EIROPAS KOMISIJA

Briselē, 30.11.2015

COM(2015) 583 final

2015/0268(COD)

Priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA

par prospektu, kurš jāpublicē, publiski piedāvājot vērtspapīrus vai atļaujot to tirdzniecību

(Dokuments attiecas uz EEZ)

{SWD(2015) 255 final}
{SWD(2015) 256 final}

PASKAIDROJUMA RAKSTS

1.PRIEKŠLIKUMA KONTEKSTS

•Priekšlikuma pamatojums un mērķi

Prospekta direktīvas 1 pārskatīšana ir svarīgs solis kapitāla tirgu savienības izveidē. Saskaņotais ES prospekts emitentiem, kuriem nepieciešams finansējums, sniedz iespēju piekļūt Eiropas kapitāla tirgiem. Prospekta noteikumu reforma tika paziņota Investīciju plānā Eiropai 2 kā daļa no uzņēmējdarbības vides uzlabošanas trešā pīlāra, un tā ir svarīgs kapitāla tirgu savienības elements. Rīcības plānā kapitāla tirgu savienības izveidei 3 sniegta plaša un vērienīga pasākumu programma, ar ko stiprināt tirgus finansējuma nozīmi Eiropas ekonomikā.

Kapitāla tirgu savienības svarīgs mērķis jo īpaši ir veicināt piesaisti kapitāla tirgos. Kapitāla tirgi piedāvā piekļuvi plašam finansējuma sniedzēju lokam un sniedz izejas iespēju privātajam pašu kapitālam un komerceņģeļiem, kuri iegulda uzņēmumos to agrīnā izveides posmā.

Prospekti ir juridiski nepieciešami dokumenti, kuros sniegta uzņēmuma informācija. Pamatojoties uz šo informāciju, ieguldītāji var pieņemt lēmumu par to, vai ieguldīt dažādos attiecīgā uzņēmuma emitētajos vērtspapīros. Tādēļ ir ārkārtīgi svarīgi, lai prospekts nekļūtu par nevajadzīgu šķērsli piekļuvē publiskajiem tirgiem kapitāla piesaistei. Konkrēti, MVU var tikt atturēti no vērtspapīru publiskas piedāvāšanas vienkārši tāpēc, ka tas ietver darbu ar dokumentiem un rada augstas izmaksas. Būtu jāatvieglo sabiedrību iespējas izpildīt savas administratīvās saistības, taču tādā veidā, lai ieguldītāji joprojām būtu labi informēti par tiem produktiem, kuros viņi iegulda.

Kaut arī prospekta režīms kopumā darbojas labi, dažas Prospekta direktīvas prasības tomēr varētu uzlabot, lai mazinātu to uzņēmumu administratīvo slogu, kuri sagatavo prospektus (jo īpaši MVU), un padarītu prospektu par vērtīgāku informācijas līdzekli potenciālajiem ieguldītājiem. Prospekta noteikumu turpmāka saskaņošana ar citiem ES noteikumiem informācijas atklāšanas jomā (piemēram, Pārredzamības direktīva 4 un Regula par komplektētu privāto ieguldījumu un apdrošināšanas ieguldījumu produktu (PRIIP) pamatinformācijas dokumentiem 5 ) varētu uzlabot prospekta efektivitāti. Kapitāla tirgu savienības rīcības plānā Prospekta direktīvas pārskatīšana ir norādīta kā viena no pirmajām un svarīgākajām darbībām. Tās vispārējais mērķis ir samazināt vienu no galvenajiem normatīvajiem šķēršļiem, ar ko saskaras emitenti, kad tie ieguldītājiem publiski piedāvā savus pašu kapitāla un parāda vērtspapīrus. Šis priekšlikums palīdz pildīt acquis caurskatīšanas mērķi, lai noteiktu konkrētas jomas, kurās ir iespējams vienkāršot noteikumus, samazināt slogus un ietaupīt izmaksas. Šā iemesla dēļ Komisijas ietekmes novērtējums ir balstīts uz tā izvērtējuma konstatējumiem, kas tika veikts saskaņā ar Normatīvās atbilstības un izpildes programmu (REFIT, COM(2014)368).

•Saskanība ar citām Savienības politikas jomām

Prospekta reformas nolūks ir papildināt kapitāla tirgu savienības mērķus finanšu tirgu sadrumstalotības mazināšanas, finansējuma avotu dažādošanas un pārrobežu kapitāla plūsmu stiprināšanas jomā. Komisijas svarīgākā prioritāte ir stiprināt Eiropas ekonomiku un stimulēt ieguldījumus, lai radītu darbvietas. Spēcīgāki Eiropas kapitālu tirgi ir svarīga daļa no šīs neatliekamās problēmas risinājuma, jo tādējādi ir iespējams palielināt pieejamo finanšu apjomu un to efektīvāk novirzīt pienācīgākos ieguldījumu risinājumos visā ES.

Kapitāla tirgu savienības rīcības plānā ietilpst pārliecība, ka visu veidu finanses, kas balstītas uz kapitāla tirgu, tostarp riska kapitāls, kolektīvā finansēšana un aktīvu pārvaldības nozare, var sniegt finansēšanas risinājumus uzņēmumiem, kuriem nepieciešams lielāks kapitāls savas uzņēmējdarbības nodrošināšanai vai paplašināšanai. Kapitāla tirgu savienības rīcības plāns cenšas panākt arī vairāk privāto ieguldījumu infrastruktūras projektos, piedāvāt ieguldītājiem un noguldītājiem papildu risinājumus, kas ļautu viņu “naudai strādāt efektīvāk”, un likvidēt pārrobežu ieguldījumu šķēršļus.

Kapitāla tirgu savienība darbosies visu 28 dalībvalstu labā. Dalībvalstis ar vismazākajiem tirgiem un augstu izaugsmes potenciālu var daudz iegūt no kapitāla un ieguldījumu sekmīgākas piesaistes saviem projektiem. Attīstītākas tirgus ekonomikas gūs labumu no lielākām pārrobežu ieguldījumu un noguldījumu iespējām. Daudzveidīgāks finansējums arī sniegs papildu priekšrocības: atbalstu finanšu stabilitātei, uzņēmējdarbības nozares mazāku atkarību un plašāku ekonomiku banku aizdevumu jomā. Šā iemesla dēļ kapitāla tirgu savienībai ir arī svarīga loma, strādājot pie Eiropas Ekonomiskās un monetārās savienības pabeigšanas.

Šis pārskats var arī palīdzēt veicināt ieguldītāju iesaistīšanos pašu kapitāla un parāda vērtspapīru publiskos piedāvājumos, sekmīgāk kalibrējot sniegto informāciju un pievēršoties tai informācijai, kas nepieciešama, lai par ierosināto ieguldījumu veiktu pamatotus ieguldītāja novērtējumus.

•Saskanība ar pašreizējiem politikas noteikumiem konkrētajā politikas jomā

Prospekta direktīva reglamentē prospektu, kurš jāpublicē, publiski piedāvājot vērtspapīrus vai atļaujot to tirdzniecību regulētā tirgū. Direktīvas sākotnējais mērķis bija atvieglot kapitāla piesaisti uzņēmumiem Savienībā un padarīt to lētāku, pamatojoties uz regulatīvās iestādes (“izcelsmes valsts kompetentā iestāde”) vienreizēju apstiprinājumu tikai vienā dalībvalstī. Saskaņā ar direktīvu emitenti, piedāvātāji vai personas, kas lūdz pielaidi tirdzniecībai regulētā tirgū, var iegūt “pasi” saviem pārrobežu piedāvājumu un reģistrācijas prospektiem.

Tā kā ieguldītājiem tiek nodrošināta saskaņota minimālā aizsardzība, garantējot, ka visi prospekti, neraugoties uz to publicēšanas vietu, sniedz skaidru, izsmeļošu un standartizētu informāciju, kas ieguldītājiem nepieciešama, lai pieņemtu apzinātus ieguldījumu lēmumus, Prospekta direktīva papildina spēkā esošos un ad hoc ziņošanas pienākumus, kas konkrēti noteikti Pārredzamības direktīvā un Tirgus ļaunprātīgas izmantošanas regulā 6 . Šī papildinošā īpašība ir radusies tādēļ, ka Prospekta direktīva attiecas vienīgi uz sākotnējām informācijas atklāšanas prasībām, kuras attiecas uz publisku piedāvājumu vai reģistrēšanu regulētā tirgū.

2.JURIDISKAIS PAMATS, SUBSIDIARITĀTE UN PROPORCIONALITĀTE

•Juridiskais pamats

Šā pasākuma juridiskais pamats ir Līguma par Eiropas Savienības darbību 114. pants. Šā juridiskā pamata izvēle norāda uz būtisko lomu, kas piemīt saskaņota prospekta režīmam un tam pievienotajiem “pases” risinājumiem, lai nodrošinātu iekšējā tirgus darbību pašu kapitāla un obligāciju piesaistes jomā.

Gadījumā, kad vērtspapīri tiek piedāvāti publiski vai tiek pielaisti tirdzniecībai regulētā tirgū, informācijas atklāšana ir ārkārtīgi svarīga, lai aizsargātu ieguldītājus, likvidējot informācijas atšķirības starp tiem un emitentiem. Saskaņojot tādu informācijas atklāšanu, būtu iespējams izveidot pārrobežu pases mehānismu, kas uzlabotu iekšējā tirgus darbības efektivitāti attiecībā uz plašu vērtspapīru klāstu. Atšķirīgas pieejas radītu iekšējā tirgus sadrumstalotību, jo emitentiem, piedāvātājiem un personām, kas lūdz pielaidi tirdzniecībai, dažādās dalībvalstīs tiktu piemēroti dažādi noteikumi, un vienā dalībvalstī apstiprinātus prospektus nebūtu iespējams izmantot citās dalībvalstīs. Ja netiks izveidots saskaņots regulējums, kas Savienībā nodrošinātu informācijas vienveidīgu atklāšanu un pases izmantošanu, pastāv iespēja, ka dalībvalstu tiesību aktu atšķirības radīs šķēršļus iekšējā vērtspapīru tirgus vienmērīgai darbībai. Tādēļ, lai nodrošinātu iekšējā tirgus pienācīgu darbību un uzlabotu tā darbības nosacījumus, jo īpaši saistībā ar kapitāla tirgiem, un patērētājiem un ieguldītājiem garantētu augstu aizsardzības līmeni, ir lietderīgi Savienības līmenī izveidot prospektu tiesisko regulējumu.

•Subsidiaritāte

Saskaņots ES prospekts ir būtisks instruments, lai Savienībā integrētu kapitāla tirgus. Līdzko kompetentā valsts iestāde apstiprina prospektu, emitents var lūgt pasi minētā prospekta izmantošanai citā ES dalībvalstī. Attiecīgajā “uzņēmējā” dalībvalstī vairs nebūs nepieciešams veikt nekādas turpmākas apstiprināšanas vai administratīvās procedūras saistībā ar konkrēto prospektu. Minētā pase tiek izmantota, balstoties uz pieņēmumu, ka minimālā informācija, kas jāiekļauj prospektā, ir saskaņota ES līmenī atbilstīgi piemērojamiem prospekta noteikumiem (pamatnoteikumiem, deleģētajiem aktiem un īstenošanas aktiem).

Tā kā šī pase attiecas uz Eiropu, jebkādus tās uzlabojumus iespējams veikt vienīgi ES līmenī. Iespējamās alternatīvas, piemēram, rīcība dalībvalsts līmenī, nespētu pienācīgi un efektīvi sasniegt mērķi attiecībā uz saskaņota pamata izveidi pasu piešķiršanai prospektiem.

Paredzams, ka iepriekš minēto ES prospekta aspektu pilnveidošana nodrošinās vienlīdzīgākus konkurences apstākļus emitentiem un arī ieguldītājiem un palīdzēs novērst regulējuma arbitrāžu. Ierosinātās reformas visā ES skaidri un konsekventi signalizētu par to, ka prospekta režīms darbojas sekmīgi pat finanšu krīzes laikā, bet vēl jāveic uzlabojumi, lai izveidotu patiesi vienotu tirgu tām mērķgrupām, kurām līdz šim nebija iespējams pilnībā izmantot saskaņotā prospekta režīma sniegtās priekšrocības (MVU, biežiem emitentiem un/vai sekundāriem emitentiem). Ja prospekts kļūtu pieejamāks MVU un biežiem emitentiem, tas var sekmēt šādiem emitentiem pieejamo Eiropas kapitāla fondu padziļināšanu. MVU gadījumā tas ietver konkrēta prospekta režīma izstrādi, kura saturs un formāts būtu piemērots gan emitentiem, gan ieguldītājiem. Šis mērķis ir viens no kapitāla tirgu savienības izveides pamatprincipiem. Dalībvalstīm vienām pašām šos mērķus nav iespējams sasniegt, un sekmīgāk tos ir iespējams sasniegt Savienības līmenī.

•Proporcionalitāte

Kopumā izvēlētie risinājumi ir izstrādāti tā, lai samazinātu atbilstības slogu šādām mērķgrupām: MVU, sekundārie emitenti, bieži emitenti un to vērtspapīru emitenti, kuri nav pašu kapitāla vērtspapīri.

Paredzams, ka visas šīs grupas varēs dažādā apmērā izmantot ierosināto reformu sniegtās priekšrocības.

Ietekmes novērtējumā ir ietvertas izmaksu ietaupījuma sākotnējās aplēses, pamatojoties uz faktiskiem un reāliem pieņēmumiem attiecībā uz vispārējā reģistrācijas dokumenta un abu ierosināto informācijas atklāšanas režīmu izmantošanu, kas paredzēti attiecīgi MVU un sekundārajiem emitentiem.

MVU

Ja vien MVU nav pielaisti tirdzniecībai regulētā tirgū, tie MVU, kuri vēlas piesaistīt kapitālu ar publiska piedāvājuma palīdzību, varēs izmantot jauno informācijas atklāšanas noteikumu sniegtās priekšrocības, tostarp “jautājuma un atbildes” formātu, kam būtu jāsamazina prospekta sagatavošanas izmaksas. Paredzams, ka regulētā tirgū vai MVU izaugsmes tirgū reģistrēti MVU gūs papildu ietaupījumus saskaņā ar vienkāršoto informācijas atklāšanas režīmu, ko piemēro vērtspapīru sekundārām emisijām (skatīt turpmāk). Saskaņā ar aptuvenām aplēsēm jaunā informācijas atklāšanas režīma izmantošana MVU kopumā varētu aptvert aptuveni 45 miljonus gadā.

Sekundāras emisijas

Dalībvalstu sniegtie dati norāda, ka aptuveni 70 % no visiem konkrētajā pārskata gadā apstiprinātajiem prospektiem attiecas uz vērtspapīru sekundārām emisijām, ko veikuši uzņēmumi, kas jau ir pielaisti tirdzniecībai regulētā tirgū vai daudzpusējā tirdzniecības sistēmā. Ekstrapolējot datus, kas pieejami par pašu kapitāla vērtspapīru prospektiem, ik gadu ap 700 prospektu varētu izmantot priekšrocības, ko sekundārām emisijām sniedz vienkāršotais informācijas atklāšanas režīms. Pēc sabiedriskās apspriešanas iegūtie skaitļi par prospekta sagatavošanas izmaksām norāda, ka tādējādi būtu iespējams ietaupīt aptuveni 130 miljonus gadā.

Bieži emitenti

Ja attiecībā uz pašu kapitāla vērtspapīriem un tādiem vērtspapīriem, kas nav pašu kapitāla vērtspapīri, arvien vairāk tiktu izmantots ierosinātais vispārējais reģistrācijas dokuments, prospekti tiktu apstiprināti ātrāk — to prospektu skaits, kas ik gadu apstiprināti ne vēlāk kā 10 darba dienu laikā, pieaugtu par 150 % (pašu kapitāla vērtspapīri) un 70 % (vērtspapīri, kas nav pašu kapitāla vērtspapīri).

Obligāciju emitenti

Prasība par viena veida prospekta piemērošanu obligāciju emisijām neatkarīgi no to nominālvērtības, stimulē visus obligāciju emitentus izvēlēties tādas nominālvērtības, kas to obligācijas padarītu pievilcīgākas plašākam ieguldītāju lokam. Savukārt paredzams, ka plašāks ieguldītāju loks palielinās interesi par obligāciju pirkšanu un pārdošanu, tādējādi palielinot ES uzņēmumu obligāciju tirgu likviditāti.

Ieguldītāji

Padarot prospektus lasītājam saprotamākus un pielāgojot tos emitenta konkrētajai situācijai, tiek iegūts divkāršs labums — tiek samazinātas izmaksas un palielināts prospekta nozīmīgums potenciālo ieguldītāju acīs. Ja prospekta riska faktoru sadaļā tiktu norādīti būtiski un konkrēti riski, tas ieguldītājiem palīdzētu iegūt informāciju, kas ir svarīga, pieņemot apzinātu ieguldīšanas lēmumu.

Priekšrocības, ko sniedz reformēts prospekta kopsavilkums un prospektu datubāze ar meklēšanas rīku, ir grūtāk uzskaitāmas: šajā sakarībā ietekmes novērtējums ir balstīts uz kvalitatīvāku novērtējumu. Tomēr prospekta kopsavilkuma reformas pamatā ir darbs, kas jau paveikts saistībā ar komplektētu ieguldījumu produktu pamatinformācijas dokumentu.

Valsts iestādes un EVTI

Ierosinātajiem atvieglojumiem nevajadzētu radīt attiecīgās valsts budžeta un administratīvās izmaksas. Gluži pretēji — kompetentajām valsts iestādēm būtu jāizmanto prospekta vienkāršošanas sniegtās priekšrocības, jo tādējādi tiktu atvieglots prospektu apstiprināšanas process.

Iespēja sameklēt visus prospektus tiešsaistē EVTI tīmekļa vietnē EVTI varētu radīt papildu izmaksas par IT pakalpojumiem. Šīs izmaksas šķiet pamatotas, ja tās salīdzina ar būtiskajiem ieguvumiem, ko sniedz mazākas izmaksas par meklēšanu un viegla, centralizēta piekļuve, kā rezultātā ieguldītāji un potenciālie ieguldītāji izrādītu interesi par dažādo ES emitēto vērtspapīru klāstu.

Atbilstības nodrošināšanas izmaksas emitentiem

Izvēlei tiesību aktu pārstrādāt regulā nevajadzētu būtiski ietekmēt atbilstības nodrošināšanas izmaksas emitentiem un izpildes izmaksas kompetentajām iestādēm. Ierosināto pasākumu ietekmi uz atbilstības nodrošināšanas izmaksām un izpildes izmaksām iespējams rezumēt, kā norādīts turpmāk.

Jaunajam sekundāro emisiju un MVU informācijas atklāšanas režīmam būtu jārada zemākas atbilstības nodrošināšanas izmaksas emitentiem un arī jāsamazina kompetento iestāžu darba apjoms, jo būs jāatklāj un rūpīgi jāpārbauda mazāks informācijas apjoms. Šis izmaksu samazinājums vēl vairāk attiektos uz tiem emitentiem, kuri līdz šim nevarēja izmantot šo režīmu sniegtās priekšrocības, taču nākotnē būs tiesīgi to darīt. Tomēr emitentiem, kuri izmanto pašreizējos režīmus, būtu noteiktas izmaksas, jo viņiem, iespējams, būs jāiepazīstas ar jaunajiem noteikumiem.

Tās ieinteresētās personas, kurām tiktu piemērotas augstākas atbilstības nodrošināšanas izmaksas, būtu emitenti, kuri pašlaik izmanto tās priekšrocības, ko sniedz atbrīvojums no prospekta sagatavošanas un atvieglojumi attiecībā uz tādu vērtspapīru piedāvājumiem, kas nav pašu kapitāla vērtspapīri un kuru nominālvērtība ir EUR 100 000 vai vairāk. Tiem, kuri nevar izmantot kādu citu atbrīvojumu, attiecīgā gadījumā būtu jāsagatavo prospekts saskaņā ar standarta režīmu, prospekta pamatrežīmu vai arī konkrēto informācijas atklāšanas režīmu sekundārajām emisijām.

Prospekta kopsavilkuma pārveidošana par ieguldītāju pamatinformācijas dokumentam līdzīgu dokumentu arī ievērojami samazinātu atbilstības nodrošināšanas izmaksas, jo tāds kopsavilkums nebūtu tik izsmeļošs un tā izstrāde būtu lētāka. Turklāt gadījumos, kad vērtspapīriem piemēro gan šo regulu, gan Regulu (ES) Nr. 1286/2014, kopsavilkumā būtu jāļauj pilnībā atkārtoti izmantot pamatinformācijas dokumentā iekļauto informāciju, lai emitentiem līdz minimumam samazinātu atbilstības nodrošināšanas izmaksas un administratīvo slogu.

•Instrumenta izvēle

2003. gada Prospekta direktīva pat pēc tās pārskatīšanas 2010. gadā ir bijusi par iemeslu vairākiem gadījumiem, kad dažās dalībvalstīs tika novērota Prospekta direktīvas neviendabīga īstenošana. Prospekta direktīvas pārveide par regulu novērstu tādas problēmas, kas parasti rodas saistībā ar direktīvas transponēšanu, un iekšējā tirgū sekmētu saskaņotību un integrāciju, un vienlaikus Savienībā samazinātu noteikumu atšķirības un sadrumstalotību atbilstīgi kapitāla tirgu savienības mērķiem.

Vienots noteikumu kopums arī likvidēs problēmu, kad pat salīdzinoši nelielas valstu tiesību aktu atšķirības liek emitentiem un ieguldītājiem, kas ir ieinteresēti piesaistīt vai ieguldīt kapitālu citās valstīs, salīdzināt šo valstu noteikumus, lai nodrošinātu, ka viņi tos ir pilnībā sapratuši un ka tiek ievēroti attiecīgie tiesību akti. Izmantojot regulu, tiktu novērstas tādas neproduktīvas meklēšanas izmaksas. Būtu jāveicina tādu valsts tiesību aktu pielāgošana, ar kuriem spēkā esošā Prospekta direktīva tika transponēta ierosinātajā regulā, jo spēkā esošie īstenošanas pasākumi faktiski jau tiek veikti regulas veidā. Tādēļ vēlamais risinājums ir Prospekta direktīvu pārveidot par regulu.

3.EX POST NOVĒRTĒJUMA REZULTĀTI, APSPRIEŠANĀS AR IEINTERESĒTAJĀM PERSONĀM UN IETEKMES NOVĒRTĒJUMI

•Ex post novērtējumi/spēkā esošo tiesības aktu atbilstības pārbaude

Prospekta direktīva ir iekļauta Eiropas Komisijas REFIT programmā. Sīkāka informācija par šo novērtējumu atrodama turpmāk iedaļā “Normatīvā atbilstība un vienkāršošana”.

•Apspriešanās ar ieinteresētajām personām

Sabiedriskās apspriešanas laikā 2015. gada 18. februārī – 13. maijā tika ievēroti Labāka regulējuma vadlīnijās (SWD(2015) 111 final) aprakstītie labāka regulējuma principi un atbilstīgais “instrumentu kopums”. Pavisam tika saņemtas 182 atbildes, no kurām 124 iesniedza organizācijas (asociācijas) un uzņēmumi (bankas, biržas, kolektīvās finansēšanas platformas), 22 — valsts iestādes (dalībvalstis, valstu kompetentās iestādes un EVTI), un 36 — privātpersonas. Dalot pa valstīm, 21 % atbilžu iesniedza Vācija (38 atbildes), 21 % — Apvienotā Karaliste (37 atbildes), 11 % — Francija (20 atbildes), 9,5 % — Beļģija (17 atbildes), un atlikušo daļu — pārējās dalībvalstis.

Apspriešanās laikā ieinteresētās personas lielā mērā atbalstīja pārskatīšanu un ierosinātos risinājumus. Visas ieinteresētās personas, tostarp dalībvalstis, atbalstīja vispārējo mērķi samazināt liekās informācijas daudzumu un tās atkārtošanos biežu emitentu, sekundāro emisiju un MVU prospektā. Ieinteresēto personu kopiena atbalstīja arī prospekta kopsavilkuma jauna formāta izstrādi, kam par paraugu tiktu izmantots pamatinformācijas dokuments, un arī centralizētas prospektu glabāšanas sistēmas izveidi EVTI.

•Ietekmes novērtējums

Ietekmes novērtējumā ir analizēti vairāki politikas risinājumi divu mērķu sasniegšanai: administratīvā sloga mazināšana tiem uzņēmumiem, kuri sagatavo prospektu (jo īpaši MVU), un prospekta padarīšana par vērtīgāku informācijas instrumentu potenciālajiem ieguldītājiem. Tajā tiek izskatīts arī jautājums par ieguldītāju bāzes paplašināšanu tādu vērtspapīru emisijām, kas nav pašu kapitāla vērtspapīri (nominālvērtības lielumi).

Turpmāk tabulā norādīts kopsavilkums par dažādiem izvēlētajiem atvieglojumiem un ieguldītāju aizsardzības pasākumiem, kā arī to ietekmi uz attiecīgajām ieinteresētajām personām un vispārējo tirgu, kurā šīs ieinteresētās personas darbojas.

Vairāki no vēlamajiem risinājumiem cits citu papildinātu. Piemēram, biežu emitentu vispārējais reģistrācijas dokuments papildina sekundāro emisiju vienkāršoto prospektu, un šie abi risinājumi kopā varētu radīt ietaupījumus, kas šajā ietekmes novērtējuma analīzē (kurā katrs risinājums apskatīts atsevišķi) nav izvērtēti. Tāpat prospekta kopsavilkums tā transversālo īpašību dēļ uzlabota pamatinformācijas dokumenta veidā pastiprinātu abus konkrētos režīmus un jo īpaši to, kurš paredzēts MVU: piemēram, MVU būtu iespējams reģistrēties MVU izaugsmes tirgū, tādējādi gūstot kopīgo labumu, ko sniedz prospekts “jautājuma un atbildes” formātā, kas savukārt ietver arī uzlaboto pamatinformācijas dokumentu.

Turklāt transversālā iniciatīva attiecībā uz nominālvērtību lielumiem tādiem vērtspapīriem, kas nav pašu kapitāla vērtspapīri, sniedz labumu visiem emitentiem, jo rada dziļāku un likvīdāku sekundāro tirgu uzņēmumu obligācijām. Turklāt MVU un bieži emitenti gūst labumu no kopsavilkuma, kurš ir uzlabots pamatinformācijas dokuments, no to attiecīgajiem konkrētajiem informācijas atklāšanas režīmiem un no stimulu atcelšanas tādu vērtspapīru emisijai, kuri nav pašu kapitāla vērtspapīri un kuriem ir liela nominālvērtība – EUR 100 000 apmērā vai lielāka.

Tādēļ šajā ietekmes novērtējumā tiek secināts, ka ierosinātais “kopums” samazinās emitentu administratīvo slogu, atvieglos MVU piekļuvi kapitāla tirgiem un padarīs to lētāku, un uzlabos ieguldītāju aizsardzību, uzlabojot informācijas atklāšanas dokumentu piemērotību un, visbeidzot, paplašinot tādu vērtspapīru klāstu, par kuriem ir sagatavots prospekts. Tad tam vajadzētu izpausties kā turpmākai integrācijai Savienības kapitāla tirgos vairāk tādu vērtspapīru veidā, kuriem ir sagatavots prospekts un kuri tiek piedāvāti pārrobežu mērogā, un arī kā lielākai pārredzamībai un salīdzināmībai.

Tomēr jāpiemin, ka Prospekta direktīva aptver tikai daļu no Savienībā tirgotajiem finanšu instrumentiem un tā ir tikai viens no daudzajiem faktoriem, kas ietekmē kapitāla tirgu darbību. Tādēļ ierosinātie pasākumi būtu jāskata saistībā ar plašāko Kapitāla tirgu savienības rīcības plānu, kurā tā ietilpst.

•Normatīvā atbilstība un vienkāršošana

Prospekta direktīva 2014. gada jūnijā tika iekļauta programmā REFIT (COM(2014)368). Iekļaušana REFIT programmā bija pamatota, jo ieinteresētās personas bija paudušas bažas par lielajām izmaksām, ko rada prospekta sagatavošana un tā apstiprināšana kompetentajā iestādē.

Direktīva tika izvērtēta 2015. gadā, lai nodrošinātu rezultātu pieejamību laikā, kad tika sniegts ziņojums par direktīvas piemērošanu, kas Eiropas Komisijai bija jānosūta Eiropas Parlamentam un Padomei ne vēlāk kā līdz 2016. gada 1. janvārim (Direktīvas 2010/73/ES 4. pants). Šajā izvērtējumā vērtēta direktīvas lietderība, efektivitāte, saskaņotība, svarīgums un pievienotā vērtība. Tas ir pievienots Komisijas ietekmes novērtējumam, un tajā sniegti turpmāk norādītie secinājumi.

Ar 2003. gadā pieņemto Direktīvu 2003/71/EK tika aizstātas divas direktīvas — par sniedzamo informāciju (1980.) un par prospektiem (1989.) —, par kurām ieinteresētās personas pauda spēcīgu kritiku, jo tās Savienībā ļāva izmantot ārkārtīgi atšķirīgas prakses un bija balstītas uz savstarpējas atzīšanas sistēmu, radot lielu rīcības brīvību uzņēmējas dalībvalsts iestādēm (tostarp, piemēram, saistībā ar prasību visu prospektu pārtulkot uzņēmējas dalībvalsts oficiālajās valodās).

Salīdzinājumam, Prospekta direktīvu var uzslavēt par kapitāla piesaistes veicināšanu pārrobežu mērogā Eiropā, pateicoties “vienotas pases” principa piemērošanai, kas nozīmē, ka izcelsmes valsts iestāde var apstiprināt tikai vienu informācijas atklāšanas dokumentu kopumu, kas tiktu akceptēts visā ES, lai veiktu publisku piedāvājumu un/vai pielaistu tirdzniecībai regulētos tirgos. Tādēļ nedrīkst pārāk zemu novērtēt Prospekta direktīvas ieguldījumu vienota Eiropas vērtspapīru tirgus izveidē, un šajā sakarībā to iespējams uzskatīt par pagrieziena punktu.

Tomēr Direktīvas 2003/71/EK pārskatīšanā 2010. gadā tika pamatoti konstatētas vairākas nepilnības, kuras ietekmēja dažu tajā iekļauto jēdzienu juridisko skaidrību un negatīvi ietekmēja tās efektivitāti saistībā ar pareizā līdzsvara panākšanu starp tirgus efektivitāti (jomas ar pārmērīgu regulatīvo slogu) un ieguldītāju aizsardzību (atklātās informācijas kvalitāte, salasāmība un būtiskums). Ar Direktīvu 2010/73/ES tika ieviesti mērķtiecīgi grozījumi minēto problēmu risināšanai.

Trīs gadus pēc Direktīvas 2010/73/ES stāšanās spēkā statistikas dati un ieinteresēto personu atsauksmes liecina, ka iepriekšējās pārskatīšanas laikā noteiktā diagnoze joprojām ļoti lielā mērā ir spēkā arī šodien. Patiešām, šķiet, ka ir turpinājušās iepriekš konstatētās tendences (prospekts tiek izmantots kā “atbildības vairogs”, privātie ieguldītāji izvairās no prospektu un to kopsavilkumu izmantošanas, informācijas atklāšanas prasības netiek atbilstīgi mērogotas starp sākotnējiem publiskiem piedāvājumiem un sekundārām emisijām), jo grozošajā direktīvā ierosinātie tiesiskās aizsardzības līdzekļi nedeva vēlamos rezultātus (prospekta kopsavilkumu) vai nebija pietiekami vērienīgi (proporcionālie informācijas atklāšanas režīmi), vai tādēļ, ka Direktīvā 2010/73/ES nebija iekļauti pasākumi to risināšanai.

Ņemot vērā šajā izvērtējumā konstatētās nepilnības, ir lietderīgi rūpīgi pārskatīt Prospekta direktīvu. Jo īpaši saistībā ar 2010. gada pārskatīšanā veiktajiem grozījumiem ir lietderīgi atkārtoti izskatīt “proporcionālos informācijas atklāšanas režīmus” (MVU un maza kapitāla uzņēmējsabiedrībām, un attiecībā uz tiesību jautājumiem) un prospekta kopsavilkumu, jo ar Direktīvu 2010/73/ES ieviestie grozījumi nav sasnieguši savus mērķus.

•Pamattiesības

Turpmākajiem likumdošanas pasākumiem attiecībā uz prospekta režīmu, tostarp pienācīgajām sankcijām, jābūt saskaņā ar attiecīgajām pamattiesībām, kas ietvertas ES Pamattiesību hartā, un īpaša uzmanība būtu jāpievērš likumdošanas pasākumu nepieciešamībai un samērīgumam. Zināmā mērā saistoša ir vienīgi ES Pamattiesību hartā iekļautā personas datu aizsardzība (8. pants), darījumdarbības brīvība (16. pants) un patērētāju aizsardzība (38. pants). Šo tiesību un brīvību ierobežojumi ir atļauti saskaņā ar ES Pamattiesību hartas 52. pantu. Iepriekš minētie mērķi saskan ar ES pienākumiem ievērot pamattiesības. Tomēr jebkādi ierobežojumi šo tiesību un brīvību izpildē jānosaka ar likumu un jāievēro šo tiesību un brīvību būtība. Saskaņā ar proporcionalitātes principu ierobežojumus var izveidot tikai tad, ja tie ir nepieciešami un patiesi ievēro Savienības atzītos vispārējas intereses mērķus vai ir nepieciešams aizsargāt citu tiesības un brīvības.

Ar prospektu saistītu tiesību aktu gadījumā vispārējas intereses mērķis, kas attaisno pamattiesību atsevišķu ierobežojumu piemērošanu, ir tirgus integritātes nodrošināšanas mērķis. Darījumdarbības brīvību var ietekmēt nepieciešamība ievērot konkrētas informācijas atklāšanas, apstiprināšanas un iesniegšanas prasības, lai ieguldījumu ķēdē nodrošinātu saskaņotas intereses un piesardzīgu rīcību no potenciālo ieguldītāju puses. Attiecībā uz personas datu aizsardzību prospektā jāatklāj konkrēta informācija, lai ieguldītājiem būtu iespējams veikt pienācīgas pārbaudes. Tomēr tiek norādīts, ka šie noteikumi pašlaik jau ir spēkā ES tiesību aktos. Visi ierosinātie likumdošanas pasākumi aizsargā pamattiesību ierobežošanas samērīgumu.

Citiem vārdiem sakot, šīs regulas mērķis ir panākt, no vienas puses, līdzsvaru starp ieguldītāja aizsardzības nodrošināšanu un emitentu administratīvā sloga ierobežošanu, un, no otras puses, līdzsvaru starp iekšējā kapitāla tirgus un kapitāla tirgus savienības sekmēšanu un pietiekama elastīguma saglabāšanu valstu un vietējos tirgos.

4.IETEKME UZ BUDŽETU

Šis priekšlikums ietekmēs EVTI budžetu divos veidos: no vienas puses, EVTI būs jāsagatavo normatīvie un īstenošanas tehniskie standarti un, no otras puses, tai būs jāatjaunina esošais prospektu reģistrs un tas jāpārveido par tiešsaistes glabāšanas mehānismu ar meklēšanas rīku, lai sabiedrībai tas būtu pieejams bez maksas un ES prospektus būtu iespējams salīdzināt no vienas atrašanās vietas. Turklāt glabāšanas mehānismā apkopotie dati ļaus EVTI izveidot detalizētus statistikas datus par ES apstiprinātajiem prospektiem un sagatavot gada pārskatu.

Konkrēta ietekme uz EVTI budžetu ir novērtēta šim priekšlikumam pievienotajā finanšu pārskatā.

Šis priekšlikums ietekmē Kopienas budžetu, jo Komisija sedz 40 % no EVTI finansējuma.

5.CITI ELEMENTI

•Īstenošanas plāni un uzraudzības, izvērtēšanas un ziņošanas kārtība

Pārskatītie prospekta noteikumi tiks izvērtēti, tiklīdz būs pagājuši pieci gadi no to spēkā stāšanās dienas. Rūpīgā pārbaudē būtu jāatklāj, vai ir sasniegti izvirzītie mērķi. Lai novērtētu, vai izvirzītie mērķi ir sasniegti, tiks izmantoti šādi galvenie parametri:

–ik gadu apstiprināto prospektu skaits saskaņā ar diviem sekundāro emisiju un MVU informācijas atklāšanas noteikumiem; sasniegumus novērtē, veicot salīdzinājumu ar iepriekš minētajām aplēsēm par izmantošanu un pievienoto ietekmes novērtējumu;

–to prospektu skaits, kas izmantojuši iepriekš minētā vispārējā reģistrācijas dokumenta sniegtās priekšrocības, lai panāktu paātrinātu apstiprinājumu;

–apstiprināšanas periodu kopējais samazinājums, kas radies pēc vispārējā reģistrācijas dokumenta ieviešanas;

–privāto ieguldītāju skaits no to ieguldītāju vidus, kuri emitē obligācijas, kas nav pašu kapitāls (par sasniegumu tiek uzskatīts nominālvērtību lielumu samazinājums tādu vērtspapīru emisijām, kas nav pašu kapitāla vērtspapīri);

–prospekta sagatavošanas un apstiprināšanas izmaksas salīdzinājumā ar pašreizējām izmaksām;

–to prospektu skaits, kas ieguvuši pielaidi citām dalībvalstīm.

•Detalizēts skaidrojums par konkrētiem šā priekšlikuma noteikumiem

Prospekta sagatavošanas pienākuma darbības joma (1., 3. un 4. pants)

Priekšlikuma 1. pantā konsolidēti visi tie pašreizējās Prospekta direktīvas panti, kuri attiecas uz prasības par prospekta sagatavošanu darbības jomu. Konkrēti, 1. panta 3. un 4. punktā paredzēti vairāki gadījumi, kad vērtspapīru publisks piedāvājums vai pielaide tirdzniecībai regulētā tirgū neietilpst prasības par prospekta publicēšanu darbības jomā.

Kaut arī lielākā daļa noteikumu par darbības jomu nav mainīti, šā priekšlikuma 1. panta 3. punkta d) apakšpunktā un 3. panta 2. punktā juridiskās skaidrības labad ir paredzētas jaunas robežvērtības, proti, “EUR 500 000” un “EUR 10 000 000”.

Saskaņā ar Direktīvu 2003/71/EK prasību par prospekta sagatavošanu piemēro tiem vērtspapīru piedāvājumiem, kuru kopējā samaksa ir EUR 5 000 000 vai vairāk, un dalībvalstis var brīvi izstrādāt savus valsts noteikumus attiecībā uz kopējo samaksu, kas nepārsniedz minēto summu (pašlaik 17 dalībvalstīs prospekts ir nepieciešams piedāvājumiem, kuru robežvērtība nepārsniedz EUR 5 000 000). Regulas 1. panta 3. punkta d) apakšpunktā noteikts, ka saskaņā ar šo regulu prospekts nav nepieciešams tiem vērtspapīru piedāvājumiem, kuru kopējā samaksa nepārsniedz EUR 500 000. Tas pierāda, ka prospekta izstrādes izmaksas ir nesamērīgas salīdzinājumā ar paredzēto peļņu, ja publiski piedāvātu vērtspapīru samaksa nepārsniedz EUR 500 000, kas ir ierasta tendence vērtspapīru kolektīvās finansēšanas platformās. Tomēr tādu mazo piedāvājumu klāsta palielināšana, uz kuriem neattiecas ar šo regulu izveidots saskaņotais prospekts, neatturēs dalībvalstis no prasības par pienācīgu informācijas atklāšanu piemērošanas tādiem emisiju lielumiem, kamēr vien dalībvalstis samērīgā veidā kalibrēs tādas prasības, ievērojot vienkāršošanas garu un sekmīgāk integrējot tirgus.

Kaut arī regulas 3. pantā skaidrots, ka prospekta iepriekšēja publicēšana ir obligāts nosacījums vērtspapīru publiskai piedāvāšanai un vērtspapīru pielaidei tirdzniecībai tādā regulētā tirgū, kurš atrodas vai darbojas Savienībā, tā 2. punktā noteikts fakultatīvs atbrīvojums atbilstīgi dalībvalstu ieskatiem. Dalībvalstīm tiek sniegta izvēles iespēja no saskaņota prospekta, kas izveidots ar šo regulu, atbrīvot visus vērtspapīru piedāvājumus, kuru kopējā samaksa ir no EUR 500 000 līdz summai, kas nedrīkst pārsniegt EUR 10 000 000. Šis atbrīvojums attiecas vienīgi uz vietējiem piedāvājumiem, par kuriem uzņēmējai dalībvalstij netiek lūgts sniegt pases piešķiršanas paziņojumu. Tās dalībvalstis, kuras nolemj šo atbrīvojumu piemērot savā jurisdikcijā, par to informē Komisiju un EVTI un norāda to vietējo piedāvājumu maksimālo samaksu, kuri ir atbrīvoti no prospekta sagatavošanas to jurisdikcijā.

Definīcijas (2. pants)

Galvenās izmaiņas definīciju jomā ir skārušas MVU definīciju, kas tagad ietver gan MVU, kas definēti saskaņā ar Direktīvas 2003/71/EK 2. panta 1. punkta f) apakšpunktu, gan MVU, kas definēti saskaņā ar Direktīvu 2014/65/ES, tādējādi palielinot robežlielumu no EUR 100 miljoniem līdz EUR 200 miljoniem, kas saskaņā ar Direktīvas 2003/71/EK 2. panta 1. punkta t) apakšpunktu iepriekš tika definēti kā “uzņēmumi ar samazinātu tirgus kapitalizāciju”.

Brīvprātīgie prospekti (4. pants)

Regulas 4. pants emitentiem ļauj brīvprātīgi sagatavot ES prospektu. Šāda “brīvprātīgā” prospekta apstiprināšana kompetentajā iestādē ietvers tādas pašas tiesības un pienākumus kā šajā regulā paredzētais prospekts, t. i., emitents kļūtu tiesīgs iegūt ES pasi.

Vērtspapīru tālākpārdošana/“mazumtirdzniecības kaskāde” (5. pants)

Dažos tirgos vērtspapīri tiek izplatīti ar “mazumtirdzniecības kaskādes” palīdzību. Parasti mazumtirdzniecības kaskāde rodas, kad vērtspapīrus ieguldītājiem (tādiem, kuri nav kvalificēti ieguldītāji) pārdod starpnieki, nevis pats emitents. Regulas 5. pantā ir skaidrots, kā prasība izstrādāt un atjaunināt prospektu un arī noteikumi par atbildību un saistībām būtu jāpiemēro, kad emitents izsniedz vērtspapīrus finanšu starpniekiem, un tad periodā, kas var aptvert daudzus mēnešus, tie tiek tālāk pārdoti privātajiem ieguldītājiem, iespējams, caur vienu vai vairākiem starpnieku papildlīmeņiem. Derīgs prospekts, ko sagatavojis emitents vai piedāvātājs un ko finanšu starpnieki darījuši publiski pieejamu vērtspapīru galīgās izvietošanas vai jebkuras vērtspapīru tālākpārdošanas brīdī, ieguldītājiem sniedz pietiekamu informāciju, lai viņi spētu pieņemt apzinātus ieguldījumu lēmumus. Tāpēc finanšu starpniekiem, kuri vērtspapīrus izvieto vai pārdod tālāk, būtu jāpiešķir tiesības balstīties uz sākotnējo emitenta vai piedāvātāja publicēto prospektu, ja vien tas ir derīgs un pienācīgi papildināts un ja emitents vai piedāvātājs piekrīt tā izmantošanai. Šādā gadījumā nebūtu nepieciešams sagatavot citu prospektu. Tomēr gadījumā, ja emitents vai par tāda sākotnējā prospekta izstrādi atbildīgais piedāvātājs nepiekrīt tā izmantošanai, finanšu starpniekam būtu pienākums publicēt jaunu prospektu. Finanšu starpnieks varētu izmantot sākotnējo prospektu, attiecīgās daļas savā jaunajā prospektā iekļaujot ar norādi.

Prospekta kopsavilkums (7. pants)

Regulas 7. pantā ir ņemti vērā sabiedriskajā apspriešanā paustie vispārējie viedokļi, ka ar grozošo Direktīvu 2010/73/ES ieviestais kopsavilkuma formāts nav sasniedzis savus mērķus. No jauna izstrādātais kopsavilkums tagad ir ļoti līdzīgs PRIIPS regulā prasītajam pamatinformācijas dokumentam, un tā maksimālais izmērs ir 6 drukātas A4 formāta lapas (kurās jāizmanto salasāma izmēra zīmes). Regulas 11. panta 2. punktā izklāstītais kopsavilkuma atbildības režīms nav mainīts salīdzinājumā ar Direktīvu 2003/71/EK: atbildība tiek piemērota kopsavilkumam tikai tad, ja tas ir maldinošs, neprecīzs vai nekonsekvents, lasot to kopā ar citām prospekta daļām. Bez jau ierastās iedaļas, kurā ietverti brīdinājumi, kopsavilkumā ir trīs galvenās iedaļas, kas attiecas uz pamatinformāciju par emitentu, vērtspapīru un attiecīgi piedāvājumu/pielaidi. Katrai no tām ir atsevišķs vispārējs virsraksts, kā arī norādes par to saturu, taču emitenti var brīvi sniegt īsus aprakstus un izvēlēties būtisko informāciju. Attiecībā uz vērtspapīriem, kuri ietilpst PRIIPS regulas darbības jomā, emitents “vērtspapīru” iedaļu kopsavilkumā var aizstāt ar pamatinformācijas dokumenta saturu. Ir sniegta atkāpe attiecībā uz kopsavilkuma maksimālo lapu skaitu gadījumā, ja kopsavilkums aptver vairākus vērtspapīrus, kuri atšķiras vienīgi ar dažām ļoti nelielām detaļām. Ir saglabāts Direktīvas 2003/71/EK 11. panta 1. punktā pašlaik paredzētais aizliegums kopsavilkumā ietvert informāciju ar norādi, lai izvairītos no tā, ka kopsavilkums ir pārblīvēts ar hipersaitēm un savstarpējām norādēm.

Pamatprospekts (8. pants)

Regulas 8. panta mērķis ir izskaidrot pamatprospekta darbību, kas salīdzinājumā ar Direktīvu 2003/71/EK lielākoties ir saglabājies nemainīts, izņemot turpmākos punktus. Tagad pamatprospektu var sagatavot par jebkuriem tādiem vērtspapīriem, kuri nav pašu kapitāla vērtspapīri, ne tikai tiem, kurus kredītiestādes emitējušas pastāvīgi un atkārtoti vai saskaņā ar piedāvājuma programmu. Tagad ir iespējams sagatavot pamatprospektus, kuri sastāv no vairākiem dokumentiem (tā sauktais “trīsdaļīgais prospekts”), un pamatprospekta reģistrācijas dokuments var būt tāds pats kā vispārējais reģistrācijas dokuments. Ir atcelts pienākums izstrādāt pamatprospekta kopsavilkumu, ja tajā nav iekļauti galīgie nosacījumi, lai tādējādi galīgajiem nosacījumiem, ja tie tiek iesniegti, būtu nepieciešams izstrādāt un pievienot vienīgi “specifikai atbilstošu” kopsavilkumu. Regulas 8. panta 10. punktā skaidrots, kā saskaņā ar pamatprospektu būtu jārīkojas “dalīto piedāvājumu” gadījumā, t. i., gadījumos, kad piedāvājums tiek sniegts saskaņā ar vienu pamatprospektu, bet turpmāk bez jebkādām izmaiņām tiek sniegts saskaņā ar jaunu nākamo pamatprospektu.

Vispārējais reģistrācijas dokuments (9. pants)

Regulas 9. pants (kas būtu jāskata kopā ar 10. panta 2. punktu, 11. panta 3. punktu, 13. panta 2. punktu un 19. panta 5. punktu) ietver sīki izklāstītus noteikumus par jauno “vispārējo reģistrācijas dokumentu”, fakultatīvu iepriekš sagatavotu reģistrācijas mehānismu “biežiem emitentiem”, kuri pielaisti tirdzniecībai regulētos tirgos vai daudzpusējās tirdzniecības sistēmās. Šis jaunais prospekta režīma elements ir balstīts uz priekšnoteikumu, ka tad, ja emitents pieliek pūles un ik gadu pilnībā sagatavo reģistrācijas dokumentu, tam būtu jāpiešķir paātrināta izskatīšana kompetentajā iestādē, ja vēlāk nepieciešams sagatavot prospektu. Tā kā prospekta galvenā daļa jau ir apstiprināta vai ir jau pieejama pārskatīšanai kompetentajā iestādē, kompetentajai iestādei būtu jāspēj rūpīgi pārbaudīt pārējos dokumentus (vērtspapīru aprakstu un kopsavilkumu) 5 darbdienu laikā, nevis 10. Turklāt neatkarīgi no piedāvājuma vai pielaides tirdzniecībai biežajam emitentam būtu jāļauj iesniegt vispārējo reģistrācijas dokumentu bez iepriekšēja apstiprinājuma ar noteikumu, ka iepriekšējie trīs vispārējie reģistrācijas dokumenti tika secīgi apstiprināti. Tad kompetentā iestāde to var kontrolēt, balstoties uz ex post novērtējumu.

Atbrīvojumu piešķiršana biežiem emitentiem, kuri izmanto vispārējo reģistrācijas dokumentu, veicina prospektu kā atsevišķu dokumentu izstrādi, kas ir rentabli un rada mazāku slogu emitentiem, un ļauj tiem ātri reaģēt uz tirgus radītajām iespējām. Vispārējam reģistrācijas dokumentam būtu arī jākalpo kā konsolidētam un labi strukturētam atsauces avotam par emitentu, sniedzot ieguldītājiem un analītiķiem minimālo informāciju, kas nepieciešama, lai tie varētu veikt apzinātu vērtējumu par uzņēmuma darbību, finansiālo stāvokli, peļņu un perspektīvu, vadību un akcionāru struktūru, pat ja netiek sniegts vērtspapīru publisks piedāvājums vai lūgta pielaide to tirdzniecībai regulētā tirgū. Šim nolūkam 9. panta 12. punkts ļauj tiem biežajiem emitentiem, kuri ir pielaisti tirdzniecībai regulētā tirgū, saskaņā ar konkrētiem nosacījumiem izpildīt informācijas atklāšanas pienākumu saskaņā ar Pārredzamības direktīvu, vispārējā reģistrācijas dokumentā integrējot savus gada un pusgada finanšu pārskatus. Šīs efektīvās “divi vienā” pieejas mērķis ir izvairīties no prasību pārklāšanās, mazināt liekus slogus un sakopot ieguldītājiem nepieciešamo informāciju vienā dokumentā, kas vismaz katru gadu tiek atjaunināts.

Regulas 9. pantā un 10. panta 2. punktā iekļauti sīki izstrādāti noteikumi par vispārējā reģistrācijas dokumenta praktisku pārvaldību. Tajos skaidrots, kuri dokumenti tiks apstiprināti gadījumā, ja vispārējais reģistrācijas dokuments ir apstiprināts vai iesniegts bez apstiprinājuma, un aprakstīts vispārējā reģistrācijas dokumenta grozīšanas process, kurā tiek izmantota pieeja, kas atšķiras no prospekta papildināšanas procesa (kamēr vispārējais reģistrācijas dokuments nekļūst par prospekta daļu, nav publiska piedāvājuma un arī pielaides tirdzniecībai).

Deleģētajos aktos tiks izklāstīta vispārējā reģistrācijas dokumentā iekļaujamā minimālā informācija, tostarp īpašs grafiks kredītiestādēm, kam būtu jālīdzinās Īstenošanas regulas (EK) Nr. 809/2004 I vai XI pielikumam.

Konkrēti informācijas atklāšanas režīmi (14. un 15. pants)

Priekšlikumā ir iekļauti divi konkrētu informācijas atklāšanas noteikumu kopumi: viens attiecas uz sekundārām emisijām, otrs — uz MVU. Šo konkrēto informācijas atklāšanas noteikumu izmantošana ir fakultatīva. Ar tiem tiek aizstāti “proporcionālie informācijas atklāšanas režīmi” attiecībā uz tiesībām un MVU, kas tika ieviesti ar grozošo Direktīvu 2010/73/ES un kas saskaņā ar ietekmes novērtējumā sniegto skaidrojumu nav sasnieguši savus mērķus.

Sekundāro emisiju vienkāršotais režīms tiks piemērots piedāvājumiem vai pielaidēm attiecībā uz tādu uzņēmumu emitētiem vērtspapīriem, kas vismaz 18 mēnešus jau ir pielaisti tirdzniecībai regulētā tirgū vai MVU izaugsmes tirgū. Tādēļ saskaņā ar Regulu par tirgus ļaunprātīgu izmantošanu un Pārredzamības direktīvu vai MVU izaugsmes tirgus dalībnieka noteikumiem, kā norādīts Direktīvā 2014/65/ES un tās īstenošanas pasākumos, tādiem uzņēmumiem piemēro spēkā esošās informācijas atklāšanas prasības. Vienkāršotajā prospektā būs ietverta tikai minimālā finanšu informācija, kas aptvers vienīgi iepriekšējo finanšu gadu (ko var iekļaut, norādot atsauci). Ieguldītājiem joprojām ir jānodrošina konsolidēta un labi strukturēta informācija par tādiem elementiem kā piedāvājuma nosacījumi, ieņēmumu izlietojums, riska faktori, vadības prakses, direktoru atalgojums, akcionāru struktūra vai saistīto pušu darījumi. Tā kā šādas informācijas pastāvīga atklāšana saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 596/2014 un Direktīvu 2004/109/EK pašlaik netiek prasīta, šī informācija būs jāiekļauj prospektā, kas sagatavojams sekundāras emisijas gadījumā.

Īpašais MVU režīms šiem uzņēmumiem ļaus izstrādāt konkrētu prospektu gadījumā, ja vērtspapīri tiek publiski piedāvāti, ja vien to vērtspapīri jau nav pielaisti tirdzniecībai regulētā tirgū. Tādu uzņēmumu prospekta plāni (kas tiks detalizēti izstrādāti deleģētajos aktos) koncentrēsies uz informāciju, kas ir svarīga un būtiska tāda lieluma uzņēmumiem, un jaunu informācijas plānu izveidē tiks izmantota augšupēja pieeja. Salīdzinājumā ar spēkā esošo Regulas (EK) Nr. 809/2004 XXV–XXVIII pielikumu tiks ieviesti turpmāki atvieglojumi, lai nodrošinātu samērīgumu starp uzņēmuma lielumu un prospekta izstrādes izmaksām.

Regulas 15. pantā arī sniegts fakultatīvs MVU prospekta formāts, kas paredzēts kā informācijas atklāšanas dokuments “jautājuma un atbildes” veidā un kas tiks detalizēti izstrādāts deleģētajos aktos. EVTI tiks pilnvarota izstrādāt pamatnostādnes, kas palīdzētu MVU sagatavot prospektu saskaņā ar minēto formātu.

Tāpat kā attiecībā uz visām minimālās informācijas atklāšanas prasībām saskaņā ar prospekta režīmu deleģētie akti tiks pieņemti, lai konkrēti norādītu samazināto informācijas apjomu, kas jāietver vienkāršotajā reģistrācijas dokumentā un vērtspapīru aprakstā.

Vērtspapīri, kas nav pašu kapitāla vērtspapīri un kam ir augsta vienības nominālvērtība (1. un 13. pants)

Pašlaik Direktīvā 2003/71/EK tiek izmantota nominālvērtība EUR 100 000 apmērā, lai nošķirtu informācijas atklāšanu lielo ieguldījumu gadījumā. Tas arī atbrīvo no prospekta sagatavošanas tādu vērtspapīru piedāvājumiem, kas nav pašu kapitāla vērtspapīri. Šī robežvērtība, kas sākotnēji bija iecerēta patērētāju aizsardzībai, obligācijām nosaka tādu cenu, ko privātie ieguldītāji nespēj samaksāt, jo emitenti parasti meklē lētāku risinājumu, atklājot informāciju par lieliem ieguldījumiem. Tā kā lielākajai daļai ieguldījumu kategorijas emitentu ir iespējams piesaistīt nepieciešamos līdzekļus no institucionālajiem investoriem, viņiem nav liela stimula piedāvāt mazāka izmēra obligācijas. Tomēr tas var nozīmēt, ka tādiem ieguldītājiem, kas nav institucionālie investori, var būt pieejams mazāks un/vai riskantāks potenciālo ieguldījumu skaits, un tiem ir mazāka iespēja iegūt pietiekami daudzveidīgu vērtspapīru portfeli.

Pamatojoties uz ietekmes novērtējumā sniegtajiem pierādījumiem, labvēlīgais režīms, kas ar Prospekta direktīvu tika piešķirts tiem vērtspapīriem, kas nav pašu kapitāla vērtspapīri un kuru vienības nominālvērtība ir EUR 100 000 vai lielāka, iespējams, radīja neplānotas sekas, izkropļojot Eiropas obligāciju tirgu un panākot, ka plašākam potenciālo ieguldītāju lokam nav pieejama ievērojama daļa obligāciju, ko emitējuši ieguldījumu kategorijas korporatīvie emitenti.

Tādēļ šajā priekšlikumā ir atcelti stimuli parāda vērtspapīru emisijai ar milzīgām nominālvērtībām, kas pašlaik ir ietverti Direktīvas 2003/71/EK 3. panta 2. punkta d) apakšpunktā un 7. panta 2. punkta b) apakšpunktā. Tādēļ attiecībā uz tiem vērtspapīriem, kas nav pašu kapitāla vērtspapīri un kas ir pielaisti tirdzniecībai regulētā tirgū, tiek atcelts divkāršais informācijas atklāšanas standarts (privātie/lielie ieguldītāji), un ar deleģētajiem aktiem tiks noteikts vienots prospekta paraugs, par sākuma punktu ņemot pašreizējos Regulā (EK) Nr. 809/2004 (IX un XIII pielikums) paredzētos informācijas atklāšanas pielikumus lielajiem ieguldījumiem un pievienojot tikai tos informācijas elementus, kas ir nepieciešami, lai aizsargātu privātos ieguldītājus. Turklāt tiek atcelts Direktīvas 2003/71/EK 3. panta 2. punkta d) apakšpunktā paredzētais atbrīvojums no prospekta sagatavošanas tādu vērtspapīru piedāvājumam, kuru nominālvērtība pārsniedz EUR 100 000. Emitenti, kuri tikai kvalificētiem ieguldītājiem piedāvā tādus vērtspapīrus, kas nav pašu kapitāla vērtspapīri, vai pieprasa, lai katram ieguldītājam minimālās saistības būtu EUR 100 000, joprojām varēs izmantot atbrīvojumu no prospekta sagatavošanas. Izmantojot iepriekš minētos grozījumus, šā priekšlikuma mērķis ir likvidēt vienu no obligāciju tirgos konstatētajiem sekundārās likviditātes šķēršļiem.

Riska faktori (16. pants)

Regulas 16. pantā paredzēts, ka prospektā būtu jānorāda vienīgi tādi riska faktori, kuri ir būtiski un attiecas uz konkrēto emitentu un tā vērtspapīriem. Mērķis ir mazināt tendenci, kad prospekts tiek pārsātināts ar vispārējiem riska faktoriem, tādējādi novēršot uzmanību no specifiskākiem riska faktoriem, par kuriem ieguldītājiem būtu jāzina, un vienīgi kalpo, lai pasargātu emitentu vai tā konsultantus no atbildības. Lai to panāktu, emitentam tiek prasīts iedalīt riska faktorus divās vai trīs kategorijās, pamatojoties uz to būtiskumu. EVTI ir piešķirtas pilnvaras izstrādāt pamatnostādnes minētajā jomā.

Iekļaušana ar norādi (18. pants)

Ir palielināts to dokumentu apjoms, kuru saturu drīkst iekļaut prospektā ar norādi, ja vien tiek ievērots nosacījums, ka šī informācija tiek publicēta elektroniskā veidā un atbilst 25. pantā noteiktajam valodas režīmam. Regulas 18. pantā ir norādīts dokumentu saraksts, un EVTA ir piešķirtas pilnvaras izstrādāt normatīvo tehnisko standartu projektu, lai šo sarakstu papildinātu ar turpmākiem dokumentu veidiem, kas pieprasīti saskaņā ar Savienības tiesību aktiem. Ierosinātais saraksts aptver dokumentus, kurus saskaņā ar šo regulu iesniegusi vai apstiprinājusi uzņēmējas dalībvalsts kompetentā iestāde, kā arī regulēto informāciju. Tas arī ļauj uzņēmumiem, kuri nav ietverti Pārredzamības direktīvas darbības jomā (piemēram, uzņēmumiem, kuru vērtspapīri tiek tirgoti daudzpusējā tirdzniecības sistēmā) vai kuri ir atbrīvoti no dažām tās prasībām (piemēram, vienīgi tādu parāda vērtspapīru emitenti, kas pielaisti tirdzniecībai regulētā tirgū un kuru vienības nominālvērtība ir vismaz EUR 100 000), pilnībā vai daļēji iekļaut ar norādi to gada un starpposma finanšu informāciju un vadības ziņojumus.

Prospekta publicēšana (20. pants)

Divi no Direktīvā 2003/71/EK sniegtajiem apstiprināta prospekta publicēšanas risinājumiem (proti, publicēšana laikrakstā un drukātā prospekta pieejamība emitenta birojos) ir atcelti, jo tika uzskatīts, ka tie ir lielā mērā novecojuši. Tomēr tiek saglabāts pienākums izsniegt bezmaksas kopiju papīra formātā ikvienam, kurš to pieprasa (20. panta 10. punkts). Prospekta publicēšanas pienākums ietilpst emitenta, piedāvātāja vai tās personas atbildībā, kas lūdz pielaidi tirdzniecībai, kā tas pašlaik noteikts saskaņā ar Direktīvu 2003/71/EK. Prospekts ir uzskatāms par publiski pieejamu, kad tas ir publiskots elektroniskā formā emitenta, piedāvātāja vai personas, kas lūdz pielaidi (vai attiecīgā gadījumā finanšu starpnieku, kuri izvieto vai pārdod vērtspapīrus), tīmekļa vietnē vai tā regulētā tirgus tīmekļa vietnē, kurā tiek lūgta pielaide tirdzniecībai, vai arī daudzpusējās tirdzniecības sistēmas dalībnieka tīmekļa vietnē. EVTI izstrādā tiešsaistes glabāšanas mehānismu ar meklēšanas funkciju, ko ES ieguldītāji drīkst izmantot bez maksas. Līdz ar to vienmēr, kad kompetentās iestādes nosūta EVTI katra apstiprinātā prospekta elektronisko versiju, tās nosūta arī metadatu kopumu (piemēram, emitenta veidu, vērstpapīra veidu, tirdzniecības vietas veidu, piedāvājuma samaksu, emisijas veidu: sākotnēja vai sekundāra emisija utt.), kas ļaus indeksēt prospektus EVTI tīmekļa vietnē. Glabāšanas mehānismā apkopotie dati ļaus EVTI izstrādāt detalizētus statistikas datus par ES apstiprinātajiem prospektiem un sagatavot gada pārskatu, kam vajadzētu būt pietiekami sīki izstrādātam, lai noteiktu tendences un sniegtu pierādījumus par to reformu ietekmi, kas ieviestas ar šo priekšlikumu (45. pants).

Administratīvie pasākumi un sankcijas (36.–41. pants)

Komisijas paziņojumā par sankcijām 7 tika apstiprināts, ka “garantēt pienācīgu ES noteikumu īstenošanu ir, pirmkārt un galvenokārt, to valstu iestāžu uzdevums, kuras ir atbildīgas par finanšu iestāžu atturēšanu no ES noteikumu pārkāpumiem, kā arī to jurisdikcijā esošo pārkāpumu sodīšanu”, taču vienlaikus tika uzsvērts, ka valstu iestādēm jārīkojas saskaņoti un integrēti.

Saskaņā ar minēto paziņojumu un citu ES līmeņa iniciatīvu rezultātā, kas tika veiktas finanšu sektorā, šajā priekšlikumā ietverti noteikumi par sankcijām un pasākumiem, kuru mērķis ir ieviest saskaņotu pieeju sankcijām, lai nodrošinātu konsekvenci. Ir svarīgi administratīvās sankcijas un pasākumus piemērot gadījumos, kad netiek ievēroti šā priekšlikuma pamatnoteikumi, un panākt, ka minētās sankcijas un pasākumi ir efektīvi, samērīgi un preventīvi.

2015/0268 (COD)

Priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA

par prospektu, kurš jāpublicē, publiski piedāvājot vērtspapīrus vai atļaujot to tirdzniecību

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 114. pantu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu 8 ,

ņemot vērā Reģionu komitejas atzinumu 9 ,

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru,

tā kā:

(1)Šī regula ir būtisks solis ceļā uz kapitāla tirgu savienības izveidi, kā izklāstīts Komisijas 2015. gada 30. septembra paziņojumā Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Rīcības plāns kapitāla tirgu savienības izveidei”. Kapitāla tirgu savienības mērķis ir palīdzēt uzņēmumiem izmantot daudzveidīgākus kapitāla avotus no jebkuras vietas Eiropas Savienībā (turpmāk “Savienība”), palielināt tirgu darbības efektivitāti un piedāvāt ieguldītājiem un noguldītājiem papildu iespējas ieguldīt savu naudu, lai sekmētu izaugsmi un radītu darbvietas.

(2)Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2003/71/EK ir izklāstīti saskaņoti principi un noteikumi prospektam, kas jāsagatavo, jāapstiprina un jāpublicē, vērtspapīrus publiski piedāvājot vai pielaižot tirdzniecībai regulētā tirgū. Ņemot vērā izmaiņas likumdošanā un tirgū kopš tās stāšanās spēkā, minētā direktīva būtu jāaizstāj.

(3)Informācijas atklāšana gadījumos, kad vērtspapīri tiek publiski piedāvāti vai pielaisti tirdzniecībai regulētā tirgū, ir būtiska, lai aizsargātu ieguldītājus, likvidējot informācijas neatbilstības starp tiem un emitentiem. Šādas atklāšanas saskaņošana ļauj izveidot pārrobežu pases mehānismu, kas veicina iekšējā tirgus efektīvu darbību attiecībā uz plašu vērtspapīru klāstu.

(4)Atšķirīgas pieejas sadrumstalotu iekšējo tirgu, jo emitentiem, piedāvātājiem un personām, kas lūdz piekļuvi, dažādās dalībvalstīs būtu jāievēro dažādi noteikumi un vienā dalībvalstī apstiprinātus prospektus nebūtu iespējams izmantot citās dalībvalstīs. Bez saskaņota regulējuma, kas Savienībā nodrošinātu vienveidīgu informācijas atklāšanu un pases darbību, pastāv iespēja, ka atšķirības dalībvalstu tiesību aktos radītu šķēršļus iekšējā vērtspapīru tirgus vienmērīgai darbībai. Tādēļ, lai nodrošinātu iekšējā tirgus pienācīgu darbību un uzlabotu tā darbības apstākļus, jo īpaši attiecībā uz kapitāla tirgiem, un patērētājiem un ieguldītājiem garantētu augstu aizsardzības līmeni, ir lietderīgi Savienības līmenī prospektiem izveidot tiesisko regulējumu.

(5)Ir lietderīgi un nepieciešams attiecībā uz informācijas atklāšanas noteikumiem, kad vērtspapīri tiek publiski piedāvāti vai pielaisti tirdzniecībai regulētā tirgū, izmantot tiesību aktu regulas veidā, lai nodrošinātu, ka tie noteikumi, kuri tiešā veidā uzliek pienākumus personām, kas iesaistītas vērtspapīru publiskā piedāvāšanā un vērtspapīru pielaidē tirdzniecībai regulētā tirgu, tiek piemēroti vienādi visā Savienībā. Tā kā prospektu noteikumu tiesiskais regulējums obligāti ietver pasākumus, kuri konkrēti precizē prasības attiecībā uz visiem dažādajiem aspektiem, kas piemīt prospektiem, pat nelielas atšķirības izmantotajā pieejā attiecībā uz vienu no šiem aspektiem var radīt būtiskus šķēršļus vērtspapīru pārrobežu piedāvājumiem, iekļaušanai vairākos sarakstos regulētos tirgos un ES patērētāju aizsardzības noteikumiem. Tādēļ, izmantojot regulu, ko var piemērot tiešā veidā bez valstu tiesību aktu izveides, būtu jāsamazina iespēja, ka valsts līmenī tiek izmantoti atšķirīgi pasākumi, un būtu jānodrošina konsekventa pieeja, lielāka juridiskā noteiktība un jānovērš būtisku šķēršļu rašanās pārrobežu piedāvājumiem un iekļaušanai vairākos sarakstos. Regulas izmantošana arī Savienībā vairos uzticību tirgu pārredzamībai un mazinās regulējuma sarežģītību, kā arī meklēšanas un atbilstības nodrošināšanas izmaksas uzņēmumiem.

(6)Direktīvas 2010/73/ES novērtējumā tika atklāts, ka ar minēto direktīvu ieviestās konkrētās izmaiņas nav sasniegušas to sākotnējos mērķus un prospekta režīmam Savienībā ir nepieciešami turpmāki grozījumi, lai vienkāršotu un uzlabotu tā piemērošanu, palielinātu tā efektivitāti un pastiprinātu Savienības starptautisko konkurētspēju, tādējādi palīdzot samazināt administratīvos slogus.

(7)Šīs regulas mērķis ir nodrošināt ieguldītāju aizsardzību un tirgus efektivitāti, vienlaikus uzlabojot vienoto kapitāla tirgu. Informācijas sniegšana, kas atbilstīgi emitenta un vērtspapīru īpašībām ir nepieciešama, lai ieguldītāji varētu pieņemt apzinātu lēmumu par ieguldījumu, kopā ar uzņēmējdarbības noteikumiem nodrošina ieguldītāju aizsardzību. Turklāt tāda informācija ir efektīvs līdzeklis, lai vairotu vērtspapīru uzticamību, un līdz ar to sekmētu vērtspapīru tirgu pienācīgu darbību un attīstību. Pienācīgs veids tādas informācijas publiskošanai ir prospekta publicēšana.

(8)Šajā regulā norādītās informācijas atklāšanas prasības neattur dalībvalsti vai kompetento iestādi, vai biržu ar tās noteikumu kopumu piemērot citas konkrētas prasības saistībā ar vērtspapīru pielaidi tirdzniecībai regulētā tirgū (jo īpaši attiecībā uz korporatīvo pārvaldību). Tādas prasības nedrīkst tieši vai netieši ierobežot kompetentās iestādes apstiprināta prospekta sagatavošanu, tajā ietverto informāciju un tā izplatīšanu.

(9)Šo regulu nevajadzētu piemērot tādiem vērtspapīriem, kas nav pašu kapitāla vērtspapīri un kurus izsniegusi dalībvalsts vai kāda no dalībvalsts reģionālajām vai vietējām iestādēm, starptautiska sabiedriskā organizācija, kurā piedalās viena vai vairākas dalībvalstis, Eiropas Centrālā banka vai dalībvalstu centrālās bankas, un tādējādi šai regulai nevajadzētu tos ietekmēt.

(10)Lai nodrošinātu ieguldītāju aizsardzību, prospekta prasības darbības jomā būtu jāietver gan pašu kapitāla vērtspapīri, gan tādi vērtspapīri, kas nav pašu kapitāla vērtspapīri, kuri tiek publiski piedāvāti vai pielaisti tirdzniecībai regulētos tirgos. Daži no vērtspapīriem, uz kuriem attiecas šī regula, ļauj to turētājam iegādāties pārvedamus vērtspapīrus vai saņemt naudas summu, norēķinoties skaidrā naudā ar norādi uz citiem instrumentiem, jo īpaši pārvedamiem vērtspapīriem, valūtām, procentu likmēm vai ienesīguma likmēm, precēm vai citiem indeksiem vai pasākumiem. Šī regula jo īpaši attiecas uz garantijām, segtām garantijām, sertifikātiem, depozitāriem sertifikātiem un konvertējamiem vērtspapīriem, piemēram, vērtspapīriem, kas konvertējami pēc ieguldītāja izvēles.

(11)Lai nodrošinātu prospektu apstiprināšanu un pases piešķiršanu tiem, kā arī pārraudzītu atbilstību šai regulai, jo īpaši attiecībā uz reklamēšanas darbībām, katram prospektam jānorāda konkrēta kompetentā iestāde. Tādējādi šajā regulā būtu skaidri jānosaka, kura izcelsmes dalībvalsts ir visatbilstošākā, lai apstiprinātu prospektu.

(12)Attiecībā uz tādu vērtspapīru publisku piedāvāšanu, kuru samaksa nepārsniedz EUR 500 000, prospekta izstrādes izmaksas saskaņā ar šo regulu, visticamāk, nebūs samērīgas ar paredzēto piedāvājuma peļņu. Tādēļ ir lietderīgi attiecībā uz tik neliela apjoma piedāvājumiem nepiemērot prasību par prospekta sagatavošanu saskaņā ar šo regulu. Dalībvalstīm būtu jāatturas no tādu informācijas atklāšanas prasību piemērošanas valsts līmenī, kas radītu nesamērīgu vai nevajadzīgu slogu saistībā ar tādiem piedāvājumiem un līdz ar to pastiprinātu iekšējā tirgus sadrumstalotību.

(13)Ja vērtspapīru publiski piedāvājumi ir adresēti tikai vienas dalībvalsts vietējiem ieguldītājiem un līdz ar to nerada pārrobežu ietekmi, un ja tādu piedāvājumu kopējā samaksa nepārsniedz EUR 10 000 000, pases piešķiršanas mehānisms saskaņā ar šo regulu nav nepieciešams, un prospekta sagatavošana var radīt nesamērīgas izmaksas. Tādēļ ir lietderīgi ļaut dalībvalstīm izlemt par tādu piedāvājumu atbrīvošanu no šajā regulā paredzētā prospekta sagatavošanas pienākuma, ņemot vērā vietējo ieguldītāju aizsardzības līmeni, ko tās uzskata par pienācīgu. Konkrēti, dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai savos valsts tiesību aktos noteikt robežvērtību no EUR 500 000 līdz EUR 10 000 000, kas norādīta kā piedāvājuma kopējā samaksa 12 mēnešu periodā, no kuras būtu jāpiemēro minētais atbrīvojums.

(14)Ja vērtspapīru piedāvājums ir adresēts vienīgi ierobežotam ieguldītāju lokam, kuri nav kvalificēti ieguldītāji, prospekta sagatavošana rada nesamērīgu slogu, ņemot vērā to personu nelielo skaitu, kurām tiek izteikts piedāvājums, līdz ar to prospektu nevajadzētu pieprasīt. Tam būtu jāattiecas, piemēram, uz uzņēmuma vadītāju radiniekiem vai paziņām adresētu piedāvājumu.

(15)Direktoru un darbinieku mudināšana turēt sava uzņēmuma vērtspapīrus var pozitīvi ietekmēt uzņēmuma pārvaldību un palīdzēt radīt ilgtermiņa vērtību, sekmējot darbinieku uzticību un līdzdalības sajūtu, saskaņojot attiecīgās akcionāru un darbinieku intereses un sniedzot darbiniekiem iespējas veikt ieguldījumu. Darbinieku iesaistīšanās savā uzņēmumā kā līdzīpašniekiem ir īpaši svarīga mazajos un vidējos uzņēmumos (MVU), kuros katram darbiniekam var būt svarīga loma uzņēmuma panākumu nodrošināšanā. Tādēļ prasību par prospekta sagatavošanu nevajadzētu piemērot tiem piedāvājumiem, kuri sniegti saskaņā ar darbiniekiem piešķirto vērtspapīru shēmu Savienībā, ja vien dokuments ir publiskots un tajā ietverta informācija par vērtspapīru skaitu un veidu un norādīti piedāvājuma iemesli un informācija par to, lai nodrošinātu ieguldītāju aizsardzību. Lai visiem direktoriem un darbiniekiem nodrošinātu vienādu piekļuvi darbiniekiem piešķirto vērtspapīru shēmām neatkarīgi no tā, vai viņu darba devējs atrodas Savienībā vai ārpus tās, vairs nevajadzētu pieņemt līdzvērtības lēmumu par trešo valstu tirgiem, ja vien iepriekš minētais dokuments tiek publiskots. Tādējādi visi darbiniekiem piešķirto vērtspapīru shēmu dalībnieki gūs labumu no vienādas attieksmes un informācijas.

(16)Peļņu mazinošas akciju vai vērtspapīru emisijas, kas sniedz piekļuvi akcijām, bieži vien norāda uz darījumiem, kuriem ir būtiska ietekme uz emitenta kapitāla struktūru, perspektīvu un finansiālo stāvokli, par ko prospektā nepieciešams iekļaut informāciju. Savukārt, ja emitenta akcijas jau ir pielaistas tirdzniecībai regulētā tirgū, prospekts nebūtu vajadzīgs nevienai turpmākai tādu pašu akciju pielaidei tajā pašā regulētajā tirgū, tostarp gadījumos, kad tādas akcijas radušās citu vērtspapīru konvertēšanas vai maiņas, vai citu vērtspapīru piešķirto tiesību izpildes rezultātā, ja pielaistās jaunās akcijas veido ierobežotu daļu attiecībā uz tās pašas kategorijas akcijām, kuras jau emitētas tajā pašā regulētajā tirgū, ja vien tāda pielaide nav apvienota ar publisku piedāvājumu, kas ietilpst šīs regulas darbības jomā. Tas pats princips būtu vispārīgāk jāpiemēro vērtspapīriem, kurus var aizvietot ar tādiem vērtspapīriem, kas jau ir pielaisti tirdzniecībai regulētā tirgū.

(17)Piemērojot “publiska vērtspapīru piedāvājuma” definīciju, izšķirošam kritērijam vajadzētu būt ieguldītāja spējai pieņemt individuālu lēmumu par vērtspapīru pirkšanu vai parakstīšanos uz tiem. Tādēļ, ja vērtspapīri tiek piedāvāti, saņēmējam nesniedzot individuālas izvēles iespēju, ieskaitot visus vērtspapīru piešķīrumus gadījumos, kad nav tiesību piešķīrumu noraidīt, tādiem darījumiem nebūtu jāietilpst šajā regulā paredzētajā “publiska vērtspapīru piedāvājuma” definīcijā.

(18)Emitenti, piedāvātāji vai personas, kas lūdz pielaidi tirdzniecībai regulētā tādu vērtspapīru tirgū, kuriem nepiemēro pienākumu publicēt prospektu, būtu jāizmanto vienotās pases sniegtās priekšrocības, ja viņi brīvprātīgi izvēlas ievērot šo regulu.

(19)Prospektam nepieciešamās informācijas atklāšanu nevajadzētu pieprasīt piedāvājumiem, kuri paredzēti tikai kvalificētiem ieguldītājiem. Savukārt par jebkuru publisku tālākpārdošanu vai publisku tirgošanu, izmantojot pielaidi tirdzniecībai regulētā tirgū, jāpublicē prospekts.

(20)Derīgs prospekts, ko sagatavojis emitents vai par prospekta sagatavošanu atbildīgā persona un kas ir publiski pieejams brīdī, kad vērtspapīri tiek galīgi izvietoti ar finanšu starpnieku palīdzību vai jebkurā vērtspapīru tālākā pārdošanā, sniedz pietiekamu informāciju ieguldītājiem, lai tie varētu pieņemt apzinātus ieguldījumu lēmumus. Tādēļ finanšu starpniekiem, kuri izvieto vai pēc tam tālāk pārdod vērtspapīrus, būtu jāpiešķir tiesības balstīties uz emitenta vai par prospekta sagatavošanu atbildīgās personas publicēto sākotnējo prospektu, ja vien tas ir derīgs un pienācīgi papildināts un emitents vai par prospekta sagatavošanu atbildīgā persona piekrīt tā izmantošanai. Emitentam vai par prospekta sagatavošanu atbildīgajai personai būtu jāļauj pievienot nosacījumus savai piekrišanai. Piekrišana izmantot prospektu, tostarp jebkādi tam pievienotie nosacījumi, būtu jānorāda rakstiskā nolīgumā, kas attiecīgajām pusēm ļauj novērtēt vērtspapīru tālākas pārdošanas vai galīgas izvietošanas atbilstību nolīgumam. Gadījumā, ja ir sniegta piekrišana prospekta izmantošanai, emitentam vai par sākotnējā prospekta sagatavošanu atbildīgajai personai vajadzētu būt atbildīgai par tajā norādīto informāciju un pamatprospekta gadījumā — par galīgo nosacījumu nodrošināšanu un iesniegšanu, un nebūtu jāpieprasa sagatavot vēl vienu prospektu. Tomēr gadījumā, kad emitents vai par šāda sākotnējā prospekta sagatavošanu atbildīgā persona nepiekrīt tā izmantošanai, finanšu starpniekam būtu jāpublicē jauns prospekts. Tādā gadījumā finanšu starpniekam vajadzētu būt atbildīgam par prospektā norādīto informāciju, tostarp par visu ar norādi iekļauto informāciju, un pamatprospekta gadījumā — par galīgajiem nosacījumiem.

(21)Saskaņotai prospektā ietvertajai informācijai būtu jānodrošina vienāda ieguldītāju aizsardzība Savienības līmenī. Lai ieguldītajiem ļautu pieņemt apzinātu ieguldījumu lēmumu, minētajai informācijai vajadzētu būt pietiekamai un objektīvai, arī attiecībā uz emitenta finansiālo situāciju un vērtspapīrus pavadošajām tiesībām, un tā būtu jāsniedz viegli analizējamā, kodolīgā un saprotamā veidā. Minētās prasības būtu jāpiemēro visiem prospektu veidiem, kas sagatavoti saskaņā ar šo regulu, tostarp tiem, kuros ievērotas minimālās prasības informācijas atklāšanai par sekundārām emisijām un MVU. Prospektā nebūtu jāietver informācija, kas nav būtiska vai raksturīga attiecīgajam emitentam un vērtspapīriem, jo tādējādi netiktu sniegta tā informācija, kas ir svarīga, lai pieņemtu ieguldījuma lēmumu, un līdz ar to tiktu mazināta ieguldītāja aizsardzība.

(22)Prospekta kopsavilkumam vajadzētu būt noderīgam informācijas avotam ieguldītājiem, jo īpaši privātajiem ieguldītājiem. Tam vajadzētu būt prospekta pastāvīgai daļai un būtu jākoncentrējas uz pamatinformācijas sniegšanu, kas ieguldītājiem nepieciešama, lai būtu iespējams izlemt par to, kurus vērtspapīru piedāvājumus un pielaides tirdzniecībai turpināt izskatīt. Tādai pamatinformācijai būtu jāparāda būtiskās īpašības un saistītie riski, kas piemīt emitentam, jebkuram galvotājam un vērtspapīriem, kuri tiek piedāvāti vai pielaisti tirdzniecībai regulētā tirgū. Tajā būtu jāietver arī piedāvājuma vispārīgie noteikumi. Konkrēti, riska faktoru izklāstam kopsavilkumā būtu jāsastāv no konkrētiem atlasītiem riskiem, kurus emitents uzskata par visbūtiskākajiem.

(23)Prospekta kopsavilkumam vajadzētu būt īsam, vienkāršam, skaidram un ieguldītājiem viegli saprotamam. Tas būtu jāsagatavo skaidrā, vienkāršā valodā, sniedzot informāciju viegli pieejamā veidā. Tam nevajadzētu sastāvēt tikai no prospekta izvilkumiem vien. Ir lietderīgi kopsavilkumam noteikt maksimālo garumu, lai nodrošinātu, ka ieguldītāji netiek atturēti no tā lasīšanas, un mudinātu emitentus atlasīt to informāciju, kas ir svarīga ieguldītājiem.

(24)Lai prospekta kopsavilkumam nodrošinātu viendabīgu struktūru, būtu jāizveido vispārīgas iedaļas un apakšvirsraksti ar indikatīvu saturu, ko emitents aizpildītu ar īsiem, aprakstošiem skaidrojumiem un attiecīgā gadījumā arī ar skaitļiem. Ja emitenti sniedz informāciju godīgā un līdzsvarotā veidā, tiem būtu jāļauj pašiem izvēlēties to informāciju, kuru viņi uzskata par būtisku un nozīmīgu.

(25)Prospekta kopsavilkums, cik vien iespējams, būtu jāveido pēc tā pamatinformācijas dokumenta parauga, kas paredzēts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 1286/2014 10 . Ja vērtspapīri ietilpst gan šīs regulas, gan Regulas (ES) Nr. 1286/2014 darbības jomā, būtu jāatļauj kopsavilkumā pilnībā atkārtoti izmantot pamatinformācijas dokumentā iekļauto informāciju, lai emitentiem līdz minimumam samazinātu atbilstības nodrošināšanas izmaksas un administratīvo slogu. Tomēr prasību izstrādāt kopsavilkumu nevajadzētu atcelt gadījumā, kad ir nepieciešams pamatinformācijas dokuments, jo tajā nav iekļauta pamatinformācija par emitentu un attiecīgo vērtspapīru publisko piedāvājumu vai pielaidi tirdzniecībai.

(26)Civiltiesisko atbildību nevajadzētu piemērot nevienai personai, pamatojoties tikai uz kopsavilkumu, tostarp arī tulkojumu, ja vien tas nav maldinošs, neprecīzs vai pretrunā ar attiecīgajām prospekta daļām. Kopsavilkumā par to būtu jāietver skaidrs brīdinājums.

(27)Emitentiem, kuri atkārtoti piesaista finansējumu kapitāla tirgos, būtu jāpiedāvā konkrēti reģistrācijas dokumentu un prospektu formāti, kā arī konkrētas procedūras to iesniegšanai un apstiprināšanai, lai tiem nodrošinātu lielāku elastīgumu un ļautu izmantot tirgus sniegtās iespējas. Jebkurā gadījumā šiem formātiem un procedūrām vajadzētu būt fakultatīviem atbilstīgi emitentu lēmumam.

(28)Attiecībā uz visiem tiem vērtspapīriem, kuri nav pašu kapitāla vērtspapīri, tostarp gadījumos, kad tie tiek pastāvīgi vai atkārtoti emitēti vai veido daļu no piedāvājuma programmas, emitentiem būtu jāļauj sagatavot prospektu pamatprospekta veidā. Pamatprospektā un tā galīgajos nosacījumos būtu jāietver tāda pati informācija kā prospektā.

(29)Ir lietderīgi precizēt, ka pamatprospekta galīgajos nosacījumos būtu jāiekļauj tikai konkrētajai emisijai raksturīgo vērtspapīru apraksta informācija, ko iespējams noteikt tikai konkrētās emisijas brīdī. Šo informāciju var veidot, piemēram, vērtspapīriem piešķirtais starptautiskais vērtspapīru identifikācijas numurs, emisijas cena, dzēšanas termiņš, kupons, izmantošanas datums, izmantošanas cena, izpirkšanas cena un citi nosacījumi, kuri nav bijuši zināmi pamatprospekta sagatavošanas brīdī. Ja pamatprospektā nav iekļauti galīgie nosacījumi, kompetentajai iestādei tie nav jāapstiprina, taču būtu tikai jāiesniedz ar to. Pārējā jaunā informācija, kas varētu ietekmēt vērtējumu par emitentu un vērtspapīriem, būtu jāiekļauj pamatprospekta papildinājumā. Nedz galīgos nosacījumus, nedz arī papildinājumu nevajadzētu izmantot, lai iekļautu tādu vērtspapīru veidu, kas pamatprospektā jau nav aprakstīts.

(30)Saskaņā ar pamatprospektu emitentam kopsavilkums būtu jāsagatavo tikai par katru piedāvāto emisiju atsevišķi, lai samazinātu ieguldītāju administratīvos slogus un uzlabotu salasāmību. Tāds īpašs kopsavilkums būtu jāpievieno galīgajiem nosacījumiem un jāapstiprina kompetentajai iestādei tikai tad, ja galīgie nosacījumi ir iekļauti pamatprospektā vai tā papildinājumā.

(31)Lai palielinātu pamatprospekta elastīgumu un rentabilitāti, emitentam būtu jāļauj sagatavot pamatprospektu kā atsevišķus dokumentus un izmantot vispārējo reģistrācijas dokumentu kā minētā pamatprospekta neatņemamu daļu, ja emitents ir biežs emitents.

(32)Biežie emitenti būtu jāmudina sagatavot savus prospektus kā atsevišķus dokumentus, jo tādējādi ir iespējams samazināt to izmaksas attiecībā uz atbilstības nodrošināšanu šai regulai un ļaut tiem ātri reaģēt uz tirgus sniegtajām iespējām. Tādējādi emitentiem, kuru vērtspapīri ir pielaisti tirdzniecībai regulētos tirgos vai daudzpusējās tirdzniecības sistēmās, vajadzētu būt iespējai, bet ne pienākumam, katrā finanšu gadā sagatavot un publicēt vispārēju reģistrācijas dokumentu, kurā iekļauta juridiskā, uzņēmējdarbības, finanšu, grāmatvedības un akcionāru informācija un sniegts apraksts par emitentu attiecīgajā finanšu gadā. Līdz ar to emitentam būtu iespējams nodrošināt informācijas aktualitāti un sagatavot prospektu, kad tirgus apstākļi kļūst labvēlīgi piedāvājuma sniegšanai vai pielaides gūšanai, pievienojot vērtspapīru aprakstu un kopsavilkumu. Vispārējam reģistrācijas dokumentam vajadzētu būt daudzfunkcionālam, proti, tajā vajadzētu iekļaut tādu pašu informāciju neatkarīgi no tā, vai emitents to pēcāk izmanto, lai piedāvātu kapitālu, parādu vērtspapīrus vai atvasinātos instrumentus vai iegūtu pielaidi tirdzniecībai. Tam būtu jākalpo par avotu atsaucei uz emitentu, sniedzot ieguldītājiem un analītiķiem nepieciešamo minimālo informāciju, lai tie varētu pieņemt apzinātu vērtējumu par uzņēmuma uzņēmējdarbību, finansiālo stāvokli, peļņu un perspektīvām, pārvaldību un akcionāriem.

(33)Emitentu, kurš ir iesniedzis vispārējo reģistrācijas dokumentu un saņēmis tā apstiprinājumu trīs gadus pēc kārtas, var uzskatīt par kompetentajai iestādei labi zināmu. Tādēļ visus turpmākos vispārējos reģistrācijas dokumentus būtu jāļauj iesniegt bez iepriekšēja apstiprinājuma un tie būtu jāpārskata, balstoties uz kompetentās iestādes ex post novērtējumu, ja minētā kompetentā iestāde to uzskata par nepieciešamu. Katrai kompetentajai iestādei būtu jālemj par tādas pārskatīšanas biežumu, ņemot vērā, piemēram, tās vērtējumu par emitenta riskiem, iepriekš atspoguļotās informācijas kvalitāti vai laiku, kas pagājis kopš iesniegtā vispārējā reģistrācijas dokumenta pēdējās pārskatīšanas.

(34)Emitentam būtu jāsniedz iespēja brīvprātīgi grozīt vispārējo reģistrācijas dokumentu, ja vien tas nav kļuvis par apstiprinātā prospekta neatņemamu daļu un, piemēram, ja emitenta organizācijā vai finanšu situācijā notikušas svarīgas izmaiņas, vai kompetentā iestāde ir pieprasījusi pārskatīšanu pēc tā iesniegšanas, ja nav tikuši ievēroti pilnīguma, saprotamības un konsekvences standarti. Tādi grozījumi būtu jāpublicē saskaņā ar tādiem pašiem režīmiem, kuri attiecas uz vispārējo reģistrācijas dokumentu. Konkrēti, kad kompetentā iestāde konstatē izlaidumu vai būtisku kļūdu, vai neatbilstību, emitentam būtu jāgroza savs vispārējais reģistrācijas dokuments un bez liekas kavēšanās šis grozījums jāpublisko. Tā kā netiek sniegts ne publisks piedāvājums, ne pielaide vērtspapīru tirdzniecībai, vispārējā reģistrācijas dokumenta grozīšanas procedūrai vajadzētu būt atšķirīgai no prospekta papildināšanas procedūras, kas būtu jāpiemēro tikai pēc prospekta apstiprināšanas.

(35)Ja emitents sagatavo prospektu, kas sastāv no atsevišķiem dokumentiem, būtu jāapstiprina visas prospekta sastāvdaļas, tostarp vispārējais reģistrācijas dokuments un attiecīgā gadījumā tā grozījumi, ja tie pirms tam bija iesniegti kompetentajā iestādē, bet nebija apstiprināti.

(36)Lai paātrinātu prospekta sagatavošanas procesu un sekmētu piekļuvi kapitāla tirgiem rentablā veidā, biežiem emitentiem, kuri izstrādā vispārējo reģistrācijas dokumentu, būtu jāpiešķir priekšrocība izmantot paātrinātu apstiprināšanas procesu, jo prospekta galvenā sastāvdaļa jau ir tikusi apstiprināta vai ir jau pieejama pārskatīšanai kompetentajā iestādē. Līdz ar to būtu jāsamazina prospekta apstiprināšanai nepieciešamais laiks, ja reģistrācijas dokuments ir sagatavots kā vispārējs reģistrācijas dokuments.

(37)Pieņemot, ka emitents ievēro regulētās informācijas iesniegšanas, izplatīšanas un glabāšanas procedūras un termiņus, kas noteikti Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2004/109/EK 11 4. un 5. pantā, tam būtu jāļauj publicēt Direktīvā 2004/109/EK paredzētos gada un pusgada finanšu pārskatus kā daļu no vispārējā reģistrācijas dokumenta, ja vien emitenta izcelsmes dalībvalstis neatšķiras no šīs regulas un Direktīvas 2004/109/EK mērķiem un ja vien attiecībā uz valodas lietojumu vispārējā reģistrācijas dokumentā nav izpildīti Direktīvas 2004/109/EK 20. panta nosacījumi. Tādējādi būtu jāsamazina administratīvais slogs, ko rada vairākkārtējas iesniegšanas, neietekmējot publiski pieejamo informāciju vai šo pārskatu pārraudzību saskaņā ar Direktīvu 2004/109/EK.

(38)Būtu jānosaka skaidrs prospekta derīguma termiņš, lai izvairītos no tādu ieguldījumu lēmumu pieņemšanas, kas ir balstīti uz novecojušu informāciju. Lai uzlabotu juridisko noteiktību, prospekta derīguma termiņam būtu jāsākas no tā apstiprināšanas brīža, turklāt šo brīdi kompetentajai iestādei ir viegli pārbaudīt. Vērtspapīru publisks piedāvājums saskaņā ar pamatprospektu drīkstētu pārsniegt pamatprospekta derīguma termiņu tikai tad, ja nākamais pamatprospekts tiek apstiprināts pirms tāda derīguma termiņa beigām un aptver nākamo piedāvājumu.

(39)Pēc būtības informācija par nodokļiem, kurus piemēro ienākumiem no vērtspapīriem, prospektā var būt tikai vispārīga, kas atsevišķam ieguldītājam sniedz nelielas vērtības informāciju. Tā kā tādā informācijā jānorāda ne tikai tā valsts, kurā atrodas emitenta juridiskā adrese, bet arī tās valstis, kurās tiek sniegts piedāvājums vai lūgta pielaide tirdzniecībai, un kurās prospektam ir izsniegta pase, tādas informācijas sniegšana ir dārga un var aizkavēt pārrobežu piedāvājumus. Tādēļ prospektā būtu jāietver tikai brīdinājums par to, ka ieguldītāja dalībvalsts un emitenta reģistrācijas dalībvalsts nodokļu tiesību akti var ietekmēt no vērtspapīriem gūto ienākumu apmēru. Tomēr prospektā joprojām būtu jāiekļauj atbilstīgā informācija par nodokļu sistēmu, ja ierosinātais ieguldījums ietver konkrētu nodokļu režīmu, piemēram, gadījumā, kad ieguldīšana vērtspapīros ieguldītājiem piešķir labvēlīgu nodokļa režīmu.

(40)Līdzko vērtspapīru kategorija ir pielaista tirdzniecībai regulētā tirgū, emitents ieguldītājiem atklāj attiecīgo informāciju saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 596/2004 12 un Direktīvu 2004/109/EK. Tāpēc par turpmākajiem šāda emitenta publiskajiem piedāvājumiem vai pielaidēm tirdzniecībai pilnīgs prospekts vairs nav tik steidzami jāsastāda. Tādēļ sekundāru emisiju gadījumā vajadzētu būt pieejamam atsevišķam prospektam, un tā saturs būtu jāvienkāršo salīdzinājumā ar ierasto režīmu, ņemot vērā informāciju, kas jau ir atklāta. Tomēr ieguldītājiem būtu jāsaņem konsolidēta un labi strukturēta informācija par tādiem elementiem kā piedāvājuma nosacījumi un tā konteksts, tostarp apgrozāmā kapitāla pārskats, ieņēmumu izlietojums, riska faktori, kas ir raksturīgi emitentam un vērtspapīriem, vadības prakse, direktoru atalgojums, akcionāru struktūra vai saistīto pušu darījumi. Tā kā saskaņā ar Regulu (ES) 596/2014 un Direktīvu 2004/109/EK tādas informācijas pastāvīga atklāšana netiek prasīta, būtu lietderīgi tādu informāciju iekļaut vismaz prospektā, kas sagatavots sekundāras emisijas gadījumā.

(41)Konkrētais sekundāro emisiju informācijas atklāšanas režīms būtu jāpaplašina līdz MVU izaugsmes tirgiem, jo to dalībniekiem saskaņā ar Direktīvu 2014/65/ES ir paredzēts izstrādāt un piemērot noteikumus, kas nodrošina, ka emitenti, kuru vērtspapīri tiek tirgoti tādās vietās, pastāvīgi atklāj pienācīgu informāciju.

(42)Konkrētajam sekundāro emisiju informācijas atklāšanas režīmam vajadzētu būt pieejamam izmantošanai tikai pēc tam, kad ir beidzies minimālais periods pēc emitenta vērtspapīru kategorijas sākotnējās pielaides tirdzniecībai. 18 mēnešu ilgam nogaidīšanas periodam vajadzētu nodrošināt, ka emitents vismaz vienreiz ir izpildījis savu pienākumu publicēt ikgadējo finanšu pārskatu saskaņā ar Direktīvu 2004/109/EK vai saskaņā ar MVU izaugsmes tirgus dalībnieka noteikumiem.

(43)Viens no kapitāla tirgu savienības galvenajiem mērķiem ir sekmēt MVU piekļuvi finansējumam Savienības kapitāla tirgos. Tā kā tādiem uzņēmumiem parasti jāpiesaista salīdzinoši mazāki apjomi nekā citiem emitentiem, prospekta sagatavošanas izmaksas var būt nesamērīgi augstas un līdz ar to var atturēt MVU no savu vērtspapīru publiskas piedāvāšanas. Tajā pašā laikā MVU, pateicoties to izmēram un darbības rezultātiem īsākā laika posmā, var būt pakļauti lielākam ieguldījuma riskam nekā lielie emitenti, un tiem būtu jāatklāj pietiekami daudz informācijas ieguldītājiem, lai tie varētu pieņemt ieguldījumu lēmumu. Tādēļ būtu jāpanāk pienācīgs līdzsvars starp rentablu piekļuvi finanšu tirgiem un ieguldītāju aizsardzību, kalibrējot to prospektā iekļauto informāciju, kas attiecas uz MVU, un, lai sasniegtu minēto mērķi, būtu jāizstrādā konkrēts MVU informācijas atklāšanas režīms.

(44)Minimālā informācija, kas MVU jāatklāj saskaņā ar konkrēto informācijas atklāšanas režīmu, būtu jākalibrē tā, lai koncentrētos uz attiecīgā lieluma uzņēmumiem un to ieguldītājiem būtisko un saistošo informāciju, un būtu jācenšas nodrošināt samērīgumu starp uzņēmuma lielumu un tā līdzekļu piesaistes vajadzībām, no vienas puses, un prospekta izstrādes izmaksām, no otras puses. Lai MVU nodrošinātu iespēju sagatavot prospektus, bet neradot tiem izmaksas, kas nav samērīgas ar to lielumu un līdz ar to līdzekļu piesaistes apmēru, konkrētajam MVU informācijas atklāšanas režīmam vajadzētu būt elastīgākam nekā tam, ko piemēro uzņēmumiem regulētos tirgos, tādā mērā, kas ir saderīgs ar ieguldītājiem nepieciešamās atklātās pamatinformācijas nodrošināšanu.

(45)Konkrētais informācijas atklāšanas režīms būtu jādara pieejams tādu MVU vērtspapīru publiskiem piedāvājumiem, kuru vērtspapīri tiek tirgoti daudzpusējās tirdzniecības sistēmās, tostarp MVU izaugsmes tirgos, jo tādas tirdzniecības vietas MVU var sniegt pieeju kapitāla tirgiem un piemēro brīvākus informācijas atklāšanas noteikumus nekā regulētie tirgi. Vēl ir lietderīgi paplašināt MVU definīciju atbilstīgi tai, kas norādīta Direktīvā 2014/65/ES, lai nodrošinātu konsekvenci starp šo regulu un Direktīvu 2014/65/ES. Tiem MVU, kuru vērtspapīri netiek tirgoti nevienā tirdzniecības vietā, arī būtu jāpiešķir tiesības izmantot šo informācijas atklāšanas režīmu, jo arī tiem var rasties nepieciešamība sastādīt prospektu, kad tie savus vērtspapīrus piedāvā publiski, tostarp kolektīvās finansēšanas platformās. Tomēr regulētos tirgos reģistrētiem MVU nevajadzētu piešķirt tiesības izmantot šo režīmu, jo ieguldītājiem regulētos tirgos būtu jājūtas drošiem par to, ka emitentiem, kuru vērtspapīrus viņi iegulda, piemēro vienu vienīgu informācijas atklāšanas noteikumu kopumu. Tādēļ regulētos tirgos nevajadzētu pastāvēt divu līmeņu atklāšanas standartam, kas ir atkarīgs no emitenta lieluma.

(46)Ja vien MVU nav pielaisti tirdzniecībai regulētā tirgū, MVU, kuri piedāvā akcijas un tādus parāda vērtspapīrus, kas nav hibrīdi, būtu jāpiedāvā prospekta sagatavošanas fakultatīva metode, ar kuru prospekts izstrādāts viegli saprotama “jautājuma un atbildes” atklāšanas dokumenta veidā. Šis formāts, kas ir alternatīva ierastajam informācijas atklāšanas plānam, būtu jāizstrādā, lai līdz minimumam samazinātu MVU izmaksas, mudinot tos pašiem sagatavot prospektu, paļaujoties uz savām iespējām. Veidlapā sniegtie jautājumi būtu jāformulē tā, lai izceltu konkrētus informācijas veidus, kas ir īpaši būtiski MVU, un informācijas pieprasījumiem vajadzētu būt detalizētākiem nekā attiecībā uz ierastajiem informācijas atklāšanas plāniem, lai personām, kuras izmanto “jautājuma un atbildes” formātu, būtu iespējams vieglāk saprast, kāda informācija tiek meklēta.

(47)Labvēlīgā attieksme pret tādu vērtspapīru emisiju, kas nav pašu kapitāla vērtspapīri un kuru vienības nominālvērtība pārsniedz EUR 100 000, var izkropļot vērtspapīru tirgu struktūru, radīt šķēršļus portfeļu pienācīgai dažādošanai un elektronisko tirdzniecības platformu attīstībai, tādējādi samazinot sekundārā tirgus likviditāti, un vēl tā var samazināt privātajiem ieguldītājiem pieejamo ieguldījumu klāstu, liedzot iespēju iegūt investīciju kategorijas korporatīvās obligācijas. Tādēļ ir lietderīgi likvidēt prospekta atkāpes tādu vērtspapīru piedāvājumiem, kas nav pašu kapitāla vērtspapīri un kuru vienības nominālvērtība ir vismaz EUR 100 000, un samazināt atklāšanas standartu, kas sākotnēji bija iekļauts Direktīvā 2003/71/EK un ko piemēro prospektiem attiecībā uz tādiem vērtspapīriem, kas nav pašu kapitāla vērtspapīri. Konkrēti ir lietderīgi vienādot minimālās informācijas prasības tādu vērtspapīru prospektiem, kas nav pašu kapitāla vērtspapīri, tādējādi aizstājot divkāršo informācijas atklāšanas standartu, kas pastāv starp emisijām, kuru mērķis ir vienīgi kvalificēti ieguldītāji, un emisijām, kuru mērķis ir nekvalificēti ieguldītāji.

(48)Primārais mērķis riska faktoru iekļaušanai prospektā ir nodrošināt, ka ieguldītāji tādus riskus pienācīgi novērtē un līdz ar to pieņem ieguldījuma lēmumus, pilnībā pārzinot faktus. Tādēļ riska faktoros būtu jānorāda tikai tādi riski, kas ir būtiski un attiecas uz konkrēto emitentu un tā vērtspapīriem un kas tiek apstiprināti prospekta saturā. Prospektā nebūtu jāietver riska faktori, kas ir vispārīgi un kuri kalpo tikai kā saistību atruna, jo tie var novērst uzmanību no specifiskākiem riska faktoriem, par kuriem ieguldītājiem būtu jāzina, tādējādi neļaujot prospektā sniegt informāciju viegli analizējamā, kodolīgā un saprotamā veidā. Lai palīdzētu ieguldītājiem noteikt būtiskākos riskus, emitentam būtu jāsakopo konkrēti riska faktori un jāsadala tie pa kategorijām, balstoties uz to būtiskumu. Kopsavilkumā būtu jāiekļauj ierobežots skaits riska faktoru, ko emitents iekļāvis visbūtiskāko risku kategorijā.

(49)Noteiktos gadījumos būtu jāatļauj prospektā neiekļaut sensitīvu informāciju, piemērojot atbrīvojumu, ko piešķir kompetentā iestāde, lai novērstu tādas situācijas, kuras kaitē emitentam.

(50)Dalībvalstis publicē apjomīgu informāciju par savu finansiālo situāciju, un šāda informācija parasti ir pieejama publiskajā apritē. Tādējādi, ja kāda dalībvalsts garantē vērtspapīru piedāvājumu, šāda informācija prospektā nebūtu jāsniedz.

(51)Atļaujot emitentiem prospektā ar norādi iekļaut tādus dokumentus, kuri satur prospektā atklājamo informāciju, ar noteikumu, ka ar norādi iekļautie dokumenti ir iepriekš publicēti elektroniskā veidā, būtu jāveicina prospektu sastādīšanas procedūra un jāsamazina emitentu izdevumi, neapdraudot ieguldītāju aizsardzību. Tomēr šo prospekta vienkāršošanas un izstrādes izmaksu samazināšanas mērķi nevajadzētu īstenot, ja tiek kaitēts citām interesēm, kuras prospektam ir paredzēts aizsargāt, tostarp attiecībā uz informācijas pieejamību. Attiecībā uz valodu, kas izmantota ar norādi iekļautajā informācijā, būtu jāievēro uz prospektiem attiecināmā valodas režīma prasības. Ar norādi iekļautā informācija var attiekties uz vēsturiskiem datiem, taču, ja šī informācija būtisku izmaiņu dēļ vairs nav svarīga, tas būtu skaidri jānorāda prospektā un būtu arī jāsniedz atjauninātā informācija.

(52)Būtu jāpastāv iespējai prospektā ar norādi iekļaut jebkuru regulēto informāciju, kā noteikts Direktīvas 2004/109/EK 2. panta 1. punkta k) apakšpunktā. Emitentiem, kuru vērtspapīri tiek tirgoti daudzpusējā tirdzniecības sistēmā, un emitentiem, kuri ir atbrīvoti no ikgadējo un pusgada finanšu pārskatu publicēšanas saskaņā ar Direktīvas 2004/109/EK 8. panta 1. punkta b) apakšpunktu, arī jārada iespēja prospektā ar norādi iekļaut visu vai daļu no to gada vai starpposma finanšu informācijas, revīzijas ziņojumiem, finanšu pārskatiem, vadības ziņojumiem vai paziņojumiem par korporatīvo pārvaldību pēc to elektroniskas publicēšanas.

(53)Ne visiem emitentiem ir pieejama adekvāta informācija un norādes par kontroles un apstiprinājuma procesu un soļiem, kuri jāievēro, lai apstiprinātu prospektu, jo dalībvalstu kompetentajām iestādēm ir dažādas pieejas. Ar šo regulu būtu jālikvidē minētās atšķirības, saskaņojot noteikumus, kurus piemēro kontroles un apstiprināšanas procesam, lai nodrošinātu, ka visas kompetentās iestādes izmanto konverģentu pieeju, kad tās pārbauda prospektā iekļautās informācijas pilnīgumu, konsekvenci un saprotamību. Norādījumiem par to, kā lūgt prospekta apstiprināšanu, vajadzētu būt publiski pieejamiem kompetento iestāžu tīmekļa vietnēs. EVTI būtu jāpiešķir galvenā loma uzraudzības konverģences veicināšanā šajā jomā, izmantojot savas pilnvaras saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1095/2010 13 . Konkrēti, EVTI saskaņā ar šo regulu un pienācīgā laika periodā, pirms tiek veikta šīs regulas pārskatīšana, un saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1095/2010 būtu jāveic kompetento iestāžu darbību salīdzinoša izvērtēšana.

(54)Lai sekmētu piekļuvi dalībvalstu tirgiem, ir svarīgi norādīt maksu, ko kompetentās iestādes iekasē par prospektu un ar to saistīto dokumentu apstiprināšanu un iesniegšanu.

(55)Tā kā internets nodrošina vieglu piekļuvi informācijai, apstiprinātais prospekts vienmēr būtu jāpublicē elektroniskā veidā, lai ieguldītājiem nodrošinātu vieglāku piekļuvi. Prospekts būtu jāpublicē tam veltītā iedaļā emitenta, piedāvātāja vai personas, kas lūdz pielaidi, tīmekļa vietnē vai attiecīgā gadījumā to finanšu starpnieku tīmekļa vietnē, kas izvieto vai pārdod vērtspapīrus, tostarp maksājuma pārstāvjiem, vai tā regulētā tirgus tīmekļa vietnē, kurā ir vēlme gūt piekļuvi tirdzniecībai, vai daudzpusējas tirdzniecības sistēmas dalībnieka tīmekļa vietnē, un kompetentajai iestādei tas jāpārsūta EVTI kopā ar attiecīgajiem datiem, kas ļauj to klasificēt. EVTI būtu jānodrošina centralizēts prospektu glabāšanas mehānisms, kas sabiedrībai ļautu tam piekļūt bez maksas un izmantot attiecīgos meklēšanas rīkus. Prospektiem vajadzētu būt publiski pieejamiem vismaz 10 gadus pēc to publicēšanas, lai nodrošinātu, ka to publiskošanas derīguma termiņš saskaņā ar Direktīvu 2004/109/EK sakrīt ar gada un pusgada finanšu pārskatu termiņu. Tomēr prospektiem vienmēr vajadzētu būt pieejamiem drukātā formā, bez maksas un pēc ieguldītāju pieprasījuma.

(56)Vēl ir arī nepieciešams saskaņot reklāmas, lai novērstu sabiedrības uzticības mazināšanos un neradītu aizspriedumus par finanšu tirgu pienācīgu darbību. Reklāmu godīgums un precizitāte, kā arī to saskanība ar prospekta saturu ir ārkārtīgi svarīga, lai aizsargātu ieguldītājus, tostarp privātos ieguldītājus, un tādu reklāmu pārraudzība ir neatņemama kompetento iestāžu pienākuma daļa.

(57)Ieguldītājiem būtu pienācīgi jāizvērtē jebkāds svarīgs jauns faktors, būtiska kļūda vai neprecizitāte, kas varētu ietekmēt ieguldījuma vērtējumu pēc prospekta publicēšanas, bet pirms piedāvājuma slēgšanas vai tirdzniecības uzsākšanas regulētā tirgū, un tādēļ bez liekas kavēšanās jāapstiprina un jāizplata prospekta papildinājums.

(58)Lai uzlabotu juridisko noteiktību, būtu skaidri jānorāda attiecīgie termiņi, kuru laikā emitentam jāpublicē prospekta papildinājums, un ieguldītājiem pēc papildinājuma publicēšanas ir tiesības atsaukt savu piekrišanu piedāvājumam. No vienas puses, pienākums papildināt prospektu būtu jāpiemēro līdz piedāvājuma perioda galīgajai slēgšanai vai laikam, kad sākas tādu vērtspapīru tirdzniecība regulētā tirgū, atkarībā no tā, kas notiek vēlāk. No otras puses, tiesības atsaukt piekrišanu būtu jāpiemēro tikai tad, ja prospekts attiecas uz vērtspapīru publisku piedāvājumu un jaunais faktors, kļūda vai neprecizitāte radās pirms piedāvājuma galīgās slēgšanas un vērtspapīru piegādes. Tādējādi atsaukšanas tiesības būtu jāsaista ar jaunā faktora, kļūdas vai neprecizitātes laiku, kas ir par iemeslu papildinājuma izveidei, un būtu jāpieņem, ka tāds būtisks notikums ir radies piedāvājuma darbības laikā un pirms vērtspapīru piegādes. Lai uzlabotu juridisko noteiktību, prospekta papildinājumā būtu jānorāda konkrēts atteikuma tiesību beigu termiņš. Finanšu starpniekiem būtu jāveicina procedūras gadījumos, kad ieguldītāji izmanto tiesības atsaukt savu piekrišanu.

(59)Emitenta pienākums tulkot pilnu prospekta tekstu visās attiecīgajās oficiālajās valodās mazina pārrobežu piedāvājumus vai daudznacionālas pārrunas. Lai veicinātu tādus pārrobežu piedāvājumus, kuros prospekti ir sagatavoti valodā, kas ir pieņemta starptautisko finanšu jomā, tikai kopsavilkums būtu jātulko uzņēmējas vai izcelsmes dalībvalsts(-u) oficiālajā valodā(-s).

(60)Uzņēmējas dalībvalsts kompetentajai iestādei jābūt tiesīgai no izcelsmes dalībvalsts kompetentās iestādes saņemt sertifikātu, kurā norādīts, ka prospekts ir sagatavots saskaņā ar šo regulu. Izcelsmes dalībvalsts kompetentajai iestādei būtu arī jāinformē emitents vai par prospekta sagatavošanu atbildīgā persona par uzņēmējas dalībvalsts iestādei adresētu prospekta apstiprinājuma sertifikātu, lai emitentam vai par prospekta sagatavošanu atbildīgajai personai sniegtu pārliecību par paziņojuma sniegšanas statusu un laiku.

(61)Lai nodrošinātu šīs regulas mērķu pilnīgu sasniegšanu, tās darbības jomā jāietver vērtspapīri, ko emitē emitenti, uz kuriem attiecas trešo valstu tiesību akti. Trešo valstu emitentiem, kuri saskaņā ar šo regulu sagatavo prospektu, būtu jāieceļ pārstāvis no to struktūru vidus, kuras veic darbības, ko regulē un pārrauga saskaņā ar ES finanšu pakalpojumu regulu, un kuras darbotos kā kontaktpunkts šīs regulas nolūkiem. Šim pārstāvim kopā ar emitentu būtu jānodrošina atbilstība šīs regulas noteikumiem. Lai nodrošinātu informācijas apmaiņu un sadarbību ar trešo valstu iestādēm saistībā ar šīs regulas efektīvu izpildi, kompetentajām iestādēm būtu jānoslēdz sadarbības līgums ar saviem trešo valstu darījuma partneriem. Jebkādai personas datu nodošanai, pamatojoties uz minētajiem līgumiem, būtu jāatbilst Direktīvas 95/46/EK un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 45/2001 prasībām.

(62)Dažādas dalībvalstu kompetentās iestādes, kurām ir atšķirīgas kompetences, var radīt nevajadzīgas izmaksas un kompetences pārklāšanos, kas neradīs nekādu papildu labumu. Katrā dalībvalstī būtu jāizraugās viena kompetentā iestāde, kas apstiprinātu prospektus un uzņemtos atbildību veikt uzraudzību par atbilstību šai regulai. Šāda kompetentā iestāde būtu jāizveido kā administratīva iestāde un tādā veidā, lai garantētu to neatkarību no tirgus dalībniekiem un novērstu interešu konfliktus. Izraugoties kompetento iestādi prospektu apstiprināšanai, nevajadzētu izslēgt sadarbības iespēju starp šo iestādi un citām vienībām, piemēram, banku un apdrošināšanas regulatoriem vai reģistrēšanas iestādēm, lai garantētu prospektu efektīvu pārbaudi un apstiprināšanu emitentu, ieguldītāju, tirgus dalībnieku un līdzīgu tirgu interesēs. Kompetentajai iestādei ir atļauts deleģēt uzdevumus citai vienībai tikai tad, ja tas ir saistīts ar apstiprināto prospektu publicēšanu.

(63)Uzraudzības efektivitāti nodrošina iedarbīgu instrumentu, pilnvaru un resursu kopums, kas ir dalībvalstu kompetento iestāžu rīcībā. Tādēļ šai regulai jo īpaši būtu jānosaka minimālais uzraudzības un izmeklēšanas pilnvaru kopums, kāds būtu jāpiešķir dalībvalstu kompetentajām iestādēm saskaņā ar valsts tiesību aktiem. Minētās pilnvaras būtu jāīsteno, vēršoties kompetentajās tiesu iestādēs, ja tā noteikts valsts tiesību aktos. Īstenojot savas pilnvaras saskaņā ar šo regulu, kompetentajām iestādēm un EVTI būtu jārīkojas objektīvi un taisnīgi un būtu jāsaglabā neatkarība lēmumu pieņemšanā.

(64)Lai konstatētu šīs regulas pārkāpumus, kompetentajām iestādēm ir nepieciešams piekļūt citām vietām, kuras nav fizisko personu privātās dzīvesvietas, lai konfiscētu dokumentus. Piekļuve tādām telpām ir nepieciešama, kad ir radušās pamatotas aizdomas par to, ka pastāv dokumenti un citi ar inspekcijas vai izmeklēšanas priekšmetu saistīti dati, kuri varētu būt svarīgi, lai pierādītu šīs regulas pārkāpumu. Turklāt tādām telpām ir nepieciešams piekļūt gadījumos, kad persona, kurai jau tika iesniegts informācijas pieprasījums, to nav izpildījusi, vai ja ir pamatots iemesls uzskatīt, ka pieprasījuma iesniegšanas gadījumā tas netiktu izpildīts, vai ka dokumenti vai informācija, uz ko attiecas informācijas sniegšanas pieprasījums, tiks izdzēsti, sabojāti vai iznīcināti.

(65)Saskaņā ar Komisijas 2010. gada 8. decembra paziņojumu par sankciju režīmu pastiprināšanu finanšu pakalpojumu nozarē un, lai nodrošinātu šajā regulā noteikto prasību izpildi, ir svarīgi, ka dalībvalstis veic nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu pienācīgu administratīvo sodu un pasākumu piemērošanu par šīs regulas pārkāpumiem. Minētajiem sodiem un administratīvajiem pasākumiem vajadzētu būt efektīviem, samērīgiem un atturošiem un būtu jānodrošina kopīga pieeja dalībvalstīs un preventīva ietekme. Šai regulai nevajadzētu ierobežot dalībvalstu tiesības piemērot lielākas administratīvās sankcijas.

(66)Lai nodrošinātu, ka kompetento iestāžu lēmumiem ir preventīva ietekme uz plašu sabiedrību, parasti tie būtu jāpublicē, ja vien kompetentā iestāde saskaņā ar šo regulu neuzskata par nepieciešamu sankcijas publicēt anonīmi, aizkavēt to publicēšanu vai nepublicēt vispār.

(67)Lai gan dalībvalstīm ir atļauts paredzēt administratīvo sodu un kriminālsodu noteikumus par vieniem un tiem pašiem pārkāpumiem, dalībvalstīm nevajadzētu izvirzīt prasību paredzēt administratīvo sodu noteikumus par tādiem šīs regulas pārkāpumiem, kuriem piemēro valsts krimināltiesības, līdz [ierakstīt šīs regulas piemērošanas datumu]. Saskaņā ar valsts tiesību aktiem dalībvalstīm nav pienākuma par vienu un to pašu pārkāpumu piemērot gan administratīvus sodus, gan kriminālsodus, taču tām vajadzētu būt iespējai to darīt, ja valsts tiesību akti to pieļauj. Tomēr kriminālsodu saglabāšanai par šīs regulas pārkāpumiem tā vietā, lai piemērotu administratīvus sodus, nebūtu jāmazina vai citādi jāietekmē kompetento iestāžu spēja sadarboties, piekļūt informācijai un laikus apmainīties ar informāciju ar citu dalībvalstu kompetentajām iestādēm šīs regulas piemērošanas nolūkos, tostarp pēc ikviena attiecīga pārkāpuma nodošanas kompetentajām tiesu iestādēm kriminālvajāšanas nolūkam.

(68)Ziņotāji kompetentajām iestādēm var sniegt jaunu informāciju, kas tām palīdz konstatēt un piemērot sankcijas šīs regulas pārkāpumu gadījumos. Tādēļ šai regulai būtu jānodrošina adekvāti spēkā esoši režīmi, lai ziņotājiem dotu iespēju brīdināt kompetentās iestādes par faktiskiem un iespējamiem šīs regulas pārkāpumiem, un pasargātu tos no atriebības.

(69)Lai precizētu šajā regulā noteiktās prasības, Komisijai būtu jādeleģē pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu attiecībā uz robežvērtībām, kas minētas 1. panta 2. punkta i) apakšpunktā, 1. panta 3. punkta c) un d) apakšpunktā, minimālās informācijas apjomu dokumentos, kas minēts 1. panta 3. punkta f) un g) apakšpunktā un 1. panta 4. punkta d) un e) apakšpunktā, definīciju pielāgošanu, kuras paredzētas 2. pantā, vispārējā reģistrācijas dokumenta rūpīgu pārbaudi, apstiprināšanu, iesniegšanu un pārskatīšanu, kā arī nosacījumiem tā grozīšanai vai atjaunināšanai un nosacījumiem gadījumos, kad pastāv iespēja zaudēt bieža emitenta statusu, un attiecībā uz prospekta formātu, pamatprospektu un galīgajiem nosacījumiem, un konkrēto informāciju, kas jāiekļauj prospektā, vispārējā reģistrācijas dokumentā iekļauto minimālo informāciju, vienkāršotajā reģistrācijas dokumentā iekļauto samazināto informācijas apjomu un vērtspapīru aprakstu sekundāru emisiju un MVU emisiju gadījumā, un formātu, kas atļauts saskaņā ar 15. panta 2. punktu, un attiecībā uz apstiprinājumu konkrētas informācijas nenorādīšanai prospektā, prospekta kontroles un apstiprināšanas procedūrām, to vērtspapīru reklāmām, kas ietilpst šīs regulas darbības jomā, un vispārīgiem līdzvērtības kritērijiem trešo valstu emitentu sagatavotiem prospektiem. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbu, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī. Komisijai, sagatavojot un izstrādājot deleģētos aktus, būtu jānodrošina vienlaicīga, savlaicīga un atbilstīga attiecīgo dokumentu nosūtīšana Eiropas Parlamentam un Padomei.

(70)Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus šīs regulas īstenošanai attiecībā uz trešo valstu prospekta tiesību aktu līdzvērtību, Komisijai būtu jāpiešķir īstenošanas pilnvaras, lai tā varētu pieņemt lēmumu par tādu līdzvērtību. Minētās pilnvaras būtu jāīsteno saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/2011 14 .

(71)Finanšu pakalpojumu tehniskajiem standartiem visā Savienībā būtu jānodrošina ieguldītāju un patērētāju pienācīga aizsardzība. EVTI kā struktūrai, kuras rīcībā ir ļoti specializētas zināšanas, būtu efektīvi un lietderīgi uzticēt tādu Komisijai iesniedzamo regulatīvo tehnisko standartu projektu izstrādi, kuri nav saistīti ar politikas izvēli.

(72)Komisijai būtu jāpieņem EVTI izstrādātais regulatīvo tehnisko standartu projekts, ņemot vērā kopsavilkumā iekļaujamās vēsturiskās finanšu pamatinformācijas saturu un pasniegšanas veidu, informāciju, kas iekļaujama ar norādi, un Savienības tiesību aktos paredzētos pārējos dokumentu veidus, prospekta publicēšanu, datus, kas nepieciešami prospektu klasificēšanai EVTI pārvaldītajā glabāšanas mehānismā, situācijas, kurās pēc svarīga jauna faktora, būtiskas kļūdas vai neprecizitātes konstatēšanas saistībā ar prospektā iekļauto informāciju jāpapildina publicējamais prospekts, informācijas apmaiņu starp kompetentajām iestādēm un EVTI saistībā ar pienākumu sadarboties un veidni sadarbības nolīgumiem ar trešo valstu pārraudzības iestādēm. Minētais regulatīvo tehnisko standartu projekts Komisijai būtu jāpieņem ar deleģētajiem aktiem atbilstīgi LESD 290. pantam un saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10.–14. pantu.

(73)Vēl Komisijai būtu jāpiešķir pilnvaras ar īstenošanas aktiem pieņemt īstenošanas tehniskos standartus atbilstīgi LESD 291. pantam un saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 15. pantu. EVTI būtu jāuztic izstrādāt un iesniegt Komisijai īstenošanas tehnisko standartu projektus attiecībā uz standarta formātiem, veidnēm un procedūrām apstiprinājuma sertifikāta paziņojumam, prospektam, prospekta papildinājumam un prospekta un/vai kopsavilkuma tulkojumam, un standarta formātiem, veidnēm un procedūrām sadarbībai un informācijas apmaiņai starp kompetentajām iestādēm, un procedūrām un formātiem informācijas apmaiņai starp kompetentajām iestādēm un EVTI.

(74)Īstenojot deleģētās un īstenošanas pilnvaras saskaņā ar šo regulu, Komisijai būtu jāievēro šādi principi:

–jānodrošina privāto ieguldītāju un MVU uzticība finanšu tirgiem, sekmējot augstus pārredzamības standartus finanšu tirgos,

–jānodrošina prospekta informācijas atklāšanas prasību kalibrēšana, ņemot vērā emitenta lielumu un informāciju, kas emitentam jau ir jāatklāj saskaņā ar Direktīvu 2004/109/EK un Regulu (ES) Nr. 596/2014,

–jānodrošina MVU vieglāka piekļuve kapitāla tirgiem, vienlaikus nodrošinot ieguldītāju uzticību ieguldījumiem tādos uzņēmumos,

–jānodrošina ieguldītājiem plašs konkurējošu ieguldīšanas iespēju klāsts, kā arī viņu stāvoklim piemērota informācija un aizsardzība,

–jānodrošina, ka neatkarīgās pārvaldes iestādes konsekventi īsteno noteikumus, jo īpaši attiecībā uz cīņu pret darbinieku noziegumiem,

–jānodrošina augsta līmeņa pārredzamība un apspriešanās ar visiem tirgus dalībniekiem, kā arī ar Eiropas Parlamentu un Padomi,

–jāveicina jauninājumi finanšu tirgos, lai nodrošinātu, ka šie tirgi ir dinamiski un efektīvi,

–jānodrošina finanšu sistēmas sistēmiskā stabilitāte, cieši un aktīvi uzraugot finanšu jauninājumus,

–jāsamazina kapitāla izmaksas un jāuzlabo kapitāla pieejamība,

–ilgākā laika posmā jāpanāk līdzsvars starp visu tirgus dalībnieku izmaksām un ieguvumiem, ko rada īstenošanas pasākumi,

–jāsekmē Savienības finanšu tirgu starptautiskā konkurētspēja, neskarot vajadzīgo starptautiskās sadarbības paplašināšanu,

–jānodrošina līdzvērtīgi konkurences nosacījumi visiem tirgus dalībniekiem ikreiz, kad tas ir lietderīgi, ieviešot Savienības tiesību aktus,

–jānodrošina saskaņotība ar citiem Savienības tiesību aktiem šajā jomā, jo informācijas traucējumi un pārredzamības trūkums var apdraudēt tirgu darbību un jo īpaši — kaitēt patērētājiem un mazajiem ieguldītājiem.

(75)Jebkurai personas datu apstrādei, kas tiek veikta saskaņā ar šo regulu, piemēram, apmaiņai ar personas datiem vai šo datu nodošanai, ko veic kompetentās iestādes, būtu jānotiek atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai 95/46/EK 15 , un jebkurai informācijas apmaiņai vai nodošanai, ko veic EVTI, būtu jānotiek saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 45/2001 16 .

(76)Ne vēlāk kā piecus gadus pēc šīs regulas stāšanās spēkā Komisijai būtu jāpārskata šīs regulas piemērošana un jo īpaši jānovērtē, vai sekundāro emisiju un MVU informācijas atklāšanas režīmi, vispārējais reģistrācijas dokuments un prospekta kopsavilkums joprojām ir atbilstošs, lai izpildītu šajā regulā paredzētos mērķus.

(77)Šīs regulas prasību piemērošana būtu jāatliek, lai sniegtu iespēju pieņemt deleģētos un īstenošanas aktus un tirgus dalībniekiem ļautu pielāgoties un plānot jauno pasākumu piemērošanu.

(78)Tā kā dalībvalstis nespēj pietiekami sekmīgi īstenot šīs regulas mērķus, proti, pastiprināt ieguldītāju aizsardzību un tirgus efektivitāti, vienlaikus izveidojot kapitāla tirgu savienību, bet šos mērķus, ņemot vērā to radīto ietekmi, iespējams veiksmīgāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā ir paredzēti vienīgi tie pasākumi, kas ir nepieciešami, lai sasniegtu minētos mērķus.

(79)Šajā regulā ir ievērotas pamattiesības un principi, kas jo īpaši atzīti Eiropas Savienības Pamattiesību hartā. Tādēļ šī regula būtu jāinterpretē un jāpiemēro saskaņā ar minētajām tiesībām un principiem.

(80)Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 45/2001 28. panta 2. punktu ir notikusi apspriešanās ar Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāju, kas sniedza atzinumu,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

I NODAĻA
VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

1. punkts
Mērķis un darbības joma

1.Šīs regulas mērķis ir noteikt prasības attiecībā uz tā prospekta sastādīšanu, apstiprināšanu un izplatīšanu, kas jāpublicē, publiski piedāvājot vērtspapīrus vai atļaujot to tirdzniecību regulētā tirgū, kurš atrodas vai darbojas dalībvalstī.

2.Šī regula neattiecas uz šādu veidu vērtspapīriem:

(a)ieguldījumu apliecības, ko emitē kolektīvo ieguldījumu uzņēmumi, kuri nav slēgta tipa uzņēmumi;

(b)vērtspapīri, kas nav pašu kapitāla vērtspapīri un ko emitē dalībvalsts vai kāda dalībvalsts reģiona vai vietējās pašvaldības iestāde, starptautiskas sabiedriskas organizācijas, kurās viena vai vairākas dalībvalstis ir dalībnieces, Eiropas Centrālā banka vai dalībvalstu centrālās bankas;

(c)daļas dalībvalstu centrālo banku kapitālā;

(d)vērtspapīri, ko bez nosacījumiem un neatsaucami garantējusi dalībvalsts vai kāda dalībvalsts reģiona vai vietējās pašvaldības iestāde;

(e)vērtspapīri, ko emitē dalībvalsts atzītas asociācijas ar juridisko statusu vai bezpeļņas organizācijas, lai iegūtu nepieciešamos līdzekļus savu bezpeļņas mērķu sasniegšanai;

(f)vērtspapīri, kas nav pašu kapitāla vērtspapīri un ko pastāvīgi vai atkārtoti emitē kredītiestādes, ar noteikumu, ka šie vērtspapīri atbilst visiem šādiem nosacījumiem:

i)tie nav subordinēti, konvertējami vai aizvietojami;

ii)tie nedod tiesības parakstīties uz citu veidu vērtspapīriem vai iegūt tos, un tie nav saistīti ar atvasinātiem instrumentiem;

iii)tie realizē atmaksājamu noguldījumu saņemšanu;

iv)tie ir ietverti noguldījumu garantiju sistēmā, kas paredzēta Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2014/49/ES 17 ;

(g)neatvietojamas kapitāla daļas, kuru galvenais mērķis ir nodrošināt turētājam tiesības apmesties dzīvoklī vai cita veida nekustamā īpašumā vai tā daļā, ja minētās daļas nav iespējams pārdot, neatsakoties no šīm tiesībām;

(h)“bostadsobligationer”, ko atkārtoti emitē kredītiestādes Zviedrijā un kuru galvenais mērķis ir garantēt hipotekāros aizdevumus, ja:

i)emitētās “bostadsobligationer” ir no vienas sērijas;

ii)“bostadsobligationer” ir nepārtraukti emitētas konkrētā emisijas laika posmā;

iii)noteikumi, kas attiecas uz “bostadsobligationer”, emisijas laika posmā nav mainīti;

iv)summas, kas iegūtas no minēto “bostadsobligationer” emisijas, saskaņā ar emitenta statūtiem tiek iegrāmatotas aktīvos, kas nodrošina pietiekamu segumu saistībām, kas izriet no vērtspapīriem;

(i)vērtspapīri, kas nav pašu kapitāla vērtspapīri un kurus pastāvīgi vai atkārtoti emitē kredītiestādes, ja piedāvājuma kopējā aprēķinātā samaksa vienai kredītiestādei Savienībā par 12 mēnešiem ir mazāka nekā EUR 75 000 000, ar noteikumu, ka šie vērtspapīri:

i)nav subordinēti, konvertējami vai aizvietojami;

ii)nedod tiesības parakstīties uz citu veidu vērtspapīriem vai iegūt tos, un tie nav saistīti ar atvasinātiem instrumentiem.

3.Šo regulu nepiemēro nevienam no šādiem vērtspapīru publiskiem piedāvājumiem:

(a)vērtspapīru piedāvājums, kas attiecas tikai uz kvalificētiem ieguldītājiem;

(b)vērtspapīru piedāvājums, kas katrā dalībvalstī attiecas uz mazāk nekā 150 fiziskām vai juridiskām personām, kuras nav kvalificēti ieguldītāji;

(c)vērtspapīru piedāvājums, kas attiecas uz ieguldītājiem, kuri katrs ikvienā atsevišķā piedāvājumā iegūst vērtspapīrus par kopējo samaksu vismaz EUR 100 000 apmērā;

(d)vērtspapīru piedāvājums, ja piedāvājuma kopējā aprēķinātā samaksa Savienībā par 12 mēnešiem ir mazāka nekā EUR 500 000;

(e)akcijas, kas emitētas, lai aizstātu iepriekš emitētas tādas pašas kategorijas akcijas, ja tādu jaunu akciju emisija nepalielina emitēto akciju kapitālu;

(f)vērtspapīri, kas piedāvāti saistībā ar pārņemšanu, kuru īsteno ar apmaiņas piedāvājumu, ar noteikumu, ka ir pieejams dokuments, kas satur informāciju, kurā aprakstīts darījums un tā ietekme uz emitentu;

(g)vērtspapīri, kas piedāvāti, piešķirti vai piešķirami saistībā ar apvienošanos vai nodalīšanu, ar noteikumu, ka ir pieejams dokuments, kas satur informāciju, kurā aprakstīts darījums un tā ietekme uz emitentu;

(h)dividendes, ko esošajiem akcionāriem izmaksā tās pašas kategorijas akcijās, par kurām šīs dividendes tiek izmaksātas, ar noteikumu, ka ir pieejams dokuments, kurā iekļauta informācija par akciju skaitu un veidu un piedāvājuma iemesliem, kā arī sīkas ziņas par piedāvājumu;

(i)vērtspapīri, ko darba devējs vai saistītais uzņēmums piedāvā, piešķir vai plāno piešķirt pašreizējiem vai bijušajiem direktoriem vai darbiniekiem, ja ir pieejams dokuments, kurā iekļauta informācija par vērtspapīru skaitu un veidu un piedāvājuma vai piešķīruma iemesliem, kā arī sīkas ziņas par piedāvājumu vai piešķīrumu.

4.Šī regula neattiecas uz šādu elementu pielaidi tirdzniecībai regulētā tirgū:

(a)vērtspapīri, kuri ir atvietojami ar tajā pašā regulētajā tirgū tirdzniecībai pielaistiem vērtspapīriem, ar noteikumu, ka 12 mēnešu laikā tie veido mazāk nekā 20 procentus no tajā pašā regulētajā tirgū tirdzniecībai jau pielaisto vērtspapīru skaita;

(b)akcijas, kas rodas pēc citu vērtspapīru konversijas, apmaiņas vai to tiesību izmantošanas, ko piešķir citi vērtspapīri, ja minētās akcijas ir no tās pašas kategorijas kā tajā pašā regulētā tirgū tirdzniecībai pielaistās akcijas, ar noteikumu, ka 12 mēnešu laikā iegūtās akcijas veido mazāk nekā 20 procentus no tajā pašā regulētajā tirgū tirdzniecībai jau pielaisto tādas pašas kategorijas akciju skaita. Ja prospekts tika sagatavots saskaņā ar šo regulu vai Direktīvu 2003/71/EK, kad vērtspapīri tika publiski piedāvāti vai tika lūgta to pielaide tirdzniecībai, kas nodrošinātu piekļuvi akcijām, vai tādi vērtspapīri, kas nodrošina piekļuvi akcijām, tika emitēti pirms šīs regulas stāšanās spēkā, šo regulu neattiecina uz rezultātā esošo akciju pielaidi tirdzniecībai regulētā tirgū neatkarīgi no to īpatsvara saistībā ar tādas pašas kategorijas akciju skaitu, kas jau ir pielaistas tirdzniecībai tajā pašā regulētajā tirgū;

(c)akcijas, ko emitē, lai aizstātu tādas pašas kategorijas akcijas, kuras jau pielaistas tirdzniecībai tajā pašā regulētajā tirgū, ja šādu akciju emisija nepalielina emitēto akciju kapitālu;

(d)vērtspapīri, kurus piedāvā saistībā ar pārņemšanu, ko īsteno ar apmaiņas piedāvājumu, ar noteikumu, ka ir pieejams dokuments, kas satur informāciju, kurā aprakstīts darījums un tā ietekme uz emitentu;

(e)vērtspapīri, kas piedāvāti, piešķirti vai piešķirami saistībā ar apvienošanos vai nodalīšanu, ar noteikumu, ka ir pieejams dokuments, kas satur informāciju, kurā aprakstīts darījums un tā ietekme uz emitentu;

(f)akcijas, kas bez maksas piedāvātas, piešķirtas vai piešķiramas pašreizējiem akcionāriem, un dividendes, ko izmaksā tādas pašas kategorijas akcijās kā akcijas, par kurām šādas dividendes tiek izmaksātas, ar noteikumu, ka minētās akcijas ir tādas pašas kategorijas kā akcijas, kas jau pielaistas tirdzniecībai tajā pašā regulētajā tirgū, un ka ir pieejams dokuments, kas satur informāciju par akciju skaitu un veidu un piedāvājuma iemesliem un informāciju par piedāvājumu vai piešķīrumu;

(g)vērtspapīri, kurus pašreizējiem vai bijušajiem direktoriem vai darbiniekiem piedāvā, piešķir vai plāno piešķirt to darba devējs vai saistītais uzņēmums, ar noteikumu, ka minētie vērtspapīri ir tādas pašas kategorijas kā vērtspapīri, kas jau pielaisti tirdzniecībai tajā pašā regulētajā tirgū, un ka ir pieejams dokuments, kas satur informāciju par vērtspapīru skaitu un veidu un piedāvājuma vai piešķīruma iemesliem un informāciju par piedāvājumu vai piešķīrumu;

(h)vērtspapīri, kas jau pielaisti tirdzniecībai citā regulētā tirgū, ar šādiem nosacījumiem:

i)šie vērtspapīri vai tādas pašas kategorijas vērtspapīri jau ilgāk nekā 18 mēnešus ir pielaisti tirdzniecībai minētajā citā regulētajā tirgū;

ii)attiecībā uz vērtspapīriem, kas pirmo reizi pielaisti tirdzniecībai regulētā tirgū pēc 2005. gada 1. jūlija, pielaide tirdzniecībai minētajā citā regulētajā tirgū notika saskaņā ar prospektu, kas apstiprināts un publiskots atbilstīgi Direktīvai 2003/71/EK;

iii)izņemot gadījumus, kuriem piemēro ii) apakšpunktu, vērtspapīriem, kas pirmo reizi iekļauti biržas sarakstos pēc 1983. gada 30. jūnija, iekļaušana biržas sarakstos tika apstiprināta saskaņā ar Padomes Direktīvas 80/390/EEK 18 vai Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2001/34/EK 19 prasībām;

iv)ir izpildītas saistības attiecībā uz tirdzniecību minētajā citā regulētajā tirgū; un

v)persona, kas lūdz vērtspapīra pielaidi tirdzniecībai regulētā tirgū saskaņā ar šo atbrīvojumu, publisko dokumentu tā regulētā tirgus dalībvalstī, kurā 20. panta 2. punktā noteiktajā veidā ir lūgta pielaide tirdzniecībai, un dokumenta saturs atbilst 7. panta prasībām un dokuments ir sagatavots valodā, ko par pieņemamu noteikusi tā regulētā tirgus dalībvalsts kompetentā iestāde, kurā ir lūgta pielaide. Dokumentā norāda, kur iespējams iegūt jaunāko prospektu un kur ir pieejama finanšu informācija, ko publicējis emitents saskaņā ar tam saistošajiem informācijas atklāšanas pienākumiem.

5.Lai ņemtu vērā tehniskās izmaiņas finanšu tirgos, tostarp inflāciju, Komisija saskaņā ar 42. pantu, izmantojot deleģētos aktus, var pieņemt pasākumus attiecībā uz:

(a)šā panta 2. punkta i) apakšpunktā izklāstīto monetārā ierobežojuma korekciju;

(b)šā panta 3. punkta c) un d) apakšpunktā norādītajām robežvērtībām.

6.Komisija saskaņā ar 42. pantu tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus, kuros izklāstītas prasības attiecībā uz minimālo informācijas apjomu šā panta 3. punkta f) un g) apakšpunktā un 4. punkta d) un e) apakšpunktā norādītajiem dokumentiem.

2. pants
Definīcijas

1.Šajā regulā piemēro šādas definīcijas:

(a)“vērtspapīri” ir Direktīvas 2014/65/ES 4. panta 1. punkta 44. apakšpunktā definētie pārvedamie vērtspapīri, izņemot Direktīvas 2014/65/ES 4. panta 1. punkta 17. apakšpunktā definētos naudas tirgus instrumentus, kuru termiņš ir īsāks nekā 12 mēneši;

(b)“pašu kapitāla vērtspapīri” ir akcijas vai citi pārvedami vērtspapīri, kas ir līdzvērtīgi uzņēmumu akcijām, kā arī jebkura cita veida pārvedami vērtspapīri, kas to konvertēšanas vai ar tiem piešķirto tiesību izmantošanas rezultātā dod tiesības iegūt jebkurus iepriekšminētos vērtspapīrus ar noteikumu, ka pēdējos minētos vērtspapīrus ir emitējis pamatā esošo akciju emitents vai vienība, kas pieder minētā emitenta uzņēmumu grupai;

(c)“vērtspapīri, kas nav pašu kapitāla vērtspapīri” ir visi vērtspapīri, kas nav pašu kapitāla vērtspapīri;

(d)“vērtspapīru publisks piedāvājums” ir jebkura veida un ar jebkuriem līdzekļiem izdarīts paziņojums personām, ar kuru sniedz pietiekamu informāciju par piedāvājuma noteikumiem un piedāvājamajiem vērtspapīriem, lai ļautu ieguldītājiem lemt par šo vērtspapīru iegādi vai parakstīšanos uz tiem. Šī definīcija ir arī piemērojama vērtspapīru izvietošanai ar finanšu starpnieku palīdzību;

(e)“kvalificēti ieguldītāji” ir personas vai struktūras, kuras aprakstītas Direktīvas 2004/65/ES II pielikuma I iedaļas 1.–4. punktā vai kuras saskaņā ar Direktīvas 2014/65/ES 30. pantu atzītas par tiesīgiem darījumu partneriem, izņemot gadījumus, kad tās pieprasījušas, lai pret tām izturētos kā pret neprofesionāliem klientiem. Ieguldījumu brokeru sabiedrības un kredītiestādes savu klasifikāciju pēc pieprasījuma dara zināmu emitentam, neskarot attiecīgos tiesību aktus datu aizsardzības jomā;

(f)“mazie un vidējie uzņēmumi” (“MVU”) ir:

–uzņēmējsabiedrības, kas saskaņā ar to jaunākajiem gada vai konsolidētajiem pārskatiem atbilst vismaz diviem no šādiem trim kritērijiem: vidējais darbinieku skaits finanšu gada laikā ir mazāks par 250, kopsavilkuma bilance nepārsniedz EUR 43 000 000, un gada neto apgrozījums nepārsniedz EUR 50 000 000, vai

–Direktīvas 2014/65/ES 4. panta 1. punkta 13. apakšpunktā definētie mazie un vidējie uzņēmumi.

(g)“kredītiestāde” ir uzņēmums, kas definēts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 575/2013 4. panta 1. punkta 1. apakšpunktā 20 ;

(h)“emitents” ir juridiska persona, kas emitē vērtspapīrus vai ierosina to emisiju;

(i)“piedāvātājs” ir juridiska persona vai privātpersona, kas publiski piedāvā vērtspapīrus;

(j)“regulēts tirgus” ir Direktīvas 2014/65/ES 4. panta 1. punkta 21. apakšpunktā definētais tirgus;

(k)“reklāma” ir paziņojumi:

–par vērtspapīru konkrētu publisku piedāvājumu vai par pielaidi tirdzniecībai regulētā tirgū, un

–ar mērķi veicināt tieši parakstīšanos uz vērtspapīriem vai to iegūšanu;

(l)“regulētā informācija” ir Direktīvas 2004/109/EK 2. panta 1. punkta k) apakšpunktā definētā visa veida informācija;

(m)“izcelsmes dalībvalsts” ir:

i)attiecībā uz visiem Savienībā reģistrētiem vērtspapīru emitentiem, kas nav minēti ii) daļā, dalībvalsts, kurā ir reģistrēta emitenta juridiskā adrese;

ii)attiecībā uz visām to vērtspapīru emisijām, kas nav pašu kapitāla vērtspapīri un kuru vienas vienības nominālvērtība ir vismaz EUR 1000, un attiecībā uz visām to vērtspapīru emisijām, kas nav pašu kapitāla vērtspapīri un kuri konvertēšanas vai ar tiem piešķirto tiesību izmantošanas rezultātā piešķir tiesības iegūt jebkādus pārvedamus vērtspapīrus vai saņemt naudas summu, ja to vērtspapīru emitents, kas nav pašu kapitāla vērtspapīri, nav pamatā esošo vērtspapīru emitents vai vienība, kas pieder pie pēdējā minētā emitenta uzņēmumu grupas, dalībvalsts, kurā ir reģistrēta emitenta juridiskā adrese, vai kurā ir vai tiks atļauta vērtspapīru tirdzniecība regulētā tirgū, vai kurā vērtspapīri ir publiski piedāvāti, attiecīgi pēc emitenta, piedāvātāja vai tādas personas izvēles, kas lūdz pielaidi. Tas pats attiecas uz vērtspapīriem, kas nav pašu kapitāla vērtspapīri, valūtā, kas nav euro, ja to mazākā nominālvērtība ir līdzvērtīga apmēram EUR 1000;

iii)attiecībā uz visiem trešā valstī reģistrētiem vērtspapīru emitentiem, kas nav minēti ii) daļā, dalībvalsts, kurā vērtspapīrus ir paredzēts publiski piedāvāt pirmo reizi vai kurā tika iesniegts pirmais pieteikums pielaidei tirdzniecībai regulētā tirgū, attiecīgi pēc emitenta, piedāvātāja vai tādas personas izvēles, kas lūdz pielaidi, ievērojot trešā valstī reģistrēta emitenta izvēli jebkurā no turpmāk norādītajiem gadījumiem:

–ja izcelsmes dalībvalsts netika noteikta pēc minēto emitentu izvēles,

–saskaņā ar Direktīvas 2004/109/EK 2. panta 1. punkta i) apakšpunkta iii) daļu;

(n)“uzņēmēja dalībvalsts” ir tā dalībvalsts, kurā tiek izdarīts publiskais piedāvājums vai tiek lūgta atļauja tirdzniecībai, ja tā atšķiras no izcelsmes dalībvalsts;

(o)“kolektīvo ieguldījumu uzņēmums, kas nav slēgta tipa uzņēmums” ir tādi daļu pārvaldījuma fondi un ieguldījumu brokeru sabiedrības, kurām piemīt abas šādas īpašības:

i)tie piesaista kapitālu no vairākiem ieguldītājiem ar mērķi to ieguldīt saskaņā ar noteikto ieguldījumu politiku par labu šiem ieguldītājiem;

ii)daļas pēc turētāju lūguma tieši vai netieši pārpērk vai izpērk no šo uzņēmumu aktīviem;

(p)“kolektīvo ieguldījumu uzņēmumu daļas” ir kolektīvo ieguldījumu uzņēmumu emitēti vērtspapīri, kuros nostiprinātas šādu uzņēmumu dalībnieku tiesības uz tā aktīviem;

(q)“apstiprinājums” ir pozitīvs akts pārbaudes rezultātā, ko sniedz izcelsmes dalībvalsts kompetentā iestāde, attiecībā uz prospektā sniegtās informācijas pilnīgumu, atbilstību un saprotamību;

(r)“pamatprospekts” ir prospekts, kas atbilst šīs regulas 8. panta prasībām un, ja emitents tā nolemj, piedāvājuma galīgajiem nosacījumiem;

(s)“darba dienas” šajā regulā ir valsts kompetentās iestādes darba dienas, izņemot sestdienas, svētdienas un valsts svētku dienas, kas valsts kompetentajai iestādei noteiktas piemērojamajos valsts tiesību aktos;

(t)“daudzpusēja tirdzniecības sistēma” ir Direktīvas 2014/65/ES 4. panta 1. punkta 22. apakšpunktā definētā daudzpusējā sistēma;

(u)“MVU izaugsmes tirgus” ir Direktīvas 2014/65/ES 4. panta 1. punkta 12. apakšpunktā definētais MVU izaugsmes tirgus;

(v)“trešās valsts emitents” ir trešā valstī reģistrēts emitents.

2.Lai ņemtu vērā tehniskās izmaiņas finanšu tirgos, Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 42. pantu, lai šā panta 1. punktā noteiktajās definīcijās precizētu dažus tehniskus elementus, tostarp 1. punkta f) apakšpunktā “mazo un vidējo uzņēmumu (MVU)" definēšanai izmantojamos koriģētos rādītājus, ņemot vērā stāvokli dažādu valstu tirgos, tostarp regulēto tirgu un daudzpusēju tirdzniecības sistēmu dalībnieku izmantoto klasifikāciju, Savienības tiesību aktus un ieteikumus, kā arī norises ekonomikā.

3. pants
Pienākums publicēt prospektu un atbrīvojums no tā

1.Vērtspapīrus Savienībā publiski nepiedāvā, ja pirms tam nav publicēts prospekts.

2.Dalībvalsts var atbrīvot vērtspapīru publisku piedāvājumu no 1. punktā norādītās prasības par prospekta publicēšanu ar noteikumu, ka:

(a)piedāvājums tiek iesniegts tikai konkrētajā dalībvalstī; un

(b)vērtspapīru piedāvājuma kopējā samaksa ir mazāka nekā naudas summa, kas aprēķināta par 12 mēnešiem un nepārsniedz EUR 10 000 000.

Dalībvalstis informē Komisiju un EVTI par šā risinājuma izpildi saskaņā ar šo punktu, tostarp par izvēlēto piedāvājuma samaksas maksimālo summu, līdz kurai vietējiem piedāvājumiem piemēro atbrīvojumu.

3.Vērtspapīrus nepielaiž tirdzniecībai tādā regulētā tirgū, kurš atrodas vai darbojas Savienībā, ja pirms tam nav publicēts prospekts.

4. pants
Brīvprātīgi sagatavots prospekts

Ja vērtspapīru publisks piedāvājums vai vērtspapīru pielaide tirdzniecībai regulētā tirgū neietilpst šīs regulas darbības jomā, kā noteikts 1. pantā, emitents, piedāvātājs vai persona, kas lūdz pielaidi tirdzniecībai regulētā tirgū, ir tiesīga brīvprātīgi sagatavot prospektu saskaņā ar šo regulu.

Uz brīvprātīgi sagatavotu prospektu, ko apstiprinājusi izcelsmes dalībvalsts kompetentā iestāde, kā noteikts saskaņā ar 2. panta 1. punkta m) apakšpunktu, attiecas visas tiesības un pienākumi, ko prospektam paredzēts obligāti piemērot saskaņā ar šo regulu, un tam piemēro visus šīs regulas noteikumus minētās kompetentās iestādes uzraudzībā.

5. pants
Vērtspapīru tālāka pārdošana

Jebkāda vērtspapīru tālāka pārdošana, kas iepriekš bija 1. panta 3. punkta a)–d) apakšpunktā uzskaitīto viena vai vairāku vērtspapīru piedāvājumu veidu priekšmets, tiek uzskatīta par atsevišķu piedāvājumu, kam piemēro 2. panta 1. punkta d) apakšpunktā norādīto definīciju, lai noteiktu, vai minētā tālākā pārdošana ir vērtspapīru publisks piedāvājums. Par vērtspapīru izvietošanu ar finanšu starpnieku palīdzību sagatavo publicēšanai paredzētu prospektu, ja attiecībā uz galīgo izvietošanu netiek ievērots neviens no 1. panta 3. punkta a)–d) apakšpunktā uzskaitītajiem nosacījumiem.

Papildu prospekts nav jāsagatavo gadījumā, kad vērtspapīri tiek pārdoti tālāk vai galīgi izvietoti ar finanšu starpnieku palīdzību, ja vien saskaņā ar 12. pantu ir pieejams derīgs prospekts un emitents vai par tāda prospekta sagatavošanu atbildīgā persona ar rakstisku piekrišanu piekrīt tā izmantošanai.

II NODAĻA
PROSPEKTA SAGATAVOŠANA

6. pants
Prospekts

1.Neskarot 14. panta 2. punktu un 17. panta 2. punktu, prospektā ietver informāciju, kas atbilstīgi konkrētai emitenta un publiski piedāvāto vai tirdzniecībai regulētā tirgū pielaisto vērtspapīru specifikai ir vajadzīga, lai ļautu ieguldītājiem pienācīgi novērtēt aktīvus un saistības, finansiālo stāvokli, peļņu un zaudējumus, emitenta un jebkura galvotāja perspektīvas un ar šādiem vērtspapīriem saistītās tiesības. Šo informāciju sniedz viegli analizējamā, kodolīgā un saprotamā veidā.

2.Emitents, piedāvātājs vai persona, kas lūdz pielaidi tirdzniecībai regulētā tirgū, var sastādīt prospektu kā vienu dokumentu vai kā atsevišķus dokumentus.

Prospektā, kas sastāv no atsevišķiem dokumentiem, vajadzīgo informāciju sadala šādi: reģistrācijas dokuments, vērtspapīru apraksts un kopsavilkums, neskarot 8. panta 7. punktu. Reģistrācijas dokumentā ietver informāciju, kas attiecas uz emitentu. Vērtspapīru aprakstā ietver informāciju par vērtspapīriem, kas publiski piedāvāti vai pielaisti tirdzniecībai regulētā tirgū.

7. pants
Prospekta kopsavilkums

1.Prospektā ietver kopsavilkumu, kurā sniegta pamatinformācija, kas ieguldītājiem nepieciešama, lai izprastu piedāvāto vai regulētā tirgū tirdzniecībai pielaisto vērtspapīru un to emitentu un galvotāju būtību un ar tiem saistītos riskus un, lasot to kopā ar pārējām prospekta daļām, palīdzētu ieguldītājiem izprast, vai ieguldīt minētajos vērtspapīros.

2.Kopsavilkuma saturs ir precīzs, taisnīgs, skaidrs un nav maldinošs. Tas ir saskanīgs ar citām prospekta daļām.

3.Kopsavilkumu sagatavo kā īsu dokumentu, kas rakstīts kodolīgā veidā un kura garums nepārsniedz sešas drukātas A4 formāta lapas. Tas:

(a)noformēts un izkārtots tā, lai tas būtu viegli lasāms, izmantojot salasāma lieluma zīmes;

(b)rakstīts, izmantojot tādu valodu un stilu, kas palīdz izprast šo informāciju, jo īpaši valodā, kas ir skaidra, kodolīga, saprotama un nav tehniska.

4.Kopsavilkums sastāv no šādām četrām iedaļām:

(a)ievads, kurā ietverti brīdinājumi;

(b)pamatinformācija par emitentu, piedāvātāju vai personu, kas lūdz pielaidi;

(c)pamatinformācija par vērtspapīriem;

(d)pamatinformācija par pašu piedāvājumu un/vai pielaidi tirdzniecībai.

5.Kopsavilkuma ievadā ietver vērtspapīru nosaukumu, emitenta, piedāvātāja vai personas, kas lūdz pielaidi, identitāti un kontaktinformāciju, izcelsmes kompetentās iestādes identitāti un kontaktinformāciju, un dokumenta datumu. Tajā ietver šādus brīdinājumus:

(a)kopsavilkums ir lasāms kā prospekta ievads;

(b)jebkurš lēmums ieguldīt vērtspapīros būtu jābalsta uz ieguldītāja vērtējumu par visu prospektu;

(c)ja tiesā ir celta prasība par prospektā ietverto informāciju, ieguldītājam prasītājam saskaņā ar dalībvalstu valsts tiesību aktiem var nākties segt prospekta tulkošanas izmaksas pirms tiesvedības sākšanas;

(d)civiltiesisku atbildību uzņemas tikai tās personas, kas iesniegušas kopsavilkumu, tostarp veikušas tā tulkošanu, bet tikai tādā gadījumā, ja kopsavilkums ir maldinošs, neprecīzs vai, lasot kopā ar pārējām prospekta daļām, pretrunīgs, vai, ja, lasot kopā ar pārējām prospekta daļām, nav sniegta pamatinformācija, lai palīdzētu ieguldītājiem izprast, vai ieguldīt minētajos vērtspapīros.

6.Šā panta 4. punkta b) apakšpunktā norādītajā iedaļā ietver šādu informāciju:

(a)apakšiedaļā “Vērtspapīru emitents” ietver īsu aprakstu par vērtspapīru emitentu, tostarp vismaz šādu informāciju:

–tā juridisko adresi un juridisko formu, tiesību aktus, saskaņā ar kuriem tas veic darbību, un tā dibināšanas valsti,

–tā galvenās darbības jomas,

–tā lielākos akcionārus, tostarp norāda, vai emitentam ir tiešs vai netiešs īpašnieks vai kontrole, un to, kas ir šis īpašnieks vai kā kontrolē tas ir,

–tā galveno rīkotājdirektoru identitāti,

–apstiprināto revidentu identitāti;

(b)apakšiedaļā “Emitenta finanšu pamatinformācija” ietver atlasītu vēsturisko finanšu pamatinformāciju, tostarp attiecīgā gadījumā standarta informāciju par katru finanšu gadu periodā, ko aptver vēsturiskā finanšu informācija, un jebkādu turpmāku starpposma finanšu periodu, kam pievienoti salīdzināmie dati par to pašu periodu iepriekšējā finanšu gadā. Prasību par salīdzināmu bilances informāciju izpilda, sniedzot datus no gada beigu bilances;

(c)apakšiedaļā “Emitentam raksturīgie būtiskākie riski” ietver īsu aprakstu ar ne vairāk kā pieciem visbūtiskākajiem riska faktoriem, kas raksturīgi emitentam un kas iekļauti visbūtiskāko risku kategorijā saskaņā ar 16. pantu.

7.Šā panta 4. punkta c) apakšpunktā norādītajā iedaļā ietver šādu informāciju:

(a)apakšiedaļā “Vērtspapīru galvenās iezīmes” ietver īsu aprakstu par vērtspapīriem, kuri tiek piedāvāti un/vai pielaisti tirdzniecībai, tostarp vismaz šādu informāciju:

–to veids un kategorija, jebkurš vērtspapīra identifikācijas numurs, to valūta, nosaukums, paritāte, emitēto vērtspapīru skaits, vērtspapīru termiņš,

–tiesības, ko dod vērtspapīri,

–jebkādi ierobežojumi vērtspapīru brīvai pārnesamībai,

–attiecīgā gadījumā dividenžu jeb izmaksas politika;

(b)apakšiedaļā “Vērtspapīru tirdzniecības vieta” sniedz norādi par to, vai piedāvātie vērtspapīri tiek vai tiks iekļauti lūgumā par pielaidi tirdzniecībai regulētā tirgū vai daudzpusējā tirdzniecības sistēmā, un norāda visus tirgus, kuros vērtspapīri tiek vai tiks tirgoti;

(c)apakšiedaļā “Vērtspapīriem pievienotā garantija” sniedz īsu aprakstu par garantijas būtību un apmēru, ja tāda ir, kā arī īsu aprakstu par garantijas sniedzēju;

(d)apakšiedaļā “Vērtspapīriem raksturīgie galvenie riski” sniedz īsu aprakstu par ne vairāk kā pieciem visbūtiskākajiem riska faktoriem, kas raksturīgi vērtspapīriem un kas iekļauti visbūtiskāko risku kategorijā saskaņā ar 16. pantu.

Ja saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1286/2014 21 ir jāsniedz pamatinformācijas dokuments, emitents, piedāvātājs vai persona, kas lūdz pielaidi, var aizstāt šajā punktā paredzēto informāciju ar Regulas (ES) Nr. 1286/2014 8. panta 3. punkta b)–i) apakšpunktā izklāstīto informāciju. Tādā gadījumā un, ja vienā kopsavilkumā ir aptverti vairāki vērtspapīri, kuri atšķiras tikai ar ļoti nelieliem elementiem, piemēram, ar emisijas cenu vai dzēšanas termiņu, saskaņā ar 8. panta 8. punkta pēdējo apakšpunktu prospekta maksimālais lappušu skaits, kas norādīts 3. punktā, tiek pagarināts par 3 papildu A4 formāta lapām attiecībā uz katru papildu vērtspapīru.

8.Šā panta 4. panta d) punktā norādītajā iedaļā ietver šādu informāciju:

(a)apakšiedaļā “Nosacījumi un termiņi ieguldījumiem konkrētajā vērtspapīrā” attiecīgā gadījumā norāda piedāvājuma vispārīgos noteikumus un paredzamo termiņu, sīkāku informāciju par pielaidi tirdzniecībai, izplatīšanas plānu, no piedāvājuma tieši izrietošās vērtības samazināšanās apjomu un procentus un aplēses par emisijas un/vai piedāvājuma kopējām izmaksām, tostarp to izmaksu aplēses, ko emitents vai piedāvātājs iekasēs no ieguldītāja;

(b)iedaļā “Prospekta sagatavošanas iemesls” norāda īsu aprakstu par piedāvājuma vai pielaides tirdzniecībai iemesliem, kā arī peļņas izlietojumu un paredzamo tīro ieņēmumu summu.

9.Ja nepieciešams, emitents 6., 7. un 8. punktā aprakstītajām iedaļām var pievienot apakšvirsrakstus.

10.Kopsavilkumā neietver savstarpējas norādes uz citām prospekta daļām vai neiekļauj informāciju ar norādi.

11.EVTI izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektu, lai norādītu konkrētu saturu un formātu vēsturiskās finanšu pamatinformācijas attēlošanai, kā norādīts saskaņā ar 6. punkta b) apakšpunktu, ņemot vērā vērtspapīru un emitentu dažādos veidus.

12.EVTI iesniedz minēto regulatīvo tehnisko standartu projektu Komisijai līdz [ievietot datumu 9 mēnešus pēc stāšanās spēkā].

Komisijai ir deleģētas pilnvaras pieņemt pirmajā daļā norādītos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10.–14. pantu.

8. pants
Pamatprospekts

1.Attiecībā uz vērtspapīriem, kas nav pašu kapitāla vērtspapīri, prospekts pēc emitenta, piedāvātāja vai tādas personas izvēles, kas lūdz pielaidi tirdzniecībai regulētā tirgū, var sastāvēt no pamatprospekta, kas satur visu attiecīgo informāciju par emitentu un vērtspapīriem, kuri tiek piedāvāti publiski vai kuri pielaižami tirdzniecībai regulētā tirgū.

2.Pamatprospektā ietver šādu informāciju:

(a)tās informācijas sarakstu, kas tiks iekļauta piedāvājuma galīgajos noteikumos;

(b)paraugu ar nosaukumu “galīgo noteikumu veidlapa”, kas jāaizpilda par katru konkrēto emisiju;

(c)tās tīmekļa vietnes adresi, kurā tiks publicēti galīgie noteikumi.

3.Galīgos noteikumus pasniedz kā atsevišķu dokumentu vai arī iekļauj pamatprospektā vai tā papildinājumā. Galīgos noteikumus sagatavo viegli analizējamā un saprotamā veidā.

Galīgajos noteikumos ietver tikai to informāciju, kas attiecas uz vērtspapīru aprakstu, un tos neizmanto kā pamatprospekta papildinājumu. Tādos gadījumos piemēro 17. panta 1. punkta a) apakšpunktu.

4.Ja galīgie noteikumi nav iekļauti nedz pamatprospektā, nedz arī papildinājumā, emitents tos publisko saskaņā ar 20. pantu un iesniedz tos izcelsmes dalībvalsts kompetentajā iestādē, tiklīdz tas ir iespējams pirms publiskā piedāvājuma sākšanās vai pielaides tirdzniecībai.

Galīgajos noteikumos ietver skaidru un saredzamu paziņojumu, norādot, ka:

(a)galīgie noteikumi ir sagatavoti šīs regulas nolūkā un jālasa kopā ar pamatprospektu un tā papildinājumu(-iem), lai iegūtu visu attiecīgo informāciju;

(b)pamatprospektu un tā papildinājumu(-s) publicē saskaņā ar 20. pantu;

(c)galīgo noteikumu pielikumā ir pievienots konkrētās emisijas kopsavilkums.

5.Pamatprospektu var sagatavot kā vienotu dokumentu vai kā atsevišķus dokumentus.

Ja emitents, piedāvātājs vai persona, kas lūdz pielaidi tirdzniecībai regulētā tirgū, ir iepriekš iesniegusi reģistrācijas dokumentu par konkrētu tāda vērtspapīra veidu, kas nav pašu kapitāla vērtspapīrs, vai vispārējo reģistrācijas dokumentu, kā noteikts 9. pantā, un vēlāk vēlas sagatavot pamatprospektu, tādā pamatprospektā ietver:

(a)reģistrācijas dokumentā vai vispārējā reģistrācijas dokumentā ietverto informāciju;

(b)informāciju, kas citādi būtu ietverta attiecīgajā vērtspapīru aprakstā, izņemot galīgos noteikumus, ja galīgie noteikumi nav ietverti pamatprospektā.

6.Konkrētā informācija par katru pamatprospektā iekļauto atšķirīgo vērtspapīru ir skaidri jānošķir.

7.Kopsavilkumu sagatavo tikai tad, kad ir apstiprināti vai iesniegti galīgie noteikumi, un katrai konkrētai emisijai sagatavo atsevišķu kopsavilkumu.

8.Konkrētās emisijas kopsavilkumam piemēro tādas pašas prasības kā galīgajiem noteikumiem, kā izklāstīts šajā pantā, un to pievieno galīgajiem noteikumiem.

Uz konkrētās emisijas kopsavilkumu attiecas 7. panta prasības, un tajā tiek sniegta pamatprospekta un galīgo noteikumu pamatinformācija. Tajā ietver:

(a)pamatprospekta informāciju, kas attiecas tikai uz konkrēto emisiju, tostarp pamatinformāciju par emitentu;

(b)pamatprospektā iekļautos risinājumus, kas attiecas tikai uz konkrēto emisiju, kā paredzēts galīgajos noteikumos;

(c)galīgajos noteikumos sniegto attiecīgo informāciju, kas pamatprospektā iepriekš netika aizpildīta.

Ja galīgie noteikumi attiecas uz vairākiem vērtspapīriem, kuriem ir tikai ļoti nelielas atšķirības, piemēram, emisijas cena vai termiņš, visiem tādiem vērtspapīriem var pievienot vienoto konkrētas emisijas kopsavilkumu, ar noteikumu, ka ir skaidri nošķirta informācija, kas attiecas uz atšķirīgajiem vērtspapīriem.

9.Pamatprospektā ietverto informāciju saskaņā ar 22. pantu vajadzības gadījumā papildina ar aktualizētu informāciju par emitentu un vērtspapīru publisku piedāvājumu vai pielaidi tirdzniecībai regulētā tirgū.

10.Publisks piedāvājums var turpināties pēc pamatprospekta termiņa beigām, saskaņā ar kuru tas tika uzsākts, ar noteikumu, ka nākamais pamatprospekts ir apstiprināts ne vēlāk kā iepriekšējā pamatprospekta derīguma termiņa pēdējā dienā. Tāda piedāvājuma galīgo noteikumu pirmajā lappusē izvieto labi saredzamu brīdinājumu, kurā norādīta iepriekšējā pamatprospekta derīguma termiņa pēdējā diena un nākamā pamatprospekta publicēšanas vieta. Nākamajā pamatprospektā iekļauj vai ar norādi ietver sākotnējā pamatprospekta galīgo noteikumu formātu un ievieto atsauci uz galīgajiem noteikumiem, kuri attiecas uz spēkā esošo piedāvājumu.

Saskaņā ar 22. panta 2. punktu piešķirtās atteikuma tiesības attiecas arī uz ieguldītājiem, kuri ir piekrituši iegādāties vērtspapīrus vai parakstīties uz tiem iepriekšējā pamatprospekta derīguma termiņa laikā, ja vien vērtspapīri viņiem jau nav piegādāti.

9. pants
Vispārējais reģistrācijas dokuments

1.Ikviens emitents, kura reģistrētais birojs atrodas kādā no dalībvalstīm un kura vērtspapīri ir pielaisti tirdzniecībai regulētā tirgū vai daudzpusējā tirdzniecības sistēmā, katrā finanšu gadā drīkst sagatavot reģistrācijas dokumentu vispārēja reģistrācijas dokumenta veidā, kurā aprakstīta uzņēmuma organizācija, uzņēmējdarbība, finansiālais stāvoklis, peļņa un perspektīvas, vadība un akcionāru struktūra.

2.Emitents, kurš nolemj sagatavot vispārējo reģistrācijas dokumentu, katrā finanšu gadā to iesniedz apstiprināšanai savas izcelsmes dalībvalsts kompetentajā iestādē saskaņā ar 19. panta 2. un 4. punktā izklāstīto procedūru.

Pēc tam, kad emitenta vispārējais reģistrācijas dokuments katrā finanšu gadā trīs gadus pēc kārtas ticis apstiprināts kompetentajā iestādē, nākamos vispārējos reģistrācijas dokumentus drīkst iesniegt kompetentajā iestādē bez iepriekšēja apstiprinājuma.

Ja pēc tam emitents vienā finanšu gadā neiesniedz vispārējo reģistrācijas dokumentu, šī priekšrocība iesniegt bez apstiprinājuma tiek zaudēta, un visus nākamos vispārējos reģistrācijas dokumentus iesniedz apstiprināšanai kompetentajā iestādē, līdz atkal ir izpildīts otrajā daļā paredzētais nosacījums.

3.Emitenti, kuri pirms šīs regulas piemērošanas datuma saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 809/2004 22 I vai XI pielikumu bija sagatavojuši reģistrācijas dokumentu, ko kompetentā iestāde apstiprinājusi vismaz trīs gadus pēc kārtas, un pēc tam saskaņā ar Direktīvas 2003/71/EK 12. panta 3. punktu ir iesnieguši tādu reģistrācijas dokumentu vai guvuši tā apstiprinājumu katru gadu, drīkst iesniegt vispārējo reģistrācijas dokumentu bez iepriekšēja apstiprinājuma saskaņā ar 2. punkta otro daļu no šīs regulas piemērošanas dienas.

4.Līdzko vispārējais reģistrācijas dokuments, kā arī 7. un 9. punktā norādītie grozījumi, ir apstiprināts vai iesniegts bez apstiprinājuma, to bez liekas kavēšanās un saskaņā ar 20. pantā paredzēto kārtību publisko.

5.Vispārējam reģistrācijas dokumentam piemēro 25. pantā paredzētās valodas prasības.

6.Vispārējā reģistrācijas dokumentā var iekļaut informāciju ar norādi saskaņā ar 18. pantā paredzētajiem nosacījumiem.

7.Pēc vispārējā reģistrācijas dokumenta iesniegšanas vai apstiprināšanas emitents jebkurā laikā var atjaunināt tajā ietverto informāciju, iesniedzot kompetentajā iestādē vispārējā reģistrācijas dokumenta grozījumu.

8.Kompetentā iestāde jebkurā laikā var pārskatīt jebkura bez iepriekšēja apstiprinājuma iesniegtā vispārējā reģistrācijas dokumenta saturu, kā arī tā grozījumu saturu.

Kompetentās iestādes veiktā pārskatīšana ietver vispārējā reģistrācijas dokumentā un tā grozījumos ietvertās informācijas pilnīguma, konsekvences un saprotamības rūpīgu pārbaudi.

9.Ja kompetentā iestāde pārskatīšanas laikā konstatē, ka vispārējais reģistrācijas dokuments neizpilda pilnīguma, saprotamības un konsekvences standartus un/vai ir nepieciešams veikt grozījumus vai sniegt papildinošu informāciju, tā attiecīgi informē emitentu.

Kompetentās iestādes lūgums veikt grozījumus vai sniegt papildinošu informāciju emitentam jāņem vērā, tikai iesniedzot nākamo vispārējo reģistrācijas dokumentu par nākamo finanšu gadu, izņemot gadījumu, kad emitents vēlas izmantot vispārējo reģistrācijas dokumentu kā neatņemamu daļu no apstiprināšanai iesniegtā prospekta. Tādā gadījumā emitents iesniedz vispārējā reģistrācijas dokumenta grozījumu ne vēlāk kā 19. panta 5. punktā norādītajā pieteikuma iesniegšanas dienā.

Atkāpjoties no otrās daļas, ja kompetentā iestāde informē emitentu, ka tās grozījuma pieprasījums attiecas uz izlaidumu vai būtisku kļūdu, vai neprecizitāti, kas, visticamāk, maldinās sabiedrību attiecībā uz faktiem un apstākļiem, kas ir svarīgi, lai emitents varētu veikt apzinātu novērtējumu, emitents bez liekas kavēšanās iesniedz vispārējā reģistrācijas dokumenta grozījumu.

10.Šā panta 7. un 9. punkta noteikumus piemēro tikai tad, ja vispārējais reģistrācijas dokuments netiek izmantots kā prospekta neatņemama daļa. Ikreiz, kad vispārējais reģistrācijas dokuments tiek izmantots kā prospekta neatņemama daļa, prospekta papildināšanai piemēro vienīgi 22. pantā paredzētos noteikumus laika posmā no prospekta apstiprināšanas brīža līdz publiskā piedāvājuma termiņa beigām vai attiecīgi brīdim, kad sākas tirdzniecība regulētā tirgū, atkarībā no tā, kas notiek vēlāk.

11.Emitentam, kurš izpilda 2. punkta pirmajā vai otrajā apakšpunktā vai 3. punktā aprakstītos nosacījumus, ir bieža emitenta statuss un viņš izmanto 19. panta 5. punktā aprakstīto paātrinātās apstiprināšanas procesu ar noteikumu, ka:

(a)iesniedzot katru vispārējo reģistrācijas dokumentu vai iesniedzot to apstiprināšanai, emitents sniedz kompetentajai iestādei rakstisku apstiprinājumu, ka visa regulētā informācija, kas tam attiecīgā gadījumā jāatklāj saskaņā ar Direktīvu 2004/109/EK un Regulu (ES) Nr. 596/2014, ir iesniegta un publicēta saskaņā ar minētajos tiesību aktos paredzētajām prasībām; un

(b)ja kompetentā iestāde veic 8. punktā norādīto pārskatīšanu, emitents groza savu vispārējo reģistrācijas dokumentu saskaņā ar 9. punktā paredzēto kārtību.

Ja emitents neizpilda kādu no iepriekš minētajiem nosacījumiem, viņš zaudē bieža emitenta statusu.

12.Ja kompetentajai iestādei iesniegts vai tās apstiprināts vispārējais reģistrācijas dokuments tiek publiskots ne vēlāk kā četrus mēnešus pēc finanšu gada beigām un ietver informāciju, ko nepieciešams atklāt gada finanšu pārskatā, kā norādīts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2004/109/EK 23 4. pantā, tiek uzskatīts, ka emitents ir izpildījis savu pienākumu publicēt gada finanšu pārskatu, kā paredzēts minētajā pantā.

Ja vispārējais reģistrācijas dokuments vai tā grozījums ir iesniegts vai apstiprināts kompetentajā iestādē un tiek publiskots ne vēlāk kā trīs mēnešus pēc finanšu gada pirmo sešu mēnešu beigām, un ietver informāciju, ko nepieciešams atklāt Direktīvas 2004/109/EK 5. pantā norādītajā pusgada finanšu pārskatā, tiek uzskatīts, ka emitents ir izpildījis savu pienākumu publicēt pusgada finanšu pārskatu, kā paredzēts minētajā pantā.

Pirmajā un otrajā daļā aprakstītajos gadījumos emitents:

(a)vispārējā reģistrācijas dokumentā ietver savstarpēju norāžu sarakstu, kurā norādīts, kur vispārējā reģistrācijas dokumentā ir atrodams katrs gada un pusgada finanšu pārskatos nepieciešamais elements;

(b)iesniedz vispārējo reģistrācijas dokumentu saskaņā ar Direktīvas 2004/109/EK 19. panta 1. punktu un dara to pieejamu oficiāli noteiktai sistēmai, kas norādīta Direktīvas 2004/109/EK 21. panta 2. punktā;

(c)vispārējā reģistrācijas dokumentā iekļauj paziņojumu par atbildību Direktīvas 2004/109/EK 4. panta 2. punkta c) apakšpunktā un 5. panta 2. punkta c) apakšpunktā paredzētajos termiņos.

13.Šā panta 12. punktu piemēro tikai tad, ja emitenta izcelsmes dalībvalsts šīs regulas nolūkā ir arī izcelsmes dalībvalsts Direktīvas 2004/109/EK nolūkā un ja vispārējā reģistrācijas dokumentā izmantotā valoda izpilda Direktīvas 2004/109/EK 20. panta nosacījumus.

14.Komisija pieņem deleģētos aktus saskaņā ar 42. pantu, lai noteiktu konkrētu procedūru vispārējā reģistrācijas dokumenta kontrolei, apstiprināšanai, iesniegšanai un pārskatīšanai, kā arī tā grozīšanas nosacījumus un nosacījumus gadījumā, kad pastāv iespēja zaudēt bieža emitenta statusu.

10. pants
Prospekti, kas sastāv no atsevišķiem dokumentiem

1.Emitents, kura reģistrācijas dokumentu kompetentā iestāde jau ir apstiprinājusi, sagatavo tikai vērtspapīru aprakstu un kopsavilkumu, ja vērtspapīri tiek publiski piedāvāti vai pielaisti tirdzniecībai regulētā tirgū. Tādā gadījumā vērtspapīru aprakstu un kopsavilkumu apstiprina atsevišķi.

Ja kopš reģistrācijas dokumenta apstiprināšanas ir radies jauns svarīgs faktors, būtiska kļūda vai neprecizitāte saistībā ar informāciju, kas iekļauta reģistrācijas dokumentā un kas var ietekmēt vērtspapīru novērtējumu, reģistrācijas dokumenta papildinājumu iesniedz apstiprināšanai vienlaikus ar vērtspapīru aprakstu un kopsavilkumu. Tiesības atsaukt piekrišanu saskaņā ar 22. panta 2. punktu tādā gadījumā nepiemēro.

Reģistrācijas dokuments un tā papildinājums, kam attiecīgā gadījumā pievieno vērtspapīru aprakstu un kopsavilkumu, veido prospektu, līdzko to apstiprina kompetentā iestāde.

2.Emitents, kura vispārējo reģistrācijas dokumentu kompetentā iestāde jau ir apstiprinājusi, sagatavo tikai vērtspapīru aprakstu un kopsavilkumu, ja vērtspapīri tiek publiski piedāvāti vai pielaisti tirdzniecībai regulētā tirgū. Tādā gadījumā vērtspapīru apraksts, kopsavilkums un visi vispārējā reģistrācijas dokumenta grozījumi, kas iesniegti pēc vispārējā reģistrācijas dokumenta apstiprināšanas, tiek apstiprināti atsevišķi.

Ja emitents ir iesniedzis neapstiprinātu vispārēju reģistrācijas dokumentu, veic visas dokumentācijas, tostarp vispārējā reģistrācijas dokumenta grozījumu, apstiprināšanu neatkarīgi no tā, vai šie dokumenti ir atsevišķi.

Vispārējais reģistrācijas dokuments, kas grozīts saskaņā ar 9. panta 7. vai 9. punktu un kam pievienots vērtspapīru apraksts un kopsavilkums, veido prospektu, līdzko tas tiek apstiprināts kompetentajā iestādē.

11. pants
Atbildība, ko uzliek prospekts

1.Dalībvalstis nodrošina, ka atbildība par informāciju, kas sniegta prospektā, attiecīgi gulstas vismaz uz emitentu vai tā pārvaldes, vadības vai uzraudzības institūcijām, piedāvātāju, personu, kas lūdz pielaidi tirdzniecībai regulētā tirgū, vai galvotāju. Prospektā tiek skaidri norādītas atbildīgās personas, norādot to vārdus, uzvārdus un funkcijas vai, juridisku personu gadījumā, to nosaukumus un juridiskās adreses, kā arī sniedzot šo personu deklarācijas, ka, cik tām zināms, prospektā ietvertā informācija atbilst faktiem un ka prospektā nav izlaists nekas, kas var ietekmēt tā nozīmi.

2.Dalībvalstis nodrošina, ka to normatīvie un administratīvie akti par civiltiesisko atbildību attiecas uz personām, kas atbildīgas par prospektā sniegto informāciju.

Tomēr dalībvalstis nodrošina, ka ne uz vienu personu negulstas civiltiesiskā atbildība, pamatojoties tikai uz kopsavilkumu vien, tostarp tā tulkojumu, izņemot gadījumus, ja kopsavilkums ir maldinošs, neprecīzs vai pretrunīgs, lasot to kopā ar pārējām prospekta daļām, vai ja tas, lasot kopā ar pārējām prospekta daļām, nesniedz pamatinformāciju, kas palīdzētu ieguldītājiem izprast, vai ieguldīt šajos vērtspapīros. Kopsavilkumā iekļauj skaidru brīdinājumu par to.

3.Atbildība par vispārējā reģistrācijas dokumentā sniegto informāciju gulstas uz 1. punktā norādītajām personām tikai gadījumos, kad vispārējais reģistrācijas dokuments tiek izmantots kā apstiprināta prospekta neatņemama daļa. To piemēro, neskarot Direktīvas 2004/109/EK 4. un 5. pantu, ja informācija saskaņā ar minētajiem pantiem ir iekļauta vispārējā reģistrācijas dokumentā.

12. pants
Prospekta, pamatprospekta un reģistrācijas dokumenta derīgums

1.Prospekts vai pamatprospekts, kas sagatavots kā vienots dokuments vai sastāv no vairākiem dokumentiem, ir derīgs 12 mēnešus pēc tā apstiprināšanas attiecībā uz publiskiem piedāvājumiem vai pielaidēm tirdzniecībai regulētā tirgū, ja prospektam ir pievienoti papildinājumi, kas vajadzīgi saskaņā ar 22. pantu.

Ja prospekts vai pamatprospekts sastāv no atsevišķiem dokumentiem, tā derīguma termiņš sākas vērtspapīru apraksta apstiprināšanas dienā.

2.Iepriekš iesniegts vai apstiprināts reģistrācijas dokuments, tostarp vispārējais reģistrācijas dokuments, kā norādīts 9. pantā, ir derīgs izmantošanai kā prospekta neatņemama daļa 12 mēnešus pēc tā iesniegšanas vai apstiprināšanas.

Šāda reģistrācijas dokumenta derīguma termiņa beigas neietekmē tā prospekta derīgumu, kura neatņemama daļa tas ir.

III NODAĻA
PROSPEKTA SATURS UN FORMĀTS

13. pants
Informācijas minimums un formāts

1.Komisija saskaņā ar 42. pantu pieņem deleģētos aktus par prospekta, pamatprospekta un galīgo noteikumu formātu un plānus, ar ko tiek noteikta prospektā iekļaujamā konkrētā informācija, izvairoties no informācijas atkārtošanās gadījumā, kad prospektu veido atsevišķi dokumenti.

Konkrēti, izstrādājot dažādus prospekta plānus, ņem vērā:

(a)tās informācijas daudzveidību, kas vajadzīga ieguldītājiem attiecībā uz pašu kapitāla vērtspapīriem salīdzinājumā ar vērtspapīriem, kas nav pašu kapitāla vērtspapīri; ievēro konsekventu pieeju attiecībā uz informāciju, kas vajadzīga prospektā saistībā ar vērtspapīriem, kam ir līdzīgs ekonomiskais pamatojums, īpaši saistībā ar atvasinātiem vērtspapīriem;

(b)dažādos veidus un īpašības, kas piemīt tādu vērtspapīru piedāvājumiem un pielaidēm tirdzniecībai regulētā tirgū, kas nav pašu kapitāla vērtspapīri;

(c)izmantoto formātu un informāciju, kas vajadzīga pamatprospektos attiecībā uz vērtspapīriem, kas nav pašu kapitāla vērtspapīri, tostarp jebkura veida garantijas vērtspapīriem;

(d)attiecīgā gadījumā emitenta publisko statusu;

(e)attiecīgā gadījumā emitenta darbību īpašo raksturu.

2.Komisija saskaņā ar 42. pantu pieņem deleģētos aktus, kuros norādīts plāns vispārējā reģistrācijas dokumentā iekļaujamā informācijas minimuma noteikšanai, kā arī īpašs plāns kredītiestāžu vispārējam reģistrācijas dokumentam.

Šāds plāns nodrošina, ka vispārējais reģistrācijas dokuments ietver visu nepieciešamo informāciju par emitentu, lai to pašu vispārējo reģistrācijas dokumentu būtu iespējams tāpat izmantot nākamajam pašu kapitāla, parāda vērtspapīru vai atvasināto instrumentu publiskam piedāvājumam vai pielaidei tirdzniecībai. Attiecībā uz finanšu informāciju, darbības un finanšu pārskatu un perspektīvām, un korporatīvo vadību, šādu informāciju pēc iespējas salāgo ar Direktīvas 2004/109/EK 4. un 5. pantā norādīto gada un pusgada finanšu pārskatos, tostarp vadības ziņojumos un korporatīvās vadības paziņojumos, atklājamo informāciju.

3.Šā panta 1. un 2. punktā norādītajiem deleģētajiem aktiem par pamatu izmanto finanšu un nefinanšu informācijas jomas standartus, ko izklāstījušas starptautiskas vērtspapīru komisijas organizācijas, jo īpaši IOSCO, un šīs regulas I, II un III pielikumu. Minētos deleģētos aktus pieņem līdz [ievietot piemērošanas datumu].

14. pants
Minimālās informācijas atklāšanas režīms sekundārām emisijām

1.Turpmāk norādītās personas drīkst izlemt par prospekta sagatavošanu saskaņā ar minimālās informācijas atklāšanas režīmu sekundārām emisijām, ja vērtspapīri tiek publiski piedāvāti vai pielaisti tirdzniecībai regulētā tirgū:

(a)emitenti, kuru vērtspapīri ir pielaisti tirdzniecībai regulētā tirgū vai MVU izaugsmes tirgū vismaz 18 mēnešus un kuri emitē vairākus tās pašas kategorijas vērtspapīrus;

(b)emitenti, kuru pašu kapitāla vērtspapīri ir pielaisti tirdzniecībai regulētā tirgū vai MVU izaugsmes tirgū vismaz 18 mēnešus un kuri emitē vērtspapīrus, kas nav pašu kapitāla vērtspapīri;

(c)tādas kategorijas vērtspapīru piedāvātāji, kas ir pielaisti tirdzniecībai regulētā tirgū vai MVU izaugsmes tirgū vismaz 18 mēnešus.

Minimālās informācijas atklāšanas režīms ietver konkrētu reģistrācijas dokumentu, kuru var izmantot a), b) un c) apakšpunktā norādītās personas, un konkrētu vērtspapīru aprakstu, kuru var izmantot a) un c) apakšpunktā norādītās personas.

2.Atkāpjoties no 6. panta 1. punkta un neskarot 17. panta 2. punktu, prospekts, kas sagatavots saskaņā ar minimālās informācijas atklāšanas režīmu sekundārām emisijām, ietver būtisko informāciju, kas nepieciešama, lai ieguldītājiem ļautu izprast emitenta un jebkura garantijas devēja prospektu, pamatojoties uz finanšu informācijas minimumu, kas prospektā ietverta vai iekļauta ar norādi un aptver tikai iepriekšējo finanšu gadu, tiesības, kas izriet no vērtspapīriem, emisijas iemeslus un ietekmi uz emitentu. Prospektā ietverto informāciju sniedz viegli analizējamā, kodolīgā un saprotamā veidā, un tā ļauj ieguldītājiem pieņemt apzinātu ieguldījuma lēmumu.

3.Komisija saskaņā ar 42. pantu pieņem deleģētos aktus, lai precizētu samazinātās informācijas apjomu, kas jāiekļauj piemērojamos plānos saskaņā ar minimālās informācijas atklāšanas režīmu, ņemot vērā to informāciju, kas attiecīgā gadījumā jau ir publiskota saskaņā ar Direktīvu 2004/109/EK un Regulu (ES) Nr. 596/2014.

Minētos deleģētos aktus pieņem līdz [ievietot piemērošanas datumu].

15. pants
Minimālās informācijas atklāšanas režīms MVU

1.MVU drīkst izlemt par prospekta sagatavošanu saskaņā ar minimālās informācijas atklāšanas režīmu MVU vērtspapīru publiska piedāvājuma gadījumā ar noteikumu, ka to vērtspapīri nav pielaisti tirdzniecībai regulētā tirgū.

Minimālās informācijas atklāšanas režīms ietver konkrētu reģistrācijas dokumentu un konkrētu vērtspapīru aprakstu.

Izstrādājot attiecīgos prospektu plānus, informāciju pielāgo minēto uzņēmumu iepriekšējo darbību apmēram un ilgumam.

2.Uzņēmumi, kuri izmanto 1. punktā norādīto minimālās informācijas atklāšanas režīmu un piedāvā akcijas vai tādus vērtspapīrus, kas nav pašu kapitāla vērtspapīri un kas nav subordinēti, konvertējami vai aizvietojami, nedod tiesības parakstīties uz cita veida vērtspapīriem vai iegūt tos un nav saistīti ar atvasinātiem instrumentiem, ir tiesīgi sagatavot prospektu formātā, kas strukturēts aptaujas veidā ar standartizētu tekstu, kas jāaizpilda emitentam. Šim nolūkam minētajā formātā strukturē gan konkrēto reģistrācijas dokumentu, gan konkrēto vērtspapīru aprakstu.

3.Komisija pieņem deleģētos aktus saskaņā ar 42. pantu, lai konkrēti norādītu plānos ietveramo samazinātās informācijas apjomu, ko piemēro saskaņā ar minimālās informācijas atklāšanas režīmu un ko pēc izvēles var piemērot saskaņā ar 2. punktu.

Minētos deleģētos aktus pieņem līdz [ievietot piemērošanas datumu].

4.EVTI izstrādā MVU paredzētas pamatnostādnes par to, kā sagatavot prospektu 2. punktā norādītajā formātā. Regulas (ES) Nr. 1095/2010 16. panta 3. punkta 2.–4. apakšpunktā izklāstītās procedūras nepiemēro.

16. pants
Riska faktori

1.Prospektā attiecībā uz riska faktoriem norāda tikai tādus riskus, kuri attiecas uz konkrēto emitentu un/vai vērtspapīriem un ir būtiski, lai pieņemtu apzinātu ieguldījuma lēmumu, kā apstiprināts reģistrācijas dokumenta un vērtspapīru apraksta saturā. Tos iedala ne vairāk kā trīs atšķirīgās kategorijās, kuras atšķiras ar attiecīgo būtiskuma pakāpi, pamatojoties uz emitenta veiktu novērtējumu par to rašanās iespējamību un to negatīvās ietekmes paredzamo apmēru.

2.EVTI izstrādā pamatnostādnes kompetento iestāžu veiktam riska faktoru specifikas un būtiskuma novērtējumam un riska faktoru iedalījumam kategorijās.

17. pants
Informācijas nesniegšana

1.Ja prospektā nav iespējams iekļaut informāciju par publiski piedāvājamo vērtspapīru galīgo piedāvājuma cenu un/vai daudzumu:

(a)prospektā atspoguļo kritērijus un/vai nosacījumus, saskaņā ar kuriem nosaka iepriekš minētos lielumus, vai, attiecībā uz cenu, maksimālo cenu; vai

(b)vērtspapīru iegādes vai parakstīšanās akcepti var tikt izņemti vismaz divas darbdienas pēc tam, kad ir reģistrēta galīgā piedāvājuma cena un/vai to vērtspapīru daudzums, kas tiks publiski piedāvāti.

Galīgā piedāvājuma cenu un vērtspapīru daudzumu reģistrē izcelsmes dalībvalsts kompetentajā iestādē un publicē saskaņā ar 20. panta 2. punktu.

2.Izcelsmes dalībvalsts kompetentā iestāde var atļaut prospektā nenorādīt atsevišķu prospektā iekļaujamu informāciju, ja tā uzskata, ka ir izpildīti šādi nosacījumi:

(a)šādas informācijas atklāšana būtu pretrunā sabiedrības interesēm;

(b)šādas informācijas atklāšana radītu nopietnu kaitējumu emitentam, ar noteikumu, ka šādas informācijas nenorādīšana nevarētu maldināt sabiedrību attiecībā uz faktiem un apstākļiem, kas ir būtiski, lai izdarītu pienācīgu novērtējumu par emitentu, piedāvātāju vai galvotāju, ja tāds ir, un par tiesībām, ko piešķir vērtspapīri, uz kuriem attiecas prospekts;

(c)šāda informācija nav tik svarīga attiecībā uz konkrēto piedāvājumu vai pielaidi tirdzniecībai regulētā tirgū un neietekmētu emitenta, piedāvātāja vai galvotāja finansiālā stāvokļa un perspektīvu novērtējumu.

Kompetentā iestāde ik gadu iesniedz EVTI ziņojumu par to informāciju, kuru tā atļāvusi nenorādīt.

3.Neskarot ieguldītāju sniegto pienācīgo informāciju, ja izņēmuma kārtā konkrēta informācija, kas jāiekļauj prospektā, nav atbilstoša emitenta darbības jomai vai emitenta juridiskajai formai, vai vērtspapīriem, uz kuriem attiecas prospekts, prospektā ietver informāciju, kas ir līdzvērtīga vajadzīgajai informācijai, ja vien šāda informācija pastāv.

4.Ja vērtspapīrus garantē dalībvalsts, emitents, piedāvātājs vai persona, kas lūgusi pielaidi tirdzniecībai regulētā tirgū, sagatavojot prospektu saskaņā ar 4. pantu, var neiekļaut informāciju par minēto dalībvalsti.

5.Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 42. pantu, lai konkrēti noteiktu gadījumus, kuros informāciju var nenorādīt saskaņā ar 2. punktu, ņemot vērā kompetento iestāžu ziņojumus EVTI, kā minēts 2. punktā.

18. pants
Iekļaušana ar norādi

1.Informāciju prospektā var iekļaut ar norādi, ja tā ir iepriekš vai vienlaikus publicēta elektroniskā veidā, sagatavota valodā, kas izpilda 25. panta prasības, un ir ietverta kādā no šiem dokumentiem:

(a)dokumenti, ko apstiprinājusi izcelsmes dalībvalsts kompetentā iestāde vai kas tajā iesniegti saskaņā ar šo regulu;

(b)šīs regulas 1. panta 3. punkta f) un g) apakšpunktā un 1. panta 4. punkta d) un e) apakšpunktā norādītie dokumenti;

(c)šīs regulas 2. panta 1. punkta l) apakšpunktā definētā regulētā informācija;

(d)gada un starpposma finanšu informācija;

(e)gada pārskati un finanšu pārskati;

(f)Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2013/34/ES 19. pantā definētie vadības ziņojumi 24 ;

(g)Direktīvas 2013/34/ES 20. pantā definētie paziņojumi par korporatīvo pārvaldību;

(h)[[pārskatītās Akcionāru tiesību direktīvas 25 ] [X]. pantā definētie atlīdzības pārskati];

(i)dibināšanas līgums un statūti.

Emitentam jābūt pieejamai aktuālākajai informācijai.

Ja ar norādi ir iekļautas tikai konkrētas dokumenta daļas, prospektā iekļauj paziņojumu par to, ka neiekļautās daļas uz ieguldītāju neattiecas vai arī ir apskatītas citā prospekta daļā.

2.Iekļaujot informāciju ar norādi, emitenti, piedāvātāji vai personas, kuras lūdz pielaidi tirdzniecībai regulētā tirgū, nodrošina informācijas pieejamību. Konkrēti, prospektā iekļauj savstarpējo norāžu sarakstu, lai ieguldītājiem ļautu viegli atrast konkrētus informācijas elementus, un prospektā ietver hipersaites uz visiem dokumentiem, kuros ietverta ar norādi iekļautā informācija.

3.Ja ir iespējams, iesniedzot prospekta pirmo projektu kompetentajai iestādei un jebkurā gadījumā — prospekta pārskatīšanas procesā — emitents, piedāvātājs vai persona, kas lūdz pielaidi tirdzniecībai regulētā tirgū, iesniedz elektroniskā formātā ar meklēšanas iespēju visu informāciju, kas ar norādi iekļauta prospektā, ja vien šāda informācija jau nav apstiprināta vai iesniegta tajā kompetentajā iestādē, kura apstiprina prospektu.

4.Lai nodrošinātu pastāvīgu saskaņošanu saistībā ar šo pantu, EVTI var izstrādāt regulatīvo tehnisko standartu projektu, lai aktualizētu 1. punktā minēto sarakstu, iekļaujot papildu dokumentu veidus, kas paredzēti Savienības tiesību aktos un kas jāiesniedz vai jāapstiprina valsts iestādē.

Komisijai ir deleģētas pilnvaras pieņemt pirmajā daļā norādīto regulatīvo tehnisko standartu projektu saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10.–14. pantu.

IV NODAĻA
PROSPEKTA APSTIPRINĀŠANAS UN PUBLICĒŠANAS KĀRTĪBA

19. pants
Prospekta pārbaude un apstiprināšana

1.Prospektu nepublicē, pirms to nav apstiprinājusi izcelsmes dalībvalsts kompetentā iestāde.

2.Kompetentā iestāde 10 darbdienu laikā pēc prospekta projekta iesniegšanas paziņo emitentam, piedāvātājam vai personai, kas lūdz pielaidi tirdzniecībai regulētā tirgū, savu lēmumu saistībā ar prospekta apstiprināšanu.

Ja kompetentā iestāde lēmumu par prospektu nespēj pieņemt termiņos, kas noteikti šajā daļā un 3. un 5. punktā, tas nav uzskatāms par pieteikuma apstiprinājumu.

Kompetentā iestāde informē EVTI par prospekta un jebkura tā papildinājuma apstiprināšanu vienlaikus, kad par to tiek informēts emitents, piedāvātājs vai persona, kas lūdz pielaidi tirdzniecībai regulētā tirgū.

3.Termiņu, kas minēts 2. punktā, pagarina līdz 20 darbdienām, ja publiskais piedāvājums ir saistīts ar vērtspapīriem, ko emitē emitents, kuram nav neviena tirdzniecībai regulētā tirgū pielaista vērtspapīra un kurš iepriekš nav publiski piedāvājis vērtspapīrus.

20 darbdienu termiņu piemēro tikai sākotnēji iesniegtam prospekta projektam. Ja saskaņā ar 4. punktu nepieciešams iesniegt papildu informāciju, piemēro 2. punktā paredzēto termiņu.

4.Ja kompetentā iestāde konstatē, ka prospekta projekts neatbilst pilnīguma, saprotamības un konsekvences standartiem, kas nepieciešami, lai to apstiprinātu, un/vai ir nepieciešami grozījumi vai papildinoša informācija:

(a)tā 10 darbdienu laikā no prospekta projekta un/vai papildinošās informācijas iesniegšanas dienas informē emitentu, piedāvātāju vai personu, kas lūdz pielaidi tirdzniecībai regulētā tirgū, un norāda tā iemeslus; un

(b)tādā gadījumā 2. punktā norādītos termiņus piemēro tikai no tā datuma, kurā kompetentajai iestādei tiek iesniegts grozītais prospekta projekts un/vai pieprasītā papildinošā informācija.

5.Atkāpjoties no 2. un 4. punkta, minētajos punktos norādīto termiņu samazina līdz 5 darbdienām 9. panta 11. punktā norādītajiem biežajiem emitentiem. Biežais emitents informē kompetento iestādi vismaz 5 darbdienas pirms dienas, kad pieteikumu paredzēts iesniegt apstiprināšanai.

Biežais emitents iesniedz kompetentajai iestādei pieteikumu, kurā ietverti visi grozījumi, kurus nepieciešams veikt vispārējā reģistrācijas dokumentā un attiecīgā gadījumā apstiprināšanai iesniegtajā vērtspapīru aprakstā un kopsavilkumā.

6.Kompetentās iestādes savās tīmekļa vietnēs sniedz norādes par pārbaudes un apstiprināšanas procesu, lai sekmētu prospektu efektīvu un savlaicīgu apstiprināšanu. Minētajās norādēs ietver kontaktpunktus attiecībā uz apstiprinājumiem. Emitentam vai par prospekta sagatavošanu atbildīgajai personai ir iespēja tiešā veidā sazināties un komunicēt ar kompetentās iestādes darbiniekiem visā prospekta apstiprināšanas procesa laikā.

7.Izcelsmes dalībvalsts kompetentā iestāde var pārsūtīt prospekta apstiprinājumu citas dalībvalsts kompetentajai iestādei saskaņā ar EVTI iepriekšēju paziņojumu un minētās kompetentās iestādes piekrišanu. Par tādu pārsūtīšanu emitents, piedāvātājs vai persona, kas lūdz pielaidi tirdzniecībai regulētā tirgū, tiek informēts trīs darbdienu laikā no dienas, kad izcelsmes dalībvalsts kompetentā iestāde ir pieņēmusi lēmumu. 2. punktā norādīto termiņu piemēro no minētā datuma. Regulas (ES) Nr. 1095/2010 28. panta 4. punktu nepiemēro prospekta apstiprinājuma pārsūtīšanai saskaņā ar šo punktu.

8.Šī regula neskar kompetentās iestādes atbildību, ko joprojām regulē vienīgi valstu tiesību akti.

Dalībvalstis nodrošina, ka to valstu noteikumi par kompetento iestāžu atbildību attiecas vienīgi uz prospektu apstiprinājumiem, kurus veic to kompetentā iestāde.

9.Samaksu, ko izcelsmes dalībvalsts kompetentā iestāde iekasē par prospektu, reģistrācijas dokumentu, tostarp vispārējo reģistrācijas dokumentu, papildinājumu un grozījumu apstiprināšanu, kā arī par vispārējo reģistrācijas dokumentu, to grozījumu un galīgo noteikumu iesniegšanu publisko vismaz kompetentās iestādes tīmekļa vietnē.

10.Komisijai ir piešķirtas pilnvaras pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 42. pantu, kuros precizētas prospekta pilnīguma, saprotamības un konsekvences pārbaudes un apstiprināšanas procedūras.

11.EVTI izmanto savas saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1095/2010 piešķirtās pilnvaras, lai veicinātu uzraudzības konverģenci saistībā ar kompetento iestāžu pārbaudes un apstiprināšanas procesiem, novērtējot prospektā ietvertās informācijas pilnīgumu, konsekvenci un saprotamību. Konkrēti EVTI sekmē konverģenci attiecībā uz tās pārbaudes efektivitāti, metodēm un laiku, ko kompetentās iestādes veic par prospektā sniegto informāciju.

12.Neskarot Regulas (ES) Nr. 1095/2010 30. pantu, EVTI rīko un veic vismaz vienu salīdzinošo izvērtēšanu saistībā ar kompetento iestāžu pārbaudes un apstiprināšanas procedūrām, tostarp apstiprināšanas paziņojumiem starp kompetentajām iestādēm. Salīdzinošajā izvērtēšanā novērtē arī ietekmi, ko dažādas pieejas saistībā ar kompetento iestāžu pārbaudi un apstiprināšanu rada uz emitentu spēju piesaistīt kapitālu Eiropas Savienībā. Ziņojumu par šo salīdzinošo izvērtēšanu publicē ne vēlāk kā trīs gadus pēc šīs regulas piemērošanas dienas. Saistībā ar šo salīdzinošo izvērtēšanu EVTI attiecīgā gadījumā lūdz Regulas (ES) Nr. 1095/2010 37. pantā minētās Vērtspapīru un tirgu ieinteresēto personu grupas atzinumu vai konsultāciju.

20. pants
Prospekta publicēšana

1.Līdzko prospekts ir apstiprināts, emitents, piedāvātājs vai persona, kas lūdz pielaidi tirdzniecībai regulētā tirgū, to savlaicīgi publisko pirms publiskā piedāvājuma vai attiecīgo vērtspapīru pielaides tirdzniecībai un, vēlākais, šo notikumu sākumā.

Ja sākotnēji publiski tiek piedāvātas tādas kategorijas akcijas, kuras pielaiž tirdzniecībai regulētā tirgū pirmo reizi, prospektam jābūt pieejamam vismaz sešas darbdienas pirms piedāvājuma beigām.

2.Prospektu — vienu dokumentu vai atsevišķu dokumentu kopumu — uzskata par publiskotu, kad tas ir publicēts elektroniskā veidā kādā no šādām tīmekļa vietnēm:

(a)emitenta, piedāvātāja vai personas, kas lūdz pielaidi tirdzniecībai, tīmekļa vietne;

(b)finanšu starpnieku, kas izvieto vai pārdod vērtspapīrus, tostarp pilnvaroto maksātāju, tīmekļa vietne;

(c)regulētā tirgus, kurā tiek lūgta pielaide tirdzniecībai, vai attiecīgā gadījumā daudzpusējas tirdzniecības sistēmas dalībnieka tīmekļa vietne.

3.Prospektu publicē tam veltītā tīmekļa vietnes iedaļā, kas ir viegli pieejama, apmeklējot tīmekļa vietni. To ir iespējams lejupielādēt un izdrukāt, un tas ir elektroniskā formā ar meklēšanas iespēju un bez iespējas to pārveidot.

Dokumenti, kuri ietver prospektā ar norādi iekļautu informāciju, un ar prospektu saistīti papildinājumi un/vai galīgie noteikumi ir pieejami tajā pašā iedaļā, kur prospekts, tostarp vajadzības gadījumā arī izmantojot hipersaites.

4.Attiecībā uz piekļuvi prospektam nepiemēro reģistrācijas pabeigšanas procesu, saistību atrunu, ar kuru ierobežo juridisko atbildību, vai maksu.

5.Izcelsmes dalībvalsts kompetentā iestāde savā tīmekļa vietnē publicē visus apstiprinātos prospektus vai vismaz apstiprināto prospektu sarakstu, tostarp hipersaiti uz attiecīgajām 3. punktā minētajām tīmekļa vietņu iedaļām, kā arī identificē to(tās) izcelsmes dalībvalsti(s), kurām prospekti ir darīti zināmi saskaņā ar 24. pantu. Publicēto sarakstu, tostarp hipersaites, uztur atjauninātu, un katru elementu tīmekļa vietnē saglabā 7. punktā norādītajā termiņā.

Laikā, kad kompetentā iestāde paziņo EVTI par prospekta vai jebkura tā papildinājuma apstiprinājumu, kompetentā iestāde vienlaikus iesniedz EVTI prospekta vai jebkura tā papildinājuma elektronisku kopiju, kā arī tos datus, kas EVTI nepieciešami, lai veiktu klasifikāciju 6. punktā norādītajā glabāšanas mehānismā, un attiecībā uz 45. pantā norādīto pārskatu.

Izcelsmes dalībvalsts kompetentā iestāde savā tīmekļa vietnē publicē informāciju par visiem paziņojumiem, kas saņemti saskaņā ar 24. pantu.

6.Ne vēlāk kā no dienas, kad tiek sākts attiecīgo vērtspapīru publisks piedāvājums vai pielaide tirdzniecībai, EVTI savā tīmekļa vietnē publicē visus no kompetentajām iestādēm saņemtos prospektus, tostarp jebkādus to papildinājumus, galīgos noteikumus un attiecīgā gadījumā to tulkojumus, kā arī informāciju par to(tām) izcelsmes dalībvalsti(-īm), kurai(-ām) prospekti tika paziņoti saskaņā ar 24. pantu. Publicēšanu nodrošina glabāšanas mehānisms, kas sabiedrībai pieejams bez maksas un ar meklēšanas funkcijām.

7.Visi apstiprinātie prospekti ir publiski pieejami vismaz 10 gadus pēc to publicēšanas 2. un 6. punktā norādītajās tīmekļa vietnēs.

8.Ja prospekts sastāv no vairākiem dokumentiem un/vai ietver informāciju ar norādi, dokumentus un informāciju, kas veido prospektu, var publicēt un izplatīt atsevišķi ar noteikumu, ka minētie dokumenti ir publiskoti saskaņā ar 2. punktu. Katrā prospektu veidojošajā dokumentā norāda, kur iegūstami citi dokumenti, kurus jau apstiprinājusi kompetentā iestāde un/vai kuri tajā iesniegti.

9.Publiskotā prospekta teksts un formāts, un/vai prospekta papildinājumi vienmēr ir identiski ar izcelsmes dalībvalsts kompetentās iestādes apstiprināto oriģinālu.

10.Prospektu drukātā veidā pēc jebkuras fiziskas vai juridiskas personas pieprasījuma un bez maksas piegādā emitents, piedāvātājs, persona, kas lūdz pielaidi tirdzniecībai, vai finanšu starpnieki, kas vērtspapīrus izvieto vai pārdod. Piegādi veic tikai tajā jurisdikcijā, kurā tiek sniegts publiskais piedāvājums vai pielaide tirdzniecībai saskaņā ar šo regulu.

11.Lai nodrošinātu šajā pantā izklāstīto procedūru pastāvīgu saskaņošanu, EVTI var izstrādāt regulatīvo tehnisko standartu projektu, lai konkrētāk precizētu prasības attiecībā uz prospekta publicēšanu.

Komisijai ir deleģētas pilnvaras pieņemt pirmajā daļā norādītos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10.–14. pantu.

12.EVTI izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektu, lai precizētu 5. punktā norādīto prospektu klasifikācijai nepieciešamos datus.

Minēto regulatīvo tehnisko standartu projektu EVTI iesniedz Komisijai līdz [ievietot datumu — 9 mēnešus pēc stāšanās spēkā].

Komisijai ir deleģētas pilnvaras pieņemt pirmajā daļā norādītos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10.–14. pantu.

21. pants
Reklāma

1.Jebkura veida reklāmā, kas attiecas uz vērtspapīru publisku piedāvājumu vai pielaidi tirdzniecībai regulētā tirgū, ievēro principus, kas ietverti šajā pantā.

2.Reklāmā norāda to, ka prospekts ir vai tiks publicēts un kur ieguldītāji var vai varēs to iegūt.

3.Reklāma ir skaidri atpazīstama. Informācija, kas ietverta reklāmā, nevar būt neprecīza vai maldinoša. Reklāmā ietvertai informācijai ir jābūt saskaņā ar informāciju, kas ietverta prospektā, ja tas jau publicēts, vai ar informāciju, kas noteikti jāiekļauj prospektā, ja prospektu publicē vēlāk.

4.Visai informācijai, kas attiecas uz publisko piedāvājumu vai pielaidi tirdzniecībai regulētā tirgū un kas, pat ja ne reklāmas nolūkā, atklāta mutiski vai rakstiski, jāsaskan ar to, kas ietverta prospektā.

5.Izcelsmes dalībvalsts kompetentai iestādei ir pilnvaras īstenot kontroli attiecībā uz tās reklāmas darbības, kas attiecas uz vērtspapīru publisko piedāvājumu vai pielaidi tirdzniecībai regulētā tirgū, atbilstību principiem, kas minēti 2.–4. punktā.

6.Komisijai ir pilnvaras pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 42. pantu, lai precizētu noteikumus par šīs regulas 2.–4. punktā izklāstītajām reklāmām.

22. pants
Prospekta papildinājumi

1.Katru svarīgu jaunu faktoru, būtisku kļūdu vai neprecizitāti saistībā ar prospektā ietverto informāciju, kas var ietekmēt vērtspapīru novērtējumu un kas rodas vai pamanītas laikā no prospekta apstiprināšanas līdz publiskā piedāvājuma beigām vai attiecīgi brīdim, kad sākas tirdzniecība regulētā tirgū, atkarībā no tā, kas notiek vēlāk, bez liekas kavēšanās piemin prospekta papildinājumā.

Šādu papildinājumu apstiprina tādā pašā veidā kā prospektu ne ilgāk kā piecu darbdienu laikā un publicē, ievērojot vismaz tādus pašus pasākumus, kas tika piemēroti brīdī, kad saskaņā ar 20. pantu tika publicēts sākotnējais prospekts. Kopsavilkumu un visus tā tulkojumus arī papildina, ja nepieciešams, lai ņemtu vērā jauno informāciju, kas ietverta papildinājumā.

2.Ja prospekts attiecas uz vērtspapīru publisku piedāvājumu, ieguldītājiem, kuri jau pirms papildinājuma publicēšanas piekrituši pirkt vērtspapīrus vai parakstīties uz tiem, ir tiesības, kas izmantojamas divu darbdienu laikā pēc papildinājuma publicēšanas, atsaukt savu piekrišanu ar noteikumu, ka 1. punktā minētais jaunais faktors, kļūda vai neprecizitāte ir radusies pirms publiskā piedāvājuma termiņa beigām vai vērtspapīru piegādes atkarībā no tā, kas notiek vispirms. Emitents vai piedāvātājs var pagarināt minēto termiņu. Atsaukšanas tiesību izmantošanas galīgo termiņu norāda papildinājumā.

3.Ja emitents sagatavo papildinājumu attiecībā uz informāciju pamatprospektā, kas attiecas tikai uz vienu vai vairākām atsevišķām emisijām, ieguldītāju tiesības atsaukt savu piekrišanu saskaņā ar 2. punktu attiecas tikai uz konkrēto(-ām) emisiju(-ām), nevis citām vērtspapīru emisijām saskaņā ar pamatprospektu.

4.Ja 1. punktā norādītais svarīgais jaunais faktors, būtiskā kļūda vai neprecizitāte attiecas tikai uz to informāciju, kas ietverta vispārējā reģistrācijas dokumentā, un ja minētais vispārējais reģistrācijas dokuments tiek vienlaikus izmantots kā vairāku prospektu neatņemama daļa, sagatavo un apstiprina tikai vienu papildinājumu. Tādā gadījumā papildinājumā norāda visus prospektus, uz kuriem tas attiecas.

5.Veicot papildinājuma pārbaudi pirms tā apstiprināšanas, kompetentā iestāde var pieprasīt, lai papildinājuma pielikumā būtu ietverta papildinātā prospekta konsolidētā versija, ja ir nepieciešams nodrošināt prospektā sniegtās informācijas saprotamību. Šāds prasījums uzskatāms par papildinošas informācijas pieprasījumu saskaņā ar 19. panta 4. punktu.

6.Lai nodrošinātu šā panta pastāvīgu saskaņošanu un ņemtu vērā tehniskās izmaiņas finanšu tirgos, EVTI izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektu, lai precizētu situācijas, kurās svarīgs jauns faktors, būtiska kļūda vai neprecizitāte saistībā ar prospektā iekļauto informāciju rada nepieciešamību publicēt prospekta papildinājumu.

Minēto regulatīvo tehnisko standartu projektu EVTI iesniedz Komisijai līdz [ievietot datumu — 9 mēneši pēc stāšanās spēkā].

Komisijai ir deleģētas pilnvaras pieņemt pirmajā daļā norādītos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10.–14. pantā izklāstīto procedūru.

V NODAĻA
PĀRROBEŽU PIEDĀVĀJUMI UN PIELAIDES TIRDZNIECĪBAI, UN VALODU LIETOJUMS

23. pants
Prospektu apstiprinājumu darbības joma Savienībā

1.Neskarot 35. pantu, ja publisks piedāvājums vai pielaide tirdzniecībai regulētā tirgū ir paredzēta vienā vai vairākās dalībvalstīs, vai dalībvalstī, kas nav izcelsmes dalībvalsts, izcelsmes dalībvalsts apstiprināts prospekts un visi tā papildinājumi ir derīgi publiskam piedāvājumam vai pielaidei tirdzniecībai regulētā tirgū neierobežotā skaitā uzņēmēju dalībvalstu, ja EVTI un katras uzņēmējas dalībvalsts kompetentā iestāde ir informētas saskaņā ar 24. pantu. Uzņēmējas dalībvalsts kompetentās iestādes neuzsāk nekādas apstiprināšanas vai administratīvās procedūras attiecībā uz prospektiem.

2.Ja kopš prospekta apstiprināšanas ir konstatēti svarīgi jauni faktori, būtiskas kļūdas vai neprecizitātes, kas minētas 22. pantā, izcelsmes dalībvalsts kompetentā iestāde pieprasa, lai papildinājuma publikāciju apstiprinātu atbilstoši 19. panta 1. punktam. EVTI un uzņēmējas dalībvalsts kompetentā iestāde var informēt izcelsmes dalībvalsts kompetento iestādi par nepieciešamību sniegt jaunu informāciju.

24. pants
Paziņošana

1.Izcelsmes dalībvalsts kompetentā iestāde trīs darbdienu laikā pēc emitenta vai tās personas pieprasījuma, kas atbildīga par prospekta sastādīšanu, vai vienas darbdienas laikā pēc prospekta apstiprināšanas, ja pieprasījums ir iesniegts kopā ar prospekta projektu, iesniedz uzņēmējas dalībvalsts kompetentajai iestādei paziņojumu par apstiprinājuma sertifikātu, ar ko apliecina, ka prospekts ir sastādīts saskaņā ar šo regulu, un arī minētā prospekta elektronisko kopiju.

Attiecīgā gadījumā pirmajā daļā norādītajam paziņojumam pievieno prospekta un/vai kopsavilkuma tulkojumu, kas sagatavots emitenta vai tās personas pārziņā, kas atbildīga par prospekta sastādīšanu.

Emitents vai persona, kas ir atbildīga par prospekta sagatavošanu, tiek informēta par apstiprinājuma sertifikātu vienlaikus ar uzņēmējas dalībvalsts kompetento iestādi.

2.Šīs regulas 17. panta 2. un 3. punkta noteikumu piemērošanu norāda sertifikātā, kā arī tā pamatojumā.

3.Izcelsmes dalībvalsts kompetentā iestāde informē EVTI par prospekta apstiprinājuma sertifikātu vienlaikus ar uzņēmējas dalībvalsts kompetento iestādi.

4.Ja iepriekš paziņotie pamatprospekta galīgie noteikumi pamatprospektā vai papildinājumā nav iekļauti, izcelsmes dalībvalsts kompetentā iestāde, cik vien drīz iespējams pēc to iesniegšanas, par tiem elektroniskā veidā paziņo uzņēmējas(-u) dalībvalsts(-u) kompetentajai iestādei un EVTI.

5.Kompetentās iestādes nepiemēro maksu par paziņojuma sniegšanu, paziņojuma, prospektu un to papildinājumu saņemšanu, vai jebkādām saistītām uzraudzības darbībām izcelsmes dalībvalstī vai uzņēmējā(-s) dalībvalstī(-s).

6.Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus šīs regulas piemērošanai un ņemtu vērā tehniskās izmaiņas finanšu tirgū, EVTI ir atļauts izstrādāt īstenošanas tehnisko standartu projektu, lai izveidotu standarta formātus, veidnes un procedūras attiecībā uz apstiprinājuma sertifikāta, prospekta un tā papildinājuma, prospekta un/vai kopsavilkuma tulkojuma paziņošanu.

Komisijai tiek piešķirtas pilnvaras pieņemt pirmajā daļā norādītos īstenošanas tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 15. pantu.

25. pants
Valodas lietojums

1.Ja publiskais piedāvājums izdarīts vai pielaide tirdzniecībai regulētā tirgū lūgta vienīgi izcelsmes dalībvalstī, prospektu sastāda valodā, ko izcelsmes dalībvalsts kompetentā iestāde ir atzinusi par pieņemamu.

2.Ja publiskais piedāvājums izdarīts vai pielaide tirdzniecībai regulētā tirgū lūgta vienā vai vairākās dalībvalstīs, izņemot izcelsmes dalībvalsti, prospektu sastāda valodā, ko šo dalībvalstu kompetentās iestādes atzinušas par pieņemamu, vai valodā, ko lieto starptautisko finanšu jomā, attiecīgi pēc emitenta, piedāvātāja vai tās personas izvēles, kas lūdz pielaidi.

Katras uzņēmējas dalībvalsts kompetentā iestāde var pieprasīt, lai 7. pantā norādītais kopsavilkums tiktu pārtulkots tās oficiālajā(-s) valodā(-s), bet tā nevar pieprasīt tulkojumu nevienai citai prospekta daļai.

Lai izcelsmes dalībvalsts kompetentā iestāde veiktu pārbaudi un apstiprinājumu, prospektu sastāda valodā, ko šī iestāde atzinusi par pieņemamu, vai valodā, ko lieto starptautisko finanšu jomā, attiecīgi pēc emitenta, piedāvātāja vai tās personas izvēles, kas lūdz pielaidi tirdzniecībai.

3.Ja publiskais piedāvājums izdarīts vai pielaide tirdzniecībai regulētā tirgū lūgta vairāk nekā vienā dalībvalstī, tostarp izcelsmes dalībvalstī, prospektu sastāda valodā, ko izcelsmes dalībvalsts kompetentā iestāde atzinusi par pieņemamu, un to dara pieejamu arī valodā, ko katras uzņēmējas dalībvalsts kompetentās iestādes ir atzinušas par pieņemamām, vai valodā, ko lieto starptautisko finanšu jomā, pēc emitenta, piedāvātāja vai tās personas izvēles, kas lūdz pielaidi tirdzniecībai.

Katras uzņēmējas dalībvalsts kompetentā iestāde var pieprasīt, lai 7. pantā norādītais kopsavilkums tiktu pārtulkots tās oficiālajā(-s) valodā(-s), bet tā nevar pieprasīt tulkojumu nevienai citai prospekta daļai.

4.Individuālas emisijas galīgos noteikumus un kopsavilkumu sagatavo tajā pašā valodā, kādā sagatavots apstiprinātais pamatprospekts.

Ja galīgie noteikumi tiek paziņoti uzņēmējas dalībvalsts kompetentajai iestādei vai ja ir vairāk nekā viena uzņēmēja dalībvalsts, uzņēmēju dalībvalstu kompetentajām iestādēm, individuālās emisijas galīgajiem noteikumiem un tiem pievienotajam kopsavilkumam piemēro šajā pantā izklāstītās valodas prasības.

VI NODAĻA
ĪPAŠI NOTEIKUMI TREŠĀS VALSTĪS REĢISTRĒTIEM EMITENTIEM

26. pants
Vērtspapīru piedāvājums vai pielaide tirdzniecībai saskaņā ar prospektu, kas sagatavots atbilstīgi šai regulai

1.Trešās valsts emitents, kurš vēlas Savienībā publiski piedāvāt vērtspapīrus vai lūgt Savienībā piekļuvi vērtspapīru tirdzniecībai regulētā tirgū saskaņā ar atbilstīgi šai regulai sagatavotu prospektu, saņem sava prospekta apstiprinājumu saskaņā ar 19. pantu no savas izcelsmes dalībvalsts kompetentās iestādes, kā paredzēts 2. panta 1. punkta m) apakšpunkta iii) daļā. Šim prospektam un trešās valsts emitentam piemēro visus šīs regulas noteikumus izcelsmes dalībvalsts kompetentās iestādes uzraudzībā.

2.Trešās valsts emitents saskaņā ar pilnvaru ieceļ izcelsmes dalībvalstī reģistrētu pārstāvi no to struktūru vidus, kurām piemēro un kuras tiek pārraudzītas saskaņā ar ES finanšu pakalpojumu regulējumu. Trešās valsts emitents dara zināmu kompetentajai iestādei sava pārstāvja identitāti un kontaktinformāciju.

3.Minētais pārstāvis šīs regulas nolūkā ir trešās valsts emitenta kontaktpunkts Savienībā, ar kura starpniecību notiek visa oficiālā sarakste ar kompetento iestādi. Pārstāvis kopā ar trešās valsts emitentu ir atbildīgs par prospekta atbilstības nodrošināšanu šīs regulas prasībām saskaņā ar šīs regulas VII un VIII nodaļu izcelsmes dalībvalsts kompetentajai iestādei.

27. pants
Vērtspapīru piedāvājums vai pielaide tirdzniecībai saskaņā ar prospektu, kas sagatavots atbilstīgi trešās valsts tiesību aktiem

1.Trešās valsts emitenta izcelsmes dalībvalsts kompetentā iestāde var apstiprināt tādu prospektu attiecībā uz publisku piedāvājumu vai pielaidi tirdzniecībai regulētā tirgū, kas sagatavots saskaņā ar un kam piemēro trešās valsts emitenta valsts tiesību aktus, ja informācijai piemērotās prasības minētās trešās valsts tiesību aktos ir tādas pašas kā šīs regulas prasības.

2.Ja publiski tiek piedāvāti vai tirdzniecībai regulētā tirgū tiek pielaisti trešās valsts emitenta emitēti vērtspapīri, dalībvalstīs, kas nav izcelsmes dalībvalsts, piemēro 23., 24. un 25. pantā izklāstītās prasības.

3.Komisija var pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 42. pantu, nosakot vispārējus līdzvērtības kritērijus, pamatojoties uz 6., 7., 8. un 13. pantā izklāstītajām prasībām.

Pamatojoties uz iepriekš norādītajiem kritērijiem, Komisija var pieņemt īstenošanas pasākumus saskaņā ar 43. pantā norādīto pārbaudes procedūru, kas paredz, ka trešā valsts nodrošina tajā valstī sastādītu prospektu līdzvērtību šīs regulas prasībām, pamatojoties uz saviem valsts tiesību aktiem. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 43. panta 2. punktā norādīto pārbaudes procedūru.

28. pants
Sadarbība ar trešām valstīm

1.Šīs regulas 27. panta nolūkā un nepieciešamības gadījumā 26. panta nolūkā dalībvalstu kompetentās iestādes noslēdz sadarbības nolīgumus ar trešo valstu uzraudzības iestādēm par informācijas apmaiņu ar trešo valstu uzraudzības iestādēm un par tādu pienākumu izpildi trešās valstīs, kuri izriet no šīs regulas. Ar minētajiem sadarbības nolīgumiem vismaz nodrošina efektīvu informācijas apmaiņu, kas ļauj kompetentajām iestādēm veikt to pienākumus saskaņā ar šo regulu.

Kompetentā iestāde informē EVTI un citas kompetentās iestādes par ierosinājumu noslēgt tādu nolīgumu.

2.Šīs regulas 27. panta nolūkā un nepieciešamības gadījumā 26. panta nolūkā EVTI veicina un koordinē sadarbības mehānismu izstrādi starp kompetentajām iestādēm un attiecīgajām trešo valstu uzraudzības iestādēm.

Lai nodrošinātu šā panta konsekventu saskaņošanu, EVTI var izstrādāt regulatīvo tehnisko standartu projektus, kuros iekļauti paraugdokumenti sadarbības mehānismiem, kurus vajadzības gadījumā izmantos dalībvalstu kompetentās iestādes.

Komisijai tiek deleģētas pilnvaras pieņemt otrajā daļā norādītos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10.–14. pantu.

EVTI arī nepieciešamības gadījumā veicina un koordinē tās informācijas apmaiņu starp kompetentajām iestādēm, kas iegūta no trešo valstu uzraudzības iestādēm un kas varētu būt svarīga, veicot pasākumus saskaņā ar 36. un 37. pantu.

3.Kompetentās iestādes noslēdz sadarbības mehānismus par informācijas apmaiņu ar trešo valstu uzraudzības iestādēm vienīgi tad, ja uz atklājamo informāciju attiecas dienesta noslēpuma garantijas, kas ir vismaz līdzvērtīgas tām, kuras paredzētas 33. pantā. Tāda informācijas apmaiņa jāparedz minēto kompetento iestāžu uzdevumu izpildē.

VII NODAĻA
EVTI UN KOMPETENTĀS IESTĀDES

29. pants
Kompetentās iestādes

1.Katra dalībvalsts izraugās vienu kompetento administratīvo iestādi, kas atbild par šajā regulā paredzēto pienākumu izpildi un par to, lai tiktu nodrošināta tādu noteikumu piemērošana, kuri pieņemti saskaņā ar šo regulu. Dalībvalstis attiecīgi informē Komisiju, EVTI un pārējās citu dalībvalstu kompetentās iestādes.

Kompetentā iestāde ir pilnīgi neatkarīga no visiem tirgus dalībniekiem.

2.Dalībvalstīm ir atļauts savai kompetentajai iestādei deleģēt apstiprināto prospektu tiešsaistes publicēšanas uzdevumus.

Jebkuri uzdevumi struktūrām tiks deleģēti ar īpašu lēmumu, kurā norādīti veicamie uzdevumi un nosacījumi, saskaņā ar kuriem tie jāveic, un iekļauta klauzula, ar ko attiecīgai iestādei tiek uzlikts pienākums rīkoties un būt organizētai tā, lai novērstu interešu konfliktu un lai informācija, kas iegūta, pildot deleģētos uzdevumus, netiktu izmantota negodīgi vai konkurences aizkavēšanai. Tādā lēmumā precizē visus pasākumus, kas noslēgti starp kompetento iestādi un vienību, kurai uzdevumi ir deleģēti.

Galīgā atbildība par to, lai tiktu uzraudzīta atbilstība šai regulai, un par prospekta apstiprināšanu gulstas uz kompetento iestādi, kas izraudzīta saskaņā ar 1. punktu.

Dalībvalstis paziņo Komisijai, EVTI un citu dalībvalstu kompetentajām iestādēm 2. daļā norādīto lēmumu, tostarp precīzus nosacījumus attiecībā uz šā deleģējuma pārvaldību.

3.Šā panta 1. un 2. punkts neskar dalībvalsts iespēju veikt atsevišķus juridiskus vai administratīvus pasākumus attiecībā uz tām Eiropas aizjūras teritorijām, kuru ārlietas ir minētās dalībvalsts atbildībā.

30. pants
Kompetento iestāžu pilnvaras

1.Lai veiktu savus pienākumus saskaņā ar šo regulu, kompetentajām iestādēm saskaņā ar valstu tiesību aktiem ir vismaz šādas uzraudzības un izmeklēšanas pilnvaras:

(a)pieprasīt emitentiem, piedāvātājiem vai personām, kas lūdz pielaidi tirdzniecībai regulētā tirgū, prospektā ietvert papildu informāciju, ja tas vajadzīgs ieguldītāju aizsardzībai;

(b)pieprasīt emitentiem, piedāvātājiem vai personām, kuras lūdz pielaidi tirdzniecībai regulētā tirgū, un personām, kuras kontrolē tos vai kuras tie kontrolē, sniegt informāciju un dokumentus;

(c)pieprasīt tā emitenta, piedāvātāja vai personas, kas lūdz pielaidi tirdzniecībai regulētā tirgū, revidentiem un vadītājiem, kā arī finanšu starpniekiem, kas pilnvaroti izdarīt publisko piedāvājumu vai lūgt pielaidi tirdzniecībai, sniegt informāciju;

(d)apturēt publisko piedāvājumu vai pielaidi tirdzniecībai, ilgākais, uz 10 secīgām darbdienām jebkurā atsevišķā gadījumā, ja tai ir pamats aizdomām, ka pārkāpti šīs regulas noteikumi;

(e)aizliegt vai apturēt reklāmas vai lūgt emitentus, piedāvātājus vai personas, kas lūdz piekļuvi tirdzniecībai regulētā tirgū, vai attiecīgajiem finanšu starpniekiem pārtraukt vai apturēt reklāmas, ilgākais, uz 10 secīgām darbdienām jebkurā atsevišķā gadījumā, ja tai ir pamats uzskatīt, ka pārkāpti šīs regulas noteikumi;

(f)aizliegt publisko piedāvājumu, ja tā konstatē, ka pārkāpti šīs regulas noteikumi, vai ja tai ir pamats aizdomām, ka tie varētu tikt pārkāpti;

(g)apturēt vai lūgt attiecīgos regulētos tirgus apturēt tirdzniecību regulētā tirgū, ilgākais, uz 10 secīgām darbdienām jebkurā atsevišķā gadījumā, ja tai ir pamats uzskatīt, ka pārkāpti šīs regulas noteikumi;

(h)aizliegt tirdzniecību regulētā tirgū, ja tā konstatē, ka pārkāpti šīs regulas noteikumi;

(i)darīt zināmu atklātībai faktu, ka emitents, piedāvātājs vai persona, kas lūdz piekļuvi tirdzniecībai, nepilda savus pienākumus;

(j)apturēt apstiprināšanai iesniegtā prospekta pārbaudi vai apturēt publisko piedāvājumu vai pielaidi tirdzniecībai, ja kompetentā iestāde izmanto pilnvaras piemērot aizliegumu vai ierobežojumu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 600/2014 26 42. pantu līdz tāda aizlieguma vai ierobežojuma atcelšanai;

(k)noraidīt jebkura tāda prospekta apstiprināšanu, ko sagatavojis konkrēts emitents, piedāvātājs vai persona, kas lūdz pielaidi tirdzniecībai, ne ilgāk kā uz 5 gadiem, ja minētais emitents, piedāvātājs vai persona, kas lūdz pielaidi tirdzniecībai, atkārtoti un nopietni pārkāpis šīs regulas noteikumus;

(l)atklāt vai lūgt emitentu atklāt visu būtisko informāciju, kas var ietekmēt tirdzniecībai regulētā tirgū pielaisto vērtspapīru novērtējumu, lai nodrošinātu ieguldītāju aizsardzību un tirgus vienmērīgu darbību;

(m)apturēt vai lūgt attiecīgo regulēto tirgu apturēt vērtspapīru tirdzniecību, ja tā uzskata, ka emitenta situācijas rezultātā tirdzniecība negatīvi ietekmētu ieguldītāju intereses;

(n)veikt inspekcijas vai izmeklēšanas vietās, kas nav fizisko personu privātā dzīvesvieta, un šim nolūkam iekļūt telpās, lai piekļūtu dokumentiem vai citai informācijai jebkādā formātā, ja pastāv pamatotas aizdomas par to, ka dokumenti vai citi ar inspekcijas vai izmeklēšanas priekšmetu saistīti dati var būt svarīgi, lai pierādītu šīs regulas pārkāpšanas faktu.

Nepieciešamības gadījumā saskaņā ar valsts tiesību aktiem kompetentā iestāde var lūgt attiecīgo tiesu iestādi nolemt par pirmajā daļā norādīto pilnvaru izmantošanu. Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 21. pantu EVTI ir tiesīga piedalīties n) apakšpunktā norādītajās pārbaudēs uz vietas, ja tās tiek veiktas kopā ar divām vai vairākām kompetentajām iestādēm.

2.Kompetentās iestādes savas 1. punktā norādītās funkcijas un pilnvaras īsteno kādā no šādiem veidiem:

(a)tieši;

(b)sadarbībā ar citām iestādēm;

(c)uz savu atbildību deleģējot savas pilnvaras šādām iestādēm;

(d)izmantojot kompetentās tiesu iestādes.

3.Dalībvalstis nodrošina, ka ir ieviesti atbilstīgi pasākumi, lai kompetentajām iestādēm būtu visas uzraudzības un izmeklēšanas pilnvaras, kas vajadzīgas to pienākumu veikšanai.

4.Ja persona kompetentajai iestādei dara pieejamu informāciju saskaņā ar šo regulu, netiek uzskatīts, ka tā pārkāpusi kādu informācijas atklāšanas ierobežojumu, kas paredzēts līgumā vai kādā normatīvo vai administratīvo aktu noteikumā, un attiecīgo personu saistībā ar šādu paziņošanu nesauc ne pie kāda veida atbildības.

5.Šā panta 1. līdz 3. punkts neskar iespēju, ko kāda dalībvalsts var izmantot, lai veiktu atsevišķus juridiskus vai administratīvus pasākumus attiecībā uz tām Eiropas aizjūras teritorijām, kuru ārlietas ir minētās dalībvalsts atbildībā.

31. pants
Sadarbība starp kompetentajām iestādēm

1.Kompetentās iestādes sadarbojas cita ar citu un ar EVTI, ja tas ir vajadzīgs šīs regulas nolūkiem. Tās bez nepamatotas kavēšanās veic informācijas apmaiņu un sadarbojas izmeklēšanas, uzraudzības un izpildes darbībās.

Ja dalībvalstis saskaņā ar 36. pantu paredz kriminālsodus par šīs regulas noteikumu pārkāpumiem, tās nodrošina, ka atbilstīgi pasākumi tiek ieviesti tā, lai kompetentajām iestādēm būtu visas nepieciešamās pilnvaras sadarbībai ar to jurisdikcijā esošajām tiesu iestādēm, lai saņemtu specifisku informāciju, kas saistīta ar kriminālizmeklēšanu vai procedūrām, kas sāktas attiecībā uz šīs regulas iespējamajiem pārkāpumiem, un, izpildot pienākumu šīs regulas nolūkiem sadarboties savā starpā un ar EVTI, šo informāciju nodot citām kompetentajām iestādēm un EVTI.

2.Kompetentā iestāde var atteikties atbildēt uz informācijas pieprasījumu vai lūgumu sadarboties ar izmeklēšanu vienīgi šādos ārkārtas apstākļos, proti, ja:

(a)pieprasījuma ievērošana varētu kaitēt kompetentās iestādes pašas veiktajai izmeklēšanai, izpildes pasākumiem vai kriminālizmeklēšanai;

(b)pirms pieprasījuma saņemšanas dalībvalsts iestādes jau ir sākušas tiesvedību saistībā ar tām pašām darbībām un pret tām pašām personām;

(c)pieprasījuma saņēmējā dalībvalstī jau ir pasludināts galīgais spriedums attiecībā uz šādām personām un saistībā ar tām pašām darbībām.

3.Pēc pieprasījuma kompetentās iestādes tūlīt sniedz jebkuru informāciju, kas nepieciešama šīs regulas mērķiem.

4.Vienas dalībvalsts kompetentā iestāde var lūgt palīdzību citas dalībvalsts kompetentajai iestādei saistībā ar inspekcijām vai izmeklēšanām uz vietas.

Kompetentā iestāde, kas iesniedz pieprasījumu, informē EVTI par ikvienu pirmajā daļā minēto pieprasījumu. Ja izmeklēšanai vai inspekcijai ir pārrobežu ietekme, EVTI pēc vienas no kompetentajām iestādēm pieprasījuma koordinē šo izmeklēšanu vai inspekciju.

Ja kompetentā iestāde saņem citas dalībvalsts kompetentās iestādes pieprasījumu veikt inspekciju vai izmeklēšanu uz vietas, tā var rīkoties kādā no turpmāk minētajiem veidiem:

(a)pati veic inspekciju vai izmeklēšanu uz vietas;

(b)ļauj kompetentajai iestādei, kas iesniegusi pieprasījumu, piedalīties inspekcijā vai izmeklēšanā uz vietas;

(c)ļauj kompetentajai iestādei, kas iesniegusi pieprasījumu, pašai veikt inspekciju vai izmeklēšanu uz vietas;

(d)ieceļ revidentus vai ekspertus inspekcijas vai izmeklēšanas veikšanai uz vietas; un/vai

(e)kopīgi ar citām kompetentajām iestādēm veic konkrētus uzdevumus, kas saistīti ar uzraudzības darbībām.

5.Kompetentās iestādes var vērsties pie EVTI gadījumos, kad sadarbības lūgums, jo īpaši informācijas apmaiņa, ir noraidīta vai pieņemamā termiņā nav tikusi sniegta atbilde. Neskarot Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 258. pantu, EVTI pirmajā teikumā norādītajos gadījumos var rīkoties saskaņā ar pilnvarām, kas tai piešķirtas ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 19. pantu.

6.EVTI var izstrādāt regulatīvo tehnisko standartu projektu, lai precizētu informācijas apmaiņu starp kompetentajām iestādēm saskaņā ar 1. punktu.

Komisijai tiek deleģētas pilnvaras pieņemt pirmajā daļā norādītos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10.–14. pantu.

7.EVTI var izstrādāt īstenošanas tehnisko standartu projektus, lai izveidotu standarta formātus, veidnes un procedūras sadarbībai un informācijas apmaiņai starp kompetentajām iestādēm.

Komisijai tiek deleģētas pilnvaras pieņemt trešajā daļā norādītos īstenošanas tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 15. pantu.

32. pants
Sadarbība ar EVTI

1.Kompetentās iestādes sadarbojas ar EVTI šīs regulas nolūkā saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1095/2010.

2.Kompetentās iestādes bez kavēšanās sniedz EVTI visu informāciju, kas nepieciešama tās pienākumu izpildei, saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 35. pantu.

3.Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus šā panta piemērošanai, EVTI izstrādā īstenošanas tehnisko standartu projektu, lai noteiktu 2. punktā minētās informācijas apmaiņas procedūras un formātus.

Komisija tiek pilnvarota pieņemt pirmajā daļā minētos īstenošanas tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 15. pantu.

33. pants
Dienesta noslēpums

1.Visu informāciju, ar ko kompetentās iestādes apmainās saskaņā ar šo regulu un kas skar uzņēmējdarbību vai darbības apstākļus, vai citus ekonomisko vai personisko attiecību jautājumus, uzskata par konfidenciālu, un uz to attiecas prasības par dienesta noslēpumu, izņemot gadījumus, kad kompetentā iestāde informācijas paziņošanas laikā dara zināmu, ka informāciju drīkst izpaust, vai kad šāda izpaušana nepieciešama tiesvedībai.

2.Dienesta noslēpuma ievērošanas pienākums attiecas uz visām personām, kas strādā vai ir strādājušas kompetentajā iestādē vai jebkurā iestādē, kurai kompetentā iestāde ir deleģējusi savas pilnvaras. Informāciju, uz ko attiecas dienesta noslēpums, nedrīkst izpaust nevienai citai personai vai iestādei citādi, nekā ir paredzēts Savienības vai valsts tiesību aktu noteikumos.

34. pants
Datu aizsardzība

Attiecībā uz personas datu apstrādi šīs regulas ietvaros kompetentās iestādes šīs regulas nolūkiem savus pienākumus izpilda saskaņā ar valstu normatīvajiem un administratīvajiem aktiem, ar kuriem transponē Direktīvu 95/46/EK.

Attiecībā uz personas datu apstrādi, ko īsteno EVTI šīs regulas ietvaros, EVTI ievēro Regulas (EK) Nr. 45/2001 noteikumus.

35. pants
Drošības pasākumi

1.Ja uzņēmējas dalībvalsts kompetentā iestāde konstatē, ka emitents, piedāvātājs vai persona, kas lūdz pielaidi tirdzniecībai, ir izdarījusi pārkāpumu vai finanšu iestādes, kas atbild par publisko piedāvājumu, nav izpildījušas pienākumus, ko uzliek šī regula, tā dara šos faktus zināmus izcelsmes dalībvalsts kompetentajai iestādei un EVTI.

2.Ja, neraugoties uz pasākumiem, ko pieņēmusi izcelsmes dalībvalsts kompetentā iestāde, emitents, piedāvātājs vai persona, kas lūdz pielaidi tirdzniecībai, vai finanšu iestādes, kas ir atbildīgas par publisko piedāvājumu, turpina pārkāpt attiecīgos šīs regulas noteikumus, uzņēmējas dalībvalsts kompetentā iestāde pēc paziņošanas izcelsmes dalībvalsts kompetentajai iestādei un EVTI veic visus attiecīgos pasākumus, lai aizsargātu ieguldītājus, un nekavējoties par šiem pasākumiem paziņo Komisijai EVTI.

3.EVTI otrajā punktā norādītajās situācijās var rīkoties saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 19. panta piešķirtajām pilnvarām.

VIII NODAĻA
ADMINISTRATĪVIE PASĀKUMI UN SANKCIJAS

36. pants
Administratīvie pasākumi un sankcijas

1.Neskarot kompetento iestāžu uzraudzības un izmeklēšanas pilnvaras saskaņā ar 30. pantu un dalībvalstu tiesības paredzēt un piemērot kriminālsodus, dalībvalstis saskaņā ar valstu tiesību aktiem kompetentajām iestādēm piešķir pilnvaras piemērot atbilstīgus administratīvus pasākumus un piemērot administratīvas sankcijas vismaz par šādiem pārkāpumiem:

(a)šīs regulas 3. panta, 5. panta, 6. panta, 7. panta 1.–10. punkta, 8. panta, 9. panta 1.–13. punkta, 10. panta, 11. panta 1. un 3. punkta, 12. panta, 14. panta 2. punkta, 15. panta 1. un 2. punkta, 16. panta 1. punkta, 17. panta 1. un 3. punkta, 18. panta 1.–3. punkta, 19. panta 1. punkta, 20. panta 1.–4. punkta un 7.–10. punkta, 21. panta 2.–4. punkta, 22. panta 1., 2. un 4. punkta un 25. panta pārkāpumi;

(b)nesadarbošanās vai nepakļaušanās izmeklēšanai vai inspekcijai, vai pieprasījumam, kā norādīts 30. pantā.

Dalībvalstis līdz [ievietot datumu — 12 mēneši pēc stāšanās spēkā] var pieņemt lēmumu neparedzēt noteikumus par administratīvajiem sodiem, kā minēts pirmajā daļā, ja par pārkāpumiem, kas minēti attiecīgās daļas a) vai b) apakšpunktā, to valsts tiesību aktos jau ir paredzēti kriminālsodi. Ja dalībvalstis pieņem šādu lēmumu, tās detalizēti paziņo Komisijai un EVTI attiecīgās daļas to krimināllikumā.

Līdz [ievietot datumu — 12 mēneši pēc stāšanās spēkā] dalībvalstis detalizēti paziņo Komisijai un EVTI pirmajā un otrajā daļā minētos noteikumus. Tās nekavējoties informē Komisiju un EVTI par jebkādiem turpmākiem šo noteikumu grozījumiem.

2.Dalībvalstis saskaņā ar valstu tiesību aktiem nodrošina, ka kompetentajām iestādēm ir pilnvaras 1. punkta a) apakšpunktā minētajiem pārkāpumiem piemērot vismaz šādus administratīvus sodus un veikt vismaz šādus administratīvus pasākumus:

(a)publisks paziņojums, kurā norādīta par pārkāpumu atbildīgā fiziskā vai juridiskā persona un pārkāpuma būtība;

(b)rīkojums, ar ko par pārkāpumu atbildīgajai fiziskai vai juridiskai personai prasa pārtraukt šādu rīcību, kas veido pārkāpumu;

(c)ja var noteikt pārkāpuma dēļ gūto peļņu vai novērstos zaudējumus, — maksimālais administratīvais naudas sods vismaz divkāršā šīs peļņas vai zaudējumu apmērā;

(d)juridiskām personām maksimālie administratīvie naudas sodi vismaz EUR 5 000 000 apmērā vai dalībvalstīs, kuru valūta nav euro, — atbilstoša vērtība attiecīgās valsts valūtā [ievietot spēkā stāšanās datumu], vai 3 % no juridiskās personas kopējā gada apgrozījuma saskaņā ar jaunāko pieejamo vadības struktūras apstiprināto finanšu pārskatu;

ja juridiskā persona ir mātesuzņēmums vai mātesuzņēmuma meitasuzņēmums, kam prasīts sagatavot konsolidēto finanšu pārskatu atbilstīgi Direktīvai 2013/34/ES, attiecīgais kopējais gada apgrozījums ir kopējais gada apgrozījums vai tam atbilstošs ienākumu veids saskaņā ar attiecīgajiem Savienības tiesību aktiem grāmatvedības jomā saskaņā ar jaunāko pieejamo galvenā mātesuzņēmuma vadības struktūras apstiprināto konsolidēto pārskatu;

(e)fiziskām personām maksimālais administratīvais naudas sods vismaz EUR 700 000 vai dalībvalstīs, kuru valūta nav euro, — atbilstoša vērtība attiecīgās valsts valūtā [ievietot spēkā stāšanās datumu].

3.Dalībvalstis var noteikt papildu sankcijas vai pasākumus un augstākus administratīvo sodu līmeņus, nekā paredzēti šajā regulā.

37. pants
Uzraudzības pilnvaru īstenošana un sankciju piemērošana

1.Kompetentās iestādes, nosakot administratīvo sodu un pasākumu veidu un līmeni, ņem vērā visus attiecīgos apstākļus, tostarp atbilstīgā gadījumā:

(a)pārkāpuma smagumu un ilgumu;

(b)par pārkāpumu atbildīgās personas atbildības pakāpi;

(c)par pārkāpumu atbildīgās personas finansiālo stāvokli, ko īpaši norāda, piemēram, atbildīgās juridiskās personas kopējais apgrozījums vai atbildīgās fiziskās personas gada ienākumi un neto aktīvi;

(d)pārkāpuma ietekmi uz privāto ieguldītāju interesēm;

(e)par pārkāpumu atbildīgās personas gūtās peļņas vai novērsto zaudējumu apmēru, vai pārkāpuma rezultātā radīto zaudējumu trešām personām, ciktāl to var noteikt;

(f)par pārkāpumu atbildīgās personas sadarbības līmeni ar kompetento iestādi, neskarot nepieciešamību nodrošināt šīs personas gūtās peļņas vai novērsto zaudējumu atmaksāšanu;

(g)par pārkāpumu atbildīgās personas iepriekšējos pārkāpumus;

(h)par pārkāpumu atbildīgās personas veiktos pasākumus, lai novērstu pārkāpuma atkārtošanos.

2.Īstenojot 36. pantā noteiktās pilnvaras piemērot administratīvos sodus un citus administratīvus pasākumus, kompetentās iestādes cieši sadarbojas, lai nodrošinātu, ka to uzraudzības un izmeklēšanas pilnvaru īstenošana un administratīvie sodi un pasākumi, ko tās piemēro, ir efektīvi un atbilstīgi saskaņā ar šo regulu. Tās koordinē savas darbības, lai izvairītos no dublēšanās un pārklāšanās, īstenojot uzraudzības un izmeklēšanas pilnvaras un piemērojot administratīvos sodus un pasākumus saistībā ar pārrobežu gadījumiem.

38. pants
Pārsūdzības tiesības

Dalībvalstis nodrošina tiesības apstrīdēt tiesā pienācīgi pamatotus lēmumus, kuri pieņemti saskaņā ar šo regulu.

39. pants
Ziņošana par pārkāpumiem

1.Kompetentās iestādes izveido efektīvus mehānismus, lai mudinātu un sniegtu iespēju ziņot tām par faktiskiem vai iespējamiem šīs regulas pārkāpumiem.

2.Pie šā panta 1. punktā minētajiem mehānismiem pieder vismaz:

(a)konkrētas procedūras ziņojumu saņemšanai par faktiskiem vai iespējamiem pārkāpumiem un turpmākai rīcībai, tostarp drošu sakaru kanālu izveidošana šādiem ziņojumiem;

(b)atbilstīga aizsardzība darbiniekiem, kuri strādā saskaņā ar darba līgumu un kuri ziņo par pārkāpumiem, vismaz pret atriebību, diskrimināciju vai citiem negodīgas attieksmes veidiem no darba devēja vai trešo personu puses;

(c)identitātes un personas datu aizsardzība personai, kura ziņo par pārkāpumu, un fiziskai personai, par kuru ir aizdomas, ka tā ir izdarījusi pārkāpumu, visos procedūras posmos, neskarot gadījumus, kad informācijas atklāšana paredzēta valstu tiesību aktu noteikumos sakarā ar izmeklēšanu vai tai sekojošu tiesvedību.

3.Dalībvalstis var paredzēt finansiālus stimulus personām, kas sniedz būtisku informāciju par šīs regulas faktiskiem vai iespējamiem pārkāpumiem; šos stimulus var piešķirt saskaņā ar valstu tiesību aktiem, ja šādām personām nav citu iepriekšēju juridisku vai līgumisku pienākumu paziņot šādu informāciju, un ar noteikumu, ka šī informācija ir jauna un ka tās rezultātā piemēro administratīvo sodu vai kriminālsodu vai veic citu administratīvu pasākumu par šīs regulas pārkāpumu.

4.Dalībvalstis nosaka prasību darba devējiem, kuri veic darbības, ko reglamentē finanšu pakalpojumu sniegšanas nolūkā, ieviest atbilstošas iekšējas procedūras darbiniekiem ziņošanai par šīs regulas faktiskiem vai iespējamiem pārkāpumiem, izmantojot konkrētu, neatkarīgu un autonomu kanālu.

40. pants
Lēmumu publicēšana

1.Kompetentās iestādes publicē jebkuru lēmumu piemērot administratīvu sodu vai pasākumu par šīs regulas pārkāpumiem savā oficiālajā tīmekļa vietnē uzreiz pēc tam, kad persona, kuru soda, ir par minēto lēmumu informēta. Šādā publikācijā ietver informāciju vismaz par minētā pārkāpuma veidu un raksturu un atbildīgās personas identitāti. Minētais pienākums neattiecas uz lēmumiem, ar kuriem piemēro pasākumus, kuriem piemīt izmeklēšanas raksturs.

2.Ja kompetentā iestāde uzskata, ka juridiskās personas identitātes vai fiziskās personas identitātes vai personas datu publicēšana ir nesamērīga, ņemot vērā katra gadījuma atsevišķu izvērtējumu, ko veic saistībā ar šādas datu publicēšanas samērīgumu, vai ja šāda publicēšana apdraudētu patlaban notiekošu izmeklēšanu vai finanšu tirgu stabilitāti, dalībvalstis nodrošina, ka kompetentās iestādes:

(a)atliek lēmuma par sankcijas vai pasākuma piemērošanu publicēšanu līdz brīdim, kad beidz pastāvēt nepublicēšanas iemesli;

(b)publicē lēmumu par sankcijas vai pasākuma piemērošanu anonīmi saskaņā ar valsts tiesību aktiem, ja tāda anonīma publicēšana nodrošina attiecīgo personas datu efektīvu aizsardzību. Ja tiek pieņemts lēmums publicēt sankcijas vai pasākuma piemērošanu anonīmi, attiecīgo datu publicēšanu var atcelt uz saprātīgu laika posmu, ja tiek paredzēts, ka šajā periodā anonīmas publicēšanas iemesli beidz pastāvēt;

(c)nepublicē lēmumu par sankcijas vai pasākuma piemērošanu, ja uzskata, ka iespējas saskaņā ar a) un b) apakšpunktu būs nepietiekamas, lai nodrošinātu:

i)ka netiek apdraudēta finanšu tirgu stabilitāte;

ii)šādu lēmumu publicēšanas samērīgumu attiecībā uz pasākumiem, kas uzskatāmi par vieglāka rakstura.

3.Ja lēmumu par sankcijas vai pasākuma piemērošanu var pārsūdzēt valsts tiesu vai citā iestādē, kompetentās iestādes arī nekavējoties savā oficiālajā tīmekļa vietnē publicē šādu informāciju un jebkādu turpmāku informāciju par šādas pārsūdzības iznākumu. Turklāt publicē arī jebkuru lēmumu, ar ko anulē iepriekšējo lēmumu par sankcijas vai pasākuma piemērošanu.

4.Kompetentās iestādes nodrošina, ka jebkurš lēmums, kas publicēts saskaņā ar šo pantu, ir pieejams to oficiālajā tīmekļa vietnē vismaz piecus gadus pēc tās publicēšanas. Šādās publikācijās ietvertos personas datus kompetentās iestādes oficiālajā tīmekļa vietnē saglabā tik ilgi, cik tas nepieciešams saskaņā ar piemērojamajiem datu aizsardzības noteikumiem.

41. pants
Sankciju paziņošana EVTI

1.Kompetentā iestāde ik gadu EVTI sniedz apkopotu informāciju par visām administratīvajām sankcijām un pasākumiem, kas piemēroti saskaņā ar 36. pantu. EVTI šo informāciju publicē gada pārskatā.

Ja dalībvalstis saskaņā ar 36. panta 1. punktu ir nolēmušas noteikt kriminālsodus par 36. panta 1. punktā norādīto noteikumu pārkāpumiem, to kompetentās iestādes ik gadu EVTI iesniedz anonimizētus un apkopotus datus par visām veiktajām kriminālizmeklēšanām un piemērotajiem kriminālsodiem. Datus par piemērotajiem kriminālsodiem EVTI publicē gada pārskatā.

2.Ja kompetentā iestāde ir publiskojusi informāciju par administratīvajiem sodiem vai kriminālsodiem, vai citiem administratīvajiem pasākumiem, tā vienlaikus dara zināmas EVTI šīs administratīvas sankcijas vai pasākumus.

3.Kompetentās iestādes informē EVTI par visiem administratīvajiem sodiem vai pasākumiem, kas tika piemēroti, bet par kuriem informācija nav publicēta atbilstīgi 40. panta 2. punkta c) apakšpunktam, tostarp arī par jebkādu ar konkrētu sankciju saistītu pārsūdzību un tās iznākumu. Dalībvalstis nodrošina, ka kompetentās iestādes saņem informāciju un galīgo spriedumu saistībā ar jebkuru piemēroto kriminālsodu un iesniedz to EVTI. EVTI uztur tai paziņoto sodu centrālo datubāzi vienīgi nolūkā apmainīties ar informāciju starp kompetentajām iestādēm. Šī datubāze ir pieejama vienīgi kompetentajām iestādēm un tiks atjaunināta, pamatojoties uz kompetento iestāžu sniegto informāciju.

IX NODAĻA
DELEĢĒTIE AKTI UN ĪSTENOŠANAS AKTI

42. pants
Deleģēšanas īstenošana

1.Komisijai tiek piešķirtas pilnvaras pieņemt deleģētos aktus, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.

2.Komisijai uz nenoteiktu laiku no [ievietot spēkā stāšanas dienu] tiek piešķirtas deleģēt pilnvaras, kas noteiktas 1. panta 5. un 6. punktā, 2. panta 2. punktā, 9. panta 14. punktā, 13. panta 1. un 2. punktā, 14. panta 3. punktā, 15. panta 3. punktā, 17. panta 5. punktā, 19. panta 10. punktā, 21. panta 6. punktā un 27. panta 3. punktā.

3.Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 1. panta 5. un 6. punktā, 2. panta 2. punktā, 9. panta 14. punktā, 13. panta 1. un 2. punktā, 14. panta 3. punktā, 15. panta 3. punktā, 17. panta 5. punktā, 19. panta 10. punktā, 21. panta 6. punktā un 27. panta 3. punktā paredzēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.

4.Līdzko Komisija ir pieņēmusi deleģēto aktu, tā par to vienlaikus paziņo Eiropas Parlamentam un Padomei.

5.Deleģēts akts, kas pieņemts saskaņā ar 1. panta 5. un 6. punktu, 2. panta 2. punktu, 9. panta 14. punktu, 13. panta 1. un 2. punktu, 14. panta 3. punktu, 15. panta 3. punktu, 17. panta 5. punktu, 19. panta 10. punktu, 21. panta 6. punktu un 27. panta 3. punktu, stājas spēkā tikai tad, ja trīs mēnešu laikā no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav pauduši iebildumus, vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu nepaust iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par trim mēnešiem.

43. pants
Komiteju procedūra

1.Komisijai palīdz Eiropas Vērtspapīru komiteja, kas izveidota ar Komisijas Lēmumu 2001/528/EK 27 . Minētā komiteja ir komiteja Regulas (ES) Nr. 182/2011 nozīmē.

2.Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. pantu.

X NODAĻA
NOBEIGUMA NOTEIKUMI

44. pants
Atcelšana

1.Direktīvu 2003/71/EK atceļ no [ievietot piemērošanas dienu].

2.Atsauces uz Direktīvu 2003/71/EK uzskata par atsaucēm uz šo regulu, un tās lasa saskaņā ar atbilstības tabulu, kas iekļauta šīs regulas IV pielikumā.

3.Atsauci uz Direktīvas 2003/71/EK 4. panta 1. punkta trešo un ceturto daļu Direktīvas 2014/65/ES 25. panta 4. punkta a) apakšpunkta otrajā daļā turpina piemērot, formulējot līdzvērtīga trešās valsts tirgus jēdziena definīciju saskaņā ar Direktīvu 2014/65/ES.

4.Prospektus, kuri apstiprināti saskaņā ar valstu tiesību aktiem, ar kuriem transponē Direktīvu 2003/71/EK, pirms [ievietot šīs regulas piemērošanas dienu] attiecīgie valsts tiesību akti turpina reglamentēt līdz to beigu termiņam vai līdz ir pagājuši divpadsmit mēneši pēc [ievietot šīs regulas piemērošanas dienu], atkarībā no tā, kas notiek vispirms.

45. pants
EVTI ziņojums par prospektiem

1.Pamatojoties uz dokumentiem, kas publiskoti, izmantojot 20. panta 6. punktā norādīto mehānismu, EVTI ik gadu publicē ziņojumu, kurā ietverti statistikas dati par Savienībā apstiprinātajiem un paziņotajiem prospektiem, un analīzi par tendencēm, ņemot vērā emitentu veidus, jo īpaši MVU un emisiju veidus, jo īpaši piedāvājuma samaksu, pārvedamo vērtspapīru veidu, tirdzniecības vietas veidu un nominālvērtību.

2.Minētajā ziņojumā jo īpaši ietver:

(a)analīzi par apmēru, kādā 14. un 15. pantā norādītie informācijas atklāšanas režīmi un 9. pantā norādītais vispārējais reģistrācijas dokuments tiek izmantots visā Savienībā;

(b)statistiku par pamatprospektiem un galīgajiem noteikumiem, un par prospektiem, kuri sagatavoti kā atsevišķi dokumenti vai kā viens dokuments;

(c)statistiku par vidējām un kopējām summām, kas piesaistītas ar vērtspapīru publisku piedāvājumu saskaņā ar šo regulu, par sarakstā neiekļautiem uzņēmumiem, kuru vērtspapīri tiek tirgoti daudzpusējās tirdzniecības sistēmās, tostarp MVU izaugsmes tirgos, un par uzņēmumiem, kuru vērtspapīri ir pielaisti tirdzniecībai regulētos tirgos. Attiecīgā gadījumā tāda statistika sniedz sākotnējo publisko piedāvājumu un nākamo piedāvājumu sadalījumu, un pašu kapitāla vērtspapīrus atdala no tādiem vērtspapīriem, kas nav pašu kapitāla vērtspapīri.

46. pants
Pārskatīšana

Pirms [ievietot datumu — 5 gadus pēc spēkā stāšanās dienas] Komisija iesniedz ziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei par šīs regulas piemērošanu, kam attiecīgā gadījumā pievienots tiesību akta priekšlikums.

Minētajā ziņojumā cita starpā tiks vērtēts, vai prospekta kopsavilkums, 14. un 15. pantā izklāstītie informācijas atklāšanas režīmi un 9. pantā izklāstītais vispārējais reģistrācijas dokuments joprojām atbilst to paredzētajam mērķim. Ziņojumā ņem vērā 19. panta 12. punktā minētās salīdzinošās izvērtēšanas rezultātus.

47. pants
Stāšanās spēkā un piemērošana

1.Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

2.To piemēro no [ievietot datumu — 12 mēnešus pēc spēkā stāšanās dienas].

3.Dalībvalstis [ievietot datumu — 12 mēnešus pēc spēkā stāšanās dienas] veic visus nepieciešamos pasākumus, lai ievērotu 11. panta, 19. panta 8. punkta, 29. panta, 30. panta, 36. panta, 37. panta, 38. panta, 39. panta, 40. panta un 41. panta prasības.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē,

TIESĪBU AKTA PRIEKŠLIKUMA FINANŠU PĀRSKATS

1.PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS KONTEKSTS

1.1.Priekšlikuma/iniciatīvas nosaukums

1.2.Attiecīgās politikas jomas ABM/ABB struktūrā

1.3.Priekšlikuma/iniciatīvas būtība

1.4.Mērķi

1.5.Priekšlikuma/iniciatīvas pamatojums

1.6.Ilgums un finansiālā ietekme

1.7.Paredzētie pārvaldības veidi

2.PĀRVALDĪBAS PASĀKUMI

2.1.Uzraudzības un ziņošanas noteikumi

2.2.Pārvaldības un kontroles sistēma

2.3.Krāpšanas un pārkāpumu novēršanas pasākumi

3.PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS PAREDZAMĀ FINANSIĀLĀ IETEKME

3.1.Attiecīgās daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijas un budžeta izdevumu pozīcijas

3.2.Paredzamā ietekme uz izdevumiem

3.2.1.Kopsavilkums par paredzamo ietekmi uz izdevumiem

3.2.2.Paredzamā ietekme uz darbības apropriācijām

3.2.3.Paredzamā ietekme uz administratīvajām apropriācijām

3.2.4.Saderība ar kārtējo daudzgadu finanšu shēmu

3.2.5.Trešo personu iemaksas

3.3.Paredzamā ietekme uz ieņēmumiem

TIESĪBU AKTA PRIEKŠLIKUMA FINANŠU PĀRSKATS

1.PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS KONTEKSTS

1.1.Priekšlikuma/iniciatīvas nosaukums

1.2.Attiecīgās politikas jomas ABM/ABB struktūrā 28  

1.3.Priekšlikuma/iniciatīvas būtība

◻ Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz jaunu darbību

◻ Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz jaunu darbību, pamatojoties uz izmēģinājuma projektu/sagatavošanas darbību 29

☒ Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz esošas darbības pagarināšanu

◻ Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz darbību, kas pārveidota jaunā darbībā

1.4.Mērķi

1.4.1.Komisijas daudzgadu stratēģiskie mērķi, kurus plānots sasniegt ar priekšlikumu/iniciatīvu

1.4.2.Konkrētie mērķi un attiecīgās ABM/ABB darbības

1.4.3.Paredzamie rezultāti un ietekme

Norādīt, kāda ir priekšlikuma/iniciatīvas iecerētā ietekme uz finansējuma saņēmējiem/mērķgrupām

1.4.4.Rezultātu un ietekmes rādītāji

Norādīt priekšlikuma/iniciatīvas īstenošanas uzraudzības rādītājus.

1.5.Priekšlikuma/iniciatīvas pamatojums

1.5.1.Īstermiņa vai ilgtermiņa vajadzības

1.5.2.Prospekta reformas mērķis ir sekmēt KTS mērķus finanšu tirgus sadrumstalotības samazināšanas, finansējuma avotu daudzveidošanas un pārrobežu kapitāla plūsmu stiprināšanas jomā. ES iesaistīšanās pievienotā vērtība

1.5.3.Līdzīgas līdzšinējās pieredzes rezultātā gūtās atziņas

1.5.4.Saderība un iespējamā sinerģija ar citiem atbilstošiem instrumentiem

1.6.Ilgums un finansiālā ietekme

◻ Ierobežota ilguma priekšlikums/iniciatīva

–◻    Priekšlikuma/iniciatīvas darbības laiks: [DD.MM.]GGGG.–[DD.MM.]GGGG.

–◻    Finansiālā ietekme: GGGG.– GGGG.

☒ Beztermiņa priekšlikums/iniciatīva

–Īstenošana ar uzsākšanas periodu no 2017. līdz 2019. gadam,

–pēc kura turpinās normāla darbība.

1.7.Paredzētie pārvaldības veidi 30  

◻ Komisijas īstenota tieša pārvaldība,

–◻ ko veic tās struktūrvienības, tostarp personāls Savienības delegācijās;

–◻    ko veic izpildaģentūras

◻ Dalīta pārvaldība kopā ar dalībvalstīm

☒ Netieša pārvaldība, kurā īstenošanas uzdevumi deleģēti:

–◻ trešām valstīm vai to noteiktām struktūrām;

–◻ starptautiskām organizācijām un to aģentūrām (precizēt);

–◻ EIB un Eiropas Investīciju fondam;

–☒ Finanšu regulas 208. un 209. pantā minētajām struktūrām;

–◻ publisko tiesību subjektiem;

–◻ privāttiesību subjektiem, kas veic valsts pārvaldes uzdevumus, ja tie sniedz pienācīgas finanšu garantijas;

–◻ struktūrām, kuru darbību reglamentē dalībvalsts privāttiesības, kurām ir uzticēta publiskā un privātā sektora partnerības īstenošana un kuras sniedz pienācīgas finanšu garantijas;

–◻ personām, kurām ir uzticēts veikt īpašas darbības KĀDP saskaņā ar LES V sadaļu un kuras ir noteiktas attiecīgā pamataktā.

–Ja norādīts vairāk nekā viens vadības veids, sniedziet informāciju iedaļā “Piezīmes”.

Piezīmes

2.PĀRVALDĪBAS PASĀKUMI

2.1.Uzraudzības un ziņošanas noteikumi

Norādīt biežumu un nosacījumus.

2.2.Pārvaldības un kontroles sistēma

2.2.1.Apzinātie riski

2.2.2.Paredzamā kontroles metode

2.3.Krāpšanas un pārkāpumu novēršanas pasākumi

Norādīt spēkā esošos vai paredzamos novēršanas un aizsardzības pasākumus.

3.PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS PAREDZAMĀ FINANSIĀLĀ IETEKME

3.1.Attiecīgās daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijas un budžeta izdevumu pozīcijas

Esošās budžeta pozīcijas

Sarindotas pa daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijām un budžeta pozīcijām.

No jauna veidojamās budžeta pozīcijas

Sarindotas pa daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijām un budžeta pozīcijām

3.2.Paredzamā ietekme uz izdevumiem

[Šī iedaļa jāaizpilda, izmantojot budžeta datu administratīvo izklājlapu (otrais dokuments šā finanšu pārskata pielikumā) un jāveic augšupielāde CISNET sistēmā konsultāciju nolūkiem starp dienestiem.]

3.2.1.Kopsavilkums par paredzamo ietekmi uz izdevumiem

Miljonos EUR (līdz trīs zīmēm aiz komata)

Miljonos EUR (līdz trīs zīmēm aiz komata)

[Iestāde]: EVTI				Gads N 34 : 2016.	Gads N+1: 2017.	Gads N+2: 2018.	Gads N+3: 2019.	Iekļaut ietekmes atspoguļošanai vajadzīgo gadu skaitu (skatīt 1.6. punktu)			KOPĀ 35
1. nosaukums:	Saistības	(1)		0,362	1,078	0,924	0,200	…	…	…	2,564
	Maksājumi	(2)		0,362	1,078	0,924	0,200	…	…	…	2,564
2. nosaukums:	Saistības	(1a)		0	0,600	0,600	0,120	…	…	…	1,320
	Maksājumi	(2a)		0	0,600	0,600	0,120	…	…	…	1,320
3. nosaukums:	Saistības	(3a)
	Maksājumi	(3b)
KOPĀ apropriācijas EVTI	Saistības	=1+1a +3a		0,362	1,678	1,524	0,320	…	…	…	3,884
	Maksājumi	=2+2a +3b		0,362	1,678	1,524	0,320	…	…	…	3,884

Miljonos EUR (līdz trīs zīmēm aiz komata)

KOPĀ daudzgadu finanšu shēmas 5. IZDEVUMU KATEGORIJAS apropriācijas

(Saistību summa = maksājumu summa)

neattiecas

Miljonos EUR (līdz trīs zīmēm aiz komata)

3.2.2.Paredzamā ietekme uz EVTI apropriācijām

–☒    Priekšlikums/iniciatīva neparedz izmantot darbības apropriācijas

–◻    Priekšlikums/iniciatīva paredz darbības apropriācijas izmantot šādā veidā:

Saistību apropriācijas miljonos EUR (līdz trīs zīmēm aiz komata)

3.2.3.Paredzamā ietekme uz [iestādes] cilvēkresursiem

3.2.3.1.Kopsavilkums

–◻    Priekšlikums/iniciatīva neparedz izmantot administratīvās apropriācijas

–◻    Priekšlikums/iniciatīva paredz izmantot administratīvās apropriācijas šādā veidā:

Miljonos EUR (līdz trīs zīmēm aiz komata)

Ierēdņi (AD pakāpe)
Ierēdņi (AST pakāpes)
Līgumdarbinieki	1	7	6	1,3	…	…	…	15,3
Pagaidu darbinieki
Norīkotie valsts eksperti

KOPĀ

1

7

6

1,3

…

…

…

15,3

Norādīt plānoto darbā pieņemšanas datumu un attiecīgi pielāgot skaitu (ja pieņemšana darbā notiek jūlijā, ņem vērā tikai 50 % no vidējām izmaksām), un sniegt sīkāku skaidrojumu pielikumā.

3.2.3.2.Paredzamās vajadzības pēc cilvēkresursiem atbildīgajam ĢD

–☒ Priekšlikums/iniciatīva neparedz cilvēkresursu izmantošanu.

–◻    Priekšlikums/iniciatīva paredz cilvēkresursu izmantošanu šādā veidā:

Aplēse izsakāma ar pilnu skaitli (vai ne vairāk kā vienu zīmi aiz komata)

XX ir attiecīgā politikas joma vai budžeta sadaļa.

Vajadzības pēc cilvēkresursiem tiks nodrošinātas, izmantojot attiecīgā ĢD darbiniekus, kuri jau ir iesaistīti konkrētās darbības pārvaldībā un/vai ir pārgrupēti attiecīgajā ģenerāldirektorātā, vajadzības gadījumā izmantojot arī vadošajam ĢD gada budžeta sadales procedūrā piešķirtus papildu resursus un ņemot vērā budžeta ierobežojumus.

Veicamo uzdevumu apraksts:

Pilnslodzes elementa izmaksu aprēķina apraksts būtu jāiekļauj V pielikuma 3. iedaļā.

3.2.4.Saderība ar kārtējo daudzgadu finanšu shēmu

–◻    Priekšlikums/iniciatīva atbilst kārtējai daudzgadu finanšu shēmai.

–◻    Pieņemot priekšlikumu/iniciatīvu, jāpārplāno attiecīgā izdevumu kategorija daudzgadu finanšu shēmā.

–☒    Pieņemot priekšlikumu/iniciatīvu, jāpiemēro elastības instruments vai jāpārskata daudzgadu finanšu shēma 45 .

3.2.5.Trešo personu iemaksas

– Priekšlikums/iniciatīva neparedz trešo personu līdzfinansējumu.

– Priekšlikums/iniciatīva paredz šādu līdzfinansējumu:

Miljonos EUR (līdz trīs zīmēm aiz komata)

3.3.Paredzamā ietekme uz ieņēmumiem

–☒    Priekšlikums/iniciatīva finansiāli neietekmē ieņēmumus.

–◻    Priekšlikums/iniciatīva finansiāli ietekmē:

–◻    pašu resursus

–◻    dažādus ieņēmumus

Miljonos EUR (līdz trīs zīmēm aiz komata)

Attiecībā uz īpaši novirzāmiem dažādajiem ieņēmumiem norādīt attiecīgo(-ās) izdevumu pozīciju(-as).

Norādīt ietekmes uz ieņēmumiem aprēķināšanai izmantoto metodi.

Pielikums tiesību akta priekšlikuma finanšu pārskatam pie Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas par prospektu, kurš jāpublicē, publiski piedāvājot vērtspapīrus vai atļaujot to tirdzniecību

Izmaksas, kas saistītas ar EVTI veiktajiem uzdevumiem, ir aplēstas personāla izdevumiem saskaņā ar izmaksu klasifikāciju ESA 2015. gada budžeta projektā. Komisijas priekšlikumā arī ietverti noteikumi EVTI par vairāku regulatīvo un īstenošanas tehnisko standartu izstrādi.

Turklāt EVTI būs jāatjaunina savs prospektu reģistrs un tas jāpārveido par tiešsaistes glabāšanas mehānismu ar meklēšanas instrumentu, ko ieguldītāji var izmantot bez maksas. Tas ieguldītājiem ļaus piekļūt ES prospektiem un tos salīdzināt no vienas atrašanās vietas. Turklāt glabāšanas mehānismā apkopotie dati ļaus EVTI izveidot detalizētu statistiku par ES apstiprinātajiem prospektiem un sagatavot gada pārskatu. Ikreiz, kad kompetentās iestādes nosūtīs EVTI apstiprināto prospektu elektronisko versiju, tām jānosūta arī metadatu kopums, kas ļaus indeksēt prospektus EVTI tīmekļa vietnē.

EVTI netiks piemēroti jauni uzraudzības pienākumi, bet tā tiks lūgta arī turpmāk veicināt uzraudzības sadarbību un konverģenci STS kritēriju interpretēšanas un piemērošanas jomā (skatīt 3. nodaļu). Šis mērķis ir būtisks, jo tas visā ES novērsīs vērtspapīrošanas tirgus sadrumstalotību.

Attiecībā uz termiņu tiek pieņemts, ka šī regula stāsies spēkā 2016. gada vidū. Tādēļ, sākot ar 2016. gadu, EVTI ir nepieciešami papildu resursi, lai sāktu sagatavošanas darbus un regulas vienmērīgu īstenošanu. Attiecībā uz amatu būtību, lai veiksmīgi un savlaicīgi īstenotu jaunos tehniskos standartus, jo īpaši būs nepieciešams piešķirt papildu resursus politikas izstrādei, tiesību aktu formulēšanai un ietekmes novērtējuma veikšanai.

Šim darbam ir nepieciešamas divpusējas un daudzpusējas sanāksmes ar ieinteresētajām personām, risinājumu analīze un novērtējums un konsultāciju dokumentu izstrāde, sabiedriska apspriešana ar ieinteresētajām personām, pastāvīgu ekspertu grupu, kurā ietilpst uzraudzītāji no dalībvalstīm, izveide un pārvaldība, ad hoc ekspertu grupu, kurā ietilpst tirgus dalībnieki un ieguldītāju pārstāvji, izveide un pārvaldība, apspriešanas laikā iegūto atbilžu analizēšana, izmaksu un ieguvumu analīzes izstrāde un juridisko tekstu izstrāde.

Tas nozīmē, ka, sākot ar 2016. gadu, ir nepieciešams viens papildu pagaidu darbinieks. Tiek pieņemts, ka šis pieaugums saglabāsies 2017. un 2018. gadā, jo EVTI būs jāveic jauni uzdevumi. Šie jaunie uzdevumi ir izklāstīti ierosinātajā regulā un sīkāk izskaidroti paskaidrojuma rakstā.

Pieņēmums par papildu resursiem:

Tiek pieņemts, ka papildu darbavietas attieksies uz pagaidu darbiniekiem no AD7 funkciju grupas un pakāpes.

Vidējās algas izmaksas dažādajām darbinieku kategorijām ir balstītas uz BUDG ĢD norādēm Regulai par vērtspapīrošanu, ko kolēģija pieņēma 2015. gada 30. septembrī;

Atalgojuma korekcijas koeficients Parīzei ir 1,168;

ar darbinieku pieņemšanu saistītās izmaksas (ceļošana, viesnīca, ārstu pārbaudes, iekārtošanās un citi pabalsti, pārcelšanās izmaksas u. c.) ir EUR 12 700.

(1) Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 4. novembra Direktīva 2003/71/EK par prospektu, kurš jāpublicē, publiski piedāvājot vērtspapīrus vai atļaujot to tirdzniecību, un par Direktīvas 2001/34/EK grozījumiem (OV L 345, 31.12.2003., 64. lpp.).

(2) COM(2014) 903 final.

(3) COM(2015) 468 final.

(4) Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 15. decembra Direktīva 2004/109/EK par atklātības prasību saskaņošanu attiecībā uz informāciju par emitentiem, kuru vērtspapīrus atļauts tirgot regulētā tirgū, un par grozījumiem Direktīvā 2001/34/EK (OV L 390, 31.12.2004., 38. lpp.).

(5) Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 26. novembra Regula (ES) Nr. 1286/2014 par komplektētu privāto ieguldījumu un apdrošināšanas ieguldījumu produktu (PRIIP) pamatinformācijas dokumentiem (OV L 352, 9.12.2014., 1. lpp).

(6) Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 16. aprīļa Regula (ES) Nr. 596/2014 par tirgus ļaunprātīgu izmantošanu (tirgus ļaunprātīgas izmantošanas regula) un ar ko atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/6/EK un Komisijas Direktīvas 2003/124/EK, 2003/125/EK un 2004/72/EK (OV L 173, 12.6.2014., 1. lpp.).

(7) Komisijas 2010. gada 8. decembra Paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei un Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai par sankciju režīmu pastiprināšanu finanšu pakalpojumu nozarē (COM (2010) 716 galīgā redakcija).

(8) [OV C , , . lpp.].

(9) [OV C , , . lpp.].

(10) Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 26. novembra Regula (ES) Nr. 1286/2014 par komplektētu privāto ieguldījumu un apdrošināšanas ieguldījumu produktu (PRIIP) pamatinformācijas dokumentiem (OV L 352, 9.12.2014., 1. lpp).

(11) Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 15. decembra Direktīva 2004/109/EK par atklātības prasību saskaņošanu attiecībā uz informāciju par emitentiem, kuru vērtspapīrus atļauts tirgot regulētā tirgū, un par grozījumiem Direktīvā 2001/34/EK (OV L 390, 31.12.2004., 38. lpp.).

(12) Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 16. aprīļa Regula (ES) Nr. 596/2014 par tirgus ļaunprātīgu izmantošanu (tirgus ļaunprātīgas izmantošanas regula) un ar ko atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/6/EK un Komisijas Direktīvas 2003/124/EK, 2003/125/EK un 2004/72/EK (OV L 173, 12.6.2014., 1. lpp.).

(13) Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 24. novembra Regula (ES) Nr. 1095/2010, ar ko izveido Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādi), groza Lēmumu Nr. 716/2009/EK un atceļ Komisijas Lēmumu 2009/77/EK (OV L 331, 15.12.2010., 84. lpp.).

(14) Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 16. februāra Regula (ES) Nr. 182/2011, ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp).

(15) Eiropas Parlamenta un Padomes 1995. gada 24. oktobra Direktīva 95/46/EK par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti (OV L 281, 23.11.1995., 31. lpp.).

(16) Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 18. decembra Regula (EK) Nr. 45/2001 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Kopienas iestādēs un struktūrās un par šādu datu brīvu apriti ( OV L 8, 12.1.2001., 1. lpp.).

(17) Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 16. aprīļa Direktīva 2014/49/ES par noguldījumu garantiju sistēmām (OV L 173, 12.6.2014., 149. lpp.).

(18) Padomes 1980. gada 17. marta Direktīva 80/390/EEK, ar ko koordinē prasības par to, kā sastāda, pārbauda un izplata datus, kas jāpublicē pārvedamu vērtspapīru iekļaušanai biržas oficiālajā sarakstā (OV L 100, 17.4.1980., 1. lpp.).

(19) Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 28. maija Direktīva 2001/34/EK par vērtspapīru iekļaušanu fondu biržas oficiālajā sarakstā un par informāciju, kas jāpublicē par tādiem vērtspapīriem (OV L 184, 6.7.2001., 1. lpp.).

(20) Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 26. jūnija Regula (ES) Nr. 575/2013 par prudenciālajām prasībām attiecībā uz kredītiestādēm un ieguldījumu brokeru sabiedrībām, un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 648/2012 (OV L 176, 27.6.2013., 1. lpp.).

(21) Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 26. novembra Regula (ES) Nr. 1286/2014 par komplektētu privāto ieguldījumu un apdrošināšanas ieguldījumu produktu (PRIIP) pamatinformācijas dokumentiem (OV L 352, 9.12.2014., 1. lpp.).

(22) Komisijas 2004. gada 29. aprīļa Regula (EK) Nr. 809/2004 par Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2003/71/EK īstenošanu attiecībā uz prospektos iekļauto informāciju, kā arī prospektu formu, informācijas iekļaušanu ar norādi un prospektu publicēšanu, un attiecībā uz reklāmas izplatīšanu (OV L 149, 30.4.2004., 3. lpp).

(23) Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 15. decembra Direktīva 2004/109/EK par atklātības prasību saskaņošanu attiecībā uz informāciju par emitentiem, kuru vērtspapīrus atļauts tirgot regulētā tirgū, un par grozījumiem Direktīvā 2001/34/EK (OV L 390, 31.12.2004., 38. lpp.).

(24) Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 26. jūnija Direktīva 2013/34/ES par noteiktu veidu uzņēmumu gada finanšu pārskatiem, konsolidētajiem finanšu pārskatiem un saistītiem ziņojumiem, ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2006/43/EK un atceļ Padomes Direktīvas 78/660/EEK un 83/349/EEK (OV L 182, 29.6.2013., 19. lpp.).

(25) [OV C , , . lpp.].

(26) Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 15. maija Regula (ES) Nr. 600/2014 par finanšu instrumentu tirgiem un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 648/2012 (OV L 173, 12.6.2014., 84. lpp.).

(27) Komisijas 2001. gada 6. jūnija Lēmums 2001/528/EK, ar ko izveido Eiropas vērtspapīru komiteju (OV L 191, 13.7.2001., 45. lpp.).

(28) ABM — budžeta līdzekļu vadība pa darbības jomām, ABB — budžeta līdzekļu sadale pa darbības jomām.

(29) Kā paredzēts Finanšu regulas 54. panta 2. punkta a) vai b) apakšpunktā.

(30) Skaidrojumus par pārvaldības veidiem un atsauces uz Finanšu regulu skatīt BudgWeb tīmekļa vietnē: http://www.cc.cec/budg/man/budgmanag/budgmanag_en.html .

(31) Dif. — diferencētās apropriācijas, nedif. — nediferencētās apropriācijas.

(32) EBTA — Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācija.

(33) Kandidātvalstis un attiecīgā gadījumā potenciālās kandidātvalstis no Rietumbalkāniem.

(34) N gads ir priekšlikuma/iniciatīvas īstenošanas sākuma gads.

(35) KOPĀ aptver īstenošanas posmu un pirmo gadu pēc tā. Tas neietver turpmākos gadus, kuros apropriācijas būtu tādas pašas kā 2019. gadā, jo šis laika posms nav ierobežots un tādēļ to nav iespējams pievienot.

(36) N gads ir priekšlikuma/iniciatīvas īstenošanas sākuma gads.

(37) KOPĀ aptver īstenošanas posmu un pirmo gadu pēc tā. Tas neietver turpmākos gadus, kuros apropriācijas būtu tādas pašas kā 2019. gadā, jo šis laika posms nav ierobežots un tādēļ to nav iespējams pievienot.

(38) Rezultāti ir attiecīgie produkti vai pakalpojumi (piemēram, finansēto studentu apmaiņu skaits, uzbūvēto ceļu garums kilometros utt.).

(39) Kā aprakstīts 1.4.2. punktā “Konkrēts(-i) mērķis(-i)”.

(40) N gads ir priekšlikuma/iniciatīvas īstenošanas sākuma gads.

(41) KOPĀ aptver īstenošanas posmu un pirmo gadu pēc tā. Tas neietver turpmākos gadus, kuros apropriācijas būtu tādas pašas kā 2019. gadā, jo šis laika posms nav ierobežots un tādēļ to nav iespējams pievienot.

(42) CA — līgumdarbinieki, LA — vietējie darbinieki, SNE — valstu norīkotie eksperti; INT — aģentūru darbinieki; JED — jaunākie eksperti delegācijās.

(43) Saskaņā ar ārštata darbiniekiem paredzēto maksimālo apjomu no darbības apropriācijām (kādreizējās “BA” pozīcijas).

(44) Galvenokārt struktūrfondi, Eiropas Lauksaimniecības fonds lauku attīstībai (ELFLA) un Eiropas Zivsaimniecības fonds (EZF).

(45) Skatīt 11. un 17. pantu Padomes Regulā (ES, Euratom) Nr. 1311/2013, ar ko nosaka daudzgadu finanšu shēmu 2014.–2020. gadam.

(46) Norādītajām tradicionālo pašu resursu (muitas nodokļi, cukura nodevas) summām jābūt neto summām, t.i., bruto summām, no kurām atskaitītas iekasēšanas izmaksas 25 % apmērā.

EIROPAS KOMISIJA

Briselē, 30.11.2015

COM(2015) 583 final

PIELIKUMI

Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai

par prospektu, kurš jāpublicē, publiski piedāvājot vērtspapīrus vai atļaujot to tirdzniecību

{SWD(2015) 255 final}
{SWD(2015) 256 final}

PIELIKUMI

Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai

par prospektu, kurš jāpublicē, publiski piedāvājot vērtspapīrus vai atļaujot to tirdzniecību

I PIELIKUMS

PROSPEKTS

I    Kopsavilkums

II    Direktoru, augstākās vadības, padomdevēju un revidentu identitāte

Mērķis ir noteikt uzņēmuma pārstāvjus un citas privātpersonas, kas saistītas ar uzņēmuma piedāvājumu vai pielaidi tirdzniecībai; šīs ir personas, kas ir atbildīgas par prospekta sastādīšanu, un tās, kas ir atbildīgas par finanšu pārskatu revīziju.

III    Piedāvājuma statistika un paredzētais laika grafiks

Mērķis ir sniegt būtisku informāciju attiecībā uz piedāvājuma īstenošanu un to nozīmīgo datumu noteikšanu, kas saistīti ar šo piedāvājumu.

A. Piedāvājuma statistika

B. Metode un paredzētais laika grafiks

IV    Būtiska informācija

Mērķis ir apkopot būtisku informāciju par uzņēmuma finanšu stāvokli, kapitalizāciju un riska faktoriem. Ja finanšu pārskati, kas ietverti dokumentā, ir koriģēti, lai atspoguļotu būtiskas pārmaiņas uzņēmuma grupas struktūrā vai grāmatvedības politikā, izraudzītajiem finanšu datiem arī jābūt koriģētiem.

A. Atlasīti finanšu dati

B. Kapitalizācija un parādsaistības

C. Piedāvājuma iemesli un ieņēmumu izlietojums

D. Riska faktori

V    Informācija par uzņēmumu

Mērķis ir sniegt informāciju par uzņēmuma saimniecisko darbību, produkciju, ko tas ražo, vai pakalpojumiem, ko tas sniedz, un faktoriem, kas ietekmē uzņēmējdarbību. Paredzēts ir arī sniegt informāciju par uzņēmuma pamatlīdzekļu pietiekamību un piemērotību, kā arī tā nākotnes plāniem attiecībā uz jaudas palielināšanu vai samazināšanu.

A. Uzņēmuma attīstības vēsture

B. Uzņēmējdarbības pārskats

C. Organizatoriskā struktūra

D. Pamatlīdzekļi

VI    Darbības un finanšu pārskats un perspektīvas

Mērķis ir sniegt vadības paskaidrojumu par faktoriem, kas ir ietekmējuši uzņēmuma finanšu stāvokli un darbības rezultātus iepriekšējos laika posmos, uz kuru attiecas finanšu pārskati, un vadības novērtējumu par riskiem un tendencēm, kas, paredzams, būtiski ietekmēs uzņēmuma finanšu stāvokli un darbības rezultātus turpmākajos laika posmos.

A. Darījumu rezultāti

B. Likviditāte un kapitāla resursi

C. Pētniecība un attīstība, patenti un licences, utt.

D. Tendences

VII    Direktori, augstākā vadība un darbinieki

Mērķis ir sniegt informāciju, kas attiecas uz uzņēmuma direktoriem un vadītājiem un kas ļaus ieguldītājiem novērtēt to pieredzi, kvalifikācijas un atlīdzības līmeņus, kā arī to saistību ar uzņēmumu.

A. Direktori un augstākā vadība

B. Atlīdzība

C. Vadības prakse

D. Darbinieki

E. Akciju īpašumtiesības

VIII    Lielākie akcionāri un saistīto pušu darījumi

Mērķis ir sniegt informāciju par lielākajiem akcionāriem un citiem akcionāriem, kuri var kontrolēt uzņēmumu vai kuriem ir ietekme uz to. Uzņēmums arī sniedz informāciju par darījumiem, kurus uzņēmums ir noslēdzis ar personām, kas saistītas ar uzņēmumu, un par to, vai šo darījumu noteikumi ir taisnīgi attiecībā uz uzņēmumu.

A. Lielākie akcionāri

B. Saistīto pušu darījumi

C. Ekspertu un padomdevēju intereses

IX    Finanšu informācija

Mērķis ir norādīt, kuri finanšu pārskati jāiekļauj dokumentā, kā arī apskatāmos laika posmus, finanšu pārskatu vecumu un citu finansiāla rakstura informāciju. Grāmatvedības un revīzijas principus, kas tiks pieņemti, lai tos izmantotu finanšu pārskatu sagatavošanā un revīzijā, nosaka saskaņā ar starptautiskiem grāmatvedības un revīzijas standartiem.

A. Konsolidēti pārskati un cita finanšu informācija

B. Ievērojamas izmaiņas

X    Sīkāka informācija par piedāvājumu un pielaidi tirdzniecībai

Mērķis ir sniegt informāciju par vērtspapīru piedāvājumu un pielaidi tirdzniecībai, vērtspapīru izplatīšanas plānu un saistītiem jautājumiem.

A. Piedāvājums un pielaide tirdzniecībai

B. Izplatīšanas plāns

C. Tirgi

D. Vērtspapīru turētāji, kas tos pārdod

E. Līdzdalības samazināšana (tikai par kapitāla vērtspapīriem)

F. Emisijas izdevumi

XI    Papildu informācija

Mērķis ir sniegt informāciju, kuras lielākā daļa ir tiesību aktos paredzēta un kura nav atspoguļota citur prospektā.

A. Akciju kapitāls

B. Dibināšanas līgums un statūti

C. Būtiski līgumi

D. Valūtas maiņas kontrole

E. Brīdinājums par nodokļu sekām

F. Dividendes un maksājumu pārstāvji

G. Ekspertu paziņojums

H. Sabiedrībai pieejamie dokumenti

I. Papildu informācija

II PIELIKUMS

REĢISTRĀCIJAS DOKUMENTS

I    Direktoru, augstākās vadības, padomdevēju un revidentu identitāte

Mērķis ir noteikt uzņēmuma pārstāvjus un citas privātpersonas, kas saistītas ar uzņēmuma piedāvājumu vai pielaidi tirdzniecībai; šīs ir personas, kas ir atbildīgas par prospekta sastādīšanu, un tās, kas ir atbildīgas par finanšu pārskatu revīziju.

II    Būtiska informācija par emitentu

Mērķis ir apkopot būtisku informāciju par uzņēmuma finanšu stāvokli, kapitalizāciju un riska faktoriem. Ja finanšu pārskati, kas ietverti dokumentā, ir koriģēti, lai atspoguļotu būtiskas pārmaiņas uzņēmuma grupas struktūrā vai grāmatvedības politikā, izraudzītajiem finanšu datiem arī jābūt koriģētiem.

A. Atlasīti finanšu dati

B. Kapitalizācija un parādsaistības

C. Riska faktori

III    Informācija par uzņēmumu

Mērķis ir sniegt informāciju par uzņēmuma saimniecisko darbību, produkciju, ko tas ražo, vai pakalpojumiem, ko tas sniedz, un faktoriem, kas ietekmē uzņēmējdarbību. Paredzēts ir arī sniegt informāciju par uzņēmuma pamatlīdzekļu pietiekamību un piemērotību, kā arī tā nākotnes plāniem attiecībā uz jaudas palielināšanu vai samazināšanu.

A. Uzņēmuma attīstības vēsture

B. Uzņēmējdarbības pārskats

C. Organizatoriskā struktūra

D. Pamatlīdzekļi

IV    Darbības un finanšu pārskats un perspektīvas

Mērķis ir sniegt vadības paskaidrojumu par faktoriem, kas ir ietekmējuši uzņēmuma finanšu stāvokli un darbības rezultātus iepriekšējos laika posmos, uz kuru attiecas finanšu pārskati, un vadības novērtējumu par riskiem un tendencēm, kas, paredzams, būtiski ietekmēs uzņēmuma finanšu stāvokli un darbības rezultātus turpmākajos laika posmos.

A. Darījumu rezultāti

B. Likviditāte un kapitāla resursi

C. Pētniecība un attīstība, patenti un licences, utt.

D. Tendences

V    Direktori, augstākā vadība un darbinieki

Mērķis ir sniegt informāciju, kas attiecas uz uzņēmuma direktoriem un vadītājiem un kas ļaus ieguldītājiem novērtēt to pieredzi, kvalifikācijas un atlīdzības līmeņus, kā arī to saistību ar uzņēmumu.

A. Direktori un augstākā vadība

B. Atlīdzība

C. Vadības prakse

D. Darbinieki

E. Akciju īpašumtiesības

VI    Lielākie akcionāri un saistīto pušu darījumi

Mērķis ir sniegt informāciju par lielākajiem akcionāriem un citiem akcionāriem, kuri var kontrolēt uzņēmumu vai kuriem ir ietekme uz to. Uzņēmums arī sniedz informāciju par darījumiem, kurus uzņēmums ir noslēdzis ar personām, kas saistītas ar uzņēmumu, un par to, vai šo darījumu noteikumi ir taisnīgi attiecībā uz uzņēmumu.

A. Lielākie akcionāri

B. Saistīto pušu darījumi

C. Ekspertu un padomdevēju intereses

VII    Finanšu informācija

Mērķis ir norādīt, kuri finanšu pārskati jāiekļauj dokumentā, kā arī apskatāmos laika posmus, finanšu pārskatu vecumu un citu finansiāla rakstura informāciju. Grāmatvedības un revīzijas principus, kas tiks pieņemti, lai tos izmantotu finanšu pārskatu sagatavošanā un revīzijā, nosaka saskaņā ar starptautiskiem grāmatvedības un revīzijas standartiem.

A. Konsolidēti pārskati un cita finanšu informācija

B. Ievērojamas izmaiņas

VIII    Papildu informācija

Mērķis ir sniegt informāciju, kuras lielākā daļa ir tiesību aktos paredzēta un kura nav atspoguļota citur prospektā.

A. Akciju kapitāls

B. Dibināšanas līgums un statūti

C. Būtiski līgumi

D. Ekspertu paziņojums

E. Sabiedrībai pieejamie dokumenti

F. Papildu informācija

III PIELIKUMS

VĒRTSPAPĪRU APRAKSTS

I    Direktoru, augstākās vadības, padomdevēju un revidentu identitāte

Mērķis ir noteikt uzņēmuma pārstāvjus un citas privātpersonas, kas saistītas ar uzņēmuma piedāvājumu vai pielaidi tirdzniecībai; šīs ir personas, kas ir atbildīgas par prospekta sastādīšanu, un tās, kas ir atbildīgas par finanšu pārskatu revīziju.

II    Piedāvājuma statistika un paredzētais laika grafiks

Mērķis ir sniegt būtisku informāciju attiecībā uz piedāvājuma īstenošanu un to nozīmīgo datumu noteikšanu, kas saistīti ar šo piedāvājumu.

A. Piedāvājuma statistika

B. Metode un paredzētais laika grafiks

III    Būtiska informācija par emitentu

Mērķis ir apkopot būtisku informāciju par uzņēmuma finanšu stāvokli, kapitalizāciju un riska faktoriem. Ja finanšu pārskati, kas ietverti dokumentā, ir koriģēti, lai atspoguļotu būtiskas pārmaiņas uzņēmuma grupas struktūrā vai grāmatvedības politikā, izraudzītajiem finanšu datiem arī jābūt koriģētiem.

A. Kapitalizācija un parādsaistības

B. Piedāvājuma iemesli un ieņēmumu izlietojums

C. Riska faktori

IV    Ekspertu intereses

Mērķis ir sniegt informāciju par darījumiem, kurus uzņēmums noslēdzis ar ekspertiem vai padomdevējiem, kas nav nodarbināti pastāvīgi.

V    Sīkāka informācija par piedāvājumu un pielaidi tirdzniecībai

Mērķis ir sniegt informāciju par vērtspapīru piedāvājumu un pielaidi tirdzniecībai, vērtspapīru izplatīšanas plānu un saistītiem jautājumiem.

A. Piedāvājums un pielaide tirdzniecībai

B. Izplatīšanas plāns

C. Tirgi

D. Akcionāri, kas pārdod savas akcijas

E. Līdzdalības samazināšana (tikai par kapitāla vērtspapīriem)

F. Emisijas izdevumi

VI    Papildu informācija

Mērķis ir sniegt informāciju, kuras lielākā daļa ir tiesību aktos paredzēta un kura nav atspoguļota citur prospektā.

A. Valūtas maiņas kontrole

B. Brīdinājums par nodokļu sekām

C. Dividendes un maksājumu pārstāvji

D. Ekspertu paziņojums

E. Sabiedrībai pieejamie dokumenti

IV PIELIKUMS

Atbilstības tabula

(minēta 44. pantā)