PASKAIDROJUMA RAKSTS

1.PRIEKŠLIKUMA KONTEKSTS

Priekšlikuma pamatojums un mērķi

ES strādā pie tā, lai izveidotu ilgtspējīgāku pieeju migrācijas pārvaldībai gan attiecībā uz cilvēkiem, kuriem nepieciešama starptautiskā aizsardzība, gan tiem, kuri pārvietojas citu iemeslu dēļ. Šīs pieejas mērķis ir novērst neatbilstīgu un bīstamu pārvietošanos, sagraut kontrabandistu peļņas gūšanas modeli un panākt, ka tie, kuriem vajadzīga aizsardzība, var droši un likumīgi ieceļot ES. Aizsardzība attiecīgajā reģionā un pārmitināšana no turienes uz ES būtu vēlamais nākotnes modelis, kas vislabāk kalpotu bēgļu interesēm un vislabāk nodrošinātu viņu drošību.

Tomēr vidējā termiņā un īstermiņā cilvēki, visticamāk, turpinās plūst virzienā uz ES ārējām robežām. Tie, kuri nepieprasa starptautisko aizsardzību, būtu jāatgriež. Attiecībā uz tiem, kuri pieprasa patvērumu, šie pieprasījumi būtu jāapstrādā efektīvi, un viņiem būtu jānodrošina pienācīga uzņemšanas infrastruktūra un atbalsts dalībvalstī, kas ir atbildīga par viņu pieteikumu izskatīšanu, tikmēr, kamēr norisinās šis process, un pēc tam, ja tiek konstatēts, ka pieprasījums ir pamatots.

Pēdējā laika pieredze liecina, ka cilvēku nekontrolēta ierašanās milzīgā skaitā ir radījusi dalībvalstu patvēruma sistēmu pārmērīgu noslodzi, un tas ir novedis pie tā, ka noteikumi aizvien biežāk netiek ievēroti. Tagad ir sākts šo problēmu risināt, lai atgūtu kontroli pār šo situāciju. Tiek piemēroti pastāvošie noteikumi par Šengenas robežu pārvaldību un patvērumu, kā arī tiek intensificēta sadarbība ar svarīgākajām trešām valstīm, jo īpaši ar Turciju. Tomēr šī situācija ir atsegusi pamatīgākus trūkumus mūsu patvēruma noteikumu sistēmā, kuri grauj minēto noteikumu efektivitāti un neļauj nodrošināt atbildības ilgtspējīgu sadali. Šie trūkumi ir jānovērš.

Komisija 2016. gada 6. aprīlī paziņojumā “Ceļā uz kopējās Eiropas patvēruma sistēmas reformu un labākām iespējām likumīgai nokļūšanai Eiropā” noteica savas prioritātes, kā uzlabot kopējo Eiropas patvēruma sistēmu (KEPS). 1 Komisija paziņoja, ka tā pakāpeniski strādās pie pastāvošā Savienības patvēruma regulējuma reformēšanas ar šādiem mērķiem: izveidot ilgtspējīgu un taisnīgu sistēmu, saskaņā ar kuru nosaka par patvēruma pieteikuma izskatīšanu atbildīgo dalībvalsti, nostiprināt Eurodac sistēmu, panākt patvēruma sistēmas lielāku konverģenci, novērst sekundārās kustības un piešķirt plašākas pilnvaras Eiropas Patvēruma atbalsta birojam (EPAB). Reformas nepieciešamība ir vispārēji atzīta, tostarp no Eiropas Parlamenta 2 un Eiropadomes puses. 3

Šis priekšlikums reformēt Dublinas III regulu ietilpst KEPS pirmajā vērienīgās reformas tiesību aktu priekšlikumu paketē. Šajā pirmajā paketē ir arī priekšlikums par pārstrādātu Eurodac regulu un priekšlikums par Eiropas Savienības Patvēruma aģentūras izveidi. Eurodac priekšlikumā ir ietvertas izmaiņas, kas vajadzīgas, lai sistēmu pielāgotu ierosinātajiem Dublinas regulas noteikumiem, ievērojot pamatmērķi, proti, palīdzēt īstenot Dublinas regulu. Eurodac turklāt kļūs par datubāzi, kuru izmantos arī citiem imigrācijas jomas mērķiem, piemēram, atgriešanas veicināšanai un neatbilstīgās migrācijas apkarošanai.

Priekšlikuma par Eiropas Savienības Patvēruma aģentūru mērķis ir uzlabot KEPS īstenošanu un darbību, par pamatu ņemot darbu, ko veic Eiropas Patvēruma atbalsta birojs, un to pārveidojot par aģentūru, kura atbildētu par KEPS darbības sekmēšanu, konverģences nodrošināšanu attiecībā uz to, kā Savienībā tiek izskatīti starptautiskās aizsardzības pieteikumi, un Savienības tiesību aktu praktiskās un tehniskās piemērošanas pārraudzību.

Otrajā posmā sekos tiesību aktu priekšlikumi par patvēruma procedūru direktīvas un kvalificēšanās direktīvas reformu un par uzņemšanas apstākļu direktīvu, tādējādi mērķis ir nodrošināt visu ES patvēruma sistēmas daļu pilnīgu reformu, tostarp nolūkā novērst Dublinas mehānisma darbības traucējumus, ko rada ļaunprātīga izmantošana un izdevīgāko patvēruma noteikumu meklēšana no starptautiskās aizsardzības pieteikuma iesniedzēju un saņēmēju puses. Konkrētāk, patvēruma procedūras būs jāpaātrina un tām būs jākļūst līdzīgākām, būs vajadzīgi vienotāki noteikumi par procedūrām un tiesībām, kas attiecas uz starptautiskās aizsardzības saņēmējiem, un būs jāpielāgo uzņemšanas apstākļi, lai pēc iespējas palielinātu saskaņotību dalībvalstu vidū.

Kā minēts 6. aprīļa paziņojumā, migrācijas un bēgļu krīze atsedza būtiskas strukturālās un īstenošanas nepilnības un trūkumus Eiropas patvēruma sistēmā un jo īpaši Dublinas noteikumos. Pašreizējā Dublinas sistēma nebija izstrādāta tā, lai nodrošinātu, ka atbildība par pieteikuma iesniedzējiem visā Savienībā tiek sadalīta ilgtspējīgi. Tā rezultātā radās situācijas, ka nedaudzām dalībvalstīm bija jātiek galā ar Savienībā ierodošos patvēruma meklētāju lielāko daļu, kas pārslogoja to patvēruma sistēmu jaudas un noveda pie zināmas ES noteikumu neievērošanas. Turklāt Dublinas sistēmas efektivitāti grauj sarežģītie un apstrīdamie noteikumi par atbildīgās valsts noteikšanu, kā arī ilgās procedūras. Tas jo īpaši attiecas uz pašreizējiem noteikumiem, kas paredz, ka pēc noteikta laika atbildība pāriet no vienas dalībvalsts uz citu. Turklāt pieteikuma iesniedzēji pašreizējo sistēmu bieži izmanto ļaunprātīgi, jo nav skaidru noteikumu par pieteikuma iesniedzēju pienākumiem un par to nepildīšanas sekām.

Dublinas regulas mērķi paliek tie paši – nodrošināt patvēruma procedūru ātru pieejamību pieteikuma iesniedzējiem un pieteikuma izskatīšanu pēc būtības vienā konkrēti noteiktā dalībvalstī. Tomēr ir skaidrs, ka Dublinas sistēma ir jāreformē, gan lai to vienkāršotu un palielinātu tās praktisko efektivitāti, gan lai tā spētu tikt galā ar situācijām, kad dalībvalstu patvēruma sistēmas ir nesamērīgi noslogotas.

Šis priekšlikums ir pārstrādāta redakcija Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (ES) Nr. 604/2013 (2013. gada 26. jūnijs), ar ko paredz kritērijus un mehānismus, lai noteiktu dalībvalsti, kura ir atbildīga par trešās valsts valstspiederīgā vai bezvalstnieka starptautiskās aizsardzības pieteikuma izskatīšanu, kas iesniegts kādā no dalībvalstīm (“Dublinas III regula”).

Konkrētāk, šā priekšlikuma mērķi ir šādi:

palielināt sistēmas spēju efektīvi un lietderīgi noteikt vienu dalībvalsti, kura ir atbildīga par starptautiskās aizsardzības pieteikuma izskatīšanu. Konkrēti, ir paredzēts svītrot noteikumus par atbildības izbeigšanos un ievērojami saīsināt termiņus, kas piemērojami pieprasījumu nosūtīšanai, atbilžu saņemšanai un pārsūtīšanas veikšanai no vienas dalībvalsts uz citu;

nodrošināt atbildības taisnīgu sadali dalībvalstu vidū, pašreizējo sistēmu papildinot ar korektīvu sadales mehānismu. Šis mehānisms tiktu automātiski iedarbināts gadījumos, kad dalībvalstīm būtu jātiek galā ar nesamērīgi lielu patvēruma meklētāju skaitu;

atturēt no ļaunprātīgas izmantošanas un novērst pieteikuma iesniedzēju sekundārās kustības ES, jo īpaši paredzot skaidru pieteikuma iesniedzēja pienākumu pietiekties pirmās ieceļošanas dalībvalstī un palikt dalībvalstī, kas noteikta par atbildīgo. Tas nozīmē, ka ir vajadzīgas arī samērīgas procesuālās un materiālās sekas gadījumā, ja pienākumi netiek pildīti.

Mērķtiecīgās apspriedēs ar Eiropas Parlamentu un dalībvalstīm (tostarp uz 6. aprīļa paziņojuma pamata), kā arī ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Augsto komisāru bēgļu jautājumos (UNCHR) un pilsonisko sabiedrību, apstiprinājās, ka pastāv atšķirīgi viedokļi par to, kā un cik plaši būtu jāreformē Dublinas regula 4 . Ņemot to vērā, Komisija rūpīgi izvērtēja izvirzītos argumentus. Tā nonāca pie secinājuma, ka būtu jāsaglabā pašreizējie Dublinas sistēmas kritēriji, bet tie būtu jāpapildina ar korektīvu sadales mehānismu, kas palīdzētu nesamērīgi noslogotajām dalībvalstīm. Jaunajā Dublinas shēmā tiks izmantota arī Eiropas atsauces sistēma, kas būs spēkā no īstenošanas sākuma, un korektīvais solidaritātes mehānisms, kas tiks automātiski iedarbināts, kolīdz kāda dalībvalsts būs nesamērīgi noslogota.

Līdztekus tiek ieviestas vairākas citas būtiskas izmaiņas ar mērķi atturēt no ļaunprātīgas izmantošanas un novērst pieteikuma iesniedzēju sekundārās kustības ES.

Saskanība ar pašreizējiem noteikumiem konkrētajā politikas jomā

Dublinas sistēma ir kopējās Eiropas patvēruma sistēmas stūrakmens – tā ir paredzēta, lai noteiktu, kura dalībvalsts ir atbildīga par patvēruma pieteikumu. Tās darbības pamatā ir patvēruma jomas juridiskie un politikas instrumenti, jo īpaši attiecībā uz patvēruma procedūrām, standartiem, kuriem personām ir jāatbilst, lai kvalificētos uz starptautisko aizsardzību, uzņemšanas apstākļiem, kā arī pārcelšanu un pārmitināšanu.

Virzību bremzē tas, ka patvēruma jomā ES tiesību aktu īstenošanas rezultāti ir vāji. Tāpēc prioritāte ir ES tiesību aktu pilnīga un ātra īstenošana dalībvalstīs. Pēdējos gados Komisija cita starpā ir strādājusi kopā ar Grieķijas iestādēm, lai prioritārā kārtā panāktu situācijas normalizēšanos, ņemot vērā, ka pārsūtīšana saskaņā ar Dublinas regulu 2010. gadā tika apturēta. Tālab Komisija Grieķijai 2016. gada 10. februārī adresēja ieteikumu 5 , kurā minēti neatliekamie pasākumi, kas Grieķijai būtu jāveic noūkā atsākt Dublinas regulā paredzēto pārsūtīšanu.

Šis priekšlikums iekļaujas paketē, kurā ir priekšlikumi par citu Dublinas sistēmas elementu reformēšanu, un tādējādi tiks nodrošināta noteikumu savstarpējā atbilstība šajā politikas jomā. Priekšlikumā par Eurodac regulas reformu ir ietvertas izmaiņas, kas nepieciešamas, lai atspoguļotu Dublinas regulā ierosinātās izmaiņas un palīdzētu labāk kontrolēt neatbilstīgo migrāciju. Papildus Komisija ierosina izveidot Eiropas Savienības patvēruma aģentūru, kas atbalstītu kopējās Eiropas patvēruma sistēmas, tostarp Dublinas pārskatītā mehānisma, darbību.

Reaģējot uz krīzes situāciju Grieķijā un Itālijā, Padome 2015. gada septembrī pieņēma divus pārcelšanas lēmumus 6 , kuri tiks piemēroti līdz 2017. gada septembrim. Tā bija konkrēto apstākļu noteikta, pagaidu un ārkārtas reakcija uz situāciju šajās divās dalībvalstīs, kuras saskārās ar nepieredzēti lielām migrantu plūsmām un kurām vajadzēja daļēji atvieglot slogu – atbildību par atsevišķiem patvēruma pieprasītājiem no Itālijas un Grieķijas pārcelt uz citām dalībvalstīm. Komisija ir sagatavojusi divus ziņojumus par šo lēmumu īstenošanu 7 .

Lai rastu strukturālu risinājumu šādām krīzes situācijām, Komisija 2015. gada septembrī ierosināja krīzes pārcelšanas mehānismu 8 . Bija ierosināts, ka pārcelšanu organizētu, pamatojoties uz deleģēto aktu, kurā būtu noteikts arī pārceļamo personu skaits. Savukārt šajā priekšlikumā ir ierosināts korektīvs sadales mehānisms, kuru iedarbina automātiski. Tādējādi tam ir līdzīgs mērķis kā Komisijas 2015. gada priekšlikumam, un atkarībā no tā, kādi būs šā priekšlikuma diskusiju rezultāti, Komisija varētu apsvērt septembra priekšlikuma atsaukšanu.

Šajā priekšlikumā ir paredzēti arī jauni noteikumi par to, kā noteikt dalībvalsti, kura atbild par nepavadīta nepilngadīgā iesniegta pieteikuma izskatīšanu, proti, ja nav nevienas personas, ar ko ir ģimenes attiecības, atbildīga būs pirmo pieteikumu saņēmusī dalībvalsts, izņemot, ja tas nav nepilngadīgā interesēs. Šī norma dos iespēju ātri noteikt atbildīgo dalībvalsti un tādējādi nodrošināt procedūras ātru pieejamību šai neaizsargātajai pieteikuma iesniedzēju grupai, cita starpā ņemot vērā arī termiņu ierosināto saīsināšanu. Tā kā šī norma atšķiras no pieejas, ko Komisija ierosināja 2014. gada jūnijā 9 , Komisija plāno atsaukt minēto priekšlikumu, par kuru līdz šim nav izdevies panākt vienošanos.

Saskanība ar citām Savienības politikas jomām

Šis priekšlikums saskan ar vispārīgo ilgtermiņa politiku, kas vērsta uz migrācijas labāku pārvaldību un ir noteikta Komisijas pieņemtajā “Eiropas programmā migrācijas jomā” 10 , kurā Komisijas priekšsēdētāja Junkera politikas pamatnostādnes izvērstas uz četriem pīlāriem balstītu savstarpēji pastiprinošu iniciatīvu kopumā. Šie pīlāri ir neatbilstīgas migrācijas stimulu samazināšana, ārējo robežu drošības garantēšana un dzīvību glābšana, spēcīga patvēruma politika un jauna likumīgās migrācijas politika. Ar šo priekšlikumu tiek turpināts īstenot Eiropas programmu migrācijas jomā, konkrētāk, mērķi stiprināt Savienības patvēruma politiku, un tas būtu jāskata kā daļa no ES līmeņa vispārīgās politikas, kas vērsta uz stabilas un efektīvas sistēmas izveidi ilgtspējīgai migrācijas pārvaldībai, kura būtu taisnīga gan pret uzņemošajām kopienām un ES pilsoņiem, gan pret attiecīgajiem trešo valstu valstspiederīgajiem un izcelsmes un tranzīta valstīm.

2.JURIDISKAIS PAMATS, SUBSIDIARITĀTE UN PROPORCIONALITĀTE

Juridiskais pamats

Šis priekšlikums paredz pārstrādāt Regulu (ES) Nr. 604/2013, tāpēc tas būtu jāpieņem, balstoties uz to pašu juridisko pamatu, tas ir, LESD 78. panta otrās daļas e) apakšpunktu, un saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru.

Valstu atšķirīgās nostājas

Apvienotajai Karalistei un Īrijai Regula 604/2013 ir saistoša, jo tās bija paziņojušas par vēlmi piedalīties minētās regulas pieņemšanā un piemērošanā, pamatojoties uz Protokolu par Apvienotās Karalistes un Īrijas nostāju saistībā ar brīvības, drošības un tiesiskuma telpu, kas pievienots LES un LESD.

Saskaņā ar minēto protokolu Apvienotā Karaliste un Īrija var nolemt piedalīties šā priekšlikuma pieņemšanā. Šāda iespēja tām pastāv arī pēc priekšlikuma pieņemšanas.

Saskaņā ar Protokolu par Dānijas nostāju, kas pievienots LES un LESD, Dānija nepiedalās atbilstoši LESD V sadaļai ierosināto pasākumu pieņemšanā Padomē (izņemot “pasākum[us], kas nosaka, kuru trešo valstu pilsoņiem vajadzīgas vīzas, šķērsojot dalībvalstu ārējās robežas, vai pasākumiem, kas attiecas uz vīzu formu vienādību”). Tomēr, tā kā Dānija piemēro pašreizējo Dublinas regulu, pamatojoties uz starptautisko nolīgumu, ko tā 2006. gadā noslēdza ar EK 11 , tai saskaņā ar minētā nolīguma 3. pantu jāpaziņo Komisijai savs lēmums par to, vai tā īstenos grozītās regulas saturu.

Apvienotās Karalistes, Īrijas un Dānijas dalība kārtībā, kas noteikta šajā priekšlikumā par Regulas (ES) Nr. 604/2013 pārstrādāšanu, tiks noteikta sarunās saskaņā ar minētajiem protokoliem. Konkrēti, minētie protokoli Apvienotajai Karalistei un Īrijai paredz iespēju, bet ne prasību piedalīties brīvības, drošības un tiesiskuma jomas iniciatīvās, tomēr vienlaikus tām ir jārespektē to darbība.

Priekšlikuma ietekme uz trešām valstīm, kas asociētas Dublinas sistēmā

Paralēli vairāku trešo valstu asociēšanai Šengenas acquis Savienība ir noslēgusi vairākus nolīgumus, ar kuriem šīs valstis asociē arī Dublinas/Eurodac acquis:

– nolīgumu, ar kuru asociē Islandi un Norvēģiju (noslēgts 2001. gadā);

– nolīgumu, ar kuru asociē Šveici (noslēgts 2008. gada 28. februārī);

– protokolu, ar kuru asociē Lihtenšteinu (noslēgts 2011. gada 7. martā).

Lai noteiktu tiesības un pienākumus starp iepriekšminētajām asociētajām valstīm un Dāniju, kura, kā paskaidrots iepriekš, ar starptautisku nolīgumu ir asociēta Dublinas/Eurodac acquis, Savienība un asociētās valstis ir noslēgušas vēl divus instrumentus 12 .

Saskaņā ar trim minētajiem nolīgumiem asociētās valstis bez izņēmumiem akceptē Dublinas/Eurodac acquis un izmaiņas tajā. Tās nepiedalās to tiesību aktu pieņemšanā, ar kuriem groza vai papildina Dublinas acquis (tostarp šā priekšlikuma pieņemšanā), bet tām noteiktā termiņā jāziņo Komisijai par lēmumu akceptēt vai neakceptēt attiecīgā tiesību akta saturu, ko apstiprinājuši Eiropas Parlaments un Padome. Ja Norvēģija, Islande, Šveice vai Lihtenšteina neakceptē tiesību aktu, ar kuru groza vai papildina Dublinas/Eurodac acquis, attiecīgos nolīgumus izbeidz, ja vien ar nolīgumiem izveidotā apvienotā/jauktā komiteja vienprātīgi nelemj citādi.

Subsidiaritāte

LESD V sadaļā “Brīvības, drošības un tiesiskuma telpa” dažas pilnvaras šajos jautājumos ir piešķirtas Eiropas Savienībai. Šīs pilnvaras ir jāīsteno saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantu, proti, tikai tad, ja dalībvalstis nevar pietiekami labi īstenot paredzētās darbības mērķus, un tāpēc ierosinātās darbības mēroga vai seku dēļ tie ir labāk sasniedzami Eiropas Savienības līmenī.

Ar šo priekšlikumu tiek racionalizēti pašreizējie Dublinas regulas noteikumi, un tie tiek papildināti ar jaunu, korektīvu sadales mehānismu, ar ko tiek ieviesta sistēma, kā risināt situācijas, kad dalībvalstu patvēruma sistēmas ir nesamērīgi noslogotas.

Mērķis ir panākt taisnīgu atbildības sadali starp dalībvalstīm, mazinot slogu tām dalībvalstīm, kas ir nesamērīgi noslogotas, un pārdalot to starp pārējām dalībvalstīm. Tādējādi rīcībai jau pēc definīcijas jābūt ES līmenī. Papildus tam priekšlikuma mērķis ir nodrošināt Dublinas sistēmas pareizu piemērošanu krīzes apstākļos un novērst trešo valstu valstspiederīgo sekundārās kustības starp dalībvalstīm, un šie pēc būtības ir pārrobežu jautājumi. Ir skaidrs, ka dalībvalstu individuāla rīcība nevar nodrošināt pienācīgu risinājumu, jo kopīgai problēmai nepieciešama kopīga ES līmeņa pieeja.

Proporcionalitāte

Attiecībā uz Dublinas regulas noteikumu racionalizēšanu ierosinātās izmaiņas ir tikai tādā apmērā, kāds nepieciešams, lai sistēma spētu darboties efektīvi – lai starptautiskās aizsardzības pieteikuma iesniedzējiem būtu ātrāk pieejama šā statusa piešķiršanas procedūra un dalībvalstu pārvaldes iestādes spētu piemērot šo sistēmu.

Attiecībā uz jauna, korektīva sadales mehānisma ieviešanu jāatzīmē, ka Regulā (ES) Nr. 604/2013 tās pašreizējā veidolā nav paredzēti instrumenti, kas dotu iespēju pienācīgi reaģēt uz situācijām, kad dalībvalstu patvēruma sistēmas ir nesamērīgi noslogotas. Šajā priekšlikumā paredzētie noteikumi par korektīvo sadales mehānismu ir vērsti uz šā trūkuma novēršanu. Šajos noteikumos ir paredzēti vienīgi tie pasākumi, kas vajadzīgi, lai sasniegtu mērķi rast šai situācijai efektīvu risinājumu.

Instrumenta izvēle

Tā kā pašreizējais Dublinas mehānisms tika izveidots ar regulu, tāds pats juridiskais instruments tiek izmantots mehānisma racionalizēšanai un tā papildināšanai ar korektīvo sadales mehānismu.

3.EX POST IZVĒRTĒJUMU, APSPRIEŠANĀS AR IEINTERESĒTAJĀM PERSONĀM UN IETEKMES NOVĒRTĒJUMU REZULTĀTI

Ex post izvērtējumi/spēkā esošo tiesību aktu atbilstības pārbaude

Eiropas programmā migrācijas jomā Komisija mudināja dalībvalstis pilnībā īstenot Dublinas III regulu un ES spēkā esošo patvēruma acquis, bet līdztekus paziņoja, ka 2016. gadā novērtēs un, iespējams, pārskatīs šo regulu. Ievērojot šo apņemšanos, Komisija Dublinas sistēmas izvērtējumam pasūtīja ārējus pētījumus. 13 Izvērtējumā tika novērtēta Dublinas III regulas efektivitāte, lietderība, atbilstība, konsekvence un ES pievienotā vērtība. Tika izvērtēts, kādā mērā regula ir sasniegusi tās mērķus un apmierinājusi ES politikas vajadzības un konkrēto ieinteresēto personu vajadzības. 14 Izvērtējumā tika ietverts padziļināts pētījums par Dublinas III regulas praktisko īstenošanu dalībvalstīs. 15 Turpmāk sniegti galvenie konstatējumi.

3.1. Dublinas III regulas atbilstība mērķiem

Dublinas sistēma ir ES patvēruma acquis stūrakmens, un tās mērķi joprojām ir aktuāli. Tikmēr, kamēr Savienībā pastāvēs atsevišķas valstu patvēruma sistēmas, ir vajadzīgs ES instruments, ar kuru paredz kritērijus un mehānismus, ar ko nosaka dalībvalsti, kas ir atbildīga par pieteikuma izskatīšanu. Pretējā gadījumā dalībvalstīm būtu jāizmanto ad hoc vienošanās, kā pirms Dublinas sistēmas ieviešanas, un tas ļoti apgrūtinātu atbildības noteikšanu starp dalībvalstīm. Izvērtējumā tika secināts, ka nekāds valstu vai divpusējs instruments nespētu nodrošināt tādu pašu kopējo ietekmi, un tādējādi varētu rasties situācija, ka netiek izskatīti starptautiskās aizsardzības pieteikumi, kas nav vienas konkrētas valsts piekritībā. Par regulas faktisko ietekmi tika pausti neviennozīmīgi viedokļi. Šai regulai būtu jānodrošina patvēruma procedūru ātra pieejamība pieteikuma iesniedzējiem un ilgtermiņā jānoved pie stratēģijas, kas novērstu vairākkārtējus pieteikumus. Tas sekmētu patvēruma sistēmas efektivitāti, jo tiktu novērsta tās ļaunprātīga izmantošana un samazinātos kopējās izmaksas.

3.2. Regulas īstenošana

Vispārīgs vērtējums

Izvērtējumā tika konstatēts, ka nopietnākā problēma ir tā, ka regula dalībvalstīs netiek īstenota konsekventi un pareizi. Turklāt tika secināts, ka Dublinas III regulas struktūrā ir vairāki trūkumi, kas apgrūtina tās galveno mērķu sasniegšanu. Dublinas III regulā paredzēto kritēriju hierarhija neņem vērā dalībvalstu spējas un nav vērsta uz veikuma sabalansēšanu. Atbildības noteikšanas metode aizkavē piekļuvi patvēruma procedūrai. Pašreizējā sistēmā pieteikuma iesniedzējiem var nākties gaidīt līdz pat 10 mēnešus (atpakaļuzņemšanas pieprasījumu gadījumā) vai 11 mēnešus (uzņemšanas pieprasījumu gadījumā), līdz tiek sākta starptautiskās aizsardzības pieprasījuma izskatīšanas procedūra. Tas liedz sasniegt Dublinas regulas mērķi nodrošināt pieteikuma iesniedzējiem ātru patvēruma procedūras pieejamību.

Tāpat ir kļuvis acīm redzams, ka Dublinas III regula nav piemērota nesamērīgas noslodzes situācijām. Tai nav mērķa nodrošināt atbildības taisnīgu sadali, lai novērstu pieteikuma iesniedzēju nelīdzsvaroto sadalījumu starp dalībvalstīm. Atsevišķās dalībvalstīs šo faktoru izpausmes ir bijušas īpaši spilgtas – šajās dalībvalstīs regulas piemērošana pašreizējos apstākļos ir bijusi apgrūtināta, jo patvēruma meklētāji ne vienmēr tiek reģistrēti, procedūras aizkavējas un iekšējā kapacitāte ir nepietiekama lietu laicīgai izskatīšanai.

Procesuālās garantijas un aizsardzības pasākumi

Informācija, kuru pieteikuma iesniedzējam sniedz par Dublinas procedūru, dalībvalstīs ievērojami atšķiras. Aptuveni puse no apsekotajām dalībvalstīm atzina, ka sniegtā informācija ir “vispārīga informācija”, kas, iespējams, ir par maz, ņemot vērā 4. panta 1. punkta prasības. Turklāt apkopotie dati vedina domāt, ka nedaudzās dalībvalstīs informācija netiek sniegta vispār vai, ja tiek sniegta, tā šķiet novecojusi.

Personiskās sarunas rīkošana gandrīz visās dalībvalstīs pieder pie atbildības noteikšanas standartprakses, taču kapacitātes trūkums dažās no pārmērīgi noslogotajām valstīm liedz iestādēm sistemātiski rīkot šīs sarunas. Ja saruna tiek izlaista, pieteikuma iesniedzējam parasti tiek ļauts informāciju iesniegt citā formā. Daudzas dalībvalstis atzina, ka cilvēku lielā pieplūduma dēļ sarunu rīkošana ievērojami aizkavējas.

Bērna interešu jēdziens tiek interpretēts dažādi. Dažos gadījumos tas dalībvalstu vidū ir radījis komunikācijas problēmas un neuzticēšanos. Turklāt ir konstatētas praktiskas problēmas nepilngadīgās personas pārstāvja iecelšanas procesā, īpaši tagadējā cilvēku lielā pieplūduma dēļ. Tomēr tas rada plašākas problēmas pašai patvēruma procedūrai.

Atbildīgās dalībvalsts noteikšanas kritēriji un pierādījumi

Kritēriji, kuri ir visbiežāk tikuši piemēroti kā pamats pārcelšanai, ir tie, kas attiecas uz dokumentiem un ieceļošanu (12. un 13. pants), tādējādi liela daļa atbildības tiek uzlikta dalībvalstīm, kuras atrodas pie ārējās robežas. Rezultātā pieteikuma iesniedzēji izvairās no pirkstu nospiedumu noņemšanas, un tas izraisa sekundārās kustības.

Vairākas dalībvalstis norādīja, ka uzņemošās valsts iestāžu interpretācija par to, kas ir pieņemami pierādījumi, uzliek nesamērīgu slogu nosūtošajai valstij. Gandrīz visas dalībvalstis kā pierādījumus pieņem Eurodac un Vīzu informācijas sistēmas (VIS) datus, un tie ir atbildības noteikšanā visbiežāk izmantotie pierādījumi. Sarunās iegūtie dati parasti netiek uzskatīti par pietiekamiem pierādījumiem. Diskrecionārās klauzulas un noteikumi par apgādājamajām personām (16. un 17. pants), kas skar humānos apsvērumus, ir lietoti reti, izņemot ļoti nedaudzas dalībvalstis.

Kritēriji attiecībā uz ģimenes saitēm ir izmantoti vēl retāk, galvenokārt tāpēc, ka ir grūti atrast ģimenes locekļus vai iegūt pierādījumus par ģimenes saitēm. Dalībvalstīs ir ļoti atšķirīga attieksme attiecībā uz to, kādi pierādījumi ir pieņemami šo kritēriju vajadzībām, taču galvenā prasība parasti ir uzrādīt dokumentārus pierādījumus (piemēram, dzimšanas vai laulības apliecību), kas patvēruma pieteikuma iesniedzējam bieži izrādās grūti izdarāms. Ievērojamās atšķirības attiecībā uz pieņemamiem ģimenes saišu pierādījumiem apgrūtina atbildības noteikšanu un tādējādi paildzina procedūras. Šis varētu būt viens no faktoriem, kas veicina sekundārās kustības, proti, pieteikuma iesniedzēji cenšas braukt tālāk.

Uzņemšanas un atpakaļuzņemšanas procedūras

Atpakaļuzņemšanas pieprasījumu bija ievērojami vairāk nekā uzņemšanas pieprasījumu. 2008.–2014. gadā 72 % no visiem izejošajiem pieprasījumiem saskaņā ar Dublinas regulu bija atpakaļuzņemšanas pieprasījumi un attiecīgi 28 % – izejošie uzņemšanas pieprasījumi. Līdzīgi 74 % no visiem ienākošajiem pieprasījumiem saskaņā ar Dublinas regulu bija atpakaļuzņemšanas pieprasījumi un attiecīgi 26 % – ienākošie uzņemšanas pieprasījumi. Visas dalībvalstis pārsvarā ievēroja termiņus, kas noteikti šo pieprasījumu iesniegšanai un atbildēšanai uz tiem, taču migrantu lielais pieplūdums izraisīja patvēruma iestāžu aizvien lielāku noslogotību, kas dažās dalībvalstīs paildzināja atbildes sniegšanai vajadzīgo laiku. Tā rezultātā palielinājās arī nepilnīgo pieprasījumu skaits, kas var izraisīt noraidījumus un strīdus. Tas ietekmēja arī praksi pieprasījumus “akceptēt pēc noklusējuma” – dažas valstis speciāli neatbildēja uz pieprasījumiem noteiktajā termiņā, kas tām bija veids, kā tikt galā ar daudzajām lietām.

2014. gadā kopējais uzņemšanas un atpakaļuzņemšanas pieprasījumu skaits bija 84 586, kas atbilst 13 % no visiem ES iesniegtajiem patvēruma pieteikumiem un nozīmē samazinājumu salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem. Saņemošās dalībvalstis noraidīja 33 % no visiem pieprasījumiem, kas varētu liecināt par to, ka kopš Dublinas III regulas stāšanās spēkā dalībvalstīm ir kļuvis grūtāk panākt konsensu par atbildību. 2014. gadā tikai aptuveni ceturtajai daļai no visiem akceptētajiem uzņemšanas un atpakaļuzņemšanas pieprasījumiem sekoja faktiska pārsūtīšana. Šis zemais rādītājs liecina, ka Dublinas III regulas praktiskajā īstenošanā ir problēmas. Tomēr daļēji šī situācija varētu būt skaidrojama arī ar pārsūtīšanas aizkavēšanos, kas izvērtējumā izmantotajos gada datos neuzrādītos. Vēl viens pārsūtīšanu zemā rādītāja iemesls, kā apliecināja daudzas dalībvalstis, ir lielais bēgšanas gadījumu skaits Dublinas procedūru laikā, kas izraisa atbildības pāreju no vienas dalībvalsts uz citu.

Pārsūtīšanu īstenošana

Pārsūtīšanu īstenošanas laiki bija ļoti dažādi. Pārsūtīšanas efektivitāte ir atkarīga no vairākiem faktoriem: par pārsūtīšanu atbildīgo struktūrvienību kapacitātes un resursiem, tā, ka par organizēšanu atbild atsevišķa iestāde, lietu skaita, pieteikuma iesniedzēja gatavības sadarboties un tā, vai ir zināma viņa atrašanās vieta. Tika atzīts, ka viens no kavēšanās iemesliem bija termiņu pagarināšana saskaņā ar 29. panta 2. punktu. Divdesmit dalībvalstis norādīja, ka galvenais aizkavēšanās iemesls ir pieteikuma iesniedzēju bēgšana, kas ļauj pārsūtīšanas termiņu pagarināt līdz 18 mēnešiem. No 31 valsts 21 atzina, ka bieži izmanto aizturēšanu, bet tās izmantojums ievērojami atšķiras atkarībā no procedūras posma – dažas iestādes aizturēšanu izmanto jau no Dublinas procedūras sākuma, savukārt citas tikai tad, kad atbildīgā dalībvalsts ir akceptējusi pārsūtīšanas pieprasījumu. Šī atšķirīgā prakse rada juridisko nenoteiktību, kā arī praktiskas problēmas. Savukārt 13 dalībvalstis norādīja, ka pārsūtīšana, vispārīgi vērtējot, nav efektīva, jo pēc pārsūtīšanas izpildes “bieži” esot vērojamas sekundārās kustības.

Pārsūdzības

Visās dalībvalstīs attiecībā uz pārsūtīšanas lēmumiem ir pieejami tiesiskās aizsardzības līdzekļi. Dalībvalstis dod priekšroku pārsūdzībām tiesā, visbiežāk administratīvajā tiesā. Attiecībā uz pārsūdzībām visas dalībvalstis ir noteikušas termiņus, kuros pieteikuma iesniedzēji var izmantot savas tiesības uz efektīvu tiesisko aizsardzību, taču interpretācija par to, kas uzskatāms par “saprātīgu termiņu”, ir ļoti atšķirīga – no trim līdz 60 dienām. Ja lieta tiek pārsūdzēta, dažas dalībvalstis automātiski aptur pārsūtīšanu, savukārt citas piemēro 27. panta 3. punkta c) apakšpunktu – tādā gadījumā apturēšana jāpieprasa pieteikuma iesniedzējam.

Administratīvā sadarbība

Visas dalībvalstis norādīja, ka informācijas apmaiņai bieži izmanto drošo elektronisko tīklu DubliNet un neformālie informācijas kanāli tiek izmantoti tikai ārkārtas apstākļos. Lai sekmētu Dublinas III regulas efektīvu piemērošanu, daudzas dalībvalstis ir noteikušas administratīvos pasākumus, kas minēti 36. pantā. Tomēr līdz šim neviena dalībvalsts nav izmantojusi 37. pantā paredzēto samierināšanas procedūru, un strīdi tiek izšķirti neformāli.

Agrīnās brīdināšanas un sagatavotības mehānisms

Agrīnās brīdināšanas un sagatavotības mehānisms līdz šim nav ticis izmantots. Dažas dalībvalstis apgalvoja, ka nav bijuši izpildīti mehānisma iedarbināšanas nosacījumi, bet citas norādīja, ka ir grūti panākt politisko vienošanos par mehānisma iedarbināšanu, ja nav skaidru kritēriju un rādītāju, ar kuriem raksturot noslogotību. Turklāt tika pausts uzskats, ka šī procedūra ir ilga un sarežģīta. Bez tam noslogotību mazināt palīdzēja alternatīvi atbalsta mehānismi, kas, iespējams, novērsa mehānisma iedarbināšanas nepieciešamību. Kā piemērs atbalstam, kas novērsa mehānisma izmantošanas nepieciešamību, tika minēts Eiropas Patvēruma atbalsta birojs, kurš palīdzēja novērst vai pārvarēt krīzes starptautiskās aizsardzības jomā.

3.3. Dublinas III regulas mērķu sasniegšana

Turpmāk sniegti galvenie konstatējumi, kas izdarīti ārējā pētījumā Dublinas III regulas izvērtējuma ietvaros

Novērst, ka pieteikuma iesniedzēji iesniedz vairākus pieteikumus, un tādējādi samazināt sekundārās kustības

Neraugoties uz mērķi samazināt sekundārās kustības, pieteikumu vairākkārtēja iesniegšana joprojām ir izplatīta problēma ES. 2014. gadā 24 % pieteikuma iesniedzēju jau iepriekš bija iesnieguši pieteikumus citās dalībvalstīs, kas liecina, ka regulas ietekme šajā ziņā ir bijusi neliela vai tās nav bijis vispār. Turklāt tika apgalvots, ka tā netīši varētu pat būt veicinājusi cita veida sekundāro kustību pieaugumu, jo uzņemšanas un patvēruma sistēmu kvalitāte dalībvalstīs joprojām atšķiras un joprojām veicina sekundārās kustības.

Nodrošināt starptautiskās aizsardzības pieteikuma iesniedzēju un šīs aizsardzības saņēmēju taisnīgu sadali starp dalībvalstīm

Dublinas III regulai ir bijusi ierobežota ietekme uz pieteikuma iesniedzēju sadali ES, ņemot vērā, ka atbilstoši Dublinas procedūrām veikto pārsūtīšanu neto bilance ir tuva nullei. Ja dalībvalstis uzņem un pārsūta aptuveni līdzīgu skaitu pieteikuma iesniedzēju, ienākošie un izejošie pieprasījumi savstarpēji kompensējas, un tādējādi Dublinas III regulas ietekme pārdales ziņā ir bijusi neliela vai tās nav bijis vispār. Tas, šķiet, ir skaidrojams ar šādiem faktoriem: kritēriju hierarhija, kurā nav ņemta vērā dalībvalstu kapacitāte; nesamērīgi lielā atbildība dalībvalstīm, kas atrodas pie ārējās robežas, jo visbiežāk tiek piemērots pirmās ieceļošanas valsts kritērijs; nelielais faktisko pārsūtīšanas gadījumu skaits, kas liecina, ka pieteikuma iesniedzējiem ir iespēja iesniegt pieteikumu tur, kur tie vēlas, un tādējādi pievilcīgākajām galamērķa valstīm nākas uzņemties lielāku atbildību. Tas skaidri izriet no 2014. gada datiem – 70 % no visiem pirmreizējiem patvēruma pieteikumiem tika iesniegti vien piecās dalībvalstīs.

Panākt samērīgas izmaksas Dublinas III regulas īstenošanai izmantoto finanšu resursu un cilvēkresursu ziņā

Lēsts, ka ar Dublinas sistēmu saistīto darbību tiešās un netiešās izmaksas Eiropā 2014. gadā bija aptuveni 1 miljards euro. Ja šā mehānisma nebūtu, izmaksas ES un EEZ valstīm būtu vēl lielākas, taču izvērtējumā tika konstatēts, ka Dublinas III regula kopumā nav efektīva. Tiesiski noteiktais termiņš, kas atvēlēts pieteikuma iesniedzēju pārsūtīšanai, ir ilgs, un faktisko pārsūtīšanas gadījumu skaits ir neliels. Abi šie elementi rada būtisku finansiālo ietekmi netiešo izmaksu ziņā un ietekmē sistēmas kopējo efektivitāti. Dažās dalībvalstīs ļoti lielas izmaksas rada aizturēšana, ko izmanto cīņā pret bēgšanu. Turklāt bēgšana rada vēl citas netiešās izmaksas un samazina sistēmas efektivitāti. Noraidīto pieteikuma iesniedzēju nepārsūtīšana un neatgriešana praksē rada lielas sociālās izmaksas, kas saistītas ar neatbilstīgo migrāciju. Tiek lēsts, ka ES kā neatbilstīgie migranti joprojām varētu uzturēties līdz pat 42 % no tiem pieteikuma iesniedzējiem saskaņā ar Dublinas regulu, kuri nav tikuši faktiski pārsūtīti.

Ir liela varbūtība, ka pašreizējā sistēma arī turpmāk nebūs ilgtspējīga, ņemot vērā migrācijas spiediena turpināšanos. Tas, ka kopš 2011. gada ir faktiski apturēta pārsūtīšana uz Grieķiju atbilstoši Dublinas regulai, ir ļoti būtisks šīs sistēmas trūkums, jo īpaši ņemot vērā lielo skaitu migrantu, kuri pēdējos mēnešos ierodas Grieķijā.

3.4.Apspriešanās ar ieinteresētajām personām

Papildus ārējam izvērtējumam Komisija rīkoja mērķtiecīgu apspriešanu ar Eiropas Parlamenta Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas politisko grupu koordinatoriem, dalībvalstīm un citām ieinteresētajām personām.

Apspriešana ar Eiropas Parlamenta Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas politisko grupu koordinatoriem notika, pamatojoties uz diskusiju dokumentu un Dublinas regulas ārējā izvērtējuma provizoriskajiem rezultātiem. Kopumā tika pausts atbalsts Dublinas sistēmas pamatīgai reformēšanai un atzīts, ka pašreizējā situācija nav ilgtspējīga. Daži atbalstīja objektīvus atbildības noteikšanas kritērijus, tostarp sadales atslēgas veidolā, citi atzīmēja, ka ir svarīgi ņemt vērā pieteikuma iesniedzēja vēlmes / situācijas iezīmes, pat ja šīs pieejas objektīva un taisnīga praktiskā piemērošana būtu sarežģīta.

Apspriešana ar dalībvalstīm notika uz to pašu dokumentu pamata. Dalībvalstis piekrita, ka regula tās pašreizējā redakcijā ir pārāk sarežģīta un paredz pārāk sīku regulējumu, tāpēc iestādēm to ir grūti piemērot. Izmaiņas, kas ieviestas ar Dublinas III regulas pieņemšanu 2013. gadā, palielināja pieteikuma iesniedzēju tiesības, kuras var tikt ļaunprātīgi izmantotas, tādējādi apdraudot visu sistēmu. Kā asākā īstenošanas problēma bija minētas sekundārās kustības. Diskusijā par to, vai nepieciešams Dublinas III regulu, kas pašlaik ir vienkārši atbildības noteikšanas instruments, pārveidot par atbildības sadales instrumentu, apstiprinājās, ka pastāv divi galvenie viedokļi – dažas dalībvalstis aicināja izveidot pastāvīgu sloga sadales sistēmu, kurā izmanto sadales atslēgu, savukārt citas dalībvalstis atbalstīja pašreizējās sistēmas saglabāšanu un racionalizēšanu, tostarp attiecībā uz neatbilstīgās ieceļošanas kritēriju.

Attiecībā uz to, vai būtu jāņem vērā pieteikuma iesniedzēju vēlmes, viedokļi atšķīrās – dažas dalībvalstis norādīja, ka vēlmes nevar pilnībā ignorēt, jo tādā gadījumā sekundārās kustības būtu gandrīz neizbēgamas, bet citas dalībvalstis stingri ieteica vēlmes neņemt vērā, jo esot nepieciešami skaidri un objektīvi kritēriji un vēlmju pievienošana tiem nozīmētu, ka katrā atsevišķā gadījumā jāveic sarežģīts novērtējums. Dalībvalstis turklāt atgādināja, ka pieteikuma iesniedzēji lūdz starptautisko aizsardzību / bēg no represijām un tāpēc viņiem nevajadzētu dot pārāk lielu izvēles brīvību attiecībā uz galīgās patvēruma valsts izvēli, ņemot vērā, ka Dublinas sistēma nav paredzēta kā (ekonomiskās) migrācijas shēma.

Apspriešanās notika arī ar citām ieinteresētajām personām, piemēram, UNHCR un nevalstiskajām organizācijām, kas strādā patvēruma jomā. Tās piekrita, ka spēkā esošās Dublinas III regulas pieņemšanas argumentācijā ir būtiski trūkumi – neatbilstīgās ieceļošanas kritērijs kā kritērijs pēc noklusējuma pirmajā vietā – un ka pēdējo mēnešu reālā situācija ir parādījusi, ka vajadzīga pamatīga reforma. Kopumā uzskats bija tāds, ka nolūkā palielināt integrācijas izredzes un mazināt sekundārās kustības atbildīgās dalībvalsts noteikšanā būtu jāņem vērā pieteikuma iesniedzēja vēlmes vai situācijas iezīmes. Tajā pašā nolūkā būtu arī jāpaplašina ģimenes kritērijs. Daudzi uzsvēra, ka ir jāvirzās uz līdzvērtīgas situācijas nodrošināšanu visās dalībvalstīs, īpaši attiecībā uz uzņemšanas apstākļiem un procedūrām.

3.5.Pamattiesības

Šis priekšlikums pilnībā atbilst pamattiesībām un Savienības un starptautisko tiesību vispārējiem principiem.

Patvēruma meklētāju labāka informēšana par šīs regulas piemērošanu un šajā regulā noteiktajām tiesībām un pienākumiem dos viņiem iespēju labāk aizstāvēt savas tiesības, no vienas puses, un palīdzēs mazināt sekundāro kustību apjomu, no otras puses, jo patvēruma meklētāji būs vairāk tendēti pakļauties sistēmai. Palielināsies tiesiskās aizsardzības tiesību efektivitāte, jo būs noteikts pārsūdzības apjoms un būs paredzēts saskaņots lēmumu pieņemšanas termiņš. Turklāt pārsūdzībai automātiski būs procedūru apturoša iedarbība.

Tiks nostiprinātas tiesības uz brīvību un pārvietošanās brīvību, jo tiks saīsināts laiks, cik ilgi personu drīkst aizturēt izņēmuma gadījumos, kas paredzēti regulā, un aizturēt drīkstēs tikai tad, ja tas atbilst nepieciešamības un samērīguma principiem.

Tiks nostiprinātas tiesības uz ģimenes atkalapvienošanos, jo īpaši tādējādi, ka regulas darbības joma tiks paplašināta, iekļaujot brāļus un māsas, kā arī ģimenes, kas izveidotas tranzīta valstīs.

Tiks nostiprinātas arī nepavadīto nepilngadīgo tiesības, jo būs labāk definēts bērna interešu princips un paredzēts mehānisms, saskaņā ar kuru noteikt bērna intereses visos tajos gadījumos, kad paredzēts pārsūtīt nepilngadīgo.

4.IETEKME UZ BUDŽETU

Atbilstoši prognozēm kopējie finanšu resursi, kas nepieciešami šā priekšlikuma īstenošanas atbalstam, 2017.–2020. gadā ir EUR 1828,6 miljoni. Tas ietver pārsūtīšanas izmaksas, ko rada korektīvā sadales mehānisma iedarbināšana par labu kādai dalībvalstij, patvēruma meklētāju reģistrācijas un automātiskās sadales IT sistēmas izveide un darbība, kā arī atbalsts nepieciešamās uzņemšanas kapacitātes attīstīšanai gan attiecībā uz infrastruktūras, gan ekspluatācijas izmaksām, īpaši tajās dalībvalstīs, kurās līdz šim uzņemts tikai nedaudz patvēruma meklētāju.

Finansiālās vajadzības atbilst pašreizējai daudzgadu finanšu shēmai, bet varētu būt vajadzīgs izmantot īpašos instrumentus, kas noteikti Padomes Regulā (ES, Euratom) Nr. 1311/2013. 16

5.KONKRĒTO PRIEKŠLIKUMA NOTEIKUMU SĪKS SKAIDROJUMS

Priekšlikumā ir saglabāta saikne starp atbildību patvēruma jomā un nepieciešamību dalībvalstīm pildīt pienākumus ārējās robežas aizsardzības jomā, ievērojot izņēmumus, kas vērsti uz ģimenes vienotības un bērna interešu aizsardzību. Pašreizējie atbildības noteikšanas kritēriji būtībā ir saglabāti, taču ir ierosinātas mērķtiecīgas izmaiņas, īpaši nolūkā Dublinas sistēmā stiprināt ģimenes vienotības principu, tāpēc ir paplašināta ģimenes definīcija.

Galveno grozījumu mērķis, pirmkārt, ir uzlabot sistēmas efektivitāti, jo īpaši paredzot, ka tad, kad ir noteikta par pieteikuma izskatīšanu atbildīgā dalībvalsts, tā arī paliek par atbildīgo dalībvalsti. Otrkārt, grozījumu mērķis ir ierobežot sekundārās kustības, jo īpaši svītrojot noteikumus par atbildības pāreju no vienas dalībvalsts uz citu.

Sistēma tiek papildināta ar jaunu, korektīvu sadales mehānismu, kas balstās uz atsauces atslēgu un dod iespēju noteiktos apstākļos koriģēt sadali. Tas nozīmē, ka sistēma spēs tikt galā ar situācijām, kad dalībvalstu patvēruma sistēmas ir nesamērīgi noslogotas, nodrošinot pienācīgu atbildības sadali starp dalībvalstīm.

I. Dublinas regulas racionalizēšana un tās efektivitātes uzlabošana

Lai nodrošinātu, ka Dublinas procedūra darbojas pienācīgi un ilgtspējīgi, atbilst mērķim nodrošināt izskatīšanas procedūras ātru pieejamību un aizsargā tos, kam aizsardzība ir nepieciešama, un ka tiek novērstas sekundārās kustības, ir ierosinātas turpmāk minētās izmaiņas.

Tiek ieviests jauns pienākums – pieteikuma iesniedzējam savs pieteikums ir jāiesniedz vai nu pirmajā neatbilstīgās ieceļošanas dalībvalstī, vai, likumīgas uzturēšanās gadījumā, attiecīgajā dalībvalstī. Mērķis ir nodrošināt plūsmu pienācīgu pārvaldību, atvieglot atbildīgās dalībvalsts noteikšanu un novērst sekundārās kustības. Ar šo grozījumu tiek skaidri noteikts, ka pieteikuma iesniedzējam nav tiesību izvēlēties ne pieteikuma iesniegšanas dalībvalsti, ne par pieteikuma izskatīšanu atbildīgo dalībvalsti. Ja pieteikuma iesniedzējs neievēro šo jauno pienākumu, dalībvalstij attiecīgais pieteikums jāizskata paātrinātajā procedūrā. Turklāt pieteikuma iesniedzējam būs tiesības uz uzņemšanas materiālo apstākļu nodrošinājumu tikai tajā valstī, kurā viņam jāatrodas.

Pieteikumu saņēmušajai dalībvalstij regulā ir ieviests pienākums pirms atbildīgās dalībvalsts noteikšanas procedūras sākuma pārbaudīt, vai pieteikums nav nepieņemams, pamatojoties uz to, ka pieteikuma iesniedzējs ir ieradies no pirmās patvēruma valsts vai drošas trešās valsts. Ja tas tā ir, pieteikuma iesniedzējs tiks atgriezts uz minēto pirmo valsti vai drošo trešo valsti, un tiks uzskatīts, ka par attiecīgo pieteikumu atbildīga ir dalībvalsts, kura veica nepieņemamības pārbaudi. Pieteikumu saņēmušajai dalībvalstij turklāt jāpārbauda, vai pieteikuma iesniedzējs nenāk no drošas izcelsmes valsts un neapdraud drošību – tādā gadījumā pieteikumu saņēmusī dalībvalsts ir atbildīgā dalībvalsts, un attiecīgais pieteikums tai jāizskata paātrinātajā procedūrā.

Ar regulu tiek ieviests noteikums, ka dalībvalsts, kura izskatījusi pieteikumu kā atbildīgā dalībvalsts, paliek atbildīga arī par konkrētā pieteikuma iesniedzēja papildu paziņojumiem vai turpmākiem pieteikumiem. Ar šo noteikumu tiek nostiprināts jaunais noteikums, kas paredz, ka par pieteikuma izskatīšanu atbild tikai viena vienīga dalībvalsts un ka atbildības noteikšanas kritērijus piemēro tikai vienreiz.

Lai nodrošinātu statusa noteikšanas procedūru ātru pieejamību un sistēmas pareizu darbību un novērstu noteikumu apiešanu, īpaši ar bēgšanu, ir nostiprināta prasība, ka pieteikuma iesniedzējam jāsadarbojas. Regulā pieteikuma iesniedzējam ir noteikti samērīgi pienākumi attiecībā uz visu atbildīgās dalībvalsts noteikšanai būtisko elementu un informācijas laicīgu iesniegšanu un attiecībā uz sadarbošanos ar dalībvalstu kompetentajām iestādēm. Turklāt ir nepārprotami noteikts, ka pieteikuma iesniedzējam ir pienākums atrasties attiecīgajā dalībvalstī, būt pieejamam tās kompetentajām iestādēm un ievērot pārsūtīšanas lēmumu. Regulā noteikto juridisko pienākumu neizpilde pieteikuma iesniedzējam radīs samērīgas procesuālās sekas, piemēram, ar neattaisnojamu novēlošanos iesniegtās informācijas nepieņemšanu.

Ar regulu tiek paplašināts pieteikuma iesniedzējiem sniedzamās informācijas apjoms. Personiskā saruna palīdz ievākt visu nepieciešamo informāciju un tādējādi sekmē atbildīgās dalībvalsts noteikšanas procesu. Tomēr tā nedrīkstētu aizkavēt procedūru gadījumā, ja pieteikuma iesniedzējs ir aizbēdzis vai ja jau ir iesniegta pietiekama informācija.

Noteikums par atbildības noteikšanas kritēriju hierarhiju skaidri paredz, ka kritērijus piemēro tikai vienreiz. Tas nozīmē, ka, sākot no otrā pieteikuma, bez izņēmuma tiks piemēroti atpakaļuzņemšanas noteikumi. Noteikums, ka kritērijus piemēro, pamatojoties uz stāvokli, kāds bija tad, kad pieteikuma iesniedzējs pirmo reizi iesniedza savu pieteikumu kādā dalībvalstī, tagad attiecas uz visiem kritērijiem, tostarp attiecībā uz ģimenes locekļiem un nepilngadīgajiem. Ātru novērtējumu un lēmuma pieņemšanu veicinās skaidri noteikts termiņš būtiskās informācijas iesniegšanai.

Ģimenes locekļu definīcija tiek paplašināta divos aspektos: 1) iekļaujot pieteikuma iesniedzēja brāļus un māsas un 2) iekļaujot ģimenes, kas izveidotas pēc izcelsmes valsts atstāšanas, bet pirms ierašanās dalībvalsts teritorijā. Brāļi un māsas ir visai šaura, taču svarīga kategorija, attiecībā uz kuru ir salīdzinoši viegli pierādīt un pārbaudīt ģimenes saites, tāpēc ļaunprātīgas izmantošanas risks ir neliels. Definīcijas paplašināšana, ietverot tranzīta valstīs izveidotās ģimenes, atbilst tādām pēdējā laika migrācijas parādībām kā ilgāka uzturēšanās izcelsmes valstī, pirms tiek sasniegta ES, piemēram, bēgļu nometnēs. Sagaidāms, ka šī mērķtiecīgā ģimenes definīcijas paplašināšana samazinās neatbilstīgās kustības vai bēgšanas riskus attiecībā uz personām, uz kurām attiecas šie paplašinātie noteikumi.

Vairākas izmaiņas ierosinātas, lai racionalizētu 14., 15. un 16. pantā paredzētos atbildības noteikšanas kritērijus. 14. pantā ir precizēti atbildības noteikšanas kritēriji, kas attiecas uz vīzām un uzturēšanās dokumentiem. 15. pantā par neatbilstīgu ieceļošanu ir svītrota norma par atbildības izbeigšanos pēc 12 mēnešiem no neatbilstīgās ieceļošanas brīža, kā arī sarežģītā un grūti pierādāmā norma par nelikumīgo uzturēšanos. Attiecībā uz bezvīzu ieceļošanas kritēriju ir svītrots izņēmums saistībā ar turpmāku ieceļošanu dalībvalstīs, kurās ir atcelta prasība par ieceļošanas vīzas nepieciešamību. Tas darīts, ievērojot pieeju, ka principā par atbildīgo dalībvalsti jānosaka pirmās ieceļošanas dalībvalsts, un nolūkā pēc ieceļošanas novērst nepamatotas sekundārās kustības. Diskrecionārā klauzula ir sašaurināta, lai nodrošinātu, ka to izmanto, balstoties vienīgi uz humāniem apsvērumiem saistībā ar paplašināto ģimeni.

Grozītajā regulā ir paredzēti īsāki termiņi dažādajiem Dublinas procedūras posmiem, lai paātrinātu atbildības noteikšanas procedūru un pieteikuma iesniedzējam nodrošinātu patvēruma procedūras ātrāku pieejamību. Tas attiecas uz termiņiem, kuri piemērojami uzņemšanas pieprasījuma iesniegšanai un atbildēšanai uz to, atpakaļuzņemšanas paziņojuma izdarīšanai un pārsūtīšanas lēmuma pieņemšanai. Tā kā šie termiņi ir saīsināti, ir atcelta steidzamības procedūra.

Termiņa izbeigšanās vairs neizraisīs atbildības pāreju no vienas dalībvalsts uz citu (izņēmums ir termiņš atbildēšanai uz uzņemšanas pieprasījumiem). Šī atbildības pāreja acīmredzot veicināja noteikumu apiešanu un procedūras kavēšanu. Saskaņā ar jauno noteikumu dalībvalsts, kura noteikta kā atbildīgā dalībvalsts, par tādu arī paliek.

Atpakaļuzņemšanas pieprasījumi ir pārveidoti par vienkāršiem atpakaļuzņemšanas paziņojumiem, jo būs skaidrs, kura ir atbildīgā dalībvalsts, un atbildības pāreja vairs nenotiks. Uz šiem paziņojumiem nav jāatbild, bet ir nekavējoties jāapstiprina to saņemšana. Šis būs nozīmīgs rīks sekundāro kustību problēmas risināšanā, ņemot vērā, ka pašreiz atpakaļuzņemšanas pieprasījumi salīdzinājumā ar uzņemšanas pieprasījumiem ir pārsvarā.

Ar minēto ir saistītas procesuālās sekas attiecībā uz pieteikuma izskatīšanu pēc pārsūtīšanas, kas veikta atpakaļuzņemšanas ietvaros. Lai novērstu un sodītu sekundārās kustības, ir mainīti noteikumi par to, kā atbildīgajai dalībvalstij pieteikums jāizskata pēc tam, kad persona uzņemta atpakaļ.

Atbildīgajai dalībvalstij ir noteikts papildu pienākums uzņemt atpakaļ tos starptautiskās aizsardzības saņēmējus, kuri ir iesnieguši pieteikumu vai neatbilstīgi atrodas citā dalībvalstī. Šis pienākums dalībvalstīm nodrošinās juridisko rīku, kurš nepieciešams atpakaļpārsūtīšanas izpildei, kas ir svarīga no sekundāro kustību ierobežošanas viedokļa.

Noteikumi par tiesiskās aizsardzības līdzekļiem ir pielāgoti tā, lai ievērojami paātrinātu un saskaņotu pārsūdzību procesu. Papildus tam, ka ir noteikti konkrēti un īsi termiņi, tiesiskās aizsardzības līdzekļa izmantošana automātiski aptur pārsūtīšanu. Jauns tiesiskās aizsardzības līdzeklis ir paredzēts gadījumiem, kad pārsūtīšanas lēmums netiek pieņemts, bet pieteikuma iesniedzējs apgalvo, ka citā dalībvalstī likumīgi atrodas kāds viņa ģimenes loceklis vai attiecībā uz nepavadītiem nepilngadīgajiem – radinieks.

Samierināšanas procedūra – strīdu izšķiršanas mehānisms – nav ne reizi tikusi oficiāli izmantota, kopš tā bija paredzēta 1990. gada Dublinas konvencijā (kaut arī nedaudz citā formā), tāpēc tā šķiet lieka un būtu jāatceļ.

Ir ierosināts, ka esošā agrīnās brīdināšanas un sagatavotības mehānisma mērķu īstenošanu pārņem jaunā Eiropas Savienības patvēruma aģentūra, kā paredzēts priekšlikuma par Eiropas Savienības patvēruma aģentūru 5. nodaļā par pārraudzību un novērtēšanu un 6. nodaļā par operatīvo un tehnisko palīdzību. Tāpēc šis mehānisms svītrots no Dublinas regulas.

Lai sekmētu praktisko sadarbību un informācijas apmaiņu visos ar šīs regulas piemērošanu saistītajos jautājumos, tostarp attiecībā uz praktisko rīku un norāžu izstrādi, tiek izveidots Dublinas sistēmas nodaļu tīkls, kuram darboties palīdzēs Eiropas Savienības Patvēruma aģentūra.

 Attiecībā uz nepavadītiem nepilngadīgajiem priekšlikumā ir precizēts, ka atbildīgā dalībvalsts būs tā valsts, kurā nepavadītais nepilngadīgais starptautiskās aizsardzības pieteikumu iesniedzis vispirms, ja vien netiek pierādīts, ka tas nav nepilngadīgā interesēs. Šī norma dos iespēju ātri noteikt atbildīgo dalībvalsti un tādējādi nodrošināt procedūras ātru pieejamību šai neaizsargātajai pieteikuma iesniedzēju grupai, cita starpā ņemot vērā arī termiņu ierosināto saīsināšanu.

Noteikums par garantijām nepavadītiem nepilngadīgajiem ir pielāgots tā, lai veicinātu interešu izvērtēšanas praktisko īstenošanu. Tādējādi, pirms nepavadīts nepilngadīgais tiek pārsūtīts uz citu dalībvalsti, pārsūtītājai dalībvalstij jāpārliecinās, ka attiecīgā dalībvalsts bez kavēšanās veiks visus vajadzīgos pasākumus saskaņā ar direktīvām par patvēruma procedūrām un uzņemšanas apstākļiem. Tāpat ir noteikts, ka, pirms tiek pieņemts jebkāds lēmums par nepavadīta nepilngadīgā pārsūtīšanu, kvalificētiem darbiniekiem ir ātri jāizvērtē viņa intereses.

II. Korektīvais sadales mehānisms

Ar pārstrādāto regulu tiek izveidots korektīvs sadales mehānisms, kas nodrošinātu atbildības taisnīgu sadali dalībvalstu vidū un starptautiskās aizsardzības piešķiršanas procedūru ātru pieejamību pieteikuma iesniedzējiem situācijās, kad kādā dalībvalstī tiek iesniegts nesamērīgs starptautiskās aizsardzības pieteikumu skaits, par kuriem tā saskaņā ar šo regulu ir atbildīga. Šis mehānisms ļautu risināt situācijas, kad atbildības kritēriju piemērošanas rezultātā vērojama būtiska nevienlīdzība patvēruma pieteikumu sadalījumā starp dalībvalstīm.

Reģistrācijas un pārraudzības sistēma

Tiek izveidota automatizēta sistēma, kas dotu iespēju reģistrēt visus pieteikumus un pārraudzīt katras dalībvalsts pieteikumu īpatsvaru. Par sistēmas izstrādi un tehnisko darbību atbildēs Savienības Aģentūra lielapjoma IT sistēmu darbības pārvaldībai brīvības, drošības un tiesiskuma telpā (eu-LISA). Dalībvalstij tūlīt pēc pieteikuma iesniegšanas tas ir jāreģistrē automatizētajā sistēmā, kas katru pieteikumu reģistrēs ar unikālu pieteikuma numuru. Kolīdz kāda dalībvalsts ir noteikta par atbildīgo, to arī norāda sistēmā. Automatizētā sistēma turklāt reāllaikā sniegs informāciju par iesniegto pieteikumu kopskaitu ES un katrā dalībvalstī, kā arī – pēc atbildīgās dalībvalsts noteikšanas – to pieteikumu skaitu, kas katrai dalībvalstij jāizskata kā atbildīgajai dalībvalstij, un to īpatsvaru salīdzinājumā ar pārējām dalībvalstīm. Sistēmā turklāt būs norādīts katras dalībvalsts faktiski pārmitināto personu skaits.

Korektīvā sadales mehānisma iedarbināšana

Attiecīgā īpatsvara aprēķins balstās uz to pieteikumu skaitu, par kuriem konkrētā dalībvalsts ir atbildīga, un dalībvalsts faktiski pārmitināto personu skaitu. Tas ietver pieteikumus, par kuriem dalībvalsts ir atbildīga, ņemot vērā nepieņemamības pārbaudi, drošas izcelsmes valsts nosacījumu un drošības apsvērumus. Aprēķini notiek pēc slīdošā principa viena gada periodā, t. i., aprēķinu var veikt jebkurā brīdī, un tā pamatā ir to jauno pieteikumu skaits, par kuriem attiecīgā dalībvalsts ir noteikta par atbildīgo iepriekšējā gada laikā, un faktiski pārmitināto personu skaits. Sistēma pastāvīgi aprēķina to pieteikumu procentuālo lielumu, par kuriem katra dalībvalsts ir noteikta par atbildīgo, un salīdzina to ar atsauces procentuālo lielumu, kas balstās uz atslēgu. Šī atsauces atslēga balstās uz diviem kritērijiem ar 50 % svērumu – dalībvalsts iedzīvotāju skaitu un kopējo IKP.

Korektīvās sadales piemērošanu dalībvalstij iedarbina automātiski, ja to starptautiskās aizsardzības pieteikumu skaits, par kuriem ir atbildīga šī dalībvalsts, pārsniedz 150 % no saskaņā ar atsauces atslēgu noteiktā skaita.

Pieteikumu sadale saskaņā ar atsauces atslēgu un sadales izbeigšana

No brīža, kad tiek iedarbināts sadales mehānisms, visus jaunos pieteikumus, kas tiek iesniegti dalībvalstī, kura ir nesamērīgi noslogota, pēc pieņemamības pārbaudes, bet pirms Dublinas nosacījumu pārbaudes iedala tām dalībvalstīm, kurās to pieteikumu skaits, attiecībā uz kurām tās ir atbildīgās dalībvalstis, ir mazāks par skaitu, kas noteikts atbilstoši atsauces atslēgai. Sadali starp minētajām dalībvalstīm veic proporcionāli, balstoties uz atsauces atslēgu. Jaunus pieteikumus dalībvalstij vairs neiedala, kad to pieteikumu skaits, par kuriem tā ir atbildīga, pārsniedz saskaņā ar atsauces atslēgu noteikto skaitu.

Sadali turpina piemērot tikmēr, kamēr dalībvalstī, kura ir nesamērīgi noslogota, pieteikumu skaits pārsniedz 150 % no šīs valsts atsauces skaita.

Ģimenes locekļus, kuriem ir piemērojama sadales procedūra, iedala tai pašai dalībvalstij. Korektīvā sadales mehānisma piemērošana nedrīkstētu novest pie ģimenes locekļu izšķiršanas.

Finansiālā solidaritāte

Dalībvalsts var nolemt pagaidu kārtā – divpadsmit mēnešus – nepiedalīties korektīvajā mehānismā. Dalībvalstij šī informācija jāievada automatizētajā sistēmā un par to jāpaziņo pārējām dalībvalstīm, Komisijai un Eiropas Savienības Patvēruma aģentūrai. Pēc tam pieteikuma iesniedzējus, kas būtu iedalīti minētajai dalībvalstij, iedala pārējām dalībvalstīm. Dalībvalstij, kas pagaidu kārtā nepiedalās korektīvajā sadalē, par katru pieteikuma iesniedzēju ir jāveic solidaritātes iemaksa EUR 250 000 apmērā dalībvalstīm, kuras bija noteiktas par valstīm, kas atbild par attiecīgo pieteikumu izskatīšanu. Komisijai būtu jāpieņem īstenošanas akts, kurā nosaka praktisko kārtību, kādā īsteno solidaritātes iemaksu mehānismu. Finansiālās solidaritātes mehānisma piemērošanu pārraudzīs Eiropas Savienības Patvēruma aģentūra, kura par to ik gadu ziņos Komisijai.

Procedūra pārsūtītājā dalībvalstī un iedalītajā dalībvalstī

Dalībvalsts, kas gūst labumu no korektīvā mehānisma, pieteikuma iesniedzēju pārsūta uz iedalīto dalībvalsti un pārsūta arī pieteikuma iesniedzēja pirkstu nospiedumus, lai iedalītā dalībvalsts varētu veikt drošības pārbaudi. Šīs pieejas mērķis ir novērst sadales kavēkļus, kas bija vērojami pārcelšanas lēmumu īstenošanā. Kad notikusi pārsūtīšana, iedalītā dalībvalsts veic Dublinas nosacījumu pārbaudi, lai noteiktu, vai uz pieteikuma iesniedzēju attiecas kādi primārie kritēriji, piemēram, ģimenes locekļu atrašanās citā dalībvalstī. Ja tas tā ir, pieteikuma iesniedzēju pārsūta uz to dalībvalsti, kura attiecīgi ir atbildīgā.

Pārskatīšanas klauzula

Ir paredzēts, ka Komisija pēc 18 mēnešiem no regulas spēkā stāšanās dienas un pēc tam ik gadu pārskatīs korektīvā sadales mehānisma darbību, lai novērtētu, vai šis mehānisms ļauj sasniegt mērķi panākt atbildības taisnīgu sadali dalībvalstu vidū un mazināt atsevišķu dalībvalstu nesamērīgo noslogotību.

Komisija jo īpaši pārbaudīs, vai korektīvās sadales iedarbināšanas un pārtraukšanas slieksnis faktiski nodrošina atbildības taisnīgu sadali dalībvalstu vidū un starptautiskās aizsardzības piešķiršanas procedūru ātru pieejamību pieteikuma iesniedzējiem situācijās, kad kādā dalībvalstī tiek iesniegts nesamērīgi daudz starptautiskās aizsardzības pieteikumu, par kuriem tā saskaņā ar šo regulu ir atbildīga.

 604/2013

2016/0133 (COD)

Priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA

ar ko paredz kritērijus un mehānismus, lai noteiktu dalībvalsti, kura ir atbildīga par trešās valsts valstspiederīgā vai bezvalstnieka starptautiskās aizsardzības pieteikuma izskatīšanu, kas iesniegts kādā no dalībvalstīm (pārstrādāta redakcija)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 78. panta 2. punkta e) apakšpunktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu,

ņemot vērā Reģionu komitejas atzinumu,

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru,

tā kā:

ê 604/2013 recital 1 (adapted)

(1)Padomes Regulā (EK) Nr. 343/2003 (2003. gada 18. februāris), ar ko paredz kritērijus un mehānismus, lai noteiktu dalībvalsti, kura ir atbildīga par trešās valsts pilsoņa patvēruma pieteikuma izskatīšanu, kas iesniegts kādā no dalībvalstīm 17 ,  Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 604/2013 18  ir jāizdara vairākas būtiskas izmaiņas. Skaidrības labad minētā regula būtu jāpārstrādā.

ê 604/2013 recital 2

(2)Kopējas patvēruma politikas, tostarp kopējas Eiropas patvēruma sistēmas (KEPS), izveide ir daļa no Eiropas Savienības mērķa pakāpeniski radīt brīvības, drošības un tiesiskuma telpu, kas ir atvērta tiem, kuri, apstākļu spiesti, likumīgi meklē aizsardzību Savienībā.

ê 604/2013 recital 3

(3)Eiropadome 1999. gada 15. un 16. oktobrī Tamperē īpašā sanāksmē vienojās izveidot KEPS, kuras pamatā būtu 1951. gada 28. jūlija Ženēvas Konvencijas par bēgļu statusu, kas papildināta ar 1967. gada 31. janvāra Ņujorkas protokolu (turpmāk “Ženēvas konvencija”), pilnīga un visietveroša piemērošana, tādējādi nodrošinot, ka nevienu personu neizdod atpakaļ vajāšanai, t. i., saglabājot neizraidīšanas principu. Šajā ziņā, un, neietekmējot šajā regulā noteiktos atbildības kritērijus, visas dalībvalstis ievēro neizraidīšanas principu, un tās uzskata par drošām valstīm trešo valstu valstspiederīgajiem.

ê 604/2013 recital 4

(4)Tamperes sanāksmes secinājumos arī ir noteikts, ka KEPS īsā laikā būtu jāiekļauj skaidra un praktiski realizējama metode, lai noteiktu dalībvalsti, kas ir atbildīga par patvēruma pieteikuma izskatīšanu.

ê 604/2013 recital 5

(5)Šādai metodei vajadzētu balstīties uz objektīviem un taisnīgiem kritērijiem gan attiecībā uz dalībvalstīm, gan konkrētajām personām. Tai jo īpaši būtu jāparedz iespēja ātri noteikt atbildīgo dalībvalsti, lai garantētu starptautiskās aizsardzības noteikšanas procedūru faktisku pieejamību un nekavētu sasniegt starptautiskās aizsardzības pieteikumu ātras izskatīšanas mērķi.

ê 604/2013 recital 6

(6)Tagad ir pabeigts pirmais posms KEPS izveidei, kurai ilgākā laikposmā būtu jānoved pie visā Savienībā spēkā esošas kopējas procedūras un vienota statusa attiecībā uz personām, kam tiek piešķirta starptautiskā aizsardzība. Eiropadome 2004. gada 4. novembrī pieņēma Hāgas programmu, kurā ir noteikti mērķi, kas jāsasniedz brīvības, drošības un taisnīguma telpā laikposmā no 2005. gada līdz 2010. gadam. Šajā sakarā Hāgas programmā ir izteikts aicinājums Eiropas Komisijai pabeigt pirmā posma juridisko instrumentu novērtējumu un iesniegt Eiropas Parlamentam un Padomei otrā posma instrumentus un pasākumus, lai tos varētu pieņemt līdz 2010. gadam.

ê 604/2013 recital 7

ð new

(7)Eiropadome Stokholmas programmā atkārtoti ir paudusia apņemšanos vēlākais līdz 2012. gadam sasniegt mērķi par kopējas aizsardzības un solidaritātes telpas izveidi saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 78. pantu attiecībā uz personām, kurām ir paredzēta starptautiskā aizsardzība. Turklāt tā uzsvēra, ka Dublinas sistēma joprojām ir KEPS veidošanas stūrakmens, jo tajā starp dalībvalstīm skaidri sadalīta atbildība par starptautiskās aizsardzības pieteikumu izskatīšanu. ð 2015. gada maijā Komisija savā paziņojumā par Eiropas programmu migrācijas jomā norādīja, ka Dublinas regula tiks novērtēta un vajadzības gadījumā tiks iesniegts tās pārskatīšanas priekšlikums, tostarp ar mērķi Eiropā panākt patvēruma meklētāju taisnīgāku sadali ï .

ê 604/2013 recital 8

(8)Ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 439/2010 19 izveidotā Eiropas Patvēruma atbalsta biroja (EPAB) resursiem vajadzētu varēt sniegt pienācīgu atbalstu attiecīgajiem dalībvalstu dienestiem, kas ir atbildīgi par šīs regulas īstenošanu. Jo īpaši EPAB būtu jānodrošina solidaritātes pasākumi, piemēram, patvēruma reakcijas rezerves sarakstu ar patvēruma atbalsta grupām, lai palīdzētu tām dalībvalstīm, kuras sastopas ar īpašu spiedienu šajā jomā un kurās starptautiskās aizsardzības pieteikuma iesniedzējiem (turpmāk “pieteikuma iesniedzēji”) netiek nodrošināti pienācīgi standarti, jo īpaši saistībā ar uzņemšanu un aizsardzību.

ò new

(9)Eiropas Savienības Patvēruma aģentūrai būtu jāsniedz pienācīgs atbalsts šīs regulas īstenošanā, jo īpaši uz Eurostat datu pamata nosakot atsauces atslēgu patvēruma meklētāju sadalei atbilstoši korektīvajam sadales mehānismam un ik gadu koriģējot atsauces atslēgas pamatā esošos skaitļus, kā arī atsauces atslēgu.

ê 604/2013 recital 9 (adapted)

ð new

(10)Ņemot vērā  Regulas (ES) Nr. 604/2013  pirmā posma instrumentu īstenošanas novērtējuma rezultātus, šajā posmā ir lietderīgi apstiprināt Regulas (EK) Nr. 343/2003 (ES) Nr. 604/2013 pamatā esošos principus, vienlaicīgi, atbilstoši pieredzei, veicot vajadzīgos uzlabojumus attiecībā uz Dublinas sistēmas efektivitātei un pieteikuma iesniedzējiem sniegtajaio aizsardzībaiu saskaņā ar minēto sistēmu. Tā kā labi funkcionējoša Dublinas sistēma ir būtisks KEPS elements, tās principi un darbība būtu regulāri jāpārskata, jo ir izveidoti citi KEPS komponenti un Savienības solidaritātes instrumenti. Būtu jāparedz vispusīga “derīguma pārbaude”, veicot uz liecībām pamatotu pārskatīšanu attiecībā uz Dublinas sistēmas juridisko, ekonomisko un sociālo ietekmi, tostarp tās ietekmi uz pamattiesībām. ðBalstoties uz šo novērtējumu un apspriedēm ar dalībvalstīm, Eiropas Parlamentu un citām ieinteresētajām personām, tiek arī uzskatīts par lietderīgu šajā regulā noteikt pasākumus, kas nepieciešami atbildības taisnīgai sadalei starp dalībvalstīm attiecībā uz starptautiskās aizsardzības pieteikumiem, īpaši ar mērķi nodrošināt, ka dažām dalībvalstīm netiek uzlikts nesamērīgs slogs. ï

ê 604/2013 recital 10

(11)Lai nodrošinātu vienlīdzīgu attieksmi pret visiem pieteikuma iesniedzējiem un starptautiskās aizsardzības saņēmējiem un atbilstību pašreizējam Savienības patvēruma acquis, jo īpaši Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai 2011/95/ES (2011. gada 13. decembris) par standartiem, lai trešo valstu valstspiederīgos vai bezvalstniekus kvalificētu kā starptautiskās aizsardzības saņēmējus, par bēgļu vai personu, kas tiesīgas saņemt alternatīvo aizsardzību, vienotu statusu un par piešķirtās aizsardzības saturu 20 , šīs regulas darbības jomā ir iekļauti alternatīvās aizsardzības pieteikuma iesniedzēji un personas, kas ir tiesīgas saņemt alternatīvo aizsardzību.

ò new

(12)Lai nodrošinātu, ka atbildīgā dalībvalsts uzņem atpakaļ starptautiskās aizsardzības saņēmējus, kas ieceļojuši kādas citas dalībvalsts teritorijā, kura nav atbildīgā dalībvalsts, un kas neatbilst uzturēšanās nosacījumiem šajā citā dalībvalstī, šīs regulas darbības jomā ir nepieciešams iekļaut starptautiskās aizsardzības saņēmējus.

ê 604/2013 recital 11

(13)Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2013/33/ES (2013. gada 26. jūnijs), ar ko nosaka standartus starptautiskās aizsardzības pieteikuma iesniedzēju uzņemšanai, 21 būtu jāpiemēro atbildīgās dalībvalsts noteikšanas procedūrai, kā noteikts saskaņā ar šo regulu, ievērojot minētās direktīvas piemērošanas ierobežojumus.

ê 604/2013 recital 12

(14)Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2013/32/ES (2013. gada 26. jūnijs) par kopējām procedūrām starptautiskās aizsardzības statusa piešķiršanai un atņemšanai 22 būtu jāpiemēro papildus noteikumiem par procesuālajām garantijām, kas tiek noteiktas ar šo regulu, un tos neskarot, ievērojot minētās direktīvas piemērošanas ierobežojumus.

ê 604/2013 recital 13

(15)Saskaņā ar 1989. gada Apvienoto Nāciju Organizācijas Bērna tiesību aizsardzības konvenciju un Eiropas Savienības Pamattiesību hartu dalībvalstu galvenajam svarīgam apsvērumam, piemērojot šo regulu, vajadzētu būt bērna interesēm. Izvērtējot bērna intereses, dalībvalstīm jo īpaši būtu pienācīgi jāņem vērā nepilngadīgās personas labklājība un sociālā attīstība, drošuma un drošības apsvērumi un paša nepilngadīgā uzskati, ja vien tas iespējams saskaņā ar atbilstoši viņa vecumuam un briedumuam, tostarp šīs personas izcelsme. Turklāt būtu jānosaka īpašas procesuālās garantijas nepavadītiem nepilngadīgajiem bez pavadības, ņemot vērā viņu īpašo neaizsargātības situāciju.

ê 604/2013 recital 14

(16)Saskaņā ar Eiropas Konvenciju par cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzību un Eiropas Savienības Pamattiesību hartu dalībvalstu galvenajam svarīgam apsvērumam, piemērojot šo regulu, vajadzētu būt ģimenes dzīves neaizskaramībai.

ò new

(17)Lai novērstu, ka starp dalībvalstīm tiek pārsūtīti tādi pieteikuma iesniedzēji, kuru pieprasījumi ir nepieņemami vai kuriem, visticamāk, nav nepieciešama starptautiskā aizsardzība, vai kuri apdraud drošību, ir nepieciešams nodrošināt, ka pirmā pieteikuma iesniegšanas dalībvalsts pārbauda pieprasījuma pieņemamību attiecībā uz pirmo patvēruma valsti un drošu trešo valsti un paātrinātā procedūrā izskata pieteikumus, kurus iesnieguši pieteikuma iesniedzēji, kas nāk no kādas no ES sarakstā norādītajām drošajām izcelsmes valstīm, kā arī pieteikuma iesniedzēji, kas rada bažas par drošību.

ê 604/2013 recital 15

(18)Vienas ģimenes locekļu starptautiskās aizsardzības pieteikumu kopīga izskatīšana vienā dalībvalstī rada iespēju nodrošināt pieteikumu rūpīgu izskatīšanu, saskaņotu lēmumu pieņemšanu attiecībā uz tiem un vienas ģimenes locekļu neizšķiršanu.

ò new

(19)Šajā regulā sniegtajā ģimenes locekļa definīcijā būtu jāiekļauj pieteikuma iesniedzēja brāļi un māsas. Brāļu un māsu apvienošanai ir īpaša nozīme pieteikuma iesniedzēju integrācijas izredžu uzlabošanā un tādējādi arī sekundārās kustības mazināšanā. Ģimenes locekļa definīcijā turklāt būtu jāatspoguļo pašreizējo migrācijas tendenču reālijas, proti, tas, ka pieteikuma iesniedzēji dalībvalstu teritorijā bieži ierodas pēc ilga tranzītā pavadīta laika. Tāpēc definīcijā būtu jāiekļauj ģimenes, kas izveidotas ārpus izcelsmes valsts, bet pirms to ierašanās dalībvalsts teritorijā. Paredzams, ka šī definīcijas ierobežotā un mērķtiecīgā paplašināšana samazinās patvēruma meklētāju motivāciju atsevišķām sekundārajām kustībām ES.

ê 604/2013 recital 16

ð new

(20)Lai pilnībā nodrošinātu ģimenes vienotības principa un bērna interešu ievērošanu, par saistošu atbildības kritēriju būtu jākļūst atkarības attiecībām starp pieteikuma iesniedzēju un viņa bērnu, brāli vai māsu vai vecāku, ņemot vērā pieteikuma iesniedzējas grūtniecību vai maternitāti, pieteikuma iesniedzēja veselības stāvokli vai lielo vecumu. Ja pieteikuma iesniedzējs ir nepavadīts nepilngadīgais bez pavadības, par saistošu atbildības kritēriju būtu jākļūst arī ģimenes locekļa vai radinieka, kas var par viņu rūpēties, klātbūtnei citas dalībvalsts teritorijā. ð Lai novērstu nepavadītu nepilngadīgo sekundārās kustības, kas nav viņu interesēs, bez ģimenes locekļa vai radinieka, atbildīgajai dalībvalstij vajadzētu būt tai valstij, kurā nepavadītais nepilngadīgais starptautiskās aizsardzības pieteikumu iesniedzis vispirms, ja vien netiek pierādīts, ka tas nebūtu bērna interesēs. Pirms nepavadīts nepilngadīgais tiek pārsūtīts uz citu dalībvalsti, pārsūtītājai dalībvalstij būtu jāpārliecinās, ka attiecīgā dalībvalsts veiks visus vajadzīgos un piemērotos pasākumus, lai nodrošinātu bērna pienācīgu aizsardzību, un jo īpaši, ka ātri tiks iecelts pārstāvis vai pārstāvji, kam uzdots nodrošināt visu attiecīgo bērna tiesību ievērošanu. Pirms tiek pieņemts jebkāds lēmums par nepavadīta nepilngadīgā pārsūtīšanu, darbiniekiem, kuriem ir nepieciešamā kvalifikācija un zināšanas, būtu jānovērtē bērna intereses. ï

ê 604/2013 recital 17 (adapted)

ð new

(21)ð Ja dalībvalsts uzņemas atbildību par tai iesniegta pieteikuma izskatīšanu tādos gadījumos, kad saskaņā ar šajā regulā noteiktajiem kritērijiem izskatīšana nav tās pienākums, var tikt iedragāta sistēmas efektivitāte un ilgtspēja, tāpēc tas būtu pieļaujams tikai izņēmuma gadījumos. ï Jebkurai  Tāpēc  dalībvalstij vajadzētu jābūt iespējai noteikt izņēmumus attiecībā uz atkāpties no atbildības kritērijiem, jo īpaši ð tikai ï humānu apsvērumu un līdzcietības dēļ, ð jo īpaši ģimenes iemeslu dēļ, pirms ir noteikta atbildīgā dalībvalsts, ï lai varētu apvienot ģimenes locekļus, radiniekus vai personas, ar ko ir jebkādas citas ģimenes attiecības, un izskatīt tajā vai citā dalībvalstī iesniegtu starptautiskās aizsardzības pieteikumu, pat tad, ja šāda izskatīšana nav tās pienākums saskaņā ar šajā regulā noteiktajiem saistošajiem kritērijiem.

ò new

(22)Lai nodrošinātu šīs regulas mērķu sasniegšanu un tās piemērošanas šķēršļu novēršanu un lai jo īpaši novērstu bēgšanu un sekundārās kustības starp dalībvalstīm, ir nepieciešams noteikt skaidrus pienākumus, kuri pieteikuma iesniedzējam jāievēro procedūras ietvaros un par kuriem viņš būtu pienācīgi un laikus jāinformē. Šo juridisko pienākumu pārkāpuma gadījumā būtu jāiestājas atbilstīgām un samērīgām procesuālajām sekām attiecībā uz pieteikuma iesniedzēju un atbilstīgām un samērīgām sekām attiecībā uz viņa uzņemšanas apstākļiem. Atbilstoši Eiropas Savienības Pamattiesību hartai tai dalībvalstij, kurā atrodas šāds pieteikuma iesniedzējs, jebkurā gadījumā būtu jānodrošina, ka tiek apmierinātas šīs personas tūlītējās materiālās vajadzības.

ê 604/2013 recital 18 (adapted)

ð new

(23)Lai atvieglotu par starptautiskās aizsardzības pieteikuma izskatīšanu atbildīgās dalībvalsts noteikšanu, būtu jārīko personiska saruna ar pieteikuma iesniedzēju ð , izņemot, ja pieteikuma iesniedzējs ir aizbēdzis vai ja atbildīgās dalībvalsts noteikšanai pietiek ar pieteikuma iesniedzēja sniegto informāciju ï. Tiklīdz starptautiskās aizsardzības pieteikums ir iesniegts, pieteikuma iesniedzējs būtu jāinformē  jo īpaši  par šīs regulas piemērošanu, ð par to, ka viņš nevar izvēlēties, kura dalībvalsts izskatīs viņa patvēruma pieteikumu, par viņa pienākumiem saskaņā ar šo regulu un par to neizpildes sekām ï un par iespēju sarunas laikā sniegt informāciju par ģimenes locekļu, radinieku vai personu, ar ko ir jebkādas citas ģimenes attiecības, atrašanos dalībvalstīs, lai atvieglotu atbildīgās dalībvalsts noteikšanas procedūru.

ê 604/2013 recital 19

ð new

(24)Lai nodrošinātu attiecīgo personu tiesību efektīvu aizsardzību, būtu jānosaka juridiskās garantijas un tiesības uz efektīviem tiesiskās aizsardzības līdzekļiem attiecībā uz lēmumiem par pārsūtīšanu uz atbildīgo dalībvalsti, jo īpaši saskaņā ar Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 47. pantu. ð Efektīvi tiesiskās aizsardzības līdzekļi būtu jāparedz arī situācijām, kad pārsūtīšanas lēmums netiek pieņemts, bet pieteikuma iesniedzējs apgalvo, ka atbildīga ir cita dalībvalsts, jo viņam citā dalībvalstī ir kāds ģimenes loceklis, vai attiecībā uz nepavadītiem nepilngadīgajiem – radinieks. ï Lai nodrošinātu starptautisko tiesību ievērošanu, efektīvi tiesiskās aizsardzības līdzekļi pret šādiem lēmumiem būtu jāattiecina gan uz šīs regulas piemērošanas, gan juridiskās un faktiskās situācijas pārbaudi dalībvalstī, uz kuru pārsūta pieteikuma iesniedzēju. ð Efektīvā tiesiskās aizsardzības līdzekļa piemērošanas jomai būtu jāaprobežojas ar to, ka tiek izvērtēts, vai pastāv risks pārkāpt pieteikuma iesniedzēja pamattiesības uz ģimenes dzīves neaizskaramību, bērna tiesības vai necilvēcīgas vai pazemojošas izturēšanās aizliegumu. ï

ò new

(25)Dalībvalstij, kura noteikta kā atbildīgā saskaņā ar šo regulu, būtu jāpaliek atbildīgai par ikvienu konkrētā pieteikuma iesniedzēja pieteikumu, tostarp turpmākiem pieteikumiem saskaņā ar Direktīvas 2013/32/ES 40., 41. un 42. pantu, neatkarīgi no tā, vai pieteikuma iesniedzējs ir atstājis dalībvalstu teritoriju vai ticis izraidīts. Regulas (ES) Nr. 604/2013 noteikumi, ar kuriem noteiktos apstākļos bija paredzēta atbildības izbeigšanās, tostarp tad, ja noteiktu laiku beidzies pārsūtīšanas termiņš, radīja motivāciju bēgšanai, tāpēc tie būtu jāsvītro.

(26)Lai nodrošinātu ātru atbildīgās dalībvalsts noteikšanu un starptautiskās aizsardzības pieteikuma iesniedzēju sadali starp dalībvalstīm, būtu jāracionalizē un pēc iespējas jāsaīsina termiņi, kas paredzēti uzņemšanas pieprasījumu iesniegšanai un atbildēšanai uz tiem, atpakaļuzņemšanas paziņojumu izdarīšanai un pārsūtīšanas izpildei, kā arī pārsūdzēšanai un lēmuma pieņemšanai par pārsūdzību.

ê 604/2013 recital 20

(27)Pieteikuma iesniedzēju aizturēšana būtu jāpiemēro saskaņā ar pamatprincipu, ka personas nebūtu jāaiztur tikai tā iemesla dēļ, ka tās meklē starptautisko aizsardzību. Aizturēšanai vajadzētu būt uz cik vien iespējams īsu laikposmu un uz to būtu jāattiecas nepieciešamības un proporcionalitātes samērīguma principiem. Pieteikuma iesniedzēju aizturēšanai jo īpaši jānotiek saskaņā ar Ženēvas konvencijas 31. pantu. Procedūrām, kas paredzētas saskaņā ar šo regulu attiecībā uz aizturētu personu, vajadzētu būt tikt piemērotām prioritāri un pēc iespējas īsākos termiņos. Attiecībā uz vispārējām garantijām, ar ko reglamentē aizturēšanu, kā arī aizturēšanas apstākļus, attiecīgā gadījumā dalībvalstīm Direktīvas 2013/33/ES noteikumi attiecīgā gadījumā būtu jāpiemēro arī personām, kas aizturētas, pamatojoties uz šo regulu.

ê 604/2013 recital 21

(28)Trūkumi patvēruma sistēmās vai to sabrukums, ko bieži vien ir saasinājusi vai veicinājusi īpaša to noslogotība, var apdraudēt ar šo regulu izveidotās sistēmas raitu darbību, kas varētu izraisīt risku, ka tiek pārkāptas tās pieteikuma iesniedzēju tiesības, kuras izklāstītas Savienības acquis patvēruma jomā un Eiropas Savienības Pamattiesību hartā, citas starptautiskās cilvēktiesības un bēgļu tiesības.

ò new

(29)Visu ES patvēruma pieteikumu pienācīgai reģistrācijai ar unikālu pieteikuma numuru vajadzētu palīdzēt atklāt vairākkārtējus pieteikumus un novērst neatbilstīgas sekundārās kustības un izdevīgāko patvēruma noteikumu meklēšanu. Nolūkā atvieglot šīs regulas piemērošanu būtu jāizveido automatizēta sistēma. Tai būtu jādod iespēja reģistrēt ES iesniegtos patvēruma pieteikumus, efektīvi pārraudzīt katras dalībvalsts pieteikumu īpatsvaru un pareizi piemērot korektīvo sadales mehānismu.

(30)Par centrālās sistēmas un attiecīgi centrālās sistēmas un valstu infrastruktūru savstarpējās komunikācijas infrastruktūras sagatavošanu, izstrādi un darbības pārvaldību būtu jāatbild Eiropas Aģentūrai lielapjoma IT sistēmu darbības pārvaldībai brīvības, drošības un tiesiskuma telpā, kas izveidota ar Regulu (ES) Nr. 1077/2011 23 .

ê 604/2013 recital 22

ð new

(31)Lai nodrošinātu spēcīgu sadarbību saistībā ar šo regulu un lai starp dalībvalstīm izveidotu savstarpēju uzticēšanos attiecībā uz patvēruma politiku, būtu jāizveido agrīnas brīdināšanas, sagatavotības un patvēruma krīžu pārvarēšanas process, ar ko pārvarēt trūkumus patvēruma sistēmās vai to sabrukumu, un EPAB tajā būtu jāuzņemas vadoša loma atbilstīgi pilnvarām, kas tam noteiktas ar Regulu (ES) Nr. 439/2010. Šādam procesam būtu jānodrošina, ka Savienība cik drīz vien iespējams saņem ziņojumu, kad ir aizdomas par to, ka ar šo regulu izveidotās sistēmas raita darbība tiek apdraudēta vienas vai vairāku dalībvalstu patvēruma sistēmas īpašās noslogotības un/vai tās trūkumu dēļ. Šāds process ļautu Savienībai veicināt profilakses pasākumus agrīnā stadijā, un ar to tiktu pievērsta piemērota politiska uzmanība šādām situācijām. Solidaritāte, kas ir izšķirošs elements KEPS, iet roku rokā ar savstarpēju uzticēšanos. Veicinot šādu uzticēšanos, agrīnas brīdināšanas, sagatavotības un patvēruma krīžu pārvarēšanas process varētu uzlabot konkrētu patiesas un praktiskas solidaritātes pasākumu virzību uz dalībvalstīm, lai palīdzētu skartajām dalībvalstīm kopumā un pieteikuma iesniedzējiem jo īpaši. Saskaņā ar LESD Līguma 80. pantu, Savienības aktos vajadzības gadījumā būtu jāiekļauj atbilstīgi pasākumi, lai īstenotu solidaritātes principsu stātos spēkā,. ð Lai nodrošinātu atbildības taisnīgu sadali dalībvalstu vidū un starptautiskās aizsardzības piešķiršanas procedūru ātru pieejamību pieteikuma iesniedzējiem situācijās, kad kādā dalībvalstī ir iesniegts nesamērīgs starptautiskās aizsardzības pieteikumu skaits, par kuriem tā saskaņā ar šo regulu ir atbildīga, būtu jāizveido korektīvs sadales mehānisms. ï un process būtu jāpapildina ar šādiem pasākumiem. Padomes 2012. gada 8. martā pieņemtajos secinājumos par kopēju sistēmu patiesai un praktiskai solidaritātei ar tām dalībvalstīm, kuru patvēruma sistēmas ir īpaši noslogotas, tostarp ar jauktās migrācijas plūsmām, paredzēts rīku kopums, kurā ietilpst gan jau pastāvoši, gan iespējami jauni pasākumi, kuri būtu jāņem vērā saistībā ar agrīnas brīdināšanas, sagatavotības un krīžu pārvarēšanas mehānismu.

ò new

(32)Lai korektīvais sadales mehānisms spētu darboties kā līdzeklis, kurš palīdz nesamērīgi noslogotajām dalībvalstīm, šā mehānisma darbībā par atsauces punktu būtu jāizmanto atslēga, kas balstās uz dalībvalstu iedzīvotāju skaitu un tautsaimniecību lielumu, kopā ar noteiktu slieksni. Korektīvās sadales piemērošana dalībvalstij būtu jāiedarbina automātiski, ja to starptautiskās aizsardzības pieteikumu skaits, par kuriem ir atbildīga šī dalībvalsts, pārsniedz 150 % no saskaņā ar atsauces atslēgu noteiktā skaita. Lai visaptveroši atspoguļotu katras dalībvalsts centienus, šā aprēķina vajadzībām pie starptautiskās aizsardzības pieteikumu skaita būtu jāpieskaita uz šo dalībvalsti faktiski pārmitināto personu skaits.

(33)Ja ir piemērojams sadales mehānisms, pieteikuma iesniedzēji, kas savus pieteikumus iesnieguši labuma guvējā dalībvalstī, būtu jāiedala dalībvalstīm, kurās vēl nav sasniegts pieteikumu īpatsvars, kas noteikts, balstoties uz atsauces atslēgas piemērošanu šīm dalībvalstīm. Būtu jāparedz atbilstīgi noteikumi gadījumiem, kad nopietnu iemeslu dēļ var uzskatīt, ka pieteikuma iesniedzējs apdraud valsts drošību vai sabiedrisko kārtību, jo īpaši noteikumi par informācijas apmaiņu starp dalībvalstu kompetentajām patvēruma iestādēm. Kad veikta pārsūtīšana, iedalītajai dalībvalstij būtu jānosaka atbildīgā dalībvalsts un būtu jākļūst atbildīgai par pieteikuma izskatīšanu, izņemot, ja saskaņā ar primārajiem atbildības kritērijiem, īpaši saistībā ar ģimenes locekļu atrašanos konkrētajā valstī, tiek noteikts, ka atbildīgai vajadzētu būt citai dalībvalstij.

(34)Sadales mehānisma ietvaros izmaksas, ko rada pieteikuma iesniedzēja pārsūtīšana uz iedalīto dalībvalsti, būtu jāatlīdzina no ES budžeta.

(35)Iedalītā dalībvalsts var nolemt divpadsmit mēnešus nepieņemt iedalītos pieteikuma iesniedzējus, un šādā gadījumā šī informācija tai būtu jāievada automatizētajā sistēmā un par to jāpaziņo pārējām dalībvalstīm, Komisijai un Eiropas Savienības Patvēruma aģentūrai. Pēc tam pieteikuma iesniedzēji, kas būtu tikuši iedalīti minētajai dalībvalstij, būtu jāiedala pārējām dalībvalstīm. Dalībvalstij, kas pagaidu kārtā nepiedalās korektīvajā sadalē, būtu par katru nepieņemto pieteikuma iesniedzēju jāveic solidaritātes iemaksa EUR 250 000 apmērā tai dalībvalstij, kura bija noteikta par valsti, kas atbild par attiecīgo pieteikumu izskatīšanu. Komisijai ar īstenošanas aktu būtu jānosaka praktiskā kārtība, kādā īsteno solidaritātes iemaksu mehānismu. Finansiālās solidaritātes mehānisma piemērošanu pārraudzīs Eiropas Savienības Patvēruma aģentūra, kura par to ik gadu ziņos Komisijai.

ê 604/2013 recital 22

Dalībvalstīm būtu jāsadarbojas ar EPAB, ievācot informāciju par to spēju pārvarēt to patvēruma un uzņemšanas sistēmu īpašu noslogotību, jo īpaši saistībā ar šīs regulas piemērošanu. EPAB būtu regulāri jāziņo par savākto informāciju saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 439/2010.

ê 604/2013 recital 24

(36)Saskaņā ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 1560/2003 24 pārsūtīšanu uz dalībvalsti, kas atbildīga par starptautiskās aizsardzības pieteikuma izskatīšanu, drīkst veikt uz brīvprātības pamata, ar uzraudzītu aizbraukšanu vai ar eskortu. Dalībvalstīm būtu jāveicina brīvprātīga pārsūtīšana, nodrošinot pienācīgu informāciju pieteikuma iesniedzējam, un būtu jānodrošina, ka uzraudzīta pārsūtīšana vai pārsūtīšana ar eskortu notiek humāni, pilnībā ievērojot pamattiesības un cilvēka cieņu, kā arī bērna intereses, un rūpīgi ņemot vērā attiecīgās judikatūras attīstību, jo īpaši attiecībā uz pārsūtīšanu humānu apsvērumu dēļ.

ê 604/2013 recital 25

(37)Lai pakāpeniski izveidotu telpu bez iekšējām robežām, kurā saskaņā ar LESD ir garantēta personu brīva pārvietošanās, un noteiktu Savienības politikas attiecībā uz ieceļošanas un uzturēšanās nosacījumiem trešo valstu valstspiederīgajiem, tostarp kopējus pasākumus ārējo robežu pārvaldības izveidei, solidaritātes garā jāpanāk atbildības kritēriju līdzsvars.

ò new

(38)Personas datu apstrādei, ko dalībvalstis veic saskaņā ar šo regulu, [Vispārīgā datu aizsardzības regula (ES) ../2016] ir piemērojama no minētajā regulā noteiktā datuma, bet līdz tam ir piemērojama Direktīva 95/46/EK. Dalībvalstīm būtu jāīsteno piemēroti tehniskie un organizatoriskie pasākumi, lai nodrošinātu un spētu pierādīt, ka apstrāde tiek veikta saskaņā ar minēto regulu un šīs regulas noteikumiem, ar kuriem precizētas minētās regulas prasības. Minētajiem pasākumiem būtu jo īpaši jānodrošina saskaņā ar šo regulu apstrādāto personas datu drošība un tostarp jānovērš nelikumīga vai neatļauta piekļuve apstrādātajiem personas datiem, to atklāšana, grozīšana vai zudums. Katras dalībvalsts kompetentajai uzraudzības iestādei vai iestādēm būtu jāpārrauga, vai attiecīgās iestādes personas datus apstrādā likumīgi, tostarp likumīgi veic pārsūtīšanu uz automatizēto sistēmu un no tās un pārsūtīšanu iestādēm, kuru kompetencē ir drošības pārbaudes.

(39)Personas datu apstrāde, ko veic Eiropas Savienības Patvēruma aģentūra, būtu jāpārrauga Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājam saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 54/2001 un datu aizsardzības noteikumiem, kas paredzēti [priekšlikumā regulai par Eiropas Savienības Patvēruma aģentūru un Regulas (ES) Nr. 439/2010 atcelšanu].

ê 604/2013 recital 26 (adapted)

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 95/46/EK (1995. gada 24. oktobris) par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti 25 attiecas uz dalībvalstu veiktu personas datu apstrādi saskaņā ar šo regulu.

ê 604/2013 recital 27

Pieteikuma iesniedzēja personas datu, tostarp sensitīvu datu par viņa veselību, apmaiņa pirms personas pārsūtīšanas nodrošinās, ka kompetentās patvēruma iestādes spēj sniegt pieteikuma iesniedzējiem pietiekamu palīdzību un ka tiek nodrošināta tiem paredzētās aizsardzības un tiesību nepārtrauktība. Būtu jāpieņem īpaši noteikumi, lai nodrošinātu ar minētajā situācijā iesaistītajiem pieteikuma iesniedzējiem saistīto datu aizsardzību saskaņā ar Direktīvu 95/46/EK.

ê 604/2013 recital 28

(40)Šīs regulas piemērošanu var sekmēt un tās efektivitāti paaugstināt ar dalībvalstu divpusējām vienošanām par kompetento struktūrvienību sakaru uzlabošanu, procedūru termiņu saīsināšanu vai lūgumu par uzņemšanu vai atpakaļuzņemšanu izskatīšanas vienkāršošanu, vai par kārtību, kādā veicama personu pārsūtīšana.

ê 604/2013 recital 29 (adapted)

(41)Būtu Jjānodrošina ar Regulu (EK) Nr. 343/2003 (ES) Nr. 604/2013 paredzētās sistēmas atbildīgās dalībvalsts noteikšanai un ar šo regulu noteiktās sistēmas nepārtrauktība. Tāpat būtu jānodrošina šīs regulas atbilstība Regulai [priekšlikums regulai, ar kuru pārstrādā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 603/2013] (ES) Nr. 603/2013 (2013. gada 26. jūnijs) par pirkstu nospiedumu salīdzināšanas sistēmas Eurodac izveidi, lai efektīvi piemērotu Regulu (ES) Nr. 604/2013, ar ko paredz kritērijus un mehānismus, lai noteiktu dalībvalsti, kura ir atbildīga par trešās valsts valstspiederīgā vai bezvalstnieka starptautiskās aizsardzības pieteikuma izskatīšanu, kas iesniegts kādā no dalībvalstīm, un par dalībvalstu tiesībaizsardzības iestāžu un Eiropola pieprasījumiem veikt salīdzināšanu ar Eurodac datiem tiesībaizsardzības nolūkos 26 .

ò new

(42)Lai sekmētu praktisko sadarbību un informācijas apmaiņu visos ar šīs regulas piemērošanu saistītajos jautājumos, tostarp attiecībā uz praktisko rīku un norāžu izstrādi, būtu jāizveido dalībvalstu kompetento iestāžu tīkls, kuram darboties palīdzētu Eiropas Savienības Patvēruma aģentūra.

ê 604/2013 recital 30

(43)Eurodac sistēmas darbībai, kas noteikta ar Regulu [priekšlikums regulai, ar kuru pārstrādā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 603/2013], būtu jāvienkāršo jāatvieglo šīs regulas piemērošana.

ê 604/2013 recital 31

(44)Vīzu informācijas sistēmas darbībai, kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 767/2008 (2008. gada 9. jūlijs) par Vīzu informācijas sistēmu (VIS) un datu apmaiņu starp dalībvalstīm saistībā ar īstermiņa vīzām 27 , un jo īpaši tās 21. un 22. panta īstenošanai būtu jāvienkāršo jāatvieglo šīs regulas piemērošana.

ê 604/2013 recital 32

(45)Attieksmē pret personām, uz kurām attiecas šī regula, dalībvalstīm ir jāievēro savas saistības atbilstīgi starptautisko tiesību dokumentiem, tostarp attiecīgajai Eiropas Cilvēktiesību tiesas judikatūrai.

ê 604/2013 recital 33

(46)Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus šīs regulas īstenošanai, īstenošanas pilnvaras būtu jāpiešķir Komisijai. Minētās pilnvaras būtu jāizmanto saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/2011 (2011. gada 16. februāris), ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu 28 .

ê 604/2013 recital 34 (adapted)

ð new

(47)Pārbaudes procedūra būtu jāizmanto, lai pieņemtu kopēju bukletu par Dublinu/Eurodac, kā arī īpašu bukletu nepilngadīgajiem bez pavadības, standarta veidlapu attiecīgas informācijas par nepavadītiem nepilngadīgajiem bez pavadības apmaiņai, vienādus nosacījumus attiecībā uz apspriešanos un informācijas apmaiņu par nepilngadīgajiem un apgādājamajiem apmaiņu, vienādus nosacījumus uzņemšanas  pieprasījumu  un atpakaļuzņemšanas ð paziņojumu ï pieprasījumu sagatavošanai un nosūtīšanai, divus sarakstus, kuros norāda tiešo un netiešo pierādījumu būtiskos elementus, un regulāru to pārskatīšanu, lai pieņemtu caurlaides paraugu, vienādus nosacījumus attiecībā uz apspriešanos un informācijas par pārsūtīšanu apmaiņu, lai pieņemtu datu apmaiņas pirms pārsūtīšanas standarta veidlapu, vienotu veselības sertifikātu, vienādus nosacījumus un praktiskos noteikumus attiecībā uz informācijas apmaiņu par personas veselības datiem pirms pārsūtīšanas un drošus elektroniskās datu pārraides kanālus pieprasījumu pārsūtīšanai.

ê 604/2013 recital 35 (adapted)

(48)Lai nodrošinātu papildu noteikumus, Komisijai būtu jādeleģē pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu, attiecībā uz nepavadīta nepilngadīgā bez pavadības ģimenes locekļu vai radinieku identificēšanu, kritērijiem, kā noteikt, vai pastāv pierādītas ģimenes saiknes, kritērijiem, lai novērtētu radinieka spēju rūpēties par nepavadītu nepilngadīgo bez pavadības, tostarp gadījumos, ja nepavadītā nepilngadīgā bez pavadības ģimenes locekļi, brāļi vai un māsas vai radinieki uzturas vairāk nekā vienā dalībvalstī, attiecībā uz elementiem, lai novērtētu atkarības saikni, kritērijiem, lai novērtētu personas spēju rūpēties par apgādājamo un elementiem, kas jāņem vērā, lai izvērtētu nespēju ceļot ievērojami ilgu laiku. Īstenojot savas pilnvaras pieņemt deleģētuos aktus, Komisija nepārsniedz to bērna interešu jomu, kas noteikta šīs regulas 68. panta 3. punktā. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbu, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī  , un lai šīs apspriešanās notiktu saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu .  Lai jo īpaši nodrošinātu, ka dalība deleģēto aktu izstrādē ir līdztiesīga, Eiropas Parlaments un Padome visus dokumentus saņem vienlaikus ar dalībvalstu ekspertiem, kas regulāri var piedalīties Komisijas ekspertu grupu sanāksmēs, kurās notiek deleģēto aktu izstrāde.  Komisijai, sagatavojot un izstrādājot deleģētos aktus, būtu jānodrošina vienlaicīga, savlaicīga un atbilstīga attiecīgo dokumentu nosūtīšana Eiropas Parlamentam un Padomei.

ê 604/2013 recital 36

(49)Piemērojot šo regulu, tostarp sagatavojot deleģētuos aktus, Komisijai būtu jāapspriežas ar ekspertiem, tostarp no visām attiecīgajām valstu iestādēm.

ê 604/2013 recital 37

(50)Sīki izstrādāti Regulas (EK) Nr. 343/2003 (ES) Nr. 604/2013 piemērošanas noteikumi ir izklāstīti Regulā (EK) Nr. 1560/2003. Skaidrības labad vai tādēļ, ka tie var palīdzēt sasniegt vispārēju mērķi, šajā regulā būtu jāiekļauj daži Regulas (EK) Nr. 1560/2003 noteikumi, ievērojot grozījumus ar Regulu Nr. 118/2014. Gan attiecīgajām dalībvalstīm, gan pieteikuma iesniedzējiem ir īpaši svarīgi, lai būtu vispārējs mehānisms risinājuma meklēšanai gadījumos, kad dalībvalstis dažādi piemēro kādu no šīs regulas noteikumiem. Tādēļ ir pamatota Regulā (EK) Nr. 1560/2003 paredzētā mehānisma ar humāno klauzulu saistītu strīdu risināšanai iekļaušana šajā regulā un tā darbības jomas paplašināšana attiecināšana uz visu šo regulu.

ê 604/2013 recital 38

(51)Lai efektīvi pārraudzītu šīs regulas piemērošanu, tā ir regulāri jānovērtē.

ò new

(52)Lai varētu novērtēt, vai šajā regulā paredzētais korektīvais sadales mehānisms ļauj sasniegt mērķi panākt atbildības taisnīgu sadali dalībvalstu vidū un mazināt atsevišķu dalībvalstu nesamērīgo noslogotību, Komisijai būtu jāizvērtē korektīvā sadales mehānisma darbība un jo īpaši jāpārbauda, vai korektīvās sadales iedarbināšanas un pārtraukšanas slieksnis faktiski nodrošina atbildības taisnīgu sadali dalībvalstu vidū un starptautiskās aizsardzības piešķiršanas procedūru ātru pieejamību pieteikuma iesniedzējiem situācijās, kad kādā dalībvalstī ir iesniegts nesamērīgi daudz starptautiskās aizsardzības pieteikumu, par kuriem tā saskaņā ar šo regulu ir atbildīga.

ê 604/2013 recital 39

(53)Šajā regulā ir ievērotas Eiropas Savienības Pamattiesību hartā atzītās pamattiesības un principi. Jo īpaši šīs regulas mērķis ir pilnībā nodrošināt hartas 18. pantā garantētās patvēruma tiesības, kā arī tiesības, kas atzītas tās 1., 4., 7., 24. un 47. pantā. Tāpēc šī regula būtu attiecīgi jāpiemēro.

ê 604/2013 recital 40

(54)Ņemot vērā to, ka šīs regulas mērķi – proti, izveidot tādus kritērijus un mehānismus, lai noteiktu dalībvalsti, kura atbildīga par trešās valsts valstspiederīgā vai bezvalstnieka starptautiskās aizsardzības pieteikuma izskatīšanu, kas iesniegts kādā no dalībvalstīm, – nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, un to, ka šīs regulas mēroga un ietekmes dēļ minēto mērķi var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību (LES) 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu, šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minētā mērķa sasniegšanai.

ê 604/2013 recital 41

Saskaņā ar 3. pantu un 4.a panta 1. punktu Protokolā Nr. 21 par Apvienotās Karalistes un Īrijas nostāju saistībā ar brīvības, drošības un tiesiskuma telpu, kas pievienots LES un LESD, minētās dalībvalstis ir paziņojušas, ka vēlas piedalīties šīs regulas pieņemšanā un piemērošanā.

ò new

(55)[Saskaņā ar 3. pantu Protokolā (Nr. 21) par Apvienotās Karalistes un Īrijas nostāju saistībā ar brīvības, drošības un tiesiskuma telpu, kas pievienots Līgumam par Eiropas Savienību un Līgumam par Eiropas Savienības darbību, minētās dalībvalstis ir paziņojušas, ka vēlas piedalīties šīs regulas pieņemšanā un piemērošanā.]

VAI

(56)[Saskaņā ar 1. un 2. pantu Protokolā (Nr. 21) par Apvienotās Karalistes un Īrijas nostāju saistībā ar brīvības, drošības un tiesiskuma telpu, kas pievienots Līgumam par Eiropas Savienību un Līgumam par Eiropas Savienības darbību, un neskarot minētā protokola 4. pantu, minētās dalībvalstis nepiedalās šīs regulas pieņemšanā, un tām šī regula nav saistoša un nav jāpiemēro.]

VAI

53) [Saskaņā ar 1. un 2. pantu Protokolā (Nr. 21) par Apvienotās Karalistes un Īrijas nostāju saistībā ar brīvības, drošības un tiesiskuma telpu, kas pievienots Līgumam par Eiropas Savienību un Līgumam par Eiropas Savienības darbību, un neskarot minētā protokola 4. pantu, Apvienotā Karaliste nepiedalās šīs regulas pieņemšanā, un tai šī regula nav saistoša un nav jāpiemēro.]

54) [Saskaņā ar 3. pantu Protokolā (Nr. 21) par Apvienotās Karalistes un Īrijas nostāju saistībā ar brīvības, drošības un tiesiskuma telpu, kas pievienots Līgumam par Eiropas Savienību un Līgumam par Eiropas Savienības darbību, Īrija (.. vēstulē) ir paziņojusi, ka vēlas piedalīties šīs regulas pieņemšanā un piemērošanā.]

VAI

53) [Saskaņā ar 3. pantu Protokolā (Nr. 21) par Apvienotās Karalistes un Īrijas nostāju saistībā ar brīvības, drošības un tiesiskuma telpu, kas pievienots Līgumam par Eiropas Savienību un Līgumam par Eiropas Savienības darbību, Apvienotā Karaliste (.. vēstulē) ir paziņojusi, ka vēlas piedalīties šīs regulas pieņemšanā un piemērošanā.]

54) [Saskaņā ar 1. un 2. pantu Protokolā (Nr. 21) par Apvienotās Karalistes un Īrijas nostāju saistībā ar brīvības, drošības un tiesiskuma telpu, kas pievienots Līgumam par Eiropas Savienību un Līgumam par Eiropas Savienības darbību, un neskarot minētā protokola 4. pantu, Īrija nepiedalās šīs regulas pieņemšanā, un tai šī regula nav saistoša un nav jāpiemēro.]

ê 604/2013 recital 42

(57)Saskaņā ar 1. un 2. pantu Protokolā (Nr. 22) par Dānijas nostāju, kas pievienots LES un LESD, Dānija nepiedalās šīs regulas pieņemšanā, un Dānijai šī regula nav saistoša un nav jāpiemēro,

ê 604/2013 (adapted)

ð new

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

I NODAĻA

PRIEKŠMETS UN DEFINĪCIJAS

1. pants

Priekšmets

Šajā regulā ir paredzēti kritēriji un mehānismi, lai noteiktu  vienīgo  dalībvalsti, kas ir atbildīga par trešās valsts valstspiederīgā vai bezvalstnieka starptautiskās aizsardzības pieteikuma izskatīšanu, kurš iesniegts kādā no dalībvalstīm (turpmāk “atbildīgā dalībvalsts”).

2. pants

Definīcijas

Šajā regulā:

a) “trešās valsts valstspiederīgais” ir jebkura persona, kas nav Savienības pilsonis LESD 20. panta 1. punkta nozīmē un kas nav valstspiederīgais valstī, kura piedalās šajā regulā ar nolīguma ar Eiropas Savienību starpniecību;

b) “starptautiskās aizsardzības pieteikums” ir starptautiskās aizsardzības pieteikums, kā noteikts definēts Direktīvas 2011/95/ES 2. panta h) punktā;

c) “pieteikuma iesniedzējs” ir trešās valsts valstspiederīgais vai bezvalstnieks, kas sagatavojis iesniedzis starptautiskās aizsardzības pieteikumu, par kuru vēl nav pieņemts galīgais lēmums;

d) “starptautiskās aizsardzības pieteikuma izskatīšana” ir jebkura pārbaude izskatīšana, lēmums vai nolēmums, ko attiecībā uz starptautiskās aizsardzības pieteikumu izdara vai pieņem kompetentās iestādes saskaņā ar Direktīvu 2013/32/ES un Direktīvu 2011/95/ES, izņemot saskaņā ar šo regulu un paredzētās procedūras atbildīgās dalībvalsts noteikšanai;

e) “starptautiskās aizsardzības pieteikuma atsaukšana” ir rīcība, ar ko pieteikuma iesniedzējs, noteikti vai klusējot, aptur izbeidz procedūras, kas saskaņā ar Direktīvu 2013/32/ES uzsāktas, saņemot viņa starptautiskās aizsardzības pieteikumu;

f) “starptautiskās aizsardzības saņēmējs” ir trešās valsts valstspiederīgais vai bezvalstnieks, kam piešķirta starptautiska aizsardzība, kā noteikts definēts Direktīvas 2011/95/ES 2. panta a) punktā;

g) “ģimenes locekļi”, ciktāl šāda ģimene jau pastāvējusi ð pirms pieteikuma iesniedzēja ierašanās dalībvalstu teritorijā ï izcelsmes valstī, ir šādi pieteikuma iesniedzēja ģimenes locekļi, kas atrodas dalībvalstu teritorijā:

–pieteikuma iesniedzēja laulātais vai viņa neprecējies partneris, ar kuru viņam ir stabilas attiecības, ja atbilstīgi dalībvalsts tiesību aktiem attiecībā uz trešo valstu valstspiederīgajiem saskaņā ar attiecīgās dalībvalsts tiesību aktiem vai praksi neprecētus pārus uzskata par pielīdzināmiem precētiem pāriem,

–pieteikuma iesniedzēja vai pirmajā ievilkumā minēto pāru nepilngadīgie bērni ar nosacījumu, ka viņi ir neprecējušies, un neatkarīgi no tā, vai viņi ir dzimuši laulībā vai ārlaulībā, vai ir adoptēti, kā noteikts attiecīgās valsts tiesību aktos,

–ja pieteikuma iesniedzējs ir nepilngadīgais un nav precējies – tēvs, māte vai cits pieaugušais, kas ir atbildīgs par pieteikuma iesniedzēju saskaņā ar tās dalībvalsts tiesību aktiem vai praksi, kurā atrodas pieaugušais,

–ja starptautiskās aizsardzības saņēmējs ir nepilngadīgais un nav precējies – tēvs, māte vai cits pieaugušais, kas ir atbildīgs par viņu saskaņā ar tās dalībvalsts tiesību aktiem vai praksi, kurā atrodas saņēmējs;,

ò new

–pieteikuma iesniedzēja brāļi un māsas;

 604/2013

h) “radinieks” ir pieteikuma iesniedzēja pieaugusi tante vai pieaudzis tēvocis, vai vecvecāks, kas atrodas dalībvalsts teritorijā, neatkarīgi no tā, vai pieteikuma iesniedzējs ir dzimis laulībā vai ārlaulībā, vai ir adoptēts, kā noteikts attiecīgās valsts tiesību aktos;

i) “nepilngadīgais” ir trešās valsts valstspiederīgais vai bezvalstnieks, kas jaunāks par 18 gadiem;

j) “nepavadīts nepilngadīgais bez pavadības” ir nepilngadīgais, kas ieradies dalībvalstu teritorijā bez tāda pieaugušā pavadības, kurš ir par viņu atbildīgs saskaņā ar attiecīgās dalībvalsts tiesību aktiem vai praksi, un kamēr šāds pieaugušais nav par viņu uzņēmies aizgādību; tas ietver arī nepilngadīgo, kas palicis bez pavadības pēc ierašanās dalībvalstu teritorijā;

k) “pārstāvis” ir persona vai organizācija, ko kompetentās struktūras ir norīkojušas, lai palīdzētu nepavadītam nepilngadīgajam bez pavadības un pārstāvētu viņu šajā regulā noteiktajās procedūrās nolūkā nodrošināt bērna intereses un vajadzības gadījumā īstenot nepilngadīgās personas tiesībspēju un rīcībspēju. Ja kā pārstāvis ir norīkota organizācija, tā ieceļ personu, kas ir atbildīga par tās pienākumu veikšanu attiecībā uz nepilngadīgo saskaņā ar šo regulu;

l) “uzturēšanās atļauja dokuments” ir jebkura atļauja, ko izdevušas iestādes dalībvalstī, kura atļāvusi trešās valsts valstspiederīgajam vai bezvalstniekam uzturēties tās teritorijā, tostarp dokumentusi, kas apliecina atļauju palikt attiecīgajā teritorijā saskaņā ar pagaidu aizsardzības režīmu vai līdz brīdim, kad vairs nebūs spēkā apstākļi, kuri kavē izpildīt rīkojumu par izraidīšanu, izņemot vīzas un uzturēšanās atļaujas, kuras izdotas laikposmā, kāds vajadzīgs, lai noteiktu atbildīgo dalībvalsti, kā paredzēts šajā regulā, vai arī starptautiskās aizsardzības pieteikuma vai uzturēšanās atļaujas pieteikuma izskatīšanas laikā;

m) “vīza” ir dalībvalsts izdota atļauja vai lēmums, kas vajadzīgs tranzītam vai ieceļošanai minētajā dalībvalstī vai vairākās dalībvalstīs uz paredzēto uzturēšanās laiku. Vīzas veidu nosaka atbilstoši šādām definīcijām:

–“ilgtermiņa vīza” ir kādas dalībvalsts izdota atļauja vai lēmums saskaņā ar tās tiesību aktiem vai Savienības tiesību aktiem, kas vajadzīgs ieceļošanai minētajā dalībvalstī uz paredzēto uzturēšanās laiku, kurš ir ilgāks par trim mēnešiem,

–“īstermiņa vīza” ir dalībvalsts izdota atļauja vai lēmums, lai veiktu tranzītu vai lai paredzētu uzturēties tranzītā šķērsotu vai plānoti uzturētos vienā vai vairākās, vai visās dalībvalstīs uz laiku, kas nepārsniedz trīs mēnešus jebkurā sešu mēnešu laikposmā, sākot no pirmās ieceļošanas dienas dalībvalstu teritorijā,

–“lidostas tranzītvīza” ir vīza, kas derīga tranzītam caur vienas vai vairāku dalībvalstu lidostu starptautiskā tranzīta zonām;

n) “bēgšanas iespējamība” nozīmē to, ka attiecīgā gadījumā, pamatojoties uz tiesību aktos noteiktiem objektīviem kritērijiem, ir iemesls uzskatīt, ka pieteikuma iesniedzējs vai trešās valsts valstspiederīgais, vai bezvalstnieks, kuram piemēro pārsūtīšanas procedūru, varētu aizbēgt.;

ò new

o) “labuma guvēja dalībvalsts” ir dalībvalsts, kas gūst labumu no šīs regulas VII nodaļā paredzētā korektīvā sadales mehānisma un iedala pieteikuma iesniedzēju;

p) “iedalītā dalībvalsts” ir dalībvalsts, kurai saskaņā ar šīs regulas VII nodaļā paredzēto korektīvo sadales mehānismu tiks iedalīts pieteikuma iesniedzējs;

q) “pārmitinātā persona” ir persona, uz kuru attiecas pārmitināšanas process, kurā pēc ANO Augstā komisāra bēgļu jautājumos (“UNHCR”) lūguma, kas balstīts uz personas vajadzību pēc starptautiskās aizsardzības, trešo valstu valstspiederīgos pārsūta no trešās valsts uz kādu dalībvalsti, kurā tiem ļauj uzturēties kādā no šiem statusiem:

i) “bēgļa statusā” Direktīvas 2011/95/ES 2. panta e) punkta nozīmē;

i) “alternatīvās aizsardzības statusā” Direktīvas 2011/95/ES 2. panta g) punkta nozīmē; vai

iii) jebkādā citā statusā, kas saskaņā ar valsts un Savienības tiesību aktiem sniedz līdzīgas tiesības un labumus kā i) un ii) apakšpunktā minētie;

r) “Eiropas Savienības Patvēruma aģentūra” ir aģentūra, kas izveidota ar Regulu (ES) [priekšlikums regulai par Eiropas Savienības Patvēruma aģentūru un Regulas (ES) Nr. 439/2010 atcelšanu].

 604/2013

II NODAĻA

VISPĀRĪGI PRINCIPI UN GARANTIJAS

3. pants

Piekļuve starptautiskās aizsardzības pieteikuma izskatīšanas procedūrai

1. Dalībvalstis izskata jebkuru katru starptautiskās aizsardzības pieteikumu, ko kādai no šīm valstīm tās teritorijā, tostarp pie robežas vai tranzīta zonās, iesniedz trešās valsts valstspiederīgais vai bezvalstnieks. Pieteikumu izskata viena dalībvalsts, kas saskaņā ar III nodaļā izklāstītajiem kritērijiem ir noteikta par atbildīgo.

2. Ja, pamatojoties uz šajā regulā uzskaitītajiem kritērijiem, nav iespējams izraudzīties atbildīgo dalībvalsti, tad par pieteikuma izskatīšanu ir atbildīga dalībvalsts, kurai pirmajai iesniegts starptautiskās aizsardzības pieteikums.

Ja nav iespējams pieteikuma iesniedzēju pārsūtīt uz dalībvalsti, kas sākotnēji izraudzīta par galveno atbildīgo, jo ir pamatots iemesls uzskatīt, ka pastāv sistēmiskas problēmas patvēruma procedūrā un pieteikuma iesniedzēju uzņemšanas apstākļos minētajā dalībvalstī, kā rezultātā pastāv necilvēcīgas un vai pazemojošas attieksmes risks Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 4. panta nozīmē, dalībvalsts, kas nosaka atbildīgo dalībvalsti, turpina izskatīt III nodaļā izklāstītos kritērijus, lai noteiktu, vai par atbildīgo var tikt izraudzīta cita dalībvalsts.

Ja saskaņā ar šo punktu nav iespējama pārsūtīšana uz nevienu dalībvalsti, kas izraudzīta, balstoties uz III nodaļā izklāstītajiem kritērijiem, vai uz pirmo dalībvalsti, kurā pieteikums iesniegts, dalībvalsts, kas nosaka atbildīgo dalībvalsti, kļūst par atbildīgo dalībvalsti.

ò new

3. Jebkura dalībvalsts patur tiesības nosūtīt pieteikuma iesniedzēju uz drošu trešo valsti, ievērojot Direktīvā 2013/32/ES paredzētos noteikumus un aizsardzības pasākumus.

3. Pirms saskaņā ar III un IV nodaļu piemēro kritērijus, pēc kuriem nosaka atbildīgo dalībvalsti, pirmā dalībvalsts, kurā iesniegts starptautiskās aizsardzības pieteikums:

a) izvērtē, vai starptautiskās aizsardzības pieteikums nav nepieņemams saskaņā ar Direktīvas 2013/32/ES 33. panta 2. punkta b) un c) apakšpunktu, jo par pirmo patvēruma valsti vai pieteikuma iesniedzējam drošu trešo valsti ir uzskatāma valsts, kas nav dalībvalsts; un

b) pieteikumu izskata paātrinātā procedūrā saskaņā ar Direktīvas 2013/32/ES 31. panta 8. punktu, ja tam ir šāds pamatojums:

i) pieteikuma iesniedzējs ir tādas trešās valsts valstspiederīgais vai ir bezvalstnieks, kuram iepriekš parastā dzīvesvieta bija šajā valstī, kas norādīta kā droša izcelsmes valsts ES kopējā drošu izcelsmes valstu sarakstā, kurš noteikts saskaņā ar Regulu [2015. gada 9. septembra priekšlikums COM (2015) 452]; vai

ii) nopietnu iemeslu dēļ var uzskatīt, ka pieteikuma iesniedzējs attiecīgajā dalībvalstī apdraud valsts drošību vai sabiedrisko kārtību, vai pieteikuma iesniedzējs saskaņā ar valsts tiesību aktiem ir bijis izraidīts no valsts nopietnu sabiedriskās drošības vai sabiedriskās kārtības apsvērumu dēļ.

4. Ja dalībvalsts saskaņā ar 3. punktu pieteikumu atzīst par nepieņemamu vai pieteikumu izskata paātrinātā procedūrā, šo dalībvalsti uzskata par atbildīgo dalībvalsti.

5. Dalībvalsts, kura ir izskatījusi starptautiskās aizsardzības pieteikumu, tostarp 3. punktā minētajos gadījumos, atbild par konkrētā pieteikuma iesniedzēja papildu paziņojumiem vai turpmākiem pieteikumiem saskaņā ar Direktīvas 2013/32/ES 40., 41. un 42. pantu neatkarīgi no tā, vai pieteikuma iesniedzējs ir atstājis dalībvalstu teritoriju vai ticis no tās izraidīts.

4. pants

Pieteikuma iesniedzēja pienākumi

1. Ja persona, kas plāno iesniegt starptautiskās aizsardzības pieteikumu, dalībvalstu teritorijā ir ieceļojusi neatbilstīgi, pieteikums ir iesniedzams attiecīgajā pirmās ieceļošanas dalībvalstī. Ja persona, kas plāno iesniegt starptautiskās aizsardzības pieteikumu, likumīgi atrodas kādā dalībvalstī, pieteikums ir iesniedzams šajā dalībvalstī.

2. Pieteikuma iesniedzējs pēc iespējas drīz un vēlākais sarunā saskaņā ar 7. pantu iesniedz visus elementus un informāciju, kas ir būtiski atbildīgās dalībvalsts noteikšanai, un sadarbojas ar dalībvalstu kompetentajām iestādēm.

3. Pieteikuma iesniedzējs:

a) ievēro pārsūtīšanas lēmumu, kas viņam paziņots saskaņā ar 27. panta 1. un 2. punktu un 38. panta b) punktu;

b) atrodas pieteikumu saņēmušajā dalībvalstī un ir pieejams tās kompetentajām iestādēm vai attiecīgi dalībvalstī, uz kuru viņu pārsūta, un tās kompetentajām iestādēm.

5. pants

Pienākumu neievērošanas sekas

1. Ja pieteikuma iesniedzējs neievēro 4. panta 1. punktā noteikto pienākumu, dalībvalsts, kas ir atbildīga saskaņā ar šo regulu, pieteikumu izskata paātrinātā procedūrā saskaņā ar Direktīvu 2013/32/ES.

2. Dalībvalsts, kurā pieteikuma iesniedzējam ir pienākums atrasties, turpina atbildīgās dalībvalsts noteikšanas procedūras pat tad, ja pieteikuma iesniedzējs bez atļaujas pamet šīs dalībvalsts teritoriju vai kā citādi nav pieejams šīs dalībvalsts kompetentajām iestādēm.

3. Pieteikuma iesniedzējam šajā regulā paredzēto procedūru laikā tajās dalībvalstīs, kas nav dalībvalsts, kurā viņam ir jāatrodas, nav tiesību uz Direktīvas 2013/33/ES 14.–19. pantā paredzētajiem uzņemšanas apstākļiem, izņemot neatliekamo veselības aprūpi.

4. Kompetentās iestādes ņem vērā atbildīgās dalībvalsts noteikšanai būtiskos elementus un informāciju tikai tad, ja tā ir iesniegta 4. panta 2. punktā noteiktajā termiņā.

ê 604/2013 (adapted)

ð new

4. 6. pants

Tiesības uz informāciju

1. Tiklīdz kādā dalībvalstī ir iesniegts starptautiskās aizsardzības pieteikums 20. 21. panta 2. punkta nozīmē, tās kompetentās iestādes informē pieteikuma iesniedzēju par šīs regulas piemērošanu ð un par 4. pantā noteiktajiem pienākumiem, kā arī 5. pantā noteiktajām pienākumu neievērošanas sekām, ï un jo īpaši par:

ò new

a) to, ka tiesības pieteikties uz starptautisko aizsardzību neietver nekādas pieteikuma iesniedzēja izvēles iespējas attiecībā uz dalībvalsti, kura atbild par starptautiskās aizsardzības pieteikuma izskatīšanu;

ê 604/2013 (adapted)

ð new

ab) šīs regulas mērķiem un sekām, ko radītu vēl kāda pieteikuma sagatavošana iesniegšana citā dalībvalstī, kā arī par sekām, ko izraisa pārcelšanās no vienas dalībvalsts uz citu ð ko izraisa tās dalībvalsts atstāšana, kurā viņam jāatrodas, ï laikā, kamēr tiek noteikta saskaņā ar šo regulu atbildīgā dalībvalsts, un kamēr tiek izskatīts starptautiskās aizsardzības pieteikums ð , jo īpaši par to, ka pieteikuma iesniedzējam tajās dalībvalstīs, kas nav dalībvalsts, kurā viņam ir jāatrodas, nav tiesību uz Direktīvas 2013/33/ES 14.–19. pantā paredzētajiem uzņemšanas apstākļiem, izņemot neatliekamo veselības aprūpi ï;

bc) atbildīgās dalībvalsts noteikšanas kritērijiem ð un procedūrām ï, šādu šo kritēriju hierarhiju dažādos procedūras posmos un to ilgumu, tostarp par to, ka vienā dalībvalstī iesniegts starptautiskās aizsardzības pieteikums var izraisīt to, ka minētā dalībvalsts kļūst atbildīga saskaņā ar šo regulu, pat ja šāda atbildība nepamatojas uz minētajiem kritērijiem;

cd) personisko sarunu atbilstīgi 5. 7. pantam un iespēju ð pienākumu ï iesniegt ð un pamatot ï informāciju par to, ka dalībvalstīs atrodas ģimenes locekļi, radinieki vai personas, ar ko ir jebkādas citas ģimenes attiecības, tostarp par veidiem, kādos pieteikuma iesniedzējs var iesniegt šādu informāciju;

de) iespēju apstrīdēt lēmumu par pārsūtīšanu un vajadzības gadījumā pieteikties pārsūtīšanas atlikšanai ð 7 dienu laikā no lēmuma paziņošanas un to, ka šajā pārsūdzībā izskata tikai to, vai ir pārkāpts 3. panta 2. punkts par necilvēcīgas vai pazemojošas attieksmes riska pastāvēšanu vai 10.–13. un 18. pants ï;

ef) to, ka dalībvalstu kompetentās iestādes ð un Eiropas Savienības Patvēruma aģentūra apstrādā pieteikuma iesniedzēja personas datus, tostarp ï var apmainīties apmainās ar datiem par viņu tikai nolūkā īstenot savaus no šīs regulas izrietošāos saistības pienākumus;

ò new

g) attiecīgo personas datu kategorijām;

ê 604/2013 (adapted)

ð new

fh) tiesībām piekļūt ar viņu saistītiem datiem un tiesībām pieprasīt šādu datu izlabošanu, ja tie ir nepareizi, vai dzēšanu, ja tie ir apstrādāti nelikumīgi, kā arī par minēto tiesību īstenošanas procedūrām, tostarp par 35. 47. pantā minēto iestāžu un to valsts datu aizsardzības iestāžu kontaktinformāciju, kuras ir atbildīgas par ar personas datu aizsardzību saistītu prasību izskatīšanu ð , un datu aizsardzības speciālista kontaktinformāciju; ï.

ò new

i) attiecīgā gadījumā – VII nodaļā paredzēto sadales procedūru.

ê 604/2013 (adapted)

ð new

2. Informāciju, kas minēta 1. punktā, sniedz rakstiski valodā, kuru pieteikuma iesniedzējs saprot vai kuru ir pamats uzskatīt par viņam saprotamu. Dalībvalstis izmanto kopējuo bukletu, kas saskaņā ar 3. punktu izveidotas minētajam nolūkam.

Vajadzības gadījumā, lai pieteikuma iesniedzējs pienācīgi saprastu sniegto informāciju, to sniedz arī mutiski, piemēram, saistībā ar personisko sarunu, kas minēta 5. 7. pantā.

3. Komisija ar īstenošanas aktiem izstrādā kopēju bukletu, kā arī īpašu bukletu nepavadītiem nepilngadīgajiem bez pavadības, kurš satur vismaz šā panta 1. punktā minēto informāciju. Šajā kopējā bukletā iekļauj arī informāciju par to, kā piemērot Regulu (ES) [priekšlikums regulai, ar kuru pārstrādā Regulu Nr. 603/2013], un jo īpaši par nolūku, kādēļ pieteikuma iesniedzēja dati var tikt apstrādāti Eurodac sistēmā. Kopējais buklets ir veidots tā, lai dalībvalstis to varētu papildināt ar dalībvalstij specifisku papildu informāciju. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar šīs regulas 44. 56. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

5. 7. pants

Personiskaā saruna

1. Lai atvieglotu atbildīgās dalībvalsts noteikšanas procesu, dalībvalsts, kas nosaka atbildīgo dalībvalsti, rīko personisku sarunu ar pieteikuma iesniedzēju ð , izņemot, ja pieteikuma iesniedzējs ir aizbēdzis vai ja atbildīgās dalībvalsts noteikšanai pietiek ar informāciju, kuru pieteikuma iesniedzējs ir sniedzis saskaņā ar 4. panta 2. punktu ï. Saruna arī ļauj pareizi izprast informāciju, kas pieteikuma iesniedzējam sniegta saskaņā ar 4. 6. pantu.

2. Personisko sarunu var nerīkot, ja:

a) pieteikuma iesniedzējs ir aizbēdzis; vai

b) pēc 4. pantā minētās informācijas saņemšanas pieteikuma iesniedzējs jau ir sniedzis informāciju, kas vajadzīga, lai citādi noteiktu atbildīgo dalībvalsti. Dalībvalsts, kas nerīko sarunu, sniedz pieteikuma iesniedzējam iespēju sniegt visu papildu informāciju, kas ir nozīmīga, lai noteiktu atbildīgo dalībvalsti, pirms tiek pieņemts lēmums pārsūtīt pieteikuma iesniedzēju uz atbildīgo dalībvalsti saskaņā ar 26. panta 1. punktu.

32. Personiskā saruna notiek savlaicīgi un, jebkurā gadījumā, pirms tiek pieņemts jebkāds lēmums par pieteikuma iesniedzēja pārsūtīšanu uz atbildīgo dalībvalsti saskaņā ar 26. panta 1. punktu ð uzņemšanas pieprasījuma iesniegšanas saskaņā ar 24. pantu ï.

43. Personiskā saruna notiek valodā, kuru pieteikuma iesniedzējs saprot vai kuru ir pamats uzskatīt par viņam saprotamu un kurā viņš spēj sazināties. Ja vajadzīgs, dalībvalstīm ir līdzekļi tulkam dalībvalstis izmanto tulku, kas spēj nodrošināt pienācīgu saziņu starp pieteikuma iesniedzēju un personu, kas vada personisko sarunu.

54. Personiskā saruna notiek apstākļos, kas nodrošina pienācīgu konfidencialitāti. To vada kvalificēta persona saskaņā ar valsts tiesību aktiem.

65. Dalībvalsts, kas vada personisko sarunu, sastāda tās rakstisku kopsavilkumu, kurā iekļauj vismaz galveno informāciju, ko pieteikuma iesniedzējs sniedzis sarunā. Šis kopsavilkums var būt ziņojuma vai standarta veidlapas formā. Dalībvalsts nodrošina, ka pieteikuma iesniedzējam un/vai juridiskajam padomniekam konsultantam vai citam padomdevējam, kas pārstāv pieteikuma iesniedzēju, tiek savlaicīgi nodrošināta pieeja kopsavilkumam.

6. 8. pants

Garantijas nepilngadīgajiem

1. Bērna intereses ir svarīgs dalībvalstu galvenais apsvērums attiecībā uz visām šajā regulā paredzētajām procedūrām.

2.  Katra  Ddalībvalstis ð , kurā ir jāatrodas nepavadītajam nepilngadīgajam, ï nodrošina, ka saistībā ar visām  attiecīgajām  šajā regulā paredzētajām procedūrām nepavadīto nepilngadīgo bez pavadības pārstāv un/vai viņam palīdz pārstāvis. Pārstāvis ir kvalificēts un viņam ir īpašas zināšanas, lai nodrošinātu, ka, veicot šajā regulā noteiktās procedūras, nepilngadīgā intereses tiek ņemtas vērā, veicot šajā regulā noteiktās procedūras. Šādam pārstāvim ir pieeja attiecīgo dokumentu saturam pieteikuma iesniedzēja lietā, tostarp īpašajam bukletam, kas paredzēts nepavadītiem nepilngadīgajiem bez pavadības.

Šis punkts neskar attiecīgos Direktīvas 2013/32/ES 25. panta noteikumus.

3. Bērna interešu izvērtēšanā dalībvalstis cieši sadarbojas savā starpā un jo īpaši ņem vērā šādus faktorus:

a) ģimenes atkalapvienošanās iespējas;

b) nepilngadīgā labklājību un sociālo attīstību;

c) drošuma un drošības apsvērumus, jo īpaši, ja pastāv risks, ka nepilngadīgais varētu būt cilvēku tirdzniecības upuris;

d) nepilngadīgā viedokli atbilstoši viņa vecumam un briedumam.

ò new

4. Pirms nepavadītais nepilngadīgais tiek pārsūtīts uz atbildīgo dalībvalsti vai attiecīgā gadījumā uz iedalīto dalībvalsti, pārsūtītāja dalībvalsts pārliecinās, ka atbildīgā dalībvalsts vai iedalītā dalībvalsts nekavējoties veic Direktīvas 2013/33/ES 14. un 24. pantā un Direktīvas 2013/33/ES 25. pantā minētos pasākumus. Pirms lēmuma par nepavadīta nepilngadīgā pārsūtīšanu izvērtē viņa intereses. Šajā izvērtējumā balstās uz 3. punktā uzskaitītajiem faktoriem. Izvērtējumu ātri veic darbinieki, kuriem ir vajadzīgā kvalifikācija un zināšanas, lai nodrošinātu, ka tiek ņemtas vērā nepilngadīgā intereses.

ê 604/2013 (adapted)

ð new

45. Lai piemērotu 8. 10. pantu, dalībvalsts, kurā nepavadītais nepilngadīgais bez pavadības iesniedzis starptautiskās aizsardzības pieteikumu, cik drīz vien iespējams veic atbilstīgas darbības, lai dalībvalstu teritorijā apzinātu nepavadītā nepilngadīgā bez pavadības ģimenes locekļus, brāļus vai māsas vai radiniekus, vienlaikus aizsargājot bērna intereses.

Šajā sakarā minētā dalībvalsts var lūgt starptautisku vai citu atbilstīgu organizāciju palīdzību, un atvieglināt nepilngadīgā piekļuvi šādu organizāciju sniegtajiem atrašanas pakalpojumiem.

Šīs regulas 35. 47. pantā minēto kompetento iestāžu darbinieki, kuri izskata lūgumus, kas saistīti ar nepavadītiem nepilngadīgajiem bez pavadības, jau ir pienācīgi apmācīti saistībā ar nepilngadīgo īpašajām vajadzībām un turpina saņemt šādu apmācību.

56. Lai saskaņā ar šā panta 4. 5. punktu veicinātu piemērotu darbību atbilstīgas darbības, kā identificēt nepavadītā nepilngadīgā bez pavadības ģimenes locekļus, brāļus vai māsas vai radiniekus, kas dzīvo citas dalībvalsts teritorijā, Komisija pieņem īstenošanas aktus, tostarp standarta veidlapu, kas paredzēta attiecīgās informācijas apmaiņai starp dalībvalstīm. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 44. 56. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

III NODAĻA

KRITĒRIJI ATBILDĪGĀS DALĪBVALSTS NOTEIKŠANAI

7. 9. pants

Kritēriju hierarhija

1. Kritērijus atbildīgās dalībvalsts noteikšanai piemēro ð tikai vienreiz un ï tādā kārtībā, kādā tie izklāstīti šajā nodaļā.

2. Saskaņā ar šajā nodaļā izklāstītajiem kritērijiem atbildīgo dalībvalsti nosaka, pamatojoties uz stāvokli, kāds bija, pieteikuma iesniedzējam pirmo reizi iesniedzot starptautiskās aizsardzības pieteikumu dalībvalstij.

3. Piemērojot 8., 10. un 16. pantā minētos kritērijus, dalībvalstis ņem vērā jebkādus pieejamos pierādījumus par to, vai kādas dalībvalsts teritorijā atrodas pieteikuma iesniedzēja ģimenes locekļi, radinieki vai personas, ar ko ir jebkādas citas ģimenes attiecības, ar nosacījumu, ka šādi pierādījumi tiek iesniegti, pirms cita dalībvalsts saskaņā ar, attiecīgi, 22. un 25. pantu ir akceptējusi pieprasījumu uzņemt vai uzņemt atpakaļ attiecīgo personu, un ka par pieteikuma iesniedzēja iepriekšējiem starptautiskās aizsardzības pieteikumiem vēl nav pieņemts pirmais lēmums pēc būtības.

8. 10. pants

Nepilngadīgie

 1. Ja pieteikuma iesniedzējs ir nepavadīts nepilngadīgais, piemēro tikai šajā pantā paredzētos kritērijus, un to dara tādā secībā, kādā tie noteikti 2.–5. punktā. 

12. Ja pieteikuma iesniedzējs ir nepilngadīgais bez pavadības, tad aAtbildīgā dalībvalsts ir tā dalībvalsts, kurā likumīgi atrodas kāds nepavadītā nepilngadīgā bez pavadības ģimenes loceklis vai brālis vai māsa, ar noteikumu, ka tas ir nepilngadīgā interesēs. Ja pieteikuma iesniedzējs ir precējies nepilngadīgais, kura laulātais likumīgi neatrodas dalībvalstu teritorijā, tad atbildīgā dalībvalsts ir tā dalībvalsts, kurā likumīgi atrodas nepilngadīgā tēvs, māte vai kāds cits pieaugušais, kas saskaņā ar tiesību aktiem vai minētās dalībvalsts praksi ir atbildīgs par nepilngadīgo, vai viņa brālis vai māsa.

23. Ja pieteikuma iesniedzējsam ir nepilngadīgais bez pavadības, kuram ir radinieks, kas likumīgi atrodas citā dalībvalstī, un ja, balstoties uz individuālu izvērtējumu, ir konstatēts, ka šis radinieks var par viņu parūpēties, tad minētā dalībvalsts apvieno nepilngadīgo ar viņa radinieku un ir atbildīgā dalībvalsts, ar noteikumu, ka tas ir nepilngadīgā interesēs.

34. Ja 1. 2. un 2. 3. punktā minētie ģimenes locekļi, brāļi vai māsas vai radinieki atrodas vairāk nekā vienā dalībvalstī, tad lēmumu par atbildīgo dalībvalsti pieņem, ņemot vērā to, kas ir nepavadītā nepilngadīgā bez pavadības interesēs.

45. Ja nepilngadīgajam nav ģimenes locekļa, brāļa vai māsas vai radinieka, kā minēts 1. 2. un 2. 3. punktā, atbildīgā dalībvalsts ir tā ð pirmā ï dalībvalsts, kurā nepavadītais nepilngadīgais bez pavadības iesniedzis starptautiskās aizsardzības pieteikumu, ar noteikumu  izņemot, ja ir pierādīts , ka tas ir  nav  nepilngadīgā interesēs.

56. Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 45. 57. pantu pieņemt deleģētos aktus attiecībā uz nepavadīto nepilngadīgo bez pavadības ģimenes locekļu, brāļu vai māsu vai radinieku identificēšanu, kritērijiem, kā noteikt, vai pastāv pierādītas ģimenes saiknes, attiecībā uz kritērijiem, lai izvērtētu radinieka spēju rūpēties par nepavadīto nepilngadīgo bez pavadības, tostarp, ja ģimenes locekļi, brāļi vai un māsas vai radinieki uzturas vairāk nekā vienā dalībvalstī. Īstenojot pilnvaras pieņemt deleģētos aktus, Komisija nepārsniedz to bērna interešu jomu, kas noteiktas 6. 8. panta 3. punktā.

67. Komisija ar īstenošanas aktiem izveido vienādus nosacījumus attiecībā uz apspriešanos un informācijas apmaiņu starp dalībvalstīm. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 44. 56. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

9. 11. pants

Ģimenes locekļi, kas ir starptautiskās aizsardzības saņēmēji

Ja pieteikuma iesniedzējam ir kāds ģimenes loceklis, kuram ir atļauts uzturēties dalībvalstī kā starptautiskās aizsardzības saņēmējam, neatkarīgi no tā, vai šī ģimene ir bijusi izveidota iepriekš izcelsmes valstī, tad minētā dalībvalsts ir atbildīga par starptautiskās aizsardzības pieteikuma izskatīšanu, ar noteikumu, ka attiecīgās personas ir rakstiski paudušas savu vēlēšanos.

10. 12. pants

Ģimenes locekļi, kas ir starptautiskās aizsardzības pieteikuma iesniedzēji

Ja pieteikuma iesniedzējam ir kāds ģimenes loceklis dalībvalstī un par šā ģimenes locekļa starptautiskās aizsardzības pieteikumu minētajā dalībvalstī vēl nav pieņemts pirmais lēmums pēc būtības, tad minētā dalībvalsts ir atbildīga par starptautiskās aizsardzības pieteikuma izskatīšanu, ar noteikumu, ka attiecīgās personas ir rakstiski paudušas savu vēlēšanos.

11. 13. pants

Ģimenes procedūra

Ja vairāki ģimenes locekļi un/vai nepilngadīgi neprecējušies brāļi vai māsas iesniedz starptautiskās aizsardzības pieteikumus vienā dalībvalstī vienlaicīgi vai ar pietiekami īsu starplaiku, lai procedūras atbildīgās dalībvalsts noteikšanai veiktu kopā, un ja šajā regulā izklāstīto kritēriju piemērošana novestu pie šo ģimenes locekļu izšķiršanas, tad atbildīgo dalībvalsti nosaka, pamatojoties uz šādiem noteikumiem:

a) par visu ģimenes locekļu un/vai nepilngadīgu neprecējušos brāļu vai un māsu starptautiskās aizsardzības pieteikumu izskatīšanu ir atbildīga dalībvalsts, kura atbilstoši kritērijiem ir atbildīga par ģimenes locekļu vairākuma uzņemšanu;

b) ja tas nav iespējams, tad atbildīga ir dalībvalsts, kas atbilstoši kritērijiem ir atbildīga par vecākā ģimenes locekļa patvēruma pieteikuma izskatīšanu.

12. 14. pants

Uzturēšanās atļauju dokumentu vai vīzu izdošana

1. Ja pieteikuma iesniedzējam ir derīgas uzturēšanās atļauja dokuments ð vai uzturēšanās dokuments, kura derīguma termiņš beidzies mazāk nekā divus gadus pirms pirmā pieteikuma iesniegšanas ï, par starptautiskās aizsardzības pieteikuma izskatīšanu ir atbildīga dalībvalsts, kas izdevusi šo atļauju dokumentu.

2. Ja pieteikuma iesniedzējam ir derīga vīza ð vai vīza, kuras derīguma termiņš beidzies mazāk nekā sešus mēnešus pirms pirmā pieteikuma iesniegšanas ï, par starptautiskās aizsardzības pieteikuma izskatīšanu ir atbildīga dalībvalsts, kas izdevusi šo vīzu, ja vien šī vīza nav izdota citas dalībvalsts vārdā, izmantojot pārstāvības pasākumu, kas paredzēts 8. pantā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulāas (EK) Nr. 810/2009 (2009. gada 13. jūlijs), ar ko izveido Kopienas Vīzu kodeksu 29 8. pantā. Tādā gadījumā par starptautiskās aizsardzības pieteikuma izskatīšanu ir atbildīga pārstāvētā dalībvalsts.

3. Ja pieteikuma iesniedzējam ir vairāk nekā vienas derīgas uzturēšanās atļauja dokuments vai vīza, ko izdevušas dažādas dalībvalstis, tad atbildību par starptautiskās aizsardzības pieteikuma izskatīšanu dalībvalstis uzņemas šādā secībā:

a) dalībvalsts, kas ir izdevusi uzturēšanās atļauju dokumentu, ar kuru piešķirot tiesības uz ilgāko uzturēšanās laikposmu, vai arī, ja visu atļauju dokumentu derīguma termiņi periodi ir vienādi, dalībvalsts, kura ir izdevusi uzturēšanās atļauju dokumentu ar visvēlāko derīguma beigu termiņu;

b) dalībvalsts, kas ir izdevusi vīzu ar visvēlāko derīguma beigu termiņu, ja dažādās vīzas ir viena veida vīzas;

c) ja vīzas ir dažāda veida vīzas, – dalībvalsts, kas ir izdevusi vīzu ar visilgāko derīguma termiņu periodu, vai, ja derīguma termiņi periodi ir vienādi, dalībvalsts, kura ir izdevusi vīzu ar visvēlāko derīguma beigu termiņu.

4. Ja pieteikuma iesniedzējam ir tikai viena vai vairākas tādas uzturēšanās atļaujas, kuru derīguma termiņš ir beidzies pirms mazāk nekā diviem gadiem, vai viena vai vairākas vīzas, kuru derīguma termiņš ir beidzies pirms mazāk nekā sešiem mēnešiem, un kuras ir ļāvušas viņam faktiski ieceļot kādas dalībvalsts teritorijā, šā panta 1., 2. un 3. punktu piemēro tik ilgi, kamēr pieteikuma iesniedzējs nav atstājis dalībvalstu teritorijas.

Ja pieteikuma iesniedzējam ir viena vai vairākas uzturēšanās atļaujas, kuru derīguma termiņš ir beidzies pirms vairāk nekā diviem gadiem, vai viena vai vairākas vīzas, kuru derīguma termiņš ir beidzies pirms vairāk nekā sešiem mēnešiem un kuras ir ļāvušas viņam faktiski ieceļot kādas dalībvalsts teritorijā, un ja pieteikuma iesniedzējs nav atstājis dalībvalstu teritorijas, atbildīga ir dalībvalsts, kurā iesniegts starptautiskās aizsardzības pieteikums.

54. Fakts, ka uzturēšanās atļauja dokuments vai vīza izdota, pamatojoties uz fiktīvu vai nelikumīgi pieņemtu identitāti vai, uzrādot falsificētus, viltotus vai nederīgus dokumentus, nekavē uzlikt atbildību dalībvalstij, kas to izdevusi. Dalībvalsts, kas izdevusi uzturēšanās atļauju dokumentu vai vīzu, tomēr nav atbildīga, ja tā spēj konstatēt, ka krāpšana notikusi pēc atļaujas dokumenta vai vīzas izdošanas.

13. 15. pants

Ieceļošana un/vai uzturēšanās

1. Ja, pamatojoties uz tiešiem vai netiešiem pierādījumiem, kas aprakstīti abos šīs regulas 22. 25. panta 3. 4. punktā minētajos sarakstos, tostarp Regulā [priekšlikums regulai, ar kuru pārstrādā Regulu Nr. 603/2013] minēto informāciju, ir konstatēts, ka pieteikuma iesniedzējs nelikumīgi šķērsojis dalībvalsts sauszemes, jūras vai gaisa robežu, ieceļojot no trešās valsts, tad par starptautiskās aizsardzības pieteikuma izskatīšanu ir atbildīga dalībvalsts, kurā patvēruma meklētājs viņš šādā veidā ieceļojis. Minētā atbildība izbeidzas divpadsmit mēnešus pēc nelikumīgās robežas šķērsošanas dienas.

2. Ja dalībvalsti saskaņā ar šā panta 1. punktu nevar uzskatīt vai vairs nevar uzskatīt par atbildīgu un ja, pamatojoties uz tiešiem vai netiešiem pierādījumiem, kas aprakstīti abos 22. panta 3. punktā minētajos sarakstos, ir konstatēts, ka pieteikuma iesniedzējs – kurš ieceļojis dalībvalstu teritorijās nelikumīgi vai kura ieceļošanas apstākļus nav iespējams noskaidrot – pastāvīgi dzīvojis kādā dalībvalstī vismaz piecus mēnešus pirms starptautiskās aizsardzības pieteikuma iesniegšanas, tad minētā dalībvalsts ir atbildīga par starptautiskās aizsardzības pieteikuma izskatīšanu.

Ja pieteikuma iesniedzējs vismaz piecu mēnešu laikposmus dzīvojis vairākās dalībvalstīs, par starptautiskās aizsardzības pieteikuma izskatīšanu ir atbildīga dalībvalsts, kurā viņš dzīvojis pēdējā laikā.

14. 16. pants

Ieceļošana vīzu prasības atcelšanas gadījumā

1. Ja trešās valsts valstspiederīgais vai bezvalstnieks ieceļo tādas dalībvalsts teritorijā, kurā attiecībā uz viņu ir atcelta prasība par vīzas nepieciešamību, tad minētā dalībvalsts ir atbildīga par starptautiskās aizsardzības pieteikuma izskatīšanu.

2. Šā panta 1. punktā izklāstīto principu nepiemēro, ja trešās valsts valstspiederīgais vai bezvalstnieks iesniedz starptautiskās aizsardzības pieteikumu citā dalībvalstī, kurā attiecībā uz viņa ieceļošanu tās teritorijā arī ir atcelta prasība par vīzas nepieciešamību. Minētajā gadījumā par starptautiskās aizsardzības pieteikuma izskatīšanu ir atbildīga minētā cita dalībvalsts.

15. 17. pants

Pieteikuma iesniegšana lidostas starptautiskajā tranzīta zonā

Ja trešās valsts valstspiederīgais vai bezvalstnieks starptautiskās aizsardzības pieteikumu ir sagatavojis iesniedzis dalībvalsts lidostas starptautiskajā tranzīta zonā, par pieteikuma izskatīšanu ir atbildīga minētā dalībvalsts.

IV NODAĻA

APGĀDĀJAMIE UN DISKRECIONĀRĀS KLAUZULAS

16. 18. pants

Apgādājamie

1. Ja pieteikuma iesniedzējs, ņemot vērā grūtniecības, jaundzimuša bērna, nopietnas saslimšanas, smagas invaliditātes vai vecuma dēļ ir atkarīgs no palīdzības, ko sniedz viņa bērns, brālis vai māsa vai vecāks, kas likumīgi uzturas kādā dalībvalstī, vai ja pieteikuma iesniedzēja bērns, brālis vai māsa vai vecāks, kas likumīgi uzturas kādā no dalībvalstīm, ir atkarīgs no pieteikuma iesniedzēja palīdzības, dalībvalstis pieteikuma iesniedzēju parasti patur kopā vai apvieno ar minēto bērnu, brāli vai māsu vai vecāku, ar noteikumu, ka ģimenes saites ir pastāvējušasa jau izcelsmes valstī, ka bērns, brālis vai māsa vai vecāks, vai pieteikuma iesniedzējs ir spējīgs rūpēties par apgādājamo un ka attiecīgās personas ir rakstiski paudušas savu vēlmi.

2. Ja 1. punktā minētais bērns, brālis vai māsa vai vecāks likumīgi uzturas dalībvalstī, kas nav dalībvalsts, kurā atrodas pieteikuma iesniedzējs, atbildīgā dalībvalsts ir dalībvalsts, kurā likumīgi uzturas bērns, brālis vai māsa vai vecāks, ja vien pieteikuma iesniedzēja veselības stāvoklis ilgāku laiku viņam neliedz ceļot uz minēto dalībvalsti. Šādā gadījumā atbildīgā dalībvalsts ir dalībvalsts, kurā atrodas pieteikuma iesniedzējs. Šādai dalībvalstij nav pienākuma pārvietot bērnu, brāli vai māsu vai vecāku uz savu teritoriju.

3. Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 45. 57. pantu pieņemt deleģētos aktus attiecībā uz elementiem, kas jāņem vērā, lai izvērtētu atkarības saikni, attiecībā uz kritērijiem, kā noteikt, vai pastāv pierādītas ģimenes saiknes, kritērijiem, lai izvērtētu attiecīgās personas spēju rūpēties par apgādājamo, un elementiem, kas jāņem vērā, lai izvērtētu nespēju ceļot ievērojami ilgu laiku.

4. Komisija ar īstenošanas aktiem izveido vienādus nosacījumus attiecībā uz apspriešanos un informācijas apmaiņu starp dalībvalstīm. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 44. 56. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

17. 19. pants

Diskrecionārās klauzulas

1. Atkāpjoties no 3. panta 1. punkta ð un tikai tad, ja neviena dalībvalsts nav noteikta par atbildīgo ï, katra dalībvalsts var nolemt izskatīt starptautiskās aizsardzības pieteikumu, ko tai iesniedzis trešās valsts valstspiederīgais vai bezvalstnieks ð , balstoties uz ģimenes iemesliem saistībā ar paplašināto ģimeni, kuras locekļi nav uzskaitīti 2. panta g) punktā ï, pat ja saskaņā ar šajā regulā noteiktajiem kritērijiem šāda izskatīšana nav attiecīgās dalībvalsts pienākums.

Dalībvalsts, kas nolemj saskaņā ar šo punktu izskatīt starptautiskās aizsardzības pieteikumu, kļūst par atbildīgo dalībvalsti un uzņemas ar minēto atbildību saistītos pienākumus. Vajadzības gadījumā tā, izmantojot elektroniskās komunikācijas tīklu DubliNet, kas izveidots saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1560/2003 18. pantu, informē iepriekšējo atbildīgo dalībvalsti, dalībvalsti, kas veic procedūru, lai noteiktu atbildīgo dalībvalsti, vai dalībvalsti, kura saņēmusi pieprasījumu par pieteikuma iesniedzēja uzņemšanu vai par viņa atpakaļuzņemšanu.

Dalībvalsts, kas kļūst par atbildīgo dalībvalsti saskaņā ar šo punktu, to tūlīt norāda Eurodac saskaņā ar Regulu [priekšlikums regulai, ar kuru pārstrādā Regulu Nr. 603/2013], pievienojot datumu, kad tika pieņemts lēmums izskatīt pieteikumu.

2. Dalībvalsts, kurā ir sagatavots iesniegts starptautiskās aizsardzības pieteikums un kura veic atbildīgās dalībvalsts noteikšanas procedūru, vai atbildīgā dalībvalsts var jebkurā laikā, pirms ð ir noteikta atbildīgā dalībvalsts ï ir pieņemts pirmais lēmums pēc būtības, pieprasīt citai dalībvalstij uzņemt pieteikuma iesniedzēju, lai apvienotu personas, ar ko ir jebkādas ģimenes attiecības, pamatojoties uz humāniem un, jo īpaši, ģimenes vai kultūras apsvērumiem, pat ja minētā cita dalībvalsts nav atbildīga saskaņā ar 8. 10. līdz 11. 13. pantā un 16. 18. pantā noteiktajiem kritērijiem. Attiecīgāsajām personasām rakstiski jāpauž savua piekrišanua rakstiski.

Pieteikumā par uzņemšanu ir visi pieprasījumu iesniegušās dalībvalsts rīcībā esošie materiāli, kas pieprasījumu saņēmušajai dalībvalstij ļauj izvērtēt situāciju.

Dalībvalsts, kas saņem pieprasījumu, veic jebkādas vajadzīgās pārbaudes, lai izskatītu minētos humānos apsvērumus, un divos ð viena ï mēnešosa laikā no pieprasījuma saņemšanas dienas atbild pieprasījuma iesniedzējai dalībvalstij, izmantojot elektroniskās komunikācijas tīklu DubliNet, kas izveidots saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1560/2003 18. pantu. Atbildē par pieprasījuma noraidīšanu norāda iemeslus, kas ir noraidīšanas pamatā.

Ja pieprasījumu saņēmusī dalībvalsts pieņem šo pieprasījumu, tā pārņem atbildību par pieteikuma izskatīšanu.

V NODAĻA

ATBILDĪGĀS DALĪBVALSTS PIENĀKUMI

18. 20. pants

Atbildīgās dalībvalsts pienākumi

1. Saskaņā ar šo regulu atbildīgajai dalībvalstij ir pienākums:

a) saskaņā ar 21. 24., 24. 25. un 22. 30. pantā izklāstītajiem nosacījumiem uzņemt pieteikuma iesniedzēju, kas iesniedzis pieteikumu citā dalībvalstī;

b) saskaņā ar 23., 26. 24., 25. un 29. 30. pantā izklāstītajiem nosacījumiem uzņemt atpakaļ pieteikuma iesniedzēju, kura pieteikums tiek izskatīts un kurš ir sagatavojis iesniedzis pieteikumu citā dalībvalstī, vai kurš atrodas citas dalībvalsts teritorijā bez uzturēšanās atļaujas dokumenta;

c) saskaņā ar 23., 26. 24., 25. un 29. 30. pantā izklāstītajiem nosacījumiem uzņemt atpakaļ trešās valsts valstspiederīgo vai bezvalstnieku, kurš ir atsaucis pieteikumu tā izskatīšanas laikā un ir sagatavojis iesniedzis pieteikumu citā dalībvalstī vai kurš atrodas citas dalībvalsts teritorijā bez uzturēšanās atļaujas dokumenta;

d) saskaņā ar 23., 26. 24., 25. un 29. 30. pantā izklāstītajiem nosacījumiem uzņemt atpakaļ trešās valsts valstspiederīgo vai bezvalstnieku, kura pieteikums ir noraidīts un kurš ir sagatavojis iesniedzis pieteikumu citā dalībvalstī, vai kurš atrodas citas dalībvalsts teritorijā bez uzturēšanās atļaujas dokumenta.;

ò new

e) saskaņā ar 26. un 30. pantā izklāstītajiem nosacījumiem uzņemt atpakaļ starptautiskās aizsardzības saņēmēju, kas iesniedzis pieteikumu citā dalībvalstī nekā atbildīgā dalībvalsts, kura piešķīrusi minēto aizsardzības statusu, vai kas bez uzturēšanās dokumenta atrodas citā dalībvalstī nekā atbildīgā dalībvalsts, kura piešķīrusi minēto aizsardzības statusu.

2. Situācijā, kas minēta 1. punkta a) apakšpunktā, atbildīgā dalībvalsts izskata vai pabeidz izskatīt starptautiskās aizsardzības pieteikumu.

3. Situācijā, kas minēta 1. punkta b) apakšpunktā, atbildīgā dalībvalsts izskata vai pabeidz izskatīt starptautiskās aizsardzības pieteikumu paātrinātajā procedūrā saskaņā ar Direktīvas 2013/32/ES 31. panta 8. punktu.

4. Situācijā, kas minēta 1. punkta c) apakšpunktā, atbildīgā dalībvalsts visus pieteikuma iesniedzēja papildu paziņojumus vai jaunus pieteikumus apstrādā kā turpmāku pieteikumu saskaņā ar Direktīvu 2013/32/ES.

5. Situācijā, kas minēta 1. punkta d) apakšpunktā, uz atbildīgās dalībvalsts atbildīgās iestādes pieņemto lēmumu par pieteikuma noraidīšanu vairs neattiecas tiesiskā aizsardzība, kas paredzēta Direktīvas 2013/32/ES V nodaļā.

6. Ja dalībvalsts pieteikuma iesniedzējam izdod uzturēšanās dokumentu, minētā dalībvalsts pārņem 1. punktā minētos pienākumus.

7. Atbildīgā dalībvalsts 22. panta 2. punktā minētajā elektroniskajā lietā norāda to, ka tā ir atbildīgā dalībvalsts.

ê 604/2013 (adapted)

ð new

2. Atbildīgā dalībvalsts gadījumos, uz kuriem attiecas 1. punkta a) un b) apakšpunkts, izskata vai pabeidz izskatīt starptautiskās aizsardzības pieteikumu, ko sagatavojis pieteikuma iesniedzējs.

Gadījumos, uz kuriem attiecas 1. punkta c) apakšpunkts, kad atbildīgā dalībvalsts ir pārtraukusi pieteikuma izskatīšanu pēc tam, kad pieteikuma iesniedzējs to ir atsaucis, pirms ir pieņemts lēmums pēc būtības pirmajā instancē, minētā dalībvalsts nodrošina, ka pieteikuma iesniedzējam ir tiesības pieprasīt, lai viņa pieteikuma izskatīšana tiek pabeigta, vai iesniegt jaunu starptautiskās aizsardzības pieteikumu, kuru neuzskatīs par turpmāku pieteikumu, kā noteikts Direktīvā 2013/32/ES. Šādos gadījumos dalībvalstis nodrošina, ka tiek pabeigta pieteikuma izskatīšana.

Gadījumos, uz kuriem attiecas 1. punkta d) apakšpunkts, kad pieteikums ir noraidīts tikai pirmajā instancē, atbildīgā dalībvalsts nodrošina, ka attiecīgajai personai ir vai ir bijusi iespēja izmantot efektīvu tiesiskās aizsardzības līdzekli saskaņā ar Direktīvas 2013/32/ES 46. pantu.

19. pants

Atbildības izbeigšanās

1. Ja dalībvalsts izdod pieteikuma iesniedzējam uzturēšanās atļauju, tad minētā dalībvalsts pārņem 18. panta 1. punktā noteiktās saistības.

2. Šīs regulas 18. panta 1. punktā noteiktās saistības izbeidzas, ja atbildīgā dalībvalsts, kad tai pieprasa uzņemt vai uzņemt atpakaļ pieteikuma iesniedzēju vai citu personu, kas minēta 18. panta 1. punkta c) vai d) apakšpunktā, var konstatēt, ka attiecīgā persona ir atstājusi dalībvalstu teritoriju vismaz uz trim mēnešiem, ja vien attiecīgajai personai nav derīgas uzturēšanās atļaujas, ko izdevusi atbildīgā dalībvalsts.

Pieteikumu, kas iesniegts pēc pirmajā daļā minētā prombūtnes laikposma, uzskata par jaunu pieteikumu, kas ir pamatā jaunai procedūrai, lai noteiktu atbildīgo dalībvalsti.

3. Šīs regulas 18. panta 1. punkta c) un d) apakšpunktā noteiktās saistības izbeidzas, ja atbildīgā dalībvalsts, kad tai pieprasa uzņemt atpakaļ pieteikuma iesniedzēju vai citu personu, kas minēta 18. panta 1. punkta c) vai d) apakšpunktā, var konstatēt, ka attiecīgā persona ir atstājusi dalībvalstu teritoriju atbilstīgi atgriešanas lēmumam vai izraidīšanas rīkojumam, kas izdots pēc pieteikuma atsaukšanas vai noraidīšanas.

Pieteikumu, kas iesniegts pēc tam, kad notikusi efektīva izraidīšana, uzskata par jaunu pieteikumu, kas ir pamatā jaunai procedūrai, lai noteiktu atbildīgo dalībvalsti.

VI NODAĻA

UZŅEMŠANAS UN ATPAKAĻUZŅEMŠANAS PROCEDŪRAS

I IEDAĻA

Procedūras uzsākšana

20. 21. pants

Procedūras uzsākšana

1. Process, kurā nosaka atbildīgo dalībvalsti, sākas, tiklīdz kādā no dalībvalstīm pirmo reizi tiek iesniegts starptautiskās aizsardzības pieteikums ð , ar nosacījumu, ka pirmo pieteikumu saņēmusī dalībvalsts jau nav atbildīgā dalībvalsts saskaņā ar 3. panta 4. vai 5. punktu ï.

2. Starptautiskās aizsardzības pieteikumu uzskata par iesniegtu, ja kad attiecīgās dalībvalsts kompetentās iestādes ir saņēmušas pieteikuma iesniedzēja iesniegtu veidlapu vai attiecīgo iestāžu sagatavotu ziņojumu. Ja pieteikums nav sagatavots iesniegts rakstiski, laikposms no nodoma paziņošanas līdz ziņojuma iesniegšanai ir cik vien iespējams īss.

3. Šajā regulā nepilngadīgaisā, kas ir kopā ar pieteikuma iesniedzēju un atbilst ģimenes locekļa definīcijai, stāvoklis nav nošķirams no ģimenes locekļa stāvokļa, un viņa stāvoklis ir tās dalībvalsts ziņā, kura ir atbildīga par minētā ģimenes locekļa starptautiskās aizsardzības pieteikuma izskatīšanu, pat ja nepilngadīgais nav pieteikuma iesniedzējs, ar noteikumu, ka tas ir nepilngadīgā interesēs. Tāda pati attieksme piemērojama bērniem, kas dzimuši pēc pieteikuma iesniedzēja ierašanās dalībvalstu teritorijā, neuzsākot un nav nepieciešams sākt jaunu procedūru viņu uzņemšanai.

4. Ja starptautiskās aizsardzības pieteikumu dalībvalsts kompetentajām iestādēm ir iesniedzis pieteikuma iesniedzējs, kas atrodas citas dalībvalsts teritorijā, tad atbildīgo dalībvalsti nosaka tā dalībvalsts, kuras teritorijā atrodas pieteikuma iesniedzējs. Dalībvalsts, kas saņēmusi pieteikumu, nekavējoties informē dalībvalsti, kuras teritorijā atrodas pieteikuma iesniedzējs, un šīs regulas piemērošanas nolūkā to uzskata par dalībvalsti, kurai ir iesniegts starptautiskās aizsardzības pieteikums.

Pieteikuma iesniedzēju rakstiski informē par dalībvalsts, kas nosaka atbildīgo dalībvalsti, maiņu un tās datumu.

5. Pieteikuma iesniedzēju, kas atrodas citā dalībvalstī bez uzturēšanās atļaujas dokumenta vai kas tur iesniedz starptautiskās aizsardzības pieteikumu pēc sava pirmā pieteikuma, kas kurš sagatavots iesniegts citā dalībvalstī, atsaukšanas atbildīgās dalībvalsts noteikšanas procedūras laikā, saskaņā ar 23., 26. 24., 25. un 29. 30. pantā izklāstītajiem nosacījumiem uzņem atpakaļ dalībvalsts, kurā pirmoreiz iesniegts minētais starptautiskās aizsardzības pieteikums, lai pabeigtu procedūru atbildīgās dalībvalsts noteikšanai.

Minētā saistība izbeidzas, ja dalībvalsts, kurai pieprasīts pabeigt atbildīgās dalībvalsts noteikšanas procesu, var konstatēt, ka pieteikuma iesniedzējs pa to laiku ir atstājis dalībvalstu teritoriju vismaz uz trim mēnešiem vai arī citā dalībvalstī ir saņēmis uzturēšanās atļauju.

Pieteikumu, kas iesniegts pēc šā punkta otrajā daļā minētā prombūtnes laikposma, uzskata par jaunu pieteikumu, kas ir pamatā jaunai procedūrai, lai noteiktu atbildīgo dalībvalsti.

ò new

II IEDAĻA

Pieteikuma reģistrācija un pārraudzība

22. pants

Reģistrācija

1. Dalībvalsts, kurā ir iesniegts starptautiskās aizsardzības pieteikums, 44. panta 1. punktā minētajā automatizētajā sistēmā Regulas [priekšlikums regulai, ar kuru pārstrādā Regulu (ES) Nr. 603/2013] 10. panta 1. punktā minētajā termiņā ievada:

a) norādi par to, ka ir iesniegts šāds pieteikums;

b) attiecīgā gadījumā – saites uz kopā ceļojošo ģimenes locekļu vai radinieku pieteikumiem;

c) Regulas [priekšlikums regulai, ar kuru pārstrādā Regulu (ES) Nr. 603/2013] 12. panta i) punktā minēto atsauces numuru.

2. Pēc informācijas ievadīšanas saskaņā ar 1. punktu automatizētā sistēma, kas minēta 44. pantā, katru pieteikumu reģistrē ar unikālu pieteikuma numuru, katram pieteikumam izveido elektronisko lietu un unikālo pieteikuma numuru paziņo pieteikumu saņēmušajai dalībvalstij.

3. Dalībvalstis Eiropas Savienības Patvēruma aģentūrai reizi nedēļā sniedz informāciju par faktiski pārmitināto trešo valstu valstspiederīgo skaitu. Aģentūra validē šo informāciju un ievada datus automatizētajā sistēmā.

4. Ja trāpījums Eurodac liecina, ka konkrētais pieteikuma iesniedzējs iepriekš ir iesniedzis starptautiskās aizsardzības pieteikumu pirms dalībvalstu teritorijas atstāšanas vai pirms izraidīšanas no tās, dalībvalsts, kurā ir iesniegts jaunais pieteikums, norāda arī to, kura dalībvalsts bija atbildīga par iepriekšējā pieteikuma izskatīšanu.

5. Dalībvalsts, kurā ir iesniegts pieteikums, veic meklēšanu VIS saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 767/2008 21. pantu. Ja trāpījums VIS liecina, ka pieteikuma iesniedzējam ir derīga vīza vai vīza, kuras derīguma termiņš beidzies mazāk nekā sešus mēnešus pirms pirmā pieteikuma iesniegšanas, dalībvalsts norāda vīzas pieteikuma numuru un dalībvalsti, iestādi, kura vīzu izdevusi vai pagarinājusi, un to, vai vīza izdota citas dalībvalsts vārdā.

23. pants

Informācija automatizētajā sistēmā

1. Automatizētā sistēma, kas minēta 44. panta 1. punktā, reāllaikā sniedz šādu informāciju:

a) Savienībā iesniegto pieteikumu kopskaits;

b) katrā dalībvalstī iesniegto pieteikumu faktiskais skaits;

c) katras dalībvalsts pārmitināto trešo valstu valstspiederīgo skaits;

d) faktiskais pieteikumu skaits, kas katrai dalībvalstij jāizskata kā atbildīgajai dalībvalstij;

e) katras dalībvalsts īpatsvars saskaņā ar 35. pantā minēto atsauces atslēgu.

2. Elektroniskajā lietā, kas minēta 22. panta 2. punktā, reģistrē tikai šādu informāciju:

a) unikālais pieteikuma numurs, kas minēts 22. panta 2. punktā;

b) saites uz pieteikumiem, kas minēti 22. panta 1. punkta b) apakšpunktā un 22. panta 4. punktā;

c) atsauces numurs, kas minēts Regulas [priekšlikums regulai, ar kuru pārstrādā Regulu (ES) Nr. 603/2013] 12. panta i) punkta d) apakšpunktā;

d) tas, vai pēc drošības pārbaudes saskaņā ar 40. pantu ir izdots brīdinājums;

e) atbildīgā dalībvalsts;

f) ja ir norāde par tā paša pieteikuma iesniedzēja iepriekšēju starptautiskās aizsardzības pieteikumu saskaņā ar 22. panta 4. punktu, dalībvalsts, kura bija atbildīga par minēto iepriekšējo pieteikumu;

g) ja ir norāde par pieteikuma iesniedzējam izsniegtu vīzu saskaņā ar 22. panta 5. punktu, dalībvalsts, kura izsniedza vai pagarināja vīzu vai kuras vārdā izsniegta vīza, un vīzas pieteikuma numurs;

h) ja saskaņā ar VII nodaļu ir piemērojams sadales mehānisms, informācija, kas minēta 36. panta 4. punktā un 39. panta h) punktā.

3. Pēc atbildīgās dalībvalsts paziņojuma saskaņā ar 20. panta 7. punktu un 22. panta 3. punktu automatizētā sistēma, kas minēta 44. panta 1. punktā, ieskaita attiecīgo pieteikumu un attiecīgo faktiski pārmitināto trešās valsts valstspiederīgo minētās dalībvalsts īpatsvarā.

4. Elektroniskās lietas automātiski dzēš, kad ir beidzies Regulas [priekšlikums regulai, ar kuru pārstrādā Regulu (ES) Nr. 603/2013] 17. panta 1. punktā paredzētais periods.

ê 604/2013 (adapted)

ð new

II III IEDAĻA

Procedūras uzņemšanas pieprasījumiem

21. 24. pants

Uzņemšanas pieprasījuma iesniegšana

1. Ja dalībvalsts, kurai iesniegts starptautiskās aizsardzības pieteikums, uzskata, ka par šā pieteikuma izskatīšanu ir atbildīga cita dalībvalsts, tā iespējami īsā laikā un jebkurā gadījumā trīs ð viena ï mēnešosa laikā no pieteikuma iesniegšanas dienas 20. 21. panta 2. punkta nozīmē var pieprasīt ð pieprasa ï minētajai otrajai dalībvalstij uzņemt attiecīgo pieteikuma iesniedzēju.

Neatkarīgi no pirmās daļas, ja Eurodac sistēmā tiek atrasti ir trāpījums ar datiem, kas reģistrēti saskaņā ar Regulas [priekšlikums regulai, ar kuru pārstrādā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 603/2013] 13. pantu ð , vai VIS ir trāpījums ar datiem, kas reģistrēti saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 767/2008 21. panta 2. punktu ï, pieprasījumu nosūta divoās mēnešos ð nedēļās ï no minētās datu atrašanas trāpījuma atbilstīgi minētās regulas 15. panta 2. punktam.

Ja pieprasījums uzņemt pieteikuma iesniedzēju nav iesniegts pirmajā un otrajā daļā noteiktajos laikposmos, tad par starptautiskās aizsardzības pieteikuma izskatīšanu ir atbildīga dalībvalsts, kurai ir iesniegts pieteikums.

2. Pieprasījuma iesniedzēja dalībvalsts var lūgt steidzamu atbildi gadījumos, ja starptautiskās aizsardzības pieteikums ir iesniegts pēc ieceļošanas vai palikšanas atļaujas atteikuma, pēc apcietināšanas sakarā ar nelikumīgu uzturēšanos vai pēc izraidīšanas rīkojuma nodošanas vai izpildes.

Pieprasījumā norāda iemeslus, kas pamato atbildes steidzamību, un paredzamo atbildes saņemšanas termiņu. Minētais termiņš ir vismaz viena nedēļa.

32. Šā panta 1. un 2. punktā minētajos gadījumos pieprasījumu citai dalībvalstij uzņemt personu iesniedz, izmantojot standarta veidlapu un iekļaujot tiešus vai netiešus pierādījumus, kas aprakstīti abos 22. 25. panta 3. 4. punktā minētajos sarakstos, un/vai būtiskas ziņas no pieteikuma iesniedzēja sniegtās informācijas, lai iestādes dalībvalstī, kas saņem pieprasījumu, var pārbaudīt, vai, pamatojoties uz šajā regulā izklāstītajiem kritērijiem, šī dalībvalsts ir atbildīga par pieteikuma izskatīšanu.

Komisija ar īstenošanas aktiem pieņem vienādus nosacījumus uzņemšanas pieprasījumu sagatavošanai un iesniegšanai. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 44. 56. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

22. 25. pants

Atbilde uz uzņemšanas pieprasījumu

1. Dalībvalsts, kas saņem pieprasījumu, veic vajadzīgās pārbaudes un paziņo lēmumu attiecībā uz pieprasījumu par pieteikuma iesniedzēja uzņemšanu divos ð viena ï mēnešosa laikā no pieprasījuma saņemšanas.

ò new

2. Neatkarīgi no 1. punkta, ja Eurodac sistēmā ir trāpījums ar datiem, kas reģistrēti saskaņā ar Regulas [priekšlikums regulai, ar kuru pārstrādā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 603/2013] 13. pantu, vai VIS ir trāpījums ar datiem, kas reģistrēti saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 767/2008 21. panta 2. punktu, pieprasījumu saņēmusī dalībvalsts lēmumu attiecībā uz konkrēto pieprasījumu paziņo divu nedēļu laikā no pieprasījuma saņemšanas.

ê 604/2013 (adapted)

ð new

23. Procedūrā, lai noteiktu atbildīgo dalībvalsti, izmanto tiešos un netiešos pierādījumus.

34. Komisija ar īstenošanas aktiem izveido un regulāri pārskata divus sarakstus, kuros saskaņā ar šā punkta a) un b) apakšpunktā izklāstītajiem kritērijiem ir norādīti tiešo un netiešo pierādījumu attiecīgie elementi. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 44. 56. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

a) Tiešie pierādījumi:

i) formāli pierādījumi, kas saskaņā ar šo regulu nosaka atbildību, kamēr tie nav atspēkoti ar pierādījumiem par pretējo;

ii) dalībvalstis iesniedz ar 44. 56. pantu paredzētajai komitejai dažāduo veidu administratīvu dokumentu paraugus saskaņā ar formālo pierādījumu sarakstā noteikto tipoloģiju;

b) netiešie pierādījumi:

i) indikatīvi elementi, kas, būdami apstrīdami atspēkojami, atsevišķos gadījumos var būt pietiekami – atbilstīgi tiem piešķirtajam pierādījuma spēkam;

ii) to pierādījuma spēku attiecībā uz atbildību par starptautiskās aizsardzības pieteikuma izskatīšanu izvērtē katrā atsevišķā gadījumā.

45. Prasībai par pierādījumiem nebūtu nedrīkstētu jāpārsniedzgt šās regulas pareizai piemērošanai vajadzīgaiso.

56. Ja nav formālu pierādījumu, pieprasījuma saņēmēja dalībvalsts atzīst savu atbildību, ja netiešie pierādījumi ir saskanīgi, pamatoti pārbaudāmi un pietiekami detalizēti, lai noteiktu atbildību.

6. Ja pieprasījuma iesniedzēja dalībvalsts saskaņā ar 21. panta 2. punkta noteikumiem ir lūgusi ievērot jautājuma steidzamību, dalībvalsts, kas saņēmusi pieprasījumu, veic visus vajadzīgos pasākumus, lai ievērotu noteikto termiņu. Izņēmuma gadījumos, ja iespējams pierādīt, ka pieprasījuma, kas attiecas uz pieteikuma iesniedzēja uzņemšanu, izskatīšana ir īpaši sarežģīta, dalībvalsts, kura saņēmusi pieprasījumu, var sniegt atbildi pēc noteiktā termiņa, taču jebkurā gadījumā viena mēneša laikā. Šādos gadījumos dalībvalstij, kas saņēmusi pieprasījumu, jāpaziņo pieprasījuma iesniedzējai dalībvalstij lēmums par atbildes sniegšanu pēc sākotnēji noteiktā termiņa.

7. Atbildes nesniegšana ð Ja pieprasījumu saņēmusī dalībvalsts neiebilst pret pieprasījumu ï 1. punktā minētajā divu mēnešu ð viena mēneša ï termiņā un 6. punktā minētajā viena mēneša termiņā ð , sniedzot atbildi, kurā norādīts pienācīgs pamatojums, vai attiecīgi 2. punktā minētajā divu nedēļu termiņā, tas ï ir pielīdzināmas pieprasījuma akceptam un ietver pienākumu uzņemt attiecīgo personu, tostarp pienākumu nodrošināt atbilstošus pasākumus saistībā ar viņa tās ierašanos.

III IV IEDAĻA

Procedūras atpakaļuzņemšanas pieprasījumiem  paziņojumiem 

23. 26. pants

Atpakaļuzņemšanas pieprasījuma  paziņojuma  iesniegšana, ja pieprasījuma iesniedzējā dalībvalstī ir iesniegts jauns pieteikums

1. Ja dalībvalsts, kurā  Situācijā, kas minēta  18. 20. panta 1. punkta b), c), vai d) ð vai e) ï apakšpunktā, minētā persona ir iesniegusi jaunu starptautiskās aizsardzības pieteikumu, uzskata, ka saskaņā ar 20. panta 5. punktu un 18. panta 1. punkta b), c) vai d) apakšpunktu atbildīga ir cita dalībvalsts ð , kurā persona atrodas ï tā var prasīt minētajai citai dalībvalstij uzņemt minēto personu atpakaļ ð , iesniedz atpakaļuzņemšanas paziņojumu vēlākais divu nedēļu laikā no Eurodac trāpījuma saņemšanas un pārsūta attiecīgo personu atbildīgajai dalībvalstij ï.

2. Atpakaļuzņemšanas pieprasījumu iesniedz pēc iespējas ātrāk un jebkurā gadījumā divos mēnešos pēc Eurodac pozitīvā iznākuma saņemšanas saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 603/2013 9. panta 5. punktu.

Ja atpakaļuzņemšanas pieprasījuma pamatā ir citi pierādījumi, nevis no Eurodac sistēmas iegūtie dati, pieprasījuma saņēmējai dalībvalstij to nosūta trīs mēnešos no dienas, kad iesniegts starptautiskās aizsardzības pieteikums 20. panta 2. punkta nozīmē.

3. Ja atpakaļuzņemšanas pieprasījums netiek iesniegts 2. punktā noteiktajos termiņos, par starptautiskās aizsardzības pieteikuma izskatīšanu ir atbildīga tā dalībvalsts, kurā iesniegts jaunais pieteikums.

42. Atpakaļuzņemšanas pieprasījumu ð paziņojumu ï iesniedz, izmantojot standarta veidlapu, un tajā ietver tiešos vai netiešos pierādījumus, kā aprakstīts divos abos 22. 25. panta 3. 4. punktā minētajos sarakstos, un/vai attiecīgus elementus no attiecīgās personas sniegtās informācijas, kas ļautu pieprasījuma saņēmējas dalībvalsts iestādēm pārbaudīt, vai tā ir atbildīga, pamatojoties uz šajā regulā paredzētajiem kritērijiem.

ò new

3. Atbildīgā dalībvalsts uzreiz apstiprina paziņojuma saņemšanu dalībvalstij, kura iesniegusi paziņojumu.

 604/2013

ð new

4. Komisija ar īstenošanas aktiem pieņem vienādus nosacījumus atpakaļuzņemšanas pieprasījumu ð paziņojumu ï sagatavošanai un iesniegšanai. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 44. 56. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

24. pants

Atpakaļuzņemšanas pieprasījuma iesniegšana, ja pieprasījuma iesniedzējā dalībvalstī nav iesniegts jauns pieteikums

1. Ja dalībvalsts, kuras teritorijā bez uzturēšanās atļaujas uzturas 18. panta 1. punkta b), c) vai d) apakšpunktā minēta persona un kurā nav iesniegts jauns starptautiskās aizsardzības pieteikums, uzskata, ka saskaņā ar 20. panta 5. punktu un 18. panta 1. punkta b), c) vai d) apakšpunktu atbildīga ir cita dalībvalsts, tā var prasīt minētajai citai dalībvalstij uzņemt minēto personu atpakaļ.

2. Atkāpjoties no 6. panta 2. punkta Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2008/115/EK (2008. gada 16. decembris) par kopīgiem standartiem un procedūrām dalībvalstīs attiecībā uz to trešo valstu valstspiederīgo atgriešanu, kas dalībvalstī uzturas nelikumīgi 30 , ja dalībvalsts, kuras teritorijā bez uzturēšanās atļaujas uzturas persona, nolemj veikt meklējumu Eurodac sistēmā saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 603/2013 17. pantu, pieprasījumu uzņemt atpakaļ šīs regulas 18. panta 1. punkta b) vai c) apakšpunktā minēto personu vai 18. panta 1. punkta d) apakšpunktā minēto personu, kuras starptautiskās aizsardzības pieteikums nav noraidīts ar galīgo lēmumu, iesniedz pēc iespējas ātrāk un jebkurā gadījumā divos mēnešos pēc Eurodac pozitīvā iznākuma saņemšanas saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 603/2013 17. panta 5. punktu.

Ja atpakaļuzņemšanas pieprasījuma pamatā ir citi pierādījumi, nevis no Eurodac sistēmas iegūtie dati, pieprasījuma saņēmējai dalībvalstij to nosūta trīs mēnešos no dienas, kad pieprasījuma iesniedzējai dalībvalstij kļūst zināms, ka par attiecīgo personu varētu būt atbildīga cita dalībvalsts.

3. Ja atpakaļuzņemšanas pieprasījums netiek iesniegts 2. punktā paredzētajos termiņos, dalībvalsts, kuras teritorijā attiecīgā persona uzturas bez uzturēšanās atļaujas, dod minētajai personai iespēju iesniegt jaunu pieteikumu.

4. Ja šīs regulas 18. panta 1. punkta d) apakšpunktā minētā persona, kuras starptautiskās aizsardzības pieteikums ar galīgo lēmumu ir noraidīts vienā dalībvalstī, bez uzturēšanās atļaujas atrodas citā dalībvalstī, pēdējā minētā dalībvalsts var vai nu pieprasīt, lai pirmā minētā dalībvalsts uzņem atpakaļ attiecīgo personu, vai arī izpildīt atgriešanas procedūru saskaņā ar Direktīvu 2008/115/EK.

Ja pēdējā minētā dalībvalsts nolemj pieprasīt, lai pirmā minētā dalībvalsts uzņem atpakaļ attiecīgo personu, Direktīvā 2008/115/EK paredzētos noteikumus nepiemēro.

5. Pieprasījumu uzņemt atpakaļ 18. panta 1. punkta b), c) vai d) apakšpunktā minēto personu iesniedz, izmantojot standarta veidlapu, un tajā ietver tiešos vai netiešos pierādījumus, kā aprakstīts divos 22. panta 3. punktā minētajos sarakstos, un/vai attiecīgus elementus no personas sniegtās informācijas, kas ļautu pieprasījuma saņēmējas dalībvalsts iestādēm pārbaudīt, vai pieprasījuma saņēmēja dalībvalsts ir atbildīga, pamatojoties uz šajā regulā paredzētajiem kritērijiem.

Komisija ar īstenošanas aktiem izveido un regulāri pārskata divus sarakstus, kuros saskaņā ar 22. panta 3. punkta a) un b) apakšpunktā izklāstītajiem kritērijiem ir norādīti tiešo un netiešo pierādījumu attiecīgie elementi un pieņem vienādus nosacījumus atpakaļuzņemšanas pieprasījumu sagatavošanai un iesniegšanai. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 44. panta 2.punktā minēto pārbaudes procedūru.

25. pants

Atbilde uz atpakaļuzņemšanas pieprasījumu

1. Pieprasījuma saņēmēja dalībvalsts veic vajadzīgās pārbaudes un sniedz lēmumu par pieprasījumu atpakaļuzņemt attiecīgo personu, cik vien iespējams drīz un jebkurā gadījumā ne vēlāk kā vienu mēnesi no pieprasījuma saņemšanas dienas. Ja pieprasījums ir pamatots ar datiem, kas iegūti no Eurodac sistēmas, tad minēto termiņu saīsina līdz divām nedēļām.

2. Atbildes nesniegšana viena mēneša termiņā vai 1. punktā minētajā divu nedēļu termiņā ir pielīdzināma pieprasījuma akceptam un ietver pienākumu uzņemt attiecīgo personu atpakaļ, tostarp pienākumu veikt atbilstošus pasākumus saistībā ar tās ierašanos.

IV V IEDAĻA

Procesuālās garantijas

26. 27. pants

Pārsūtīšanas lēmuma paziņošana

1. Ja dalībvalsts, kas saņēmusi pieprasījumu, piekrīt uzņemt vai uzņemt atpakaļ pieteikuma iesniedzēju vai citu 18. panta 1. punkta c) vai d) apakšpunktā minētu personu, tad pieprasījuma iesniedzēja dalībvalsts ð pieteikuma iesniedzējam bez kavēšanās rakstveidā ï paziņo attiecīgajai personai par lēmumu pārsūtīt viņu uz atbildīgo dalībvalsti un attiecīgi par lēmumu neizskatīt viņa starptautiskās aizsardzības pieteikumu.

ò new

2. Ja pieteikuma iesniedzējs vai cita persona, kas minēta 20. panta 1. punkta c), d) vai e) apakšpunktā, ir jāuzņem atpakaļ, dalībvalsts, kurā attiecīgā persona atrodas, bez liekas kavēšanās rakstveidā paziņo šai personai par lēmumu pārsūtīt to uz atbildīgo dalībvalsti.

ê 604/2013 (adapted)

ð new

3. Ja attiecīgo personu pārstāv juridiskais konsultants vai cits padomdevējs, dalībvalstis var nolemt par lēmumu paziņot šādam juridiskajam konsultantam vai padomdevējam, nevis attiecīgajai personai, un attiecīgos gadījumos par lēmumu informēt attiecīgo personu.

24. Šā panta 1. ð un 2. ï punktā minētajā lēmumā ietver informāciju par pieejamajiem tiesiskās aizsardzības līdzekļiem, tostarp attiecīgos gadījumos par tiesībām lūgt apturēt lēmuma izpildi, un par šādu tiesiskās aizsardzības līdzekļu izmantošanai un pārsūtīšanai piemērojamajiem termiņiem un, vajadzības gadījumā, ietver informāciju par vietu, kur attiecīgajai personai jāierodas, kā arī ierašanās datumu, ja minētā persona dodas uz atbildīgo dalībvalsti patstāvīgi.

Dalībvalstis nodrošina, ka attiecīgajai personai kopā ar 1. ð un 2. ï punktā minēto lēmumu tiek paziņota informācija par personām vai vienībām, kas attiecīgajai personai var sniegt juridisku palīdzību, ja minētā informācija nav jau tikusi sniegta.

35. Ja attiecīgajai personai nepalīdz vai viņu nepārstāv juridiskais konsultants vai cits padomdevējs, dalībvalstis viņu informē par galvenajiem lēmuma elementiem, tajā vienmēr ietverot informāciju par pieejamajiem tiesiskās aizsardzības līdzekļiem un šādu tiesiskās aizsardzības līdzekļu izmantošanai piemērojamiem termiņiem un informāciju sniedzot valodā, ko attiecīgā persona saprot vai kuru ir pamats uzskatīt par viņai tai saprotamu.

27. 28. pants

Tiesiskās aizsardzības līdzekļi

1. Pieteikuma iesniedzējam vai citai personai, kas minēta 18. 20. panta 1. punkta c), vai d) ð vai e) ï apakšpunktā, ir tiesības uz efektīvu tiesiskās aizsardzības līdzekli, proti, pārsūtīšanas lēmuma faktisku un juridisku apelāciju vai pārskatīšanu tiesā.

2. Dalībvalstis nodrošina paredz saprātīgu ð 7 dienu ï termiņu ð no pārsūtīšanas lēmuma paziņošanas ï, kurā attiecīgā persona var īstenot savas tiesības uz efektīvu tiesiskuās aizsardzības līdzekli saskaņā ar 1. punktu.

3. Pārsūtīšanas lēmumu apelācijas vai pārskatīšanas nolūkos gadījumā dalībvalstis savos tiesību aktos paredz, ka: ð tiesa apelācijas vai pārskatīšanas lietā nolēmumu pēc būtības pieņem 15 dienu laikā. Kamēr nav pieņemts nolēmums apelācijas vai pārskatīšanas lietā, pārsūtīšanu neveic. ï

a) apelācija vai pārskatīšana attiecīgajai personai dod tiesības palikt attiecīgajā dalībvalstī līdz brīdim, kad kļūst zināms apelācijas vai pārskatīšanas rezultāts; vai

b) pārsūtīšanu automātiski aptur un šāda apturēšana beidzas pēc konkrēta saprātīga termiņa, kura laikā tiesa pēc rūpīgas un padziļinātas izskatīšanas pieņem lēmumu par to, vai apelācijai vai pārskatīšanai būs apturošs spēks; vai

c) attiecīgajai personai ir iespēja saprātīgā termiņā pieprasīt, lai tiesa aptur pārsūtīšanas lēmuma izpildi līdz brīdim, kad kļūs zināms apelācijas vai pārskatīšanas rezultāts. Dalībvalstis nodrošina, ka ir pieejams efektīvs tiesiskās aizsardzības līdzeklis, apturot pārsūtīšanu līdz brīdim, kad tiks pieņemts lēmums par pirmo apturēšanas pieprasījumu. Lēmumu par to, vai apturēt pārsūtīšanas lēmuma izpildi, pieņem saprātīgā laikposmā, tomēr dodot iespēju rūpīgai un padziļinātai apturēšanas pieprasījuma izskatīšanai. Ja tiek pieņemts lēmums neapturēt pārsūtīšanas lēmuma izpildi, tajā norāda apsvērumus, kas ir tā pamatā.

4. Dalībvalstis var paredzēt, ka kompetentās iestādes var nolemt rīkoties ex officio, lai apturētu pārsūtīšanas lēmuma izpildi līdz brīdim, kad kļūs zināms apelācijas vai pārskatīšanas rezultāts.

ò new

4. Šā panta 1. punktā paredzētā efektīvā tiesiskās aizsardzības līdzekļa darbības joma aprobežojas ar to, ka izvērtē, vai ir pārkāpts 3. panta 2. punkts par necilvēcīgas vai pazemojošas attieksmes riska pastāvēšanu vai 10.–13. un 18. pants.

5. Ja 1. punktā minētais pārsūtīšanas lēmums netiek pieņemts, dalībvalstis paredz efektīvu tiesisko aizsardzību tiesā gadījumos, kad pieteikuma iesniedzējs apgalvo, ka dalībvalstī, kas nav dalībvalsts, kura izskata viņa starptautiskās aizsardzības pieteikumu, likumīgi atrodas viņa ģimenes loceklis vai – nepavadītu nepilngadīgo gadījumā – radinieks, un tāpēc uzskata, ka minētā otra dalībvalsts ir par pieteikuma izskatīšanu atbildīgā dalībvalsts.

ê 604/2013 (adapted)

ð new

56. Dalībvalstis nodrošina, ka attiecīgajai personai ir pieejama juridiskā palīdzība un vajadzības gadījumā lingvistiska palīdzība.

67. Dalībvalstis nodrošina, ka juridiskā palīdzība pēc pieprasījuma tiek piešķirta bez maksas, ja attiecīgā persona nevar atļauties segt ar to saistītās izmaksas. Dalībvalstis var paredzēt, ka attiecībā uz maksām un citiem izdevumiem attieksme pret pieteikuma iesniedzējiem nav labvēlīgāka par attieksmi, ko ar juridisko palīdzību saistītos jautājumos parasti saņem attiecīgās valsts valstspiederīgie.

Patvarīgi neierobežojot piekļuvi juridiskajai palīdzībai, dalībvalstis var paredzēt, ka bezmaksas juridisko palīdzību un pārstāvību nepiešķir gadījumos, kad kompetentā iestāde vai tiesa uzskata, ka nepastāv vērā ņemama iespēja, ka apelācija vai pārsūdzība varētu būt sekmīga.

Ja lēmumu nepiešķirt šajā punktā paredzēto bezmaksas juridisko palīdzību un pārstāvību pieņem iestāde, kas nav tiesa, dalībvalstis paredz tiesības izmantot efektīvu tiesiskās aizsardzības līdzekli, lai minēto lēmumu pārsūdzētu tiesā. ð Gadījumā, ja lēmums tiek apstrīdēts, šis tiesiskās aizsardzības līdzeklis ir 1. punktā minētā tiesiskās aizsardzības līdzekļa neatņemama sastāvdaļa. ï

Ievērojot šajā punktā noteiktās prasības, dalībvalstis nodrošina, ka juridiskā palīdzība un pārstāvība netiek patvarīgi ierobežota un ka netiek kavēta pieteikuma iesniedzēja iespēja efektīvi piekļūt tiesu iestādēm.

Juridiskā palīdzība ietver vismaz vajadzīgo procedūras dokumentu sagatavošanu un pārstāvību tiesā, un var paredzēt, ka to sniedz tikai juridiskie konsultanti vai padomdevēji, kuriem ar valsts tiesību aktiem īpaši uzdots sniegt palīdzību un pārstāvību.

Procedūras attiecībā uz piekļuvi juridiskajai palīdzībai nosaka valsts tiesību aktos.

V VI IEDAĻA

Aizturēšana pārsūtīšanas nolūkā

28. 29. pants

Aizturēšana

1. Dalībvalstis neaiztur personu vienīgi tādēļ, ka uz viņu attiecas šajā regulā paredzētā procedūra.

2. Ja pastāv būtiska personas bēgšanas iespējamība, dalībvalstis var aizturēt attiecīgo personu, lai nodrošinātu pārsūtīšanas procedūras saskaņā ar šo regulu, balstoties uz individuālu izvērtējumu, un tiktāl, ciktāl aizturēšana ir samērīga, un nav iespējams efektīvi piemērot citus mazāk stingrus alternatīvus pasākumus.

3. Aizturēšanu veic uz iespējami īsāku laikposmu un ne ilgāk kā uz laiku, kas saprātīgi uzskatāms par nepieciešamu, lai ar pienācīgu rūpību izpildītu vajadzīgās administratīvās procedūras, līdz ir pabeigta pārsūtīšana saskaņā ar šo regulu.

Ja persona tiek aizturēta saskaņā ar šo pantu, uzņemšanas vai atpakaļuzņemšanas pieprasījuma ð vai atpakaļuzņemšanas paziņojuma ï iesniegšanas termiņš nepārsniedz vienu mēnesi ð divas nedēļas ï no pieteikuma iesniegšanas. Dalībvalsts, kas veic procedūru saskaņā ar šo regulu, šādos gadījumos lūdz ð uz uzņemšanas pieprasījumu ï atbildēt steidzami. Šādu aAtbildi sniedz divās ð vienā ï nedēļās no ð uzņemšanas ï pieprasījuma saņemšanas. Atbildes nesniegšana divās nedēļās ð vienas nedēļas laikā ï ir pielīdzināma ð uzņemšanas ï pieprasījuma akceptam un ietver pienākumu uzņemt ð personu ï vai uzņemt atpakaļ personu, tostarp veikt atbilstošus pasākumus saistībā ar tās ierašanos.

Ja persona tiek aizturēta saskaņā ar šo pantu, minētās personas pārsūtīšanu no pieprasījuma iesniedzējas dalībvalsts uz atbildīgo dalībvalsti veic, cik drīz vien praktiski iespējams un vēlākais sešās ð četrās ï nedēļās no ð galīgā pārsūtīšanas lēmuma dienas ï brīža, kad cita dalībvalsts ir netieši vai tieši akceptējusi pieprasījumu uzņemt vai uzņemt atpakaļ attiecīgo personu, vai no brīža, kad pārsūdzībai vai pārskatīšanai vairs nav apturoša spēka saskaņā ar 27. panta 3. punktu.

Ja pieprasījuma iesniedzēja dalībvalsts neievēro termiņus uzņemšanas vai atpakaļuzņemšanas pieprasījuma ð vai atpakaļuzņemšanas paziņojuma ï iesniegšanai vai ja pārsūtīšana netiek veikta trešajā daļā minētajā sešu ð četru ï nedēļu termiņā, personu vairs neaiztur. Attiecīgi turpina piemērot 21. 24., 23. 26., 24. un 29. 30. pantu.

4. Attiecībā uz aizturēšanas nosacījumiem apstākļiem un aizturētām personām piemērojamām garantijām, lai nodrošinātu pārsūtīšanas procedūras uz atbildīgo dalībvalsti, piemēro Direktīvas 2013/33/ES 9., 10. un 11. pantu.

VI VIII IEDAĻA

Pārsūtīšanas

29. 30. pants

Kārtība un termiņi

ò new

1. Dalībvalsts, kura nosaka atbildīgo dalībvalsti un kuras uzņemšanas pieprasījums, kas minēts 20. panta 1. punkta a) apakšpunktā, ir akceptēts, vai kura ir iesniegusi atpakaļuzņemšanas paziņojumu, kas minēts 20. panta 1. punkta b)–e) apakšpunktā, pārsūtīšanas lēmumu pieņem vēlākais vienas nedēļas laikā no attiecīgi akceptēšanas vai paziņošanas, un pārsūta pieteikuma iesniedzēju vai attiecīgo personu uz atbildīgo dalībvalsti.

ê 604/2013 (adapted)

ð new

Pieteikuma iesniedzēja vai citas 18. 20. panta 1. punkta c), vai d) ð vai e) ï apakšpunktā minētās personas pārsūtīšanu no pieprasījuma iesniedzējas dalībvalsts uz atbildīgo dalībvalsti veic saskaņā ar pieprasījuma iesniedzējas dalībvalsts tiesību aktiem pēc abu attiecīgo dalībvalstu savstarpējas apspriešanās, cik vien iespējams īsā laikā, un, vēlākais ð četru nedēļu laikā no galīgā pārsūtīšanas lēmuma dienas ï, sešos mēnešos no dienas, kad akceptēts citas dalībvalsts pieprasījums uzņemt vai uzņemt atpakaļ attiecīgo personu, vai no dienas, kad pieņemts galīgais lēmums par pārsūdzību vai pārskatīšanu, ja tas aptur pārsūtīšanu saskaņā ar 27. panta 3. punktu.

Ja pārsūtīšanu uz atbildīgo dalībvalsti veic, uzraugot izceļošanu vai izmantojot eskortu, dalībvalstis nodrošina, ka tā tiek veikta humāni un pilnībā ievērojot pamattiesības un cilvēka cieņu.

Vajadzības gadījumā pieprasījuma iesniedzēja dalībvalsts izdod pieteikuma iesniedzējam caurlaidi ceļošanas atļauju. Komisija ar īstenošanas aktiem izveido caurlaides ceļošanas atļaujas paraugu. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 44. 56. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

Atbildīgā dalībvalsts attiecīgi informē pieprasījuma iesniedzēju dalībvalsti par attiecīgās personas sekmīgu ierašanos vai attiecīgi par to, ka tā nav ieradusies noteiktajā termiņā.

2. Ja pārsūtīšana nenotiek sešu mēnešu termiņā, tad atbildīgā dalībvalsts tiek atbrīvota no pienākuma uzņemt vai uzņemt atpakaļ attiecīgo personu un atbildība tiek nodota pieprasījuma iesniedzējai dalībvalstij. Šo termiņu var pagarināt, ilgākais, līdz vienam gadam, ja pārsūtīšanu nevar veikt attiecīgās personas ieslodzījuma dēļ, vai, ilgākais, līdz astoņpadsmit mēnešiem attiecīgās personas bēgšanas gadījumā.

32. Ja persona ir pārsūtīta kļūdas dēļ vai lēmums par pārsūtīšanu apelācijas vai pārskatīšanas rezultātā ir atcelts pēc tam, kad pārsūtīšana ir notikusi, dalībvalsts, kas veica pārsūtīšanu, tūlīt pieņem minēto personu atpakaļ.

43. Komisija ar īstenošanas aktiem nosaka vienādus nosacījumus attiecībā uz apspriešanos un informācijas apmaiņu starp dalībvalstīm, īpaši gadījumos, kad tiek veikta atlikta vai nokavēta pārsūtīšana, pārsūtīšana, kas akceptēta pēc noklusējuma, nepilngadīgu vai apgādājamu personu pārsūtīšana, un uzraudzīta pārsūtīšana. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 44. 56. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

30. 31. pants

Pārsūtīšanas izmaksas

1. Nepieciešamās izmaksas pieteikuma iesniedzēja vai citas personas, kas minēta 18. 20. panta 1. punkta c), vai d) ð vai e) ï apakšpunktā, pārsūtīšanai uz atbildīgo dalībvalsti, sedz pārsūtītāja dalībvalsts.

2. Ja attiecīgā persona ir jāpārsūta atpakaļ uz dalībvalsti tādēļ, ka notikusi kļūdaina pārsūtīšana vai apelācijas vai pārskatīšanas rezultātā pārsūtīšanas lēmums ir atcelts pēc tam, kad pārsūtīšana jau ir veikta, dalībvalsts, kas sākotnēji veica pārsūtīšanu, ir atbildīga par izmaksām saistībā ar attiecīgās personas pārsūtīšanu atpakaļ uz savu teritoriju.

3. Personām, kas pārsūtāmas atbilstoši šai regulai, netiek prasīts segt šādu pārsūtīšanu izmaksas.

31. 32. pants

Attiecīgās informācijas apmaiņa, pirms veic pārsūtīšanu

1. Dalībvalsts, kas veic pieteikuma iesniedzēja vai citas personas, kas minēta 18. 20. panta 1. punkta c) vai d) apakšpunktā, pārsūtīšanu, paziņo atbildīgajai dalībvalstij tos personas datus attiecībā uz pārsūtāmo personu, kas ir  pienācīgi  pieņemami, atbilstoši un samērīgā ð tikai nepieciešamajā ï apjomā vienīgi nolūkā nodrošināt, ka valsts tiesību aktos paredzētās kompetentās iestādes atbildīgajā dalībvalstī var sniegt minētajai personai pienācīgu palīdzību, tostarp neatliekamu medicīnisko palīdzību, kas vajadzīga, lai aizsargātu viņas būtiskas vitālās intereses, un nodrošināt šajā regulā un citos attiecīgos juridiskos patvēruma jomas instrumentos paredzētās aizsardzības un tiesību nepārtrauktību. Minētos datus atbildīgajai dalībvalstij paziņo pietiekami savlaicīgi pirms pārsūtīšanas, lai nodrošinātu, ka valsts tiesību aktos paredzētajām kompetentajām iestādēm ir pietiekami daudz laika veikt vajadzīgos pasākumus.

2. Pārsūtītāja dalībvalsts nosūta atbildīgajai dalībvalstij jebkādu informāciju – ciktāl tāda informācija ir pieejama valsts tiesību aktos paredzētajai kompetentajai iestādei –, kas ir svarīga, lai nodrošinātu pārsūtāmās personas tiesības un neatliekamas īpašas vajadzības, un jo īpaši šādu informāciju:

a) par neatliekamiem pasākumiem, kas atbildīgajai dalībvalstij jāveic, lai nodrošinātu, ka tiek pienācīgi apmierinātas pārsūtāmās personas īpašās vajadzības, tostarp neatliekamaā veselības aprūpe, ja tāda vajadzīga;

b) attiecīgā gadījumā ģimenes locekļu, radinieku vai personu, ar ko ir jebkādas citas ģimenes attiecības, kontaktinformāciju uzņēmējā dalībvalstī;

c) attiecībā uz nepilngadīgajiem – informāciju par viņu izglītību;

d) pieteikuma iesniedzēja vecuma novērtējumu.

3. Informācijas apmaiņa saskaņā ar šo pantu notiek tikai starp iestādēm, par ko Komisijai paziņots saskaņā ar šīs regulas 35. 47. pantu, un izmantojot elektroniskās komunikācijas tīklu DubliNet, kas izveidots saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1560/2003 18. pantu. Savstarpēji paziņoto informāciju izmanto vienīgi šā panta 1. punktā paredzētajiem nolūkiem un neveic nekādu tās turpmāku apstrādi.

4. Lai atvieglotu informācijas apmaiņu starp dalībvalstīm, Komisija ar īstenošanas aktiem izstrādā standarta veidlapu saskaņā ar šo pantu paredzētās informācijas nosūtīšanai. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 44. 56. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

5. Uz informācijas apmaiņu saskaņā ar šo pantu attiecas Nnoteikumi, kas paredzēti 34. panta 8. līdz 12. punktā ð 46. panta 8. punktā ï , attiecas uz informācijas apmaiņu saskaņā ar šo pantu.

32. 33. pants

Datu apmaiņa par veselības stāvokli, pirms veic pārsūtīšanu

1. Vienīgi nolūkos nodrošināt medicīnisku aprūpi vai ārstēšanu, jo īpaši attiecībā uz personām ar invaliditāti, vecāka gadagājuma cilvēkiem, grūtniecēm, nepilngadīgajiem un personām, kas pārcietušas spīdzināšanu, izvarošanu vai cita veida nopietnu psiholoģisku, fizisku un seksuālu vardarbību, pārsūtītāja dalībvalsts atbildīgajai dalībvalstij nosūta informāciju, kas pieejama valsts tiesību aktos paredzētajai kompetentajai iestādei, par jebkādām pārsūtāmās personas īpašām vajadzībām, kas īpašos gadījumos var ietvert informāciju par minētās personas fizisko vai garīgo veselību. Minēto informāciju nosūta, izmantojot vienotu veselības sertifikātu, kam pievieno vajadzīgos dokumentos. Atbildīgā dalībvalsts nodrošina, lai šīs īpašās vajadzības tiktu pienācīgi apmierinātas, tostarp jo īpaši sniegta jebkāda nepieciešamā pamata medicīniskā aprūpe.

Komisija ar īstenošanas aktiem izstrādā vienotuo veselības sertifikātu. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 44. 56. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

2. Pārsūtītāja dalībvalsts nosūta atbildīgajai dalībvalstij 1. punktā minēto informāciju tikai pēc tam, kad tā saņēmusi pieteikuma iesniedzēja un/vai viņa pārstāvja nepārprotamu piekrišanu, vai – ja pieteikuma iesniedzējs ir fiziski vai tiesiski nespējīgs dot savu piekrišanu – ja šāda nosūtīšana ir nepieciešama ð sabiedrības veselības un sabiedriskās drošības aizsardzībai ï,  vai, ja pieteikuma iesniedzējs ir fiziski vai tiesiski nespējīgs dot savu piekrišanu,  lai aizsargātu pieteikuma iesniedzēja vai citas personas būtiskas vitālās intereses. Ja piekrišanas nav, tostarp, ja ir atteikums dot piekrišanu, tas nerada šķērsli pārsūtīšanai.

3. Šā panta 1. punktā minētos datus par personas veselību apstrādā tikai tas veselības aprūpes darbinieks, uz kuru saskaņā ar valsts tiesību aktiem vai valsts kompetento struktūru pieņemtiem noteikumiem attiecas pienākums ievērot dienesta noslēpumu, vai cita persona, kurai jāievēro līdzvērtīgs pienākums ievērot dienesta noslēpumu.

4. Informācijas apmaiņa saskaņā ar šo pantu notiek tikai starp veselības aprūpes darbiniekiem vai citām personām, kas minēti 3. punktā. Savstarpēji paziņoto informāciju izmanto vienīgi 1. punktā paredzētajiem mērķiem un neveic nekādu tās turpmāku apstrādi.

5. Komisija ar īstenošanas aktiem pieņem vienādus nosacījumus un praktisko kārtību šā panta 1. punktā minētās informācijas apmaiņai. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 44. 56. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

6. Uz informācijas apmaiņu saskaņā ar šo pantu attiecas Nnoteikumi, kas paredzēti 34. panta 8. līdz 12. punktā ð 46. panta 8. punktā ï , attiecas uz informācijas apmaiņu saskaņā ar šo pantu.

33. pants

Agrīnas brīdināšanas, sagatavotības un krīžu pārvarēšanas mehānisms

1. Ja, balstoties jo īpaši uz informāciju, ko saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 439/2010 savācis EPAB, Komisija konstatē, ka šīs regulas piemērošana var būt apdraudēta tāpēc, ka ir pamatota iespējamība, ka kādas dalībvalsts patvēruma sistēma varētu piedzīvot īpašu noslogotību, un/vai tāpēc, ka pastāv problēmas kādas dalībvalsts patvēruma sistēmas darbībā, tā sadarbībā ar EPAB sniedz ieteikumus minētajai dalībvalstij, aicinot to sagatavot preventīvu rīcības plānu.

Attiecīgā dalībvalsts informē Padomi un Komisiju par to, vai tā ir paredzējusi izstrādāt šādu preventīvu rīcības plānu, lai pārvarētu noslogotību un/vai problēmas tās patvēruma sistēmas darbībā, vienlaikus nodrošinot starptautiskās aizsardzības pieteikuma iesniedzēju pamattiesību aizsardzību.

Dalībvalsts var pēc saviem ieskatiem un iniciatīvas sagatavot preventīvu rīcības plānu un tā turpmākas pārskatītas redakcijas. Sagatavojot preventīvu rīcības plānu, dalībvalsts var lūgt Komisijas, citu dalībvalstu, EPAB un citu attiecīgu Savienības aģentūru palīdzību.

2. Ja ir izstrādāts preventīvais rīcības plāns, attiecīgā dalībvalsts to iesniedz Padomei un Komisijai, un regulāri ziņo par tā īstenošanu. Komisija arī informē Eiropas Parlamentu par preventīvā rīcības plāna svarīgākajiem elementiem. Komisija iesniedz Padomei un pārsūta Eiropas Parlamentam ziņojumus par tā īstenošanu.

Attiecīgā dalībvalsts veic visus piemērotos pasākumus, lai risinātu situāciju saistībā ar savas patvēruma sistēmas īpašu noslogotību vai nodrošinātu, ka tiek risinātas identificētās problēmas, pirms situācija pasliktinās. Ja preventīvā rīcības plānā ietilpst pasākumi, kuru mērķis ir pārvarēt īpašu dalībvalsts patvēruma sistēmas noslogotību, kurš varētu apdraudēt šīs regulas piemērošanu, Komisija pirms ziņošanas Eiropas Parlamentam un Padomei lūdz EPAB atzinumu.

3. Ja Komisija, balstoties uz EPAB atzinumu, konstatē, ka preventīvā rīcības plāna īstenošana nav novērsusi identificētos trūkumus vai ka pastāv nopietns risks, ka patvēruma situācija attiecīgajā dalībvalstī varētu izvērsties krīzē, ko, visticamāk, nevarēs novērst ar preventīvo rīcības plānu, Komisija, attiecīgā gadījumā sadarbībā ar EPAB, var lūgt attiecīgo dalībvalsti izstrādāt krīzes pārvarēšanas rīcības plānu un attiecīgā gadījumā tā pārskatītas redakcijas. Krīzes pārvarēšanas rīcības plānā nodrošina, ka visā ar šo pantu izveidotās agrīnas brīdināšanas, sagatavotības un krīžu pārvarēšanas procesa laikā tiek ievērots Savienības acquis patvēruma jomā, jo īpaši starptautiskās aizsardzības pieteikuma iesniedzēju pamattiesības.

Ja dalībvalsts ir saņēmusi pieprasījumu izstrādāt krīzes pārvarēšanas rīcības plānu, tā sadarbībā ar Komisiju un EPAB to dara nekavējoties un ne vēlāk kā trīs mēnešos pēc pieprasījuma.

Attiecīgā dalībvalsts Komisijai un attiecīgā gadījumā citām attiecīgajām ieinteresētajām personām, piemēram, EPAB, iesniedz savu krīzes pārvarēšanas rīcības plānu un vismaz reizi trīs mēnešos ziņo par tā īstenošanu.

Komisija informē Eiropas Parlamentu un Padomi par krīzes pārvarēšanas rīcības plānu, tā pārskatītām redakcijām un tā īstenošanu. Minētajos ziņojumos attiecīgā dalībvalsts ietver datus, kas ļauj pārraudzīt atbilstību krīzes pārvarēšanas rīcības plānam, piemēram, datus par procedūras ilgumu, aizturēšanas nosacījumiem un uzņemšanas spējām saistībā ar pieteikuma iesniedzēju pieplūdumu.

4. Visā ar šo pantu izveidotās agrīnas brīdināšanas, sagatavotības un krīžu pārvarēšanas procesa gaitā Padome cieši pārrauga situāciju un var lūgt papildu informāciju un sniegt politiskus norādījumus, jo īpaši attiecībā uz situācijas steidzamību un nopietnību un attiecīgi uz to, ka dalībvalstij jāsagatavo vai nu preventīvs rīcības plāns vai vajadzības gadījumā krīzes pārvarēšanas rīcības plāns. Eiropas Parlaments un Padome visā procesa laikā var apspriesties un sniegt norādījumus par solidaritātes pasākumiem, ko tie uzskata par piemērotiem.

ò new

VII NODAĻA

Korektīvais sadales mehānisms

34. pants

Vispārīgais princips

1. Šajā nodaļā minēto sadales mehānismu piemēro par labu kādai dalībvalstij, ja minētajā dalībvalstī ir iesniegts nesamērīgi daudz starptautiskās aizsardzības pieteikumu, attiecībā uz kuriem tā saskaņā ar šo regulu ir atbildīgā dalībvalsts.

2. Šā panta 1. punktu piemēro, ja 44. panta 1. punktā minētā automatizētā sistēma liecina, ka to starptautiskās aizsardzības pieteikumu skaits, par kuriem dalībvalsts ir atbildīga saskaņā ar III nodaļas, 3. panta 2. vai 3. punkta, 18. un 19. panta kritērijiem, papildus faktiski pārmitināto personu skaitam, pārsniedz 150 % no attiecīgās dalībvalsts atsauces skaita, kas noteikts atbilstoši 35. pantā minētajai atslēgai.

3. Dalībvalsts atsauces skaitu nosaka, 35. pantā minēto atslēgu piemērojot pieteikumu kopskaitam, kā arī pārmitināto personu kopskaitam, ko attiecīgā atbildīgā dalībvalsts ievadījusi automatizētajā sistēmā iepriekšējo 12 mēnešu laikā.

4. Automatizētā sistēma reizi nedēļā informē dalībvalstis, Komisiju un Eiropas Savienības Patvēruma aģentūru par dalībvalstu attiecīgo to pieteikumu īpatsvaru, attiecībā uz kuriem tās ir atbildīgās dalībvalstis.

5. Automatizētā sistēma pastāvīgi pārrauga, vai kāda no dalībvalstīm nepārsniedz 2. punktā minēto slieksni, un, ja pārsniedz, paziņo par to dalībvalstīm un Komisijai, norādot, par cik pieteikumiem ir pārsniegts šis slieksnis.

6. Kolīdz ir sniegts 5. punktā minētais paziņojums, ir piemērojams sadales mehānisms.

35. pants

Atsauces atslēga

1. Korektīvā mehānisma vajadzībām katras dalībvalsts atsauces skaitu nosaka, izmantojot atslēgu.

2. Atsauces atslēga, kas minēta 1. punktā, katrai dalībvalstij balstās uz šādiem kritērijiem saskaņā ar Eurostat datiem:

a) iedzīvotāju skaits (50 % svērums);

b) kopējais IKP (50 % svērums).

3. Kritērijus, kas minēti 2. punktā, piemēro, izmantojot I pielikumā sniegto formulu.

4. Eiropas Savienības Patvēruma aģentūra, balstoties uz Eurostat datiem, nosaka atsauces atslēgu un reizi gadā koriģē atsauces atslēgas kritēriju datus, kā arī 2. punktā minēto atsauces atslēgu.

36. pants

Atsauces atslēgas piemērošana

1. Ja ir sasniegts 34. panta 2. punktā minētais slieksnis, 44. panta 1. punktā minētā automatizētā sistēma piemēro 35. pantā minēto atsauces atslēgu tām dalībvalstīm, kurās to pieteikumu skaits, attiecībā uz kurām tās ir atbildīgās dalībvalstis, ir mazāks par šo dalībvalstu īpatsvaru saskaņā ar 35. panta 1. punktu, un par to paziņo dalībvalstīm.

2. Pieteikuma iesniedzējus, kuri savu pieteikumu labuma guvējā dalībvalstī ir iesnieguši pēc 34. panta 5. punktā minētā paziņojuma par sadali, iedala 1. punktā minētajām dalībvalstīm, un šīs dalībvalstis nosaka atbildīgo dalībvalsti.

3. Sadali neattiecina uz pieteikumiem, kuri saskaņā ar 3. panta 3. punktu ir atzīti par nepieņemamiem vai kuri tiek izskatīti paātrinātajā procedūrā.

4. Balstoties uz atsauces atslēgas piemērošanu saskaņā ar 1. punktu, 44. panta 1. punktā minētā automatizētā sistēma norāda iedalīto dalībvalsti un paziņo šo informāciju labuma guvējai dalībvalstij un iedalītajai dalībvalstij vēlākais 72 stundu laikā no 22. panta 1. punktā minētās reģistrācijas, un ieraksta iedalīto dalībvalsti 23. panta 2. punktā minētajā elektroniskajā lietā.

37. pants

Finansiālā solidaritāte

1. Beidzoties triju mēnešu periodam no šīs regulas stāšanās spēkā un pēc tam beidzoties katram divpadsmit mēnešu periodam, dalībvalsts var automatizētajā sistēmā ievadīt informāciju, ka tā pagaidu kārtā nepiedalīsies šīs regulas VII nodaļā paredzētajā korektīvajā sadales mehānismā kā iedalītā dalībvalsts, un paziņo par to dalībvalstīm, Komisijai un Eiropas Savienības Patvēruma aģentūrai.

2. Tādā gadījumā 44. panta 1. punktā minētā automatizētā sistēma šajā divpadsmit mēnešu periodā atsauces atslēgu piemēro dalībvalstīm, kurās to pieteikumu skaits, attiecībā uz kurām tās ir atbildīgās dalībvalstis, ir mazāks par šo dalībvalstu īpatsvaru saskaņā ar 35. panta 1. punktu, izņemot informāciju ievadījušo dalībvalsti un labuma guvēju dalībvalsti. Automatizētā sistēma, kas minēta 44. panta 1. punktā, katru pieteikumu, kurš citādi būtu iedalīts dalībvalstij, kas ievadījusi informāciju, saskaņā ar 36. panta 4. punktu ieskaita minētās dalībvalsts īpatsvarā.

3. Beidzoties 2. punktā minētajam divpadsmit mēnešu periodam, automatizētā sistēma dalībvalstij, kura nepiedalās korektīvajā sadales mehānismā, paziņo pieteikuma iesniedzēju skaitu, attiecībā uz kuriem tā citādi būtu bijusi iedalītā dalībvalsts. Minētā dalībvalsts pēc šā paziņojuma veic solidaritātes iemaksu EUR 250 000 apmērā par katru pieteikuma iesniedzēju, kurš attiecīgajā divpadsmit mēnešu periodā citādi būtu bijis iedalīts minētajai dalībvalstij. Solidaritātes iemaksu maksā dalībvalstij, kas noteikta par atbildīgo par attiecīgo pieteikumu izskatīšanu.

4. Komisija ar īstenošanas aktiem saskaņā ar 56. pantā minēto pārbaudes procedūru pieņem lēmumu, ar kuru nosaka 3. punkta īstenošanas kārtību.

5. Finansiālās solidaritātes mehānisma piemērošanu pārrauga Eiropas Savienības Patvēruma aģentūra, kura par to ik gadu ziņo Komisijai.

38. pants

Labuma guvējas dalībvalsts pienākumi

Labuma guvēja dalībvalsts:

a) vēlākais vienas nedēļas laikā no 36. panta 4. punktā minētā paziņojuma dienas pieņem lēmumu par pieteikuma iesniedzēja pārsūtīšanu uz iedalīto dalībvalsti, izņemot, ja labuma guvēja dalībvalsts tajā pašā termiņā var uzņemties atbildību par pieteikuma izskatīšanu saskaņā ar kritērijiem, kas paredzēti 10.–13. un 18. pantā;

b) bez kavēšanās paziņo pieteikuma iesniedzējam par lēmumu pārsūtīt viņu uz iedalīto dalībvalsti;

c) vēlākais četru nedēļu laikā no galīgā pārsūtīšanas lēmuma dienas pārsūta pieteikuma iesniedzēju uz iedalīto dalībvalsti.

39. pants

Iedalītās dalībvalsts pienākumi

Iedalītā dalībvalsts:

a) labuma guvējai dalībvalstij apstiprina iedalīšanas paziņojuma saņemšanu un norāda kompetento iestādi, kurā pieteikuma iesniedzējam jāpiesakās pēc pārsūtīšanas;

b) labuma guvējai dalībvalstij paziņo par pieteikuma iesniedzēja ierašanos vai attiecīgi to, ka viņš noteiktajā termiņā nav ieradies;

c) uzņem pieteikuma iesniedzēju un attiecīgā gadījumā notur personisko sarunu saskaņā ar 7. pantu;

d) kā atbildīgā dalībvalsts izskata viņa starptautiskās aizsardzības pieteikumu, izņemot, ja saskaņā ar 10.–13. un 16.–18. panta kritērijiem par pieteikuma izskatīšanu ir atbildīga cita dalībvalsts;

e) ja saskaņā ar 10.–13. un 16.–18. panta kritērijiem par pieteikuma izskatīšanu ir atbildīga cita dalībvalsts, iedalītā dalībvalsts pieprasa minētajai dalībvalstij uzņemt pieteikuma iesniedzēju;

f) attiecīgā gadījumā paziņo atbildīgajai dalībvalstij par pārsūtīšanu uz minēto dalībvalsti;

g) attiecīgā gadījumā pieteikuma iesniedzēju pārsūta uz atbildīgo dalībvalsti;

h) attiecīgā gadījumā 23. panta 2. punktā minētajā elektroniskajā lietā ievada informāciju, ka tā izskatīs starptautiskās aizsardzības pieteikumu kā atbildīgā dalībvalsts.

40. pants

Drošības pārbaudei būtiskās informācijas apmaiņa

1. Ja tiek pieņemts pārsūtīšanas lēmums saskaņā ar 38. panta a) punktu, labuma guvēja dalībvalsts iedalītajai dalībvalstij vienlaikus pārsūta pieteikuma iesniedzēja pirkstu nospiedumu datus, kas iegūti saskaņā ar Regulu (priekšlikums regulai, ar kuru pārstrādā Regulu (ES) Nr. 603/2013), vienīgi nolūkā pārbaudīt, vai nopietnu iemeslu dēļ var uzskatīt, ka pieteikuma iesniedzējs apdraud valsts drošību vai sabiedrisko kārtību.

2. Ja pēc drošības pārbaudes informācija par pieteikuma iesniedzēju liecina, ka nopietnu iemeslu dēļ var uzskatīt, ka viņš apdraud valsts drošību vai sabiedrisko kārtību, informācijā par brīdinājuma būtību dalās ar labuma guvējas dalībvalsts tiesībaizsardzības iestādēm, un to nepaziņo, izmantojot 47. panta 4. punktā minētos elektroniskās saziņas kanālus.

Iedalītā dalībvalsts vienas nedēļas laikā no pirkstu nospiedumu saņemšanas informē labuma guvēju dalībvalsti par šā brīdinājuma pastāvēšanu, norādot, kuras pieteikumu saņēmušās dalībvalsts tiesībaizsardzības iestādes par to pilnībā informētas, un saskaņā ar 23. panta 2. punktu automatizētajā sistēmā reģistrē brīdinājuma pastāvēšanas faktu.

3. Ja drošības pārbaudes iznākums apstiprina, ka nopietnu iemeslu dēļ var uzskatīt, ka pieteikuma iesniedzējs apdraud valsts drošību vai sabiedrisko kārtību, pieteikumu saņēmusī labuma guvēja dalībvalsts ir atbildīgā dalībvalsts un pieteikumu izskata paātrinātajā procedūrā saskaņā ar Direktīvas 2013/32/ES 31. panta 8. punktu.

4. Savstarpēji paziņoto informāciju izmanto vienīgi 1. punktā paredzētajiem mērķiem un neveic nekādu tās turpmāku apstrādi.

41. pants

Sadales procedūra

1. V nodaļu un VI nodaļas II–VII iedaļu piemēro mutatis mutandis.

2. Ģimenes locekļus, kuriem ir piemērojama sadales procedūra, iedala tai pašai dalībvalstij.

42. pants

Pārsūtīšanas izmaksas sadales procedūrā

Attiecībā uz izmaksām, ko rada pieteikuma iesniedzēja pārsūtīšana uz iedalīto dalībvalsti, labuma guvējai dalībvalstij atlīdzina fiksētu summu EUR 500 apmērā par katru personu, kas pārsūtīta saskaņā ar 38. panta c) punktu. Šo finansiālo atbalstu īsteno, piemērojot Regulas (ES) Nr. 516/2014 18. pantā noteiktās procedūras.

43. pants

Korektīvās sadales izbeigšana

Kolīdz labuma guvējā dalībvalstī to pieteikumu skaits, par kuriem tā ir atbildīga saskaņā ar šo regulu, ir mazāks nekā 150 % no šīs dalībvalsts īpatsvara saskaņā ar 35. panta 1. punktu, automatizētā sistēma par to paziņo dalībvalstīm un Komisijai.

Pēc 2. punktā minētā paziņojuma attiecībā uz minēto dalībvalsti izbeidz korektīvās sadales piemērošanu.

 604/2013

VII VIII NODAĻA

ADMINISTRATĪVĀ SADARBĪBA

ò new

44. pants

Reģistrācijas, pārraudzības un sadales mehānisma automatizētā sistēma

1. Lai reģistrētu un pārraudzītu starptautiskās aizsardzības pieteikumu īpatsvaru saskaņā ar 22. pantu un piemērotu VII nodaļā paredzēto sadales mehānismu, izveido automatizētu sistēmu.

2. Automatizētā sistēma sastāv no centrālās sistēmas un attiecīgi centrālās sistēmas un valstu infrastruktūru savstarpējās komunikācijas infrastruktūras.

3. Par centrālās sistēmas un attiecīgi centrālās sistēmas un valstu infrastruktūru savstarpējās komunikācijas infrastruktūras sagatavošanu, izstrādi un darbības pārvaldību atbild Eiropas Aģentūra lielapjoma IT sistēmu darbības pārvaldībai brīvības, drošības un tiesiskuma telpā, kas izveidota ar Regulu (ES) Nr. 1077/2011.

4. Valstu infrastruktūras izstrādā un pārvalda dalībvalstis.

45. pants

Piekļuve automatizētajai sistēmai

1. Dalībvalstu kompetentajām patvēruma iestādēm, kas minētas 47. pantā, ir piekļuve 44. panta 1. punktā minētajai automatizētajai sistēmai attiecībā uz tās informācijas ievadīšanu, kura minēta 20. panta 7. punktā, 22. panta 1., 4. un 5. punktā, 37. panta 1. punktā un 39. panta h) punktā.

2. Eiropas Savienības Patvēruma aģentūrai ir piekļuve automatizētajai sistēmai attiecībā uz atsauces atslēgas ievadīšanu un koriģēšanu saskaņā ar 35. panta 4. punktu un attiecībā uz 22. panta 3. punktā minētās informācijas ievadīšanu.

3. Šīs regulas un Regulas [priekšlikums regulai, ar kuru pārstrādā Regulu (ES) Nr. 603/2013] vajadzībām informāciju, kas minēta 23. panta 2. punktā, 36. panta 4. punktā un 39. panta h) punktā, 47. pantā minētās dalībvalstu kompetentās patvēruma iestādes var tikai aplūkot.

4. Komisija ar īstenošanas aktiem pieņem vienādus nosacījumus un praktisko kārtību attiecībā uz 1. un 3. punktā minētās informācijas ievadīšanu un aplūkošanu. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 56. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

ê 604/2013 (adapted)

ð new

34. 46. pants

Informācijas apmaiņa

1. Ikviena dalībvalsts paziņo jebkurai dalībvalstij, kas to pieprasa, tādus personas datus attiecībā uz pieteikuma iesniedzēju, kuri ir  pienācīgi  pareizi, būtiski un samērīgi ð tikai nepieciešamajā apjomā ï, lai:

a) noteiktu atbildīgo dalībvalsti;

b) izskatītu starptautiskās aizsardzības pieteikumu;

c) izpildītu visas saistības, kas izriet no šīs regulas.

2. Informācija, kas minēta 1. punktā, var attiekties tikai uz:

a) pieteikuma iesniedzēja un, attiecīgā gadījumā, viņa ģimenes locekļu, radinieku vai personu, ar ko ir jebkādas citas ģimenes attiecības, personas datiem (vārds, uzvārds un, attiecīgā gadījumā, agrākais uzvārds; pavārdi vai pseidonīmi; pašreizējā un agrākā valstspiederība; dzimšanas datums un vieta);

b) personu apliecinošiem dokumentiem un ceļošanas dokumentiem (numurs, derīguma termiņš, izdošanas datums, izdevējiestāde, izdošanas vieta utt.);

c) citu informāciju, kas vajadzīga, lai noteiktu pieteikuma iesniedzēja identitāti, tostarp pirkstu nospiedumus, kuri apstrādāti ð kurus dalībvalsts jo īpaši 40. panta vajadzībām pieteikuma iesniedzējam noņēmusi ï saskaņā ar Regulu [priekšlikums regulai, ar kuru pārstrādā Regulu (ES) Nr. 603/2013];

d) dzīvesvietām un ceļojumu maršrutiem;

e) uzturēšanās atļaujām dokumentiem vai vīzām, ko izdevusi kāda dalībvalsts;

f) vietu, kur iesniegts pieteikums;

g) datumu, kad ir iesniegts jebkurš iepriekšējais starptautiskās aizsardzības pieteikums, pašreizējā pieteikuma iesniegšanas datumu, izskatīšanas procedūras posmu un pieņemtajiem lēmumiem, ja tādi ir.

3. Bez tam, ja tas vajadzīgs starptautiskās aizsardzības pieteikuma izskatīšanas nolūkā, atbildīgā dalībvalsts var pieprasīt, lai otra cita dalībvalsts dara tai zināmu pieteikuma iesniedzēja pieteikuma pamatojumu un, attiecīgā gadījumā, to lēmumu pamatojumu, kas pieņemti attiecībā uz šo pieteikuma iesniedzēju. Otra dalībvalsts var atteikties atbildēt uz tai iesniegto pieprasījumu, ja šādas informācijas paziņošana varētu kaitēt tās būtiskām interesēm vai attiecīgās personas vai citu personu brīvību un pamattiesību aizsardzībai. Jebkurā gadījumā pieprasīto informāciju nosūta tikai tad, ja starptautiskās aizsardzības pieteikuma iesniedzējs pieprasītājai dalībvalstij ir devis rakstisku piekrišanu. Tādā gadījumā pieteikuma iesniedzējam ir jāzina, tieši par kādu informāciju viņš dod savu piekrišanu.

4. Katru informācijas pieprasījumu nosūta tikai atsevišķa starptautiskās aizsardzības pieteikuma kontekstā. Tajā norāda pamatojumu un, ja tā nolūks ir pārbaudīt kritērijus, kas varētu norādīt uz pieprasījumu saņēmušās dalībvalsts atbildību, norāda, uz kādiem pierādījumiem, ieskaitot būtisku informāciju no ticamiem avotiem par to, kādā veidā un ar kādiem līdzekļiem pieteikuma iesniedzēji ieceļo dalībvalstu teritorijās, vai uz kādu konkrētu un pārbaudāmu pieteikuma iesniedzēja sniegtās informācijas daļu šis pieprasījums ir pamatots. Saprotams, ka pati šāda būtiskaā informācija no ticamiem avotiem nav pietiekama, lai noteiktu dalībvalsts atbildību un kompetenci saskaņā ar šo regulu, bet tā var palīdzēt izvērtēt citas norādes saistībā ar konkrēto pieteikuma iesniedzēju.

5. Dalībvalstij, kas saņem pieprasījumu, ir pienākums sniegt atbildi piecās ð divās ï nedēļās. Jebkāda kavēšanās sniegt atbildi tiek pienācīgi pamatota. Piecu ð Divu ï nedēļu termiņa neievērošana neatbrīvo pieprasījuma saņēmēju dalībvalsti no pienākuma atbildēt. Ja pētījums, ko veikusi pieprasījuma saņēmēja dalībvalsts, kura nav ievērojusi maksimālo termiņu, uzrāda ð noklusē ï informāciju, kas liecina, ka tā ir atbildīga, minētā dalībvalsts nedrīkst izmantot 21., 23. un 24. pantā paredzētā termiņa izbeigšanos kā iemeslu atteikumam izpildīt uzņemšanas vai atpakaļuzņemšanas pieprasījumu. Tādā gadījumā 21. 24., 23. un 24. pantā paredzētos termiņus, kuros jāiesniedz uzņemšanas pieprasījums uzņemt vai uzņemt atpakaļ, pagarina par laikposmu, kas atbilst pieprasījuma saņēmējas dalībvalsts atbildes kavējumam.

6. Informācijas apmaiņu veic pēc kādas dalībvalsts pieprasījuma, un to savstarpēji var darīt tikai tādas iestādes, kuru izraudzīšana katrā dalībvalstī ir darīta zināma Komisijai saskaņā ar 35. 47. panta 1. punktu.

7. Savstarpēji paziņoto informāciju var izmantot vienīgi 1. punktā paredzētajiem nolūkiem. Katrā no dalībvalstīm šādu informāciju atkarībā no tās veida un saņēmējiestādes pilnvarām var sniegt tikai iestādēm un tiesām, kuru piekritībā ir:

a) atbildīgās dalībvalsts noteikšana;

b) starptautiskās aizsardzības pieteikuma izskatīšana;

c) jebkādu no šīs regulas izrietošo saistību izpilde.

8. Dalībvalsts, kas nosūta informāciju, nodrošina tās precizitāti un atbilstību jaunākajiem datiem. Ja izrādās, ka tā ir sniegusi neprecīzu informāciju vai tādu informāciju, kuru nevajadzēja sūtīt, par to nekavējoties paziņo saņēmējām dalībvalstīm. Tām ir jāizlabo šāda informācija vai jāgādā par to, lai tā tiktu izdzēsta.

9. Pieteikuma iesniedzējam ir tiesības pēc pieprasījuma saņemt informāciju par visiem apstrādātajiem datiem, ko apstrādā saistībā ar viņu.

Ja pieteikuma iesniedzējs uzskata, ka dati apstrādāti, pārkāpjot šo regulu vai Direktīvu 95/46/EK, jo īpaši to nepilnīguma vai neprecizitātes gadījumā, viņš ir tiesīgs pieprasīt to precizēšanu vai dzēšanu.

Iestāde, kas veic datu precizēšanu vai dzēšanu, attiecīgā gadījumā informē dalībvalsti, kura nosūta vai saņem informāciju.

Pieteikuma iesniedzējam ir tiesības uzsākt tiesvedību vai iesniegt sūdzību kompetentām iestādēm vai tiesām tajā dalībvalstī, kura ir atteikusies nodrošināt tiesības piekļūt ar viņu saistītiem datiem vai tiesības tos precizēt vai dzēst.

108. Katrā attiecīgajā dalībvalstī apmaiņas informācijas nosūtīšanu un saņemšanu reģistrē attiecīgās personas personiskajā lietā un/vai reģistrā.

11. Apmaiņas datus glabā ne ilgāk par to laikposmu, kāds vajadzīgs nolūkam, kam to apmaiņa veikta.

12. Ja datus neapstrādā automātiski vai tie nav iekļauti, vai nav paredzēti ievadīšanai kartotēkā, tad katra dalībvalsts veic piemērotus pasākumus, lai nodrošinātu šā panta noteikumu ievērošanu, izdarot faktiskas pārbaudes.

35. 47. pants

Kompetentās iestādes un resursi

1. Katra dalībvalsts bez kavēšanās dara Komisijai zināmas konkrētās iestādes, kas ir atbildīgas par to saistību pienākumu izpildi, kurasi izriet no šīs regulas un jebkādiem tās grozījumiem. Dalībvalstis nodrošina minētajām iestādēm līdzekļus resursus, kas vajadzīgi attiecīgo uzdevumu veikšanai un, jo īpaši, lai noteiktajos termiņos dotu atbildes uz informācijas pieprasījumiem, uzņemšanas pieprasījumiem uzņemt, atpakaļuzņemšanas ð paziņojumiem un attiecīgā gadījumā izpildītu to pienākumus atbilstoši sadales mehānismam ï pieteikuma iesniedzējus un pieprasījumiem uzņemt pieteikuma iesniedzēju atpakaļ.

2. Komisija publicē 1. punktā minēto iestāžu konsolidēto sarakstu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī. Ja tajā ir izdarīti grozījumi, Komisija reizi gadā publicē atjauninātu konsolidēto sarakstu.

3. Iestāžu, kuras minētas 1. punktā, darbinieki saņem apmācību, kas vajadzīga saistībā ar šīs regulas piemērošanu.

4. Komisija ar īstenošanas aktiem izveido drošus elektroniskās datu pārraides kanālus starp 1. punktā minētajām iestādēm ð un starp minētajām iestādēm un Eiropas Savienības Patvēruma aģentūru ï, lai nosūtītu ð informāciju, pirkstu nospiedumu datus, kas iegūti saskaņā ar Regulu [priekšlikums regulai, ar kuru pārstrādā Regulu (ES) Nr. 603/2013], ï pieprasījumus, ð paziņojumus, ï atbildes un visu saraksti un lai nodrošinātu, ka sūtītāji automātiski saņem elektronisku piegādes apstiprinājumu. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 44. 56. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

36. 48. pants

Administratīvie pasākumi

1. Dalībvalstis, divpusēji vienojoties, var noteikt savstarpējus administratīvus pasākumus attiecībā uz šīs regulas īstenošanas praktiskajiem jautājumiem, lai veicinātu tās piemērošanu un paaugstinātu tās efektivitāti. Šādi pasākumi var attiekties uz:

a) sadarbības koordinatoru apmaiņu;

b) procedūru vienkāršošanu un termiņu saīsināšanu attiecībā uz to pieprasījumu nosūtīšanu un izskatīšanu, kuros lūdz pieteikuma iesniedzēju uzņemšanu vai atpakaļuzņemšanu.

2. Dalībvalstis var arī saglabāt administratīvos pasākumus, par ko noslēgta vienošanās saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 343/2003 ð un Regulu (ES) Nr. 604/2013 ï. Ciktāl šādi pasākumi neatbilst šai regulai, attiecīgās dalībvalstis tos groza, lai novērstu konstatētās neatbilstības.

3. Pirms vienošanās par 1. punkta b) apakšpunktā minētajiem pasākumiem vai to grozīšanas attiecīgās dalībvalstis apspriežas ar Komisiju par pasākuma atbilstību šai regulai.

4. Ja Komisija uzskata, ka 1. punkta b) apakšpunktā minētie pasākumi neatbilst šai regulai, tā saprātīgā laikposmā par to paziņo attiecīgajām dalībvalstīm. Dalībvalstis veic visus piemērotos pasākumus, lai saprātīgā laikā grozītu attiecīgo pasākumu un novērstu konstatētās neatbilstības.

5. Dalībvalstis informē Komisiju par visiem 1. punktā minētajiem pasākumiem, to denonsēšanu vai grozīšanu.

ò new

49. pants

Dublinas sistēmas struktūrvienību tīkls

Eiropas Savienības Patvēruma aģentūra izveido 47. panta 1. punktā minēto kompetento iestāžu tīklu un atbalsta tā darbības, lai veicinātu praktisko sadarbību un informācijas apmaiņu visos jautājumos, kas saistīti ar šīs regulas piemērošanu, tostarp attiecībā uz praktisko rīku un norāžu izstrādi.

ê 604/2013 (adapted)

ð new

VIII NODAĻA

SAMIERINĀŠANA

37. pants

Samierināšana

1. Ja dalībvalstis nevar izšķirt strīdu par jebkādu jautājumu saistībā ar šīs regulas piemērošanu, tās var izmantot 2. punktā noteikto pušu samierināšanas procedūru.

2. Samierināšanas procedūru saskaņā ar 44. pantu izveidotās komitejas priekšsēdētājs var ierosināt ar vienas no strīdā iesaistītajām dalībvalstīm iesniegto pieprasījumu. Vienojoties izmantot samierināšanas procedūru, iesaistītās dalībvalstis rūpīgi iepazīstas ar piedāvāto atrisinājumu.

Komitejas priekšsēdētājs izraugās trīs komitejas locekļus no trijām izskatāmajā jautājumā neiesaistītām dalībvalstīm. Tie saņem pušu argumentus rakstiski vai mutiski, un pēc apspriešanās viena mēneša laikā piedāvā risinājumu, vajadzības gadījumā balsojot.

Apspriedi vada komitejas priekšsēdētājs vai tā vietnieks. Viņš var paust savu viedokli, bet viņam nav balsstiesību.

Piedāvātais atrisinājums ir galīgs un ir neatceļams neatkarīgi no tā, vai puses tam piekrīt.

IX NODAĻA

PĀREJAS NOTEIKUMI UN NOBEIGUMA NOTEIKUMI

38. 50. pants

Datu drošība un datu aizsardzība

1. Dalībvalstis veic visus  ievieš  piemērotous  tehniskos un organizatoriskos  pasākumus, lai nodrošinātu pārsūtīto ð saskaņā ar šo regulu apstrādāto ï personas datu drošību un jo īpaši lai novērstu nelikumīgu vai neatļautu piekļuvi apstrādātajiem personas datiem, to atklāšanu, grozīšanu vai zudumu.

Katra dalībvalsts paredz, ka saskaņā ar Direktīvas 95/46/EK 28. panta 1. punktu ieceltā valsts uzraudzības iestāde vai iestādes neatkarīgi un saskaņā ar attiecīgajiem valsts tiesību aktiem pārrauga to, vai attiecīgā dalībvalsts personas datus saskaņā ar šo regulu apstrādā likumīgi.

ò new

2. Katras dalībvalsts kompetentā uzraudzības iestāde vai iestādes pārrauga to, vai attiecīgās dalībvalsts iestādes, kas minētas 47. pantā, personas datus apstrādā likumīgi, tostarp likumīgi veic pārsūtīšanu uz 44. panta 1. punktā minēto automatizēto sistēmu un no tās un pārsūtīšanu iestādēm, kuru kompetencē ir 40. pantā minētās pārbaudes.

3. Personas datu apstrādi, ko veic Eiropas Savienības Patvēruma aģentūra, pārrauga Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājs saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 54/2001 un datu aizsardzības noteikumiem, kas paredzēti [priekšlikumā regulai par Eiropas Savienības Patvēruma aģentūru un Regulas (ES) Nr. 439/2010 atcelšanu].

ê 604/2013 (adapted)

ð new

39. 51. pants

Konfidencialitāte

Dalībvalstis nodrošina, ka 35. 47. pantā minētajām iestādēm attiecībā uz informāciju, ko tās iegūst darba gaitā, ir saistoši valsts tiesību aktos paredzētie konfidencialitātes noteikumi.

40. 52. pants

Sankcijas

Dalībvalstis  paredz noteikumus par  veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka par jebkādu saskaņā ar šo regulu apstrādāto datu nepareizu izmantošanu piemēro sankcijasām, tostarp valstu tiesību aktos piemērotu paredzētiem administratīvuiem un/vai krimināluiem soduiem, ð kas piemērojami par šīs regulas pārkāpumiem, un veic visus šo noteikumu īstenošanai nepieciešamos pasākumus. Paredzētajām sankcijām jābūt ï kas ir efektīvsām, proporcionāls samērīgām un preventīvsām.

41. 53. pants

Pārejas pasākumi

Ja pieteikums iesniegts pēc [pirmās dienas pēc šīs regulas stāšanās spēkā] 49. panta otrajā daļā minētās dienas, tomēr jāņem vērā gadījumi notikumus, kas, iespējams, var radīt dalībvalsts atbildību saskaņā ar šo regulu, pat ja tie notikuši pirms minētās dienas; izņēmums ir 13. panta 2. punktā minētie gadījumi.

ò new

Atkāpjoties no 34. panta 2. punkta, pirmajos trijos mēnešos no šīs regulas stāšanās spēkā korektīvo sadales mehānismu neiedarbina. Atkāpjoties no 34. panta 3. punkta, pēc tam, kad beidzies triju mēnešu periods no šīs regulas stāšanās spēkā, un līdz dienai, kad aprit viens gads no šīs regulas stāšanās spēkā, atsauces periods ir laiks, kas pagājis kopš šīs regulas stāšanās spēkā.

 604/2013

42. 54. pants

Termiņu aprēķināšana

Visus šajā regulā noteiktos laikposmus aprēķina šādi:

a) ja dienās, nedēļās vai mēnešos izteikts laikposms jāsāk skaitīt no kāda notikuma vai darbības brīža, tad dienu, kad notiek attiecīgais notikums vai darbība, attiecīgajā termiņā laikposmā neieskaita;

b) nedēļās vai mēnešos izteikts laikposms beidzas pēdējās nedēļas vai mēneša tajā pašā nedēļas dienā vai arī attiecīgi tajā pašā datumā, kad ir noticis notikums vai darbība, no kuras sāk skaitīt attiecīgo laikposmu. Ja mēnešos izteikta laikposma pēdējā mēnesī nav tā datuma, kurā tam būtu jābeidzas, tad laikposms beidzas minētā mēneša pēdējā dienā;

c) termiņš ietver sestdienas, svētdienas un visu attiecīgo dalībvalstu oficiālās brīvdienas.

43. 55. pants

Teritoriālā piemērošanas joma

Attiecībā uz Franciju šo regulu piemēro tikai tās Eiropas teritorijā.

44. 56. pants

Komiteja

1. Komisijai palīdz komiteja. Minētā komiteja ir komiteja Regulas (ES) Nr. 182/2011 nozīmē.

2. Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. pantu.

Ja komiteja atzinumu nesniedz, Komisija īstenošanas akta projektu nepieņem, un piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. panta 4. punkta trešo daļu.

45. 57. pants

Deleģēšanas īstenošana

1. Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.

2. Pilnvaras pieņemt 8. 10. panta 5. 6. punktā un 16. 18. panta 3. punktā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz piecu gadu laikposmu no šīs regulas spēkā stāšanās dienas. Komisija sagatavo ziņojumu par pilnvaru deleģēšanu vēlākais deviņus mēnešus pirms piecu gadu laikposma beigām. Pilnvaru deleģēšana tiek automātiski pagarināta uz tāda paša ilguma laikposmiem, ja vien Eiropas Parlaments vai Padome neiebilst pret šādu pagarinājumu vēlākais trīs mēnešus pirms katra laikposma beigām.

3. Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 8. 10. panta 5. 6. punktā un 16. 18. panta 3. punktā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.

ê 604/2013 (adapted)

 4. Pirms deleģētā akta pieņemšanas Komisija apspriežas ar ekspertiem, kurus katra dalībvalsts iecēlusi saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu.

ê 604/2013

45. Tiklīdz tā pieņem deleģētuo aktu, Komisija par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.

ê 604/2013 (adapted)

ð new

56. Saskaņā ar 8. 10. panta 5. 6. punktu un 16. 18. panta 3. punktu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja četros ð divos ï mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.

46. 58. pants

 Pārskatīšana,  pPārraudzība un novērtēšana

Vēlākais [pēc 18 mēnešiem no šīs regulas stāšanās spēkā] un pēc tam ik gadu Komisija pārskata šīs regulas VII nodaļā paredzētā korektīvā sadales mehānisma darbību un jo īpaši sliekšņus, kas noteikti šīs regulas 34. panta 2. punktā un 43. pantā.

ð [Vēlākais pēc trim gadiem no šīs regulas stāšanās spēkā] ï Līdz 2016. gada 21. jūlijam Komisija ziņo Eiropas Parlamentam un Padomei par šīs regulas piemērošanu un, attiecīgā gadījumā, ierosina vajadzīgos grozījumus. Dalībvalstis nosūta Komisijai visu minētā ziņojuma sagatavošanai piemēroto būtisko informāciju, vēlākais, sešus mēnešus pirms minētā termiņa izbeigšanās dienas.

Pēc minētā ziņojuma iesniegšanas Komisija ziņo Eiropas Parlamentam un Padomei par šīs regulas piemērošanu vienlaicīgi ar ziņojumu iesniegšanu par Eurodac sistēmas īstenošanu saskaņā ar Regulas [priekšlikums regulai, ar kuru pārstrādā Regulu (ES) Nr. 603/2013] 40. 42. pantāu paredzētās Eurodac sistēmas īstenošanu.

47. 59. pants

Statistika

1. Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 862/2007 (2007. gada 11. jūlijs) par Kopienas statistiku attiecībā uz migrāciju un starptautisko aizsardzību 31 4. panta 4. punktu dalībvalstis Komisijai (Eurostat) dara zināmu statistiku par šīs regulas un Regulas (EK) Nr. 1560/2003 piemērošanu.

ò new

2. Eiropas Savienības Patvēruma aģentūra ik ceturksni publicē informāciju, kas nosūtīta saskaņā ar 34. panta 4. punktu.

ê 604/2013 (adapted)

ð new

48. 60. pants

Atcelšana

ð Attiecībā uz dalībvalstīm, kurām ir saistoša šī regula, ï Regulu (EK) Nr. 343/2003  (ES) Nr. 604/2013  atceļ ð attiecībā uz pienākumiem to savstarpējās attiecībās ï.

Regulas (EK) Nr. 1560/2003 11. panta 1. punktu, 13., 14. un 17. pantu atceļ.

Atsauces uz atcelto regulu vai pantiem uzskata par atsaucēm uz šo regulu un lasa saskaņā ar atbilstības tabulu II pielikumā.

49. 61. pants

Stāšanās spēkā un piemērošana

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro starptautiskās aizsardzības pieteikumiem, kas iesniegti no [ pirmās dienas pēc tās stāšanās spēkā ] sestā mēneša pēc regulas spēkā stāšanās pirmās dienas, un no minētās dienas to piemēro visiem pieprasījumiem uzņemt pieteikuma iesniedzējus vai uzņemt tos atpakaļ neatkarīgi no datuma, kad sagatavots pieteikums. Dalībvalsti, kas atbildīga par tāda starptautiskās aizsardzības pieteikuma izskatīšanu, kurš iesniegts pirms minētās dienas, nosaka saskaņā ar Regulā (EK) Nr. 343/2003604/2013 izklāstītajiem kritērijiem.

Atsauces šajā regulā uz Regulu (ES) Nr. 603/2013, Direktīvu 2013/32/ES un Direktīvu 2013/33/ES līdz to piemērošanas dienām uzskata attiecīgi par atsaucēm uz Regulu (EK) Nr. 2725/2000 32 , Direktīvu 2003/9/EK 33 un Direktīvu 2005/85/EK 34 .

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama dalībvalstīs saskaņā ar Līgumiem.

Briselē,

Eiropas Parlamenta vārdā – Padomes vārdā –

priekšsēdētājs priekšsēdētājs

ê 604/2013 (adapted)

I PIELIKUMS

Atceltās regulas (minētas 48. pantā)

Padomes Regula (EK) Nr. 343/2003

(OV L 50, 25.2.2003., 1. lpp.)

Komisijas Regulā (EK) Nr. 1560/2003 atceļ tikai 11. panta 1. punktu, 13., 14. un 17. pantu.

(OV L 222, 5.9.2003., 3. lpp.)

ê 604/2013 (adapted)

II PIELIKUMS

Atbilstības tabula

Regula (EK) Nr. 343/2003	Šī regula
1. pants	1. pants
2. panta a) punkts	2. panta a) punkts
2. panta b) punkts	—
2. panta c) punkts	2. panta b) punkts
2. panta d) punkts	2. panta c) punkts
2. panta e) punkts	2. panta d) punkts
2. panta f) punkts	2. panta e) punkts
2. panta g) punkts	2. panta f) punkts
—	2. panta h) punkts
—	2. panta i) punkts
2. panta h) punkts	2. panta j) punkts
2. panta i) punkts	2. panta g) punkts
—	2. panta k) punkts
2. panta j) un k) punkts	2. panta l) un m) punkts
—	2. panta n) punkts
3. panta 1. punkts	3. panta 1. punkts
3. panta 2. punkts	17. panta 1. punkts
3. panta 3. punkts	3. panta 3. punkts
3. panta 4. punkts	4. panta 1. punkts, ievadteksts
—	4. panta 1. punkta a) līdz f) apakšpunkts
—	4. panta 2. un 3. punkts
4. panta 1. līdz 5. punkts	20. panta 1. līdz 5. punkts
—	20. panta 5. punkta trešā daļa
—	5. pants
—	6. pants
5. panta 1. punkts	7. panta 1. punkts
5. panta 2. punkts	7. panta 2. punkts
—	7. panta 3. punkts
6. panta pirmā daļa	8. panta 1. punkts
—	8. panta 3. punkts
6. panta otrā daļa	8. panta 4. punkts
7. pants	9. pants
8. pants	10. pants
9. pants	12. pants
10. pants	13. pants
11. pants	14. pants
12. pants	15. pants
—	16. pants
13. pants	3. panta 2. punkts
14. pants	11. pants
15. panta 1. punkts	17. panta 2. punkta pirmā daļa
15. panta 2. punkts	16. panta 1. punkts
15. panta 3. punkts	8. panta 2. punkts
15. panta 4. punkts	17. panta 2. punkta ceturtā daļa
15. panta 5. punkts	8. panta 5. un 6. punkts un 16. panta 2. punkts
16. panta 1. punkta a) apakšpunkts	18. panta 1. punkta a) apakšpunkts
16. panta 1. punkta b) apakšpunkts	18. panta 2. punkts
16. panta 1. punkta c) apakšpunkts	18. panta 1. punkta b) apakšpunkts
16. panta 1. punkta d) apakšpunkts	18. panta 1. punkta c) apakšpunkts
16. panta 1. punkta e) apakšpunkts	18. panta 1. punkta d) apakšpunkts
16. panta 2. punkts	19. panta 1. punkts
16. panta 3. punkts	19. panta 2. punkta pirmā daļa
—	19. panta 2. punkta otrā daļa
16. panta 4. punkts	19. panta 3. punkts
—	19. panta 3. punkta otrā daļa
17. pants	21. pants
18. pants	22. pants
19. panta 1. punkts	26. panta 1. punkts
19. panta 2. punkts	26. panta 2. punkts un 27. panta 1. punkts
—	27. panta 2. līdz 6. punkts
19. panta 3. punkts	29. panta 1. punkts
19. panta 4. punkts	29. panta 2. punkts
—	29. panta 3. punkts
19. panta 5. punkts	29. panta 4. punkts
20. panta 1. punkts, ievadteksts	23. panta 1. punkts
—	23. panta 2. punkts
—	23. panta 3. punkts
—	23. panta 4. punkts
20. panta 1. punkta a) apakšpunkts	23. panta 5. punkta pirmā daļa
—	24. pants
20. panta 1. punkta b) apakšpunkts	25. panta 1. punkts
20. panta 1. punkta c) apakšpunkts	25. panta 2. punkts
20. panta 1. punkta d) apakšpunkts	29. panta 1. punkta pirmā daļa
20. panta 1. punkta e) apakšpunkts	26. panta 1. un 2. punkts, 27. panta 1. punkts, 29. panta 1. punkta otrā un trešā daļa
20. panta 2. punkts	29. panta 2. punkts
20. panta 3. punkts	23. panta 5. punkta otrā daļa
20. panta 4. punkts	29. panta 4. punkts
—	28. pants
—	30. pants
—	31. pants
—	32. pants
—	33. pants
21. panta 1. līdz 9. punkts	34. panta 1. punkts līdz 9. punkta pirmā līdz trešā daļa
—	34. panta 9. punkta ceturtā daļa
21. panta 10. līdz 12. punkts	34. panta 10. līdz 12. punkts
22. panta 1. punkts	35. panta 1. punkts
—	35. panta 2. punkts
—	35. panta 3. punkts
22. panta 2. punkts	35. panta 4. punkts
23. pants	36. pants
—	37. pants
—	40. pants
24. panta 1. punkts	—
24. panta 2. punkts	41. pants
24. panta 3. punkts	—
25. panta 1. punkts	42. pants
25. panta 2. punkts	—
26. pants	43. pants
27. panta 1. un 2. punkts	44. panta 1. un 2. punkts
27. panta 3. punkts	—
—	45. pants
28. pants	46. pants
—	47. pants
—	48. pants
29. pants	49. pants

Regula (EK) Nr. 1560/2003	Šī regula
11. panta 1. punkts	—
13. panta 1. punkts	17. panta 2. punkta pirmā daļa
13. panta 2. punkts	17. panta 2. punkta otrā daļa
13. panta 3. punkts	17. panta 2. punkta trešā daļa
13. panta 4. punkts	17. panta 2. punkta pirmā daļa
14. pants	37. pants
17. panta 1. punkts	9. un 10. pants, 17. panta 2. punkta pirmā daļa
17. panta 2. punkts	34. panta 3. punkts



I PIELIKUMS

Formula atsauces atslēgas aprēķināšanai saskaņā ar regulas 35. pantu

Iedzīvotāju skaita faktors DV = 35

IKP faktors DV 36

Īpatsvars DV = 50% no iedzīvotāju skaita faktora DV + 50 % no IKP faktora DV

II PIELIKUMS

Atbilstības tabula

Regula (EK) Nr. 604/2013	Šī regula
1. pants	1. pants
2. panta 1. punkts, ievadteksts	2. panta 1. punkts, ievadteksts
2. panta a) līdz n) punkts	2. panta a) līdz n) punkts
-	2. panta o), p), q) un r) punkts
3. panta 1. un 2. punkts	3. panta 1. un 2. punkts
3. panta 3. punkts	-
-	3. panta 3., 4. un 5. punkts
-	4. un 5. pants
4. panta 1. punkts, ievadteksts	6. panta 1. punkts, ievadteksts
-	6. panta 1. punkta a) apakšpunkts
4. panta 1. punkta a) apakšpunkts	6. panta 1. punkta b) apakšpunkts
4. panta 1. punkta b) apakšpunkts	6. panta 1. punkta c) apakšpunkts
4. panta 1. punkta c) apakšpunkts	6. panta 1. punkta d) apakšpunkts
4. panta 1. punkta d) apakšpunkts	6. panta 1. punkta e) apakšpunkts
4. panta 1. punkta e) apakšpunkts	6. panta 1. punkta f) apakšpunkts
-	6. panta 1. punkta g) apakšpunkts
4. panta 1. punkta f) apakšpunkts	6. panta 1. punkta h) apakšpunkts
-	6. panta 1. punkta i) apakšpunkts
4. panta 2. un 3. punkts	6. panta 2. un 3. punkts
5. panta 1. punkts	7. panta 1. punkts
5. panta 2. punkts	-
5. panta 3. punkts	7. panta 2. punkts
5. panta 4. punkts	7. panta 3. punkts
5. panta 5. punkts	7. panta 4. punkts
5. panta 6. punkts	7. panta 5. punkts
6. panta 1., 2. un 3. punkts	8. panta 1., 2. un 3. punkts
-	8. panta 4. punkts
6. panta 4. punkts	8. panta 5. punkts
6. panta 5. punkts	8. panta 6. punkts
7. panta 1. un 2. punkts	9. panta 1. un 2. punkts
7. panta 3. punkts	-
-	10. panta 1. punkts
8. panta 1. punkts	10. panta 2. punkts
8. panta 2. punkts	10. panta 3. punkts
8. panta 3. punkts	10. panta 4. punkts
8. panta 4. punkts	10. panta 5. punkts
8. panta 5. punkts	10. panta 6. punkts
8. panta 6. punkts	10. panta 7. punkts
9. pants	11. pants
10. pants	12. pants
11. pants	13. pants
12. panta 1., 2. un 3. punkts	14. panta 1., 2. un 3. punkts
12. panta 4. punkts	-
12. panta 5. punkts	14. panta 4. punkts
13. panta 1. punkts	15. pants
13. panta 2. punkts	-
14. panta 1. punkts	16. pants
14. panta 2. punkts	-
15. pants	17. pants
16. pants	18. pants
17. pants	19. pants
18. panta 1. punkts, ievadteksts	20. panta 1. punkts, ievadteksts
18. panta 1. punkta a) līdz d) apakšpunkts	20. panta 1. punkta a) līdz d) apakšpunkts
-	20. panta e) punkts
-	20. panta 2., 3., 4., 5., 6. un 7. punkts
18. panta 2. punkts	-
19. pants	-
20. panta 1., 2., 3. un 4. punkts	21. panta 1., 2., 3. un 4. punkts
20. panta 5. punkta pirmā daļa	21. panta 5. punkta pirmā daļa
20. panta 5. punkta otrā un trešā daļa	-
-	22. pants
-	23. pants
21. panta 1. punkts	24. panta 1. punkts
21. panta 2. punkts	-
21. panta 3. punkts	24. panta 2. punkts
22. panta 1. punkts	25. panta 1. punkts
-	25. panta 2. punkts
22. panta 2. punkts	25. panta 3. punkts
22. panta 3. punkts	25. panta 4. punkts
22. panta 4. punkts	25. panta 5. punkts
22. panta 5. punkts	25. panta 6. punkts
22. panta 6. punkts	-
22. panta 7. punkts	25. panta 7. punkts
23. panta 1. punkts	26. panta 1. punkts
23. panta 2. punkts	-
23. panta 3. punkts	-
23. panta 4. punkts	26. panta 2. punkts
-	26. panta 3. punkts
-	26. panta 4. punkts
24. pants	-
25. pants	-
26. panta 1. punkts	27. panta 1. un 3. punkts
-	27. panta 2. punkts
26. panta 3. punkts	27. panta 4. punkts
27. panta 1., 2. un 3. punkts	28. panta 1., 2. un 3. punkts
27. panta 4. punkts	-
-	28. panta 4. punkts
-	28. panta 5. punkts
27. panta 5. punkts	28. panta 6. punkts
27. panta 6. punkts	28. panta 7. punkts
28. pants	29. pants
29. panta 1. punkts	30. panta 1. punkts
29. panta 2. punkts	-
29. panta 3. punkts	30. panta 2. punkts
29. panta 4. punkts	30. panta 3. punkts
30. pants	31. pants
31. pants	32. pants
32. pants	33. pants
33. pants	-
-	34. pants
-	35. pants
-	36. pants
-	37. pants
-	38. pants
-	39. pants
-	40. pants
-	41. pants
-	42. pants
-	43. pants
-	44. pants
-	45. pants
34. panta 1., 2., 3., 4., 5., 6. un 7. punkts	46. panta 1., 2., 3., 4., 5., 6. un 7. punkts
34. panta 8. punkts	-
34. panta 9. punkts	-
34. panta 10. punkts	46. panta 8. punkts
34. panta 11. punkts	-
34. panta 12. punkts	-
35. pants	47. pants
36. panta 1. un 2. punkts	48. panta 1. un 2. punkts
36. panta 3. punkts	-
36. panta 4. punkts	-
36. panta 5. punkts	-
-	49. pants
37. pants	-
38. panta 1. punkta pirmā daļa	50. panta 1. punkts
38. panta 1. punkta otrā daļa	-
-	50. panta 2. punkts
-	50. panta 3. punkts
39. pants	51. pants
40. pants	52. pants
41. pants	53. panta pirmā daļa
-	53. panta otrā daļa
42. pants	54. pants
43. pants	55. pants
44. pants	56. pants
45. panta 1., 2. un 3. punkts	57. panta 1., 2. un 3. punkts
-	57. panta 4. punkts
45. panta 4. punkts	57. panta 5. punkts
45. panta 5. punkts	57. panta 6. punkts
46. pants	58. pants
47. pants	59. pants
-	59. panta 2. punkts
48. pants	60. pants
49. pants	61. pants
I pielikums	-
II pielikums	-
-	I pielikums
-	II pielikums

TIESĪBU AKTA PRIEKŠLIKUMA FINANŠU PĀRSKATS

1.PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS KONTEKSTS

Priekšlikuma/iniciatīvas nosaukums

Priekšlikums par regulu, ar ko paredz kritērijus un mehānismus, lai noteiktu dalībvalsti, kura ir atbildīga par trešās valsts valstspiederīgā vai bezvalstnieka starptautiskās aizsardzības pieteikuma izskatīšanu, kas iesniegts kādā no dalībvalstīm (pārstrādāta redakcija)

Attiecīgās politikas jomas ABM/ABB struktūrā 37

18 – Migrācija un iekšlietas

Priekšlikuma/iniciatīvas būtība

◻ Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz jaunu darbību

◻ Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz jaunu darbību, pamatojoties uz izmēģinājuma projektu/sagatavošanas darbību 38

✓ Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz esošas darbības pagarināšanu/paplašināšanu

◻ Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz darbību, kas pārveidota jaunā darbībā

Mērķis(-i)

Komisijas daudzgadu stratēģiskie mērķi, kurus plānots sasniegt ar priekšlikumu/iniciatīvu

Komisija Eiropas programmā migrācijas jomā (COM(2015)240 final) norādīja, ka izvērtēs Dublinas sistēmas darbību un noteiks, vai šīs sistēmas juridiskie parametri būtu jāpārskata, lai Eiropā panāktu patvēruma meklētāju taisnīgāku sadali.

Migrācijas krīze atsedza būtiskas strukturālās un īstenošanas nepilnības un trūkumus Eiropas patvēruma un migrācijas politikā, tostarp Dublinas sistēmā, kas nav izstrādāta tā, lai nodrošinātu, ka atbildība par patvēruma pieteikuma iesniedzējiem visā ES tiek sadalīta ilgtspējīgi. Kā minēts Eiropadomes 2016. gada 18. un 19. februāra un 17. un 18. marta secinājumos, ir jāvirzās uz ES pašreizējā regulējuma reformēšanu, lai nodrošinātu humānu un efektīvu patvēruma politiku.

Komisija 2016. gada 6. aprīlī paziņojumā “Ceļā uz kopējās Eiropas patvēruma sistēmas reformu un labākām iespējām likumīgai nokļūšanai Eiropā” (COM(2016) 197 final) par prioritāti izvirzīja ilgtspējīgas un taisnīgas sistēmas izveidi, saskaņā ar kuru tiktu noteikta par patvēruma meklētājiem atbildīgā dalībvalsts un kura nodrošinātu augstu solidaritātes pakāpi un taisnīgu atbildības sadali starp dalībvalstīm, ko panāktu taisnīgas patvēruma meklētāju sadales rezultātā. Komisija apņēmās ierosināt grozījumus Dublinas regulā – vai nu to racionalizēt un papildināt ar korektīvu, taisnīgumu nodrošinošu mehānismu, vai pāriet uz jaunu sistēmu, kuras pamatā ir sadales atslēga.

Patvēruma meklētāju taisnīga sadale finansiālā ziņā ievērojami mainītu pašreizējo situāciju. Būtu vajadzīgs atbalsts uzņemšanas kapacitātes attīstīšanai gan attiecībā uz infrastruktūras, gan ekspluatācijas izmaksām, īpaši tajās dalībvalstīs, kurām līdz šim nav bijis jāuzņem daudz patvēruma meklētāju.

Konkrētie mērķi un attiecīgās ABM/ABB darbības

Konkrētais mērķis Nr.

1.3 – Stiprināt aizsardzību un solidaritāti

Attiecīgās ABM/ABB darbības

18.03 – Patvērums un migrācija

Stiprināt efektivitāti un lietderību, kas piemīt sistēmai, saskaņā ar kuru nosaka dalībvalsti, kura ir atbildīga par kādā dalībvalstī iesniegta trešās valsts valstspiederīgā starptautiskās aizsardzības pieteikuma izskatīšanu.

Stiprināt solidaritāti un atbildības dalīšanu starp dalībvalstīm.

Paredzamais(-ie) rezultāts(-i) un ietekme

Norādīt, kāda ir priekšlikuma/iniciatīvas iecerētā ietekme uz finansējuma saņēmējiem/mērķgrupām.

Dalībvalstis un Eiropas Savienība kopumā būs ieguvējas no efektivitātes un lietderības pieauguma, ko nodrošinās racionalizētā Dublinas regula, kas spēs darboties arī trešo valstu valstspiederīgo liela pieplūduma gadījumā. Dalībvalstīm, kurās iesniegts nesamērīgi daudz pieteikumu, par kuriem tās principā būtu atbildīgas, tiks piemērots korektīvs sadales mehānisms, ar kuru tiks mazināta to noslogotība un tām tiks dota iespēja tikt galā ar iepriekš iesniegtajiem, bet vēl neizskatītajiem pieteikumiem.

Starptautiskās aizsardzības pieteikuma iesniedzējiem ieguvums būs efektīvāka un ātrāka sistēma, saskaņā ar kuru nosaka atbildīgo dalībvalsti, tādējādi viņiem būs nodrošināta patvēruma procedūru ātrāka pieejamība un pieteikuma izskatīšana pēc būtības vienā konkrēti noteiktā dalībvalstī.

Ir paredzams, ka palielināsies uzņemšanas kapacitāte, īpaši tajās dalībvalstīs, kurām līdz šim nav bijis jāuzņem daudz patvēruma meklētāju. Turklāt dalībvalstīm tiks sniegts atbalsts pārtikas un pamatpalīdzības nodrošināšanai pārsūtītajiem patvēruma meklētājiem.

Rezultātu un ietekmes rādītāji

Norādīt priekšlikuma/iniciatīvas īstenošanas uzraudzībā izmantojamos rādītājus.

Automatizētās sistēmas izveide un darbības sākšana 6 mēnešu laikā no šīs regulas spēkā stāšanās dienas.

Pārsūtīto starptautiskās aizsardzības pieteikuma iesniedzēju skaits.

To uzņemšanas vietu skaits, kuras daļēji finansētas no papildu finansējuma, kuru plānots piešķirt Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondam (AMIF) šā priekšlikuma īstenošanai 2017.–2010. gadā.

Pārsūtīto patvēruma meklētāju skaits, kuriem ik gadu sniegta palīdzība no papildu finansējuma, kuru šā priekšlikuma īstenošanai plānots piešķirt AMIF.

Priekšlikuma/iniciatīvas pamatojums

Īstermiņa vai ilgtermiņa vajadzības

Priekšlikuma mērķi ir šādi:

• stiprināt Dublinas sistēmas spēju efektīvi noteikt dalībvalsti, kas ir atbildīga par starptautiskās aizsardzības pieteikuma izskatīšanu, racionalizējot atbildīgās dalībvalsts noteikšanas kritērijus un mehānismus;

• sekmēt sekundāro kustību novēršanu ES, tostarp atturot no ļaunprātīgas izmantošanas un izdevīgāko patvēruma noteikumu meklēšanas;

• nodrošināt augstu solidaritātes pakāpi un taisnīgu atbildības sadali, paredzot korektīvu sadales mehānismu, kurš tiek iedarbināts gadījumos, kad kādā dalībvalstī iesniegts nesamērīgi daudz pieteikumu, par kuru izskatīšanu tā būtu atbildīga.

ES iesaistīšanās pievienotā vērtība

Dalībvalstis, rīkojoties atsevišķi, nespētu ieviest kritērijus un mehānismus, saskaņā ar kuriem noteikt dalībvalsti, kas ir atbildīga par kādā dalībvalstī iesniegta trešās valsts valstspiederīgā vai bezvalstnieka starptautiskās aizsardzības pieteikuma izskatīšanu, tāpēc to ir iespējams paveikt vienīgi Savienības līmenī.

Šā priekšlikuma pievienotā vērtība ir tā, ka ar to tiek racionalizēta pašreizējā Dublinas regula un palielināta tās efektivitāte un tiek paredzēts korektīvs, taisnīgumu nodrošinošs mehānisms, kuru piemēro par labu dalībvalstij, kura ir nesamērīgi noslogota.

Līdzīgas līdzšinējās pieredzes rezultātā gūtās atziņas

Komisijas izvērtējumā tika secināts, ka pašreizējās Dublinas sistēmas darbība nav apmierinoša. Tāpēc jāveic vairākas izmaiņas, kas vērstas uz šīs sistēmas racionalizēšanu un efektivitātes palielināšanu.

Dublinas sistēma nebija paredzēta kā instruments, ar kuru nodrošināt solidaritāti un atbildības sadali. Migrācijas krīze atsedza šo trūkumu, un tāpēc priekšlikumā ir jāparedz korektīva sadales sistēma.

Saderība un iespējamā sinerģija ar citiem atbilstošiem instrumentiem

1. Pārsūtīšanas izmaksas

Saskaņā ar šo priekšlikumu dalībvalstij, kas pārsūta personu iedalītajai dalībvalstij, ir tiesības uz fiksētu summu EUR 500 apmērā par katru pārsūtīto personu. Maksājumi būtu jāveic no AMIF dalītās pārvaldības kārtībā.

AMIF jau ir paredzēta iespēja brīvprātīgi pārsūtīt starptautiskās aizsardzības pieteikuma iesniedzējus atbilstoši dalībvalstu valsts programmām (Regulas (ES) Nr. 516/2014 7. un 18. pants).

Saskaņā ar Padomes lēmumiem (2015/1523 un 2015/1601), ar ko noteikti pagaidu pasākumi starptautiskās aizsardzības jomā Itālijas un Grieķijas labā, līdz 2017. gada 26. septembrim būtu jābūt pārsūtītiem 160 000 trešo valstu valstspiederīgajiem. Šis priekšlikums neietekmē minēto lēmumu īstenošanu.

Lai veicinātu sinerģiju un novērsu pārklāšanos starp jauno priekšlikumu un jau esošajiem instrumentiem, tiks izveidoti atbilstoši mehānismi.

2. Patvēruma meklētāju sadales automatizētās IT sistēmas izveide un tehniskā uzturēšana

Par patvēruma meklētāju sadales automatizētās IT sistēmas sagatavošanu, izstrādi un darbības pārvaldību atbildēs Savienības Aģentūra lielapjoma IT sistēmu darbības pārvaldībai brīvības, drošības un tiesiskuma telpā (eu-LISA).

3. Uzņemšanas kapacitātes palielināšana

Lai varētu īstenot šo regulu, būs vajadzīga papildu uzņemšanas kapacitāte, īpaši tajās dalībvalstīs, kurām līdz šim nav bijis jāuzņem daudz patvēruma meklētāju.

4. Pārtikas un pamatpakalpojumu nodrošināšana pārsūtītajiem patvēruma meklētājiem

Lai varētu īstenot šo regulu, būs vajadzīgs atbalsts pārtikas un pamatpakalpojumu nodrošināšanai pārsūtītajiem patvēruma meklētājiem.

Ilgums un finansiālā ietekme

◻ Ierobežota ilguma priekšlikums/iniciatīva

◻ Priekšlikuma/iniciatīvas darbības laiks: [DD.MM.]GGGG.–[DD.MM.]GGGG.

◻ Finansiālā ietekme: 2016.– 2020. gads.

✓ Beztermiņa priekšlikums/iniciatīva

Īstenošana ar uzsākšanas periodu no 2017. gada līdz 2020. gadam,

pēc kura turpinās normāla darbība.

Paredzētie pārvaldības veidi

◻ Komisijas īstenota tieša pārvaldība:

◻ ko veic tās struktūrvienības, tostarp personāls Savienības delegācijās;

◻ ko veic izpildaģentūras.

✓ Dalīta pārvaldība kopā ar dalībvalstīm

✓ Netieša pārvaldība, kurā budžeta izpildes uzdevumi uzticēti:

◻ trešām valstīm vai to noteiktām struktūrām;

◻ starptautiskām organizācijām un to aģentūrām (precizēt);

◻ EIB un Eiropas Investīciju fondam;

✓Finanšu regulas 208. un 209. pantā minētajām struktūrām;

◻ publisko tiesību subjektiem;

◻ privāttiesību subjektiem, kas veic valsts pārvaldes uzdevumus, ja tie sniedz pienācīgas finanšu garantijas;

◻ struktūrām, kuru darbību reglamentē dalībvalsts privāttiesības, kurām ir uzticēta publiskā un privātā sektora partnerības īstenošana un kuras sniedz pienācīgas finanšu garantijas;

◻ personām, kurām ir uzticēts veikt īpašas darbības KĀDP jomā saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību V sadaļu un kuras ir noteiktas attiecīgā pamataktā.

Ja norādīti vairāki pārvaldības veidi, sniedziet papildu informāciju iedaļā “Piezīmes”.

Piezīmes

Pārsūtīšanas izmaksas un uzņemšanas kapacitātes un darbības izmaksu finansējumu segs no AMIF dalītās pārvaldības kārtībā.

IT sistēmas izveide un tehniskā uzturēšana tiks uzticēta eu-LISA (netiešā pārvaldība), un šajā priekšlikumā ir paredzētas ar to saistītās izmaksas.

PĀRVALDĪBAS PASĀKUMI

Uzraudzības un ziņošanas noteikumi

Norādīt periodiskumu un nosacījumus.

Vēlākais divus gadus pēc šīs regulas stāšanās spēkā Komisijai būs Eiropas Parlamentam un Padomei jāiesniedz ziņojums par šīs regulas piemērošanu un attiecīgā gadījumā jāierosina vajadzīgie grozījumi. Dalībvalstīm būs vēlākais sešus mēnešus pirms minētā termiņa Komisijai jānosūta visa minētā ziņojuma sagatavošanai būtiskā informācija.

Pēc minētā ziņojuma iesniegšanas Komisijai par šīs regulas piemērošanu būs Eiropas Parlamentam un Padomei jāiesniedz ziņojumi reizē ar (Regulas (ES) Nr. 603/2013 40. pantā) paredzētajiem ziņojumiem par Eurodac sistēmas īstenošanu.

Dalītās pārvaldības vajadzībām ir ieviesta saskaņota un efektīva ziņojumu sniegšanas, uzraudzības un izvērtēšanas sistēma. Attiecībā uz katru valsts programmu dalībvalstīm ir pienākums izveidot uzraudzības komiteju, kurā Komisija var piedalīties padomdevējas statusā.

Dalībvalstis ik gadu ziņos par daudzgadu programmas īstenošanu. Šie ziņojumi ir priekšnoteikums ikgadējiem maksājumiem grāmatojumu noskaidrošanas procedūrā atbilstoši Regulai (ES) Nr. 514/2014.

Komisija saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 514/2014 57. panta 2. punktu līdz 2018. gada 30. jūnijam iesniegs starpposma novērtējuma ziņojumu par AMIF īstenošanu, kurā būs vērtēts arī saskaņā ar šo regulu piešķirto finanšu resursu izmantojums.

Papildus tam Komisija līdz 2024. gada 30. jūnijam iesniegs ex post novērtējuma ziņojumu par to, kā AMIF īstenošana ietekmējusi brīvības, drošības un tiesiskuma telpas attīstību, tostarp kopējo Eiropas patvēruma sistēmu.

eu-LISA regulāri ziņos par sekmēm attiecībā uz IT sistēmas izveidi un tehnisko uzturēšanu. Uz šo aģentūru attiecas prasības, kas paredz regulāru uzraudzību un ziņojumu sniegšanu. Aģentūras valdei katru gadu līdz 31. martam jāpieņem konsolidētais ziņojums par aģentūras iepriekšējā gada darbību un vēlākais līdz 15. jūnijam jānosūta tas Eiropas Parlamentam, Padomei, Komisijai, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Revīzijas palātai. Šis ziņojums ir jāpublisko. Komisijai būs reizi trijos gados saskaņā ar tās pamatnostādnēs paredzētajiem kritērijiem jānovērtē aģentūras un tās darba metožu ietekme, efektivitāte un lietderība, ņemot vērā aģentūras mērķus, pilnvaras un uzdevumus. Novērtējumā jo īpaši jāizvērtē, vai nepieciešams mainīt aģentūras pilnvaras, un šādu izmaiņu finansiālā ietekme.

Pārvaldības un kontroles sistēma

Apzinātie riski

HOME ĢD izdevumu programmām līdz šim nav bijuši raksturīgi ievērojami kļūdu riski. Par to liecina tas, ka Revīzijas palātas gada pārskatos nav bijis būtisku konstatējumu, kā arī tas, ka HOME ĢD gada darbības pārskatos pēdējos gados nav bijis atlikušo kļūdu īpatsvara, kas pārsniegtu 2 %.

Pārvaldības un kontroles sistēmā ir ievērotas vispārīgās prasības, kas noteiktas vienotā stratēģiskā satvara fondiem, un tā pilnībā atbilst Finanšu regulas prasībām.

Ievērojot daudzgadu plānošanu un grāmatojumu ikgadēju noskaidrošanu, kas balstās uz atbildīgās iestādes veiktajiem maksājumiem, attiecināmības periodi tiek saskaņoti ar Komisijas gada pārskatiem.

Atbildīgā iestāde pirmā līmeņa kontroles ietvaros veiks pārbaudes uz vietas, kuru rezultāti tiks izmantoti tās ikgadējā pārvaldības ticamības deklarācijā.

Fiksētas summas maksājumu izmantošana (vienkāršoto izmaksu iespēja) pārvedumiem vēl vairāk samazinās kļūdas, kuras atbildīgās iestādes varētu pieļaut šā priekšlikuma īstenošanā.

Informācija par izveidoto iekšējās kontroles sistēmu

Papildus visu regulatīvo kontroles mehānismu piemērošanai HOME ĢD piemēros arī savu 2013. gada 9. aprīlī pieņemto krāpšanas apkarošanas stratēģiju. Šī stratēģija tika izstrādāta, ievērojot Komisijas jauno krāpšanas apkarošanas stratēģiju (CAFS), kura tika pieņemta 2011. gada 24. jūnijā, tādējādi tā cita starpā nodrošina, ka ģenerāldirektorāta iekšējās kontroles, ko veic krāpšanas apkarošanas jomā, pilnībā saskan ar CAFS un krāpšanas risku pārvaldības pieeja ir vērsta uz krāpšanas riska jomu konstatēšanu un atbilstīgu reaģēšanu.

Turklāt HOME ĢD 2015. gada 4. novembrī pieņēma revīzijas stratēģiju attiecībā uz AMIF un Iekšējās drošības fonda (ISF) izmantošanu dalītās pārvaldības kārtībā. Patlaban HOME ĢD izstrādā AMIF/ISF dalītās pārvaldības kontroles stratēģiju. Šajā stratēģijā būs ietvertas visas kontroles, kas nepieciešamas AMIF un ISF valsts programmu pārvaldībai.

Paredzamās kontroļu izmaksas un ieguvumi un paredzamā kļūdu riska līmeņa novērtējums

Nebūtiskas kontroles izmaksas un ļoti zems kļūdu risks.

Krāpšanas un pārkāpumu novēršanas pasākumi

Norādīt esošos vai plānotos novēršanas un aizsardzības pasākumus.

Attiecībā uz dalīto pārvaldību dalībvalstīm saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 514/2014 5. pantu ir pienākums ieviest efektīvus krāpšanas novēršanas pasākumus, kas ir samērīgi ar apzinātajiem krāpšanas riskiem.

Attiecībā uz netiešo pārvaldību krāpšanas apkarošanas pasākumi ir paredzēti Regulas (ES) Nr. 1077/2011 35. pantā, kas formulēts šādi:

“1. Nolūkā apkarot krāpšanu, korupciju un citas nelikumīgas darbības piemēro Regulu (EK) Nr. 1073/1999.

2. Aģentūra pievienojas Iestāžu nolīgumam par Eiropas Biroja krāpšanas apkarošanai (OLAF) veikto iekšējo izmeklēšanu un nekavējoties pieņem attiecīgus noteikumus, kas piemērojami visiem aģentūras darbiniekiem.

3. Lēmumos par finansēšanu un no tiem izrietošos īstenošanas nolīgumos un instrumentos skaidri paredz noteikumu, ka vajadzības gadījumā Revīzijas palāta un OLAF var uz vietas pārbaudīt aģentūras finansējuma saņēmējus un par tā piešķiršanu atbildīgās personas.”

Saskaņā ar šo noteikumu Eiropas aģentūras lielapjoma IT sistēmu darbības pārvaldībai brīvības, drošības un tiesiskuma telpā valde 2012. gada 28. jūnijā pieņēma lēmumu par iekšējās izmeklēšanas noteikumiem saistībā ar krāpšanas, korupcijas un citu Savienības interesēm kaitējošu prettiesisku darbību novēršanu.

Tāpat būs piemērojama arī Komisijas krāpšanas apkarošanas stratēģija.

PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS PAREDZAMĀ FINANSIĀLĀ IETEKME

Attiecīgās daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijas un budžeta izdevumu pozīcijas

Esošās budžeta pozīcijas

Sarindotas pa daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijām un budžeta pozīcijām

Daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorija	Budžeta pozīcija	Izdevumu veids	Iemaksas
	3. Drošība un pilsonība	Dif./nedif. 39	no EBTA valstīm 40	no kandidātvalstīm 41	no trešām valstīm	Finanšu regulas 21. panta 2. punkta b) apakšpunkta nozīmē
	18 03 01 01 – Kopējās Eiropas patvēruma sistēmas stiprināšana un pilnveidošana un dalībvalstu solidaritātes un atbildības sadales sekmēšana	Dif.	NĒ	NĒ	JĀ*	JĀ
	18 02 07 – Eiropas Aģentūra lielapjoma IT sistēmu darbības pārvaldībai brīvības, drošības un tiesiskuma telpā	Dif.	NĒ	NĒ	JĀ*	NĒ

* Iespējamās Šengenas asociēto valstu iemaksas, ja tās piedalīsies jaunajā Dublinas sistēmā.
Paredzamā ietekme uz izdevumiem

Kopsavilkums par paredzamo ietekmi uz izdevumiem

Miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)

Daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorija

Numurs

3. Drošība un pilsonība

KOMISIJA				2017. gads	2018. gads	2019. gads	2020. gads	Turpmākie gadi	KOPĀ
• Darbības apropriācijas
Budžeta pozīcija 18 03 01 01	Saistības	(1)		445	460	460	460		1825
	Maksājumi	(2)		33,3	261,35	457,35	460	613	1825
Budžeta pozīcija 18 02 07	Saistības	(1a)		1,750	0,983	0,135	0,735		3,603
	Maksājumi	(2a)		1,750	0,983	0,135	0,735		3,603
Administratīvās apropriācijas, kas tiek finansētas no konkrētu programmu piešķīrumiem 42
Budžeta pozīcija ..		(3)
KOPĀ – KOMISIJAS apropriācijas	Saistības	=1+1a +3		446,75	460,983	460,135	460,735		1828,603
	Maksājumi	=2+2a +3		35,05	262,333	457,485	460,735	613	1828,603
KOPĀ – Daudzgadu finanšu shēmas 3. IZDEVUMU KATEGORIJAS apropriācijas	Saistības	=4+ 6	446,75		460,983	460,135	460,735		1828,603
	Maksājumi	=5+ 6	35,05		262,333	457,485	460,735	613	1828,603

Ja priekšlikums/iniciatīva ietekmē vairākas izdevumu kategorijas

• KOPĀ – Darbības apropriācijas	Saistības	(4)
	Maksājumi	(5)
• KOPĀ – Administratīvās apropriācijas, kas tiek finansētas no konkrētu programmu piešķīrumiem		(6)
KOPĀ – Daudzgadu finanšu shēmas 1.–4. IZDEVUMU KATEGORIJAS apropriācijas(Pamatsumma)	Saistības	=4+ 6	446,75	460,983	460,135	460,735		1828,603
	Maksājumi	=5+ 6	35,05	262,333	457,485	460,735	613	1828,603

Daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorija

“Administratīvie izdevumi”

Miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)

		2017. gads	2018. gads	2019. gads	2020. gads	Iekļaut ietekmes ilguma atspoguļošanai nepieciešamos gadus (sk. 1.6. punktu)	KOPĀ
KOMISIJA
• Cilvēkresursi		0,536	0,536	0,536	0,536		2,144
• Pārējie administratīvie izdevumi		0,06	0,06	0,03	0,03		0,18
KOPĀ	Apropriācijas	0,596	0,596	0,566	0,566		2,324

KOPĀ – Daudzgadu finanšu shēmas 5. IZDEVUMU KATEGORIJAS apropriācijas

(Saistību summa = maksājumu summa)

0,596

0,566

2,324

Miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)

		2017. gads	2018. gads	2019. gads	2020. gads	Turpmākie gadi	KOPĀ
KOPĀ – Daudzgadu finanšu shēmas 1.–5. IZDEVUMU KATEGORIJAS apropriācijas	Saistības	447,346	461,579	460,701	461,301		1830,927
	Maksājumi	35,646	262,929	458,051	460735,566	613	1830,927

Paredzamā ietekme uz darbības apropriācijām

◻ Priekšlikums/iniciatīva neparedz izmantot darbības apropriācijas

☑ Priekšlikums/iniciatīva paredz darbības apropriāciju izmantošanu šādā veidā:

Saistību apropriācijas miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)

Norādīt mērķus un rezultātus ⇩			2017. gads		2018. gads		2019. gads		2020. gads		2021. gads						KOPĀ
	REZULTĀTI
	Veids 43	Vidējās izmaksas	Daudz.	Izmaksas	Daudz.	Izmaksas	Daudz.	Izmaksas	Daudz.	Izmaksas	Daudz.	Izmaksas	Daudz.	Izmaksas	Daudz.	Izmaksas	Kopējais rezultātu daudzums	Kopējās izmaksas
KONKRĒTAIS MĒRĶIS Nr. 1 44 ..
- Rezultāts	IT sistēma un tās uzturēšana	Neattiecas	1	1,750	1	0,983	1	0,135	1	0,735								3,603
- Rezultāts	Pārsūtīšanas	0,0005	150000	75	200000	100	200000	100	200000	100								375
- Rezultāts	Uzņemšanas vietas	0,002	50000	100														100
- Rezultāts	Darbības izmaksas	0,0018	150000	270	200000	360	200000	360	200000	360								1350
KOPĒJĀS IZMAKSAS				446,75		460,983		460,135		460,735								1828,603

Paredzamā ietekme uz administratīvajām apropriācijām

Kopsavilkums

◻ Priekšlikums/iniciatīva neparedz izmantot administratīvās apropriācijas

✓ Priekšlikums/iniciatīva paredz administratīvo apropriāciju izmantošanu šādā veidā:

Miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)

2017. gads

2018. gads

2019. gads

2020. gads

Iekļaut ietekmes ilguma atspoguļošanai nepieciešamos gadus (sk. 1.6. punktu)

KOPĀ

Daudzgadu finanšu shēmas 5. IZDEVUMU KATEGORIJA
Cilvēkresursi	0,536	0,536	0,536	0,536	2,144
Pārējie administratīvie izdevumi	0,06	0,06	0,03	0,03	0,18
Starpsumma – Daudzgadu finanšu shēmas 5. IZDEVUMU KATEGORIJA	0,596	0,596	0,566	0,566	2,324

Ārpus daudzgadu finanšu shēmas 5. IZDEVUMU KATEGORIJAS 45
Cilvēkresursi
Pārējie administratīvie izdevumi
Starpsumma – Ārpus daudzgadu finanšu shēmas 5. IZDEVUMU KATEGORIJAS

KOPĀ

0,596

0,566

2,324

Vajadzīgās cilvēkresursu un citu administratīvo izdevumu apropriācijas tiks nodrošinātas no ĢD apropriācijām, kas jau ir piešķirtas darbības pārvaldībai un/vai ir pārdalītas attiecīgajā ģenerāldirektorātā, vajadzības gadījumā izmantojot arī vadošajam ĢD gada budžeta sadales procedūrā piešķirtos papildu resursus un ņemot vērā budžeta ierobežojumus.

1.1.1.1.Paredzamās vajadzības pēc cilvēkresursiem

◻ Priekšlikums/iniciatīva neparedz cilvēkresursu izmantošanu

✓ Priekšlikums/iniciatīva paredz cilvēkresursu izmantošanu šādā veidā:

Aplēse izsakāma pilnslodzes ekvivalentos

		2017. gads	2018. gads	2019. gads	2020. gads	Iekļaut ietekmes ilguma atspoguļošanai nepieciešamos gadus (sk. 1.6. punktu)
• Štatu sarakstā ietvertās amata vietas (ierēdņi un pagaidu darbinieki)
18 01 01 01 (Galvenā mītne un Komisijas pārstāvniecības)		4	4	4	4
XX 01 01 02 (Delegācijas)
XX 01 05 01 (Netiešā pētniecība)
10 01 05 01 (Tiešā pētniecība)
• Ārštata darbinieki (pilnslodzes ekvivalentos jeb FTE) 46
XX 01 02 01 (AC, END, INT, ko finansē no vispārīgajām apropriācijām)
XX 01 02 02 (AC, AL, END, INT un JED delegācijās)
XX 01 04 yy 47	- galvenajā mītnē
	- delegācijās
XX 01 05 02 (CA, SNE, INT – netiešā pētniecība)
10 01 05 02 (AC, END, INT – tiešā pētniecība)
Citas budžeta pozīcijas (precizēt)
KOPĀ		4	4	4	4

XX ir attiecīgā politikas joma vai budžeta sadaļa.

Vajadzības pēc cilvēkresursiem tiks nodrošinātas, izmantojot attiecīgā ĢD darbiniekus, kuri jau ir iesaistīti konkrētās darbības pārvaldībā un/vai ir pārgrupēti attiecīgajā ģenerāldirektorātā, vajadzības gadījumā izmantojot arī vadošajam ĢD gada budžeta sadales procedūrā piešķirtos papildu resursus un ņemot vērā budžeta ierobežojumus.

Veicamo uzdevumu apraksts

Ierēdņi un pagaidu darbinieki	Atbalstīt, veikt un uzraudzīt ar šā priekšlikuma īstenošanu saistītās darbības, galvenokārt saistībā ar starptautiskās aizsardzības pieteikuma iesniedzēju pārsūtīšanu.
Ārštata darbinieki	Neattiecas

Saderība ar kārtējo daudzgadu finanšu shēmu

✓ Finansiālās vajadzības atbilst pašreizējai daudzgadu finanšu shēmai, bet varētu būt vajadzīgs izmantot īpašos instrumentus, kas noteikti Padomes Regulā (ES, Euratom) Nr. 1311/2013. 48

◻ Pieņemot priekšlikumu/iniciatīvu, jāpārplāno attiecīgā izdevumu kategorija daudzgadu finanšu shēmā

Aprakstīt, kas jāpārplāno, norādot attiecīgās budžeta pozīcijas un summas.

[…]

◻ Pieņemot priekšlikumu/iniciatīvu, jāpiemēro elastības instruments vai jāpārskata daudzgadu finanšu shēma

Aprakstīt, kas jādara, norādot attiecīgās izdevumu kategorijas, budžeta pozīcijas un summas.

[…]

Trešo personu iemaksas

✓ Priekšlikums/iniciatīva neparedz trešo personu līdzfinansējumu

✓ Priekšlikums/iniciatīva paredz šādu līdzfinansējumu*:

Apropriācijas miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)

	2017. gads	2018. gads	2019. gads	2020. gads	Iekļaut ietekmes ilguma atspoguļošanai nepieciešamos gadus (sk. 1.6. punktu)	Kopā
Norādīt līdzfinansējuma struktūru	pm	pm	pm	pm		pm
KOPĀ – Līdzfinansējuma apropriācijas	pm	pm	pm	pm		pm

* Iespējamās Šengenas asociēto valstu iemaksas, ja tās piedalīsies jaunajā Dublinas sistēmā.

(1) COM(2016) 197 final.

(2) Skatīt, piemēram, Eiropas Parlamenta 2016. gada 12. aprīļa rezolūciju par stāvokli Vidusjūras reģionā un vajadzību pēc ES holistiskas pieejas migrācijas jomā (2015/2095(INI)) un 2015. gada 10. septembra rezolūciju par migrāciju un bēgļiem Eiropā (2015/2833(RSP)).

(3) EUCO 19.02.2016, SN 16/16.

(4) Skatīt 3.4. iedaļu “Apspriešanās ar ieinteresētajām personām”.

(5) C(2016) 871 final.

(6) Padomes 2015. gada 14. septembra Lēmums 2015/1523 un Padomes 2015. gada 22. septembra Lēmums (ES) 2015/1601.

(7) COM (2016)165 un COM (2016)222.

(8) COM (2015) 450.

(9) COM (2014) 382.

(10) COM (2015) 240.

(11) Nolīgums starp Eiropas Kopienu un Dānijas Karalisti par kritērijiem un mehānismiem, lai noteiktu valsti, kas ir atbildīga par to patvēruma pieteikumu izskatīšanu, kuri iesniegti Dānijā vai kādā citā Eiropas Savienības dalībvalstī, un par Eurodac sistēmu pirkstu nospiedumu salīdzināšanai, lai efektīvi piemērotu Dublinas Konvenciju (OV L 66, 8.3.2006., 38. lpp.).

(12) Protokols starp Eiropas Kopienu, Šveices Konfederāciju un Lihtenšteinas Firstisti [, kas pievienots] nolīgumam starp Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par kritērijiem un mehānismiem, lai noteiktu valsti, kas ir atbildīga par to patvēruma pieteikumu izskatīšanu, kuri iesniegti kādā dalībvalstī vai Šveicē (noslēgts 24.10.2008., OV L 161, 24.6.2009., 8. lpp.), un Protokols [, kas pievienots] Nolīgumam starp Eiropas Kopienu un Islandes Republiku, un Norvēģijas Karalisti par kritērijiem un mehānismiem, lai noteiktu valsti, kas ir atbildīga par to patvēruma pieteikumu izskatīšanu, kuri iesniegti kādā dalībvalstī vai Islandē, vai Norvēģijā (OV L 93, 3.4.2001.).

(13) Izvērtējuma un īstenošanas ziņojumi pieejami http://ec.europa.eu/dgs/home-affairs/what-we-do/policies/asylum/examination-of-applicants/index_en.htm.

(14)

Izvērtējums balstījās uz dokumentu analīzi, kvantitatīvo analīzi un apspriešanos ar juridiskajiem/politikas padomniekiem kopumā 19 dalībvalstīs (BE, BG, CH, CY, EL, FR, HR, HU, IT, LT, LV, MT, NL, NO, PL, RO, SE, SI, SK). Informācija no pārējām 12 dalībvalstīm, kas piedalās Dublinas III regulas īstenošanā, netika saņemta pietiekami savlaicīgi, lai to varētu iekļaut ziņojumā.

(15)

Apspriešanās notika ar plašu ieinteresēto personu loku, tostarp valstu patvēruma iestāžu Dublinas nodaļām, juridiskajiem/politikas padomniekiem, NVO, juristiem / juridiskajiem pārstāvjiem, pārsūdzības un pārskatīšanas iestādēm, tiesībaizsardzības iestādēm, aizturēšanas iestādēm, starptautiskās aizsardzības pieteikuma iesniedzējiem un/vai šīs aizsardzības saņēmējiem. Kopumā tika sarīkotas 142 intervijas. 15 dalībvalstīs (AT, BE, DE, EL, FR, HU, LU, IT, MT, NL, NO, PL, SE, UK, CH) notika apmeklējumi uz vietas, savukārt ar 16 dalībvalstīm (BG, CY, CZ, DK, EE, ES, FI, HR, IE, LT, LV, PT, RO, SI, SK, LI) tika sarīkotas telefonintervijas.

(16) Padomes Regula (ES, Euratom) Nr. 1311/2013 (2013. gada 2. decembris), ar ko nosaka daudzgadu finanšu shēmu 2014.–2020. gadam (OV L 347, 20.12.2013., 884. lpp.).

(17) OV L 50, 25.2.2003., 1. lpp.

(18) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 604/2013 (2013. gada 26. jūnijs), ar ko paredz kritērijus un mehānismus, lai noteiktu dalībvalsti, kura ir atbildīga par trešās valsts valstspiederīgā vai bezvalstnieka starptautiskās aizsardzības pieteikuma izskatīšanu, kas iesniegts kādā no dalībvalstīm (OV L 180, 29.6.2013., 31. lpp.).

(19) OV L 132, 29.5.2010., 11. lpp.

(20) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2011/95/ES (2011. gada 13. decembris) par standartiem, lai trešo valstu valstspiederīgos vai bezvalstniekus kvalificētu kā starptautiskās aizsardzības saņēmējus, par bēgļu vai personu, kas tiesīgas saņemt alternatīvo aizsardzību, vienotu statusu, un par piešķirtās aizsardzības saturu (OV L 337, 20.12.2011., 9. lpp.).

(21) Sk. šā Oficiālā Vēstneša 96. lpp. Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2013/33/ES (2013. gada 26. jūnijs), ar ko nosaka standartus starptautiskās aizsardzības pieteikuma iesniedzēju uzņemšanai (OV L 180, 29.6.2013., 96. lpp.).

(22) Sk. šā Oficiālā Vēstneša 60. lpp. Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2013/32/ES (2013. gada 26. jūnijs) par kopējām procedūrām starptautiskās aizsardzības statusa piešķiršanai un atņemšanai (OV L 180, 29.6.2013., 60. lpp.).

(23) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1077/2011 (2011. gada 25. oktobris), ar ko izveido Eiropas Aģentūru lielapjoma IT sistēmu darbības pārvaldībai brīvības, drošības un tiesiskuma telpā (OV L 286, 1.11.2011., 1. lpp.).

(24) OV L 222, 5.9.2003., 3. lpp.

(25) OV L 281, 23.11.1995., 31. lpp.

(26) Sk. šā Oficiālā Vēstneša 1. lpp. Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 603/2013 (2013. gada 26. jūnijs) par pirkstu nospiedumu salīdzināšanas sistēmas Eurodac izveidi, lai efektīvi piemērotu Regulu (ES) Nr. 604/2013, ar ko paredz kritērijus un mehānismus, lai noteiktu dalībvalsti, kura ir atbildīga par trešās valsts valstspiederīgā vai bezvalstnieka starptautiskās aizsardzības pieteikuma izskatīšanu, kas iesniegts kādā no dalībvalstīm, un par dalībvalstu tiesībaizsardzības iestāžu un Eiropola pieprasījumiem veikt salīdzināšanu ar Eurodac datiem tiesībaizsardzības nolūkos, un ar kuru groza Regulu (ES) Nr. 1077/2011, ar ko izveido Eiropas Aģentūru lielapjoma IT sistēmu darbības pārvaldībai brīvības, drošības un tiesiskuma telpā (OV L 180, 29.6.2013., 1. lpp.).

(27) Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 767/2008 (2008. gada 9. jūlijs) par Vīzu informācijas sistēmu (VIS) un datu apmaiņu starp dalībvalstīm saistībā ar īstermiņa vīzām (OV L 218, 13.8.2008., 60. lpp.).

(28) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 182/2011 (2011. gada 16. februāris), ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.).

(29) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 810/2009 (2009. gada 13. jūlijs), ar ko izveido Kopienas Vīzu kodeksu (Vīzu kodekss) (OV L 243, 15.9.2009., 1. lpp.).

(30) OV L 348, 24.12.2008., 98. lpp.

(31) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 862/2007 ( 2007. gada 11. jūlijs) par Kopienas statistiku attiecībā uz migrāciju un starptautisko aizsardzību (OV L 199, 31.7.2007., 23. lpp.).

(32) Padomes Regula (EK) Nr. 2725/2000 (2000. gada 11. decembris) par pirkstu nospiedumu salīdzināšanas sistēmas Eurodac izveidi, lai efektīvi piemērotu Dublinas konvenciju (OV L 316, 15.12.2000., 1. lpp.).

(33) Padomes Direktīva 2003/9/EK (2003. gada 27. janvāris), ar ko nosaka obligātos standartus patvēruma meklētāju uzņemšanai (OV L 31, 6.2.2003., 18. lpp.).

(34) Padomes Direktīva 2005/85/EK (2005. gada 1. decembris) par minimāliem standartiem attiecībā uz dalībvalstu procedūrām, ar kurām piešķir un atņem bēgļa statusu (OV L 326, 13.12.2005., 13. lpp.).

(35) Attiecībā uz trim dalībvalstīm dalība ir atkarīga no attiecīgajos protokolos un citos instrumentos paredzēto tiesību izmantošanas.

(36) Attiecībā uz trim dalībvalstīm dalība ir atkarīga no attiecīgajos protokolos un citos instrumentos paredzēto tiesību izmantošanas.

(37) ABM – budžeta līdzekļu vadība pa darbības jomām, ABB – budžeta līdzekļu sadale pa darbības jomām.

(38) Kā paredzēts Finanšu regulas 54. panta 2. punkta attiecīgi a) un b) apakšpunktā.

(39) Dif. – diferencētās apropriācijas, nedif. – nediferencētās apropriācijas.

(40) EBTA – Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācija.

(41) Kandidātvalstis un attiecīgā gadījumā – potenciālās kandidātvalstis no Rietumbalkāniem.

(42) Tehniskais un/vai administratīvais atbalsts un ES programmu un/vai darbību īstenošanas atbalsta izdevumi (kādreizējās “BA” pozīcijas), netiešā pētniecība, tiešā pētniecība.

(43) Rezultāti ir attiecīgie produkti vai pakalpojumi (piemēram, finansēto studentu apmaiņu skaits, uzbūvēto ceļu garums kilometros utt.).

(44) Konkrētie mērķi, kas norādīti 1.4.2. punktā.

(45) Tehniskais un/vai administratīvais atbalsts un ES programmu un/vai darbību īstenošanas atbalsta izdevumi (kādreizējās “BA” pozīcijas), netiešā pētniecība, tiešā pētniecība.

(46) AC – līgumdarbinieki, AL – vietējie darbinieki, END – valstu norīkotie eksperti, INT – pagaidu darbinieki, JED – jaunākie eksperti delegācijās.

(47) Ārštata darbinieku pozīcijas, kuras finansē no darbības apropriācijām (kādreizējām “BA” pozīcijām).

(48) Padomes Regula (ES, Euratom) Nr. 1311/2013 (2013. gada 2. decembris), ar ko nosaka daudzgadu finanšu shēmu 2014.–2020. gadam (OV L 347, 20.12.2013., 884. lpp.).