EIROPAS KOMISIJA
Briselē, 20.7.2016
COM(2016) 501 final
KOMISIJAS PAZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM, PADOMEI, EIROPAS EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJAI UN REĢIONU KOMITEJAI
Eiropas mazemisiju mobilitātes stratēģija
{SWD(2016) 244 final}
1.Ievads
Mazemisiju mobilitāte ir būtisks elements plašākā pārejā uz mazoglekļa, aprites ekonomiku, kas Eiropai vajadzīga, lai saglabātu konkurētspēju un spētu apmierināt cilvēku un preču mobilitātes vajadzības.
Transports rada gandrīz vienu ceturto daļu siltumnīcefekta gāzu emisiju Eiropā un ir galvenais gaisa piesārņojuma cēlonis pilsētās. Eiropas risinājums šīm problēmām ir neatgriezeniska pāreja uz mazemisiju mobilitāti oglekļa emisiju un gaisu piesārņojošo vielu ziņā. Mērķis ir skaidrs: līdz gadsimta vidum transporta radīto siltumnīcefekta gāzu emisiju līmenim jābūt vismaz par 60 % zemākam nekā 1990. gadā, un ir jāuzņem kurss uz nulles emisiju. Ir nekavējoties krasi jāsamazina transporta radītās gaisu piesārņojošo vielu emisijas, kas apdraud mūsu veselību.
Transporta nozarei šobrīd ir krietni lielākas iespējas nekā agrāk palīdzēt samazināt emisijas ES, ko esam apņēmušies izdarīt saskaņā ar Parīzes klimata pārmaiņu nolīgumu un saskaņā ar Ilgtspējīgas attīstības programmu 2030. gadam.
Pāreja uz mazemisiju mobilitāti pasaulē jau ir sākusies, un tās tempi arvien paātrinās. Tā piedāvā plašas iespējas. Eiropas automobiļu ražotājiem tā ir izdevība modernizēties, daudz plašāk ieviest jaunas tehnoloģijas un atgūt patērētāju uzticību. Tā ir arī izdevība citām nozarēm un ražotājiem piedalīties starptautisko standartu noteikšanā un eksportēt savus ražojumus. Tā ir arī izdevība inovatīviem energouzņēmumiem un pakalpojumu sniedzējiem, kā arī investoriem veicināt ilgtspējīgu izaugsmi un radīt jaunas darbvietas.
Šī pāreja jau ir sākusies, par pamatu izmantojot pašreizējo ES politiku. Taču ar šo mazemisiju mobilitātes stratēģiju ir pienācis laiks paātrināt tās tempu, vienlaikus nodrošinot, ka tiek apmierinātas efektīva iekšējā tirgus un globālas savienojamības vajadzības mobilitātes ziņā. Lai to īstenotu, būs jāveic visdažādākās darbības. Rīcības plānā ir uzskaitītas darbības, ko šī Komisija plāno veikt, ievērojot labāka regulējuma principus un procesus, lai nodrošinātu, ka ierosinātie pasākumi būs balstīti uz pierādījumiem, rezultatīvi, efektīvi un samērīgi un ka tajos būs ievērots subsidiaritātes princips. Šīs darbības koncentrējas uz galvenajām svirām, kas varētu palīdzēt transporta nozari ievirzīt pareizajās sliedēs attiecībā uz tehnoloģisko neitralitāti un darbvietu, izaugsmes un investīciju veicināšanu; šīs sviras ir: 1) efektīvāka transporta sistēma, 2) mazemisiju alternatīvā enerģija transportam un 3) mazemisiju un bezemisiju transportlīdzekļi. Pārkārtošanos virzīs arī horizontālie veicinātāji, piemēram, Enerģētikas savienības stratēģija, pētniecība un inovācija, rūpniecības un investīciju politika, digitālā vienotā tirgus stratēģijas un prasmju programma. Tā kā autotransports rada vairāk nekā 70 % no transporta radītajām siltumnīcefekta gāzu emisijām un ir nozīmīgs gaisa piesārņojuma avots, šim sektoram tiks veltīta liela uzmanība, taču emisiju samazināšanā var iesaistīties visi transporta sektori, un tiem tas ir arī jādara.
Ar savām iniciatīvām ES radīs labvēlīgus apstākļus un dos spēcīgu stimulu pāriet uz mazemisiju mobilitāti. Šajā paziņojumā uzskaitītās darbības ir daļa no holistiskas pieejas, kas prasa, lai ilgtermiņā iesaistītos visas ieinteresētās personas, tostarp dalībvalstis, kam savas atbildības robežās būs jādod ieguldījums. Eiropas pētniecības un ražošanas un pakalpojumu nozarēm jāturpina inovēt un darījumdarbības izvēles izdarīt, paturot prātā 2050. gadam nosprausto mērķi. Lai šo nozaru inovācijas varētu ienākt Eiropas un pasaules tirgos, īstajā brīdī būs vajadzīgi atbilstoši stimuli un investīcijas. Arī reģioniem un pilsētām būs nozīmīga loma mazemisiju mobilitātes risinājumu ieviešanā visproblemātiskākajās zonās, bet galarezultātā to, cik sekmīga būs pāreja, noteiks mobilitātes izmantotāju izdarītās uzvedības izvēles.
Tikai tad, ja visi aktori rīkosies neatlaidīgi, Eiropā būs iespējams sekmīgi pārkārtot transporta sistēmu, kas ir kritiski svarīgi Eiropas ekonomiskajam uzplaukumam un iedzīvotāju labklājībai.
2.Mazemisiju mobilitātes tiesiskais regulējums
Lai sekmētu pāreju uz mazemisiju mobilitāti un sniegtu skaidrību investoriem, ir jāizdara izmaiņas ES tiesiskajā regulējumā. Senāk vairākus gūtos panākumus mazināja pieaugošais pieprasījums pēc transporta, kas nozīmē, ka, pirmkārt, jāgādā par to, lai transporta sistēma kļūtu efektīvāka. Mazemisiju alternatīvā enerģija transporta nozarei paver iespējas inovācijām un jaunām darbvietām, un tā ļautu samazināt Eiropas atkarību no naftas importa.
2.1Transporta sistēmas optimizācija un tās efektivitātes uzlabošana
Pateicoties jaunām tehnoloģijām, darījumdarbības modeļiem un mobilitātes paradumiem, mainās veids, kādā mobilitāte tiek organizēta, ko apliecina, piemēram, sadarbīgas ekonomikas straujais uzplaukums mobilitātes sektorā. Mobilitāti arvien vairāk virza pieprasījums, kā rezultātā transporta resursi tiek izmantoti optimālāk. Šādas pārmaiņas veicina arī dati, skaidrāki cenu signāli un multimodālas transporta sistēmas, tāpēc tiem ir ļoti būtiska loma ES pieejā mazemisiju mobilitātes jautājumiem.
Digitālie mobilitātes risinājumi
Digitālās tehnoloģijas var padarīt transportu drošāku, efektīvāku un iekļaujošāku. Tās ļauj realizēt raitu mobilitāti “no durvīm līdz durvīm”, integrētu loģistiku un pievienotās vērtības pakalpojumus. Lai iespējami labāk izmantotu šo potenciālu, digitālās tehnoloģijas sekmīgi jāintegrē ilgtspējīgas mobilitātes koncepcijās. Šā iemesla dēļ intelektisko transporta sistēmu ieviešana visos transporta veidos ir kļuvusi par multimodālā Eiropas transporta tīkla izveides neatņemamu daļu.
Ceļu satiksmē pašlaik tiek pieliktas lielas pūles, lai stimulētu sadarbīgu intelektisko transporta sistēmu attīstīšanu un ieviešanu. Šajā sakarā Komisija pašlaik izstrādā satvaru šādu sistēmu ātrai un koordinētai ieviešanai visā ES.
Taisnīgu un efektīvu transporta cenu noteikšana
Viens no ekonomiski visracionālākajiem veidiem, kā stimulēt enerģijas patēriņa ziņā efektīvākus pārvadājumus, mazemisiju enerģiju un autoparka ātrāku nomaiņu, ir pareizu cenas signālu došana un rēķināšanās ar ārējiem apstākļiem. ES līmenī jau tiek piemērotas nodevas kravas automobiļiem un dzelzceļa pārvadājumiem, taču dalībvalstu un pašvaldību līmenī vajadzētu pievērsties arī pasažieru pārvadājumiem. Šādām nodevām vajadzētu papildināt pašreizējos nodokļus degvielai.
Visā ES vajadzētu virzīties uz attālumbalstītām ceļu nodevu sistēmām, kurās tiktu ņemti vērā faktiski nobrauktie kilometri, jo tādējādi tiktu labāk atspoguļoti principi “piesārņotājs maksā” un “lietotājs maksā”. Šajā sakarā Komisija izstrādā standartus sadarbspējīgām elektroniskām ceļa nodevu iekasēšanas sistēmām ES, lai atvieglotu jaunu nodevu iekasēšanas pakalpojumu sniedzēju piekļuvi tirgiem un samazinātu kopējās sistēmu izmaksas. Komisija arī pārskatīs Direktīvu par kravas automobiļu aplikšanu ar nodevām, lai maksu varētu diferencēt pēc oglekļa dioksīda emisijām, un dažus tās principus attiecinās arī uz autobusiem, kā arī vieglajiem pasažieru automobiļiem un vieglajiem kravas automobiļiem.
Multimodalitātes veicināšana
Lai panāktu pāreju uz mazemisiju mobilitāti, svarīga loma ir multimodālu integrāciju veicinošiem pasākumiem, kam jāstimulē pāreja uz tādiem mazāku emisiju transporta veidiem kā satiksme pa iekšējiem ūdensceļiem, tuvsatiksmes kuģniecība un dzelzceļš.
Piemēram, pārskatītā dzelzceļa nozares tiesiskā regulējuma mērķis ir padarīt dzelzceļu konkurētspējīgāku un pievilcīgāku gan pasažieru, gan kravu pārvadāšanai. Lai vēl vairāk veicinātu intermodalitāti, Komisija modernizēs kombinētā transporta stimulus, un tā gatavo pasākumus dzelzceļa kravu pārvadājumu koridoru veiktspējas un efektivitātes uzlabošanai. Komisija atbalsta multimodālo pamattīkla koridoru izveidi, gatavojot otrās paaudzes darba plānus un sekmējot Eiropas transporta tīkla izveides pasākumus.
Lai vēl vairāk nostiprinātu sabiedrisko transportu un palīdzētu samazināt oglekļa dioksīda emisijas no autotransporta, Komisija gatavo darbības, kas ļaus vēl vairāk attīstīt autobusu iekšzemes pārvadājumu pakalpojumus.
2.2Mazemisiju alternatīvās enerģijas izmantojuma kāpināšana
Transports ES joprojām ir atkarīgs no naftas, ar ko apmierina aptuveni 94 % šīs nozares enerģijas vajadzību, kas ir daudz vairāk nekā jebkurā citā nozarē un kas nozīmē, ka transports ir lielā mērā atkarīgs no importa. Lai gan pāreja uz mazemisiju alternatīvo enerģiju transporta nozarē jau ir sākusies, nākamajā desmitgadē pārejas tempu vajadzētu palielināt. Tā ir iespēja Eiropai izvirzīties līderpozīcijās jaunu produktu (piemēram, biodegvielu) izstrādē. Jāizveido arī attiecīga infrastruktūra.
Iedarbīgs mazemisiju alternatīvās enerģijas regulējums
Pārskatot spēkā esošos tiesību aktus, kas attiecas uz degvielām un atjaunojamiem energoresursiem, Komisija izskata veidus, kā varētu dot spēcīgu stimulu inovācijām enerģijās, kas vajadzīgas ilgtermiņa dekarbonizācijai. Viena no iespējām ir degvielas piegādātājiem noteikt pienākumu nodrošināt, ka konkrētu procentuālo daļu no to piegādātajiem energoresursiem veido alternatīvā enerģija no atjaunojamajiem energoresursiem, tostarp modernās biodegvielas un sintētiskās degvielas; lai to īstenotu, varētu noteikt sajaukšanas pienākumu vai pienākumu samazināt piegādātās enerģijas siltumnīcefekta gāzu ietekmi.
Komisija jau ir norādījusi, ka no pārtikas kultūraugiem ražotām biodegvielām ir ierobežota nozīme transporta nozares dekarbonizācijā, un pēc 2020. gada tām nevajadzētu piešķirt valsts atbalstu. Analīzē, ko veic sakarā ar spēkā esošo degvielu un atjaunojamo energoresursu tiesību aktu pārskatīšanu, Komisija koncentrējas uz pakāpenisku atteikšanos no tām par labu modernākām biodegvielām. Tiks rūpīgi izvērtēta ietekme, tostarp investīciju vajadzības moderno biodegvielu jomā un fakts, ka bez atbalsta pašreiz tās nespēs konkurēt ar fosilajām degvielām vai no pārtikas kultūraugiem ražotām biodegvielām.
Mazemisiju alternatīvās enerģijas perspektivitāte ir atkarīga no konkrētā transporta veida. Visplašākās iespējas patlaban ir pieejamas vieglajiem pasažieru automobiļiem un autobusiem, savukārt dzelzceļa satiksmē risinājumi aprobežojas ar elektrifikāciju. Vidējā termiņā modernās biodegvielas būs īpaši nozīmīgas aviācijā, kā arī kravas automobiļu un autobusu pārvadājumos. Sagaidāms, ka dabasgāzi aizvien vairāk izmantos par alternatīvu flotes degvielai kuģniecībā un dīzeļdegvielai kravas automobiļos un autobusos. Tās potenciālu var ievērojami palielināt, izmantojot biometānu un sintētisko metānu (tehnoloģijas enerģijas pārvēršanai gāzē).
Alternatīvajām degvielām vajadzīgās infrastruktūras izvēršana
Liela daļa alternatīvo degvielu (tostarp elektroenerģija) prasa īpašu infrastruktūru papildus esošajai uzpildes sistēmai. Alternatīvo degvielu infrastruktūras direktīva pievēršas vienotiem standartiem iekšējā tirgū, infrastruktūras pienācīgai pieejamībai un patērētāju informētībai par degvielu un transportlīdzekļu saderību. Tiek izstrādāta metodika degvielas cenu salīdzināšanai.
Pamatojoties uz šo direktīvu, dalībvalstis līdz 2016. gada novembrim izstrādās politikas satvaru publiski pieejamu uzlādes punktu un dabasgāzes uzpildes staciju un — pēc izvēles — ūdeņraža uzpildes staciju ierīkošanai. Lai panāktu elektrotransportlīdzekļu masveida pieņemšanu un izmantošanu, jānodrošina, ka uzlādes un apkopes infrastruktūra ir plaši pieejama visā Eiropā. Galīgais mērķis ir panākt, ka ar elektrotransportlīdzekli varētu šķērsot visu Eiropu, neraizējoties par tā uzlādi, proti, lai tas būtu tikpat vienkārši kā degvielas tvertnes uzpilde.
Infrastruktūras ierīkošanu ES atbalsta finansiāli, kā arī ar ieinteresēto personu platformu starpniecību. Pašreizējos projektos ar izmēģinājumiem reālos apstākļos tiek attīstīts ekonomiskais pamatojums un testēta to realizējamība, un kopumā gandrīz 100 projektos ir investēts EUR 1 miljards privātā un publiskā finansējuma un gandrīz EUR 600 miljoni ES finansiālā atbalsta. Šajā sakarā vajadzētu turpināt izmantot arī finansēšanas iespējas, ko sniedz Eiropas Stratēģisko investīciju fonds. Nolūkā sekmēt pārrobežu investīciju projektu realizāciju uzlādes un alternatīvo degvielu infrastruktūru jomā Komisija izvērtēs, vai ir nepieciešams pielāgot esošos finansēšanas instrumentus. Saistībā ar darbībām energoefektivitātes jomā Komisija izskata iespējas, kā varētu veicināt elektrotransportlīdzekļu uzlādes punktu ierīkošanu ēkās.
Sadarbspēja un standartizācija elektromobilitātes jomā
Standartizācija un sadarbspēja ir svarīgi aspekti, lai varētu maksimāli izmantot iekšējā tirgus sniegtās prošrocības, un jo īpaši tas attiecas uz elektromobilitāti — ir jānovērš šķēršļi elektrotransportlīdzekļu uzlādei ES teritorijā. Būtu jāpieliek lielākas pūles, lai sekmētu ES mēroga elektromobilitātes pakalpojumu tirgus izveidi; tie varētu ietvert, piemēram, norēķinu iespēju pārrobežu sadarbspēju un reāllaika informācijas sniegšanu par uzlādes punktiem.
Sadarbībā ar ES dalībvalstīm, nozari un Eiropas standartizācijas iestādēm tiek izstrādāti ES mēroga standarti. Jau ir izstrādāts standarts vienota tipa spraudnim vieglajiem automobiļiem, un nākotnē gaidāmi standarti elektrobusu un motociklu induktīvajai uzlādei, akumulatoriem un uzlādes spraudņiem. Komisija ir arī atklājusi īpašu laboratoriju, kuras uzdevums ir nodrošināt nākamās paaudzes elektrotransportlīdzekļu un viedo tīklu pilnīgu sadarbspēju, par pamatu izmantojot saskaņotus standartus, tehnoloģiju validāciju un testēšanas metodes. ES arī piedalās starptautiskajos centienos šajā jomā, tostarp kopā ar ASV un Apvienoto Nāciju Organizācijas Eiropas Ekonomikas komisiju.
2.3Virzība uz bezemisiju transportlīdzekļiem
Efektīvāka transporta sistēma un pāreja uz mazemisiju alternatīvo enerģiju jāpapildina ar rīcībpolitikām, kas veicinātu efektivitātes pieaugumu un inovācijas transportlīdzekļos un pieprasījumu pēc šādiem produktiem.
Autotransporta nozarē joprojām būs vajadzība pēc papildu uzlabojumiem iekšdedzes dzinējos. Tomēr pārejas uz mazemisiju un bezemisiju transportlīdzekļiem īstenošanai būs vajadzīgi dažādi pasākumi visos lēmumu pieņemšanas līmeņos, lai tiktu iesaistīti gan ražotāji, gan lietotāji. Salīdzinājumā ar iepriekšējām rīcībpolitikām lielāka uzmanība jāpievērš arī kravas automobiļiem un autobusiem.
Uzlabojumi transportlīdzekļu testēšanā nolūkā atgūt patērētāju uzticību
Iepriekšējā gadā Komisija būtiski izmainīja to, kā tiek mērītas un verificētas transportlīdzekļu emisijas. Steidzami tiks ieviesti jauni testi emisiju mērīšanai reālos braukšanas apstākļos, lai gaisu piesārņojošo vielu emisiju robežvērtībām būtu jūtamāka reālā ietekme un patērētāji varētu tām atkal uzticēties. Jauns tipa apstiprināšanas regulējums stiprinās neatkarīgu testēšanu, tirgus uzraudzību un izpildes nodrošināšanu Eiropā. Tādējādi transportlīdzekļu ekoloģisko raksturlielumu pārredzamība un uzticamība nodrošinās, ka tiek atgūta patērētāju uzticība, un sniegs papildu rīkus nopietnu gaisa kvalitātes problēmu risināšanai visā ES.
Lai iegūtu reālistiskākas un precīzākas oglekļa dioksīda un degvielas patēriņa vērtības, tiks ieviesta jauna pasaules mēroga testa procedūra — vieglajiem transportlīdzekļiem paredzētā pasaules mēroga testa procedūra (WLTP). Šī jaunā testa procedūra tiks izmantota par pamatu, izstrādājot standartus vieglajiem pasažieru automobiļiem un vieglajiem kravas automobiļiem laikposmam pēc 2020. gada, un tie jānosaka, ņemot vērā jaunās testa procedūras paaugstināto stingrības pakāpi.
Komisija arī pēta to, cik iespējama ir degvielas patēriņa un oglekļa dioksīda emisiju mērīšana reālos braukšanas apstākļos, un iespējas šos datus izmantot patērētāju informēšanai un testa procedūru precizitātes kontrolēšanai.
Stratēģija laikposmam pēc 2020. gada: vieglie pasažieru automobiļi un vieglie kravas automobiļi
ES degvielas patēriņa efektivitātes standarti jauniem vieglajiem pasažieru automobiļiem un vieglajiem kravas automobiļiem ir devuši spēcīgu impulsu inovācijām un efektivitātes uzlabojumiem automobiļu tehnoloģijās. Pateicoties sekundārajam transportlīdzekļu tirgum, to sniegtie ieguvumi pakāpeniski aptvers visu autoparku. Laikposmā pēc 2020. gada būs vēl vairāk jāsamazina emisijas no tradicionālajiem iekšdedzes dzinējiem. Savukārt līdz 2030. gadam būs jāpanāk bezemisiju un mazemisiju transportlīdzekļu ieviešana, lai tie jau veidotu būtisku tirgus daļu. Lai šāda pāreja notiktu, būs vajadzīgi gan uz piedāvājumu, gan uz pieprasījumu vērsti stimuli, kas jānodrošina ar pasākumiem ES līmenī un arī dalībvalstu, reģionālajā vai vietējā līmenī.
Komisija pašreiz izstrādā oglekļa dioksīda emisiju standartus vieglajiem pasažieru automobiļiem un vieglajiem kravas automobiļiem laikposmam pēc 2020. gada, novērtējot to izmaksas un ieguvumus, ietekmi uz konkurētspēju un izmaiņas rūpniecības politikā ES un pasaulē. Tajos arī analizēs, kāda ietekme ir dažādiem tehnoloģiski neitrāliem mazemisiju vai bezemisiju transportlīdzekļu stimulēšanas variantiem, piemēram, konkrētu mērķrādītāju noteikšanai. Šiem transportlīdzekļiem būs vajadzīga pienācīga definīcija, un, iespējams, mazemisiju un bezemisiju transportlīdzekļus vajadzēs nošķirt kā atsevišķas kategorijas. Tiks izvērtēts arī vispārējais grafiks satvaram pēc 2020. gada, jo īpaši tāda starpposma mērķrādītāja noteikšana, kas būtu jāsasniedz pirms 2030. gada. Ņemot vērā to, cik lēni atjaunojas autoparks, darbības nevajadzētu atlikt uz tālāku nākotni. Komisija vienlaikus ar šīs stratēģijas publiskošanu sāk minēto variantu sabiedrisko apspriešanu.
Minētie pasākumi būs jāpapildina ar vietējas ražošanas bāzes izveidi jaunas paaudzes elektrisko akumulatoru elementu ražošanai.
Kas attiecas uz mazemisiju vai bezemisiju transportlīdzekļu pievilcīgumu patērētāju acīs, ir jāturpina strādāt pie mazemisiju vai bezemisiju transportlīdzekļu tirgu izveides. Šajā sakarā Komisija ar automobiļu marķējumu palīdzību cenšas uzlabot patērētāju iespējas saņemt informāciju un izskata veidus, kā sniegt atbalstu ar publiskā iepirkuma noteikumu starpniecību. Taču tik ļoti nepieciešamo stimulu var dot arī dalībvalstis, vietējās un pilsētu pašvaldības, kā arī paši ražotāji.
Elektrisko un degvielas elementu transportlīdzekļu segmentā īpaša problēma ir patērētāju nepietiekama informētība. Pateicoties uzlabojumiem akumulatoru tehnoloģijās, pieaug attālums, ko var paveikt ar šādu automobili, samazinās iegādes izmaksas un uzpildes (uzlādes) un apkopes izmaksas ir ievērojami zemākas nekā automobiļiem, ko darbina ar tradicionālajām degvielām. Ir jāpanāk labāka potenciālo lietotāju informētība par šīm priekšrocībām. Holistiskāka pieeja, prasot norādīt arī emisijas no izmantotās degvielas vai enerģijas, var vēl vairāk palīdzēt patērētāju izvēli ievirzīt pareizajās sliedēs un uzlabot alternatīvo degvielu nozīmi, kā arī sekmēt krasākus oglekļa dioksīda emisiju samazinājumus.
Patērētāju rīcību ļoti efektīvi ietekmē nodokļu instrumenti. Dalībvalstis joprojām piemēro dažādus pretrunīgus nodokļu atvieglojumus, kas kavē pāreju uz mazemisiju mobilitāti. To vidū ir fosilo degvielu subsidēšana, piemēram, zemu likmju piemērošana dažām degvielām, un nodokļu režīmi uzņēmumu automobiļiem. Šādi režīmi, kas ir dalībvalstu pārziņā, ir jāpārskata, lai nodrošinātu pozitīvu stimulu mazemisiju transportlīdzekļiem un transportlīdzekļos izmantojamiem energoresursiem. Attiecībā uz uzņēmumiem piederošajiem automobiļiem rūpīgi pārdomāts satvars varētu dot ļoti labus rezultātus mazemisiju vai bezemisiju transportlīdzekļu ieviešanā, jo uzņēmumu autoparki ir diezgan lieli un to nomaiņas tempi ir ātri.
Stratēģija laikposmam pēc 2020. gada: kravas automobiļi un autobusi
Emisijas no kravas automobiļiem un autobusiem pašreiz veido aptuveni ceturtdaļu no visām autotransporta radītajām oglekļa dioksīda emisijām, un sagaidāms, ka laikposmā no 2010. līdz 2030. gadam tās varētu pieaugt par 10 %. Lai gan kravas automobiļiem un autobusiem ir piemēroti līdzīgi gaisa piesārņojuma standarti kā vieglajiem pasažieru automobiļiem un vieglajiem kravas automobiļiem un pašlaik tie ir jāizpilda arī reālos braukšanas apstākļos, šim sektoram ES nav noteikti ne degvielas patēriņa efektivitātes standarti, ne arī oglekļa dioksīda monitoringa shēma, kā tas ir vieglo pasažieru automobiļu un vieglo kravas automobiļu gadījumā.
Pirmām kārtām Komisija gatavo divus priekšlikumus: vienu attiecībā uz šo transportlīdzekļu oglekļa dioksīda emisiju un degvielas patēriņa sertifikāciju un otru attiecībā uz šādu sertificēto datu monitoringu un paziņošanu. Šie pasākumi palielinās pārredzamību un atvieglos ceļu lietošanas maksas diferenciāciju.
Tāpat ES būs jāievieš pasākumi, ar ko aktīvi samazināt oglekļa dioksīda emisijas no kravas automobiļiem un autobusiem. Citās pasaules daļās, piemēram, ASV, Ķīnā, Japānā un Kanādā, šādi standarti ir jau ieviesti, un šajās shēmās ir iesaistījušies daži Eiropas ražotāji. Eiropa nedrīkst atpalikt. Zemākas preču pārvadājumu tekošās izmaksas un degvielas patēriņa ziņā efektīvāki transportlīdzekļi dos labumu visai tautsaimniecībai un galu galā arī patērētājiem un pasažieriem. Sekundārais tirgus nodrošinās, ka ieguvēji ir arī mazie un vidējie pārvadātāji.
Tāpēc šī Komisija paātrinās analīzi, kas jāveic attiecībā uz šādu transportlīdzekļu oglekļa dioksīda emisijas standartu izstrādes variantiem, un sāks sabiedrisko apspriešanu, lai sava pilnvaru termiņa laikā sagatavotu pamatu priekšlikumam. Tā kā kravas automobiļa vidējais ekspluatācijas ilgums ir aptuveni 10 gadi, 2020. gadā pārdotie transportlīdzekļi pārvietosies pa Eiropas ceļiem arī 2030. gadā. Lai panāktu strauju progresu, attiecībā uz standartiem tiks apsvērti dažādi varianti (tostarp standartu piemērošana tikai dzinējiem vai visam transportlīdzeklim) ar mērķi panākt emisiju samazinājumu daudz agrāk nekā 2030. gadā. Analīzē Komisija pilnībā izmantos visus pieejamos datus, tostarp simulācijas rīku
, kas izstrādāts ciešā sadarbībā ar ieinteresētajām personām.
Iespējas ieviest mazemisiju vai bezemisiju tehnoloģijas dažādās transportlīdzekļu kategorijās ir atšķirīgas. Dažās kategorijās — piemēram, pilsētas autobusos — bezemisiju tehnoloģiju ātra ieviešana šķiet viegli realizējama, un būtu jāizskata iespēja noteikt atsevišķu bezemisiju mērķrādītāju. Publiskais iepirkums ir instruments, kam ir ļoti liela ietekme inovatīvu produktu tirgu izveidē, un to vajadzētu izmantot, lai veicinātu šādu transportlīdzekļu ieviešanu. Tā kā lielu daļu publisko iepirkumu veic pilsētu un vietējās pašpārvaldes iestādes, sabiedrisko transportlīdzekļu sektorā (piemēram, autobusos) ir diezgan liels potenciāls izmantot mazemisiju alternatīvās enerģijas. Lai šie publiskie iepirkumi būtu vēl rezultatīvāki, Komisija pašlaik pārskata „tīro” transportlīdzekļu direktīvu, ar ko publiskajos iepirkumos ES tika ieviestas ilgtspējības prasības. Pašlaik tiek izskatīti tādi varianti kā piemērošanas jomas paplašināšana, pamatīgākas atbilstības nodrošināšanas prasības un iepirkuma mērķrādītāju noteikšana.
3.Mazemisiju mobilitāti veicinoša vide
Pāreju uz mazemisiju mobilitāti palīdzēs īstenot vairākas horizontālās iniciatīvas un darbības visos līmeņos.
Enerģētikas savienība: energosistēmas un transporta sistēmas sasaistīšana
Mazemisiju mobilitāte varētu ietekmēt energoapgādi, jo tā palielinās pieprasījumu pēc dažiem energoresursiem, savukārt citi energoresursi kļūs mazāk pieprasīti. Fosilo degvielu piegādātāji būs spiesti tvert jaunas izdevības saistībā ar mazemisiju alternatīvo enerģiju transportlīdzekļiem. Mazemisiju mobilitāte varētu palielināt pieprasījumu pēc elektroenerģijas un izdarīt papildu spiedienu uz enerģētikas nozari saistībā ar dekarbonizāciju, ko prasa ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēma.
Lai gan esošā elektrotīklu infrastruktūra kopumā ir spējīga izturēt elektroenerģijas plašu izmantošanu transportlīdzekļos, problēmas var rasties maksimumslodzes laikā sadales tīklu līmenī. Lai risinātu šo problēmu, saskaņā ar Enerģētikas savienības stratēģiju Komisija pašlaik gatavo elektroenerģijas tirgus modeļa priekšlikumu, kura mērķis būs sekmēt elektromobilitātes integrāciju, mudinot uzlādi veikt brīdī, kad zema pieprasījuma vai liela piedāvājuma dēļ tiek piemēroti zemi elektroenerģijas tarifi. Minētais priekšlikums varētu arī samazināt šķēršļus, kas kavē elektroenerģijas pašražošanu, akumulāciju un no atjaunojamajiem energoresursiem saražotās elektroenerģijas patēriņu. Tādējādi, piemēram, tiktu veicinātas patērētāju iespējas transportlīdzekļu uzlādēšanai izmantot elektroenerģiju, ko saražojuši to saules enerģijas paneļi.
Ilgākā termiņā transportlīdzekļu akumulatori varētu kļūt par elektroenerģijas sistēmas daļu un vajadzības gadījumā piegādāt elektrotīklam enerģiju. Līdzīgā kārtā periodos, kad elektroenerģijas cenas ir zemas, nodrošinot enerģijas akumulācijas iespējas, varētu ražot ūdeņradi, biometānu un sintētiskās degvielas.
Pētniecība, inovācija un konkurētspēja
Lai sekmētu ilgtermiņa pāreju uz bezemisiju mobilitāti, ir jāpastiprina centieni pētniecības un inovācijas jomā. Vēlāk šajā gadā Komisija plāno nākt klajā ar integrētu pētniecības, inovācijas un konkurētspējas stratēģiju Enerģētikas savienībai, kas apvienos šādus trīs savstarpēji saistītus virzienus — energotehnoloģijas, transports un rūpniecība. Mērķis ir nodrošināt saskaņotību ar notiekošajām horizontālajām diskusijām par plašāku pētniecības, inovācijas un konkurētspējas politiku.
No šā brīža resursi būtu jākoncentrē uz mazemisiju un bezemisiju inovācijām un to ieviešanu. Ir svarīgi nospraust skaidras prioritātes un maksimāli izmantot iespējas veidot sinerģijas, piemēram, starp transporta sistēmu un energosistēmu, kas varētu ietvert tādu enerģijas akumulācijas risinājumu izstrādi (ieskaitot nākamās paaudzes akumulatorus), kas apmierinātu transporta nozares prasības un kas ļautu Eiropā attīstīt ražošanas bāzi šādu risinājumu masveida ražošanai. Attiecībā uz transporta nozarē izmantoto enerģiju jānorāda, ka saruks tradicionālie fosilo energoresursu tirgi un radīsies jaunas izdevības piegādāt alternatīvus mazemisiju energoresursus. Tāpēc pētniecībai vajadzētu koncentrēties arī uz modernām biodegvielām un sintētiskajām degvielām, kas ir būtiskas esošā autoparka dekarbonizācijai un sektoriem (piemēram, aviācijai), kuri, iespējams, arī turpmāk vismaz daļēji būs atkarīgi no šķidrajām degvielām.
Rūpniecības nozare veic investīcijas pētniecībā un inovācijā, un jānorāda, ka Eiropa tradicionāli ir bijusi viena no līderēm ar transportu saistītajos ražošanas sektoros. Šī pozīcija ir jāsaglabā. Lai gan autotransporta jomā Eiropa joprojām ir līdere ar iekšdedzes dzinēju uzlabojumiem saistīto patentu skaita ziņā, citur pasaulē ir daudz lielāks skaits patentu alternatīvo energoresursu jomā, turklāt mazemisiju transportlīdzekļu tirgi ārpus ES aug daudz straujāk. ES nevar pieļaut to, ka inovācijas un jaunu tehnoloģiju ieviešana (un līdz ar to arī jaunu darbvietu rašanās) notiek galvenokārt ārpus Savienības. Eiropai turpmāk jāsaglabā līderpozīcijas globālo standartu noteikšanā.
Mazemisiju mobilitātei un inovācijām būs jākļūst par visu dalībvalstu rūpniecības politikas sastāvdaļu. Lielākie transportlīdzekļu ražotāji (vai tie ražo vieglos pasažieru automobiļus, smagdarba transportlīdzekļus, lidmašīnas, vilcienus vai kuģus) nav vienīgie, kam aktuāls konkurētspējas jautājums. Eiropas rūpniecības nozarei vitāli svarīgi ir arī transportlīdzekļu komponentu ražotāji, kas bieži ir mazie un vidējie uzņēmumi.
Digitālās tehnoloģijas
Digitālajām tehnoloģijām ir milzīgs potenciāls transporta sistēmas optimizācijas ziņā, un tās paver jaunas izdevības gan ražotājiem, gan pakalpojumu sniedzējiem. Digitālās tehnoloģijas arī sekmē transporta integrāciju ar citām sistēmām, piemēram, energosistēmu, un padara mobilitāti efektīvāku.
Taču, lai transporta nozarē pilnībā izmantotu digitalizācijas sniegtās priekšrocības, ir nepieciešams izveidot tiesisko regulējumu, kas stimulētu šādu tehnoloģiju izstrādi un ieviešanu tirgū, un ir jānosaka standarti, kas nodrošinātu sadarbspēju, tostarp pāri robežām, un ļautu apmainīties ar datiem, taču vienlaikus uzmanība jāpievērš arī datu aizsardzības un kiberdrošības jautājumiem. Digitālā vienotā tirgus stratēģijas sakarā Komisija gatavo datu brīvas plūsmas iniciatīvu ar mērķi novērst nepamatotus ierobežojumus attiecībā uz datu atrašanās vietu un risināt jautājumus, kas attiecas uz piekļuvi datiem un to izmantošanu, tostarp transporta un satiksmes informācijas vajadzībām. Eiropas rūpniecības digitalizācijas paziņojumā Komisija jau iepazīstināja ar pasākumiem jaunu darījumdarbības modeļu atbalstam, tostarp sadarbības ekonomikas kontekstā.
Prasmes
Tiek lēsts, ka transporta nozare kopumā nodarbina vairāk nekā 15 miljonus iedzīvotāju, kas ir 7 % no nodarbināto kopskaita ES. Lai īstenotu tehnoloģisko pāreju uz mazemisiju mobilitāti, būs vajadzība pēc jaunām prasmēm. Šim jautājumam Komisija pievērusies paziņojumā “Jaunā Prasmju programma Eiropai”. Automobiļu un kuģniecības tehnoloģiju sektori būs pirmās divas jomas, uz ko attieksies iniciatīva “Plāns nozaru sadarbībai prasmju jomā”.
Investīcijas
Viens no šīs mazemisiju mobilitātes stratēģijas mērķiem ir arī sniegt nepieciešamo noteiktību investoriem. ES investīciju instrumenti būs vērsti uz transporta sistēmas efektivitātes uzlabošanu tehnoloģiski neitrālā veidā, alternatīviem mazemisiju energoresursiem izmantošanai transportlīdzekļos un mazemisiju un bezemisiju transportlīdzekļiem.
Nozīmīgs šo rīcībpolitikas mērķu balsts ir Investīciju plāns Eiropai. Būtisks progress panākts Eiropas Stratēģisko investīciju fonda transporta nozares projektu īstenošanā. Uzmanība tika galvenokārt koncentrēta uz privāto un publisko investīciju piesaisti, kā arī riska absorbcijas spējas un realizācijas ticamības palielināšanu atbalstītajos projektos, kuri saskaras ar grūtībām piekļūt ilgtermiņa finansējumam. Šis atbalsts var ietvert arī platformu izveidi un citas saistītas darbības, kas pilsētām varētu palīdzēt sakopot un piesaistīt finansējumu, kā arī tehniskās palīdzības sniegšanu ar Eiropas Investīciju konsultāciju centra starpniecību.
Papildus ir pieejami vairāki īpaši ES fondi. Eiropas strukturālo un investīciju fondu finansējums transporta nozarei kopā sastāda EUR 70 miljardus, no kuriem EUR 39 miljardi paredzēti, lai atbalstītu pāreju uz mazemisiju mobilitāti. Tas savukārt ietver EUR 12 miljardus ilgstpējīgas multimodālas mazoglekļa mobilitātes attīstīšanai pilsētās. Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta piedāvātais finansējums sasniedz EUR 24 miljardus. Mazoglekļa mobilitātei atvēlēta arī nozīmīga daļa no pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” transporta pētniecības un inovācijas programmā pieejamā finansējuma (EUR 6,4 miljardi).
Pilsētās īstenojamās darbības
Pilsētas transports rada 23 % no ES siltumnīcefekta gāzu emisijām. Tas ir arī viens no iemesliem, kāpēc daudzās pilsētu teritorijās tiek pārsniegti gaisa piesārņojuma ierobežojumi. Šīs stratēģijas īstenošana būs ļoti atkarīga no pilsētām un vietējām pārvaldes iestādēm, turklāt pārejā uz mazemisiju mobilitāti pilsētas jau ir avangardā. Tās cenšas stimulēt mazemisiju alternatīvos energoresursus un transportlīdzekļus. Ar visaptverošu pieeju, kas ietver ilgtspējīgas pilsētu mobilitātes plānošanu, telpiskās plānošanas integrēšanu un mobilitātes pieprasījuma izvērtēšanu, tās mudina pārkārtoties uz aktīvāku pārvietošanos (riteņbraukšana un iešana kājām), sabiedrisko transportu un/vai kopīgās mobilitātes shēmām, t. i., velosipēdu un automobiļu koplietošanu un līdzbraucēju uzņemšanu, lai samazinātu sastrēgumus un piesārņojumu pilsētās.
Daudzas Eiropas pilsētas izvirza vērienīgus mērķrādītājus, lai palīdzētu sasniegt Parīzes nolīguma mērķus klimata jomā, un Komisija turpinās tās atbalstīt, tostarp ES pilsētprogrammas un tās partnerības ietvaros. Izmantojot tādas iniciatīvas kā “Pilsētas mēru pakts”, “Progresīvas pilsētas un pašvaldības – Eiropas inovācijas partnerība” un “CIVITAS”, būtu vēl vairāk jāsekmē paraugprakses apmaiņa, kā arī jaunu tehnoloģiju ieviešana vietējā līmenī, lai transports pilsētās kļūtu mazāk piesārņojošs un efektīvāks.
Pasaules mērogā īstenojamās darbības starptautisko pārvadājumu jomā
Tiek veikti dažādi pasākumi, lai samazinātu emisijas aviācijas nozarē, piemēram, tiek ieviesti nozīmīgi tehnoloģiskie uzlabojumi un degvielas patēriņa ziņā efektīvāki gaisa kuģi, kā arī uzlabojumi gaisa satiksmes pārvaldībā. Tomēr ir jāturpina iesāktā virzība, jo īpaši starptautiskā līmenī, jo gaisa satiksmes pieauguma tempi apsteidz emisiju samazinājumus. ES ir pilnībā apņēmusies šā gada Starptautiskās Civilās aviācijas organizācijas (ICAO) asamblejā panākt vienošanos par globālu tirgbalstītu mehānismu starptautiskās aviācijas emisiju iegrožošanai un pārejai uz oglekļneitrālu izaugsmi no 2020. gada. Šis globālais tirgbalstītais mehānisms un citi pasākumi, piemēram, nesen apstiprinātais starptautiskais oglekļa dioksīda emisiju standarts, kas piemērojams jauniem gaisa kuģiem, ir domāti tam, lai no 2020. gada nodrošinātu starptautiskās aviācijas oglekļneitrālu izaugsmi. Ņemot vērā asamblejas iznākumu, ES pārskatīs savus iekšējos pasākumus (ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmu aviācijai).
Balstoties uz projektētās energoefektivitātes indeksa ieviešanu attiecībā uz jauniem kuģiem, kas iesaistīti starptautiskajā satiksmē, ES ir arī pilnībā apņēmusies vēlāk šajā gadā Starptautiskās Jūrniecības organizācijas ietvaros panākt stingru un obligātu pasaules līmeņa vienošanos par starptautiskajā kuģu satiksmē radušos siltumnīcefekta gāzu emisiju datu vākšanu un ziņošanu. Minēto vienošanos drīzumā vajadzētu papildināt ar starptautisku vienošanos par emisiju samazinājuma mērķrādītāju kuģniecības nozarē, pēc kuras būtu jāveic pasākumi emisiju mazināšanai starptautiskās jūrniecības nozarē. ES jau ir pieņēmusi tiesību aktus, saskaņā ar kuriem no 2018. gada kuģiem, kas izmanto ES ostas, būs jāmonitorē, jāpaziņo un jāverificē emisijas. Gadījumā, ja tiktu panākta starptautiska vienošanās par globālu sistēmu, ES šos tiesību aktus varētu attiecīgi pielāgot. Attiecībā uz gaisu piesārņojošām vielām Komisija atbalsta turpmākos pasākumus, ko Starptautiskā Jūrniecības organizācija apņēmusies veikt, lai samazinātu šīs emisijas, piemēram, jaunu emisiju kontroles zonu noteikšanu un vispārēja ierobežojuma noteikšanu sēra saturam degvielā 2020. gadā.
ES joprojām ir apņēmusies ne tikai dot ieguldījumu emisiju samazināšanā, bet arī finansiāli un tehniski veicināt spēju veidošanu visā pasaulē. ES jau ir iesaistījusies spēju veidošanas projektos ar daudzām jaunattīstības valstīm (Āfrikas valstīm, dažām vismazāk attīstītajām valstīm un mazo salu valstīm), sadarbojoties ar Starptautisko Civilās aviācijas organizāciju un Starptautisko Jūrniecības organizāciju, lai nodrošinātu patiesi globālu spēju veidošanu, kuras būs vajadzīgas nākotnes problēmjautājumu risināšanai.
4.Secinājumi
Šai mazemisiju mobilitātes stratēģijai būtu jāpalīdz modernizēt ES tautsaimniecību, sekmējot emisiju samazinājumus transporta nozarē un Parīzes nolīgumā noteikto ES saistību izpildi.
Komisija aicina Eiropas Parlamentu, Padomi, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteju un Reģionu komiteju apstiprināt šo stratēģiju un mudina visus aktorus aktīvi iesaistīties un palīdzēt to sekmīgi īstenot, sadarbojoties visos līmeņos un starp nozarēm.
Paralēli šai stratēģijai Komisija sāk sabiedrisko apspriešanu par to, kādu pieeju izmantot, lai samazinātu emisijas, ko rada autotransports: vieglie pasažieru automobiļi un vieglie kravas automobiļi, kā arī kravas automobiļi un autobusi.