EIROPAS KOMISIJA
Briselē, 30.11.2016
COM(2016) 752 final
KOMISIJAS ZIŅOJUMS
Nozares apsekojuma par jaudas mehānismiem galīgais ziņojums
{SWD(2016) 385 final}
EIROPAS KOMISIJA
Briselē, 30.11.2016
COM(2016) 752 final
KOMISIJAS ZIŅOJUMS
Nozares apsekojuma par jaudas mehānismiem galīgais ziņojums
{SWD(2016) 385 final}
KOMISIJAS ZIŅOJUMS
Nozares apsekojuma par jaudas mehānismiem galīgais ziņojums
1. Ievads
Eiropas Enerģētikas savienības stratēģijas mērķis ir drošas, tīras un par pieņemamām cenām pieejamas energoapgādes nodrošināšana patērētājiem Eiropā 1 . Lai gan šo mērķu sasniegšanā ir gūti ievērojami panākumi, arvien lielāks skaits dalībvalstu satraucas par elektroapgādes drošību. Lai novērstu iespējamu elektroenerģijas nepietiekamību, dažas dalībvalstis ir ieviesušas vai plāno ieviest dažādus jaudas mehānismus. Šiem mehānismiem ir jāsniedz atlīdzība elektroenerģijas ražotājiem un citiem jaudas nodrošinātājiem, piemēram, pieprasījuma reakcijas operatoriem, par pieejamību nepieciešamības situācijā.
Publiskais atbalsts jaudas nodrošinātājiem rada konkurences izkropļojumu risku elektroenerģijas tirgū un principā ir uzskatāms par valsts atbalstu. Jaudas mehānismi bieži nodrošina subsīdijas tikai jaudas nodrošinātājiem attiecīgajā valstī, neņemot vērā importa nozīmi un tādējādi izkropļojot ieguldījumu signālus. Tas nozīmē, ka zūd daudzi atvērta un pienācīgi savienota iekšējā enerģijas tirgus ieguvumi un pieaug patērētāju izmaksas. Turklāt šajos mehānismos dažkārt bez objektīva pamatojuma priekšroka tiek dota konkrētām tehnoloģijām vai tirgus dalībniekiem vai tiek kavēta konkurējošu jaunpienācēju aktīva līdzdalība elektroenerģijas tirgū. Tas izkropļo konkurenci, apdraud dekarbonizācijas mērķu sasniegšanu un paaugstina apgādes drošības cenu. Tāpēc Komisija 2015. gada 29. aprīlī sāka nozares apsekojumu valsts atbalsta jomā, lai noskaidrotu jaudas mehānismu nepieciešamību, modeļus un ietekmi uz tirgu.
Šajā galīgajā ziņojumā ir izklāstīti galvenie apsekojuma secinājumi, bet plašāka informācija sniegta pievienotajā ziņojumā 2 . Tajā ir sniegts ieskats attiecībā uz to, kuros gadījumos jaudas mehānismi ietver valsts atbalstu un kā Komisija uzlūko jaudas mehānismus saistībā ar valsts atbalsta noteikumiem 3 4 . Piemērojot šos noteikumus, Komisijas nolūks ir nodrošināt, ka dalībvalstis ievieš jaudas mehānismus tikai nepieciešamības situācijā un tādā veidā, lai iekšējais enerģijas tirgus netiktu sadalīts valstu tirgos uz patērētāju un, iespējams, klimata mērķu rēķina.
Nozares apsekojumā Komisijas dienesti analizēja elektroenerģijas tirgus vienpadsmit dalībvalstīs, kas jau ir ieviesušas vai plāno ieviest jaudas mehānismus 5 . Komisijas dienesti apkopoja daudz informācijas no dalībvalstīm, energoregulatoriem, asociācijām un tirgus dalībniekiem, sanāksmēm un divām anketām, kas tika nosūtītas vairāk nekā 200 ieinteresētajām personām. 2016. gada 13. aprīlī Komisija publicēja nozares apsekojuma starpposma ziņojumu sabiedriskās apspriešanas vajadzībām 6 . Šajā ziņojumā ir ņemtas vērā 114 atbildes, kas saņemtas attiecībā uz starpposma ziņojumu 7 .
Ziņojums ar tā pielikumiem tiek iesniegts kopā ar tiesību aktu priekšlikumu paketi, kas kopā ir vērsti uz to, lai izveidotu ES Enerģētikas savienību ar tālredzīgu klimata pārmaiņu politiku. Paketē ir iekļauti tiesību aktu priekšlikumi, kuru mērķis ir uzlabot ES elektroenerģijas tirgu uzbūvi un darbību (tirgus modeļa iniciatīva), tostarp priekšlikumi par ražošanas pietiekamības politikas uzlabošanu katrā valstī, kuros ņemti vērā nozares apsekojuma secinājumi un kam laika gaitā būtu jāsamazina apgādes drošības nolūkā izmantoto jaudas mehānismu nepieciešamība 8 .
2. Bažas par apgādes drošību
2.1. Vai pašlaik ES pastāv problēma saistībā ar elektroapgādes drošību?
Kopš ekonomikas un finanšu krīzes sākuma 2008. gadā elektroenerģijas pieprasījums ES ir samazinājies. Kopējā uzstādītā ražošanas jauda tajā pašā laikposmā ir turpinājusi palielināties 9 . Līdz ar to jaudas rezerves 10 ir palielinājušās 11 , un kopš 2010. gada cenu lēcieni elektroenerģijas tirgos ir kļuvuši retāki 12 . Nozares apsekojumā apstiprinājās, ka iepriekšējos piecos gados ārkārtīgi reti ir konstatēti tādi jaudas nepietiekamības gadījumi, kad patērētāji faktiski atslēgti no apgādes nepietiekama elektroenerģijas ražošanas apjoma dēļ 13 . Citiem vārdiem sakot, ES pašlaik kopumā ir jaudas pārpalikums.
Tomēr situācija dalībvalstu vidū atšķiras. Dažas dalībvalstis acīmredzot patiešām saskaras ar dažādas pakāpes un ilguma apgādes drošības problēmām, un pastāv specifiskas vietēja rakstura apgādes drošības problēmas, kas ietekmē konkrētus dažu dalībvalstu reģionus. Turklāt ievērojams skaits pašreizējo spēkstaciju tuvākajos gados pārtrauks darbību. Dažām spēkstacijām tuvojas ekspluatācijas laika beigas, dažas neatbilst jaunajiem vides aizsardzības un emisiju standartiem, bet dažu ražotņu darbība tiks pārtraukta atbilstoši valsts enerģētikas politikas lēmumiem (piemēram, kodolenerģijas ražošanas pārtraukšana Vācijā).
Eiropas elektroenerģijas nozare kopumā piedzīvo nepieredzētas pārmaiņas. Tirgus liberalizācija un centieni samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas ir fundamentāli mainījuši veidu, kādā notiek elektroenerģijas ražošana, tirdzniecība un patērēšana. Strauji aug elektroenerģijas ražošana, izmantojot atjaunojamos energoresursus. Tā rezultātā ir pazeminājušās elektroenerģijas vairumtirdzniecības cenas un samazinājusies tradicionālo ražošanas tehnoloģiju, piemēram, ogļu un gāzes, izmantošana, jo atjaunojamo energoresursu enerģijai kopumā ir zemākas ekspluatācijas izmaksas. Pieprasījuma samazināšanās, zemākas cenas un zemāks izmantošanas līmenis ir samazinājuši tradicionālās elektroenerģijas ražošanas ienesīgumu. Vienlaikus elastīgām tradicionālajām tehnoloģijām joprojām ir ļoti svarīga nozīme: tā kā pieaug tādu atjaunojamo energoresursu kā vēja un saules enerģijas īpatsvars 14 , kuras ražošana mainās atbilstoši laikapstākļiem un diennakts laikam, ir nepieciešamas elastīgas energosistēmas, tostarp uzticama rezerves jauda, kas var nodrošināt apgādes drošību jebkurā laikā un var izpausties kā tradicionālā ražošana, pieprasījumreakcija vai akumulācija.
Dalībvalstis pauž bažas par to, ka ar esošo elektroenerģijas ražošanas jaudu un sagaidāmajiem ieguldījumiem jaunās jaudās var nepietikt, lai nākotnē saglabātu apgādes drošību. Ja šībrīža tradicionālo ražošanas jaudu zemais ienesīgums tikai atspoguļo pašreizējo jaudas pārpalikumu, īsti nav pamata satraukties par jaudas pietiekamību nākotnē. Tomēr, ja zemais ienesīgums liecina arī par tirgus un regulējuma nepilnībām, ieguldījumu stimuli var izrādīties nepietiekami, lai vidējā termiņā un ilgtermiņā uzturētu atbilstošu jaudas līmeni.
2.2. Kāpēc ieguldījumi var nebūt pietiekami, lai nodrošinātu drošu apgādi nākotnē
Ekonomikas dalībnieki par esošo jaudu saglabāšanu vai ieguldīšanu jaunās jaudās lemj, ņemot vērā sagaidāmos ieņēmumus.
Lai pārbaudītu, vai analizētajos tirgos ir iespējams rosināt pietiekamus ieguldījumus jaudā pieprasījuma apmierināšanai nākotnē, nozares apsekojumā tika analizēts, vai pastāv regulējuma un/vai tirgus nepilnības, kas kavē ieguldījumus. Apsekojumā tika konstatētas vairākas tirgus nepilnības, kas varētu kavēt apgādes nodrošināšanai nepieciešamos ieguldījumus elektroenerģijas tirgos. Nozares apsekojumā cita starpā tika secināts, ka elektroenerģijas tirgu efektīva darbība ir atkarīga no pietiekama cenu kāpuma laikposmos, kad attiecīga pieprasījuma apstākļos piedāvājums ir ierobežots. Augstu cenu radītā peļņa šajos “deficīta” laikposmos ir izšķiroši svarīgs ieguldījumu stimuls, it īpaši attiecībā uz elastīgām tehnoloģijām, kas tiek ekspluatētas reti, un līdz ar to ieguldījumu izmaksas ir jāatpelna salīdzinoši neilgā darbības laikā.
Praksē vairāki faktori ierobežo elektroenerģijas tirgu spēju nodrošināt augstu cenu elektroenerģijas deficīta laikā. Pirmkārt, tikai nedaudzi individuālie elektroenerģijas patērētāji spēj reāllaikā reaģēt uz cenu svārstībām un samazināt patēriņu maksimālā patēriņa stundās, kad cenas ir augstas. Nepastāvot uz cenu reaģējošam pieprasījumam, valstu iestāžu ieviestie noteikumi ar mērķi līdzsvarot piedāvājumu un pieprasījumu bieži vien ietver zemus regulēto cenu griestus, kas neatspoguļo patērētāju gatavību maksāt par drošu apgādi un līdz ar to izraisa cenas, kuras neatbilst papildu resursu pietiekamības faktiskajai vērtībai 15 .
Otrkārt, pat tad, ja nav skaidri noteiktu cenu griestu, pārvaldības noteikumi balansēšanas tirgos, kuros tīklu operatoriem reāllaikā ir jāsaskaņo elektroenerģijas ražošana un pieprasījums un tiek noteikta galīgā elektroenerģijas cena par katru stundu, faktiski rada cenu griestus nākotnes darījumu tirgos 16 .
Treškārt, atbilstošam iedalījumam tirdzniecības zonās 17 ir izšķiroša nozīme pareizo atrašanās vietas signālu nodrošināšanā attiecībā uz ieguldījumiem ražošanā un pārvadē. Ja cenas tiek noteiktas plašā tirdzniecības zonā, neņemot vērā pārvades sistēmas ierobežojumus, ir nepieciešami ārpustirgus “pārdispečēšanas” pasākumi, šīs plašās zonas robežās noteiktā vietā pārtraucot ražošanu un to uzsākot citviet (ar papildu izmaksām), lai līdzsvarotu elektroapgādes tīklu. Šāda ārpustirgus pārdispečēšana izjauc ieguldījumu signālus un izkropļo elektroenerģijas cenas, radot slēptas subsīdijas vieniem patērētājiem un papildu maksu — citiem 18 . Cenu izkropļojumi kavē pārrobežu tirdzniecību un mazina stimulus ieguldīt dalībvalstu papildu starpsavienojumu jaudā. Nozares apsekojums liecina, ka pašreizējais tirdzniecības zonu sadalījums ES rada būtiskas problēmas efektīva iekšējā enerģijas tirgus darbībai un attīstībai.
Visbeidzot, pat tad, ja ir atļauta deficīta cenu noteikšana un tirdzniecības zonas ir atbilstīgi noteiktas, tirgus dalībnieki joprojām var šaubīties par ieguldījumiem jaunā jaudā, ņemot vērā ievērojamo neskaidrību par gaidāmo tirgus attīstību, piemēram, ietekmi, ko uz viņu ieguldījumiem radīs pieaugošā atjaunojamo energoresursu enerģijas tirgus daļa un iespējamās asās cenu svārstības.
3. Elektroenerģijas tirgus reforma
Nozares apsekojumā tika apzinātas vairākas tirgus reformas, kas var samazināt bažas par apgādes drošību vai vispār novērst vajadzību pēc jaudas mehānismiem. Tāpēc dalībvalstīm būtu jāīsteno šīs reformas pirms jaudas mehānisma ieviešanas vai līdztekus tā ieviešanai.
Cenas, kas atspoguļo patieso elektroenerģijas vērtību, var nodrošināt signālus jauniem ieguldījumiem uzticamā un elastīgā jaudā, kas nepieciešama drošai elektroapgādei. Līdz ar to viena no galvenajām tirgus reformām ir pārmērīgi zemu cenu griestu atcelšana un tāda cenu kāpuma pieļaušana, kas atspoguļo patērētāju gatavību maksāt. Balansēšanas tirgu noteikumi būtu jāpilnveido, lai tīklu operatoru izmaksas par sistēmas līdzsvara nodrošināšanu tiktu pilnā apmērā atspoguļotas “ārpus līdzsvara” esošo tirgus dalībnieku maksātajās nebalansa cenās 19 . Visiem tirgus dalībniekiem vajadzētu būt stimuliem un iespējām atbalstīt sistēmas līdzsvaru, pārliecinoties, ka viņu faktiski izmērītais saražotās vai patērētās elektroenerģijas apjoms atbilst tam elektroenerģijas apjomam, kuru viņi ir nolīguši pirkt vai pārdot nākotnes darījumu tirgos 20 .
Dalībvalstīm var rasties bažas, ka cenu griestu atcelšana un augstākas maksimālā pieprasījuma vairumtirdzniecības cenas ietekmēs mazumtirdzniecības cenas. Šajā nozares apsekojumā ir konstatēts, ka šādu risku var pārvaldīt pats tirgus, piemēram, ieviešot riska ierobežošanas produktus, kas piegādātājiem un galapatērētājiem dod iespēju sevi aizsargāt pret cenu kāpumiem, tostarp ilgākā laikā, noslēdzot ilgtermiņa riska ierobežošanas līgumus 21 . Šāda ilgtermiņa riska ierobežošana var arī palīdzēt rast ekonomisko pamatojumu ražotāju ieguldījumiem, nenoteiktas iespējamā elektroenerģijas deficīta cenas pārvēršot stabilā un regulārā ienākumu plūsmā. Tādējādi šādu riska ierobežošanas līgumu plašāka izmantošana būtu uzskatāma par vēlamu tendenci, jo varētu vispār samazināt nepieciešamību pēc jaudas mehānismiem.
Turklāt regulatīvās iestādes var nevēlēties pieļaut vairumtirdzniecības cenu kāpumu, baidoties no tirgus varas ļaunprātīgas izmantošanas vai bažījoties, ka paaugstināsies mazumtirdzniecības cenas mājsaimniecībām un rūpniecības nozarei. Risku attiecībā uz tirgus varas ļaunprātīgas izmantošanu saistībā ar svārstīgākām cenām var samazināt, paplašinot tirgus dalībnieku loku un palielinot konkurenci, kā arī uzlabojot pārredzamību, datu pieejamību un tirgus uzraudzību 22 .
Otra svarīgā tirgus reforma ir saistīta ar pieprasījumreakcijas nodrošinātāju līdzdalību tirgū. Ir izšķiroši nozīmīgi palielināt cenu reakciju uz pieprasījumu reāllaikā, jo tas var pazemināt maksimālo pieprasījumu un tādējādi samazināt vajadzību pēc papildu ražošanas jaudas. Tomēr pieprasījumreakcijas nodrošinātāji joprojām saskaras ar būtiskiem šķēršļiem dalībai tirgū, un tiesiskais regulējums ES ir sadrumstalots. Dažos tirgos pieprasījumreakcijas nodrošinātājiem nav atļauts iesaistīties, bet citos tirgos tīkla tarifu režīms vai tehnisko noteikumu neesamība mazina patērētāju vēlmi kļūt aktīviem vai pat padara to neiespējamu.
Visbeidzot, nozares apsekojums liecina, ka tirdzniecības zonu robežas būtu jāizanalizē un jāpārskata, lai veidotos atbilstīgas vietējās cenas, kas stimulē ieguldījumus jaudā tur, kur tās trūkst, kā arī pārvades infrastruktūrā, kas nepieciešama elektroenerģijas pārvadei no ražotājiem līdz patērētājiem.
Tirgus modeļa iniciatīvā ir iekļauti priekšlikumi, lai risinātu visas šīs problēmas: tādu īstermiņa tirgu attīstīšana, kas reaģē uz vajadzību pēc mainīgāka un mazāk paredzama vēja un saules enerģijas īpatsvara, saskaņoti noteikumi pieprasījumreakcijas nodrošinātāju līdzdalībai, balansēšanas produktu standartizēšana un noteikumi to pārrobežu nodrošināšanai, tādējādi turpinot palielināt konkurenci balansēšanas tirgū un uzlabojot tirdzniecības zonu noteikšanas procesu.
Dalībvalstīm, kas ierosina jaudas mehānismus, būtu jāveic attiecīgi pasākumi, lai risinātu resursu pietiekamības problēmas, īstenojot tirgus reformas. Citiem vārdiem sakot, jaudas mehānismi nedrīkstētu aizstāt tirgus reformas.
4. Kad ir jāievieš jaudas mehānisms
Iepriekš aprakstītās tirgus reformas var novērst daudzas regulējuma un tirgus nepilnības, kas izraisa jaudas nepietiekamību. Tomēr pilnīgai tirgus reformu īstenošanai var būt nepieciešams laiks vai ar tām var nepietikt, lai pilnībā atrisinātu ar jaudas pietiekamību saistīto pamatproblēmu. Līdz ar to dažas dalībvalstis izlemj veikt papildu pasākumus jaudas mehānismu formā.
Lai gan jaudas mehānismu modeļi ir atšķirīgi, tie visi jaudas nodrošinātājiem piedāvā papildu ieņēmumus maksājumu veidā par elektroenerģijas ražošanas jaudas pieejamību. Šī atlīdzība parasti ietver valsts atbalstu, par kuru ir jāinformē Komisija, lai saņemtu atļauju saskaņā ar ES valsts atbalsta noteikumiem. Komisija, visticamāk, uzskatīs pasākumu par tādu jaudas mehānismu, uz kuru valsts atbalsta noteikumi attiecas, ja i) pasākumu ir ierosinājusi valdība un/vai tajā ir iesaistīta valdība 23 , ii) tā galvenais mērķis ir garantēt elektroapgādes drošību 24 , iii) tas paredz jaudas nodrošinātājiem atlīdzību papildus ieņēmumiem (attiecīgā gadījumā), ko tie saņem par elektroenerģijas tirdzniecību.
Pēc paziņojuma par pasākumu Komisija, pamatojoties uz Pamatnostādnēm par valsts atbalstu vides aizsardzībai un enerģētikai, vispirms novērtē, vai pastāv skaidri definēta apgādes drošības problēma, kuru pats tirgus nespēj atrisināt. Dalībvalstis to var pierādīt, sniedzot faktiskus pierādījumus, ka tirgus, visticamāk, nespēj sasniegt atbilstošu apgādes drošības līmeni, kas definēts attiecībā pret ekonomiskā drošuma standartu, kurš balstās uz patērētāju gatavību maksāt. Tostarp tiek apzinātas tirgus nepilnības, kas izraisa problēmu, aplēsta to gaidāmā kvantitatīvā ietekme uz ieguldījumiem un sistēmas drošumu, kā arī tiek noteikta starpība starp gaidāmo un vēlamo apgādes drošības līmeni.
Komisijas līdz šim izskatītajos pietiekamības novērtējumos parasti ir sniegta kvantitatīva analīze, bet nozares apsekojums liecina, ka vēl ir jāveic apjomīgs darbs, lai nodrošinātu, ka jaudas mehānismu ieviešanas pamatā ir objektīvs un rūpīgs elektroenerģijas sistēmas pietiekamības novērtējums. Ja pietiekamības novērtējumi nav gana uzticami, iestādēm var nākties risināt pietiekamības problēmas īstermiņā, izraisot tādu iejaukšanos risku, kas ir dārgas, izkropļojošas un palielina tirgus nenoteiktību.
Pirmkārt, dalībvalstu pieejas un prakse resursu pietiekamības aprēķināšanā ievērojami atšķiras. Tā kā dalībvalstis izmanto dažādas metodes, rādītājus un pieņēmumus un tā kā par tiem nav pilnvērtīgas informācijas apmaiņas, ir grūti nodrošināt rezultātu uzticamību un salīdzināmību. Nozares apsekojuma respondenti ir izvirzījuši spēcīgus argumentus par labu tam, lai pietiekamības novērtējumi tiktu padarīti salīdzināmāki, pārbaudāmāki un objektīvāki. Lai risinātu šīs problēmas, Komisijas tirgus modeļa iniciatīvā ir izteikts priekšlikums ieviest koordinētu Eiropas resursu pietiekamības novērtējumu, kas balstās uz saskaņotu metodi.
Otrkārt, pastāv būtiskas iespējas uzlabot dalībvalstu pieejas attiecībā uz drošuma standartiem, t. i., paziņoto apgādes drošības līmeni, kuru valdība vēlas sasniegt. Ekonomiski efektīva drošuma standarta pamatā ir vērtība, kādu elektroenerģijas patērētāji piešķir apgādes drošībai. Citiem vārdiem sakot, dalībvalstīm būtu jāveic izmaksu un ieguvumu analīze, lai noteiktu, cik lielā mērā ir lietderīgi nodrošināt tirgus dalībniekiem stimulus sasniegt konkrētu drošuma standartu. Tomēr daudzas dalībvalstis neveic šādu izmaksu un ieguvumu analīzi un nenosaka vērtību, kādu patērētāji piešķir nepārtrauktai elektroapgādei. Vairākas dalībvalstis, kas ir ieviesušas jaudas mehānismus, pat nav definējušas drošuma standartu. Ja drošuma standarti pastāv, tos bieži neņem vērā, izstrādājot jaudas mehānismu vai nosakot tā apjomu.
ES līmenī Elektroenerģijas pārvades sistēmu operatoru Eiropas tīkls (ENTSO-E) izstrādā uz varbūtībām balstītu metodoloģiju jaudas pietiekamības situācijas novērtēšanai visā Eiropā. Komisijas tirgus modeļa iniciatīva rosina turpināt veikt novērtējuma uzlabojumus un izstrādāt ES mēroga metodoloģiju ekonomiski atbilstīgu drošuma standartu aprēķināšanai, kas būtu jāizmanto par pamatu ikvienam lēmumam par jaudas mehānismu ieviešanu 25 . Tāpat tajā ir paredzēts, ka dalībvalstis, kas izmanto jaudas mehānismus, ievieš drošuma standartu, kura pamatā ir vērtība, kādu patērētāji piešķir apgādes drošībai.
|
Apzinot apgādes drošības riskus un nosakot jaudas mehānisma nepieciešamo apjomu, ļoti svarīgi ir veikt pamatīgu pietiekamības novērtējumu, , kurā ir ņemta vērā reģionālā pietiekamības situācija un kura pamatā ir rūpīgi definēts ekonomiskā drošuma standarts. |
5. Risinājuma pielāgošana problēmai
Ja ir īstenotas vai jau ir ieplānotas atbilstošas tirgus reformas un pienācīgā pietiekamības novērtējumā ir konstatēta nenovērsta regulējuma vai tirgus nepilnība, jaudas mehānisms var būt piemērots risinājums, lai patērētājiem nodrošinātu drošu elektroapgādi. Pastāv dažādi jaudas mehānismi, un daži no tiem ir vairāk piemēroti dažādu jaudas pietiekamības problēmu risināšanai nekā citi.
5.1. Kādi jaudas mehānismu tipi pastāv Eiropā
Nozares apsekojumā tika apzināti 35 jaudas mehānismi vienpadsmit aplūkotajās dalībvalstīs. Tos var iedalīt mērķmehānismos un tirgus mēroga mehānismos, un abu tipu mehānismi ir paredzēti, lai nodrošinātu pietiekamu jaudu atbilstoši drošuma standartam. Mērķmehānismi sniedz atbalstu tikai par papildu jaudu, kas nepieciešama papildus tai jaudai, ko tirgus nodrošina bez subsīdijām, bet tirgus mēroga mehānismi atbalsta visus tirgus dalībniekus, kuri nepieciešami, lai izpildītu drošuma standartu. Šīs shēmas vēl var iedalīt uz apjomu balstītos un uz cenu balstītos mehānismos. Uz apjomu balstītos mehānismos kopējais nepieciešamās jaudas apjoms tiek noteikts iepriekš, un tiek izmantots tirgus principiem atbilstošs process, lai aprēķinātu maksājamo cenu. Uz cenu balstītās shēmās cena administratīvi tiek noteikta tādā aprēķinātajā līmenī, lai nodrošinātu ieguldījumus nepieciešamajā jaudas apjomā.
Nozares apsekojumā ir konstatēti trīs mērķmehānismu tipi: stratēģiskās rezerves, kas paredz noteiktu jaudas apjomu saglabāt ārpus tirgus, lai to izmantotu ārkārtas situācijās; jaunas jaudas piedāvājuma konkursi, kuros atbalstu piešķir jauniem ieguldījumu projektiem, kas bieži ir izvietoti konkrētā teritorijā; un uz cenu balstīti jaudas maksājumi, kas paredz veikt administratīvus maksājumus par noteiktu jaudas daļu tirgū.
Nozares apsekojumā ir konstatēti arī trīs tirgus mēroga mehānismu tipi: centrālā pircēja modeļi, saskaņā ar kuriem centrālais pircējs nepieciešamo jaudu iegādājas apgādātāju/patērētāju vārdā; decentralizēto saistību shēmas, kurās piegādātājiem ir pienākums pašiem veikt pasākumus, lai noslēgtu līgumus par viņiem nepieciešamo jaudu; un uz cenu balstītie jaudas maksājumi, proti, administratīvs maksājums ir pieejams visiem tirgus dalībniekiem.
Visbeidzot, nozares apsekojumā sešās no vienpadsmit dalībvalstīm tika apzinātas pieprasījumreakcijas shēmas, kuras dēvē arī par pārtraucamības shēmām. Tās ir mērķshēmas, kas sniedz atlīdzību tikai pieprasījumreakcijas operatoriem.
5.2. Kurš jaudas mehānisms atbilst attiecīgajai problēmai
Atkarībā no konstatētās jaudas pietiekamības problēmas droši vien būs piemēroti atšķirīgi jaudas mehānismi. Galvenās jaudas pietiekamības problēmas, kas tika konstatētas nozares apsekojumā, var iedalīt četrās grupās:
1.bažas par tirgus ilgtermiņa spēju nodrošināt pietiekamus ieguldījumus;
2.īslaicīga rakstura bažas, pašreizējā modeļa tirgum nespējot nodrošināt pietiekamus ieguldījumu signālus, tomēr ilgtermiņā ir sagaidāms, ka tirgus būs efektīvs;
3.vietēja rakstura bažas (piemēram, konkrētā dalībvalsts apgabalā), kuras nav iespējams pietiekami ātri novērst, ieguldot pārvadē vai labāk nosakot elektroenerģijas tirdzniecības zonas;
4.bažas, ka bez papildu atbalsta energoresursu patērētāji nepietiekami ietekmēs elektroenerģijas pieprasījuma un apgādes drošības pārvaldību.
Jaudas ilgtermiņa pietiekamības problēmas
Ja ir konstatētas jaudas ilgtermiņa pietiekamības problēmas, piemērotākais jaudas mehānisms šīs problēmas risināšanai, kas ierobežo konkurences un tirdzniecības izkropļojumus, parasti ir uz apjomu balstīta tirgus mēroga shēma. Šāds mehānisms var aizstāt iespējamos ieņēmumus no neprognozējamiem augstu cenu periodiem elektroenerģijas deficīta apstākļos ar pastāvīgu, garantētu ienākumu plūsmu. Tādējādi tas var palielināt ieguldījumu stabilitāti.
Lai nodrošinātu konsekvenci starp tirgus reformām, kas nepieciešamas importa nodrošināšanai vajadzīgajā laikā, un jaudas mehānisma ieviešanu, labākā izvēle var būt drošuma iespējas līgumi. Šādā shēmā dalībnieki saņem noteiktus, pastāvīgus jaudas ieņēmumus, taču zaudē iespēju gūt peļņu no augstām elektroenerģijas deficīta cenām.
Īslaicīga jaudas pietiekamības problēma
Ja jaudas pietiekamības novērtējums par to liecina un politikas veidotāji ir pārliecināti, ka ilgtermiņā tirgu ir iespējams reformēt tā, lai nodrošinātu pietiekamus ieguldījumu stimulus, un ja ir pieejama pietiekama jauda, lai nodrošinātu apgādes drošību, līdz tirgū tiek veikti ieguldījumi, ilgtermiņa iejaukšanās nav nepieciešama 26 . Tomēr var būt nepieciešamība nodrošināt, ka priekšlaicīgi netiek slēgtas esošās ražošanas jaudas.
Šādos apstākļos stratēģiskā rezerve parasti ir vispiemērotākā reakcija, jo tā var palīdzēt kontrolēt to esošās jaudas apjomu, kas izstājas no tirgus. Turklāt tirgus izkropļojumus ir iespējams maksimāli samazināt, ja rezerve ir pēc iespējas mazāka, tā ir veidota tā, lai neveicinātu jaunu ražošanas jaudu rašanos 27 , un tiek turēta ārpus tirgus, lai uzturētu tirgus cenu signālus un stimulus jaudas saglabāšanai tirgū. Lai stratēģiskajām rezervēm nodrošinātu īslaicīgu raksturu, attiecībā uz tām nedrīkstētu noteikt ilgtermiņa saistības (piemēram, viena gada atjaunojami līgumi) vai sagatavošanās laikus. Stratēģiskajām rezervēm jau pašā sākumā var paredzēt skaidri noteiktu beigu datumu, kas ir atkarīgs no plānotajām tirgus reformām, tādējādi sekmējot turpmāko ieguldījumu signālus.
Vietēja jaudas pietiekamības problēma
Vietēja rakstura jaudas pietiekamības problēmas parasti vislabāk tiek risinātas, uzlabojot vietējā apgabala savienojumus ar citiem apgabaliem ar pietiekamu jaudu. Ja labāks savienojums nav iespējams (piemēram, attālās salās) vai tas ir pārāk dārgs, vietējai nepietiekamībai ir jāatspoguļojas vietējās elektroenerģijas cenās, jo tās stimulē gan ieguldījumus jaunā jaudā, gan enerģijas taupīšanu no patērētāju puses. Šajā nolūkā vietējam apgabalam ir nepieciešama atsevišķa tirdzniecības zona.
Ja arī atsevišķas tirdzniecības zonas ieviešana nav iespējama, jo, piemēram, deficīta apgabals ir tik mazs, ka tajā nebūtu nekādas konkurences un visu jaudu zonā nāktos pilnībā regulēt, jaudas mehānisma ieviešana varētu būt piemērots risinājums. Ja ir konstatētas jaudas ilgāka termiņa pietiekamības problēmas un ir ieviests tirgus mēroga mehānisms, šo mehānismu dažkārt var pielāgot arī vietējas jaudas nepietiekamības problēmas risināšanai. Piemēram, Itālija plāno un Īrija apsver jaudas cenu zonu izveidošanu tirgus mēroga mehānisma ietvaros, lai nodrošinātu vietējo ieguldījumu signālus.
Vietējas jaudas pietiekamības problēmas risināšanai piemērots var būt arī mērķtiecīgāks pasākums. Noteiktu veidu stratēģisko rezervi, kā arī jaunas jaudas piedāvājuma konkursu var ierobežot, attiecinot to tikai uz konkrētu reģionu. Šo mērķpasākumu apjomu var pielāgot konstatētajam jaudas trūkumam. Tomēr konkursi ir saistīti ar īpašu risku, ka jaunā jauda izspiež esošo jaudu no tirgus un rada situāciju, kurā tirgus dalībnieki turpmāk paļaujas uz piedāvājumu konkursiem attiecībā uz ieguldījumiem jaunā jaudā, nevis reaģē uz tirgus signāliem.
Nobeigumā jānorāda, ka, izņemot ļoti izolētas sistēmas, kurās pārvade ir pārmērīgi dārga, jauna pārvades infrastruktūra vai elektroenerģijas tirgu strukturālās reformas, kas atspoguļo vietējās problēmas, parasti ir piemērotākie ilgtermiņa risinājumi vietējām jaudas pietiekamības problēmām. Tomēr vietējie jaudas mehānismi var būt nepieciešami, kamēr tiek īstenotas attiecīgās reformas.
Bažas par energoresursu patērētāju ietekmi
Ceturtā problēma ir saistīta ar risku, ka saglabāsies energoresursu patērētāju pieprasījuma neelastība, taču elastīgs pieprasījums ir būtisks nosacījums, lai rentablā veidā līdzsvarotu elektroenerģijas tirgu, kuram raksturīgas arvien svārstīgākas vairumtirdzniecības cenas, ko izraisa atjaunojamās enerģijas mainīgā ražošana, un augstu elektroenerģijas deficīta cenu iespējamība. Šī problēma var vedināt dalībvalsti ieviest pārtraucamības shēmu vai īpašus noteikumus, lai stimulētu pieprasījumreakciju uz apjomu bāzētas tirgus mēroga shēmas ietvaros.
Komisijas sākotnējais novērtējums par astoņām pārtraucamības shēmām 11 dalībvalstīs liecina, ka to izmantošana ir pamatota, ņemot vērā šo shēmu ieguldījumu apgādes īstermiņa un ilgtermiņa drošībā 28 . Pieprasījumreakcija var būt noderīgs rīks, lai sistēmu līdzsvarotu īstermiņā, savukārt ilgtermiņā pilnībā elastīgs pieprasījums var novērst nepieciešamību pēc jaudas mehānismiem, jo patērētājiem ir iespēja maksāt par dažādiem drošuma līmeņiem. Tomēr pārtraucamības shēmu piemērotība un to atbilstība ES valsts atbalsta noteikumiem lielā mērā ir atkarīga no shēmu modeļa un faktiskās darbības.
Valsts atbalsta noteikumos parasti ir noteikta prasība, ka jaudas mehānismiem ir jābūt atvērtiem visām tehnoloģijām 29 . Tomēr attiecībā uz pieprasījumreakcijas mehānismiem var būt attaisnojama konkurences nepastāvēšana starp dažādiem resursiem. Šāda shēma var būt piemērota iejaukšanās forma, ja pieprasījumreakcijas shēmā plaši var piedalīties lieli un mazi uzņēmumi un pieprasījumreakcijas grupas (agregatori), ja shēmā netiek iepirkta lieka jauda, ja tās pamatā ir iepirkuma konkurss un tā ir izstrādāta tādā veidā, lai neietekmētu atbilstīgas elektroenerģijas deficīta cenas. No otras puses, atbilstoši valsts atbalsta noteikumiem parasti netiktu apstiprinātas pieprasījumreakcijas shēmas, kurās pārāk liels jaudas apjoms tiek iepirkts tikai no vienas lielu rūpniecisko labuma guvēju grupas. Tādējādi rodas risks subsidēt energoietilpīgus uzņēmumus, nenodrošinot atbilstošu vērtību saistībā ar apgādes drošības uzlabošanu citiem elektroenerģijas patērētājiem.
Nozares apsekojumā konstatētā labākā prakse liecina arī par to, ka tad, ja pieprasījumreakcijai ir pieejams konkrēts atbalsts, tam nevajadzētu būt pieejamam uz nenoteiktu laiku. Mērķim ir jābūt pieprasījumreakcijas attīstības atbalstam, lai ilgtermiņā tā iesaistītos tirgus konkurencē (vai tirgus mēroga jaudas mehānismā).
Jaudas maksājumi parasti ir nepiemēroti
Visbeidzot, attiecībā uz jaudas maksājumiem nozares apsekojums liecina, ka šādi mehānismi parasti nenosaka pareizo jaudas cenu, jo tie nedod iespēju tirgum konkurences apstākļos noteikt pareizo jaudas cenu, bet ir atkarīgi no “administratīvas” cenas. Tādējādi tie parasti nepareizi atspoguļo faktisko elektroenerģijas deficīta situāciju. Tie ir saistīti ar augstu nepietiekama vai pārmērīga jaudas iepirkuma risku, īpaši ņemot vērā, ka šādas shēmas parasti lēni reaģē uz mainīgiem tirgus apstākļiem. Līdz ar to vispārīgā prezumpcija ir tāda, ka uz cenu balstītie mehānismi parasti nav piemērots pasākums neatkarīgi no konkrētās konstatētās problēmas.
|
Konstatētajai problēmai atbilstoša jaudas mehānisma tipa izvēlēšanās: ilgtermiņa riskam tirgus mēroga jaudas mehānismi ir piemērotākie instrumenti — līdztekus tirgus reformām, ar ko ierobežo jaudas mehānisma ietekmi; īslaicīgam riskam stratēģiskā rezerve parasti ir piemērotāks risinājums, kamēr tirgus tiek reformēts, lai nodrošinātu apgādes ilgtermiņa drošību. Rezerve ir jātur ārpus tirgus; vietēja jaudas pietiekamības problēma būtu jārisina ar labākiem tīklu savienojumiem vai atbilstīgākām tirdzniecības zonām, bet dažādi mehānismi var kalpot par piemērotiem pārejas perioda rīkiem; lai attīstītu elastīgu pieprasījumu, piemērots risinājums var būt pārtraucamības shēma; administratīvi jaudas maksājumi parasti nav piemēroti, jo konkurences procesa trūkums nozīmē augstu mērķa nesasniegšanas vai pārmērīgas kompensācijas risku. |
6. Pareizā modeļa piemeklēšana
Neatkarīgi no izvēlētā shēmas tipa visām dalībvalstīm ir jāveic rūpīga modeļa izvēle attiecībā uz trim jaudas mehānismu pamatparametriem:
līdzdalības kritēriji: kas var iesaistīties jaudas mehānismā?
piešķiršana: kā noteikt jaudas cenu un kā atlasīt jaudas nodrošinātājus?
produkta modelis: kādi ir jaudas nodrošinātāju pienākumi un tiem noteiktās sankcijas?
Lēmumi šajos jautājumos nosaka jaudas mehānisma efektivitāti apgādes drošības sasniegšanā ar zemākajām iespējamām izmaksām un pakāpi, kādā tas, izraisot izkropļojumus elektroenerģijas tirgū un starp dalībvalstīm, ietekmē konkurenci un tirdzniecību starp jaudas nodrošinātājiem, kas konkurē par mehānisma ietvaros piešķirto subsīdiju.
6.1. Līdzdalības kritēriji: kas var iesaistīties
Saistībā ar līdzdalības kritērijiem daudzi esošie jaudas mehānismi ir pieejami tikai ierobežotam jaudas nodrošinātāju skaitam. Dažos gadījumos konkrēti jaudas nodrošinātāji ir konkrēti izslēgti no līdzdalības. Citos gadījumos prasības, piemēram, apjoms, vides aizsardzības prasības vai īss sagatavošanās laiks 30 , netieši samazina potenciālo jaudas nodrošinātāju skaitu.
Jaunas un esošas jaudas iepirkumus bieži veic atsevišķi, nevis sekmē to konkurēšanu vienā un tajā pašā jaudas mehānismā, zaudējot iespēju palielināt konkurences spiedienu uz visiem dalībniekiem. Jauda no citām valstīm parasti netiek iekļauta, un dažas dalībvalstis pat neņem vērā importa ieguldījumu, kad tiek aprēķināta valstī nepieciešamā jauda, tādējādi izraisot jaudas pārpalikumu vairākās valstīs.
Apsekojumā arī tika konstatēts, ka pārāk selektīvi jaudas mehānismi var izraisīt pārmērīgu kompensāciju dalībniekiem, jo konkurences spiediens ir vājāks, ja dalība piešķiršanas procesā ir ierobežota. Ierobežotās konkurences dēļ maksājumi jaudas nodrošinātājiem parasti pārsniedz finansējumu, kas tiem faktiski nepieciešams pieejamības pakalpojuma nodrošināšanai.
Ja līdzdalības kritēriji paredz ierobežojumus, dalībvalstis laika gaitā ieviesušas arī papildu mehānismus, un gala rezultātā gandrīz visi jaudas nodrošinātāji var pieprasīt atbalstu. Tas palīdz izprast, kāpēc tikai 11 valstīs tika konstatēti 35 mehānismi 31 . Tāda sadrumstalota pieeja jaudas pietiekamībai izraisa zemas efektivitātes risku, un vairāki jaudas mehānismi parasti nav piemēroti, izņemot, ja papildu mehānismu izmanto pieprasījumreakcijas veicināšanai. Piemēram, ja darbojas tirgus mēroga mehānisms, papildu jaudas mehānisma ieviešana būtu jāpamato, norādot uz citu tirgus nepilnību, ko nav iespējams novērst ar tirgus mēroga mehānismu.
Tomēr šī situācija mainās. Pieaug uzteicama tendence ieviest mehānismus, kas ir atvērti lielākam potenciālo jaudas nodrošinātāju lokam, un jauno mehānismu, kas tiek izstrādāti Francijā, Itālijā, Īrijā un Polijā, modelis ir tāds, lai notiktu dažādu jaudas tehnoloģiju un jauno un esošo līdzekļu konkurence. Francija un Īrija arī izstrādā plānus, lai nodrošinātu tiešu pārrobežu līdzdalību šo valstu jaudas mehānismos. Tas ir būtiski, lai novērstu ieguldījumu signālu izkropļojumus, kas ir labvēlīgi vietējiem ieguldījumiem un vēsturiskajiem jaudas nodrošinātājiem. Tas rada stimulus arī turpmākiem ieguldījumiem starpsavienojumos, ja tas ir rentablākais veids apgādes drošības palielināšanai. Starpposma ziņojumā par nozares apsekojumu Komisija izteica idejas, kā praksē īstenot pārrobežu līdzdalību. Tirgus modeļa iniciatīvā Komisija ierosina saistošus kopējus noteikumus par pārrobežu līdzdalību, lai samazinātu sarežģītību, neefektivitāti un, visbeidzot, patērētāju izmaksas, līdztekus respektējot dalībvalstu dekarbonizācijas mērķus.
Lai gan kopumā atvērti līdzdalības kritēriji sniedz būtiskus ieguvumus, nozares apsekojumā tika konstatēti divi šī principa izņēmumi. Pirmkārt, pieprasījumreakcijas nozīme ilgtermiņā kā tirgus nepilnību risinājumam var attaisnot tādas pārtraucamības shēmas, kas attiecas tikai uz pieprasījumreakciju. Otrkārt, tā kā stratēģiskās rezerves ir piemērotas tikai īslaicīgu problēmu risināšanai un tās ir jāveido tā, lai iejaukšanās tirgū būtu minimāla, tām nevajadzētu veicināt jaunu jaudu, kam ir nepieciešamas ilgtermiņa saistības.
6.2. Piešķiršana — jaudas cenas noteikšana un jaudas nodrošinātāju atlase
Nozares apsekojumā ir konstatēti gan administratīvi piešķiršanas procesi, gan piešķiršana konkursa kārtībā. Administratīvā piešķiršanas procesā visi jaudas nodrošinātāji, kuri var pretendēt uz līdzdalību mehānismā, tiek izvēlēti bez konkursa, un jaudas atlīdzības apjomu iepriekš nosaka dalībvalsts iestādes, vai par to divpusēji vienojas iestādes un jaudas nodrošinātājs. Piešķiršana konkursa kārtībā dod iespēju jaudas nodrošinātājiem konkurēt par nepieciešamās jaudas nodrošināšanu, jaudas atlīdzību nosakot atbilstoši tirgus spēkiem.
Administratīvi piešķiršanas procesi parasti neatklāj patieso jaudas vērtību un līdz ar to parasti nav rentabli, jo tie izraisa pārāk lielas vai nepietiekamas jaudas nodrošināšanas risku. Konkursa kārtības neizmantošana liedz arī iespēju nodrošināt lielāku labumu patērētājiem. Piemēram, Spānijā pārtraucamības pakalpojumu cena samazinājās gandrīz uz pusi pēc tam, kad tika ieviesta uz konkurenci balstīta izsole. Piešķiršana konkursa kārtībā apvienojumā ar līdzdalības kritēriju noteikumiem faktiski ir labāks rīks, kas rada konkurenci starp iespējamiem nodrošinātājiem, kuri spēj piedāvāt nepieciešamo jaudu.
Līdz šim administratīvie un konkursa kārtības procesi ir bijuši vienlīdz izplatīti 11 dalībvalstīs, kas aplūkotas apsekojumā, bet jaunajos vai pārskatītajos mehānismos, kurus plāno dalībvalstis, plašāk ir pārstāvēti piedāvājumu konkursi. Piemēram, Itālija un Īrija administratīvo piešķiršanas procesu vietā plāno izmantot uz konkurenci balstītas izsoles.
6.3. Jaudas produkts — kas ir jādara jaudas nodrošinātājiem?
Visos jaudas mehānismos ir iekļauti noteikti jaudas nodrošinātāju pienākumi, sākot no pienākuma izbūvēt un pārvaldīt spēkstaciju un pienākumiem saistībā ar tīkla operatora norādījumu izpildi (piemēram, ražot elektroenerģiju) līdz sarežģītāka rakstura pienākumiem (piemēram, drošuma iespējas līgumiem, nosakot, ka jāveic atmaksa, ja atsauces cena pārsniedz norunas cenu).
Pastāv dažādi noteikumi situācijā, ja jaudas nodrošinātāji nepilda pienākumus (sankcijas). Dažos mehānismos jaudas nodrošinātāji vienkārši tiek izslēgti no turpmāku maksājumu saņemšanas, taču lielākā daļa paredz nopelnīto maksājumu atmaksāšanu vai papildu naudas soda samaksu.
Nozares apsekojumā tika konstatēts, ka ierobežoti pienākumi un nelielas sankcijas par neatbilstību nenodrošina pietiekamu motivāciju spēkstaciju drošumam. Gan jaudas mehānismu sankcijas, gan elektroenerģijas deficīta cenas nodrošina signālus ražošanai vai pieprasījuma samazināšanai elektroenerģijas deficīta laikā. Tomēr tikai elektroenerģijas cenas nodrošina importa signālu iekšējā enerģijas tirgū. Lai neizkropļotu pārrobežu tirdzniecību, dalībvalstīm ir jānodrošina, ka elektroenerģijas cenu signāli netiek aizstāti ar jaudas mehānismu sankcijām.
Tika arī konstatēts, ka mehānismos, kuros ir iekļauta pieprasījumreakcija, pieprasījumreakcijas nodrošinātājiem parasti ir noteikti no elektroenerģijas ražotājiem atšķirīgi pienākumi. Zināmas pienākumu un sankciju atšķirības starp ražošanu un pieprasījumreakciju var būt pamatotas, vismaz īstermiņā, lai nodrošinātu pieprasījumreakcijas attīstību, kas ilgtermiņā ir labāks risinājums galvenajām tirgus nepilnībām nekā jaudas mehānismi.
6.4. Konkurences un tirdzniecības izkropļojumu maksimāla samazināšana, izmantojot piemērotu modeli
Jaudas mehānismi potenciāli var izkropļot elektroenerģijas tirgu gan dalībvalstī, kas izveido mehānismu, gan pārrobežu līmenī. Tomēr nozares apsekojumā ir konstatēts, ka šos izkropļojumus lielā mērā ir iespējams novērst, nodrošinot augstu konkurenci pašā mehānismā.
Pirmkārt, koncentrētos tirgos jaudas mehānismi var izkropļot elektroenerģijas tirgus konkurenci dalībvalstī, kas izveido mehānismu. Šī ir situācija, kurā ieņēmumus no jaudas mehānisma galvenokārt gūst vēsturisko jaudas nodrošinātāju rīcībā esošā jauda. Tas palielina šķēršļus konkurentu ienākšanai tirgū un nostiprina elektroenerģijas tirgus koncentrāciju. Atvērts jaudas nodrošinātāju atlases konkurss, kurā jaunpienācējiem, kas izmanto dažādas tehnoloģijas, ir iespēja konkurēt ar esošajiem jaudas nodrošinātājiem, var ievērojami samazināt konkurences izkropļojumus. Var būt nepieciešami papildu drošības pasākumi (piemēram, pārredzama un organizēta sertifikātu tirdzniecība), lai jaunpienācējiem nodrošinātu līdzvērtīgus apstākļus, it īpaši decentralizētās shēmās. Turpretī noteiktos apstākļos jaudas mehānismus var izmantot, lai palīdzētu jaunpienācējam, piemēram, piedāvājot ilgtermiņa līgumus par jaunas jaudas nodrošināšanu vai piedāvājot piemaksu par dalību piedāvājumu konkursos.
Otrkārt, jaudas mehānismi izraisa izkropļojumus pārrobežu līmenī, gan mainot elektroenerģijas tirdzniecības signālus, gan ietekmējot stimulus ieguldījumiem vietējā un ārvalstu jaudā un starpsavienojumos.
Ņemot vērā, ka elektroenerģijas cenas ir nozīmīgas kā signāls efektīvam elektroenerģijas importam un eksportam iekšējā enerģijas tirgū, jaudas mehānismi ir jāizstrādā tā, lai tie pastāvētu līdzās augstām elektroenerģijas deficīta cenām. Dalībvalsts, kas izvēlas paļauties uz elektroenerģijas cenām, var piesaistīt importu vajadzīgajā laikā un vienlaikus nodrošināt spēcīgus drošuma stimulus. Līdz ar to reformām, kas pieļauj elektroenerģijas deficīta cenas, un jaudas produkta modelim, kas pastāv līdzās elektroenerģijas deficīta cenām, ir izšķiroša nozīme tirdzniecības izkropļojumu novēršanā 32 .
Līdztekus potenciālajai ietekmei uz tirdzniecību elektroenerģijas deficīta apstākļos tirgus mēroga mehānismiem parasti ir tendence samazināt elektroenerģijas cenas, jo jaudas nodrošinātāji daļu no ienākumiem gūst no jaudas mehānisma, nevis no elektroenerģijas tirgus. Ja jaudas ieņēmumi ir pieejami tikai vietējiem jaudas nodrošinātājiem, šāda samazinoša ietekme izraisa izkropļojumu par labu vietējiem jaudas ieguldījumiem, nevis jaudai citās valstīs vai starpsavienojumos, kas arī nodrošina apgādes drošību. Līdz ar to, lai nodrošinātu efektīvus signālus un novērstu šķēršļus ieiešanai iekšējā enerģijas tirgū, ir būtiska pilnvērtīga pārrobežu līdzdalība tirgus mēroga mehānismos.
|
Nozares apsekojums liecina, ka jaudas mehānismiem būtu jābūt atvērtiem visu tipu potenciālajiem jaudas nodrošinātājiem un jāparedz cenas noteikšana konkurences apstākļos, lai nodrošinātu, ka konkurence maksimāli samazina maksu par jaudu. Konkurencei starp jaudas nodrošinātājiem būtu jābūt iespējami lielākai, un īpaša uzmanība būtu jāvelta jaunpienācējiem. Jaudas mehānismiem būtu jāstimulē drošums, un tie ir jāizstrādā tā, lai tie varētu pastāvēt līdzās elektroenerģijas deficīta cenām, lai novērstu nepieņemamus tirdzniecības izkropļojumus un vietējās jaudas pārpalikumu. Tirgus mēroga jaudas mehānismiem būtu jābūt atvērtiem tiešai pārrobežu līdzdalībai, lai nodrošinātu stimulus turpmākiem ieguldījumiem starpsavienojumos un samazinātu apgādes drošības ilgtermiņa izmaksas ES. |
7. Secinājumi un turpmākie pasākumi
Ņemot vērā norises un reformas ES elektroenerģijas tirgos, Komisija turpinās rūpīgi uzraudzīt jaudas mehānismu attīstību un precizēt šajā galīgajā ziņojumā un tā pielikumos izklāstītos norādījumus lēmumu pieņemšanas prakses attīstības kontekstā. Pamatojoties uz nozares apsekojumu, ir iespējams izdarīt astoņus vispārīgus secinājumus 33 .
Pirmkārt, ir kļuvis skaidrs, ka, neskatoties uz pašreizējo jaudas pārpalikumu Eiropas Savienībā, daudzi bažījas, ka nākotnē tirgū saglabāsies nepietiekama ražošanas jauda vai ka tā kļūs tāda, pirms iespējams nodrošināt pietiekamu apgādes drošību.
Otrkārt, ir nepieciešamas elektroenerģijas tirgus reformas, jo tās palīdz novērst bažas par nepietiekamu apgādes drošību. Tomēr vairumam dalībvalstu vēl ir jāīsteno attiecīgās reformas. Tāpēc Komisijas tirgus modeļa iniciatīvā ir piedāvātas vairākas reformas, ar kurām var uzlabot ES elektroenerģijas tirgu darbību, un Komisija prasīs dalībvalstīm īstenot šīs reformas, ja plānots ieviest jaudas mehānismu.
Treškārt, pat ja reformētam tirgum principā piemīt potenciāls nodrošināt apgādes drošību, var saglabāties neskaidrība par to, vai arvien svārstīgāka tirgus cena un retās elektroenerģijas deficīta situācijas var kļūt par virzītājspēku ilgtermiņa ieguldījumu lēmumiem. Līdz ar to dažas dalībvalstis ir izlēmušas ieviest jaudas mehānismus, lai nodrošinātu elektroapgādes drošību. Šie mehānismi ietver valsts atbalstu, un par tiem saskaņā ar valsts atbalsta noteikumiem ir jāpaziņo Eiropas Komisijai. Mehānismi tiks apstiprināti, ja dalībvalstis pierādīs to nepieciešamību un ja to izraisītie konkurences izkropļojumi tiks maksimāli samazināti atbilstoši iekšējā tirgus un valsts atbalsta noteikumiem, ņemot vērā šajā galīgajā ziņojumā apkopotos nozares apsekojuma rezultātus.
Ceturtkārt, apzinot apgādes drošības riskus un nosakot jaudas mehānisma nepieciešamo apjomu, ļoti svarīgi ir veikt pamatīgu pietiekamības novērtējumu, kura pamatā ir rūpīgi definēts ekonomiskā drošuma standarts. Šāds pamatīgs novērtējums būtiski samazinās pārmērīga iepirkuma risku un palīdzēs ierobežot konkurences izkropļojumus, kurus izraisa jaudas mehānismi. Turpmāka pietiekamības novērtējumu saskaņošana ES līmenī palīdzēs uzlabot pārredzamību un sekmēt uzticēšanos šo novērtējumu rezultātiem. Tāpēc Komisijas tirgus modeļa iniciatīvā ir ierosināts izstrādāt uzlabotu ES līmeņa pietiekamības novērtējuma metodoloģiju un uzticēt ikgadējo pietiekamības novērtējumu veikšanu Elektroenerģijas pārvades sistēmu operatoru Eiropas tīklam.
Piektkārt, izvēlētajam jaudas mehānisma tipam ir jāatrisina konstatētā problēma.
Ja dalībvalsts konstatē ilgtermiņa risku, ka nebūs pietiekamu ieguldījumu, tirgus mēroga mehānismi (šādi mehānismi ir ieviesti AK un Francijā un tiek plānoti Itālijā un Īrijā) parasti ir atbilstošākā iejaukšanās forma. Būtu jāveic arī tirgus reformas, lai samazinātu nepieciešamo valsts atbalstu, kas tiek sniegts jaudas mehānismu formā.
Ja dalībvalsts konstatē pagaidu risku, stratēģiskā rezerve parasti ir vispiemērotākā iejaukšanās forma, jo tā ir paredzēta tādu situāciju risināšanai, kurās tirgus nodrošinās apgādes drošību ilgtermiņā, bet pastāv bažas par jaudu īstermiņā vai vidējā termiņā. Stratēģiskās rezerves būtu jāizmanto tikai ārkārtas situācijās. Tās būtu jātur ārpus tirgus, lai maksimāli samazinātu izkropļojumus tirgus ikdienas darbībā. Stratēģiskajām rezervēm būtu jābūt pārejas pasākumiem, kurus veic līdztekus tirgus reformām, un tie jāpārtrauc, līdzko ir īstenotas attiecīgās reformas.
Ja dalībvalsts konstatē vietēju ražošanas pietiekamības problēmu, mehānisma izvēle ir atkarīga no konkrētajiem tirgus apstākļiem. Tomēr ilgtermiņā vietēja problēma būtu jāatrisina ar labākiem tīkla savienojumiem vai piemērotākām tirdzniecības zonām, kurās nosaka vietējās elektroenerģijas cenas, kas atspoguļo vietējā piedāvājuma un pieprasījuma līdzsvaru.
Ja dalībvalstij ir bažas par elastīga pieprasījuma nepietiekamu attīstību, apgādes pārtraucamības shēma var būt piemērots risinājums, lai gan ir jāpievērš uzmanība tam, lai shēma neizvērstos par subsīdiju energoietilpīgiem uzņēmumiem.
Neatkarīgi no izvēlētā mehānisma tas ir regulāri jāpārskata, lai pārliecinātos, vai šis jaudas mehānisms joprojām ir nepieciešams.
Administratīvi jaudas maksājumi parasti nav piemērots risinājums neatkarīgi no konkrētajām dalībvalsts problēmām, jo konkurences procesa neesamība nozīmē augstu risku tam, ka jaudas mērķis netiks sasniegts vai ka tiks piešķirta pārmērīga atlīdzība.
Sestkārt, jaudas mehānismiem būtu jābūt atvērtiem visiem potenciālajiem jaudas nodrošinātājiem. Tādējādi apvienojumā ar cenas noteikšanu konkurences apstākļos tiek nodrošināts, ka konkurence maksimāli samazina par jaudu samaksāto cenu. Vienīgie izņēmumi ir pieprasījumreakcijas mehānismi, ņemot vērā to īpašo spēju novērst pamatā esošās tirgus nepilnības, un stratēģiskās rezerves, kas nedrīkstētu veicināt jaunas ražošanas jaudas rašanos, lai maksimāli samazinātu tirgus izkropļojumus.
Septītkārt, tirgus mēroga mehānismiem ir jābūt atvērtiem tiešai pārrobežu līdzdalībai, lai maksimāli samazinātu pārrobežu konkurences un tirdzniecības izkropļojumus, nodrošinātu stimulus turpmākiem ieguldījumiem starpsavienojumos un samazinātu apgādes drošības ilgtermiņa izmaksas Eiropā.
Visbeidzot, šis nozares apsekojums liecina, ka vairāki esošie jaudas mehānismi ir izstrādāti tādā veidā, kas nenovērš visas ar konkurenci saistītās problēmas. Komisija sadarbosies ar dalībvalstīm, lai pakāpeniski nodrošinātu visu esošo jaudas mehānismu atbilstību valsts atbalsta noteikumiem, ņemot vērā nozares apsekojuma secinājumus. Tas sekmēs jaudas nodrošinātāju un citu ekonomikas dalībnieku paļāvību, kā arī nodrošinās, ka ieguldītājiem tiek sniegti pareizie signāli.
1Komisijas paziņojums “Pamatstratēģija spēcīgai Enerģētikas savienībai ar tālredzīgu klimata pārmaiņu politiku”, 2015. gada 25. februāris, COM(2015) 80.
Komisijas dienestu darba dokuments, kas pievienots Nozares apsekojuma par jaudas mehānismiem galīgajam ziņojumam, 2016. gada 30. novembris, SWD(2016)385.
Pamatnostādnēs par valsts atbalstu vides aizsardzībai un enerģētikai 2014.–2020. gadam (“VEAP”) (2014/C 200/01) ir ietverti īpaši noteikumi jaudas mehānismu novērtēšanai no konkurences tiesību perspektīvas.
Vēršam uzmanību uz to, ka nozares apsekojuma secinājumi ir vispārēji konstatējumi, kas neatceļ nepieciešamību atsevišķi izvērtēt katru individuālo valsts atbalsta pasākumu.
Beļģija, Dānija, Francija, Horvātija, Itālija, Īrija, Polija, Portugāle, Spānija, Vācija un Zviedrija.
C(2016) 2017 un SWD(2016) 119.
Pārskats par sabiedriskajā apspriešanā saņemtajām atbildēm ir iekļauts šim paziņojumam pievienotā ziņojuma pielikumā (dienestu darba dokuments).
Paketē ietilpst pārskatīšanas priekšlikumi attiecībā uz Regulu (EK) Nr. 713/2009 un 714/2009, kā arī Direktīvu 2009/72/EK. Paketē ir arī priekšlikums par jaunu regulu par sagatavotību riskiem elektroenerģijas nozarē, ar kuru tiktu atcelta Direktīva 2005/89/EK.
Šo novirzi galvenokārt izraisa pirms krīzes sākuma pieņemto ieguldījumu lēmumu īstenošana. Lai gan kopējā uzstādītā jauda katrā no nozares apsekojumā aplūkotajām 11 dalībvalstīm palielinājās atšķirīgi, kopš 2000. gada ES kopumā tā ir palielinājusies par vairāk nekā 30 %.
Jaudas rezervi parasti aprēķina kā starpību starp uzstādīto jaudu un maksimālo (vai vidējo) pieprasījumu. Uzstādīto jaudu var koriģēt ar koeficientu atbilstoši tās sagaidāmajai pieejamībai, lai labāk noteiktu sagaidāmo jaudas rezervi.
Saskaņā ar ENTSO-E aplēsi rezerve starp maksimālā patēriņa laikā nepieciešamo elektroenerģijas apjomu un elektroenerģiju, ko iespējams saražot ar pieejamo ražošanas jaudu, ES kopumā ir 13 % (ENTSO-E: 2015 Scenario Outlook & Adequacy Forecast, pieejams: https://www.entsoe.eu/Documents/SDC%20documents/SOAF/150630_SOAF_2015_publication_wcover.pdf ).
ACER publicētie dati liecina par cenu lēcienu biežuma samazināšanos ES elektroenerģijas tirgos kopš 2010. gada (ACER Annual Report on the Results of Monitoring the Internal Electricity Market in 2015, pieejams: http://www.acer.europa.eu/Official_documents/Acts_of_the_Agency/Publication/ACER%20Market%20Monitoring%20Report%202015%20-%20ELECTRICITY.pdf ).
Vienīgais būtiskais izņēmums bija Polija, kur karstuma vilnis 2015. gada augustā izraisīja spēkstaciju piespiedu dīkstāvi.
Vēja un saules enerģija 2014. gadā veidoja 11 % no ES-28 saražotās elektroenerģijas (Eurostat), bet dažās dalībvalstīs noteiktās stundās šie avoti nodrošina gandrīz visu saražoto jaudu, savukārt citās stundās tie vispār netiek izmantoti enerģijas ražošanai.
Efektīviem cenu griestiem faktiski būtu jāatspoguļo patērētāju vidējā gatavība maksāt par viņu neatslēgšanu elektroenerģijas deficīta apstākļos, t. i., par t. s. energoapgādes drošības vērtību (VOLL).
Piemēram, sods par nelīdzsvarotību izpildes brīdī var kļūt par netiešiem cenas griestiem nākamās dienas un citos nākotnes darījumu tirgos, ja tas ir pārāk zems, jo operatori var izvēlēties maksāt sodu, nevis augsto cenu.
Tirdzniecības zonas ir vienotu cenu teritorijas, t. i., teritorijas, kur vienošanās par visiem pieprasījuma un apgādes piedāvājumiem tiek panāktas vienlaikus un par vienu un to pašu cenu.
Piemēram, ja vienā plašas tirdzniecības zonas teritorijā ir pārāk liels pieprasījums un nepietiekama ražošana, kā arī nepietiekama pārvades infrastruktūra, kas attiecīgo teritoriju savieno ar pārējo zonu, tad cenas šajā teritorijā būs pārāk zemas salīdzinājumā ar faktiskajām izmaksām, ko rada elektroenerģijas ražošana patēriņam šajā teritorijā. Citās tirdzniecības zonas izolētās teritorijās, kurās ražošana ir pārāk liela salīdzinājumā ar pieprasījumu, cenas būs pārāk augstas. Līdz ar to patērētāji vienā tirdzniecības zonas daļā subsidē patērētājus citā zonas daļā, tirgus cenas tiek izkropļotas un tirgus nesūta signālus par ieguldījumiem pareizajās vietās.
Ražotāji, kas saražo mazāk, nekā apņēmušies, vai mazumtirgotāji, kas izmanto vairāk enerģijas, nekā apņēmušies, veicina kopējo sistēmas nelīdzsvarotību, līdz ar to viņiem ir jāmaksā nebalansa cena. Tirgus modeļa iniciatīvā ir iekļauti noteikti šī vispārējā principa izņēmumi (skatīt ierosinātās Elektroenerģijas regulas 4. pantu).
Ja cenu griestu atcelšana nav novedusi pie vēlamajām elektroenerģijas deficīta cenām, daži elektroenerģijas tirgus dalībnieki ir ieviesuši administratīvo elektroenerģijas deficīta cenu politiku. Tā ir regulatīva iejaukšanās, kad, pieaugot neapmierināta pieprasījuma varbūtībai, tirgus cenai automātiski piemēro iepriekš noteiktu papildcenu. Tādējādi, jaudas rezervēm kļūstot ierobežotām, elektroenerģijas cenas automātiski tiek noteiktas līmenī, kas atspoguļo elektroenerģijas deficīta risku, tirgus dalībniekiem sniedzot spēcīgus stimulus ražot (vai samazināt pieprasījumu), kad sistēmā ir vislielākā vajadzība pēc elektroenerģijas. Administratīvās elektroenerģijas deficīta cenu politikas piemēri ir atrodami Teksasā un AK – “rezervju deficīta cenu funkcija”. Īrijā tiek ieviesta līdzīga sistēma.
Riska ierobežošanas produktu piemēri ir atrodami Austrālijā, un Vācijā tos ir ieviesusi EEX.
Pret konkurenci vērstu rīcību var novērst arī pretmonopola normu piemērošana, taču to nedrīkstētu interpretēt kā šķērsli augstākām elektroenerģijas cenām vispār, ja šādas cenas atspoguļo elektroenerģijas vērtību deficīta apstākļos.
Palīgpakalpojumus, kurus autonomi izstrādā un īsteno PSO, neuzskata par tādu jaudas mehānismu, uz kuru attiecas valsts atbalsta noteikumi.
Ja valdība izstrādā atjaunojamo energoresursu atbalsta shēmu un piešķir subsīdijas vēja enerģijas ražotājam, pasākuma galvenais mērķis parasti ir elektroenerģijas nozares dekarbonizācija. Šādā situācijā, lai gan pasākums tirgū nodrošina papildu jaudu, to neuzskata par jaudas mehānismu un tādējādi to vērtē atjaunojamo energoresursu atbalsta noteikumu kontekstā.
Tajā, piemēram, ir iekļauts pienākums ņemt vērā ražošanas parka sagaidāmā ienesīguma ekonomisko novērtējumu (tajā var būt iekļauts ietekmes novērtējums saistībā ar dažādu kurināmo gaidāmo cenu un oglekļa cenu attīstību), plānoto tirgus reformu devumu un pieprasījumreakcijas un tīkla ieguldījumu palielināšanās potenciālo ietekmi.
Tomēr stratēģiskā rezerve arī var būt rīks, ko nepieciešamības situācijā izmanto deficīta novēršanai, kamēr tiek ieviests uz apjomu balstīts tirgus mēroga jaudas mehānisms, un var būt vērtīgs risinājums, lai nebūtu vajadzīgs pārejas laiks tirgus mēroga shēmā, ja laiks, lai sagatavotos izsolēm, ir pārāk īss, lai konkursā iesaistītos jaunpienācēji.
Jaunai ražošanas jaudai parasti ir nepieciešamas ilgtermiņa saistības, lai spētu konkurēt ar esošo jaudu. Šādas ilgtermiņa saistības parasti neatbilst nepieciešamajam stratēģisko rezervju īslaicīgajam raksturam.
Jāpiebilst, ka šis nozares apsekojumā veiktais novērtējums nevar aizstāt valsts atbalsta pasākumu atsevišķo novērtējumu, un šis apgalvojums nenozīmē, ka shēmas, kas vēl nav vērtētas un par kurām ir nepieciešams Komisijas lēmums, tiks atzītas par saderīgām.
Klimata pārmaiņu mērķos noteiktajās robežās, kā norādīts Pamatnostādņu par valsts atbalstu vides aizsardzībai un enerģētikai 220. punktā un 233. punkta e) apakšpunktā.
“Sagatavošanās laiks” ir laiks no jaudas līguma piešķiršanas līdz izpildes brīdim.
Tomēr daži no tiem ir bijušie vai plānotie mehānismi, un ne visi darbojas vienlaikus.
Šajā nolūkā drošuma iespējas līguma jaudas produkts var būt īpaši vērtīgs, jo tas neietekmē tirgus signālus un pēc elektroenerģijas deficīta cenu ieviešanas nav nepieciešams, lai jaudas mehānisms paredzētu papildu sankcijas par neizpildi.
Šajos secinājumos uzmanība galvenokārt ir pievērsta dažāda veida jaudas mehānismu spējai atrisināt elektroapgādes drošības problēmas visrentablākajā un tirgu vismazāk izkropļojošajā veidā. Tomēr jaudas mehānismi var ietekmēt ražošanas resursu sadalījumu un tādējādi radīt noteiktu mijiedarbību ar politikas instrumentiem dekarbonizācijas veicināšanas jomā. Kā norādīts Pamatnostādņu par valsts atbalstu vides aizsardzībai un enerģētikai 220. punktā un 233. punkta e) apakšpunktā, šī ietekme būtu jāņem vērā jaudas mehānismu izstrādē, lai tādējādi veicinātu ES enerģētikas politikas vispārējo konsekvenci elektroenerģijas tirgu jomā.