14.6.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 182/2

1.

Tieslietu un iekšlietu (TI) padome 2013. gada 6. decembrī pieņēma Eiropas jauno e-tiesiskuma stratēģiju laikposmam no 2014. gada līdz 2018. gadam (1). Stratēģijā noteikti Eiropas e-tiesiskuma vispārīgie principi un mērķi un izklāstītas vispārīgas pamatnostādnes, lai 2014. gada pirmajā pusē izstrādātu attiecīgu jaunu Eiropas daudzgadu e-tiesiskuma rīcības plānu.

2.

Šajā rīcības plānā, kā izklāstīts pielikumā, ir iekļauts 2014.–2018. gadā īstenošanai apsvērto projektu saraksts, norādot dalībniekus, rīcību projektu praktiskai īstenošanai un indikatīvu grafiku, lai E-likumu jautājumu darba grupa (e-tiesiskums) varētu veikt no šā rīcības plāna izrietošus konkrētus turpmākus pasākumus.

3.

Šā Eiropas e-tiesiskuma otrā daudzgadu rīcības plāna mērķis ir balstīties uz jau paveikto darbu un turpināt šo pozitīvo attīstību valstu un Eiropas līmenī. Šis darbs arī būtu jāuzskata par posmu plašākā virzībā uz Eiropas tiesiskuma telpu, ņemot vērā patlaban notiekošās diskusijas par turpmāko attīstību tieslietu un iekšlietu jomā.

4.

Diskusiju laikā, kas notika 2013. gada rudenī Lietuvas prezidentūras vadībā un 2014. gada pirmajā pusgadā turpinājās Grieķijas prezidentūras vadībā, ir izdevies panākt dalībvalstu plašu konsensu par turpmāko attīstību e-tiesiskuma jomā, kas ir viens no stūrakmeņiem tiesiskuma efektīvai nodrošināšanai dalībvalstīs un Eiropas līmenī.

5.

Stratēģijas īstenošanai ir vajadzīgs vispusīgs rīcības plāns, kurš izstrādāts, lai uzlabotu e-tiesiskuma sistēmu vispārējo darbību dalībvalstīs un Eiropas līmenī.

6.

Attiecībā uz Eiropas e-tiesiskuma stratēģiju (2014–2018) (2) un neskarot valstu projektus un attīstību e-tiesiskuma jomā, Eiropas e-tiesiskuma portāls, kuru uztur un kura darbību nodrošina Komisija saskaņā ar Padomes pamatnostādnēm, ir būtiski svarīgs, lai e-tiesiskumu ieviestu Eiropas līmenī.

7.

Šis mērķis ir ņemts vērā pielikumā pievienotajā projektu sarakstā tādās jomās kā piekļuve informācijai tiesiskuma jomā, piekļuve tiesām un ārpustiesas procedūrām pārrobežu situācijās un tiesu iestāžu saziņa.

8.

Veidojot Eiropas e-tiesiskumu, būtu jāīsteno kā Eiropas, tā arī valstu līmeņa pasākumi e-tiesiskuma jomā.

9.

Visos jaunos un jau esošos e-tiesiskuma projektos īpaša uzmanība būtu jāpievērš pēc iespējas plašākas līdzdalības panākšanai, lai attaisnotu lietotāju cerības un nodrošinātu šo projektu ilgtermiņa dzīvotspēju un izmaksu efektivitāti. Tāpēc jaunizstrādātiem Eiropas e-tiesiskuma projektiem ir jābūt piemērotiem, lai iesaistītu visas Eiropas Savienības dalībvalstis, un visas dalībvalstis būtu jāmudina brīvprātīgi iesaistīties visos projektos.

10.

Lai to panāktu, jauni projekti, ko plāno dalībvalstis un kas nav iekļauti pielikumā, bet kam varētu būt ietekme uz Eiropas e-tiesiskumu, vispirms, ciktāl tas iespējams, būtu jāapspriež E-likumu jautājumu darba grupā (e-tiesiskums), lai kopumā izvērtētu projekta praktiskos un citus attiecīgos aspektus. Tas arī nodrošinātu to, ka tiek pienācīgi ņemtas vērā citu dalībvalstu un Komisijas vajadzības un viedokļi un ka tiek novērsts divkāršs darbs.

11.

Plānojot turpmāko darbu, būtu jācenšas panākt pienācīgu līdzsvaru starp inovāciju un konsolidāciju. Lai nodrošinātu izmaksu efektivitāti un ņemtu vērā pieejamo resursu ierobežotību, pirms jaunu projektu uzsākšanas būtu jāturpina un jāizvērš esošie projekti, iesaistot iespējami lielāku skaitu dalībvalstu. Tomēr dalībvalstīs pēdējos gados vērojamā būtiskā attīstība šajā jomā liecina, ka būtu jāveicina jaunizstrādāti un inovatīvi projekti tiesiskuma jomā.

12.

Dalībvalstīm būtu brīvprātīgi jāsadarbojas, lai nodrošinātu finansējumu ierosinātajiem projektiem.

13.

Komisija turpinās finansēt Eiropas e-tiesiskuma portāla izveidi, darbību un tulkošanu un piedāvāt finansēšanas iespējas tiem projektiem e-tiesiskuma jomā, kas sniedz papildu vērtību, piemēram, projektiem saskaņā ar programmu “Tiesiskums” (2014–2020) (3) vai saskaņā ar citām programmām, piemēram, Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentu (4) vai Eiropas valstu pārvaldes iestāžu sadarbspējas risinājumiem (ISA) (5) vai nākamo programmu pēc tiem.

14.

Lai nodrošinātu koordinētu pieeju, Komisijai būtu jāturpina iepazīstināt ar regulāru darba plānu katra sešu mēnešu laikposma sākumā.

15.

E-tiesiskuma portālā būtu jāturpina sniegt vispārēju informāciju iedzīvotājiem, uzņēmumiem, praktizējošiem juristiem un tieslietu sistēmas iestādēm par ES un dalībvalstu tiesību aktiem un judikatūru, kā arī jānodrošina piekļuve EUR-Lex un N-Lex.

16.

Portālam arī vajadzētu būt līdzeklim, kas valsts, Eiropas un starptautiskā mērogā piedāvā piekļuvi konkrētai informācijai tiesiskuma jomā.

17.

Turklāt, lai palielinātu e-tiesiskuma portāla efektivitāti, tiks veikta aptauja par lietotāju vajadzībām. Vajadzētu veikt arī papildu pasākumus, lai portālu padarītu lietotājiem ērtāku.

18.

Arī turpmāk, apspriežoties ar ieinteresētajām personām, būtu jāapsver iespēja e-tiesiskuma portālā iekļaut informāciju par sistēmām, kas izstrādātas kā daļa no juridisko profesiju pārstāvju, piemēram, advokātu, notāru un tiesu amatpersonu, īstenotajām iniciatīvām, vai šo sistēmu savstarpējus savienojumus. Nākotnē varētu ņemt vērā arī citu attiecīgo ieinteresēto personu, piemēram, mediatoru vai tiesas ekspertu, iniciatīvas.

19.

Attiecībā uz portāla informācijas saturu tā nodrošinātāji, tostarp jo īpaši dalībvalstis un Komisija, ir atbildīgi par informācijas pareizību un atjaunināšanu to attiecīgajās satura lapās. Vismaz reizi gadā satura nodrošinātājiem būtu jāpārskata un vajadzības gadījumā jāatjauno informācija, ko tie ir snieguši.

20.

Ar Eiropas e-tiesiskuma portālu arī būtu jānodrošina vienots piekļuves punkts, izmantojot savstarpējus savienojumus tādas informācijas iegūšanai no valstu reģistriem, kas attiecas uz tiesiskuma jomu un ko pārvalda valstu publiskās vai profesionālās struktūras, tādējādi atvieglojot tiesas spriešanu un tiesu iestāžu pieejamību ar noteikumu, ka dalībvalstīs ir šādiem savstarpējiem savienojumiem vajadzīgie tehniskie un juridiskie priekšnosacījumi.

21.

Rīcība šajā jomā būtu jākoncentrē jo īpaši uz tādu reģistru savstarpēju savienošanu, kas ir svarīgi iedzīvotājiem, uzņēmumiem, praktizējošiem juristiem un tiesu iestādēm.

22.

Būtu jāturpina izstrādāt efektīvi instrumenti pārrobežu apmaiņai ar juridisku informāciju un jo īpaši ar tādiem datiem, kas attiecas uz Eiropas vai valstu tiesību aktiem, judikatūru un juridiskiem glosārijiem (piemēram, Legivoc).

23.

Šo jautājumu var risināt ar dažādiem projektiem, kas sekmē juridisko datu apmaiņu un semantisko sadarbspēju Eiropas un arī plašākā mērogā. Eiropas juridiski semantiskā tīmekļa svarīgākie elementi ir unikāla identifikācija, vienoti metadati un juridiskas informācijas ontoloģiju.

24.

Vēršanās tiesā un ārpustiesas procedūru ierosināšana, jo īpaši pārrobežu situācijās, būtu jāatvieglo, nodrošinot elektronisko saziņas līdzekļu pieejamību saziņā starp tiesām un procesā iesaistītajām pusēm, kā arī lieciniekiem, ekspertiem un citiem dalībniekiem.

25.

Turklāt attiecīgā gadījumā būtu jāpaplašina iespējas mutiskas uzklausīšanas nolūkā izmantot videokonferences, telekonferences vai citus tālsakariem atbilstīgus līdzekļus, lai saistībā ar dalību tiesvedībā, jo īpaši pārrobežu lietās, vairs nebūtu jāceļo, lai ierastos tiesā.

26.

Dalībvalstu tiesu iestādes un attiecīgie praktizējošie juristi (piemēram, advokāti, notāri un tiesu amatpersonas) būtu jāiesaista turpmākās apspriedēs e-tiesiskuma jomā, lai nodrošinātu, ka izstrādātie risinājumi atbilst iespējamo mērķgrupu patiesajām vajadzībām.

27.

Šāda kārtība dotu iespēju izveidot tiešu kontaktu ar minētajām profesionālajām nozarēm, kurām e-tiesiskums ir galvenokārt paredzēts, lai apspriestu jautājumus, kas skar kopējas intereses, un palielinātu informētību par pēdējiem notikumiem e-tiesiskuma jomā.

28.

Stratēģijā par Eiropas e-tiesiskumu ir paredzēts izveidot mehānismu sadarbībai ar tiesu iestādēm un praktizējošiem juristiem. Šajā sakarībā tiks rīkota ikgadēja tikšanās ar tiesu iestāžu pārstāvjiem un praktizējošiem juristiem (piemēram, advokātiem, notāriem un tiesu amatpersonām), lai nodrošinātu regulāru viedokļu apmaiņu ar minētajām speciālistu mērķgrupām (6). Šīs sanāksmes rīkos, iekļaujot tās kā konkrētus punktus E-likumu jautājumu darba grupas (e-tiesiskums) regulāro sanāksmju darba kārtībā.

29.

Tiesu iestāžu pārstāvjiem un praktizējošiem juristiem vajadzētu būt pēc iespējas vairāk saistītiem ar darbu, ko attiecībā uz minētajiem projektiem, kuros viņi ir tieši ieinteresēti, veic neoficiālās grupas un Komisijas ekspertu grupas.

30.

Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkliem civillietās un komerclietās, kā arī krimināllietās ir liela nozīme e-tiesiskuma izveidē, un ciešā sadarbība ar abiem tīkliem būtu jāturpina.

31.

Būtu jāturpina dalībvalstu tiesu iestāžu elektroniskas saziņas izveide, jo īpaši saistībā ar instrumentiem, kas pieņemti Eiropas tiesiskuma telpas kontekstā civiltiesību, krimināltiesību un administratīvo tiesību jomā (piemēram, ar videokonferenču vai drošas elektroniskas datu apmaiņas starpniecību).

32.

Šajā sakarā e-tiesiskuma portāls arī turpmāk būtu jāattīsta kā efektīvs darba instruments praktizējošiem juristiem un tiesu iestādēm, nodrošinot platformu un individuālas funkcionālās iespējas, lai varētu efektīvi un droši apmainīties ar informāciju, tostarp ar e-CODEX tīkla starpniecību.

33.

Daži aspekti, kas attiecas uz turpmāku rīcību, ir vispārīgāki un attiecas uz dažādām e-tiesiskuma jomām. Liela mēroga IT projektu, piemēram, e-CODEX, izstrāde ir bijusi veiksmīga, un būtu jānodrošina, lai e-CODEX projekta rezultātus un no tiem izrietošos turpmākos pasākumus integrētu e-tiesiskuma portālā (7).

34.

Projekti, ko paredzēts iekļaut pielikumā izklāstītajā rīcības plānā, ir iedalīti divās dažādās kategorijās – “A” un “B” projekti (8):

35.

“A” projektu sarakstam ir pirmā prioritāte. Tie ir projekti, kas atbilst kādam no šiem kritērijiem:

36.

“B” projekti ir projekti, kas neietilpst kategorijā “A”, bet

37.

Veicot turpmāku uzraudzību saistībā ar šā rīcības plāna īstenošanu, E-likumu jautājumu darba grupa (e-tiesiskums) noteiks, kuri no “B” projektiem, kas iekļauti 36. punktā, būtu jāīsteno prioritārā kārtā, ņemot vērā pieejamos cilvēkresursus un finanšu resursus, kā arī 9. punktā izklāstītos rīcības principus.

38.

Lai varētu nodrošināt vajadzīgo elastību šā rīcības plāna īstenošanā, E-likumu jautājumu darba grupa (e-tiesiskums) var arī nolemt ieviest jaunas iniciatīvas vai pārvietot projektus no vienas kategorijas uz citu, ņemot vērā jaunākās attīstības tendences.

39.

Lai nodrošinātu mūsdienu informācijas un sakaru tehnoloģiju saskaņotu lietojumu, īstenojot jaunus ES tiesību aktus tiesiskuma jomā, e-tiesiskums būtu jāintegrē visos turpmākajos likumdošanas instrumentos, kas tiks pieņemti šai jomā, neskarot attiecīgās Padomes darba grupas kompetenci. Šajā nolūkā visi turpmākie likumdošanas instrumenti pirms to pieņemšanas būtu jāpārbauda, un darba grupai vajadzības gadījumā vajadzētu varēt sniegt padomus, lai nodrošinātu, ka vienmēr tiek ņemta vērā iespējama e-tiesiskuma sistēmu izmantošana.

40.

Būtu jāturpina sadarbība e-tiesiskuma jomā ar valstīm, kas nav ES dalībvalstis, atbilstīgi ievērojot ES līmenī paredzētos iestāžu noteikumus. Valstis, kas nav ES dalībvalstis, būtu jāmudina pieņemt tehnoloģiskos risinājumus un informācijas modeļus, kas būtu salīdzināmi ar Eiropas Savienībā šajā jomā izmantotajiem, lai radītu sadarbspējīgu vidi brīvprātīgai sadarbībai nākotnē.

41.

Valstis, kas pievienojas, un citas ieinteresētās valstis, kas nav ES dalībvalstis, arī varētu tikt iesaistītas attiecībā uz atsevišķiem jautājumiem, kuri ir nosakāmi e-tiesiskuma kontekstā, piemēram, videokonferencēs un apspriedēs saistībā ar e-CODEX.

42.

E-likumu jautājumu darba grupai (e-tiesiskums) būtu jāizskata, kāda veida kontakti būtu jāizveido ar konkrētām valstīm, kas nav ES dalībvalstis.

43.

Būtu jāturpina pētīt risinājumu šā rīcības plāna īstenošanas rezultātu, piemēram, e-CODEX projekta rezultātu, konsolidācijai. Turklāt tiek norādīts, ka vispārējā darba struktūra, kas paredzēta Eiropas e-tiesiskuma daudzgadu rīcības plānā 2009.–2013. gadam (57.–63. punkts) ir piemērojama, īstenojot šo, otro, rīcības plānu.

44.

Darba grupa vismaz reizi pusgadā pārraudzīs, kā tiek īstenots rīcības plāns, kas vajadzības gadījumā būtu jāpielāgo, ņemot vērā turpmākās vajadzības un notikumu attīstību. Būtu jāņem vērā, ka pielikumā izklāstīto pasākumu īstenošana būs saistīta ar ievērojamām izmaksām un/vai administratīvā sloga palielināšanu gan dalībvalstīm, gan Komisijai. Tāpēc E-likumu jautājumu darba grupai (e-tiesiskums) būtu rūpīgi jāizvērtē, kādiem projektiem piešķirt prioritāti.

45.

Dalībvalstu neoficiālās grupas, kuras ir iesaistītas konkrētos projektos, var tikties, lai sekmētu darbu minētajās jomās. Detalizēta informācija par minēto neoficiālo grupu darba organizāciju ir izklāstīta atsevišķā dokumentā.

46.

Padome 2016. gada pirmajā pusē izvērtēs īstenošanas pasākumus un ierosinās jebkādu rīcību, lai uzlabotu e-tiesiskuma darbību.

47.

Pastāvīgo pārstāvju komiteja/Padome tiek aicinātas apstiprināt šo rīcības plānu 2014. gada 6. jūnija sanāksmē.