21.3.2017 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 88/54 |
Eiropas Reģionu komitejas atzinums “ES e-pārvaldes rīcības plāns 2016.–2020. gadam”
(2017/C 088/11)
|
IETEIKUMI POLITIKAS JOMĀ
EIROPAS REĢIONU KOMITEJA
1. |
atzinīgi vērtē priekšlikuma vispārējos principus un mērķus, kas paredz likvidēt šķēršļus, kuri pašlaik kavē digitālā vienotā tirgus darbību, un, modernizējot publisko pārvaldi, nepieļaut turpmāku sadrumstalošanos; |
2. |
uzsver, ka vietējām un reģionālajām pašvaldībām ir būtiska nozīme, jo, pirmkārt, tās, veidojot un pārvaldot digitālo infrastruktūru un digitālos pakalpojumus sabiedrībai nozīmīgās jomās, sekmē pārvaldes modernizēšanu un, otrkārt, tās ir atbildīgas par šo pakalpojumu tiešu sniegšanu iedzīvotājiem un cenšas panākt, ka tie atbilst arvien digitalizētākai pasaulei raksturīgajām vēlmēm; |
3. |
uzsver, ka publiskajai pārvaldei ir liela nozīme, jo tā – šeit nav runa tikai par e-pārvaldi – ir Eiropas tautsaimniecības digitalizācijas virzītājspēks, un norāda, ka iesniegtie priekšlikumi paredz īstenot pasākumus, kas aptver gandrīz visus iedzīvotāju dzīves aspektus, taču neparedz pasākumus kultūras un izglītības nozarē; |
4. |
norāda, ka publiskās iestādes un pārvaldes sistēmas ir jāmodernizē un jānodrošina iedzīvotājiem un uzņēmumiem iespēja piekļūt šīm iestādēm, izmantojot elektroniskos pakalpojumus, un tādēļ uzsver, ka atbalsta ieceri arī turpmāk attīstīt pārrobežu publiskos pakalpojumus, it īpaši tos, kas nodrošina sadarbspēju un informācijas apmaiņu, piemēram, e-iepirkumu, elektronisko identifikāciju, e-parakstu, dokumentu elektronisku izsniegšanu un citus ar e-pārvaldi saistītus pakalpojumus (1); |
5. |
iesaka vietējās un reģionālās pašvaldības, kam ir būtiska loma paredzēto pasākumu sekmīgā īstenošanā, iesaistīt ne tikai dalībvalstu plānoto pasākumu īstenošanā un instrumentu izmantošanā, kā tas paredzēts rīcības plānā, bet arī šo pasākumu un instrumentu izstrādē; |
6. |
ierosina E-pārvaldes rīcības plāna valdē iesaistīt Eiropas Reģionu komiteju, lai debatēs izskanētu vietējo un reģionālo pašvaldību viedoklis, jo vietējie un reģionālie dalībnieki sniedz lielāko daļu sociālo pakalpojumu; |
Ievads
7. |
piekrīt Komisijas viedoklim, ka, ieviešot e-pārvaldi, pārvalde kļūst pārredzamāka, vienkāršāka un efektīvāka; |
8. |
uzskata, ka Eiropas, valsts un vietējo pārvaldes iestāžu digitalizācijai piešķirtā nozīme ir pozitīvs faktors, tostarp no laikietilpīgo administratīvo procedūru vienkāršošanas viedokļa, kā arī tāpēc, ka tā dod iespēju iedzīvotājiem sekot līdzi likumdošanas darbam, būt informētiem par jautājumiem, kas viņus skar tieši, kā arī aktīvi piedalīties lēmumu pieņemšanas procesos; |
9. |
piekrīt arī Komisijas atziņai, ka daudzi iedzīvotāji un uzņēmumi joprojām nespēj izmantot visu e-pārvaldes potenciālu, un norāda, ka e-pārvaldes ieviešana ES dalībvalstīs un reģionos norit atšķirīgi; |
10. |
tādēļ atzinīgi vērtē to, ka rīcības plāns ierosināts, lai apvienotu pūliņus, kuru mērķis ir pārvaldes iestāžu modernizācija Eiropas Savienībā; |
11. |
atzinīgi vērtē to, ka izstrādāts dinamisks un elastīgs rīcības plāns, kas ļauj īstenot citus pasākumus, kuros var izmantot vietējo un reģionālo pašvaldību zinātību, kas saistīta ar digitālo publisko pakalpojumu sniegšanu tādās sabiedrībai nozīmīgās jomās kā izglītība, sociālie pakalpojumi, ražošana, veselība un infrastruktūra; |
12. |
norāda, ka digitālā pārvalde paver iespējas daudzās jomās, tostarp iespējas reaģēt katastrofas gadījumā; mobilo tehnoloģiju, interneta un sociālo plašsaziņas līdzekļu izmantošana saziņai var būt lietderīgs līdzeklis ne tikai datu vākšanai, izplatīšanai un koordinēšanai, bet arī demokrātiskas pārskatatbildības un pārredzamības veicināšanai; |
13. |
uzsver, ka svarīgs ir rīcības plāna mērķis veicināt publiskā sektora modernizācijas pasākumus. Lai šī modernizācija būtu sekmīga, vietējās un reģionālās pašvaldības būtu jāiesaista šajā darbā un jānodrošina tām viegla piekļuve finanšu avotiem un atbalsta pasākumiem, kas paredzēti ar rīcības plānu koordinētajās ES programmās; |
Redzējums un pamatprincipi
14. |
atbalsta Komisijas redzējumu, ka līdz 2020. gadam publiskās pārvaldes sistēmām un publiskajām iestādēm Eiropas Savienībā vajadzētu kļūt atvērtām, efektīvām un iekļaujošām un neatkarīgi no robežām sniegt personalizētus, ērti lietojamus pilncikla (end-to-end) digitālos publiskos pakalpojumus visiem ES iedzīvotājiem un uzņēmumiem; |
15. |
atzīst, ka pārredzama pārvalde, kas pārredzami un droši pārvalda datus un sniedz pakalpojumus, ir svarīga, lai varētu uzlabot pārredzamību un paaugstināt efektivitāti; vienlaikus norāda, ka publiskās iestādes pārvalda arī tādu informāciju, kuras aizsardzības līmenim ir jābūt augstam; |
16. |
atzinīgi vērtē principu “digitalitāte pēc noklusējuma”, proti, publiskās pārvaldes iestādēm pakalpojumi būtu jāsniedz pirmām kārtām digitāli, un tādēļ uzsver, ka vajadzīgi mērķtiecīgi, ilgtermiņa un strukturēti pūliņi, lai vairotu digitālās līdzdalības iespējas un panāktu, ka vairāk cilvēku var piekļūt infrastruktūrai un apgūt prasmes izmantot digitalizācijas pavērtās iespējas; |
17. |
atbalsta to, ka publiskās pārvaldes iestādēm būtu jānodrošina, lai iedzīvotājiem un uzņēmumiem publiskajai pārvaldei viena un tā pati informācija jāsniedz tikai vienreiz; |
18. |
vienlaikus norāda uz juridiskajām, tehniskajām un organizatoriskajām problēmām, kas ir jāatrisina, lai informāciju varētu izmantot vairākkārt; šajā saistībā atzinīgi vērtē sākto izmēģinājuma projektu tādā jomā kā vienreizējas iesniegšanas principa attiecināšana uz uzņēmumu un pārvaldes iestāžu saziņu pārrobežu līmenī un uzskata, ka izmēģinājuma posmā būtu jāanalizē uzņēmumu intensīvā saziņa ar vietējām un reģionālajām pašvaldībām; |
19. |
uzskata, ka ir vērts izvērtēt novatoriskus e-pārvaldes risinājumus, piemēram, e-dzīves vieta, kas iedzīvotājiem un uzņēmumiem nodrošina iespēju neatkarīgi no fiziskās atrašanās vietas piekļūt noteiktiem e-pārvaldes pakalpojumiem. Šāds risinājums mazina apgrūtinošās administratīvās formalitātes un rada labvēlīgākus apstākļus ārvalstu uzņēmumu ieguldījumiem; |
20. |
atzīst, ka iekļautības principa ievērošana digitālā satura un pakalpojumu izstrādē sniegs labumu visiem lietotājiem, it īpaši cilvēkiem ar invaliditāti. Tādēļ ir svarīgi turpināt ar pašlaik spēkā esošo standartu atjaunināšanu saistīto sadarbību un pētniecību, lai neatpaliktu no tehnoloģiju attīstības; |
21. |
atbalsta principu, ka publiskās pārvaldes iestādēm būtu pārredzami un atvērti jāapmainās ar informāciju un datiem gan savstarpēji, gan ar iedzīvotājiem un uzņēmumiem; vienlaikus uzsver, ka iestādēm jābūt kompetentām izlemt, kādai informācijai jābūt publiski pieejamai un kāda informācija ir jāaizsargā; |
22. |
atbalsta principu “pārrobežu pakalpojumi pēc noklusējuma” attiecībā uz publisko pārvaldes iestāžu sniegtajiem e-pārvaldes pakalpojumiem un norāda, ka vietējām un reģionālajām pašvaldībām, it īpaši pierobežas reģionos, var būt būtiska nozīme atbilstīgu efektīvu un netraucētu pārrobežu pakalpojumu apzināšanā un izstrādē; |
23. |
atbalsta principu “sadarbspēja pēc noklusējuma”, jo tas ir nozīmīgs faktors, lai varētu izmantot digitalizācijas pavērtās iespējas; |
24. |
piekrīt Komisijai, ka jau digitālo pakalpojumu izstrādes posmā uzmanība jāpievērš pietiekamai personas datu un privātuma aizsardzībai un IT drošībai, jo nepietiekamā uzticēšanās digitālajiem pakalpojumiem joprojām ir šķērslis, kas kavē e-pārvaldes attīstību; |
25. |
vienlaikus uzsver, ka princips “pārrobežu pakalpojumi pēc noklusējuma”, ko piemērotu e-pārvaldē un publisko pārvaldes iestāžu sadarbspējas nodrošināšanai, nedrīkst aizstāt jau labi funkcionējošus valstu, reģionu vai vietējā līmeņa risinājumus, bet tas būtu jāizmanto ar mērķi sniegt pārskatu par standartiem un specifikācijām, kurus iestādes var izmantot, lai nodrošinātu sadarbspēju, ja esošās sistēmas ir jāatjaunina; |
26. |
norāda, ka visām organizācijām, kas pārvalda jebkāda veida sensitīvus datus, regulāri jārūpējas par datu klasifikāciju un drošību. Tas ir īpaši svarīgi, jo, piemēram, augsti attīstīti hakeru uzbrukumi, kiberkarš un kiberterorisms var radīt ļoti lielu kaitējumu. Lai arī ir jācenšas nodrošināt pārredzamību, visas datu kopas, kas uzskatāmas par aizsargājamām, patiešām ir pienācīgi jāaizsargā. Dažos īpašos gadījumos tas var nozīmēt, ka dati vai visa sistēma kopumā ir jāglabā atdalīti no interneta; |
27. |
tādēļ atzinīgi vērtē tiesiskā regulējuma, ko veidos Vispārīgā datu aizsardzības regula, saskaņošanu, tomēr norāda, ka šajā jomā konkurencei ir globāls raksturs, un uzsver: svarīgi ir nodrošināt, ka tiesiskais regulējums nemazina jaunu risinājumu un pakalpojumu izstrādes ātrumu; |
28. |
uzsver, ka svarīgas ir efektīvas pamatnostādnes par datu aizsardzības regulas piemērošanu un ka visas ieinteresētās personas ir jāiesaista debatēs par īpašumtiesībām un atbildību saistībā ar personas datu apstrādi; |
29. |
norāda uz Komisijas lomu centienos radīt pamatnosacījumus, lai varētu nodrošināt sadarbspēju un saskaņošanu, kas pavērs iespēju informācijas apmaiņai, kura ir principu pamatā; |
Politiskās prioritātes
30. |
norāda, ka Eiropā joprojām ir iedzīvotāju grupas, kas nevar piekļūt internetam vai kam nav pietiekamu digitālo prasmju, lai varētu izmantot digitālos pakalpojumus, un tāpēc ir vajadzīgi proaktīvi pūliņi, kuri vērsti uz digitālās līdzdalības iespēju vairošanu; |
31. |
uzsver, ka visās jomās būtiska nozīme ir uzticamiem, ātrdarbīgiem un cenu ziņā pieejamiem tīkliem, kas nodrošinātu, ka visi iedzīvotāji un uzņēmumi var piekļūt mūsdienīgiem publiskiem digitāliem pakalpojumiem un iespējami efektīvi izmantot nākamās paaudzes tehnoloģijas (lietisko internetu, lielo datu tehnoloģiju, e-veselību, viedās pilsētas utt.); |
32. |
norāda, ka Eiropas un valstu līmenī konsekventi un pastāvīgi jāturpina uzlabot atbalsta iespējas, lai veicinātu ātrgaitas platjoslas tīklu izveidi visās teritorijās, it īpaši to reģionu lauku rajonos, kuros nepietiekamā rentabilitāte bieži vien ir šķērslis tirgus virzītai attīstībai; |
33. |
norāda: lai publisko pārvaldi varētu modernizēt, ir vajadzīgi kopīgi standarti un tehniskās specifikācijas, kas jāizstrādā sadarbībā ar visām attiecīgajām ieinteresētajām personām; tad varēs sniegt vairākkārt izmantojamus un efektīvus digitālos pakalpojumus, kam raksturīga ļoti laba sadarbspēja; |
34. |
atzinīgi vērtē Komisijas ieceri pārskatīt Eiropas sadarbspējas satvaru un rosina Komisiju arī turpmāk atbalstīt iestāžu centienus īstenot satvarā minētos ieteikumus; |
35. |
norāda: Eiropas sadarbspējas satvarā būtu jāatspoguļo, ka vietējās un reģionālās pašvaldības ir ne tikai pārrobežu standartu un pakalpojumu lietotājas, bet arī nozīmīgas izstrādātājas; |
36. |
atzinīgi vērtē Komisijas ieceri izstrādāt publiskā iepirkuma Eiropas IKT standartu kataloga prototipu un uzsver, ka publiskais iepirkums ir ļoti svarīgs, it īpaši vietējās un reģionālajās pašvaldībās, lai varētu izvairīties no atkarības no viena ražotāja vai piegādātāja un nodrošināt iespēju ieviest risinājumus un pakalpojumus, kam raksturīga ļoti laba sadarbspēja un kas ir ļoti progresīvi; |
37. |
rosina Komisiju, kas cenšas atbalstīt līdz 2019. gadam veicamo pāreju uz pilnībā elektronisku iepirkumu, šajā jomā ciešāk sadarboties ar vietējām un reģionālajām pašvaldībām, it īpaši tādēļ, ka problēmas varētu rasties vietējā un reģionālajā izpildes līmenī; sadarbība ar vietējām un reģionālajām pašvaldībām un ar privāto sektoru ir ļoti būtiska, lai varētu izmantot visas ietaupījumu iespējas, ko paver publiskā iepirkuma tirgus, kura vērtība, kā liecina aplēses, ir lielāka nekā divi triljoni euro; |
38. |
norāda, ka elektroniskā identifikācija ir būtisks drošu, efektīvu un pieejamu publisko digitālo pakalpojumu priekšnosacījums, un atzinīgi vērtē Komisijas ieceri veikt pasākumus, kas paātrinās eIDAS pakalpojumu ieviešanu (2); |
39. |
norāda, ka darbam, kas saistīts ar sadarbspēju un standartiem, būs vajadzīgs laiks un ilgtermiņa skatījums, kā arī pietiekams un pastāvīgs finansējums; |
40. |
tādēļ atzinīgi vērtē Komisijas apņemšanos paziņot, kā iecerēts nodrošināt pārrobežu digitālo pakalpojumu infrastruktūras ilgtspēju. Tas ir svarīgi, lai palielinātu uzticēšanos šiem pakalpojumiem un to tehniskajiem elementiem un nodrošinātu, ka saistībā ar šiem pūliņiem īstenotie pasākumi nav veltīgi; |
41. |
uzskata, ka publiskajām iestādēm sadarbībā ar privāto un bezpeļņas sektoru būtu kopīgi jācenšas nodrošināt pietiekami pieejamu infrastruktūru, taču, tā kā atbilstoša sistēmu atjaunošanas termiņa noteikšana un tehnoloģijas digitālajās ekosistēmās ir sarežģītas, rosina Komisiju rūpīgi analizēt, kāda varētu būt “nepārmantošanas principa” iespējamās ieviešanas radītā ietekme un ierobežojumi; |
42. |
atzinīgi vērtē Komisijas nodomu izveidot Eiropas e-tiesiskuma portālu, kas būs vienas pieturas aģentūra, kurā būs apkopota dažāda informācija un funkcijas, kas ļaus gan sazināties, gan meklēt informāciju un praksi, kura saistīta ar Eiropas tiesību normām un tiesvedību, kā arī informāciju par uzņēmumiem un maksātnespējas reģistriem; |
43. |
atzinīgi vērtē obligāto prasību izveidot dalībvalstu uzņēmējdarbības reģistru starpsavienojumu, jo uzņēmumi arvien biežāk darbojas pāri robežām un it īpaši, bet ne tikai Eiropas pierobežas reģionos pieaug vajadzība un pieprasījums pēc informācijas par uzņēmumiem pārrobežu kontekstā; |
44. |
tādēļ atzinīgi vērtē arī maksātnespējas reģistru elektronisko starpsavienojumu izveidi, lai uzlabotu pārredzamību un juridisko noteiktību iekšējā tirgū un novērstu centienus izvēlēties labvēlīgāko tiesu (forum shopping); |
45. |
atbalsta iniciatīvu, kas veicinās digitālo risinājumu izmantošanu visā uzņēmumu dzīves ciklā, un pauž cerību, ka šī iniciatīva samazinās uzņēmumu administratīvo slogu; |
46. |
atzinīgi vērtē to, ka Komisija iesniegs priekšlikumus paplašināt Vienotā elektroniskā reģistrācijas un PVN maksāšanas instrumenta darbības jomu, un rosina mērķtiecīgi pilnveidot sarežģītās PVN tiesību normas, lai atvieglotu tiešsaistes tirdzniecību pāri robežām; tas būtu īpaši izdevīgi maziem un mikrouzņēmumiem, jo tiem ir grūtāk nekā lieliem uzņēmumiem pārvarēt ar sarežģītiem noteikumiem neizbēgami saistīto administratīvo slogu; |
47. |
atbalsta apņemšanos veicināt iedzīvotāju pārrobežu mobilitāti, izveidojot sistēmu sociālā nodrošinājuma informācijas elektroniskai apmaiņai (EESSI) un Eiropas Savienībā nodrošinot informācijas apmaiņu starp darba meklētājiem un darba devējiem (EURES); |
48. |
atzinīgi vērtē ES iniciatīvas pavērt iespējas veselības datu un veselības aprūpes pakalpojumu pārrobežu apmaiņai (tostarp ieviest sadarbspējīgas digitālo recepšu sistēmas), kas vairo pacientu drošību, atbilst Direktīvai par pacientu tiesību piemērošanu pārrobežu veselības aprūpē (3) un paaugstina veselības aprūpes kvalitāti un efektivitāti; |
49. |
piekrīt Komisijas viedoklim, ka iedzīvotāji, uzņēmumi un zinātnes iestādes, cik iespējams, jāiesaista publisko digitālo pakalpojumu plānošanā un sniegšanā, jo tādā veidā varēs paaugstināt šo pakalpojumu kvalitāti un efektivitāti un nodrošināt to lietošanas ērtību; |
50. |
uzsver, ka atklāti dati, kas droši un uzticami tiek nodoti trešām personām, ir būtisks priekšnosacījums vietējo un reģionālo pašvaldību modernizācijai un tādai pielāgošanai, kura nodrošinās to spēju savas darbības ietvaros turpmāk sniegt novatoriskus pakalpojumus; |
51. |
tādēļ atzinīgi vērtē iniciatīvu izveidot ES platformu, kurā publiskās pārvaldes iestādes varēs nodrošināt savu datu un pakalpojumu pieejamību, taču uzsver, ka Komisijai, tehniski un sistemātiski atbalstot vietējās un reģionālās pašvaldības, būtu jāveicina datu pieejamības nodrošināšanas stratēģiju izstrāde un koordinācija; |
52. |
norāda: lai varētu nodrošināt kvalitatīvus un sadarbspējīgus datus, būs vajadzīgi mērķtiecīgi visu līmeņu pūliņi, kas saistīti arī ar informācijas sistēmu arhitektūru, informācijas klasifikāciju un sadarbspēju; tādēļ atzinīgi vērtē datu infrastruktūras veidošanu un izmantošanu ES līmenī un norāda, ka saskaņā ar INSPIRE direktīvu veiktais darbs var kļūt par paraugu centienos nodrošināt vienotas datu definīcijas; |
53. |
šajā saistībā atzinīgi vērtē Eiropas mākoņdatošanas iniciatīvu (4), jo tā ļaus uzlabot pārredzamību un paaugstināt efektivitāti, kā arī izveidot kopīgu mākoņa infrastruktūru e-pārvaldes pakalpojumu sniegšanai; |
54. |
uzsver, ka iedzīvotāju, kā arī nodarbināto un darba meklētāju digitālajai pratībai un prasmēm ir būtiska nozīme ekonomikas digitalizācijas visaptverošā īstenošanā un pārvaldes modernizēšanā; |
Rīcības plāna īstenošana
55. |
piekrīt viedoklim, ka rīcības plānu izdosies īstenot, ja visos līmeņos būs vērojama kopīga apņēmība un ieinteresētība, un norāda uz atbildību, ko uzņemas vietējās un reģionālās pašvaldības, kuras ir svarīgākā “saskarne” publiskā sektora attiecībās ar iedzīvotājiem un uzņēmumiem. |
Briselē, 2016. gada 11. oktobrī
Eiropas Reģionu komitejas priekšsēdētājs
Markku MARKKULA
(1) Skatīt CdR 4165/2014, 5960/2013, 5559/2013, 3597/2013, 1646/2013, 2414/2012, 1673/2013, 626/2012, 402/2012, 65/2011, 104/2010 un 5514/2014.
(2) Regula (ES) Nr. 910/2014.
(3) 2011/24/ES.
(4) COM(2016) 178 final.