EIROPAS KOMISIJA
Briselē, 19.9.2016
COM(2016) 580 final
KOMISIJAS ZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM UN PADOMEI
attiecībā uz tādiem apgalvojumiem par kosmētikas līdzekļiem, kuru pamatā ir kosmētikas jomas kopējie kritēriji
EIROPAS KOMISIJA
Briselē, 19.9.2016
COM(2016) 580 final
KOMISIJAS ZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM UN PADOMEI
attiecībā uz tādiem apgalvojumiem par kosmētikas līdzekļiem, kuru pamatā ir kosmētikas jomas kopējie kritēriji
1.Ievads
Eiropas kosmētikas nozare ir dinamiska un konkurētspējīga. Katru gadu aptuveni 25 % kosmētikas līdzekļu Eiropas tirgū ir jauni. Kosmētikas jomā Eiropa ar EUR 77 miljardus lielu kopējo mazumtirdzniecības tirgu ir pasaules līderis. Tā eksportē vienu trešdaļu no visiem pasaulē pārdotajiem kosmētikas līdzekļiem.
Kosmētikas nozare aptver ļoti plašu izstrādājumu spektru dažādās izstrādājumu kategorijās — no šampūniem, smaržām un matu krāsām līdz saules aizsarglīdzekļiem, zobu pastām un dezodorantiem. Ņemot vērā to, ka Eiropas tirgū ir pieejams liels skaits kosmētikas līdzekļu (vairāk nekā viens miljons dažādu izstrādājumu), ir ļoti svarīgi patērētājiem sniegt konkrētu, saprotamu un uzticamu informāciju, kas iegūta, izmantojot vispārpieņemtas metodes, lai patērētāji varētu izdarīt informētu izvēli, salīdzināt izstrādājumus un atrast tos, kas vislabāk atbilst viņu vajadzībām.
Svarīgi rīki patērētāju informēšanai par kosmētikas līdzekļu raksturlielumiem un īpašībām ir apgalvojumi un reklāma, kas palīdz patērētājiem izvēlēties izstrādājumus, kuri vislabāk atbilst viņu vajadzībām un cerībām. Mūsdienās katram ES tirgū laistam kosmētikas līdzeklim ir pievienots kāds paziņojums, kura saturs atbilst jēdziena “apgalvojums par kosmētikas līdzekļiem” tvērumam.
Apgalvojumi par kosmētikas līdzekļiem ir arī tirdzniecības rīki, kurus kosmētikas uzņēmumi izmanto, lai savus izstrādājumus nošķirtu no konkurentu izstrādājumiem, tādējādi tie var veicināt iekšējā tirgus darbību un stimulēt inovācijas un konkurenci starp uzņēmumiem.
Lai apgalvojumi par kosmētikas līdzekli pietiekami atbilstu savam nolūkam, ir svarīgi, lai būtu ieviests efektīvs regulējums, kas, ņemot vērā kontekstu un tirdzniecības rīkus (neatkarīgi no tā, vai tas ir drukāts materiāls, TV reklāma vai kāds jaunais plašsaziņas līdzeklis, piem., internets vai viedtālrunis), kuros šie apgalvojumi parādās, nodrošina, ka šie apgalvojumi ir patiesi un nemaldina patērētājus.
Lai to panāktu, par tirgus uzraudzību atbildīgajām kompetentajām iestādēm ir jāvar viegli pārbaudīt visus apgalvojumus, pamatojoties uz ES līmenī saskaņotiem kopējiem kritērijiem. Ar Regulu (ES) Nr. 655/2013 (Apgalvojumu regula) 1 Komisija pieņēma kopējus kritērijus attiecībā uz tādu apgalvojumu pamatojumu, kas attiecas uz kosmētikas līdzekļiem. Turklāt Regulā (EK) Nr. 1223/2009 (Kosmētikas regula) 2 ir noteikts, ka Komisijai līdz 2016. gada 11. jūlijam ir jāiesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojums par to, kā, balstoties uz pieņemtajiem kopējiem kritērijiem, apgalvojumi tiek izmantoti.
Šā ziņojuma galvenais mērķis ir novērtēt apgalvojumu par kosmētikas līdzekļiem tiesisko atbilstību pieņemtajiem kopējiem kritērijiem un precizēt koriģējošos pasākumus, kurus Komisija un dalībvalstis plāno veikt neatbilstības gadījumos.
2.ES tiesību akti, kas attiecas uz apgalvojumiem par kosmētikas līdzekļiem
2.1.Kosmētikas regulas 20. pants
Apgalvojumi, kas attiecas uz kosmētikas līdzekļiem, (apgalvojumi par kosmētikas līdzekļiem) ir brīvprātīgi tirdzniecības ziņojumi, ko komersanti izmanto, savus kosmētikas līdzekļus marķējot, tirgojot vai reklamējot. Saskaņā ar Kosmētikas regulas 20. pantu apgalvojumi par kosmētikas līdzekli ir teksts, nosaukumi, preču zīmes, attēli un figurālas vai citas zīmes, kas, kosmētikas līdzekli marķējot, darot to pieejamu tirgū un reklamējot, tieši vai netieši norāda uz kosmētikas līdzekļa īpašībām vai funkcijām. Tie neietver obligāto informāciju par kosmētikas līdzekļiem, kas noteikta, piemēram, ar Kosmētikas regulas 19. pantu par kosmētikas līdzekļu marķēšanu.
Kosmētikas regulas 20. pants prasa apgalvojumus neizmantot, lai kosmētikas līdzekļiem (saskaņā ar definīciju Kosmētikas regulas 2. panta 1. punkta a) apakšpunktā) piedēvētu īpašības vai funkcijas, kādas tiem nepiemīt.
Taču 20. pants neaptver visus apgalvojumus, kas izdarīti kosmētikas līdzekļu tirdzniecības kontekstā. Piemēram, uz apgalvojumiem, kas neattiecas uz kosmētikas līdzekļa īpašībām un funkcijām un kas nav Kosmētikas regulas tvērumā (piem., apgalvojumi attiecībā uz iepakojumu vai cenu noteikšanu), attiecas citi ES tiesību akti, piemēram, Direktīva 2005/29/EK par uzņēmēju negodīgu komercpraksi attiecībā pret patērētājiem (NKPD) 3 un Direktīva 2006/114/EK par maldinošu un salīdzinošu reklāmu (MSRD) 4 .
Attiecīgi šajā ziņojumā termins “apgalvojumi par kosmētikas līdzekļiem” attiecas tikai uz apgalvojumiem, kas ir Kosmētikas regulas 20. panta tvērumā.
Kopēju kritēriju pieņemšana attiecībā uz apgalvojumiem par kosmētikas līdzekļiem bija vissvarīgākais solis Kosmētikas regulas 20. panta 5 īstenošanā. Tie Apgalvojumu regulā tika publicēti 2013. gada 11. jūlijā un stājās spēkā nekavējoties 6 .
2.2.Kopējie kritēriji, ko izmanto apgalvojumu par kosmētikas līdzekļiem pamatošanā
Kopējo kritēriju galvenais uzdevums ir augstā līmenī garantēt patērētāju aizsardzību, jo īpaši pret maldinošiem apgalvojumiem par kosmētikas līdzekļiem. Kopējie kritēriji uzņēmumiem nodrošina ES līmeņa regulējumu un dalībvalstu kompetentajām iestādēm dod stingrāku tiesisko pamatu attiecībā uz lēmumiem par tirgus iekšējo kontroli, tāpēc uz tiem jāatsaucas jebkādā turpmākā analīzē. Izmantojot kopējos kritērijus, kompetentajām iestādēm ir daudz vieglāk pārbaudīt apgalvojumus par kosmētikas līdzekļiem.
Kopējie kritēriji attiecas uz apgalvojumiem, kas ir teksts, nosaukumi, preču zīmes, attēli un figurālas vai citas zīmes, kuras, marķējot kosmētikas līdzekļus, darot tos pieejamus tirgū un reklamējot, tieši vai netieši norāda uz to īpašībām vai funkcijām. Minētie kritēriji attiecas uz jebkuru apgalvojumu neatkarīgi no izmantotā plašsaziņas līdzekļa vai tirdzniecības rīka, norādītajām kosmētikas līdzekļa īpašībām un mērķauditorijas.
Seši kopējie kritēriji ir šādi: atbilstība tiesību aktiem, patiesums, pamatojums ar pierādījumiem, godīgums, taisnīgums, kā arī informētu lēmumu pieņemšana.
2.3.Horizontālie ES tiesību akti, kas attiecas uz apgalvojumiem par kosmētikas līdzekļiem
2.3.1.Saistība starp Kosmētikas regulu un NKPD
Kosmētikas regulai un Direktīvai 2005/29/EK par uzņēmēju negodīgu komercpraksi attiecībā pret patērētājiem (NKPD) ir līdzīgs mērķis — aizsargāt patērētājus pret maldinošiem apgalvojumiem, un, ja apgalvojumi par kosmētikas līdzekļiem NKPD izpratnē uzskatāmi par komercpraksi, tiem var turklāt piemērot NKPD.
Gadījumos, kur Kosmētikas regula reglamentē konkrētus negodīgas komercprakses aspektus, tai kā lex specialis salīdzinājumā ar NKPD ir prioritārs spēks. Šis princips ir skaidri noteikts NKPD, kur 3. panta 4. punktā ir paredzēts, ka gadījumā, “ja šī direktīva un citi Kopienas noteikumi, kas reglamentē konkrētus negodīgas komercprakses aspektus, nonāk pretrunā”, prioritārs spēks ir Kosmētikas regulai un attiecībā uz šiem konkrētajiem aspektiem piemēro Kosmētikas regulu. Šis princips ir sīkāk izskaidrots NKPD 10. apsvērumā, kur teikts, ka “šo direktīvu tādēļ piemēro tiktāl, ciktāl nav konkrētu noteikumu Kopienas tiesību aktos, kas reglamentē konkrētus negodīgas komercprakses aspektus, piemēram, prasības informācijai un noteikumus par to, kā informāciju pasniedz patērētājiem” 7 .
Kopš pieņemti kopējie kritēriji un ar tiem saistītās vadlīnijas, Kosmētikas regula ir kļuvusi par precīzāku, detalizētāku un nozarei atbilstošs regulējumu, atbilstoši kuram 20. panta tvērumā primāri vērtēt apgalvojumus par kosmētikas līdzekļiem.
2.3.2.Saistība starp Kosmētikas regulu un MSRD
Direktīvas 2006/114/EK par maldinošu un salīdzinošu reklāmu mērķis ir aizsargāt tirgotājus pret maldinošu reklāmu un noteikt apstākļus, kuros ir atļauta salīdzinoša reklāma. Lai gan īpašos gadījumos MSRD var attiekties uz NKPD reglamentētajai jomai līdzīgu praksi, šādu praksi vērtējot saskaņā ar MSRD, galvenā uzmanība tiek pievērsta tās ietekmei uz konkurentiem.
Savukārt Kosmētikas regulas 20. pants patērētāju un konkurentu aizsardzību nenodala.
Kosmētikas regulas 51. apsvērumā gan ir uzsvērts, ka patērētāji jāaizsargā pret maldinošiem apgalvojumiem, tomēr 20. panta tvērumā nav tikai patērētāju aizsardzība vien. Kā galvenais princips konkurentu interešu un godīgas tirdzniecības aizsardzības princips kopējos kritērijos ir iekļauts "taisnīgums".
Tomēr, kaut arī uzdevumi ir līdzīgi, MSRD tvērums ir plašāks nekā Kosmētikas regulas 20. pantam un neaptver tikai kosmētikas līdzekļu funkcijas un īpašības vien. MSRD var piemērot jebkurai reklāmai, ko izmanto kosmētikas līdzekļu noieta veicināšanai.
2.4.Apgalvojumu par kosmētikas līdzekļiem pašregulēšana
Pašregulēšana ir ilggadīga prakse reklāmas jomā, kur trīs galvenie reklāmas nozares dalībnieki (reklāmdevēji, aģentūras un plašsaziņas līdzekļi) sadarbojas un ievēro īpašus noteikumus, kā arī prakses un uzvedības kodeksus. Šo kodeksu pārraudzība ir uzticēta reklāmas pašregulējošām organizācijām (PRO), kas atbild par to izstrādi, pārskatīšanu, piemērošanu un īstenošanu.
Komisijas labāka regulējuma pakete 8 attiecas uz pašregulēšanas rīkiem, tai ir svarīga nozīme un tā papildina reglamentējošos instrumentus. Pašregulēšanas un kopregulēšanas labas prakses principus, kurus noteikusi Eiropas Komisijas Labākas pašregulēšanas un kopregulēšanas prakses kopiena 9 , tā apstiprina par standartu. Pašregulēšana ir paredzēta arī tiesību aktos, piemēram, NKPD 2. panta f) apakšpunktā.
Pašregulēšanas sistēmas nozarei palīdz nodrošināt patērētājiem papildu aizsardzību, veicinot atbildīgu reklāmu un tādējādi vairojot patērētāju uzticēšanos zīmoliem.
Eiropas kosmētikas ražotāju asociācija “Cosmetics Europe” 2012. gadā izstrādāja Hartu un pamatprincipus attiecībā uz atbildīgu reklāmu un tirdzniecības paziņojumiem (HPP) 10 kosmētikas līdzekļu reklāmā Eiropas Savienībā. HPP attiecīgā apmērā tiek pakāpeniski ieviesti nacionālajos reklāmas kodeksos.
Saskaņā ar saistībām, kas izriet no HPP, Eiropas Reklāmas standartu alianse (EASA) 2015. gadā veica pirmo pārraudzības uzdevumu sešās Eiropas valstīs: Apvienotajā Karalistē, Francijā, Itālijā, Polijā, Ungārijā un Zviedrijā. PRO analizēja pavisam 1861 kosmētikas līdzekļu reklāmu (arī 577 televīzijas reklāmas un 1284 drukātas reklāmas), kas bija pārraidītas/publicētas 2014. gada septembrī, 2015. gada martā un 2015. gada jūnijā. EASA ziņojumā 11 parādīts, ka atbilstība visiem attiecīgajiem reklāmas kodeksiem un tiesību aktiem ir 91 %, un arī atbilstība kopējiem kritērijiem ir 91 %; tas liecina, ka kosmētikas nozare apņēmusies attiecībā uz reklāmu rīkoties atbildīgi.
Lai gan pašregulēšana neaizstāj regulējumu, HPP ir piemērojami papildus valstu un Eiropas līmeņa tiesiskajam regulējumam un reglamentējošajiem noteikumiem. Kopējo kritēriju sarakstu tie papildina ar papildnoteikumiem aspektos, kuros sabiedrība izjūt bažas.
3.Dalībvalstu tirgus uzraudzības pasākumi attiecībā uz apgalvojumiem par kosmētikas līdzekļiem
3.1.Ievads
Kosmētikas regulas 22. pantā ir teikts, ka dalībvalstis uzrauga atbilstību šai regulai ar ES tirgū pieejamo kosmētikas līdzekļu tirgus iekšējās kontroles palīdzību. Komisija 2014. gada jūlijā visām dalībvalstīm nosūtīja vēstuli, aicinot tās veikt tirgus uzraudzības kontroles pasākumus attiecībā uz apgalvojumiem par kosmētikas līdzekļiem. Komisija lūdza dalībvalstīm par veikto kontroļu rezultātiem ziņot līdz 2015. gada 31. decembrim.
Lai savam ziņojumam iegūtu pareizus datus, Komisija lūdza dalībvalstu tirgus uzraudzības iestādēm ņemt vērā šādus principus.
1. Mērķis
Tirgus uzraudzība ir jāveic saskaņā ar Kosmētikas regulas 20. pantu, proti, galvenā uzmanība jāpievērš apgalvojumu lietošanai uz kopējo kritēriju pamata. Uzraudzība attiecībā uz kosmētikas līdzekļiem jāveic, vispirms noskaidrojot jebkādus robežgadījumus attiecībā uz medicīniskām ierīcēm vai zālēm.
Tā kā 20. panta tvērums ir plašs, Komisijas ziņojumā prioritāri būs apgalvojumi par kosmētikas līdzekļiem, kuru neatbilstība kopējiem kritērijiem varētu negatīvi ietekmēt patērētāju veselību.
Katras dalībvalsts kompetentajām iestādēm kopējie kritēriji un pavadošie norādījumi jāiekļauj savā kontroles praksē un tie jāizmanto par rīku, ar kuru pārbaudīt, vai apgalvojumi patērētāju varētu maldināt.
2. Tvērums
Ir jāpārbauda jebkādā formā (teksts, zīmes, simboli u. c.) un jebkādā saziņas veidā (etiķetes uz iepakojuma, televīzijas reklāma, drukāta reklāma u. c.) doti apgalvojumi. Nedrīkst pārbaudīt tikai tekstveida apgalvojumus uz iepakojuma.
3. Laika grafiks
Periods, kurā jāveic ar tirgus uzraudzību saistītā iekšējā tirgus kontrole, ir viens kalendārais gads (lai varētu aptvert sezonālos izstrādājumus).
4. Metodika
Kompetentajām iestādēm ir Komisijai jāpaziņo kopējais kontroles pasākumu skaits, kā arī neatbilstīgo apgalvojumu skaits.
Ja apgalvojumi uz iepakojuma neatbilst kopējiem kritērijiem, jāpārbauda, vai tad, kad izstrādājums tika laists tirgū, kopējie kritēriji tika piemēroti, t. i., vai izstrādājums tika laists tirgū pirms 2013. gada 11. jūlija vai pēc tam.
Ja ir aizdomas par neatbilstību, jāsazinās ar atbildīgo personu, lai tā sniegtu paskaidrojumus, un jāiesniedz attiecīgs ziņojums.
Informācija tika saņemta no 21 dalībvalsts, apliecinot, ka nacionālās sabiedriskās veselības iestādes izmantojušas kopējos kritērijus un attiecīgās pamatnostādnes, lai novērtētu apgalvojumu par kosmētikas līdzekļiem atbilstību. Kopš ieviesta Kosmētikas regula, kopējie kritēriji tiek regulāri izmantoti tirgus uzraudzībā, arī tad, kad atbildīgā persona vai izplatītājs kādu izstrādājumu laiž tirgū. Dažas dalībvalstis izmantoja arī papildu ES vadlīnijas 12 .
Papildus ES pamatnostādnēm attiecībā uz apgalvojumiem par kosmētikas līdzekļiem dažas dalībvalstis ieviesa papildu nacionālas pamatnostādnes, kurās ES līmenī noteiktā regulējuma ietvaros sniegti tādi sīkāki norādījumi un skaidrojumi, lai būtu ņemts vērā specifiskais sociālais un kultūrlingvistiskais konteksts.
Vajadzībai ņemt vērā valsts kontekstu ir jo īpaši svarīga nozīme, novērtējot, kā vidējais patērētājs saprot konkrētajos apgalvojumos par kosmētikas līdzekļiem ietvertos vēstījumus. Turklāt ES tiesiskais regulējums neaptver tādus ētiskus kritērijus kā gaume un pieklājība — tiem ir pievērsta uzmanība tikai dalībvalstu tiesību aktos un to novērtēšana ir atkarīga no katras dalībvalsts specifiskā sociālā un kultūrlingvistiskā konteksta. 13
Dažas valstis vairāk pievērsās konkrētiem kopējiem kritērijiem, piemēram, atbilstībai tiesību aktiem, patiesumam, pamatojumam ar pierādījumiem un godīgumam. Citas padziļināti analizēja tikai tādus kritērijus kā atbilstība tiesību aktiem, patiesums un informētu lēmumu pieņemšana. Tā kā dažos gadījumos bija grūtības iegūt kosmētikas līdzekļu lietas (KLL) no atbildīgajām personām, kuras neatradās tajā pašā valstī, daži kritēriji, piemēram, patiesums, pamatojums ar pierādījumiem un godīgums, tika pārbaudīti tikai daļēji.
Visās dalībvalstīs inspekcijās lielākā uzmanība tika pievērsta apgalvojumiem par veselību, jo Komisija ieteica galveno uzmanību pievērst apgalvojumiem, kas, ja tie būtu neatbilstīgi un maldinoši, varētu apdraudēt patērētāju veselību un tādējādi to negatīvi ietekmēt.
3.2.Dalībvalstu iestāžu izmantotā metodika
Dalībvalstu tirgus uzraudzības iestādes galveno uzmanību veltīja valsts tirgū pieejamo izstrādājumu novērtēšanai.
Pārbaudes tika veiktas vai nu regulārajā tirgus uzraudzībā, vai arī kā īpašas ar šā ziņojuma projekta gatavošanu saistītas pārbaudes uz vietas. Lielākā daļa dalībvalstu apmeklēja attiecīgos izplatītājus, atbildīgās personas, ražošanas vietas, mazumtirdzniecības vietas, interneta veikalus un vairumtirdzniecības struktūras. Dažas dalībvalstis pārbaudes veica arī importētāju un eksportētāju telpās.
Dalībvalstis pārbaudīja apgalvojumus, kas pausti dažādos plašsaziņas līdzekļos (televīzijā, radio, vispārīgajā un īpašajā presē, tiešsaistē), uz iepakojuma, reklāmas skrejlapās, brošūrās, žurnālos un tīmekļvietnēs (konkrētu zīmolu tīmekļvietnēs, veselības tēmām veltītās tīmekļvietnēs). Tika ņemti vērā arī atsevišķi sociālie plašsaziņas līdzekļi, kuru mērķauditorija ir dažādas patērētāju grupas. Dalībvalstis arī ņēma aptiekās un paraaptiekās tirgotu izstrādājumu paraugus.
Lielākā daļa analīzē izmantoto izstrādājumu paraugu bija ar apgalvojumiem šādās kategorijās:
apgalvojumi par sastāvdaļām (piem., "pretnovecošanas iedarbība");
apgalvojumi par kosmētikas līdzekļa iedarbību (piem., ādas krēms ar saules aizsargfaktoru);
apgalvojumi, kuros uzsvērta vielu neesība (piem., "nesatur smaržvielas");
apgalvojumi par kosmētikas līdzekļa saderību ar ādu ("hipoalerģisks", "jutīgai vai atopiskai ādai");
apgalvojumi par labvēlīgu ietekmi uz veselību vai citu labvēlīgu ietekmi, kas nav kosmētiska (piem., saules aizsardzības līdzekļi vai intīmās higiēnas līdzekļi).
Dalībvalstis pārbaudīja kosmētikas līdzekļu lietas, drošuma novērtējuma dokumentus un apgalvojumus uz pašiem kosmētikas līdzekļiem, piemēram, tekstus, attēlus, simbolus, zīmolus un nosaukumus. Paraugus pārbaudīja arī zinātniski, lai noteiktu, vai tajos ir sastāvdaļa, par kuru apgalvojumā teikts, ka tā ir (vai nav) kosmētikas līdzeklī.
Dažas dalībvalstis pārraudzīja arī paziņojumus par nopietnu nevēlamu ietekmi, kas iesniegti saskaņā ar Kosmētikas regulas 23. pantu un agrīnās brīdināšanas sistēmā (RAPEX) 14 .
3.3.Dalībvalstu veiktās tirgus uzraudzības rezultāti
Saskaņā ar 21 dalībvalsts sniegto informāciju 2014. un 2015. gadā pavisam tika analizēti 38995 apgalvojumi par kosmētikas līdzekļiem. No 38995 apgalvojumiem 3730 (10 %) bija neatbilstīgi. Atbilstību un neatbilstību īpatsvars būtiski atšķiras atkarībā no kosmētikas līdzekļa izplatīšanas veida. Dažās dalībvalstīs līdz pat 70 % neatbilstīgo apgalvojumu bija konstatēti interneta vidē, tikai 17 % — uz paša kosmētikas līdzekļa, bet 13 % — brošūrās.
3.3.1.Kosmētikas līdzekļu sniegums (iedarbība)
No 21 dalībvalsts, kas atbildēja, 16 valstis norādīja, ka atklājušas gadījumus, kur pārkāpti tādi kritēriji kā pamatojums ar pierādījumiem un godīgums, kosmētikas līdzekļiem piedēvējot funkciju, ko nebija iespējams pamatot ar pietiekamiem pierādījumiem, bet pieejamajiem pētījumiem trūka reproducējamības un zinātniskā pamatojuma. Tā bija arī gadījumos, kur apgalvojumos kādas vienas vielas funkcija bija norādīta kā galaprodukta funkcija. Tā kā vielas daudzums kosmētikas līdzeklī bija mazs, tā nebija iedarbīga un pamatojums ar pierādījumiem ražotāja norādītajai funkcijai bija uzskatāms par nepietiekamu. Piemēram, par šādiem līdzekļiem tika apgalvots, ka tie aizsargā no saules vai nesatur alergēnus. Šādi apgalvojumi tika uzskatīti par negodīgiem.
3.3.2.Medicīniskas īpašības, apgalvojumi par ārstniecisku un terapeitisku efektu
No dalībvalstīm, kas iesniedza atbildes, 10 valstis atklāja apgalvojumus, kuros, , pārkāpjot vairākus kritērijus, piemēram, informētu lēmumu pieņemšanu, godīgumu, pamatojumu ar pierādījumiem un atbilstību tiesību aktiem, bija norādīts, ka kosmētikas līdzeklim ir medicīnisks efekts. Tās uzsvēra, ka arvien grūtāk ir nošķirt un klasificēt robežproduktus, t. i., vai izstrādājums ir kosmētikas līdzeklis vai zāles, vai medicīniska ierīce.
Kopējie kritēriji jāizmanto tikai tad, kad noteikts, ka izstrādājums ir Kosmētikas regulas 2. pantam atbilstošs kosmētikas līdzeklis 15 . Pretējā gadījumā pastāv risks, ka, piemēram, izstrādājumi tiek atzīti par neatbilstīgiem kosmētikas līdzekļiem, lai gan faktiski tie ir medicīniskas ierīces vai zāles. Attiecīgi tirgus uzraudzības pārbaudes ir jāveic tikai attiecībā uz kosmētikas līdzekļiem pēc tam, kad ir noskaidroti robežgadījumi attiecībā uz medicīniskām ierīcēm vai zālēm.
Vairums dalībvalstu atzina, ka apgalvojumi par medicīnisku ietekmi ir patērētājiem bīstamākie maldinošie apgalvojumi. Ticot, ka kosmētikas līdzeklim ir terapeitisks efekts un medicīniskas īpašības, patērētāji var atlikt vizīti pie ārsta un ārstēties paši. Šādi maldinoši apgalvojumi ir par terapeitisku ietekmi uz ādu, asinsriti, dziļajiem audiem, muskuļiem, locītavām, vēnām vai taukaudiem, pretiekaisuma funkcijām un dziedinošām īpašībām. Tika apgalvots, ka kosmētikas līdzekļiem ir medicīniskas funkcijas vai ārstniecisks vai biocīds efekts, lai gan atbildīgā persona nevarēja sniegt pierādījumus, kas to pamatotu.
3.3.3.Nesatur atļautas piedevas
No dalībvalstīm, kas atbildēja, 10 valstis ierosināja jautājumu par to, ka pārbaudītajos apgalvojumos pārkāpts taisnīguma kritērijs, jo tika nomelnotas atļautas piedevas. Šādu apgalvojumu vidū bija, piemēram, “nesatur parabēnus” vai “nesatur alumīniju”.
Pārraudzītajiem kosmētikas līdzekļiem 20 % gadījumu bija pievienots apgalvojums “nesatur”, un daudzreiz tas bija — “nesatur parabēnus”. Plašsaziņas līdzekļu pievērstās uzmanības dēļ šāds apgalvojums tirdzniecības vajadzībām ir pievilcīgs. Tomēr dalībvalstis uzskatīja, ka tas ir pretrunā taisnīguma kritērijam, jo par atļautām piedevām tika sniegta nepatiesa informācija.
No otras puses, daudzas dalībvalstis norādīja, ka daudzi apgalvojumi par tādu piedevu kā spirts, ēteriskās eļļas vai ziepes neesību bija uzskatāmi par atbilstīgiem, jo ir svarīgi, lai patērētājam no šīm piedevām būtu iespēja izvairīties sakarā ar tādiem īpašiem iemesliem kā reliģija vai alerģijas.
3.3.4.Nesatur aizliegtas piedevas
Dažas dalībvalstis ziņoja, ka par neatbilstīgiem tika atzīti apgalvojumi, kuros bija uzsvērta aizliegtu piedevu neesība vai minēta atbilstība ES kvalitātes standartiem un “labai ražošanas praksei”, jo nebija izpildīts kritērijs par atbilstību tiesību aktiem. Šādi apgalvojumi var radīt neskaidrības patērētājiem un palielināt konkurenci ar citiem ražotājiem, kuri arī izpilda Kosmētikas regulas prasības, bet to skaidri nenorāda.
3.3.5.Apgalvojumi par hipoalerģiskumu
Septiņas dalībvalstis ziņoja par apgalvojumiem par hipoalerģiskumu, attiecībā uz kuriem nebija pamatojošu dokumentu vai pierādījumu. Dažas valstu iestādes ziņoja par apgalvojumiem par matu krāsām, saskaņā ar kuriem krāsās bija sastāvdaļas, kas krāsošanas laikā garantē vai sniedz aizsardzību pret ādas problēmām (vai mazina alerģijas risku). Tomēr šajās krāsās bija rezorcīns un fenilendiamīns, kas ir vispārzināmi alergēni. Apgalvojumi, kas mēģina par nenozīmīgāku iztēlot risku, ka var rasties ar krāsas izmantošanu saistītas alerģiskās reakcijas, apdraud cilvēka veselību un var traucēt patērētājiem izdarīt informētu izvēli par kosmētikas līdzekļa lietošanu.
3.3.6.Apgalvojumi par kosmētikas līdzeklī konstatētu/nekonstatētu piedevu esību/neesību
Piecas dalībvalstis ziņoja par gadījumiem, kad apgalvojumā par kosmētikas līdzekli minēto piedevu kosmētikas līdzeklī nebija, un tādējādi bija pārkāpts patiesuma kritērijs.
3.3.7.“Nav pārbaudīts izmēģinājumos ar dzīvniekiem” un truša logotips
Četras dalībvalstis atklāja neatbilstību kritērijam par pamatojumu ar pierādījumiem: lai gan ar truša logotipa vai attiecīga teksta starpniecību apgalvojumā bija norādīts, ka kosmētikas līdzeklis “nav pārbaudīts izmēģinājumos ar dzīvniekiem”, atbildīgā persona par visām kosmētikas līdzekļa sastāvdaļām to pierādīt nevarēja. Ar Kosmētikas regulu kopš 2013. gada ir aizliegts galaproduktā izmantot kosmētikas līdzekļus vai to sastāvdaļas, kas pārbaudītas izmēģinājumos ar dzīvniekiem.
3.4.Koriģējoši pasākumi neatbilstības gadījumos
Saskaņā ar informāciju, kas saņemta no dalībvalstīm, gadījumos, kur apgalvojumi neatbilda kopējiem kritērijiem, veikti dažādi koriģējoši pasākumi. Visbiežāk ziņots par šādiem koriģējošiem pasākumiem:
atbildīgajai personai, importētājam vai ražotājam adresēt rakstisku ieteikumu, ar kuru tirdzniecību aizliedz, līdz kosmētikas līdzeklis atbildīs prasībām. Šis pasākums īstenots arī attiecībā uz interneta veikaliem, kas tirgoja neatbilstīgus kosmētikas līdzekļus;
lūgt atbildīgajai personai mainīt apgalvojumu reklāmā ne tikai uz kosmētikas līdzekļa, bet arī plašsaziņas līdzekļos un internetā;
lūgt atbildīgajai personai ar atpakaļejošu datumu attiecībā uz konkrētu mērķgrupu veikt pārbaudes par saderību ar ādu;
dot atbildīgajai personai norādījumu veikt jaunus pētījumus, lai iegūtu pietiekamus pierādījumus, ar kuriem varētu pamatot apgalvojumus ar atpakaļejošu datumu;
dažās dalībvalstīs — noteikt finansiālas sankcijas;
izteikt pieprasījumu labot marķējumu kļūdaina tulkojuma dēļ;
atbildīgajai personai izteikt atgādinājumu par tiesību aktu vai tiesas priekšrakstu;
pirms apstiprināt kosmētikas līdzekļa atkārtotu pieņemšanu tirgū, veicot atkārtotus tirgus uzraudzības pasākumus vai saņemot attiecīgus dokumentārus pierādījumus, nodrošināt, ka marķējums ticis koriģēts.
4.Secinājumi
Pašreizējais Eiropas tiesiskais regulējums, kas attiecas uz apgalvojumiem par kosmētikas līdzekļiem un to reklāmu, ir ļoti vispusīgs un nodrošina patērētāju aizsardzību augstā līmenī. Vienlaikus tas Eiropas kosmētikas nozarei dod iespēju konkurēt ES un pasaulē.
Pamatojoties uz dalībvalstu iesniegto informāciju šā ziņojuma vajadzībām, 90 % analizēto apgalvojumu par kosmētikas līdzekļiem tika atzīti par atbilstīgiem kopējiem kritērijiem, kas noteikti Regulā (ES) Nr. 655/2013.
Jānorāda, ka kopējie kritēriji ir piemērojami tikai izstrādājumiem, kas atbilst Kosmētikas regulā sniegtajai kosmētikas līdzekļa definīcijai un attiecībā uz ko ir noskaidroti robežgadījumi sakarā ar medicīniskām ierīcēm vai zālēm. Par to, vai izstrādājums ir kosmētikas līdzeklis, katrā atsevišķā gadījumā var lemt dalībvalstis.
Bija uzskatāms, ka lielākā daļa neatbilstīgo apgalvojumu maldina attiecībā uz kosmētikas līdzekļa funkciju un sniegumu. Turklāt, kā tika minēts arī ziņojot par valstu iestāžu grūtībām, ar ko tās saskaras, kontrolējot apgalvojumus par kosmētikas līdzekļiem, nebija skaidrs, kā reglamentēt apgalvojumu "hipoalerģisks" un apgalvojumu "nesatur" (atļautas piedevas). Šāds apgalvojums ir uzskatāms par nomelnojošu, jo patērētājam rada negatīvu priekšstatu par atļautām un zinātniski pierādītām drošām piedevām.
Visas dalībvalstis, kas sniedza informāciju šā ziņojuma vajadzībām, bija vienisprātis, ka apgalvojums “nesatur” un apgalvojums "hipoalerģisks" ir jāprecizē. To varētu izdarīt ar pašreizējās darba apakšgrupas par apgalvojumiem palīdzību un ar ad hoc tehniskiem dokumentiem par šiem diviem jautājumiem.