EIROPAS KOMISIJA
Briselē, 12.10.2016
COM(2016) 670 final
KOMISIJAS PAZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM, EIROPADOMEI UN PADOMEI
Pirmais progresa ziņojums virzībā uz efektīvu un patiesu drošības savienību
EIROPAS KOMISIJA
Briselē, 12.10.2016
COM(2016) 670 final
KOMISIJAS PAZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM, EIROPADOMEI UN PADOMEI
Pirmais progresa ziņojums virzībā uz efektīvu un patiesu drošības savienību
I. IEVADS
Drošība ir bijusi pastāvīga tēma kopš šīs Komisijas pilnvaru sākuma gan Komisijas priekšsēdētāja Junkera 2014. gada jūlija pamatnostādnēs, gan jaunākajā 2016. gada septembra uzrunā par stāvokli Savienībā. Bratislavas 2016. gada septembra deklarācijā un ceļvedī šī tēma tika iekļauta, uzsverot Eiropas Savienības kā tās iedzīvotāju drošības garantētājas nozīmīgo funkciju, un Savienība tika aicināta darīt visu nepieciešamo, lai atbalstītu dalībvalstis iekšējās drošības nodrošināšanā un cīņā pret terorismu 1 . Pēdējos mēnešos ir panākts noturīgs progress, īstenojot 2015. gada aprīļa Eiropas Drošības programmu 2 un virzoties uz efektīvu un patiesu drošības savienību, kā to ierosinājusi Komisija 2016. gada aprīļa paziņojumā 3 . Šajā kontekstā priekšsēdētājs Junkers izveidoja īpašu komisāra amatu drošības savienības jautājumos, kuram palīdz starpnozaru darba grupa, izmantojot visas Komisijas pieredzi un zināšanas, lai darbu virzītu uz priekšu un nodrošinātu īstenošanu.
Šis ir pirmais no ikmēneša ziņojumu sērijas par panākto progresu virzībā uz funkcionējošu un efektīvu drošības savienību. Ikmēneša ziņojumos tiks sekots līdzi tam, kā notiek dažādo Komisijas darba virzienu 4 īstenošana drošības jomā, un tiks noteiktas jomas, kurās ir jāiegulda lielākas pūles. Šo ziņojumu pamatā būs divi plaši pīlāri: cīņa pret terorismu, organizēto noziedzību un līdzekļiem, kas tos atbalsta; kā arī mūsu aizsardzības pasākumu stiprināšana un izturētspējas veidošana pret terorismu un organizēto noziedzību. Ziņojumos tiks aptverta visu veidu politika drošības jomā un uzsvērti ES iestāžu un ES aģentūru veiktie pasākumi šajā jomā. Līdztekus Komisija veiks visaptverošu novērtējumu par pašreizējo ES terorisma apkarošanas instrumentu efektivitāti.
Kā Komisija ir iepriekš norādījusi, mūsdienu pasaulē vienas dalībvalsts iekšējā drošība ir visu dalībvalstu iekšējā drošība. Tikai strādājot kopā, mēs spēsim panākt tādu kolektīvās drošības līmeni, kādu mūsu iedzīvotāji pieprasa un sagaida. Šā darba pamatā jābūt pamattiesību ievērošanai pilnā apmērā, jo Savienības drošību var nodrošināt tikai tad, ja iedzīvotāji ir pārliecināti, ka viņu pamattiesības tiek pilnībā ievērotas.
Šajā ziņojumā ir apkopota informācija par to, kas sasniegts kopš 2016. gada aprīļa paziņojuma. Turpmākajos ziņojumos galvenā uzmanība tiks pievērsta rezultātiem, un tie atspoguļos Savienības visu politikas virzienu drošības dimensiju, uzsverot to ieguldījumu efektīvas un patiesas drošības savienības veidošanā.
II. CĪŅAS PASTIPRINĀŠANA PRET TERORISMU, ORGANIZĒTO NOZIEDZĪBU UN LĪDZEKĻIEM, KAS TOS ATBALSTA
a) Tiesiskais regulējums attiecībā uz terorisma apkarošanu un piekļuves likvidēšana finansējumam un šaujamieročiem
Lai pastiprinātu cīņu pret terorismu, ir nepieciešama efektīva rīcība, lai likvidētu atbalstu, ko teroristi izmanto, un liegtu tiem līdzekļus uzbrukumu veikšanai.
Komisijas priekšlikums direktīvai par terorisma apkarošanu 5 ir iecerēts, lai ātri īstenotu starptautiskos standartus un pienākumus, vienlaikus nodrošinot, ka pārskatītais krimināltiesību regulējums ES līmenī adekvāti risina jaunās problēmas, tostarp tās, ko rada ārvalstu kaujinieki teroristi, kuri atgriežas. Mājokļa, transporta vai materiāla atbalsta sniegšana teroristiem vai publisks aicinājums veikt teroristu nodarījumu arī ir ar terorismu saistīti noziedzīgi nodarījumi, kas būtu bargi sodāmi. Kopš 2016. gada septembra ir notikušas trīs trialoga sanāksmes par šo priekšlikumu, un vairākos svarīgos jautājumos ir rasts kopsaucējs. Komisija atzinīgi vērtē likumdevēju kopīgo mērķi, ka līdz gada beigām ir jāpanāk vienošanās par ierosināto direktīvu.
Attiecībā uz terorisma finansēšanu, kā paziņots 2016. gada rīcības plānā par terorisma finansēšanu 6 , Komisija 2016. gada 5. jūlijā pieņēma priekšlikumu par mērķtiecīgiem grozījumiem ceturtajā direktīvā par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu. Ierosināto izmaiņu mērķis ir risināt problēmu, kas saistīta ar jauniem terorisma finansēšanas līdzekļiem (piemēram, virtuālās valūtas, priekšapmaksas kartes), un palielināt pārredzamību, lai apkarotu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu. Eiropas Parlaments un Padome ir sākuši izstrādāt savu nostāju attiecībā uz priekšlikumu, un šis darbs būtu jāvirza bez liekas kavēšanās, lai 2017. gada sākumā varētu uzsākt trialogus. Komisija 2016. gada 14. jūlijā pieņēma to trešo valstu sarakstu, kurām ir stratēģiski nozīmīgas nepilnības to režīmos cīņai pret nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu un terorisma finansēšanas apkarošanai 7 . Bankām tagad būs jāveic papildu pārbaudes ("uzlaboti uzticamības pārbaudes pasākumi") attiecībā uz finanšu plūsmām no šīm 11 valstīm.
Komisija ir paātrinājusi sava 2015. gada decembra rīcības plāna īstenošanu attiecībā uz operatīvās sadarbības nostiprināšanu ES līmenī cīņā pret šaujamieroču un sprāgstvielu nelikumīgu tirdzniecību un izmantošanu 8 . Lielākā daļa rīcības plānā paredzēto pasākumu tagad ir īstenoti vai tiek īstenoti. Turpinās darbs, lai paātrinātu un intensificētu informācijas apmaiņu par šaujamieročiem gan Eiropas, gan starptautiskā līmenī. Turklāt ir uzsākti dialogi ar valstīm Tuvo Austrumu un Ziemeļāfrikas reģionā un Rietumbalkānos, lai uzlabotu informācijas apmaiņu un operatīvo sadarbību cīņā pret šaujamieroču nelikumīgu tirdzniecību pa šiem diviem nozīmīgajiem maršrutiem.
Komisija 2015. gada 18. novembrī pēc uzbrukumiem Parīzē pieņēma īstenošanas regulu par šaujamieroču dezaktivācijas 9 kopīgajiem minimālajiem standartiem. Īstenošanas regula stājās spēkā 2016. gada 8. aprīlī un paredz, ka dezaktivētie šaujamieroči tiek padarīti neatgriezeniski neizmantojami. Par šaujamieroču dezaktivēšanas īstenošanu atbildīgā komiteja tikās 2016. gada septembrī, lai izvērtētu nepieciešamību turpināt pārskatīt dezaktivācijas standartus. Komisija nāca klajā arī ar priekšlikumu pārskatīt Šaujamieroču direktīvu (Direktīva 477/91), lai ierobežotu piekļuvi visbīstamākajām šaujamieroču kategorijām to iegūšanai civilpersonu īpašumā 10 . Padome vienojās par vispārīgu pieeju Komisijas priekšlikumam 2016. gada 10. jūnijā, un Eiropas Parlamenta Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komiteja balsoja par priekšlikumu 2016. gada 19. jūlijā. Likumdevēju diskusijas politiskajā līmenī sākās 2016. gada 27. septembrī, un patlaban norisinās vairākas tehniskas diskusijas. Ir būtiski līdz gada beigām panākt vienošanos. Komisija turpinās mudināt likumdevējus uzturēt mērķu vērienīgumu, jo īpaši attiecībā uz mērķi aizliegt visbīstamākos pusautomātiskos šaujamieročus.
Teroristi ir izmantojuši pašdarinātus spridzekļus, lai Eiropā veiktu uzbrukumus. Komisija aktīvi strādā, lai samazinātu piekļuvi prekursoriem, kurus var izmantot pašdarinātu spridzekļu izgatavošanai, un lai stiprinātu atklāšanas spējas tiesībaizsardzības iestādēm un citiem darbiniekiem, kuri gādā par publisku vietu, sabiedriskā transporta un kritisko infrastruktūru drošību. Šis darbs ietvēra pētniecības projekta 11 finansēšanu, lai novērstu to produktu sprādzienbīstamību, kas ir pieejami pārdošanā saimniecības preču veikalos. Projekta rezultātā tika iesniegti patenti, kas izmantojami rūpniecībā. Komisijai kopā ar dalībvalstīm steidzami jāapsver, kā paplašināt šo pētījumu, lai liegtu teroristiem piekļuvi šim potenciālajam spridzekļu izgatavošanas sastāvdaļu avotam.
Vienlaikus pret sprāgstvielām vērstā politikas rīcībā arī jāpievēršas pastāvīgi mainīgajai apdraudējuma būtībai. Sadarbojoties ar dalībvalstīm, Komisija nesen ir konstatējusi papildu prekursoru vielas, kuras rada bažas un kurām būtu jāpiemēro pastiprināta kontrole. Novembrī Komisija pieņems trīs atsevišķus deleģētos aktus, ar kuriem šīs vielas iekļauj regulas par sprāgstvielu prekursoru tirdzniecību un lietošanu 12 II pielikumā. Papildinājumi paredzēs ziņošanu tiesībaizsardzības iestādēm par aizdomīgiem darījumiem, pazušanas gadījumiem un zādzībām saistībā ar šīm vielām.
Paralēli Komisija rīkojas, lai nodrošinātu šīs regulas pilnīgu īstenošanu dalībvalstīs. Komisija 2016. gada 29. septembrī uzsāka pārkāpuma procedūras pret Kipru, Franciju, Luksemburgu un Spāniju, jo šīs dalībvalstis vēl nav pilnībā īstenojušas visus noteikumus. Komisija 2017. gada sākumā sniegs ziņojumu par Eiropas noteikumu īstenošanu un to, vai ir nepieciešama šo noteikumu papildu nostiprināšana.
b) Radikalizācijas novēršana un apkarošana
Radikalizācijas novēršana gan vietējā līmenī, gan ar interneta starpniecību ir būtisks pīlārs Savienības centienos apkarot terorismu. Komisija 2016. gada jūnijā nāca klajā ar vispusīgu paziņojumu par to, kā darbs ES līmenī var sniegt atbalstu dalībvalstīm centienos novērst radikalizāciju, kas ved uz vardarbīgu ekstrēmismu 13 . ES iestādēm būtu steidzami jāīsteno ierosinātie pasākumi. Kopš rīcības kodeksa pieņemšanas 2016. gada maijā Komisija ir uzraudzījusi saistību īstenošanu, kuras uzņēmušies IT uzņēmumi, jo īpaši saistības mazāk nekā 24 stundu laikā dzēst nelikumīgu naida runu. Komisija 2016. gada 8. decembrī ziņos Tieslietu un iekšlietu padomei par panākto progresu. Pēc 2015. gada oktobra augsta līmeņa konferences par krimināltiesību jomā īstenoto rīcību pret radikalizāciju un 2015. gada 20. novembra Padomes secinājumiem dalībvalstis patlaban iesniedz priekšlikumus, reaģējot uz aicinājumu iesniegt projektus cietumos izplatītās radikalizācijas problēmas risināšanai. Paralēli dalībvalstīm un to vietējām pārvaldes iestādēm būtu pilnā apjomā jāizmanto dažādie atbalsta pasākumi un sadarbības instrumenti, lai novērstu un apkarotu radikalizāciju, jo īpaši, izmantojot atbalstu, ko piedāvā Radikalizācijas izpratnes tīkls (RAN). RAN 2016. gada septembrī uzsāka kampaņu "Exit Hate", lai sniegtu ekstrēmistu propagandai alternatīvu vēstījumu, kas balstīts uz personu liecībām. Pateicoties tam, ka RAN tika nesen nostiprināts, tas tagad var arī sadarboties ar trešām valstīm. RAN organizēja apmeklējumus uz Turciju un Jordāniju vietējiem speciālistiem darbā ar jaunatni un akadēmisko aprindu pārstāvjiem, lai izveidotu konkrētu pasākumu sarakstu, kuri tiks īstenoti sadarbībā ar vietējām kopienām. Komisija 2016. gada 9. novembrī organizēs RAN augsta līmeņa konferenci par radikalizāciju, iesaistot valsts un vietējā līmeņa politikas veidotājus un tiešā saskarsmē iesaistītus speciālistus, lai apspriestu efektīvus veidus radikalizācijas apkarošanai. Komisija arī gatavo ES interneta foruma otro augsta līmeņa sanāksmi, kas paredzēta 2016. gada 8. decembrī, lai dalībvalstis, rūpniecība un pilsoniskās sabiedrības locekļi varētu izvērtēt panākto progresu un virzīt turpmāko darbu pie tā, lai novērstu radikalizāciju tiešsaistē un apkarotu teroristu propagandu internetā. Bratislavas ceļvedī uzsvērts, cik nozīmīgs ir ES atbalsts dalībvalstu pasākumiem, kas tiek veikti, lai novērstu radikalizāciju.
c) Operatīvās pārrobežu sadarbības uzlabošana ar ES aģentūru atbalstu
Paļaujoties uz ES aģentūru sniegto pastiprināto atbalstu, dalībvalstīm būtu pilnībā jāizmanto mehānismi, kas izveidoti ES līmenī, lai nodrošinātu operatīvo sadarbību pāri robežām. Eurojust ir būtiska nozīme; pēc nesenajiem teroristu uzbrukumiem Francijā un Beļģijā Eurojust ir atbalstījis Francijas un Beļģijas prokurorus, sniedzot tiem padomus un koordinējot sarežģītas izmeklēšanas.
Tuvojas beigām pašreizējais 2013.–2017. gada politikas cikls, kura mērķis ir saskanīgā veidā, izmantojot sadarbību starp dalībvalstu attiecīgajiem dienestiem, ES iestādēm un ES aģentūrām, kā arī attiecīgajām trešām valstīm un organizācijām, novērst vissvarīgākos kriminālapdraudējumus. Tas būtu jāatjauno un jānostiprina, ņemot vērā tā pozitīvo ietekmi uz palielinātu pārrobežu sadarbību starp tiesībaizsardzības iestādēm. Piemēram, dalībvalstu un partnervalstu tiesībaizsardzības iestādes ir arestējušas aizdomās turētas personas, pie kurām atrastas aviobiļetes, kas iegādātas, izmantojot zagtu vai viltotu kredītkaršu datus. Tika konstatēts, ka daudzas no šīm aizdomās turētajām personām ir iesaistītas arī citos noziedzības veidos, tostarp cilvēku tirdzniecībā, narkotiku kontrabandā, kibernoziedzībā un terorismā. Smagu un organizētu pārrobežu noziegumu izdarītāji pastāvīgi meklē jaunas iespējas – vai nu ekspluatējot potenciālos migrantus cilvēku tirdzniecībā, vai arī nelikumīgi tirgojoties ar savvaļas dzīvniekiem vai veicot citus noziegumus pret vidi. Mūsu atbildes reakcijai arī ir jāmainās.
Lai saglabātu efektivitāti cīņā pret terorismu un organizēto noziedzību, ES jābūt gatavai pielāgoties jaunajām noziedzības tendencēm un plašākai kiberjomas līdzekļu izmantošanai noziegumu pastrādāšanā. Eiropas Kibernoziedzības centrs Eiropolā jau atbalsta starpnozaru un pārrobežu sadarbību kibernoziedzības apkarošanā. 2016. gada jūlijā Eiropas Kibernoziedzības centrs kopā ar Nīderlandes policiju, Intel Security un Kaspersky Lab uzsāka kampaņu "NoMoreRansom". Šīs publiskā un privātā sektora partnerības mērķis ir apkarot programmatūru izspiešanai – ļaunprogrammatūras veidu, kas inficē datorus, šifrējot datnes, kuras var atšifrēt tikai pēc tam, kad ir samaksāta izpirkuma maksa. Līdz šim šīs struktūras ir palīdzējušas 2400 lietotājiem atšifrēt viņu datnes bez izpirkuma maksas maksāšanas. Ņemot vērā elektronisko pierādījumu pieaugošo nozīmību kriminālizmeklēšanā, Komisija uzlabo pašreizējo mehānismu efektivitāti, lai iegūtu pārrobežu piekļuvi elektroniskiem pierādījumiem, piemēram, savstarpējai tiesiskajai palīdzībai. Saskaņā ar Tieslietu un iekšlietu padomes 2016. gada jūnija secinājumiem Komisija ir uzsākusi apspriešanos ar ekspertiem par kopēju ES pieeju attiecībā uz izmeklēšanas pasākumu izmantošanu internetā. Laikposmā no 2016. gada jūlija līdz oktobrim notika trīs ekspertu grupu sanāksmes ar tiesībaizsardzības iestāžu darbiniekiem, akadēmisko aprindu pārstāvjiem un interneta pakalpojumu sniedzējiem. Ceturtais darbseminārs notiks 2016. gada novembrī, lai izvērtētu iespēju izveidot platformas risinājumu, kas ļautu nosūtīt pieprasījumus par e-pierādījumiem. Šo ekspertu sanāksmju rezultāts tiks iekļauts starpposma ziņojumā, kuru paredzēts sniegt Tieslietu un iekšlietu padomei 2016. gada decembrī.
III. MŪSU AIZSARDZĪBAS PASĀKUMU UN IZTURĒTSPĒJAS STIPRINĀŠANA
a) Informācijas apmaiņas uzlabošana
Informācijas apmaiņa ir ļoti svarīga, lai stiprinātu mūsu aizsardzības pasākumus pret terorismu. Pirmais uzdevums ir pēc iespējas labi izmantot esošos rīkus un sistēmas. Tie ir pilnībā jāīsteno un jāpiemēro.
Labs piemērs ir Prīmes sistēma apmaiņai ar DNS, pirkstu nospiedumu un valsts transportlīdzekļu reģistrācijas datiem. Tas ir bijis sekmīgs to noziedznieku identificēšanā, kuri darbojas pāri robežām. Tomēr visas dalībvalstis to vēl nav ieviesušas, liedzot izmantot ieguvumus, ko tas var dot drošības uzlabošanā. Lai novērstu šo nepilnību, Komisija ir uzsākusi pārkāpuma procedūras pret Horvātiju, Grieķiju, Īriju, Itāliju un Portugāli par Prīmes lēmumu 14 neievērošanu. Šīs ir pirmās pārkāpuma procedūras par tā saukto "bijušo trešā pīlāra instrumentu" policijas sadarbības un tiesu iestāžu sadarbības jomā krimināllietās. Paralēli Komisija turpina atbalstīt dalībvalstis, lai tās pilnībā īstenotu Prīmes sistēmu, un 2017. gada janvārī organizēs konferenci, lai apmainītos ar paraugpraksi.
To pasākumu īstenošana, par kuriem panākta vienošanās, arī ir būtisks uzdevums, ar ko saskaras ES Pasažieru datu reģistra (PDR) direktīva 15 . Pēc Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas sadarbības direktīvas pieņemšanā pastāv risks, ka progresu kavēs savākto datu apstrādes kapacitātes trūkums vairumā dalībvalstu. Dalībvalstīm tagad ir steidzami jāizveido savas pasažieru informācijas nodaļas (PIU). Līdz šim tikai vienā dalībvalstī (Apvienotajā Karalistē) ir izveidota pilnībā funkcionējoša PIU, vēl divās dalībvalstīs (Francijā un Ungārijā) tas būtu jāpaveic līdz 2016. gada beigām, bet citās ir iesākti projekti. Tomēr, balstoties uz informāciju, ko dalībvalstis sniegušas Komisijai, vienpadsmit dalībvalstīm darbs vēl tikai jāuzsāk. Komisija ir gatava sniegt turpmāku juridisko palīdzību, speciālās zināšanas un finansiālo atbalstu šā mērķa sasniegšanai. Komisija līdz 2016. gada novembrim nāks klajā ar īstenošanas plānu ar pagrieziena punktiem, kas dalībvalstīm būs jāsasniedz, lai to pasažieru informācijas nodaļas būtu izveidotas un darbotos līdz direktīvas pilnīgai īstenošanai noteiktajam termiņam, t. i., 2018. gada maijam. Lai atbalstītu PIU izveidi, Komisija ir ierosinājusi budžeta lēmējiestādēm laikposmam no 2017. līdz 2020. gadam piešķirt papildu finansējumu EUR 70 miljonu apmērā. Turklāt Komisija piešķirs EUR 3,8 miljonus, lai sekmētu PDR datu apmaiņu starp dalībvalstīm un Eiropolu. Pēc apspriešanās ar dalībvalstīm un aviosabiedrību apvienībām Komisija arī nāks klajā ar īstenošanas noteikumiem, kas attieksies uz datu formātiem un pārsūtīšanas protokoliem PDR datu nosūtīšanai. Komisija ir gatava pieņemt īstenošanas noteikumus līdz šā gada beigām. Gaisa pārvadātāji tad gada laikā no pieņemšanas dienas jau izmantotu standarta datu formātus un pārsūtīšanas protokolus, kas izveidoti ar šo īstenošanas lēmumu.
ES aģentūrām ir svarīga loma, atbalstot informācijas apmaiņu starp valstu iestādēm, un šis atbalsts būtu jāpalielina. Saistībā ar Eiropola jauno juridisko pamatu, kas tika pieņemts 2016. gada maijā 16 un stāsies spēkā 2017. gada maijā, aģentūrā būs līdz 90 papildu amata vietu. Ņemot vērā minēto un 2016. gada uzrunā par stāvokli Savienībā pausto paziņojumu par Eiropola pastiprināšanu, Komisija patlaban veic vispusīgu vajadzību novērtējumu, izmantojot Eiropola sniegto informāciju. Balstoties uz šā novērtējuma rezultātiem, Komisija veiks nepieciešamos pasākumus, lai Eiropas Terorisma apkarošanas centrs Eiropolā spētu sniegtu vajadzīgo 24/7 atbalstu dalībvalstīm.
Bratislavas ceļvedī aicināts intensificēt sadarbību un informācijas apmaiņu dalībvalstu drošības dienestu starpā. Tas ir saskaņā ar Komisijas 2016. gada 14. septembra paziņojumu, kurā uzsvērts, ka ir svarīgi rast praktisku risinājumu, lai būtu iespējams uzlabot sadarbību starp tiesībaizsardzības struktūrām un izlūkošanas struktūrām. Komisija aicināja dalībvalstis dalīties ar paraugpraksi valsts līmenī informācijas apmaiņas struktūru izveidē starp tiesībaizsardzības iestādēm un valsts drošības dienestiem, un pirmā viedokļu apmaiņa notika 2016. gada 28. septembrī Padomes Pastāvīgajā komitejā operatīvajai sadarbībai iekšējās drošības jautājumos (COSI). Komisija vērsīsies pie atsevišķām dalībvalstīm, lai sekmētu šādu apmaiņu.
b) Informācijas sistēmu stiprināšana un informācijas trūkuma novēršana
Papildus esošo sistēmu īstenošanai ir nepieciešams uzlabot vispārējo informācijas struktūru drošības jomā. Pašreizējā kārtība datu pārvaldībai ES drošības vajadzībām ir sadrumstalota. Tas ir ļāvis noziedzniekiem un teroristiem izmantot dažādas identitātes un izvairīties no atklāšanas. Pilnībā ievērojot datu aizsardzības principus un jo īpaši mērķa ierobežojumu, tiek apsvērti risinājumi, kā vislabāk izmantot esošo informāciju ES līmenī un uzlabot identitātes pārvaldību.
Komisija ir izveidojusi augsta līmeņa ekspertu grupu, lai pievērstos dažādu risinājumu juridiskajiem, tehniskajiem un darbības aspektiem, ar ko panākt informācijas sistēmu savstarpēju izmantojamību robežu pārvaldības un drošības jomā 17 . Pēc atklāšanas sanāksmes 20. jūnijā augsta līmeņa ekspertu grupa tikās 20. septembrī, piedaloties Pamattiesību aģentūrai un Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājam. Ekspertu grupa apsprieda iespējas uzlabot veidu, kādā dalībvalstis īsteno un izmanto pastāvošās sistēmas, un jo īpaši pievienoto vērtību, ko varētu dot vienota meklēšanas saskarne. Ekspertu grupa arī apsprieda Komisijas darbu pie ES ceļošanas informācijas un atļauju sistēmas (ETIAS), tostarp tās pamatojuma un mērķa, kā arī juridiskajām, tehniskajām un darbības problēmām. Komisija sniegs jaunāko informāciju par šīm diskusijām Padomei (Tieslietu un iekšlietu padomes sanāksmē 13. oktobrī) un Eiropas Parlamentam (LIBE komitejas sanāksmē 8. novembrī).
Ņemot vērā drošības problēmas un labākas informācijas apmaiņas vitālo svarīgumu šo problēmu risināšanā, ekspertu grupas darbs ir jāpaātrina. Komisija sniegs starpposma konstatējumus līdz 2016. gada decembrim, īpašu uzmanību pievēršot tam, kā labāk īstenot un izmantot esošās sistēmas, un lomai, ko Eiropas Aģentūra lielapjoma IT sistēmu darbības pārvaldībai brīvības, drošības un tiesiskuma telpā (EU-LISA) var uzņemties šā procesa atbalstīšanā. Turklāt, kā norādīts uzrunā par stāvokli Savienībā un iecerēts Bratislavas ceļvedī, Komisija iesniegs tiesību akta priekšlikumu, lai līdz novembrim izveidotu ETIAS nolūkā nodrošināt iepriekšējas pārbaudes tiem trešo valstu valstspiederīgajiem, kuri ir atbrīvoti no vīzas prasības un kuri ceļo uz Šengenas zonu.
c) Drošības uzlabošana pie ārējām robežām
Komisijas 2016. gada 14. septembra paziņojumā bija skaidri teikts, ka, lai uzlabotu iekšējo drošību Savienībā, mums ir jāuzlabo ārējo robežu pārvaldība. Eiropas Robežu un krasta apsardzes darbības uzsākšana 6. oktobrī, izvietojot ievērojamu skaitu robežsargu un tehniskā aprīkojuma pie Bulgārijas ārējām robežām, ir pagrieziena punkts ārējo robežu pārvaldības stiprināšanā. Eiropolam būtu vēl vairāk jāpalielina klātbūtne migrācijas karstajos punktos, nosūtot pieaicinātās amatpersonas, lai būtu iespējams veikt drošības pārbaudes kā daļu no mūsu centieniem nostiprināt drošību pie ārējām robežām.
Pārbaudes pie ārējās robežas ir nozīmīgs veids, kā atklāt ārvalstu kaujiniekus teroristus, kuri atgriežas. Lai to panāktu, visas personas, kuras šķērso ES ārējās robežas, ir jāpārbauda attiecīgajās datubāzēs. Komisija 2015. gada decembrī iesniedza priekšlikumu grozīt Šengenas Robežu kodeksu, lai ieviestu sistemātiskas to ES pilsoņu pārbaudes, kuri šķērso ārējo robežu 18 . Padome panāca vispārēju pieeju 2016. gada 25. februāra Tieslietu un iekšlietu padomē, bet Eiropas Parlamenta LIBE komiteja savu ziņojumu pieņēma 2016. gada 21. jūnijā. Līdz šim ir notikusi viena trialoga sanāksme 2016. gada 13. jūlijā un vairākas tehniskās sanāksmes, bet vēl nav panākta vienošanās Eiropas Parlamentā par sistemātisku pārbaužu principu. Abiem likumdevējiem tagad ir jādubulto centieni un jāpaātrina diskusijas par šo priekšlikumu, lai līdz 2016. gada beigām panāktu vienošanos.
Priekšlikums par ES ieceļošanas/izceļošanas sistēmu, kuru Komisija iesniedza 2016. gada aprīlī 19 , turpinās uzlabot robežpārbaužu efektivitāti, jo tā reģistrēs, kur un kad trešās valsts valstspiederīgais ieceļo ES vai izceļo no tās. Kamēr gan Eiropas Parlamentā, gan Padomē notiek tehniskas diskusijas, neviena iestāde vēl nav pieņēmusi savu nostāju trialogos. Ir svarīgi, lai darbs pie šā priekšlikuma tiktu paātrināts un pabeigts.
d) Iedzīvotāju un kritisko infrastruktūru aizsardzība
Teroristu mērķis ir radīt bailes, un viņi ir gatavi izraisīt milzīgus civiliedzīvotāju zaudējumus, uzbrūkot viegli pieejamiem mērķiem. Pastāv skaidra nepieciešamība steidzami pastiprināt mūsu izturētspēju, aizsargāt iedzīvotājus un infrastruktūras, kā arī samazināt nepilnības. Izmantojot riska analīzi, drošības pētniecību un sistemātisku sadarbību starp tiesībaizsardzības aģentūrām un privāto sektoru, Savienība var palīdzēt novērst nepilnības gan viegli pieejamu mērķu, gan kritiskās infrastruktūras aizsardzībā.
Komisija cieši sadarbojas ar dalībvalstīm un rūpniecību, lai risinātu jautājumu par kritiskās infrastruktūras aizsardzību. Lai izstrādātu idejas, kā rūpniecība un publiskās pārvaldes iestādes varētu izveidot praktiskāku pieeju un efektīvākus ierobežošanas pasākumus pret vietējiem apdraudējumiem, 2016. gada 15. jūnijā notika ES vietējā apdraudējuma darbseminārs. Priekšlikumi turpmākajam darbam ietver darba grupas izveidi ar dalībvalstīm, lai pārbaudītu un izstrādātu dalībvalstīm un rūpniecībai paredzētu rīku kopumu attiecībā uz vietējo apdraudējumu. Komisija 20. un 21. septembrī Briselē rīkoja darbsemināru "Civilās aizsardzības un avārijas dienestu problēmas un gūtā pieredze saistībā ar nesenajiem teroristu uzbrukumiem". Priekšlikumi ietvēra šādus ierosinājumus: nodrošināt ātrāku avārijas dienestu intervenci "sarkanajā zonā" uzbrukuma laikā, lai ierobežotu iedzīvotāju zaudējumus, labāku aprīkojumu avārijas dienestiem, katastrofas upuru labāku identificēšanu un sabiedrības informētības palielināšanu, sniedzot reaģēšanas/pirmās palīdzības apmācību iedzīvotājiem. Turpmāko mēnešu laikā Komisija veiks papildu pasākumus, lai stiprinātu transporta drošību, uzmanību pievēršot dzelzceļa un jūras drošībai, kā arī viegli pieejamo mērķu aizsardzībai un sauszemes drošībai.
Eiropas Komisija 2016. gada 7. septembrī iesniedza priekšlikumu izveidot kopēju ES sertifikācijas sistēmu aviācijas drošības pārbaužu iekārtām 20 . Šā priekšlikuma mērķis ir vienkāršot un saskaņot ES procedūras šādu iekārtu sertificēšanai. Šī iniciatīva palīdzēs privātajam sektoram, samazinot sertificēšanas izmaksas drošības nozarei, pastiprinot ES drošības nozares konkurētspēju un uzlabojot aviācijas drošību visā Eiropā. Priekšlikums parāda to, cik svarīgi ir, ka Komisija dod savu artavu konkurētspējīgas ES drošības nozares attīstībā un var sekmēt ES autonomiju drošības vajadzību apmierināšanā. Komisija aicina likumdevējus sākt darbu pie šā priekšlikuma.
IV. SECINĀJUMS
Kā liecina šis ziņojums, Eiropas Drošības programmas, tostarp attiecībā uz operatīvajiem pasākumiem, īstenošanā un virzībā uz efektīvu un patiesu drošības savienību ir panākts neapšaubāms progress. Sarežģītajiem pārrobežu apdraudējumiem ir vajadzīga saskaņota un daudzpakāpju atbildes reakcija. To var panākt tikai ar uzticēšanos un kopīgu darbu visu iestāžu un dalībvalstu starpā. Teroristi neapdraud to vai citu dalībvalsti, viņi apdraud mūsu dzīvesveidu, mūsu atvērtību, mūsu nākotni. Smago noziegumu, jo īpaši kibernoziegumu, izdarītāji darbojas tajā pašā telpā un apdraud vājākos punktus mūsu sabiedrībā. Mums ir jāstiprina atbildes reakcija attiecībā uz: šo apdraudējumu likvidēšanu; līdzekļiem, kas tos atbalsta, un to cēloņiem, sadarbojoties, lai stiprinātu mūsu drošību un izturētspēju. Komisija turpinās iesākto darbu pie šīs svarīgās programmas un novembrī ziņos par progresu.
GALVENIE JAUTĀJUMI UN NOTIKUMI TURPMĀKAJOS MĒNEŠOS
CĪŅAS PASTIPRINĀŠANA PRET TERORISMU, ORGANIZĒTO NOZIEDZĪBU UN LĪDZEKĻIEM, KAS TOS ATBALSTA
a) Tiesiskais regulējums attiecībā uz terorisma apkarošanu un piekļuves finansējumam un šaujamieročiem likvidēšana
- Eiropas Parlamentam un Padomei būtu jāturpina intensīvais darbs pie priekšlikuma direktīvai par terorisma apkarošanu, lai pieņemtu tiesību aktu līdz gada beigām.
- Eiropas Parlamentam un Padomei būtu jāturpina diskusijas pie priekšlikuma pārskatīt Šaujamieroču direktīvu, lai panāktu vienošanos līdz gada beigām.
- Komisija novembrī pieņems trīs deleģētos aktus par papildu sprāgstvielu prekursoriem, kuriem piemēro pastiprinātu kontroli.
b) Radikalizācijas novēršana un apkarošana
- Dalībvalstīm būtu pilnībā jāizmanto atbalsts, ko piedāvā Radikalizācijas izpratnes tīkls (RAN).
- Komisija 2016. gada 9. novembrī rīkos RAN augsta līmeņa konferenci par radikalizāciju.
MŪSU AIZSARDZĪBAS PASĀKUMU UN IZTURĒTSPĒJAS STIPRINĀŠANA
a) Informācijas apmaiņas uzlabošana
- Dalībvalstīm būtu steidzami jāveic vajadzīgie pasākumi, lai izveidotu savas pasažieru informācijas nodaļas (PIU) nolūkā nodrošināt, ka tās spēj vēlākais līdz 2018. gada maijam pilnībā īstenot ES PDR direktīvu.
- Eiropas Parlamentam un Padomei būtu jāveic vajadzīgie pasākumi, lai sniegtu papildu finansējumu ES PDR direktīvas īstenošanai.
- Komisija atbalstīs ES PDR direktīvas īstenošanu un līdz 2016. gada novembrim nāks klajā ar īstenošanas plānu ar konkrētiem pagrieziena punktiem progresa izvērtēšanai.
b) Informācijas sistēmu stiprināšana un informācijas trūkuma novēršana
- Komisija Eiropas Parlamentam un Padomei sniegs jaunāko informāciju par notiekošo darbu, ko veic augsta līmeņa ekspertu grupa informācijas sistēmu un savstarpējās izmantojamības jautājumos, lai šo darbu paātrinātu.
- Komisija līdz 2016. gada novembrim iesniegs priekšlikumu izveidot ES ceļošanas informācijas un atļauju sistēmu (ETIAS).
c) Drošības uzlabošana pie ārējām robežām
- Eiropas Parlamentam un Padomei vajadzētu paātrināt diskusijas par priekšlikumu grozīt Šengenas Robežu kodeksu, lai panāktu vienošanos līdz 2016. gada beigām.
- Eiropolam būtu jāpalielina klātbūtne migrācijas karstajos punktos, nosūtot pieaicinātās amatpersonas.
d) Iedzīvotāju un kritisko infrastruktūru aizsardzība
- Dalībvalstīm būtu jāīsteno paraugprakse attiecībā uz iekšējo apdraudējumu un nesenajos teroristu uzbrukumos gūtā pieredze attiecībā uz civilo aizsardzību un avārijas dienestiem.