EIROPAS KOMISIJA

Briselē, 7.12.2016

COM(2016) 942 final

KOMISIJAS PAZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM, PADOMEI, EIROPAS EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJAI UN REĢIONU KOMITEJAI

EIROPAS SOLIDARITĀTES KORPUSS

Eiropas Solidaritātes korpusu veidojot

I. Solidaritāte Eiropā

Eiropas Savienības pamatā ir solidaritāte – solidaritāte starp tās pilsoņiem, solidaritāte pārrobežu mērogā starp tās dalībvalstīm un solidaritāte tās rīcībā gan Savienības iekšienē, gan ārpus tās. Solidaritāte ir kopēja vērtība, kas lielā mērā sajūtama visā Eiropas sabiedrībā. Tā raksturo Eiropas projektu, un šis fakts būtu atkal un atkal jāapliecina un jāpastiprina. Solidaritāte ir viena no pamatvērtībām, kas liek Eiropas sapnim iedvesmot paaudzi pēc paaudzes. Eiropas Savienība ir kas vairāk nekā kopēji noteikumi, iestādes vai tirgi – tā ir vērtību kopiena.

Lielāka solidaritāte noturēs Eiropu kopā. Tā nodrošina vajadzīgo vienotību, lai tiktu galā ar pašreizējām un nākotnes krīzēm, ieņemot stingru morālo nostāju. Tā ir kā kompass, kas vada Eiropas jauniešus, kuri tiecas pēc labākas Savienības. Jauniešu domās un sirdīs ir spēks un atjautība, lai pilnveidotu Eiropas projektu. Un pašreizējo līderu morālais pienākums ir sagatavot augsni tam.

Runā par stāvokli Savienībā Komisijas priekšsēdētājs Junkers 2016. gada 14. septembrī nāca klajā ar domu par Eiropas Solidaritātes korpusu:

„Eiropā ir daudz jaunu, sociāli domājošu cilvēku, kuri vēlas dot nozīmīgu ieguldījumu sabiedrībai un palīdzēt paust solidaritāti. Mēs varam radīt iespējas, lai viņi to varētu darīt. […] Solidaritāte ir līme, kas tur mūsu Savienību kopā. […] Jaunieši visā ES varēs brīvprātīgi piedāvāt savu palīdzību tur, kur tā visvairāk nepieciešama, reaģēt uz krīzes situācijām. […] Šie jaunieši spēs pilnveidot savas prasmes un iegūt ne tikai darba, bet arī nenovērtējamu cilvēcisko pieredzi.”

Eiropas jauniešiem vajag lielākas un vieglāk pieejamas iespējas paust solidaritāti. Eiropas Solidaritātes korpuss savienos savā starpā entuziasma pilnus un pašaizliedzīgus jauniešus, kuri ir gatavi strādāt pie kopīga solidaritātes projekta. Jauniešiem, kuri vēlas palīdzēt, mācīties un attīstīties un vienlaikus gūt vērtīgu pieredzi, Eiropas Solidaritātes korpuss sniegs iedvesmojošu pieredzi, kas palielinās šo jauniešu iespējas nākotnē. Mērķis ir panākt, lai līdz 2020. gadam Eiropas Solidaritātes korpusā būtu reģistrēti pirmie 100 000 Eiropas jauniešu.

Eiropas Solidaritātes korpuss stiprinās pamatus darbam solidaritātes jomā visā Eiropā. Tas nodrošinās plašāku pamatu tam, lai visā Eiropā atbalstītu organizācijas, kas piedāvā jauniešiem solidaritātes apliecināšanas iespējas. Tas kalpos neaizsargātu kopienu, kā arī publisku valsts un vietēja mēroga struktūru vajadzībām dažādās jomās, piemēram, trūcīgo nodrošināšana ar pārtiku, mežu un pludmaļu sakopšana, katastrofu skartu reģionu atbalsts vai palīdzība bēgļu integrācijai.

II. Ir īstais laiks Eiropas Solidaritātes korpusam

Daudzi iesaistās jau tagad ...

Eiropas jaunieši labprāt iesaistās dažādās darbībās savās kopienās. Aptuveni puse no viņiem ir vismaz vienas organizācijas locekļi. Populārāko nodarbju vidū ir iesaistīšanās sporta klubos (29 %), jauniešu centros vai organizācijās (16 %), vietēja mēroga organizācijās, kas atbalsta vietējās kopienas (11 %), un kultūras organizācijās (10 %). Katrs ceturtais jaunietis Eiropas Savienībā pēdējos 12 mēnešos ir bijis iesaistīts organizētā brīvprātīgā pasākumā – galvenokārt darbībās, kas saistītas ar labdarību, humāno un attīstības palīdzību, vides aizsardzību, izglītību, apmācību un sportu 1 .

Saskaņā ar Eiropas Sociālo fondu un Jaunatnes nodarbinātības iniciatīvu jauniešiem tiek piedāvātas plašas iespējas iesaistīties savā valstī darbībās, kas veicina sociālo iekļaušanu un integrāciju, kā rezultātā viņi gūst darba pieredzi, vienlaikus paužot visā Eiropas Savienībā solidaritāti ar neaizsargātām kopienām un cilvēkiem, kuriem vajadzīga palīdzība.

... taču to varētu darīt vēl vairāk jauniešu ...

Gatavība brīvprātīgai darbībai pārsniedz piedāvātās iespējas. Tikai 6 % no jauniešiem pauž, ka ir bijuši ārvalstīs, lai veiktu brīvprātīgu darbu, un no tiem, kuri to nav darījuši, 88 % pauž, ka viņiem nebija atbilstošās iespējas. Kopumā vairāk nekā četri no desmit Eiropas jauniešiem pauž, ka viņi vēlētos strādāt, mācīties vai stažēties citā ES valstī 2 .

Pašlaik veikts pētījums 3 liecina, ka ar solidaritāti saistītās nozarēs Eiropas Savienībā 2015. gadā bija nodarbināti vairāk nekā 40 miljoni cilvēku. Piemēram, tiek lēsts, ka nodarbināto skaits sociālās integrācijas un sociālā darba – tostarp patvēruma meklētāju un migrantu uzņemšanas un integrācijas – jomā šobrīd sasniedz 170 000. Aplēstais darbaspēks ir lielāks tādās nozarēs kā izglītība un veselības aprūpe. EURES portāla dati 4 , kas iegūti, balstoties uz informāciju par potenciālo interesi, liecina, ka aptuveni 80 000 darba meklētāju meklē darbu ārvalstīs nozarēs, kas saistītas ar solidaritāti.

... un dažas grupas iesaistās vairāk nekā citas ...

Aptaujas liecina, ka visu sociāli demogrāfisko grupu vidū varētu uzlabot jauniešu dalību brīvprātīgās darbībās. Iespējamība, ka jaunieši, kuri pabeiguši savu izglītību 20 gadu vecumā vai vēlāk, iesaistās organizētās brīvprātīgās darbībās, ir lielāka (26 %) nekā to jauniešu gadījumā, kuri pabeiguši izglītību 16–19 gadu vecumā (20 %) vai 15 gadu vecumā vai agrāk (15 %). Tikai nedaudz vairāk par vienu ceturtdaļu no jauniešiem, kas 2014. gadā piedalījās organizētās brīvprātīgās darbībās, saņēma jebkādu oficiālu apliecinājumu (piemēram, dalības apliecību vai diplomu).

Attiecībā uz darbu citā ES valstī jāatzīmē, ka jauniešu vidū pastāv ievērojama interese, ko pašreizējās shēmas nevar pilnībā apmierināt. Kopš Nodarbinātības un sociālās inovācijas (EaSI) programmas (2014.–2020. gadam) ietvaros tika uzsākta shēma „Tava pirmā EURES darbavieta”, tikai 1469 gadījumos varēja piedāvāt darbu, lai gan 8615 personas bija iepriekš reģistrējušās un nosūtījušas palīdzības pieprasījumus.

... tāpēc Eiropas Solidaritātes korpusam jābūt vērienīgam un piemērotam visiem.

Kopumā tas liecina par to, ka jauniešu vidū netiek apmierināts pieprasījums ne tikai pēc brīvprātīgām solidārām darbībām, bet arī attiecībā uz darba uzsākšanu solidaritātes jomā – savā valstī vai ārzemēs. Vadmotīvs ir uz solidaritāti vērsta rīcība. Būtu jāsniedz vairāk un labākas iespējas, kuras aptver plašu darbību klāstu, piedāvā atbilstošu apmācību un nodrošina iegūto prasmju un pieredzes oficiālu atzīšanu. Lai nodrošinātu plašu līdzdalību, darbībām būtu jāaptver daudzas un dažādas prasmes. Eiropas Solidaritātes korpusa dalībniekiem, kuri vēlas uzlabot savas izredzes uz darbu, vienlaikus sniedzot ieguldījumu solidaritātes veicināšanā, ir vajadzīgas plašākas iespējas.

III. Mērķis, principi un pievienotā vērtība

Eiropas Solidaritātes korpusa galvenais mērķis ir stiprināt kohēziju un sekmēt solidaritāti Eiropas sabiedrībā. Tas ļaus vairāk jauniešiem piedalīties dažādās solidaritātes darbībās – vai nu iesaistoties brīvprātīgā darbā, vai arī iegūstot profesionālo pieredzi nolūkā palīdzēt risināt sarežģītas situācijas visā Eiropā. Eiropas Solidaritātes korpuss atbalstīs valsts un vietējā mēroga iestādes un struktūras, nevalstiskās organizācijas un uzņēmumus to centienos tikt galā ar dažādām problēmām un krīzēm, kā arī iesaistīt jauniešus šo uzdevumu risināšanā. Eiropas Solidaritātes korpusa pamatā būs solidaritātes princips. Kā noteikts Eiropas Solidaritātes korpusa darba uzdevumā, tajā būs pulcēti jaunieši ar nolūku veidot iekļaujošāku sabiedrību, sniegt palīdzību neaizsargātākajiem un risināt sabiedrības problēmjautājumus. Jauniešiem, kuri vēlas palīdzēt, mācīties un attīstīties, Eiropas Solidaritātes korpuss sniegs iedvesmojošu pieredzi, kas palielinās šo jauniešu iespējas nākotnē.

Tā darbībās tiks ievēroti vairāki pamatprincipi, kas iesaistītajiem jauniešiem būs jāievēro. Šie pamatprincipi cita starpā attiecas uz cilvēka cieņas un cilvēktiesību ievērošanu, taisnīgas un vienlīdzīgas sabiedrības sekmēšanu, būtiska ieguldījuma sniegšanu sabiedrībai, dalīborganizācijas reglamentējošo noteikumu un prakses ievērošanu vai brīvprātīgu jaunieša izvēli piedalīties Eiropas Solidaritātes korpusā. Visiem jauniešiem vajadzētu būt iespējai piedalīties neatkarīgi no viņu izcelsmes, izglītības, prasmju līmeņa vai invaliditātes.

Katrai dalīborganizācijai vai starpniekorganizācijai, kas atbalsta norīkošanu profesionālā virziena ietvaros (piemēram, valsts nodarbinātības dienesti), būs jāparaksta statūti, kuros izklāstītas to attiecīgās tiesības un pienākumi, kas jāievēro visos turpmāk minētajos solidārās pieredzes gūšanas posmos: reģistrācija, atlase un darbības pirms norīkošanas, tās laikā un pēc norīkošanas. Statūtos arī noteikts, ka dalīborganizācijām jānodrošina Eiropas Solidaritātes korpusa dalībniekiem droši dzīves un darba apstākļi. Dalīborganizācijas vai starpniekorganizācijas, kas atbalsta norīkošanu, nodrošinās arī vajadzīgo apmācību un atbalstu, lai palīdzētu dalībniekiem pildīt viņu uzdevumus. Dalīborganizācijas pēc dalībnieku norīkošanas izsniegs viņiem dalības apliecības un, ja iespējams, arī dokumentu, kurā izklāstīti mācību rezultāti, ko dalībnieks guvis norīkojuma laikā. Turklāt dalīborganizācijas nedrīkst pieprasīt no Eiropas Solidaritātes korpusa dalībniekiem nekādu finansiālu ieguldījumu vai iemaksas.

Eiropas Solidaritātes korpusā būs apvienoti divi viens otru papildinoši virzieni: brīvprātīgo virziens un profesionālais virziens.

Brīvprātīgo virziens pastiprinās un paplašinās esošo Eiropas Brīvprātīgo dienesta shēmu, ko finansē no programmas „Erasmus+” līdzekļiem. Minētajā shēmā pēdējos 20 gados ir iesaistījušies aptuveni 100 000 jauniešu, balsoties uz tādiem skaidriem kvalitātes standartiem kā organizāciju akreditācija, un tā ir apliecinājusi spēju sekmēt tādu prasmju un kompetenču attīstību, kuras jauniešiem ir vajadzīgas, lai iesaistītos sabiedrībā un meklētu darbu. 70 % no brīvprātīgajiem, kuri piedalījušies Eiropas Brīvprātīgo dienestā, uzskata, ka viņu brīvprātīgā darba pieredze ir palielinājusi viņu izredzes darba tirgū, 74 % ir uzlabojuši savas uzņēmējdarbībai nepieciešamās prasmes, savukārt 85 % ir ieguvuši turpmākas prasmes, strādājot komandās.

Piedalīšanās Eiropas Solidaritātes korpusā katram jaunietim būtu nozīmīgs sasniegums un priekšrocība, piesakoties darbā. Daudziem Eiropas jauniešiem Eiropas Solidaritātes korpuss dotu jaunu iespēju nodarboties ar ko jēgpilnu un varētu vēlāk izrādīties atspēriena punkts uz darba tirgu.

Balstoties uz attiecīgo programmu juridisko pamatu, Eiropas Solidaritātes korpuss atbalstīs jauniešus, lai viņi divu līdz divpadsmit mēnešu laikposmā varētu veikt brīvprātīgu darbu citā valstī vai savā valstī. Sākotnējā īstenošanas posmā Eiropas Solidaritātes korpuss galvenokārt balstīsies uz Erasmus+ valstu aģentūru iedibināto un efektīvo tīklu. Citas brīvprātīgās darbības tiks finansētas, izmantojot esošās programmas, piemēram, programmu LIFE, programmu „Eiropa pilsoņiem”, Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu, Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai, Eiropas Reģionālās attīstības fondu, kā arī programmu „Veselība”. Dalībnieku, kas piedalās brīvprātīgajā norīkojumā, izmaksas par izmitināšanu, pārtiku, ceļošanu, apdrošināšanu un kabatas naudu parasti tiks segtas no ES līdzekļiem.

Profesionālais virziens sniegs jauniešiem darba, stažēšanās vai māceklības iespēju dažādās nozarēs, kuras citā valstī vai savā valstī ir iesaistītas ar solidaritāti saistītās darbībās un kurās vajadzīgi ļoti motivēti un sociāli domājoši jaunieši. Tas tiks pakāpeniski izveidots, izmantojot partnerības ar publiskā sektora struktūrām un dienestiem (jo īpaši ar valsts nodarbinātības dienestiem), iedibinātām NVO un organizācijām, kas darbojas šajās nozarēs, un balsoties uz partnerībām, kuras jau pastāv brīvprātīgo virziena gadījumā. Eiropas Solidaritātes korpusa dalībnieku profilu samērošana ar faktiskajiem piedāvājumiem tiks veikta ar šo partnerību palīdzību. Profesionālais norīkojums ilgs no 2 līdz 12 mēnešiem un būs pilna laika vai daļēja laika darbība. Darbības sākotnēji tiks finansētas, izmantojot ES Nodarbinātības un sociālās inovācijas programmu un citas esošās ES programmas, piemēram, Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu un programmu „Eiropa pilsoņiem”.

Profesionālā virziena ietvaros īstenotās darbības papildinās darbu, kuru veic valsts nodarbinātības dienesti un jo īpaši Eiropas nodarbinātības tīkls (EURES), kas vispārīgi atbalsta informācijas apmaiņu par darba ņēmējiem un viņu norīkošanu ES dalībvalstīs. Tā kā Eiropas Solidaritātes korpuss pievēršas solidaritātes vērtībām, tas bagātinās valstu līmenī pastāvošo praksi attiecībā uz pieņemšanu darbā un piedāvās jaunas iespējas jauniešu grupām, kurām palīdzība līdz šim nav nākusi par labu.

Dalībniekiem, kuri ieguvuši darba, māceklības vai stažēšanās norīkojumu, būs darba līgums, kas sagatavots saskaņā ar uzņēmējvalstī spēkā esošo valsts normatīvo regulējumu. ES atbalsts dienas naudas piešķiršanai tiks paredzēts māceklības un stažēšanās gadījumos. Ar turpmākiem pasākumiem varētu atbalstīt nelabvēlīgā situācijā esošus jauniešus, kuri saskaras ar papildu šķēršļiem ienākšanai darba tirgū (piemēram, trūkumā dzīvojoši jaunieši vai jaunieši ar invaliditāti). Dalībniekiem, kuri ieguvuši darba norīkojumu, vienmēr būs darba līgums un alga, kas atbilst vietējiem tiesību aktiem, noteikumiem un koplīgumiem. Tādējādi šie dalībnieki būs apdrošināti ar valsts sociālās aizsardzības sistēmu starpniecību. Lai panāktu rezultātus, kas nodrošina jauniešu dalībnieku integrāciju darba tirgū, būs vajadzīga aktīva valsts nodarbinātības dienestu iesaiste.

Gan brīvprātīgo, gan profesionālā virziena ietvaros dalībnieki saņems dalības apliecību, kurā sīki izklāstīts viņu norīkojuma laikā padarītais. Komisija arī sekmēs prasmju, ko dalībnieki ieguvuši Eiropas Solidaritātes korpusā, novērtēšanu un atzīšanu.

Eiropas Solidaritātes korpusa pievienotā vērtība izpaudīsies tādējādi, ka tiks radīts koordinācijas punkts solidaritātes darbību veikšanai visā Eiropas Savienībā. Sadarbojoties ar dalībvalstīm un ieinteresētajām personām valstu un ES līmenī, Eiropas Solidaritātes korpuss papildinās esošās valsts mēroga shēmas un stiprinās to pamatus, koncentrējot finansēšanas instrumentus. Vienots kontaktpunkts, divi darbību virzieni, efektīvs un lietderīgs atlases un piemeklēšanas instruments, dienas nauda, apdrošināšana un dalības apliecības – tas viss apvienojumā ļaus jauniešiem visā Eiropā paust solidaritāti.

Dalīborganizācijas 5 varēs likt lietā Eiropas Solidaritātes korpusu un iesaistīt tā dalībniekus, izmantojot šo vērtīgo resursu, lai pastiprinātu savas darbības uz vietas – par labu pilsoņiem un visai sabiedrībai. Esot daļai no Eiropas Solidaritātes korpusa, dalīborganizācijām varētu būt lielākas tādu potenciālo darba ņēmēju/brīvprātīgo izvēles iespējas, kuriem ir meklētās prasmes. Papildu labumu dalīborganizācijas varētu gūt no tā, ka tās uzskatāmi parāda savas organizācijas vai uzņēmuma sociāli atbildīgo raksturu.

IV. Eiropas Solidaritātes korpusa izveides laiks un galvenās iezīmes

Pakāpeniska pieeja

Eiropas Solidaritātes korpuss tiks izveidots pakāpeniski, cieši sadarbojoties ar ieinteresētajām personām visos līmeņos. Pirmajā posmā, kas tiek uzsākts ar šo paziņojumu, jaunieši, kuri vēlas paust interesi pievienoties Eiropas Solidaritātes korpusam, varēs to darīt, izmantojot īpaši šim nolūkam izveidotu reģistrācijas lapu Eiropas Jaunatnes portālā ( http://europa.eu/solidarity-corps ). Reģistrācija būs ātra un vienkārša. Jau pirmajā īstenošanas posmā būs pieejams pirmais pakalpojumu klāsts, piemēram, atbalsts apmācībai un valodas apguvei tiešsaistē.

Pirmajā posmā tiks izmantotas esošās finansēšanas programmas un resursi, lai atbalstītu dalībnieku norīkošanu Eiropas Solidaritātes korpusa ietvaros. Dalīborganizācijas varēs pieprasīt projektu finansējumu šo programmu ietvaros, kā rezultātā tās varēs piesaistīt Eiropas Solidaritātes korpusa dalībniekus.

Kopsavilkums par dažādajām finansējuma iespējām (gan brīvprātīgo, gan profesionālā virziena ietvaros) ir izklāstīts turpmāk 6 .

Ņemot vērā ieinteresēto personu izteiktos viedokļus, otrajā posmā notiks konsolidācijas process un Eiropas Solidaritātes korpusa stabila izvēršana līdz 2020. gadam. Attiecībā uz profesionālo virzienu tiks arī izvērtētas finansējuma iespējas Jaunatnes nodarbinātības iniciatīvas ietvaros. Eiropas Solidaritātes korpuss visā tā kopumā (brīvprātīgo un profesionālais virziens) būtu jāfinansē no īpašas tam domātas budžeta pozīcijas, balstoties uz atsevišķu juridisko pamatu, kas jāierosina līdz 2017. gada pavasarim, un iespējamiem budžeta pielāgojumiem esošās finanšu shēmas ietvaros. Komisija šajā saistībā veiks vajadzīgos pasākumus.

Plašs darbību klāsts

Jaunieši varēs iesaistīties dažādās darbībās. Šīs darbības varētu būt saistītas ar vispārējas nozīmes pakalpojumiem un aptvert tādas jomas kā izglītība un jauniešiem domāti pasākumi, veselība, sociālā integrācija un integrācija darba tirgū, palīdzība pārtikas un nepārtikas preču piegādē, patversmju izbūve, objektu celtniecība, remontēšana un apsaimniekošana, migrantu un bēgļu uzņemšana, atbalsts un integrēšana, pēckonflikta samierināšanās process, vides un dabas aizsardzība vai dabas katastrofu novēršana (taču izņemot tūlītējo reaģēšanu uz katastrofām, jo šajā gadījumā ir nepieciešamas specializētākas prasmes un apmācība).

Eiropas Solidaritātes korpusa ģeogrāfiskā darbības joma galvenokārt aptvers Eiropas Savienību un – vajadzības gadījumā – citas valstis, kas piedalās dažādos esošajos finansēšanas instrumentos, kuri sniedz ieguldījumu Eiropas Solidaritātes korpusā. Reģistrēties var jaunieši (ES pilsoņi un iedzīvotāji 7 ) 17–30 gadu vecumā. Faktiskajai norīkošanai Eiropas Solidaritātes korpusa ietvaros būtu jāsākas no 18 gadu vecuma.

Daudzvalodu tīmekļa vietne ar uzlabotiem pakalpojumiem un spēcīgu vizuālo identitāti

Eiropas Solidaritātes korpusa reģistrēšanās rīks atrodas Eiropas Jaunatnes portālā un ir atrodams ar interneta meklētājprogrammu palīdzību. Lai izteiktu savu interesi, jaunieši var reģistrēties, sniedzot personas pamatdatus; reģistrēšanās gaitā tiks pilnībā ievēroti datu aizsardzības noteikumi. Sīkāka informācija, kas vajadzīga vispusīgāka dalībnieku profila izveidei, tiks ievākta vēlāk.

Reģistrēšanās rīks būs pieejams 24 ES oficiālajās valodās un pielāgots mobilajām ierīcēm. Reģistrēšanās gaitā jaunieši varēs norādīt, kurās valstīs viņi vēlētos norīkojumu, vai viņi vēlas veikt brīvprātīgas darbības un/vai strādāt, kāda veida darbības viņus interesē un kādas zināšanas un pieredzi viņi var ieguldīt Eiropas Solidaritātes korpusa darbībās.

Visām dalīborganizācijām vai tās pārstāvošajām starpniekorganizācijām, kas vēlas īstenot projektus Eiropas Solidaritātes korpusā, jāpiekrīt ievērot Eiropas Solidaritātes korpusa statūtus. Atkarībā no īstenošanas instrumenta tās vai nu tiks pārbaudītas, lai saņemtu akreditāciju, vai arī tiks aicinātas ievērot augstus kvalitātes standartus, lai varētu īstenot šādus projektus. Tad tās varēs meklēt piemērotus kandidātus no Eiropas Solidaritātes korpusa datubāzē reģistrēto jauniešu vidus. Pakāpeniski tiks izstrādāti materiāli un instrumenti, kas paredzēti piedāvātajiem pakalpojumiem, piemēram, specializēta apmācība, valodu apmācību instrumenti un dalības apliecības.

Jaunieši tiks regulāri informēti par solidaritātes darbībām un aktīvi virzīti uz tām. Tīmekļa lietojumprogramma tiks modernizēta, lai ļautu izveidot to personu kopienu, kuri piedalās Eiropas Solidaritātes korpusa darbībās. Tiek plānotas arī vairākas tādas iniciatīvas, kuru nolūks ir turpināt reģistrēto jauniešu informēšanu laikposmā no reģistrēšanās līdz pirmajam norīkojumam, kā, piemēram, e-biļeteni ar jaunākajām ziņām par Eiropas Solidaritātes korpusu un Komisijas pārstāvniecību organizēti pasākumi, uz kuriem tiks aicināti reģistrētie jaunieši. Ir plānota arī tiešsaistes platforma, kurā Eiropas Solidaritātes korpusa dalībnieki, jaunieši un organizācijas varētu dalīsies savā pieredzē.

IT rīki tiks tālāk pilnveidoti, lai palīdzētu Eiropas Solidaritātes korpusa dalībniekiem savstarpēji sazināties un atrast projektus un lai ļautu organizācijām un starpniekorganizācijām 8 izvēlēties dalībniekus saviem projektiem.

Apvienojumā ar spēcīgu vizuālo identitāti visās dalībvalstīs tiks īstenota informatīva kampaņa, lai vairotu informētību un interesi par Eiropas Solidaritātes korpusu. Kampaņa turpināsies visa 2017. gada garumā, cita starpā informējot par iesaistīto jauniešu un organizāciju pirmajiem norīkojumiem un pieredzi.

V. Secinājums – Eiropas Solidaritātes korpusa sagatavošana

Sadarbība ar visām ieinteresētajām personām

Eiropas Solidaritātes korpusa izveidei ir vajadzīgs visdažādāko ieinteresēto personu atbalsts un cieša sadarbība ar tām, tostarp publiskām iestādēm un apvienībām starptautiskā, Eiropas, valstu, reģionu un vietējā līmenī, ES līmeņa un citādiem tīkliem, NVO un uzņēmumiem. Šīs ieinteresētās personas ir iesaistītas darbībās, kuras saistītas ar solidaritāti un brīvprātīgo darbu vai kurām varētu būt svarīga loma jauniešu integrēšanā vietās, kur Eiropas Solidaritātes korpuss viņus norīkos. Daudzām ES dalībvalstīm ir senas tradīcijas un pieredze brīvprātīgo darbā, un pašai ES ir 20 gadu pieredze Eiropas Brīvprātīgo dienesta kā pārrobežu pasākuma pārvaldībā. Eiropas Solidaritātes korpuss smelsies no tā visa, neaizstājot esošās, dalībvalstu izveidotās brīvprātīgā darba shēmas. Mērķis ir apzināt neapmierinātās vajadzības, daudzkāršot sekmīgās programmas un iesaistīt vairāk organizāciju.

Lai sagatavotu Eiropas Solidaritātes korpusa pirmo posmu, Komisija jau ir uzsākusi informēšanas pasākumus un organizējusi mērķtiecīgas apspriešanās. Šā paziņojuma pamatā ir vērtīgās atsauksmes, kas gūtas minēto apspriešanos gaitā.

Lielākā daļa respondentu atbalstīja Eiropas Solidaritātes korpusa izveidi un uzsvēra tā potenciālu integrācijas atbalstīšanā, solidaritātes veicināšanā Eiropas iekšienē un starp paaudzēm, kopīgo vērtību sekmēšanā, nacionālisma samazināšanā un – kopumā – pilsoniskuma idejas stiprināšanā. Galvenie uzsvērtie jautājumi bija šādi: i) nepieciešamība pēc pakāpeniskas īstenošanas pieejas, ii) nepieciešamība papildināt – risinot neapmierinātās vajadzības – esošās programmas, nevis tās dublēt, iii) nepieciešamība piedāvāt jauniešiem vairāk iespēju, izvēršot, paplašinot un nodrošinot pienācīgu finansējumu, iv) stingrs aicinājums izveidot iekļaujošu un neelitāru Eiropas Solidaritātes korpusu, kas atbalsta minoritāšu un neaizsargāto grupu līdzdalību, v) nepieciešamība pēc īpaši pielāgotas apmācības un skaidri definētas iegūto prasmju apliecināšanas ar sertifikātu, vi) rūpīgs akreditācijas process, vienlaikus nodrošinot nebirokrātisku procesu, un vii) nepieciešamība nodrošināt to, ka brīvprātīgais darbs papildina apmaksātu darbu, nevis to aizstāj.

Apspriešanā iesaistīto valsts līmeņa iestāžu pārstāvji uzsvēra, ka Eiropas Solidaritātes korpusam ir nepieciešams skaidrs stratēģisks redzējums, kura uzmanības centrā varētu izvirzīt palīdzību grūtībās nonākušajiem. Tādēļ svarīgs atbilstīgo projektu kvalitātes kritērijs varētu būt vietējo kopienu vajadzības un prasības. Apspriešanā iesaistītās – lielākoties Eiropas līmeņa – apvienības ierosināja arī virtuālu tīklu, kurā dalīborganizācijas varētu apmainīties ar pieredzi un paraugpraksi. Atsevišķas nevalstiskās organizācijas uzskatīja, ka Eiropas Solidaritātes korpuss ir lieliska izdevība Eiropai, lai jauniešu vidū atjauninātu brīvprātīga darba ideju. Turklāt nevalstiskās organizācijas uzsvēra, ka ir nepieciešams finansiālais atbalsts, ka Eiropas Solidaritātes korpusam jābūt pieejamam gan vietēja, gan valsts līmeņa nevalstiskajām organizācijām un ka programmas vajadzībām jāizveido vienots interneta portāls. Tās arī ierosināja apspriesties ar dalīborganizācijām, lai uzzinātu to detalizētās vajadzības.

Dialogs ar ieinteresētajām personām tiks pastiprināts visos Eiropas Solidaritātes korpusa izveides un īstenošanas posmos. Īpaši šim nolūkam veltīta kampaņa plašsaziņas līdzekļos sekmēs šo dialogu, jo īpaši ar jauniešiem. Komisija arī sazināsies ar ES dalībvalstīm, kā arī ar citām solidaritātes jomā strādājošām organizācijām, lai nodrošinātu, ka Eiropas Solidaritātes korpuss papildina esošās solidaritātes programmas.

Progresa pārraudzība un sadarbība ar ES iestādēm

Eiropas Komisija cieši uzraudzīs ieinteresētību piedalīties Eiropas Solidaritātes korpusā, norīkojumu faktisko skaitu un solidaritātes darbību aptvertās nozares, ņemot vērā kopējo mērķi, proti, nodrošināt to, ka ieinteresētiem jauniešiem visā Eiropā ir vienlīdzīgas iespējas piedalīties Eiropas Solidaritātes korpusa darbībās un ka viņi tiek norīkoti tur, kur pastāv nepieciešamība.

Eiropas Komisija veltīs ilgstošus pūliņus tam, lai īstenotu Eiropas Solidaritātes korpusa projektu, balsoties uz ieinteresēto personu, dalībvalstu un Eiropas iestāžu aktīvu iesaisti un ciešu sadarbību ar tām.

(1) Eirobarometra aptauja „Eiropas jaunatne”, 2015. gads (EK, 408).

(2) Eiropas Parlamenta uzdevumā veiktā Eirobarometra aptauja „Eiropas jaunatne 2014. gadā” (EP EB395).

(3) Gaidāmais ziņojums „Pieprasījums pēc darbaspēka ar solidaritāti saistītās nozarēs Eiropas Savienībā”.

(4) Novērtējuma pamatā ir situācija konkrētā laikā šā gada novembrī. Portālā tiek apkopoti dati par brīvajām darbavietām, un cilvēki tajā var veikt darbavietas meklēšanu un izveidot tiešsaistē savu CV, tādējādi portālā reģistrētie darba devēji var viņus atrast. CV veidnē var norādīt izglītību, darba pieredzi un vēlamo nodarbošanos.

(5)  Eiropas Solidaritātes korpusa iniciatīvas kontekstā jēdziens „dalīborganizācija” tiek izmantots, lai apzīmētu jebkuru publisku vai privātu struktūru, kas piedalīsies Eiropas Solidaritātes korpusā, piedāvājot korpusa dalībniekiem norīkojumus abos iniciatīvas virzienos. Eiropas Solidaritātes korpusā var piedalīties jebkura veida struktūras, kas piedāvā brīvprātīga vai profesionāla rakstura iespējas, kuras atbilst Eiropas Solidaritātes korpusa nolūkam un tā darbības jomām (piemēram, NVO, publiskas iestādes un struktūras, iestādes, uzņēmumi).

(6)  Katrai programmai norādītā summa segs arī piedalīšanās un saistīto pakalpojumu izmaksas. Turklāt tādas programmas kā AMIF un „Eiropa pilsoņiem” sākotnēji atbalstīs Eiropas Solidaritātes korpusa iniciatīvu, veicot plašāka mēroga darbības. Tāpēc iepriekš izklāstītās summas jāuzskata par maksimālo ieguldījumu šajā iniciatīvā.

(7)  Tikai brīvprātīgo virziena gadījumā.

(8)  Profesionālajā virzienā visas piemeklēšanas darbības tiks veiktas ar izvēlēto partnerību starpniecību, iekļaujot arī attiecīgos valsts nodarbinātības dienestus.