EIROPAS KOMISIJA
Briselē, 15.7.2015
COM(2015) 337 final
2015/148(COD)
Priekšlikums
EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA,
ar ko groza Direktīvu 2003/87/EK, lai sekmētu emisiju izmaksefektīvu samazināšanu un investīcijas mazoglekļa risinājumos
(Dokuments attiecas uz EEZ)
{SWD(2015) 135 final}
{SWD(2015) 136 final}
PASKAIDROJUMA RAKSTS
1.PRIEKŠLIKUMA KONTEKSTS
•Priekšlikuma pamatojums un mērķi
Lai efektīvi risinātu klimata pārmaiņu problēmu un sasniegtu ES ilgtermiņa mērķus dekarbonizācijas jomā, proti, līdz 2050. gadam samazinātu emisijas vismaz par 80 %, nepieciešama nepārtraukta virzība uz mazoglekļa ekonomiku ar jaunām izaugsmes un nodarbinātības iespējām. Sperot būtisku soli šajā virzienā, Eiropadome 2014. gada oktobrī vienojās par klimata un enerģētikas politikas satvaru laikposmam līdz 2030. gadam.
Šā 2030. gada klimata un enerģētikas politikas satvara īstenošana ir viens no būtiskākajiem faktoriem, lai izveidotu noturīgu Enerģētikas savienību ar tālredzīgu klimata pārmaiņu politiku, kas nākamajos gados būs Komisijas galvenā prioritāte. Vienlaikus, vienodamās par politikas satvaru laikposmam līdz 2030. gadam un tā īstenošanu ar šo priekšlikumu, ES ir spērusi būtisku soli pretī spēcīgam starptautiskam nolīgumam klimata pārmaiņu jomā, ko paredzēts pieņemt Parīzē 2015. gada decembrī.
Viens no jautājumiem, kuriem 2030. gada politikas satvarā ir pievērsta galvenā uzmanība, ir saistošais mērķis līdz 2030. gadam samazināt ES kopējās iekšējās siltumnīcefekta gāzu emisijas vismaz par 40 % salīdzinājumā ar 1990. gada līmeni. Lai rentabli sasniegtu šo mērķi, sektoros, kuriem piemēro ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmu (ES ETS), emisijas salīdzinājumā ar 2005. gada līmeni būs jāsamazina par 43 %, bet sektoros, kuriem ETS nepiemēro, emisijas salīdzinājumā ar 2005. gada līmeni būs jāsamazina par 30 %. Eiropadome ir ieskicējusi galvenos principus, kas jāievēro, lai panāktu minēto samazinājumu ES ETS 1 . Ar šo priekšlikumu izveido nepieciešamo tiesisko regulējumu, ar kuru īsteno Eiropadomes izklāstītos principus, risinot trīs galvenos jautājumus.
1) Šajā priekšlikumā ETS aptverto sektoru siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinājums par 43 %, ko paredzēts sasniegt līdz 2030. gadam, ir izteikts kā emisiju maksimālā robežvērtība, kuru no 2021. gada ik gadu samazina par 2,2 %, kas salīdzinājumā ar pašreizējo ikgadējo samazinājumu, proti, 1,74 %, ļauj laikposmā no 2021. līdz 2030. gadam samazināt oglekļa dioksīda emisijas vēl par aptuveni 556 miljoniem tonnu.
2) Šajā priekšlikumā, pamatojoties uz pozitīvo pieredzi ar saskaņotajiem noteikumiem, ko īsteno kopš 2013. gada, izstrādāti paredzami, pamatīgi un taisnīgi noteikumi bezmaksas kvotu iedalīšanai rūpniecības nozarei, lai pienācīgi novērstu potenciālo oglekļa emisiju pārvirzes risku. Ierosināto noteikumu mērķis ir aizsargāt ES energoietilpīgo nozaru starptautisko konkurētspēju, kamēr notiek pakāpeniska pāreja uz mazoglekļa ekonomiku un kamēr citās tautsaimnieciski attīstītajās valstīs netiek veikti līdzīgi pasākumi, un saglabāt stimulu ilgtermiņa ieguldījumiem mazoglekļa tehnoloģijās. Ņemot vērā to, ka saskaņā ar Eiropadomes lēmumu izsolāmo kvotu daļai nevajadzētu samazināties, rūpniecībai piešķiramo bezmaksas kvotu daudzums ir ierobežots, tāpēc ir nepieciešami ļoti mērķtiecīgi noteikumi. Šāda mērķtiecība galvenokārt tiek panākta, izmantojot trīs līdzekļus. Bezmaksas kvotu un ražošanas datu biežāka saskaņošana nodrošinās to, ka tiks sniegts atbalsts augošiem uzņēmumiem un sektoriem. Bezmaksas kvotu aprēķināšanai izmantojamo līmeņatzīmju atjaunināšana atspoguļos nozaru tehnoloģiskās iespējas un progresu, kas panākts iepriekšējo desmit gadu laikā. To sektoru saraksts, kas saņem lielāko daļu bezmaksas kvotu, būs vairāk vērsts uz sektoriem, kuros ir vislielākais oglekļa emisiju pārvirzes risks. Noteikumos par oglekļa emisiju pārvirzi galvenokārt tiek runāts par tiešo oglekļa izmaksu kompensēšanu, taču šajā priekšlikumā ir iekļautas arī netiešās oglekļa izmaksas.
Ņemot vērā dalībvalstu atšķirīgās energoresursu struktūras, ES ETS ienākumi būtu jāizmanto, lai atbilstoši valsts atbalsta noteikumiem kompensētu netiešās oglekļa izmaksas. Dalībvalstīm būtu jāpiedāvā daļējas kompensācijas iekārtām nozarēs vai apakšnozarēs, kurās konstatēts būtisks oglekļa emisiju pārvirzes risks, ko izraisa ar siltumnīcefekta gāzu emisijām saistīto izmaksu iekļaušana elektroenerģijas cenā, ja šāds atbalsts ir nepieciešams un proporcionāls un ja saglabājas stimuls taupīt enerģiju un veicināt pieprasījuma maiņu, “pelēkās” elektroenerģijas vietā izvēloties “zaļo”.
Protokolam un attiecīgajiem pušu konferences lēmumiem jānodrošina, lai puses, kurām uz to ir tiesības, īpaši puses ar sevišķi ierobežotām iespējām, varētu dinamiski piesaistīt klimata finansējumu, izmantot tehnoloģiju nodošanu un spēju veidošanu Publiskā sektora nodrošinātajam klimata finansējumam būs izšķirīga nozīme, lai piesaistītu resursus pēc 2020. gada. Tāpēc izsoļu ienākumi būtu jāizmanto arī tam, lai neaizsargātās trešās valstīs īstenotu finansēšanas pasākumus klimata pārmaiņu jomā, tostarp saistībā ar pielāgošanos klimata ietekmei. Tas, cik liels finansējums klimata pārmaiņu jomā jāmobilizē, būs atkarīgs arī no pušu iecerētā valsts noteiktā devuma (Intended Nationally Determined Contribution, INDC) vērienīguma un kvalitātes, turpmākiem ieguldījumu plāniem un nacionālajiem pielāgošanās pasākumu plānošanas procesiem.
ES ETS ienākumi būtu jāizmanto arī tam, lai ciešā sadarbībā ar sociālajiem partneriem veicinātu jaunu prasmju apguvi un palīdzētu pārorientēties tiem darbiniekiem, kurus saistībā ar ekonomikas dekarbonizāciju skārušas profesionālas pārmaiņas.
3) Šajā priekšlikumā ir iekļauti vairāki finansēšanas mehānismi, lai palīdzētu ekonomikas dalībniekiem enerģētikas un rūpniecības nozarē risināt inovāciju un investīciju problēmas, ar kurām tie saskaras, pārejot uz mazoglekļa ekonomiku. Konkrētāk, šis priekšlikums papildina esošo atbalstu inovatīvu tehnoloģiju demonstrējumiem un paplašina tā darbības jomu, aptverot būtiskas inovācijas rūpniecības nozarē. Lai modernizētu enerģētikas nozari dalībvalstīs ar zemākiem ienākumiem, joprojām var izmantot bezmaksas kvotas, turklāt ir izveidots īpašs fonds, lai atvieglotu ieguldījumus energosistēmu modernizēšanā un uzlabotu energoefektivitāti, tādējādi veicinot emisiju samazināšanos. Šāda papildu finansējuma pamatā ir līdzšinējā pieredze, kas gūta, Komisijai ES ETS kontekstā sadarbojoties ar Eiropas Investīciju banku (EIB), un attiecīgos gadījumos arī Eiropas Stratēģisko investīciju fonda (ESIF) darbības principi.
Turklāt ar šo priekšlikumu direktīvu un visas agrāk deleģētās pilnvaras, ko Komisija varēja izmantot saskaņā ar regulatīvo kontroles procedūru, pielāgo deleģēto un īstenošanas aktu sistēmai, par kuru panākta vienošanās saskaņā ar Lisabonas līgumu 2 . Ņemot vērā ES apņemšanos ieviest labāku regulējumu, deleģētos un īstenošanas aktus izmanto tikai tad, ja tas ir nepieciešams ES ETS efektīvai darbībai.
Šajā priekšlikumā nav iekļauti jautājumi, kas saistīti ar aviācijas sektoru ES ETS. Korekcijām attiecībā uz Direktīvas piemērošanu aviācijas darbībām būtu jāstājas spēkā pēc tam, kad ICAO asamblejā 2016. gadā būs panākta starptautiska vienošanās par pasaules mēroga tirgus pasākumiem, kas īstenojami līdz 2020. gadam.
Atbilstība spēkā esošiem politikas noteikumiem šajā politikas jomā
Runājot par saskaņotību ar pārējām klimta rīcībpolitikām, visbūtiskākā ir atjaunojamo energoresursu un energoefektivitātes politika. Abas minētās rīcībpolitikas pilnībā atbalsta ES ETS efektivitāti vides aizsardzības jomā, un nesen panāktā vienošanās par tirgus stabilitātes rezervi ir nostiprinājusi šo rīcībpolitiku un ES ETS savstarpējo sinerģiju. Kā norādīts ietekmes novērtējumā, kas pievienots 2030. gada klimata un enerģētikas satvaram, lai rentabli sasniegtu kopējo mērķi samazināt emisijas par 40 % salīdzinājumā ar 1990. gada līmeni, ir nepieciešami būtiski pasākumi atjaunojamo energoresursu un energoefektivitātes jomā.
Runājot par saskaņotību ar starptautisko klimata pārmaiņu politiku, ir svarīgi norādīt, ka ES ETS būtībā ļāva noteikt oglekļa cenu un to plaši izmanto kā paraugu citām emisijas kvotu tirdzniecība sistēmām visā pasaulē, izmantojot ES gūto pieredzi.
Atbilstība pārējiem Savienības politikas virzieniem
Šajā priekšlikumā paredzēts daļēji īstenot 2030. gada klimata un enerģētikas politikas satvaru, kas ir viens no būtiskākajiem faktoriem, lai izveidotu noturīgu Enerģētikas savienību ar tālredzīgu klimata pārmaiņu politiku.
Dekarbonizācija prasa pielāgošanos. ES politikas un fondi ļauj aktīvi atbalstīt šos pielāgojumus. Papildus pasākumiem, kas ir tieši saistīti ar ES ETS, iespēju saņemt finansējumu ieguldījumiem mazoglekļa inovācijā piedāvā arī tādi ES instrumenti kā Eiropas Stratēģisko investīciju fonds vai programma “Apvārsnis 2020”, kā arī Eiropas strukturālie un investīciju fondi (ESIF), kas var radīt bažas par finansējuma dublēšanās risku. Atjaunojamo energoresursu plašāka izmantošana un resursefektivitāte, kā arī pētniecība un izstrāde ir Eiropas Stratēģisko investīciju fonda prioritārās jomas, un šis fonds nākamo trīs gadu laikā ES radīs papildu investīcijas EUR 315 miljardu apmērā. Eiropas Stratēģisko investīciju fonds izmantos tikai finanšu instrumentus, aizdodot līdzekļus esošiem projektiem, kurus var sākt trīs gadu laikā, un tam būs plašāka darbības joma, kas aptvers dažādus sektorus, piemēram, digitālo ekonomiku un izglītību. ES ETS finansējums ir izstrādāts saskaņā ar valsts atbalsta noteikumiem, lai nodrošinātu valsts izdevumu lietderību un novērstu tirgus izkropļojumus. ES nodarbinātības, sociālās un prasmju politika palīdz pielāgoties profesionālajām pārmaiņām, kas saistītas ar ekonomikas dekarbonizāciju, tostarp izmantojot Eiropas Sociālā fonda līdzekļus.
2.JURIDISKAIS PAMATS, SUBSIDIARITĀTE UN PROPORCIONALITĀTE
Juridiskais pamats
Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 191.–193. pantā ir apstiprinātas un sīkāk precizētas ES kompetences klimata pārmaiņu jomā. Šā priekšlikuma juridiskais pamats ir LESD 192. pants.
Subsidiaritāte (jomās, kas nav Savienības ekskluzīvā kompetencē)
ES ETS direktīva ir pašlaik spēkā esošs ES politikas instruments, kas būs spēkā pēc 2020. gada. Saskaņā ar subsidiaritātes principu, kas noteikts Līguma par Eiropas Savienības darbību 5. pantā, mērķus, kas paredzēti priekšlikumā, ar kuru groza šo instrumentu, var sasniegt tikai ar Komisijas priekšlikumu ES līmenī.
Klimata pārmaiņas ir pārrobežu problēma, tāpēc ir nepieciešama klimata politikas koordinēšana Eiropas un, ja iespējams, arī globālā līmenī. Konkrētāk, rīcība ES līmenī ļaus visefektīvāk īstenot oglekļa dioksīda emisiju tirgus reformu laikposmā pēc 2020. gada, stimulējot rūpniecības nozares uzņēmumus ieguldīt līdzekļus mazoglekļa tehnoloģijās un vienlaikus aizsargājot šo uzņēmumu starptautisko konkurētspēju un ES iekšējo tirgu.
Tāpēc šīs direktīvas mērķus nevar pietiekami labi sasniegt, ja dalībvalstis darbojas vienpusēji, bet direktīvas mēroga vai radīto seku dēļ tie ir labāk sasniedzami Savienības līmenī.
Proporcionalitāte
Kā norādīts ietekmes novērtējumā, šis priekšlikums ir saskaņā ar proporcionalitātes principu, jo tajā ir paredzēti tikai tie pasākumi, kas nepieciešami, lai rentabli sasniegtu ES 2030. gadam nosprausto siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas mērķi, vienlaikus nodrošinot iekšējā tirgus pienācīgu darbību.
Juridisko instrumentu izvēle
Šā priekšlikuma mērķus vislabāk var sasniegt ar direktīvu. Tas ir vispiemērotākais juridiskais instruments, lai grozītu pašlaik spēkā esošo ES ETS direktīvu (Direktīva 2003/87/EK).
Direktīva uzliek dalībvalstīm pienākumu sasniegt noteiktus mērķus un ieviest noteiktus pasākumus valsts materiālo un procesuālo tiesību normu sistēmā. Šāda pieeja sniedz dalībvalstīm daudz lielāku rīcības brīvību, īstenojot ES pasākumus, nekā regulas, jo dalībvalstis var izvēlēties piemērotāko veidu, kā īstenot direktīvā paredzētos pasākumus. Tas ļauj dalībvalstīm nodrošināt to, ka grozītie noteikumi atbilst to spēkā esošajām materiālo un procesuālo tiesību normām, ar kurām īsteno ES ETS, un jo īpaši tiesību normām, kas reglamentē atļauju izsniegšanu iekārtu izmantošanai, izpildes pasākumus un sodus.
Visbeidzot direktīvas kā piemērota instrumenta izvēle atbilst principam, ka dažādi iejaukšanās pasākumi būtu jāizmanto iespējami reti, ja vien tiek sasniegti noteiktie mērķi.
3.EX-POST NOVĒRTĒJUMU REZULTĀTI, APSPRIEŠANĀS AR IEINTERESĒTAJĀM PERSONĀM UN IETEKMES NOVĒRTĒJUMS
Ex-post novērtējums/spēkā esošo tiesību aktu atbilstības pārbaude
Sākotnējie konstatējumi pētījumā, kurā tika vērtēta spēkā esošās ETS direktīvas nozīmība, efektivitāte, lietderība, ES pievienotā vērtība un saskaņotība ar citiem Savienības politikas virzieniem, liecina, ka kopumā ES ETS kā politikas instruments, kurā regulējums vides jomā ir apvienots ar tirgus instrumentu, praksē darbojas un ļauj sasniegt noteiktos mērķus. Šis instruments ir ļoti būtisks, lai tiktu sasniegti ES mērķi klimata pārmaiņu jomā, jo tas ļauj rentabli samazināt emisijas. Aptvertajos sektoros emisijas ir pakāpeniski samazinājušās, un, lai gan emisiju samazināšanās ne vienmēr ir saistīta tikai ar ES ETS, ir pierādīts, ka šī sistēma tiešām efektīvi veicina emisiju samazināšanos.
ES ETS veicina CO2 izmaksu internalizāciju. Tam ir nozīme, pieņemot lēmumus par ieguldījumiem, kaut gan pašlaik oglekļa cena ir zema un CO2 izmaksas bieži vien tiek iekļautas kopējās enerģijas izmaksās. Nelieli uzlabojumi SEG emisiju efektivitātes ziņā ir kļuvuši par ierastu praksi, taču lielāki ieguldījumi SEG emisiju efektivitātes uzlabošanā joprojām ir retums.
Turklāt ES ETS ir skaidra ES pievienotā vērtība, jo atšķirīgas sistēmas vai citi klimata pārmaiņu politikas pasākumi dalībvalstu līmeni radītu sadrumstalotību un papildu izdevumus struktūrām, kurām regulējums jāievēro, kā arī dažāda vēriena mērķus un atšķirīgas oglekļa cenas visā ES, kas novestu pie administratīviem sarežģījumiem. ES ETS, kas ļauj visā ES noteikt vienotu oglekļa cenu un nodrošina saskaņotu infrastruktūru, ļauj izmantot sinerģiju, ko var nodrošināt rīcība ES līmenī.
Tomēr, lai sasniegtu 2030. gadam nosprausto emisiju samazināšanas mērķi un noteiktu tādu emisiju maksimālo robežvērtību, kas ļautu emisijas samazināt par 43 % salīdzinājumā ar 2005. gada līmeni, esošā sistēma ir jāmaina. Nepieciešamās pārmaiņas galvenokārt attiecas uz lineāro samazinājuma koeficientu, kas no 2021. gada tiks piemērots, lai ik gadu samazinātu ES ETS emisiju maksimālo robežvērtību, kā arī uz bezmaksas kvotu piešķiršanu, oglekļa emisiju pārvirzi, izsolāmo kvotu daļu un mazoglekļa tehnoloģiju finansēšanas mehānismiem.
Apspriešanās ar ieinteresētajām personām
Dažādos priekšlikuma sagatavošanas posmos tika iesaistītas dalībvalstis, rūpniecības nozares pārstāvji, NVO, pētniecības un akadēmiskās iestādes, arodbiedrības un iedzīvotāji. Papildus sabiedriskajai apspriešanai par 2030. gada satvaru tika organizēta plaša apspriešanās ar ieinteresētajām personām par dažādiem tehniskajiem aspektiem, kas saistīti ar oglekļa emisiju pārvirzes noteikumiem laikposmam pēc 2020. gada, un dažādiem inovāciju atbalstīšanas aspektiem. Rakstveida apspriešanās, kurā komentārus varēja iesniegt no 2014. gada maija līdz jūlijam 3 , un trīs ieinteresēto personu sanāksmes, kas notika 2014. gada jūnijā, jūlijā un septembrī 4 un kurās galvenā uzmanība tika pievērsta oglekļa emisiju pārvirzei, sniedza Komisijai vērtīgas atziņas. Apspriešanās gaitā gūtās atziņas un konstatējumi ir publiskoti šādā tīmekļa vietnē:
http://ec.europa.eu/clima/policies/ets/cap/leakage/documentation_en.htm
Pēc tam notika apspriešanās tiešsaistē, kurā komentārus varēja iesniegt no 2014. gada decembra līdz 2015. gada martam un kurā galvenā uzmanība tika pievērsta citiem ES ETS aspektiem, piemēram, turpmākai bezmaksas kvotu piešķiršanai enerģētikas nozarei, atziņām, kas gūtas, īstenojot programmu NER300, un būtu piemērojamas topošajam Inovācijas fondam, un fonda darbības paplašināšanai, ietverot rūpnieciskās inovācijas projektus, Modernizācijas fonda pārvaldības struktūrai un pieredzei, kas saistīta ar mazo emitētāju fakultatīvo izslēgšanu no ETS 3. posma, kā arī Savienības reģistra nodevām un ES ETS vispārējam novērtējumam. Komisija saņēma vairāk nekā 500 iesniegumu no plaša ieinteresēto personu loka. Otrās apspriešanās rezultāti ir izklāstīti šim priekšlikumam pievienotā ietekmes novērtējuma 1.3.2. iedaļā un 3. pielikumā 5 un, ciktāl iespējams, ņemti vērā, sagatavojot šo priekšlikumu.
Kopumā sabiedriskā apspriešana atklāja, ka ES ETS kā politikas instruments ir guvis plašu atbalstu.
Runājot par bezmaksas kvotu piešķiršanu un oglekļa emisiju pārvirzes riska novēršanu, vairākas rūpniecības nozares ieinteresētās personas atbalsta nelielus pašreizējās sistēmas grozījumus, turpretī citas ieinteresētās personas, tostarp dalībvalstis un pilsoniskā sabiedrība, uzskata, ka nepieciešami mērķtiecīgāki pasākumi vai plašāka saskaņošana. Ņemot vērā šos komentārus, priekšlikumā ir paredzēti nelieli spēkā esošo noteikumu grozījumi un mērķtiecīgāka bezmaksas kvotu piešķiršanai, proti, līmeņatzīmes tiks atjauninātas atbilstoši laika gaitā panāktajam tehnikas progresam un vienlaikus tiks pienācīgi aizsargāta rūpniecības nozares starptautiskā konkurētspēja. Priekšlikums ļauj bezmaksas kvotu skaitu precīzāk saskaņot ar pašreizējo ražošanas līmeni, biežāk aprēķinot individuālās kvotas.
Attiecībā uz Inovācijas fondu enerģētikas un rūpniecības nozares ieinteresētās personas kopumā atbalsta ierosmi arī turpmāk atbalstīt mazoglekļa inovāciju un paplašināt fonda darbības jomu, iekļaujot tajā rūpniecību, kā atspoguļots šajā priekšlikumā. Ieinteresētajām personām bija atšķirīgi viedokļi par to, kā riska dalīšanas pieeju varētu piemērot rūpniecības nozarei vai oglekļa dioksīda uztveršanai un uzglabāšanai, lai uzlabotu efektivitāti salīdzinājumā ar pašreizējo programmas NER300 mehānismu. Priekšlikumā šie jautājumi risināti, paredzot augstāku atbalsta likmi un iespēju sniegt atbalstu agrākā projekta cikla posmā.
Zināmā mērā atšķīrās arī ieinteresēto personu viedokļi par Modernizācijas fonda piemērotāko pārvaldības struktūru. Dažas ieinteresētās personas uzskata, ka Fonda pārvaldībā lielākai ietekmei būtu jābūt tām dalībvalstīm, kuras saņem atbalstu, bet citas rosina palielināt visu dalībvalstu, Komisijas un Eiropas Investīciju bankas ietekmi. Šajā priekšlikumā ir panākts pienācīgs līdzsvars starp nepieciešamību, no vienas puses, nodrošināt efektīvu projektu finansēšanu saņēmējās dalībvalstīs un, no otras puses, nodrošināt to, ka visu dalībvalstu intereses un EIB zināšanas tiek ņemtas vērā, lai modernizētu energosistēmas.
Attiecībā uz neobligāto bezmaksas kvotu iedalīšanu enerģētikas uzņēmumiem tirgus dalībnieki kopumā atbalsta racionālu un vienkāršotu noteikumu, kā arī saskaņotu ziņošanas pamatnostādņu ieviešanu, lai uzlabotu šā mehānisma pārredzamību. Nepieciešamība nodrošināt lielāku pārredzamību un ieviest skaidrākus noteikumus ir pienācīgi atspoguļota šajā priekšlikumā, proti, Komisijai ir dota iespēja publiskot informāciju par ieguldījumiem, kas saņemta no dalībvalstīm.
•Ekspertu atzinumu pieprasīšana un izmantošana
Kas attiecas uz ārējo ekspertu atzinumiem, Komisija balstās uz zinātniski recenzētiem empīriskiem pētījumiem par ES ETS, kuru skaits arvien palielinās. Papildus tam Komisija ieguva datus no pētījuma par ETS novērtējumu, kas tika pasūtīts 2014. gadā un ko veica “ICF International” vadītais konsorcijs 6 . Turklāt 2014. gadā tika pasūtīts pētījums 7 , lai izvērtētu jautājumu par to, ka rūpniecības sektoros izmaksas tiek pārnestas uz pakārtotajiem klientiem, un lai noteiktu, kādi faktori ietekmē iespējas izmaksas pārnest tālāk, attiecībā uz lielākajām energoietilpīgajām nozarēm izsakot to kvantitatīvi. Vēl kāds pētījums 8 tika pasūtīts tālab, lai novērtētu pieredzi, kas gūta ar saskaņoto kvotu piešķiršanas procesu, kura pamatā ir līmeņatzīmes, un jo īpaši, lai noteiktu, vai minētās līmeņatzīmes ir ļāvušas sasniegt paredzētos mērķus. Visbeidzot 2013. gadā tika pasūtīts pētījums 9 , lai izvērtētu pierādījumus par oglekļa emisiju pārvirzi desmit lielākajās energoietilpīgajās rūpniecības nozarēs laika posmā no 2005. līdz 2012. gadam. Šo pētījumu gaitā iegūtie dati ir izklāstīti priekšlikumam pievienotajā ietekmes novērtējumā.
Ietekmes novērtējuma gaitā veiktajā analīzē tika izmantoti arī verificēti dati, kas saņemti no dalībvalstīm, lai noteiktu 3. posmā piešķiramo bezmaksas kvotu skaitu.
•Ietekmes novērtējums
Ierosinātajai direktīvai ir pievienots ietekmes novērtējums, kura pamatā galvenokārt ir dati, kuri iegūti, veicot vispusīgu ietekmes novērtējumu saistībā ar 2030. gada 10 , un īpaša uzmanība pievērsta atsevišķiem, ETS specifiskiem metodoloģiskiem elementiem, kas vēl nav novērtēti.
Ietekmes novērtējuma kopsavilkuma lapa, analītiskais kopsavilkums un Ietekmes novērtējuma padomes pozitīvais atzinums būs publiski pieejami. Ietekmes novērtējumā tika analizēti vairāki aspekti, attiecībā uz kuriem Eiropadome savos secinājumos par 2030. gada satvaru ir devusi stratēģiskus norādījumus. Te ietilpst potenciālā oglekļa emisiju pārvirzes riska novēršana, Modernizācijas un Inovācijas fonda izveidošana, neobligāta bezmaksas kvotu iedalīšana elektroenerģijas nozares modernizācijai dalībvalstīs ar zemākiem ienākumiem, kā arī vairāki aspekti, kuru pamatā ir kopš 2013. gada uzkrātā pieredze, piemēram, emisijas kvotu derīgums, stabila un droša reģistra nodrošināšana un turpmāka mazo emitētāju fakultatīva izslēgšana no shēmas.
Attiecībā uz potenciālā oglekļa emisiju pārvirzes riska novēršanu tika apsvērtas vairākas iespējas, kas saistītas ar līmeņatzīmju atjaunināšanu, ražošanas līmeņa korekcijām, sektoru iedalīšanu oglekļa emisiju pārvirzes riska grupās un netiešo izmaksu kompensēšanu. Attiecībā uz Inovācijas fondu galvenā uzmanība tika pievērsta projektu atlasei un izraudzīšanai un finansiālā atbalsta sniegšanai. Attiecībā uz Modernizācijas fondu tika apsvērtas dažādas fonda pārvaldības iespējas. Attiecībā uz neobligāto bezmaksas kvotu iedalīšanu enerģētikas uzņēmumiem ir izstrādāti iespējamie risinājumi, kas salīdzinājumā ar pašreizējo praksi ļautu uzlabot piešķiršanas kārtību un pārredzamību.
Ietekmes ziņā ES ETS mērķi vides aizsardzības jomā ir atkarīgi no emisiju maksimālās robežvērtības, un ierosinātie lineārā samazinājuma koeficienta mainīšana ļauj sasniegt saskaņoto pamatmērķi, proti, samazināt emisijas ES ETS aptvertajos sektoros par 43 % salīdzinājumā ar 2005. gada līmeni. Tas, ka ES ETS devums, kas nepieciešams, lai tiktu sasniegts ES kopējais emisiju samazināšanas mērķis 2030. gadam, jau ir noteikts, ir viens no iemesliem, kuru dēļ vispārējā ietekme nebija atkarīga no izvērtētajiem politikas risinājumiem.
Pārmaiņas tieši ietekmē uzņēmumus, uz kuriem attiecas ES ETS. Nozaru līmenī ietekme lielākajās rūpniecības nozarēs, kurām piemēro ES ETS, zināmā mērā atšķiras atkarībā no izvēlētā varianta. Tomēr politikas risinājumi, kas ļauj samazināt izmaksas un ietekmi atsevišķās rūpniecības nozarēs, parasti rada augstākas izmaksas un lielāku ietekmi citās rūpniecības nozarēs, jo bezmaksas kvotu kopējais daudzums ir ierobežots. Šajā priekšlikumā ir paredzētas dažādas iespējas arī atjaunojamās enerģijas un mazoglekļa tehnoloģiju iekārtu ražotājiem. Konkrētāk, papildu finansējums inovatīvām tehnoloģijām nodrošinās jaunas uzņēmējdarbības iespējas.
•Normatīvā atbilstība un vienkāršošana
Saskaņā ar Komisijas apņemšanos ieviest labāku regulējumu šis priekšlikums sagatavots, iesaistot iespējami plašu ieinteresēto personu loku, pamatojoties uz pilnīgu pārredzamību un nepārtrauktu sadarbību ar ieinteresētajām personām, ņemot vērā ārējās atsauksmes un ārējās pārbaudes rezultātus, lai priekšlikumā panāktu pareizo līdzsvaru (skat. arī iedaļu par ekspertu atzinumu pieprasīšana un izmantošana).
Lai gan lielākā daļa iekārtu, uz kurām attiecas ES ETS, tiek izmantotas energoietilpīgajās rūpniecības nozarēs, kuru tirgus struktūrai raksturīgi lieli uzņēmumi, šajā priekšlikumā ir ņemti vērā arī mazie emitētāji, kas var piederēt MVU vai mikrouzņēmumiem. Papildus spēkā esošajiem noteikumiem, kas mazina administratīvo slogu un emisiju monitoringa un ziņošanas izmaksas, uz iekārtām ar zemu emisiju līmeni attiecas ierosinājums arī turpmāk ļaut dalībvalstīm izslēgt šīs iekārtas no ES ETS, ja tām tiek piemēroti valsts pasākumi, kas nodrošina līdzvērtīgu emisiju samazinājumu.
•Pamattiesības
Šis priekšlikums atbilst pamattiesībām un principiem, kas jo īpaši atzīti Eiropas Savienības Pamattiesību hartā. Konkrētāk, tas palīdz sasniegt augstu vides aizsardzības līmeni saskaņā ar ilgtspējīgas attīstības principu, kā noteikts Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 37. pantā 11 .
4.IETEKME UZ BUDŽETU
ES ETS ļauj dalībvalstīm gūt būtiskus budžeta ieņēmumus. Tieši tāpēc šis priekšlikums ietekmē valstu budžetus un pārvaldes iestādes. Savienības reģistra drošai darbībai nepieciešamo finansējumu piešķir no Savienības budžeta. Šim priekšlikumam ir arī neliela un ierobežota ietekme uz ES budžetu, tomēr to pilnībā sedz pašreizējā daudzgadu finanšu shēma 2014.–2020. gadam.
5.PĀRĒJIE ELEMENTI
Īstenošanas plāni un pārraudzības, novērtēšanas un ziņojumu sniegšanas kārtība
2030. gada klimata un enerģētikas satvara īstenošana būs ietverta Enerģētikas savienības integrētajā pārvaldības un pārraudzības procesā.
Spēkā esošās direktīvas 10. panta 5. punktā noteikts, ka Komisijai ir jāuzrauga Eiropas oglekļa dioksīda emisiju tirgus darbība un katru gadu jāiesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei attiecīgs ziņojums. Saistībā ar pārraudzības procesu Komisija turpinās dialogu ar visām ieinteresētajām personām.
Pēc tam, kad ierosinātā direktīva būs pieņemta, Komisija turpinās pārraudzīt tiesisko regulējumu, ar kuru dalībvalstīs transponē no ES ETS izrietošās saistības, kā arī jebkādu īpašu saistību izpildi. Šim nolūkam 21. pantā paredzēts, ka dalībvalstis katru gadu iesniedz Komisijai ziņojumu par direktīvas piemērošanu.
Ar šo priekšlikumu iepriekš minētās ziņošanas prasības netiek grozītas. Tomēr priekšlikumā ir paredzētas vēl citas īpašas ziņošanas prasības dalībvalstīm, piemēram, saistībā ar bezmaksas kvotu iedalīšanu enerģētikas nozarei un finansējumu, kas, izmantojot Modernizācijas fondu, tiks piešķirts energosistēmu modernizēšanai dalībvalstīs ar zemākiem ienākumiem. Šīs ziņošanas prasības ir izstrādātas tālab, lai uzlabotu un nodrošinātu atbalstīto investīciju īstenošanas pārredzamību.
Visbeidzot tad, kad priekšlikumā ierosinātie pasākumi būs pilnīgi ieviesti dalībvalstīs un būs darbojušies ilgāku laiku, tiks veikts ex-post novērtējums.
Skaidrojoši dokumenti
Ierosinātajā direktīvā ir paredzēti īpaši pasākumi, ar kuriem groza esošo ES ETS kārtību. No ierosinātās direktīvas izriet vairāki juridiskie pienākumi. Tāpēc tās efektīvai transponēšanai būs nepieciešami konkrēti un precīzi attiecīgo valsts tiesību aktu grozījumi. Tomēr, lai Komisija varētu pārraudzīt, vai Direktīva tiek piemērota pareizi, atsevišķos gadījumos var nepietikt ar to, ka dalībvalstis tai nosūta grozīto valsts piemērošanas noteikumu tekstu. Tāpēc iespējams, ka attiecīgos gadījumos būs nepieciešami skaidrojoši dokumenti par priekšlikuma transponēšanu.
Priekšlikuma noteikumu sīkāks skaidrojums
Turpmāk norādīti ES ETS direktīvas galvenie elementi, kas tiek grozīti ar šo priekšlikumu.
Lineārais samazinājuma koeficients (9. pants)
No 2021. gada lineārais samazinājuma koeficients tiek mainīts uz 2,2 %. Tas nozīmē, ka kopējā kvotu daudzuma (emisiju maksimālās robežvērtības) ikgadējais samazinājums būs lielāks, kas ļaus līdz 2030. gadam samazināt ES ETS aptverto sektoru kopējās emisijas par 43 %.
Izsolāmo kvotu daļa (10. pants)
Saskaņā ar Eiropadomes 2014. gada oktobra norādījumu, ka izsolāmo kvotu daļai nevajadzētu samazināties, šajā priekšlikumā attiecīgā daļa izteikta procentos, ņemot vērā dažādos elementus, kas nosaka šīs daļas lielumu no 2013.gada līdz 2020. gadam. Sadalījuma ziņā 10 % dalībvalstīm izsolāmo ES ETS kvotu apjoma arī turpmāk tiks sadalīti starp atsevišķām dalībvalstīm ar zemākiem ienākumiem solidaritātes, izaugsmes un starpsavienojumu labad, bet pārējās kvotas tiks sadalītas starp visām dalībvalstīm.
Bezmaksas kvotu iedalīšanas un oglekļa emisiju pārvirzes noteikumi (10.a un 10.b pants)
Šajā priekšlikumā paredzēts, ka līmeņatzīmes, ko izmanto, lai noteiktu, cik lielas emisijas kvotas bez maksas piešķiramas rūpniecības nozarei, tiks atjauninātas, lai tās atspoguļotu tehnikas progresu, kas laika gaitā panākts attiecīgajos sektoros. Tālab tiks piemērots standarta koeficients un paredzēta iespēja piemērot koriģētu koeficientu, ja tiks konstatēts, ka tehnikas progresa faktiskie tempi kādā sektorā būtiski atšķiras no minētā standarta koeficienta.
Nozarēm, kuras uzskata par pakļautām oglekļa emisiju pārvirzes riskam, arī turpmāk tiks piešķirtas lielākas kvotas nekā citām, kurās attiecīgās izmaksas ir vieglāk iekļaut galaprodukta cenā. Pārskatītā metodika, ko izmanto, lai noteiktu, kurās nozarēs un apakšnozarēs patiešām pastāv oglekļa emisiju pārvirzes risks, izstrādāta, pamatojoties uz diviem saistītiem kritērijiem, proti, uz emisiju intensitāti un tirdzniecības intensitāti.
Turklāt bezmaksas kvotu daudzums tiks precīzāk pieskaņots nozaru faktiskajam ražošanas līmenim. Šim nolūkam bezmaksas kvotu daudzums tiks periodiski atjaunināts, taču stimuls ieviest inovācijas tiks saglabāts un dalībvalstīm, operatoriem un Komisijai uzliktais administratīvais slogs un izmaksas joprojām būs samērīgas.
Kvotas, kas piešķiramas jaunām iekārtām, kā arī gadījumos, kad būtiski palielinājies ražošanas apjoms, tiks nodrošinātas, izmantojot īpašu rezervi. Šī jauno iekārtu rezerve tiks izveidota, izmantojot 250 miljonus neiedalīto kvotu no tirgus stabilitātes rezerves, un pēc 2021. gada to papildinās kvotas, kas nav izmantotas iekārtu slēgšanas dēļ vai tāpēc, ka būtiski mainījies ražošanas apjoms. Rūpniecības nozares kvotas, kas līdz 2020. gadam nebūs piešķirtas bez maksas un nebūs iekļautas tirgus stabilitātes rezervē, arī tiks iekļautas minētajā jauno iekārtu rezervē.
Netiešās oglekļa izmaksas (10.a panta 6. punkts)
Attiecībā uz netiešajām oglekļa izmaksām, kas rodas tāpēc, ka oglekļa izmaksas tiek iekļautas elektroenerģijas cenā, šajā priekšlikumā paredzēts, ka dalībvalstīm būtu tas jākompensē atbilstoši valsts atbalsta noteikumiem un ka šim nolūkam būtu jāizmanto kvotu izsolēs gūtie ienākumi.
Iekārtas ar zemu emisiju līmeni (mazie emitētāji) (27. pants un 11. panta 1. punkts)
Attiecībā uz iekārtām ar zemu emisiju līmeni, ņemot vērā salīdzinoši augstos administratīvos izdevumus, kas saistīti ar šo iekārtu iekļaušanu ES ETS, ir lietderīgi arī turpmāk paredzēt iespēju izslēgt šādas iekārtas no kvotu tirdzniecības sistēmas. Tāpēc priekšlikumā ir paredzēts, ka iekārtām, kuras pašlaik ir izslēgtas no sistēmas, šo sistēmu var arī turpmāk nepiemērot, ja vien tiek nodrošināts līdzvērtīgs emisiju samazinājums. No 2021. gada dalībvalstis no kvotu tirdzniecības sistēmas var izslēgt arī vēl citas iekārtas.
Inovāciju atbalstīšana (10.a panta 8. punkts)
Esošos ES līmeņa inovāciju atbalsta pasākumus papildina, paredzot šim nolūkam 400 miljonus kvotu. Minētajam daudzumam pievieno vēl 50 miljonus kvotu, šim nolūkam izmantojot kvotas, kas nav izmantotas laikposmā no 2013. līdz 2020. gadam un kas citādi 2020. gadā tiktu iekļautas tirgus stabilitātes rezervē. Pašlaik atbalsts inovācijām attiecas tikai uz oglekļa dioksīda uztveršanas un uzglabāšanas un atjaunojamo energoresursu projektiem, bet priekšlikumā ir paredzēts plašāks atbalsts, kas aptver arī rūpniecības nozari, lai veicinātu inovāciju mazoglekļa jomā.
Energosistēmu modernizēšana dalībvalstīs ar zemākiem ienākumiem (10.c un 10.d pants)
Lai atbalstītu energosistēmu modernizēšanu dalībvalstīs ar zemākiem ienākumiem un izmantotu visas enerģētikas nozares iespējas veicināt rentablu emisiju samazināšanu, priekšlikumā ir paredzēti divi pasākumi: turpmāka emisijas kvotu bezmaksas piešķiršana enerģētikas nozarei un Modernizācijas fonda izveide.
Ieinteresētās personas bieži norāda, ka būtisks šķērslis, kas atsevišķās dalībvalstīs traucē novērtēt to, cik efektīva ir pagaidu emisijas kvotu bezmaksas piešķiršana enerģētikas nozarei, ir pārredzamības trūkums piemērojamo noteikumu un investīciju realizācijas jomā. Šis priekšlikums ļauj uzlabot pārredzamību, jo tajā noteikts, ka dalībvalstīm investīcijas, kas pārsniedz noteiktu monetāru robežlielumu, ir jāizvēlas konkursa procedūrā. Priekšlikumā noteiktas arī skaidras publicēšanas prasības, kas dalībvalstīm jāievēro, un paredzēta iespēja, ka Komisija var publiskot būtisku informāciju par realizētajām investīcijām.
Modernizācijas fondu izveido, izmantojot 2 % no kopējā kvotu daudzuma. Šīs kvotas tiks izsolītas saskaņā ar ES ETS Izsoļu regulas noteikumiem, lai iegūtu projektu īstenošanai nepieciešamos līdzekļus. Minētie līdzekļi tiks sadalīti starp tiesīgajām dalībvalstīm saskaņā ar iepriekš noteiktu skalu, kas norādīta priekšlikuma pielikumā. Īpaša uzmanība tiks veltīta nelielu projektu finansēšanai.
Kvotu derīgums (13. pants)
Lai mazinātu administratīvos izdevumus, priekšlikumā paredzēts, ka kvotas, kas piešķirtas vienam tirdzniecības periodam, ir derīgas arī turpmākajos tirdzniecības periodos.
Pāreja uz deleģēto un īstenošanas aktu sistēmu (“lisabonizācija”)
Ir pieņemti svarīgi īstenošanas tiesību akti, tostarp regula par izsolēm un regula par Savienības reģistru, kā arī lēmumi par bezmaksas kvotu iedalīšanas un oglekļa emisiju pārvirzes noteikumiem. Lai direktīvu saskaņotu ar Lisabonas līguma noteikumiem, priekšlikumā noteikts, ka gadījumos, kad Komisijai iepriekš bija piešķirtas šādas pilnvaras, Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos un īstenošanas aktus saskaņā ar attiecīgo procedūru.
2015/148 (COD)
Priekšlikums
EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA,
ar ko groza Direktīvu 2003/87/EK, lai sekmētu emisiju izmaksefektīvu samazināšanu un investīcijas mazoglekļa risinājumos
(Dokuments attiecas uz EEZ)
EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 192. panta 1. punktu,
ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu 12 ,
pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,
ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu 13 ,
ņemot vērā Reģionu komitejas atzinumu 14 ,
saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru,
tā kā:
(1)Ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/87/EK 15 ir izveidota Savienības siltumnīcefekta gāzu emisijas kvotu tirdzniecības sistēma, kuras mērķis ir veicināt siltumnīcefekta gāzu emisiju izmaksefektīvu un ekonomiski izdevīgu samazināšanu.
(2)Eiropadome 2014. gada oktobrī apņēmās līdz 2030. gadam samazināt Savienības kopējās siltumnīcefekta gāzu emisijas vismaz par 40 % salīdzinājumā ar 1990. gada līmeni. Visām ekonomikas nozarēm ir jādod ieguldījums šo emisiju samazinājumu sasniegšanā; mērķrādītājs tiks sasniegts izmaksu ziņā pašā efektīvākajā veidā, izmantojot Savienības emisijas kvotu tirdzniecības sistēmu (ES ETS), kas ļaus līdz 2030. gadam emisijas samazināt par 43 % salīdzinājumā ar 2005. gada līmeni. To apliecina arī Savienības un tās dalībvalstu iecerētās valsts noteiktās samazināšanas saistības, kas ANO Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām sekretariātam iesniegts 2015. gada 6. martā 16 .
(3)Eiropadome apliecināja, ka labi funkcionējoša, reformēta ES ETS, kas papildināta ar tirgus stabilizācijas instrumentu, būs galvenais Eiropas rīks šā mērķrādītāja sasniegšanai; paredzēts, ka, sākot ar 2021. gadu, gada samazinājuma koeficients būs 2,2 %, ka bezmaksas kvotu iedalīšana netiks izbeigta un pašreizējie pasākumi turpināsies pēc 2020. gada, lai novērstu klimata politikas izraisītas CO2 emisiju pārvirzes risku, kamēr citās lielās tautsaimniecībās netiek veikti salīdzināmi pasākumi, un ka netiks samazināts izsolāmo kvotu īpatsvars. Izsolāmo kvotu īpatsvars tiesību aktos būtu jānosaka procentos: tas ļautu lēmumus par investīcijām plānot ar lielāku noteiktību, uzlabotu pārredzamību un padarītu sistēmu kā tādu vienkāršāku un saprotamāku.
(4)Viena no galvenajām Savienības prioritātēm ir izveidot noturīgu Enerģētikas savienību, lai apgādātu iedzīvotājus ar drošu, ilgtspējīgu, konkurētspējīgu un lētu enerģiju. Lai tas izdotos, ir jāturpina vērienīgie klimata pasākumi, jārealizē ES ETS, kas ir Eiropas klimata politikas stūrakmens, un sekmīgi jāstrādā pie pārējiem Enerģētikas politikas aspektiem 17 . 2030. gada pamatstratēģijā nosprausto vērienīgo ieceru realizācija sekmēs saprātīgas oglekļa cenas veidošanos un stimulēs emisiju izmaksefektīvu samazināšanu.
(5)Līguma par Eiropas Savienības darbību 191. panta 2. punkts nosaka, ka Savienības politika balstās uz principu, ka maksā piesārņotājs, tāpēc Direktīva 2003/87/EK paredz, ka laika gaitā ir jāpāriet uz visu kvotu izsolīšanu. Tomēr pilnīgu pāreju ir nepieciešams atlikt, lai nepieļautu CO2 emisiju pārvirzi, un mērķtiecīga bezmaksas kvotu iedalīšana atsevišķām rūpniecības nozarēm ir pamatota, lai varētu novērst reālu risku, ka siltumnīcefekta gāzu emisiju apjoms pieaugs trešās valstīs, kur rūpniecībai netiek piemēroti līdzvērtīgi oglekļa emisiju ierobežojumi, kamēr vien citās lielajās tautsaimniecībās netiek īstenoti līdzvērtīgi klimata politikas pasākumi.
(6)Kvotu izsolīšana vēl aizvien ir virsprincips, bezmaksas kvotu iedalīšana ir tikai izņēmums. Tāpēc — kā apstiprinājusi Eiropadome — izsolāmo kvotu īpatsvaru (2013.–2020. gadam tas noteikts 57 % apmērā) nevajadzētu samazināt. Komisijas ietekmes novērtējumā 18 sniegts sīkāks iztirzājums par izsolāmo kvotu īpatsvaru un norādīts, ka šos 57 % veido dalībvalstu vārdā izsolītās kvotas, t. sk. kvotas, kas rezervētas jauniem tirgus dalībniekiem, bet vēl nav iedalītas, kvotas, kas paredzētas elektroenerģijas ražošanas modernizācijai dažās dalībvalstīs, un kvotas, ko paredzēts izsolīt vēlāk, jo tās ir iekļautas tirgus stabilitātes rezervē, kura izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu (ES) 2015/... 19 .
(7)Lai saglabātu emisiju samazināšanas sniegtos vidiskos ieguvumus Savienībā, kamēr citas valstis nerīkojas tā, lai rūpniecības nozarei būtu līdzvērtīgs stimuls emisijas samazināt, arī turpmāk būtu jāiedala bezmaksas emisijas kvotas iekārtām tādās nozarēs un apakšnozarēs, ko patiesi apdraud CO2 emisiju pārvirzes risks. ES ETS darbības laikā apkopotā pieredze liecina, ka nozares un apakšnozares tas apdraud dažādā mērā un ka bezmaksas kvotu piešķiršana CO2 emisiju pārvirzi novērš. Lai gan var uzskatīt, ka dažas nozares un apakšnozares apdraud lielāks CO2 emisiju pārvirzes risks, citas ievērojamu daļu no izmaksām, ko rada emisijas kvotu iegāde, var iekļaut savu ražojumu cenā, nezaudējot tirgus daļu, kas nozīmē, ka tām pašām jāsedz tikai atlikušās izmaksas, tāpēc CO2 emisiju pārvirzes risks tās apdraud maz. Komisijai būtu jānosaka un jādiferencē attiecīgās nozares, pamatojoties uz to tirdzniecības intensitāti un emisiju intensitāti, lai varētu labāk noskaidrot, kuras nozares patiešām apdraud CO2 emisiju pārvirze. Ja, balstoties uz šādiem kritērijiem, ir pārsniegts slieksnis, ko nosaka, ņemot vērā, kādas iespējas attiecīgajai nozarei vai apakšnozarei ir izmaksas iekļaut ražojuma cenās, tad nozari vai apakšnozari vajadzētu atzīt par tādu, ko apdraud CO2 emisiju pārvirzes risks. Pārējās nozares vajadzētu atzīt par tādām, ko CO2 emisiju pārvirzes risks neapdraud vai arī tas ir neliels. Turklāt tam, ka tiek ņemtas vērā nozaru un apakšnozaru (te neietilpst elektroenerģijas ražošana) iespējas izmaksas iekļaut ražojumu cenās, vajadzētu samazināt negaidītu papildu peļņu.
(8)Vajadzētu paredzēt, ka iekārtām paredzēto bezmaksas kvotu iedalīšanā izmantoto līmeņatzīmju vērtības, kuras noteiktas, pamatojoties uz 2007.–2008. g. datiem, tiek atjauninātas atbilstīgi novērotajam vidējam uzlabojumam, lai līmeņatzīmes atspoguļotu tehnikas progresu attiecīgajās nozarēs un būtu pielāgotas attiecīgajam sadales periodam. Paredzamības labad līmeņatzīmes vajadzētu atjaunināt, izmantojot koeficientu, kurš visprecīzāk atspoguļo progresu visās nozarēs un kura noteikšanā ir ņemti vērā pamatīgi, objektīvi un verificēti dati no iekārtām, lai nozarēm, kur panāktais uzlabojums ievērojami atšķiras no šī koeficienta, noteiktu tādu līmeņatzīmes vērtību, kas ir tuvāka faktiskajam uzlabojumam. Ja dati liecina, ka attiecīgajā periodā atšķirība no koeficienta samazinājuma ir par vairāk nekā 0,5 % gadā lielāka vai mazāka nekā 2007.–2008. g. vērtība, attiecīgās līmeņatzīmes vērtību koriģē par attiecīgo procentuālo vērtību. Lai nodrošinātu vienlīdzīgus konkurences apstākļus aromātisko savienojumu, ūdeņraža un sintēzes gāzes ražošanai pārstrādes rūpnīcās un ķīmiskajās rūpnīcās, aromātisko savienojumu, ūdeņraža un sintēzes gāzes līmeņatzīmju vērtības arī turpmāk vajadzētu pieskaņot pārstrādes rūpnīcu līmeņatzīmēm.
(9)Dalībvalstīm, ievērojot noteikumus par valsts atbalstu, vajadzētu piešķirt daļēju kompensāciju atsevišķām iekārtām tādās nozarēs vai apakšnozarēs, par kurām konstatēts, ka siltumnīcefekta gāzu emisiju izmaksu iekļaušana elektroenerģijas cenās tajās radījusi ievērojamu CO2 emisiju pārvirzes risku. Parīzes Pušu konferencē pieņemtajam protokolam un attiecīgajiem lēmumiem jānodrošina, ka puses, kurām uz to ir tiesības, īpaši puses ar sevišķi ierobežotām iespējām, var dinamiski piesaistīt klimata finansējumu, izmantot tehnoloģiju nodošanu un spēju veidošanu. Publiskā sektora nodrošinātajam klimata finansējumam būs izšķirīga nozīme resursu piesaistīšanā pēc 2020. gada. Tāpēc ieņēmumus no izsolēm vajadzētu izmantot arī tam, lai neaizsargātās trešās valstīs finansētu klimata pasākumus, tostarp pielāgošanos klimata pārmaiņu ietekmei. Piesaistāmā klimata finansējuma daudzums būs atkarīgs arī no ierosināto iecerēto valsts noteikto devumu (IVND) vēriena un kvalitātes, tālākajiem investīciju plāniem un valstu pielāgošanās plānošanas procesiem. Dalībvalstīm izsoļu ieņēmumus vajadzētu izmantot arī tam, lai veicinātu nodarbinātības izmaiņu skartā darbaspēka pārkvalificēšanu un pārorientēšanu tautsaimniecībā, kas nostājusies uz dekarbonizācijas ceļa.
(10)No šīs direktīvas izriet, ka galvenais ilgtermiņa stimuls CO2 uztveršanai un uzglabāšanai (CCS), jaunām atjaunojamo energoresursu tehnoloģijām un revolucionārām inovācijām mazoglekļa tehnoloģijās un procesos ir oglekļa cenas signāls un fakts, ka nebūs jānodod kvotas par CO2 emisijām, kas vai nu ir nonākušas pastāvīgā uzglabāšanā, vai vispār nav radušās. Bez tam, lai papildinātu resursus, ko jau tagad izmanto, lai paātrinātu komerciālu CCS iekārtu un inovatīvu atjaunojamo energoresursu tehnoloģiju demonstrējumus, ES ETS kvotas vajadzētu izmantot, lai nodrošinātu garantētus ieguvumus no tādas CCS iekārtu ieviešanas, jaunām atjaunojamo energoresursu tehnoloģijām un rūpnieciskām inovācijām mazoglekļa tehnoloģijās un procesos Savienībā, kā rezultātā CO2 emisijas tiek pietiekamā apjomā uzglabātas vai novērstas, ar nosacījumu, ka ir noslēgta vienošanās par dalīšanos zināšanās. Lielāko daļu šāda atbalsta piešķirtu ar nosacījumu, ka siltumnīcefekta gāzu emisijas ir verificēti novērstas, bet — atkarībā no ieviestās tehnoloģijas — zināmu atbalstu varētu atvēlēt gadījumos, kad ir sasniegti iepriekš noteikti atskaites punkti. Maksimālais projekta izmaksu procentuālais apjoms, par ko piešķir atbalstu, var svārstīties atkarībā no projekta kategorijas.
(11)No visām ES ETS kvotām 2 % būtu jāatvēl jaunizveidojamam Modernizācijas fondam, un šīs kvotas būtu jāizsola saskaņā ar Regulā (ES) Nr. 1031/2020 paredzētajiem noteikumiem un kārtību, kā jārīko izsoles kopējā izsoļu platformā. Dalībvalstis, kuru IKP uz vienu iedzīvotāju (pēc tirgus valūtas maiņas kursa) 2013. gadā bija par 60 % mazāks par Savienības vidējo rādītāju, varētu saņemt finansējumu no Modernizācijas fonda un līdz 2030. gadam atkāpties no principa, ka visas kvotas par elektroenerģijas ražošanu ir izsolāmas, proti, varētu iedalīt bezmaksas kvotas, lai pārredzami veicinātu reālas investīcijas enerģētikas sektora modernizācijā, tajā pašā laikā nepieļaujot iekšējā enerģijas tirgus izkropļošanu. Noteikumiem par Modernizācijas fondu vajadzētu veidot saskanīgu, visaptverošu un pārredzamu sistēmu, lai nodrošinātu pēc iespējas efektīvāku īstenošanu, ņemot vērā, ka ir jāgādā, lai visi dalībnieki varētu bez grūtībām piekļūt fondam. Pārvaldības struktūras funkcijai vajadzētu būt samērīgai ar mērķi — nodrošināt līdzekļu pienācīgu izmantošanu. Pārvaldības struktūrai vajadzētu sastāvēt no investīciju padomes un vadības komitejas; lēmumu pieņemšanas procesā vajadzētu pienācīgi ņemt vērā EIB pieredzi, izņemot gadījumus, kad atbalstu piešķir nelieliem projektiem, izmantojot aizdevumus no valstu attīstību veicinošām bankām vai piešķīrumus no kādas valsts programmas, kam ir tādi paši mērķi kā Modernizācijas fondam. Priekšlikumi par investīcijām, kas finansējamas no šī fonda, būtu jāsagatavo dalībvalstīm. Lai nodrošinātu, ka pienācīgi tiek apmierinātas investīciju vajadzības, kas ir dalībvalstīm ar zemiem ienākumiem, līdzekļu sadalē vienlīdz ņems vērā gan verificētās emisijas, gan IKP kritēriju. Finansiālo atbalstu no Modernizācijas fonda varētu sniegt dažādos veidos.
(12)Eiropadome apstiprināja, ka būtu jāuzlabo kārtība — tostarp pārredzamība —, kādā bez maksas neobligāti tiek iedalītas kvotas nolūkā modernizēt enerģētikas sektoru atsevišķās dalībvalstīs. Investīciju projektus, kuru vērtība sasniedz vai pārsniedz 10 miljonus euro, attiecīgajai dalībvalstij būtu jāatlasa konkursa procedūrā, balstoties uz skaidriem un pārredzamiem noteikumiem, lai nodrošinātu, ka bezmaksas kvotu iedalīšanu izmanto, lai veicinātu reālas investīcijas enerģētikas sektora modernizācijā saskaņā ar Enerģētikas savienības mērķiem. Finansējumu no bezmaksas kvotu iedalīšanas varētu piešķirt arī investīciju projektiem, kuru vērtība ir mazāka par 10 miljoniem euro. Šādu investīciju projektu atlasē dalībvalstīm būtu jābalstās uz skaidriem un pārredzamiem kritērijiem. Par atlases procesa rezultātiem būtu jārīko sabiedriska apspriešana. Sabiedrība būtu pienācīgi jāinformē gan investīciju projektu atlases posmā, gan to īstenošanas posmā.
(13)ES ETS finansējumam vajadzētu būt saskanīgam ar citām Savienības finansējuma programmām, t. sk. Eiropas strukturālajiem un investīciju fondiem, lai nodrošinātu publiskā sektora līdzekļu lietderīgu izmantojumu.
(14)Pašreizējie noteikumi, kas attiecas uz mazām, ES ETS neiekļaujamām iekārtām, paredz, ka neiekļautās iekārtas varēs ETS neiekļaut arī turpmāk, un būtu jāparedz iespēja, ka dalībvalstis var savu neiekļauto iekārtu sarakstu atjaunināt, bet dalībvalstis, kas pašlaik šo iespēju neizmanto, var to sākt darīt katra tirdzniecības perioda sākumā.
(15)Eiropadome 2014. gada oktobrī vienojās, ka 10 % no ES ETS kvotām, ko izsolīs dalībvalstis, ir jāsadala starp atsevišķām dalībvalstīm solidaritātes, izaugsmes un starpsavienojumu vajadzībām, savukārt pārējās kvotas daļās, kas identiskas 2013.–2020. gadam noteiktajām daļām, ir jāsadala starp visām dalībvalstīm, tostarp dalībvalstīm, kas Savienībai pievienojušās šajā periodā. Dalībvalstīm, kuru IKP uz vienu iedzīvotāju 2013. gadā nesasniedz 90 % no Savienības vidējā rādītāja, vajadzētu gūt labumu no šī solidaritātes mehānisma, tāpēc vajadzētu pienācīgi atjaunināt šīs direktīvas attiecīgo pielikumu. Izņēmums no šāda sadalījuma 2013.–2020. gadā ir attiecināts arī uz dažām dalībvalstīm, kur vidējie ienākumi uz iedzīvotāju ir par 20 % lielāki nekā Savienības vidējais rādītājs, un šādas atkāpes piemērošana būtu jāizbeidz.
(16)Ar Lēmumu (ES) 2015/... ir izveidota ES ETS tirgus stabilitātes rezerve, lai izsolāmo kvotu piedāvājumu padarītu elastīgāku, bet pašu sistēmu — noturīgāku. Lēmumā arī paredzēts, ka kvotas, kas līdz 2020. gadam nav iedalītas jaunām iekārtām vai nav iedalītas darbības pārtraukšanas vai daļējas pārtraukšanas dēļ, ir jānovirza tirgus stabilitātes rezervē.
(17)Lai varētu pieņemt pieņemt vispārēji piemērojamus neleģislatīvus aktus ar kuriem papildinātu vai grozītu dažus nebūtiskus leģislatīvu aktu elementus, vajadzētu Komisijai piešķirt pilnvaras saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu pieņemt aktus attiecībā uz Direktīvas 2003/87/EK 3.d panta 3. punktu, 10. panta 4. punktu, 10.a panta 1. un 8. punktu, 10.b pantu, 10.d pantu, 14. panta 1. punktu, 15. pantu, 19. panta 3. punktu, 22. pantu, 24. pantu, 24.a pantu un 25.a pantu. Lai deleģējumu skaitu samazinātu līdz minimumam, svītro Direktīvas 2003/87/EK 3.f panta 9. punktā, 11.a panta 9. punktā un 11.b panta 7. punktā paredzētās pašreizējās pilnvaras ieviest noteikumus par īpašās rezerves izmantošanu, noteikt apmaināmo starptautisko kredītu daudzumu un sīkākus standartus par to, kādus kredītus var apmainīt, un paredzēt sīkākus noteikumus par dubultas uzskaites novēršanu. Saskaņā ar minētajiem noteikumiem pieņemtos tiesību aktus turpina piemērot. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī. Komisijai, sagatavojot un izstrādājot deleģētos aktus, būtu jānodrošina vienlaicīga, savlaicīga un atbilstīga attiecīgo dokumentu nosūtīšana Eiropas Parlamentam un Padomei. Kas attiecas uz deleģējumu attiecībā uz Direktīvas 2003/87/EK 10. panta 4. punktu, tās dalībvalstis, kas kopējo izsoļu platformu neizmanto, arī turpmāk var to neizmantot.
(18)Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus Direktīvas 2003/87/EK 10.a panta 2. punkta trešās daļas un 16. panta 12. punkta īstenošanai, vajadzētu Komisijai piešķirt īstenošanas pilnvaras. Minētās īstenošanas pilnvaras būtu jāīsteno saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/2011 20 . Lai īstenošanas aktu skaitu samazinātu līdz minimumam, būtu jāsvītro Direktīvas 2003/87/EK 11.a panta 8. punktā pašreiz noteiktās pilnvaras sīkāk noteikt apmaināmo starptautisko kredītu daudzumus. Saskaņā ar minēto noteikumu pieņemtos tiesību aktus turpina piemērot.
(19) Saskaņā ar dalībvalstu un Komisijas 2011. gada 28. septembra kopīgo politisko deklarāciju par skaidrojošajiem dokumentiem 21 dalībvalstis ir apņēmušās, paziņojot savus transponēšanas pasākumus, pamatotos gadījumos pievienot vienu vai vairākus dokumentus, kuros paskaidrota saikne starp direktīvas sastāvdaļām un atbilstošajām daļām valsts pieņemtajos transponēšanas instrumentos. Attiecībā uz šo direktīvu likumdevējs uzskata, ka šādu dokumentu nosūtīšana vajadzības gadījumā ir pamatota.
(20)Šīs direktīvas nolūks ir sekmēt, ka mērķis — augsta līmeņa vides aizsardzība saskaņā ar ilgtspējīgas attīstības principiem — tiek sasniegts ekonomiski visizdevīgākajiem līdzekļiem, tajā pašā laikā iekārtām paredzot pienācīgu pielāgošanās laiku, bet īpaši skartām personām nodrošinot samērīgi labvēlīgāku režīmu, kas ir maksimāli saskanīgs ar citiem šīs direktīvas mērķiem.
(21)Šajā direktīvā ir ievērotas pamattiesības un principi, kas jo īpaši atzīti Eiropas Savienības Pamattiesību hartā.
(22)Ņemot vērā to, ka šīs direktīvas mērķus nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, bet tās mēroga un ietekmes dēļ tos var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā direktīvā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi šo mērķu sasniegšanai,
IR PIEŅĒMUŠI ŠO DIREKTĪVU.
1. pants
Direktīvas 2003/87/EK grozījumi
Direktīvu 2003/87/EK groza šādi:
(1)direktīvas 3.d panta 3. punkta otro daļu aizstāj ar šādu:
"Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģēto aktu saskaņā ar 23. pantu.";
(2)direktīvas 3.f panta 9. punktu svītro;
(3)direktīvas 9. panta otro un trešo daļu aizstāj ar šādām:
"No 2021. gada lineārais koeficients ir 2,2 %.";
(4)direktīvas 10. pantu groza šādi:
a) panta 1. punktā pievieno šādas trīs jaunas daļas:
"Sākot ar 2021. gadu, dalībvalstis izsola 57 % no kvotām.
2 % no kopējā kvotu apjoma laikā no 2021. līdz 2030. gadam izsola, lai izveidotu fondu, kura mērķis ir uzlabot energoefektivitāti un modernizēt energosistēmas dažās dalībvalstīs, kā noteikts šīs direktīvas 10.a pantā ("Modernizācijas fonds").
Atlikušo kopējo kvotu apjomu, ko izsola dalībvalstis, sadala saskaņā ar 2. punktu.";
b) panta 2. punktu groza šādi:
i) punkta a) apakšpunktā "88 %" aizstāj ar "90 %";
ii) punkta b) apakšpunktu aizstāj ar šādu:
"b) 10 % no kopējā izsolāmā kvotu apjoma sadala starp dažām dalībvalstīm Kopienas solidaritātes un izaugsmes labad, tādējādi kvotu apjomu, ko šīs dalībvalstis izsola saskaņā ar a) apakšpunktu, palielinot par II.a pielikumā norādītajiem procentuālajiem apjomiem."; un
iii) punkta c) apakšpunktu svītro;
iv) punkta trešo daļu aizstāj ar šādu:
"Ja vajadzīgs, b) apakšpunktā minēto procentuālo apjomu proporcionāli pielāgo, lai nodrošinātu, ka pārdalītais apjoms ir 10 %.";
c) panta 3. punktu papildina ar šādu j), k) un l) apakšpunktu:
"j)finansiālo pasākumu finansēšana par labu nozarēm vai apakšnozarēm, kuras apdraud patiess CO2 emisiju pārvirzes risks, kam par iemeslu ir ievērojamas netiešās izmaksas, kuras faktiski rada siltumnīcefekta gāzu emisijas izmaksu iekļaušana elektroenerģijas cenā, ar nosacījumu, ka šie pasākumi atbilst 10.a panta 6. punktā izklāstītajiem nosacījumiem;
k)klimata pasākumu finansēšana neaizsargātās trešās valstīs, tostarp pielāgošanās klimata pārmaiņu ietekmei;
l)ekonomikas dekarbonizācijas izraisīto nodarbinātības izmaiņu skartā darbaspēka pārkvalificēšana un pārorientēšana ciešā koordinācijā ar sociālajiem partneriem.";
d) panta 4. punkta trešo daļu aizstāj ar šādu:
"Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģēto aktu saskaņā ar 23. pantu.";
(5)direktīvas 10.a pantu groza šādi:
a) panta 1. punkta otro daļu aizstāj ar šādu:
"Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģēto aktu saskaņā ar 23. pantu. Šajā aktā paredz arī papildu piešķiršanu no jauno iekārtu rezerves par ievērojamu ražošanas pieaugumu, piemērojot tādas pašas robežvērtības un korekcijas kā attiecībā uz daļēju darbības pārtraukšanu.";
b) panta 2. punktam pievieno šādu jaunu trešo daļu:
"Līmeņatzīmju vērtības bezmaksas kvotu piešķiršanai koriģē, lai izvairītos no negaidītas papildu peļņas un atspoguļotu tehnikas progresu 2007.–2008. g. periodā un pēc tam katrā vēlākā periodā, kuram nosaka bezmaksas kvotas saskaņā ar 11. panta 1. punktu. Līmeņatzīmju vērtības, kas noteiktas ar aktu, kurš pieņemts saskaņā ar 10.a pantu, ar šo korekciju samazina par 1 % no vērtības, kuras pamatā bija 2007.–2008. gada dati, attiecībā uz katru gadu laikā no 2008. gada līdz attiecīgā bezmaksas kvotu piešķiršanas perioda vidum, izņemot šādus gadījumus:
i) pamatojoties uz saskaņā ar 11. pantu iesniegto informāciju, Komisija nosaka, vai katras līmeņatzīmes — kas aprēķināta, izmantojot 10.a panta principus — vērtības no iepriekš minētā ikgadējā samazinājuma gadā atšķiras par vairāk nekā 0,5 % (uz augšu vai leju) no 2007.–2008. gada vērtības. Ja tā ir, tad līmeņatzīmes vērtību koriģē par vai nu 0,5 %, vai 1,5 % attiecībā uz katru gadu laikā no 2008. gada līdz tā perioda vidum, par ko jāpiešķir bezmaksas kvotas;
ii) atkāpjoties no noteikumiem par aromātisko savienojumu, ūdeņraža un sintēzes gāzes līmeņatzīmju vērtībām, šīs līmeņatzīmju vērtības tiek koriģētas par tādu pašu procentuālo daudzumu kā pārstrādes rūpnīcu līmeņatzīmes, lai saglabātu vienlīdzīgus konkurences apstākļus šādu produktu ražotājiem.
Tālab Komisija pieņem īstenošanas aktu saskaņā ar 22.a pantu.";
c) panta 5. punktu aizstāj ar šādu:
"Lai ievērotu 10. pantā noteikto izsolāmo kvotu daļu, katrā gadā, kurā bezmaksas kvotu summa nesasniedz maksimālo līmeni, kas atbilst to kvotu apjomam, kuras izsola dalībvalstis, līdz šim līmenim atlikušās kvotas izmanto, lai novērstu vai ierobežotu bezmaksas kvotu samazinājumu, lai vēlākos gados tiktu ievērots dalībvalstīm izsolāmo kvotu apjoms. Tomēr, ja šis maksimālais līmenis ir sasniegts, bezmaksas kvotas attiecīgi koriģē. Šādas korekcijas izdara vienotā kārtībā.";
d) panta 6. punkta pirmo daļu aizstāj ar šādu:
"Dalībvalstis pieņem finansiālus pasākumus par labu nozarēm vai apakšnozarēm, kuras apdraud patiess CO2 emisiju pārvirzes risks, kam par iemeslu ir ievērojamas netiešās izmaksas, kuras faktiski rada siltumnīcefekta gāzu emisijas izmaksu iekļaušana elektroenerģijas cenā, ņemot vērā jebkādu ietekmi uz iekšējo tirgu. Šādi finansiālie pasākumi, ar kuriem kompensē daļu no šīm izmaksām, ir saskaņā ar noteikumiem par valsts atbalstu.";
e) panta 7. punktu groza šādi:
i) pirmās daļas pirmo un otro teikumu aizstāj ar šādiem:
"Kvotas no šīs direktīvas 10.a panta 5. punktā minētā maksimālā apjoma, kas līdz 2020. gadam nav piešķirtas bez maksas, rezervē jaunām iekārtām un ievērojamam ražošanas pieaugumam kopā ar 250 miljoniem kvotu, kas iekļautas tirgus stabilitātes rezervē saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmuma (ES) 2015/... (*) 1. panta 3. punktu.
No 2021. gada rezervē iekļauj kvotas, kas nav piešķirtas iekārtām, jo ir piemērots 19. un 20. punkts.";
_____
(*) [ievietot pilnu lēmuma nosaukumu un atsauci uz OV]."
ii) punkta piekto daļu svītro;
f) panta 8. punkta pirmo, otro un trešo daļu aizstāj ar šādām:
"400 miljoni kvotu ir pieejamas, lai atbalstītu inovācijas mazoglekļa tehnoloģijās un procesos I pielikumā uzskaitītajās rūpniecības nozarēs un lai Savienības teritorijā palīdzētu stimulēt tādu komerciālu demonstrējuma projektu būvniecību un ekspluatāciju, kuru mērķis ir CO2 uztveršana un ģeoloģiska uzglabāšana (CCS) videi drošā veidā, kā arī inovatīvu atjaunojamās enerģijas tehnoloģiju demonstrējuma projektu būvniecību un ekspluatāciju.
Dara pieejamas kvotas inovācijai mazoglekļa rūpnieciskajās tehnoloģijās un procesos un atbalstam demonstrējuma projektiem, kuri paredz ģeogrāfiski līdzsvaroti attīstīt dažādas CO2 uztveršanas un uzglabāšanas tehnoloģijas, kā arī inovatīvas atjaunojamās enerģijas tehnoloģijas, kas vēl nav ekonomiski izdevīgas. Lai veicinātu inovatīvus projektus, atbalstu var sniegt par līdz 60 % no attiecīgajām projektu izmaksām, no kā līdz 40 % var piešķirt neatkarīgi no tā, vai ir notikusi siltumnīcefekta gāzu verificēta novēršana, ar nosacījumu, ka — atkarībā no ieviestās tehnoloģijas — tiek sasniegti iepriekš noteikti atskaites punkti.
Bez tam līdz 2021. gadam ar 50 miljoniem neiedalīto kvotu no tirgus stabilitātes rezerves, kas izveidota ar Lēmumu (ES) 2015/...., papildina visus esošos resursus, kas saskaņā ar šo punktu atlikuši minētajiem projektiem, izmantošanai projektos visās dalībvalstīs, tostarp maza mēroga projektos. Projektu atlase notiek saskaņā ar objektīviem un pārredzamiem kritērijiem.
Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģēto aktu saskaņā ar 23. pantu.";
g) panta 9. un 10. punktu svītro;
h) panta 11. punktā svītro frāzi "un lai 2027. gadā netiktu piešķirtas bezmaksas kvotas";
i) panta 12. līdz 18. punktu svītro;
(6)direktīvas 10.b un 10.c pantu aizstāj ar šādiem:
"10.b pants
Pasākumi dažu energoietilpīgu nozaru atbalstam CO2 emisiju pārvirzes gadījumā
1.Nozares un apakšnozares par tādām, ko apdraud CO2 emisiju pārvirzes risks, uzskata šādā gadījumā: to tirdzniecības ar trešām valstīm intensitāti — kas definēta kā attiecība starp kopējo eksporta uz trešām valstīm vērtību, kam pieskaitīta importa no trešām valstīm vērtība, un Eiropas Ekonomikas zonas kopējo tirgus vērtību (gada apgrozījums plus kopējais imports no trešām valstīm) — reizina ar to emisiju intensitāti (izmērītu kg/CO2 un izdalītu ar to bruto pievienoto vērtību euro), un gala iznākums ir lielāks par 0,2. Šādām nozarēm un apakšnozarēm iedala bezmaksas kvotas periodam līdz 2030. gadam par 100 % no apjoma, kas noteikts atbilstīgi pasākumiem, kuri pieņemti saskaņā ar 10.a pantu.
2.Ja, nozares vai apakšnozares tirdzniecības intensitāti ar trešām valstīm reizinot ar to emisiju intensitāti, iznākums ir lielāks par 0,18, tad šīs nozares vai apakšnozares var iekļaut 1. punktā minētajā grupā, pamatojoties uz kvalitatīvu novērtējumu pēc šādiem kritērijiem:
a) kādā mērā atsevišķām iekārtām šajās nozarēs vai apakšnozarēs ir iespējams samazināt emisiju līmeni vai elektroenerģijas patēriņu;
b) pašreizējās un prognozētās tirgus iezīmes;
c) rentabilitāte kā iespējamais indikators, ko izmanto, pieņemot lēmumus par ilgtermiņa investīcijām vai ražotņu pārvietošanu.
3.Uzskata, ka pārējās nozares un apakšnozares kvotu izmaksu lielāko daļu var iekļaut ražojumu cenās, un tām bezmaksas kvotas līdz 2030. gadam iedala par 30 % no apjoma, kas noteikts atbilstīgi pasākumiem, kuri pieņemti saskaņā ar 10.a pantu.
4.Līdz 2019. gada 31. decembrim Komisija saskaņā ar 23. pantu attiecībā uz iepriekšējiem punktiem pieņem deleģēto aktu, kur 1. punktā minētās darbības ir aprakstītas 4 ciparu līmenī (NACE-4 kods), pamatojoties uz datiem par trim nesenākajiem kalendārajiem gadiem, par kuriem dati ir pieejami.
10.c pants
Bezmaksas kvotu pārejoša iedalīšana enerģētikas nozares modernizācijai
1.Atkāpjoties no 10.a panta 1. līdz 5. punkta, dalībvalstīs, kuru IKP uz vienu iedzīvotāju, izsakot euro pie tirgus cenām, 2013. gadā nesasniedza 60 % no Savienības vidējā rādītāja, var pārejoši iedalīt bezmaksas kvotas elektroenerģijas ražošanas iekārtām nolūkā modernizēt enerģētikas nozari.
2.Attiecīgā dalībvalsts organizē konkursa procesu projektiem, kuru kopējais investīciju apjoms pārsniedz 10 miljonus euro, lai atlasītu investīciju projektus, kurus finansēs, iedalot bezmaksas kvotas. Konkursa process:
a) atbilst pārredzamības, nediskriminēšanas, vienlīdzīgas attieksmes un pareizas finanšu pārvaldības principiem;
b) nodrošina, ka konkursā var piedalīties tikai tādi projekti, kas sekmē energoresursu struktūras un piegādes avotu diversifikāciju, nepieciešamo pārstrukturēšanu, infrastruktūras uzlabošanu un modernizēšanu vidiskā ziņā, tīrās tehnoloģijas un enerģijas ražošanas, pārvades un sadales modernizāciju;
c) nosaka skaidrus, objektīvus, pārredzamus un nediskriminējošus atlases kritērijus, pēc kuriem projektus sarindo, lai nodrošinātu, ka tiek atlasīti tādi projekti, kas:
i) pamatojoties uz izmaksu un ieguvumu analīzi, dod neto pozitīvu ieguvumu no emisiju samazināšanas viedokļa un ļauj panākt iepriekšnoteiktu un ievērojamu CO2 emisiju samazinājumu;
ii) ir papildinoši, nepārprotami atbilst nomaiņas un modernizācijas vajadzībām un nerada tirgus virzītu energopieprasījuma pieaugumu
iii) ir ekonomiski visizdevīgākie.
Līdz 2019. gada 30. jūnijam ikviena dalībvalsts, kas nodomājusi izmantot neobligātās bezmaksas kvotas, sabiedriskai apspriešanai publicē sīki izstrādātu valsts nolikumu, kurā noteikts konkursa process un atlases kritēriji.
Ja ar bezmaksas kvotām atbalsta investīciju projektus, kuru vērtība ir mazāka par 10 miljoniem euro, dalībvalstis projektus atlasa, pamatojoties uz objektīviem un pārredzamiem kritērijiem. Atlases procesa rezultātus publisko sabiedriskai apspriešanai. Pamatojoties uz iepriekš minēto, attiecīgā dalībvalsts sagatavo investīciju sarakstu un to iesniedz Komisijai līdz 2019. gada 30. jūnijam.
3.Iecerēto investīciju vērtība ir vismaz vienāda ar piešķirto bezmaksas kvotu tirgus vērtību, tajā pašā laikā ņemot vērā, ka jāierobežo ar to tieši saistīts cenu pieaugums. Tirgus vērtība ir kvotu vidējā cena kopējā izsoles platformā iepriekšējā kalendārajā gadā.
4.Pārejoši iedalītās bezmaksas kvotas atskaita no tā kvotu apjoma, ko pretējā gadījumā dalībvalsts izsolītu. Kopējais piešķirto bezmaksas kvotu apjoms nav lielāks par 40 % no kvotu apjoma, ko attiecīgā dalībvalsts saņem no 2021. līdz 2030. gadam saskaņā ar 10. panta 2. punkta a) apakšpunktu un kas 2021.–2030. gada periodam ir sadalīts vienādos apjomos katram gadam.
5.Kvotas operatoriem piešķir, kad tie pierāda, ka ir veiktas investīcijas, kas atlasītas saskaņā konkursa procesa noteikumiem.
6.Dalībvalstis nosaka, ka atbalstu saņemošajiem elektroenerģijas ražotājiem un tīkla operatoriem katru gadu līdz 28. februārim ir jāziņo par atlasīto investīciju realizāciju. Dalībvalstis par to iesniedz ziņojumus Komisijai, un Komisija šādus ziņojumus publisko.";
(7)iekļauj šādu 10.d pantu:
"10.d pants
Modernizācijas fonds
1.Periodam no 2021. līdz 2030. gadam tiek izveidots fonds, ar kuru atbalsta investīcijas energosistēmu modernizācijā un energoefektivitātes uzlabošanā tādās dalībvalstīs, kuru IKP uz vienu iedzīvotāju 2013. gadā nesasniedza 60 % no Savienības vidējā rādītāja, un fondu finansē saskaņā ar 10. pantu.
Atbalstītie investīciju projekti ir saskanīgi ar šīs direktīvas un Eiropas Stratēģiskā investīciju fonda mērķiem.
2.Fonds arīdzan finansē neliela mēroga investīciju projektus energosistēmu modernizācijas un energoefektivitātes jomā. Tālab investīciju padome izstrādā vadlīnijas un investīciju projektu atlases kritērijus tieši šādiem projektiem.
3.Līdzekļu sadalījuma pamatā ir šāda kombinācija: 50 % ir verificētās emisijas un 50 % ir IKP kritēriji, kā rezultātā veidojas sadalījums, kas izklāstīts II.b pielikumā.
4.Fondu pārvalda investīciju padome un vadības komiteja, kurā ietilpst atbalstu saņemošo dalībvalstu, Komisijas un EIB pārstāvji, kā arī trīs pārstāvji, ko ievēlē pārējās dalībvalstis uz 5 gadiem. Investīciju padomes pienākums ir noteikt Savienības līmeņa investīciju politiku, piemērotus finansēšanas instrumentus un investīciju projektu atlases kritērijus. Vadības komitejas pienākums ir vadīt fonda ikdienas darbu.
Investīciju padome par padomes priekšsēdētāju ievēlē Komisijas pārstāvi. Investīciju padome lēmumus cenšas pieņemt vienbalsīgi. Ja investīciju padome nespēj vienbalsīgi pieņemt lēmumu priekšsēdētāja noteiktajā termiņā, tā lēmumu pieņem ar vienkāršu balsu vairākumu.
Vadības komiteja sastāv no investīciju padomes ieceltiem pārstāvjiem. Vadības komiteja lēmumus pieņem ar vienkāršu balsu vairākumu.
Ja EIB iesaka nefinansēt kādu investīciju projektu un šo ieteikumu pamato, lēmumu var pieņemt tikai tad, ja par to nobalso divas trešdaļas visu locekļu. Tādā gadījumā ne dalībvalstij, kurā tiks realizēts investīciju projekts, ne EIB nav tiesību balsot. Iepriekšējie divi teikumi neattiecas uz maziem projektiem, ko finansē, izmantojot aizdevumus no valsts attīstību veicinošām bankām vai piešķīrumus no kādas valsts programmas, kuras specifiskie mērķi saskan ar Modernizācijas fonda mērķiem, ar nosacījumu, ka saskaņā ar programmu netiek izmantots vairāk par 10 % no attiecīgai dalībvalstij pienākošās daļas, kas noteikta II.b pielikumā.
5.Atbalsta saņēmējas dalībvalstis ik gadu ziņo vadības komitejai par fonda finansētajām investīcijām. Ziņojums ir publiski pieejams un ietver:
(a)informāciju par finansētajām investīcijām katrā atbalsta saņēmējā dalībvalstī;
(b)novērtējumu par investīciju doto pievienoto vērtību energoefektivitātes un energosistēmas modernizācijas ziņā.
6.Katru gadu vadības komiteja ziņo Komisijai par investīciju projektu novērtēšanā un atlasē gūto pieredzi. Komisija līdz 2024. gada 31. decembrim izvērtē projektu atlases pamatprincipus un vajadzības gadījumā izsaka priekšlikumus vadības komitejai.
7.Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģēto aktu saskaņā ar 23. pantu, lai īstenotu šo pantu.";
(8)direktīvas 11. panta 1. punktu papildina ar šādu otro daļu:
"To iekārtu sarakstu, uz ko, sākot ar 2021. gada 1. janvāri, piecus gadus attieksies šī direktīva, iesniedz līdz 2018. gada 30. septembrim, un sarakstus par nākamajiem pieciem gadiem pēc tam iesniedz ik pēc pieciem gadiem. Katrā sarakstā ir iekļauta informācija par ražošanas darbībām, siltuma un gāzu pārvadi, elektroenerģijas ražošanu un emisijām apakšiekārtu līmenī piecos kalendārajos gados pirms saraksta iesniegšanas. Bezmaksas kvotas piešķir tikai iekārtām, par kurām ir sniegta šāda informācija.";
(9)direktīvas 11.a panta 8. un 9. punktu svītro;
(10)direktīvas 11.b panta 7. punktu svītro;
(11)direktīvas 13. pantu aizstāj ar šādu:
"13. pants
Kvotu derīgums
Kvotām, kas piešķirtas, sākot ar 2013. gada 1. janvāri, derīguma termiņš nav noteikts. Kvotām, kas piešķirtas, sākot ar 2021. gada 1. janvāri, ir norādīts, kurā 10 gadu periodā, sākot ar 2021. gada 1. janvāri, tās tikušas piešķirtas, un šīs kvotas ir derīgas attiecībā uz emisijām, sākot ar minētā perioda pirmo gadu.";
(12)direktīvas 14. panta 1. punkta otro daļu aizstāj ar šādu:
"Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģēto aktu saskaņā ar 23. pantu.";
(13)direktīvas 15. panta piekto daļu aizstāj ar šādu:
"Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģēto aktu saskaņā ar 23. pantu.";
(14)direktīvas 16. panta 12. punktu aizstāj ar šādu:
"12.Attiecīgā gadījumā ievieš sīki izstrādātus noteikumus attiecībā uz šajā pantā minēto procedūru. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 22.a pantā minēto procedūru.";
(15)direktīvas 19. panta 3. punkta trešo teikumu aizstāj ar šādu:
"Tā ietver arī kārtību, kā stājas spēkā noteikumi par kvotu savstarpēju atzīšanu, kas ietverti nolīgumos par emisijas kvotu tirdzniecības sistēmu sasaistīšanu. Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģēto aktu saskaņā ar 23. pantu.";
(16)direktīvas 22. panta otro daļu aizstāj ar šādu:
"Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģēto aktu saskaņā ar 23. pantu.";
(17)direktīvā iekļauj šādu 22.a pantu:
"22.a pants
Komiteju procedūra
1.Komisijai palīdz komiteja, kas izveidota saskaņā ar Lēmuma 93/389/EEK 8. pantu. Minētā komiteja ir komiteja Regulas (ES) Nr. 182/2011 nozīmē.
2.Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. pantu.
Ja komiteja nesniedz atzinumu, Komisija nepieņem īstenošanas akta projektu, un piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. panta 4. punkta trešo daļu.";
(18)direktīvas 23. pantu aizstāj ar šādu:
"23. pants
Deleģēšanas īstenošana
1. Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir ar šajā pantā izklāstītajiem nosacījumiem.
2. Pilnvaras pieņemt 3.d panta 3. punktā, 10. panta 4. punktā, 10.a panta 1. un 8. punktā, 10.b pantā, 10.d pantā, 14. panta 1. punktā, 15. pantā, 19. panta 3. punktā, 22. pantā, 24. pantā, 24.a pantā un 25.a pantā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz nenoteiktu laiku no (*).
(*) pamata tiesību akta spēkā stāšanās diena.
3. Eiropas Parlaments vai Padome var jebkurā laikā atsaukt pilnvaru deleģēšanu, kas minēta 2. punktā. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā minēto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai arī vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.
4. Tiklīdz Komisija pieņem deleģēto aktu, tā par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.
5. Saskaņā ar iepriekšējiem punktiem pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus, vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.";
(19)direktīvas 24. pantu groza šādi:
a) panta 1. punktu aizstāj ar šādu:
"No 2008. gada dalībvalstis var saskaņā ar šo direktīvu piemērot emisijas kvotu tirdzniecību darbībām un siltumnīcefekta gāzēm, kuras nav uzskaitītas I pielikumā, ņemot vērā visus būtiskos kritērijus, jo īpaši ietekmi uz iekšējo tirgu, potenciālos konkurences izkropļojumus, Kopienas sistēmas vidisko integritāti un plānotās monitoringa un ziņošanas sistēmas uzticamību, ar nosacījumu, ka Komisija šādu darbību un siltumnīcefekta gāzu iekļaušanu ir apstiprinājusi.
Saskaņā ar deleģētajiem aktiem, kurus Komisija ir pilnvarota pieņemt saskaņā ar 23. pantu, ja iekļaušana attiecas uz iekārtām, kuras nav ietvertas I pielikumā.";
b) panta 3. punkta otro daļu aizstāj ar šādu:
"Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 23. pantu pieņemt deleģētos aktus attiecībā uz šādu regulu par monitoringu un ziņošanu par emisijām un darbības datiem.";
(20)direktīvas 24.a pantu groza šādi:
a) panta 1. punkta otro daļu aizstāj ar šādu:
"Šie pasākumi ir saskanīgi ar aktiem, kas pieņemti saskaņā ar 11.b panta 7. punktu. Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģēto aktu saskaņā ar 23. pantu.";
b) panta 2. punktu svītro;
(21)direktīvas 25. panta 2. punktu svītro;
(22)direktīvas 25.a panta 1. punktu aizstāj ar šādu:
"Ja kāda trešā valsts paredz pasākumus, lai mazinātu to lidojumu ietekmi uz klimata pārmaiņām, kuri izlido no attiecīgās valsts un nolaižas Kopienā, Komisija, apspriedusies ar attiecīgo trešo valsti un dalībvalstīm, kas ir 23. panta 1. punktā minētajā komitejā, apsver pieejamās iespējas, lai nodrošinātu Kopienas sistēmas un šīs valsts pasākumu optimālu mijiedarbību.
Vajadzības gadījumā Komisija var pieņemt grozījumus, lai paredzētu noteikumus, ka lidojumus, kas veikti no attiecīgās trešās valsts, svītro no I pielikumā uzskaitītajām aviācijas darbībām, vai lai attiecībā uz aviācijas darbībām, kuras uzskaitītas I pielikumā, noteiktu jebkurus citus grozījumus, kas prasīti nolīgumā saskaņā ar šā punkta ceturto daļu. Komisija ir pilnvarota pieņemt šādus grozījumus saskaņā ar 23. pantu.";
(23)direktīvas II.a pielikumu groza saskaņā ar šīs direktīvas I pielikumu;
(24)direktīvas II.b pielikumu groza saskaņā ar šīs direktīvas II pielikumu;
(25)direktīvas IV pielikumu groza saskaņā ar šīs direktīvas III pielikumu.
2. pants
Transponēšana
1.Dalībvalstīs stājas spēkā normatīvie un administratīvie akti, kas vajadzīgi, lai izpildītu šīs direktīvas prasības vēlākais līdz 2018. gada 31. decembrim. Dalībvalstis tūlīt dara zināmus Komisijai minēto noteikumu tekstus.
Kad dalībvalstis pieņem minētos noteikumus, tajos ietver atsauci uz šo direktīvu vai šādu atsauci pievieno to oficiālai publikācijai. Dalībvalstis nosaka, kā izdarāma šāda atsauce.
2.Dalībvalstis dara Komisijai zināmus to tiesību aktu galvenos noteikumus, ko tās pieņem jomā, uz kuru attiecas šī direktīva.
3. pants
Pārejas noteikums
Izpildot šīs direktīvas 2. panta 1. punkta pirmajā daļā noteikto pienākumu, dalībvalstis nodrošina, ka līdz 2020. gada 31. decembrim turpina piemērot tos valsts tiesību aktus, ar kuriem transponē 10. pantu, 10a. panta 5. līdz 7. punktu, 10.a panta 8. punkta pirmo un otro daļu, 10.a panta 12. līdz 18. punktu, 10.c pantu, 11.a panta 8. un 9. punktu un II.a un II.b pielikumu Direktīvā 2003/87/EK, kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Lēmumu (ES) 2015/....
4. pants
Stāšanās spēkā
Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
5. pants
Adresāti
Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.
Briselē,
Eiropas Parlamenta vārdā — Padomes vārdā —
priekšsēdētājs priekšsēdētājs
TIESĪBU AKTA PRIEKŠLIKUMA FINANŠU PĀRSKATS
1.PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS KONTEKSTS
1.1.Priekšlikuma/iniciatīvas nosaukums
Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai, ar ko groza Direktīvu 2003/87/EK, lai sekmētu emisiju izmaksefektīvu samazināšanu un investīcijas mazoglekļa jomā
1.2.Attiecīgās politikas jomas ABM/ABB struktūrā 22
Politikas joma: klimata politika
ABB darbība: klimata politika Savienības un starptautiskā līmenī (ABB kods 34 02)
Politikas joma: enerģētika (ABB kods 32 02)
1.3.Priekšlikuma/iniciatīvas būtība
◻Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz jaunu darbību
◻Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz jaunu darbību, pamatojoties uz izmēģinājuma projektu/sagatavošanas darbību 23
◻Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz esošas darbības pagarināšanu
✓Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz darbību, kas pārveidota jaunā darbībā
1.4.Mērķis(-i)
1.4.1.Komisijas daudzgadu stratēģiskie mērķi, kurus plānots sasniegt ar priekšlikumu/iniciatīvu
Šis priekšlikums ir pirmais no tiesību aktiem, ar ko īstenos 2030. gada klimata un enerģētikas politikas paketi, par kuru Eiropadome vienojās 2014. gada oktobrī, lai Eiropas Savienībā sasniegtu ES 2030. gadam izvirzīto mērķi: rentabli samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas vismaz par 40 % salīdzinājumā ar 1990. gada līmeni un palīdzēt iegrožot globālo sasilšanu.
Šis priekšlikums ir daļa no Komisijas desmit politiskajām prioritātēm un Enerģētikas savienības stratēģiskā satvara svarīgs elements.
1.4.2.Konkrētie mērķi un attiecīgās ABM/ABB darbības
Konkrētais mērķis Nr.1.
Pārskatīt ES ETS direktīvu tā, lai nodrošinātu, ka līdz 2030. gadam emisijas ES ETS tiek samazinātas par 43 % salīdzinājumā ar 2005. gada līmeni.
Konkrētais mērķis Nr. 2.
Veicināt inovāciju mazoglekļa jomā un attiecībā uz rūpniecības nozarēm paredzēt pienācīgus noteikumus, lai novērstu iespējamās CO2 emisiju pārvirzes risku apstākļos, kad citās lielākajās tautsaimniecībās nav pieņemti līdzvērtīgi klimata politikas pasākumi.
Konkrētais mērķis Nr. 3.
Īstenot citus 2030. gada klimata un enerģētikas politikas aspektus, kas saistīti ar ETS.
Attiecīgās ABM/ABB darbības
Klimata politika/ klimata politika Savienības un starptautiskā līmenī
1.4.3.Paredzamais(-ie) rezultāts(-i) un ietekme
Norādīt, kāda ir priekšlikuma/iniciatīvas iecerētā ietekme uz finansējuma saņēmējiem/mērķgrupām.
ES ETS direktīva pastāvēs un būs spēkā arī pēc 2020. gada. Ar šo iniciatīvu:
- tiek koriģēts gada emisiju samazinājumu līmenis, lai Savienības kopējais katru gadu izdoto emisiju kvotu apjoms no 2021. gada tiktu samazināts, piemērojot lielāku lineāro koeficientu, t.i., 2,2 %;
- tiek garantēts, ka bezmaksas kvotu iedalīšana rūpniecībai turpināsies pēc 2020. gada, lai novērstu iespējamo CO2 emisiju pārvirzes risku, kamēr citas lielākās tautsaimniecības nav ieviesušas līdzvērtīgu klimata politiku;
- tiek saglabāts Inovāciju fonds kā instruments, lai straujāk ieviestu jaunas mazoglekļa tehnoloģijas tirgū, kas ļaus ES sasniegt tās ilgtermiņa dekarbonizācijas mērķus;
- tiek izveidots Modernizācijas fonds un neobligāta bezmaksas kvotu iedalīšana enerģētikas nozarei, lai sekmētu energosistēmu modernizāciju dalībvalstīs ar zemākiem ienākumiem.
1.4.4.Rezultātu un ietekmes rādītāji
Norādīt priekšlikuma/iniciatīvas īstenošanas uzraudzībā izmantojamos rādītājus.
Rādītājs Nr. 1: siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinājuma līmenis ES.
Rādītājs Nr. 2: emisiju līmenis nozarēs, ko aptver ES emisiju kvotu tirdzniecības sistēma (ETS).
1.5.Priekšlikuma/iniciatīvas pamatojums
1.5.1.Īstermiņa vai ilgtermiņa vajadzības
Dalībvalstīs ir jāstājas spēkā tiesību un administratīviem aktiem, kas nepieciešami, lai izpildītu šīs direktīvas prasības, un Komisijai ir jāizstrādā attiecīgie īstenošanas pasākumi periodam pēc 2020. gada.
1.5.2.ES iesaistīšanās pievienotā vērtība
ES ETS direktīva pastāvēs un būs spēkā arī pēc 2020. gada. Klimata pārmaiņas ir pārrobežu problēma. Tā kā ierosinātās darbības mērķi dalībvalstis nevar pienācīgi sasniegt katra atsevišķi, klimata politika ir jākoordinē Eiropas — un, ja iespējams, pasaules — līmenī un ES rīcība ir pamatota no subsidiaritātes viedokļa. Bez tam daudzi politikas elementi ir būtiski no iekšējā tirgus viedokļa, un daudzas nepieciešamās investīcijas ir nozīmīgas Eiropas kontekstā. Tāpēc šos mērķus ir iespējams labāk sasniegt ES rīcības satvarā.
1.5.3.Līdzīgas līdzšinējās pieredzes rezultātā gūtās atziņas
ES ETS darbojas jau 10 gadus, uz Komisijā šajā laikā ir guvusi vērtīgu pieredzi. Pieredze liecina, ka ir iespējams vēl vairāk uzlabot efektivitāti, pateicoties uzcītīgiem pētījumiem, izstrādei un inovācijai. Pamatīgākas investīcijas palīdzētu modernizēt energosistēmu dalībvalstīs ar zemākiem ienākumiem (Modernizācijas fonds).
1.5.4.Saderība un iespējamā sinerģija ar citiem atbilstošiem instrumentiem
Sinerģija tiks izmantota, liekot lietā Komisijas pašreizējās zināšanas par finanšu resursu pārvaldību un par pieredzi, kas gūta pašreizējiem ES un EIB finansēšanas instrumentiem
1.6.Ilgums un finansiālā ietekme
◻Ierobežota ilguma priekšlikums/iniciatīva
–◻Priekšlikuma/iniciatīvas darbības laiks: GGGG.–GGGG.
–◻Finansiālā ietekme: GGGG.– GGGG.
✓Beztermiņa priekšlikums/iniciatīva
–Īstenošana ar uzsākšanas periodu no GGGG. līdz GGGG.,
–pēc kura turpinās normāla darbība
1.7.Paredzētie pārvaldības veidi 24
◻Komisijas īstenota tieša pārvaldība:
–✓ko veic tās struktūrvienības, tostarp personāls Savienības delegācijās;
–◻ko veic izpildaģentūras.
◻Dalīta pārvaldība kopā ar dalībvalstīm
✓Netieša pārvaldība, kurā budžeta īstenošanas uzdevumi uzticēti:
–◻trešām valstīm vai to noteiktām struktūrām;
–◻starptautiskām organizācijām un to aģentūrām (precizēt);
–✓EIB un Eiropas Investīciju fondam;
–◻Finanšu regulas 208. un 209. pantā minētajām struktūrām;
–◻publisko tiesību subjektiem;
–◻privāttiesību subjektiem, kas veic valsts pārvaldes uzdevumus, ja tie sniedz pienācīgas finanšu garantijas;
–◻struktūrām, kuru darbību reglamentē dalībvalsts privāttiesības, kurām ir uzticēta publiskā un privātā sektora partnerības īstenošana un kuras sniedz pienācīgas finanšu garantijas;
–◻personām, kurām ir uzticēts veikt īpašas darbības KĀDP saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību V sadaļu un kuras ir noteiktas attiecīgā pamataktā.
–Ja norādīti vairāki pārvaldības veidi, sniedziet papildu informāciju iedaļā “Piezīmes”.
Piezīmes
ES ETS kvotu pārvaldību reglamentē tiesību akti, par kuriem ir atbildīgi Komisijas dienesti.
Modernizācijas fondu pārvaldīs investīciju padome un vadības komiteja, kuras sastāvā ir dalībvalstu, Komisijas un EIB pārstāvji. Vadības komitejas priekšsēdētājs būs Komisijas pārstāvis.
2.PĀRVALDĪBAS PASĀKUMI
2.1.Uzraudzības un ziņošanas noteikumi
Norādīt periodiskumu un nosacījumus.
Modernizācijas fonds: saskaņā ar Direktīvas 2003/87/EK 10.d pantu, kas tajā iekļauts ar šo priekšlikumu, saņēmējām dalībvalstīm ik gadus ir jāziņo vadības komitejai par investīcijām, kas finansētas no fonda līdzekļiem. Vadības komiteja ziņos Komisijai par investīciju projektu novērtēšanā un atlasē gūto pieredzi sešu mēnešu laikā kopš atlases procesa pabeigšanas.
Kas attiecas uz 10.c pantu, dalībvalstīm ir tiesības izmantot neobligātās bezmaksas kvotas, lai veicinātu investīcijas energosektora modernizācijā, un par šīm investīcijām tām jāziņo Komisijai.
Saskaņā ar Direktīvas 2003/87/EK 21. panta pašreizējo redakciju katru gadu dalībvalstis iesniedz Komisijai ziņojumu par šīs direktīvas piemērošanu. Komisija triju mēnešu laikā pēc ziņojumu saņemšanas no dalībvalstīm publicē ziņojumu par šīs direktīvas piemērošanu.
Visbeidzot saskaņā ar 10. panta 5. punktu Komisija iesniedz ziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei par oglekļa tirgus darbību.
2.2.Pārvaldības un kontroles sistēma
2.2.1.Apzinātie riski
ES ETS ir politikas pamatmehānisms, lai panāktu ES iecerēto emisiju samazinājumu aptuveni pusē tautsaimniecības nozaru. Kopš 2013. gada Komisijai ir uzticēts gādāt par Savienības reģistru — tiešsaistes datubāzi, kas nodrošina precīzu uzskaiti par visiem darījumiem ar kvotām —, kopēju izsoles platformu, kurā izsola dalībvalstu kvotas, un attiecīgu atbalsta infrastruktūru gan reģistram, gan platformai. Savienības reģistru, kur ES ETS ietvaros tiek turētas kvotas, apdraud krāpniecisku kiberuzbrukumu risks, kura rezultātā kvotas var nozagt vai piesavināties, un tas var radīt ievērojamus finansiālos zaudējumus (līdz vairākiem miljardiem euro), dot pamatu tiesvedībai un iedragāt Komisijas reputāciju un uzticamību. Šis risks ir transversāls un skar ne tikai CLIMA ĢD, bet arī DIGIT, HR-DS, BUDG un LS ĢD. Ir ieviesti riska mazināšanas pasākumi. Finansiālais risks pieaugtu līdz ar oglekļa tirgus vērtības pieaugumu. Ja bezmaksas kvotu vērtība ir ļoti liela, ir nepieciešama stingra kvotu sadales politika un garantijas par esošo noteikumu ievērošanu. Tas nozīmē, ka ir nepieciešama pārvaldības un kontroles sistēma gan dalībvalstu, gan Komisijas līmenī.
2.2.2.Informācija par izveidoto iekšējās kontroles sistēmu
Kopš 2011. gada ir izveidota augsta līmeņa koordinācijas komiteja, kurā iesaistīts vadošais ĢD un saistītie ĢD. 2014. gadā tika veikts pilnvērtīgs riska novērtējums, kurā apzināts, kādi IT drošības pasākumi veicami no 2015. gada. Saskaņā ar ieteikumiem iekšējā revīzijas dienesta revīzijas ziņojumā par ES ETS reģistru (IT drošība), ir ieviesti gan reģistra sistēmas drošības uzlabošanas pasākumi, gan pārvaldības, kvalitātes vadības un testēšanas pasākumi. Kopš 2014. gada tiek īstenoti vēl citi riska mazināšanas pasākumi. Šis process norit pastāvīgi.
2.2.3.Paredzamās pārbaužu izmaksas un ieguvumi un gaidāmā kļūdas riska līmeņa novērtējums
Kļūdas risks nav piemērojams.
2.3.Krāpšanas un pārkāpumu novēršanas pasākumi
Norādīt esošos vai plānotos novēršanas pasākumus un citus pretpasākumus.
Reaģējot uz specifiskajiem krāpšanas riskiem, kas apdraud ES ETS, CLIMA ĢD Komisijas mēroga profesionālās ētikas un godaprāta vadlīnijas papildināja ar īpašu "Ētikas un rīcības kodeksu saistībā ar iekšējās informācijas izmantošanu, krāpšanu un sensitīvas informācijas atklāšanu", rīkoja īpašas mācības un informētības vairošanas pasākumus. CLIMA ĢD arīdzan izstrādāja ES ETS sensitīvās informācijas klasifikācijas politiku un attiecīgas instrukcijas par apiešanos ar informāciju, kas paredz 3 sensitivitātes līmeņus. Attiecīgos trīs ETS apzīmējumus apstiprināja HR-DS ĢD (sk. drošības paziņojumu Nr. 1, 10. redakcija). HR-DS ĢD uzskata, ka šāda apzīmējumu politika varētu rādīt priekšzīmi citiem ĢD. Regulāri tiek rīkotas mācības jaunpienācējiem. CLIMA ĢD plāno attiecināt šo politiku uz lietotājiem dalībvalstīs.
3.PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS PAREDZAMĀ FINANSIĀLĀ IETEKME
3.1.Attiecīgās daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijas un budžeta izdevumu pozīcijas
Esošās budžeta pozīcijas
Sarindotas pa daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijām un budžeta pozīcijām
|
Daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorija |
Budžeta pozīcija |
Izdevumu veids |
Iemaksas |
|||
|
Nr. |
Dif./nedif. 25 |
no EBTA valstīm 26 |
no kandidātvalstīm 27 |
no trešām valstīm |
Finanšu regulas 21. panta 2. punkta b) apakšpunkta nozīmē |
|
|
2 |
34 01 04 01 |
Nedif. |
NĒ |
NĒ |
NĒ |
NĒ |
|
2 |
34 02 01 |
Dif. |
NĒ |
NĒ |
NĒ |
NĒ |
No jauna veidojamās budžeta pozīcijas: nav.
Sarindotas pa daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijām un budžeta pozīcijām
|
Daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorija: |
Budžeta pozīcija |
Izdevumu veids |
Iemaksas |
|||
|
Nr.[Izdevumu kategorija…...….] |
Dif./nedif. |
no EBTA valstīm |
no kandidātvalstīm |
no trešām valstīm |
Finanšu regulas 21. panta 2. punkta b) apakšpunkta nozīmē |
|
|
[XX.YY.YY.YY.] |
JĀ/NĒ |
JĀ/NĒ |
JĀ/NĒ |
JĀ/NĒ |
||
3.2.Paredzamā ietekme uz izdevumiem
3.2.1.Kopsavilkums par paredzamo ietekmi uz izdevumiem
EUR miljonos (trīs zīmes aiz komata)
|
ĢD: CLIMA |
2018 28 |
2019 |
2020 |
2021. un turpmākie gadi |
KOPĀ |
|||
|
Budžeta pozīcija 34 02 01 |
Saistības |
(1) |
0,750 |
NA |
NA |
NA |
0,750 |
|
|
Maksājumi |
(2) |
0,250 |
0,500 |
NA |
NA |
0,750 |
||
|
Budžeta pozīcija 34 01 04 01 |
Saistības |
(1a) |
0,27 |
0,27 |
0,27 |
0,27 |
2,7 |
|
|
Maksājumi |
(2a) |
0,27 |
0,27 |
0,27 |
0,27 |
2,7 |
||
|
KOPĀ CLIMA ĢD apropriācijas |
Saistības |
=1+1a +3 |
0,27 |
0,27 |
0,27 |
0,27 |
2,7 |
|
|
Maksājumi |
=2+2a +3 |
0,27 |
0,27 |
0,27 |
0,27 |
2,7 |
||
|
|
Saistības |
(4) |
||||||
|
Maksājumi |
(5) |
|||||||
|
•KOPĀ administratīvās apropriācijas, kas tiek finansētas no konkrētu programmu piešķīrumiem |
(6) |
|||||||
|
KOPĀ daudzgadu finanšu shēmas 2. IZDEVUMU KATEGORIJAS apropriācijas |
Saistības |
=4+ 6 |
1,020 |
0,27 |
0,27 |
0,27 |
3,450 |
|
|
Maksājumi |
=5+ 6 |
0,520 |
0,770 |
0,27 |
0,27 |
3,450 |
||
Ja priekšlikums/iniciatīva ietekmē vairākas izdevumu kategorijas
|
|
5 |
“Administratīvie izdevumi” |
EUR miljonos (trīs zīmes aiz komata)
|
2018 29 |
2019 |
2020 |
2021. un turpmākie gadi |
KOPĀ |
|||||||||
|
•Cilvēkresursi |
0,4 |
0,4 |
0,4 |
0,792 |
6,744 |
||||||||
|
•Pārējie administratīvie izdevumi |
0,539 |
0,539 |
0,539 |
0,404 |
4,445 |
||||||||
|
KOPĀ CLIMA ĢD |
Apropriācijas |
||||||||||||
|
KOPĀ daudzgadu finanšu shēmas 5. IZDEVUMU KATEGORIJAS apropriācijas |
(Saistību summa = maksājumu summa) |
0,939 |
0,939 |
0,939 |
1,196 |
11,189 |
EUR miljonos (trīs zīmes aiz komata)
|
2018 30 |
2019 |
2020 |
2021 |
KOPĀ |
|||||
|
KOPĀ daudzgadu finanšu shēmas
|
Saistības |
1,959 |
1,209 |
1,209 |
1,466 |
14,639 |
|||
|
Maksājumi |
1,959 |
1,209 |
1,209 |
1,466 |
14,639 |
||||
3.2.2.Paredzamā ietekme uz darbības apropriācijām
–◻Priekšlikums/iniciatīva neparedz izmantot darbības apropriācijas
–✓Priekšlikums/iniciatīva paredz darbības apropriācijas 31 izmantot šādā veidā:
Saistību apropriācijas EUR miljonos (trīs zīmes aiz komata)
|
Norādīt mērķus un rezultātus ⇩ |
2018 |
2019 |
2020 |
2021. un turpmākie gadi |
KOPĀ |
||||||||
|
Rezultāta veids 32 |
Rezultāta vidējās izmaksas |
Daudzums |
Izmaksas |
Daudzums |
Izmaksas |
Daudzums |
Izmaksas |
Daudzums |
Izmaksas |
Kopējais rezultātu daudzums |
Kopējās izmaksas |
||
|
KONKRĒTAIS MĒRĶIS Nr. 1 33 |
|||||||||||||
|
- Rezultāts |
Pētījumu skaits |
0,250 |
1 |
0,250 |
- |
- |
- |
- |
- |
- |
- |
- |
|
|
Starpsumma – konkrētais mērķis Nr. 1 |
1 |
0,250 |
- |
- |
- |
- |
- |
- |
|||||
|
KONKRĒTAIS MĒRĶIS Nr. 2 |
|||||||||||||
|
- Rezultāts |
Pētījumu skaits |
0,250 |
1 |
0,250 |
- |
- |
- |
- |
- |
- |
- |
- |
|
|
Starpsumma – konkrētais mērķis Nr. 2 |
1 |
0,250 |
- |
- |
- |
- |
- |
- |
- |
- |
|||
|
KONKRĒTAIS MĒRĶIS Nr. 3 |
|||||||||||||
|
- Rezultāts |
Pētījumu skaits |
0,250 |
1 |
0,250 |
- |
- |
- |
- |
- |
- |
- |
- |
|
|
Starpsumma – konkrētais mērķis Nr. 3 |
1 |
0,250 |
- |
- |
- |
- |
- |
- |
|||||
|
KOPĒJĀS IZMAKSAS |
3 |
0,750 |
- |
- |
- |
- |
- |
- |
- |
- |
|||
3.2.3.Paredzamā ietekme uz administratīvajām apropriācijām
3.2.3.1.Kopsavilkums
–◻Priekšlikums/iniciatīva neparedz izmantot administratīvās apropriācijas
–✓Priekšlikums/iniciatīva paredz izmantot administratīvās apropriācijas šādā veidā:
EUR miljonos (trīs zīmes aiz komata)
|
2018 34 |
2019 |
2020 |
2021. un turpmākie gadi |
KOPĀ |
|
Daudzgadu finanšu shēmas 5. IZDEVUMU KATEGORIJA |
|||||
|
Cilvēkresursi |
0,4 |
0,4 |
0,4 |
0,792 |
6,744 |
|
Pārējie administratīvie izdevumi |
0,539 |
0,539 |
0,539 |
0,404 |
5,195 |
|
Starpsumma – daudzgadu finanšu shēmas 5. IZDEVUMU KATEGORIJA |
0,939 |
0,939 |
0,939 |
1,196 |
11,939 |
|
Ārpus daudzgadu finanšu shēmas 5. IZDEVUMU KATEGORIJAS 35 |
|||||
|
Cilvēkresursi |
- |
- |
- |
- |
- |
|
Pārējie administratīvie izdevumi |
0,270 |
0,270 |
0,270 |
0,270 |
2,7 |
|
Starpsumma – ārpus daudzgadu finanšu shēmas 5. IZDEVUMU KATEGORIJAS |
0,270 |
0,270 |
0,270 |
0,270 |
2,7 |
|
KOPĀ |
1,209 |
1,209 |
1,209 |
1,466 |
14,639 |
Vajadzīgās cilvēkresursu un citu administratīvu izdevumu apropriācijas tiks nodrošinātas no ĢD apropriācijām, kas jau ir piešķirtas darbības pārvaldībai un/vai ir pārdalītas attiecīgajā ģenerāldirektorātā, vajadzības gadījumā izmantojot arī vadošajam ĢD gada budžeta sadales procedūrā piešķirtus papildu resursus un ņemot vērā budžeta ierobežojumus.
3.2.3.2.Paredzamās vajadzības pēc cilvēkresursiem
–◻Priekšlikums/iniciatīva neparedz cilvēkresursu izmantošanu
–✓Priekšlikums/iniciatīva paredz cilvēkresursu izmantošanu šādā veidā:
Aplēse izsakāma ar pilnslodzes ekvivalentu
|
2018 36 |
2019 |
2020 |
2021. un turpmākie gadi |
||||||
|
34 01 01 01 (Galvenā mītne un Komisijas pārstāvniecības) |
3 |
3 |
3 |
6 |
|||||
|
XX 01 01 02 (Delegācijas) |
|||||||||
|
XX 01 05 01 (Netiešā pētniecība) |
|||||||||
|
10 01 05 01 (Tiešā pētniecība) |
|||||||||
|
34 01 02 01 (CA, SNE, INT, ko finansē no vispārīgajām apropriācijām) |
|||||||||
|
34 01 02 02 (CA, LA, SNE, INT un JED delegācijās) |
|||||||||
|
34 01 04 01 37 |
- galvenajā mītnē |
||||||||
|
- delegācijās |
|||||||||
|
XX 01 05 02 (CA, SNE, INT – netiešā pētniecība) |
|||||||||
|
10 01 05 02 (CA, INT, SNE – tiešā pētniecība) |
|||||||||
|
Citas budžeta pozīcijas (precizēt) |
|||||||||
|
KOPĀ |
3 |
3 |
3 |
6 |
|||||
XX ir attiecīgā politikas joma vai budžeta sadaļa.
Vajadzības pēc cilvēkresursiem tiks nodrošinātas, izmantojot attiecīgā ĢD darbiniekus, kuri jau ir iesaistīti konkrētās darbības pārvaldībā un/vai ir pārgrupēti attiecīgajā ģenerāldirektorātā, vajadzības gadījumā izmantojot arī vadošajam ĢD gada budžeta sadales procedūrā piešķirtus papildu resursus un ņemot vērā budžeta ierobežojumus.
Veicamo uzdevumu apraksts
|
Ierēdņi un pagaidu darbinieki |
Datu vākšana, rūpniecībai piešķiramo kvotu aprēķināšana, attiecīgo Komisijas lēmumu sagatavošana, dalībvalstu sagatavoto nacionālo plānu pārraudzība un novērtēšana, ziņojumu publicēšana, Modernizācijas fonda pārvaldība. |
|
Ārštata darbinieki |
3.2.4.Saderība ar kārtējo daudzgadu finanšu shēmu
–✓Priekšlikums/iniciatīva atbilst kārtējai daudzgadu finanšu shēmai
–◻Pieņemot priekšlikumu/iniciatīvu, jāpārplāno attiecīgā izdevumu kategorija daudzgadu finanšu shēmā
–◻Pieņemot priekšlikumu/iniciatīvu, jāpiemēro elastības instruments vai jāpārskata daudzgadu finanšu shēma
Resursu iekšējās pārdales iespējas CLIMA ĢD ir izsmeltas, ir vajadzīgas korekcijas daudzgadu finanšu shēmas 2. un 5. pozīcijā maksimālo daudzumu robežās, jo ir jāveic jauni uzdevumi, lai varētu izpildīt prasības, kas izriet no šīs iniciatīvas jaunajiem noteikumiem: no 2018. gada jāpiešķir papildu budžets 2. un 5. pozīcijā, lai segtu izmaksas par personālu, sanāksmēm un komandējumiem, kas nepieciešami, lai tirdzniecības periodā datus ievāktu divas reizes (nevis vienu, kā pašlaik), un Inovācijas un Modernizācijas fondu izmaksas. Sīkāka informācija tabulās 3.2.3. punktā. Nav iespējams paredzēt budžeta lēmējinstitūcijas lēmumus par nākamo daudzgadu finanšu shēmu, tomēr, tā kā iecerēts, ka iniciatīva turpināsies pēc 2027. gada, var uzskatīt, ka tāds pats daudzums ir jāparedz nākamajās DFS.
3.2.5.Trešo personu iemaksas
–Priekšlikums/iniciatīva neparedz trešo personu līdzfinansējumu
–Priekšlikums/iniciatīva paredz šādu līdzfinansējumu:
Apropriācijas EUR miljonos (trīs zīmes aiz komata)
|
N gads |
N+1 gads |
N+2 gads |
N+3 gads |
Norādīt tik gadu, cik nepieciešams ietekmes ilguma atspoguļošanai (sk. 1.6. punktu) |
Kopā |
|||
|
Norādīt līdzfinansējuma struktūru |
||||||||
|
KOPĀ līdzfinansējuma apropriācijas |
||||||||
3.3.Paredzamā ietekme uz ieņēmumiem
–✓Priekšlikums/iniciatīva finansiāli neietekmē ieņēmumus
–◻Priekšlikums/iniciatīva finansiāli ietekmē:
–◻pašu resursus
–◻dažādus ieņēmumus
EUR miljonos (trīs zīmes aiz komata)
|
Budžeta ieņēmumu pozīcija |
Kārtējā finanšu gadā pieejamās apropriācijas |
Priekšlikuma/iniciatīvas ietekme 38 |
||||||
|
N gads |
N+1 gads |
N+2 gads |
N+3 gads |
Norādīt tik gadu, cik nepieciešams ietekmes ilguma atspoguļošanai (sk. 1.6. punktu) |
||||
|
.... pants |
||||||||
Attiecībā uz īpaši novirzāmiem dažādajiem ieņēmumiem norādīt attiecīgo(-ās) izdevumu pozīciju(-as).
Norādīt ietekmes uz ieņēmumiem aprēķināšanai izmantoto metodi.
EIROPAS KOMISIJA
Briselē, 15.7.2015
COM(2015) 337 final
PIELIKUMI
EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA,
ar ko groza Direktīvu 2003/87/EK, lai sekmētu emisiju izmaksefektīvu samazināšanu un investīcijas mazoglekļa risinājumos
{SWD(2015) 135 final}
{SWD(2015) 136 final}
PIELIKUMI
EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA,
ar ko groza Direktīvu 2003/87/EK, lai sekmētu emisiju izmaksefektīvu samazināšanu un investīcijas mazoglekļa risinājumos
I PIELIKUMS
Direktīvas 2003/87/EK II.a pielikumu aizstāj ar šādu:
“II.a PIELIKUMS
Dalībvalstīm izsolāmo kvotu procentuālā apjoma palielināšana saskaņā ar 10. panta 2. punkta a) apakšpunktu solidaritātes un izaugsmes labad, lai samazinātu emisijas un pielāgotos klimata pārmaiņu ietekmei
|
Dalībvalsts daļa |
|||
|
Bulgārija |
53% |
||
|
Čehija |
31% |
||
|
Igaunija |
42% |
||
|
Grieķija |
17% |
||
|
Spānija |
13% |
||
|
Kipra |
20% |
||
|
Latvija |
56% |
||
|
Lietuva |
46% |
||
|
Ungārija |
28% |
||
|
Malta |
23% |
||
|
Polija |
39% |
||
|
Portugāle |
16% |
||
|
Rumānija |
53% |
||
|
Slovēnija |
20% |
||
|
Slovākija |
41%" |
||
II PIELIKUMS
Direktīvas 2003/87/EK II.b pielikumu aizstāj ar šādu:
“II.b PIELIKUMS
Modernizācijas fonda līdzekļu sadalījums līdz 2030. gada 31. decembrim
|
Modernizācijas fonda līdzekļu daļa |
|||
|
Bulgārija |
5,84% |
||
|
Čehija |
15,59% |
||
|
Igaunija |
2,78% |
||
|
Horvātija |
3,14% |
||
|
Latvija |
1,44% |
||
|
Lietuva |
2,57% |
||
|
Ungārija |
7,12% |
||
|
Polija |
43,41% |
||
|
Rumānija |
11,98% |
||
|
Slovākija |
6,13%" |
||
III PIELIKUMS
Direktīvas 2003/87/EK IV pielikuma A daļas ceturto iedaļu ar nosaukumu "Citu siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas monitorings" aizstāj ar šādu:
"Emisijas monitoringam izmanto standartizētas vai vispāratzītas metodes, kuras izstrādājusi Komisija sadarbībā ar ieinteresētām personām un kuras pieņemtas saskaņā ar 14. panta 1. punktu.".