28.12.2016   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 487/86

Ziņotājs:

Antonio LONGO

1.1.

EESK pauž piekrišanu un atbalstu tam, ka Komisija ir stratēģiski izvēlējusies Eiropas mākoņdatošanu, kas ir atvērta un paredzēta zinātnes aprindām un kura ietver spēcīgu apņemšanos politikas un ekonomikas jomā veicināt digitālo inovāciju. Komiteja kopš 2011. gada vairākkārt ir ierosinājusi virkni ieteikumu Komisijai par to, ka Eiropai, izmantojot tās vadošos uzņēmumus, ir jāieņem līderpozīcijas šajā perspektīvajā nozarē.

1.2.

EESK to uzskata par absolūtu prioritāti, kurai ir stratēģiska nozīme gan tehnoloģisko atšķirību pārvarēšanā, gan sabiedrības ekonomiskajā, sociālajā un kultūras attīstībā.

1.3.

EESK priekšlikums saistās ar Eiropas mākoni, kas būtu pieejams visiem iedzīvotājiem un uzņēmumiem. Komiteja vispirms cenšas noskaidrot un precizēt, kad un kā paplašinās lietotāju loku, kā apsolīts inovatīviem MVU un nozarei kopumā.

1.4.

EESK atbalsta Komisijas veikto analīzi par būtiskām problēmām, kas traucē Eiropai izmantot datu potenciālu, jo īpaši attiecībā uz savstarpējas izmantojamības trūkumu, struktūru sadrumstalotību, to nepieejamību citiem ieguldījumiem un apmaiņai. Paziņojumā ir minēti pozitīvi pasākumi, kas paredzēti, lai pārvarētu valstīs esošās situācijas atšķirības, kuras neļauj īstenot patiesu Eiropas digitālo vienoto tirgu, un lai šajā nolūkā īstenotu darbības, kuru mērķis ir paplašināt pieejamību un stiprināt uzticēšanos starp publisko sektoru un akadēmiskajām aprindām, kuru starpā bieži vien ir pilnīga nošķirtība un trūkst komunikācijas.

1.5.

EESK aicina īstenot integrācijas pasākumus tā, lai domāšanas veida maiņu zinātniskajās aprindās veicinātu, izmantojot akadēmisko infrastruktūru, pētniecības centru un publisko iestāžu integrācijas mehānismus un pārskatot datu kopīgošanas veicināšanai paredzēto stimulu struktūru. Savukārt tās aprindas, kur datu kopīgošana jau ir plaši izplatīta, būtu jāmudina uzņemties vadošo lomu detalizētā atvērto datu definēšanā.

1.6.

EESK iesaka labāk izskaidrot, kāda būs mijiedarbība starp Eiropas datu infrastruktūru, kurai būtu arī jāsekmē augstas veiktspējas superdatoru (HPC) veicināšana, izstrāde un ieviešana, un paziņoto pamatiniciatīvu, kas paredzēta kvantu skaitļošanas tehnoloģijas jomas stiprināšanai.

1.7.

EESK uzskata, ka par šo būtisko pārvaldības aspektu un pakāpenisku pieejamības nodrošināšanu visiem lietotājiem, kā arī datu izmantošanas un uzglabāšanas metodēm Komisijai būtu jāuzsāk plaša mēroga apspriešana, tiešā veidā iesaistot zinātniskās aprindas un iedzīvotāju intereses pārstāvošās apvienības.

1.8.

EESK iesaka Eiropas mākoņa ieviešanai vajadzīgo datortehniku un programmatūru iegādāt Eiropā un aicina ieviest lielāku skaidrību saistībā ar finanšu līdzekļiem no dažādām pamatprogrammām, struktūrfondiem, Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta (EISI) un Eiropas Stratēģisko investīciju fonda (ESIF).

1.9.

EESK vēlas, lai Komisija, vienojoties ar dalībvalstīm, uzsāktu plašu programmu jaunu prasmjietilpīgu profesiju attīstībai un apguvei; šāda programma radītu jaunas kvalificētas nodarbinātības iespējas un veicinātu citās valstīs strādājošo jauno zinātnieku atgriešanos ES.

1.10.

Lai izveidotu skaidru un noteiktu tiesisko satvaru uzņēmumu un iedzīvotāju vajadzībām šajā stratēģiski nozīmīgajā, kā arī sarežģītajā nozarē, kāda ir digitālā nozare, kura atrodas pastāvīgā attīstībā, EESK ierosina izveidot “digitālās Eiropas vienoto portālu”, ar kura palīdzību iedzīvotāji un uzņēmumi varētu viegli piekļūt esošajiem Kopienas dokumentiem.

1.11.

Visbeidzot, EESK uzsver, ka faktiskai digitālajai revolūcijai ir nepieciešama Eiropas iedzīvotāju izglītošana un apmācība visās vecuma grupās un visos darba vai bezdarba posmos. EESK īpaši uzsver nepieciešamību ieguldīt tehnoloģiju apmācībā sievietēm un centienos viņas iesaistīt atbildīgu un vadības funkciju veikšanā.

2.1.

Komisija ir izstrādājusi virkni ieteikumu, lai izveidotu pamatu Eiropas mākoņdatošanas iniciatīvai, kas būtu atvērta un paredzēta zinātnes aprindām, un ir publicējusi priekšlikumu, kurā, ņemot vērā tā dēvēto “lielo datu” attīstības apsvērumu, mākonis tiek uzskatīts par instrumentu, ar kuru varētu pilnībā izmantot datu apjomu, ko rada publiskās un privātās struktūras. Tiek uzskatīts, ka spēja izmantot šos lielos datus ietekmēs pasaules ekonomiku, paverot iespēju radīt būtiskas inovācijas rūpniecības un sociālajā jomā, kā arī jaunus finanšu pakalpojumus un produktus.

2.2.

Šis priekšlikums digitālā vienotā tirgus stratēģijas ietvaros ir daļa no pirmā rūpniecības politikas dokumentu kopuma, par ko tika paziņots 2016. gada 19. aprīlī un kas ietver būtisku finanšu plānu EUR 50 miljardu apmērā, kura mērķis ir faktiska un atbilstoša “virzīb[a] uz Eiropas rūpniecības digitalizāciju” un kurš nosaka “pasākumu kopumu, kas paredzēts, lai atbalstītu un savstarpēji sasaistītu valstu iniciatīvas visu rūpniecības nozaru un ar tām saistīto pakalpojumu digitalizācijai un veicinātu investīcijas, izmantojot stratēģiskās partnerības un tīklus”.

2.3.

Mākoņdatošanas iniciatīva ir viena no svarīgākajām saistībām, kas ļaus Eiropai izvirzīties “vadībā pasaules mērogā uz datiem balstītas ekonomikas jomā”. Pētniecības, attīstības un inovācijas komisārs Carlos Moedas ir norādījis, ka šī izvēle ir arī atbilde uz “[z]inātnieku aprindu lūgum[u] nodrošināt infrastruktūru atvērtās zinātnes vajadzībām. (..) Ieguvumi, ko brīvi pieejamie dati sniegs Eiropas zinātnei, ekonomikai un sabiedrībai, būs milzīgi.”

2.4.

Komisija uzskata, ka Eiropai jāatrod atbildes uz šādiem četriem jautājumiem:

2.5.

Komisijas izvēlētais instruments ir zinātniskajām aprindām izveidota uzticama un atvērta vide – Eiropas atvērtās zinātnes mākonis, kurā varētu glabāt, kopīgot un atkārtoti izmantot zinātniskos datus un rezultātus. Šis svarīgais instruments, kura mērķis ir attīstīt skaitļošanas jaudu, savienojamību un lieljaudas mākoņdatošanas risinājumus, izmantotu Eiropas datu infrastruktūru, pirmām kārtām savienojot zinātniskās aprindas, bet pēc tam – publisko sektoru un rūpniecību. Tas viss prasa kopīgu darbu, kurā jāpiedalās visiem tiem, kas vēlas izmantot datu revolūcijas ieguvumus Eiropā.

2.6.

Komisija precizē, ka iniciatīvu papildinās gan turpmākas darbības, kas balstīsies uz digitālā vienotā tirgus stratēģiju un attieksies uz komerciālajiem lietotājiem paredzētajiem mākoņpakalpojumu līgumiem un mākoņdatošanas pakalpojumu sniedzēju maiņu, gan arī brīvas datu plūsmas iniciatīva.

2.7.

Komisija min piecus iemeslus, kāpēc Eiropa nav pilnībā izmantojusi datu potenciālu:

2.8.

Eiropas atvērtās zinātnes mākonim vajadzētu radīt priekšnoteikumus Eiropai iegūt pasaules mērogā vadošo lomu zinātnisko datu infrastruktūru jomā; tas 1,7 miljoniem pētnieku un 70 miljoniem speciālistu nodrošinās virtuālu vidi ar pakalpojumiem, ko var izmantot bez maksas. Šā instrumenta pilnveidošanu sekmēs zinātniskās aprindas, un turpmāk tas būs pieejams arī izglītības un profesionālās apmācības nolūkā. Tehnisko standartu noteikšana ļautu izveidot datu vidi, kas būtu droša lietotājiem.

2.9.

Pamatojoties uz esošajām infrastruktūrām, Komisija plāno izmantot arī jau paredzētās darbības, piemēram, bezmaksas pieeju publikācijām un zinātniskiem datiem saistībā ar programmu “Apvārsnis 2020”. Par Eiropas atvērtās zinātnes mākoņa pārvaldību tiks lemts pēc tam, kad tiks pabeigts jau iesāktais rūpīgas sagatavošanās process.

2.10.

Konkrētie pasākumi, kas paziņojumā paredzēti mākoņa īstenošanai, ir šādi:

2.11.

Komisija paredz arī izveidot Eiropas datu infrastruktūru ar integrētām augstākā pasaules līmeņa HPC spējām; tā ir nepieciešama Eiropai, lai līdz 2022. gadam ieviestu eksa-pakāpes superdatorus un ieņemtu vienu no trīs vadošajām pozīcijām šajā nozarē.

2.12.

Komisija uzskata, ka Eiropas datu infrastruktūra dos ieguldījumu arī rūpniecības digitalizācijā, rūpniecisko inovāciju veicināšanā un Eiropas stratēģisko pētniecības platformu attīstībā.

2.12.1.

Pasākumi tiks īstenoti laikposmā no 2016. gada līdz 2020. gadam.

2.13.

Paziņojumā Komisija ir arī informējusi par pamatiniciatīvu, kuras mērķis būs veicināt kvantu tehnoloģijas pētniecību un izstrādi.

2.14.

Visbeidzot, Komisija plāno paplašināt piekļuvi un veidot uzticēšanos starp valsts sektoru un akadēmiskajām aprindām, šajā nolūkā nodrošinot, ka publiskais sektors var piekļūt Eiropas mākonim.

2.15.

Pēc tam lietotāju loks būtu jāpaplašina, aptverot publiskos pakalpojumus, inovatīvus MVU un rūpniecību. Publisko pakalpojumu iekļaušana iniciatīvā notiks, balstoties uz esošajiem izcilības piemēriem, kā INSPIRE direktīvu telpiskās informācijas jomā un e-veselības tīklu. Rūpniecības iekļaušana iniciatīvā notiks, balstoties uz pašreizējiem būtiskas zinātniskās infrastruktūras nodrošināšanas piemēriem kā Helix-Nebula, EBI-EMBL un PRACE. Nākamais solis mazajiem un vidējiem uzņēmumiem varētu būt iesaistīšanās kā inovatīvu risinājumu sniedzējiem Eiropas atvērtās zinātnes mākonī, kā tas jau ir noticis programmas “Apvārsnis 2020” gadījumā.

2.16.

Komisija paredz dažādus finansējuma avotus:

2.16.1.

Sākotnējais novērtējums liecina, ka vajadzīgo publiskā un privātā sektora papildieguldījumu apjoms ir EUR 4,7 miljardi piecu gadu laikposmā.

2.17.

Šī iniciatīva savus ieņēmumus radīs laika gaitā, kad to sāks izmantot zinātniskās aprindas, novatoriski jaunuzņēmumi un publiskais sektors.

3.1.

EESK visnotaļ atbalsta Komisijas izvēli apņemties politiski un ekonomiski veicināt digitālo inovāciju un jo īpaši atbalsta lēmumu par Eiropas mākoņdatošanu.

3.1.1.

Komisija ir izstrādājusi ļoti vērienīgu stratēģiju. Lai gan tās sarežģītības līmenis ir ļoti augsts, politiskie mērķi ir skaidri noteikti. Eiropas trūkumi un problēmas, ar kurām tā saskaras lielo datu izmantošanai zinātnē un publiskajos pakalpojumos nepieciešamo pakalpojumu izveidē, ir precīzi norādīti, un tam vajadzētu būt par sākumpunktu darbam, kas jāveic turpmākajos gados.

3.2.

Komiteja kopš 2011. gada (1) vairākkārt ir ierosinājusi virkni ieteikumu, “kā veicināt Eiropas līderpozīcijas, pamatojoties uz nozares vadošajiem uzņēmumiem”.

3.3.

Tomēr ir jāatgādina, ka EESK priekšlikums saistījās ar Eiropas mākoni, kas būtu pieejams visiem iedzīvotājiem un uzņēmumiem. Tomēr paziņojuma nosaukums var maldināt, jo nav norādīts, ka tas adresēts tikai zinātnes aprindām.

3.4.

EESK atzinīgi vērtē Komisijas lēmumu un norāda, ka risinājumiem būs stratēģiska nozīme gan Eiropas tehnoloģisko atšķirību pārvarēšanā, gan Eiropas sabiedrības ekonomiskajā, sociālajā un kultūras attīstībā. Zinātnes mākonis arī apmierina zinātnisko aprindu vajadzību piekļūt publiskās pētniecības datiem un kopīgot tos.

3.5.

EESK atbalsta Komisijas veikto analīzi par problēmām, kas traucē Eiropai izmantot datu potenciālu, jo īpaši attiecībā uz savstarpējas izmantojamības trūkumu, struktūru sadrumstalotību, to nepieejamību citiem ieguldījumiem un apmaiņai. EESK arī atkārtoti uzsver, ka ir nepieciešama Eiropas iedzīvotāju izglītošana un apmācība visās vecuma grupās un visos darba vai bezdarba posmos (2). EESK īpaši uzsver nepieciešamību ieguldīt tehnoloģiju apmācībā sievietēm un centienos nodrošināt viņām iespējas ieņemt atbildīgus un vadošus amatus.

3.6.

Komiteja piekrīt paziņojumā norādītajiem mērķiem un pasākumiem, kas paredzēti, lai pārvarētu valstīs esošās situācijas atšķirības, kuras kavē patiesa Eiropas digitālā vienotā tirgus īstenošanu. Turklāt jāņem vērā, ka patlaban ir vērojama vispārēja tendence pāriet no savu personas datu glabāšanas savā datorā uz publisku vai komerciālu mākoņu izmantošanu. Tādējādi mākoņu iniciatīva attīstās pareizā virzienā.

3.7.

Pozitīvi vērtējama ir arī Komisijas apņemšanās veikt darbības, kuru mērķis ir paplašināt pieejamību un kopīgi stiprināt uzticēšanos starp publisko sektoru un akadēmiskajām aprindām, kuras bieži vien ir pilnīgi nošķirtas viena no otras un savstarpēji nesazinās.

4.1.

Dažus aspektus vajadzētu precizēt. Komisijas plāns šķiet vienlaikus ļoti sarežģīts attiecībā uz mērķiem, taču pārāk vispārīgs dažos būtiskos jautājumos.

4.2.

Pirmkārt, EESK iesaka Eiropā iegādāties Eiropas mākonim vajadzīgo datortehniku un programmatūru. Programmatūras risinājumi Eiropā ir augsti attīstīti, un būtu jāspēj novērst tehnoloģisko atkarību no citiem pasaules reģioniem. Attiecībā uz datortehniku pozitīvi vērtējams ir nosacījums, ka vismaz vienam no diviem eksa-pakāpes superdatoriem jābūt izgatavotam Eiropā.

4.3.

Komiteja pauž bažas ne tikai par finanšu resursiem, bet arī par speciālistiem, kas vajadzīgi mākoņa īstenošanai un attīstīšanai. Lai pilnībā izmantotu lielo datu potenciālu ekonomikas izaugsmes un nodarbinātības veicināšanai Eiropā, izšķiroša nozīme būs tam, vai ir pieejami cilvēkresursi ar atbilstošām prasmēm. Turklāt Komiteja aicina Komisiju rūpīgi ņemt vērā gan pārrobežu mākoņdatošanas sistēmas, kas jau pastāv un sekmīgi darbojas konkrētu zinātnes aprindu vajadzībām, gan arī valsts līmeņa pasākumus, lai sasniegtu to pašu mērķi.

4.3.1.

Atzinīgi novērtējot programmu “Apvārsnis 2020” un finansējumu projektam EDISON, kas paredzēts “datu zinātnieka” profesijas ieviešanas paātrināšanai, EESK vēlas, lai Komisija, vienojoties ar dalībvalstīm, uzsāktu plašu programmu jaunu prasmjietilpīgu profesiju apguvei; šāda programma veicinātu jaunas kvalificētas nodarbinātības iespējas un citās valstīs strādājošo jauno zinātnieku atgriešanos ES. Īpaši nepieciešami ir “datu administratori”, kas varētu palīdzēt zinātniekiem, rūpniecības nozarēm un publiskās pārvaldes iestādēm labāk izmantot savāktos datus un apmainīties ar tiem. Šie Komisijas pasākumi ir jāīsteno ārkārtīgi steidzami, un tiem arī jābūt vērstiem uz nodarbinātības iespēju atgūšanu.

4.4.

Turklāt nav labi saprotama arī mijiedarbība starp ierosināto Eiropas datu infrastruktūru, kurai būtu arī jāsekmē augstas veiktspējas superdatoru (HPC) veicināšana, izstrāde un ieviešana, un pamatiniciatīvu kvantu tehnoloģijas jomas stiprināšanai. Abas iniciatīvas ir papildinošas, kaut arī atšķirīgas. Lai gan eksa-pakāpes superdatora izveidi ir paredzēts īstenot līdz 2018. gadam, kvantu tehnoloģiju stratēģija joprojām ir sagatavošanas stadijā un raksturojama kā ilgtermiņa pieejas pasākums.

4.5.

Tādējādi paziņojums ir ļoti vispārīgs pat tad, ja kā priekšnoteikumu pieņemtu dabisko integrācijas mehānismu, t. i., Eiropas atvērtās zinātnes mākoņa un Eiropas datu infrastruktūras, izmantošanu akadēmisko iestāžu, pētniecības centru un publisko iestāžu starpā. Šī stratēģija būs sekmīga tikai tad, ja būs vienojušās visas ieinteresētās personas. Informētības veicināšana un tādu stimulu struktūras maiņa, kas paredzēti akadēmisko aprindu, rūpniecības un publisko iestāžu datu kopīgošanas veicināšanai, ir nepieciešams solis, lai veicinātu atvērtās zinātnes mākoņdatošanas attīstību. Konkrēti, tām aprindām, kur datu kopīgošana jau ir plaši izplatīta, piemēram, daudzās zinātnes jomās, varētu būt būtiska loma detalizētā atvērto datu definēšanā, ko veic ar augšupējā procesa palīdzību.

4.5.1.

EESK atzinīgi vērtē Komisijas nodomu no 2017. gada visu jauno programmas “Apvārsnis 2020” projektu gadījumā noteikt, ka atvērti pētniecības dati ir noklusējuma izvēle. EESK mudina Komisiju apsvērt 2012. gada ieteikumus par piekļuvi zinātniskajai informācijai un par tās saglabāšanu.

4.6.

Turklāt būtu jāprecizē, kādi būs inovatīviem MVU un rūpniecības nozarei apsolītie lietotāju loka paplašināšanas mehānismi, kuru vajadzībām izmantos datu un programmatūras izcilības centrus un datu pakalpojumu inovācijas centrus mazajiem un vidējiem uzņēmumiem.

4.7.

EESK aicina labāk izstrādāt mākoņa pārvaldību, par ko saskaņā ar Komisijas plāniem tiks lemts pēc tam, kad tiks pabeigts jau iesāktais rūpīgas sagatavošanās process. Zinātniskajām aprindām, uzņēmumiem un iedzīvotājiem ir tiesības piedalīties šajā pārvaldībā, un Komisijai ir pienākums sniegt norādījumus, kādā veidā un cik lielā mērā tas paredzēts. OSPP (Eiropas atvērtās zinātnes politikas platforma) var būt noderīgs instruments.

4.8.

EESK uzskata, ka par tādiem jautājumiem kā pārvaldība, pakāpeniska pieejamības nodrošināšana visiem iedzīvotājiem, kā arī datu izmantošanas un uzglabāšanas metodes, būtu jāuzsāk plaša mēroga apspriešana, tiešā veidā iesaistot zinātniskās aprindas un iedzīvotāju intereses pārstāvošās apvienības.

4.9.

Konkrēti, Komisijai būtu jāsniedz sīkāka informācija par mākoņa pārvaldības administratīvo platformu.

4.10.

Ņemot vērā ne tikai lielo skaitu valstu, kurās tā tiktu īstenota, bet arī zemās ekonomiskās izaugsmes vidi Eiropas ekonomikā, kas ļoti apgrūtina privāto investīciju piesaisti Eiropas iniciatīvai, kurai patiesībā būtu tikai netieša un sekundāra ietekme uz rūpniecību un MVU, EESK uzskata, ka finansējums ir absolūta Eiropas prioritāte.

4.11.

Uzņēmumi patiesībā gūs labumu no mākoņa un datu infrastruktūras pozitīvās ietekmes tikai pēc to ieviešanas, ņemot vērā, ka vēl ir jāizstrādā kopējie tehniskie standarti un jākonsolidē privātuma, kiberdrošības un intelektuālā īpašuma tiesiskais regulējums gan Eiropas regulatīvajā līmenī, gan transponēšanas ziņā dalībvalstīs.

4.12.

Šajā sakarā EESK ierosina izveidot “digitālās Eiropas vienoto portālu”, lai atvieglotu iedzīvotājiem un uzņēmumiem piekļuvi esošajiem Kopienas dokumentiem.