekšējo reģionālo maksimālo apjomu sadalījumu. Komisija ierosina, ka EIB atbalsts publiskajam sektoram EUR 1,4 miljardu apmērā, bēgļu un uzņēmēju kopienu vajadzībām (2. pamatelements saskaņā ar EIB iniciatīvu izturētspējai) būtu jāiekļauj aktivizētajā fakultatīvajā mandātā attiecībā uz EUR 3 miljardiem;

• noteikt EIB privātā sektora mandātam papildu maksimālo apjomu EUR 2,3 miljardu apmērā (3. pamatelements saskaņā ar EIB iniciatīvu izturētspējai), vienlaikus ieviešot vispārēju garantiju privātā sektora darbībām, kas tieši saistītas ar bēgļiem un uzņēmējām kopienām, un tādējādi paplašināt ES garantijas segumu, iekļaujot arī komercriskus.

• Nodrošināt EIB lielāku elastību, lai varētu mainīt piešķīrumu summas atbilstīgi reģionālajiem maksimālajiem apjomiem (no pašreizējiem 10 % starp reģioniem līdz 20 %), bet tikai par labu Savienībai prioritāriem reģioniem, jo īpaši Ukrainai un reģioniem, uz kuriem attiecas migrācijas problēmu risināšanas pasākumi vai jebkādi turpmāko problēmu risināšanas pasākumi 2014.–2020. gada mandāta atlikušās daļas ietvaros. Palielinātais elastīgums neattiecas uz EIB izturētspējas iniciatīvas jauno EIB privātā sektora mandātu.

Lai ieviestu šos elementus, ir nepieciešams veikt vairākus lēmuma grozījumus.

• Saskanība ar spēkā esošajiem noteikumiem politikas jomā

EIB vadības struktūras tiek mudinātas veikt nepieciešamos EIB darbības pielāgošanas pasākumus, lai tā varētu efektīvi atbalstīt Savienības ārpolitiku un pienācīgi ievērot šajā lēmumā noteiktās prasības. ES garantiju piešķir tikai tiem EIB finansēšanas darījumiem, kuri ir saskaņā ar lēmumā izklāstītajiem noteikumiem, kuriem, pamatojoties uz pašas EIB veikto novērtējumu, ir pievienotā vērtība un kuri atbalsta jebkuru no turpmāk norādītajiem augsta līmeņa mērķiem, kā noteikts lēmuma 3. pantā:

1. vietējā privātā sektora attīstība, jo īpaši atbalsts maziem un vidējiem uzņēmumiem (MVU);

2. sociālās un ekonomikas infrastruktūras, tostarp transporta, enerģētikas un vides infrastruktūras, informācijas un komunikācijas tehnoloģiju, veselības aprūpes un izglītības attīstība;

3. klimata pārmaiņu mazināšana un pielāgošanās tām.

Papildus šiem trim augsta līmeņa mērķiem par pamatmērķi uzskata valstu savstarpējo reģionālo integrāciju, tostarp jo īpaši ekonomisko integrāciju starp pirmspievienošanās valstīm, kaimiņreģionu valstīm un Savienību.

Tiek ierosināts stratēģiskajā reakcijā, risinot ar migrācijas pamatcēloņiem saistītās problēmas, pievienot jaunu augsta līmeņa politikas mērķi.

ES garantijas segums ļauj EIB veikt darbības ārpus Savienības, vienlaicīgi ierobežojot EIB pakļautību riskiem un tādējādi saglabājot tās kredītspēju. Veicot finansēšanas darījumus ārpus Savienības, EIB netieši palīdz īstenot Savienības politikas mērķus, kuri ietver nabadzības samazināšanu, veicinot iekļaujošu izaugsmi un ilgtspējīgu ekonomikas, vides un sociālo attīstību, un Savienības labklājību mainīgajos globālās ekonomikas apstākļos.

Šajā nolūkā Komisija, EĀDD un EIB sadarbojas un nodrošina EIB ārējo darbību saskaņotību ar ES ārpolitikas mērķiem, lai maksimāli palielinātu sinerģiju starp EIB finansēšanas darījumiem un ES budžeta līdzekļiem, galvenokārt izmantojot regulāru un sistemātisku dialogu un savlaicīgu apspriešanos par politikas virzieniem, stratēģijām un projektu plānojumu (apspriežoties ar EĀDD, 2013. gada 12. septembrī parakstītais saprašanās memorands starp Komisiju un EIB). Lai nodrošinātu praktiskus pasākumus saiknes izveidošanai starp ES garantijas vispārīgajiem mērķiem un to īstenošanu, ko veic EIB, Komisija 2015. gada 8. maijā atjaunināja savas reģionālās tehniskās darbības pamatnostādnes.

• Saskanība ar citām Savienības politikas jomām

Ņemot vērā Eiropas Padomes 2016. gada 18. marta lūgumu, ierosinātā EIB iniciatīva attiecas uz valstīm dienvidu kaimiņreģionā un Rietumbalkānu reģionā. Šīm valstīm ir īpaši steidzamas finansējuma vajadzības, kas saistītas ar bēgļu krīzi. Šis reģions ir arī galvenais EIB darbības reģions, kurā EIB ir būtiska pieredze, izveidots sadarbības tīkls un gūti panākumi, sniedzot mērķtiecīgus finansēšanas risinājumus — sniedzot aizdevumus, apvienojot un konsultējot.

EIB veicina ekonomikas noturību un nodrošina ilgtspējīgu attīstību saistībā ar migrantu un bēgļu pieplūdumu. Tas tiek paveikts, EIB darbojoties divās galvenajās jomās:

- nodrošināt infrastruktūras un saistīto pakalpojumu pieaugošās vajadzības, ņemot vērā pēkšņu iedzīvotāju skaita pieaugumu;

- uzlabot nodarbinātības iespējas bēgļiem un uzņēmējām kopienām, lai veicinātu ekonomisko integrāciju un ļautu bēgļiem kļūt pašpietiekamiem.

EIB var atbalstīt centienus risināt šīs problēmas, sniedzot atbalstu gan privātajam sektoram (piemēram, MVU, korporatīvās finanses un mikrofinanses), gan publiskajam sektoram (tostarp pašvaldībām un publiskā sektora struktūrām) infrastruktūras un pakalpojumu jomā, lai nodrošinātu ievērojami pieaugošās vajadzības.

2. JURIDISKAIS PAMATS, SUBSIDIARITĀTE UN PROPORCIONALITĀTE

• Juridiskais pamats

Priekšlikums Lēmumam, ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. 466/2014/ES, tiek balstīts uz divkāršu juridisko pamatu, t.i., Līguma par Eiropas Savienības darbību (Līgums) 209. un 212. pantu. Jo īpaši Līguma 209. panta 3. punkts saistībā ar Līguma 208. pantu paredz, ka EIB atbilstīgi tās statūtiem palīdz īstenot pasākumus, kas nepieciešami Savienības attīstības sadarbības politikas mērķu sasniegšanai.

• Proporcionalitāte

Priekšlikums atbilst proporcionalitātes principam, jo ES garantija ir sevi pierādījusi kā efektīvu līdzekli, lai segtu politiska rakstura un valsts riskus saistībā ar EIB ārējiem darījumiem, kas veikti Savienības ārējās politikas atbalstam. ES garantijas mandāts 2014.–2020. gadam ļauj turpināt pastāvošo efektīvo un ekonomiski izdevīgo praksi.

•Subsidiaritāte (neekskluzīvas kompetences gadījumā) un samērīgums

Saskaņā ar subsidiaritātes un proporcionalitātes principu, kā noteikts ES līguma 5. pantā, dalībvalstis nevar pietiekami sasniegt ierosinātās darbības mērķus, un tāpēc tos vieglāk sasniegt ES līmenī. Atšķirīgas dalībvalstu finanšu iestāžu spējas rīkoties dēļ rīcība Savienības līmenī var labāk sasniegt izvirzītos mērķus, ņemot vērā tās mērogu un ietekmi.

3. EX POST IZVĒRTĒJUMU, APSPRIEŠANĀS AR IEINTERESĒTAJĀM PERSONĀM UN IETEKMES NOVĒRTĒJUMU REZULTĀTI

• Ex post izvērtējumi / spēkā esošo tiesību aktu atbilstības pārbaude

Ir veikts starpposma pārskats, kurā tika vērtēta lēmuma piemērošana. Lēmuma 19. pants paredz īpašas prasības attiecībā uz ziņojuma saturu:

"Minētajā ziņojumā iekļauj jo īpaši:

a) novērtējumu par finansējuma piešķiršanas politikas piemērošanu;

b) novērtējumu par EIB ziņošanu un attiecīgā gadījumā ieteikumus par tās uzlabošanu;

c) rezultātu novērtēšanas sistēmas vērtējumu, tostarp par darbības rādītājiem un kritērijiem un tās ieguldījumu šā lēmuma mērķu sasniegšanā;

d) sīki izstrādātu to kritēriju uzskaitījumu, kuri tikuši izvērtēti ieteikumā par izvēles papildu summas potenciālu pilnīgu vai daļēju aktivizēšanu.

Komisijas ziņojuma pamatā ir novērtējums, ko veicis neatkarīgs konsultants (PWC), kā arī EIB sniegtais ieguldījums.

Konsultanta ziņojums ir pieejams šādā tīmekļa vietnē:

http://ec.europa.eu/dgs/economy_finance/evaluation/completed/index_en.htm

Komisijas starpposma ziņojumā, kas pievienots šim priekšlikumam, ir aprakstīts Komisijas vērtējums par neatkarīgās novērtēšanas rezultātiem un sniegts kopsavilkums par starpposma pārskata konstatējumiem un Komisijas priekšlikuma svarīgākajiem elementiem, tostarp arī Komisijas novērtējums par EIB veiktajiem pasākumiem, reaģējot uz Eiropadomes 2016. gada 18. marta lūgumu.

• Apspriešanās ar ieinteresētajām personām

Novērtējuma pamatā bija jo īpaši viedokļu apmaiņa ar galvenajām iekšējām un ārējām ieinteresētajām personām, tostarp dalībvalstu pārstāvjiem un galveno attiecīgo NVO pārstāvjiem. Mērķis bija apkopot kvalitatīvu informāciju un procesā ņemt vērā galveno ieinteresēto personu viedokļus un uzskatus. Pamatojoties uz diagnostikas ziņojumu, 2016. gada maijā tika organizēts seminārs ar NVO. Notika viedokļu apmaiņa ar NVO pārstāvjiem par diagnostikas posmā apzinātajām idejām uzlabojumiem, kā arī par sākotnējiem ieteikumiem to realizēšanai. Visas šīs apspriedes un viedokļu apmaiņa sniedza ārējam konsultantam pamatu, lai formulētu viedokli par ārējo ieinteresēto personu nostāju. Informācija par šo apspriežu galvenajiem rezultātiem ir sniegta konsultanta ziņojumā. Novērtējums ietvēra arī pārrunas ar Komisijas un EIB darbiniekiem, kā arī projektu gadījumu pētījumus.

• Ietekmes novērtējums

Sagatavojot lēmumu, Komisija veica ietekmes novērtējumu (IN), kas pievienots Komisijas priekšlikumam. Ietekmes novērtējums bija balstīts uz plašajām apspriedēm ar galvenajām ieinteresētajām personām, uz kurām attiecas lēmums un kuras ir iesaistītas tā īstenošanā, un ar likumdevējiem.

Saistībā ar 2014.–2020. gada mandāta ārējo novērtējumu konsultants organizēja pārrunas ar galvenajām iestādēm, organizācijām un privātpersonām, kas iesaistītas mandāta izstrādē un īstenošanā, kā arī ar tām, kurām ir vislabākās iespējas novērot pasākumu rezultātus un ietekmi. Starp šīm ieinteresētajām personām bija EIB un Komisijas darbinieki, valstu valdību amatpersonas, darbinieki no starptautiskām finanšu iestādēm un attīstības finansēšanas iestādēm, privātie un valsts sektora institucionālie ieguldītāji, privātā sektora finanšu starpnieki un galasaņēmēji privātajā un publiskajā sektorā. Šis process ļāva savākt ļoti specifiskus sīkus un tehniskus datus un deva ieinteresētajām personām iespēju darīt zināmu savu viedokli un sniegt devumu novērtējumā. Pārrunās tika skatīti tādi jautājumi kā ārējo aizdevumu mandāta izstrādes un īstenošanas nozīme, tā saskaņotība ar ES ārējām darbībām un citiem Savienības instrumentiem, lietderība, redzamība galasaņēmējiem un tā efektivitāte, izmantojot uzraudzību. Pamatojoties uz neseno iepriekšējo ietekmes novērtējumu un ārējo novērtējumu, šajā jaunajā priekšlikumā nav ietverts atsevišķs ietekmes novērtējums, jo ierosinātie lēmuma grozījumi galvenokārt attiecas tikai uz garantijas laika pagarināšanu un lēmumā noteikto maksimālo apjomu palielināšanu.

4. IETEKME UZ BUDŽETU

Garantiju fonds ārējai darbībai (“Garantiju fonds”), kas izveidots ar Padomes 2009. gada 25. maija Regulu (EK, Euratom) Nr. 480/2009, ar ko izveido Garantiju fondu ārējai darbībai, sniedz likviditātes nodrošinājumu Savienības budžetam saistībā ar iespējamiem zaudējumiem, kas rodas EIB finansēšanas darījumos un citās ES ārējās darbībās, t.i., makrofinansiālā atbalsta aizdevumiem un Euratom aizdevumiem. EIB mandāts veido aptuveni 90 % no Garantiju fonda segtā portfeļa.

Garantiju fondā no Savienības budžeta veic vienu maksājumu gadā. Garantiju fonda nodrošinājuma mehānisms, kura mērķis ir uzturēt Garantiju fondu 9 % līmenī no neatmaksāto aizdevumu summas, de facto ierobežo EIB ārējā mandāta apjomu, ko sedz ES budžeta garantija. 2016. gadā veiktajā ārējā novērtējumā par Garantiju fonda darbību 2 secināts, ka 9 % nodrošinājuma likme ir uzskatāma par atbilstošu.

Priekšlikumā paredzēts palielināt kopējo maksimālo apjomu EIB finansēšanas darījumiem, kam piešķirta ES garantija, visā 2014.–2020. gada laikposmā, aktivizējot lēmumā minēto fakultatīvo summu EUR 3 miljardu apmērā un pievienojot jaunu privātā sektora aizdevumu mandātu EUR 2,3 miljardu apmērā projektiem, kas paredzēti ar migrācijas pamatcēloņiem saistīto jautājumu risināšanai. Kopējais maksimālais apjoms sasniegs EUR 32,3 miljardus, un šī summa tiks sadalīta reģionālos maksimālajos apjomos un pakārtotos maksimālajos apjomos.

Papildu budžeta vajadzības Garantiju fonda nodrošinājumam, kas saistītas ar mandāta kopējā maksimālā apjoma palielināšanu, tiks finansētas no ES budžeta pozīcijas 01 03 06. Nodrošinājums tiks finansēts daudzgadu finanšu shēmas ietvaros, un tā aprēķins ir balstīts uz paredzamajiem garantēto aizdevumu izmaksu un atmaksājumu modeļiem. Pašreizējās daudzgadu finanšu shēmas ietvaros papildu budžeta vajadzības laikposmā no 2018. līdz 2020. gadam būtu jāierobežo līdz EUR 115 miljoniem, pamatojoties uz gada prognozēm par EIB aizdevumu izmaksām un atmaksājumiem. Daļa no pašreizējā EIB mandāta ietvaros parakstītajiem aizdevumiem tiks izmaksāta un atmaksāta pēc 2020. gada.

ES garantijai, kura attiecas uz EIB finansēšanas darījumiem saskaņā ar privātā sektora aizdevumu mandātu, tiks noteikta cena. Riska prēmiju ieņēmumi no EIB finansēšanas darījumiem saskaņā ar privātā sektora aizdevumu mandātu tiks iemaksāti Garantiju fondā, lai segtu komercrisku.

Ietekme uz budžetu, kas saistīta ar Garantiju fonda nodrošinājumu, tostarp tam pamatā esošiem pieņēmumiem, ir izklāstīta priekšlikumam pievienotajā finanšu pārskatā.

5. CITI ELEMENTI

• Īstenošanas plāni un uzraudzības, izvērtēšanas un ziņošanas kārtība

EIB finansēšanas darījumus, kam piešķirta ES garantija, pārvalda un uzrauga EIB atbilstoši tās noteikumiem un procedūrām, tostarp attiecīgiem revīzijas, kontroles un uzraudzības pasākumiem. Turklāt EIB Direktoru padome, kurā Komisiju pārstāv direktors un direktora aizstājējs, apstiprina katru EIB finansēšanas darījumu un uzrauga, vai EIB tiek pārvaldīta saskaņā ar statūtiem un valdes noteiktajām vispārējām vadlīnijām.

Trīspusējā Komisijas, Revīzijas palātas un EIB nolīgumā ir izklāstīti noteikumi, atbilstoši kuriem Revīzijas palātai jāveic revīzija par EIB finansēšanas darījumiem, kam piešķirta ES garantija.

Saskaņā ar lēmumu tiek sagatavoti regulāri ziņojumi. Komisija ik gadu sniedz ziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei par to, kā EIB īsteno mandātu.

Ziņojot par rezultātiem, tiks izmantots attiecīgs rādītāju apkopojums par visu portfeli, ja tas ir iespējams, vai arī par konkrēto nozari. Saskaņā ar rezultātu novērtēšanas sistēmu šos rādītājus mērīs visā projekta ciklā, veicot novērtējumu un uzraudzību, līdz brīdim, kad projekts būs pilnībā īstenots. Šie rādītāji ir jāmēra, tiklīdz būs pieejami pirmie attīstības rezultāti — parasti tie ir pieejami ne vēlāk kā triju gadu laikā pēc projekta pabeigšanas. Tos pēc iespējas izmantos arī galīgajam ziņojumam.

Turklāt EIB sniedz Komisijai statistiskos, finanšu un grāmatvedības datus par katru finansēšanas darījumu ar ES garantiju, kuri Komisijai nepieciešami, lai izpildītu savus ziņošanas pienākumus vai atbildētu uz Revīzijas palātas pieprasījumiem, kā arī revidenta apstiprinājumu par neatmaksātajām summām finansēšanas darījumos, uz kuriem attiecas ES garantija.

• Konkrēto priekšlikuma noteikumu detalizēts skaidrojums

Pamatojoties uz Komisijas novērtējumu par starpposma pārskata konstatējumiem un politikas kontekstu, tostarp EIB izturētspējas iniciatīvu, svarīgākos lēmuma grozījumu elementus var rezumēt šādi.

- Negaidītu ģeopolitisko notikumu dēļ, kuri mudina ES sniegt ātru un būtisku finansiālu atbalstu, izmantojot ārējo mandātu, EIB finansēšanas darījumu apjoms pēc 1,5 gadu ilgušas mandāta īstenošanas ir stipri ietekmējis dažus reģionālos maksimāli pieļaujamos apjomus, kā rezultātā dažiem reģioniem (Āzija, Dienvidāfrika, Vidusāzija, Austrumeiropa, Dienvidkaukāzs) paliek pieejama tikai ierobežota darbības rezerve. Šī situācija varētu ierobežot turpmākās EIB darbības un samazināt iespējas ar mandāta palīdzību turpmākajos gados risināt iespējamās turpmākās problēmas vai pievērsties ES prioritātēm. Tāpēc tiek ierosināts aktivizēt fakultatīvo papildu summu EUR 3 miljardu apmērā un veikt grozījumus reģionālā sadalījuma maksimālajā apmērā, kā izklāstīts šā lēmuma I pielikumā.

• Ir pievienots jauns horizontālais augsta līmeņa mērķis risināt ar migrācijas pamatcēloņiem saistītas problēmas.

• Izvēles papildu summā EUR 3 miljardu apmērā būs iekļauta summa EUR 1,4 miljardu apmērā, kas attiecas uz EIB iniciatīvu izturētspējai (2. pamatelements) darbībām, kuros darījuma puses ir publisko tiesību subjekti. Šī summa EUR 1,4 miljardu apmērā tiks sadalīta starp pirmspievienošanās valstu un Vidusjūras reģiona valstu reģioniem.

• Kopējā maksimālā apjoma palielinājums par EUR 2,3 miljardiem attiecībā uz EIB finansēšanas darījumiem privātajā sektorā (3. pamatelements), kuri piemērojami projektiem, kas atbalsta bēgļus un/vai uzņemošās kopienas. Šī summa, balstoties uz EIB prognozēm, tiks sadalīta starp pirmspievienošanās valstu un Vidusjūras reģiona valstu reģioniem. Šajā kontekstā un minētās summas apmērā ES garantijas segums šādiem darījumiem tiek paplašināts no politiskā riska garantijas, kā tas ir pašlaik saskaņā ar minēto lēmumu, uz visiem maksājumiem, kas pienākas EIB, bet ko tā nav saņēmusi (“vispārējā garantija”). ES vispārējai garantijai, kura attiecas uz jauno mandātu, tiks noteikta cena. Ieņēmumi tiks izmaksāti Garantiju fondam ārējai darbībai. Tāpēc EIB darījumu, kam piešķirta ES garantija, maksimālā pieļaujamā summa ir palielināta līdz EUR 32,3 miljardiem.

• Attiecībā uz rezultātu novērtēšanas sistēmu EIB ir jāizstrādā un jāievieš rādītāji projektiem, kas paredzēti ar migrācijas pamatcēloņiem saistīto jautājumu stratēģiskai risināšanai. Saistībā ar Komisijas gada ziņojumus Eiropas Parlamentam un Padomei par EIB finansēšanas darījumiem ir iekļauts EIB stratēģiskās reaģēšanas ietvaros veikto finansēšanas darījumu ietekmes novērtējums.

• Tiesīgo valstu saraksta pārskatīšana — svītrot no tiesīgo valstu saraksta valstis ar augstu ienākumu līmeni un augstu investīciju kategoriju, piemēram, Bruneju, Islandi, Izraēlu, Singapūru, Čīli un Dienvidkoreju, kā arī Ķīnas īpašās pārvaldes apgabalus (ĪPA) Honkongu un Makao. Turklāt Irāna tiek pievienota potenciāli tiesīgo reģionu un valstu sarakstam (Lēmuma II pielikumā).

Ir iekļauta atsauce uz Parīzes nolīgumu, kas pieņemts saskaņā ar ANO Vispārējo konvenciju par klimata pārmaiņām. Uz klimata pārmaiņu mazināšanu un pielāgošanās pasākumiem orientēto EIB darījumu apjomam būtu jāpalīdz līdz 2020. gadam palielināt no 25 % līdz 35 % tādu EIB aizdevumu proporcionālo daļu, ar kuriem atbalsta ar klimatu saistītus ieguldījumus jaunattīstības valstīs. Laikposmā, uz ko attiecas šis lēmums, ņemot vērā mandāta jaunās prioritātes, šo darījumu minimālajam apjomam joprojām vajadzētu veidot 25 % no visiem EIB finansēšanas darījumiem; vienlaikus EIB vajadzētu censties saglabāt pašreizējo augsto sniegumu. Tiek ierosināts, ka EIB vajadzētu uzlabot pielāgošanās elementus ieguldījumā ar klimata pārmaiņām saistītos projektos.

Maksimālais apmērs pārdalei starp reģioniem tiek palielināts no 10 % līdz 20 % gadījumos, kad tas saistīts ar nepieciešamību risināt steidzamas un krīzes situācijas, kas var rasties mandāta termiņa laikā un kas tiek atzītas par augstām ES ārpolitikas prioritātēm. Pārdale neattiecas uz EUR 2,3 miljardiem, kas saistīti ar privātā sektora mandātu, un uz EUR 1,4 miljardiem, kas saistīti ar publiskā sektora projektiem, kuri paredzēti ar migrācijas pamatcēloņiem saistīto jautājumu risināšanai.

• Jāpastiprina Savienības atbalsts, ko EIB sniedz MVU (ES uzņēmumu internacionalizācija).

• Tiek uzsvērts EIB mandāta tiešais ieguldījums dažu ilgtspējīgas attīstības mērķu īstenošanā.

2016/0275 (COD)

Priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES LĒMUMS,

ar kuru groza Lēmumu Nr. 466/2014/ES, ar ko Eiropas Investīciju bankai piešķir ES garantiju attiecībā uz zaudējumiem no finansēšanas darījumiem, ar kuriem atbalsta ieguldījumu projektus ārpus Savienības

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 209. un 212. pantu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru,

tā kā:

(1)Starptautiskā sabiedrība saskaras ar iepriekš nepieredzētu bēgļu krīzi, un šīs situācijas risināšanai ir nepieciešama solidaritāte, finanšu resursu efektīva mobilizācija un esošo problēmu saskaņota apzināšana un pārvarēšana. Visiem dalībniekiem ir jāsadarbojas, piemērojot ilgtspējīgu, vidēja termiņa un ilgtermiņa politiku un efektīvi izmantojot esošos procesus un programmas tādu iniciatīvu atbalstam, kuras palīdz risināt ar migrācijas pamatcēloņiem saistītās problēmas.

(2)Būtu jāizstrādā jauna, uz rezultātiem vērsta sistēma partnerattiecībām ar trešām valstīm, kurā ņemtas vērā visās Savienības politikas jomas un instrumenti. Šīs jaunās partnerattiecību sistēmas ietvaros būtu jāizveido Ārējo investīciju plāns, lai atbalstītu ieguldījumus reģionos ārpus Savienības, vienlaikus palīdzot sasniegt ilgtspējīgas attīstības mērķi. Tā ietvaros būtu arī jāīsteno mērķi, kas noteikti Ilgtspējīgas attīstības programmā 2030. gadam un kurus paredzēts sasniegt ar citiem ārējās darbības finansēšanas instrumentiem.

(3)Eiropas Investīciju bankas (EIB) priekšlikumu ieguldījumam Ārējo investīciju plānā, izmantojot EIB iniciatīvu izturētspējai dienvidu kaimiņreģionā un Rietumbalkānu valstīm (“EIB iniciatīva izturētspējai”) Eiropadome apstiprināja 2016. gada 28. jūnijā.

(4)EIB iniciatīvas izturētspējai svarīgākais elements ir EIB ārējo aizdevumu mandāta paplašināšana gan kvantitatīvi, gan kvalitatīvi. Tas ļautu EIB ātri veicināt Ārējo investīciju plāna mērķu sasniegšanu, jo īpaši, sniedzot papildu finansējumu privātā sektora saņēmējiem.

(5)EIB iniciatīvas izturētspējai papildināmība ar citiem Ārējo investīciju plāna elementiem ir jānodrošina Eiropas fondu ilgtspējīgai attīstībai stratēģijas padomei, kurā EIB ir jābūt pilnībā pārstāvētai.

(6)Turklāt, un saskaņā ar Eiropadomes secinājumiem EIB būtu jāpiedāvā saskaņā ar Ārējo investīciju plānu izveidotajai Kaimiņattiecību operatīvās darbības padomei EIB iniciatīvas izturētspējai privātā sektora komponents kā pirmais investīciju logs.

(7)EIB ar Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu 466/2014/ES 3 tika piešķirta budžeta garantija ārpus Savienības veiktiem finansēšanas darījumiem.

(8)Saskaņā ar Lēmuma 466/2014/ES 19. pantu Komisija sadarbībā ar EIB sagatavoja starpposma pārskata ziņojumu, kurā, balstoties uz neatkarīgu ārējo novērtējumu, novērtēta minētā lēmuma piemērošana.

(9)Lai ar ārējo aizdevumu pilnvaru palīdzību varētu risināt iespējamās turpmākās problēmas vai pievērsties ES prioritātēm, kā arī stratēģiski reaģēt, risinot ar migrācijas pamatcēloņiem saistītās problēmas, EIB finansēšanas darījumu, kam piešķirta ES garantija, maksimālais apjoms būtu jāpalielina līdz EUR 32 300 000 000, atbrīvojot izvēles papildu summu EUR 3 000 000 000 apmērā. Saskaņā ar vispārējo mandātu summa EUR 1 400 000 000 apmērā būtu jāparedz publiskā sektora projektiem, kas veltīti bēgļiem un uzņēmējām kopienām krīzes skartajās teritorijās.

(10)Saskaņā ar jauno privātā sektora aizdevumu mandātu maksimālā summa EUR 2 300 000 000 apmērā, nepārsniedzot palielināto maksimālo apjomu, būtu jāatvēl projektiem, kuri paredzēti ar migrācijas pamatcēloņiem saistīto jautājumu risināšanai, saņemot Savienības vispārējo garantiju.

(11)Kā jauns mandāta mērķis būtu jānosaka ar migrācijas pamatcēloņiem saistītu jautājumu risināšana.

(12)Būtu jānodrošina papildināmība un saskaņotība ar Savienības iniciatīvām, lai risinātu ar migrācijas pamatcēloņiem saistītās problēmas, tostarp ar Savienības atbalstu atgriezušos migrantu ilgtspējīgai reintegrācijai izcelsmes valstīs.

(13)Atbilstīgi Parīzes nolīgumam, kas pieņemts saskaņā ar ANO Vispārējo konvenciju par klimata pārmaiņām 4 , EIB būtu jācenšas saglabāt pašreizējo ar klimatu saistīto izdevumu augsto īpatsvaru saskaņā ar ārējo aizdevumu mandātu, lai līdz 2020. gadam palielinātu savus ar klimatu saistītos ieguldījumus jaunattīstības valstīs no 25 % līdz 35 %.

(14)Risks Savienības budžetam saistībā ar EIB finansēšanas darījumiem saskaņā ar privātā sektora aizdevumu mandātu būtu jāceno un riska cenošanas rezultātā radušies ieņēmumi jāiemaksā Garantiju fondā ārējai darbībai, lai segtu komercrisku un izvairītos no tirgus traucējumiem.

(15)EIB būtu savā rezultātu novērtēšanas sistēmā jāizstrādā un jāievieš virkne rādītāju publiskā sektora un privātā sektora projektiem, kuri veltīti bēgļiem un uzņēmējām kopienām. Tāpēc Komisijas gada ziņojumā Eiropas Parlamentam un Padomei par EIB finansēšanas darījumiem būtu jāiekļauj novērtējums par EIB finansēšanas darījumu ieguldījumu ar migrācijas pamatcēloņiem saistītu jautājumu risināšanā.

(16)Maksimālais apmērs EIB veiktajai pārdalei starp reģioniem mandāta termiņa laikā tiek palielināts no 10 % līdz 20 % tikai saistībā ar nepieciešamību risināt steidzamas un krīzes situācijas, kas var rasties mandāta termiņa laikā un kas tiek atzītas par augstām ES ārpolitikas prioritātēm. Privātā sektora mandātu EUR 2 300 000 000 apmērā un summu EUR 1 400 000 000 apmērā, kas paredzēta publiskā sektora projektiem, nevar pārdalīt, jo to mērķis ir risināt ar migrācijas pamatcēloņiem saistītās problēmas.

(17)Būtu jāgroza tiesīgo reģionu un valstu un potenciāli tiesīgo reģionu un valstu saraksts, svītrojot valstis ar augstu ienākumu līmeni un augstu kredītreitingu (Bruneja, Islande, Izraēla, Singapūra, Čīle un Dienvidkoreja). Turklāt potenciāli tiesīgo reģionu un valstu sarakstam būtu jāpievieno Irāna.

(18)Tāpēc būtu attiecīgi jāgroza Lēmums Nr. 466/2014/ES,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Lēmumu Nr. 466/2014/ES groza šādi:

(1) lēmuma 2. pantu aizstāj ar šādu:

"2. pants

EIB finansēšanas darījumu, kam piešķirta ES garantija, maksimālais apjoms

1. Laikposmā no 2014. līdz 2020. gadam EIB finansēšanas darījumu, kam piešķirta ES garantija, maksimālais apjoms nepārsniedz EUR 32 300 000 000. No maksimālā apjoma atņem finansēšanas darījumiem sākotnēji paredzētās, bet pēc tam anulētās summas.

Šis maksimālais apjoms ir sadalīts šādi:

a) maksimālā summa EUR 30 000 000 000 apmērā saskaņā ar vispārējo mandātu, no kuriem ne vairāk kā EUR 1 400 000 000 ir paredzēti publiskā sektora projektiem, kuri veltīti bēgļiem un uzņēmējām kopienām;

b) maksimālā summa EUR 2 300 000 000 apmērā saskaņā ar privātā sektora aizdevumu mandātu projektiem, kuri paredzēti ar migrācijas pamatcēloņiem saistīto jautājumu risināšanai.

2. Maksimālās summas saskaņā ar vispārējo mandātu un privātā sektora aizdevumu mandātu, kā minēts 1. punktā, sadala reģionālos maksimālajos apjomos un pakārtotos maksimālajos apjomos, kā noteikts I pielikumā. Ievērojot reģionālos pieļaujamos apjomus, EIB pakāpeniski nodrošina līdzsvarotu sadalījumu pa valstīm tajos reģionos, uz kuriem attiecas ES garantija.";

(2) lēmuma 3. pantu groza šādi:

a) panta 1. punktam pievieno šādu d) apakšpunktu:

"d) stratēģiska reaģēšana, lai risinātu ar migrācijas pamatcēloņiem saistītās problēmas.”;

b) panta 5. punkta pirmo daļu aizstāj ar šādu:

"Lai nodrošinātu to, ka ieguldījumiem privātajā sektorā ir pēc iespējas lielāka ietekme uz attīstību, EIB cenšas stiprināt vietējo privāto sektoru saņēmējvalstīs, atbalstot vietējos ieguldījumus, kā paredzēts 1. punkta a) apakšpunktā. EIB, veicot finansēšanas darījumus 1. punkta a) apakšpunktā izklāstīto vispārīgo mērķu atbalstam, cenšas arī pastiprināt savu atbalstu Savienības MVU vadītiem ieguldījumu projektiem. Lai efektīvi uzraudzītu līdzekļu izlietojumu attiecīgo MVU vajadzībām, EIB izveido un uztur atbilstīgus līgumiskos noteikumus, ar kuriem nosaka standarta ziņošanas pienākumus gan finanšu starpniekiem, gan saņēmējiem.";

c) panta 7. un 8. punktu aizstāj ar šādiem:

"7. Ar EIB finansēšanas darījumiem, ar kuriem atbalsta 1. punkta c) apakšpunktā noteiktos vispārīgos mērķus, finansē ieguldījumu projektus, kuri paredzēti, lai mazinātu klimata pārmaiņas un pielāgotos tām, un kuri sekmē Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām vispārējo mērķu sasniegšanu, jo īpaši projektus, kas paredzēti tam, lai nepieļautu vai samazinātu siltumnīcefekta gāzu emisiju rašanos atjaunojamo energoresursu jomās, energoefektivitātes un ilgtspējīga transporta jomās, vai lai palielinātu apdraudētāko valstu, nozaru un kopienu spējas pielāgoties nelabvēlīgajām klimata pārmaiņu sekām.

Tiesīguma kritēriji klimata politikas projektiem ir noteikti EIB klimata pārmaiņu stratēģijā 5 , kas tika atjaunināta 2015. gadā. Pamatojoties uz EIB izstrādātajām metodoloģijām projekta siltumnīcefekta gāzu emisiju un emisiju izmaiņu novērtēšanai, oglekļa dioksīda pēdas analīzi iekļauj ietekmes uz vidi novērtējuma procedūrā, lai noteiktu, vai projektā iekļautie priekšlikumi optimāli uzlabo energoefektivitāti.

Laikposmā, uz kuru attiecas šis lēmums, EIB būtu jācenšas saglabāt ar klimatu saistītu darījumu pašreizējo lielo apjomu, tam veidojot vismaz 25 % no visiem EIB finansēšanas darījumiem.

EIB uzlabo pielāgošanās elementus ieguldījumā ar klimata pārmaiņām saistītos projektos.

8. EIB finansēšanas darījumi, ar kuriem atbalsta 1. punkta d) apakšpunktā noteiktos vispārīgos mērķus, finansē ieguldījumu projektus, kuri paredzēti ar migrācijas pamatcēloņiem saistīto jautājumu risināšanai, veicina ilgtermiņa ekonomisko noturību un nodrošina ilgtspējīgu attīstību saņēmējās valstīs. EIB finansēšanas darījumi jo īpaši nodrošina infrastruktūras un saistīto pakalpojumu vajadzības, kas pieaug saistībā ar migrantu pieplūdumu, un palīdz palielināt nodarbinātības iespējas uzņēmējām kopienām un bēgļu kopienām, lai veicinātu ekonomisko integrāciju un sniegtu bēgļiem iespēju kļūt pašpietiekamiem.

Minētie finansēšanas darījumi sniedz atbalstu:

a) privātajam sektoram MVU, korporatīvo finanšu un mikrofinanšu jomā;

b) publiskajam sektoram, tostarp pašvaldībām un publiskā sektora struktūrām, infrastruktūras un pakalpojumu jomā, lai nodrošinātu ievērojami pieaugošās vajadzības.”;

(3) lēmuma 8. panta 1. punktā pievieno šādu otro daļu:

“Vispārējā garantija attiecas arī uz EIB finansēšanas darījumiem saskaņā ar privātā sektora aizdevumu mandātu, kā minēts 2. panta 1. punkta b) apakšpunktā.”;

(4) lēmuma 10. pantā pievieno šādu trešo daļu:

“Riskam Savienības budžetam saistībā ar EIB finansēšanas darījumiem saskaņā ar privātā sektora aizdevumu mandātu, kā minēts 2. panta 1. punkta b) apakšpunktā, nosaka cenu un riska cenošanas rezultātā radušos ieņēmumus iemaksā Garantiju fondā ārējai darbībai.”;

(5) lēmuma 11. panta 1. punktu groza šādi:

a) punkta b) apakšpunktā pievieno šādu teikumu:

"b) Rādītājus attiecībā uz projektiem, kas paredzēti stratēģiskai reaģēšanai, risinot ar migrācijas pamatcēloņiem saistītās problēmas, izstrādā EIB;”;

b) pievieno šādu j) apakšpunktu:

"j) Novērtējums par EIB finansēšanas darījumu ieguldījumu, nodrošinot stratēģisku reakciju ar migrācijas pamatcēloņiem saistītu jautājumu risināšanai. ”;

(6) lēmuma 20. pantu aizstāj ar šādu:

"Komisija līdz 2021. gada 31. decembrim iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei galīgo novērtējuma ziņojumu par šā lēmuma piemērošanu.";

(7) lēmuma I, II un III pielikumu aizstāj ar šā lēmuma I, II un III pielikuma tekstu.

2. pants

Šis lēmums stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Briselē,

Eiropas Parlamenta vārdā — Padomes vārdā —

priekšsēdētājs priekšsēdētājs

TIESĪBU AKTA PRIEKŠLIKUMA FINANŠU PĀRSKATS

1. PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS KONTEKSTS

1.1. Priekšlikuma/iniciatīvas nosaukums

1.2. Attiecīgās politikas jomas ABM/ABB struktūrā

1.3. Priekšlikuma/iniciatīvas būtība

1.4. Mērķis(-i)

1.5. Priekšlikuma/iniciatīvas pamatojums

1.6. Ilgums un finansiālā ietekme

1.7. Paredzētie pārvaldības veidi

2. PĀRVALDĪBAS PASĀKUMI

2.1. Uzraudzības un ziņošanas noteikumi

2.2. Pārvaldības un kontroles sistēma

2.3. Krāpšanas un pārkāpumu novēršanas pasākumi

3. PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS PAREDZAMĀ FINANSIĀLĀ IETEKME

3.1. Attiecīgās daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijas un budžeta izdevumu pozīcijas

3.2. Paredzamā ietekme uz izdevumiem

3.2.1. Kopsavilkums par paredzamo ietekmi uz izdevumiem

3.2.2. Paredzamā ietekme uz darbības apropriācijām

3.2.3. Saderība ar kārtējo daudzgadu finanšu shēmu

3.3. Paredzamā ietekme uz ieņēmumiem

TIESĪBU AKTA PRIEKŠLIKUMA FINANŠU PĀRSKATS

1.PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS KONTEKSTS

1.1.Priekšlikuma/iniciatīvas nosaukums

Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumam, ar ko groza 2014. gada 16. aprīļa Lēmumu 466/2014/ES, ar ko Eiropas Investīciju bankai piešķir ES garantiju attiecībā uz zaudējumiem no finansēšanas darījumiem, ar kuriem atbalsta ieguldījumu projektus ārpus Savienības.

1.2.Attiecīgās politikas jomas ABM/ABB struktūrā 6

01. sadaļa — Ekonomika un finanses

ABB darbības joma: Starptautiskie ekonomikas un finanšu jautājumi

1.3.Priekšlikuma/iniciatīvas būtība

◻ Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz jaunu darbību

◻ Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz jaunu darbību, pamatojoties uz izmēģinājuma projektu/sagatavošanas darbību 7

X Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz esošas darbības pagarināšanu

◻ Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz darbību, kas pārveidota jaunā darbībā

1.4.Mērķis(-i)

1.4.1.Komisijas daudzgadu stratēģiskie mērķi, kurus plānots sasniegt ar priekšlikumu/iniciatīvu

Vispārīgais mērķis EIB darbībai ārpus Savienības saskaņā ar ārējo mandātu ir atbalstīt Savienības ārpolitiku, finansējot attiecīgos ieguldījumu projektus partnervalstīs, kuros izmantota ES budžeta garantija apvienojumā ar EIB pašas resursiem.

Izmantojot savus finansēšanas darījumus ar ES garantiju ārpus Savienības, EIB būtu jāatbalsta Savienības partnervalstu ekonomiskā, sociālā un vides ilgtspējīga attīstība, kā arī to partnerība ar Savienību.

Vispārīgie mērķi, kurus jācenšas sasniegt ar EIB finansēšanas darījumiem saskaņā ar mandātu, ir šādi:

a) vietējā privātā sektora attīstība, jo īpaši atbalsts MVU;

b) sociālās, vides un ekonomikas infrastruktūras attīstība;

c) klimata pārmaiņu mazināšana un pielāgošanās tām.

d) stratēģiska reaģēšana, lai risinātu ar migrācijas pamatcēloņiem saistītās problēmas.

1.4.2.Konkrētie mērķi un attiecīgās ABM/ABB darbības

Konkrētais ABM mērķis Nr. 2: “Stiprināt ES ietekmi, ES ārējo pārstāvību un tādu sadarbību ar EIB, ERAB un citām starptautiskajām finanšu iestādēm — tostarp ES reputācijas uzlabošanu attiecīgajos ekonomikas forumos —, kas vērsta uz konverģences palielināšanu starp šo iestāžu stratēģijām un darbībām un ES ārējam prioritātēm”.

Attiecīgās ABM/ABB darbības

01.03. sadaļa — Starptautiskie ekonomikas un finanšu jautājumi

1.4.3.Paredzamais(-ie) rezultāts(-i) un ietekme

Sagatavojot Lēmumu 466/2014/ES, Komisija veica ietekmes novērtējumu (IN), kas pievienots Komisijas priekšlikumam.

Tā kā šā priekšlikuma grozīt Lēmumu 466/2014/ES mērķis ir tikai paplašināt ES garantijas darbības jomu un palielināt tās maksimālo apjomu, pienākums sagatavot ietekmes novērtējumu nebūtu jāpiemēro.

1.4.4.Rezultātu un ietekmes rādītāji

Kopš 2012. gada EIB, izmantojot rādītāju kopuma uzraudzību, ir izstrādājusi sistēmu, lai novērtētu EIB darbības rezultātus un ietekmi. Ar rezultātu novērtēšanas sistēmu (RNS) 8 uzlabo ex-ante novērtējumu par paredzamajiem projekta rezultātiem un sekmē EIB spēju ziņot par faktiski sasniegtajiem rezultātiem. RNS sistēmas mērķis ir parādīt, kā EIB aizdevumi palīdz sasniegt rezultātus, kuri nodrošina rezultātus un laika gaitā rada ietekmi, kas atbilst Bankas mandātā noteiktajiem mērķiem.

Turklāt priekšlikuma konkrēto un darbības mērķu sasniegšanu uzraudzīs, izmantojot pamatrādītājus, kā norādīts turpmāk iedaļā "Uzraudzības un ziņošanas noteikumi".

[Attiecībā uz finansējumu projektiem, kas popularizē klimata politikas pasākumus —

EIB klimata standartos, kuros noteikti EIB pievienotās vērtības mērķi, tiek pieprasīts, lai tās veiktā finansēšana kopumā būtu saskaņota ar ES klimata politiku. Konkrētāk, EIB ir apņēmusies:

• padarīt savu aizdevumu portfeli klimatam labvēlīgāku, atbalstot klimata pārmaiņu mazināšanas projektus dažādās nozarēs un energoefektīvu risinājumu izmantošanu finansētajos projektos;

• visā projekta ciklā ņemt vērā klimata riska apsvērumus un atbalstīt pielāgošanās projektus vai projektus ar pielāgošanās komponentiem un pasākumus ilgtermiņa stabilitātes nodrošināšanai;

• novērtēt un ziņot par EIB finansēto ieguldījumu projektu oglekļa dioksīda pēdu, izmantojot gada SEG emisiju koprādītājus un EIB gada ziņojuma ietaupījumu iedaļu;

• iekļaut korporatīvajā darbības plānā galvenos 2009. gada klimata politikas jomas rīcības snieguma rādītājus, pašreizējo gada procentuālo mērķi attiecībā uz aizdevumiem nosakot vismaz 25 % apmērā. Šī procentuālā daļa ir balstīta uz saskaņotu definīciju kopumu attiecībā uz klimata politikas projektiem;

• savās finansēšanas lēmumu pieņemšanas prasībās un procesos ņemt vērā oglekļa vērtību — gan finansiālo, gan ekonomisko;

• palielināt pārredzamību un pārskatatbildību, atbalstu un sadarbību klimata jautājumu jomā ar citām iestādēm, tostarp daudzpusējām un divpusējām finanšu iestādēm (“savstarpēja paļaušanās”), NVO, Eiropas Komisiju un akadēmiskajām aprindām.

1.5.Priekšlikuma/iniciatīvas pamatojums

1.5.1.Īstermiņa vai ilgtermiņa vajadzības

Lēmuma 466/2014/ES 19. pantā ir noteikts: "Līdz 2016. gada 31. decembrim Komisija sadarbībā ar EIB iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei starpposma ziņojumu, kurā novērtē šā lēmuma piemērošanu pirmajos gados, attiecīgā gadījumā pievienojot priekšlikumu tā grozīšanai. Starpposma ziņojumu izstrādā, pamatojoties uz neatkarīgu ārējo novērtējumu un EIB sniegto informāciju.

Minētajā ziņojumā iekļauj jo īpaši:

a) novērtējumu par finansējuma piešķiršanas politikas piemērošanu;

b) novērtējumu par EIB ziņošanu un attiecīgā gadījumā ieteikumus par tās uzlabošanu;

c) novērtējumu par REM, tostarp darbības rādītājus un kritērijus, un to ieguldījumu šā lēmuma mērķu sasniegšanā;

d) sīki izstrādātu to kritēriju uzskaitījumu, kuri tikuši izvērtēti ieteikumā par izvēles papildu summas pilnīgu vai daļēju izmantošanu."

Tādēļ ārējais konsultants veica neatkarīgu ārējo novērtējumu, ņemot vērā EIB ieguldījumu. Komisijas ziņojumā aprakstīts Komisijas vērtējums par neatkarīgās novērtēšanas rezultātiem un apkopoti secinājumi.

1.5.2.ES iesaistīšanās pievienotā vērtība

EIB finansēšanas darījumi ārpus Savienības ir ļoti uzskatāms un efektīvs instruments Savienības ārējās darbības atbalstam. Galvenie ieguvumi no EIB intervences šādās valstīs, neskaitot finansiālo ieguldījumu, ir speciālo zināšanu nodošana projektu virzītājiem un ES vides, sociālo un iepirkumu standartu piemērošana EIB finansētajiem ieguldījumu projektiem. Papildus iepriekšminētajiem ieguvumiem EIB galīgajiem saņēmējiem konkurētspējīgu procentu likmju veidā pilnībā nodod finansiālās priekšrocības, kas izriet no ES garantijas un pievilcīgajām EIB finansēšanas izmaksām.

Mandāts ar ES garantijas segumu nodrošina vajadzīgo Savienības politisko un finansiālo atbalstu valstīm un ieguldījumu projektiem, kuri to paaugstinātā riska dēļ parasti nebūtu atbilstīgi EIB pamatnostādnēm un kritērijiem.

1.5.3.Līdzīgas līdzšinējās pieredzes rezultātā gūtās atziņas

Atziņas, kas gūtas no līdzīgas pieredzes pagātnē, ir tikušas ņemtas vērā saistībā ar Lēmuma 466/2014/ES pamatā esošo ietekmes novērtējumu.

Turklāt lēmumā ir noteikts, ka Komisija katru gadu ziņo par EIB ārējām darbībām, kas ietver ES budžeta garantiju. Ik gadu Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei īstenošanas ziņojumu par EIB ārējām darbībām. Jaunākais gada ziņojums ir iesniegts par 2015. kalendāro gadu 9 . Tas ietver:

• novērtējumu par EIB finansēšanas darījumiem, iedalot pa projektiem, nozarēm, valstīm un reģioniem;

• novērtējumu par EIB finansēšanas darījumu papildvērtību, paredzamajiem rezultātiem, sasniegtajiem rezultātiem un ietekmi uz attīstību, izmantojot EIB rezultātu novērtēšanas sistēmas ikgadējo ziņojumu;

• novērtējumu par EIB finansēšanas darījumu ieguldījumu Savienības ārpolitikas un tās stratēģisko mērķu sasniegšanā;

• novērtējumu par finansiālajiem labumiem, ko guvuši EIB finansēšanas darījumu saņēmēji;

• novērtējumu par EIB finansēšanas darījumu kvalitāti;

• detalizētu informāciju par ES garantijas izmantošanu;

• informāciju par klimata pārmaiņu seku mazināšanai un bioloģiskajai daudzveidībai piešķirtā finansējuma apjomu;

• aprakstu par sadarbību ar Komisiju un citām Eiropas un starptautiskām finanšu iestādēm, tostarp līdzfinansējuma jomā;

• informāciju par turpmāko rīcību saistībā ar to, kā tiek īstenots saprašanās memorands starp EIB un Eiropas Ombudu.

1.5.4.Saderība un iespējamā sinerģija ar citiem atbilstošiem instrumentiem

EIB finansēšanas darījumi papildinās saskaņā ar ārējās palīdzības instrumentiem veiktos pasākumus. Lai iegūtu vēl lielāku atbalstu Savienības ārpolitikai katrā konkrētajā reģionā, ir pastiprināta saikne starp EIB prioritātēm un Savienības politiku. Tas ir panākts, izveidojot un atjauninot reģionālās tehniskās darbības pamatnostādnes pēc Lēmuma 466/2014/ES pieņemšanas. Komisija kopā ar EĀDD un EIB 2015. gada maijā atjaunināja reģionālās tehniskās darbības pamatnostādnes.

Reģionālo tehnisko darbības pamatnostādņu mērķis ir nodrošināt stingrāku pamatu dialogam un sadarbībai starp EIB un Komisiju. Attiecīgos gadījumos EIB finansēšanas darījumus var lietderīgi apvienot ar ES budžeta resursiem, šim mērķim izmantojot līdzfinansējuma dotācijas, riska kapitālu, riska dalīšanu vai tehnisko palīdzību projektu sagatavošanā un īstenošanā vai tiesiskā un normatīvā regulējuma uzlabošanā.

1.6.Ilgums un finansiālā ietekme

X Ierobežota ilguma priekšlikums/iniciatīva

X Priekšlikuma/iniciatīvas darbības laiks: no 01.01.2014. līdz 31.01.2020.

EIB var parakstīt EIB finansēšanas darījumus no 2014. līdz 2020. gadam.

X Finansiālā ietekme no 2014. gada līdz nenoteiktam laikam

1.7.Paredzētie pārvaldības veidi 10

X Tieša pārvaldība, ko īsteno Komisija

Piezīmes

Saskaņā ar esošajiem noteikumiem EIB finansē ieguldījumu projektus saskaņā ar saviem noteikumiem un procedūrām. EIB un Komisija pielāgo garantijas nolīgumu un līdzekļu atgūšanas nolīgumu, kuros sīki izklāstīti noteikumi un procedūras.

2.PĀRVALDĪBAS PASĀKUMI

2.1.Uzraudzības un ziņošanas noteikumi

EIB finansēšanas darījumus ar ES garantiju pārvalda EIB atbilstoši tās noteikumiem un procedūrām, tostarp attiecīgiem revīzijas, kontroles un uzraudzības pasākumiem.

Turklāt EIB Direktoru padome, kurā Komisiju pārstāv direktors un direktora aizstājējs, apstiprina katru EIB finansēšanas darījumu un uzrauga, vai EIB tiek pārvaldīta saskaņā ar statūtiem un valdes noteiktajām vispārējām vadlīnijām.

Trīspusējā Komisijas, Revīzijas palātas un EIB nolīgumā sīki izklāstīti noteikumi, atbilstoši kuriem Revīzijas palātai jāveic revīzija par EIB veiktajiem finansēšanas darījumiem ar ES garantiju.

Atbilstīgi Lēmuma Nr. 466/2014/ES prasībām tiek sniegti regulāri ziņojumi. Komisija ik gadu sniedz ziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei par to, kā EIB īsteno mandātu. Ziņošana par rezultātiem ir balstīta uz attiecīgu (EIB rezultātu novērtēšanas sistēmas) rādītāju apkopojumu par visu portfeli, ja tas ir iespējams, vai arī par konkrēto nozari. Tā palīdz atlasīt pamatotus projektus, kuri atbilst ES prioritātēm, balstoties uz konkrētiem rezultātiem, un kuros EIB iesaiste radīs pievienoto vērtību. Novērtējuma posmā tiek apzināti rezultātu rādītāji ar pamatrādītājiem un mērķiem, kas ietver gaidāmos darījuma rezultātus ekonomikas, sociālajā un vides jomā. Sasniegumus attiecībā uz šiem specifiskajiem snieguma kritērijiem uzrauga visā projekta laikā un par tiem ziņo divos būtiskākajos posmos: kad projekts tiek pabeigts un trīs gadus pēc tam, kad projekts ir pabeigts (pēc pabeigšanas), attiecībā uz tiešajiem darījumiem; ieguldījumu perioda beigās un privātā akciju kapitāla fondu darbības beigās; posmā, kad beidzas piešķiršanas periods finanšu starpnieku aizdevumiem. Šie rādītāji attiecas uz šādām jomām: i) parakstītais aizdevumu apjoms pa reģioniem, ii) izmaksātās summas pa reģioniem, iii) progress attiecībā uz darbības līdzsvarotas sadales sasniegšanu pa valstīm, iv) darbības sadalījums dažādiem mērķiem, v) ar klimata pārmaiņām saistīto aizdevumu apjoms attiecībā pret mērķa finansējumu un ietekme uz relatīvo un absolūto siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanu, vi) projektu skaits, kuros izvērtēts klimata pārmaiņu risks, vii) darījumu, kas apvienoti ar ES dotācijām, skaits un apmērs, un viii) darījumu, kuros iekļauts citu starptautisko finanšu institūciju līdzfinansējums, skaits un apmērs.

Turklāt EIB sniedz Komisijai statistiskos, finanšu un grāmatvedības datus par katru finansēšanas darījumu, uz kuru attiecas ES garantija, kuri Komisijai nepieciešami, lai veiktu izpildītu savus ziņošanas pienākumus vai atbildētu uz Revīzijas palātas pieprasījumiem, kā arī revidenta apstiprinājumu par neatmaksātajām summām finansēšanas darījumos, uz kuriem attiecas ES garantija.

Līdz 2021. gada 31. decembrim Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei galīgo novērtējuma ziņojumu par šā lēmuma piemērošanu.

2.2.Pārvaldības un kontroles sistēma

2.2.1.Apzinātie riski

ES budžeta risks ir saistīts ar budžeta garantiju, ko Savienība sniegusi EIB tās darījumiem trešās valstīs. Šī garantija nodrošina visaptverošu segumu visiem maksājumiem, ko EIB nav saņēmusi saskaņā ar valsts un reģionālajiem darījumiem, un tikai politiskā riska segumu darījumiem, kuros risks ir dalīts starp Komisiju un EIB.

Priekšlikumā paredzēts palielināt kopējo maksimālo apjomu EIB finansēšanas darījumiem, kam piešķirta ES garantija, aktivizējot lēmumā minēto izvēles summu EUR 3 miljardu apmērā. Komisijas grozošajā lēmumā ierosināts arī kopējā maksimālā apjoma palielinājums par EUR 2,3 miljardiem attiecībā uz EIB finansēšanas darījumiem privātajā sektorā, kuri piemērojami projektiem, lai atbalstītu bēgļus un/vai uzņemošās kopienas. Šajā kontekstā uz šo mandātu attieksies vispārējā garantija, nevis tikai politiskā riska garantija. Vispārējā garantija segs EIB finansēšanas darījumus privātajam sektoram stratēģiskās reaģēšanas ietvaros, risinot ar migrācijas pamatcēloņiem saistītās problēmas.

Tādēļ kopējais maksimālais apjoms tiks palielināts no 27 miljardiem līdz EUR 32,3 miljardiem laikposmā no 2014. līdz 2020. gadam.

Jebkurā gadījumā ES garantijas maksimālais segums ir 65 % no aizdevumu un garantiju kopsummas, atskaitot atmaksātās summas un pieskaitot visas saistītās summas.

Budžeta iegrāmatojumu (“p.m.”), kas atspoguļo budžeta garantiju EIB aizdevumiem trešām valstīm, aktivizētu vienīgi tad, ja EIB faktiski pieprasītu garantiju, kuru Garantiju fonds ārējām darbībām nevar pilnībā segt. Lai gan iespēja, ka budžetu izmantos šādi (t. i., pārsniedzot Garantiju fonda aktīvus), ir ļoti niecīga, tomēr komentāri attiecībā uz budžeta pozīciju atspoguļo finansējuma vajadzības, kas var rasties, ja EIB pieprasa maksājumu par tādu saistību neizpildi, uz kurām attiecas ES garantija.

2015. gadā un 2016. gada pirmajā pusē no Garantiju fonda bija jāsedz aizdevumi saistību neizpildes gadījumā Sīrijā. Ikgadējos Komisijas ziņojumos Eiropas Parlamentam un Padomei par vispārējā budžeta garantijām tiek analizēti valsts riska rādītāji, kas parāda saistību neizpildes gadījumu riska attīstību. Ziņojumā sniegta informācija par ES budžetu apdraudošā riska kvantitatīvajiem aspektiem. Tomēr riska kvalitāte ir atkarīga no darījuma veida un aizņēmēja stāvokļa. Riska novērtējums šajā ziņojumā tiek pamatots ar informāciju par ekonomikas un finanšu stāvokli, reitingiem un citiem zināmiem faktiem par valstīm, kuras saņēmušas garantētos aizdevumus.

2.2.2.Informācija par izveidoto iekšējās kontroles sistēmu

Komisija ir atbildīga par ES garantijas pārvaldību. EIB finansēšanas darījumi saistībā ar ierosināto grozošo lēmumu tiek veikti saskaņā ar EIB standarta reglamentu un pareizas banku darbības praksi. EIB un Komisija noslēdz nolīgumu, kurš nosaka sīki izstrādātus noteikumus un procedūras attiecībā uz ierosinātā lēmuma ieviešanu. Skatīt arī iepriekš iedaļu "Uzraudzības un ziņošanas noteikumi".

2.2.3.Paredzamās pārbaužu izmaksas un ieguvumi un gaidāmā kļūdas riska līmeņa novērtējums

Nepiemēro.

2.3.Krāpšanas un pārkāpumu novēršanas pasākumi

EIB ir galvenā atbildīgā par krāpšanas apkarošanas pasākumu pieņemšanu, proti, piemērojot EIB finanšu darījumiem dokumentu “EIB politika korupcijas, krāpšanas, slepenu vienošanos, piespiešanas, naudas atmazgāšanas un terorisma finansējuma novēršanai un izskaušanai Eiropas Investīcijas bankas darbībās”. EIB ir formulējusi pieeju attiecībā uz vāji regulētām, nepārredzamām un sadarbībā neieinteresētām jurisdikcijām.

EIB ir apņēmusies saglabāt stingru politiku cīņai pret krāpšanu nodokļu jomā, izvairīšanos no nodokļu maksāšanas un ļaunprātīgu nodokļu praksi visās tās darbībās, tostarp aizdevumu sniegšanā, izmantojot finanšu starpniekus. Tā pastāvīgi uzrauga virzību starptautisko standartu jomā, lai saglabātu vadošo lomu SFI vidū cīņā pret kaitniecisku nodokļu praksi un nodrošinātu, ka tās politikā attiecībā uz vāji regulētām, nepārredzamām un sadarbībā neieinteresētām jurisdikcijām tiek ņemtas vērā jebkādas būtiskas izmaiņas.

EIB grupas Programmā nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un teroristu finansēšanas novēršanai, kura tika atjaunināta 2014. gadā un publicēta EIB tīmekļa vietnē, ir noteikti galvenie principi, kas regulē cīņu pret nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu un teroristu finansēšanu un saistītus EIB grupas darbības integritātes aspektus, un tās mērķis ir novērst EIB grupas, tās vadības struktūru, darbinieku un darījuma partneru saistību ar nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, terorisma finansēšanu un citām noziedzīgām darbībām vai to izmantošanu.

3.PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS PAREDZAMĀ FINANSIĀLĀ IETEKME

3.1.Attiecīgās daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijas un budžeta izdevumu pozīcijas

Esošās budžeta pozīcijas

Sarindotas pa daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijām un budžeta pozīcijām

Daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorija

Budžeta pozīcija

Izdevumu
veids

Iemaksas

Numurs
[…][Izdevumu kategorija………………………...……………]

Dif./nedif 11 .

no EBTA valstīm 12

no kandidātvalstīm 13

no trešām valstīm

Finanšu regulas 21. panta 2. punkta b) apakšpunkta nozīmē

4

01.0305 ES garantija EIB aizdevumiem

un aizdevumu garantijas darījumiem

trešās valstīs

01.0306 Garantiju fonda nodrošinājums

finansējums

Dif./nedif.

NAV

NAV

NAV

NAV

NAV

NAV

NAV

NAV

3.2.Paredzamā ietekme uz izdevumiem

3.2.1.Kopsavilkums par paredzamo ietekmi uz izdevumiem

EUR miljonos (trīs zīmes aiz komata)

Daudzgadu finanšu shēmas
izdevumu kategorija

Numurs

4. izdevumu kategorija

ĢD: ECFIN

Gads

2014 14

Gads
2015

Gads
2016

Gads
2017

Gadi

2018-2020

KOPĀ

• Darbības apropriācijas

Budžeta pozīcijas numurs: 01 0305

Saistības

(1)

p. m.

p. m.

p. m.

p. m.

p. m.

p. m.

p. m.

p. m.

Maksājumi

(2)

p. m.

p. m.

p. m.

p. m.

p. m.

p. m.

p. m.

p. m.

Budžeta pozīcijas numurs: 01 0306

Papildu saistības

(1.a)

-

-

-

-

+ 4

+ 32

+ 79

+ 115

Papildmaksājumi

(2a)

-

-

-

-

+ 4

+ 32

+ 79

+ 115

Administratīvās apropriācijas, kas tiek finansētas no konkrētu programmu piešķīrumiem 15

Budžeta pozīcijas numurs

(3)

KOPĀ apropriācijas
ĢD <…….>

Saistības

=1+1a +3

-

-

-

-

Maksājumi

=2+2a

+3

-

-

-

-

+ 4

+ 32

+ 79

+ 115

• KOPĀ darbības apropriācijas	Saistības	(4)	-	-	-	-	+ 4	+ 32	+ 79	+ 115
	Maksājumi	(5)	-	-	-	-	+ 4	+ 32	+ 79	+ 115
• KOPĀ administratīvās apropriācijas, kas tiek finansētas no konkrētu programmu piešķīrumiem		(6)
KOPĀ apropriācijas daudzgadu finanšu shēmas 4. IZDEVUMU KATEGORIJĀ	Saistības	=4+ 6	-	-	-	-	+ 4	+ 32	+ 79	+ 115
	Maksājumi	=5+ 6	-	-	-	-	+ 4	+ 32	+ 79	+ 115

Daudzgadu finanšu shēmas
izdevumu kategorija

“Administratīvie izdevumi” Nav papildu administratīvo izmaksu

EUR miljonos (trīs zīmes aiz komata)

		Gads N	Gads N+1	Gads N+2	Gads N+3	Norādīt tik gadu, cik nepieciešams ietekmes ilguma atspoguļošanai (sk. 1.6. punktu)	KOPĀ
ĢD: <…….>
• Cilvēkresursi
• Pārējie administratīvie izdevumi
KOPĀ — <…….> ĢD	Apropriācijas

KOPĀ apropriācijas
daudzgadu finanšu shēmas 5.
IZDEVUMU KATEGORIJĀ

(Saistību summa = maksājumu summa)

EUR miljonos (trīs zīmes aiz komata)

Gads
2014

Gads
2015

Gads
2016

Gads
2017

Gadi

2018 – 2020

KOPĀ

KOPĀ apropriācijas
daudzgadu finanšu shēmas 1. līdz 5.
IZDEVUMU KATEGORIJĀ

Saistības

+ 4

+ 32

+ 79

+ 115

Maksājumi

+ 4

+ 32

+ 79

+ 115

3.2.2.Paredzamā ietekme uz darbības apropriācijām

X Priekšlikums/iniciatīva paredz darbības apropriācijas izmantot šādā veidā:

Saistību apropriācijas EUR miljonos (trīs zīmes aiz komata)

Norādīt mērķus un rezultātus

⇩

Gads
2014

Gads
2015

Gads
2016

Gads
2017

Gadi

2018 – 2020

KOPĀ

REZULTĀTI

Rezultāta veids 16

Vidējās izmaksas

Daudzums

Izmaksas

Daudzums

Izmaksas

Daudzums

Izmaksas

Daudzums

Izmaksas

Daudzums

Izmaksas

Daudzums

Izmaksas

Daudzums

Izmaksas

Kopējais rezultātu daudzums

Kopējās izmaksas

KONKRĒTAIS MĒRĶIS NR.2

Stiprināt ES ietekmi, ārējo pārstāvību un tādu sadarbību ar EIB un ERAB, kā arī citām starptautiskajām finanšu iestādēm un ekonomikas forumiem, kas vērsta uz konverģences palielināšanu starp šo iestāžu stratēģijām un darbībām un ES ārējam prioritātēm

+ 4

+ 32

+ 79

+ 115

Starpsumma – konkrētais mērķis Nr. 2

+ 4

+ 32

+ 79

+ 115

KOPĒJĀS IZMAKSAS

+ 4

+ 32

+ 79

+ 115

Paredzamo ietekmi uz darbības apropriācijām var apkopot šādi:

• 01 0305 — “ES garantija EIB aizdevumiem un aizdevumu garantijām attiecībā uz darījumiem trešās valstīs”

Budžeta iegrāmatojums (“p.m.”), kas atspoguļo budžeta garantiju EIB aizdevumiem trešām valstīm, tiks aktivizēts vienīgi tad, ja faktiski tiks pieprasīta garantija, kuru Garantiju fonds nevar pilnībā segt.

• 01 0306 — “Garantiju fonda nodrošinājums”

Garantiju fonds ārējai darbībai ir jāfinansē saskaņā ar Garantiju fonda regulu (Padomes Regula (EK, Euratom) Nr. 480/2009). Saskaņā ar šo regulu aizdevumi tiek finansēti, balstoties uz neatmaksāto summu gada beigās. Nodrošinājuma summu aprēķina “n” gada sākumā kā starpību starp mērķsummu (9 % no neatmaksātās summas) un fonda neto aktīviem “n-1” gada beigās. Šo nodrošinājuma summu "n" gadā ieraksta "n+1" gada budžeta projektā un faktiski iemaksā vienā darījumā "n+1" gada sākumā no pozīcijas 01 03 06 "Garantiju fonda nodrošinājums".

Garantiju fonds sedz arī makrofinansiālo palīdzību un Euratom aizdevumus, kas neietilpst ierosinātā lēmuma darbības jomā. Tādējādi, nosakot plānotās budžeta vajadzības, ir ņemti vērā esošie parakstītie darījumi, kā arī iespējamie jaunie darījumi šo divu darbību ietvaros. Faktiskās gada vajadzības Garantiju fonda nodrošinājumam 2014.-2020. gadā galu galā būs atkarīgas no tā, kā faktiski noris aizdevumu parakstīšana, izmaksa un atmaksa trīs darbības jomās, kā arī no Garantiju fonda aktīvu attīstības.

Nākamajā tabulā norādīti paredzamie ārējās darbības pasākumi, kurus Garantiju fonds sedz laikposmā no 2014. līdz 2026. gadam (parakstīto un izmaksāto aizdevumu apjoms).

Prognozes par nenomaksātajām summām (EUR 32,3 miljardi) attiecībā uz EIB, MFP un Euratom aizdevumiem laikposmā no 2014. līdz 2026. gadam

KOPĀ NENOMAKSĀTĀS SUMMAS (EIB + MFA + EURATOM)	2014. gada beigas	2015. gada beigas	2016. gada beigas	2017. gada beigas	2018. gada beigas	2019. gada beigas	2020. gada beigas	2021. gada beigas	2022. gada beigas	2023. gada beigas	2024. gada beigas	2025. gada beigas	2026. gada beigas
Nenomaksātās summas	26,353	28,451	30,744	32,730	35,198	36,654	37,713	38,278	37,981	36,841	34,568	32,562	30,320

Nenomaksātās summas samazinājums sākot no 2021. gada ir saistīts ar to, ka nav prognožu EIB nākamā mandāta termiņam

ĢD: ECFIN			Gads 2014 14	Gads 2015	Gads 2016	Gads 2017	Gadi 2018-2020			KOPĀ
• Darbības apropriācijas
Budžeta pozīcijas numurs: 01 0305	Saistības	(1)	p. m.	p. m.	p. m.	p. m.	p. m.	p. m.	p. m.	p. m.
	Maksājumi	(2)	p. m.	p. m.	p. m.	p. m.	p. m.	p. m.	p. m.	p. m.
Budžeta pozīcijas numurs: 01 0306	Papildu saistības	(1.a)	-	-	-	-	+ 4	+ 32	+ 79	+ 115
	Papildmaksājumi	(2a)	-	-	-	-	+ 4	+ 32	+ 79	+ 115
Administratīvās apropriācijas, kas tiek finansētas no konkrētu programmu piešķīrumiem 15
Budžeta pozīcijas numurs		(3)
KOPĀ apropriācijas ĢD <…….>	Saistības	=1+1a +3	-	-	-	-
	Maksājumi	=2+2a +3	-	-	-	-	+ 4	+ 32	+ 79	+ 115

Budžeta ieņēmumu pozīcija	Kārtējā finanšu gadā pieejamās apropriācijas	Priekšlikuma/iniciatīvas ietekme 17
		Gads N	Gads N+1	Gads N+2	Gads N+3	Norādīt tik gadu, cik nepieciešams ietekmes ilguma atspoguļošanai (sk. 1.6. punktu)
…………. pants