Brisel?, 23.7.2014

COM(2014) 520 final

KOMISIJAS PAZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM UN PADOMEI

Energoefektivitāte un tās ieguldījums enerģētiskajā drošībā un klimata un enerģētikas politikas satvarā 2030. gadam

{SWD(2014) 255 final}
{SWD(2014) 256 final}


1.Ievads

Komisija nesen nāca klajā ar klimata un enerģētikas politikas satvaru laikposmam no 2020. līdz 2030. gadam 1 . Šajā satvarā ir ierosināti vērienīgi mērķi attiecībā uz siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanu un atjaunojamo enerģiju, kuri ES palīdzēs pāriet uz konkurētspējīgu mazoglekļa ekonomiku. Tas arī veicina energoatkarības mazināšanos un zemākas enerģijas cenas uzņēmumiem un lietotājiem ar labi funkcionējoša iekšējā tirgus palīdzību. Pēc publicēšanas 2030. gada satvars ir papildināts ar sīkāku Savienības enerģētiskās drošības analīzi, kurā ņemti vērā nesenie ģeopolitiskie notikumi uz ES austrumu robežas, un stratēģiju, kurā ir ierosināti konkrēti pasākumi energoatkarības mazināšanai tuvākajā nākotnē un ilgākā laikposmā 2 .

Saskaņā ar Eiropadomes aicinājumu 3 šajā paziņojumā ir skaidrots un kvantificēts ieguldījums, kuru energoefektivitāte varētu sniegt siltumnīcefekta gāzu samazināšanā un Savienības enerģētiskās drošības uzlabošanā, kas ir divi integrēta klimata un enerģētikas politikas satvara aspekti. Atbilstīgi Energoefektivitātes direktīvai šis paziņojums ietver arī ziņojumu par prognozi attiecībā uz energoefektivitātes mērķa, proti, patēriņa samazinājuma par 20 %, sasniegšanu 2020. gadā.

Energoefektivitātei ir būtiska nozīme pārejā uz konkurētspējīgāku, drošāku un ilgtspējīgāku energosistēmu, kuras pamatā ir iekšējais enerģijas tirgus. Lai gan enerģija ir sabiedrības un ekonomikas dzinējspēks, izaugsme nākotnē jāpanāk ar mazāku energopatēriņu un zemākām izmaksām. ES var īstenot šo jauno modeli. Kā redzams attēlā, ES jau labu laiku pirms 2008. gada krīzes ekonomisko izaugsmi bija sākusi atsaistīt no energopatēriņa, palielinot energoefektivitāti. Kopš tā laika ir pieliktas arvien lielākas pūles, lai atsaistītu ekonomisko izaugsmi no energopatēriņa, un to ir veicinājuši cenu signāli un visaptveroša energoefektivitātes politika (sk. attēlu).

1. attēls. Izmaiņas energopatēriņā un IKP ES 1995.–2013. gadā

Avots: Komisijas dienesti, pamatojoties uz Eurostat datiem.

2.Izredzes sasniegt 2020. gada mērķi

Pašreizējais energoefektivitātes satvars

Indikatīvs mērķis, proti, līdz 2020. gadam panākt 20 % enerģijas ietaupījumu, ir noteikts kā pamatmērķis energoefektivitātes jomā 4 . Dalībvalstis ir noteikušas nesaistošus valsts energoefektivitātes mērķus. Šo mērķu sasniegšana tiek veicināta ar:

Energoefektivitātes direktīvu (EED) 5 ;

Ēku energoefektivitātes direktīva (ĒEED) 6 ;

ražojumu regulējumu, kurā noteikti minimālie energoefektivitātes standarti un ar kuru nosaka, ka etiķetē jānorāda informācija par energoefektivitāti 7 ;

CO2 emisiju standartiem automašīnām un vieglajiem kravas automobiļiem 8 ;

ar palielinātu finansējumu, izmantojot Eiropas strukturālos un investīciju (ESI) fondus, pamatprogrammu "Apvārsnis 2020" un tādus īpašus mehānismus kā ELENA 9 un Eiropas Energoefektivitātes fonds;

viedo skaitītāju ieviešanu, kas paredzēta Iekšējā elektroenerģijas tirgus direktīvā 10 ;

ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmu (ETS) 11 .

Apraksts par spēkā esošo tiesību aktu īstenošanu ir sniegts 1. ailē.

1. aile. Galveno energoefektivitātes tiesību aktu īstenošana — pašreizējais stāvoklis

Energoefektivitātes direktīvas transponēšanas termiņš beidzās tikai nesen. Dalībvalstu 2014. gada energoefektivitātes rīcības plānos ir norādīts, ka ir jānostiprina valsts energoefektivitātes politika (sk. pārskatu I pielikumā).

EED stimulē izmaiņas energopakalpojumu uzņēmumu darbības modelī. Tajā ir noteikts, ka dalībvalstīm ir jāveicina energoefektivitātes pasākumu finansēšanas mehānismi. Vācijā valstij piederošā banka KfW piešķir aizdevumus ar atvieglotiem nosacījumiem esošo ēku energoefektivitātes uzlabošanas projektiem un jaunu ēku būvniecībai. Laikposmā no 2006. līdz 2013. gadam tika renovēti 2,8 miljoni mājokļu, bet uzbūvēti — 540 000 jaunu mājokļu ar augstu energoefektivitāti.

Francijā jaunajā tiesību akta projektā ir paredzēti vairāki konkrēti pasākumi, jo īpaši attiecībā uz ēkām. Viens no pasākumiem ir nodokļu samazinājums līdz 30 % no izmaksām par renovācijas darbiem energoefektivitātes uzlabošanai, kas tiks piemērots no 2014. gada septembra.

Tiek dažādoti ESI fondu finansēšanas mehānismi, plašāk izmantojot finanšu instrumentus.

Paredzams, ka to dalībvalstu skaits, kuras komunālo pakalpojumu sniedzējiem piemēro energoefektivitātes pienākuma shēmas, pieaugs no 5 līdz 16. Polijā attiecīgie EED noteikumi tiks pilnībā īstenoti, izmantojot šādu sistēmu.

EED atbalsta programmas, kurās ar atbilstošu konsultāciju pakalpojumu palīdzību mājsaimniecībās tiek uzlabota izpratne par ieguvumiem, ko sniedz energoauditi. Apvienotajā Karalistē politikas izstrādē palīdzību sniedz specializēts departaments, par pamatu izmantojot pētījumus par to, kā iespējams stimulēt patērētāju lēmumus par energoefektivitāti ("uzvedības ekonomika").

Lai gan ir daudz paveikts, par pilnīgu EED transponēšanu paziņojušas tikai piecas dalībvalstis. Komisija pārējām dalībvalstīm ir nosūtījusi oficiālu paziņojumu.

Kavējas arī Ēku energoefektivitātes direktīvas īstenošana, neraugoties uz to, ka tās transponēšanas termiņš bija 2012. gada jūlijs. Pašlaik transponēšanu pilnībā nav pabeigušas deviņas dalībvalstis. Četros gadījumos Komisija ir sākusi tiesvedību.

Energoefektivitātes politika sniedz taustāmus rezultātus

Energoefektivitātes pasākumu rezultātā ēkas patērē mazāk enerģijas, neefektīvas iekārtas tiek pakāpeniski izņemtas no tirgus un etiķetes, ko piestiprina uz sadzīves tehnikas, piemēram, televizoriem un apkures katliem, ļauj patērētājiem pārdomātāk izvēlēties pirkumus. Publiskā sektora iestādes, uzņēmumi, tostarp MVU, un mājsaimniecības kļūst arvien informētāki par enerģijas taupīšanas iespējām. Transporta nozarē CO2 emisiju prasības līdz 2021. gadam samazinās jauno vieglo automobiļu parka vidējo emisiju daudzumu par 40 % salīdzinājumā ar 2007. gadu.

Šo elementu apvienošana vienotā ES satvarā ir ļāvusi gūt labumu no iekšējā tirgus mēroga un ir devusi iespēju valstu politikas veidotājiem citam no cita mācīties. Šis Eiropas satvars papildina tādus valstu pasākumus kā brīvprātīgās vienošanās, energoefektivitātes pienākumi, finansēšanas shēmas un informācijas kampaņas. Dalībvalstu progress energoefektivitātes jomā katru gadu tiek pārskatīts Eiropas pusgada ietvaros.

Kopumā aina gan valstu, gan ES līmenī rāda, ka energoefektivitātes politikas un pasākumu nozīme arvien pieaug.

Vajadzība pēc papildu centieniem, lai līdz 2020. gadam sasniegtu ES energotaupības mērķi

Pamatojoties uz dalībvalstu darbību analīzi un papildu prognozēm, Komisija lēš, ka ES līdz 2020. gadam izdosies ietaupīt aptuveni 18–19 % enerģijas 12 . Jāatzīmē, ka virzībā uz 2020. gada mērķi aptuveni viena trešdaļa no enerģijas ietaupījuma tiks gūta tāpēc, ka izaugsme finanšu krīzes dēļ ir mazāka, nekā bija plānots. Šā iemesla dēļ ir svarīgi neieslīgt pašapmierinātībā par 20 % mērķa sasniegšanu un nedrīkst pārāk zemu novērtēt pūles, kas būs jāiegulda, lai sasniegtu jaunu mērķi laikposmā pēc 2020. gada.

Ņemot vērā dažādos ieguvumus, ko sniedz energoefektivitāte, un to, ka ir arvien vairāk pierādījumu tam, ka energoefektivitātes politika ir rezultatīva, ir svarīgi piepūlēties, lai mērķis tiktu pilnībā izpildīts. ES tiesiskā regulējuma īstenošanā joprojām kavējas (sk. II un III pielikumu). Ja visas dalībvalstis pieliktu vienlīdz lielas pūles, lai īstenotu pieņemtos tiesību aktus, 20 % mērķi varētu sasniegt, neveicot papildu pasākumus.

Centieni jākoncentrē šādās jomās:

-jāveicina patērētāju paļāvība par ēku kvalitāti, vietējā un reģionālā mērogā nostiprinot valstu būvnormatīvu ievērošanu un sniedzot patērētājiem precīzu informāciju par pārdodamo un izīrējamo ēku energoefektivitāti 13 ;

-jānodrošina komunālo pakalpojumu sniedzēju cieša sadarbība klientiem, lai gūtu enerģijas ietaupījumu 14 ;

-jānostiprina tirgus uzraudzība attiecībā uz ražojumu energoefektivitāti, kas jāpanāk visās dalībvalstīs un ar ko tiks nodrošināti vienlīdzīgi konkurences apstākļi uzņēmumiem, savukārt patērētājiem tiks sniegta informācija, kas vajadzīga pārdomātas izvēles izdarīšanai 15 .

3.Energoefektivitāte: potenciāla novērtēšana attiecībā uz 2030. gadu

Turpmākās klimata un enerģētikas politikas galvenais mērķis ir nodrošināt, lai enerģijas cenas arī nākotnē būtu uzņēmumiem, rūpniecībai un patērētājiem pieejamas. No tā izriet, ka 2030. gada satvara un tajā noteikto mērķu pamatā ir vajadzība sasniegt klimata un enerģētikas mērķus visrentablākajā veidā. Šāda pieeja nozīmē, ka dalībvalstīm, ņemot vērā to atšķirīgo stāvokli, ir rīcības brīvība saistību izpildē. Pamatojoties uz iepriekš minēto, Komisija ir izteikusi priekšlikumus saistošiem mērķiem, proti, līdz 2030. gadam samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas par 40 % (salīdzinājumā ar 1990. gadu) un nodrošināt, ka 2030. gadā vismaz 27 % no patērētās enerģijas tiks iegūti no atjaunojamajiem energoresursiem. Minētie mērķi ir atskaites punkti ceļā uz to, lai rentablā veidā līdz 2050. gadam izveidotu konkurētspējīgu mazoglekļa ekonomiku.

Attiecībā uz energoefektivitāti satvarā 2030. gadam ir arī norādīts: lai rentabli īstenotu siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinājuma mērķi 2030. gadam, ir jāpalielina enerģijas ietaupījums, proti, energopatēriņš jāsamazina par 25 % 16 . Minētā nostādne ir šā dokumenta pamatā, un tajā ir sīkāk analizēta energoefektivitātes uzlabojumu rentabilitāte un citi ieguvumi no energoefektivitātes.

3.1.    ES konkurētspēja: izaugsme, darbvietas un rūpniecība

Energoefektivitātei ir būtiska nozīme darbvietu skaita palielināšanā 17 un izaugsmes veicināšanā, un tā jo īpaši stimulē būvniecības nozari, kura spēj visātrāk reaģēt un veicināt ekonomikas atveseļošanos un kura nav pakļauta delokalizācijai.

Rūpniecībā energoefektivitātes politikas mērķis ir samazināt enerģijas daudzumu, kas ir vajadzīgs procesa nodrošināšanai vai ražojuma izgatavošanai, proti, mērķis ir izdarīt vairāk, izmantojot mazāk resursu, bet negraujot izaugsmes izredzes. Eiropas uzņēmumi, jo īpaši ražošanas nozarē, jau ir daudz paveikuši, lai padarītu Eiropu par vienu no visenergoefektīvākajiem reģioniem pasaulē. Energoefektivitātes uzlabošana šajā nozarē bieži ir bijusi autonoma reakcija uz cenu tendencēm. Piemēram, ES rūpniecībā enerģija jau tradicionāli ir izmantota efektīvāk nekā ASV, tomēr ES ir spējusi vēl vairāk mazināt energointensitāti, proti, laikposmā no 2001. līdz 2011. gadam tā samazinājās par gandrīz 10 %, turpretī ASV — tikai par 9 % 18 . Laikposmā no 1990. līdz 2009. gadam energointensitāte rūpniecībā ES-27 valstu grupā ir uzlabojusies par 30 % 19 .

Ir ieviests šādām tendencēm labvēlīgs tiesiskais regulējums; galvenais līdzeklis, ar ko veicina energoefektivitātes pieaugumu (un siltumnīcefekta gāzu emisijas samazinājumu) rūpniecībā, ir ES ETS, un tas nodrošina regulatīvo pasākumu pienācīgu prognozējamību. Tā tiks nostiprināta ar ETS tirgus stabilitātes rezervi, kas sistēmu padarīs noturīgāku pret satricinājumiem.

Ir pierādījies, ka ES energoefektivitātes satvars veicina inovāciju un ekonomisko izaugsmi Eiropas uzņēmumos. Energoefektivitātei ir kļuvusi par uzņēmējdarbības iespēju — jo īpaši būvniecības nozarē, kurā dominē MVU. Energoefektivitāte veicina konkurētspēju, radot tirgu energoefektīvām iekārtām ar augstu pievienoto vērtību un decentralizētām energopārvaldības tehnoloģijām. Lielāka paļāvība uz IKT daudzās iesaistītajās jomās ir iespēja gūt vēl lielākus enerģijas ietaupījumus, ja sistēmas un platformas tiks aprīkotas ar atklātu standartu saskarnēm, kas atvieglos modernizāciju un jaunu inovāciju ieviešanu. Tā kā visā pasaulē pieaug pieprasījums pēc energoefektīviem ražojumiem, energoefektivitātes politika dod priekšrocības Eiropas ražojumiem globālās izaugsmes tirgos un sekmē ilgtspējīgu ekonomisko attīstību.

Jaunās tehnoloģijas būvniecības, ražošanas un transporta nozarē var vēl vairāk uzlabot energoefektivitāti, ja tās tiks sekmīgi ieviestas plašā mērogā.

3.2. Ēkas — mazāki rēķini par patērēto enerģiju

Uzlabojumi ēku energoefektivitātē var ietaupīt patērētāju naudu. ES mājsaimniecības ar mājokli saistītam energopatēriņam, no kura divas trešdaļas veido apkure un vienu trešdaļu — citas vajadzības, tērē vidēji 6,4 % no saviem izmantojamajiem ienākumiem 20 . 2012. gadā gandrīz 11 % ES iedzīvotāju nespēja savā mājoklī nodrošināt pietiekamu siltumu 21 . Tam par iemeslu ir arvien pieaugošās enerģijas cenas, tomēr cenu kāpuma ietekmi mīkstina arvien lielāka konkurence iekšējā enerģijas tirgū un energoefektivitātes pieaugums.

Ar energoefektivitātes prasību noteikšanu būvnormatīvos ir panākts, ka jaunuzceltās ēkas patērē uz pusi mazāk enerģijas nekā tipveida ēkas, kas celtas pagājušā gadsimta 80. gados. Tomēr cita starpā joprojām zema energoefektivitāte ir 64 % telpu sildītāju, kas labākajā gadījumā ir zemas temperatūras modeļi 22 , un 44 % logu ir ar vienkāršu stiklojumu 23 . Tirgū drīz būs jūtama jauno ūdens un telpu sildītāju energoefektivitātes un marķēšanas standartu ietekme. Attiecībā uz elektroenerģiju tiek prognozēts, ka iekārtas ar augstāku energoefektivitātes klasi patērētājiem laikposmā līdz 2020. gadam palīdzēs ietaupīt 100 miljardus euro gadā (EUR 465 uz katru mājsaimniecību), jo samazināsies rēķini par patērēto enerģiju.

Tiesības saņemt rēķinus, kuros būtu plašāka un pārredzamāka informācija un kuri tiktu biežāk izsūtīti, un tiesības iesaistīties patēriņa reakcijas tirgos, ļautu patērētājiem aktīvi kontrolēt energopatēriņu. Dalībvalstīm, gatavojoties ieviest viedo uzskaites mēraparātu sistēmas vai sekmējot to ieviešanu, jākoncentrējas uz tāda inovatīvu energopakalpojumu tirgus izveidi, kurā atmaksājas ieguldījumi energoefektīvās iekārtās un viedā patēriņa uzskaitē un ražošanā.

Ēku energoefektivitāte ir palielinājusies par 1,4 % gadā 24 . Galvenais iemesls, kāpēc šis rādītājs ir salīdzinoši neliels, ir lēnais renovācijas temps. Dalībvalstis, kuras guvušas vislielākās sekmes nelietderīga energopatēriņa mazināšanā, stingras energoefektivitātes prasības jaunām un renovētām ēkām apvienoja ar programmām, kuras bija orientētas uz esošo ēku renovāciju 25 .

Lai gūtu labumu no ēku energoefektivitātes, galvenais uzdevums ir paātrināt un finansēt sākotnējos ieguldījumus, kā arī paātrināt esošo ēku renovācijas tempu no 1,4 % (pašreizējais rādītājs) līdz 2 % gadā.

Šā uzdevuma izpildi apgrūtina tas, ka renovācijas temps jāpaātrina sociāli pieņemamā veidā. Jāsamazina nevēlama blakusietekme uz neaizsargātāko sabiedrības daļu un jāpēta veidi, kā nodrošināt, lai no ieguldījumiem energoefektivitātes pasākumos labumu gūtu visa sabiedrība. Tas nozīmē, ka ir jāizmanto atbilstoši finanšu instrumenti, kuri būtu pieejami visām patērētāju grupām neatkarīgi no patērētāja finansiālās situācijas.

Samazinot pieprasījumu pēc fosilā kurināmā, pazemināsies enerģijas cenas. Saskaņā ar aplēsi 2030. gadā katrs papildu ietaupītais 1 % enerģijas nozīmēs gāzes cenu samazinājumu par aptuveni 0,4 % un naftas cenu samazinājumu par aptuveni 0,1 % 26 .

3.3.    Energoefektīvs transports

Energopatēriņš transporta nozarē laikposmā no 1990. līdz 2007. gadam pieauga par 35 %, taču kopš tā laika vērojama lejupejoša tendence. Līdz šim visiedarbīgākais rīks energopatēriņa samazināšanai ir bijuši CO2 standarti, kas palīdz samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas un nodrošināt lielāku automašīnu un vieglo kravas automobiļu energoefektivitāti 27 , lai gan energopatēriņa samazinājumu ir sekmējuši arī citi faktori, piemēram, augstas naftas cenas un lēnāks mobilitātes pieaugums, kā rezultātā tas laikposmā no 2007. līdz 2012. gadam sarucis par 8 %.

Ir pazīmes, kas liecina, ka mainās transporta lietotāju paradumi. Dažās dalībvalstīs reģistrēto automašīnu skaits ir gandrīz sasniedzis pārsātinātības punktu; vairākās pilsētās ir veiksmīgi izdevies veicināt pāreju uz efektīvākiem transporta veidiem — elektrotransportlīdzekļiem, sabiedrisko transportu, velosipēdiem, kā arī pārvietošanos ar kājām. Šo tendenci veicinās arī nesen apstiprinātā direktīva par alternatīvo degvielu infrastruktūras ieviešanu 28 un jaunais tiesību aktu kopums attiecībā uz mobilitāti pilsētās 29 .

Citas iniciatīvas, ko Komisija pieņēmusi pēc 2011. gada baltās grāmatas par transportu 30 , ir vērstas uz to, lai tiktu veicināta energoefektīvāku transportlīdzekļu veidu izmantošana, piedāvājot labākas kvalitātes un daudzveidīgākus dzelzceļa pārvadājumu pakalpojumus 31 , palielinot ieguldījumus pētniecībā un inovācijā dzelzceļa jomā 32 un plašāk izmantojot iekšzemes ūdensceļus 33 .

Lai transports būtu pilnībā efektīvs, ir pakāpeniski jāpārveido visa transporta sistēma, ciešāk integrējot transporta veidus, sekmējot inovāciju un alternatīvo degvielu izmantojumu un ar intelektisku transporta sistēmu palīdzību uzlabojot satiksmes plūsmu pārvaldību. Minētie pasākumi jāpapildina ar efektīvāku pilsētvides un zemes izmantojuma politiku ES un dalībvalstu līmenī.

3.4.    Izmaksu un ieguvumu samērīguma panākšana

Eiropadome strādā, lai oktobrī vienotos par 2030. gada mērķiem, kas Savienībai ļaus aktīvi piedalīties notiekošajās starptautiska līmeņa sarunās par klimata jautājumiem. Nosakot, cik lielā mērā 2030. gada satvarā noteikto virsmērķu sasniegšana būs atkarīga no energoefektivitātes, rūpīgi jāapsver papildu izmaksas un ieguvumi, kas radīsies, ja noteiktais energotaupības mērķis būs lielāks par Komisijas iepriekš ierosināto 25 % mērķvērtību. 1. tabulā ir sniegts pārskats par dažādo variantu būtiskākajiem aspektiem.

1. tabula Dažādu energefektivitātes mērķu izmaksas un ieguvumi 34

REF2013 —
atsauces scenārijs

SEG40
(40 % SEG, 27 % AER, 25 % EE)

Vērienīgāks mērķis attiecībā uz energoefektivitāti (%)

EE27

EE28

EE29

EE30

EE35

EE40

Enerģijas ietaupījums 2030. gadā
(izvērtējums salīdzinājumā 2007. gada prognozēm par primārās enerģijas patēriņu)

21,0 %

25,1 %

27,4 %

28,3 %

29,3 %

30,7 %

35,0 %

39,8 %

Primārās enerģijas patēriņš 2030. gadā (Mtoe) [bruto iekšzemes energopatēriņš, atskaitot neenerģētikas patēriņu]

1490

1413

1369

1352

1333

1307

1227

1135

Energosistēmas izmaksas bez energoefektivitātes ietekmes uz nefinansiālajām izmaksām 35
(vidēji gadā laikposmā no 2011. līdz 2030. gadam EUR mljrd. 2010. gada cenās)

2067

2069

2069

2074

2082

2089

2124

2181

Ieguldījumu izdevumi (vidēji gadā laikposmā no 2011. līdz 2030. gadam EUR mljrd. 2010. gada cenās) 36

816

854

851

868

886

905

992

1147

Gāzes neto imports 2030. gadā (mljrd. m3) 37

320

276

267

256

248

237

204

184

Fosilā kurināmā importa izmaksas (vidēji gadā laikposmā no 2011. līdz 2030. gadam EUR mljrd. 2010. gada cenās)

461

452

447

446

444

441

436

434

Nodarbinātība 2030. gadā (milj. personu)

231,74

nepiemēro 38

 nepiemēro

232,39

 nepiemēro

232,53

233,16

235,21

Elektroenerģijas vidējā cena 2030. gadā (EUR/MWh)

176

179

180

179

178

178

177

182

Aprēķināts, ka 25 % enerģijas ietaupījuma mērķis energosistēmas gada vidējās izmaksas palielinās no EUR 2067 līdz EUR 2069 miljardiem gadā (2011–2030), t. i., par aptuveni EUR 2 miljardiem gadā jeb 0,09 %. Lielās energosistēmas izmaksas, kas radīsies dalībvalstīm, daļēji ir izmaksas par novecojošās energosistēmas atjaunošanu 39 . Ja atbilstīgi 2030. gada satvaram izdotos panākt 25 % enerģijas ietaupījumu, Savienības energoatkarība būtiski mazinātos, proti, salīdzinājumā ar pašreizējām tendencēm un politiku varētu ietaupīt 9 miljardus euro gadā par fosilā kurināmā importu (samazinājums par 2 %) un par 13 % (aptuveni 44 mljrd. m3) samazināt gāzes importu.

Eiropas Parlamenta ierosinātajam 40 % enerģijas ietaupījuma mērķim būtu liela ietekme uz energoatkarību, jo tas būtiski samazinātu gāzes importa apjomu. Tomēr līdztekus šiem ieguvumiem enerģētiskās drošības jomā būtiski pieaugtu energosistēmas kopējās izmaksas, proti, no EUR 2069 līdz EUR 2181 mljrd. gadā, t. i., par aptuveni EUR 112 mljrd. gadā laikposmā no 2011. līdz 2030. gadam.

Komisija ir izvērtējusi dažāda vēriena energotaupības mērķus, proti, robežās no 25 % līdz 40 %. Veiktā analīze liecina, ka, pirmkārt, jo vērienīgāks energoefektivitātes mērķis, jo lielāki ieguvumi un, otrkārt, katrs papildus ietaupītais 1 % enerģijas samazinātu gāzes importu par 2,6 %. Tam ir tieša ietekme uz enerģijas piegādes drošību ES, lai gan, ja enerģijas ietaupījums ir lielāks par 35 %, strauji samazinās gāzes importa samazinājums, ko rada vēl citi enerģijas ietaupījumi.

Kopumā 1. tabula un 2. attēls skaidri parāda, ka vērienīgāks energoefektivitātes mērķis sniedz lielākus ieguvumus, jo īpaši attiecībā uz fosilā kurināmā importu. Papildu ieguvumi ir zemāks siltumnīcefekta gāzu emisijas līmenis, mazāks gaisa, ūdens un augsnes piesārņojums un troksnis un mazāks resursu izmantojums enerģijas ieguvei, pārveidei, transportēšanai un izmantošanai; jāpiemin arī ieguvumi attiecībā uz cilvēka veselību un ekosistēmu stāvokli. Citi ieguvumi papildus minētajiem ir potenciāli augstāks nodarbinātības līmenis. Tomēr rodas arī papildu izmaksas, ne tikai tās, ko rada 40 % siltumnīcefekta gāzu emisijas samazinājuma īstenošana. Piemēram, 28 % energoefektivitātes mērķis energosistēmas kopējās izmaksas palielinātu no EUR 2069 miljardiem (izmaksas par 25 % ietaupījumu) līdz aptuveni EUR 2074 miljardiem gadā, t. i., laikposmā no 2011. līdz 2030. gadam tās gadā palielinātos par EUR 5 miljardiem jeb 0,24 %. 2. attēlā arī redzams, ka energoefektivitātes izmaksas palielinās straujāk, nekā samazinās fosilā kurināmā importa apjoms.

2. attēls. Gada vidējās energosistēmas izmaksas un fosilā kurināmā ietaupījums salīdzinājumā ar centrālo scenāriju (siltumnīcefekta gāzu emisijas samazinājums par 40 %, 27 % atjaunojamo energoresursu energostruktūrā un 25 % enerģijas ietaupījums).

Piezīme. 1. tabulā ir apkopotas 2030. gadam ierosināto dažāda vēriena energotaupības mērķu galvenās izmaksas un ieguvumi.

Svarīgs apsvērums ir arī ietekmes sadalījums pa nozarēm. Papildu pasākumiem, kas paredzēti energoefektivitātes uzlabošanai, jābūt vērstiem galvenokārt uz ēku un ražojumu energoefektivitāti, tādējādi tie lielā mērā attieksies uz nozarēm, kas nav ietvertas ETS. Būvniecības nozarei, kas veido aptuveni 10 % no ES IKP, ēku energoefektivitātes uzlabošana ir visdaudzsološākais līdzeklis, ar ko atjaunot izaugsmi pēc lejupslīdes.

4.Energoefektivitātes pasākumu finansēšana un finansējuma nodrošināšana līdz 2030. gadam

Energoefektivitātes iespējas, kas apzinātas šajā pārskatā, ir iespējams finansēt, ja tiks izveidota efektīva finansēšanas sistēma apjomīgo sākotnējo izmaksu finansēšanai.

Savienības finansējumam vajadzētu piesaistīt privāto finansējumu

Pašreizējā daudzgadu finanšu shēmā energoefektivitātes pasākumu īstenošanai līdz 2020. gadam būs pieejams apjomīgs Savienības finansējums. Tā izmantošana jau pašlaik ir viens no galvenajiem jautājumiem, par ko diskutē ar dalībvalstīm saistībā ar vispārējo vienošanos par 2030. gada satvaru un to, lai centienu sadalījums būtu taisnīgs un vienlīdzīgs.

Ja līdzekļi tiks izlietoti pārdomāti, ieguldījumi, kas izdarīti līdz 2020. gadam, turpinās nodrošināt vajadzīgos enerģijas ietaupījumus arī pēc 2020. gada. Lielākais energotaupības potenciāls ir ēku sektorā, jo ēkas patērē 40 % no ES izmantotajiem energoresursiem, turklāt gandrīz 90 % ēku platības ES ir privātīpašums un vairāk nekā 40 % dzīvojamo ēku ir celtas pirms 1960. gada. Tas nozīmē, ka privātsektoram ir jānodrošina būtiska finansējuma daļa. Tāpēc ir svarīgi, lai tiktu izveidots energoefektivitātes uzlabojumu tirgus un tiktu veikti pasākumi, lai ar publisko finansējumu piesaistītu privāto kapitālu.

Piemēram, institucionālie ieguldītāji ES (ieguldītāji, kas ievēro Atbildīgu ieguldījumu iniciatīvas principus) šobrīd pārvalda vairāk nekā 12 triljonus euro, un tiek lēsts, ka 2012. gadā tie privātajā nekustamajā īpašumā ir ieguldījuši vairāk nekā 1,5 triljonus euro. Tie ir līdzekļi, kas ir pieejami un jāapgūst, gudri izmantojot publisko finansējumu, kurš jāpapildina ar pārredzamu un nemainīgu ilgtermiņa regulējumu. Ietekmes novērtējumā tika konstatēts, ka 2030. gada satvara īstenošanai papildus nepieciešamie ieguldījumi ir 38 miljardi euro gadā. Ņemot vērā šo informāciju, Komisija uzskata, ka dalībvalstīm vajadzētu piešķirt būtisku kohēzijas politikas finansējuma un/vai valsts līdzekļu daļu, lai atbalstītu pāreju uz mazoglekļa ekonomiku, un censties ar šiem līdzekļiem piesaistīt privāto kapitālu. ES budžetā 2014.–2020. gadam ir ievērojami palielināts finansējums energoefektivitātes pasākumiem. Ar mazoglekļa ekonomiku saistītajiem ieguldījumiem no ESI fondu līdzekļiem 2014.–2020. gadam būs pieejami vismaz 38 miljardi euro, un šī summa tiks palielināta ar valstu un reģionālo līdzfinansējumu, kā arī privātā kapitāla piesaisti.

Turklāt papildus pamatprogrammas "Apvārsnis 2020" un ESI fondu līdzekļi tiks ieguldīti inovācijā un energoefektivitātē. Laikposmam no 2014. līdz 2020. gadam ir paredzēti aptuveni 2000 miljoni euro, kuri galvenokārt tiks piešķirti saskaņā ar pamatprogrammas "Apvārsnis" pīlāra "Sabiedrības problēmas" sadaļas "Droša, tīra un efektīva enerģija" prioritāti "Energoefektivitāte", kā arī publiskā un privātā sektora partnerībām tādās jomās kā energoefektīvas ēkas un nākotnes rūpnīcas un partnerībai par efektīvu resursu izmantošanau un energoefektivitāti pārstrādes nozarē (SPIRE).

Pēdējo gadu laikā ES ir izveidojusi inovatīvu finansēšanas instrumentu pilotshēmas, piemēram, Eiropas Energoefektivitātes fondu (EEEF), Pasaules energoefektivitātes un atjaunojamās enerģijas fondu (GEEREF) un Energoefektivitātes privātā finansējuma instrumentu (PF4EE) programmā LIFE, kurus var izmantot tieši vai kuri atkārtojami dalībvalstu līmenī. Turklāt, pamatojoties uz pirmo pozitīvo pieredzi 2007.–2013. gada periodā, piemēram, saistībā ar instrumentu JESSICA 40 , ļoti vēlama ir finanšu instrumentu izmantošana ESI fondos 2014.–2020. gada periodā, piemēram, izmantojot aizdevumus renovācijai. Šie instrumenti uzlabos dalībvalstu iespējas nodrošināt augstu ESI fondu izmantojumu. Ir arvien vairāk pierādījumu par nozīmīgajiem ieguvumiem, ko sniedz publiskā finansējuma izmantojums privātā kapitāla ieguldījumu piesaistei: ierobežotais publiskais finansējums tiek izmantots rentablāk, tas ir nozīmīgs privātsektora ieguldījumu piesaistes līdzeklis, tas palīdz veiksmīgāk saskaņot publisko finansējumu ar uzņēmējdarbības ieguldījumu ciklu, tas nodrošina finanšu sektora iesaisti, lielāku pārredzamību un mazāku administratīvo slogu.

Faktori, kuri ietekmē ieguldījumu finansēšanas piedāvājumu un pieprasījumu un kuriem jāpievērš uzmanība

Attiecībā uz pieprasījumu enerģijas patērētājiem jābūt labāk informētiem par visiem ieguvumiem, kurus sniedz energoefektivitāte un kuri neaprobežojas tikai ar ieguldījumu atpelnīšanu vai kilovatstundu ietaupījumu, bet ietver arī tādus ieguvumus kā uzlabota dzīves kvalitāte vai lielāka uzņēmumu konkurētspēja. Papildu pieprasījumu var veicināt, efektīvāk īstenojot spēkā esošo regulējumu, palīdzot izstrādāt un demonstrēt dzīvotspējīgus un īstenojamus ieguldījumu projektus un daloties zināšanās un pieredzē.

Līdzekļu pieejamību var palielināt, izmantojot publisko finansējumu, lai strukturētu īpašās finansēšanas shēmas un palielinātu to skaitu, piedāvājot pievilcīgus, viegli pieejamus (tuvu tirgum) un vienkāršus finanšu produktus, piemēram, zemas procentu likmes aizdevumus dažādām patērētāju kategorijām.

Turklāt, lai motivētu enerģijas patērētājus meklēt finansējumu energoefektivitātes uzlabošanai, ir nepieciešami papildu sociālekonomiskie pētījumi, kuri būtu orientēti uz finansēm, lai, lemjot par energoefektivitātes pasākumiem, būtu labāka izpratne par paradumiem, kādi ir patērētājiem, tostarp īrniekiem un mājsaimniecībām ar zemiem ienākumiem. Īpaša uzmanība jāpievērš jaunajam energopakalpojumu tirgum (tostarp energoefektivitātes pakalpojuma un energopakalpojumu līgumiem). Tādu jaunu (piemēram, energotaupības) pakalpojumu piedāvāšana, kuru pamatā ir pieprasījuma reakcijas uzņēmējdarbības modeļi, noteikti ietekmēs pieprasījumu pēc ieguldījumiem un finansējuma.

Lai sekmētu energoefektivitātes ieguldījumu piedāvājumu, ir jāsagatavo skaidrs ekonomiskais pamatojums ieguldītājiem un finansistiem. Lai izveidotu energoefektivitātes finanšu produktu sekundāro tirgu un īstenotu energoefektivitātes ieguldījumu pārfinansēšanas potenciālu, izmantojot kapitāla tirgus produktus un struktūras, ir vajadzīga pārredzamība, mērogojamība un standartizācija.

Tādējādi, lai mobilizētu ieguldījumu finansēšanas piedāvājumus un pieprasījumu:

jāapzina un jāizmēra visi ieguvumi, ko sniedz ieguldījumi energoefektivitātē, kā arī jāveic attiecīga uzskaite un izvērtējums, izmantojot ticamus datus un pierādījumus (piemēram, energoefektivitātes sertifikātus ēku sektorā), kurus var izmantot personas, kas pieņem lēmumus par privātā un uzņēmējdarbības sektora ieguldījumiem;

jāizstrādā standarti attiecībā uz katru elementu (tostarp juridiskie līgumi, riska parakstīšanas procesi, iepirkuma procedūras, strīdu izskatīšana, mērīšana, pārbaude, ziņošana, energoefektivitāte (līgumi un sertifikāti) un apdrošināšana) energoefektivitātes ieguldījumu procesā;

jānodrošina energopatēriņa kontroles rīki un pakalpojumi patērētājiem, kas tiem ļautu energoefektivitātes ieguldījumu (kapitāla) izmaksas salīdzināt ar energopatēriņa (ekspluatācijas) izmaksām;

jāizmanto ES līdzekļi (galvenokārt ESI fondi) konkrētiem mērķiem ar publiskā un privātā sektora partnerību finanšu instrumentu palīdzību, lai palielinātu ieguldījumu apjomu un palīdzētu paātrināt privātā sektora līdzekļu ieguldīšanas tempu, izmantojot mērogotu riska dalīšanu; arī ETS ieņēmumus varētu novirzīt ieguldījumiem energoefektivitātē;

dalībvalstīm jāatsakās no parastā dotāciju finansējuma un jāmēģina apzināt funkcionējošus modeļus, ar kuriem varētu visveiksmīgāk rast finansējumu ieguldījumiem ēku fonda energoefektivitātes uzlabošanā (kā norādīts nacionālajās ēku renovācijas stratēģijās).

jāveido ciešāks dialogs starp finanšu nozari, publiskā sektora lēmumu pieņēmējiem un citiem attiecīgajiem speciālistiem, kas ļautu strukturēt un demonstrēt visfeketīvākos finanšu mehānismus un ieguldījumu shēmas, kuri būtu pielāgoti vietējiem apstākļiem vai konkrētiem tirgus segmentiem un kurus varētu ieviest visā ES.

Komisijas loma

Komisija nostiprinās sadarbību ar dalībvalstīm, publiskā sektora lēmumu pieņēmējiem, ieguldītājiem un finanšu iestādēm, tostarp Eiropas Investīciju banku (EIB), lai palielinātu zināšanu līmeni par energoefektivitātes finansēšanas mehānismiem, kuri pastāv līdztekus vienkāršām dotācijām, kā arī par to darbību un ietekmi, tostarp jautājumiem, kas saistīti ar riska izvērtējumu, novērtēšanu un standartizāciju. Komisija arī turpinās sadarbību ar finanšu iestādēm un dalībvalstīm saistībā ar atbilstošu finanšu instrumentu un iniciatīvu turpmāku izstrādi vai ieviešanu, palielinot energoefektivitātes pasākumiem pieejamo likvīdo līdzekļu apjomu.

Attiecībā uz ESI fondiem īpaša uzmanība tiks pievērsta sadarbībai ar dalībvalstīm, lai atspoguļotu atšķirīgās vajadzības, šķēršļus un iespējas visā ES. Komisija jau ir publicējusi visaptverošas pamatnostādnes par to, kā finansēt ēku renovāciju ar kohēzijas politikas finansējuma palīdzību; šo pamatnostādņu mērķis ir palīdzēt vadošajām iestādēm plānot un izdarīt ieguldījumus ēkās darbības programmu ietvaros. Pamatnostādnēs ir aprakstītas vairākas labas prakses pieejas un gadījumu izpētes piemēri. Tajās ir arī izvērtēti dažādie finansēšanas mehānismi, kurus iestādes var izmantot, lai izdarītu apjomīgus ieguldījumus ēku renovācijā energoefektivitātes uzlabošanai un piesaistītu lielākus privātā sektora ieguldījumus.

Komisija papildus turpinās cieši sadarboties ar dalībvalstīm, vajadzības gadījumā papildinot esošās pamatnostādnes ar turpmākām norādēm, lai atbalstītu EED 41 īstenošanu un labas prakses apmaiņu. Komisija arī turpinās nodrošināt, ka tiek pareizi transponēti un piemēroti ES tiesību akti, kas nodrošinās vienlīdzīgus konkurences apstākļus starp dalībvalstīm un maksimizēs enerģijas ietaupījumu.

5.Turpmākā rīcība

Lai arī sākotnēji Eiropas energoefektivitātes politika tika īstenota nepārliecinoši, pašreiz tā ir rezultatīva. Eiropas un dalībvalstu līmenī ir vērojama stingra virzība uz 2020. gadam noteiktā 20 % enerģijas ietaupījumu mērķa īstenošanu. Pilnīgi īstenojot un uzraugot jau pieņemtos tiesību aktus, ES var sasniegt šo mērķi, laikposmā no 2010. līdz 2020. gadam samazinot enerģijas patēriņu par 170 Mtoe.

Nesenie notikumi, galvenokārt Ukrainas krīze, ir skarbs atgādinājums par ES neaizsargātību enerģētiskās drošības jomā, jo īpaši attiecībā uz gāzes importu. Nesenajā Eiropas enerģētiskās drošības stratēģijā ir uzsvērta energoefektivitātes nozīme Savienības enerģijas piegādes drošības uzlabošanā: katrs papildus ietaupītais 1 % enerģijas samazina gāzes importu par 2,6 %.

Tādējādi Komisija uzskata, ka ir lietderīgi turpināt iesākto virzību energotaupības jomā un ierosināt vērienīgu 30 % energoefektivitātes mērķi. Tas sniegs būtiskus papildu ieguvumus, un, ņemot vērā to, ka enerģētiskās drošības riski kļūst arvien redzamāki, radušās papildu izmaksas ir uzskatāmas par pieņemamām, turklāt vienlaikus joprojām būs finansiāli iespējams īstenot Savienības 2030. gada klimata un enerģētikas stratēģiju.

Ir pierādījies, ka pašreizējais satvars, kura pamatā ir indikatīvs ES mēroga mērķis un dažādi saistoši ES pasākumi un valstu darbības, ir efektīvs līdzeklis atzīstama progresa gūšanai dalībvalstīs. Tāpēc šī pieeja jāturpina līdz 2030. gadam, un energoefektivitātei jākļūst par paziņojumā par politiku līdz 2030. gadam ierosinātā pārvaldības satvara neatņemamu sastāvdaļu; ar minēto satvaru tiktu vienkāršotas pašreizējās uzraudzības un ziņošanas prasības. Tādējādi energoefektivitāte kļūtu par būtisku elementu dalībvalstu plānos par konkurētspējīgu, drošu un ilgtspējīgu enerģiju, kā rezultātā tiktu panākta lielāka saskaņotība starp valstu un reģionālo klimata un enerģētikas politiku un pasākumiem.

Pamatojoties uz saņemtajiem valstu plāniem un izmantojot Komisijas dienestu veiktās ES mēroga enerģētikas un klimata jautājumu analīzes, Komisija ar atbilstošu enerģētikas pamatrādītāju palīdzību uzraudzīs valstu plānus un izvērtēs iespējas sasniegt valstu/ES klimata un enerģētikas mērķus (tostarp attiecībā uz energoefektivitāti), prognozes attiecībā uz ES energoatkarību un iekšējā enerģijas tirgus faktisko darbību. Šajā saistībā Komisija izpētīs, vai energoefektivitātes mērķa izpildes kvantificēšanai un uzraudzībai būtu lietderīgi izmantot papildu rādītājus, piemēram, energointensitāti, kura ļauj labāk ņemt vērā saistītās izmaiņas IKP un iedzīvotāju skaita dinamikā, kā arī attiecīgās prognozes. Turklāt Komisija 2017. gadā pārskatīs progresu energoefektivitātes jomā, ņemot vērā minētos elementus. Visbeidzot, pārvaldības process nodrošinās satvaru, kas nepieciešams ar 2030. gada klimata un enerģētikas mērķu saistītās valstu un ES politikas efektivitātes izvērtēšanai.

Komisija arī turpinās savus centienus vēl vairāk palielināt to enerģētikas un ekonomikas modeļu detalizētības pakāpi, kurus izmanto, lai novērtētu energoefektivitātes pasākumu izmaksas un sniegtos ieguvumus.

Komisija ar Eiropas līmeņa politikas pasākumu palīdzību turpinās atbalstīt dalībvalstu centienus, lai palīdzētu sasniegt ierosināto ietaupījumu. Šajā sakarā tiks izmantoti šādi elementi:

-gaidāmā Energomarķējuma direktīvas un dažu Ekodizaina direktīvas aspektu izvērtēšana un pārskatīšana, kas jāpabeidz līdz 2014. gada nogalei; tā būs iespēja atjaunināt ar ražojumiem saistītās politikas satvaru;

-finanšu instrumentu turpmāka izstrāde un palīdzība projektu izstrādē ar mērķi piesaistīt privātā sektora ieguldījumus energoefektīvās iekārtās un tehnoloģijās.

-EED un ĒEED izvērtēšana un pārskatīšana, EED 7. pants, un nākamie valstu energoefektivitātes rīcības plāni (VEERP) 2017. gadā; tā būs iespēja izvērtēt, kādi politikas elementi būtu nepieciešami, lai veicinātu ilgtspējīgus ieguldījumus energoefektivitātē, jo īpaši ņemot vērā pašreiz plānoto dažu EED pamatelementu pakāpenisku izslēgšanu 2020. gadā.

-gaidāmais Komisijas paziņojums par mazumtirdzniecību; tajā uzmanība tiks pievērsta tāda tirgus izveidei, kurā inovatīvi pakalpojumi, kuru pamatā ir dinamiska cenu noteikšana, nodrošinās, ka tirgū tiek piedāvāti ražojumi, kas veicina enerģijas efektīvu izmantojumu; par pamatu tiks izmantots dialogs ar dalībvalstīm un regulatoriem un EED un iekšējā enerģijas tirgus tiesību akti;

-emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas tirgus stabilitātes rezerves ieviešana, kas veicinās energoefektivitātes uzlabojumus rūpniecībā un nodrošinās, ka tiek veidota sinerģija starp energoefektivitātes un klimata politiku;

-2011. gada baltajā grāmatā par transportu 42 ierosinātās programmas pakāpeniska īstenošana;

-pētniecības un inovācijas pamatprogrammas "Apvārsnis 2020" izmantošana un cieša sadarbība ar dalībvalstīm, lai veicinātu tādu inovatīvu un energoefektīvu ražojumu radīšanu, kuri būtu pieejami par samērīgu cenu, kā arī jaunu uzņēmējdarbības modeļu veidošanu šādu produktu radīšanai.

6.Secinājumi

Pašreizējās prognozes liecina, ka 2020. gada energoefektivitātes mērķi tiek īstenoti. Komisija neplāno ierosināt jaunus pasākumus, taču aicina dalībvalstis pastiprināt pašreizējos centienus, lai kopīgi sasniegtu 2020. gada mērķi. Komisija šos centienus papildinās ar atbilstošām pamatnostādnēm un izplatīs informāciju par paraugpraksi, lai nodrošinātu, ka tiek pilnībā izmantots pieejamais Savienības finansējums.

Komisijas paziņojumā par 2030. gada klimata un enerģētikas politikas satvaru bija konstatēts, ka 40 % siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinājuma īstenošanai visrentablākajā veidā būtu jāpanāk 25 % enerģijas ietaupījums. Tomēr, ņemot vērā, ka kļūst arvien svarīgāk uzlabot ES enerģētisko drošību un samazināt Savienības atkarību no importa, Komisija uzskata, ka ir lietderīgi ierosināt vērienīgāku mērķi — 30 %. Tas palielinātu 2030. gada satvara izmaksas par 20 miljardiem EUR gadā, taču joprojām tiktu nodrošināts jūtams labums ekonomiskajā un enerģētikas drošības ziņā.

(1)

     COM(2014) 15.

(2)

     COM(2014) 330.

(3)

     Eiropadomes 201. sanāksmes (26. un 27. jūnijs) secinājumi (EUCO 79/14).

(4)

     Tas ir līdzvērtīgs 1483 miljoniem tonnu naftas ekvivalenta (Mtoe) primārās enerģijas patēriņa 2020. gadā.

(5)

     Kā arī direktīvas, kas ar to aizstātas, proti, Koģenerācijas direktīva (Direktīva 2004/8/EK) un Energopakalpojumu direktīva (Direktīva 2006/32/EK).

(6)

     Ēku energoefektivitātes direktīva jeb Direktīva 2010/31/ES.

(7)

     Proti, Ekodizaina direktīva jeb Direktīva 2009/125/EK un tās īstenošanas pasākumi un Energomarķējuma direktīva jeb Direktīva 2010/30/ES un tās īstenošanas pasākumi.

(8)

     Regula (ES) Nr. 333/2014 un Regula (ES) Nr. 443/2009.

(9)

     Programma "Eiropas vietējais enerģijas atbalsts", ko pārvalda Eiropas Investīciju banka; http://www.eib.org/products/elena/index .

(10)

     Direktīva 2009/72/EK par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz elektroenerģijas iekšējo tirgu un par Direktīvas 2003/54/EK atcelšanu.

(11)

     Direktīva 2003/87/EK, kura grozīta ar Direktīvu 2009/29/EK un Lēmumu Nr. 1359/2013/ES.

(12)

     Tas nozīmē, ka pietrūks 20–40 Mtoe, lai 20 % enerģijas ietaupījuma mērķis būtu izpildīts.

(13)

     Saskaņā ar Komisijas aplēsēm ar šādām darbībām līdz 2020. gadam būs iespējams papildus ietaupīt 15 Mtoe. CE Delft, "Study evaluating the National Policy Measures and Methodologies to implement Article 7 of the Energy Efficiency Directive", Komisijas dienestu pasūtīta pētījuma projekts.

      http://ec.europa.eu/energy/efficiency/eed/guidance_notes_en.htm .

(14)

     Saskaņā ar Komisijas aplēsēm ar šādām darbībām līdz 2020. gadam būs iespējams papildus ietaupīt 20 Mtoe; sk. arī http://ec.europa.eu/energy/efficiency/eed/guidance_notes_en.htm .

(15)

     Tādējādi varētu ietaupīt 4 Mtoe.

(16)

     Pieņemot, ka tiks izmantota tā pati metode, ar ko pašreiz mēra 2020. gadam noteiktā 20 % energoefektivitātes mērķa izpildes progresu.

(17)

     Paziņojums "Videi nekaitīgas nodarbinātības iniciatīva. Darbvietu izveides potenciāla izmantošana zaļajā ekonomikā" (COM(2014) 446 final).

(18)

     COM(2014) 21 "Enerģijas cenas un izmaksas Eiropā", 12. lpp. SWD(2014) 19 "Energy Economic Developments in Europe", 36.–41. lpp.

(19)

     Eiropas Vides aģentūra, 2012. gads, http://www.eea.europa.eu/data-and-maps/indicators/energy-efficiency-and-energy-consumption .

(20)

     Komisijas dienestu darba dokuments "Energy prices and costs report" (SWD(2014) 20 final/2).

(21)

     Turpat.

(22)

     Eiropas apkures nozares asociācija, dati par 2012. gadu ES-28 valstu grupā, izņemot Kipru, Luksemburgu un Maltu.

(23)

     VHK, priekšizpēte saskaņā ar Ekodizaina direktīvu, sākotnējie rezultāti.

(24)

     Odysee-Mure, "Energy Efficiency Trends in the EU", 2011.

(25)

     Piemēram, Vācijā un Slovākijā vidējais mājokļa energopatēriņš kopš 1990. gada ir samazinājies par 50 %.

(26)

     POLES, "Quick analysis of the impact of energy efficiency policies on the international fuel prices", Kopīgais pētniecības centrs, 2014.

(27)

     Emisijas no 2013. gadā pārdotajām jaunajām automašīnām ir samazinājušās līdz vidēji 127 g/km, tādējādi mērķis 130 g/km, kas bija noteikts attiecībā uz 2015. gadu, tika sasniegts divus gadus agrāk.

(28)

     COM(2013) 18 final.

(29)

     COM(2013) 913 final.

(30)

     COM(2011) 144 final.

(31)

     Ceturtā dzelzceļa tiesību aktu pakete, pieejama: http://ec.europa.eu/transport/modes/rail/packages/2013_en.htm.

(32)

     Shift2Rail, informācija pieejama: http://ec.europa.eu/transport/modes/rail/news/shift-to-rail_en.htm.

(33)

     NAIADES II pakete, pieejama: http://ec.europa.eu/transport/modes/inland/promotion/naiades2_en.htm.

(34)

 1. tabulas pamatā ir jaunākā analītiskā informācija.

(35)

 Energosistēmas izmaksu struktūru būtībā veido divi elementi: kapitāla izmaksas un enerģijas iegāde. Kapitāla izmaksas var iedalīt trīs lielās grupās: i) monetārās izmaksas, ko rada ieguldījumi energoefektivitātē; ii) izmaksas, ko rada finanšu iegūšana minētajam mērķim, un iii) nefinansiālas izmaksas, kas saistītas ar šķēršļiem, ar kuriem sastopas patērētāji, piemēram, cenšoties iegūt informāciju par energoefektīvām ēkām vai ražojumiem. Energoefektivitātes politika ir orientēta uz šiem šķēršļiem un tādējādi samazina to radītās izmaksas.

(36)

 Lai gan 2011.–2030. gadā SEG40 izmaksas energosistēmas kopējo izmaksu ziņā būtu zemākas nekā EE27 par EUR 0,5 mljrd. (2068,5 salīdzinājumā ar 2069 mljrd. euro), tām ir nedaudz augstāki ieguldījumu izdevumi. Tas galvenokārt ir saistīts ar to, ka EE27 scenārijs ir mazāk vērienīgs attiecībā uz SEG samazinājumu (-40,6 % salīdzinājumā ar -40,1 %), un ar dažu tādu zemu izmaksu EE politikas pasākumu ieviešanu, kuru mērķis ir novērst ar tirgu nesaistītos šķēršļus (kuri pastāv SEG40 scenārijā) un īstenot ES pieejamo attiecīgo EE potenciālu.

(37)

 Tā kā PRIMES modeļa rezultātus izsaka Mtoe, ir izmantots pārrēķina koeficients 0,90567 (atsauce: IEA).

(38)

 Attiecībā uz nodarbinātību tika modelēti tikai daži scenāriji, jo priekšizpēte liecināja, ka rezultāti EE27 un EE28 scenārija gadījumā ir ļoti līdzīgi. Tāpēc modelēts tika tikai EE28, EE30, EE35 un EE40 scenārijs.

(39)

     Tiek lēsts, ka turpmākajos 10 gados ražošanā un transportēšanā būs jāiegulda aptuveni 1 triljons euro, bet pārvadē un sadalē — 600 miljardi euro.

(40)

Eiropas apvienotais atbalsts ilgtspējīgiem ieguldījumiem pilsētu teritorijā (JESSICA).

(41)

     Paziņojums "Kā īstenot energoefektivitātes direktīvu — Komisijas norādījumi" (COM(2013) 762).

(42)

     COM(2011) 144 final.


Brisel?, 23.7.2014

COM(2014) 520 final

PIELIKUMI

dokumentam

KOMISIJAS PAZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM UN PADOMEI

Energoefektivitāte un tās ieguldījums enerģētiskajā drošībā un klimata un enerģētikas politikas satvarā 2030. gadam

{SWD(2014) 255 final}
{SWD(2014) 256 final}


I PIELIKUMS
Izmaiņas politikā, par kurām ziņots 2014. gada valstu energoefektivitātes rīcības plānos (VEERP)

Austrija

Enerģijas sadales uzņēmumiem noteikti energoefektivitātes pienākumi, uzmanību galvenokārt pievēršot esošo ēku energoefektivitātei

Jauni centieni palielināt centralizētās siltumapgādes īpatsvaru

Auditi, izmēģinājumi un demonstrējumi rūpnieciskās energoefektivitātes jomā

Enerģijas nodokļiem joprojām būtiska loma

Beļģija

Pasākumi, kas vērsti uz ēku sektoru

Nodokļu atvieglojumi par renovētajām ēkām

Uzlabojumi saistībā ar uzskaiti un rēķiniem

Kipra

Atbalsts un piešķīrumu plāni energotaupībai

Kampaņa, kuras mērķis ir zemas energoefektivitātes klases ražojumu nomaiņa

Projekti, kuru mērķis ir veicināt privāto automašīnu energoefektivitāti, un citi energoefektivitātes pasākumi transporta jomā.

Čehijas Republika

Jauna finanšu shēma, kas vērsta uz:

energotaupības pasākumiem ēkās, kuri aptver visas nozares (ēkas norobežojošās konstrukcijas un tehnoloģijas),

energotaupību rūpnieciskajos procesos un pakalpojumu sektorā,

energoefektīvāku energoinfrastruktūru (galvenokārt attiecas uz centralizētās siltumapgādes sistēmām), elektroenerģijas un siltuma zudumu samazinājumu sadales sistēmās,

augstas efektivitātes koģenerācijas veicināšanu

Dānija

Vērienīgāki energoefektivitātes pienākumi, proti, gadā 2,6 % vietā jāietaupa 3 %

Patērētāju informēšana (piemēram, ir uzlaboti energoefektivitātes sertifikāti ēkām)

Banku un hipotēku sabiedrību informēšana par energoefektivitāti

Igaunija

Jaunas programmas, kas vērstas uz ēku renovāciju, atbalsta sniegšanu energoauditiem un ieguldījumiem rūpnieciskajā energoefektivitātē un ielu apgaismojuma nomaiņu

Dotācijas, aizdevumi ar atvieglotiem nosacījumiem un garantijas daudzdzīvokļu ēku renovācijas atbalstam un atbalsta shēma mazo dzīvojamo ēku energoefektivitātes uzlabošanai

Nodokļiem joprojām būtiska loma

Somija

Jaunu pasākumu vietā tiek nostiprināti tādi esošie pasākumi kā brīvprātīgas vienošanās ar uzņēmējiem. Brīvprātīgās vienošanās ietvers tādus elementus kā energoauditi, nodokļu atvieglojumi un apmācība

Tiks nostiprināti arī pasākumi, kas vērsti uz ēku sektoru Tie ietver būvnormatīvus, informācijas kampaņas un dažādus stimulus, tostarp nodokļu atvieglojumus. Liela uzmanība tiks pievērsta apkures energoefektivitātes palielināšanai (laikposmā no 1999. līdz 2012. gadam jau pieaugusi siltumsūkņu tirdzniecība (no mazāk nekā 1000 līdz 60 000 sūkņiem)).

Francija

Divkārt palielināts energoefektivitātes pienākumu shēmas vērienīgums

Īpašs finansējums ēku renovācijai, kas darbojas kā garantija privātā sektora ieguldījumu piesaistei

Papildu ietaupījumu varētu nodrošināt nodokļu uzlikšana transporta nozarē

Vācija

Jaunākie aprēķini, kuru pamatā ir neseni statistikas dati, rāda, ka Vācijas primārās enerģijas patēriņš būs gandrīz par 10 % zemāks nekā 2013. gadam paziņotā mērķvērtība

Tiks nostiprināti esošie politikas pasākumi, tostarp ēku energoefektivitātes prasības, nodokļu pasākumi, konsultāciju/izpratnes veidošanas pasākumi un atbalsts ieguldījumiem, galvenokārt ar KfW shēmas palīdzību

Būtisks jauno politikas centienu elements būs energopakalpojumu uzņēmumu tirgus izveide

Īrija

Paredzēts, ka plānā iekļautie pasākumi radīs ietaupījumus, kas būs nedaudz lielāki nekā valsts mērķis

Ēku sektorā uzmanība tiek koncentrēta uz tādu mērīšanas un verifikācijas sistēmu izstrādi, ar kurām varētu precīzi izmērīt gūtos ietaupījumus

Tas būs pamats, lai veicinātu pieprasījumu pēc energoefektīvākiem mājokļiem un šādu piedāvājumu (piemēram, no banku nozares)

Itālija

Stingrāki jaunu ēku minimālie būvstandarti un esošo ēku renovācija

Nodokļu atvieglojumu konsolidācija attiecībā uz renovētajām ēkām un tādu stimulu nostiprināšana, kuri vērsti uz publisko struktūru īpašumā esošajām ēkām

Energoefektivitātes sertifikātu ("baltie sertifikāti") sistēmas nostiprināšana

Automašīnu un vieglo kravas automobiļu (līdz 3,5 t) parka atjaunošanas veicināšana

Latvija

Energosadales uzņēmumiem tiks piemēroti energoefektivitātes pienākumi

Šie pienākumi kopā ar jaunizveidoto Valsts energoefektivitātes fondu galvenokārt būs vērsti uz ēku renovācijas finansēšanu

Lietuva

Lielajiem enerģijas sadales uzņēmumiem tiks piemērota energoefektivitātes pienākuma shēma; plānots, ka tas palīdzēs finansēt galapatērētāju ieguldījumus energoefektivitātē, jo īpaši ēku būvniecības sektorā un rūpniecībā

Vietējo centralizētās siltumapgādes tīklu energoefektivitātes uzlabošanas atbalsta shēma

Valsts fonds ēku energoefektivitātes uzlabošanai

Malta

Valsts indikatīvais mērķis ir palielināts par 12 %

Energoefektivitātes pienākuma shēma

Bezmaksas energoaudits pēc pieprasījuma mājsaimniecībām un MVU

Citas jomas, kurām tiks pievērsta uzmanība: viedo uzskaites mēraparātu ieviešana, informācijas kampaņas, ēku renovācija, transporta pasākumi, enerģijas ražošanas iekārtu modernizācija, ūdens sadales sistēmu energoefektivitātes uzlabošana

Nīderlande

Vienošanās enerģētikas jomā par labu ilgtspējīgai izaugsmei; tās dalībnieces ir centrālās, reģionālās un vietējās pārvaldes iestādes, darba devēju organizācijas un darba ņēmēju organizācijas, pilsoniskās sabiedrības organizācijas un finanšu iestādes, tostarp energoefektivitātes jomā. Vienošanās ir vērsta uz ēkām, energoefektivitāti rūpniecībā un lauksaimniecības nozarē

Portugāle

Portugāle turpinās īstenot līdzšinējās shēmas, kas tiek pārskatītas, lai koncentrētos uz visrentablākajām

Sagaidāms, ka vislielākā ietekme būs shēmām, kuru mērķis ir ēku siltumizolācijas uzlabošana

Spānija

Valsts indikatīvais mērķis ir nedaudz palielināts salīdzinājumā ar 2013. gadu

Energoefektivitātes pienākums energouzņēmumiem

Dzīvojamo ēku un komercplatību renovācija ar Valsts energoefektivitātes fonda līdzekļu palīdzību

Energoefektīva transporta stimulēšana, fiskālie pasākumi, apmācība, valsts mēroga informācijas kampaņa par energoefektivitāti

Zviedrija

Tiks turpināta energoefektivitātes palielināšana, galvenokārt izmantojot fiskālos pasākumus

Apvienotā Karaliste

Vislielākais ietaupījums tiks gūts no ēkām piemērojamajām energoefektivitātes prasībām

Koncentrēšanās uz shēmas "Green Deal" uzlabošanu

II PIELIKUMS
Ēku energoefektivitātes direktīvas transponēšana (informācija 2014. gada 22. jūlijā)

Dalībvalsts

Dalībvalsts paziņojusi par transponēšanu

Lieta, kas sākta saistībā ar nepaziņošanu

Ziņojums par optimālajām izmaksām (5. pants)

Par gandrīz nulles enerģijas ēkām apkopotā informācija

(9. pants)

Termiņš:

2012. gada 9. jūlijs

2013. gada 21. marts

2014. gada 4. marts

Austrija

Procesā

Beļģija

Procesā

Bulgārija

Slēgta

Horvātija

Procesā 1

Atzīts par nepilnīgu

Kipra

Slēgta

Čehijas Republika

Procesā

Dānija

Slēgta

Igaunija

Slēgta

Somija

Procesā

Francija

Slēgta

Vācija

Slēgta

Grieķija

Slēgta

Nav

Nav

Ungārija

Slēgta

Īrija

Slēgta

Itālija

Procesā

Latvija

Slēgta

Lietuva

Slēgta

Luksemburga

Slēgta

Malta

Slēgta

Nīderlande

Procesā

Polija

Procesā

Portugāle

Slēgta

Rumānija

Slēgta

Spānija

Slēgta

Slovākija

Slēgta

Slovēnija

Procesā

Zviedrija

Slēgta

Apvienotā Karaliste

Slēgta

III PIELIKUMS
Energoefektivitātes direktīvas transponēšana (informācija 2014. gada 16. jūlijā)

Dalībvalsts

Energoefektivitātes mērķi

(3. pants)

Ēku renovācijas stratēģija

(4. pants)

Energoefektivitātes pienākuma shēmas un/vai alternatīvi pasākumi

(7. pants)

Valstu energoefektivitātes rīcības plāni (VEERP)

(24. panta 2. punkts)

Dalībvalsts paziņojusi par transponēšanu

Termiņš:

2013. gada 30. aprīlis

2014. gada 30. aprīlis

2013. gada 5. decembris

2014. gada 30. aprīlis

2014. gada 5. jūnijs

Austrija

Beļģija

Bulgārija

Horvātija

Kipra

Čehijas Republika

Dānija

Igaunija

Somija

Francija

Vācija

Grieķija

Ungārija

Īrija

Itālija

Latvija

Lietuva

Luksemburga

Malta

Nīderlande

Polija

Portugāle

Rumānija

Spānija

Slovākija

Slovēnija

Zviedrija

Apvienotā Karaliste

(1) Attiecībā uz pārkāpuma lietu nosūtīts oficiāls paziņojums.