PASKAIDROJUMA RAKSTS

1.           PRIEKŠLIKUMA KONTEKSTS

Parasti strīdu starp ieguldītāju un valsti atrisina, pamatojoties uz komerciāliem šķīrējtiesas noteikumiem, kas nenodrošina pārredzamību. Lielāka pārredzamība ieguldītāja un valsts strīda izšķiršanā ir svarīgs mērķis, jo tā pēc iespējas plašai sabiedrībai nodrošinātu piekļuvi dokumentiem un mutvārdu procesam un dotu iespēju ieinteresētām trešajām personām iesniegt savus paskaidrojumus. Tas ir svarīgs aspekts, jo ieguldītāja un valsts strīda izšķiršanā var būt runa par strīdu, kurā rodas ar sabiedrisko politiku saistīti jautājumi, vai arī tā var ietekmēt publiskās finanses.

Komisija kopš 2010. gada galveno uzmanību ir pievērsusi pārredzamības uzlabošanai ieguldītāja un valsts strīdu izšķiršanā[1]. Eiropas Parlaments uz to tieši norādīja savā rezolūcijā par turpmāko Eiropas ieguldījumu politiku[2]. Komisija ir ne vien nodrošinājusi, ka turpmākie ES nolīgumi paredzēs augstu pārredzamības pakāpi, bet vienlaikus arī palīdzējusi panākt, ka Apvienoto Nāciju Organizācijas Starptautisko tirdzniecības tiesību komisijas (UNCITRAL) tiek virzīti globālu pārredzamības noteikumi attiecībā uz ieguldītāja un valsts strīdu izšķiršanu un tiek izstrādāti mehānismi, ar kuru palīdzību šos uzlabotos pārredzamības noteikumus var piemērot spēkā esošajiem 3000 ieguldījumu līgumiem. Ar šo priekšlikumu tiek plānots sasniegt 2010. gadā izvirzītos politikas mērķus atbilstīgi Eiropas Parlamenta 2011. gada pieprasījumam, apliecina Komisijas apņēmību kopumā reformēt un uzlabot ieguldītāja un valsts strīdu izšķiršanas sistēmu un sniedz konkrētus pierādījumus par ieguvumiem no kopējās ES ārējo ieguldījumu politikas; bez šādas kopējas ES ārējo ieguldījumu politikas šāda rezultāta varbūtība būtu bijusi ļoti maza.

UNCITRAL 2013. gada 10. jūlijā pieņēma pārredzamības noteikumus strīdu izšķiršanai starp ieguldītāju un valsti (“pārredzamības noteikumi”), savukārt Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālā asambleja tos apstiprināja 2013. gada 16. decembrī[3]. Minētie noteikumi paredz, ka tiek publiskoti visi dokumenti (gan tiesas nolēmumi, gan pušu iesniegumi), ka mutvārdu process ir atvērts plašai sabiedrībai un ka ieinteresētās personas (pilsoniskā sabiedrība) var iesniegt tiesai savus paskaidrojumus. Konfidenciālai informācijai tiek nodrošināta atbilstoša aizsardzība, tomēr tā nepārsniedz salīdzināmu aizsardzību valsts tiesās. Savienība uz šiem noteikumiem balstīs normas par pārredzamību ieguldītāja un valsts strīdu izšķiršanā visos nolīgumos, par kuriem pašlaik norisinās sarunas, un ir iekļāvusi tās vai salīdzināmus noteikumus un ir pavirzījusies uz priekšu ES un Kanādas visaptverošā ekonomikas un tirdzniecības nolīguma (CETA) projektā, kā arī ES un Singapūras brīvās tirdzniecības nolīguma projektā.

Noteikumi stājās spēkā 2014. gada 1. aprīlī. Tie ir automātiski piemērojami, izšķirot ieguldītāja un valsts strīdus, kas radušies saistībā ar līgumiem, kuri tika noslēgti pēc 2014. gada 1. aprīļa un kuros ir ietverta atsauce uz UNCITRAL šķīrējtiesas noteikumiem. Vienlaikus pārredzamības noteikumi nav piemērojami līgumiem, kas noslēgti pirms šā datuma. Ņemot vērā spēkā esošo pirms 2014. gada 1. aprīļa noslēgto ieguldījumu līgumu lielo skaitu, ir svarīgi nodrošināt, ka šiem līgumiem tiek piemēroti pārredzamības noteikumi. Eiropas Savienība ir līgumslēdzēja puse vienā šādā līgumā – Enerģētikas hartas nolīgumā, bet Eiropas Savienības dalībvalstis ir parakstījušas apmēram 1400 šādus līgumus ar trešajām valstīm.

Līdz ar to Savienība kopā ar citām UNCITRAL dalībvalstīm ir virzījusi sarunas par daudzpusēju konvenciju, kas veicinātu UNCITRAL pārredzamības noteikumu piemērošanu spēkā esošajiem ieguldījumu līgumiem. Padome 2014. gada 10. februārī pilnvaroja Komisiju risināt sarunas par šādu konvenciju UNCITRAL aizgādnībā (turpmāk “Konvencija”), un Savienība, ko pārstāv Komisija, aktīvi piedalījās sarunās par Konvenciju. Sarunas tika noslēgtas 2014. gada 9. jūlijā, bet ANO Ģenerālā asambleja Konvenciju pieņēma 2014. gada 10. decembrī[4]. Konvencija būs atvērta parakstīšanai 2015. gada 17. martā Portluī, Maurīcijā, bet pēc tam – Apvienoto Nāciju Organizācijas galvenajā mītnē Ņujorkā.

Konvencija attiecas uz ieguldījumu līgumiem, kas noslēgti pirms 2014. gada 1. aprīļa, un izveido mehānismu, kas valstīm un reģionālajām ekonomiskās integrācijas organizācijām dod iespēju savstarpēji vienoties par UNCITRAL pārredzamības noteikumu piemērošanu strīdiem, uz kuriem attiecas ieguldījumu līgumi, kuru puses tās ir. Tā ļauj gan Savienībai, gan dalībvalstīm pievienoties Konvencijai un piemērot pārredzamības noteikumus saviem spēkā esošajiem ieguldījumu līgumiem. Parakstot Konvenciju, Eiropas Savienība varētu kļūt par Konvencijas pusi attiecībā uz Enerģētikas hartas nolīgumu, savukārt ikviena dalībvalsts varētu kļūt par Konvencijas pusi attiecībā uz saviem spēkā esošajiem līgumiem. Konvencija paredz negatīva saraksta pieeju, t. i., pārredzamības noteikumi tiek piemēroti, ja parakstītājs nemin konkrētus [no]līgumus, uz kuriem Konvencija neattiecas, izmantojot 3. pantā minēto atrunu.

Attiecībā uz Enerģētikas hartas nolīgumu Eiropas Savienība kļūtu par Konvencijas pusi, lai paplašinātu pārredzamības noteikumu piemērošanas jomu, tos attiecinot arī uz ieguldītāja un valsts strīdiem, kuri izriet no Enerģētikas hartas nolīguma un kuros Savienība ir atbildētāja, bet prasītājs ir valsts, kas nav ES dalībvalsts un nav izslēgusi Konvencijas piemērošanu strīdiem, kas izriet no Enerģijas hartas nolīguma.

Ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību (LESD) un it īpaši tā 207. pantu un 63.–66. pantu kopsakarā ar tā 3. panta 2. punktu, kopš Lisabonas līguma stāšanās spēkā starptautisku nolīgumu noslēgšana ārvalstu ieguldījumu jomā ietilpst Savienības ekskluzīvajā kompetencē. Komisija uzskata, ka Savienības ekskluzīvā kompetence pieņemt juridiski saistošus aktus ārvalstu ieguldījumu jomā aptver visus jautājumus, kas saistīti ar ārvalstu ieguldījumiem (ārvalstu tiešajiem ieguldījumiem un portfeļieguldījumiem), tostarp jautājumus, kas attiecas uz ieguldījumu strīdu izšķiršanu.

Līdz ar to saskaņā 2012. gada 12. decembra Regulas (ES) Nr. 1219/2012[5] 3. pantu ir atļauts saglabāt spēkā divpusējos ieguldījumu līgumus, kurus dalībvalstis ir parakstījušas ar trešajām valstīm pirms 2009. gada 1. decembra, savukārt dalībvalstu un trešo valstu divpusējo ieguldījumu līgumu parakstīšana un noslēgšana pēc 2009. gada 1. decembra ir jāapstiprina saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1219/2012 11. un 12. pantu. Arī šīs Konvencijas parakstīšana un noslēgšana ietilpst Eiropas Savienības ekskluzīvajā kompetencē, un saskaņā ar LESD 2. panta 1. punktu dalībvalstis var pieņemt juridiski saistošus aktus šajā jomā vienīgi tad, ja Savienība tās attiecīgi pilnvaro. Tāpēc Savienībai būtu jāpilnvaro dalībvalstis kļūt par Konvencijas līgumslēdzējām pusēm, lai tām būtu iespēja pārredzamības noteikumu piemērošanu attiecināt arī uz saviem divpusējiem ieguldījumu līgumiem ar trešajām valstīm, kuri noslēgti pirms 2014. gada 1. aprīļa un kuri tiek saglabāti spēkā saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1219/2012 3. pantu. Šis pilnvarojums attiecas uz dalībvalstīm arī tad, kad tās saskaņā ar Enerģētikas hartas nolīgumu rīkojas atbildētāja statusā lietā, ko ierosinājuši ieguldītāji no valsts, kas neietilpst ES[6]. Komisija, konsekventi ievērojot mērķi palielināt ieguldītāja un valsts strīdu izšķiršanas sistēmas pārredzamību, uzskata, ka dalībvalstīm būtu jāparedz pārredzamības noteikumu piemērošana visiem iepriekš minētajiem [no]līgumiem, t. i., Konvenciju ratificējot, neparedzot izņēmumus tās piemērošanā attiecībā uz kādu no šiem līgumiem.

Visbeidzot, ir jāņem vērā, ka Komisija plāno piešķirt finansējumu interneta vietnei, kurā būs pieejami visi dokumenti, kam piemērojami pārredzamības noteikumi.

Ar šo Komisija iesniedz priekšlikumu Padomes lēmumam par Konvencijas parakstīšanu Eiropas Savienības vārdā un par dalībvalstu pilnvarošanu individuāli pievienoties Konvencijai.

Vienlaikus Komisija iesniedz priekšlikumu Padomes lēmumam par minētās konvencijas noslēgšanu.

2.           APSPRIEŠANĀS AR IEINTERESĒTAJĀM PERSONĀM UN IETEKMES NOVĒRTĒJUMA REZULTĀTI

UNCITRAL Konvenciju par pārredzamību ieguldījumu līgumā paredzētā šķīrējtiesas procesā starp ieguldītāju un valsti ļauj paplašināt UNCITRAL pārredzamības noteikumu piemērošanas jomu. Sarunās par konvenciju ir piedalījušies novērotāji un pilsoniskā sabiedrība. Viņiem bija iespēja darīt zināmu savu viedokli.

3.           PRIEKŠLIKUMA JURIDISKIE ASPEKTI

Ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un it īpaši tā 207. panta 4. punkts pirmo daļu kopsakarā ar tā 218. panta 5. punktu, Komisija iesniedz priekšlikumu Padomes lēmumam par to, lai Eiropas Savienības vārdā parakstītu Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvenciju par pārredzamību ieguldījumu līgumā paredzētā šķīrējtiesas procesā starp ieguldītāju un valsti.

Ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un it īpaši tā 2. panta 1. punktu, šajā priekšlikumā ir iekļauts arī pilnvarojums dalībvalstīm parakstīt Apvienoto Nāciju Organizācijas Starptautisko tirdzniecības tiesību komisijas Konvenciju par pārredzamību ieguldījumu līgumā paredzētā šķīrējtiesas procesā starp ieguldītāju un valsti.

4.           IETEKME UZ BUDŽETU

Šim priekšlikumam nav ietekmes uz budžetu.

2015/0013 (NLE)

Priekšlikums

PADOMES LĒMUMS

par to, lai Eiropas Savienības vārdā parakstītu Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvenciju par pārredzamību ieguldījumu līgumā paredzētā šķīrējtiesas procesā starp ieguldītāju un valsti

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 207. panta 4. punkta pirmo daļu kopsakarā ar tā 218. panta 5. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

tā kā:

(1)       Pēc Lisabonas līguma stāšanās spēkā tiešie ārvalstu ieguldījumi pieskaitāmi pie jautājumiem, kuri ietilpst kopējās tirdzniecības politikas jomā. Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību (“LESD”) 3. panta 1. punkta e) apakšpunktu Eiropas Savienībai ir ekskluzīva kompetence attiecībā uz kopējo tirdzniecības politiku. Tādējādi tikai Savienība drīkst veikt likumdošanas funkciju un pieņemt juridiski saistošus aktus minētajā jomā. Dalībvalstis to var darīt pašas tad, ja Savienība tās attiecīgi pilnvarojusi saskaņā ar LESD 2. panta 1. punktu.

(2)       Turklāt LESD trešās daļas IV sadaļas 4. nodaļā ir izklāstīti vispārēji noteikumi par kapitāla, tostarp ar ieguldījumiem saistīta kapitāla, apriti starp dalībvalstīm un trešām valstīm. Starptautiskie nolīgumi par ārvalstu ieguldījumiem, kurus dalībvalstis noslēgušas ar trešajām valstīm, var ietekmēt minētos noteikumus.

(3)       Padome 2014. gada 10. februārī Komisiju pilnvaroja risināt sarunas par ANO Starptautisko tirdzniecības tiesību komisijas (UNCITRAL) aizgādnībā izstrādāto konvenciju par to, kā piemērot pārredzamības noteikumus strīdu izšķiršanai starp ieguldītāju un valsti.

(4)       Sarunas tika sekmīgi noslēgtas 2014. gada 9. jūlijā, kad Apvienoto Nāciju Organizācijas Starptautisko tirdzniecības tiesību komisija pieņēma Konvencijas tekstu, un Konvencija būs atvērta parakstīšanai 2015. gada 17. martā Portluī, Maurīcijā, bet pēc tam – Apvienoto Nāciju Organizācijas galvenajā mītnē Ņujorkā.

(5)       Ciktāl iespējams, strīdu izšķiršanai starp ieguldītāju un valsti ir vēlams piemērot pārredzamības noteikumus. Attiecībā uz Eiropas Savienību pārredzamības noteikumi būtu jāpiemēro Enerģētikas hartas nolīgumam. Dalībvalstīm būtu vēlams parakstīt Konvenciju un to piemērot spēkā esošajiem divpusējiem ieguldījumu līgumiem ar trešajām valstīm.

(6)       Konvencija būtu jāparaksta Eiropas Savienības vārdā. Dalībvalstis būtu jāpilnvaro parakstīt Konvenciju, un tām tā būtu jāpiemēro spēkā esošajiem divpusējiem ieguldījumu nolīgumiem ar trešajām valstīm, kā arī strīdiem Enerģētikas hartas nolīguma ietvaros ar trešo valstu ieguldītājiem,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Ar šo Komisija tiek pilnvarota Savienības vārdā parakstīt ANO Starptautisko tirdzniecības tiesību komisijas aizgādnībā izstrādāto Konvenciju par pārredzamību ieguldītāja un valsts strīdu izskatīšanu šķīrējtiesā uz ieguldījumu līguma pamata.

Parakstāmās Konvencijas teksts ir pievienots šim lēmumam.

2. pants

Dalībvalstis ir tiesīgas individuāli parakstīt Konvenciju attiecībā uz šo valstu divpusējiem ieguldījumu līgumiem ar trešajām valstīm un piemērot 2012. gada 12. decembra Regulu (ES) Nr. 1219/2012 un attiecībā uz Enerģētikas hartas nolīguma iespējamo piemērošanu strīdos starp dalībvalstīm un trešo valstu ieguldītājiem, kā paredzēts Enerģētikas hartas nolīguma kontekstā[7].

3. pants

Padomes Ģenerālsekretariāts izveido instrumentu, kas nodrošina līguma sarunu vadītāja norādītajai(-ām) personai(-ām) visas pilnvaras Savienības vārdā parakstīt Konvenciju, ja tā tiek noslēgta.

4. pants

Šis lēmums stājas spēkā [..].

Briselē,

                                                                       Padomes vārdā

                                                                       priekšsēdētājs

[1]               Komisijas paziņojums “Ceļā uz visaptverošu Eiropas starptautisko ieguldījumu politiku” (COM(2010)343 final). Par saistībām, ko Komisija uzņēmusies attiecībā uz pārredzamību sk. 10. lpp.

[2]               Ziņojums par turpmāko Eiropas starptautisko ieguldījumu politiku (A7-0070/2011), 31. punkts.

[3]               ANO Ģenerālās asamblejas pieņemtā rezolūcija, 2013. gada 16. decembris, sešdesmit astotā sesija.

[4]               Rezolūcija A/RES/69/116.

[5]               Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 12. decembra Regula (ES) Nr. 1219/2012, ar ko nosaka pārejas pasākumus divpusējiem ieguldījumu nolīgumiem starp dalībvalstīm un trešām valstīm (OV L 351, 20.12.2012., 40. lpp.).

[6]               Sk. paziņojumu, ko Eiropas Kopienas saskaņā ar Enerģētikas hartas nolīguma 26. panta 3. punkta b) apakšpunkta ii) punktu ir iesniegušas Enerģētikas hartas sekretariātam (OV L 69, 9.3.98., 115. lpp.).

[7]               Sk. paziņojumu, ko Eiropas Kopienas saskaņā ar Enerģētikas hartas nolīguma 26. panta 3. punkta b) apakšpunkta ii) punktu ir iesniegušas Enerģētikas hartas sekretariātam (OV L 69, 9.3.98., 115. lpp.).

PIELIKUMS

Konvencija par pārredzamību ieguldījumu līgumā paredzētā šķīrējtiesas procesā starp ieguldītāju un valsti

Preambula

Šīs Konvencijas puses,

atzīstot to, cik vērtīga ir šķīrējtiesa kā metode tādu strīdu izšķiršanā, kuri var rasties starptautisko attiecību kontekstā, kā arī to, ka šķīrējtiesu tiek plaši un dažādi izmantota, lai izšķirtu ieguldītāja un valsts strīdus,

atzīstot arī to, ka pārredzamības noteikumos, kas piemērojami ar ieguldījumu līgumu saistītu ieguldītāja un valsts strīdu izšķiršanai, ir nepieciešams ņemt vērā sabiedrības intereses, ko skar šādi šķīrējtiesas procesi,

uzskatot, ka 2013. gada 11. jūlijā Apvienoto Nāciju Organizācijas Starptautisko tirdzniecības tiesību komisijā pieņemtie noteikumi par pārredzamību ieguldījumu līgumā paredzētā šķīrējtiesas procesā starp ieguldītāju un valsti (turpmāk “UNCITRAL pārredzamības noteikumi”), kas stājās spēkā 2014. gada 1. aprīlī, ievērojami sekmētu saskaņota tiesiskā regulējuma izveidi attiecībā uz taisnīgu un efektīvu starptautisko ieguldījumu strīdu izšķiršanu,

ņemot vērā, ka jau ir spēkā daudzi līgumi, kuros ir paredzēta ieguldījumu un ieguldītāju aizsardzība, un to, cik svarīgi ir veicināt UNCITRAL pārredzamības noteikumu piemērošanu šķīrējtiesas procesiem, kas saistīti ar jau noslēgtajiem ieguldījumu līgumiem,

ņemot vērā arī UNCITRAL pārredzamības noteikumu 1. panta 2. un 9. punktu,

ir vienojušās šādi.

Piemērošanas joma

1. pants

1.           Šī Konvencija attiecas uz šķīrējtiesas procesu starp ieguldītāju un valsti vai reģionālu ekonomikas integrācijas organizāciju, pamatojoties uz ieguldījumu līgumu, kas noslēgts pirms 2014. gada 1. aprīļa (turpmāk “šķīrējtiesas process starp ieguldītāju un valsti”).

2.           Termins “ieguldījumu līgums” nozīmē jebkuru divpusēju vai daudzpusēju nolīgumu, tostarp nolīgumu, ko parasti sauc par brīvās tirdzniecības līgumu, ekonomikas integrācijas nolīgumu, tirdzniecības un ieguldījumu pamatlīgumu jeb sadarbības līgumu, vai divpusēju ieguldījumu nolīgumu, kas ietver noteikumus par ieguldījumu un ieguldītāju aizsardzību, kā arī ieguldītāju tiesībām vērsties šķīrējtiesā pret šāda ieguldījumu līguma pusēm.

UNCITRAL pārredzamības noteikumu piemērošana

2. pants

Divpusējā vai daudzpusējā piemērošana

1.           UNCITRAL pārredzamības noteikumus piemēro jebkuram šķīrējtiesas procesam starp ieguldītāju un valsti neatkarīgi no tā, vai tas ir ierosināts saskaņā ar UNCITRAL šķīrējtiesas noteikumiem, kurā atbildētājs ir puse, kas nav iesniegusi attiecīgu 3. panta 1. punkta a) vai b) apakšpunktā paredzētu atrunu, bet prasītājs ir valsts, kas ir puse, kura nav iesniegusi attiecīgu 3. panta 1. punkta a) apakšpunktā paredzētu atrunu.

Vienpusējs piemērošanas piedāvājums

2.           Ja UNCITRAL pārredzamības noteikumus nepiemēro saskaņā ar šā panta 1. punktu, tad UNCITRAL pārredzamības noteikumus piemēro šķīrējtiesas procesam starp ieguldītāju un valsti neatkarīgi no tā, vai tas ir ierosināts saskaņā ar UNCITRAL šķīrējtiesas noteikumiem, kurā ir atbildētājs ir puse, kas nav iesniegusi attiecīgu 3. panta 1. punktā paredzētu atrunu, bet prasītājs piekrīt UNCITRAL pārredzamības noteikumu piemērošanai.

Piemērojamā UNCITRAL pārredzamības noteikumu redakcija

3.           Ja UNCITRAL pārredzamības noteikumus piemēro saskaņā ar šā panta 1. vai 2. punktu, tad piemēro šo noteikumu visjaunāko redakciju, par kuru atbildētājs nav iesniedzis attiecīgu 3. panta 2. punktā paredzētu atrunu.

UNCITRAL pārredzamības noteikumu 1. panta 7. punkts

4.           UNCITRAL pārredzamības noteikumu 1. panta 7. punkta pēdējo teikumu nepiemēro šā panta 1. punktā minētajam šķīrējtiesas procesam starp ieguldītāju un valsti.

Vislielākās labvēlības režīma klauzula ieguldījumu līgumā

5.           Šīs Konvencijas puses ir vienisprātis, ka prasītājs nevar atsaukties uz vislielākās labvēlības režīma klauzulu, mēģinot izmantot vai novērst UNCITRAL pārredzamības noteikumu piemērošanu saskaņā ar šo Konvenciju.

Atrunas

3. pants

1.           Puse var deklarēt, ka tā:

a)      šo Konvenciju nepiemēro šķīrējtiesas procesam starp ieguldītāju un valsti, kurš paredzēts konkrētā ieguldījumu līgumā (norādot tā nosaukumu un līgumslēdzējas puses);

b)      Konvencijas 2. panta 1. un 2. punktu nepiemēro šķīrējtiesas procesam starp ieguldītāju un valsti (kā atbildētāju), kurā izmanto konkrētus šķīrējtiesas noteikumus vai procedūras, kas atšķiras no UNCITRAL šķīrējtiesas noteikumiem;

c)      Konvencijas 2. panta 2. punktu nepiemēro šķīrējtiesas procesam starp ieguldītāju un valsti (kā atbildētāju).

2.           Ja UNCITRAL pārredzamības noteikumi tiktu pārskatīti, puse sešu mēnešu laikā pēc šādas pārskatītas redakcijas pieņemšanas var deklarēt, ka tā nepiemēro šādu pārskatīto noteikumu redakciju.

3.           Puse vienā instrumentā var iekļaut vairākas atrunas. Šādā instrumentā ikviena deklarācija, kas izdarīta:

a)      attiecībā uz konkrētu ieguldījumu līgumu saskaņā ar šā panta 1. punkta a) apakšpunktu,

b)      attiecībā uz konkrētiem šķīrējtiesas noteikumiem vai procedūrām saskaņā ar šā panta 1. punkta b) apakšpunktu,

c)      saskaņā ar šā panta 1. punkta c) apakšpunktu, vai

d)      saskaņā ar šā panta 2. punktu,

ir uzskatāma par atsevišķu atrunu, kuru iespējams atsevišķi atsaukt saskaņā ar 4. panta 6. punktu.

4.           Ir atļautas vienīgi tādas atrunas, kas ir tieši minētas šajā pantā.

Atrunu formulējums

4. pants

1.           Puse atrunas (izņemot 3. panta 2. punktā minētās atrunas) var iesniegt jebkurā laikā.

2.           Parakstīšanas laikā izdarītās atrunas apstiprina ratifikācijas, pieņemšanas vai apstiprināšanas ietvaros. Šādas atrunas attiecībā uz konkrēto pusi stājas spēkā vienlaikus ar šīs Konvencijas stāšanos spēkā.

3.           Atrunas, kas izdarītas, ratificējot, pieņemot, apstiprinot šo Konvenciju vai tai pievienojoties, attiecībā uz konkrēto pusi stājas spēkā vienlaikus ar šīs Konvencijas stāšanos spēkā.

4.           Izņemot atrunu, kuru puse izdara saskaņā ar 3. panta 2. punktu un kura stājas spēkā uzreiz pēc deponēšanas, atrunas, kuras deponē pēc Konvencijas stāšanās spēkā attiecībā uz šo pusi stājas spēkā, kad pagājuši divpadsmit mēneši pēc to deponēšanas dienas.

5.           Atrunas un to apstiprinājumi tiek deponēti pie depozitāra.

6.           Jebkura puse, kas iesniedz atrunu saskaņā ar šo Konvenciju, jebkurā laikā var to atsaukt. Šādas atsaukšanas instrumentu deponē pie depozitāra, un tas stājas spēkā uzreiz pēc deponēšanas.

Piemērošana šķīrējtiesas procesiem starp ieguldītāju un valsti

5. pants

Šo Konvenciju un jebkuru atrunu vai atrunas atsaukumu piemēro vienīgi tādam šķīrējtiesas procesam starp ieguldītāju un valsti, kas ir uzsākts pēc dienas, kad Konvencija, atruna vai atrunas atsaukums stājas spēkā vai kļūst piemērojami attiecībā uz katru konkrēto pusi.

Depozitārs

6. pants

Par šīs Konvencijas depozitāru tiek izraudzīts Apvienoto Nāciju Organizācijas ģenerālsekretārs.

Parakstīšana, ratifikācija, pieņemšana, apstiprināšana, pievienošanās

7. pants

1.           Šī Konvencija ir atvērta parakstīšanai 2015. gada 17. martā Portluī, Maurīcijā, bet pēc tam – Apvienoto Nāciju Organizācijas galvenajā mītnē Ņujorkā, un to var veikt: a) valsts vai b) reģionālā ekonomikas integrācijas organizācija, ko ir izveidojušas valstis un kas ir ieguldījumu līguma līgumslēdzēja puse.

2.           Šo Konvenciju ratificē, pieņem vai apstiprina šīs Konvencijas parakstītāji.

3.           No dienas, kad šī Konvencija tiek atvērta parakstīšanai, tai var pievienoties visas valstis vai reģionālās ekonomikas integrācijas organizācijas, kas minētas šā panta 1. punktā un kas nav parakstītājas.

4.           Ratifikācijas, pieņemšanas, apstiprināšanas vai pievienošanās instrumentus nodod glabāšanā depozitāram.

Reģionālo ekonomikas integrācijas organizāciju dalība

8. pants

1.           Deponējot ratifikācijas, pieņemšanas, apstiprināšanas vai pievienošanās instrumentu, reģionālā ekonomikas integrācijas organizācija informē depozitāru par konkrētu ieguldījumu līgumu, kura līgumslēdzēja puse tā ir, norādot attiecīgā ieguldījumu līguma nosaukumu un līgumslēdzējas puses.

2.           Ja pušu skaits ir nozīmīgs šai Konvencijai, reģionāla ekonomikas integrācijas organizācija netiek iekļauta pušu skaitā, kas aptver tās dalībvalstis, kuras ir puses.

Stāšanās spēkā

9. pants

1.           Šī Konvencija stājas spēkā, kad pagājuši seši mēneši pēc tam, kad pie depozitāra ir deponēts trešais ratifikācijas, pieņemšanas, apstiprināšanas vai pievienošanās instruments.

2.           Ja valsts vai reģionāla ekonomikas integrācijas organizācija ratificē, pieņem, apstiprina šo Konvenciju vai pievienojas tai pēc tam, kad ir deponēts trešais ratifikācijas, pieņemšanas, apstiprināšanas vai pievienošanās instruments, šī Konvencija attiecībā uz šo valsti vai reģionālo ekonomikas integrācijas organizāciju stājas spēkā, kad pagājuši seši mēneši no dienas, kad tā deponējusi savu ratifikācijas, pieņemšanas, apstiprināšanas vai pievienošanās instrumentu.

Grozījumi

10. pants

1.           Jebkura puse var ierosināt šīs Konvencijas grozījumu, to iesniedzot Apvienoto Nāciju Organizācijas ģenerālsekretāram. Ģenerālsekretārs par ierosināto grozījumu informē Konvencijas puses un lūdz tās paziņot, vai tās atbalsta pušu konferences sasaukšanu nolūkā izvērtēt priekšlikumu un balsot par to. Ja četros mēnešos pēc šādas informēšanas dienas vismaz viena trešdaļa pušu atbalsta šādas konferences sasaukšanu, ģenerālsekretārs konferenci sasauc Apvienoto Nāciju Organizācijas aizgādnībā.

2.           Pušu konference dara visu iespējamo, lai panāktu vienprātību par katru grozījumu. Ja visi centieni panāktu vienprātību ir izsmelti un vienošanās nav panākta, grozījuma pieņemšanai ir nepieciešams vismaz divu trešdaļu balsu vairākums no konferencē klātesošajām un balsojošajām pusēm.

3.           Apvienoto Nāciju Organizācijas ģenerālsekretārs pieņemto grozījumu iesniedz visām pusēm ratifikācijai, pieņemšanai vai apstiprināšanai.

4.           Pieņemtais grozījums stājas spēkā, kad pagājuši seši mēneši no dienas, kad tiek deponēts trešais ratifikācijas, pieņemšanas vai apstiprināšanas instruments. Kad grozījums stājas spēkā, tas ir saistošs tām pusēm, kuras ir paudušas attiecīgu piekrišanu.

5.           Ja valsts vai reģionāla ekonomikas integrācijas organizācija ratificē, pieņem vai apstiprina grozījumu, kas jau ir stājies spēkā, tad attiecībā uz šo valsti vai reģionālo ekonomikas integrācijas organizāciju grozījums stājas spēkā, kad pagājuši seši mēneši no dienas, kad tā deponē savu ratifikācijas, pieņemšanas vai apstiprināšanas instrumentu.

6.           Jebkura valsts vai reģionāla ekonomikas integrācijas organizācija, kas kļūst par Konvencijas pusi pēc grozījuma stāšanās spēkā, ir uzskatāma par grozītās Konvencijas pusi.

Šīs Konvencijas denonsēšana

11. pants

1.           Jebkura puse var jebkurā laikā denonsēt šo Konvenciju, iesniedzot depozitāram adresētu formālu paziņojumu. Denonsēšana stājas spēkā, kad pagājuši divpadsmit mēneši pēc tam, kad paziņojumu ir saņēmis depozitārs.

2.           Šo Konvenciju turpina piemērot šķīrējtiesas procesiem starp ieguldītāju un valsti, kuri uzsākti, pirms denonsēšana ir stājusies spēkā.

SAGATAVOTA vienā oriģināleksemplārā, kura teksti arābu, ķīniešu, angļu, franču, krievu un spāņu valodā ir vienlīdz autentiski.

TO APLIECINOT, šo Konvenciju paraksta pilnvarotie, kurus ir pienācīgi pilnvarojušas attiecīgās valdības.