8.7.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 213/1

1.

LESD 168. pantu, kurā ir noteikts, ka, nosakot un īstenojot visu Savienības politiku un darbības, ir jānodrošina augsts cilvēku veselības aizsardzības līmenis, un ir paredzēts, ka Savienības rīcība papildina dalībvalstu politiku un ir vērsta uz to, lai uzlabotu sabiedrības veselību, veiktu slimību profilaksi un novērstu draudus fiziskajai un garīgajai veselībai;

2.

Padomes secinājumus:

3.

Padomes Ieteikumu (2013. gada 26. novembris) par veselību veicinošu fizisko aktivitāšu popularizēšanu dažādās nozarēs (9);

4.

Komisijas Paziņojumu “Eiropa 2020 – Stratēģija gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei” (10);

5.

Komisijas Paziņojumu (2012. gada 29. februāris) “Kā tālāk virzīt Eiropas Inovācijas partnerības aktīvām un veselīgām vecumdienām Stratēģisko īstenošanas plānu” (11);

6.

Augsta līmeņa sanāksmes politisko deklarāciju par neinfekciozu slimību profilaksi un kontroli, ko apstiprināja ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālās asamblejas 2011. gada 19. septembra Rezolūciju 66/2 (12); un ka saskaņā ar tās 65. punktu 2014. gada septembrī Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālās asamblejas 69. sesijā tiks iesniegts ziņojums par panākto progresu;

7.

PVO Vispārējo stratēģiju uztura, fiziskās aktivitātes un veselības jomā, ko 2004. gada maijā apstiprināja 57. Pasaules Veselības asamblejā (13);

8.

Eiropas hartu par cīņu pret aptaukošanos, ko pieņēma PVO Eiropas ministru konferencē par cīņu pret aptaukošanos (Stambula, 2006. gada 15.–17. novembris) (14);

9.

ieteikumu kopumu par pārtikas un bezalkoholisko dzērienu tirdzniecību bērniem, ko 2010. gada maijā apstiprināja 63. Pasaules veselības asamblejā (15);

10.

Rezolūciju EUR/RC62/R4 “Veselība 2020 – Eiropas politikas sistēma veselībai un labklājībai”, ko 2012. gada 12. septembrī pieņēma 62. PVO Eiropas reģionālā komiteja (16);

11.

ES dalībvalstu atbalstu PVO 2013. gada 27. maija Vispārējam rīcības plānam neinfekciozu slimību profilaksei un kontrolei (2013–2020) un tā deviņiem brīvprātīgajiem vispārējiem mērķiem (17);

12.

Vīnes deklarāciju (2013. gada 5. jūlijs) par uzturu un neinfekciozām slimībām saistībā ar “Veselība 2020”, attiecībā uz ko visas PVO Eiropas dalībvalstis vienojās veikt pasākumus aptaukošanās novēršanai un prioritāti piešķirt darbam, kas veicina veselīgu uzturu bērniem (18);

13.

ka ir atzīts, ka aptaukošanās un tās patoloģiskās sekas ir sasniegušas epidēmijas apmērus (19), jo saskaņā ar PVO ķermeņa masas indeksa (BMI) klasifikāciju (20) vairāk nekā puse no pieaugušo iedzīvotāju skaita ES ir ar lieko svaru vai aptaukojušies, un ka īpašas bažas rada ievērojamais liekā svara un aptaukošanās līmenis bērnu un pusaudžu vidū;

ka liekais svars un aptaukošanās rada ievērojamu ietekmi uz cilvēku ciešanām, ka sociālā nevienlīdzība ir īpaši būtiska problēma, ka katru gadu pilsoņi zaudē dzīvību tādu slimību dēļ, kas saistītas ar neveselīgu uzturu un fizisko aktivitāšu trūkumu; ka pastāv ekonomisks slogs, jo līdz 7 % (21) no ES veselības aprūpes budžeta katru gadu tiek tērēti tieši slimībām, kas saistītas ar aptaukošanos, ar papildu netiešām izmaksām, kas izriet no produktivitātes zuduma veselības problēmu un priekšlaicīgas nāves dēļ;

14.

ka pārāk maz tiek patērēti augļi un dārzeņi un ka lielā daudzumā tiek uzņemti piesātinātie tauki, trans-taukskābes, sāls un cukurs, kā arī to, ka notiek pāreja uz mazkustīgu dzīvesveidu un atbilstoši samazinās bērnu, pusaudžu un pieaugušo iesaistīšanās fiziskās aktivitātēs;

15.

ka veselības veicināšanai un slimību profilaksei ir labvēlīga ietekme gan uz pilsoņiem, gan veselības sistēmām un ka veselīgs uzturs un fiziskās aktivitātes būtiski samazina hronisku saslimšanu un neinfekciozu slimību (NCDs) (22) risku un būtiski sekmē bērnu veselīgu augšanu, labvēlīgi ietekmē veselīgas dzīves gadus un uzlabo bērnu, pusaudžu un pieaugušo dzīves kvalitāti.

16.

ka ieguldījums veselības aprūpē (23), labas veselības veicināšana un ilgākas cilvēku aktivitātes nodrošināšana var palīdzēt uzlabot produktivitāti un konkurētspēju un sekmēt stratēģijā “Eiropa 2020” noteikto mērķu sasniegšanu;

17.

ka grūtniecības uz zīdīšanas laikā svarīgs ir piemērots uzturs, ka barošana ar krūti ir vislabākais risinājums gan mātes, gan bērna veselībai, ka uztura un fizisko aktivitāšu ieradumi tiek izveidoti agrīnā vecumā un ka veselīgu paradumu mācīšanās un pieņemšana bērnībā būtiski palielina iespēju, ka šādi paradumi tiks uzturēti pieauguša cilvēka dzīves laikā;

18.

ka darbības, kas paredzētas bērniem un pusaudžiem, varētu sniegt labumu arī visai ģimenei, tostarp ģimenes iejaukšanās, veselīga uztura iespējas bērnu aprūpes iestādēs un skolās un darbības, lai apkarotu mazkustīgu dzīvesveidu un palielinātu fizisko aktivitāti;

19.

ka gados vecāki cilvēki ir neaizsargāti pret nepilnvērtīgu uzturu, jo īpaši tādēļ, ka viņu uztura vajadzības mainās un fiziskām aktivitātēm ir tendence ar vecumu samazināties, kas ietekmē viņu vajadzību pēc enerģijas, un ka gados vecāku cilvēku uztura vajadzībām jāpievērš papildu uzmanība;

20.

ka lieko svaru un neinfekciozas slimības, kas saistītas ar neveselīgu uzturu un fizisko aktivitāšu trūkumu, izraisa daudzi faktori, ka visaptverošas profilakses stratēģijas un daudzas ieinteresētās personas iesaistošas pieejas sniedz vislabākos rezultātus, ka uztura problēmas un fiziskās aktivitātes trūkums jārisina integrēti un jāiekļauj attiecīgo Padomes sastāvu darba kārtībā;

21.

ka ir nepieciešams iesaistīt visus politikas sektorus un ieinteresētās personas, lai palielinātu izpratni par to, cik svarīgs ir veselīgs uzturs un fiziskā aktivitāte, jo īpaši attiecībā uz bērniem un pusaudžiem, bet arī saistībā ar dzimumu līdztiesības perspektīvu un lai cīnītos pret maldinošiem, pārmērīgiem vai nepiemērotiem reklāmas un mārketinga veidiem;

22.

ka ar uzturu saistītu slimību etioloģijā vispārējie uztura modeļi var būt būtiskāki nekā īpaša pārtika; veselīgus uztura modeļus raksturo liels augļu un dārzeņu patēriņš, zivju patēriņš un tas, ka priekšroka tiek dota zema tauku satura piena produktiem, veseliem graudiem, liesai gaļai un mājputnu gaļai un ka pēc iespējas vairāk tiek izmantotas augu eļļas, lai aizstātu cietos taukus, kā Vidusjūras reģiona uzturā vai jebkurā citā uzturā, ievērojot attiecīgās valsts uztura norādes / uztura ieteikumus;

23.

ka tādi riska faktori, kas saistīti ar dzīvesveidu, piemēram, neveselīgs uzturs un fiziskās aktivitātes trūkums, parasti ir vairāk izplatīti to iedzīvotāju vidū, kas ir mazāk izglītoti vai ar zemākiem ienākumiem, ka izglītībā, kas attiecas uz veselības jomu, un veselības veicināšanas politikā un darbībās būtu jāiekļauj pasākumi, kas vērsti uz neaizsargātām iedzīvotāju grupām;

24.

ka steidzami jārisina nevienlīdzības problēmas saistībā ar uzturu un fizisko aktivitāti, kas pastāv starp dalībvalstīm un to iekšienē, savukārt apsvērumi par uzturu un fizisko aktivitāti būtu jāņem vērā visās attiecīgajās Savienības politikas jomās;

25.

aprūpētāju, skolu, kopienas un valsts iestāžu lomu, lai aizsargātu un atbalstītu visneaizsargātākos sabiedrības locekļus;

26.

cik būtisks ir iepriekš veiktais kopīgais darbs šajā jomā, kā noteikts 2007. gada Eiropas stratēģijā attiecībā uz uzturu, lieko svaru un veselības jautājumiem, kas saistīti ar aptaukošanos, veicinot līdzsvarotu uzturu un aktīvu dzīvesveidu un sekmējot uz darbību orientētas partnerības starp dalībvalstīm (augsta līmeņa darba grupa uztura un fiziskās aktivitātes jautājumos) un pilsonisko sabiedrību (ES Rīcības platforma uztura, fiziskās aktivitātes un veselības jomā);

27.

neseno dalībvalstu vienošanos (2014. gada 24. februāris) par ES Rīcības plānu par bērnu aptaukošanās samazināšanu (2014–2020) (24), ar kuru ir paredzēts palīdzēt veicināt veselīgu uzturu un fiziskās aktivitātes un samazināt pašreizējo aptaukošanās tendenci, dalībvalstīm un ieinteresētajām personām īstenojot koordinētu brīvprātīgu rīcību;

28.

rezultātus, kas gūti 2014. gada 25. un 26. februārī Atēnās notikušajā augsta līmeņa konferencē “Uzturs un fiziskās aktivitātes no bērnības līdz vecumdienām: izaicinājumi un iespējas”, kurā tika atzīmēts, ka veselīgs uzturs un regulāras fiziskās aktivitātes ir preventīvi pasākumi, kas piemērojami visas dzīves garumā, uzsvērts, cik svarīgi ir veselīgas izvēles darīt pieejamas un sasniedzamas visiem, sniegti pierādījumi tam, ka cīņa pret aptaukošanās epidēmiju ir tieši saistīta ar veselīga uztura principiem un pietiekamu fizisko aktivitāti un ka starpnozaru pieejas ir efektīvi veidi, lai risinātu ES kopējās veselības problēmas;

29.

veselīgu uzturu un regulāras fiziskās aktivitātes turpināt uzskatīt par vienu no galvenajām prioritātēm nākamajos gados, lai samazinātu slogu, ko rada hroniskas slimības un veselības stāvokļi, tādējādi ES pilsoņiem veicinot labāku veselību un dzīves kvalitāti un veselības sistēmu ilgtspējību;

30.

veicināt politiku un iniciatīvas, kuru mērķis ir veselīgs uzturs un pietiekama fiziskā aktivitāte visā mūža garumā, sākot jau no pašiem agrākajiem dzīves posmiem, pirms grūtniecības un tās laikā, veicināt un atbalstīt atbilstīgu bērna barošanu ar krūti un pienācīgu papildēdināšanas sākšanu, kam seko veselīgs uzturs un fiziskās aktivitātes veicināšana ģimenē un skolā bērnībā un pusaudžu gados un vēlāk brieduma gados un vecumā;

31.

vajadzības gadījumā izmantot ES Rīcības plānu par bērnu aptaukošanās samazināšanu (2014–2020) kā ievirzi efektīvai rīcībai, lai samazinātu bērnu aptaukošanos un veicinātu labu praksi;

32.

dot iespēju iedzīvotājiem un ģimenēm izdarīt apzinātu izvēli attiecībā uz uzturu un fizisko aktivitāti, sniedzot informāciju visu vecumu un sociālekonomiskajām grupām, jo īpaši visneaizsargātākajiem, piemēram, bērniem, pusaudžiem un vecākiem cilvēkiem, par dzīvesveida paradumu ietekmi uz veselību un iespējām, kā uzlabot savu izvēli attiecībā uz uzturu un fiziskās aktivitātes līmeni;

33.

sekmēt veselīga uztura izvēles un sadarboties ar ieinteresētajām personām, lai padarītu tās pieejamas, lai tām varētu viegli piekļūt, lai tās varētu viegli izvēlēties un lai izmaksu ziņā tās būtu pieejamas visiem iedzīvotājiem, kas būtu solis ceļā uz nevienlīdzības samazināšanu, un radīt iespējas un vietas ikdienas fiziskām aktivitātēm mājās, skolās un darba vietās;

34.

veicināt politiku, kas palīdz veciem cilvēkiem palikt aktīviem un tādējādi izvairīties no funkcionālo spēju samazināšanās, radot vidi, kas veicinātu viņu aktīvu iesaistīšanos fiziskās aktivitātes programmas, kuras pielāgotas viņu vajadzībām;

35.

attiecīgā gadījumā sekmēt ES pamatnostādņu par fizisko aktivitāti veselībai īstenošanu; plānot valsts un vietējo transporta politiku un veicināt pilsētplānošanu, lai uzlabotu pieejamību, pieņemamību un drošību, kā arī atbalstošu infrastruktūru iešanai ar kājām un braukšanai ar velosipēdu;

36.

sekmēt veselīgu vidi, jo īpaši skolās, pirmsskolas iestādēs un sporta centros, veicinot apgādi ar veselīgām uztura izvēlēm, pamatojoties uz uzturvērtības standartiem, risinot jautājumu par piekļuvi sālij, piesātinātiem taukiem, trans-taukskābēm un cukuram un pārmērīgu to patēriņu, kā arī ar cukuru saldinātu un/vai kofeīnu saturošu bezalkoholisko dzērienu biežu patēriņu vai patēriņu lielos daudzumos, un mudinot bērnus un pusaudžus regulāri būt fiziski aktīviem;

37.

atbalstīt iniciatīvas, lai veicinātu veselības aizsardzību darbavietā, kuru mērķis ir sekmēt veselīgas ēšanas ieradumus un integrēt fiziskās aktivitātes ikdienas darba dzīvē;

38.

atbalstīt un dot iespēju veselības aprūpes speciālistiem sniegt profilaktiskus ieteikumus un aprūpi pilsoņiem attiecībā uz veselīgiem ēšanas modeļiem, uzturu un fiziskām aktivitātēm; izstrādāt un palīdzēt īstenot uz pierādījumiem balstītu paraugpraksi aptaukošanās un nepilnvērtīga uztura profilakses, diagnosticēšanas un pārvarēšanas jomā, jo īpaši bērnībā, pusaudža gados un vecāku cilvēku vidū;

39.

iesaistīties starpnozaru un vairākas politikas jomas aptverošos pasākumos, lai veicinātu veselīgu uzturu un fizisko aktivitāti visās politikas jomās, kuru mērķis ir novērst tādu neinfekciozu slimību skaita palielināšanos, kas saistītas ar neveselīgu uzturu un fiziskās aktivitātes trūkumu, lieko svaru un aptaukošanos, kā arī zemo līdzdalības līmeni fiziskajās aktivitātēs visu vecuma grupu un sociālekonomisko slāņu vidū;

40.

turpināt sadarboties ar visām ieinteresētajām personām, tostarp nozares pārstāvjiem, uzņēmējiem, kas iesaistīti pārtikas apritē, veselības un patērētāju NVO un akadēmiskajām aprindām, lai veicinātu efektīvus, plašus un pārbaudāmus pasākumus vai nolīgumus, par piemēru ņemot ES Rīcības platformu uztura, fiziskās aktivitātes un veselības jomā, jo īpaši attiecībā uz pārtikas sastāva izmaiņām, līdz minimumam samazinot trans-taukskābes, samazinot piesātināto tauku, pievienotā cukura un sāls daudzumu pārtikas produktos, kā arī porciju lieluma pielāgošanu uztura prasībām;

41.

atbalstīt valsts rīcības plānu pārtikas un uztura jomā izstrādi un/vai īstenošanu, citus pasākumus un politikas virzienus, lai risinātu kopējas veselības problēmas saistībā ar visu vecuma grupu ES pilsoņu neveselīgiem uztura modeļiem, aptaukošanos, nepilnvērtīgu uzturu un fiziskās aktivitātes trūkumu, īpašu uzmanību pievēršot bērniem un vecākiem cilvēkiem, un vajadzības gadījumā īstenot izmaksu ziņā efektīvus risinājumus;

42.

apsvērt atbilstīgas darbības, kas palīdzētu īstenot ES Rīcības plānu par bērnu aptaukošanās samazināšanu (2014–2020), tostarp vienotu rīcību saskaņā ar ES veselības aizsardzības programmu;

43.

veicināt pasākumus, lai samazinātu ietekmi, kādu uz bērniem atstāj pārtikas produktu ar augstu piesātināto tauku, trans-taukskābju, pievienotā cukura vai sāls saturu reklamēšana, tirdzniecība un reklāmas pasākumi;

44.

veicināt veselīgu ēšanu, uzsvaru liekot uz veselību veicinošu uzturu, piemēram, Vidusjūras reģiona uzturu vai jebkuru citu uzturu, ievērojot attiecīgās valsts uztura norādes/uztura ieteikumus;

45.

izmantot to rīcībā esošos instrumentus, jo īpaši trešo Savienības rīcības programmu veselības jomā (2014–2020) un ES pētniecības un inovāciju programmu “Apvārsnis 2020”, lai sekmētu pētniecības un politikas pasākumus;

46.

uzlabot esošo datu vākšanu, pamatojoties uz salīdzināmām metodēm, lai novērtētu mūslaiku tendences, kas saistītas ar uzņemto uzturu, pārtikas pieejamību individuālā vai mājsaimniecību līmenī, fizisko aktivitāti un mazkustīgu dzīvesveidu;

47.

sadarboties ar visām attiecīgajām ieinteresētajām personām, lai izpētītu labākos veidus apzināt nepilnības pētniecībā; paātrināt apmaiņu ar labu praksi un tās pieņemšanu; un par prioritāti noteikt pētniecību par uztura un fiziskās aktivitātes statusu un iedzīvotāju grupu uzvedību, īpašu uzmanību pievēršot visneaizsargātākajām iedzīvotāju grupām, tostarp bērniem un veciem cilvēkiem;

48.

prioritārā kārtā atbalstīt novērtējumu tādu pasākumu un politikas rentabilitātei, kuri veicina veselīgu uzturu un fizisko aktivitāti dažādās sociālekonomiskās un sociāldemogrāfiskās iedzīvotāju grupās.

49.

ar augsta līmeņa grupas uztura un fiziskās aktivitātes jautājumos starpniecību un izmantojot ES Rīcības platformu uztura, fiziskās aktivitātes un veselības jomā, turpināt sniegt palīdzību un nodrošināt koordināciju pašreizējam politikas regulējumam uztura un fiziskās aktivitātes jomā un turpināt veicināt apmaiņu ar informāciju un ieteikumiem par efektīvu labu praksi;

50.

izveidot uzturvielu aprakstus, kā paredzēts 4. panta 1. punktā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 1924/2006 (2006. gada 20. decembris) par uzturvērtības un veselīguma norādēm uz pārtikas produktiem;

51.

sekmēt un atbalstīt veiksmīgu iniciatīvu tālāknodošanu un ieviešanu citos reģionos vai nozarēs, lai palīdzētu labo praksi pārveidot regulārās darbībās, kas uzlabos uzturvielu/pārtikas uzņemšanu un Eiropas iedzīvotāju uztura modeļus un fizisko aktivitāti;

52.

veicināt pasākumus un stratēģijas aktīvu un veselīgu vecumdienu jomā, jo īpaši attiecībā uz profilaksi, skrīningu un nepilnvērtīga uztura novērtējumu saistībā ar nespēku un vecumu, pamatojoties uz labu praksi, kas apzināta Eiropas Inovācijas partnerībā aktīvām un veselīgām vecumdienām (25);

53.

atbalstīt dalībvalstis, lai labāk izmantotu esošos rādītājus un uzraudzības sistēmas neinfekciozu slimību apkarošanai, ko pašlaik izstrādā kopā ar PVO, lai attiecīgi uzlabotu ziņošanu saskaņā ar globālo uzraudzības sistēmu neinfekciozu slimību apkarošanai;

54.

līdz 2017. gadam un tad atkal 2020. gadā ziņot Padomei par panākumiem, kas gūti, īstenojot ES Rīcības plānu par bērnu aptaukošanās samazināšanu (2014–2020), kā arī par citām iniciatīvām, kuras īstenotas saistībā ar Eiropas stratēģiju attiecībā uz uzturu, lieko svaru un veselības jautājumiem, kas saistīti ar aptaukošanos.