EIROPAS KOMISIJA
Briselē, 2.2.2016
COM(2016) 43 final
2016/0027(COD)
Priekšlikums
EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES LĒMUMS
par 470–790 MHz frekvenču joslas izmantošanu Savienībā
{SWD(2016) 19 final}
{SWD(2016) 20 final}
EIROPAS KOMISIJA
Briselē, 2.2.2016
COM(2016) 43 final
2016/0027(COD)
Priekšlikums
EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES LĒMUMS
par 470–790 MHz frekvenču joslas izmantošanu Savienībā
{SWD(2016) 19 final}
{SWD(2016) 20 final}
PASKAIDROJUMA RAKSTS
1.PRIEKŠLIKUMA KONTEKSTS
•Priekšlikuma pamatojums un mērķi
Digitālā vienotā tirgus stratēģijā Eiropai ir iecerēta universāla augstas kvalitātes savienojamība uzņēmumiem un iedzīvotājiem. Stratēģijā ietilpst īpaši Komisijas priekšlikumi "koordinēti atbrīvot 694–790 MHz ("700 MHz") joslu, kas ir īpaši piemērota platjoslas pakalpojumu sniegšanas nodrošināšanai lauku rajonos, reizē ņemot vērā arī audiovizuālo mediju izplatīšanas specifiskās vajadzības".
Bezvadu savienojamība prasa piekļuvi spektram joslās zem 1 GHz, kas ir vērtīgas gan plaša pārklājuma, gan liela ātruma ziņā. Pēc pārejas uz spektra ziņā efektīvākām ciparu televīzijas tehnoloģijām 800 MHz josla (790–862 MHz jeb "digitālā dividende") bija UHF apraides joslas (470–862 MHz) pirmā daļa, ko pārdalīja bezvadu platjoslas pakalpojumiem Savienībā. Pašlaik UHF apraides josla aptver frekvences diapazonā no 470 līdz 790 MHz (turpmāk "UHF josla"). Šo joslu izmanto zemes ciparu televīzijas (DTT) un skaņas programmu izstrādes un īpašo pasākumu ("skaņas PMSE") iekārtām, pamatā bezvadu mikrofoniem.
2012. gada Pasaules radiosakaru konferencē (WRC-12) — Starptautiskās elektrosakaru savienības (ITU) konferencē, kas pārskata saistošos Radionoteikumus — tika nolemts, ka 1. reģionā (Eiropā un Āfrikā) 700 MHz josla no 2015. gada būtu jāsadala gan apraidei, gan mobilajiem dienestiem.
WRC-15, kas risinājās 2015. gada novembrī, noslēdza starptautiskās sarunas par tehniskajiem un normatīvajiem parametriem 700 MHz joslas izmantošanai bezvadu platjoslas pakalpojumiem. Saskanīgā situācija 700 MHz frekvenču joslā visos ITU reģionos 1 dod retu iespēju gandrīz visā pasaulē harmonizēt šo joslu izmantošanai bezvadu platjoslas vajadzībām. WRC-15 arī saglabāja ekskluzīvo 470–694 MHz joslas (joslas "zem 700 MHz") sadalījumu apraides dienestam 1. reģionā.
2013. gadā Komisijas priekšsēdētāja vietniece Nēlī Krusa aicināja bijušo Komisijas locekli Paskālu Lamī (Pascal Lamy) vadīt augsta līmeņa mobilo sakaru, apraides un mediju nozares pārstāvju grupu, lai rastu kopīgu nostāju jautājumā par UHF joslas izmantošanu nākotnē. Priekšsēdētāja pašierosmes ziņojumā ("Lamī ziņojums") bija ieteikts pārdalīt 700 MHz frekvenču joslu bezvadu platjoslai un vienlaikus saglabāt Eiropas audiovizuālo modeli, nodrošinoties, ka virszemes apraidei būtu piekļuve spektram joslā zem 700 MHz.
Komisijas rīkotajā Lamī ziņojuma sabiedriskajā apspriešanā tika konstatēts atbalsts koordinētai Savienības rīcībai. Līdztekus Radiofrekvenču spektra politikas grupa (RSPG) pieņēma atzinumu 2 , kas arī atbalsta koordinētu Savienības pieeju bezvadu platjoslas nodrošināšanai 700 MHz frekvenču joslā. RSPG atzinumā ieteikti harmonizēti tehniskie nosacījumi un vienots termiņš 700 MHz joslas efektīvai izmantošanai un ilgstošai joslas zem 700 MHz izmantošanai audiovizuālajai apraidei, ieskaitot tās pieejamību DDT vajadzībām.
Komisija atbildēja uz Eiropas ieinteresēto personu apspriešanās procesa un ITU paspārnē panākto starptautisko vienošanos rezultātiem, izstrādājot Savienības stratēģiju par UHF joslas ilgtermiņa izmantošanu. Stratēģija veicinās digitālā vienotā tirgus attīstību un nodrošinās radiofrekvenču spektra efektīvu pārvaldību UHF joslā, atspoguļojot tā sabiedrisko, kultūras un saimniecisko vērtību. Stratēģijai UHF joslā ir trīs galvenie virzieni:
harmonizēti tehniskie nosacījumi bezvadu platjoslas elektronisko sakaru pakalpojumiem 700 MHz frekvenču joslā, pamatojoties uz tehnoloģiju un pakalpojumu neitralitātes principu;
vienots termiņš, kurā 700 MHz joslu padarīt pieejamu efektīvai izmantošanai bezvadu platjoslas elektronisko sakaru pakalpojumos saskaņā ar minētajiem harmonizētajiem tehniskajiem nosacījumiem, un koordinācijas pasākumi, kas atbalsta šo pāreju;
prioritāte audiovizuālo mediju pakalpojumu (AVMP) izplatīšanai joslā zem 700 MHz saistībā ar elastīgu pieeju joslas izmantošanas veidiem; tas ir nepieciešams, ievērojot DTT tirgus atšķirīgo nozīmi dažādās dalībvalstīs.
•Saskanība ar spēkā esošajiem noteikumiem konkrētajā politikas jomā
Šis priekšlikums sekmē mērķi "1200 MHz bezvadu platjoslai", kas ir viens no galvenajiem mērķiem Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumā 2012/243/ES, ar ko izveido radiofrekvenču spektra daudzgadu politikas programmu (RSPP). Priekšlikums arī veicina audiovizuālo plašsaziņas līdzekļu pakalpojumu turpmāku attīstību saskaņā ar RSPP mērķiem un ir saskaņā ar Atļauju izsniegšanas direktīvu 3 un Pamatdirektīvu 4 , it īpaši otrās 9. un 9.a pantu.
2.JURIDISKAIS PAMATS, SUBSIDIARITĀTE UN PROPORCIONALITĀTE
•Juridiskais pamats
Lai nodrošinātu iekšējā tirgus darbību, šis tiesību akts balstīts uz LESD 114. pantu.
•Subsidiaritāte un proporcionalitāte
Kā paskaidrots arī ietekmes novērtējumā, no subsidiaritātes un proporcionalitātes viedokļa šajā lēmuma priekšlikumā ierosinātais risinājums ir vislabākais.
Subsidiaritātes princips ir ievērots, jo iniciatīvas mērķus nevarētu sasniegt katra dalībvalsts atsevišķi, taču tajā pašā laikā tā ļauj ņemt vērā valsts apstākļus (gan 700 MHz joslā, gan joslā zem 700 MHz).
ES būtu jāizlemj, kā tā plāno izmantot 700 MHz joslu nākotnē, ja tā vēlas novērst atšķirīgas valstu pieejas un ierobežot pārrobežu traucējumus. Vienota UHF joslas regulējuma trūkums Savienības mērogā Savienībā radītu postošu UHF joslas izmantojuma neviengabalainību. Neviengabalainības dēļ rodas pārrobežu traucējumi, kas var ietekmēt līdz 13 % ES iedzīvotāju.
Tādēļ ir vajadzīgs no 2020. gada ieviest koordinētu 700 MHz joslas sadalīšanu un licencēšanu bezvadu platjoslai un koordinētu joslas zem 700 MHz sadalīšanu elastīgai izmantošanai, kas nodrošina audiovizuālo mediju pakalpojumu sniegšanu masu auditorijai, kā arī ieguldījumus efektīvākās tehnoloģijās, kas vajadzīgas, lai atbrīvotu 700 MHz joslu, ko tagad izmanto DTT.
Joslas zem 700 MHz elastīga izmantošana ir arī samērīga, jo risina problēmu un ļauj sasniegt mērķus visefektīvākajā veidā. Visas joslas zem 700 MHz izbrīvēšana bezvadu platjoslai, piemēram, pārsniegtu darbības, kas šobrīd nepieciešamas, lai apmierinātu pieprasījumu pēc spektra zem 1 GHz atbilstoši bezvadu datplūsmas pieprasījumam. Tajā pašā laikā elastīga izmantošana dod normatīvo noteiktību DTT joslā zem 700 MHz tām dalībvalstīm, kuras vēlas saglabāt savas pašreizējās DTT jaudas. Turklāt harmonizētus tehniskos nosacījumus spektra izmantošanai ar valstu ekspertu piekrišanu var noteikt Radiofrekvenču spektra komitejā saskaņā ar Lēmumu 676/2002/EK.
•Tiesību akta izvēle
Komisijas UHF joslas Savienības stratēģija tiks īstenota uz divu tiesību aktu pamata. Nesaistošs pasākums, kā Parlamenta un Padomes ieteikums, nevarētu ne padarīt Savienības koordināciju obligātu, ne prasīt rīcību no dalībvalstīm. Priekšroka dota lēmumam, ne regulai, jo šis pasākums rada pienākumus dalībvalstīm, bet ar to nav domāts dalībvalstīs radīt tieši piemērojamas sekas attiecībā uz privāto sektoru. Lēmums ir labāk piemērots nekā direktīva, jo pasākuma projektā nav izklāstīts vispārīgu noteikumu kopums, kas būtu transponējami valstu tiesību aktos, bet ietvertas tikai dažas īpašas darbības, kas dalībvalstīm jāveic. Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumā 243/2012/ES par RSPP izveidi, piemēram, 6. panta 4. punktā, bija iekļauti līdzīgi dalībvalstu pienākumi un darbības, un arī Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumi 128/1999/EK, 626/2008/EK un 676/2002/EK tika pieņemti, lai noteiktu dalībvalstīm līdzīgus pienākumus un darbības.
Saskaņā ar LESD 114. pantu kopā ar šo pasākumu caur komiteju procedūru saskaņā ar Lēmumu 676/2002/EK 5 tiks pieņemts Komisijas īstenošanas lēmums, kas paredzēs un darīs pieejamu 700 MHz frekvenču joslu izmantošanai bezvadu platjoslas elektronisko sakaru pakalpojumiem saskaņā ar harmonizētajiem tehniskajiem nosacījumiem, kas izstrādāti ar CEPT 6 palīdzību. Šī pieeja tika izmantota, harmonizējot arī 800 MHz frekvenču joslu bezvadu platjoslas elektronisko sakaru pakalpojumiem atbilstoši RSPP un Komisijas Lēmumam 2010/267/ES 7 .
3.EX POST IZVĒRTĒJUMU, APSPRIEŠANĀS AR IEINTERESĒTAJĀM PERSONĀM UN IETEKMES NOVĒRTĒJUMU REZULTĀTI
•Apspriešanās ar ieinteresētajām personām
Šajā priekšlikumā ir ņemta vērā šādu ieinteresēto personu sniegtā informācija:
(a)Lamī ziņojums 8 , ko izstrādājis pats Paskāls Lamī, pamatojoties uz viņa vadītās augsta līmeņa grupas darbu;
(b)Lamī ziņojuma sabiedriskās apspriešanas 9 devums;
(c)RSPG ziņojums par ierosināto spektra koordinācijas pieeju raidīšanai 700 MHz joslas pārdales gadījumā 10 ;
(d)RSPG atzinums par ilgtermiņa stratēģiju UHF joslas (470–790 MHz) turpmākā izmantošanā Eiropas Savienībā.
•Ekspertu atzinumu pieprasīšana un izmantošana
Komisija ir veikusi divus specializētus neatkarīgus pētījumus, kas deva ieguldījumu šajā priekšlikumā. Tie bija:
"700 MHz frekvenču joslas pārdales bezvadu platjoslas pakalpojumiem ekonomiskā un sociālā ietekme Eiropas Savienībā";
"Apraides un platjoslas konverģences problēmas un iespējas un tās ietekme uz spektra un tīkla izmantošanu".
Pirmajā analizētas pārejas izmaksas, bezvadu platjoslas pārklājuma izmantošanas 700 MHz joslā ietekme, DTT spektra izmantošanas pārkonfigurēšanas uz joslu zem 700 MHz kultūras un sociālie aspekti.
Otrajā vispārēji novērtētas iespējas konverģēt zemes ciparu apraidi un bezvadu platjoslu pēc 2020. gada.
•Ietekmes novērtējums
Komisijas sagatavotais ietekmes novērtējums 2015. gada 27. novembrī saņēma pozitīvu atzinumu no Regulējuma kontroles padomes 11 .
Ietekmes novērtējumā bija aplūkoti četri politiskā risinājuma varianti:
(1)Savienības līmenī nedarīt neko.
(2)Koordinēta 700 MHz joslas paredzēšana un licencēšana bezvadu platjoslai no 2020. gada un joslas zem 700 MHz rezervēšana zemes ciparu televīzijai un skaņas PMSE.
(3)Koordinēta 700 MHz joslas paredzēšana un licencēšana bezvadu platjoslai no 2020. gada. Koordinēta joslas zem 700 MHz paredzēšana elastīgai izmantošanai, atbilstoši valsts pieprasījumam, kas nodrošinātu audiovizuālo mediju pakalpojumu nepārtrauktu sniegšanu masu auditorijai (tehnoloģiski neitrāli), ieskaitot nekodētu izplatīšanu, kā arī spektra pieejamību skaņas PMSE vajadzībām. Lai izvairītos no traucējumiem, spektra zem 700 MHz izmantošana būtu tehniski jāierobežo līdz lejuplīnijas režīmam 12 . Šis variants arī paredzētu izstrādāt spektra stratēģiju skaņas PMSE, reaģējot uz skaņas PMSE spektra zaudējumu UHF joslā.
(4)Koordinēta visas 700 MHz joslas paredzēšana un licencēšana bezvadu platjoslas pakalpojumiem no 2020. gada.
Komisija izvēlējās 3. variantu, kas ir tās "vēlamākais risinājums" politikas mērķu sasniegšanai. Vēlamākais risinājums tuvinās Savienības līmeņa spektra un savienojamības mērķus. 700 MHz frekvenču joslas izmantošana bezvadu platjoslas pakalpojumiem kopā ar spektru 800 MHz un 900 MHz frekvenču joslās palielinātu mobilo tīklu jaudas. Reprezentatīvā tirgū ar 3–4 operatoru konkurenci tā katram lietotājam nodrošinātu universālu pārklājumu ar augstu pārraides ātrumu — vismaz 30 Mb/s. 2020. gads kā kopīgais 700 MHz joslas pārdales termiņš ir piemērots arī tādēļ, ka tas sasaistās ar sākotnējo 5G ieviešanu. 3. variants dod noteiktību piekļuvē spektram joslā zem 700 MHz raidorganizācijām un tiem, kas sniedz audiovizuālo mediju pakalpojumus vispārībai, it sevišķi zemes ciparu apraidi. Spektra zem 700 MHz izmantošanas elastība ļauj vieglāk mazināt traucējumus un dod iespēju radīt novatorisku "ekosistēmu", kas veicina ieguldījumus un jaunus uzņēmējdarbības modeļus.
3. variantu atbalsta iepriekš minētais WRC-15 darba rezultāts attiecībā gan uz 700 MHz joslu, gan joslu zem 700 MHz. Josla zem 700 MHz joprojām ir ekskluzīvi sadalīta apraides pakalpojumiem Eiropā, Āfrikā un daudz kur citur pasaulē.
Pirmajā minētajā Komisijas pasūtītajā pētījumā tika konstatēts, ka 700 MHz frekvenču joslas izbrīvēšana 2020. gadā un modernizācija ar nākamās paaudzes zemes apraides tehnoloģiju izmaksātu EUR 1,2 līdz 4,4 miljardus. Lielākā daļa izmaksu būtu jāsedz galalietotājiem, modernizējot savas uztveršanas iekārtas pirms parastā iekārtu atjaunošanas cikla beigām. Skaņas PMSE pārejas izmaksas 2020. gadā sasniegtu EUR 200 miljonus, pamatojoties uz datiem, ka 30 % no pašreizējiem skaņas PMSE lietotājiem darbojas 700 MHz joslā. Tomēr ES valstis var piedāvāt tehnoloģiski neitrālus publiskā atbalsta pasākumus, kas šīs izmaksas ierobežo, ja tie ir saskaņā ar valsts atbalsta noteikumiem 13 . Bez tam zemes ciparu televīzijas tīklu pielāgošana tāda paša apjoma programmētā satura pārraidei ar ierobežotām spektra jaudām varētu izmaksāt maksimāli ap EUR 890 miljoniem. Te var būt izmaksas, kas rastos tiesību subjektiem, kuru izmantošanas tiesības būtu jāgroza, pirms beidzies termiņš, uz kuru tās piešķirtas. Ja dalībvalstis apsvērs šādu izmaksu mazināšanas pasākumus, tiem būs jāatbilst tehnoloģiskās neitralitātes principam un attiecīgajai Komisijas lēmumu pieņemšanas praksei publiskā atbalsta 14 jomā, kā arī attiecīgajai ES tiesu judikatūrai 15 . Dažos gadījumos pasākumi, kas pieņemti, lai atlīdzinātu par tiesību atsaukšanu, ja atlīdzinājums nepārsniedz radīto kaitējumu, noteiktos apstākļos varētu būt saskaņā ar Savienības valsts atbalsta tiesību normām. Saskaņā ar RSPG datiem 14 dalībvalstīs izmantošanas tiesības ir piešķirtas vai nu uz nenoteiktu laiku, vai uz termiņu, kas notek pēc 2020. gada.
Ņemot vērā 800 MHz un 900 MHz joslu spektra neseno izsoļu rezultātus, pēc piesardzīgām aplēsēm kopējais ieņēmums no 700 MHz frekvenču joslas paredzēšanas ES 28 valstīs līdz 2020. gadam būtu aptuveni 11 miljardi euro, ja pārējās vērtības nemainās.
4.IETEKME UZ BUDŽETU
Nav gaidāma konkrēta ietekme uz Savienības budžetu.
5.CITI JAUTĀJUMI
•Konkrēto priekšlikuma noteikumu sīks skaidrojums
Priekšlikumā saskaņā ar stratēģiju UHF joslā noteikti:
termiņi 700 MHz frekvenču joslas pārdalei bezvadu platjoslas elektronisko sakaru pakalpojumiem saskaņā ar harmonizētajiem tehniskajiem nosacījumiem Savienības līmenī;
pasākumi, kas atvieglina pāreju spektra izmantošanā UHF joslā;
pasākumi ilglaicīgai joslas zem 700 MHz izmantošanai, kuros gan būs iekļauta pārskatīšana.
1. pantā ir noteikti divi saistoši kopēji termiņi dalībvalstīm 700 MHz frekvenču joslas pārdalei bezvadu platjoslai:
līdz 2017. gada beigām jābūt noslēgtiem pārrobežu koordinācijas nolīgumiem;
2020. gada vidū 700 MHz frekvenču joslai jābūt pieejamai efektīvai izmantošanai bezvadu platjoslas elektronisko sakaru pakalpojumiem saskaņā ar Komisijas īstenošanas lēmumu par harmonizētajiem joslas izmantošanas tehniskajiem nosacījumiem 16 .
1. pantā arī noteikts, ka 700 MHz joslas izmantošanai bezvadu platjoslai pēc kopīgā Savienības termiņa ir jāsaņem pārrobežu aizsardzība.
2. pants dalībvalstīm liek tiesības izmantot 700 MHz frekvenču joslu padarīt tirgojamas. Tas atbilst RSPP politikas mērķiem un noteikumiem 17 un Pamatdirektīvai.
3. pants liek dalībvalstīm valsts līmenī apspriest un apsvērt pasākumus, kas, piešķirot tiesības izmantot 700 MHz joslu bezvadu platjoslas elektronisko sakaru pakalpojumiem, nodrošinātu augstas kvalitātes pārklājumu saviem iedzīvotājiem un teritorijai. Mērķis ir izmantot sociālekonomisko ieguvumu no UHF joslas, palīdzot pārvarēt digitālo plaisu un ļaujot izplesties lietu internetam.
4. pantā aplūkota joslas zem 700 MHz ilglaicīga izmantošana. Tajā likts dalībvalstīm nodrošināt šās joslas ilglaicīgu izmantošanu audiovizuālo mediju pakalpojumu izplatīšanai masu auditorijā (jeb vispārībai). Te būtu jāaptver turpmāka izmantošana bezvadu skaņas PMSE saskaņā ar valsts prioritātēm.
Lai nodrošinātu dalībvalstu pienākumu saskanību ar Pamatdirektīvas 9. un 9.a pantu, pienākums aizsargāt joslas zem 700 MHz izmantošanu attiecas uz audiovizuālo mediju pakalpojumu sniegšanu masu auditorijai, nevis bezvadu tehnoloģijas vai elektronisko sakaru pakalpojuma veidu. Tādēļ 4. pantā izklāstītais aizsargpasākums nodrošina noteiktību attiecībā uz piekļuvi spektram un ļauj turpināt attīstīt DTT kā galveno zemes apraides platformu audiovizuālo mediju pakalpojumiem vispārībai. Šis pants arī ļauj joslu zem 700 MHz izmantot arī citai tehnoloģijai vai elektronisko sakaru pakalpojumiem tikai lejuplīnijai (t. i., no tīkla uz saņemošajām galiekārtām, kā televizoriem vai planšetdatoriem).
5. pants liek dalībvalstīm pieņemt un visā Savienībā izziņot savu valsts ceļvedi par 700 MHz frekvenču joslas atvēlēšanu bezvadu platjoslai un attiecīgo pārejas procesu visai UHF joslai. Šo noteikumu pamato pārejas perioda ceļvedis, par ko vienojušās ieinteresētās personas (sk. Lamī ziņojuma 2. pielikumu). Ceļvedis nosaka pasākumu apjomu, kas jāņem vērā pārejā uz jaunām DTT tehnoloģijām sakarā ar 700 MHz joslas pārdali. Mērķis ir nodrošināt, ka, izmantojot pārredzamu procesu, var ierobežot ietekmi uz publiku un uzņēmumiem.
6. pants liek Komisijai līdz 2025. gadam sadarbībā ar dalībvalstīm pārskatīt spektra izmantojumu joslā zem 700 MHz. Pēc pārskates Komisijai jāpaziņo savi secinājumi Eiropas Parlamentam un Padomei un jāizsaka priekšlikumi — ja ir — par regulējuma izmaiņām, kas varētu, piemēram, mainīt drošības pasākumu būtību, formu vai ilgumu. Šis lēmuma noteikums ir saskaņā ar ieteikumu Lamī ziņojumā. Pārskatot spektra izmantojumu joslā zem 700 MHz, Komisijai būtu jāņem vērā plānotā šās joslas pārskate ITU 2023. gada Pasaules radiosakaru konferencē.
2016/0027 (COD)
Priekšlikums
EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES LĒMUMS
par 470–790 MHz frekvenču joslas izmantošanu Savienībā
EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību, jo īpaši tā 114. pantu,
ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,
pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,
ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu 18 ,
ņemot vērā Reģionu komitejas atzinumu 19 ,
saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru,
tā kā:
(1)Daudzgadu Radiofrekvenču spektra politikas programmā (RSPP), kas tika izveidota ar Lēmumu 243/2012/ES 20 , Eiropas Parlaments un Padome izvirzīja mērķi līdz 2015. gadam identificēt vismaz 1200 MHz spektra, kas būtu derīgs izmantošanai bezvadu platjoslas elektronisko sakaru pakalpojumiem Savienībā, atbalstīt novatorisku audiovizuālo plašsaziņas līdzekļu pakalpojumu turpmāku attīstību, nodrošinot pietiekamu spektru pakalpojumu sniegšanai ar pavadoņu un zemes sistēmām, ja vajadzība būtu skaidri pamatota, un nodrošināt pietiekamu spektru programmu izstrādei un īpašajiem pasākumiem (PMSE).
(2)Digitālā vienotā tirgus stratēģijā 21 Komisija uzsver 694–790 MHz joslas ("700 MHz josla") nozīmi platjoslas pakalpojumu nodrošināšanā lauku rajonos un vajadzību šo joslu atbrīvot koordinēti, vienlaikus ņemot vērā audiovizuālo mediju pakalpojumu izplatīšanas īpašās vajadzības.
(3)Spektrs 470–790 MHz joslā ir vērtīgs resurss ekonomiskai bezvadu tīklu ieviešanai ar universālu pārklājumu telpās un brīvā dabā. Šo spektru patlaban visā Savienībā izmanto zemes ciparu televīzijas (DTT) un bezvadu skaņas PMSE iekārtām. Tā atbalsta medijus, kultūru un radošās nozares, kuras lielā mērā atkarīgas no šā spektra resursa satura bezvadu sniegšanai masu auditorijām.
(4)1. reģionā, kur ietilpst Savienība, ar Pasaules radiosakaru konferencē pieņemtajiem Starptautiskās elektrosakaru savienības Radionoteikumiem 700 MHz josla ar koprimāriem nosacījumiem sadalīta apraides un mobilajiem dienestiem (izņemot aeronavigācijas mobilos dienestus) un 470–694 MHz ("josla zem 700 MHz") — ekskluzīvi ar primāriem nosacījumiem apraides dienestam un ar sekundāriem nosacījumiem bezvadu skaņas PMSE lietošanai.
(5)Strauji augošā bezvadu platjoslas datplūsma padara par nepieciešamu bezvadu tīkla jaudu pastiprināšanu. Spektrs 700 MHz joslā dod gan papildu jaudas, gan universālu pārklājumu, it īpaši ekonomiski sarežģītos lauku un attālos rajonos, izmantošanai telpās un plaša klāsta ierīču savstarpējiem sakariem. Tādos apstākļos saskanīgiem pasākumiem attiecībā uz augstas kvalitātes zemes bezvadu pārklājumu visā Savienībā, kas balstās uz valstu labāko praksi licencē noteikto operatoru pienākumu ziņā, būtu jātiecas uz RSPP mērķi, ka 2020. gadā visiem pilsoņiem būtu jābūt pieejamai platjoslai ar ātrumu vismaz 30 Mb/s. Tādējādi šie pasākumi veicinās novatoriskus digitālos pakalpojumus un nodrošinās ilgtermiņa sociālekonomisku ieguvumu.
(6)Spektra dalīta lietošana kopīgā frekvenču joslā starp divvirzienu bezvadu platjoslu (augšuplīnijā un lejuplīnijā), no vienas puses, un vienvirziena televīzijas apraidi vai bezvadu skaņas PMSE, no otras puses, rada tehniskas problēmas. Tas nozīmē, ka 700 MHz frekvenču joslas pārdale divvirzienu zemes bezvadu platjoslas elektronisko sakaru pakalpojumiem atņemtu zemes ciparu televīzijai un bezvadu skaņas PMSE lietotājiem daļu spektra resursu. Tādēļ DTT un PMSE nozarēs ir vajadzīga ilgtermiņa regulatīvās vides prognozējamība pietiekama spektra pieejamības ziņā, lai tās varētu pasargāt pakalpojumu ilgtspējīgu sniegšanu un attīstību, it sevišķi brīvi uztveramo televīziju. Var būt vajadzīgi pasākumi valstu un Eiropas Savienības līmenī, lai nodrošinātu papildu spektra resursu bezvadu skaņas PMSE lietošanai ārpus 470–790 MHz frekvenču joslas.
(7)Savā ziņojumā Komisijai ("Lamī ziņojums") 22 Paskāls Lamī, kas bija priekšsēdētājs augsta līmeņa grupai, kura pētīja 470–790 MHz frekvenču joslas izmantošanas nākotni, ieteica 700 MHz frekvenču joslu darīt pieejamu bezvadu platjoslai no 2020. gada (± divi gadi). Tas palīdzētu sasniegt mērķi nodrošināt ilgtermiņa regulatīvo paredzamību zemes ciparu televīzijai attiecībā uz piekļuvi joslai zem 700 MHz līdz 2030. gadam, bet tas būtu jāpārskata līdz 2025. gadam. Lamī ziņojumā ir ieteikta arī valsts elastība joslas zem 700 MHz spektra izmantošanā, kas aptvertu vienīgi lejuplīniju. Tikai lejuplīnija ir ierobežojums visām pārraidēm bezvadu sistēmā neatkarīgi no tehnoloģijas, vienvirziena pārraides no centrālās infrastruktūras stacijām, kā televīzijas torņa vai mobilo sakaru bāzes stacijas uz portatīvajām vai mobilajām galiekārtām, kā televizoriem un mobilajiem tālruņiem.
(8)Atzinumā par 470–790 MHz frekvenču joslas izmantošanas ilgtermiņa nākotnes stratēģiju Savienībā ("RSPG atzinums") Radiofrekvenču spektra politikas grupa (RSPG) iesaka pieņemt visā Savienībā koordinētu pieeju, lai 700 MHz frekvenču joslu uz 2020. gada beigām padarītu pieejamu efektīvai izmantošanai bezvadu platjoslas elektronisko sakaru pakalpojumiem. Tas varētu notikt saistībā ar joslas zem 700 MHz ilglaicīgas pieejamības nodrošināšanu līdz 2030. gadam tikai lejuplīnijas audiovizuālo mediju pakalpojumu sniegšanai. RSPG īpaši iesaka ieviest elastīgumu, lai joslu zem 700 MHz varētu izmantot arī tikai lejuplīnijas bezvadu platjoslas elektronisko sakaru pakalpojumiem.
(9)Tā kā dažas dalībvalstis jau sākušas vai pabeigušas valsts procesu, kurā tiek dotas atļaujas izmantot 700 MHz frekvenču joslu divvirzienu zemes bezvadu platjoslas elektronisko sakaru pakalpojumiem, Savienībai būtu nekavējoties jārīkojas, lai novērstu vienotā tirgus neviengabalainību. Ir vajadzīga saskaņota pieeja 470–790 MHz joslas izmantošanai nākotnē, kam būtu jānodrošina arī regulējuma paredzamība, dalībvalstu daudzveidība jālīdzsvaro ar vienotā tirgus mērķiem un jāveicina saskanīga Savienības nostāja pasaules arēnā. Šajā sakarā būtu jāprasa dalībvalstīm 700 MHz frekvenču joslu laikus pārdalīt saskaņā ar Savienības un valsts tiesību aktiem.
(10)700 MHz frekvenču joslas izmantošana citiem lietojumiem valstīs ārpus Savienības saskaņā ar starptautiskiem nolīgumiem vai valsts teritorijas daļās, ko dalībvalsts iestādes faktiski nekontrolē, dažās dalībvalstīs var ierobežot joslas izmantošanu zemes bezvadu platjoslas elektronisko sakaru pakalpojumiem. Tas tām neļaus ievērot kopīgo grafiku, kas būs noteikts Savienības līmenī. Attiecīgajām dalībvalstīm būtu jāveic visi nepieciešamie pasākumi, lai samazinātu šo ierobežojumu ilgumu un ģeogrāfisko apjomu, un vajadzības gadījumā jāvēršas pēc palīdzības pie Savienības saskaņā ar RSPP 10. panta 2. punktu. Tām saskaņā ar Lēmuma Nr. 676/2002/EK 23 6. panta 2. punktu un 7. pantu būtu jāpaziņo Komisijai par šādiem ierobežojumiem, un saskaņā ar minētā lēmuma 5. pantu šī informācija būtu jāpublicē.
(11)700 MHz frekvenču joslas izmantošanai zemes bezvadu platjoslas elektronisko sakaru pakalpojumiem iespējami drīz būtu jāpiemēro elastīgs licencēšanas režīms. Tam jāietver iespēja spektra izmantošanas tiesību turētājiem tirgot un iznomāt savas esošās tiesības Direktīvas 2002/21/EK 9., 9.a un 9.b panta 24 piemērošanas ietvaros.
(12)Saskaņā ar Direktīvas 2002/21/EK 9. un 9.a pantu dalībvalstīm pēc iespējas būtu jāpiemēro elastīga pieeja un tās var atļaut ieviest alternatīvus tikai lejuplīnijas lietojumus, piemēram, zemes bezvadu platjoslas elektronisko sakaru pakalpojumus joslā zem 700 MHz, saskaņā ar valsts vajadzībām audiovizuālo mediju pakalpojumus izplatīt masu auditorijā. Atļaujot joslu zem 700 MHz zemes bezvadu platjoslas elektronisko sakaru pakalpojumos izmantot tikai lejuplīnijai, dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka tāds izmantojums neiespaido joslas zem 700 MHz izmantošanu zemes ciparu apraidei kaimiņu dalībvalstīs, par ko panākta vienošanās 2006. gada Reģionālajā radiosakaru konferencē 25 .
(13)Katrā gadījumā spektra lietošana 470–694 MHz frekvenču joslā būtu atkārtoti jāizvērtē Savienības līmenī ne vēlāk kā 2025. gadā. Izvērtēšanā būtu jāņem vērā 2023. gadā plānotā šās frekvenču joslas pārskatīšana Pasaules radiosakaru konferencē. Mainot joslas zem 700 MHz izmantošanu, būtu jāņem vērā tehnoloģijas attīstība, patērētāju uzvedība, brīvi pieejamas televīzijas 26 pakalpojumu turpmākas sniegšanas nozīme un vispārības interešu sociālie, saimnieciskie un kultūras mērķi. Šajā sakarā ir nepieciešami pētījumi par tehniskajiem un normatīvajiem nosacījumiem vēsturisko un jauno spektra izmantojumu līdzāspastāvēšanai joslā zem 700 MHz. Tie nodrošinātu saskaņotību starp dažādās dalībvalstīs izmantotajām pieejām spektra elastīgai un lietderīgai izmantošanai un ļautu noteikt tehniskās harmonizēšanas pasākumus izmantošanai un līdzāspastāvēšanai šajā joslā. Šādus pētījumus un pasākumus var izstrādāt atbilstoši Lēmumam 676/2002/EK.
(14)Dalībvalstīm būtu jāpieņem saskanīgi valsts ceļveži, kas veicinātu 700 MHz joslas izmantošanu zemes bezvadu platjoslas elektronisko sakaru pakalpojumiem, vienlaikus nodrošinot nepārtrauktību televīzijas apraides pakalpojumiem, kas pamet šo joslu. Tiklīdz ceļveži būs pieņemti, dalībvalstīm tie būtu jānodod atklātībai visā Savienībā. Ceļvežos būtu jāaptver pasākumi un termiņi frekvenču pārplānošanai, tīklu un galalietotāju iekārtu tehniskajai attīstībai, radioiekārtu un citādu iekārtu līdzāspastāvēšanai, pastāvošajai un jaunajai licencēšanas kārtībai un informēšanai par iespēju piedāvāt radušos migrācijas izmaksu kompensāciju, lai izvairītos no izmaksām galalietotājiem un citām izmaksām. Ja dalībvalstis plāno saglabāt DTT, īpaša uzmanība ceļvežos būtu jāpievērš apraides iekārtu modernizēšanai ar tehnoloģijām, kas lietderīgāk izmanto spektru, piemēram, modernākajiem videoformātiem (piemēram, HEVC) vai signāla pārraides tehnoloģijām (piemēram, DVB-T2).
(15)Ja par pārejas pabeigšanu spektra izmantošanā 470–790 MHz joslā būtu atlīdzinājums, tā aptvērums un mehānisms būtu jāanalizē saskaņā ar attiecīgajiem valsts tiesību aktiem, kā noteikts Direktīvas 2002/20/EK 14. pantā 27 , un tam būtu jābūt saderīgam ar LESD 107. un 108. panta noteikumiem.
(16)Ņemot vērā to, ka šā lēmuma mērķi — nodrošināt Savienībā 470–790 MHz frekvenču joslas spektra izmantošanas koordinētu pāreju saskaņā ar kopīgiem mērķiem — nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, bet mērogu un iedarbības dēļ to var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā izklāstīto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā lēmumā noteikti vienīgi pasākumi, kas vajadzīgi minētā mērķa sasniegšanai,
IR PIEŅĒMUŠI ŠO LĒMUMU.
1. pants
(1)No 2020. gada 30. jūnija izmantot 694–790 MHz frekvenču joslu zemes sistēmām, kas spēj nodrošināt bezvadu platjoslas elektronisko sakaru pakalpojumus, dalībvalstis atļauj tikai saskaņā ar harmonizētiem tehniskiem nosacījumiem, ko Komisija noteikusi atbilstoši Lēmuma 676/2002/EK 4. pantam. Vajadzības gadījumā dalībvalstis veic licencēšanu vai groza attiecīgos spēkā esošās spektra izmantošanas tiesības saskaņā ar Direktīvu 2002/20/EK, lai būtu iespējama tāda izmantošana.
(2)Lai varētu izmantot 694–790 MHz frekvenču joslu saskaņā ar 1. punktu, dalībvalstis līdz 2017. gada 31. decembrim Savienībā noslēdz nepieciešamos frekvenču koordinēšanas pārrobežu nolīgumus.
(3)1. un 2. punktā noteiktie pienākumi dalībvalstīm nav saistoši teritorijās, kur vēl nav atrisināta radiofrekvenču koordinācija ar trešām valstīm, ciktāl dalībvalstis dara visu iespējamo, lai samazinātu neatrisinātās koordinācijas ilgumu un ģeogrāfisko aptvērumu, un līdz atlikušo koordinācijas jautājumu atrisinājumam katru gadu ziņo Komisijai par rezultātiem. Šis punkts attiecas arī uz spektra koordinēšanas problēmām Kipras Republikā, kas radušās tādēļ, ka Kipras valdība nevar efektīvi kontrolēt daļu tās teritorijas.
2. pants
No 2022. gada 30. jūnija dalībvalstis atļauj nodot vai iznomāt spektra izmantošanas tiesības elektronisko sakaru pakalpojumiem 694–790 MHz frekvenču joslā.
3. pants
Ja dalībvalstis licencē 694–790 MHz frekvenču joslu vai groza esošās tiesības izmantot 694–790 MHz frekvenču joslu, tās veic visus pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu augstas kvalitātes pārklājuma līmeni saviem iedzīvotājiem un teritorijai ar ātrumu vismaz 30 Mb/s gan telpās, gan brīvā dabā, vajadzības gadījumā — arī iepriekš noteiktās valstu prioritārajās teritorijās, un gar sauszemes transporta maģistrālēm. Šādu pasākumu vidū var būt nosacījumi, kas saskaņā ar Savienības tiesību aktiem atvieglina vai veicina tīkla infrastruktūras vai spektra dalītu lietošanu.
Šajā nolūkā dalībvalstis izvērtē un konsultējas par vajadzību pievienot nosacījumus tiesībām izmantot frekvences 694–790 MHz frekvenču joslā.
4. pants
(1)Dalībvalstis nodrošina 470–694 MHz frekvenču joslas vai tās daļu pieejamību audiovizuālo mediju pakalpojumu sniegšanai ar zemes sistēmām masu auditorijai, ieskaitot bezmaksas televīziju, un izmantošanai bezvadu skaņas PMSE iekārtām, pamatojoties uz valsts apraides vajadzībām. Dalībvalstis nodrošina, ka citādi 470–694 MHz frekvenču joslas izmantojumi to teritorijā nerada kaimiņu dalībvalstīs kaitīgus traucējumus audiovizuālo mediju pakalpojumu sniegšanai ar zemes sistēmām.
(2)Ja dalībvalstis atļauj izmantot spektru 470–694 MHz frekvenču joslā zemes sistēmām, kas spēj nodrošināt elektronisko sakaru pakalpojumus, kuras nav televīzijas apraides tīkli, izmantošana aptver tikai lejuplīniju. Izmantošana neskar pienākumus, kas izriet no starptautiskiem nolīgumiem un Savienības tiesību aktiem.
5. pants
Līdz 2017. gada 30. jūnijam katra dalībvalsts pieņem un publisko valsts plānu un grafiku ("valsts ceļvedi"), pēc kura pildīt pienākumus, ko tām uzliek šā lēmuma 1. un 4. punkts.
Lai nodrošinātu 694–790 MHz frekvenču joslas izmantošanas saskaņu ar 1. panta 1. punktu, attiecīgos gadījumos dalībvalstis savos valsts ceļvežos iekļauj informāciju par pasākumiem, kas ierobežo gaidāmā pārejas procesa ietekmi uz iedzīvotājiem un bezvadu skaņas PMSE iekārtu lietotājiem un atvieglina savstarpēji savietojamu televīzijas apraides tīkla iekārtu un uztvērēju savlaicīgu pieejamību iekšējā tirgū.
6. pants
Līdz 2025. gada 1. janvārim Komisija sadarbībā ar dalībvalstīm veic izvērtēšanu un ziņo Eiropas Parlamentam un Padomei par izmaiņām 470–694 MHz frekvenču joslas izmantošanā, ņemot vērā sociālos, saimnieciskos, kultūras un tehnoloģiskos aspektus, kas skar joslas izmantošanu saskaņā ar 1. un 4. pantu. Ziņojumā izvērtē, vai Savienībā ir nepieciešams mainīt 470–694 MHz frekvenču joslas vai kādas tās daļas izmantošanu.
7. pants
Šis lēmums stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
8. pants
Šis lēmums ir adresēts dalībvalstīm.
Briselē,
Eiropas Parlamenta vārdā — Padomes vārdā —
priekšsēdētājs priekšsēdētājs