1. Ievads

2. IRD uzdevums — Neatkarība, objektivitāte un pārskatatbildība. Ziņojuma mērķi un tvērums

3. Revīziju sagatavošanas pārskats

3.1. 2014. gada revīzijas plāna īstenošana

3.2. Statistikas dati par IRD ieteikumiem

4. Galvenie konstatējumi un ieteikumi

4.1. Horizontālās revīzijas

4.1.1. Revīzija par atlases procesa plānošanas posma efektivitāti un lietderīgumu — vairāki ģenerāldirektorāti (Eiropas Personāla atlases birojs (EPSO), HR ĢD, CNECT ĢD, SANTE (kādreizējais SANCO) ĢD, TAXUD ĢD)

4.1.2. Horizontālā IT revīzija: revīzija par IT ārpakalpojumu pārvaldību un uzraudzību (līgumu pārvaldība) — vairāki ģenerāldirektorāti (BUDG ĢD, DIGIT ĢD, HOME ĢD, Publikāciju birojs (OP), SANTE (kādreizējais SANCO) ĢD)

4.1.3. Revīzija par administratīvajiem procesiem Eiropas pusgada atbalstam — vairāki ģenerāldirektorāti (Ģenerālsekretariāts, Juridiskais dienests, COMM ĢD, COMP ĢD, ECFIN ĢD, EMPL ĢD, MARKT ĢD, TAXUD ĢD)

4.2. Lauksaimniecība, dabas resursi un veselība

4.2.1. Neatbilstības analīzes pārskatīšana saistībā ar 2014.–2020. gada regulām par kopējo lauksaimniecības politiku, 1. posms (AGRI ĢD)

4.3. Kohēzija

4.3.1. Neatbilstības analīzes pārskatīšana saistībā ar 2014.–2020. gada regulu par Eiropas strukturālajiem un investīciju fondiem (ESI fondi), 1. posms — vairāki ģenerāldirektorāti (AGRI ĢD, EMPL ĢD, MARE ĢD, REGIO ĢD)

4.3.2. Neatbilstības analīze par 2014.–2020. gada plānošanas perioda jaunajiem tiesību aktiem/veidolu saistībā ar Eiropas strukturālajiem un investīciju fondiem (ESI fondi), 2. posms — vairāki ģenerāldirektorāti (EMPL ĢD, REGIO ĢD)

4.3.3. Revīzija par EMPL ĢD gatavošanos izmantot finanšu instrumentus 2014.–2020. gadā (EMPL ĢD) un revīzija par REGIO ĢD gatavošanos izmantot finanšu instrumentus 2014.–2020. gadā (REGIO ĢD)

4.3.4. Ierobežota pārbaude par REGIO ĢD atlikušo kļūdu īpatsvara aprēķināšanu un aprēķināšanas metodiku saistībā ar 2013. pārskata gadu (REGIO ĢD)

4.4. Pētniecība, enerģētika un transports

4.4.1. Neatbilstības analīzes pārskatīšana saistībā ar tiesību aktiem par pamatprogrammu „Apvārsnis 2020” — vairāki ĢD (CNECT ĢD, ENER ĢD, MOVE ĢD, RTD ĢD)

4.4.2. Revīzija par Septītās pamatprogrammas kontroles sistēmu ieviešanu (tostarp ārējo struktūru pārvaldību), ko veic CNECT ĢD (CNECT ĢD)

4.4.3. Revīzija par Septītās pamatprogrammas kontroles sistēmu ieviešanu (tostarp ārējo struktūru pārvaldību), ko veic RTD ĢD (RTD ĢD)

4.4.4. Revīzija par Septītās pamatprogrammas kontroles sistēmu ieviešanu Eiropas Pētniecības padomes izpildaģentūrā (ERCEA)

4.4.5. Revīzija par iepirkuma pārvaldību Kopīgajā pētniecības centrā (JRC)

4.4.6. Ierobežota pārbaude par CNECT ĢD atlikušo kļūdu īpatsvara aprēķināšanu un tās pamatā esošo metodiku saistībā ar 2013. pārskata gadu (CNECT ĢD)

4.5. Ekonomikas un finanšu jautājumi

4.5.1. Revīzija par riska pārvaldību un plānošanas procesiem, ko veic ECFIN ĢD saistībā ar jauno ekonomikas pārvaldību (ECFIN ĢD)

4.5.2. Revīzija par MARKT ĢD sadarbību ar trim uzraudzības struktūrām finanšu pakalpojumu jomā (MARKT ĢD)

4.5.3. Revīzija par darbības rezultātu mērīšanas sistēmu, ko veic TAXUD ĢD saistībā ar muitas darbībām (TAXUD ĢD)

4.6. Ārējais atbalsts, attīstība un paplašināšanās

4.6.1. Revīzija par ieguldījumu nolīgumiem ar ANO struktūrām un citām starptautiskajām organizācijām (DEVCO ĢD)

4.6.2. Revīzija par ieguldījumu nolīgumiem ar starptautiskajām organizācijām (ECHO ĢD)

4.6.3. Revīzija par ticamības uzlabošanas procesu ES delegācijās (DEVCO ĢD)

4.6.4. Revīzija par budžeta atbalstu DEVCO ĢD

4.6.5. Revīzija par kontroles stratēģiju Ārpolitikas instrumentu dienestā (FPI)

4.7. IT revīzijas

4.7.1. Kopīga IRD/AGRI IRD revīzija par vietējo IT pārvaldību, ko veic AGRI ĢD

4.7.2. Revīzija par IT vadību, ko veic BUDG ĢD

4.7.3. Revīzija par sistēmām (ECAS/LDAP/Windows) paredzētās loģiskās piekļuves pārvaldību, ko veic DIGIT ĢD

4.7.4. Revīzija par IT projektu vadību, ko veic EAC ĢD (E4ALink un EVE)

4.7.5. Kopīga IRD/iekšējās revīzijas struktūras (IAC) revīzija par vietējas nozīmes IT pārvaldību, ko veic MARE ĢD

5. Apspriešanās ar Komisijas finanšu pārkāpumu komisiju

6. Secinājumi

7. Akronīmu saraksts

1.Ievads

Saskaņā ar Finanšu regulas 99. panta 5. punktu ar šo ziņojumu budžeta izpildes apstiprinātājiestāde tiek informēta par Komisijas Iekšējās revīzijas dienesta (IRD) veikto darbu. Šī ziņojuma pamatā ir Komisijas iekšējā revidenta ziņojums, kas sagatavots saskaņā ar minētās regulas 99. panta 3. punktu un attiecas uz 2014. gadā pabeigtajiem IRD revīzijas un konsultatīvajiem ziņojumiem 1 par Komisijas ģenerāldirektorātiem (ĢD), dienestiem un izpildaģentūrām 2 . Atbilstīgi ziņojuma juridiskajam pamatam tajā iekļauts veikto iekšējo revīziju skaits un veidi, ieteikumi un pasākumi, kas veikti saskaņā ar šiem ieteikumiem 3 .

2.IRD uzdevums — Neatkarība, objektivitāte un pārskatatbildība. Ziņojuma mērķi un tvērums

IRD uzdevums ir veicināt pareizu pārvaldību Eiropas Komisijā, veicot iekšējās pārvaldības un kontroles sistēmu revīziju, lai novērtētu to efektivitāti nolūkā nodrošināt pastāvīgus uzlabojumus.

IRD neatkarība ir nostiprināta Finanšu regulā 4 un šā dienesta nolikumā, ko pieņēmusi Komisija. IRD par visām veiktajām revīzijām ziņo Revīzijas progresa komitejai (RPK) 5 .

IRD savu darbu veic saskaņā ar Finanšu regulu un Iekšējo revidentu institūta starptautiskajiem iekšējās revīzijas profesionālās prakses standartiem un ētikas kodeksu.

IRD nerevidē sistēmas, kuras dalībvalstīs ieviestas Komisijas līdzekļu kontrolei. Šādas revīzijas, kas attiecas pat uz atsevišķiem atbalsta saņēmējiem, veic dalībvalstu iekšējie revidenti, valsts revīzijas iestādes, citi atsevišķi Komisijas ģenerāldirektorāti un Eiropas Revīzijas palāta (ERP). Taču IRD revidē pasākumus, kurus Komisijas dienesti veic, lai uzraudzītu un revidētu dalībvalstu struktūras un citas struktūras, kas atbild par ES līdzekļu sadali, piemēram, Apvienoto Nāciju Organizāciju. Kā noteikts Finanšu regulā, IRD šos pienākumus var veikt uz vietas, tostarp arī dalībvalstīs.

3.Revīziju sagatavošanas pārskats

3.1.2014. gada revīzijas plāna īstenošana

Līdz termiņam 2015. gada 31. janvārī bija sasniegts 2014. gada revīzijas plāna īstenošanas mērķis, kas ir 100 % no plānotajiem uzdevumiem saistībā ar revīzijām Komisijā, dienestos un izpildaģentūrās 6 .

IRD pabeidza 105 ziņojumus (salīdzinājumam — 87 ziņojumus 2013. gadā un 89 ziņojumus 2012. gadā), tostarp par 31 revīziju, 67 izpildes kontroles uzdevumiem, piecām ierobežotām pārbaudēm, vienu mērķorientētu IT riska novērtējumu un vienu vadības vēstuli.

3.2.Statistikas dati par IRD ieteikumiem

IRD 2014. gadā izdeva 127 jaunus ieteikumus (no kuriem 50 bija ļoti svarīgi un 77 — svarīgi). Divus ieteikumus, kas tika vērtēti kā „svarīgi”, vadība nepieņēma 7 , bet divus ieteikumus, kas tika vērtēti kā „ļoti svarīgi”, pieņēma tikai daļēji 8 . IRD novērtēja, ka rīcības plāni saistībā ar visiem pieņemtajiem ieteikumiem ir apmierinoši.

Revidējamās vienības ziņoja, ka līdz 2015. gada sākumam bija īstenoti 78 % no pieņemtajiem ieteikumiem, kas bija izdoti laikā no 2010. līdz 2014. gadam. No visiem ieteikumiem, kas izdoti 2010.–2014. gadā un vērtēti kā „ļoti svarīgi” vai „izšķiroši”, 17 ļoti svarīgu ieteikumu (2 %) īstenošana tika nokavēta par vairāk nekā sešiem mēnešiem. Ir īstenoti visi izšķirošie ieteikumi. RPK regulāri tika informēta par ļoti svarīgiem ieteikumiem, kuru īstenošana kavējās par vairāk nekā sešiem mēnešiem, un attiecīgajos gadījumos dienestiem tika atgādināts īstenošanas pienākums. Pavisam bija 640 pieņemtie ieteikumi, kuri bija izdoti laikā no 2010. līdz 2014. gadam un par kuriem IRD līdz 2014. gada beigām veica izpildes kontroles revīzijas. Veicot izpildes kontroli, IRD apstiprināja, ka ieteikumi tiek īstenoti apmierinoši, tādējādi veicinot revidēto dienestu kontroles sistēmu uzlabojumus. IRD slēdza 95 % no ieteikumiem, kuriem šajā laikposmā tika veikta izpildes kontrole.

Pievienotajā Komisijas dienestu darba dokumentā ir sīkāka informācija par jauno ieteikumu pieņemšanas rādītājiem un laikposmā no 2010. līdz 2014. gadam iesniegto ieteikumu īstenošanu.

4.Galvenie konstatējumi un ieteikumi 9

4.1.Horizontālās revīzijas

4.1.1.Revīzija par atlases procesa plānošanas posma efektivitāti un lietderīgumu — vairāki ģenerāldirektorāti (Eiropas Personāla atlases birojs (EPSO), HR ĢD, CNECT ĢD, SANTE (kādreizējais SANCO) ĢD, TAXUD ĢD)

Vispārējais revīzijas mērķis bija novērtēt, cik efektīvs un lietderīgs ir atlases procesa pašreizējais plānošanas posms, atbildot uz ES iestāžu vajadzībām nolīgt jaunus darbiniekus. Revīzija aptvēra plānošanas procesus, kas pastāv EPSO un Eiropas Komisijā.

Saskaņā ar revīzijas rezultātiem atlases procesa pašreizējais plānošanas posms ļauj plānot atklātus konkursus, kas kopumā apmierina ES iestāžu vajadzības, nodrošinot tām tādu kandidātu sarakstu, kuri atbilst norādītajām prasībām. EPSO savlaicīgi un aktīvi sadarbojas ar ES iestādēm, lai analizētu to prasības un noteiktu prioritātes, kā arī plānotu atklātus konkursus. Komisijā izveidotais process ļauj efektīvi novērtēt nepieciešamību pieņemt darbā jaunus darbiniekus.

Tomēr IRD izdeva divus ļoti svarīgus ieteikumus, kuru mērķis ir uzlabot plānošanas efektivitāti un savlaicīgumu, izdodot vadlīnijas, pastiprinot cilvēkresursu pārvaldības (CRP) instrumentus, kas tiek izmantoti, lai analizētu turpmāko nepieciešamību pieņemt darbā jaunus darbiniekus, un likvidējot tos posmus, kuri dod ierobežotu pievienoto vērtību vai nedod nekādu pievienoto vērtību aplēšu veikšanas procesam par turpmāko nepieciešamību pieņemt darbā jaunus darbiniekus.

Šo problēmu risināšanai EPSO būtu jāsniedz vadlīnijas un norādījumi ES iestādēm, lai to pieprasījumi pieņemt darbā jaunus darbiniekus būtu konsekventāki un salīdzināmāki, un būtu jāpieprasa pietiekami sīka informācija par izmantotajiem kritērijiem, lai pareizi noteiktu pieprasījumu prioritātes un salāgotu konkursa organizēšanu ar iestāžu reālajām vajadzībām un spēju pieņemt darbā jaunus darbiniekus. Labāk plānojot šo procesu, varētu samazināties kavēšanās. Ģenerāldirektorātu līmenī CRP instrumenti būtu jāizmanto konsekventi un rezultāti jāizmanto, analizējot turpmāko nepieciešamību pieņemt darbā jaunus darbiniekus.

IRD uzskata, ka revidēto dienestu izstrādātie rīcības plāni par ieteikumu izpildi ir apmierinoši.

Sīkāku informāciju skatīt Komisijas dienestu darba dokumenta 2.1. iedaļā.

4.1.2.Horizontālā IT revīzija: revīzija par IT ārpakalpojumu pārvaldību un uzraudzību (līgumu pārvaldība) — vairāki ģenerāldirektorāti (BUDG ĢD, DIGIT ĢD, HOME ĢD, Publikāciju birojs (OP), SANTE (kādreizējais SANCO) ĢD)

Ievērojama daļa no Komisijas IT izdevumiem ir paredzēta IT ārpakalpojumiem, ko nodrošina iekšēji vai ārēji pakalpojumu sniedzēji. Komisijā atbildība ir noteikta Komisijas un tās struktūrvienību līmenī. Komisijas līmenī DIGIT ĢD un BUDG ĢD nodrošina vadlīnijas, norādījumus un veidlapas, izstrādā apmācību un pārvalda pamatlīgumus. Komisijas struktūrvienību (atsevišķu darbību) līmenī ģenerāldirektorāti/dienesti atbild par vajadzību formulēšanu, atsevišķu līgumu izpildi un pakalpojumu nodrošināšanu. Ņemot vērā šo kārtību, vispārējais revīzijas mērķis bija novērtēt, cik efektīvas un lietderīgas ir Komisijas īstenotās procedūras IT ārpakalpojumu līgumu pārvaldībai un uzraudzībai, lai nodrošinātu ieguldīto līdzekļu lietderīgumu.

Revīzijā konstatēja, ka pastāv labi iedibināta IT ārpakalpojumu pārvaldība un uzraudzība gan Komisijas, gan atsevišķu darbību līmenī. Tomēr IRD konstatēja ļoti svarīgas problēmas tādās jomās kā vajadzību aplēses pirms pamatlīguma sagatavošanas un ārpakalpojumu kvalitātes vadība laika un līdzekļu izteiksmē, kā arī vadlīnijas par to, kāda veida ārpakalpojumu izvēlēties.

Procedūra saistībā ar vajadzību novērtējumu pirms pamatlīguma sagatavošanas būtu jāstandartizē gan centrālā, gan atsevišķu darbību līmenī, sniedzot norādījumus par to, kā formulēt vajadzības (lai nodrošinātu, ka uzaicinājumi iesniegt piedāvājumus ir konsekventi) un īstenot strukturētu un izsekojamu procedūru ģenerāldirektorātu līmenī. Komisijas līmenī arī jāveicina turpmāka vajadzību konsolidēšana, lai precīzāk atspoguļotu ģenerāldirektorātu/dienestu faktiskās vajadzības.

Saistībā ar atsevišķu līgumu pārvaldību laika un līdzekļu izteiksmē DIGIT ĢD būtu jānodrošina pamatlīgumu konsekvence, ievērojot tādus aspektus kā plānoto pārbaužu līmenis, izvēloties intra muros konsultantus, galveno darbības rādītāju (KPI) formulēšana, informācijas izplatīšana par līgumslēdzēju darbības rezultātiem galalietotājiem ģenerāldirektorātos/dienestos un klauzulu salāgošana fiksētas zaudējumu atlīdzības piemērošanai, pamatojoties uz vispārējo pakalpojumu rādītāju. Atsevišķu darbību līmenī ģenerāldirektorātiem/dienestiem būtu jāuzlabo savu pamatlīgumu darbības rezultātu mērīšanas sistēma.

Attiecībā uz ārpakalpojuma veida izvēli DIGIT ĢD būtu jāizdod vadlīnijas, kas palīdzētu izvēlēties atbilstīgāko darba režīmu tiem ģenerāldirektorātiem/dienestiem, kas veic atsevišķas darbības. Atsevišķu darbību līmenī izvēles pamatā vajadzētu būt izmaksu un ieguvumu analīzei, ņemot vērā ārpakalpojumu nosacījumus un ierobežojumus.

IRD izdeva ieteikumus DIGIT ĢD, SANTE ĢD un Publikāciju birojam. IRD uzskata, ka revidēto dienestu izstrādātie rīcības plāni par ieteikumu izpildi ir apmierinoši.

Sīkāku informāciju skatīt Komisijas dienestu darba dokumenta 2.2. iedaļā.

4.1.3.Revīzija par administratīvajiem procesiem Eiropas pusgada atbalstam — vairāki ģenerāldirektorāti (Ģenerālsekretariāts, Juridiskais dienests, COMM ĢD, COMP ĢD, ECFIN ĢD, EMPL ĢD, MARKT ĢD, TAXUD ĢD)

Eiropas pusgads (EP) ir izstrādāts, lai dalībvalstis (DV) apspriestu un koordinētu savus plānus budžeta, makroekonomikas un strukturālo reformu jomā ar ES iestādēm un citām DV noteiktos laikos gada griezumā. Šādas lietderības revīzijas vispārējais mērķis bija pievērst uzmanību jautājumam par to, vai Komisijas administratīvie procesi, kas atbalsta Eiropas pusgadu, ir efektīvi un lietderīgi. Revīzijā novērtēja, cik atbilstīga ir iekšējās kontroles sistēma saistībā ar dažādu EP nodevumu sagatavošanu un paziņošanu.

Kopumā revīzija norādīja, ka administratīvie procesi Ģenerālsekretariātā un paraugam atlasītajos ģenerāldirektorātos efektīvi un lietderīgi atbalsta Eiropas pusgada īstenošanu Komisijā.

Sīkāku informāciju skatīt Komisijas dienestu darba dokumenta 2.3. iedaļā.

4.1.Lauksaimniecība, dabas resursi un veselība

(AGRI ĢD, CLIMA ĢD, ENV ĢD, MARE ĢD, SANTE ĢD, Patērētāju, veselības, lauksaimniecības un pārtikas izpildaģentūra (CHAFEA))

4.1.1.Neatbilstības analīzes pārskatīšana saistībā ar 2014.–2020. gada regulām par kopējo lauksaimniecības politiku, 1. posms (AGRI ĢD)

IRD veica neatbilstības analīzi saistībā ar 2014.–2020. gada regulām par kopējo lauksaimniecības politiku (KLP). Tika veikta augsta līmeņa analīze par KLP jomā pieņemtajiem tiesību aktiem, kuri aptver abus pīlārus, t. i., galvenokārt, bet ne tikai Eiropas Lauksaimniecības garantiju fondu (ELGF, 1. pīlārs) un Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai (ELFLA, 2. pīlārs).

Galvenais neatbilstības analīzes mērķis bija norādīt, ar kādiem papildu un/vai lielākiem riskiem Komisija saskaras KLP jaunā tiesiskā regulējuma rezultātā visnozīmīgākajās jomās. Analīze bija vērsta galvenokārt uz pieņemto tiesību aktu bāzes saturu un to, kādā mērā tas atspoguļo Komisijas sākotnējos priekšlikumus/mērķi saistībā ar atbilstīga līdzsvara panākšanu starp administratīvā sloga samazināšanu un nepieciešamā kontroles līmeņa saglabāšanu uzraudzības pienākumu pildīšanai saistībā ar budžeta izpildi.

Regulās ir iekļauti vairāki svarīgi uzlabojumi, kuru mērķis ir saskaņot un vienkāršot kārtību, kas reglamentē struktūrfondus un abus lauksaimniecības jomas pīlārus. IRD atzīst Komisijas dienestu centienus sarunu posmā aizsargāt Komisijas intereses saistībā ar tās uzraudzības lomu, īpaši ņemot vērā sevišķi spēcīgo ārējo politisko spiedienu.

Tomēr galīgie pieņemtie tiesību akti rada ievērojamu papildu un/vai lielāku risku, kas būs jānovērš AGRI ĢD, jaunajā periodā izstrādājot kontroles veidolu un īstenojot kontroli.

Galvenais konstatējums ir par to, ka likumdošanas procesa radītās izmaiņas ir sarežģītas un apjomīgas. Vispārīgi, bet jo īpaši tādās nozīmīgās jomās kā „ekoloģizācija”, tika ieviesti vairāki jauni pasākumi un arī liels skaits atkāpju, izņēmumu un papildnoteikumu, kuri dod DV lielāku elastīgumu. IRD norāda, ka AGRI ĢD ir centies kliedēt šīs bažas, piemēram, sagatavojot vade-mecums un sīki izstrādātas vadlīnijas, kas Komisijai būs jāpieņem. Tomēr tagad DV var daudz plašāk interpretēt jaunos noteikumus, bet tas savukārt var tikpat nozīmīgi ietekmēt kļūdu īpatsvaru.

Ņemot vērā šī uzdevuma raksturu, tika formulēti tikai vispārīga rakstura ieteikumi un dienestiem netika prasīts sagatavot rīcības plānus. Tā vietā IRD aptvers galvenos riskus, kas tika konstatēti, veicot uz „ekoloģizāciju” vērstas revīzijas, procedūru lauku attīstības programmu apstiprināšanai un mehānismu programmu apturēšanai un pārtraukšanai 2015. gadā.

Sīkāku informāciju skatīt Komisijas dienestu darba dokumenta 3.1. iedaļā.

4.2.Kohēzija

(REGIO ĢD, EMPL ĢD)

4.2.1.Neatbilstības analīzes pārskatīšana saistībā ar 2014.–2020. gada regulu par Eiropas strukturālajiem un investīciju fondiem (ESI fondi), 1. posms — vairāki ģenerāldirektorāti (AGRI ĢD, EMPL ĢD, MARE ĢD, REGIO ĢD)

Lai uzlabotu koordināciju un saskaņotu ieviešanu fondiem, kas sniedz atbalstu saskaņā ar kohēzijas politiku (ERAF, ESF un KF), un fondiem lauku attīstībai (ELFLA) un jūrlietu un zivsaimniecības nozarei (EJZF), kurus kopīgi dēvē par Eiropas strukturālajiem un investīciju fondiem (ESI fondiem), tika izveidota Kopīgu noteikumu regula (KNR).

IRD 2014. gadā veica neatbilstības analīzi divos posmos saistībā ar 2014.–2020. gada regulējumu ESI fondiem. 1. posmā tika veikta augsta līmeņa analīze par pieņemtajiem tiesību aktiem, kuri aptver četrus ģenerāldirektorātus (AGRI ĢD, EMPL ĢD, MARE ĢD un REGIO ĢD) un piecus ESI fondus. Analīze galvenokārt bija vērsta uz pieņemto tiesību aktu bāzes saturu un to, kādā mērā tas atspoguļo Komisijas sākotnējos priekšlikumus/mērķi saistībā ar atbilstīga līdzsvara panākšanu starp administratīvā sloga samazināšanu un nepieciešamā kontroles līmeņa saglabāšanu uzraudzības pienākumu pildīšanai saistībā ar budžeta izpildi saskaņā ar dalīto pārvaldību. Konstatējumi, kuri īpaši attiecās uz AGRI ĢD, tika paziņoti atsevišķi; skatīt šī ziņojuma 4.2.1. iedaļu.

2. posmā tika veikta padziļināta pārbaude par veidolu un gatavošanos konkrētos iesaistītajos ģenerāldirektorātos (skatīt 4.3.2. iedaļu).

Pārskatīšana 1. posmā tika veikta galvenokārt ar mērķi visnozīmīgākajās jomās norādīt, ar kādiem papildriskiem Komisija saskaras KNR kopējās likumdošanas procesa rezultātā. KNR ir iekļauti vairāki svarīgi uzlabojumi, kuru mērķis ir saskaņot un vienkāršot kārtību, kas reglamentē struktūrfondus. IRD piekrīt šādai pieejai un atzīst Komisijas dienestu centienus sarunu posmā aizsargāt Komisijas intereses saistībā ar tās uzraudzības lomu, ņemot vērā spēcīgo ārējo politisko spiedienu.

Tomēr salīdzinājumā ar Komisijas sākotnējiem priekšlikumiem galīgie pieņemtie tiesību akti rada ievērojamus papildriskus, kas būs jārisina ģenerāldirektorātiem, jaunajā plānošanas periodā izstrādājot kontroles veidolu un īstenojot kontroli. Kaut gan tagad pastāv viens aptverošs noteikumu kopums, tiesību aktu pakete kopumā ir ļoti sarežģīta. Tā ne vienmēr ir viegli saprotama, tāpēc dalībvalstīm var būt problemātiski to interpretēt, savukārt Komisijai un DV struktūrām var būt problemātiski veikt pārbaudes un kontroli, tādējādi var palielināties kļūdu risks. Galīgā KNR nav tik stingra saistībā ar finanšu korekcijām, kas DV rada finansējuma zaudējumus („neto finanšu korekcijas”), tādēļ DV ir mazāk stimulu uzlabot kontroles pirmo līmeni. Turklāt KNR ievieš zināmus ierobežojumus saistībā ar revīziju veikšanas laiku, ņemot vērā noteikumus par dokumentu glabāšanu. Visbeidzot, darbības rezultātu sistēmas ieviešanas rezultātā tika panākta vienošanās par vairākiem izņēmumiem un nosacījumiem noteikumos, un tas varētu nozīmēt, ka par darbības neveikšanu var netikt piemērots sods plašā apmērā, bet tas savukārt var vājināt sistēmas galīgo ietekmi.

Ņemot vērā šī uzdevuma raksturu, IRD formulēja tikai vispārīga rakstura ieteikumus, kas ģenerāldirektorātiem būtu jāņem vērā, turpinot gatavošanos, bet tiem netika prasīts sagatavot rīcības plānus. Konkrētāki ieteikumi tika sagatavoti, veicot darbu 2. posmā (skatīt 4.3.2. iedaļu).

Sīkāku informāciju skatīt Komisijas dienestu darba dokumenta 4.1. iedaļā.

4.2.2.Neatbilstības analīze par 2014.–2020. gada plānošanas perioda jaunajiem tiesību aktiem/veidolu saistībā ar Eiropas strukturālajiem un investīciju fondiem (ESI fondi), 2. posms — vairāki ģenerāldirektorāti (EMPL ĢD, REGIO ĢD)

Neatbilstības analīzes pārskatīšanas 2. posms tika pabeigts REGIO ĢD un EMPL ĢD, bet gada beigās un 2015. gadā tas turpinājās MARE ĢD.

Revidenti atzīst EMPL ĢD un REGIO ĢD pastāvīgos centienus izveidot stabilu pamatu darbības programmām jaunajā 2014.–2020. gada plānošanas periodā un arī pārvaldības un kontroles sistēmām. Tomēr IRD konstatēja četras ļoti svarīgas, abiem ģenerāldirektorātiem kopīgas problēmas šādās jomās: DV pārvaldības un kontroles sistēmu uzraudzība, sarunas par darbības programmām un to pieņemšanas procedūru, virzība uz rezultātiem un darbības rezultātu sistēmu, un IT sistēmas, kas atbalsta 2014.–2020. gada plānošanas perioda procedūru pārvaldību.

Šo problēmu risināšanai EMPL ĢD un REGIO ĢD būtu jāskaidro revīzijas stratēģijā konstatētās neatbilstības, lai nodrošinātu, ka abos ģenerāldirektorātos jau no sākuma pastāv drošas procedūras ticamības uzlabošanai. Tādējādi abiem ģenerāldirektorātiem būtu jāturpina izstrādāt revīzijas stratēģiju saistībā ar ticamības nodrošināšanu revīzijas iestādes uzticamībai. Revīzijas stratēģijas ikgadējais uzstādījums būtu jāpapildina ar pieeju ticamības uzlabošanai daudzgadu griezumā, un revīzijas būtu jāplāno tā, lai optimālāk izmantotu dokumentu glabāšanas periodu. Turklāt ģenerāldirektorātiem vajadzētu plānot agrāku preventīvo sistēmu revīziju.

REGIO ĢD un EMPL ĢD būtu rūpīgi jāuzrauga galīgie posmi pirms darbības programmu pieņemšanas, tostarp turpmākie pasākumi atbilstīgi Komisijas novērojumiem. Ģenerāldirektorātiem būtu arī jāskaidro minimālās prasības referenta darba dokumentēšanai un jānodrošina, ka referenti nodrošina atbilstību šīm prasībām. Abiem ģenerāldirektorātiem būtu jānodrošina, ka referenti aktīvi apsver pagrieziena punktu/mērķu ticamību un dokumentē savus novērtējumus. Saistībā ar izmantoto IT sistēmu (WAVE) būtu jānodrošina, ka darbības procedūras tiek formulētas un akceptētas savlaicīgi, jāizveido stabila projektu komanda, jāizstrādā uzticama sistēma projektu plānošanai un uzraudzībai un jāuzlabo IT izstrādes metodes un trūkumu novēršana, lai tiktu nodrošināta stabila platforma.

IRD uzskata, ka revidēto dienestu izstrādātie rīcības plāni konstatēto risku mazināšanai ir apmierinoši.

Sīkāku informāciju skatīt Komisijas dienestu darba dokumenta 4.2. iedaļā.

4.2.3.Revīzija par EMPL ĢD gatavošanos izmantot finanšu instrumentus 2014.–2020. gadā (EMPL ĢD) un revīzija par REGIO ĢD gatavošanos izmantot finanšu instrumentus 2014.–2020. gadā (REGIO ĢD)

Iepriekšējos plānošanas periodos ir pakāpeniski palielinājusies finanšu instrumentu loma, palīdzot sasniegt kohēzijas politikas mērķus. Tiesiskais regulējums 2014.–2020. gada plānošanas periodam ir paplašinājis finanšu instrumentu izmantošanas tvērumu, un ir ieviestas vairākas pārmaiņas, kuru mērķis ir stiprināt īstenošanas sistēmu. Ņemot vērā arvien lielākas gaidas un saistītos riskus, īpaši saistībā ar to, cik ātri tiks sākta finanšu instrumentu izmantošana un cik efektīvi un lietderīgi tiks izmantoti līdzekļi, IRD veica divus revīzijas uzdevumus vienlaikus REGIO ĢD un EMPL ĢD par gatavošanos 2014.–2020. gadam.

Galvenais revīziju mērķis bija novērtēt, vai ģenerāldirektorāti ir gatavi pārraudzīt un uzraudzīt finanšu instrumentus atbilstīgi jaunajam tiesiskajam regulējumam, kā arī savlaicīgi norādīt trūkumus iekšējās kontroles sistēmās. Revīziju laikā tika veikta sīki izstrādāta analīze par 2014.–2020. gada tiesiskā regulējuma atbilstību un pārskatīts iekšējās kontroles sistēmas veidols. Revīzija aptvēra arī spēju veidošanas pasākumus gan ģenerāldirektorātos, gan saistībā ar DV.

Kopumā abi ģenerāldirektorāti ir atbilstīgi sagatavojušies, bet tas neattiecas vienīgi uz to spēju veidošanas centieniem. Kaut gan vairāki pasākumi jau ir veikti, galvenais elements abiem ģenerāldirektorātiem ir finanšu instrumentu tehnisko konsultāciju platforma (FI-TAP). Tomēr, ņemot vērā tiesiskā regulējuma novēloto pieņemšanu un kavēšanos, Komisijai un EIB vienojoties par finanšu un administratīvo pamatlīgumu (FAFA), darbs ir ievērojami ieildzis. Tām DV, kam ir maza iepriekšēja pieredze finanšu instrumentu izmantošanā vai nav šādas iepriekšējas pieredzes, izmatošanas sākšana un īstenošana var ieilgt arī turpmāk. Var arī palielināties pārkāpumu risks un risks, ka tehniskās palīdzības līdzekļi netiks izmantoti efektīvi un lietderīgi. Abiem ģenerāldirektorātiem REGIO ĢD un EMPL ĢD šī problēma novērtēta kā „ļoti svarīga”.

Abiem ģenerāldirektorātiem ir stingri jāseko tam, kā rit darbs un tiek ievērots laika grafiks, gatavojoties FI-TAP darbības sākšanai. Platformai jābūt pietiekami elastīgai, lai tiktu apmierinātas visu ieinteresēto personu vajadzības. Līdz platformas darbības sākumam abiem ģenerāldirektorātiem atbilstīgi jāplāno gan darbs, gan laika grafiks atbalsta tehniskā pielikuma projekta sagatavošanai un jāturpina izstrādāt apmācības gan ģeogrāfiskajiem referentiem, gan revidentiem.

Turklāt IRD konstatēja vairākas problēmas saistībā ar jaunajiem tiesību aktu noteikumiem: tā kā tos var interpretēt dažādi, tas var radīt risku saistībā ar šo noteikumu praktisku īstenošanu (tas attiecas uz noteikumiem par apgrozāmā kapitāla finansēšanu, ziņojumu sniegšanu par panākto sviru, noteikumiem par preferenciālu režīmu privātajiem ieguldītājiem un noteikumiem par izmaksu un pakalpojumu maksu pārvaldību). REGIO ĢD problēmas šajā ziņā tika novērtētas kā „ļoti svarīgas”, bet EMPL ĢD — „svarīgas”. Šāds novērtējums liecina, ka budžeta izteiksmē finanšu instrumenti REGIO ĢD ir nozīmīgāki nekā EMPL ĢD.

Abiem ģenerāldirektorātiem tika ieteikts atbilstīgi mazināt riskus saistībā ar tiesiskajā regulējumā konstatētajām problēmām un šos riskus piemēroti atspoguļot norādījumos REGIO ĢD/EMPL ĢD darbiniekiem un DV, kā arī revīzijas un kontroles stratēģijās, kas pielāgotas 2014.–2020. gada plānošanas periodam. Konkrēti tas nozīmē, ka būtu jāizstrādā norādījumi par apgrozāmā kapitāla attiecināmību, preferenciālu režīmu privātajiem ieguldītājiem, ex ante novērtējuma ziņojumu izmantošanu un pārskatu sniegšanu par svirām.

IRD uzskata, ka abu ģenerāldirektorātu izstrādātie rīcības plāni ieteikumu izpildei ir apmierinoši.

Sīkāku informāciju skatīt Komisijas dienestu darba dokumenta 4.3. un 4.4. iedaļā.

4.2.4.Ierobežota pārbaude par REGIO ĢD atlikušo kļūdu īpatsvara aprēķināšanu un aprēķināšanas metodiku saistībā ar 2013. pārskata gadu (REGIO ĢD)

IRD 2014. gadā turpināja veikt ierobežotas pārbaudes par atlikušo kļūdu īpatsvara aprēķināšanu. Ierobežotā pārbaude tika veikta REGIO ĢD un CNECT ĢD (skatīt 4.4.6. iedaļu).

Mērķis bija pārskatīt kumulatīvā atlikušā riska/kļūdu īpatsvara (CRR) aprēķināšanu un tās pamatā esošo metodiku, tādējādi veicinot izpildes riska mazināšanu, lai nepieciešamības gadījumā REGIO ĢD varētu veikt atbilstīgus pasākumus pirms aprēķināšanas un tās metodikas atspoguļošanas galīgajā gada darbības pārskatā (GDP) un kopsavilkuma ziņojumā.

Pārbaudē tika norādīti trīs ļoti svarīgi konstatējumi.

Valstu revīzijas iestāžu paziņotie kļūdu īpatsvari ievērojami atšķiras uzticamības izteiksmē, un pastāv risks, ka īpatsvars ir nepietiekami novērtēts. REGIO ĢD arī turpmāk būtu jāstiprina revīzijas iestāžu darba uzticamība, nodrošinot, ka norādījumi tiek piemēroti praksē, un pastiprinot prasības pārskatu sniegšanai par 2014.–2020. gada plānošanas periodu.

DV norādītie skaitļi par izmantotām un atgūtām summām ne vienmēr ir uzticami; daļēji tas ir tāpēc, ka pastāv ierobežojumi šādu skaitļu ziņošanai Komisijai, un arī tāpēc, ka revīzijas iestādes tikai ierobežoti pārbauda šādus skaitļus. Turklāt, veicot aprēķinus, sistēma ļauj divreiz uzskaitīt noteiktus elementus un ņemt vērā svarīgāko avansa informāciju par izmantotām/atgūtām summām pirms pārliecības iegūšanas. Viss iepriekš minētais kopā palielina risku, ka skaitļi tiek pārmērīgi novērtēti, savukārt CRR ir nepietiekami novērtēts. Turpmāk ĢD ir sistemātiskāk jāpārbauda DV skaitļi un jānodrošina, ka veiktais revīzijas darbs nodrošina nepieciešamo tvērumu un novērš pārmērīgas novērtēšanas risku. Vispirms REGIO ĢD būtu jāizvērtē, vai var ticēt, ka vēl neatgūtās summas tiek faktiski atgūtas, oficiālas vienošanās tiek faktiski īstenotas praksē un pirms norādītā beigu datuma (31. marts) iesniegtie DV ziņojumi par izmantotām un atgūtām summām ir pareizi, un tikai tad jāņem vērā skaitļi un summas. Turklāt īstenošanas aktiem par 2014.–2020. gada plānošanas periodu būtu jāuzlabo DV sniegtie dati par izmantotām un atgūtām summām.

Negatīvu CRR par vairākām darbības programmām var pārnest un iekļaut, aprēķinot vispārējo vidējo CRR par visām darbības programmām. Tādējādi vispārējais CRR tiek nepietiekami novērtēts par aptuveni 10 %. Turklāt kļūdu īpatsvars par iepriekšējo gadu tiek izmantots kārtējā gada kļūdu aplēsēm, kaut gan tā ne vienmēr ir labākā pieejamā aplēse, piemēram, gadījumos, kad ir veiktas nozīmīgas pārmaiņas vadības un kontroles sistēmās. Tādējādi CRR var būt gan nepietiekami, gan pārmērīgi novērtēts.

Saistībā ar 2013. gada darbības pārskatu REGIO ĢD par katru darbības programmu būtu jāanalizē, vai kļūdu īpatsvaru par iepriekšējā gada izdevumiem var izmantot kā labāko aplēsi, aprēķinot kārtējā gada CRR un riskam pakļauto summu. Sākot no 2014. gada darbības pārskata, negatīvas summas par atsevišķām darbības programmām nebūtu jāpārnes un jāiekļauj nākamā gada aprēķinos.

Ziņojums izmantots, sagatavojot salīdzinošus izvērtējumus par gada darbības pārskatu projektiem pirms 2013. gada darbības pārskata pabeigšanas. Visi konstatējumi un ieteikumi tika pieņemti, un ĢD pēc iespējas īstenoja ieteikumus savā 2013. gada darbības pārskatā. Nesen veiktā izpildes kontrole norādīja, ka visi atlikušie pasākumi saistībā ar ļoti svarīgajiem ieteikumiem ir īstenoti 2014. gada darbības pārskatā.

Sīkāku informāciju skatīt Komisijas dienestu darba dokumenta 4.5. iedaļā.

4.3.Pētniecība, enerģētika un transports

(CNECT ĢD, ENER ĢD, Kopīgais pētniecības centrs (JRC), MOVE ĢD, RTD ĢD, Eiropas Pētniecības padomes izpildaģentūra (ERCEA), Inovācijas un tīklu izpildaģentūra (INEA), Pētniecības izpildaģentūra (REA))

4.3.1.Neatbilstības analīzes pārskatīšana saistībā ar tiesību aktiem par pamatprogrammu „Apvārsnis 2020” — vairāki ĢD (CNECT ĢD, ENER ĢD, MOVE ĢD, RTD ĢD)

„Apvārsnis 2020” ir Savienības jaunā finansēšanas programma, kurā apvienots viss iepriekšējais Savienības finansējums pētniecībai un inovācijai. Programmas „Apvārsnis 2020” saistību apropriācijas tieši pārvalda Komisijas ģenerāldirektorāti, izpildaģentūras un citas īstenošanas struktūras.

IRD veic neatbilstības analīzes pārskatīšanu saistībā ar programmas „Apvārsnis 2020” tiesisko regulējumu un tam pievienoto dokumentu paketi inovācijām un investīcijām divos posmos. Pirmajā posmā pārskatīšana bija vērsta uz pieņemto tiesību aktu saturu un salīdzinājumu ar sākotnējo Komisijas priekšlikumu. Otrais posms būs 2015. gadā, un tajā tiks veikta padziļināta pārbaude par veidolu un gatavošanos RTD ĢD, citos ģenerāldirektorātos un izpildaģentūrās.

Galvenais mērķis pirmajā posmā bija salīdzināt pieņemtos tiesību aktus ar Komisijas priekšlikumu un svarīgākajās jomās iezīmēt papildriskus, ar kādiem Komisija saskaras kopējās likumdošanas procesa rezultātā, ņemot vērā Komisijas norādīto mērķi, kas ir pieņemt vienkāršāku programmas veidolu un vienotu noteikumu kopumu dalībai programmā, panākt atbilstīgu līdzsvaru starp uzticēšanos un kontroli un samazināt administratīvo slogu gan saņēmējiem, gan Komisijai.

IRD atzīst centienus, kas ir veikti, lai, izmantojot šos tiesību aktus, apkopotu vienuviet vairākus uzlabojumus, kuru mērķis ir saskaņot un vienkāršot kārtību pētniecības pamatprogrammas reglamentēšanai. Tāpat IRD atzīst Komisijas dienestu centienus sarunu posmā aizsargāt Komisijas intereses, ņemot vērā ārējo politisko spiedienu. Salīdzinājumā ar sākotnējo Komisijas priekšlikumu galīgajos tiesību aktos ir panākts kompromiss, ievērojami nenovirzoties no Komisijas sākotnēji noteiktā uzdevuma. Tomēr pārmaiņu rezultātā ir radušies vairāki papildriski, kas jānovērš, gatavojoties izstrādāt kontroles veidolu un īstenojot kontroli.

Ņemot vērā šī uzdevuma raksturu, šajā posmā IRD formulēja tikai vispārīgus ieteikumus; tiek sagaidīts, ka ĢD tos atbilstīgi ņems vērā, turpinot gatavošanos, bet netiek prasīts sagatavot rīcības plānus. Konkrētāki ieteikumi varētu tikt formulēti, ņemot vērā konstatējumus 2. posmā 2015. gadā.

Sīkāku informāciju skatīt Komisijas dienestu darba dokumenta 5.1. iedaļā.

4.3.2.Revīzija par Septītās pamatprogrammas kontroles sistēmu ieviešanu (tostarp ārējo struktūru pārvaldību), ko veic CNECT ĢD (CNECT ĢD)

Šis uzdevums bija daļa no revīziju virknes par Septītās pamatprogrammas kontroles sistēmu ieviešanu, kas tika veikta ģenerāldirektorātos/aģentūrās ar visievērojamāko budžetu šajā jomā.

CNECT ĢD īsteno ES pētniecības politiku un atbalsta attīstību Eiropas pētniecības telpā, galvenokārt izmantojot pētniecības pamatprogrammas (2007.–2013. gadam), un, kaut gan pētniecības pamatprogramma tiek pakāpeniski samazināta, tomēr joprojām liela maksājumu apropriāciju daļa tiks tērēta izmaksu pieprasījumiem 2016.–2017. gadā. Turklāt CNECT ĢD uzrauga divus kopuzņēmumus (ENIAC un ARTEMIS, kas nesen ir apvienoti vienā uzņēmumā ECSEL), vienu struktūru, kas izveidota atbilstīgi LESD 185. pantam 10 (Ambient Assisted Learning jeb AAL) un divas ES aģentūras (ENISA un BEREC).

CNECT ĢD 2013. gada darbības pārskatā bija viena atruna par atlikušo kļūdu īpatsvaru saistībā ar Septītās pamatprogrammas izmaksu pieprasījumu precizitāti.

Revīzijas mērķis bija novērtēt, cik atbilstīgas ir iekšējās kontroles sistēmas un cik efektīvi tās tiek piemērotas saistībā ar ieviestajiem procesiem ex post kontroles rezultātu īstenošanai, krāpšanas apkarošanas pasākumiem, ex post kontroles darbības nodošanai RTD ĢD uzturētam kopējam atbalsta centram, sākot no 2014. gada 1. janvāra, un ārējo struktūru uzraudzībai.

Kaut gan IRD atzīst, ka pēc ex post kontroles darbības nodošanas kopējam atbalsta centram RTD ĢD ir vadošais ģenerāldirektorāts krāpšanas konstatēšanas jomā, IRD iesaka, ka CNECT ĢD būtu jāuzņemas iniciatīva un jāsadarbojas ar RTD ĢD esošo norādījumu tālākai izstrādei saistībā ar finanšu un administratīvo sodu ieviešanu. CNECT ĢD būtu jānodrošina norādījumu sistemātiska piemērošana (kā to paredz pašreizējā FR, Komisijas stratēģija krāpšanas apkarošanai un Septītās pamatprogrammas un programmas „Apvārsnis 2020” līgumiskais ietvars), vismaz gadījumos, kad tiek konstatēta krāpšana.

Turklāt CNECT ĢD būtu jāsadarbojas ar RTD ĢD, lai nodrošinātu, ka ir pieejams efektīvs un integrēts IT rīks, kura mērķis ir konstatēt divkāršu finansējumu un plaģiātu un kuru var izmantot visi Komisijas pētniecības dienesti, tādējādi panākot atbilstīgu līdzsvaru starp riskantāku projektu aptveršanu un kontroles izmaksām. CNECT ĢD būtu jāizstrādā nepieciešamās iekšējās procedūras, lai plaģiāta konstatēšana tiktu iekļauta pašreizējā praksē.

IRD uzskata, ka ģenerāldirektorāta izstrādātais rīcības plāns ieteikumu izpildei ir apmierinošs.

Sīkāku informāciju skatīt Komisijas dienestu darba dokumenta 5.2. iedaļā.

4.3.3.Revīzija par Septītās pamatprogrammas kontroles sistēmu ieviešanu (tostarp ārējo struktūru pārvaldību), ko veic RTD ĢD (RTD ĢD)

RTD ĢD īsteno ES pētniecības politiku un atbalsta attīstību Eiropas pētniecības telpā, galvenokārt izmantojot pētniecības pamatprogrammas. ĢD arī uzrauga citas struktūras, kas veic pētniecības budžeta izpildi: divas izpildaģentūras (REA un ERCEA), četrus kopuzņēmumus 11 (Clean Sky, FCH 12 , IMI 13 un F4E 14 ) un trīs struktūras (publiskā un publiskā sektora partnerības), kas izveidotas atbilstīgi Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 185. pantam. Kaut gan Septītā pamatprogramma, kas aptver laikposmu no 2007. līdz 2013. gadam, tiek pakāpeniski samazināta, liela daļa no maksājumu apropriācijām (EUR 8609,37 miljoni) joprojām tiks izmantota izmaksu pieprasījumiem nākamo gadu laikā. RTD ĢD savā 2013. gada darbības pārskatā iekļāva atrunu par atlikušo kļūdu īpatsvaru saistībā ar Septītās pamatprogrammas izmaksu pieprasījumu precizitāti.

Revīzijas mērķis bija novērtēt, cik atbilstīgas ir ieviestās iekšējās kontroles sistēmas un cik efektīvi tās tiek piemērotas saistībā ar to, kā RTD ĢD uzrauga minētās struktūras, novērš un konstatē krāpšanu un veic pāreju uz vienoto revīzijas dienestu kopējā atbalsta centrā, kas, sākot no 2014. gada 1. janvāra, ir atbildīgs par ex post revīzijas stratēģijas īstenošanu saistībā ar Septītās pamatprogrammas mantojumu, kas tiek pārvaldīts, izmantojot pašu resursus.

IRD ieteikums ĢD bija nodrošināt, ka darbinieki pilnībā apzinās Komisijas pārskatatbildību šajā jomā, iegūt no kopīgās tehnoloģiju ierosmes kopuzņēmumiem vispilnīgāko un jaunāko informāciju sava gada darbības pārskata vajadzībām, un pārliecināties, ka tā rīcībā ir konsekventa informācija no dažādiem kopīgās tehnoloģiju ierosmes kopuzņēmumiem par to, kā tiek aprēķināts atlikušo kļūdu īpatsvars un būtiskuma kritēriji.

Turklāt RTD ĢD būtu jāpanāk iekšēja vienošanās par kopējā atbalsta centra izveidi, skaidrojot lomas, atbildību, uzdevumus un procedūras. Ņemot vērā problēmas, ar kādām saskaras kopējais atbalsta centrs, īpaši lai saņemtu citu pētniecības saimē esošo ĢD piekrišanu par atbilstīgu darbinieku vai amata vietu pārcelšanu, IRD vērsis centrālo dienestu uzmanību uz nepietiekamajiem resursiem un ir sagatavojis attiecīgu vadības vēstuli.

Visbeidzot, sadarbībā ar citiem pētniecības saimē esošiem dienestiem RTD ĢD būtu jāatjaunina pētniecības saimes kopējā stratēģija krāpšanas apkarošanai, tostarp konkrēti pasākumi krāpšanas apkarošanas uzlabošanai un konstatēšanai, un jo īpaši jānovērš riski saistībā ar ļaunprātīgu zinātnisko un profesionālo darbību, divkāršu finansējumu un plaģiātu. ĢD būtu jāturpina attīstīt un ieviest skaidras vadlīnijas par to, kā jāpiemēro finanšu un nefinanšu sankcijas gan Septītajā apakšprogrammā, gan programmā „Apvārsnis 2020”, un jāizstrādā galveno darbības rādītāju kopums, lai varētu mērīt krāpšanas apkarošanas darbības rezultātus, un atbilstīgs uzraudzības un ziņošanas instruments saistībā ar potenciāliem krāpšanas gadījumiem.

Turklāt IRD arī norādījis, ka pastāv vairākas svarīgas problēmas, īpaši saistībā ar 185. pantā norādīto struktūru uzraudzību. Revīzijā tika konstatēts, ka RTD ĢD nebija ieguvis pietiekamus pierādījumus par to, ka šīm struktūrām ir efektīva un lietderīga iekšējās kontroles sistēma, kā to prasa Finanšu regula. Lai netiktu apdraudēts ticamības uzlabošanas process, RTD ĢD būtu jāizveido skaidri kritēriji ticamības uzlabošanai un par tiem jāinformē 185. pantā minētās struktūras, un savā gada darbības pārskatā jānorāda, kādā līmenī minētās struktūras guvušas ticamību.

Problēmas saistībā ar Komisijas pārskatatbildību attiecībā uz deleģētajām struktūrām uzticētā budžeta izpildi, saskaņotas ziņošanas neesību par to, kā kopīgās tehnoloģiju ierosmes kopuzņēmumi aprēķina un uzrāda kļūdu īpatsvaru, un kavēšanās ar vienotā revīzijas dienesta darbības sākšanas posmu var negatīvi ietekmēt ticamības uzlabošanas procesu pētniecības saimē esošajiem ĢD.

IRD uzskata, ka ĢD izstrādātais rīcības plāns ieteikumu izpildei ir apmierinošs.

Sīkāku informāciju skatīt Komisijas dienestu darba dokumenta 5.3. iedaļā.

4.3.4.Revīzija par Septītās pamatprogrammas kontroles sistēmu ieviešanu Eiropas Pētniecības padomes izpildaģentūrā (ERCEA)

Eiropas Pētniecības padome (EPP) tika izveidota 2007. gadā, lai īstenotu IDEAS programmu Septītās pamatprogrammas ietvaros Eiropas zinātnieku kopienas vārdā, finansējot pētniecības projektus jaunās jomās. EPP mērķis ir nodrošināt pētniekiem līdzekļus neatkarīgas pētniecības veikšanai, atlasot un finansējot pētnieku virzītas pētniecības idejas, kuru pamatā ir zinātnieku kopienas iniciatīvas. EPP otrs mērķis ir piedāvāt profesionālās izaugsmes iespējas labākajiem Eiropas pētniekiem un arī piesaistīt labākos zinātniekus. Eiropas Pētniecības padomes izpildaģentūra (ERCEA) ir īpaši izveidota struktūra, kas atbild par programmas īstenošanu un izpildi.

Kaut gan Septītā pamatprogramma, kas aptver laikposmu no 2007. līdz 2013. gadam, tiek pakāpeniski samazināta, liela daļa no budžeta (aptuveni 50 %) tiks izmantota nākamo gadu laikā, un tiek plānots, ka IDEAS programmas maksājumu apmērs un vērtība sasniegs augstāko līmeni laikā no 2014. līdz 2016. gadam un pēdējie galīgie maksājumi tiks veikti 2021. gadā.

Revīzijas mērķis bija novērtēt, vai ERCEA Septītās pamatprogrammas kontroles stratēģija ir efektīvi un lietderīgi īstenota un atspoguļota gada darbības pārskatā. IRD arī pārbaudīja, vai ERCEA nodrošina, ka korektīvie pasākumi tiek veikti savlaicīgi un samērīgi, lai iegūtu pieņemamu kļūdu līmeni par darījumu likumību un pareizību.

IRD ieteikums ERCEA bija norādīt atlikušo kļūdu īpatsvaru, pamatojoties uz statistiski reprezentatīvu paraugu, vai — ja tiek izmantots alternatīvs novērtēšanas modelis — norādīt, ka kļūdu īpatsvars ir „konstatēts”, nevis „reprezentatīvs”.

Turklāt ERCEA būtu jāizstrādā vispārēja revīzijas stratēģija un revīzijas plāns, tostarp attiecīgi galvenie darbības rādītāji, un regulāri jāpārskata savi riska parametri, lai atspoguļotu ERCEA īpatnības.

IRD uzskata, ka izpildaģentūras izstrādātais rīcības plāns ieteikumu izpildei ir apmierinošs.

Sīkāku informāciju skatīt Komisijas dienestu darba dokumenta 5.4. iedaļā.

4.3.5.Revīzija par iepirkuma pārvaldību Kopīgajā pētniecības centrā (JRC)

Iepirkums ir būtisks nosacījums JRC pamatdarbībā, lai nodrošinātu ES politikai neatkarīgu, uz pierādījumiem balstītu zinātnisku un tehnisku atbalstu visā politikas ciklā. Vairāk nekā 75 % no centra gada budžeta (izņemot ar darbiniekiem saistītus izdevumus) tiek izpildīti, izmantojot lielu skaitu iepirkuma procedūru un parakstot neskaitāmus līgumus.

Revīzijas mērķis bija novērtēt, vai JRC iepirkuma procedūras atbilst iepirkuma noteikumiem un vai ieviestā kontrole ir efektīva. Revīzija bija vērsta uz procedūras aspektiem, piemēram, vajadzību analīzi un plānošanu, līgumu sagatavošanu un izpildi un ex post kontroles stratēģiju.

Revīzijā konstatēja ne tikai laba progresa pazīmes, bet arī jomas, kam turpmāk jāpievērš uzmanība. Šajā ziņā JRC būtu jāveic pasākumi individuālu procedūru noteikšanai saistībā ar precēm/pakalpojumiem, kuri kopumā varētu sasniegt robežvērtību gada laikā un attiecīgi varētu būt pakļauti plašākai procedūrai.

IRD ieteikums JRC bija pārskatīt stratēģiju iepirkumiem ar mazu vērtību un pirms tam veikt analīzi par izdevumu raksturu katrā darbības vietā, kā arī veikt dažādas darbības, piemēram, veicināt darbības struktūrvienību izpratni par kritērijiem, kurus izmanto, izvēloties iepirkuma procedūru, un īstenot īpašus kontroles pasākumus un/vai pasākumus izpratnes veicināšanai saistībā ar izpildes kontroli revīzijas testēšanas posmā konstatētajām finanšu problēmām.

IRD uzskata, ka centra izstrādātais rīcības plāns ieteikumu izpildei ir apmierinošs.

Sīkāku informāciju skatīt Komisijas dienestu darba dokumenta 5.5. iedaļā.

4.3.6.Ierobežota pārbaude par CNECT ĢD atlikušo kļūdu īpatsvara aprēķināšanu un tās pamatā esošo metodiku saistībā ar 2013. pārskata gadu (CNECT ĢD)

Mērķis bija pārskatīt atlikušo kļūdu īpatsvara aprēķināšanu un tās pamatā esošo metodiku, tādējādi veicinot izpildes riska mazināšanu, lai nepieciešamības gadījumā CNECT ĢD varētu veikt atbilstīgus pasākumus pirms aprēķināšanas un metodikas atspoguļošanas galīgajā gada darbības pārskatā (GDP) un kopsavilkuma ziņojumā.

Pārskatīšanas rezultātā nozīmīgi riski netika konstatēti.

Sīkāku informāciju skatīt Komisijas dienestu darba dokumenta 5.6. iedaļā.

4.4.Ekonomikas un finanšu jautājumi

(COMP ĢD, ECFIN ĢD, FISMA ĢD, GROW ĢD, Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF), TAXUD ĢD, TRADE ĢD, Mazo un vidējo uzņēmumu izpildaģentūra (EASME))

4.4.1.Revīzija par riska pārvaldību un plānošanas procesiem, ko veic ECFIN ĢD saistībā ar jauno ekonomikas pārvaldību (ECFIN ĢD)

ECFIN ĢD ieņem vadošo vietu Komisijas politikas risinājumu veidola, sarunu un īstenošanas jomā saistībā ar globālās finanšu krīzes ietekmi, kas skāra banku sistēmu, akciju tirgus un kreditēšanas plūsmu. Kopš 2008. gada ĢD ir ievērojami izaudzis darbinieku skaita, pienākumu un tā darbības tiesiskā regulējuma sarežģītības izteiksmē. Tajā ir arī veiktas trīs reorganizācijas.

Revīzijas mērķis bija izvērtēt, vai ECFIN ĢD veiktā pārvaldība, uzraudzība un pārskatu sniegšana par jaunajiem pienākumiem saistībā ar ekonomikas pārvaldību ir balstīta uz efektīvām riska pārvaldības un plānošanas procedūrām.

Kopumā revīzija apstiprināja, ka ekonomikas krīzes un problemātisku ierobežojumu apstākļos ECFIN ĢD pārvaldība, uzraudzība un pārskatu sniegšana par jaunajiem pienākumiem saistībā ar ekonomikas pārvaldību ir balstīta uz efektīviem riska pārvaldības un plānošanas elementiem, kas vispārīgi atbilst centrālo dienestu vadlīnijām.

Sīkāku informāciju skatīt Komisijas dienestu darba dokumenta 6.1. iedaļā.

4.4.2.Revīzija par MARKT ĢD sadarbību ar trim uzraudzības struktūrām finanšu pakalpojumu jomā (MARKT ĢD)

Pēc finanšu krīzes sākuma 2008. gadā prioritāte bija stabilizēt finanšu tirgu, un finanšu sektora reforma bija nozīmīgs instruments šī mērķa sasniegšanai. Finanšu krīze atklāja nepieciešamību pēc finanšu sektora labāka regulējuma un uzraudzības. 2011. gada 1. janvārī tika izveidotas trīs Eiropas uzraudzības iestādes: Eiropas Banku iestāde (EBI), Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestāde (EVTI) un Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestāde (EAAPI), tādējādi nomainot iepriekšējo uzraudzības mehānismu Eiropas Savienībā.

Vispārējais mērķis bija izvērtēt MARKT ĢD pašreizējo darbības rezultātu pārvaldības ietvaru, lai veiktu turpmākus pasākumus un uzraudzītu sadarbību ar trim Eiropas uzraudzības iestādēm finanšu pakalpojumu jomā, saņemtu informāciju un sniegtu pārskatus par progresu Eiropas finanšu uzraudzības politikas mērķu sasniegšanā.

Kopumā revīzija norādīja, ka MARKT ĢD pašreizējā darbības rezultātu pārvaldības ietvara veidols un īstenošana saistībā ar sadarbību ar trim Eiropas uzraudzības iestādēm ir atbilstīgi gan darbību izpildes kontrolei, gan informācijas saņemšanai un pārskatu sniegšanai par progresu Eiropas finanšu uzraudzības politikas mērķu sasniegšanā.

Sīkāku informāciju skatīt Komisijas dienestu darba dokumenta 6.2. iedaļā.

4.4.3.Revīzija par darbības rezultātu mērīšanas sistēmu, ko veic TAXUD ĢD saistībā ar muitas darbībām (TAXUD ĢD)

Muitas Savienības darbība balstās uz ciešu sadarbību starp TAXUD ĢD un valsts pārvaldes iestādēm. Līdz 2013. gadam galvenais instruments muitas politikas īstenošanas atbalstam bija muitas programma 2013. gadam, bet, sākot no 2014. gada, to nomainīja jaunā muitas programma 2020. gadam. Prioritāte 2014. gadam bija turpmāks progress ceļā uz e-muitu, kas ir moderna un elektroniska muitas un tirdzniecības dokumentu vide, kuras pamatā ir 2013. gada 9. oktobrī pieņemtais Savienības Muitas kodekss.

Vispārējais revīzijas mērķis bija izvērtēt darbības rezultātu mērīšanas sistēmu, kas pastāv TAXUD ĢD saistībā ar muitas darbībām, no atsevišķu ikdienas darbību un administratīvo darbību, kā arī politikas mērķu izpildes viedokļa.

IRD atzīst jau veiktos pasākumus un secina, ka TAXUD ĢD būtu ievērojami jāuzlabo darbības rezultātu mērīšana muitas komitejās un grupās, kā arī ģenerāldirektorāta iekšējās darbības muitas jomā.

Šo divu īpaši svarīgo problēmu risināšanai TAXUD ĢD būtu jāizveido efektīvāka darbības rezultātu mērīšanas sistēma komitejām un grupām, nosakot skaidrākus pienākumus, veicot labāku koordināciju un resursu uzraudzību. ĢD arī jāuzlabo sava darbības rezultātu mērīšanas sistēma, efektīvāk izmantojot tādus pārvaldības rīkus kā pārvaldības plāns un riska pārvaldība, un jāstiprina iekšējā saziņa.

IRD uzskata, ka ĢD izstrādātais rīcības plāns ieteikumu izpildei ir apmierinošs.

Sīkāku informāciju skatīt Komisijas dienestu darba dokumenta 6.3. iedaļā.

4.5.Ārējais atbalsts, attīstība un paplašināšanās

(DEVCO ĢD, ECHO ĢD, Ārpolitikas instrumentu dienests (FPI), NEAR ĢD)

4.5.1.Revīzija par ieguldījumu nolīgumiem ar ANO struktūrām un citām starptautiskajām organizācijām (DEVCO ĢD)

Sagatavojot IRD stratēģisko revīzijas plānu 2013.–2015. gadam, risks saistībā ar ieguldījumu nolīgumiem ar starptautiskajām organizācijām tika novērtēts kā liels, pamatojoties uz to, cik finanšu izteiksmē nozīmīgi bija ieguldījumu nolīgumi kā modalitāte attīstības palīdzības sniegšanai.

Revīzijas mērķis bija izvērtēt, cik efektīvi un lietderīgi ir DEVCO ĢD ieviestie procesi un procedūras attīstības un sadarbības palīdzības pasākumiem, kas tiek īstenoti, izmantojot ieguldījumu nolīgumus ar starptautiskajām organizācijām, īpaši ņemot vērā jaunās Finanšu regulas ieviestās prasības par netiešās pārvaldības režīmu, saskaņā ar kuru Komisija uztic budžeta izpildes uzdevumus cita starpā arī starptautiskajām organizācijām, slēdzot netiešas pārvaldības deleģēšanas nolīgumus.

IRD secināja, ka kopš jaunās Finanšu regulas pieņemšanas DEVCO ĢD ir veicis atbilstīgus pasākumus, lai pielāgotu savu iekšējo kontroli jaunajām prasībām. Jo īpaši IRD ņem vērā jauno ex ante (pīlāra) novērtēšanas metodiku, kuru DEVCO ĢD izstrādāja 2013. gadā atbilstīgi Finanšu regulai, tās piemērošanas noteikumiem un Komisijas iekšējās kontroles standartiem.

DEVCO ĢD vispārējā stratēģija, pārvaldot ieguldījumu nolīgumus ar starptautiskām organizācijām, tiek minēta dažādos pārskatītajos dokumentos, un tā ir konsekventa saistībā ar Komisijas lēmumu, finansēšanas nolīgumu, pasākumu tehnisko pielikumu un ar attiecīgo starptautisko organizāciju parakstīto attiecīgo ieguldījumu nolīgumu. Pārskatu sniegšanas prasības ir iekļautas īpašajos noteikumos, un pārskati kopumā ir skaidri, precīzi un konkrēti.

Turklāt IRD ņem vērā, ka DEVCO ĢD un ECHO ĢD ir veikuši koordinēšanu un īstenojuši skaidru darba dalīšanu, plānojot jaunā pīlāra novērtējumus.

Sīkāku informāciju skatīt Komisijas dienestu darba dokumenta 7.1. iedaļā.

4.5.2.Revīzija par ieguldījumu nolīgumiem ar starptautiskajām organizācijām (ECHO ĢD)

Sagatavojot IRD stratēģisko revīzijas plānu 2013.–2015. gadam, risks, kas rodas, īstenojot ieguldījumu nolīgumus, tika novērtēts kā liels, pamatojoties uz to, ka ECHO ĢD neveic humānās palīdzības pasākumus pats, bet gan izmantojot partnerorganizācijas netiešas pārvaldības režīmā (kopīga pārvaldība atbilstīgi iepriekšējai Finanšu regulai), un tas var radīt problēmas un riskus ģenerāldirektorātam tā politikas mērķu sasniegšanā. Turklāt finanšu izteiksmē ieguldījumu nolīgumi veido lielu daļu (46 % 2012. gadā) no ECHO ĢD kopējām gada saistībām.

Revīzijas mērķis bija izvērtēt, cik efektīvi un lietderīgi ir ECHO ĢD ieviestie procesi un procedūras tādu humānās palīdzības pasākumu īstenošanai, kuri tiek vadīti, izmantojot ieguldījumu nolīgumus ar starptautiskajām organizācijām.

IRD ņem vērā ECHO ĢD centienus (kopīgi ar DEVCO ĢD), lai pastiprinātu iepriekšējo pīlāru novērtējuma metodiku un izstrādātu intervences stratēģijas. Pēdējos gados ECHO ĢD ir ievērojami uzlabojis plānošanas un lēmumu pieņemšanas procesus saistībā ar projektiem un racionalizējis finanšu lēmumu pieņemšanas procesus, tādējādi gan ECHO ĢD, gan tā partnerorganizācijas var labāk plānot projektus. IRD atzīst jau veiktos pasākumus, tomēr secina, ka ECHO ĢD būtu i) jāuzlabo vispārējā uzraudzības veikšanas un pārskatu sniegšanas sistēma, lai pievērstu uzmanību tam, kāpēc netiek sasniegti dažu projektu mērķi, ii) jāsaglabā panāktā virzība un uz tās pamata labāk jāparāda, ka starptautisko organizāciju finansējums tiek lietderīgi izmantots, un iii) jānodrošina, ka tā pārbaudes stratēģija ir izmaksu ziņā lietderīga.

IRD ieteikums ECHO ĢD ir turpmāk attīstīt uzraudzības sistēmu, ņemot vērā pāreju uz jaunu vidi, kuras pamatā ir darbības rezultāti, un lielāku ieguldīto līdzekļu lietderību Komisijas līmenī. ECHO ĢD būtu arī jāanalizē visbiežāk konstatētie iemesli tam, kāpēc projekti nedod rezultātus, jānodrošina revīzijas izsekojamība par to, kādu iemeslu dēļ tiek pieņemts galīgais projektu maksājums, un arī atkārtoti jānovērtē pārskatu sniegšanas vajadzības saistībā ar klātienes apmeklējumiem uzraudzības veikšanai. Visbeidzot, ECHO ĢD būtu jākonsolidē pārbaudes stratēģija, tajā iekļaujot mērķus, un jārisina kontroles izmaksas un ieguvumi.

IRD uzskata, ka ĢD izstrādātais rīcības plāns ieteikumu izpildei ir apmierinošs.

Sīkāku informāciju skatīt Komisijas dienestu darba dokumenta 7.2. iedaļā.

4.5.3.Revīzija par ticamības uzlabošanas procesu ES delegācijās (DEVCO ĢD)

Sagatavojot IRD stratēģisko revīzijas plānu 2013.–2015. gadam, risks saistībā ar ticamības uzlabošanas procesu Eiropas Savienības delegācijās tika novērtēts kā liels, pamatojoties uz DEVCO ĢD vispārējo atrunu, kas tika iekļauta tā 2012. un 2013. gada darbības pārskatos, attiecās uz visām ĢD darbībām un bija saistīta ar bieži konstatētām likumības un pareizības kļūdām (t. i., kļūdu īpatsvars bija 3,63 % 2012. gadā un 3,35 % 2013. gadā), kas atbilda konstatējumiem un visiespējamākajam kļūdu īpatsvaram, ko Revīzijas palāta bija norādījusi, sagatavojot 2011. un 2012. gada ticamības deklarāciju.

Riska novērtējuma pamatā bija arī 2012. gada IRD revīzija par gada darbības pārskata procesu DEVCO ĢD, un tajā tika secināts, ka būtu jāpastiprina pārskatu sniegšanas ķēde (ko sauc arī par „kontroles piramīdas sistēmu”) — sākot ar delegāciju vadītājiem un beidzot ar DEVCO ĢD direktoriem (apakšdeleģētiem kredītrīkotājiem) un sākot ar direktoriem un beidzot ar DEVCO ĢD ģenerāldirektoru (deleģēto kredītrīkotāju) — un būtu jāuzlabo ārējās palīdzības pārvaldības ziņojuma efektivitāte, jo tas kalpo par pārskatatbildības (ticamības) un pārvaldības rīku starp delegācijām un galveno biroju.

Revīzijas mērķis bija novērtēt, cik atbilstīgi un lietderīgi tiek piemērota iekšējās kontroles sistēma, riska pārvaldība un vadības procesi saistībā ar ticamības uzlabošanas procesu ES delegācijās.

Ņemot vērā DEVCO ĢD darbības vidi, ir svarīgi, ka pārvaldības kontroles sistēmas darbojas efektīvi, lai mazinātu finanšu un reputācijas risku ES budžetam un palielinātu iespēju panākt ieguldīto līdzekļu lielāku lietderību nodokļu maksātājiem. Tas, ka delegāciju vadītāji sniedz ticamības deklarāciju, efektīvi uzlabo ticamību par iekšējās kontroles vides darbību, un IRD tam piešķir lielu nozīmi. IRD secināja, ka process ārējās palīdzības pārvaldības ziņojuma sagatavošanai ES delegācijās ir labi strukturēts un organizēts un par to atbild delegācijas vadītājs, kas paraksta savu ticamības deklarāciju atbilstīgi Finanšu regulas prasībām. Tomēr IRD norāda, ka šo procesu varētu turpmāk uzlabot, sniedzot ES delegācijām skaidrus norādījumus par i) elementiem/notikumiem, kam vajadzētu/kas varētu kalpot par iemeslu atrunai, ko sagatavo ES delegācijas, un ii) atrunas iespējamām sekām. IRD konstatēja ļoti svarīgu problēmu saistībā ar to, ka nav skaidru norādījumu par to, kur un kā delegācijas vadītājs var paust atrunu ticamības deklarācijā.

Lai mazinātu šo risku, DEVCO ĢD būtu jāuzlabo norādījumi par i) atrunas definīciju, tostarp iespējamo ietekmi uz finansēm vai reputāciju ES delegācijas līmenī, un ii) atrunas sekām (t. i., jānosaka, kādas ir galvenās darbības, kas tiek īstenotas vai ko plāno īstenot, lai labotu situāciju/trūkumu, kura dēļ atruna tika sagatavota).

Būtu jāvērš uzmanība uz kādu svarīgu ieteikumu, proti, ārējās palīdzības pārvaldības ziņojums ir galvenais pārskatatbildības instruments, kuru ES delegācijas izmanto, lai nodrošinātu ticamību par to, kā tās pārvalda tām deleģētos līdzekļus. Ziņojumu veido galveno darbības rādītāju kopums par pareizu finanšu pārvaldību un iekšējās kontroles un revīzijas sistēmu efektivitāti. IRD ieteikums DEVCO ĢD bija uzlabot ārējās palīdzības pārvaldības ziņojuma veidolu, sniedzot papildu norādījumus par veidolu, izmantošanu un to galveno darbības rādītāju nozīmi, kuri veido ziņojuma struktūru, lai nodrošinātu, ka tiek sniegta pietiekama informācija ticamības uzlabošanas procesa vajadzībām.

IRD uzskata, ka ĢD izstrādātais rīcības plāns ieteikumu izpildei ir apmierinošs.

Sīkāku informāciju skatīt Komisijas dienestu darba dokumenta 7.3. iedaļā.

4.5.4.Revīzija par budžeta atbalstu DEVCO ĢD

Budžeta atbalsts ir palīdzības modalitāte, kas tiek finansēta gan no ES budžeta, gan Eiropas Attīstības fonda, un 2014. gadā tas veidoja 24 % no ĢD kopējiem maksājumiem. Budžeta atbalstam ir raksturīgi tas, ka nevar izsekot ieguldītās naudas izmantošanai, jo līdzekļi tiek pārskaitīti saņēmēja valsts kasei. Komisijas atbildība, uzskaitot šos līdzekļus un veicot to revīziju, ir ierobežota un nozīmē pārliecināties, ka ir izpildīti izmaksas nosacījumi un naudas līdzekļi ir pārskaitīti atbilstīgi nolīgumam, kas ir parakstīts ar attiecīgo valsti.

2013. gada beigās 256 budžeta atbalsta darbības bija vai nu īstenotas, vai arī tika gatavotas, un bija iesaistītas 84 valstis. Āfrika un Eiropas kaimiņattiecību un partnerības valstis bija vislielākie budžeta atbalsta līdzekļu saņēmēji (attiecīgi 44 % un 31 % no kopējām spēkā esošām saistībām 2013. gadā).

Gadu gaitā Eiropas Parlamenta Attīstības komiteja, Budžeta kontroles komiteja, kā arī dalībvalstis ir diskutējušas par to, kā Komisija izmanto dažus budžeta atbalsta aspektus. Turklāt Eiropas Revīzijas palāta savā īpašajā ziņojumā 11/2010 norādīja uz trūkumiem, kādi pastāv, Komisijai pārvaldot budžeta atbalstu.

Revīzijas mērķis bija novērtēt DEVCO ĢD pieeju budžeta atbalstam, jo īpaši novērtēt, vai DEVCO ĢD procesi budžeta atbalsta darbību pārvaldībai ir efektīvi un lietderīgi.

Revīzijā secināja, ka 2012. gada septembrī izdotās Budžeta atbalsta vadlīnijas līdz ar spēcīgāku riska pārvaldības sistēmu nodrošina labu pamatu informācijas sniegšanai lēmuma pieņemšanas vajadzībām. IRD atzinīgi vērtē plānoto Budžeta atbalsta vadlīniju pārskatīšanu, kas tiks veikta laikā, kad notiks jauno daudzgadu indikatīvo programmu īstenošanas ievirzīšana, un varētu sniegt atbildes saistībā ar bažām noteiktās jomās, ko dienesti pauda pirmajos divos īstenošanas gados. Tomēr IRD konstatēja kādu ļoti svarīgu problēmu saistībā ar politikas dialogu budžeta atbalsta kontekstā.

Lai risinātu šo problēmu, DEVCO ĢD būtu jāuzlabo pašreizējie norādījumi par politikas dialogu. Politikas dialoga elementi par noteiktu nozari/apakšnozari DEVCO ĢD būtu jāiekļauj arī finansēšanas nolīgumā (vai citā dokumentā, par kuru panākta vienošanās ar valsts iestādēm), lai labāk plānotu politikas dialoga kursu un veicinātu plānoto rezultātu sasniegšanu par noteiktiem rādītājiem, kas precizēti tehniskajos un administratīvajos noteikumos.

IRD uzskata, ka ĢD izstrādātais rīcības plāns ieteikumu izpildei ir apmierinošs.

Sīkāku informāciju skatīt Komisijas dienestu darba dokumenta 7.4. iedaļā.

4.5.5.Revīzija par kontroles stratēģiju Ārpolitikas instrumentu dienestā (FPI)

Ārpolitikas instrumentu dienests (FPI) pārvalda ievērojamu daļu no ārpolitikas budžeta. Tas arī atbild par kopējās ārpolitikas un drošības politikas (KĀDP) darbību un finanšu pārvaldību un stabilitātes instrumenta krīzes komponentu.

Lēmumu pieņemšanas procesa sarežģītība, iesaistīto dalībnieku ģeogrāfiskā izkliedētība (Kopējās drošības un aizsardzības politikas (KDAP) misijas un ES īpašie pārstāvji), darbības vide KDAP misijām, kuras tiek veidotas no nulles bez sākotnējas ticamības, ka tās pildīs prasības par „pīlāra novērtēšanu”, kā arī nereti augstais korupcijas līmenis darbību veikšanas valstīs rada visai riskantu vidi budžeta izpildei, un FPI ir vienīgā atbildīgā struktūra. Ja šādus lielus riskus pietiekami nemazina, tie var ietekmēt ticamību, ko FPI gūst no šīm struktūrām.

Revīzijas mērķis bija novērtēt, cik atbilstīga un lietderīga ir FPI kontroles stratēģija saistībā ar KĀDP un stabilitātes instrumenta darbībām, ko attiecīgi īsteno ES īpašie pārstāvji/KDAP misijas un ES delegācijas, un jo īpaši i) FPI ieviestās kontroles stratēģijas veidolu un efektīvu īstenošanu, lai uzlabotu ticamību saistībā ar KĀDP un stabilitātes instrumentu, ii) FPI ieviesto stratēģiju krāpšanas apkarošanai, un iii) to, kā FPI 2013. gada darbības pārskatā aprēķināts un uzrādīts atlikušo kļūdu īpatsvars.

IRD ņēma vērā FPI darbības vidi, kas rada problēmu veikt koordināciju un sarežģī lēmumu pieņemšanas procesu. Tomēr IRD secināja, ka, nodrošinot ticamību par resursu izmantošanu un ņemot vērā arvien nozīmīgāku budžetu, kas tiek piešķirts tā darbībām, FPI būtu jānodrošina, ka tiek izstrādāta krāpšanas apkarošanas stratēģija KDAP misijām/ES īpašajiem pārstāvjiem, stiprināta un efektīvi piemērota iekšējās kontroles sistēma, un jāievēro BUDG ĢD norādījumi par kļūdu īpatsvara aprēķināšanu.

Šo problēmu risināšanai FPI būtu jāizstrādā un jāīsteno stratēģija krāpšanas novēršanai un konstatēšanai KDAP misijās/ES īpašiem pārstāvjiem, un jānodrošina, ka darbinieki, kas veic KĀDP budžeta izpildi, saņem regulāru apmācību par problēmām un ētiku krāpšanas apkarošanas jomā. Būtu arī jānodrošina efektīvi un centralizēti norādījumi misijām, un FPI būtu atkārtoti jānovērtē sava kontroles stratēģija, uzlabojot efektivitāti īstenošanas posmā, lai pēc iespējas samazinātu tādu neattiecināmu izdevumu apmēru, kuri konstatēti, veicot ex post kontroli, un arī jāpārskata revīzijas stratēģija saistībā ar uzdevumiem. Visbeidzot, atbilstīgi BUDG ĢD pastāvīgajiem norādījumiem par gada darbības pārskatu sagatavošanu FPI būtu jāpiemēro daudzgadu pieeja, aprēķinot kļūdu īpatsvaru darbībām, kas pēc būtības ir daudzgadu darbības, pamatojoties uz faktiski revidētajiem maksājumiem, un jāveic pasākumi alternatīva novērtēšanas modeļa īstenošanai pašreizējās metodikas papildināšanai, lai nodrošinātu ticamību.

Viens ieteikums, kas tika novērtēts kā „ļoti svarīgs” un domāts FPI, tika pieņemts tikai daļēji. IRD ieteica FPI labāk dokumentēt lēmumu pieņemšanas procesu par summu atgūšanu. FPI uzskatīja, ka ir veiktas vairākas iniciatīvas uzlabojumiem šajā jomā, tomēr IRD veiktā revīzija norādīja, ka, neraugoties uz šīm iniciatīvām, joprojām pastāv trūkumi.

IRD uzskata, ka ĢD izstrādātais rīcības plāns ieteikumu izpildei ir apmierinošs.

Sīkāku informāciju skatīt Komisijas dienestu darba dokumenta 7.5. iedaļā.

4.6.IT revīzijas

4.6.1.Kopīga IRD/AGRI IRD revīzija par vietējo IT pārvaldību, ko veic AGRI ĢD

AGRI ĢD pamatdarbība ir ļoti atkarīga no IT sistēmām. Tās galvenokārt atbalsta lauksaimniecības tirgu, tiešo atbalstu un lauku attīstību, kā arī darbības saistībā ar finanšu un revīzijas pārvaldību. IT darbības un resursi tiek pārvaldīti vietējā līmenī, un galvenokārt to dara IT struktūrvienība.

Vispārējais revīzijas mērķis bija novērtēt AGRI ĢD izveidoto iekšējās kontroles sistēmu, lai nodrošinātu, ka vietējās IT darbības tiek atbilstīgi un efektīvi pārvaldītas.

IRD konstatēja, ka kopumā AGRI ĢD vietējās IT efektīvi pilda savu uzdevumu — atbalstīt AGRI ĢD darbības, nodrošinot IT risinājumus, kas ir salāgoti ar darbības vajadzībām un prioritātēm. Tomēr IRD sagatavoja AGRI ĢD divus ļoti svarīgus ieteikumus saistībā ar IT vadību un IT stratēģiju.

AGRI ĢD arī turpmāk ir jāstiprina IT vadības sistēma, skaidrojot dažādo struktūru/dalībnieku lomas un atbildību. Jo īpaši būtu jāstiprina IT vadības komitejas (ITSC) un informācijas sistēmu/projektu vadības komiteju vadošā loma un jānodrošina, ka lēmumu pieņemšanā piedalās darbības struktūrvienības.

AGRI ĢD būtu arī jāizveido vispārēja IT stratēģija, norādot, kāda ir ģenerāldirektorāta ieguldījumu IT jomā ilgtermiņa virzība un salāgotība ar darbības mērķiem. Ja šīs problēmas netiek atbilstīgi risinātas, var tikt pieņemti nelietderīgi/neefektīvi lēmumi par IT darbībām un IT var būt vāji salāgotas ar ĢD un Komisijas darbības mērķiem.

IRD uzskata, ka ĢD izstrādātais rīcības plāns ieteikumu izpildei ir apmierinošs.

Sīkāku informāciju skatīt Komisijas dienestu darba dokumenta 8.1. iedaļā.

4.6.2.Revīzija par IT vadību, ko veic BUDG ĢD

Savu uzdevumu izpildē BUDG ĢD ļoti paļaujas uz IT sistēmām. Ģenerāldirektors ir sistēmu īpašnieks saistībā ar Centrālajām finanšu informācijas sistēmām, tostarp ABAC (budžeta izpildes un uzskaites grāmatošanai), Badgebud (budžeta sagatavošanai) un RAD (turpmākiem pasākumiem saistībā ar gada izpildi), un vairākumu no tām izstrādājis un uztur BUDG ĢD.

Vispārējais revīzijas mērķis bija novērtēt, vai IT vadība, ko veic BUDG ĢD, nodrošina optimālu salāgošanu starp darbību un IT, resursu pareizu pārvaldību un efektīvus IT risinājumus. Revīzija bija vērsta uz BUDG ĢD pašreizējo sistēmu, kas reglamentē un pārrauga IT darbības. Jo īpaši revīzija pievērsa uzmanību ieviesto procesu un organizatorisko struktūru veidolam un īstenošanai, lai nodrošinātu, ka IT pietiekami atbalsta ĢD stratēģijas un mērķus.

Kopumā BUDG ĢD IT darbība nodrošina efektīvus IT risinājumus saistībā ar finanšu sistēmu pieejamību, kontu drošību un atbilstību juridiskajām saistībām. Tomēr IRD konstatēja ļoti svarīgas problēmas šādās jomās: IT vadība, IT organizācija un IT darbību prioritāšu noteikšana un plānošana.

BUDG ĢD būtu jāveicina pašreizējā IT vadība, pārskatot vadošo struktūru konfigurāciju, sastāvu un uzdevumus un nodrošinot to efektīvu darbību. IT vadības komitejas (ITSC) sanāksmēm būtu jānotiek biežāk, un būtu jāprecizē sistēmu īpašnieka, darbības īpašnieka un datu īpašnieka lomas saistībā ar dažādām informācijas sistēmām.

BUDG ĢD būtu arī jāracionalizē IT organizācija, reorganizējot IT spējas homogēnās jomās un konsolidējot ar IT saistītos uzdevumus atkarībā no tā, kādas vispār ar IT saistītas darbības ĢD patlaban veic un kādas ir pieejamās kompetences. Jo īpaši ĢD vajadzētu savstarpēji nodalīt ar piedāvājumu un ar pieprasījumu saistītos IT uzdevumus un reglamentēt sasaisti starp šiem abiem komponentiem.

Prioritāšu noteikšana un plānošana būtu jāveic reālistiskāk, skaidrāk sadalot pienākumus, lai plānotajā laikā sasniegtu plānotos rezultātus plānotā budžeta ietvaros. Tāpēc plānojot IT darbības, BUDG ĢD būtu jāņem vērā pieejamie resursi un ierobežojumi, lai izvairītos no nereāliem plāniem un novērstu iespējamu neizpildi/kavēšanos. ĢD būtu arī jānodrošina, ka darbības pieprasījumi tiek paziņoti IT struktūrvienībai savlaicīgi, lai tā precīzāk varētu plānot savu darbu.

IRD uzskata, ka ĢD izstrādātais rīcības plāns ieteikumu izpildei ir apmierinošs.

Sīkāku informāciju skatīt Komisijas dienestu darba dokumenta 8.2. iedaļā.

4.6.3.Revīzija par sistēmām (ECAS/LDAP/Windows) paredzētās loģiskās piekļuves pārvaldību, ko veic DIGIT ĢD

ECAS ir primārā autentifikācijas sistēma, kas tiek izmantota Eiropas Komisijā. Tajā ir apkopota informācija par lietotāju pilnvarām (lietotājvārds, parole), un tā kalpo aptuveni 1,3 miljoniem lietotāju (iekšējiem un ārējiem), kuri var piekļūt Komisijas un tās struktūrvienību IT sistēmām, kas atbalsta administratīvas, finanšu un ar politiku saistītas darbības. ECAS iekšēji izstrādāja DIGIT ĢD, un tās uzturētājs ir datu centrs. 2013. gadā DIGIT ĢD sāka lielu projektu ar nosaukumu EXODUS, lai atjauninātu ECAS IT infrastruktūru un pastiprinātu ECAS drošību, un projekts patlaban tiek īstenots.

Vispārējais revīzijas mērķis bija novērtēt, vai DIGIT ĢD ieviestā kontroles sistēma nodrošina, ka ECAS autentifikācijas pakalpojums pietiekami atbalsta nepieciešamību nodrošināt drošu piekļuvi Komisijas informācijas sistēmām.

Revīzijā konstatēja, ka ECAS ir laba darbības rezultātu izsekojamība, pēdējo gadu laikā nav saņemtas sūdzības no lietotājiem, un to izmanto arvien lielāks skaits lietotāju Komisijā un tās struktūrvienībās. Sistēma arī nodrošina dažas papildiespējas un labāk reaģē uz drošības problēmām. Tomēr DIGIT ĢD ir turpmāk jāpastiprina ECAS pakalpojumu vadība un drošības pārvaldība, lai lietotājiem piedāvātu efektīvākus un drošākus autentifikācijas pakalpojumus.

IRD konstatēja ļoti svarīgas problēmas šādās jomās: nākotnes skatījums un stratēģija saistībā ar identitātes un piekļuves pārvaldību (IAM), ECAS drošības prasības, prasību pārvaldība un plānošana saistībā ar EXODUS projektu, un ECAS ciešā sasaiste ar Windows Active Directive (AD), Komisijas uzņēmumu direktoriju (CED) un centrālo lietotāju direktoriju (CUD).

Lai risinātu šīs problēmas, DIGIT ĢD būtu jāatjaunina nākotnes skatījums par IAM un jānodrošina, ka tas tiek atbilstīgi ņemts vērā ilgtermiņa stratēģijā un gada plānos un tam ir skaidri mērķi un nodevumi.

Turklāt DIGIT ĢD būtu jānodrošina, ka tiek definētas drošības prasības attiecībā uz visām ieinteresētajām personām un tās tiek atbilstīgi dokumentētas drošības plānā. Tāpat būtu skaidri jānosaka ceļa karte (resursi, termiņi un nodevumi) saistībā ar EXODUS projektu.

Visbeidzot, DIGIT ĢD būtu jāidentificē un jānovērtē nevajadzīga sasaiste ar citiem komponentiem un jāīsteno atbilstīgi drošības pasākumi, lai samazinātu drošības pārkāpumu un pakalpojumu pārrāvumu iespējamību.

IRD uzskata, ka ĢD izstrādātais rīcības plāns ieteikumu izpildei ir apmierinošs.

Sīkāku informāciju skatīt Komisijas dienestu darba dokumenta 8.3. iedaļā.

4.6.4.Revīzija par IT projektu vadību, ko veic EAC ĢD (E4ALink un EVE)

Patlaban EAC ĢD vada vairākus IT izstrādes projektus, kuru mērķis ir nodrošināt IT lietojumprogrammas, lai sniegtu atbalstu nākamās paaudzes programmu pārvaldībai (2014.–2020. gadā). Jo īpaši EAC ĢD pievērš īpašu uzmanību darbībām saistībā ar Erasmus+ programmu, un kopējais budžets laikposmam no 2014. līdz 2020. gadam ir aptuveni EUR 19 miljardi.

IT sistēmas, kas patlaban tiek izstrādātas, izmantos EAC ĢD struktūrvienības, kas veic atsevišķas darbības, kā arī valstu aģentūras, izpildaģentūras un dotāciju saņēmēji. Lai nodrošinātu, ka IT sistēmas atbilst lietotāju vajadzībām un tiek piegādātas laikus un piešķirtā budžeta ietvaros, galvenais priekšnoteikums ir IT projektu atbilstīga vadība.

Šajā ziņā revīzijas mērķis bija novērtēt, cik atbilstīgi EAC ĢD vada IT projektus, ievērojot termiņus sistēmu nodošanai ražošanā, projektiem piešķirto budžetu un nodevumu kvalitāti.

IRD konstatēja, ka kopumā ĢD ir ieguldījis darbu, lai uzlabotu IT projektu vadību, izvēloties konsekventāku un strukturētāku pieeju un īstenojot tādu projektu vadības sistēmu, kurā aptverta vadība un organizatoriskās struktūras, procesi, darbības un dokumenti. Tomēr IRD konstatēja jomas, kurās jāveic uzlabojumi saistībā ar projektu portfeļu pārvaldību, projektu vadības metodiku un informācijas sistēmu loģikas drošību.

Šo problēmu risināšanai EAC ĢD būtu jāstiprina ieviestie projektu vadības kontroles mehānismi (salāgojot procesus, artefaktus un darbplūsmas pašreizējos un turpmākos projektos ar atsauces sistēmu PM2) un būtu jāievieš oficiāla struktūra programmu un portfeļu vadībai.

EAC ĢD būtu arī jādefinē un jāīsteno drošības plāni, pamatojoties uz rezultātiem par darbības ietekmi un riska novērtējumiem un rezultātā noteiktā IT sistēmu nozīmīguma. Šajos procesos būtu jāiesaista gan darbības, gan drošības speciālisti.

IRD uzskata, ka ĢD izstrādātais rīcības plāns ieteikumu izpildei ir apmierinošs.

Sīkāku informāciju skatīt Komisijas dienestu darba dokumenta 8.4. iedaļā.

4.6.5.Kopīga IRD/iekšējās revīzijas struktūras (IAC) revīzija par vietējas nozīmes IT pārvaldību, ko veic MARE ĢD

MARE ĢD darbības ir ļoti atkarīgas no IT sistēmām, lai tiktu sasniegti stratēģiskie mērķi gan zivsaimniecības politikas (KZP), gan jūrlietu politikas (KJP) jomā. MARE ĢD informācijas sistēmas atbalsta Integrēto zivsaimniecības datu pārvaldības (IFDM) programmu, sniedz informāciju par jūru karti (MarAtlas) un ļauj valsts pārvaldes iestādēm apmainīties ar pārnozaru datiem jūrlietu jomā (CISE projekts). Vispārējais revīzijas mērķis bija novērtēt iekšējās kontroles sistēmu, ko MARE ĢD ieviesis, lai nodrošinātu savu iekšējo IT darbību atbilstīgu un efektīvu pārvaldību.

Kopumā MARE ĢD pilnībā apzinās IT svarīgumu, jo tās palīdz sasniegt darbības mērķi, un ĢD tām pievērš lielu uzmanību (piemēram, organizējot ikmēneša IT vadības komitejas sanāksmes). IT risinājumi tiek piedāvāti ĢD politikas atbalstam, neraugoties uz to, cik sarežģītā vidē ĢD darbojas un cik ierobežoti ir resursi. Tomēr IRD konstatēja ļoti svarīgas problēmas saistībā ar IT stratēģiju un vadību, atsevišķām IT darbībām un IT projektu vadību.

Šo problēmu risināšanai MARE ĢD būtu jādefinē un jāapstiprina oficiāla IT stratēģija, kas ilgtermiņā aptvertu visas ar IT saistītās darbības vispārējās darbības mērķu atbalstam. Turklāt šim procesam vajadzētu būt formālam, lai varētu konstatēt, novērtēt un noteikt prioritātes ar IT saistītām vajadzībām visām politikām, par kurām atbild MARE ĢD, un sadalīt tām pieejamos resursus.

ĢD būtu arī jāveicina pašreizējā vadība, pārskatot esošo vadības struktūru darbību (ITSC, tematiskās grupas) un izveidojot īpašas vadības komitejas programmām un projektiem, lai uzraudzītu atsevišķu darbību aspektus. Būtu skaidri jānosaka lomas, atbildība un pārskatu sniegšanas modalitātes, un noteiktais būtu jāīsteno visām vadības struktūrām.

IT darbību jomā MARE ĢD būtu jāuzlabo pārmaiņu pārvaldības sistēma un procedūras, lai pilnībā aptvertu, novērtētu un noteiktu prioritātes pieprasījumiem veikt pārmaiņas visās IT jomās.

MARE ĢD arī būtu jāstiprina portfeļu un programmu pārvaldība, definējot atbilstīgu sistēmu organizācijai, lomām un atbildībai, procesiem un rīkiem gan no IT, gan darbības viedokļa. Projektu vadības izteiksmē MARE ĢD būtu jāuzlabo atbalsts darbības un projektu vadītājiem, jāizstrādā un jāīsteno kvalitātes vadības process un jāuzlabo pakalpojumu pārvaldības darbība.

IRD uzskata, ka ĢD izstrādātais rīcības plāns ieteikumu izpildei ir apmierinošs.

Sīkāku informāciju skatīt Komisijas dienestu darba dokumenta 8.5. iedaļā.

5.Apspriešanās ar Komisijas finanšu pārkāpumu komisiju

Saskaņā ar Finanšu regulas, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam, 73. panta 6. punktu 15 izveidotā finanšu pārkāpumu komisija 2014. gadā nav ziņojusi par sistēmiskām problēmām.

6.Secinājumi

Īstenojot rīcības plānus, kas izstrādāti, reaģējot uz IRD revīzijām šajā gadā un iepriekšējos gados, tiek veicināti Komisijas iekšējās kontroles sistēmas stabili uzlabojumi.

IRD veiks izpildes kontroles revīzijas attiecībā uz rīcības plānu īstenošanu, ko izskatīs Revīzijas progresa komiteja, kura pēc vajadzības informēs kolēģiju.

IRD turpinās pievērst uzmanību finanšu, atbilstības un IT revīzijām un intensīvāk veiks darbības, lai veiktu lietderīguma revīzijas.

7.Akronīmu saraksts

Akronīms	Apraksts
AA	Audit Authority (revīzijas iestāde)
AAL	Ambient Assisted Learning
AAR	Annual Activity Report (gada darbības pārskats)
AD	Windows Active Directive
AOD	Authorising Officer by Delegation (deleģētais kredītrīkotājs)
APC	Audit Progress Committee (revīzijas progresa komiteja)
BS	Budget Support (budžeta atbalsts)
CAP	Common Agricultural Policy (kopējā lauksaimniecības politika)
CAS	Common Audit Service (vienotais revīzijas dienests)
CED	Commission Enterprise Directory (Komisijas uzņēmumu direktorija)
CF	Cohesion Fund (Kohēzijas fonds)
CFP	Common Fishery Policy (kopējā zivsaimniecības politika)
CFSP	Common Foreign and Security Policy (kopējā ārpolitika un drošības politika)
CMP	Common Maritime Policy (kopējā jūrlietu politika)
CONT	Budgetary Control (budžeta kontrole)
CPR	Common Provisions Regulation (Kopīgo noteikumu regula)
CRR	Cumulative Residual Risk/Error Rate (kumulatīvais atlikušais risks/kļūdu īpatsvars)
CSC	Common Support Centre (kopējais atbalsta centrs)
CSDP	Common Security and Defence Policy (kopējā drošības un aizsardzības politika)
CUD	Central User Directory (centrālā lietotāju direktorija)
DEVE	European Parliament's Committees on Development (Eiropas Parlamenta Attīstības komiteja)
DGs	Directorates-General (ģenerāldirektorāti)
DO	Desk Officer (referents)
EAFRD	European Agricultural Fund for Rural Development (Eiropas Lauksaimniecības fonds lauku attīstībai)
EAGF	European Agricultural Guarantee Fund (Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonds)
EAMR	External Assistance Management Report (ārējās palīdzības pārvaldības ziņojums)
EBA	European Banking Authority (Eiropas Banku iestāde)
ECA	European Court of Auditors (Eiropas Revīzijas palāta)
ECAS	European Commission Authentication Service (Eiropas Komisijas autentificēšanas sistēma)
EDF	European Development Fund (Eiropas Attīstības fonds)
EIB	European Investment Bank (Eiropas Investīciju banka)
EIOPA	European Insurance and Occupational Pensions Authority (Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestāde)
EMFF	European Maritime and Fisheries Fund (Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonds)
ERC	European Research Council (Eiropas Pētniecības padome)
ERDF	European Regional Development Fund (Eiropas Reģionālās attīstības fonds)
ES	European Semester (Eiropas pusgads)
ESA	European Supervisory Authorities (Eiropas uzraudzības iestādes)
ESF	European Social Fund (Eiropas Sociālais fonds)
ESIF	European Structural and Investment Funds (Eiropas strukturālie un investīciju fondi)
ESMA	European Securities and Markets Authority (Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestāde)
EUD	European Union Delegation (Eiropas Savienības delegācija)
EUSR	EU Special Representatives (ES īpašie pārstāvji)
F4E	Fusion for Energy
FAFA	Financial and Administrative Framework Agreement (finanšu un administratīvais pamatlīgums)
FCH	Fuel Cells and Hydrogen Joint Undertaking (kopuzņēmums "Kurināmā elementi un ūdeņradis")
FI-TAP	Financial Instruments Technical Advisory Platform (finanšu instrumentu tehnisko konsultāciju platforma)
FP7	Seventh Framework Programme for Research and Technological Development (Septītā pamatprogramma pētniecībai un tehnoloģiju attīstībai)
FR	Financial Regulation (Finanšu regula)
HRM	Human Resources Management (cilvēkresursu pārvaldība)
IAM	Identity and Access Management (identitātes un piekļuves pārvaldība)
IAS	Internal Audit Service (Iekšējās revīzijas dienests)
IFDM	Integrated Fisheries Data Management (integrēto zivsaimniecības datu pārvaldība)
IfS	Instrument for Stability (stabilitātes instruments)
IIP	Innovation and Investment Package (inovācijas un ieguldījumu kopums)
IMDA	Indirect Management Delegation Agreements (netiešas pārvaldības deleģēšanas nolīgumi)
IMI	Innovative Medicines Initiative Joint Undertaking (kopuzņēmums novatorisku zāļu jomā uzsāktās ierosmes īstenošanai)
IO	International Organisations (starptautiskās organizācijas)
ITSC	IT Steering Committee (IT vadības komiteja)
JTI	Joint Technology Initiatives (kopīgās tehnoloģiju ierosmes)
JUs	Joint Undertakings (kopuzņēmumi)
KPI	Key Performance Indicator (galvenais darbības rādītājs)
MS	Member States (dalībvalstis)
OP	Operational Programme (darbības programma)
RER	Residual Error Rate (atlikušo kļūdu īpatsvars)
SG	Secretariat General (Ģenerālsekretariāts)
SWD	Staff Working Document (Komisijas dienestu darba dokuments)
TAPs	Technical and Administrative Provisions (tehniskie un administratīvie noteikumi)
TFEU	Treaty on the Functioning of the European Union (Līgums par Eiropas Savienības darbību)
UCC	Union Customs Code (Savienības Muitas kodekss)