Briselē, 30.9.2015

COM(2015) 472 final

2015/0226(COD)

Priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA

ar ko nosaka kopīgus noteikumus par vērtspapīrošanu, izveido Eiropas mēroga regulējumu attiecībā uz vienkāršu, pārredzamu un standartizētu vērtspapīrošanu un groza Direktīvu 2009/65/EK, Direktīvu 2009/138/EK, Direktīvu 2011/61/ES, Regulu (EK) Nr. 1060/2009 un Regulu (ES) Nr. 648/2012

(Dokuments attiecas uz EEZ)

{SWD(2015) 185 final}
{SWD(2015) 186 final}


PASKAIDROJUMA RAKSTS

PRIEKŠLIKUMA KONTEKSTS

Priekšlikuma pamatojums un mērķi

Vienkāršas, pārredzamas un standartizētas vērtspapīrošanas tirgus izveide ir viens no kapitāla tirgu savienības (KTS) pamatelementiem un palīdzēs sasniegt Komisijas prioritāro mērķi veicināt darbvietu radīšanu un atgriezties uz ilgtspējīgas izaugsmes ceļa 1 . Kvalitatīvs ES vērtspapīrošanas regulējums veicinātu ES finanšu tirgu integrāciju, finansējuma avotu dažādošanu un kapitāla resursu atbrīvošanu, tādējādi kredītiestādēm un aizdevējiem atvieglojot aizdevumu izsniegšanu mājsaimniecībām un uzņēmumiem.

Eiropas Komisija savā 2015. gada darba programmā 2 noteica konkrētas darbības 10 prioritārajās jomās un paziņoja, ka prioritātes “Padziļināts un taisnīgāks iekšējais tirgus ar spēcīgāku rūpniecisko pamatu” ietvaros tā izveidos ES regulējumu par vienkāršu, pārredzamu un standartizētu vērtspapīrošanu. Investīciju plānā Eiropai 3 , ar ko Komisija nāca klajā 2014. gada 26. novembrī, viena no piecām jomām, kurās jārīkojas īstermiņā, ir ilgtspējīga vērtspapīrošanas tirgus izveide, neatkārtojot kļūdas, kas tika pieļautas pirms krīzes.

Ar vērtspapīrošanu saprot darījumus, kas aizdevējam vai citam aktīvu iniciatoram – visbiežāk kredītiestādei – dod iespēju refinansēt noteiktu aizdevumu vai aktīvu kopumu (piemēram, hipotekāros kredītus, automobiļu līzingus, patēriņa aizdevumus, kredītkaršu darījumus), konvertējot tos vērtspapīros. Aizdevējs vai iniciators savu aizdevumu portfeli iedala dažādās riska kategorijās, kas veidotas, pielāgojoties ieguldītāju riska/ieguvumu vēlmēm. Ieguldītāju ienākumus rada pamatā esošo aizdevumu naudas plūsmas. Šie tirgi nav paredzēti privātiem ieguldītājiem.

Vērtspapīrošana ir būtisks pienācīgi funkcionējošu kapitāla tirgu elements. Pienācīgi strukturēta vērtspapīrošana var ievērojami palīdzēt dažādot finansējuma avotus un efektīvāk sadalīt riskus ES finanšu sistēmā. Tā dod iespēju plašāk sadalīt finanšu sektora riskus un var palīdzēt kredītiestāžu bilancēs izbrīvēt telpu, kas ļautu izsniegt papildu aizdevumus reālajai ekonomikai. Kopumā tā var radīt papildu efektivitātes uzlabojumus finanšu sistēmā un pavērt papildu ieguldījumu iespējas. Vērtspapīrošana var radīt tiltu starp kredītiestādēm un kapitāla tirgiem un netiešus ieguvumus uzņēmumiem un iedzīvotājiem (piemēram, ar lētākiem aizdevumiem, uzņēmumu hipotekārajiem kredītiem un kredītkaršu darījumiem) un nodrošināt attiecīgajiem ieguldītājiem iespēju veikt riska darījumus ar tādu aktīvu klasēm, kuriem ir nodalīts iniciatora kredītrisks.

Pēc ASV augsta riska kredītu krīzes 2007.–2008. gadā publiskās iestādes veica vairākus pasākumus, lai vērtspapīrošanas darījumus padarītu drošākus un vienkāršotu tos un lai nodrošinātu, ka pastāv pienācīgi riska pārvaldības stimuli; tostarp tās ieviesa augstākas kapitāla prasības, uzticamības pārbaudi un darījumdarbības veikšanas prasības, kā arī obligātas riska paturēšanas prasības ar mērķi nodrošināt, ka vērtspapīrotos produktus nerada vienīgi nolūkā izplatīt tos ieguldītājiem, kā tas pārsvarā bija 2008. gada finanšu krīzes priekšvakarā (tā dēvētais “originate to distribute” (iniciēt izplatīšanai) modelis) 4 . Šīs reformas bija nepieciešamas finanšu stabilitātes nodrošināšanai. Šo reformu rezultātā visa vērtspapīrošana, kas notiek ES, tiek stingri regulēta.

Kopš finanšu krīzes sākuma aktivitāte Eiropas finanšu tirgos ir bijusi pieticīga. Turpretī ASV tirgi ir atguvušies. Šāda situācija izveidojusies, kaut arī, pretēji ASV, ES vērtspapīrošanas tirgi krīzi pārcieta salīdzinoši labi – par ES iniciētajiem instrumentiem ciestie zaudējumi salīdzinājumā ar ASV bija ļoti zemi. Piemēram, saistību neizpildes rādītāji ASV AAA reitinga vērtspapīrošanas instrumentiem, kas nodrošināti ar mājokļu hipotēkām (RMBS), sasniedza 16 % (paaugstināta riska instrumentiem) un 3 % (neliela riska instrumentiem). Turpretī ES RMBS saistību neizpildes rādītāji ne brīdi nepārsniedza 0,1 %. Atšķirības ir vēl izteiktākas attiecībā uz BBB reitinga produktiem – ASV RMBS saistību neizpildes rādītāju maksimums bija 62 % un 46 % (attiecīgi paaugstināta un neliela riska instrumenti), bet ES neizpildes rādītāju maksimums bija 0,2 %.

Kaut arī ASV vērtspapīrošanas tirgiem ir citādas iezīmes nekā ES un tās dalībvalstu konkrētajiem tirgiem, kuriem ir raksturīga atšķirīga sadrumstalotības un efektivitātes pakāpe, ASV tirgu sekmīgākā atgūšanās vismaz daļēji ir skaidrojama ar publisko finansiālo atbalstu. Gandrīz 80 procentiem ASV vērtspapīrošanas instrumentu ir valsts galvojums, ko nodrošina ASV valsts finansētie uzņēmumi (piemēram, Fannie Mae un Freddy Mac). Tādējādi bankām, kas iegulda šajos produktos, saskaņā ar ASV regulatīvo režīmu ir piemērojamas zemākas kapitāla prasības.

Šis priekšlikums balstās uz ES spēkā esošajiem pasākumiem, kas vērsti uz ļoti sarežģītai, nepārredzamai un riskantai vērtspapīrošanai raksturīgo risku novēršanu. Lai izveidotu ilgtspējīgu ES vērtspapīrošanas tirgu, kas rada apstākļus gan ieguldījumiem ES, gan pienācīgai risku pārvaldībai, dabisks nākamais solis ir koncentrēties uz labāku diferencēšanu un izveidot vienkāršas, pārredzamas un standartizētas vērtspapīrošanas tirgu. Tādējādi šā leģislatīvā akta priekšlikuma mērķi ir šādi:

(1)no jauna iedzīvināt tirgus ilgtspējīgākā veidā, lai vienkārša, pārredzama un standartizēta vērtspapīrošana varētu kalpot par efektīvu reālās ekonomikas finansējuma avotu;

(2)nodrošināt apstākļus riska iedarbīgai un efektīvai pārvešanai plašam institucionālo ieguldītāju kopumam, kā arī bankām;

(3)nodrošināt apstākļus, lai vērtspapīrošana darbotos kā efektīvs finansēšanas mehānisms dažiem ilgtermiņa ieguldītājiem, kā arī bankām;

(4)aizsargāt ieguldītājus un pārvaldīt sistēmisko risku, novēršot defektīvā “iniciēšana izplatīšanai” modeļa recidīvu.

Vienkāršas, pārredzamas un standartizētas vērtspapīrošanas tirgus izveidē pirmais solis ir, pamatojoties uz skaidriem atbilstības kritērijiem, noteikt piemērotus instrumentus. Otrais solis ir koriģēt regulatīvo satvaru, lai būtu iespējams izmantot pieeju, kas vairāk balstīta uz riska pakāpi.

Ar šo priekšlikumu nekādā ziņā nav paredzēts atcelt ES spēkā esošos pasākumus, kas vērsti uz ļoti sarežģītai, nepārredzamai un riskantai vērtspapīrošanai raksturīgo risku novēršanu. Priekšlikums palīdzēs labāk diferencēt vienkāršus, pārredzamus un standartizētus produktus. Šim satvaram vajadzētu spēt nodrošināt ieguldītāju uzticēšanos un augstu ES standartu, lai attiecīgajām personām atvieglotu ar vērtspapīrošanu saistīto risku novērtēšanu (vienam vai vairākiem produktiem). Tomēr jauns ES satvars nenozīmē, ka ieguldītāji var neveikt uzticamības pārbaudi. Tāpat tas nenovērš vērtspapīroto aizdevumu kredītrisku – ieguldītājiem ir pieejamas pilna spektra ieguldījumu iespējas atkarībā no to riska/ieguvumu vēlmēm. Jēdzienu kopa “vienkāršs, pārredzams un standartizēts” (VPS jeb angliski STS) attiecas uz procesu, kurā tiek strukturēta vērtspapīrošanaa, nevis uz attiecīgo aktīvu kredītkvalitāti. Līdz ar to tas nenozīmē, ka no riska darījumiem ar atbilstīgām kredītkvalitātes iezīmēm nevarētu tikt veidoti daži vērtspapīrošanas darījumi, kas neatbilst VPS principam, piemēram, ar sarežģītāku struktūru.

Eiropadome 2015. gada 25. un 26. jūnija sanāksmes secinājumos atzīmēja, ka vērtspapīrošana var būt efektīvs mehānisms riska pārvirzīšanai no kredītiestādēm uz alternatīvām iestādēm, tādējādi palielinot kredītiestāžu kreditēšanas kapacitāti, taču arī alternatīvo iestāžu finansējuma novirzīšanai uz uzņēmumu apgrozāmo kapitālu. Eiropadome aicināja Komisiju kā prioritāti, bet ne vēlāk kā līdz 2015. gada beigām, ierosināt satvaru VPS vērtspapīrošanai, par pamatu ņemot daudzās esošās iniciatīvas Eiropas un starptautiskā līmenī.

Eiropas Parlaments savā 2015. gada jūlija rezolūcijā par KTS un Eiropas ekonomiku norādīja, ka būtu jāizmanto iespēja izveidot vienkāršas, pārredzamas un standartizētas vērtspapīrošanas tirgu un atzinīgi novērtēja “iniciatīvu izveidot stabilu un pārredzamu vērtspapīrošanas tirgu, izstrādājot īpašu tiesisko regulējumu ar vienotu augstas kvalitātes vērtspapīrošanas definīciju savienojumā ar efektīvām riska kontroles, vērtēšanas un pārvaldīšanas metodēm”. Šajā ierosinātajā regulā noteikumi, kas attiecas uz VPS vērtspapīrošanu, ir nošķirti no noteikumiem, kas attiecas gan uz VPS vērtspapīrošanu, gan VPS neatbilstīgu vērtspapīrošanu.

Saskanība ar pašreizējiem noteikumiem konkrētajā politikas jomā

Pašlaik satvaru ES vērtspapīrošanas jomā nosaka liels skaits ES tiesību aktu. To vidū ir Kapitāla prasību regula bankām 5 , direktīva Maksātspēja II 6 apdrošinātājiem un PVKIU direktīva 7 un AIFPD 8 aktīvu pārvaldniekiem. Juridiskie noteikumi, īpaši par informācijas atspoguļošanu un pārredzamību, ir paredzēti arī Kredītreitingu aģentūru regulā (KA III) 9 un Prospekta direktīvā 10 . Daži elementi saistībā ar prudenciālo pieeju vērtspapīrošanai ir ietverti Komisijas leģislatīvo aktu priekšlikumos, par kuriem pašlaik tiek risinātas sarunas (priekšlikumi par banku strukturālajām reformām un naudas tirgu fondiem).

Attiecīgi noteikumi ir arī deleģētajos aktos. ES jau ir veikusi pasākumus ceļā uz diferencēta regulatīvā režīma izveidi ar diviem deleģētajiem aktiem, kuri attiecas uz prudenciālajām prasībām apdrošinātājiem (saskaņā ar direktīvu Maksātspēja II 11 ) un uz kredītiestāžu likviditāti (ar regulu par likviditātes seguma rādītāju 12 ). Šī pieeja palīdz labāk nošķirt vienkāršus, pārredzamus un standartizētus produktus no tiem, kas ir nepārredzami un sarežģītāki. Tādējādi daži vērtspapīrošanas darījumi varētu kļūt pievilcīgāki, jo tiktu samazināti šķēršļi vērtspapīrošanas procesā un tiktu uzlabota likviditāte un tirgus dziļums. Tomēr šis nošķīrums nenozīmē, ka ieguldītāji var neveikt uzticamības pārbaudi. Ar šo deleģēto aktu pieņemšanu 2014. gadā darbs tika iesākts, bet tagad tas jāturpina, balstoties uz ES un starptautiskajām iniciatīvām, kas vērstas uz regulatīvo standartu konverģenci.

Pēdējā laikā vairākas starptautiskās un Eiropas publiskās iestādes ir paveikušas ievērojamu darbu pie vērtspapīrošanas politikas. Šis priekšlikums ir balstīts uz minētajām iniciatīvām.

Pasaules līmenī Bāzeles Banku uzraudzības komiteja (BCBS) un Starptautiskā Vērtspapīru komisiju organizācija (IOSCO) ir kopīgi vadījušas starpnozaru darba grupu vērtspapīrošanas šķēršļu jomā. Tās galvenais uzdevums bija izstrādāt kritērijus, pēc kuriem noteikt vienkāršas, pārredzamas un standartizētas vērtspapīrošanas instrumentus. Vispārīgos kritērijus grupa publicēja 2015. gada 23. jūlijā 13 .

2014. gada decembrī BCBS publicēja pārskatītus standartus, kuri attiecas uz vērtspapīrošanā ieguldošo banku kapitāla prasībām. Tuvākajos mēnešos šī komiteja turklāt apsvērs, vai un kā BCBS-IOSCO darba grupas izstrādātos kritērijus attiecībā uz vienkāršu un pārredzamu vērtspapīrošanu iestrādāt vērtspapīrošanas kapitāla satvarā.

ES līmenī, ņemot vērā vērtspapīrošanas tirgu lēno atgūšanos, vairākas publiskās iestādes ir pievērsušas uzmanību šim jautājumam. Piemēram, Eiropas Centrālā banka (ECB) un Anglijas Banka (BoE) 2014. gada maijā izsludināja sabiedrisko apspriešanu par to, kā panākt Eiropas Savienības vērtspapīrošanas tirgus labāku darbību.

Atsaucoties uz Komisijas 2014. gada janvārī izteikto pieprasījumu, Eiropas Banku iestāde (EBI) 2015. gada 7. jūlijā Komisijai sniedza atzinumu par kritērijiem atbilstīgas vērtspapīrošanas satvaru. Tajā ir ierosināti kritēriji, pēc kuriem noteikt vienkāršas, pārredzamas un standartizētas vērtspapīrošanas darījumus, tostarp atsevišķs elementu kopums attiecībā uz īstermiņa vērtspapīrošanas darījumiem – uz aktīviem balstītiem komerciālajiem vērtspapīriem (ABCP). EBI arī ierosināja attiecībā uz ilgtermiņa vērtspapīrošanas instrumentiem, kā arī ABCP izmantot prudenciālo pieeju, kas vairāk balstīta uz riska pakāpi, un tāpēc koriģēt 2014. gada Bāzeles vērtspapīrošanas satvarā ierosinātās kapitāla prasības tā, lai ņemtu vērā salīdzinoši zemos riskus VPS vērtspapīrošanas gadījumā, bet lai pašu kapitāls saglabātos prudenciālo kapitāla prasību robežās.

Visbeidzot, Eiropas uzraudzības iestāžu apvienotā komiteja caurskatīja esošo ES satvaru, vērtējot informācijas atspoguļošanas prasības un pienākumus attiecībā uz uzticamības pārbaudi, uzraudzības pārskatiem un riska paturēšanu. Apvienotā komiteja turklāt noteica iespējamās nekonsekvences pašreizējā satvarā. Detalizēts ziņojums tika publicēts 2015. gada 12. maijā.

Saskanība ar citām Savienības politikas jomām

Šī ierosinātā vērtspapīrošanas regula palīdzēs īstenot Investīciju plānu Eiropai, ar ko Komisija nāca klajā 2014. gadā, un novērst galvenos ieguldījumu šķēršļus. Šī jaunā pieeja palīdzētu mazināt pašreizējo ES reālās ekonomikas finansējuma nepietiekamību.

Šī ir viena no iniciatīvām, kas iekļautas Eiropas Komisijas šodien pieņemtajā rīcības plānā par KTS. KTS ir viena no Komisijas prioritātēm, proti, nodrošināt, ka finanšu sistēma sekmē nodarbinātu un izaugsmi un palīdz risināt Eiropas demogrāfiskās problēmas. Mērķis ir radīt efektīvāku saikni starp uzkrājumiem un izaugsmi un nodrošināt vairāk iespēju un lielākus ienākumus uzkrājumu veidotājiem un ieguldītājiem. Priekšlikuma uzdevums ir piedāvāt uzņēmumiem vairāk finansējuma izvēles iespēju dažādās to attīstības stadijās un novirzīt ieguldījumus tur, kur tos var izmantot visproduktīvāk, tādējādi palielinot iespējas Eiropas komercsabiedrībām un infrastruktūras projektiem.

Komisija par KTS izveidi publicēja zaļo grāmatu, par kuru rīkoja apspriešanu no 2015. gada 18. februārim līdz 13. maijam. Lielākā daļa respondentu piekrita zaļajā grāmatā apzinātajām jomām, kurās uzlabojami Eiropas kapitāla tirgi 14 . Ieinteresētās personas arī atbalstīja tāda ES satvara izstrādi, ar kuru tiktu veicināta vienkārša un pārredzama vērtspapīrošana, un atsevišķā apspriešanā tika pausti sīkāk formulēti viedokļi.

Papildus Investīciju plānam Eiropai un finanšu regulatīvajām iniciatīvām ir arī vairāku ES iestāžu un struktūru iniciatīvas, kas vērstas uz to, lai no jauna iedzīvinātu vērtspapīrošanas tirgus un uzticēšanos no tirgus darbības viedokļa. Komisija kopā ar Eiropas Investīciju banku un Eiropas Investīciju fondu strādā pie finansējuma nodrošināšanas MVU, piemēram, ar COSME programmas palīdzību un Komisijas un EIB kopīgajām iniciatīvām, kurās izmanto vērtspapīrošanas sabiedrības.

ECB 2014. gada otrajā pusē sāka uz aktīviem balstītu vērtspapīru iegādes programmu (ABSPP), kuras mērķis ir pastiprināt monetārās politikas iedarbību. Kopā ar citiem monetārajiem pasākumiem (ilgāka termiņa refinansēšanas mērķoperācijas (TLTRO), nodrošināto obligāciju pirkšanas programma (CBPP), publiskā sektora aktīvu iegādes programma (PSPP)) tā ir vērsta uz to, lai atvieglotu eurozonas ekonomikas kreditēšanu. Programmas tehniskajā informācijā, kas pieņemta 2014. gada 2. oktobrī, ir noteikts, kādus ar aktīviem nodrošinātos vērtspapīrus ECB drīkst iegādāties. Attiecīgie kritēriji lielākoties saskan ar ECB spēkā esošo nodrošinājuma satvaru, kas attiecas uz refinansēšanas operācijām. Tie visumā atbilst esošajiem kritērijiem, kas paredzēti Komisijas deleģētajos aktos, un šim priekšlikumam.

2.JURIDISKAIS PAMATS, SUBSIDIARITĀTE UN PROPORCIONALITĀTE

Juridiskais pamats

Šis priekšlikums balstās uz Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 114. pantu, kas ir juridiskais pamats pasākumiem, ar kuriem tuvina dalībvalstu normatīvos vai administratīvos aktus, kuri attiecas uz iekšējā tirgus izveidi un darbību.

Šo pašu juridisko pamatu ES likumdevējs izmantoja arī, lai pieņemtu Kapitāla prasību regulu (KPR) (Regula ES Nr. 575/2013), Kredītreitingu aģentūru regulu (KA III) (Regula ES 1060/2009) un Regulu (ES) 648/2012 (par ārpusbiržas atvasinātajiem instrumentiem, centrālajiem darījumu partneriem un darījumu reģistriem), kuru noteikumi ir iekļauti šajā regulā vai grozīti ar to.

Ar šo priekšlikumu turklāt tiek grozīti atsevišķi direktīvas Maksātspēja II noteikumi un atcelti daži PVKIU un AIFP direktīvu noteikumi. Minētās direktīvas balstās uz LESD 53. pantu apvienojumā ar 62. pantu. Kaut arī minēto noteikumu juridiskais pamats nav LESD 114. pants, kā šim priekšlikumam, gadījumā, ja attiecīgie noteikumi tiktu pieņemti atsevišķi no minētajām direktīvām, to juridiskais pamats būtu bijis LESD 114. pants. To galvenais priekšmets ir iekšējā tirgus izveide un darbība un konkrētais mērķis ir iekšējā tirgū nodrošināt vienlīdzīgus konkurences apstākļus ieguldītājiem un emitentiem, kas nodarbojas ar vērtspapīrošanu.

Subsidiaritāte (neekskluzīvas kompetences gadījumā)

Šā priekšlikuma mērķis ir no jauna iedzīvināt vērtspapīrošanas tirgu ilgtspējīgākā veidā, lai uzlabotu ES ekonomikas finansēšanu un līdztekus nodrošinātu finanšu stabilitāti un ieguldītāju aizsardzību. Lai sasniegtu šo mērķi, ar priekšlikumu ir paredzēts nodrošināt regulatīvo platformu, uz kuras pamata var veidot ieguldītāju uzticēšanos, panākt lielāku konsekvenci un standartizāciju šajā tirgū un ieviest regulatīvo satvaru, kas vairāk balstīts uz riska pakāpi (ar grozījumiem KPR un Maksātspējas II deleģētajā aktā).

Vērtspapīrošanas produkti tiek tirgoti ES atvērtajos un integrētajos finanšu tirgos. Vērtspapīrošana veido saites starp dažādu dalībvalstu un ārpussavienības valstu finanšu iestādēm – banku izsniegtie aizdevumi bieži tiek vērtspapīroti, savukārt tādas finanšu iestādes kā apdrošinātāji un ieguldījumu fondi iegulda šajos produktos un to dara ne tikai Eiropas robežās, bet visas pasaules mērogā. Tas nozīmē, ka vērtspapīrošanas tirgus pēc būtības ir starptautisks.

Rīkojoties atsevišķi, dalībvalstis nespēj veikt tāda vēriena pasākumus, ar kuriem varētu no jauna iedzīvināt vērtspapīrošanas tirgus. ES atbalsta starptautiska līmeņa standartus, pēc kuriem noteikt vienkāršas, pārredzamas un standartizētas (VPS) vērtspapīrošanas darījumus. Šādi standarti palīdzēs ieguldītājiem noteikt to vērtspapīrošanas darījumu kategorijas, kuriem bāzes riskus izanalizēt ir vienkāršāk un tie ir pārredzamāki.

Šo starptautisko standartu īstenošana dalībvalstīs varētu izraisīt atšķirīgas pieejas, kas radītu de facto barjeru pārrobežu ieguldītājiem un grautu ieguldītāju uzticēšanos VPS standartam. Turklāt tāds VPS vērtspapīrošans prudenciālais satvars, kas vairāk balstīts uz riska pakāpi, prasa, lai ES definētu, kas ir VPS vērtspapīrošana, jo pretējā gadījumā dažādās dalībvalstīs uz riska pakāpi vairāk balstītais regulatīvais režīms bankām un apdrošināšanas sabiedrībām būtu pieejams attiecībā uz atšķirīgiem vērtspapīrošanas veidiem. Tas radītu nevienlīdzīgus konkurences apstākļus un regulējuma arbitrāžu. Attiecībā uz konsekvences un standartizācijas trūkumu jāatzīmē, ka ar ES tiesību aktiem jau ir saskaņoti vairāki vērtspapīrošanas elementi, jo īpaši definīcijas, noteikumi par informācijas atspoguļošanu, uzticamības pārbaudi, riska paturēšanu un prudenciālo pieeju regulētām sabiedrībām, kas iegulda šajos produktos. Minētie noteikumi tika izstrādāti dažādu tiesību aktu vajadzībām (KPR, Maksātspēja II, PVKIU, KA regula un AIFPD), kā rezultātā ir radušās dažas ieguldītājiem piemērojamo prasību nesakritības. Šo noteikumu lielāku konsekvenci un pamatīgāku standartizāciju var panākt vienīgi Savienības līmenī.

Šāda rīcība visā ES dod skaidru un konsekventu signālu, ka atsevišķiem vērtspapīrošanas darījumiem bija labi rezultāti pat finanšu krīzes laikā un ka tie var būt lietderīgi ieguldījumi dažādiem profesionālo ieguldītāju veidiem, kuriem būtu jālikvidē regulatīvie šķēršļi (piemērotas prudenciālās pieejas neesamība, nekonsekventa pieeja atšķirīgām finanšu nozarēm). Ar valsts līmeņa rīcību nebūtu iespējams efektīvi izveidot tādu pieeju vērtspapīrošanai, kas būtu vairāk balstīta uz riska pakāpi, jo prudenciālais režīms jau ir noteikts ES tiesībās, un tāpat ar to nebūtu iespējams panākt to noteikumu konsekvenci un standartizāciju, kuri pašlaik figurē dažādos ES tiesību aktos, piemēram, par informācijas atspoguļošanu, uzticamības pārbaudi un riska paturēšanu.

Proporcionalitāte

Izvēlētais politikas variants ir ieviest VPS vērtspapīrošanas kritērijus, kas ir piemērojami ilgtermiņa un īstermiņa (tostarp ABCP) vērtspapīrošanai. Atbildība par atbilstības nodrošināšanu šiem kritērijiem galvenokārt jāuzņemas iniciatoriem un sponsoriem, kam būtu jānodrošina, ka VPS vērtspapīrošana atbilst VPS kritērijiem, kas paziņoti EVTI. Pirms ieguldīšanas VPS vērtspapīrošanas darījumos ieguldītājiem būtu jāveic pienācīga uzticamības pārbaude, atbilstoši izmantojot VPS paziņojumu un iniciatora, sponsora un īpašam nolūkam dibinātas vērtspapīrošanas sabiedrības (SSPE) sniegto informāciju. Šo pieeju pastiprina uzraudzības iestāžu veiktā pārraudzība, uzraugu pārrobežu koordinācija un sankciju mehānisms. ES satvarā būs ietverti noteikumi par pārredzamību, uzticamības pārbaudi un riska paturēšanu.

Tomēr tirgus dalībniekiem nav pienākuma emitēt VPS vērtspapīrošanas darījumus un ieguldīt tajos – iniciatori joprojām var radīt VPS neatbilstīgus vērtspapīrošanas darījumus vai tādus vērtspapīrošanas darījumus, kas ir vienkāršāki, pārredzamāki un standartizētāki, nekā prasa VPS kritēriji. Formulējot VPS kritērijus, tos ir mēģināts saskaņot ar jau spēkā esošajiem kritērijiem, kas ietverti deleģētajos aktos par likviditātes seguma rādītāju (LCR) un Maksātspēju II 15 , un BCBS/IOSCO un EBI kritērijiem.

Attiecībā uz VPS prasību ievērošanu vispiemērotākais no apzinātajiem mehānismiem ir tāds, kas paredz, ka atbildību uzņemas iniciatori un ieguldītāji, bet uzraudzības iestādes veic pārraudzību. Uzraugiem ir iespēja sekot līdzi tirgus attīstībai un pārbaudīt, vai darījums atbilst visām VPS prasībām, kā arī vajadzības gadījumā piemērot sankcijas. No vienas puses, finanšu krīze parādīja, ka iepriekš ieguldītāji pārlieku paļāvās uz tādām trešām personām kā kredītreitingu aģentūras. Šī pārmērīgā paļaušanās uz trešām personām vājināja ieguldītāju veiktās uzticamības pārbaudes. Daļēji to izraisīja arī tas, ka trešās personas bija paredzētas regulējumā (tā dēvētais hardwiring efekts), tāpēc no tā būtu jāizvairās. Saskaņā ar šo priekšlikumu trešām personām pēc brīvprātības principa vēl var būt nozīmīga loma, taču atbildība par uzticamības pārbaudi ir iniciatoriem un ieguldītājiem. No otras puses, uzraudzības iestāžu ex ante regulatīvā iesaiste, ja tās apliecinātu, ka vērtspapīrošana atbilst VPS prasībām, nozīmētu atbildības pārnešanu uz publiskajām iestādēm, kas varētu radīt neētiskas rīcības riskus, tāpēc atbildība ir jāuzņemas iniciatoriem, sponsoriem un SSPE.

Visbeidzot, jāatzīmē, ka ES vērtspapīrošanas satvars attiecīgā gadījumā ir izstrādāts saskaņā ar Savienības tiesību spēkā esošajām definīcijām un noteikumiem par informācijas atspoguļošanu, uzticamības pārbaudi un riska paturēšanu. Tas nodrošinās, ka tirgus var turpināt darboties, pamatojoties uz esošo tiesisko regulējumu – ja tas netiek grozīts –, un tādējādi netiks lieki palielinātas izmaksas un radīti traucējumi regulējumā. Tas turklāt turpinās nodrošināt ieguldītāju aizsardzību un finanšu stabilitāti, vienlaikus dodot iespējami maksimālu ieguldījumu ES ekonomikas finansēšanā. Tur, kur tas nepieciešams saskaņota ES satvara izveidei, ir veiktas attiecīgās izmaiņas.

Ar esošā tiesiskā regulējuma saskaņošanu ES līmenī vien nepietiek, lai standartizētu visus procesus un praksi vērtspapīrošanas tirgos. Šā iemesla dēļ šajā priekšlikumā tirgus dalībnieki tiek aicināti strādāt pie tirgus prakses turpmākas standartizēšanas. Sabiedriskajā apspriešanā, piemēram, atklājās, ka daudzsološs variants būtu pašiem tirgus dalībniekiem turpināt vērtspapīrošanas dokumentācijas standartizēšanu, kā to, piemēram, ir izdarījusi Nīderlandes Vērtspapīrošanas asociācija (DSA). Šo pieeju, kas dod iespēju turpināt vērtspapīrošanas prakses standartizēšanu un līdz ar to samazināt izmaksas visiem tirgus dalībniekiem un sekmēt ieguldījumus vērtspapīrošanā, varētu piemērot citām dalībvalstīm un aktīvu klasēm. Komisija aicina tirgus dalībniekus un to profesionālās asociācijas sākt darbu pie turpmākas standartizēšanas, un tā šo procesu uzraudzīs un vajadzības gadījumā sniegs palīdzību.

Proporcionalitāte ir sīkāk skatīta ietekmes novērtējuma 4.4. iedaļā.

Instrumenta izvēle

Šā priekšlikuma mērķis ir izveidot ilgtspējīgu VPS vērtspapīrošanas tirgu. Ņemot vērā šo mērķi, priekšlikumā ir noteikti kritēriji, kuriem ir jāatbilst šai vērtspapīrošanai, paredzēts nepieciešamais uzraudzības satvars un vienkop apvienoti spēkā esošie ES tiesību aktu noteikumi par vērtspapīrošanu, kuri attiecas uz riska paturēšanu, informācijas atspoguļošanu un uzticamības pārbaudi.

VPS kritērijiem visā ES būtu jābūt vienādiem. Līdzīgi kritēriji ar ierobežotāku darbības jomu pašlaik ir ietverti divās Komisijas pieņemtās deleģētajās regulās (LCR un Maksātspējas II deleģētie akti). Papildus tam vairākās ES regulās (KPR, Maksātspējas II deleģētais akts, KA deleģētā regula un AIFP deleģētā regula) ir noteikti būtiskākie noteikumi par riska paturēšanu, informācijas atspoguļošanu un uzticamības pārbaudi.

Juridiskais pamats regulai, ar kuru izveido vienotus noteikumus ar mērķi uzlabot iekšējā tirgus darbību, ir LESD 114. panta 1. punkts. Pieņemot VPS vērtspapīrošanas kritērijus un saskaņojot spēkā esošos ES tiesību aktu noteikumus par vērtspapīrošanu, kuri attiecas uz riska paturēšanu, informācijas atspoguļošanu un uzticamības pārbaudi, tiks veicināta iekšējā tirgus pareiza un droša darbība. Ar direktīvu nevarētu sasniegt tādu pašu rezultātu, jo tās īstenošana varētu novest pie atšķirīgu noteikumu pieņemšanas valstu līmenī, kas savukārt varētu izraisīt konkurences kropļojumus un regulējuma arbitrāžu. Turklāt lielākā daļa spēkā esošo ES noteikumu šajā jomā ir pieņemti regulu veidā.

Šā tiesiskā regulējuma izveidei ir nepieciešams pieņemt vairākus tiesību aktus. Pirmkārt, jāpieņem vērtspapīrošanas regula, ar ko tiktu ieviestas vienotas definīcijas un vienoti noteikumi visām finanšu nozarēm, tādējādi saskaņojot noteikumus par riska paturēšanu, uzticamības pārbaudi un informācijas atspoguļošanu. Tajā pašā regulā būtu paredzēti VPS vērtspapīrošanas kritēriji, kas piemērojami visām finanšu nozarēm, atbilstīgās aktīvu klases un darījumu struktūras, kā arī attiecīgie tirgus dalībnieki visās nozarēs. Ar šo regulu būtu arī jāatceļ tie nozaru tiesību aktu noteikumi, kuri būs kļuvuši lieki. Otrkārt, ir ierosināti arī tiesību akti, kas paredz attiecībā uz kredītiestāžu vērtspapīrošanu izmantot prudenciālo pieeju, kas ir vairāk balstīta uz riska pakāpi. Attiecībā uz kredītiestādēm pašreizējais prudenciālais satvars ir noteikts KPR, bet attiecībā uz apdrošinātājiem – Maksātspējas II deleģētajā aktā. Tāpēc būtu jāpieņem priekšlikums par KPR grozīšanu un pēc vērtspapīrošanas tiesiskā regulējuma pieņemšanas būtu jāgroza arī Maksātspējas II deleģētais akts.

Attiecībā uz šo instrumentu pieņemšanas grafiku jāatzīmē, ka dažādie tiesību akti veido savstarpēji saistītu paketi, jo VPS vērtspapīrošanai būs piemērojama konkrēta, īpaši pielāgota prudenciālā pieeja. Tāpēc ir svarīgi, ka Komisija nāk klajā ar vispusīgu paketi, kurā ir visi attiecīgie elementi.

Lai nodrošinātu, ka apdrošināšanas regulatīvais satvars attiecībā uz vērtspapīrošanu ir saderīgs ar šīs regulas saturu, ir vajadzīgi vairāki grozījumi Komisijas Deleģētajā regulā (ES) Nr. 2015/35 (Maksātspējas II deleģētais akts). Pirmkārt, tajā sniegtās definīcijas par vērtspapīrošanu būtu jāsaskaņo ar šā priekšlikuma definīcijām. Otrkārt, tā kā šajā regulas priekšlikumā paredzētās riska paturēšanas un uzticamības pārbaudes prasības būs tieši piemērojamas, pēc šīs regulas stāšanās spēkā var atcelt attiecīgās līdzīgās prasības, kas noteiktas Maksātspējas II deleģētajā aktā. Visbeidzot, ņemot vērā, ka sabiedriskajā apspriešanā par KTS zaļo grāmatu plaši tika pausts atbalsts tam, lai arī uz VPS vērtspapīrošanas laidieniem, kuriem nav augstākās prioritātes, saskaņā ar Maksātspēju II attiektos koriģēta kapitāla prasība un tiktu labāk ņemta vērā riska pakāpe, Komisija izstrādās jaunu kalibrēšanas metodi. Metodikā tiktu ievērota caurskatāmības pieeja un tā balstītos uz pamatā esošajiem riska darījumiem piemērojamo kapitāla prasību, kuru reizinātu ar neneitralitātes reizinātāju, lai atspoguļotu vērtspapīrošanas modeļa risku. Pamatā esošo riska darījumu kapitāla prasības balstītos uz Komisijas deleģētajā aktā (ES) 2015/35 pašlaik paredzēto kalibrāciju, un neneitralitātes reizinātājs tiktu pieskaņots vidējiem reizinātājiem, kas minēti EBI 2015. gada 7. jūlija atzinumā 16 . Šī metodika ievērojami samazinātu kapitāla prasību VPS vērtspapīrošanas laidieniem, kuriem nav augstākās prioritātes. Tehniski uzlabojumi tiks veikti arī metodikā, ko piemēro augstākās prioritātes laidienu kalibrācijas aprēķinam. Šīs izmaiņas kalibrācijā izpaudīsies kā grozījums Komisijas deleģētajā aktā (ES) 2015/35.

Komisija ir pilnvarota jau tagad pieņemt šīs izmaiņas Maksātspējas II deleģētajā regulā. Tomēr, tā kā attiecībā uz jauno kalibrāciju būs jāatsaucas uz šo priekšlikumu un jo īpaši uz VPS prasībām, nepieciešamās izmaiņas var pieņemt vienīgi pēc šā priekšlikuma pieņemšanas. Komisija centīsies nodrošināt, lai jaunā kalibrācija apdrošināšanas un banku nozarē tiktu piemērota no viena un tā paša datuma.

Visbeidzot, šim priekšlikumam vēlāk sekos priekšlikums ar grozījumiem LCR deleģētajā aktā ar mērķi saskaņot to ar šo regulu. Jo īpaši tiks grozīti minētā deleģētā akta 13. pantā paredzētie vērtspapīrošanas darījumu atbilstības kritēriji 2.B līmeņa aktīviem, lai tie atbilstu vispārīgajiem VPS krtiērijiem, kas noteikti šajā regulā. Šobrīd šo deleģēto aktu grozījumi netiek ierosināti. Tiem ir piemērojama cita procedūra, un tie ir atkarīgi no likumdošanas sarunu iznākuma par šo paketi.

3.APSPRIEŠANĀS AR IEINTERESĒTAJĀM PERSONĀM UN IETEKMES NOVĒRTĒJUMU REZULTĀTI

Apspriešanās ar ieinteresētajām personām

No 2015. gada 18. februāra līdz 13. maijam notika sabiedriskā apspriešana par iespējamo vienkāršas, pārredzamas un standartizētas vērtspapīrošanas ES satvaru. Tika saņemtas 120 atbildes 17 . Kopumā apspriešanas rezultāti liecināja, ka par prioritāti būtu jānosaka visā ES piemērojama vienkāršas, pārredzamas un standartizētas vērtspapīrošanas satvara izveide (atbilžu kopsavilkumu skatīt turpmāk minētā ietekmes novērtējuma 10. pielikumā).

Respondenti kopumā piekrita, ka ir jāatzīst, ka krīzes laikā ES vērtspapīrošanas darījumiem bija daudz labāki rezultāti nekā ASV vērtspapīrošanas darījumiem, un ka pašreizējais regulatīvais satvars ir jāmaina. Tas veicinātu Eiropas vērtspapīrošanas tirgus atgūšanos ilgtspējīgā veidā un nodrošinātu papildu avotu ES ekonomikas finansēšanai, līdztekus gādājot par finanšu stabilitāti.

Ieinteresēto personu ieguldījums tika ņemts vērā. Vairāki tirgus dalībnieki norādīja, ka tie dotu priekšroku risinājumam, ka tiek izveidotas privātas struktūras, kas VPS vērtspapīrošanas jomā darbotos kā “sertificētāji” vai “kontroles struktūras”. Šie dalībnieki apgalvoja, ka ārēju personu obligāta izmantošana varētu palīdzēt pārvarēt aizspriedumus, kas pašlaik saistās ar vērtspapīrošanu, un vairot ieguldītāju uzticēšanos VPS vērtspapīrošanas darījumiem. Fakultatīvi iesaistot trešās personas ar speciālām zināšanām par VPS vērtspapīrošanu, kuras palīdzētu pārbaudīt vērtspapīrošanas atbilstību VPS prasībām, var palīdzēt ieguldītājiem un iniciatoriem formulēt savu viedokli. Tomēr, kā sabiedriskajā apspriešanā uzsvēra vairākums uzraudzības iestāžu, ir ļoti svarīgi, lai ieguldītāji turpinātu paši veikt novērtējumu, jo galu galā viņi ir tie, kas atbild par saviem ieguldījumu lēmumiem. Komisija turklāt uzskata, ka izdevīgāks prudenciālais režīms banku un apdrošināšanas nozarē ieguldītājiem būs pietiekami liels stimuls ieguldīt VPS vērtspapīrošanas darījumos.

Ekspertu atzinumu pieprasīšana un izmantošana

Komisija guva vērtīgas atziņas, piedaloties diskusijās un viedokļu apmaiņā, ko ņēma vērā BCBS-IOSCO apvienotajā darba grupā vērtspapīrošanas tirgu jomā, un iesaistoties BCBS darbā pie kapitāla prasību pārskatīšanas. Komisija turklāt ir sekojusi līdzi darbam pie vērtspapīrošanas galvenajiem aspektiem, kuru ir veikusi Eiropas uzraudzības iestāžu (EUI) apvienotā komiteja, kā arī tās atsevišķie biedri (EBI, EVTI, EAAPI). Vērtīga informācija par ieinteresēto personu viedokļiem par vērtspapīrošanas tirgiem tika gūta trijās sabiedriskajās apspriešanās, kuras 2014. gadā organizēja ECB-BoE, BCBS-IOSCO un EBI. Komisija tās rīkotajā sabiedriskajā apspriešanā izmantoja minēto apspriešanu rezultātus, koncentrējoties uz sīkākas informācijas ievākšanu galvenajos jautājumos. Komisija tikās ar publisko iestāžu, centrālo banku un privātā sektora pārstāvjiem un SVF. Kopumā šīs starptautiskā līmeņa apspriešanās apstiprināja Komisijas rīkotajā apspriešanā paustos viedokļus un sniedza atsevišķas papildu norādes par dažu ierosināto politikas risinājumu salīdzinošajām priekšrocībām.

Ietekmes novērtējums

Gatavojot šo priekšlikumu, tika sagatavots ietekmes novērtējums, kas tika apspriests ar Dienestu koordinācijas grupu. Ietekmes novērtējuma ziņojumu 2015. gada 17. jūnijā iesniedza Regulējuma kontroles padomē. Padomes sanāksme notika 2015. gada 15. jūlijā. Padome sniedza pozitīvu atzinumu un aicināja izdarīt izmaiņas un sniegt papildu informāciju šādās jomās: vērtspapīrošanas tirgus pašreizējais stāvoklis katrā dalībvalstī un iniciatīvas iespējamā ietekme šajā līmenī; apraksts par saikni starp apzinātajām problēmām un iniciatīvas vispārīgajiem mērķiem, kā arī tās konkrētajiem mērķiem, kuri ir reāli sasniedzami; pārskats par iespējamo risinājumu ietekmes plusiem un mīnusiem. Šie jautājumi tika atrisināti un ir iestrādāti galīgajā redakcijā, kas ir pieejama Komisijas tīmekļa vietnē.Normatīvā atbilstība un vienkāršošana

Ar šo priekšlikumu tiek vienkāršoti un saskaņoti pašreizējie juridiskie noteikumi, kas piemērojami vērtspapīrošanai. Nav viegli sniegt ticamas aplēses par papildu finansējumu, ko varētu nodrošināt vērtspapīrošanas tirgu aktivizēšanās, jo tas ir atkarīgs no daudziem tādiem faktoriem kā makroekonomikas apstākļi un monetārā politika, kopējais pieprasījums pēc kredītiem vai alternatīvu finansējuma avotu attīstības tendences. Visi šie faktori laika gaitā var mainīties un tādējādi ietekmēt galīgo rezultātu. Piemēram, ja vērtspapīrošanas tirgus atgrieztos pie pirmskrīzes emisijas vidējā apjoma un kredītiestādes jaunās emisijas izmantotu jaunu kredītu izsniegšanai, tās privātajam sektoram spētu nodrošināt papildu kreditēšanu EUR 100–150 miljardu apmērā. Šī summa atbilst ES uzņēmumu un mājsaimniecību kreditēšanas pieaugumam par 1,6 %.

Šie finanšu instrumenti nav piemēroti privātiem ieguldītājiem, ņemot vērā risku apmēru un šiem instrumentiem piemītošo sarežģītību. Šajā priekšlikumā izvēlētajiem politikas risinājumiem vajadzētu radīt vairāku veidu pozitīvu ietekmi uz MVU finansēšanu (skatīt ietekmes novērtējuma ziņojuma 6. pielikumu). Pirmkārt, tiem vajadzētu veicināt MVU finansēšanu no diviem konkrētiem avotiem: MVU kreditēšanu ar MVU ar aktīviem nodrošinātiem vērtspapīriem (ABS) un īstermiņa kreditēšanu ar vienkāršu un pārredzamu ar aktīviem nodrošinātu komerciālu vērtspapīru (ABCP) emisijas sabiedrību starpniecību. Otrkārt, šai iniciatīvai vajadzētu nodrošināt bankām rīku risku pārvešanai ārpus banku bilances. Tas savukārt nozīmē, ka bankās līdz ar to vajadzētu atbrīvoties papildu kapitālam, ko var izmantot jaunu kredītu izsniegšanai, tostarp MVU. Visbeidzot, šai iniciatīvai vajadzētu samazināt vērtspapīrošanas operāciju izmaksas, jo tiktu ieviests vienots un konsekvents ES vērtspapīrošanas satvars un tirgus dalībnieki tiktu mudināti strādāt pie turpmākas standartizēšanas. Tā kā attiecībā uz MVU aizdevumu vērtspapīrošanu šīs izmaksas ir augstākas nekā vidēji, šis samazinājums radītu īpaši labvēlīgu ietekmi uz MVU kreditēšanas izmaksām.

Pamattiesības

Uz šo priekšlikumu zināmā mērā attiecas vienīgi ES Pamattiesību hartā noteiktā personas datu aizsardzība (8. pants), darījumdarbības brīvība (16. pants) un patērētāju tiesību aizsardzība (38. pants). Saskaņā ar hartas 52. pantu ir atļauts ierobežot šīs tiesības un brīvības.

Šajā priekšlikumā vispārējas nozīmes mērķis, kas attaisno zināmus pamattiesību ierobežojumus, ir mērķis nodrošināt tirgus integritāti un finanšu stabilitāti. Darījumdarbības brīvību var ietekmēt nepieciešamība ievērot atsevišķas prasības attiecībā uz riska paturēšanu un uzticamības pārbaudi, kuru uzdevums ir nodrošināt interešu izlīdzināšanu ieguldījumu ķēdē un to, ka potenciālie ieguldītāji rīkojas piesardzīgi. Attiecībā uz personas datu aizsardzību atsevišķu informāciju par individuāliem aizdevumiem var būt nepieciešams izpaust, lai ieguldītājiem nodrošinātu iespēju veikt uzticamības pārbaudi. Tomēr jāatzīmē, ka šie noteikumi jau pašlaik ir iestrādāti ES tiesībās. Šim priekšlikumam nevajadzētu radīt nekādu ietekmi uz patērētājiem, jo vērtspapīrošanas darījumi nav paredzēti patērētājiem. Savukārt ieguldītāju aizsardzība tiktu veicināta, jo VPS vērtspapīrošana visām ieguldītāju klasēm dotu iespēju labāk izanalizēt attiecīgos riskus.

4.IETEKME UZ BUDŽETU

Šim leģislatīvā akta priekšlikumam būtu ierobežota ietekme uz ES budžetu. Priekšlikums paredz turpināt darbu pie politikas Komisijā un visās trijās EUI. Bez tam šīm EUI tiks uzticēti konkrēti koordinācijas pienākumi, lai nodrošinātu VPS satvara konsekventu īstenošanu ES. Priekšlikumam ir pievienots finanšu pārskats.

5.CITI ELEMENTI

Īstenošanas plāni un uzraudzības, izvērtēšanas un ziņošanas kārtība

Tā kā ierosinātais instruments ir regula, kura lielā mērā balstās uz spēkā esošajiem ES tiesību aktiem, īstenošanas plāns nav jāsagatavo.

Regulā ir paredzēta EUI un Komisijas īstenota uzraudzība un izvērtējums. Pirmkārt, EBI ciešā sadarbībā ar EVTI un EAAPI būtu jāpublicē ziņojums par VPS prasību izpildi, uzraudzības iestāžu veiktajiem pasākumiem, par būtiskajiem riskiem un jauna veida neaizsargātību, kas varētu aktualizēties īstenošanas procesā, un par tirgus dalībnieku iniciatīvām, ar kurām tiek veicināta ES vērtspapīrošanas tirgus standartizēšana. Savukārt EVTI ciešā sadarbībā ar abām pārējām EUI pēc trim gadiem kopš šīs regulas spēkā stāšanās publicēs ziņojumu par pārredzamības prasību darbību un par ES vērtspapīrošanas tirgus pārredzamības pakāpi.

Otrkārt, Komisija pēc četriem gadiem kopš šīs regulas spēkā stāšanās izvērtēs šīs regulas darbību un sagatavos ziņojumu, kuru tā iesniegs Eiropas Parlamentam un Padomei, vajadzības gadījumā kopā ar attiecīgu leģislatīvā akta priekšlikumu.

Tādējādi regula tiks pilnīgi izvērtēta, citstarp novērtējot tās iedarbīgumu un efektivitāti noteikto mērķu sasniegšanas ziņā.

Pirmā mērķa (vienkāršus, pārredzamus un standartizētus vērtspapīrošanas produktus nošķirt no pārējiem vērtspapīrošanas veidiem) sasniegšanas pakāpi vērtēs, ņemot vērā VPS produktu cenas un emitēšanas apjomu. Abu rādītāju palielināšanās salīdzinājumā ar VPS neatbilstīgiem produktiem tiks uzskatīta par nošķiršanas un tādējādi arī pirmā mērķa sasniegšanas pazīmi.

Otrā mērķa (sekmēt procesu un prakses standartizāciju vērtspapīrošanas tirgos un novērst regulējuma nekonsekvences) sasniegšanas pakāpi vērtēs, ņemot vērā šādus trīs kritērijus: 1) VPS produktu cenas un emisijas apjoma palielināšanās (piemēram, saistībā ar to, ka operāciju izmaksu samazinājumam vajadzētu izraisīt emisijas apjoma palielināšanos); 2) tirdzniecības un ziņojumu sniegšanas materiālu standartizācijas pakāpe; 3) tirgus dalībnieku atsauksmes par operāciju izmaksu attīstību (attiecībā uz šo konkrētie dati var nebūt publiski pieejami).

Konkrēto priekšlikuma noteikumu sīks skaidrojums

Šim priekšlikumam ir divas galvenās daļas. Pirmā daļa ir veltīta noteikumiem, kuri piemērojami visām vērtspapīrošanām, savukārt otrā daļa attiecas vienīgi uz VPS vērtspapīrošanu.

Pirmajā daļā ir iekļauti kopēji pamatnoteikumi, kuri piemērojami visiem vērtspapīrošanas darījumiem, tostarp VPS vērtspapīrošanai. Kaut arī spēkā esošajās ES tiesībās jau ir paredzēti atsevišķi noteikumi kredītiestāžu, aktīvu pārvaldības un apdrošināšanas nozarē, tie ir izkaisīti pa dažādiem tiesību aktiem un ne vienmēr ir konsekventi. Tāpēc šā priekšlikuma pirmajā daļā šie noteikumi ir apkopoti vienkop, kas tādējādi nodrošinās konsekvenci un konverģenci starp nozarēm un līdztekus ļaus racionalizēt un vienkāršot spēkā esošos noteikumus. Tas nozīmē, ka nozaru speciālie noteikumi par šo jautājumu tiktu atcelti.

Otrajā daļā ir iekļauti kritēriji, pēc kuriem var noteikt VPS vērtspapīrošanu. Komisija LCR regulā un regulā par Maksātspēju II jau ir konkrētiem mērķiem noteikusi kritērijus, kas ir līdzīgi šajā priekšlikumā noteiktajiem, taču ar vērtspapīrošanas regulu tiks radīts vispārīgs starpnozaru režīms. KPR regulas pārskatīšana un Maksātspējas II deleģētā akta paredzētie grozījumi bankām un apdrošinātājiem, kuri iegulda VPS vērtspapīrošanā, paredzēs pieeju, kas vairāk balstīta uz riska pakāpi. Arī LCR deleģētais akts tiks grozīts, lai tajā iekļautu atsauces uz šo leģislatīvo aktu un jo īpaši VPS kritēriju kopumu. Grozītajā deleģētajā aktā tiks noteikti arī konkrēti kritēriji saistībā ar vērtspapīrošanas likviditātes iezīmēm.

Definīcijas (2. pants)

Šajā priekšlikumā iekļautās definīcijas lielā mērā ir pārņemtas no KPR un nodrošina, ka vienas un tās pašas definīcijas ir piemērojamas visās finanšu nozarēs, tostarp tajās, uz kurām KPR neattiecas.

Uzticamības pārbaudes noteikumi ieguldītājiem (3. pants)

Tā kā vērtspapīrošanas darījumi ne vienmēr ir tie vienkāršākie un pārredzamākie finanšu produkti un var būt saistīti ar lielākiem riskiem nekā citi finanšu instrumenti, institucionālajiem ieguldītājiem ir jāievēro uzticamības pārbaudes noteikumi.

Pašreizējie noteikumi ir paredzēti KPR, Maksātspējas II deleģētajā aktā un Komisijas Deleģētajā regulā 231/2013 (AIFP regula). Šie noteikumi tiks atcelti un aizstāti ar vienu vienīgu pantu, kurā visu veidu regulētajiem institucionālajiem ieguldītājiem, kuri tieši vai netieši darbojas ES, paredzēti identiski un racionalizēti uzticamības pārbaudes noteikumi. Uz PVKIU nekādi uzticamības pārbaudes noteikumi pašlaik neattiecas, taču Komisija ir pilnvarota pieņemt šādus noteikumus (PVKIU direktīvas 50.a pants). Komisija to vēl nav izdarījusi, jo PVKIU ir plānots iekļaut šajā iniciatīvā. Tāpēc ar šo priekšlikumu tiek ieviestas PVKIU izvirzāmās prasības. Šajā priekšlikumā uzticamības pārbaudes prasības ir attiecinātas arī uz PKUI. Līdz šim minētie noteikumi uz šīm institūcijām nav attiecināti, bet to paredzēšana saskanētu ar PKUI2 direktīvas priekšlikuma mērķi uzlabot risku pārvaldību un mērķi izveidot saskaņotu satvaru, kas piemērojams institucionālajiem ieguldītājiem.

Attiecībā uz VPS vērtspapīrošanu ieguldītājiem būtu jāveic arī uzticamības pārbaude par atbilstību VPS prasībām. Tā kā VPS prasības nav vērtspapīrošanas riska iezīmju rādītājs, vērtspapīrošanas pozīcijas ieguldītāji joprojām ir atbildīgi par to risku novērtēšanu, kuri piemīt to riska darījumam ar vērtspapīrošanas pozīciju, un par novērtējumu, vai attiecīgā vērtspapīrošana ir piemērota ieguldītāja vajadzībām.

Riska paturēšana (4. pants)

Tas, ka vērtspapīrošanas darījumu iniciatori, sponsori vai sākotnējie aizdevēji patur riskus, nodrošina šo dalībnieku un ieguldītāju interešu izlīdzināšanu.

Spēkā esošajā nozaru regulējumā (KPR, direktīva Maksātspēja II un AIFP regula) riska paturēšanas prasības jau ir noteiktas, taču ir izmantota tā dēvētā “netiešā pieeja” – minētās prasības iniciatoriem, sponsoriem vai sākotnējiem aizdevējiem nav piemērojamas tieši, taču ieguldītājam ir jāpārbauda, vai iniciators, sponsors vai sākotnējais aizdevējs ir paturējis risku. Tomēr šādā gadījumā tiek apgrūtināts ieguldītājs, kuram nav tiešas piekļuves informācijai, kas nepieciešama šādai pārbaudei.

Tāpēc ar šo priekšlikumu iniciatoriem, sponsoriem un sākotnējiem aizdevējiem tiek noteikta tieša riska paturēšanas prasība un pārskatu sniegšanas pienākums. Tādējādi ieguldītājiem būs iespējams vienkārši pārbaudīt, vai šīs sabiedrības ir paturējušas risku. Attiecībā uz vērtspapīrošanu tādās situācijās, kad ne iniciators, ne sponsors, ne sākotnējais aizdevējs neveic uzņēmējdarbību ES, arvien pilnībā būs piemērojama netiešā pieeja. Šī pastāvošā pieeja nodrošina vienlīdzīgus konkurences apstākļus pasaules mērogā. Saskaņā ar spēkā esošajām ES tiesībām atsevišķi izņēmumi būtu jāizdara gadījumos, ja vērtspapīrotajiem riska darījumiem ir pilnīgs, beznosacījumu un neatsaucams galvojums, jo īpaši, ja to sniegušas publiskās iestādes. Ja galvojumu vai jebkādā citā veidā tiek sniegts atbalsts no valsts resursiem, šīs regulas noteikumi neskar valsts atbalsta noteikumus.

Šajā priekšlikumā ir ņemts vērā arī EBI ieteikums aizpildīt potenciālo robu riska paturēšanas režīma īstenošanā. Šā roba dēļ, plaši interpretējot iniciatora definīciju, varētu tikt apietas attiecīgās prasības. Tāpēc ir noteikts, ka 4. panta mērķiem sabiedrību, kura veic uzņēmējdarbību kā tā dēvētais dedicated shelf un kuras vienīgais mērķis ir vērtspapīrot riska darījumus bez plašāka darbības pamatmērķa, nevar uzskatīt par iniciatoru. Piemēram, sabiedrībai, kura patur ekonomisko līdzdalību, ir jāspēj izpildīt maksājuma pienākumu, izmantojot līdzekļus, kas nav saistīti ar vērtspapīrojamajiem riska darījumiem.

Pārredzamības noteikumi (5. pants)

Vērtspapīrošanas darījumiem un to pamatā esošajiem riska darījumiem izvirzītās pārredzamības prasības ieguldītājiem dod iespēju izprast, novērtēt un salīdzināt vērtspapīrošanas darījumus, nevis vienkārši paļauties uz trešām personām, piemēram, kredītreitingu aģentūrām. Tās ieguldītājiem dod iespēju rīkoties kā piesardzīgiem ieguldītājiem un veikt savu uzticamības pārbaudi.

Ar šo priekšlikumu tiek nodrošināts, ka ieguldītāju rīcībā būs visa būtiskā informācija par vērtspapīrošanas darījumiem. Priekšlikums attiecas uz visiem vērtspapīrošanas veidiem un ir piemērojams visām nozarēm. Lai veicinātu to, ka ieguldītāji izmanto šo informāciju un savukārt iniciatori, sponsori un SSPE to atklāj, priekšlikumā ir pārņemts esošais acquis, tostarp standartizētās informācijas atklāšanas veidnes. Tā kā minētās veidnes patlaban nav pieejamas attiecībā uz visiem vērtspapīrošanas segmentiem, ir jāizstrādā papildu veidnes (piemēram, attiecībā uz ABCP), rodot pareizo līdzsvaru starp informācijas detalizētību un informācijas atklāšanas prasību samērīgumu.

Iniciatoriem, sponsoriem un SSPE attiecīgā informācija, izmantojot standartizētas veidnes, būtu jāpadara brīvi pieejama ieguldītājiem tīmekļa vietnē, kas atbilst tādiem kritērijiem kā datu kvalitātes kontrole un darbības nepārtrauktība. Praksē tas ļautu šo informāciju sniegt tādā datu krātuvē kā European Datawarehouse, kurā daudz šāda veida informācijas jau tiek apkopots atbilstības mērķiem attiecībā uz Eurosistēmas refinansēšanas operācijām. Informācija tiks sniegta, izmantojot standartizētas veidnes, kuras varētu izmantot arī informācijas sniegšanai saskaņā ar šo regulu, un – pirms to pabeigšanas – SFI vietnē saskaņā ar KA III regulas 8.b pantu. Jebkurā gadījumā kompetento iestāžu atbildībā būs pārliecināties, ka informācijas sniegšana ieguldītājiem atbilst prasībām un ka attiecīgajai tīmekļa vietnei ir visas prasītās iezīmes. EVTI ciešā sadarbībā ar EBI un EAAPI būtu jāizstrādā regulatīvo tehnisko standartu projekts, kurā noteiktas prasības, kādām ir jāatbilst tīmekļa vietnei, kurā darīs pieejamu vērtspapīrošanas pozīciju turētājiem paredzēto informāciju. Šīs prasības attieksies uz pārvaldības struktūru un tostarp tīmekļa vietnes neatkarību, kārtību, kādā var piekļūt informācijai, iekšējām procedūrām, ar kurām nodrošina tīmekļa vietnes pareizu darbību, operacionālo stabilitāti un integritāti, un ieviestajām procedūrām, ar kurām nodrošina informācijas kvalitāti un pareizību.

VPS vērtspapīrošana (6.–13. pants)

6.–13. pantā ir ietvertas prasības, kādas izvirzītas vienkāršai, pārredzamai un standartizētai (“VPS”) vērtspapīrošanai.

“VPS standarts” nenozīmē, ka attiecīgajai vērtspapīrošanai nepiemīt nekādi riski, bet to, ka šis produkts atbilst vairākiem kritērijiem un piesardzīgs un rūpīgs ieguldītājs spēs izanalizēt attiecīgos riskus.

Būs divu veidu VPS prasības: vienas ilgtermiņa vērtspapīrošanai un otras īstermiņa vērtspapīrošanai (ABCP). Tomēr lielā mērā prasības ir līdzīgas. Tās ir izstrādātas, pamatojoties uz deleģētajos aktos par likviditātes seguma rādītāju un Maksātspēju II pašreiz noteiktajām prasībām, EBI atzinumu un BCBS/IOSCO standartu. Šīs prasības būs piemērojamas visām finanšu nozarēm.

Šajā priekšlikumā vienīgi vērtspapīrošanu ar “īstu pārdošanu” ir atļauts uzskatīt par atbilstīgu VPS. Vērtspapīrošanā ar īstu pārdošanu īpašumtiesības uz pamatā esošajiem riska darījumiem tiek nodotas vai faktiski cedētas īpašam nolūkam dibinātai vērtspapīrošanas sabiedrībai. Sintētiskās vērtspapīrošanas gadījumā pamatā esošos riska darījumus nenodod šādai sabiedrībai, bet ar šiem pamatā esošajiem riska darījumiem saistītos riskus pārved, izmantojot galvojumu vai atvasināto instrumentu līgumu. Tādējādi rodas papildu darījuma partnera kredītrisks un potenciāla sarežģītība, kas saistīta jo īpaši ar līguma saturu. Līdz šim PVS kritēriji attiecībā uz sintētisko vērtspapīrošanu nav izstrādāti ne starptautiskā (BCBS-IOSCO), ne Eiropas līmenī (EBI). Tāpēc patlaban nav pietiekamas skaidrības par to, kurus sintētiskās vērtspapīrošanas darījumus un ar kādiem nosacījumiem būtu jāuzskata par atbilstīgām VPS. Komisija turpinās skatīt šo jautājumu un sekos līdzi starptautisko un Eiropas struktūru darbam par šo tēmu. Tā izvērtēs, vai atsevišķus sintētiskās vērtspapīrošanas veidus, kam finanšu krīzes laikā bija labi rezultāti un kas ir vienkārša, pārredzama un standartizēta, būtu jāuzskata par tādu, kura var atbilst VPS prasībām. Komisijas turpmākajiem politikas priekšlikumiem pamatu varētu nodrošināt jo īpaši EBI turpmākā darba atziņas. Tomēr jau tagad ir paredzēts, ka saskaņā ar KPR VPS prudenciālā pieeja konkrētu nosacījumu izpildes gadījumā būs piemērojama konkrētai tādu MVU darījumu kategorijai, kuri tiek veikti kopā ar publiskajām iestādēm vai atbilstoši publisko galvojumu shēmām (tā dēvētais “dalītais segums” jeb angliski tranched cover).

VPS paziņojums un informācijas atklāšana (14. pants)

Iniciatoriem, sponsoriem un SSPE būtu kopīgi jāatbild par VPS prasību ievērošanu un paziņojuma sniegšanu EVTI, kura to publicēs savā tīmekļa vietnē. Tas nodrošinās, ka iniciatori, sponsori un SSPE uzņemas atbildību par savu apgalvojumu, ka attiecīgā vērtspapīrošana atbilst VPS un ka tirgus ir pārredzams. Iniciatori un sponsori būs atbildīgi par visiem zaudējumiem vai kaitējumu, kas izriet no nepareiziem vai maldinošiem paziņojumiem, atbilstoši valsts tiesību aktos paredzētajiem nosacījumiem. Ieguldītājiem joprojām būs jāveic uzticamības pārbaude, taču tie varēs paļauties uz VPS paziņojumu un iniciatora, sponsora un SSPE sniegto informāciju par atbilstību VPS. Lai ieguldītājiem un iniciatoriem, sponsoriem un SSPE atvieglotu šo procesu, Eiropas uzraudzības iestādes izstrādās VPS novērtējuma veidni.

Uzraudzība (15.–22. pants)

Lai nosargātu finanšu stabilitāti, nodrošinātu ieguldītāju uzticēšanos un veicinātu likviditāti, ārkārtīgi svarīga ir vērtspapīrošanas tirgu pienācīga un efektīva uzraudzība. Lai to panāktu, dalībvalstīm šajā priekšlikumā ir noteikta prasība norīkot kompetentās iestādes saskaņā ar spēkā esošajiem ES tiesību aktiem finanšu pakalpojumu jomā. Kā tas pašlaik ir saskaņā ar spēkā esošajiem ES tiesību aktu noteikumiem, dalībvalstīm uzraudzībai attiecībā uz atbilstību pantam par uzticamības pārbaudi būtu jānorīko attiecīgā institucionālā ieguldītāja kompetentā iestāde. Šai uzraudzības iestādei būtu jābūt pilnvarām, kas tai piešķirtas saskaņā ar attiecīgajiem finanšu pakalpojumu tiesību aktiem. Attiecībā uz priekšlikuma 4.–14. panta īstenošanas uzraudzību, ja iesaistītās personas tiek regulētas saskaņā ar ES finanšu pakalpojumu tiesību aktiem, attiecīgās regulētās sabiedrības kompetentā iestāde būtu jānosaka dalībvalstīm. Piemēram, ja attiecīgā sabiedrība ir kredītiestāde, attiecīgā banku uzraudzības iestāde būtu jānosaka dalībvalstīm, un, ja šī kredītiestāde ir nozīmīga kredītiestāde Regulas (ES) Nr. 1024/2013 nozīmē, uz to būtu jāattiecina vienotais uzraudzības mehānisms. Ja iesaistītā persona saskaņā ar ES finanšu pakalpojumu tiesību aktiem nav regulēta sabiedrība, piemēram, SSPE, dalībvalstis var izlemt, kurai iestādei būtu jābūt kompetentajai iestādei. Šī pieeja dod iespēju šajā priekšlikumā paredzēto uzraudzības kārtību maksimāli saskaņot ar kārtību atbilstoši esošajiem noteikumiem. Sabiedrībām, kuras pašlaik netiek regulētas saskaņā ar ES tiesību aktiem, dalībvalstīm ir jānorīko viena vai vairākas kompetentās iestādes.

Dalībvalstīm šīm kompetentajām iestādēm būtu jāpiešķir tādas uzraudzības, izmeklēšanas un sankciju uzlikšanas pilnvaras, kādas parasti ir paredzētas saskaņā ar ES finanšu pakalpojumu tiesību aktiem.

Ņemot vērā vērtspapīrošanas tirgus pārrobežu raksturu, ļoti svarīga ir kompetento iestāžu un EUI sadarbība. Pamatprasības ir informācijas apmaiņa, sadarbība uzraudzības pasākumu un izmeklēšanu ietvaros un lēmumu koordinēšana.

Lai panāktu, ka kompetentās iestādes konsekventi interpretē un vienādi izprot VPS prasības, EBI, EVTI un EAAPI būtu jākoordinē kompetento iestāžu darbs dažādajās finanšu nozarēs un jāizvērtē praktiskās problēmas, kas var rasties saistībā ar VPS vērtspapīrošanu. Minēto iestāžu darbu tās jo īpaši var koordinēt Eiropas uzraudzības iestāžu apvienotajā komitejā. Tirgus dalībniekiem un kompetentajām iestādēm šīs regulas īstenošanu varētu atvieglot jautājumu un atbilžu procesa organizēšana.

Ņemot vērā VPS klasifikācijas ietekmi uz, piemēram, attiecīgo produktu kapitāla prasībām, ir vajadzīgi daži īpašie noteikumi. Piemēram, ir iespējama situācija, ka divi dažādu dalībvalstu apdrošinātāji iegulda vienā un tajā pašā citas dalībvalsts VPS vērtspapīrošanā. Kompetentā iestāde, kura pārrauga pirmo apdrošinātāju, var nonākt pie secinājuma, ka vērtspapīrošanas instruments neatbilst VPS prasībām, savukārt kompetentā iestāde, kura pārrauga otro apdrošinātāju, var nonākt pie secinājuma, ka tas atbilst minētajām prasībām. Ja pastāvīgi rastos šādas atšķirīgas pieejas, tas varētu negatīvi ietekmēt VPS pieejas ticamību un izraisīt regulējuma arbitrāžu.

Lai attiecībā uz VPS vērtspapīrošanu nodrošinātu ticamu pieeju, šajā priekšlikumā ir iekļauti daži īpaši noteikumi. Ja kompetentajai iestādei ir pamats uzskatīt, ka iniciatori, sponsori un SSPE ir snieguši būtībā nepareizu vai maldinošu VPS paziņojumu, tai būtu nekavējoties jāinformē EVTI, EBI vai EAAPI un attiecīgo dalībvalstu iestādes, lai apspriestu šīs iestādes konstatējumus. Ja minētās iestādes nespēj vienoties, saskaņā ar EVTI regulu būtu jāveic saistoša mediācija.

Grozījumi citos tiesību aktos (23.–27. pants)

Ar 24.–27. pantu tiek grozīti vairāki panti citos tiesību aktos, jo īpaši PVKIU direktīvā, direktīvā Maksātspēja II, KA III regulā, AIFP direktīvā un Regulā par Eiropas tirgus infrastruktūru (RETI). Šīs izmaiņas ir nepieciešamas, jo izriet no saskaņota vērtspapīrošanas satvara izveides ar šo priekšlikumu. Tāpēc vairāki noteikumi ir jāatceļ vai jāgroza. Tie būs piemērojami, līdz tiks atcelti saskaņā ar minētajām direktīvām un regulām pieņemtie deleģētie akti (vai to attiecīgie noteikumi). Tas jo īpaši attiecas uz Komisijas Deleģētās regulas (ES) Nr. 625/2014 18  noteikumiem, Maksātspējas II deleģētā akta 254.–257. pantu, AIFP regulas 19 50.–56. pantu un Komisijas Deleģētās regulas (ES) Nr. 2015/3 20 noteikumiem. Komisija vajadzīgās izmaiņas šajos deleģētajos pieņems, pamatojoties uz pieņemto vērtspapīrošanas regulu.

Grozījumi RETI paredz, ka uz ārpusbiržas atvasināto instrumentu līgumiem, kurus noslēgušas nodrošināto obligāciju sabiedrības un īpašam nolūkam dibinātas vērtspapīrošanas sabiedrības, tīrvērtes pienākums nebūtu jāattiecina, ja ir ievēroti daži nosacījumi. Šā atbrīvojuma pamatojums ir tāds, ka ārpusbiržas atvasināto instrumentu līgumu gadījumā darījuma partneri ir nodrošināti kreditori, uz kuriem attiecas nodrošināto obligāciju un vērtspapīrošanas kārtība, un attiecīgi jau var būt paredzēta pienācīga aizsardzība pret darījuma partnera kredītrisku. Šādos gadījumos centralizētas tīrvērtes pienākums varētu radīt risku mazināšanas metožu nevajadzīgu piemērošanu divkārt un attiecīgā aktīva struktūras traucējumus. Šie noteikumi ir paredzēti, lai EUI dotu iespēju VPS vērtspapīrošanas darījumu emitentiem noteikt tās situācijas un apstākļus, kad atbrīvojums no RETI tīrvērtes un drošības rezerves noteikšanas prasībām ir pamatots.

Trešo valstu dimensija

Šajā priekšlikumā būtībā ir paredzēta sistēma, kas ir atvērta trešo valstu vērtspapīrošanas darījumiem. ES institucionālie ieguldītāji var ieguldīt ārpussavienības vērtspapīrošanas darījumos, un tiem būs jāveic tāda pati uzticamības pārbaude kā ES vērtspapīrošanas darījumiem, tostarp jāpārbauda, vai tiek paturēts risks un vai iniciators, sponsors un SSPE dara pieejamu visu attiecīgo informāciju. Turklāt ārpussavienības vērtspapīrošanas darījumi arī var atbilst VPS prasībām, un iniciators, sponsors un SSPE var saskaņā ar 8. pantu iesniegt EVTI savu VPS paziņojumu. Turklāt nav prasības, ka pamatā esošajiem riska darījumiem būtu jāatrodas ES.

2015/0226 (COD)

Priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA

ar ko nosaka kopīgus noteikumus par vērtspapīrošanu, izveido Eiropas mēroga regulējumu attiecībā uz vienkāršu, pārredzamu un standartizētu vērtspapīrošanu un groza Direktīvu 2009/65/EK, Direktīvu 2009/138/EK, Direktīvu 2011/61/ES, Regulu (EK) Nr. 1060/2009 un Regulu (ES) Nr. 648/2012

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 114. pantu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu 21 ,

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru,

tā kā:

(1)Vērtspapīrošana ietver darījumus, kas aizdevējam – parasti kredītiestādei – dod iespēju refinansēt aizdevumu vai riska darījumu kopumu, piemēram, aizdevumus nekustamo īpašumu iegādei, automašīnu izpirkumnomas darījumus, patēriņa vai kredītkaršu kredītus, tos pārveidojot par tirgojamiem vērtspapīriem. Aizdevējs apkopo un pārstrukturē portfelī savus aizdevumus, tos sagrupējot pa dažādām riska kategorijām, kas paredzētas dažādiem ieguldītājiem, un tādējādi ieguldītāji var ieguldīt aizdevumos un citādos riska darījumos, kas parasti tiešā veidā nav iespējams. Peļņu ieguldītājiem rada attiecīgo (pamatā esošo) aizdevumu naudas plūsmas.

(2)Investīciju plāns Eiropai, ar kuru Komisija iepazīstināja 2014. gada 26. novembrī, ir pausts tās nodoms atsākt kvalitatīvas vērtspapīrošanas tirgu darbību, neatkārtojot pirms 2008. gada finanšu krīzes pieļautās kļūdas. Vienkāršas, pārredzamas un standartizētas vērtspapīrošanas tirgus izveide ir uzskatāma par vienu no Eiropas kapitāla tirgu savienības (KTS) pamatelementiem; ar tās palīdzību būs vieglāk sasniegt Komisijas prioritāro mērķi – jaunu darbvietu izveidi un atgriešanos pie ilgtspējīgas izaugsmes.

(3)Eiropas Savienībai nav nodoma vājināt tiesisko regulējumu, kas tika ieviests pēc finanšu krīzes, lai reaģētu uz riskiem, kas raksturīgi ļoti sarežģītai, nepārredzamai un riskantai vērtspapīrošanai. Ir būtiski nodrošināt, ka tiek pieņemti noteikumi, kas dod iespēju labāk nošķirt vienkāršus, pārredzamus un standartizētus instrumentus no sarežģītiem, nepārredzamiem un riskantiem instrumentiem, un piemērot prudenciālās uzraudzības regulējumu, kas būtu vairāk orientēts uz risku.

(4)Vērtspapīrošana ir svarīgs labi funkcionējošu finanšu tirgu elements. Pareizi strukturēta vērtspapīrošana ir svarīgs rīks, ar ko var dažādot finansējuma avotus un efektīvāk sadalīt risku Savienības finanšu sistēmas ietvaros. To izmantojot, var plašāk sadalīt finanšu sektora risku; iniciators var atbrīvot savu bilanci, un līdz ar to izsniegt papildu aizdevumus ekonomikas dalībniekiem. Kopumā tā var uzlabot finanšu sistēmas efektivitāti un sniegt papildu iespējas veikt ieguldījumus. Vērtspapīrošana var izveidot saikni starp kredītiestādēm un kapitāla tirgiem, no kuras netieši labumu gūtu komersanti un iedzīvotāji (izmantojot, piemēram, lētākus aizdevumus un komercdarbības finansēšanu, kredītus nekustamā īpašuma iegādei un kredītkartes).

(5)Lai izveidotu vairāk riskorientētu prudenciālās uzraudzības regulējumu vienkāršai, pārredzamai un standartizētai (“VPS” [STS]) vērtspapīrošanai, ir nepieciešams, ka Savienība skaidri definē, kas ir VPS vērtspapīrošana, jo citādi kredītiestādēm un apdrošināšanas sabiedrībām piemērojamie reglamentējošie noteikumi, kas ir vairāk riskorientēti, būtu attiecināmi uz dažādu veidu vērtspapīrošanu dažādās dalībvalstīs. Tas radītu nevienlīdzīgus konkurences apstākļus un regulējuma arbitrāžu.

(6)Būtu lietderīgi, ja atbilstoši pašreiz Savienības nozaru tiesību aktos izmantotajām definīcijām tiktu sniegta ikviena galvenā vērtspapīrošanas jēdziena definīcija. Konkrētāk, ir nepieciešama skaidra un visaptveroša vērtspapīrošanas definīcija, kas aptvertu jebkuru darījumu un shēmu, kurā ar riska darījumu vai riska darījumu portfeli saistītais kredītrisks tiek sadalīts vairākos laidienos. Riska darījums, kas rada tiešas maksājuma saistības, kas izriet no darījumu vai shēmas, kuru izmanto, lai finansētu vai veiktu darbības ar fiziskiem aktīviem, nebūtu jāuzskata par vērtspapīrošanas riska darījumu, pat ja no šāda darījuma vai shēmas izriet dažādu prioritātes pakāpju maksājuma saistības.

(7)Gan starptautiskā, gan Eiropas mērogā jau ir daudz paveikts, lai identificētu VPS vērtspapīrošanu, un Komisijas deleģētajās regulās (ES) 2015/61 22 un (ES) 2015/35 23 jau ir noteikti vienkāršas, pārredzamas un standartizētas vērtspapīrošanas kritēriji konkrētiem nolūkiem, uz kuriem attiecas vairāk riskorientēti prudenciālās uzraudzības reglamentējošie noteikumi.

(8)Balstoties uz esošajiem kritērijiem, uz Bāzeles Banku uzraudzības komitejas (BCBS) un Starptautiskās Vērtspapīru komisiju organizācijas (IOSCO) kritērijiem, kas pieņemti 2015. gada 23. jūlijā, lai apzinātu vienkāršus, pārredzamus un salīdzināmus vērtspapīrošanas veidus, un it īpaši uz 2015. gada 7. jūlijā publicētajiem EBI Ieteikumiem par kvalificētu vērtspapīrošanu (Advice on qualifying securitisation), ir būtiski izveidot vispārīgu un pārnozaru mērogā piemērojamu VPS vērtspapīrošanas definīciju.

(9)VPS kritēriju ieviešanai visā ES jārada situācija, ka tiek izmantotas atšķirīgas pieejas. Šādas pieejas varētu radīt šķēršļus ieguldīšanai pāri robežām, ierobežojot šādu ieguldītāju iespējas izprast dalībvalsts regulējuma nianses un tādējādi mazinot ieguldītāju uzticēšanos VPS kritērijiem.

(10)Ir būtiski, ka kompetentās iestādes cieši sadarbojas, lai nodrošinātu kopēju un saskanīgu izpratni par VPS prasībām visā Savienībā un lai risinātu eventuālas interpretācijas problēmas. Ņemot vērā šo mērķi, Eiropas uzraudzības iestāžu (EUI) apvienotās komitejas ietvaros trim EUI būtu jākoordinē savs un kompetento iestāžu darbs, lai nodrošinātu konsekventu rīcību pārnozaru mērogā un novērtētu praktiskas problēmas, kas varētu rasties attiecībā uz VPS vērtspapīrošanu. To darot, būtu jānoskaidro tirgus dalībnieku viedokļi, kas pēc iespējas būtu arī jāņem vērā. Šo apspriešanu rezultāti būtu jāpublisko Eiropas uzraudzības iestāžu uzturētajās tīmekļa vietnēs, lai palīdzētu iniciatoriem, sponsoriem, SSPE un ieguldītājiem novērtēt VPS vērtspapīrošanas darījumus pirms to emisijas vai ieguldīšanas tajos. Šāds koordinācijas mehānisms būtu īpaši svarīgs laikposmā tieši pirms šīs regulas īstenošanas.

(11)Ieguldījumi vērtspapīrošanā vai attiecīgie riska darījumi ne vien pakļaus ieguldītāju pamatā esošo aizdevumu vai riska darījumu kredītriskam, bet vērtspapīrošanas strukturēšanas process varētu radīt arī citus riskus, piemēram, pārstāvības riskus, modeļa risku, juridisko un operacionālo risku, darījuma partnera risku, darījuma apkalpošanas risku, likviditātes risku, koncentrācijas risku un citus ar pamatdarbību saistītus riskus. Tādēļ ir būtiski, ka uz institucionāliem ieguldītājiem attiecas samērīgas uzticamības pārbaudes prasības, kas nodrošina, ka tie pienācīgi novērtē riskus, kas izriet no visiem vērtspapīrošanas veidiem, no kā iegūtu galaieguldītāji. Tādējādi uzticamības pārbaude var arī vairot uzticēšanos tirgum un starp atsevišķām iniciatoriem, sponsoriem un ieguldītājiem. Ir nepieciešams, ka ieguldītāji arī veic uzticamības pārbaudi attiecībā uz VPS vērtspapīrošanas darījumiem. Tie var iegūt informāciju, ko atklājušas vērtspapīrošanas darījuma puses, piemēram, VPS paziņojumu un saistīto informāciju, kas atklāta šajā kontekstā, kam būtu jāsniedz ieguldītājiem visa nozīmīgā informācija par to, kā tiek ievēroti VPS kritēriji. Institucionālajiem ieguldītājiem būtu jāvar atbilstīgi paļauties uz VPS paziņojumu, kā arī iniciatora, sponsora un SSPE sniegto informāciju par to, vai vērtspapīrošana atbilst VPS prasībām.

(12)Ir svarīgi, ka iniciatoru, sponsoru un sākotnējo aizdevēju, kas riska darījumus pārveido tirgojamos vērtspapīros, intereses tiek saskaņotas ar ieguldītāju interesēm. Šajā nolūkā iniciatoram, sponsoram vai sākotnējam aizdevējam būtu jāpatur nozīmīga līdzdalība vērtspapīrošanas pamatā esošajos riska darījumos. Tādēļ ir svarīgi, ka iniciatori vai sponsori neto ekonomiskā izteiksmē paliek ievērojamā mērā pakļauti attiecīgajiem pamatā esošo aktīvu riskiem. Vispārīgāk izsakoties, vērtspapīrošanas darījumi nebūtu jāstrukturē tā, lai izvairītos no paturēšanas prasības piemērošanas. Šī prasība būtu jāpiemēro visās situācijās, kad ir runa ir par vērtspapīrošanas ekonomisko būtību neatkarīgi no tā, kādas juridiskas struktūras vai instrumenti tiek izmantoti. Nav nepieciešams paturēšanas prasību piemērot vairākkārt. Attiecībā uz jebkuru vērtspapīrošanu ir pietiekami, ja šī prasība attiecas tikai uz iniciatoru, sponsoram vai sākotnējo aizdevēju. Līdzīgi tam, ja vērtspapīrošanas darījumi kā pamatā esošos riska darījumus ietver citus vērtspapīrošanas posteņus, paturēšanas prasība būtu jāpiemēro vienīgi vērtspapīrošanai, kurā tiek veikti ieguldījumi. VPS paziņojums norāda ieguldītājiem, ka iniciatori neto ekonomiskā izteiksmē būtiskā mērā paliek pakļauti pamatā esošo aktīvu riskiem. Būtu jāparedz konkrēti izņēmumi gadījumiem, kad par vērtspapīrotiem riska darījumiem pilnā apmērā, bez nosacījuma un neatsaucami tiek sniegts galvojums, it īpaši no valsts pārvaldes (publiskām) iestādēm. Ja tiek sniegts atbalsts no publiskā sektora līdzekļiem galvojuma vai citādā veidā, šīs regulas normas neskar valsts atbalsta noteikumus.

(13)Ieguldītāju spēja veikt uzticamības pārbaudi un tādējādi veikt informētu novērtējumu par konkrētā vērtspapīrošanas instrumenta kredītspēju ir atkarīga no tā, vai ieguldītāji var piekļūt informācijai par minētajiem instrumentiem. Pamatojoties uz spēkā esošo ES tiesību aktu kopumu, ir svarīgi izveidot visaptverošu sistēmu, kuras ietvaros ieguldītājiem būtu pieejama visa nozīmīgā informācija visā darījuma pastāvēšanas laikā, kā arī mazināt iniciatoru, sponsoru un SSPE ziņošanas pienākumus un atvieglot ieguldītājiem nepārtrauktu, vienkāršu un bezmaksas piekļuvi ticamai informācijai par vērtspapīrošanas darījumiem.

(14)Iniciatoriem, sponsoriem un SSPE ieguldītāju pārskatā būtu jāpublisko visi būtiski nozīmīgie dati par kredītkvalitāti un pamatā esošo riska darījumu rezultātiem, tostarp dati, kas ieguldītājiem dod iespēju pamatā esošo riska darījumu portfelī nepārprotami konstatēt pamatā esošo aktīvu debitoru pārkāpumus un saistību neizpildi, parādu pārstrukturēšanu, parādu dzēšanu, atpirkšanu, maksājuma saistību termiņa atlikšanu, zaudējumus, norakstīšanu, atgūšanu un citus aktīvu rezultativitātes aizsardzības pasākumus. Ieguldītāju pārskatā būtu jāsniedz arī dati par pamatā esošo riska darījumu un vērtspapīrošana emisijas saistību radītajām naudas plūsmām, tostarp atsevišķas norādes par ienākumiem no vērtspapīrošanas pozīcijas un ar to saistītajām naudas izmaksām, tas ir, grafikā paredzētiem pamatsummas un procentu maksājumiem, pamatsummas pirmstermiņa atmaksu, nokavējuma procentiem un maksām, dati par jebkādu izraisītājnotikumu iestāšanos, kas liecina par izmaiņām maksājumu prioritātē vai darījuma partneru nomaiņu, kā arī dati par katram laidienam pieejamo kredītkvalitātes uzlabojumu apjomu un formu. Lai gan vērtspapīrošanas darījumi, kas ir vienkārši, pārredzami un standartizēti līdz šim ir darbojušies labi, jebkuru VPS prasību ievērošana nenozīmē, ka vērtspapīrošanas pozīcijai nepiemīt risks, nedz arī tā ietver norādes par vērtspapīrošanas pamatā esošo aktīvu kredītkvalitāti. Drīzāk būtu jāsaprot, ka minēto prasību ievērošana liecina par to, ka saprātīgs un rūpīgs ieguldītājs spēj izvērtēt ar vērtspapīrošanu saistītos riskus. Būtu jābūt divu veidu VPS prasībām: attiecībā uz ilgtermiņa vērtspapīrošanu un attiecībā uz īstermiņa vērtspapīrošanu (ABKV), kurām būtu jāpiemēro lielā mērā līdzīgas prasības – ar korekcijām, kas atspoguļotu šo divu tirgus segmentu strukturālās iezīmes. Šo tirgu darbība atšķiras; uz aktīviem balstīto komerciālo vērtspapīru (ABKV) programmas balstās uz virkni ABKV darījumu, kas sastāv no īstermiņa riska darījumiem, kuri termiņa beigās ir jāaizstāj. Turklāt VPS kritērijos būtu arī jāatspoguļo tā sponsora konkrētās funkcijas, kas sniedz likviditātes atbalstu ABKV emisijas sabiedrībām.

(15)Šis priekšlikums paredz, ka par VPS var tikt kvalificēti vienīgi “īstenas pārdošanas” (true sale) vērtspapīrošanas darījumi. Īstenas pārdošanas vērtspapīrošanā īpašumtiesības uz pamatā esošajiem riska darījumiem tiek nodotas vai faktiski cedētas emitentam, kas ir vērtspapīrošanas nolūkam speciāli izveidota sabiedrība (SSPE). Pārdevēja maksātnespējas gadījumā pamatā esošo riska darījumu nodošana SSPE nebūtu jāpakļauj striktiem noteikumiem par atgūšanu. Šādi strikti noteikumi par atgūšanu citstarp ietver noteikumus, saskaņā ar kuriem pārdevēja likvidators pamatā esošo riska darījumu pārdošanu var atzīt par spēkā neesošu, pamatojoties vienīgi uz to, ka tā tika noslēgta konkrētā laikposmā pirms pārdevēja atzīšanas par maksātnespējīgu, kā arī noteikumus, saskaņā ar kuriem SSPE var novērst šādu atzīšanu par spēkā neesošu vienīgi tad, ja tā var pierādīt, ka pārdošanas brīdī tā nezināja par pārdevēja maksātnespēju.

(16)Vērtspapīrošanas darījumos, kas nav “īstena pārdošana”, pamatā esošie riska darījumi netiek nodoti šādai emitentsabiedrībai; ar pamatā esošajiem riska darījumiem saistītais kredītrisks tiek nodots, izmantojot atvasinātā instrumenta līgumu vai galvojumus. Līdz ar to papildus rodas darījuma partnera kredītrisks un potenciāli pieaug sarežģītība, piemēram, saistībā ar atvasinātā instrumenta līguma saturu. Līdz šim nedz starptautiskā mērogā, nedz Savienības mērogā nav ticis pietiekami izvērtēts, kādi VPS kritēriji būtu piemēroti šādiem vērtspapīrošanas instrumentu veidiem. Turpmāk būtiski svarīgs būtu novērtējums par to, vai daži sintētiskās vērtspapīrošanas veidi, kuriem finanšu krīzes laikā bija labi darbības rādītāji un kuri ir vienkārši, pārredzami un standartizēti, tādēļ ir kvalificējami kā VPS. Balstoties uz to, Komisija izvērtēs, vai kādā turpmākā priekšlikumā arī uz vērtspapīrošanas darījumiem, kas nav “īstena pārdošana”, būtu jāattiecina VPS apzīmējums.

(17)Pamatā esošajiem riska darījumiem, kurus pārdevējs ir nodevis SSPE, būtu jāatbilst iepriekš skaidri noteiktiem atbilstības kritērijiem, kas nedod iespēju pēc saviem ieskatiem veikt aktīvu šo riska darījumu portfeļa pārvaldību. Tādu riska darījumu, ar kuriem netiek ievēroti apliecinājumi un apņemšanās, aizstāšana principā nebūtu uzskatāma par aktīvu portfeļa pārvaldību.

(18)Lai nodrošinātu, ka ieguldītāji veic pamatīgu uzticamības pārbaudi un lai atvieglotu pamatā esošo aktīvu risku izvērtēšanu, ir svarīgi, ka vērtspapīrošanas darījumi ir nodrošināti ar aktīvu veidu ziņā viendabīgiem riska darījumu portfeļiem, piemēram, ar aizdevumiem mājokļa iegādei, aizdevumiem komercdarbībai, izpirkumnomas līgumiem un kredītiem vienas un tās pašas kategorijas uzņēmumiem, kas paredzēti kapitālizdevumu vai komercdarbības finansēšanai, kredītiem un izpirkumnomu automašīnu iegādei, kā arī kredīti privātpersonām personīgām, ģimenes vai mājsaimniecības patēriņa vajadzībām.

(19)Ir būtiski svarīgi novērst, ka tiktu izmantots darbības modelis, kas ir tikai “iniciēšana izplatīšanai”. Šajā gadījumā aizdevējs piešķir kredītus, izmantojot sliktas kvalitātes darījuma sākotnējās izvietošanas (parakstīšanas) politiku, jo tas jau iepriekš zina, ka saistītie riski, iespējams, tiks pārdoti trešām personām. Tādējādi vērtspapīrojamie riska darījumi būtu jāiniciē iniciatora vai sākotnējā aizdevēja parastās komercdarbības ietvaros saskaņā ar darījuma sākotnējās izvietošanas standartiem, kas ir ne mazāk stingri kā standarti, kurus iniciators vai sākotnējais aizdevējs piemēro, iniciējot līdzīgus riska darījumus, kas nav vērtspapīroti. Būtiskas izmaiņas darījuma sākotnējās izvietošanas standartos būtu pilnā apmērā jāatklāj potenciāliem ieguldītājiem. Iniciatoriem vai sākotnējiem aizdevējiem būtu vajadzīga pietiekama pieredze tādu riska darījumu iniciēšanā, kas ir līdzīgi vērtspapīrotiem riska darījumiem. Vērtspapīrošanas darījumos, kuros pamatā esošie riska darījumi ir aizdevumi mājokļa iegādei, šādiem apkopotiem aizdevumiem nebūtu jāietver aizdevums, kas ir ticis piedāvāts tirgū un sākotnēji izvietots (parakstīts) ar pieņēmumu, ka aizdevuma pieteicējam vai – attiecīgos apstākļos – starpniekam tika darīts zināms, ka aizdevējs sniegto informāciju varētu neapliecināt. Arī aizņēmēja kredītspējas novērtējumam attiecīgos apstākļos būtu jāatbilst prasībām, kas izklāstītas Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2014/17/ES vai Direktīvā 2008/48/EK vai līdzvērtīgām trešās valstīs spēkā esošām prasībām.

(20)Ja iniciatori, sponsori un SSPE vēlas savam vērtspapīrošanas darījumam izmantot VPS apzīmējumu, tiem būtu jāinformē ieguldītāji, kompetentās iestādes un EVTI, ka vērtspapīrošanas darījums atbilst VPS prasībām. EVTI pēc tam tas būtu jāpublicē darījumu sarakstā, ko tā informatīvos nolūkos ir publiskojusi savā tīmekļa vietnē. Vērtspapīrošanas darījuma iekļaušana EVTI paziņoto VPS vērtspapīrošanas darījumu sarakstā nenozīmē, ka EVTI vai cita kompetenta iestāde būtu apliecinājusi, ka šis vērtspapīrošanas darījums atbilst VPS prasībām. Par atbilstību VPS prasībām joprojām ir atbildīgs ir vienīgi attiecīgais iniciators, sponsors un SSPE. Tas nodrošinās, ka iniciators, sponsors un SSPE uzņemas atbildību par savu apgalvojumu, ka vērtspapīrošanas darījums ir VPS un ka tirgus ir pārredzams.

(21)Ja vērtspapīrošanas darījums vairs neatbilst VPS prasībām, iniciatoram, sponsoram un SSPE būtu nekavējoties jāinformē EVTI. Turklāt, ja kompetentā iestāde ir piemērojusi administratīvos sodus vai korektīvus pasākumus attiecībā uz vērtspapīrošanas darījumu, kas ir ticis paziņots kā VPS, šai kompetentajai iestādei būtu nekavējoties jāinformē EVTI par savu norādi paziņoto VPS darījumu sarakstā, kas dotu iespēju ieguldītājiem saņemt informāciju par šādiem sodiem un VPS paziņojumu uzticamību. Tādēļ iniciatoru, sponsoru un SSPE interesēs ir sniegt labi pārdomātus paziņojumus, jo pretējā gadījumā tas var negatīvi ietekmēt to reputāciju.

(22)Ieguldītājiem pašiem būtu jāveic uzticamības pārbaude par ieguldījumiem samērīgi ar saistītajiem riskiem, tomēr tiem vajadzētu būt iespējai paļauties uz VPS paziņojumiem un informāciju, ko sniedzis iniciators, sponsors un SSPE par atbilstību VPS prasībām.

(23)Ieguldītājiem, iniciatoriem, sponsoriem un SSPE var būt noderīga trešo personu iesaistīšana, lai palīdzētu pārbaudīt vērtspapīrošanas darījuma atbilstību VPS prasībām; tā varētu arī palīdzēt palielināt uzticēšanos VPS vērtspapīrošanas tirgum. Tomēr būtiski svarīgi ir tas, ka ieguldītāji paši veic novērtējumu, uzņemas atbildību par saviem ieguldījumu lēmumiem, nevis mehāniski paļaujas uz šādām trešām personām.

(24)Dalībvalstīm būtu jāizraugās kompetentās iestādes un jānodrošina tās ar nepieciešamajām uzraudzības, izmeklēšanas un sodu piemērošanas pilnvarām. Administratīvie sodi un korektīvi pasākumi principā būtu jāpublicē. Tā kā pastāv iespēja, ka ieguldītāji, iniciatori, sponsori, sākotnējie aizdevēji un SSPE ir reģistrēti (veic uzņēmējdarbību) dažādās dalībvalstīs un ka to uzrauga dažādas nozares kompetentās iestādes, būtu jānodrošina cieša sadarbība starp attiecīgajām kompetentajām iestādēm, tostarp ar Eiropas Centrālo banku (ECB) saskaņā ar Padomes Regulu (ES) Nr. 1024/2013 24 un ar EUI, veicot savstarpēju informācijas apmaiņu un sniedzot palīdzību saistībā ar uzraudzības darbībām.

(25)Kompetentajām iestādēm būtu cieši jākoordinē sava uzraudzības darbība un jānodrošina lēmumu konsekvence, it īpaši attiecībā uz šīs regulas pārkāpumiem. Ja šāds pārkāpums attiecas uz nepareizu vai maldinošu paziņojumu, kompetentajai iestādei, kas konstatē šo pārkāpumu, būtu jāinformē arī EUI un attiecīgās dalībvalstu kompetentās iestādes, EVTI un – attiecīgos apstākļos – Eiropas uzraudzības iestāžu apvienotajai komitejai vajadzētu būt iespējai izmantot savas saistošās starpniecības pilnvaras.

(26)Šī regula veicina vairāku vērtspapīrošanas tirgus galveno elementu saskaņošanu, neskarot turpmākus tirgus virzītus procesu papildu saskaņošanas pasākumus un praksi vērtspapīrošanas tirgos. Šā iemesla dēļ ir būtiski svarīgi, lai tirgus dalībnieki un to profesionālās apvienības turpinātu darbu pie tirgus prakses papildu standartizēšanas un it īpaši pie vērtspapīrošanas dokumentācijas standartizēšanas. Komisija rūpīgi uzraudzīs un ziņos par tirgus dalībnieku centieniem standartizācijas jomā.

(27)Atbilstoši tam tiek grozīta PVKIU direktīva, “Maksātspējas II” direktīva, Kredītreitingu aģentūru regula, Alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldnieku (AIFP) direktīva un Eiropas tirgus infrastruktūru regula, lai nodrošinātu ES tiesiskā regulējuma konsekvenci un saskaņotību ar šīs regulas normām attiecībā uz vērtspapīrošanu, kuru galvenais mērķis ir iekšējā tirgus izveide un darbība, piemēram, nodrošinot vienlīdzīgus konkurences apstākļus iekšējā tirgū visiem institucionālajiem ieguldītājiem.

(28)Attiecībā uz Regulas (ES) Nr. 648/2012 grozījumiem ārpusbiržas (OTC) atvasināto instrumentu līgumiem, kurus noslēgušas vērtspapīrošanas nolūkam speciāli izveidotas sabiedrības (SSPE), nebūtu jāpiemēro tīrvērtes pienākums, ja vien ir izpildīti konkrēti nosacījumi. Tas tādēļ, ka vērtspapīrošanas shēma paredz, ka darījuma partneris ārpusbiržas atvasinātā instrumenta līgumā, kas noslēgts ar vērtspapīrošanas nolūkam speciāli izveidotu sabiedrību, ir nodrošinātais kreditors, kuram parasti ir paredzēta pienācīga aizsardzība pret darījuma partnera kredītrisku. Attiecībā uz atvasinātajiem instrumentiem, kuriem veic necentralizētu tīrvērti, nepieciešamā nodrošinājuma līmenim būtu jābūt atkarīgam arī no vērtspapīrošanas shēmu konkrētās struktūras un tajās jau paredzētās aizsardzības.

(29)Segtās obligācijas un vērtspapīrošana daļēji ir savstarpēji aizvietojamas. Tādēļ, lai novērstu traucējumus un arbitrāžu starp vērtspapīrošanas un segto obligāciju izmantošanu, kas varētu rasties tādēļ, ka ārpusbiržas atvasināto instrumentu līgumiem, kurus noslēguši nodrošināto obligāciju sabiedrības vai SSPE, piemēro atšķirīgus reglamentējošus noteikumus, būtu jāgroza arī Regula (ES) Nr. 648/2012, lai segto obligāciju sabiedrības atbrīvotu no tīrvērtes pienākuma un lai nodrošinātu, ka segto obligāciju sabiedrībām piemēro tādas pašas divpusējās maržas.

(30)Lai konkretizētu riska paturēšanas prasības, pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu būtu jādeleģē Komisijai attiecībā uz tādu regulatīvo tehnisko standartu pieņemšanu, ar kuriem nosaka riska paturēšanas veidus, paturēšanas apmēra novērtējumu, konkrētus aizliegumus attiecībā uz paturēto risku, paturēšanu konsolidētā izteiksmē un atbrīvojumu konkrētu darījumu gadījumā. Ņemot vērā EBI pieredzi un zināšanas deleģēto aktu formulēšanā, Komisijai šī pieredze un zināšanas būtu jāizmanto, sagatavojot deleģētos aktus. EBI būtu intensīvi jāapspriežas ar abām pārējām Eiropas uzraudzības iestādēm.

(31)Lai atvieglotu ieguldītājiem pastāvīgu, vienkāršu un bezmaksas piekļuvi uzticamai informācijai par vērtspapīrošanu, tādas pašas pilnvaras pieņemt aktus būtu jādeleģē Komisijai attiecībā uz regulatīvo tehnisko standartu pieņemšanu attiecībā uz salīdzināmu informāciju par pamatā esošajiem riska darījumiem un regulāriem ieguldītāju pārskatiem, kā arī attiecībā uz prasībām, kuras jāievēro tīmekļa vietnei, kurā informācija tiek sniegta vērtspapīrošanas pozīciju turētājiem. Ņemot vērā EVTI pieredzi un zināšanas deleģēto aktu formulēšanā, Komisijai šī pieredze un zināšanas būtu jāizmanto, sagatavojot deleģētos aktus. EVTI būtu intensīvi jāapspriežas ar abām pārējām Eiropas uzraudzības iestādēm.

(32)Lai atvieglotu procesu ieguldītājiem, iniciatoriem, sponsoriem un SSPE, tādas pašas pilnvaras pieņemt aktus būtu jādeleģē Komisijai attiecībā uz regulatīvo tehnisko standartu pieņemšanu par VPS paziņojumu paraugu, kas ieguldītājiem un kompetentajām iestādēm sniegtu pietiekamu informāciju, lai tie varētu novērtēt atbilstību VPS prasībām. Ņemot vērā EVTI pieredzi un zināšanas deleģēto aktu formulēšanā, Komisijai šī pieredze un zināšanas būtu jāizmanto, sagatavojot deleģētos aktus. EVTI būtu intensīvi jāapspriežas ar abām pārējām Eiropas uzraudzības iestādēm.

(33)Lai konkretizētu noteikumus par kompetento iestāžu sadarbību un informācijas apmaiņu un pienākumiem, tādas pašas pilnvaras pieņemt aktus būtu jādeleģē Komisijai attiecībā uz tādu regulatīvo tehnisko standartu pieņemšanu, ar kuriem nosaka savstarpēji sniedzamās informācijas saturu un ziņošanas pienākumu saturu un tvērumu. Ņemot vērā EVTI pieredzi un zināšanas deleģēto aktu formulēšanā, Komisijai šī pieredze un zināšanas būtu jāizmanto, sagatavojot deleģētos aktus. EVTI būtu intensīvi jāapspriežas ar abām pārējām Eiropas uzraudzības iestādēm.

(34)Komisijai, sagatavojot un izstrādājot deleģētos aktus, būtu jānodrošina vienlaikus, laikus un atbilstīgi veikta attiecīgo dokumentu nosūtīšana Eiropas Parlamentam un Padomei.

(35)Tā kā šīs regulas mērķus nevar pienācīgi sasniegt atsevišķas dalībvalstis, ņemot vērā, ka vērtspapīrošanas tirgi darbojas pasaules mērogā un ka visiem institucionālajiem ieguldītājiem un sabiedrībām, kas iesaistītas vērtspapīrošanā, iekšējā tirgū būtu jānodrošina vienlīdzīgi konkurences apstākļi, tomēr, ņemot vērā to mērogu un iedarbību, to var labāk sasniegt Savienības mērogā, Savienība var pieņemt aktus saskaņā ar subsidiaritātes principu, kas izklāstīts Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto (samērīguma) proporcionalitātes principu šajā regulā ir paredzēti vienīgi pasākumi, kas ir nepieciešami minēto mērķu sasniegšanai.

(36)Šī regula būtu jāpiemēro vērtspapīrošanas darījumiem, kuros vērtspapīri tiek emitēti dienā, kad stājas spēkā šī regula, vai pēc tam.

(37)Attiecībā uz vērtspapīrošanas pozīcijām, kas pastāv dienā, kad stājas spēkā šī regula, iniciatori, sponsori un SSPE var izmantot apzīmējumu “VPS” – ar nosacījumu, ka vērtspapīrošanas darījums atbilst VPS prasībām. Tādēļ iniciatoriem, sponsoriem un SSPE vajadzētu būt iespējai iesniegt EVTI VPS paziņojumu saskaņā ar šīs regulas 14. panta 1. punktu.

(38)Pienācīgas rūpības prasības būtībā ir pārņemtas no spēkā esošajiem ES tiesību aktiem, un tādējādi tās būtu jāpiemēro vērtspapīrošanas darījumiem, kas noslēgti kopš 2011. gada 1. janvāra, un vērtspapīrošanas darījumiem, kas noslēgti pirms minētā datuma, ja pamatā esošie riska darījumi ir tikuši papildināti vai aizstāti ar jauniem pēc 2014. gada 31. decembra. Līdz brīdim, kad saskaņā ar šo regulu sāk piemērot regulatīvos tehniskos standartus par riska paturēšanu, būtu jāturpina piemērot attiecīgos Komisijas Deleģētās regulas (ES) Nr. 625/2014 pantus, kas nosaka riska paturēšanas prasības kredītiestādēm un ieguldījumu sabiedrībām, kas definētas Regulas (ES) Nr. 2013/575 4. panta 1. punkta 1) un 2) apakšpunktā. Tiesiskās noteiktības labad kredītiestādēm vai ieguldījumu brokeru sabiedrībām, apdrošināšanas sabiedrībām, pārapdrošināšanas sabiedrībām un alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldniekiem attiecībā uz vērtspapīrošanas pozīcijām, kas pastāv kopš šīs regulas stāšanās spēkā, būtu jāturpina piemērot attiecīgi Regulas (ES) Nr. 575/2013 405. pantu, Komisijas Deleģētās regulas (ES) Nr. 625/2014 1., 2. un 3. nodaļu un 22. pantu, Komisijas Deleģētās regulas (ES) Nr. 2015/35 254. un 255. pantu un Komisijas Deleģētās regulas (ES) Nr. 231/2013 51. pantu. Lai nodrošinātu, ka iniciatori, sponsori un SSPE ievēro pārredzamības prasības – līdz brīdim, kad sāk piemērot regulatīvos tehniskos standartus, kurus Komisija ir paredzējusi pieņemt saskaņā ar šo regulu, Deleģētās regulas 2015/3/ES I–VIII pielikumā izklāstīto informāciju dara pieejamu tīmekļa vietnē, kas minēta šīs regulas 5. panta 4. punktā,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

1. nodaļa

Vispārīgi noteikumi

1. pants

Priekšmets un tvērums

1.Ar šo regulu izveido vispārēju vērtspapīrošanas regulējumu. Tā definē vērtspapīrošanu, kā arī nosaka uzticamības pārbaudes, riska paturēšanas un pārredzamības prasības vērtspapīrošanas darījumos iesaistītām personām, piemēram, institucionāliem ieguldītājiem, iniciatoriem, sponsoriem, sākotnējiem aizdevējiem un vērtspapīrošanas nolūkam speciāli izveidotām sabiedrībām. Tajā ir arī izklāstīts vienkāršas, pārredzamas un standartizētas (VPS) vērtspapīrošanas regulējums.

2.Šī regula attiecas uz institucionāliem ieguldītājiem, kas iesaistās vērtspapīrošanā, kā arī iniciatoriem, sākotnējiem aizdevējiem, sponsoriem un vērtspapīrošanas nolūkam speciāli izveidotām sabiedrībām.

2. pants

Definētie termini

Šajā regulā ir lietoti šādi definēti termini:

(1)“vērtspapīrošana” ir darījums vai shēma, kurā ar riska darījumu vai riska darījumu portfeli saistītais kredītrisks tiek sadalīts vairākos laidienos un kam ir šādas divas iezīmes:

(a)darījuma vai shēmas ietvaros maksājumi ir atkarīgi no riska darījumu vai riska darījumu portfeļa rezultātiem,

(b)laidienu pakārtojuma struktūra nosaka zaudējumu sadali darījuma vai shēmas pastāvēšanas laikā;

(2)“vērtspapīrošanas nolūkam speciāli izveidota sabiedrība” jeb “SSPE” ir kapitālsabiedrība, trasta sabiedrība vai cita sabiedrība (izņemot iniciatoru un sponsoru), kas ir izveidota, lai veiktu vienu vai vairākus vērtspapīrošanas darījumus, kura veic vienīgi darbību, kas ir nepieciešama šim nolūkam, kuras struktūra ir paredzēta tam, lai SSPE saistības nošķirtu no iniciatora saistībām, un kurā līdzdalības turētājiem ir tiesības bez ierobežojuma ieķīlāt vai mainīt savas līdzdalības daļas;

(3)“iniciators” ir sabiedrība, kas:

(a)pati vai ar saistītu sabiedrību starpniecību tieši vai netieši ir bijusi iesaistīta sākotnējā līgumā, kas debitoram vai potenciālam debitoram radīja attiecīgi saistības vai eventuālas saistības, no kurām izriet riska darījumi, kas tiek vērtspapīroti, vai

(b)savā vārdā pērk trešās personas riska darījumus un pēc tam veic to vērtspapīrošanu;

(4)“atkārtota vērtspapīrošana” ir vērtspapīrošana, kurā vismaz viens no pamatā esošajiem riska darījumiem ir vērtspapīrošanas pozīcija;

(5)“sponsors” ir kredītiestāde vai ieguldījumu brokeru sabiedrība, kas definēta Regulas (ES) Nr. 2013/575 4. panta 1. punkta 1) un 2) apakšpunktā, kas nav iniciators un kas izveido un pārvalda uz aktīviem balstītu komerciālo vērtspapīru programmu vai citu vērtspapīrošanas darījumu vai shēmu, kurā riska darījumi tiek pirkti no trešām personām;

(6)“laidiens” ir līgumiski noteikts tāda kredītriska segments, kas saistīts ar riska darījumu vai riska darījumu portfeli, ja pozīcija šajā segmentā ietver kredītzaudējumu risku, kas ir lielāks vai mazāks nekā tikpat lielai pozīcijai citā segmentā, neņemot vērā kredītaizsardzību, ko šā segmenta vai citu segmentu pozīcijas turētājam tieši nodrošina trešās personas;

(7)“uz aktīviem balstītu komerciālo vērtspapīru (ABKV) programma” jeb “ABKV programma” ir vērtspapīrošanas programma, kuras ietvaros vērtspapīri tiek emitēti galvenokārt uz aktīviem balstītu komerciālo vērtspapīru formā, kuru sākotnējais termiņš nepārsniedz vienu gadu;

(8)“uz aktīviem balstītu komerciālo vērtspapīru (ABKV) darījums” jeb “ABKV darījums” ir vērtspapīrošanas darījums ABKV programmas ietvaros;

(9)“tradicionālā vērtspapīrošana” ir vērtspapīrošana, kas ietver vērtspapīrojamo riska darījumu nodošanu ekonomiskā izteiksmē. Tas notiek, iniciatoriestādes īpašumtiesības uz vērtspapīrojamajiem riska darījumiem tieši vai pastarpināti caur SSPE pakārtotu līdzdalību nododot citai SSPE. Emitētie vērtspapīri nav uzskatāmi par iniciatoriestādes maksājuma saistībām;

(10)“sintētiskā vērtspapīrošana” ir vērtspapīrošana, kuras ietvaros risks tiek nodots, izmantojot kredīta atvasinātos instrumentus vai galvojumus, un vērtspapīrojamie riska darījumi paliek iniciatoriestādes bilancē;

(11)“ieguldītājs” ir persona, kas tur vērtspapīrošanā emitētos vērtspapīrus;

(12)“institucionālais ieguldītājs” ir apdrošināšanas sabiedrība, kas definēta Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 25. novembra Direktīvas 2009/138/EK par uzņēmējdarbības uzsākšanu un veikšanu apdrošināšanas un pārapdrošināšanas jomā (Maksātspēja II) 13. panta 1. punktā; apdrošināšanas sabiedrība, kas definētas Direktīvas 2009/138/EK 13. panta 4. punktā; papildpensijas kapitāla uzkrāšanas institūcijas, uz kurām attiecas Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2003/41/EK 25 saskaņā ar tās 2. pantu, ja vien dalībvalsts nav izvēlējusies saskaņā ar minētās direktīvas 5. pantu nepiemērot šādai iestādei minēto direktīvu kopumā vai kādu tās daļu; alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldnieks (AIFP), kas definēts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2011/61/ES 26 4. panta 1. punkta b) apakšpunktā un kas Savienībā pārvalda un/vai piedāvā tirgū alternatīvos ieguldījumu fondus; vai PVKIU pārvaldības sabiedrība, kas definēta Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2009/65/EK 27 2. panta 1. punkta b) apakšpunktā; vai iekšēji pārvaldīts PVKIU, kas ir ieguldījumu sabiedrība, kas pilnvarota saskaņā ar Direktīvu 2009/65/EK un kas nav izraudzījusi pārvaldības sabiedrību, kas saskaņā ar minēto direktīvu ir pilnvarota veikt tā pārvaldību; vai kredītiestāde vai ieguldījumu brokeru sabiedrība, kas definēta Regulas (ES) Nr. 2013/575 4. panta 1. punkta 1) un 2) apakšpunktā;

(13)“parādus apkalpojošā sabiedrība” ir sabiedrība, kas definēta Regulas Nr. 2013/575/ES 142. panta 1. punkta 8) apakšpunktā;

(14)“likviditātes nodrošināšanas līgums” ir vērtspapīrošanas pozīcija, kas izriet no līguma par finansējuma sniegšanu, lai nodrošinātu, ka maksājumi ieguldītājiem notiek laikus;

(15)“atjaunojams riska darījums” ir riska darījums, kurā ir pieļaujams, ka klienta neatmaksātais atlikums svārstās līdz līgumiski noteiktai robežai, atkarībā no tā lēmumiem par aizņemšanos un atmaksu;

(16)“atjaunojama vērtspapīrošana” ir vērtspapīrošana, kurā pati vērtspapīrošanas struktūra atjaunojas, jo riska darījumu portfelim tiek pievienoti jauni riska darījumi vai riska darījumi tiek izņemti no tā neatkarīgi no tā, vai riska darījumi ir atjaunojami;

(17)“priekšlaicīgas amortizācijas nosacījums” ir noteikums līgumā par atjaunojamu riska darījumu vērtspapīrošanu vai atjaunojamu vērtspapīrošanu, kas paredz, ka, iestājoties konkrētiem gadījumiem, ieguldītāju pozīcijas tiek atpirktas pirms emitēto vērtspapīru sākotnējā termiņa beigām;

(18)“pirmās kārtas zaudējumu laidiens” ir vērtspapīrošanas visvairāk pakārtotais laidiens, kas ir pirmais laidiens, kam jāuzņemas zaudējumi, kas radušies no vērtspapīrotajiem riska darījumiem, un tādējādi sniedz aizsardzību otrās kārtas zaudējumu laidienam un, ja tādi pastāv, augstākas kārtas laidieniem.

2. nodaļa

Noteikumi, kurus piemēro visiem vērtspapīrošanas darījumiem

3. pants

Pienācīgas rūpības prasības institucionālajiem ieguldītājiem

1.Institucionālais ieguldītājs pirms iesaistīšanās vērtspapīrošanas darījumā pārbauda šādus aspektus:

(a)ja iniciators vai sākotnējais aizdevējs nav kredītiestāde vai ieguldījumu brokeru sabiedrība, kas definēta Regulas (ES) Nr. 575/2013 4. panta 1. punkta 1) un 2) apakšpunktā, iniciators vai sākotnējais aizdevējs ikvienu kredītu piešķir, balstoties uz stabiliem un pārdomātiem kritērijiem un skaidri izklāstītiem šādu kredītu apstiprināšanas, grozīšanas, atjaunošanas un finansēšanas procesiem un ir ieviesis iedarbīgas sistēmas šo kritēriju un procesu piemērošanai;

(b)iniciators, sponsors vai sākotnējais aizdevējs saskaņā ar šīs regulas 4. pantu patur būtisku neto ekonomisko līdzdalību un saskaņā ar 5. pantu to atklāj institucionālajam ieguldītājam;

(c)iniciators, sponsors un SSPE dara pieejamu šīs regulas 5. pantā paredzēto informāciju minētajā pantā paredzētajos regulārajos termiņos un kārtībā.

2.Institucionālais ieguldītājs pirms iesaistīšanās vērtspapīrošanā veic arī uzticamības pārbaudi atbilstoši saistītajam riskam, novērtējot vismaz šādus aspektus:

(a)atsevišķas vērtspapīrošanas pozīcijas un tās pamatā esošo riska darījumu riska raksturojums;

(b)ikviena vērtspapīrošanas strukturālā iezīme, kas var būtiski ietekmēt vērtspapīrošanas pozīcijas rezultātus, piemēram, līgumsaistību maksājumu prioritātes un ar maksājumiem saistīto izraisītājnotikumu, kredītkvalitātes uzlabojumu, likviditātes uzlabojumu un tirgus robežvērtību prioritātes, kā arī darījumam raksturīgās saistību neizpildes definīcijas;

(c)attiecībā uz vērtspapīrošanas darījumiem, kas apzīmēti kā VPS, to, vai vērtspapīrošana atbilst VPS prasībām, kas izklāstītas 7.–10. pantā vai 11.–14. pantā. Institucionālie ieguldītāji var pienācīgi balstīties uz 14. panta 1. punktā minēto VPS paziņojumu un iniciatora, sponsora un SSPE sniegto informāciju par atbilstību VPS prasībām.

3.Ikviens institucionālais ieguldītājs, kas ir iesaistījies vērtspapīrošanā, veic vismaz šādas darbības:

(a)nosaka rakstveida procedūras, kas ir samērīgas ar vērtspapīrošanas pozīcijas riska profilu un kas ir atbilstošas tirdzniecības un netirdzniecības portfelim (ja tāds ir), lai pastāvīgi uzraudzītu atbilstību 1. un 2. punkta prasībām un vērtspapīrošanas pozīcijas un pamatā esošo riska darījumu rezultātiem. Attiecīgos apstākļos šādas rakstveida procedūras ietver riska darījuma veidu, to aizdevumu procentuālo daļu, kuru maksājumi kavēti vairāk nekā 30, 60 un 90 dienas, saistību neizpildes rādītājus, pirmstermiņa atmaksas rādītājus, ziņas par aizdevumiem, pret kuru nodrošinājumu ir vērsta piedziņa, atgūto naudas līdzekļu īpatsvaru, atpirkšanu, aizdevumu grozījumus, maksājuma saistību termiņa atlikšanu, nodrošinājuma veidus un izmantojumu, kredītspējas novērtējuma vai citu kredītspējas mērījumu biežuma sadalījumu pa pamatā esošo riska darījumu veidiem, nozaru un ģeogrāfisko diversifikāciju, aizdevuma apjoma attiecības pret ieķīlātā aktīva vērtību biežuma sadalījumu un diapazonu, kas dod iespēju veikt pienācīgu jutīguma analīzi. Ja arī paši pamatā esošie riska darījumi ir vērtspapīrošanas darījumi, institucionālie ieguldītāji novēro arī riska darījumus, kas ir pamatā šādiem vērtspapīrošanas darījumiem;

(b)regulāri veic spriedzes testus attiecībā uz naudas plūsmām un pamatā esošo riska darījumu nodrošinājuma vērtību, kas ir samērīgi ar vērtspapīrošanas pozīcijas riska būtību, mērogu un sarežģītību;

(c)nodrošina atbilstošu iekšējo pārskatu sniegšanu savai izpildinstitūcijai, lai tā būtu informēta par būtiskiem riskiem, kas izriet no vērtspapīrošanas pozīcijām, un lai šo ieguldījumu riski tiktu pienācīgi pārvaldīti;

(d)pēc pieprasījuma spēj pierādīt attiecīgajām kompetentajām iestādēm, ka attiecībā uz ikvienu tā vērtspapīrošanas pozīciju tam ir vispusīga un pamatīga izpratne par pozīciju un tās pamatā esošajiem riska darījumiem un ka tas ir ieviesis rakstveida politiku un procedūras attiecībā uz risku pārvaldību un nozīmīgas informācijas dokumentēšanu.

4. pants

Riska paturēšana

1.Vērtspapīrošanas darījuma iniciators, sponsors vai sākotnējais aizdevējs vērtspapīrošanā pastāvīgi patur būtisku neto ekonomisko līdzdalību, kas nav mazāka par 5 %. Ja iniciators, sponsors vai sākotnējais aizdevējs nav savstarpēji vienojušies par to, kurš paturēs būtisku neto ekonomisko līdzdalību, tad būtisku neto ekonomisko līdzdalību patur iniciators. Paturēšanas prasības attiecībā uz konkrētu vērtspapīrošanu nepiemēro vairākkārt. Būtisko neto ekonomisko līdzdalību aprēķina iniciēšanas brīdī un konstatē pēc ārpusbilances posteņu teorētiskās nominālvērtības. Būtiskā neto ekonomiskās līdzdalības daļa netiek sadalīta starp dažādu kategoriju personām, kas patur risku, un tai nepiemēro kredītriska mazināšanu un riska ierobežošanu.

Piemērojot šo pantu, sabiedrību neuzskata par iniciatoru, ja sabiedrība ir tikusi dibināta vai darbojas vienīgi ar nolūku vērtspapīrot riska darījumus.

2.Par būtiskas neto ekonomiskās līdzdalības daļas paturēšanu vismaz 5 % apmērā šā panta 1. punkta izpratnē ir uzskatāma vienīgi:

(a)katra ieguldītājiem pārdotā vai nodotā laidiena paturēšana vismaz 5 % apmērā no tā nominālvērtības;

(b)atjaunojamas vērtspapīrošanas vai atjaunojamu riska darījumu vērtspapīrošanas gadījumā iniciatora līdzdalības daļas paturēšana vismaz 5 % apmērā no katra vērtspapīrotā riska darījuma nominālvērtības;

(c)nejauši izvēlētu riska darījumu, kas ir ekvivalenti vismaz 5 % no vērtspapīroto riska darījumu nominālvērtības, paturēšana, ja citādi šie nevērtspapīrotie riska darījumi būtu tikuši vērtspapīroti vērtspapīrošanā, ar nosacījumu, ka potenciāli vērtspapīrojamo riska darījumu skaits iniciēšanas brīdī ir vismaz 100;

(d)pirmās kārtas zaudējumu laidiena paturēšana un, ja šāda paturēšana ir mazāka par 5 % no vērtspapīroto riska darījumu nominālvērtības, vajadzības gadījumā arī tādu laidienu paturēšana, kuriem ir tāds pats vai problemātiskāks riska profils nekā ieguldītājiem nodotajiem vai pārdotajiem laidieniem un kuru termiņš neiestājas pirms ieguldītājiem nodoto vai pārdoto laidienu termiņa, tā ka kopumā tiek paturēti vismaz 5 % no vērtspapīroto riska darījumu nominālvērtības;

(e)pirmās kārtas zaudējumu riska darījumu paturēšana vismaz 5 % apmērā no katra vērtspapīrošanā vērtspapīrotā riska darījuma.

3.Ja ES jaukta finanšu pārvaldītājsabiedrība Direktīvas 2002/87/EK izpratnē, ES mātes kredītiestāde vai ES finanšu pārvaldītājsabiedrība, vai kāds no tās meitasuzņēmumiem Regulas (ES) Nr. 575/2013 izpratnē kā iniciators vai sponsors vērtspapīro riska darījumus no vienas vai vairākām kredītiestādēm, ieguldījumu brokeru sabiedrībām vai citām finanšu iestādēm, kuras ir pakļautas konsolidētajai uzraudzībai, 1. punktā minētās prasības var izpildīt, balstoties uz attiecīgās ES mātes kredītiestādes, ES finanšu pārvaldītājsabiedrības vai ES jauktas finanšu pārvaldītājsabiedrības konsolidēto finanšu stāvokli.

Pirmo daļu piemēro vienīgi tad, ja kredītiestādes, ieguldījumu brokeru sabiedrības vai finanšu iestādes, kuras ir radījušas vērtspapīrotos riska darījumus, ievēro prasības, kas izklāstītas Direktīvas 36/2013/ES 79. pantā, un laikus sniedz informāciju, kas nepieciešama, lai ievērotu prasības, kas izklāstītas šīs regulas 5. pantā, iniciatoram vai sponsoram un ES mātesuzņēmumam, kas ir kredītiestāde, ES finanšu pārvaldītājsabiedrībai vai ES jauktai finanšu pārvaldītājsabiedrībai.

4.Šā panta 1. punktu nepiemēro, ja vērtspapīrotie riska darījumi ir riska darījumi ar šādām personām vai tos pilnā apmērā, bez nosacījumiem un neatsaucami ir galvojušas šādas personas:

(a)centrālās valdības vai centrālās bankas;

(b)reģionālās pašvaldības, vietējās pašvaldības iestādes un publiskā sektora struktūras Regulas (ES) Nr. 575/2013 4. panta 1. punkta 8) apakšpunkta izpratnē;

(c)iestādes, kurām saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 trešās daļas II sadaļas 2. nodaļas noteikumiem attiecinātā riska pakāpe nepārsniedz 50 %;

(d)daudzpusējās attīstības bankas, kas minētas Regulas (ES) Nr. 575/2013 117. pantā.

5.Šā panta 1. punktu nepiemēro darījumiem, kas balstīti uz skaidru, pārredzamu un pieejamu indeksu, ja pamatā esošās atsauces sabiedrības ir identiskas sabiedrībām, kas veido biržā publiskā apgrozījumā esošo sabiedrību akciju indeksu, vai ja tās ir citi biržā tirgoti vērtspapīri, kuri nav vērtspapīrošanas pozīcijas.

6.Eiropas Banku iestāde (EBI) ciešā sadarbībā ar Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādi (EVTI) un Eiropas Apdrošināšanas un arodpensiju iestādi (EAAPI) izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektu, lai konkretizētu un precizētu riska paturēšanas prasības, it īpaši attiecībā uz šādiem aspektiem:

(a)kārtība, kādā saskaņā ar 2. punktu tiek paturēts risks, tostarp, izmantojot paturēšanu sintētiskā vai nosacījuma formā;

(b)mērījumi par 1. punktā minēto paturēšanas pakāpi;

(c)aizliegums veikt paturētās līdzdalības daļas riska ierobežošanu vai pārdošanu;

(d)konsolidētas paturēšanas nosacījumi saskaņā ar 3. punktu;

(e)nosacījumi, ar kādiem piešķir atbrīvojumu darījumiem, kas balstīti uz skaidru, pārredzamu un pieejamu indeksu, kas minēts 5. punktā.

EBI šo regulatīvo tehnisko standartu projektu Komisijai iesniedz līdz [seši mēneši pēc šīs regulas stāšanās spēkā].

Komisijai tiek deleģētas pilnvaras pieņemt pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 10.–14. pantu.

5. pants

Pārredzamības prasības iniciatoriem, sponsoriem un SSPE 

1.Vērtspapīrošanas darījuma iniciators, sponsors un SSPE saskaņā ar 2. punktu vērtspapīrošanas pozīciju turētājiem un šīs regulas 15. pantā minētajām kompetentajām iestādēm dara pieejamu vismaz šādu informāciju:

(a)informāciju par vērtspapīrošanas pamatā esošajiem riska darījumiem (reizi ceturksnī) vai attiecībā uz ABKV – informāciju par pamatā esošajiem debitoru parādiem vai no kredītiem izrietošām prasījuma tiesībām (reizi mēnesī);

(b)attiecīgos apstākļos šādus dokumentus, tostarp detalizētu aprakstu par vērtspapīrošanas maksājumu prioritāti:

i)    galīgā piedāvājuma dokuments vai prospekts kopā ar darījuma noslēgšanas dokumentiem, izņemot juridiskos atzinumus,

ii)    attiecībā uz tradicionālo vērtspapīrošanu – aktīvu pirkuma līgums, cesijas, pārjaunojuma vai nodošanas līgums un attiecīgs uzticības pilnvarojuma apliecinājums,

iii)    atvasinātie instrumenti un galvojuma līgumi, un attiecīgi dokumenti par nodrošinājuma sniegšanas kārtību, ja vērtspapīrotie riska darījumi paliek iniciatora bilancē,

iv)    apkalpošanas, rezerves apkalpošanas, pārvaldības un naudas līdzekļu pārvaldības līgumi,

v)    uzticības pilnvarojuma (trasta) akts, nodrošinājuma akts, pārstāvības līgums, bankas konta izmantošanas līgums, galvota ieguldījuma līgums, iekļautie noteikumi vai uzticības pilnvarojuma (trasta) paraugregulējums, vai definīciju parauglīgums, vai cita līdzvērtīga juridiska dokumentācija,

vi)    attiecīgie kreditoru sadarbības līgumi, atvasināto instrumentu dokumentācija, līgumi par subordinētajiem aizdevumiem, līgumi par aizdevumu darbības sākšanai un likviditātes nodrošināšanas līgumi,

vii)    visi citi apliecinošie dokumenti, kas ir būtiski darījuma izprašanai;

(c)ja prospekts nav sagatavots saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/71/EK 28 , darījuma kopsavilkums vai pārskats par vērtspapīrošanas galvenajām iezīmēm, tostarp (attiecīgos apstākļos):

i)    ziņas par darījuma struktūru,

ii)    detalizēta informācija par riska darījuma raksturlielumiem, naudas plūsmām, kredītkvalitātes uzlabojumiem un likviditātes atbalsta iezīmēm,

iii)    detalizēta informācija par vērtspapīrošanas pozīcijas turētāju balsstiesībām un to attiecībām ar citiem nodrošinātajiem kreditoriem,

iv)    saraksts ar visiem izraisītājnotikumiem un notikumiem, kas minēti dokumentos, kuri iesniegti saskaņā ar b) apakšpunktu, un kuriem varētu būt būtiska ietekme uz vērtspapīrošanas instrumenta rezultātiem,

v)    struktūru diagrammas, kurās sniegts pārskats par darījumiem, naudas plūsmām un īpašumtiesību struktūru;

(d)attiecībā uz VPS vērtspapīrošanu – VPS paziņojums, kas minēts šīs regulas 14. panta 1. punktā;

(e)ceturkšņa pārskati ieguldītājiem vai – attiecībā uz ABKV – ikmēneša pārskati ieguldītājiem, kas ietver šādu informāciju:

i)    visi būtiski nozīmīgie dati par kredītkvalitāti un pamatā esošo riska darījumu rezultātiem,

ii)    dati par pamatā esošo riska darījumu un vērtspapīrošanas saistību, izņemot ABKV, radīto naudas plūsmu un informācija par tādu izraisītājnotikumu iestāšanos, kuri izraisa izmaiņas maksājumu prioritātē vai darījuma partneru maiņu,

iii)    informāciju par risku, kas paturēts saskaņā ar 4. pantu, un par informāciju, kas pieprasīta saskaņā ar 3. punktu;

(f)attiecīgos apstākļos – informācija saskaņā ar 17. pantu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 596/2014 29 par iekšējās informācijas ļaunprātīgu izmantošanu un tirgus manipulācijām;

(g)ja f) apakšpunktu nepiemēro, jebkādu nozīmīgu gadījumu, piemēram:

i)    būtiska dokumentos, kas iesniegti saskaņā ar b) apakšpunktu, izklāstīto pienākumu neizpilde, kā arī jebkurš tiesību aizsardzības līdzeklis, atbrīvojums no saistībām vai piekrišana, kas saistībā ar šādu pārkāpumu ir sniegts pēcāk,

ii)    izmaiņas strukturālajās iezīmēs, kas var būtiski ietekmēt vērtspapīrošanas rezultātus,

iii)    ievērojamas izmaiņas vērtspapīrošanas vai tās pamatā esošo riska darījumu riska raksturlielumos,

iv)    attiecībā uz VPS vērtspapīrošanu, ja vērtspapīrošana vairs neatbilst VPS prasībām vai ja kompetentās iestādes ir veikušas korektīvas vai administratīvas darbības,

v)    būtiski darījuma dokumentācijas grozījumi.

Informāciju, kas minēta šā punkta a), b), c) un d) apakšpunktā, dara pieejamu nekavējoties, bet, vēlākais, pēc darījuma noslēgšanas.

Informāciju, kas minēta šā punkta a) un e) apakšpunktā, ik ceturksni sniedz vienā un tajā pašā dienā ne vēlāk kā vienu mēnesi pēc dienas, kad jāveic procentu maksājums. Attiecībā uz ABKV vērtspapīrošanas darījumiem informāciju, kas minēta a) un e) apakšpunktā, ik mēnesi sniedz vienā un tajā pašā dienā ne vēlāk kā vienu mēnesi pēc dienas, kad jāveic procentu maksājums.

Informāciju, kas minēta šā punkta f) un g) apakšpunktā, sniedz nekavējoties.

2.Vērtspapīrošanas darījuma iniciators, sponsors un SSPE no sava vidus izraugās to, kas izpilda 1. punktā noteiktās informācijas sniegšanas prasības. Iniciators, sponsors un SSPE nodrošina, ka informācija laikus, skaidrā formā un bez maksas laikus ir pieejama vērtspapīrošanas pozīcijas turētājam un kompetentajām iestādēm. Sabiedrība, kas izraudzīta 1. punktā izklāstīto prasību izpildei, šo informāciju dara pieejamu tīmekļa vietnē, kas:

(a)ietver labi funkcionējošu datu kvalitātes kontroles sistēmu;

(b)ievēro atbilstošus pārvaldības standartus un nodrošina atbilstošas organizācijas struktūras uzturēšanu un darbību, lai nodrošinātu nepārtrauktību un pareizu funkcionēšanu;

(c)izveido atbilstošas sistēmas, kontroles sistēmu un procedūras, lai nodrošinātu, ka tīmekļa vietne var veikt savu funkciju uzticamā un drošā veidā, un lai apzinātu operacionālā riska avotus;

(d)ietver sistēmas, kas nodrošina saņemtās informācijas aizsardzību un integritāti un informācijas nekavējošu reģistrēšanu;

(e)nodrošina, ka informācija būs pieejama vismaz 5 gadus pēc vērtspapīrošanas darījuma beigu termiņa.

Personu, kas atbild par informācijas sniegšanu saskaņā ar šo pantu, un vietu, kur šāda informācija ir pieejama, norāda vērtspapīrošanas dokumentācijā.

3.EVTI ciešā sadarbībā ar EBI un EAAPI izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektu, kuros tiek konkretizēta:

(a)informācija, kas iniciatoram, sponsoram un SSPE jāsniedz, lai izpildītu 1. punkta a) un d) apakšpunktā minētos pienākumus, un tās formāts, izmantojot standartizētas veidnes;

(b)prasības attiecībā uz 2. punktā minēto tīmekļa vietni, kurā informācija tiek darīta pieejama vērtspapīrošanas pozīciju turētājiem, it īpaši attiecībā uz:

tīmekļa vietnes pārvaldības struktūru un kārtību, kā var piekļūt informācijai,

iekšējās procedūras attiecībā uz to, kā nodrošināt tīmekļa vietnes un glabātās informācijas labu funkcionēšanu, darbības stabilitāti un integritāti,

procedūras, kas ieviestas, lai nodrošinātu informācijas kvalitāti un pareizību.

EVTI šādu regulatīvo tehnisko standartu projektu Komisijai iesniedz līdz [viens gads pēc šīs regulas stāšanās spēkā].

Komisijai tiek deleģētas pilnvaras pieņemt šajā punktā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar procedūru, kas izklāstīta Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10.–14. pantā.

3. nodaļa

Vienkārša, pārredzama un standartizēta vērtspapīrošana

6. pants

Apzīmējuma “vienkārša, pārredzama un standartizēta vērtspapīrošana” izmantošana

Iniciatori, sponsori un SSPE vērtspapīrošanas vajadzībām apzīmējumu “VPS” vai apzīmējumu, kas tieši vai netieši atsauces uz šiem noteikumiem, izmanto vienīgi tad, ja vērtspapīrošana atbilst visām šīs regulas 1. vai 2. iedaļā izklāstītajām prasībām un ja tie saskaņā ar 14. panta 1. punktu ir informējuši EVTI.

1. iedaļa

Vispārīgas prasības attiecībā uz VPS vērtspapīrošanu

7. pants

Vienkārša, pārredzama un standartizēta vērtspapīrošana

Vērtspapīrošanas darījumi, izņemot ABKV vērtspapīrošanu, kuri atbilst šīs regulas 8., 9. un 10. pantā izklāstītajām prasībām, ir uzskatāmi par “VPS”.

8. pants

Prasības attiecībā uz vienkāršību

1.Pamatā esošos riska darījumus iegādājas SSPE, izmantojot pārdošanu vai cesiju veidā, kura izpildi pret pārdevēju vai jebkuru citu trešo personu var panākt tiesā, tai skaitā pārdevēja maksātnespējas gadījumā. Pārdevēja maksātnespējas gadījumā uz pamatā esošo riska darījumu nodošanu SSPE neattiecas strikti noteikumi par atgūšanu. Ja pamatā esošos riska darījumus nodod, izmantojot cesiju, un to pilnīgi veic tikai pēc darījuma noslēgšanas, šādas darbības izraisītājnotikumi paredz vismaz šādus gadījumus:

(a)pārdevēja kredītkvalitātes statusa ievērojama pasliktināšanās;

(b)pārdevēja saistību neizpilde vai maksātnespēja; un

(c)nekompensēti līgumsaistību pārkāpumi no pārdevēja puses.

2.Pārdevējs sniedz apliecinājumus un apņemšanās, ka, cik vien tam ir zināms, vērtspapīrošanas pamatā esošie riska darījumi nav apgrūtināti vai citādi neatrodas stāvoklī, kas, kā sagaidāms, var nelabvēlīgi ietekmēt pārdošanas vai cesijas izpildāmību.

3.Pamatā esošie riska darījumi, kurus pārdevējs nodevis SSPE, atbilst iepriekš nepārprotami noteiktiem atbilstības kritērijiem, kas neļauj pēc saviem ieskatiem veikt aktīvu šo riska darījumu portfeļa pārvaldību.

4.Vērtspapīrošanu nodrošina ar portfeli, kas sastāv no aktīvu veida ziņā viendabīgiem pamatā esošiem riska darījumiem. Pamatā esošie riska darījumi ir debitoriem pilnā apmērā līgumiski saistošas un izpildāmas saistības ar noteiktu periodisku maksājumu plūsmu, kas saistīti ar īres maksas, pamatsummas un procentu maksājumiem vai citām tiesībām saņemt ienākumus no aktīviem, no kuriem izriet šādi maksājumi. Pamatā esošie riska darījumi neietver pārvedamus vērtspapīrus, kas definēti Direktīvā 2014/65/ES.

5.Pamatā esošie riska darījumi neietver vērtspapīrošanu.

6.Pamatā esošo riska darījumu iniciēšanu veic iniciators vai sākotnējais aizdevējs savas parastās komercdarbības ietvaros atbilstīgi darījuma sākotnējās izvietošanas (parakstīšanas) standartiem, kas nav mazāk stingri kā tie, kurus iniciators vai sākotnējais aizdevējs piemēro, iniciējot līdzīgus, bet nevērtspapīrotus riska darījumus. Būtiskas izmaiņas darījuma sākotnējās izvietošanas (parakstīšanas) standartos tiek pilnā apmērā darītas zināmas potenciāliem ieguldītājiem. Attiecībā uz vērtspapīrošanu, kur pamatā esošie riska darījumi ir aizdevumi mājokļa iegādei, aizdevumu portfelis neietver nevienu aizdevumu, kas ir ticis piedāvāts tirgū un sākotnēji izvietots ar pieņēmumu, ka aizdevuma pieteicējam vai – attiecīgā gadījumā – starpniekiem tika darīts zināms, ka aizdevējs sniegto informāciju varētu neapliecināt. Aizņēmēja kredītspējas novērtējums atbilst prasībām, kas izklāstītas Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2014/17/ES 18. panta 1.–4. punktā, 5. punkta a) apakšpunktā un 6. punktā vai Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2008/48/EK 8. pantā vai līdzvērtīgām prasībām trešās valstīs. Iniciatoram vai sākotnējam aizdevējam ir specializētas zināšanas un pieredze attiecībā uz tādu riska darījumu iniciēšanu, kas būtībā ir līdzīgi vērtspapīrojamajiem riska darījumiem.

7.Pamatā esošie riska darījumi laikā, kad notiek to nodošana SSPE, neietver riska darījumus, kuriem iestājusies saistību neizpilde, Regulas (ES) Nr. 575/2013 178. panta 1. punkta izpratnē un riska darījumi ar debitoru vai galvotāju, kura kredītkvalitāte ir samazināta un kurš pēc iniciatora vai sākotnējā aizdevēja rīcībā esošās informācijas:

(a)pieteicis maksātnespēju, vienojies ar saviem kreditoriem par parāda atlaišanu vai pārstrukturēšanu vai tiesa tā kreditoriem ir izsniegusi izpildrakstu vai tiem par labu ir piespriedusi zaudējumu atlīdzināšanu, maksājuma neveikšanas dēļ, kas notikusi triju gadu laikā pirms iniciēšanas dienas;

(b)iekļauts personu ar negatīvu kredītvēsturi oficiālā reģistrā;

(c)tam ir kredītspējas novērtējums, kas liecina, ka līgumā saskaņoto maksājumu neveikšanas risks ir ievērojami lielāks nekā vidusmēra debitora šāda veida aizdevumiem attiecīgajā tiesību sistēmā.

8.Debitori vai galvotāji uz riska darījumu nodošanas brīdi jau ir veikuši vismaz vienu maksājumu; teiktais neattiecas uz atjaunojamiem vērtspapīrošanas darījumiem, kas nodrošināti ar privātpersonām piešķirtām konta pārtēriņa iespējām, kredītkaršu prasījuma tiesībām, pircēju un pasūtītāju parādiem un tirgotāju darbības finansēšanas aizdevumiem vai riska darījumiem, kas atmaksājami vienā maksājumā.

9.Atmaksa vērtspapīrošanas pozīciju turētājiem būtībā nav atkarīga no to aktīvu pārdošanas, ar kuriem nodrošināti pamatā esošie riska darījumi. Tomēr šis noteikums neliedz pēcāk šos aktīvus pārguldīt vai refinansēt.

9. pants

Prasības attiecībā uz standartizētību

1.Iniciators, sponsors vai sākotnējais aizdevējs ievēro riska paturēšanas prasības, kas noteiktas šīs regulas 4. pantā.

2.Procentu likmju un valūtas riskus, kas rodas no vērtspapīrošanas, mazina un publisko šajā nolūkā veiktos pasākumus. Pamatā esošie riska darījumi neietver atvasinātos instrumentus, izņemot gadījumus, ja tos izmanto, lai ierobežotu ārvalstu valūtas risku un procentu likmju risku. Šos atvasinātos instrumentus sākotnēji izvieto (paraksta) un dokumentē atbilstīgi starptautisko finanšu jomā pieņemtajiem kopīgajiem standartiem.

3.Minēto procentu maksājumu, kas attiecas uz vērtspapīrošanas aktīviem un saistībām, aprēķinā izmanto vispārzināmas tirgus procentu likmes, nevis sarežģītas formulas vai atvasinājumus.

4.Ja vērtspapīrošanas darījums ir ticis strukturēts bez atjaunošanas perioda vai atjaunošanas periods ir beidzies un ja ir ticis izsniegts izpildraksts vai paziņojums par tūlītēju samaksu, SSPE kontos netiek bloķētas būtiskas naudas summas un pamatsummas atmaksai saņemto naudu no pamatā esošajiem riska darījumiem nodod tālāk ieguldītājiem, izmantojot vērtspapīrošanas pozīciju secīgu pamatsummas atmaksu, kas noteikta pēc vērtspapīrošanas pozīcijas prioritātes pakāpes. Vērtspapīrošanas pozīciju atmaksu neapvērš attiecībā uz to prioritātes pakāpi, un ar darbības rādītājiem saistītos izraisītājnotikumus iekļauj darījumos, kuriem ir raksturīga maksājumu nesecīga prioritāte, tai skaitā vismaz pamatā esošo riska darījumu kredītkvalitātes pasliktināšanās zem iepriekš noteikta sliekšņa. Netiek paredzēts, ka pamatā esošie riska darījumi tiek automātiski dzēsti pēc tirgus vērtības.

5.Darījuma dokumentācijā iekļauj atbilstošus pirmstermiņa atmaksas izraisītājnotikumus, lai izbeigtu atjaunošanas periodu, ja vērtspapīrošanas darījums ir ticis strukturēts ar atjaunošanas periodu, ietverot vismaz šādu informāciju:

(a)pamatā esošo riska darījumu kredītkvalitātes pasliktināšanās līdz iepriekš noteiktam slieksnim vai zemāk par to;

(b)ar maksātnespēju saistīta notikuma iestāšanās attiecībā uz iniciatoru vai parādus apkalpojošo sabiedrību.

(c)SSPE turēto pamatā esošo riska darījumu vērtība kļūst mazāka par iepriekš noteiktu slieksni (pirmstermiņa atmaksas izraisītājnotikums);

(d)nespēja pietiekamā apjomā piesaistīt jaunus pamatā esošus riska darījumus, kas atbilst iepriekš noteiktiem kredītkvalitātes rādītājiem (kas izraisa atjaunošanas perioda izbeigšanu).

6.Darījuma dokumentācijā skaidri norāda:

(a)tādas parādu apkalpošanas sabiedrības un tā vadības komandas līgumiskas saistības, pienākumi un atbildība, kurai ir speciālās zināšanas un pieredze, lai apkalpotu pamatā esošos riska darījumus un attiecīgos apstākļos arī pilnvarotās uzticības personas un citu papildpakalpojumu sniedzēju līgumiskas saistības, pienākumi un atbildība;

(b)procesi un atbildība, kas nepieciešami, lai nodrošinātu, ka parādu apkalpošanas sabiedrības saistību neizpilde vai maksātnespēja neizraisa parādu apkalpošanas izbeigšanu;

(c)noteikumi, kas nodrošina atvasināto instrumentu darījuma partneru, likviditātes nodrošinātāju un norēķinu bankas aizstāšanu pēc to saistību neizpildes, maksātnespējas un citiem attiecīgiem konkretizētiem notikumiem.

Tiek pienācīgi dokumentētas politikas, procedūras un risku pārvaldības kontroles sistēma, un tiek ieviestas iedarbīgas sistēmas.

7.Darījuma dokumentācija ietver (skaidrā un konsekventā izklāstā) definēto terminu skaidrojumu, tiesību aizsardzības līdzekļus un darbības saistībā ar debitoru pārkāpumiem un saistību neizpildi, parādsaistību pārstrukturēšanu, parādu atlaišanu, maksājuma saistību termiņa atlikšanu, zaudējumus, norakstīšanu, atgūšanu un citus aktīvu rezultativitātes kompensēšanas pasākumus. Minētajā dokumentācijā skaidri norāda maksājumu prioritāti, izraisītājnotikumus, izmaiņas maksājumu prioritātē pēc izraisītājnotikuma iestāšanās, kā arī pienākumu ziņot par šādiem notikumiem. Par izmaiņām maksājumu prioritātē ziņo izmaiņu iestāšanās laikā.

8.Vērtspapīrošanas dokumentācija ietver skaidrus noteikumus, kas palīdz laikus atrisināt konfliktus starp dažādu kategoriju ieguldītājiem, skaidrus noteikumus attiecībā uz balsstiesībām un to piešķiršanu parādzīmju turētājiem, kā arī skaidri norāda pilnvarotās uzticības personas un citu sabiedrību atbildību, kurām ir uzticības pienākumi pret ieguldītājiem.

10. pants

Prasības attiecībā uz pārredzamību

1.Iniciators, sponsors un SSPE pirms ieguldīšanas nodrošina ieguldītājam piekļuvi datiem par statiskiem un dinamiskiem vēsturiskiem rādītājiem par saistību neizpildi un zaudējumiem, piemēram, datiem par pārkāpumiem un saistību neizpildi attiecībā uz riska darījumiem, kas būtībā ir līdzīgi vērtspapīrojamajiem riska darījumiem. Šādi dati attiecas uz laikposmu, kas tādu riska darījumu gadījumā, kuri nav saistīti ar privātpersonām, ir vismaz septiņi gadi, bet ar privātpersonām saistītu riska darījumu gadījumā – vismaz pieci gadi. Apgalvojumu par līdzību pienācīgi pamato.

2.Pirms vērtspapīrošanā radīto vērtspapīru emisijas piemērota un neatkarīga persona veic riska darījumu izlases ārēju pārbaudi, tai skaitā pārbaudi par to, vai par pamatā esošajiem riska darījumiem sniegtie dati ir precīzi (ar ticamības pakāpi 95 %).

3.Iniciators vai sponsors iesniedz ieguldītājiem saistību naudas plūsmas modeli – gan pirms vērtspapīrošanas cenas noteikšanas, gan regulāri pēc tam.

4.Iniciators, sponsors un SSPE ir kopīgi atbildīgi par atbilstību šīs regulas 5. pantam un pirms cenas noteikšanas sniedz potenciālajiem ieguldītājiem visu informāciju, ko paredz 5. panta 1. punkta a) apakšpunkts. Iniciators, sponsors un SSPE pirms cenas noteikšanas sniedz informāciju, ko paredz 5. panta 1. punkta b)–e) apakšpunkts, vismaz projekta jeb sākotnējā formā, ja vien to pieļauj Direktīvas 2003/71/EK 3. pants. Iniciators, sponsors un SSPE vēlākais 15 dienas pēc darījuma noslēgšanas ieguldītājiem dara pieejamu dokumentācijas galīgo versiju.

2. iedaļa

Prasības attiecībā uz ABKV vērtspapīrošanu

11. pants

Vienkārša, pārredzama un standartizēta ABKV vērtspapīrošana

ABKV vērtspapīrošanu uzskata par “VPS”, ja ABKV programma atbilst šīs regulas 13. pantā izklāstītajām prasībām un visi attiecīgās ABKV programmas darījumi atbilst 12. pantā izklāstītajām prasībām.

12. pants

Prasības attiecībā uz atsevišķiem darījumiem

1.Darījums ABKV programmas ietvaros atbilst prasībām, kas noteiktas šīs nodaļas 1. iedaļā, izņemot 7. pantu, 8. panta 4. un 6. punktu, 9. panta 3., 4., 5., 6. un 8. punktu un 10. panta 3. punktu. Šajā iedaļā ar 8. panta 7. punktā minētajiem terminiem “iniciators” un “sākotnējais aizdevējs” saprot pārdevēju.

2.Darījumus ABKV programmas ietvaros nodrošina ar portfeli, kas sastāv no aktīvu veidu ziņā viendabīgiem pamatā esošiem riska darījumiem, kuru vidējais svērtais atlikušais termiņš nepārsniedz divus gadus un no kuriem nevienam atlikušais termiņš nav ilgāks par trim gadiem. Pamatā esošie riska darījumi neietver aizdevumus, kas nodrošināti ar mājokļa vai komerciālā nekustamā īpašuma hipotēku un aizdevumus mājokļa iegādei, par kuriem pilnā apmērā ir sniegts galvojums, un kas minēti Regulas (ES) Nr. 575/2013 129. panta 1. punkta e) apakšpunktā. Pamatā esošie riska darījumi ietver debitoriem juridiski saistošas un pilnā apmērā izpildāmas līgumiskas saistības ar noteiktu maksājumu plūsmu, kas saistīta ar īres maksu, pamatsummu, procentiem vai citām tiesībām saņemt ienākumus no aktīviem, no kuriem izriet šādi maksājumi. Pamatā esošie riska darījumi neietver pārvedamus vērtspapīrus, kas definēti Direktīvā 2014/65/ES.

3.Minēto procentu maksājumu, kas attiecas uz vērtspapīrošanas aktīviem un saistībām, aprēķinā izmanto vispārzināmas tirgus procentu likmes, nevis sarežģītas formulas vai atvasinājumus.

4.Pēc pārdevēja saistību neizpildes vai notikuma, kas izraisa tūlītēju samaksu, SSPE kontos netiek bloķētas būtiskas naudas summas un pamatsummas atmaksai saņemto naudu no pamatā esošajiem riska darījumiem nodod tālāk ieguldītājiem, kas tur vērtspapīrošanas pozīciju, izmantojot vērtspapīrošanas pozīciju maksājumu secību, kas noteikta pēc vērtspapīrošanas pozīcijas prioritātes pakāpes. Netiek paredzēts, ka pamatā esošie riska darījumi tiek automātiski dzēsti pēc tirgus vērtības.

5.Pamatā esošo riska darījumu iniciēšanu veic pārdevējs savas parastās komercdarbības ietvaros atbilstīgi darījuma sākotnējās izvietošanas (parakstīšanas) standartiem, kas nav mazāk stingri kā tie, kurus pārdevējs piemēro, iniciējot līdzīgus, bet nevērtspapīrotus riska darījumus. Būtiskas izmaiņas darījuma sākotnējās izvietošanas standartos pilnā apmērā atklāj potenciāliem ieguldītājiem. Attiecībā uz vērtspapīrošanu, kur pamatā esošie riska darījumi ir aizdevumi mājokļa iegādei, aizdevumu portfelis neietver nevienu aizdevumu, kas ir ticis piedāvāts tirgū un sākotnēji izvietots ar pieņēmumu, ka aizdevuma pieteicējam vai – attiecīgā gadījumā – starpniekiem tika darīts zināms, ka aizdevējs sniegto informāciju varētu neapliecināt. Pārdevējam ir specializētas zināšanas un pieredze par tādu riska darījumu iniciēšanu, kas būtībā ir līdzīgi vērtspapīrojamajiem riska darījumiem.

6.Darījuma dokumentācijā iekļauj atjaunošanas perioda izbeigšanas izraisītājnotikumus, tostarp vismaz šādu informāciju:

(a)pamatā esošo riska darījumu kredītkvalitātes pasliktināšanās līdz iepriekš noteiktam slieksnim vai zemāk par to;

(b)ar maksātnespēju saistīta notikuma iestāšanās attiecībā uz pārdevēju vai parādus apkalpojošo sabiedrību;

(c)nespēja pietiekamā apjomā piesaistīt jaunus pamatā esošus riska darījumus, kas atbilstu iepriekš noteiktiem kredītkvalitātes rādītājiem.

7.Darījuma dokumentācijā skaidri norāda:

(a)tāda sponsora, parādu apkalpošanas sabiedrības un tā vadības komandas līgumiskas saistības, pienākumi un atbildība, kuram ir speciālās zināšanas un pieredze, lai apkalpotu pamatā esošos riska darījumus un attiecīgos apstākļos arī pilnvarotās uzticības personas un citu papildpakalpojumu sniedzēju līgumiskas saistības, pienākumi un atbildība;

(b)procesi un atbildība, kas nepieciešami, lai nodrošinātu, ka parādu apkalpošanas sabiedrības saistību neizpilde vai maksātnespēja neizraisa parādu apkalpošanas izbeigšanu;

(c)noteikumi, kas nodrošina atvasināto instrumentu darījuma partneru un norēķinu bankas aizstāšanu pēc to saistību neizpildes, maksātnespējas un –attiecīgos apstākļos – pēc citiem konkretizētiem notikumiem;

(d)sponsors pats veic uzticamības pārbaudi un pārliecinās, ka pārdevējs atbilst pareizas darījuma sākotnējās izvietošanas standartiem, apkalpošanas spējām un naudas līdzekļu iekasēšanas procesiem, kas atbilst prasībām, kuras minētas Regulas (ES) Nr. 575/2013 259. panta 3. punkta i)–m) apakšpunktā vai līdzvērtīgām prasībām trešās valstīs.

Tiek pienācīgi dokumentētas politikas, procedūras un risku pārvaldības kontroles sistēma, un tiek ieviestas iedarbīgas sistēmas.

13. pants

Prasības attiecībā uz darījumu programmām

1.Visi ABKV programmas darījumi atbilst šīs regulas 12. pantā izklāstītajām prasībām.

2.Iniciators, sponsors vai sākotnējais aizdevējs ievēro riska paturēšanas prasības, kas noteiktas šīs regulas 4. pantā.

3.ABKV programma nav atkārtota vērtspapīrošana, un kredītkvalitātes uzlabošanas ietvaros neizveido otrā līmeņa laidienus programmas līmenī.

4.ABKV programmas sponsors ir kredītiestāde, ko uzrauga saskaņā ar Direktīvu 2013/36/ES. Sponsors ir likviditātes nodrošinātājs un atbalsta visas vērtspapīrošanas pozīcijas darījumu līmenī ABKV programmas ietvaros, un aptver visus likviditātes riskus, kredītriskus, vērtspapīroto riska darījumu atgūstamās vērtības būtiska samazinājuma riskus, kā arī jebkuras citas darījuma izmaksas un programmai kopējās izmaksas.

5.ABKV programmā emitētie vērtspapīri neietver pirkšanas iespējas, pagarinājuma klauzulas un citas klauzulas, kuras ietekmētu to beigu termiņu.

6.Procentu likmju un valūtas riskus, kas rodas ABKV programmas līmenī, mazina un publisko šajā nolūkā veiktos pasākumus. Atvasinātos instrumentus izmanto vienīgi programmas līmenī nolūkā ierobežot valūtas risku un procentu likmju risku. Šādus atvasinātos instrumentus dokumentē saskaņā ar starptautisko finanšu jomā pieņemtajiem standartiem.

7.Dokumentācijā, kas attiecas uz programmu, skaidri norāda šādus aspektus:

(a)pilnvarotās uzticības personas un citu personu, kurām ir uzticības pienākumi pret ieguldītājiem, atbildības joma;

(b)noteikumi, kas palīdz laikus atrisināt konfliktus starp sponsoru un vērtspapīrošanas pozīciju turētājiem;

(c)tāda sponsora un tā vadības komandas līgumiskas saistības, pienākumi un atbildība, kuram ir speciālās zināšanas un pieredze kredītu sākotnējā izvietošanā, kā arī pilnvarotās uzticības personas un citu papildpakalpojumu sniedzēju līgumiskas saistības, pienākumi un atbildība;

(d) procesi un atbildība, kas nepieciešami, lai nodrošinātu, ka parādus apkalpojošās sabiedrības saistību neizpilde vai maksātnespēja neizraisa parādu apkalpošanas izbeigšanu;

(e)noteikumi, kas nodrošina atvasināto instrumentu darījuma partneru un norēķinu bankas aizstāšanu ABKV programmas līmenī pēc to saistību neizpildes, maksātnespējas un – attiecīgos apstākļos – pēc citiem konkretizētiem notikumiem;

(f)ka, iestājoties konkrētiem notikumiem, sponsora saistību neizpildes vai maksātnespējas izraisītā stāvokļa labošanai paredz pasākumus, lai panāktu, ka attiecīgi tiek nodrošināta apņemšanās sniegt finansējumu vai tiek aizstāts likviditātes nodrošinātājs. Gadījumā, ja likviditātes nodrošinātājs 30 dienās pēc apņemšanās sniegt finansējumu derīguma termiņa izbeigšanās to nepagarina, tad izņem uz likviditātes nodrošināšanas līguma pamata pieejamos naudas līdzekļus, atmaksājot dzēš vērtspapīrus, kuriem iestājas termiņš, izbeidz darījumus par riska darījumu iegādi un vienlaikus amortizē pamatā esošos riska darījumus.

Tiek pienācīgi dokumentētas politikas, procedūras un risku pārvaldības kontroles sistēma, un tiek ieviestas iedarbīgas sistēmas.

8.Iniciators, sponsors un SSPE ir kopīgi atbildīgi par atbilstību (ABKV programmas līmenī) šīs regulas 5. pantam un pirms cenu noteikšanas sniedz potenciālajiem ieguldītājiem visu informāciju, kas paredzēta 5. panta 1. punkta a) apakšpunktā. Iniciators, sponsors un SSPE pirms cenu noteikšanas sniedz informāciju, ko paredz 5. panta 1. punkta b)–e) apakšpunkts, vismaz projekta jeb sākotnējā formā, ja vien to pieļauj Direktīvas 2003/71/EK 3. pants. Iniciators, sponsors un SSPE ne vēlāk kā 15 dienas pēc darījuma noslēgšanas ieguldītāju rīcībā nodod dokumentācijas galīgo redakciju.

14. pants

VPS paziņojums un uzticamības pārbaude

1.Iniciatori, sponsori un SSPE kopīgi informē EVTI, izmantojot veidni, kas minēta šā panta 5. punktā, par to, ka vērtspapīrošanas darījums atbilst šīs regulas 7.–10. pantā vai 11.–13. pantā izklāstītajām prasībām (“VPS paziņojums”). EVTI šādu VPS paziņojumu saskaņā ar 4. punktu publicē savā oficiālajā tīmekļa vietnē. Tie informē arī savu kompetento iestādi. Vērtspapīrošanas darījuma iniciators, sponsors un SSPE no sava vidus izraugās to, kas būs pirmais kontaktpunkts ieguldītājiem un kompetentajām iestādēm.

2.Ja iniciators vai sākotnējais aizdevējs nav kredītiestāde vai ieguldījumu brokeru sabiedrība, kas definēta Regulas Nr. 575/2013 4. panta 1. punkta 1) un 2) apakšpunktā, 1. punktā minētajam paziņojumam pievieno:

(a)iniciatora vai sākotnējā aizdevēja apliecinājumu, ka tas kredītus piešķir, balstoties uz stabiliem un precīzi noteiktiem kritērijiem un skaidri izklāstītiem procesiem attiecībā uz kredītu apstiprināšanu, grozīšanu, atjaunošanu un finansēšanu, un ka iniciators vai sākotnējais aizdevējs ir ieviesis iedarbīgas sistēmas šādu procesu izmantošanai;

(b)apliecinājumu par to, vai a) apakšpunktā minētie elementi ir pakļauti uzraudzībai.

3.Iniciators, sponsors un SSPE nekavējoties informē EVTI un savu kompetento iestādi, ja vērtspapīrošanas darījums vairs neatbilst attiecīgi šīs regulas 7.–10. pantā vai 11.–13. pantā izklāstītajām prasībām.

4.EVTI savā oficiālajā tīmekļa vietnē uztur sarakstu ar visiem vērtspapīrošanas darījumiem, par kuriem iniciatori, sponsori un SSPE ir informējuši, ka tie atbilst šīs regulas 7.–10. pantā vai 11.–13. pantā izklāstītajām prasībām. EVTI šo sarakstu atjaunina, ja pēc kompetentās iestādes lēmuma vai iniciatora, sponsora vai SSPE paziņojuma kāds vērtspapīrošanas darījums vairs nav uzskatāms par VPS. Ja kompetentā iestāde saskaņā ar 17. pantu ir piemērojusi administratīvos sodus vai korektīvus pasākumus, tā nekavējoties par to informē EVTI. EVTI minētajā sarakstā nekavējoties norāda, ka kompetentā iestāde attiecībā uz vērtspapīrošanas darījumu ir piemērojusi administratīvos sodus vai korektīvus pasākumus.

5.EVTI ciešā sadarbībā ar EBI un EAAPI izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektu, kurā konkretizē informāciju, ko iniciators, sponsors un SSPE sniedz, lai izpildītu 1. punktā minētos pienākumus, kā arī ar standarta veidnes palīdzību nosaka tās formātu.

EVTI šo regulatīvo tehnisko standartu projektu Komisijai iesniedz līdz [12 mēneši pēc šīs regulas stāšanās spēkā].

Komisijai tiek deleģētas pilnvaras pieņemt šajā punktā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar procedūru, kas izklāstīta Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10.–14. pantā.

4. nodaļa

Uzraudzība

15. pants

Kompetento iestāžu norīkošana

1.Šīs regulas 3. pantā izklāstīto pienākumu izpildi nodrošina šādas kompetentās iestādes saskaņā ar pilnvarām, kas tām piešķirtas attiecīgos tiesību aktos:

(a)attiecībā uz apdrošināšanas sabiedrībām un pārapdrošināšanas sabiedrībām – kompetentā iestāde, kas izraudzīta saskaņā ar Direktīvas 2009/138/EK 13. panta 10. punktu;

(b)attiecībā uz alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldniekiem – kompetentā iestāde, kas norīkota saskaņā ar Direktīvas 2011/61/ES 44. pantu;

(c)attiecībā uz PVKIU un PVKIU pārvaldības sabiedrībām – kompetentā iestāde, kas izraudzīta saskaņā ar Direktīvas 2009/65/EK 97. pantu;

(d)attiecībā uz papildpensijas kapitāla uzkrāšanas institūcijām – kompetentā iestāde, kas izraudzīta saskaņā ar Direktīvas 2003/41/EK 6. panta g) punktu;

(e)attiecībā uz kredītiestādēm un ieguldījumu brokeru sabiedrībām – kompetentā iestāde, kas norīkota saskaņā ar Direktīvas 2013/36/ES 4. pantu, tostarp ECB, kas izraudzīta saskaņā ar Padomes Regulu (ES) Nr. 1024/2013.

2.Kompetentās iestādes, kas ir atbildīgas par sponsoru uzraudzību saskaņā ar Direktīvas 2013/36/ES 4. pantu, tostarp ECB saskaņā ar Padomes Regulu (ES) Nr. 1024/2013, nodrošina, ka sponsori veic šīs regulas 4.–14. pantā izklāstītos pienākumus.

3.Ja iniciatori, sākotnējie aizdevēji un SSPE tiek uzraudzīti saskaņā ar Direktīvu 2013/36/ES, Regulu (ES) Nr. 1024/2013, Direktīvu 2009/138/EK, Direktīvu 2003/41/EK, Direktīvu 2011/61/ES vai Direktīvu 2009/65/EK, tad attiecīgās kompetentās iestādes, kas norīkotas saskaņā ar minētajiem tiesību aktiem, tostarp ECB, kas izraudzīta saskaņā ar Padomes Regulu (ES) Nr. 1024/2013, nodrošina atbilstību šīs regulas 4.–14. pantā izklāstītajām prasībām.

4.Attiecībā uz sabiedrībām, uz kurām neattiecas 3. punktā minētie Savienības tiesību akti, dalībvalstis izraugās vienu vai vairākas kompetentās iestādes, lai nodrošinātu atbilstību šīs regulas 4.–14. pantā izklāstītajām prasībām. Dalībvalstis informē Komisiju, EVTI, EBI, EAAPI un pārējo dalībvalstu kompetentās iestādes par kompetento iestāžu norīkošanu saskaņā ar šo punktu.

5.EVTI savā tīmekļa vietnē publicē un regulāri atjaunina sarakstu ar šajā pantā minētajām kompetentajām iestādēm.

16. pants

Kompetento iestāžu pilnvaras

1.Katra dalībvalsts nodrošina, ka kompetentajai iestādei, kas norīkota saskaņā ar 15. panta 2.–4. punktu, ir uzraudzības, izmeklēšanas un sodu piemērošanas pilnvaras, kas nepieciešamas, lai varētu veikt šajā regulā paredzētos pienākumus.

2.Kompetentā iestāde regulāri pārskata kārtības, procesus un mehānismus, kurus ieviesuši iniciatori, sponsori, SSPE un sākotnējie aizdevēji, lai nodrošinātu atbilstību šīs regulas prasībām.

3.Kompetentās iestādes nodrošina, ka riskus, kas izriet no vērtspapīrošanas darījumiem, tostarp reputācijas riskus, izvērtē un rod attiecīgus risinājumus, pamatojoties uz atbilstošām politikām un procedūrām, kuras ieviesuši iniciatori, sponsori, SSPE un sākotnējie aizdevēji.

17. pants

Administratīvie sodi un korektīvi pasākumi

1.Neskarot dalībvalstu tiesības paredzēt un piemērot kriminālsodus saskaņā ar šīs regulas 19. pantu, dalībvalstis pieņem noteikumus par atbilstošiem administratīviem sodiem un korektīviem pasākumiem, kas piemērojami šādās situācijās:

(a)iniciators, sponsors vai sākotnējais aizdevējs nav ievērojis 4. pantā izklāstītās prasības;

(b)iniciators, sponsors un SSPE nav ievērojis 5. pantā izklāstītās prasības;

(c)iniciators, sponsors un SSPE nav ievērojis šīs regulas 7.–10. pantā vai 11.–13. pantā izklāstītās prasības.

Dalībvalstis arī nodrošina, ka administratīvie sodi un/vai korektīvi pasākumi tiek faktiski īstenoti.

2.Šādi sodi un pasākumi ir iedarbīgi, samērīgi un preventīvi, un tie ietver vismaz:

(a)publisku paziņojumu, kurā saskaņā ar 22. pantu norādīta fiziskās vai juridiskās personas identitāte un pārkāpuma būtība;

(a)rīkojumu fiziskai vai juridiskai personai pārtraukt attiecīgo rīcību un atturēties no tās atkārtošanas;

(b)pagaidu aizliegumu jebkurai iniciatora, sponsora vai SSPE izpildinstitūcijas amatpersonai vai jebkurai citai fiziskai personai, kas tiek saukta pie atbildības, veikt vadības funkcijas šādos uzņēmumos;

(c)tāda pārkāpuma gadījumā, kas minēts šā panta 1. punkta c) apakšpunktā – pagaidu aizliegumu iniciatoram, sponsoram un SSPE pašam apliecināt, ka vērtspapīrošanas darījums atbilst šīs regulas 7.–10. pantā vai 11.–13. pantā izklāstītajām prasībām;

(d)maksimālo administratīvo naudas sodu, kas ir vismaz 5 000 000 EUR, bet dalībvalstī, kuras valūta nav euro, atbilstošo summu attiecīgajā valūtā [diena, kad šī regula stājas spēkā].

(e)attiecībā uz juridisku personu – maksimālo administratīvo naudas sodu, kas minēts e) apakšpunktā, vai līdz 10 % no juridiskās personas gada apgrozījuma kopsummas, kas norādīta jaunākajā pieejamā finanšu pārskatā, ko apstiprinājusi tās izpildinstitūcija; ja juridiskā persona ir mātessabiedrība vai mātessabiedrības meitassabiedrība, kurai saskaņā ar Direktīvu 2013/34/ES jāsagatavo konsolidēts finanšu pārskats, izmantojamā gada apgrozījuma kopsumma ir gada apgrozījuma kopsumma vai attiecīgais ienākumu veids saskaņā ar attiecīgajiem grāmatvedības tiesību aktiem, kas norādīta jaunākajā pieejamā konsolidētajā finanšu pārskatā, kuru apstiprinājusi galvenās mātessabiedrības izpildinstitūcija;

(f)maksimālo administratīvo naudas sodu, kas vismaz divreiz pārsniedz no pārkāpuma gūto ieguvumu summu (ja šādu ieguvumu var konstatēt), pat ja tas pārsniedz e) un f) apakšpunktā minēto maksimālo summu.

3.Ja 1. punktā minētie noteikumi attiecas uz juridiskām personām, dalībvalstis nodrošina arī to, ka kompetentās iestādes 2. punktā minētos administratīvos sodus un korektīvos pasākumus piemēro attiecībā uz izpildinstitūcijas amatpersonām un citām personām, kas saskaņā ar valsts tiesību aktiem ir saucamas pie atbildības par pārkāpumu.

4.Dalībvalstis nodrošina, ka jebkurš lēmums, ar ko piemēro 2. punktā minētos administratīvos sodus vai korektīvos pasākumus, ir pienācīgi pamatots un ka to var pārsūdzēt tiesā.

18. pants

Administratīvo sodu un korektīvu pasākumu piemērošanas pilnvaru izmantošana

1.Kompetentās iestādes izmanto savas pilnvaras piemērot šīs regulas 17. pantā minētos administratīvos sodus un korektīvos pasākumus saskaņā ar attiecīgās valsts tiesisko regulējumu:

(a)tieši;

(b)sadarbībā ar citām iestādēm;

(c)vēršoties kompetentā tiesu iestādē.

2.Kompetentās iestādes, nosakot saskaņā ar šīs regulas 17. pantu piemērota administratīvā soda vai korektīva pasākuma veidu un apmēru, ņem vērā visus nozīmīgos apstākļus, tostarp attiecīgos apstākļos:

(a)pārkāpuma būtiskumu, smagumu un ilgumu;

(b)fiziskās vai juridiskās personas, kas ir atbildīga par pārkāpumu, atbildības pakāpi;

(c)fiziskās vai juridiskās personas, kas ir atbildīga par pārkāpumu, finansiālo stāvokli, par ko liecina atbildīgās juridiskās personas apgrozījuma kopsumma vai atbildīgās fiziskās personas gada ienākumi un neto aktīvu vērtība;

(d)fiziskās vai juridiskās personas, kas ir atbildīga par pārkāpumu, gūtā peļņa vai novērstie zaudējumi, ja tos var konstatēt, un to nozīmīgums;

(e)pārkāpuma dēļ trešām personām nodarītos zaudējumus, ciktāl tos var konstatēt;

(f)fiziskās vai juridiskās personas, kas ir atbildīga par pārkāpumu, gatavību sadarboties ar kompetento iestādi, neskarot nepieciešamību nodrošināt minētās personas gūtās peļņas vai novērsto zaudējumu atdošanu;

(g)fiziskās vai juridiskās personas, kas ir atbildīga par pārkāpumu, iepriekš izdarītos pārkāpumus.

19. pants

Kriminālsodu noteikšana

1.Dalībvalstis var nolemt nepieņemt noteikumus par administratīviem sodiem vai korektīviem pasākumiem attiecībā uz pārkāpumiem, par kuriem saskaņā ar attiecīgās valsts tiesību aktiem piemēro kriminālsodus.

2.Ja dalībvalstis saskaņā ar 1. punktu ir izvēlējušās noteikt kriminālsodus par 17. panta 1. punktā minēto pārkāpumu, tās nodrošina, ka ir ieviesti atbilstoši tiesību akti, lai kompetentajām iestādēm attiecīgajā tiesību sistēmā būtu visas nepieciešamās pilnvaras koordinēt sadarbību ar tiesu, prokuratūras un tiesībaizsardzības iestādēm, kas vajadzīgas, lai saņemtu konkrētu informāciju, kas saistīta ar kriminālizmeklēšanu vai procedūrām, kas sāktas attiecībā uz pārkāpumiem, kuri minēti 17. panta 1. punktā, un lai to pašu informāciju sniegtu citām kompetentajām iestādēm un EVTI, EBI un EAAPI un lai izpildītu pienākumu sadarboties šīs regulas vajadzībām.

20. pants

Ziņošanas pienākums

Dalībvalstis līdz [viens gads pēc šīs regulas stāšanās spēkā] dara zināmus Komisijai, EVTI, EBI un EAAPI tos normatīvos un administratīvos tiesību aktus, ar kuriem tiek īstenotas šīs nodaļas prasības, tostarp visas nozīmīgās krimināltiesību normas. Dalībvalstis bez liekas kavēšanās informē Komisiju, EVTI, EBI un EAAPI arī par turpmākiem to grozījumiem.

21. pants

Sadarbība starp kompetentajām iestādēm un Eiropas uzraudzības iestādēm

1.Šīs regulas 15. pantā minētās kompetentās iestādes un EVTI, EBI un EAAPI cieši sadarbojas un apmainās ar informāciju, lai veiktu savus pienākumus saskaņā ar 16.–19. pantu un it īpaši lai apzinātu un novērstu šīs regulas normu pārkāpumus.

2.Kompetentās iestādes var arī sadarboties ar trešo valstu kompetentajām iestādēm saistībā ar savu soda piemērošanas pilnvaru izmantošanu, piemēram, lai atvieglotu sodanaudas iekasēšanu.

3.Ja kompetentā iestāde konstatē, ka tiek pārkāptas šīs regulas normas, vai tai ir pamats tā uzskatīt, tā pietiekami detalizētā veidā informē iniciatora, sponsora, sākotnējā aizdevēja, SSPE vai ieguldītāja kompetento uzraudzības iestādi par saviem konstatējumiem. Kompetentās iestādes cieši koordinē uzraudzību un nodrošina, ka tiek pieņemti saskaņoti lēmumi.

4.Ja 3. punktā minētais pārkāpums ir saistīts, piemēram, ar to, ka šīs regulas 14. panta 1. punktā minētais paziņojums ir nepareizs vai maldinošs, kompetentā iestāde, kas konstatējusi šo pārkāpumu, nekavējoties par to informē arī EVTI, EBI un EAAPI.

5.Saņēmusi 3. punktā minēto informāciju, kompetentā iestāde veic visus vajadzīgos pasākumus, lai izskatītu konstatēto pārkāpumu, un informē pārējās iesaistītās kompetentās iestādes, un it īpaši iniciatora, sponsora, SSPE un vērtspapīrošanas pozīcijas turētāja (ja tas ir zināms) kompetentās iestādes. Ja kompetento iestāžu vidū rodas domstarpības, lietas izskatīšanu nodod EVTI un piemēro attiecīgi Regulas (ES) Nr. 1095/2010 19. pantā vai 20. pantā paredzēto procedūru.

6.EVTI ciešā sadarbībā ar EBI un EAAPI izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektu, kurā konkretizē vispārējo sadarbības pienākumu, informāciju, ar kuru apmainās saskaņā ar 1. punktu, kā arī 3. un 4. punktā noteiktos paziņošanas pienākumus.

EVTI ciešā sadarbībā ar EBI un EAAPI līdz [divpadsmit mēneši pēc šīs regulas stāšanās spēkā] šos regulatīvo tehnisko standartu projektu iesniedz Komisijai.

Komisijai tiek deleģētas pilnvaras saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10.–14. pantu pieņemt šā punkta pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus.

22. pants

Administratīvo sodu un korektīvu pasākumu publicēšana

1.Dalībvalstis nodrošina, ka kompetentā iestāde bez liekas kavēšanās savā oficiālajā tīmekļa vietnē publicē ikvienu lēmumu, ar ko tā piemēro administratīvo sodu vai korektīvu pasākumu attiecībā uz šīs regulas 4. vai 5. panta vai 14. panta 1. punkta pārkāpumu (pēc tam, kad soda vai pasākuma adresāts ir ticis informēts par attiecīgo lēmumu).

2.Publikācijā, kas minēta 1. punktā, ietver informāciju par pārkāpuma veidu un būtību, par pārkāpumu atbildīgās personas identitāti un piemēroto sodu vai pasākumu.

3.Tomēr, ja kompetentās iestādes uzskata, ka juridisko personu identitātes vai fizisko personu identitātes un personas datu publicēšana būtu nesamērīga, ņemot vērā katra gadījuma atsevišķu izvērtējumu, vai ja kompetentās iestādes uzskata, ka šāda publicēšana apdraudētu finanšu tirgu stabilitāti vai noritošu izmeklēšanu, dalībvalstis nodrošina, ka kompetentās iestādes:

(a)atliek lēmuma, ar ko piemēro sodu vai pasākumu, publicēšanu līdz brīdim, kad šādas nepublicēšanas iemesli vairs nepastāv, vai

(b)publicē lēmumu, ar ko piemēro administratīvo sodu vai korektīvu pasākumu, saprātīga laikposmā neizpaužot lēmuma adresāta identitāti un personas datus, ja ir sagaidāms, ka šajā laikposmā beigs pastāvēt šādas anonīmas publikācijas iemesli, ja vien šāda anonīma publikācija nodrošina attiecīgo personas datu iedarbīgu aizsardzību, vai

(c) lēmumu par administratīvā soda vai korektīva pasākuma piemērošanu nepublicē vispār, ja a) un b) apakšpunktā izklāstītie risinājuma varianti tiek uzskatīti par nepietiekamiem, lai nodrošinātu:

i)to, ka netiek apdraudēta finanšu tirgu stabilitāte,

ii)attiecībā uz pasākumiem, kurus uzskata par nebūtiskiem,– šāda lēmuma publicēšanas samērīgumu.

4.Ja tiek pieņemts lēmums sodu vai pasākumu publicēt anonīmi, attiecīgo datu publicēšanu var atlikt. Ja lēmumu, ar kuru piemēro administratīvo sodu vai korektīvu pasākumu, var pārsūdzēt attiecīgā tiesu iestādē, kompetentās iestādes nekavējoties savā oficiālajā tīmekļa vietnē ievieto arī šo informāciju un jebkādu turpmāku informāciju par šādas pārsūdzības iznākumu. Tā publicē arī jebkuru tiesas nolēmumu, ar ko atceļ lēmumu par soda vai pasākuma piemērošanu.

5.Kompetentā iestāde nodrošina, ka jebkura publikācija, kas minēta 1.–4. punktā, tās oficiālajā tīmekļa vietnē ir pieejama vismaz piecus gadus pēc tās publicēšanas. Tomēr publikācijā ietvertos personas datus kompetentās iestādes oficiālajā tīmekļa vietnē saglabā tikai tik ilgi, cik ir nepieciešams saskaņā ar piemērojamiem datu aizsardzības noteikumiem.

6.Kompetentās iestādes informē EVTI, EBI un EAAPI par ikvienu administratīvo sodu un korektīvu pasākumu, tostarp – attiecīgos apstākļos – par jebkuru ar tiem saistītu pārsūdzību un tās iznākumu. Dalībvalstis nodrošina, ka kompetentās iestādes saņem informāciju un galīgo spriedumu par ikvienu piemēroto kriminālsodu un iesniedz to EVTI, EBI un EAAPI.

7.EVTI, EBI un EAAPI kopīgi uztur centralizētu datubāzi par tām paziņotajiem administratīvajiem sodiem un korektīviem pasākumiem. Minētā datubāze ir pieejama vienīgi kompetentajām iestādēm, un to atjaunina, balstoties uz informāciju, ko kompetentās iestādes sniedz saskaņā ar 6. punktu.

III  SADAĻA

GROZĪJUMI

23. pants

Direktīvas 2009/65/EK grozījums

Ar šo atceļ Direktīvas 2009/65/ES 50.a pantu.

24. pants

Direktīvas 2009/138/EK grozījums

Direktīvu 2009/138/EK groza šādi:

(1)Direktīvas 135. panta 2. un 3. punktu aizstāj ar šādu:

“2. Komisija saskaņā ar 301.a pantu pieņem deleģētos aktus, un tajos nosaka detalizētu kārtību attiecībā uz apstākļiem, kuros, neskarot 101. panta 3. punktu, var piemērot samērīgu papildu kapitāla prasību, ja ir tikušas pārkāptas Regulas [Vērtspapīrošanas regulas] 3. un 4. pantā izklāstītās prasības.

3. Lai nodrošinātu konsekventu saskaņošanu attiecībā uz 2. punktu, EAAPI, ievērojot 301.b pantu, izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektu, kurā konkretizē 2. punktā minētās samērīgās papildu kapitāla prasības aprēķināšanas metodiku.

Komisijai tiek deleģētas pilnvaras saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1094/2010 10.–14. pantu pieņemt šā punkta pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus.”

(2)Regulas 308.b panta 11. punktu atceļ.

25. pants

Regulas (EK) Nr. 2009/1060 grozījums

Regulu (EK) Nr. 2009/1060 groza šādi:

(1)Preambulas 22. un 41. apsvērumā, 8.c pantā un II pielikuma 1. punktā tekstu “strukturēts finanšu instruments” aizstāj ar tekstu “vērtspapīrošanas instruments”;

(2)Preambulas 34. un 40. apsvērumā, 8. panta 4. punktā, 8.c pantā, 10. panta 3. punktā, 39. panta 4. punktā, kā arī I pielikuma A iedaļas 2. punkta 5. daļā, I pielikuma B iedaļas 5. punktā, II pielikumā (virsraksts un 2. punkts), III pielikuma I daļas 8., 24. un 45. punktā un III pielikuma III daļas 8. punktā tekstu “strukturēti finanšu instrumenti” aizstāj ar tekstu “vērtspapīrošanas instrumenti”;

(3)regulas 1. panta otro daļu aizstāj ar šādu:

“Šī regula arī paredz pienākumus emitentiem un ar tiem saistītām trešām personām, kas Savienībā veic uzņēmējdarbību, attiecībā uz vērtspapīrošanas instrumentiem.”;

(4)regulas 3. panta 1) punktu aizstāj ar šādu:

“vērtspapīrošanas instruments” ir finanšu instruments vai citāds aktīvs, kas tiek radīts Regulas [šī regula] 2. panta 1. punktā minētā vērtspapīrošanas darījuma vai shēmas rezultātā.”

26. pants

Direktīvas 2011/61/ES grozījums

Ar šo atceļ Direktīvas 2011/61/ES 17. pantu.

27. pants

Regulas (ES) Nr. 648/2012 grozījums

Regulu (EK) Nr. 648/2012 groza šādi:

(1)regulas 2. pantam pievieno šādu 30. un 31. punktu:

“30) “segtā obligācija” ir obligācija, kas atbilst Regulas (ES) Nr. 575/2013 129. pantā izklāstītajām prasībām.

31) “segto obligāciju sabiedrība” ir segto obligāciju emitents vai segto obligācijas seguma portfelis.”;

(2)regulas 4. pantam pievieno šādu 5. un 6. punktu:

“5. Regulas 4. panta 1. punktu nepiemēro attiecībā uz ārpusbiržas atvasināto instrumentu līgumiem, kurus noslēgusi segto obligāciju sabiedrība (saistībā ar segto obligāciju) vai vērtspapīrošanas nolūkam speciāli izveidota sabiedrība saistībā ar vērtspapīrošanas darījumu Regulas [Vērtspapīrošanas regula] izpratnē, ja vien:

a) vērtspapīrošanas nolūkam speciāli izveidotas sabiedrības vērtspapīrošanas darījuma ietvaros emitē vienīgi vērtspapīrus, kuri atbilst Regulas [Vērtspapīrošanas regula] 7.–10. pantā vai 11.–13. pantā un 6. pantā izklāstītajām prasībām;

b) ārpusbiržas atvasināto instrumentu līgumu izmanto vienīgi tam, lai ierobežotu procentu likmju vai valūtu neatbilstību segtās obligācijas vai vērtspapīrošanas darījuma ietvaros; un

c) segtās obligācijas vai vērtspapīrošanas darījuma noteikumi pienācīgi mazina darījuma partnera kredītrisku attiecībā uz ārpusbiržas atvasināto instrumentu līgumiem, kurus saistībā ar segto obligāciju vai vērtspapīrošanas darījumu noslēgusi attiecīgi segto obligāciju sabiedrība vai vērtspapīrošanas nolūkam speciāli izveidota sabiedrība.

6. Lai nodrošinātu šā panta konsekventu piemērošanu un ņemot vērā nepieciešamību nepieļaut regulējumu arbitrāžu, EUI izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektu, kuros nosaka kritērijus, pēc kādiem konstatē, kuri pasākumi segto obligāciju vai vērtspapīrošanas darījumu ietvaros pienācīgi mazina darījuma partnera kredītrisku 5. punkta izpratnē.

EUI līdz [seši mēneši pēc šīs regulas stāšanās spēkā] šo regulatīvo tehnisko standartu projektu iesniedz Komisijai.

Komisijai tiek deleģētas pilnvaras saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10.–14. pantu pieņemt šā punkta pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus.”;

(3)regulas 11. panta 15. punktu aizstāj ar šādu:

“15. Lai nodrošinātu šā panta konsekventu piemērošanu, EUI izstrādā kopīgu regulatīvo tehnisko standartu projektu, kurā konkretizē:

a) risku pārvaldības procedūras, tostarp nodrošinājuma apmēru un veidus un nodalīšanas shēmas, kas nepieciešami, lai nodrošinātu atbilstību 3. punktā izklāstītajām prasībām;

b) procedūras darījuma partneriem un attiecīgajām kompetentajām iestādēm, kuras jāievēro, piemērojot 6.–10. punktā minētos atbrīvojumus;

c) piemērojamos kritērijus, kas minēti 5.–10. punktā, tostarp to, kas ir uzskatāms par praktisku vai juridisku šķērsli tūlītējam pašu kapitāla pārskaitījumam un saistību nokārtošanai starp darījuma partneriem.

Tādiem ārpusbiržas atvasināto instrumentu līgumiem nepieciešamā nodrošinājuma apmērs un veids, kurus noslēgusi segto obligāciju sabiedrība (saistībā ar segto obligāciju) vai vērtspapīrošanas nolūkam speciāli izveidota sabiedrība saistībā ar vērtspapīrošanu [šīs regulas] izpratnē un kuri atbilst Regulas [Regulas par Eiropas tirgus infrastruktūru] 4. panta 5. punktā izklāstītajiem nosacījumiem un Regulas [Vērtspapīrošanas regula] 7.–10. pantā vai 11.–13. pantā un 6. pantā izklāstītajām prasībām, nosaka, ņemot vērā konstatētos šķēršļus, ja notiek apmaiņa ar nodrošinājumu attiecībā uz pastāvošu nodrošinājuma shēmu segtās obligācijas vai vērtspapīrošanas darījuma ietvaros.

EUI līdz [seši mēneši pēc šīs regulas stāšanās spēkā] šo regulatīvo tehnisko standartu projektu iesniedz Komisijai.

Atkarībā no darījuma partnera juridiskā statusa Komisijai tiek deleģētas pilnvaras saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 vai Regulas (ES) Nr. 1094/2010, vai Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10.–14. pantu pieņemt šā punkta pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus.

28. pants

Pārejas noteikumi

1.Ievērojot 2.–6. punkta noteikumus, šo regulu piemēro vērtspapīrošanas darījumiem, kuros vērtspapīri tiek emitēti [diena, kad šī regula stājas spēkā] vai pēcāk.

2.Attiecībā uz vērtspapīrošanas pozīcijām, kas pastāv [diena, kad šī regula stājas spēkā], iniciatori, sponsori un SSPE var izmantot apzīmējumu “VPS” vai apzīmējumu, kas tieši vai netieši atsaucas uz šiem noteikumiem, ja vien tiek ievēroti šīs regulas 6. pantā izklāstītās prasības.

3.Attiecībā uz vērtspapīrošanas darījumiem, kuros vērtspapīri emitēti 2011. gada 1. janvārī vai pēcāk, un vērtspapīrošanas darījumiem, kuros vērtspapīri emitēti pirms minētā datuma, bet kuros pēc 2014. gada 31. decembra ir tikuši pievienoti jauni vai aizstāti pamatā esošie riska darījumi, piemēro šīs regulas 3. pantu.

4.Attiecībā uz vērtspapīrošanas pozīcijām, kas pastāv [diena, kad šī regula stājas spēkā], kredītiestādes vai ieguldījumu brokeru sabiedrības, kas definētas Regulas (ES) Nr. 2013/575 4. panta 1. un 2. punktā, apdrošināšanas sabiedrībām, kas definētas Direktīvas 2009/138/EK 13. panta 1. punktā, pārapdrošināšanas sabiedrības, kas definētas Direktīvas 2009/138/EK 13. panta 4. punktā, un alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldnieki (AIFP), kas definēti Direktīvas 2011/61/ES 4. panta 1. punkta b) apakšpunktā, turpina piemērot attiecīgi Regulas (ES) Nr. 575/2013 405. pantu un Komisijas Deleģētās regulas (ES) Nr. 625/2014 1., 2. un 3. nodaļu un 22. pantu, Komisijas Deleģētās regulas (ES) Nr. 2015/35 254. un 255. pantu un Komisijas Deleģētās regulas (ES) Nr. 231/2013 51. pantu redakcijā, kas ir spēkā [viena diena pirms datuma, kad šī regula stājas spēkā].

5.Līdz brīdim, kad sāk piemērot regulatīvos tehniskos standartus, kurus Komisija pieņem saskaņā ar šīs regulas 4. panta 6. punktu, iniciatori, sponsori vai sākotnējie aizdevēji, veicot šīs regulas 5. pantā izklāstītos pienākumus, piemēro Komisijas Deleģētās regulas (ES) Nr. 625/2014 1., 2. un 3. nodaļas un 22. panta normas vērtspapīru vērtspapīrošanas darījumiem, kuros vērtspapīri ir emitēti [diena, kad šī regula stājas spēkā] vai pēcāk.

6.Līdz brīdim, kad sāk piemērot regulatīvos tehniskos standartus, kurus Komisija pieņem saskaņā ar šīs regulas 5. panta 3. punktu, iniciatori, sponsori un SSPE, veicot šīs regulas 5. panta 1. punkta a) un e) apakšpunktā izklāstītos pienākumus, informāciju, kas minēta Komisijas Deleģētās regulas (ES) Nr. 2015/3 I–VIII pielikumā, ievieto 5. panta 2. punktā minētajā tīmekļa vietnē.

29. pants

Ziņojumi

1.EBI līdz [divi gadi pēc šīs regulas stāšanās spēkā] un pēc tam reizi trīs gados ciešā sadarbībā ar EVTI un EAAPI publicē ziņojumu par to, kā tiek īstenotas šīs regulas 6.–14. pantā izklāstītās VPS prasības.

2.Ziņojumā iekļauj arī novērtējumu par kompetento iestāžu veiktajiem pasākumiem, par būtiskiem riskiem un jauna veida neaizsargātību, kas varētu būt kļuvusi aktuāla, un par tirgus dalībnieku rīcību vērtspapīrošanas dokumentācijas papildu standartizēšanas jomā.

3.EVTI līdz [trīs gadi pēc šīs regulas stāšanās spēkā] ciešā sadarbībā ar EBI un EAAPI publicē ziņojumu par šīs regulas 5. pantā minēto pārredzamības prasību izpildi un par Savienībā pastāvošā vērtspapīrošanas tirgus pārredzamības pakāpi.

30. pants

Pārskatīšana

Komisija līdz [četri gadi pēc šīs regulas stāšanās spēkā] iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu par šīs regulas darbību un vajadzības gadījumā arī attiecīgu tiesību akta priekšlikumu.

31. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē,

Eiropas Parlamenta vārdā –    Padomes vārdā –

priekšsēdētājs    priekšsēdētājs

TIESĪBU AKTA PRIEKŠLIKUMA FINANŠU PĀRSKATS

1.PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS KONTEKSTS

1.1.Priekšlikuma/iniciatīvas nosaukums

1.2.Attiecīgās politikas jomas ABM/ABB struktūrā

1.3.Priekšlikuma/iniciatīvas būtība

1.4.Mērķis(-i)

1.5.Priekšlikuma/iniciatīvas pamatojums

1.6.Ilgums un finansiālā ietekme

1.7.Paredzētie pārvaldības veidi

2.PĀRVALDĪBAS PASĀKUMI

2.1.Uzraudzības un ziņošanas noteikumi

2.2.Pārvaldības un kontroles sistēma

2.3.Krāpšanas un pārkāpumu novēršanas pasākumi

3.PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS PAREDZAMĀ FINANSIĀLĀ IETEKME

3.1.Attiecīgās daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijas un budžeta izdevumu pozīcijas

3.2.Paredzamā ietekme uz izdevumiem 

3.2.1.Kopsavilkums par paredzamo ietekmi uz izdevumiem

3.2.2.Paredzamā ietekme uz darbības apropriācijām

3.2.3.Paredzamā ietekme uz administratīvajām apropriācijām

3.2.4.Saderība ar kārtējo daudzgadu finanšu shēmu

3.2.5.Trešo personu iemaksas

3.3.Paredzamā ietekme uz ieņēmumiem

TIESĪBU AKTA PRIEKŠLIKUMA FINANŠU PĀRSKATS

1.PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS KONTEKSTS

1.1.Priekšlikuma/iniciatīvas nosaukums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA, ar ko nosaka kopīgus noteikumus par vērtspapīrošanu, izveido Eiropas mēroga sistēmu vienkāršai, pārredzamai un standartizētai vērtspapīrošanai un groza direktīvas 2009/65/EK, 2009/138/EK, 2011/61/ES un regulas (EK) Nr. 2009/1060 un (ES) Nr. 648/2012

1.2.Attiecīgās politikas jomas ABM/ABB struktūrā 30  

[..]

[..]

1.3.Priekšlikuma/iniciatīvas būtība

 Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz jaunu darbību 

Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz jaunu darbību, pamatojoties uz izmēģinājuma projektu/sagatavošanas darbību 31  

Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz esošas darbības pagarināšanu 

Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz darbību, kas pārveidota jaunā darbībā 

1.4.Mērķis(-i)

1.4.1.Komisijas daudzgadu stratēģiskie mērķi, kurus plānots sasniegt ar priekšlikumu/iniciatīvu

Šī iniciatīva ir viens no kapitāla tirgu savienības pamatelementiem. Šā priekšlikuma mērķi ir šādi:

1)    no jauna iedzīvināt tirgus ilgtspējīgākā veidā, lai vienkārša, pārredzama un standartizēta vērtspapīrošana varētu kalpot par efektīvu reālās ekonomikas finansējuma avotu;

2)    nodrošināt apstākļus riska iedarbīgai un efektīvai pārvešanai plašam institucionālo ieguldītāju kopumam, kā arī bankām;

3)    nodrošināt apstākļus, lai vērtspapīrošana darbotos kā efektīvs finansēšanas mehānisms dažiem ilgtermiņa ieguldītājiem, kā arī bankām;

4)    aizsargāt ieguldītājus un pārvaldīt sistēmisko risku, novēršot defektīvā “iniciēšana izplatīšanai” modeļa recidīvu.

1.4.2.Konkrētie mērķi un attiecīgās ABM/ABB darbības

Konkrētais mērķis

Šim priekšlikumam ir divi galvenie konkrētie mērķi:

1) novērst ieguldītāju aizspriedumus pret vērtspapīrošanas darījumiem un vienkāršiem un pārredzamiem vērtspapīrošanas produktiem nodrošināt pienācīgu regulatīvo režīmu;

2) samazināt/novērst iniciatoru un ieguldītāju pārmērīgi augstās operāciju izmaksas.

Šim satvaram vajadzētu spēt nodrošināt ieguldītāju uzticēšanos un augstu ES standartu, lai attiecīgajām personām atvieglotu ar vērtspapīrošanu saistīto risku novērtēšanu (vienam vai vairākiem produktiem).

Vērtspapīrošana var ievērojami palīdzēt dažādot finansējuma avotus un efektīvāk sadalīt riskus ES finanšu sistēmā. Tā dotu iespēju plašāk sadalīt finanšu nozares riskus un var palīdzēt banku bilancēs izbrīvēt telpu, kas ļautu izsniegt papildu aizdevumus dažādām ekonomikas dalībnieku kategorijām (piemēram, nefinanšu uzņēmumiem, MVU, privātpersonām). Kopumā tā var radīt papildu efektivitātes uzlabojumus finanšu sistēmā un pavērt papildu ieguldījumu iespējas. Vērtspapīrošana var radīt tiltu starp bankām un kapitāla tirgiem un netiešus ieguvumus uzņēmumiem un iedzīvotājiem (piemēram, ar lētākiem aizdevumiem, hipotekārajiem kredītiem un kredītkaršu darījumiem).

Attiecīgās ABM/ABB darbības

[..]

1.4.3.Paredzamais(-ie) rezultāts(-i) un ietekme

Norādīt, kāda ir priekšlikuma/iniciatīvas iecerētā ietekme uz finansējuma saņēmējiem/mērķgrupām.

Šim priekšlikumam ir divi galvenie mērķi:

1) novērst ieguldītāju aizspriedumus pret vērtspapīrošanas darījumiem un regulatīvos šķēršļus vienkāršiem un pārredzamiem vērtspapīrošanas produktiem;

2) samazināt/novērst iniciatoru un ieguldītāju pārmērīgi augstās operāciju izmaksas.

Šim satvaram vajadzētu spēt nodrošināt ieguldītāju uzticēšanos un augstu ES standartu, lai attiecīgajām personām atvieglotu ar vērtspapīrošanu saistīto risku novērtēšanu (vienam vai vairākiem produktiem).

Vērtspapīrošana var ievērojami palīdzēt dažādot finansējuma avotus un efektīvāk sadalīt riskus ES finanšu sistēmā. Tā dotu iespēju plašāk sadalīt finanšu nozares riskus un var palīdzēt banku bilancēs izbrīvēt telpu, kas ļautu izsniegt papildu aizdevumus dažādām ekonomikas dalībnieku kategorijām (piemēram, nefinanšu uzņēmumiem, MVU, privātpersonām). Kopumā tā var radīt papildu efektivitātes uzlabojumus finanšu sistēmā un pavērt papildu ieguldījumu iespējas. Vērtspapīrošana var radīt tiltu starp bankām un kapitāla tirgiem un netiešus ieguvumus uzņēmumiem un iedzīvotājiem (piemēram, ar lētākiem aizdevumiem, hipotekārajiem kredītiem un kredītkaršu darījumiem).

1.4.4.Rezultātu un ietekmes rādītāji

Norādīt priekšlikuma/iniciatīvas īstenošanas uzraudzībā izmantojamos rādītājus.

Galvenais rādītājs, pēc kura vērtēt pirmā mērķa sasniegšanas pakāpi, būs VPS produktu cenas starpība salīdzinājumā ar VPS neatbilstīgiem produktiem. Ja mērķis ir sasniegts, šai starpībai būtu jāpalielinās, proti, ieguldītāju vērtējumā VPS produktiem būtu jābūt ar augstāku vērtību nekā VPS neatbilstīgiem produktiem. Šim apstāklim būtu jāizraisa VPS produktu piedāvājuma pieaugums, tāpēc šā mērķa sasniegšanu vērtēs arī pēc VPS produktu emisijas apjoma palielināšanās salīdzinājumā ar VPS neatbilstīgiem produktiem.

Otrā mērķa sasniegšanas pakāpi vērtēs, ņemot vērā šādus trīs kritērijus: 1) VPS produktu cenas un emisijas apjoma palielināšanās (saistībā ar to, ka operāciju izmaksu samazinājumam vajadzētu izraisīt VPS produktu emisijas apjoma palielināšanos); 2) tirdzniecības un ziņojumu sniegšanas materiālu standartizācijas pakāpe; 3) tirgus dalībnieku atsauksmes par operāciju izmaksu attīstību.

1.5.Priekšlikuma/iniciatīvas pamatojums

1.5.1.Īstermiņa vai ilgtermiņa vajadzības

Šā priekšlikuma mērķis ir no jauna iedzīvināt vērtspapīrošanas tirgu ilgtspējīgākā veidā, lai uzlabotu ES ekonomikas finansēšanu un līdztekus nodrošinātu finanšu stabilitāti un ieguldītāju aizsardzību. Lai iedzīvinātu šo tirgu, ar priekšlikumu ir paredzēts novērst ar vērtspapīrošanu saistītos aizspriedumus, panākt lielāku konsekvenci un standartizāciju šajā tirgū un ieviest regulatīvo satvaru, kas vairāk balstīts uz riska pakāpi.

1.5.2.ES iesaistīšanās pievienotā vērtība

Vērtspapīrošanas produkti tiek tirgoti ES atvērtajos un integrētajos kapitāla tirgos. Vērtspapīrošana veido saites starp dažādu dalībvalstu un ārpussavienības valstu finanšu iestādēm – banku izsniegtie aizdevumi bieži tiek vērtspapīroti, savukārt tādas finanšu iestādes kā apdrošinātāji un ieguldījumu fondi iegulda šajos produktos, un tas notiek arī pāri Eiropas robežām.

Rīkojoties atsevišķi, dalībvalstis nespēj novērst minētos aizspriedumus. ES atbalsta starptautiska līmeņa standartus, pēc kuriem noteikt vienkāršas, pārredzamas un standartizētas (VPS) vērtspapīrošanas darījumus. Šādi standarti palīdzēs ieguldītājiem noteikt to vērtspapīrošanas darījumu kategorijas, kuriem finanšu krīzes laikā bija labi rezultāti un kuriem ir iespējams izanalizēt attiecīgos riskus.

Kaut arī šo starptautisko standartu īstenošanu varētu nodrošināt dalībvalstis, praksē tas izraisītu atšķirīgas pieejas, kas kavētu aizspriedumu novēršanu un radītu de facto barjeru pārrobežu ieguldītājiem, kuriem būtu jāiedziļinās katras dalībvalsts sistēmā. Turklāt tāds VPS vērtspapīrošans prudenciālais satvars, kas vairāk balstīts uz riska pakāpi, prasa, lai ES definētu, kas ir VPS vērtspapīrošana, jo pretējā gadījumā dažādās dalībvalstīs uz riska pakāpi vairāk balstītais regulatīvais režīms bankām un apdrošināšanas sabiedrībām būtu pieejams attiecībā uz atšķirīgiem vērtspapīrošanas veidiem. Tas radītu nevienlīdzīgus konkurences apstākļus un regulējuma arbitrāžu. Attiecībā uz konsekvences un standartizācijas trūkumu jāatzīmē, ka ar ES tiesību aktiem jau ir saskaņoti vairāki vērtspapīrošanas elementi, jo īpaši definīcijas, noteikumi par informācijas atspoguļošanu, uzticamības pārbaudi, riska paturēšanu un prudenciālo pieeju regulētām sabiedrībām, kas iegulda šajos produktos. Minētie noteikumi tika izstrādāti dažādu tiesību aktu vajadzībām (KPR, Maksātspēja II, PVKIU, KA regula un AIFPD), kā rezultātā ir radušās dažas ieguldītājiem piemērojamo prasību nesakritības. Šo noteikumu lielāku konsekvenci un pamatīgāku standartizāciju var panākt vienīgi ar ES līmeņa rīcību.

1.5.3.Līdzīgas līdzšinējās pieredzes rezultātā gūtās atziņas

Tirgus izstrādāti diferencēšanas mehānismi nespēj novērst aizspriedumus, jo tie balstās uz tirgus asociāciju uzskatiem, kas nav pārbaudīti praksē. Taču vēl svarīgāk ir tas, ka, pat ja ar šiem vērtspapīrošanas produktu diferencēšanas mehānismiem tiešām varētu panākt diferenciāciju un ierobežot aizspriedumus, ar tiem nevarētu koriģēt vērtspapīrošanas prudenciālo pieeju un attiecīgi uzlabot ES darījumu ekonomiskos aspektus. Turklāt šos tirgus turpinātu ietekmēt pašreizējās nekonsekvences ES tiesību aktos. Bez ES iejaukšanās pašreizējā situācija vērtspapīrošanas tirgū, visticamāk, nemainītos – saglabātos zemi emisijas apjomi un sadrumstalotība.

1.5.4.Saderība un iespējamā sinerģija ar citiem atbilstošiem instrumentiem

Šis priekšlikums par vērtspapīrošanu ir saistīts ar Komisijas 2014. gada Investīciju plānu Eiropai, kura mērķis ir aktivizēt ieguldījumus Eiropā, saskaņoti novēršot galvenos ieguldījumu šķēršļus. Šī jaunā pieeja palīdzētu mazināt pašreiz Eiropā vērojamo riska finansējuma deficītu.

Šī ir viena no iniciatīvām, kas iekļautas Eiropas Komisijas šodien pieņemtajā rīcības plānā par kapitāla tirgu savienību (KTS). KTS ir viena no Komisijas prioritātēm, proti, nodrošināt, ka finanšu sistēma sekmē nodarbinātu un izaugsmi un palīdz risināt Eiropas demogrāfiskās problēmas.

Papildus finanšu regulatīvajām iniciatīvām ir arī vairāku ES iestāžu un struktūru iniciatīvas, kas vērstas uz to, lai attīstītu vērtspapīrošanas tirgus un palielinātu uzticēšanos no tirgus darbības viedokļa. Komisija kopā ar Eiropas Investīciju banku un Eiropas Investīciju fondu izmanto vērtspapīrošanas sabiedrības, lai nodrošinātu finansējuma MVU, piemēram, ar COSME programmas palīdzību un Komisijas un EIB kopīgajām iniciatīvām.

1.6.Ilgums un finansiālā ietekme

Ierobežota ilguma priekšlikums/iniciatīva 

   Priekšlikuma/iniciatīvas darbības laiks: [DD.MM.]GGGG.–[DD.MM.]GGGG.

   Finansiālā ietekme: GGGG.– GGGG.

Beztermiņa priekšlikums/iniciatīva

Īstenošana ar uzsākšanas periodu no GGGG. līdz GGGG.,

pēc kura turpinās normāla darbība

1.7.Paredzētie pārvaldības veidi 32  

◻ Komisijas īstenota tieša pārvaldība:

◻ ko veic tās struktūrvienības, tostarp personāls Savienības delegācijās;

◻ ko veic izpildaģentūras.

Dalīta pārvaldība kopā ar dalībvalstīm

Netieša pārvaldība, kurā budžeta īstenošanas uzdevumi uzticēti:

◻ trešām valstīm vai to noteiktām struktūrām;

◻ starptautiskām organizācijām un to aģentūrām (precizēt);

◻ EIB un Eiropas Investīciju fondam;

 Finanšu regulas 208. un 209. pantā minētajām struktūrām;

◻ publisko tiesību subjektiem;

◻ privāttiesību subjektiem, kas veic valsts pārvaldes uzdevumus, ja tie sniedz pienācīgas finanšu garantijas;

◻ struktūrām, kuru darbību reglamentē dalībvalsts privāttiesības, kurām ir uzticēta publiskā un privātā sektora partnerības īstenošana un kuras sniedz pienācīgas finanšu garantijas;

◻ personām, kurām ir uzticēts veikt īpašas darbības KĀDP saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību V sadaļu un kuras ir noteiktas attiecīgā pamataktā.

Ja norādīti vairāki pārvaldības veidi, sniedziet papildu informāciju iedaļā “Piezīmes”.

Piezīmes

Šīs iniciatīvas īstenošanā būs iesaistītas visas trīs EUI (EBI, EVTI, EAAPI). Tāpēc ierosinātie resursi ir paredzēti EBI, EVTI un EAAPI, kas ir regulatīvās aģentūras, nevis izpildaģentūras. EBI, EVTI un EAAPI darbojas Komisijas pārraudzībā.

2.PĀRVALDĪBAS PASĀKUMI

2.1.Uzraudzības un ziņošanas noteikumi

Norādīt periodiskumu un nosacījumus.

Priekšlikumā ir paredzēts, ka Komisija periodiski pārbauda ierosināto pasākumu efektivitāti.

2.1.1.Apzinātie riski

No priekšlikuma izrietošo apropriāciju likumīgas, ekonomiskas, efektīvas un iedarbīgas izmantošanas jautājumā ir paredzams, ka priekšlikums neradīs nekādus jaunus riskus, kas jau pašlaik nebūtu ņemti vērā EBI, EVTI un EAAPI iekšējās kontroles satvarā.

2.1.2.Informācija par izveidoto iekšējās kontroles sistēmu

Neattiecas

2.1.3.Paredzamās pārbaužu izmaksas un ieguvumi un gaidāmā kļūdas riska līmeņa novērtējums

Neattiecas

2.2.Krāpšanas un pārkāpumu novēršanas pasākumi

Norādīt esošos vai plānotos novēršanas pasākumus un citus pretpasākumus.

Krāpšanas, korupcijas un citu nelikumīgu darbību apkarošanas mērķiem EBI, EVTI un EAAPI bez ierobežojumiem piemēro Eiropas Parlamenta un Padomes 1999. gada 25. maija Regulu (EK) Nr. 1073/1999 par izmeklēšanu, ko veic Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF).

EBI, EVTI un EAAPI pievienojas Eiropas Parlamenta, Eiropas Savienības Padomes un Eiropas Kopienu Komisijas 1999. gada 25. maija Iestāžu nolīgumam par iekšējo izmeklēšanu, ko veic Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai, un nekavējoties jāpieņem attiecīgi noteikumi, kas attiecas uz visu EBI, EVTI un EAAPI personālu.

Finansējuma lēmumos, nolīgumos un no tiem izrietošajos īstenošanas instrumentos skaidri paredz, ka Revīzijas palāta un OLAF vajadzības gadījumā var veikt EBI, EVTI un EAAPI izmaksāto līdzekļu saņēmēju, kā arī par šo līdzekļu sadalījumu atbildīgā personāla pārbaudes uz vietas.

EBI izveides regulas 64. un 65. pants paredz noteikumus par EBI budžeta izpildi un kontroli un piemērojamos finanšu noteikumus.

3.PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS PAREDZAMĀ FINANSIĀLĀ IETEKME

3.1.Attiecīgās daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijas un budžeta izdevumu pozīcijas

Esošās budžeta pozīcijas

Sarindotas pa daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijām un budžeta pozīcijām

Daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorija:

Budžeta pozīcija

Izdevumu veids

Iemaksas

Dif./nedif. 33

no EBTA valstīm 34

no kandidātvalstīm 35

no trešām valstīm

Finanšu regulas 21. panta 2. punkta b) apakšpunkta nozīmē

1.a

12 02 04 EBI

DIF

1.a

12 02 05 EAAPI

DIF

1.a

12 02 06 EVTI

DIF

No jauna veidojamās budžeta pozīcijas

Sarindotas pa daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijām un budžeta pozīcijām

Daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorija:

Budžeta pozīcija

Izdevumu veids

Iemaksas

Numurs[..][Pozīcija…...….]

Dif./nedif.

no EBTA valstīm

no kandidātvalstīm

no trešām valstīm

Finanšu regulas 21. panta 2. punkta b) apakšpunkta nozīmē

[..][XX.YY.YY.YY.]

JĀ/NĒ

JĀ/NĒ

JĀ/NĒ

JĀ/NĒ

3.2.Paredzamā ietekme uz izdevumiem

[Šī iedaļa jāaizpilda, izmantojot administratīva rakstura budžeta datu izklājlapu (otrais dokuments šā finanšu pārskata pielikumā), un jāaugšuplādē CISNET starpdienestu konsultācijām.]

3.2.1.Kopsavilkums par paredzamo ietekmi uz izdevumiem

Šai likumdošanas iniciatīvai būs šāda ietekme uz izdevumiem:

triju jaunu pagaidu darbinieku (TA) pieņemšana darbā EBI (2 TA) – skatīt pielikumu, kurā sniegta sīkāka informācija par viņu pienākumiem un izmaksu aprēķinu (no tām 40 % finansēs ES un 60 % – dalībvalstis);

triju jaunu TA pieņemšana darbā EVTI – skatīt pielikumu, kurā sniegta sīkāka informācija par viņu pienākumiem un izmaksu aprēķinu (no tām 40 % finansēs ES un 60 % – dalībvalstis);

divu jaunu TA pieņemšana darbā EAAPI (2 TA) – skatīt pielikumu, kurā sniegta sīkāka informācija par viņu pienākumiem un izmaksu aprēķinu (no tām 40 % finansēs ES un 60 % – dalībvalstis).

Attiecībā uz personāla izdevumiem izmaksas, kas saistītas ar EBI, EVTI un EAAPI uzdevumu veikšanu, ir aprēķinātas atbilstoši izmaksu klasifikācijai EUI budžeta projektā 2015. gadam.

EUR miljonos (trīs zīmes aiz komata)

Daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorija 

1

Gudra un integrējoša izaugsme

ĢD: FISMA

N gads 36

N+1 gads

N+2 gads

N+3 gads

Norādīt tik gadu, cik nepieciešams ietekmes ilguma atspoguļošanai (sk. 1.6. punktu)

KOPĀ

Darbības apropriācijas

12 02 04 EBI

Saistības

(1)

0,266

0,251

0,251

0,767

Maksājumi

(2)

0,266

0,251

0,251

0,767

12 02 05 EAAPI

Saistības

(1.a)

0,130

0,115

0,115

0,360

Maksājumi

(2.a)

0,130

0,115

0,115

0,360

12 02 06 EVTI

Saistības

(1.a)

0,212

0,197

0,197

0,606

Maksājumi

(2.a)

0,212

0,197

0,197

0,606

Administratīvās apropriācijas, kas tiek finansētas no konkrētu programmu piešķīrumiem 37  

Budžeta pozīcijas numurs

(3)

KOPĒJĀS apropriācijas FISMA ĢD

Saistības

=1+1.a +3

0,563

0,563

1,733

Maksājumi

=2+2.a

+3

0,563

0,563

1,733






KOPĒJĀS darbības apropriācijas

Saistības

(4)

Maksājumi

(5)

KOPĒJĀS administratīvās apropriācijas, kas tiek finansētas no konkrētu programmu piešķīrumiem

(6)

KOPĒJĀS daudzgadu finanšu shēmas 1. IZDEVUMU KATEGORIJAS apropriācijas

Saistības

=4+ 6

0,563

0,563

1,733

Maksājumi

=5+ 6

0,563

0,563

1,733

Ja priekšlikums/iniciatīva ietekmē vairākas izdevumu kategorijas

KOPĒJĀS darbības apropriācijas

Saistības

(4)

Maksājumi

(5)

KOPĒJĀS administratīvās apropriācijas, kas tiek finansētas no konkrētu programmu piešķīrumiem

(6)

KOPĒJĀS daudzgadu finanšu shēmas 1.–4. IZDEVUMU KATEGORIJAS apropriācijas

(Pamatsumma)

Saistības

=4+ 6

Maksājumi

=5+ 6





Daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorija 

5

“Administratīvie izdevumi”

EUR miljonos (trīs zīmes aiz komata)

N gads

N+1 gads

N+2 gads

N+3 gads

Norādīt tik gadu, cik nepieciešams ietekmes ilguma atspoguļošanai (sk. 1.6. punktu)

KOPĀ

ĢD: <…….>

Cilvēkresursi

Pārējie administratīvie izdevumi

KOPĀ < …. > ĢD

Apropriācijas

KOPĒJĀS daudzgadu finanšu shēmas 5. IZDEVUMU KATEGORIJAS apropriācijas
 

(Saistību summa = maksājumu summa)

EUR miljonos (trīs zīmes aiz komata)

N gads 38

N+1 gads

N+2 gads

N+3 gads

Norādīt tik gadu, cik nepieciešams ietekmes ilguma atspoguļošanai (sk. 1.6. punktu)

KOPĀ

KOPĒJĀS daudzgadu finanšu shēmas 1.–5. IZDEVUMU KATEGORIJAS apropriācijas 

Saistības

Maksājumi

3.2.2.Paredzamā ietekme uz darbības apropriācijām

   Priekšlikums/iniciatīva neparedz izmantot darbības apropriācijas

   Priekšlikums/iniciatīva paredz darbības apropriācijas izmantot šādā veidā:

Saistību apropriācijas EUR miljonos (trīs zīmes aiz komata)

Norādīt mērķus un rezultātus

N gads

N+1 gads

N+2 gads

N+3 gads

Norādīt tik gadu, cik nepieciešams ietekmes ilguma atspoguļošanai (sk. 1.6. punktu)

KOPĀ

REZULTĀTI

Rezultāta veids 39

Rezultāta vidējās izmaksas

Daudz.

Izmaksas

Daudz.

Izmaksas

Daudz.

Izmaksas

Daudz.

Izmaksas

Daudz.

Izmaksas

Daudz.

Izmaksas

Daudz.

Izmaksas

Kopējais rezultātu daudzums

Kopējās izmaksas

KONKRĒTAIS MĒRĶIS Nr. 1 40

- Rezultāts

- Rezultāts

- Rezultāts

Starpsumma – konkrētais mērķis Nr. 1

KONKRĒTAIS MĒRĶIS Nr. 2

- Rezultāts

Starpsumma – konkrētais mērķis Nr. 2

KOPĒJĀS IZMAKSAS

3.2.3.Paredzamā ietekme uz administratīvajām apropriācijām

3.2.3.1.Kopsavilkums

   Priekšlikums/iniciatīva neparedz izmantot administratīvās apropriācijas

   Priekšlikums/iniciatīva paredz izmantot administratīvās apropriācijas šādā veidā:

EUR miljonos (trīs zīmes aiz komata)

N gads 41

N+1 gads

N+2 gads

N+3 gads

Norādīt tik gadu, cik nepieciešams ietekmes ilguma atspoguļošanai (sk. 1.6. punktu)

KOPĀ

Daudzgadu finanšu shēmas5. IZDEVUMU KATEGORIJA

Cilvēkresursi

Pārējie administratīvie izdevumi

Starpsumma – daudzgadu finanšu shēmas 5. IZDEVUMU KATEGORIJA

Ārpus daudzgadu finanšu shēmas 42 5. IZDEVUMU KATEGORIJAS

Cilvēkresursi

Pārējie administratīvie izdevumi

Starpsumma –ārpus daudzgadu finanšu shēmas 5. IZDEVUMU KATEGORIJAS

KOPĀ

Vajadzīgās cilvēkresursu un citu administratīvu izdevumu apropriācijas tiks nodrošinātas no ĢD apropriācijām, kas jau ir piešķirtas darbības pārvaldībai un/vai ir pārdalītas attiecīgajā ģenerāldirektorātā, vajadzības gadījumā izmantojot arī vadošajam ĢD gada budžeta sadales procedūrā piešķirtus papildu resursus un ņemot vērā budžeta ierobežojumus.

3.2.3.2.Paredzamās vajadzības pēc cilvēkresursiem

   Priekšlikums/iniciatīva neparedz cilvēkresursu izmantošanu

   Priekšlikums/iniciatīva paredz cilvēkresursu izmantošanu šādā veidā:

Aplēse izsakāma ar pilnslodzes ekvivalentu

N gads

N+1 gads

N+2 gads

N+3 gads

Norādīt tik gadu, cik nepieciešams ietekmes ilguma atspoguļošanai (sk. 1.6. punktu)

 •Štatu sarakstā ietvertās amata vietas (ierēdņi un pagaidu darbinieki)

XX 01 01 01 (Galvenā mītne un Komisijas pārstāvniecības)

XX 01 01 02 (Delegācijas)

XX 01 05 01 (Netiešā pētniecība)

10 01 05 01 (Tiešā pētniecība)

 Ārštata darbinieki (izsakot ar pilnslodzes ekvivalentu – FTE) 43

XX 01 02 01 (CA, SNE, INT, ko finansē no vispārīgajām apropriācijām)

XX 01 02 02 (CA, LA, SNE, INT un JED delegācijās)

XX 01 04 yy  44

- galvenajā mītnē

- delegācijās

XX 01 05 02 (CA, SNE, INT – netiešā pētniecība)

10 01 05 02 (CA, INT, SNE – tiešā pētniecība)

Citas budžeta pozīcijas (precizēt)

KOPĀ

XX ir attiecīgā politikas joma vai budžeta sadaļa.

Vajadzības pēc cilvēkresursiem tiks nodrošinātas, izmantojot attiecīgā ĢD darbiniekus, kuri jau ir iesaistīti konkrētās darbības pārvaldībā un/vai ir pārgrupēti attiecīgajā ģenerāldirektorātā, vajadzības gadījumā izmantojot arī vadošajam ĢD gada budžeta sadales procedūrā piešķirtus papildu resursus un ņemot vērā budžeta ierobežojumus.

Veicamo uzdevumu apraksts

Ierēdņi un pagaidu darbinieki

Ārštata darbinieki

3.2.4.Saderība ar kārtējo daudzgadu finanšu shēmu

   Priekšlikums/iniciatīva atbilst kārtējai daudzgadu finanšu shēmai

   Pieņemot priekšlikumu/iniciatīvu, jāpārplāno attiecīgā izdevumu kategorija daudzgadu finanšu shēmā

Aprakstīt, kas jāpārplāno, norādot attiecīgās budžeta pozīcijas un summas.

[..]

   Pieņemot priekšlikumu/iniciatīvu, jāpiemēro elastības instruments vai jāpārskata daudzgadu finanšu shēma

Attiecībā uz personāla izdevumiem izmaksas, kas saistītas ar EBI, EVTI un EAAPI uzdevumu veikšanu, ir aprēķinātas atbilstoši izmaksu klasifikācijai EUI budžeta projektā 2015. gadam.

Komisijas priekšlikumā ir paredzēts, ka visas trīs EUI izstrādā vairākus regulatīvos tehniskos standartus.

EVTI savā oficiālajā tīmekļa vietnē būs jāiekļauj un jāuztur saraksts ar visiem vērtspapīrošanas darījumiem, attiecībā uz kuriem iniciatori, sponsori un SSPE būs paziņojuši, ka tie atbilst VPS prasībām (14. panta 2. punkts).

Trim EUI netiks piešķirtas nekādas jaunas uzraudzības pilnvaras, taču tās tiks aicinātas sekmēt uzraugu sadarbību un VPS kritēriju interpretācijas un piemērošanas konverģenci (skatīt 3. nodaļu). Šis mērķis ir ļoti svarīgs, jo tā sasniegšana novērsīs ES vērtspapīrošanas tirgus sadrumstalotību.

Visbeidzot, EVTI, EBI un EAAPI būs kopīgi jāpublicē ziņojums par VPS prasību īstenošanu un VPS paziņojumu sistēmas darbību, kā arī tirgus darbību. Tām turklāt būs jāsniedz ziņojums par uzraudzības iestāžu veiktajiem pasākumiem, par būtiskajiem riskiem un jauna veida neaizsargātību, kas varētu būt kļuvusi aktuāla. Pirmais ziņojums būs jāpublicē pēc diviem gadiem kopš šīs regulas spēkā stāšanās, bet turpmākie ziņojumi – reizi trijos gados.

Laika ziņā papildu resursi EUI ir nepieciešami no 2016. gada beigām, lai sāktu sagatavošanās darbus un regulas netraucētu īstenošanu. Attiecībā uz amata pienākumiem sekmīga un laicīga jauno tehnisko standartu izstrāde prasīs, lai papildu resursi tiktu piešķirti jo īpaši politikas, tiesību aktu izstrādes un ietekmes novērtējuma uzdevumiem.

Šis darbs paredz rīkot divpusējas un daudzpusējas sanāksmes ar ieinteresētajām personām, analizēt un izvērtēt iespējamos risinājumus un sagatavot apspriešanu dokumentus, rīkot sabiedrisko apspriešanu ar ieinteresētajām personām, izveidot un pārvaldīt pastāvīgo ekspertu grupas, kuru sastāvā ir dalībvalstu uzraudzības iestādes, izveidot un pārvaldīt ad hoc ekspertu grupas, kuru sastāvā ir tirgus dalībnieki un ieguldītāju pārstāvji, analizēt apspriešanā saņemtās atbildes, sagatavot izmaksu un ieguvumu analīzi un izstrādāt tiesību aktu tekstu.

Daļa minētā darba ir cieši saistīta ar tehnisko darbu, kas tiek veikts saskaņā ar KPR, KA III, Maksātspēju II un RETI.

Tas nozīmē, ka no 2017. un 2018. gada ir vajadzīgi papildu pagaidu darbinieki, jo EUI būs jāpilda jauni uzdevumi. Šie jaunie uzdevumi ir noteikti ierosinātajā regulā un ir sīkāk aprakstīti paskaidrojuma rakstā.

3.2.5.Trešo personu iemaksas

Priekšlikums/iniciatīva neparedz trešo personu līdzfinansējumu

Priekšlikums/iniciatīva paredz šādu līdzfinansējumu:

Apropriācijas EUR miljonos (trīs zīmes aiz komata)

N gads

N+1 gads

N+2 gads

N+3 gads

Norādīt tik gadu, cik nepieciešams ietekmes ilguma atspoguļošanai (sk. 1.6. punktu)

Kopā

Norādīt līdzfinansējuma struktūru 

KOPĀ – līdzfinansējuma apropriācijas



3.3.Paredzamā ietekme uz ieņēmumiem

   Priekšlikums/iniciatīva finansiāli neietekmē ieņēmumus

   Priekšlikums/iniciatīva finansiāli ietekmē:

   pašu resursus

   dažādus ieņēmumus

EUR miljonos (trīs zīmes aiz komata)

Budžeta ieņēmumu pozīcija

Kārtējā finanšu gadā pieejamās apropriācijas

Priekšlikuma/iniciatīvas ietekme 45

N gads

N+1 gads

N+2 gads

N+3 gads

Norādīt tik gadu, cik nepieciešams ietekmes ilguma atspoguļošanai (sk. 1.6. punktu)

…………. pants

Attiecībā uz dažādiem ieņēmumiem, kas ir “piešķirtie ieņēmumi”, norādīt attiecīgo(-ās) izdevumu pozīciju(-as).

[..]

Norādīt, ar kādu metodi aprēķināta ietekme uz ieņēmumiem.

[..]



Pielikums pie tiesību akta priekšlikuma finanšu pārskata par Eiropas Parlamenta un Padomes regulas priekšlikumu par Eiropas mēroga sistēmu vienkāršai, pārredzamai un standartizētai vērtspapīrošanai

Attiecībā uz personāla izdevumiem izmaksas, kas saistītas ar EBI, EVTI un EAAPI uzdevumu veikšanu, ir aprēķinātas atbilstoši izmaksu klasifikācijai EUI budžeta projektā 2015. gadam.

Komisijas priekšlikumā ir ietverti noteikumi par to, ka visas trīs EUI izstrādā vairākus regulatīvos tehniskos standartus (RTS), konkrēti šādus:

- RTS, kurā konkretizēta riska paturēšanas prasība un sniegta veidne paziņošanai par riska paturēšanu (4. panta 6. punkts);

- RTS, kurā noteikta informācija, kas iniciatoram, sponsoram un SSPE jāsniedz, lai izpildītu pienākumus saskaņā ar 5. panta 1. punkta a) un e) apakšpunktu, un šīs informācijas pasniegšana, izmantojot standartizētas veidnes;

- RTS, kurā noteikta informācija, kas iniciatoram, sponsoram un SSPE jāsniedz, lai izpildītu pienākumus saskaņā ar 14. panta 1. punktu (VPS paziņojums), un šīs informācijas pasniegšana, izmantojot standartizētas veidnes;

- RTS, kurā noteikti kritēriji, pēc kuriem novērtēt, kuri nodrošināto obligāciju un vērtspapīrošanas noteikumi pienācīgi mazina darījuma partnera kredītrisku (grozījums RETI);

- RTS, kurā noteiktas riska pārvaldības procedūras, tostarp nodrošinājuma apmērs un veids un nošķiršanas pasākumi (grozījums RETI);

- RTS, kurā noteiktas procedūras, kas darījuma partneriem un attiecīgajām kompetentajām iestādēm jāievēro, piemērojot atbrīvojumus saskaņā ar 11. panta 6.–10. punktu (grozījums RETI);

- RTS, kurā konkretizēti 11. panta 5.–10. punktā minētie piemērošanas kritēriji, tostarp jo īpaši par to, kas būtu uzskatāms par praktisku vai juridisku šķērsli tūlītējai pašu kapitāla pārskaitīšanai vai saistību nokārtošanai darījuma partneru starpā (grozījums RETI);

- RTS, kurā noteiktas standarta veidlapas, veidnes un procedūras informācijas apmaiņai starp kompetentajām iestādēm un EVTI.

EVTI savā oficiālajā tīmekļa vietnē būs jāiekļauj un jāuztur saraksts ar visiem vērtspapīrošanas darījumiem, attiecībā uz kuriem iniciatori, sponsori un SSPE būs apliecinājuši, ka tie atbilst VPS prasībām (14. panta 2. punkts).

Trim EUI netiks piešķirtas nekādas jaunas uzraudzības pilnvaras, taču tās tiks aicinātas sekmēt uzraugu sadarbību un VPS kritēriju interpretācijas un piemērošanas konverģenci (skatīt 3. nodaļu). Šis mērķis ir ļoti svarīgs, jo tā sasniegšana novērsīs ES vērtspapīrošanas tirgus sadrumstalotību.

Visbeidzot, EVTI, EBI un EAAPI būs kopīgi jāpublicē ziņojums par VPS prasību īstenošanu un VPS paziņojumu sistēmas darbību, kā arī tirgus darbību. Tām turklāt būs jāsniedz ziņojums par uzraudzības iestāžu veiktajiem pasākumiem, par būtiskajiem riskiem un jauna veida neaizsargātību, kas varētu būt kļuvusi aktuāla. Pirmais ziņojums būs jāpublicē pēc diviem gadiem kopš šīs regulas spēkā stāšanās, bet turpmākie ziņojumi – reizi trijos gados.

Laika ziņā papildu resursi EUI ir nepieciešami no 2016. gada beigām, lai sāktu sagatavošanās darbus un regulas netraucētu īstenošanu. Attiecībā uz amata pienākumiem sekmīga un laicīga jauno tehnisko standartu izstrāde prasīs, lai papildu resursi tiktu piešķirti jo īpaši politikas, tiesību aktu izstrādes un ietekmes novērtējuma uzdevumiem.

Šis darbs paredz rīkot divpusējas un daudzpusējas sanāksmes ar ieinteresētajām personām, analizēt un izvērtēt iespējamos risinājumus un sagatavot apspriešanu dokumentus, rīkot sabiedrisko apspriešanu ar ieinteresētajām personām, izveidot un pārvaldīt pastāvīgo ekspertu grupas, kuru sastāvā ir dalībvalstu uzraudzības iestādes, izveidot un pārvaldīt ad hoc ekspertu grupas, kuru sastāvā ir tirgus dalībnieki un ieguldītāju pārstāvji, analizēt apspriešanā saņemtās atbildes, sagatavot izmaksu un ieguvumu analīzi un izstrādāt tiesību aktu tekstu.

Daļa minētā darba ir cieši saistīta ar tehnisko darbu, kas tiek veikts saskaņā ar KPR, KA III, Maksātspēju II un RETI.

Tas nozīmē, ka no 2016. gada beigām ir vajadzīgi papildu pagaidu darbinieki. Tiek pieņemts, ka šis palielinājums tiks saglabāts 2017. un 2018. gadā, jo EUI būs jāpilda jauni uzdevumi. Šie jaunie uzdevumi ir noteikti ierosinātajā regulā un sīkāk aprakstīti paskaidrojuma rakstā.

Pieņēmumi par papildu resursiem

Tiek pieņemts, ka visas astoņas papildu amata vietas būs AD7 funkciju grupas pagaidu darbinieki.

Dažādu personāla kategoriju vidējās algu izmaksas balstās uz BUDG ĢD norādēm.

Algu korekcijas koeficients Parīzei ir 1,168

Algu korekcijas koeficients Londonai ir 1,507

Algu korekcijas koeficients Frankfurtei ir 0,972

Lēstās komandējumu izmaksas ir EUR 10 000.

Lēstās ar pieņemšanu darbā saistītās izmaksas (ceļa, naktsmītņu, medicīnisko pārbaužu izmaksas, iekārtošanās un citi pabalsti, pārcelšanās izmaksas) ir EUR 12 700.

EVTI

Izmaksu veids

Aprēķins

Summa (tūkstošos)

2017

2018

2019

Kopā

Personāla izdevumi

Algas un pabalsti

=3 x 132 x 1,168

463

463

463

1389

Ar pieņemšanu darbā saistītie izdevumi

=3 x 13

39

39

Komandējumu izdevumi

=3 x 10

30

30

30

90

Kopā

532

493

493

1518

EBI

Izmaksu veids

Aprēķins

Summa (tūkstošos)

2017

2018

2019

Kopā

Personāla izdevumi

Algas un pabalsti

=3 x 132 x 1,507

597

597

597

1791

Ar pieņemšanu darbā saistītie izdevumi

=3 x 13

39

39

Komandējumu izdevumi

=3 x 10

30

30

30

90

Kopā

666

627

627

1920

EAAPI

Izmaksu veids

Aprēķins

Summa (tūkstošos)

2017

2018

2019

Kopā

Personāla izdevumi

Algas un pabalsti

=2 x 132 x 0,972

257

257

257

771

Ar pieņemšanu darbā saistītie izdevumi

=1 x 13

39

39

Komandējumu izdevumi

=1 x 10

30

30

30

90

Kopā

326

287

287

900

(1) Skatīt Komisijas priekšsēdētāja Junkera politikas pamatnostādnes: http://ec.europa.eu/priorities/docs/pg_lv.pdf.
(2)

   COM (2014) 910 final.

(3)

   COM (2014) 0903 final.

(4)

   Kopš 2011. gada ES kredītiestādēm un ieguldījumu brokeru sabiedrībām, kas darbojas kā ieguldītāji, ir pienākums pārliecināties, ka iniciējušās bankas vai vērtspapīrošanas sponsori darījumā ir paturējuši ekonomisko līdzdalību, kas atbilst vismaz 5 % no vērtspapīrotajiem aktīviem. Vēlāk šo pieeju attiecināja arī uz apdrošināšanas nozari un daļu no aktīvu pārvaldības nozarēm.

(5)

   Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 575/2013 (2013. gada 26. jūnijs) par prudenciālajām prasībām attiecībā uz kredītiestādēm un ieguldījumu brokeru sabiedrībām, un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 648/2012 (OV L 176, 27.6.2013., 1. lpp.).

(6)

   Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/138/EK (2009. gada 25. novembris) par uzņēmējdarbības uzsākšanu un veikšanu apdrošināšanas un pārapdrošināšanas jomā (Maksātspēja II) (OV L 335, 17.12.2009., 1. lpp.).

(7)

   Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/65/EK (2009. gada 13. jūlijs) par normatīvo un administratīvo aktu koordināciju attiecībā uz pārvedamu vērtspapīru kolektīvo ieguldījumu uzņēmumiem (PVKIU) (OV L 302, 17.11.2009., 32. lpp.).

(8)

   Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2011/61/ES (2011. gada 8. jūnijs) par alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldniekiem un par grozījumiem Direktīvā 2003/41/EK, Direktīvā 2009/65/EK, Regulā (EK) Nr. 1060/2009 un Regulā (ES) Nr. 1095/2010 (OV L 174, 1.7.2011., 1. lpp.).

(9)

   Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1060/2009 (2009. gada 16. septembris) par kredītreitingu aģentūrām (OV L 302, 17.11.2009., 1. lpp.).

(10)

   Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2003/71/EK (2003. gada 4. novembris) par prospektu, kurš jāpublicē, publiski piedāvājot vērtspapīrus vai atļaujot to tirdzniecību, un par Direktīvas 2001/34/EK grozījumiem (OV L 345, 31.12.2003., 64. lpp.).

(11)

   Komisijas Deleģētā regula (ES) 2015/35 (2014. gada 10. oktobris), ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2009/138/EK par uzņēmējdarbības uzsākšanu un veikšanu apdrošināšanas un pārapdrošināšanas jomā (Maksātspēja II) (OV L 12, 17.1.2015., 1. lpp.).

(12)

   Komisijas Deleģētā regula (ES) 2015/63 (2014. gada 10. oktobris), ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 575/2013 attiecībā uz likviditātes seguma prasību kredītiestādēm (OV L 11, 17.1.2015., 1. lpp.). 

(13) Pieejami šeit: http://www.bis.org/bcbs/publ/d332.htm.
(14) Skatīt [link to feedback statement to be inserted].
(15) Skatīt 11. un 12. zemsvītras piezīmi.
(16) Pieejams šeit: www.eba.europa.eu/documents/10180/983359/EBA-Op-2015-14+Opinion+on+qualifying+securitisation.pdf.
(17) Pieejamas šeit: http://ec.europa.eu/finance/consultations/2015/securitisation/index_en.htm.
(18)

   Komisijas Deleģētā regula (ES) Nr. 625/2014 (2014. gada 13. marts), ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 575/2013, izmantojot regulatīvus tehniskos standartus, ar kuriem precizē ieguldītājiem, sponsoriem, sākotnējiem aizdevējiem un iniciatoriestādēm piemērojamas prasības, kas attiecas uz riska darījumiem ar pārvestu kredītrisku (OV L 174, 13.6.2014., 16. lpp.).

(19)

   Komisijas Deleģētā regula (ES) 231/2013 (2012. gada 19. decembris), ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2011/61/ES attiecībā uz atbrīvojumiem, vispārējiem darbības nosacījumiem, depozitārijiem, saistību īpatsvaru, pārskatāmību un uzraudzību (OV L 83, 22.3.2013., 1. lpp.).

(20)

   Komisijas Deleģētā regula (ES) 2015/3 (2014. gada 30. septembris), ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1060/2009 attiecībā uz regulatīvajiem tehniskajiem standartiem par strukturēto finanšu instrumentu informācijas atklāšanas prasībām (OV L 83, 6.1.2015., 57. lpp.).

(21)

   OV C [...], [...], [...]. lpp.

(22) Komisijas 2014. gada 10. oktobra Deleģētā regula (ES) 2015/63, ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 575/2013 attiecībā uz likviditātes seguma prasību kredītiestādēm (OV L 11, 17.1.2015., 1. lpp.).
(23)
(24)

   Padomes 2013. gada 15. oktobra Regula (ES) Nr. 1024/2013, ar ko Eiropas Centrālajai bankai uztic īpašus uzdevumus saistībā ar politikas nostādnēm, kas attiecas uz kredītiestāžu prudenciālo uzraudzību (OV L 287, 29.10.2013., 263. lpp.).

(25)

   Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 3. jūnija Direktīva 2003/41/EK par papildpensijas kapitāla uzkrāšanas institūciju darbību un uzraudzību (OV L 235, 23.9.2003., 10. lpp.).

(26)

   Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 8. jūnija Direktīva 2011/61/ES par alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldniekiem un par grozījumiem Direktīvā 2003/41/EK, Direktīvā 2009/65/EK, Regulā (EK) Nr. 1060/2009 un Regulā (ES) Nr. 1095/2010 (OV L 174, 1.7.2011., 1. lpp.).

(27)

   Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 13. jūlija Direktīva 2009/65/EK par normatīvo un administratīvo aktu koordināciju attiecībā uz pārvedamu vērtspapīru kolektīvo ieguldījumu uzņēmumiem (PVKIU) (OV L 302, 17.11.2009., 32. lpp.).

(28) Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 4. novembra Direktīva 2003/71/EK par prospektu, kurš jāpublicē, publiski piedāvājot vērtspapīrus vai atļaujot to tirdzniecību, un par Direktīvas 2001/34/EK grozījumiem (OV L 345, 31.12.2003., 64. lpp.).
(29)

   Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 16. aprīļa Regula (ES) Nr. 596/2014 par tirgus ļaunprātīgu izmantošanu (tirgus ļaunprātīgas izmantošanas regula) un ar ko atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/6/EK un Komisijas Direktīvas 2003/124/EK, 2003/125/EK un 2004/72/EK (OV L 173, 12.6.2014., 1. lpp.).

(30)

   ABM – budžeta līdzekļu vadība pa darbības jomām, ABB – budžeta līdzekļu sadale pa darbības jomām.

(31)

   Kā paredzēts Finanšu regulas 54. panta 2. punkta attiecīgi a) vai b) apakšpunktā.

(32)

   Skaidrojumus par pārvaldības veidiem un atsauces uz Finanšu regulu skatīt BudgWeb tīmekļa vietnē: http://www.cc.cec/budg/man/budgmanag/budgmanag_en.html.

(33)

   Dif. – diferencētās apropriācijas, nedif. – nediferencētās apropriācijas.

(34)

   EBTA – Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācija.

(35)

   Kandidātvalstis un attiecīgā gadījumā potenciālās kandidātvalstis no Rietumbalkāniem.

(36)

   N gads ir gads, kurā priekšlikumu/iniciatīvu sāk īstenot.

(37)

   Tehniskais un/vai administratīvais atbalsts un ES programmu un/vai darbību īstenošanas atbalsta izdevumi (kādreizējās “BA” pozīcijas), netiešā pētniecība, tiešā pētniecība.

(38)

   N gads ir gads, kurā priekšlikumu/iniciatīvu sāk īstenot.

(39)

   Rezultāti ir attiecīgie produkti vai pakalpojumi (piemēram, finansēto studentu apmaiņu skaits, uzbūvēto ceļu garums kilometros utt.).

(40)

   Konkrētie mērķi, kas norādīti 1.4.2. punktā.

(41)

   N gads ir gads, kurā priekšlikumu/iniciatīvu sāk īstenot.

(42)

   Tehniskais un/vai administratīvais atbalsts un ES programmu un/vai darbību īstenošanas atbalsta izdevumi (kādreizējās “BA” pozīcijas), netiešā pētniecība, tiešā pētniecība.

(43)

   CA – līgumdarbinieki, LA – vietējie darbinieki, SNE – valstu norīkotie eksperti, INT – aģentūras darbinieki, JED – jaunākie eksperti delegācijās.

(44)

   Ārštata darbiniekiem paredzēto maksimālo summu finansē no darbības apropriācijām (kādreizējām “BA” pozīcijām).

(45)

   Norādītajām tradicionālo pašu resursu (muitas nodokļi, cukura nodevas) summām jābūt neto summām, t.i., bruto summām, no kurām atskaitītas iekasēšanas izmaksas 25 % apmērā.