28.4.2015   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 140/7

1.

atgādina, ka Eiropas Savienība (ES) ir ne tikai ekonomikas kopiena, bet – un tas ir daudz svarīgāk – arī vērtību kopiena, kas, kā noteikts Eiropas Savienības Pamattiesību hartas preambulā, uzmanības centrā izvirza cilvēku, un ka ES veicina kopīgo vērtību attīstību, respektējot Eiropas tautu kultūru un tradīciju daudzveidību, kā arī dalībvalstu nacionālo identitāti un to valsts varas organizāciju valstu, reģionālā un vietējā līmenī;

2.

uzsver, ka vienošanās par TTIP varētu dot tik ļoti vajadzīgo stimulu Eiropas ekonomikai, radīt apstākļus būtiskai Eiropas IKP izaugsmei un pavērt ceļu jaunu, kvalitatīvu darbvietu izveidei;

3.

atgādina, ka TTIP izveidošanas rezultāts būs saistoši noteikumi abos Atlantijas okeāna krastos un visos pārvaldes līmeņos līdz pat vietējām pašvaldībām un tādēļ tie varētu attiekties uz aptuveni 820 miljoniem cilvēku. Partnerība iezīmētu ceļu visiem turpmākajiem divpusējiem vai daudzpusējiem tirdzniecības un ieguldījumu nolīgumiem, tostarp pakalpojumu tirdzniecības nolīgumam (Trade in Services Agreement – TiSA). Minēto iemeslu dēļ šīm sarunām ir ārkārtīgi liela nozīme ikviena ES un ASV iedzīvotāja dzīvē, un tāpēc tās risināmas godīgi un pārredzami, paturot prātā, ka galvenās ir iedzīvotāju intereses;

4.

atzinīgi vērtē to, ka Norādījumos sarunām atzītas pušu tiesības “[...] pieņemt un saglabāt pasākumus, kas vajadzīgi tādu leģitīmu politikas mērķu sasniegšanai kā sabiedrības, vides un sabiedrības veselības aizsardzība, finanšu sistēmas viengabalainība un stabilitāte, sabiedrības drošības un kultūras daudzveidības aizsardzība, kā arī panākt šādu pasākumu izpildi”;

5.

norāda, ka sarunas par transatlantisko brīvās tirdzniecības nolīgumu aptver jomas, kuras ietilpst visu pārvaldības līmeņu, tostarp vietējo un reģionālo pašvaldību, juridiskajā kompetencē, un rosina Eiropas Komisiju, ņemot vērā nolīguma ievērojamo reģionālo un vietējo dimensiju, Eiropas Komisijas padomdevēju grupā “TTIP” iekļaut Komiteju kā ES vietējo un reģionālo pārstāvju asambleju, lai nodrošinātu reģionālā un vietējā līmeņa agrīnu iesaistīšanu un līdzdalību sarunās;

6.

pauž tomēr nožēlu par to, ka tā atšķirībā no pilsoniskās sabiedrības pārstāvjiem līdz šim nav saņēmusi Eiropas Komisijas uzaicinājumu kļūt par padomdevēju grupas locekli;

7.

uzsver nepieciešamību saglabāt esošās un turpmākās rīcības brīvības iespējas valstu regulējuma jomā, jo īpaši tās, kas saistītas ar aizsardzības standartu noteikšanu un vispārējas nozīmes pakalpojumiem. Rīcības brīvības iespēju garantēšana ir ļoti būtiska it īpaši sabiedrisko pakalpojumu sniedzējiem, jo tie sniedz vispārējas nozīmes pakalpojumus. Komiteja šajā sakarā arī uzsver Līgumos noteikto principu, kas attiecas uz vietējās un reģionālās pašpārvaldes respektēšanu;

8.

iebilst pret priekšlikumu izvērst sadarbību regulējuma jomā, jo šāda sadarbība tirdzniecības un ieguldījumu partnerim pavērtu iespēju būtiski ietekmēt pirmslikumdošanas vai likumdošanas posmu ES, dalībvalstu un vietējo un reģionālo pašvaldību līmenī vai, pieprasot novērtēt tiesību aktu ietekmi uz brīvo tirdzniecību, aizkavēt likumdošanas procedūras;

9.

uzsver, ka šim nolīgumam jābūt izdevīgam dažāda lieluma uzņēmumiem, it īpaši maziem un vidējiem uzņēmumiem (MVU), kuriem nav finansiālo, juridisko un citu resursu, lai pārvarētu regulējuma atšķirību radītās grūtības un citus tirdzniecības šķēršļus;

10.

uzskata, ka TTIP varētu pavērt iespēju veicināt izaugsmi un nodarbinātību Eiropas Savienībā, jo partnerība var nodrošināt savstarpēju tirgus pieejamību preču un pakalpojumu tirdzniecībā, kā arī ieguldījumu un publiskā iepirkuma jomā un mazināt regulatīvos un ar tarifiem nesaistītos tirdzniecības šķēršļus;

11.

norāda: tā kā vidējais muitas nodoklis ir 2 %, impulsu izaugsmei, kuru jo īpaši vēlas Eiropas Komisija, varētu dot galvenokārt tiesiskā regulējuma konverģence un ar tarifiem nesaistīto tirdzniecības šķēršļu samazināšana;

12.

norāda tomēr, ka saistībā ar šādu globāla rakstura nolīgumu pastāv ne tikai iespējas, bet arī riski, un šajā sakarā jo īpaši uzsver, ka ir jāgarantē vietējo un reģionālo pašvaldību demokrātiskā līdzdalības un pilnvaru neaizskaramība;

13.

atzinīgi vērtē ES Padomes lēmumu publicēt Norādījumus sarunām par Transatlantisko tirdzniecības un ieguldījumu partnerību; RK pauž nožēlu par to, ka tas notika vairākus mēnešus pēc tam, kad tie jau bija nopludināti tiešsaistē, un par faktu, ka ierobežojumi saistībā ar Norādījumiem sarunām joprojām ir pārāk lieli. Tie būtu jāsamazina, lai garantētu sabiedrībai labāku piekļuvi informācijai par sarunu gaitu;

14.

norāda arī: ņemot vērā ES un ASV nolīguma darbības jomu, visos gadījumos ir jāgarantē demokrātiskā sarunu kontrole, un tāpēc rosina Eiropas Komisiju un dalībvalstis nodrošināt, ka sarunu norise ir iespējami pārredzama. Konkrēti tas nozīmē, ka būtu jāpublisko visi būtiskie dokumenti un ar sarunu pamatnostādnēm savlaicīgi un saprotamā veidā bez nevajadzīgiem šķēršļiem, kad vien iespējams, būtu jāiepazīstina reģionālās un vietējās pašvaldības, visas iesaistītās sabiedriskās grupas un visi Eiropas Savienības iedzīvotāji. Šajā sakarā Komiteja atzinīgi vērtē to, ka dalībvalstis, kas pieņēmušas vienprātīgu lēmumu tādā jautājumā kā ar sarunām par tirdzniecības nolīgumiem saistīto dokumentu publicēšana, Eiropas Komisijai 2015. gada sākumā uzdeva publicēt pirmos Eiropas Savienības rakstiskos priekšlikumus vairākās sarunu jomās;

15.

uzsver, ka nolīgums par TTIP ir jaukts nolīgums, kam ir vajadzīga Eiropas Parlamenta piekrišana un kas jāratificē visām 28 Eiropas Savienības dalībvalstīm, kur saskaņā ar attiecīgo dalībvalstu tiesību aktiem var būt vajadzīga ne tikai valsts parlamenta, bet arī reģionālo līmeni pārstāvošo valdību, parlamentu vai palātu piekrišana;

16.

ierosina apsvērt iespēju Eiropas Savienības un Amerikas Savienoto Valstu nolīgumā iekļaut pārskatīšanas klauzulu, lai vajadzības gadījumā varētu pārskatīt un grozīt panākto vienošanos, ņemot vērā tās ietekmi;

17.

aicina Komisiju iestāties par pozitīvo uzskaitījumu pieejas nostiprināšanu TTIP nolīgumā, un noraida negatīvo uzskaitījumu pieeju un t. s. “sprūdrata klauzulas” (ratchet clauses);

18.

uzskata, ka augstie Eiropas Savienības iedzīvotāju aizsardzības standarti ir sasniegums, kas visiem spēkiem noteikti ir jāaizsargā, un aicina nekādā gadījumā nepazemināt ES dalībvalstīs noteiktos obligātos standartus, piemēram, dzīvības aizsardzības, produktu nekaitīguma, veselības aizsardzības, sociālās aizsardzības, vides, klimata, pārtikas, dzīvnieku labturības, kā arī patērētāju un datu aizsardzības un darba ņēmēju tiesību jomā, bet gan tiekties uzlabot šos standartus un radīt stabilu pamatu publisko pakalpojumu nodrošināšanai; atbalsta viedokli, ka tiesībām regulēt šīs nozīmīgās jomas arī turpmāk jābūt tikai attiecīgo Eiropas un valstu iestāžu pārziņā;

19.

rosina sarunu partnerus censties uzlabot minētos standartus un vajadzības gadījumā pārņemt un atzīt attiecīgās partnervalsts kvalitātes standartus, ja tie ir augstāki, kā arī nodrošināt, ka nākotnē dalībvalsts šos aizsardzības standartus var bez ierobežojumiem optimizēt; būtu jāizveido mehānisms, kas ļauj tos pielāgot saskaņā ar jaunākajām zinātnes atziņām;

20.

uzsver, ka piesardzības princips ir viens no Eiropas vides, veselības un patērētāju aizsardzības politikas pamatprincipiem, un, to ievērojot, tiek īstenoti savlaicīgi un iepriekšēji pasākumi, lai novērstu gan draudus cilvēku veselībai, dzīvniekiem un augiem, gan nelabvēlīgu ietekmi uz vidi. Tādēļ Komiteja norāda, ka transatlantiskā brīvās tirdzniecības nolīguma dēļ nedrīkst mazināties Eiropas Savienībā spēkā esošā piesardzības principa ietekme, it īpaši tādās jomās kā vide, veselības aprūpe, pārtika un patērētāju aizsardzība;

21.

uzsver arī, ka sarunās jāizskata visas būtiskās nolīguma detaļas un ka nebūtu pieļaujama ar regulējumu saistīto jautājumu turpmāka nodošana īpaši izveidotām ekspertu komisijām, apejot demokrātisko likumdošanas procesu;

22.

pauž nožēlu par to, ka globālā elektroniskās saziņas uzraudzība, dekodēšana un vērtēšana, ko cita starpā veic tādi slepenie dienesti kā ASV Nacionālās drošības aģentūra (NSA), kā arī tiem draudzīgi ES valstu izlūkdienesti, ir visnotaļ negatīvi ietekmējusi Eiropas iedzīvotāju uzticēšanos saistošiem starptautiskiem datu aizsardzības standartiem, un tāpēc aicina līgumslēdzējas puses garantēt, ka tiek ievērotas tiesības uz privātuma aizsardzību, kā arī nodrošinātas pilsoņu tiesības un brīvības, tostarp interneta vidē;

23.

uzsver, ka sarunas par TTIP ir jāsaista ar ES un ASV vispārēja datu aizsardzības nolīguma noslēgšanu;

24.

norāda, ka ES tiesību akti (“acquis communautaire”) ietver saistošas normas Starptautiskās darba organizācijas (ILO) standartu jomā, kā arī darba drošības un produktu nekaitīguma jomā, un šajā sakarā uzsver, ka skaidri paredzēts – arī turpmākajās sarunās par TTIP – ievērot ILO darba pamatstandartus un ESAO pamatnostādnes attiecībā uz transnacionāliem uzņēmumiem;

25.

iebilst pret to, ka spēkā esošās un turpmākās darba ņēmēju aizsardzības tiesības, piemēram, tiesības uz līdzdalību lēmumu pieņemšanā un uz koplīgumu slēgšanu un citas darba ņēmēju tiesības nolīgumā par TTIP tiek kvalificētas kā ar tarifiem nesaistīti tirdzniecības šķēršļi; jānodrošina, ka dalībvalstu kompetencē paliek arī regulējums attiecībā uz darba tirgu, sociālās aizsardzības sistēmām, tiesībām uz kolektīvām sarunām par darba koplīgumu slēgšanu, tiesībām apvienoties, tiesībām streikot, minimālo darba algu un koplīgumiem ES dalībvalstīs;

26.

atzinīgi vērtē to, ka ES Norādījumi sarunām par Transatlantisko tirdzniecības un ieguldījumu partnerību paredz, ka būtu “[...] jāsaglabā ES sabiedrisko pakalpojumu augstā kvalitāte atbilstīgi LESD un jo īpaši Protokolam Nr. 26 par vispārējas nozīmes pakalpojumiem, un ņemot vērā ES saistības šajā jomā, tostarp GATS”, tomēr vērš uzmanību uz Līguma par Eiropas Savienību (LES) kopīgajiem noteikumiem, atbilstoši kuriem Savienība respektē dalībvalstu “nacionālo identitāti, kas raksturīga to politiskajām un konstitucionālajām pamatstruktūrām, tostarp reģionālajām un vietējām pašvaldībām” (LES 4. panta 2. punkts);

27.

uzsver, ka jānodrošina vietējo un reģionālo pašvaldību organizatoriskā patstāvība kā viens no pašpārvaldes tiesību galvenajiem elementiem un jāsaglabā iespēja bez ierobežojumiem, ievērojot vietējos apstākļus un pamatojoties uz vietējo vēlētāju gribu, atjaunot sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas funkciju piekritību pašvaldībām, proti, jebkurā laikā – arī pēc šādu pakalpojumu privatizācijas – nolemt, ka šos pakalpojumus atkal sniegs pašvaldību publiskās struktūras;

28.

atgādina, ka Komisijai piešķirtās sarunu pilnvaras nepārsniedz konstitucionālajās tiesībās noteiktās rīcības iespējas, un tas nozīmē, ka jārespektē dalībvalstu centieni aizsargāt to, kas veido vispārējo labklājību;

29.

uzsver, ka saskaņā ar ES Norādījumu sarunām par Transatlantisko tirdzniecības un ieguldījumu partnerību 20. punktu pakalpojumus, kas sniegti, īstenojot valdības pilnvaras, neiekļauj šajās sarunās, un aicina precizēt, ka sarunās neiekļauj tos pakalpojumus, kuru sniegšana attiecīgās līgumslēdzējas puses vai dalībvalsts judikatūrā ir atzīta kā suverēnās varas īstenošana;

30.

lūdz precizēt, vai sabiedriskie pakalpojumi, kas minēti ES Norādījumu sarunām par Transatlantisko tirdzniecības un ieguldījumu partnerību 19. punktā, ir tādi pakalpojumi, kuriem attiecīgās līgumslēdzējas puses vai dalībvalsts tiesību akti piemēro īpašus regulatīvos režīmus vai kuriem raksturīgas īpašas saistības, ko pakalpojumu sniedzējiem uzliek valsts, reģionālā vai vietējā līmenī saistībā ar vispārējas nozīmes interesēm; šādi pakalpojumi var būt, piemēram, ūdensapgāde un enerģijas piegāde, atkritumu un notekūdeņu savākšana, neatliekamā palīdzība, veselības aprūpe un sociālie pakalpojumi, vietējais sabiedriskais transports un mājokļu būvniecība, kā arī pilsētbūvniecības un pilsētu attīstības pasākumi;

31.

rosina Komisiju sabiedriskajiem pakalpojumiem, uz ko attiecas ES Norādījumu sarunām par Transatlantisko tirdzniecības un ieguldījumu partnerību 19. punkts, piemērot horizontālu atbrīvojumu no visām saistībām, kuras izriet no tirgus pieejamības un valsts režīma principiem, un arī mudina saistībā ar sabiedriskajiem pakalpojumiem piemērot atrunu attiecībā uz visām nozarēm un visiem esošajiem un turpmākajiem līgumslēdzēju pušu pasākumiem, ierobežot pakalpojumu un to sniedzēju loku, noteikt konkrētus pienākumus pakalpojumu sniedzējiem un šo pakalpojumu sniegšanu regulēt, ievērojot vispārējās intereses;

32.

uzskata, ka nav nepieciešams vēl vairāk liberalizēt jaukti finansētos izglītības pakalpojumus, jo īpaši, pirmsskolas, vispārējās izglītības, augstākās izglītības, pieaugušo izglītības un apmācības pakalpojumus, jo daudzpusējais GATS nolīgums pakalpojumu jomā jau tagad satur dažādas liberalizācijas saistības;

33.

atzinīgi vērtē ziņojumu, ko Eiropas Komisija publicējusi pēc plašās sabiedriskās apspriešanās par ieguldītāju un valsts strīdu izšķiršanas mehānismu (IVSI), un uzskata, ka tas ir vēl viens nozīmīgs ieguldījums ASV un Komisijas centienos nodrošināt lielāku pārredzamību sarunās par TTIP un gādāt, lai tiktu uzklausīti daudzu ieinteresēto personu viedokļi; tā kā 1 50  000 atbilžu arī liecina, ka šis mehānisms tiek plaši noraidīts, iesaka Komisijai galīgajā novērtējumā par nolīguma nosacījumiem noteikti ņemt vērā šās apspriešanas rezultātus; Komiteja arī pauž gandarījumu par to, ka jaunā Komisija neakceptēs ES dalībvalstu tiesu judikatūras ierobežošanu ar īpašiem noteikumiem attiecībā uz ieguldītāju sūdzību izskatīšanu un ka arī šajā kontekstā ir jānodrošina tiesiskums un vienlīdzība likuma priekšā;

34.

stingri atbalsta viedokli, ka Komisijai jāizvirza papildu priekšlikumi, lai panāktu, ka ieguldītāju un valsts strīdu izšķiršanas mehānisms kļūst pārredzamāks un taisnīgāks;

35.

uzsver, ka vispārējo jurisdikciju apejoši ieguldījumu aizsardzības noteikumi un mehānismi, kas regulē ieguldītāju un valsts strīdu izšķiršanu (IVSI) starp ES un ASV, ir saistīti ar augstu risku un tāpēc ir noraidāmi. Transatlantiskais brīvās tirdzniecības nolīgums nedrīkst aizskart Eiropas tiesību aktu kopumu. Komiteja pauž cerību, ka Eiropas Savienībai, kā arī tās dalībvalstu parlamentiem un valdībām būs nodrošinātas rīcības iespējas un līdz ar to arī iedzīvotāju iespējas demokrātiski ietekmēt šos procesus un ka ieguldījumu strīdus izskatīs valstu tiesās;

36.

uzsver: nav pieļaujams, ka demokrātiski leģitimētus un uz tiesiskumu balstītus politiskus un administratīvus pasākumus drīkst apstrīdēt šķīrējtiesas, jo īpaši, saistībā ar regresa prasībām par zaudējumu atlīdzināšanu, un TTIP ietvertie ieguldījumu aizsardzības noteikumi nekādā gadījumā nedrīkst radīt iespēju tiešā vai netiešā veidā ietekmēt valstu tiesības regulēt;

37.

norāda, ka TTIP vai citi ES tirdzniecības nolīgumi nedrīkst ietekmēt tiesību aktus, kas attiecas uz publiskā sektora līdzatbildību krājbankās un federālo zemju bankās. Attiecīgie tiesību akti nav nedz šķērslis, kas kavē piekļuvi tirgum, nedz arī cits diskriminācijas veids;

38.

norāda, ka patlaban 85 % publiskā iepirkuma konkursu Eiropas Savienībā jau ir pieejami ASV pretendentiem, savukārt ES pretendentiem ir pieejami tikai 32 % ASV publiskā iepirkuma konkursu, turklāt šo nelīdzsvarotību vēl vairāk pastiprina ASV štatos piemērotā “izvēles” (“opt-in”) sistēma. Tāpēc ar šo nolīgumu būtu jāveicina abu pušu iespēju vienlīdzība, jo tā sekmēs it īpaši Eiropas MVU piekļuvi ASV publiskajam iepirkumam;

39.

uzsver, ka nedrīkstētu apšaubīt Eiropas publiskā iepirkuma tiesību aspektus, kas saistīti ar standartu noteikšanu un atspoguļojas, jo īpaši, to ievērošanā vietējā un reģionālajā līmenī, piemēram, darba tiesību standartu, sociālo standartu un koplīgumu standartu ievērošanā, videi labvēlīgā iepirkumā vai mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) interešu ievērošanā, kas nodrošina, ka līgumslēgšanas tiesību piešķiršanā var tikt ņemta vērā ne tikai cena, bet arī citi kritēriji, piemēram, sociālie aspekti un ilgtspējas aspekti;

40.

atgādina, ka sarunās par Transatlantisko tirdzniecības un ieguldījumu partnerību (TTIP) Komisijai vajadzētu rūpīgi sekot līdzi darba drošības un veselības aizsardzības standartiem;

41.

norāda, ka jāsaglabā spēkā esošie izņēmumi no ES tiesību aktiem publiskā iepirkuma jomā, kā pašlaik paredzēts dažādās direktīvās par publisko iepirkumu un koncesijām (robežvērtības, iekšējie pakalpojumi, pašvaldību savstarpējā sadarbība, izņēmumi attiecībā uz atsevišķām nozarēm, piemēram, ūdensapgādi vai neatliekamās palīdzības dienestiem);

42.

atzinīgi vērtē to, ka pirmo reizi ES brīvās tirdzniecības nolīgumā tiks iekļauta īpaša nodaļa par maziem un vidējiem uzņēmumiem (MVU) un TTIP mērķis ir atvieglot jo īpaši MVU piekļuvi attiecīgajiem tirgiem, kā arī veicināt tirdzniecību un ieguldījumus abpus Atlantijas okeānam, galvenokārt likvidējot ar tarifiem nesaistītos šķēršļus, kas īpaši apgrūtina mazos un vidējos uzņēmumus; juridiskās noteiktības palielināšana, it īpaši pakalpojumu nozares maziem un vidējiem uzņēmumiem, un intelektuālā un rūpnieciskā īpašuma tiesību stiprināšana un aizsardzība arī dos labumu minētajiem uzņēmumiem;

43.

pauž bažas par to, ka, piemēram, vides aizsardzības, darba ņēmēju sociālās aizsardzības, publiskā atbalsta, patentu procedūru un enerģētikas standartu atšķirību dēļ uzņēmumi varētu ražošanu un citus darbības veidus pārcelt no ES reģioniem uz ASV, jo tur ir zemākas izmaksas, kas saistītas, piemēram, ar enerģiju, subsidētiem atjaunīgas enerģijas avotiem, CO2 emisijām, darba ņēmēju sociālās aizsardzības standartiem, kā arī ar pētniecību un izstrādi, ko ietekmē ātrākā patentēšanas procedūra, utt.;

44.

uzsver, ka tieši maziem un vidējiem uzņēmumiem muitas nodokļi, pārmērīgas administratīvās prasības, apgrūtinošas pārbaudes un atbilstības procedūras rada nesamērīgu slogu un izmaksas, kuru dēļ šie uzņēmumi bieži vien neuzsāk tirdzniecību ar ASV partneriem. Eiropas Savienībā ir vairāk nekā 20 miljoni MVU, kas nodrošina darba vietas divām trešdaļām privātajā sektorā nodarbināto darba ņēmēju. Plānotā ar tarifiem saistīto un nesaistīto tirgus pieejamības ierobežojumu un tirdzniecības šķēršļu samazināšana varētu radīt labākas eksporta iespējas maziem un vidējiem uzņēmumiem un tādējādi palielināt arī nodarbinātības iespējas;

45.

norāda, ka lielākā daļa ES dalībvalstu iebilst pret ģenētiski modificētu organismu (ĢMO) audzēšanu, ievešanu un apstrādi;

46.

aicina lauksaimniecības nozarei nodrošināt īpašu regulējumu, kurš nepieļautu noteiktu produktu importu Eiropas Savienībā. Tas attiecas galvenokārt uz produktiem, kuri neatbilst ES marķējuma direktīvai, produktiem, kuru sastāvā ir ĢMO vai kuri ir ražoti, izmantojot ĢMO, dzīvniekiem, kuri audzēti ar augšanu veicinošu hormonu palīdzību, kā arī uz tādu pārtikas produktu laišanu tirgū, kas ražota no dzīvnieku kloniem. Tas pats attiecas uz pārtikas produktiem, kas ir apstrādāti ar vielām, kuras aizliegtas Eiropas Savienībā vai kuru sastāvdaļas nav pietiekami skaidri norādītas;

47.

uzsver, ka lauksaimniecības bioloģiskā daudzveidība ir pamats pārtikas ražošanai, un norāda, ka plānotais TTIP nolīgums nedrīkst nedz izraisīt senu sēklu materiālu ierobežošanu un mūsu tradicionālo kultūraugu iznīkšanu, nedz arī kļūt par šķērsli kvalitatīvi augstvērtīgai un videi labvēlīgai lauksaimniecībai;

48.

uzskata, ka vajadzīga īpaša sadaļa par ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm, lai varētu saglabāt Eiropas standartus, kā arī izveidot regulējumu attiecībā uz ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzību abās jurisdikcijās un radīt sistēmu ES un ASV cilmes vietu nosaukumu savstarpējai atzīšanai, ko arī panāktu ar konkrētām norādēm par produkta nosaukuma un/vai tā ražošanas vietas izmantošanu kā sugas vārdu;

49.

uzsver, ka dalībvalstīm, reģioniem un vietējām pašvaldībām arī turpmāk jābūt iespējai īstenot jebkurus regulatīvus un finansiālus pasākumus, kuru mērķis ir aizsargāt vai veicināt kultūru daudzveidību un plašsaziņas līdzekļu brīvību un plurālismu, kā arī saglabāt vai attīstīt audiovizuālos un citus attiecīgos pakalpojumus, lai sekmētu sabiedrības demokrātisko, sociālo un kultūras vajadzību apmierināšanu, neatkarīgi no izmantotajām tehnoloģijām vai izplatīšanas platformām. Jāsaglabā dalībvalstu suverenitāte kultūras un plašsaziņas līdzekļu jomā, šīs jomas izslēdzot no sarunu pilnvarām;

50.

pauž cerību, ka sarunu partneri, paturot prātā brīvās tirdzniecības nolīguma ietekmi pasaules mērogā, iestāsies par taisnīgiem un ilgtspējīgiem tirdzniecības noteikumiem, kuri nebūs pretrunā attīstības politikas jomā veltītajiem ES un ASV abpusējiem pūliņiem uzlabot stāvokli jaunattīstības valstīs, bet gan liecinās par globālo atbildību un solidaritāti ar jaunattīstības valstīm;

51.

uzsver, ka pilnīgi un salīdzināmi dati, kas parāda un dod iespēju prognozēt TTIP ietekmi reģionālā un vietējā līmenī, īpašu uzmanību pievēršot tālākajiem reģioniem , būtu jāapkopo, jāanalizē, jānovērtē un jāpārvalda, lai turpmāk varētu labāk izstrādāt statistiskos aprēķinus un prognozēt turpmāko ekonomikas attīstību, un būtu jāpublicē atbilstošs uz zinātnes atziņām balstīts pētījums.