1. Ievads

Eiropadomes 2013. gada oktobra secinājumos galvenais uzsvars bija likts uz digitālo ekonomiku, inovāciju un pakalpojumiem kā izaugsmes un nodarbinātības veicinātājiem. Minētajā dokumentā bija ietverts aicinājums ES rīkoties, lai nodrošinātu piemērotākos pamatnosacījumus lielo datu un mākoņdatošanas vienotajam tirgum.

Šis paziņojums ir atbilde, kurā ieskicētas uz datiem balstītas nākotnes ekonomikas iezīmes un sniegti daži secinājumi par darbību, lai atbalstītu un paātrinātu pāreju uz šādu ekonomiku. Tajā izklāstītas arī pašreizējās un plānotās darbības mākoņdatošanas jomā.[1]

Šis paziņojums ir balstīts uz vairāku konsultāciju rezultātiem[2] un uz jau iesniegtiem attiecīgajiem tiesību aktu priekšlikumiem, piemēram, ES noteikumi par to noteikumu reformu, kas attiecas uz personas datu aizsardzību, un un tīklu un informācijas drošību[3].

Globālais konteksts un aicinājums rīkoties

Mēs esam liecinieki digitālo datu, skaitļošanas un automatizācijas virzītai jaunai rūpniecības revolūcijai. Cilvēka darbības, ražošanas procesi un pētniecība — tas viss ir novedis pie datu vākšanas un apstrādes vēl nebijušā mērogā, veicinot jaunu produktu un pakalpojumu, kā arī jaunu uzņēmējdarbības procesu un zinātnisku metožu rašanos.

Iegūtās datu kopas ir tik lielas un komplicētas, ka ar pašreizējiem datu pārvaldības līdzekļiem un metodēm kļūst grūti apstrādāt tik "lielus datus". Vienlaikus tehnoloģiju attīstība sniedz jaunas iespējas, kā risināt šīs problēmas. Piemēram, mākoņdatošana nodrošina liela mēroga skaitļošanu uz datiem balstītas ekonomikas vajadzībām tādā pašā veidā, kā spēkstacijas apgādā ar enerģiju pārstrādes rūpniecību.

Paredzams, ka lielo datu tehnoloģiju un pakalpojumu apjoms pasaulē turpinās pieaugt un 2015. gadā sasniegs USD 16,9 miljardus ar saliktu gada pieauguma rādītāju 40 % – aptuveni septiņas reizes lielāku nekā informācijas un komunikāciju tehnoloģiju (IKT) tirgus kopumā. Nesenā pētījumā prognozēts, ka nākamajos piecos gados Apvienotajā Karalistē vien kvalificētu lielo datu speciālistu skaits lielākos uzņēmumos pieaugs par vairāk nekā 240 %[4].

Šī globālā tendence ietver sevī milzīgu potenciālu dažādās jomās, sākot ar veselību, pārtikas nodrošinājumu klimata un resursu efektivitāti un beidzot ar energoefektivitāti, intelektiskām transporta sistēmām un "viedām" pilsētām — iespējas, kuras Eiropa nevar atļauties palaist garām.

Tomēr salīdzinājumā ar ASV Eiropas digitālā ekonomika ir gausi pieņēmusi datu revolūciju, un tai arī trūkst salīdzināma rūpnieciskā potenciāla. Eiropas Savienībā finansējums pētniecības un inovācijas (P&I) jomā attiecībā uz datiem nesasniedz kritisko masu, un attiecīgās darbības ir lielā mērā nesaskaņotas. Trūkst datu ekspertu, kas tehnoloģijas progresu spētu pārvērst konkrētās uzņēmējdarbības iespējās. Pašreizējās tiesiskās vides sarežģītība kopā ar nepietiekamu piekļuvi lielām datu kopām un veicinošai infrastruktūrai liedz MVU piekļuvi tirgum un kavē inovāciju.

Rezultātā Eiropā ir mazāk veiksmīgu datu uzņēmumu nekā ASV, kur lieli tirgus dalībnieki ir atzinuši nepieciešamību ieguldīt rīkos, sistēmās un jaunos, uz datiem orientētos procesos. Tomēr būtiskas jaunas iespējas ir vairākās nozarēs (no veselības un viedām rūpnīcām līdz lauksaimniecībai), kurās šo metožu izmantošana ir tikai sākumstadijā, un dominējoši globālie tirgus dalībnieki vēl nav parādījušies.

Publisko pakalpojumu digitalizācijas paātrināšanās, ko nosaka nepieciešamība modernizēt, samazināt izmaksas un sniegt inovatīvus pakalpojumus, paver papildu iespējas, lai optimizētu datu glabāšanu, pārvietošanu, apstrādi un analīzi.

Tai pat laikā publiskā vai privātā sektora iespējamā līdzīgu tehnoloģiju izmantošana novērošanas nolūkā personām un organizācijām iespējams var radīt bažas un mazināt uzticību digitālajai ekonomikai. Komisija vienmēr ir ļoti nopietni uztvērusi šādas bažas. Tā turpinās risināt šādus jautājumus, ieviešot efektīvu datu aizsardzību un tīkla un informācijas drošības noteikumus, atbalstot drošas tehnoloģijas un informējot sabiedrību par veidiem, kā samazināt privātuma un drošības riskus. Augsta līmeņa uzticamība ir ļoti svarīga uz datiem balstītai ekonomikai.[5]

Lai izmantotu šīs iespējas un datu ekonomikā varētu konkurēt pasaules mērogā, Eiropas Savienībai:

• jāsniedz atbalsts „bākas” datu iniciatīvām, kas var uzlabot konkurētspēju, sabiedrisko pakalpojumu kvalitāti un iedzīvotāju ikdienu. "Bākas" iniciatīvas maksimāli pastiprina ES finansējuma ietekmi stratēģiski nozīmīgās ekonomikas nozarēs. Iespējamās jomas ir veselības nozare (personalizēta veselības aprūpe), veselu reģionu transporta un loģistikas integrēta pārvalde, pārtikas ķēdes pārvaldība, izsekojot pārtikas produktu no lauku saimniecības līdz galdam, utt.;

• jāattīsta datu ekonomikas pamattehnoloģijas, pamata infrastruktūras un iemaņas, jo īpaši MVU interesēs;

• plaši jākoplieto, jāizmanto un jāizstrādā publisko datu resursi un pētījumu datu infrastruktūras;

• jākoncentrē publiskā pētniecības un inovācijas politika uz tehnoloģisku, juridisku un citu trūkumu novēršanu;

• jānodrošina, lai attiecīgais tiesiskais regulējums un politikas virzieni, piemēram, par sadarbspēju, datu aizsardzību, drošību un intelektuālā īpašuma tiesībām būtu datiem draudzīgi un radītu vēl lielāku tiesisko noteiktību uzņēmējiem, veidojot patērētāju uzticēšanos datu tehnoloģijām;

• tuvākajā laikā jāpabeidz ar reformu saistītos likumdošanas procesus ES datu aizsardzības sistēmas un tīkla un informācijas drošības jomā, kā arī jāatbalsta apmaiņa un sadarbība starp attiecīgajām izpildiestādēm (piemēram, datu aizsardzības, patērētāju aizsardzības un tīkla drošības iestādēm);

• jāpaātrina valsts pārvaldes un pakalpojumu digitalizācija, lai palielinātu to efektivitāti, kā arī

• jāizmanto publiskais iepirkums, lai uz datiem balstītas tehnoloģijas rezultāti nonāktu tirgū.

Saskaņots rīcības plāns, kurā ietvertas dalībvalstis un ES, var garantēt šīm darbībām vajadzīgo jomu un mērogu, piemēram, datu pasaules līmeņa savienojamības, uzglabāšanas un superskaitļošanas jaudas izveidi vai tādu Savienībai stratēģiski svarīgu jomu apzināšanu, kurās var veikt jaunatklājumus.

Pamatojoties uz pašreizējām nozaru darbībām, kuras jau sniedz ieguldījumu uz datiem balstītā ekonomikā, piemēram, daudzmodālo ceļojumu jomā, šā paziņojuma mērķis ir uzsākt debates ar Eiropas Parlamentu, Padomi un citām ieinteresētajām personām, tostarp valsts digitālo koordinatoru[6] tīklu šāda rīcības plāna izstrādē. Lai virzītu šīs debates, šajā paziņojumā ir sniegtas uz datiem balstītas ekonomikas pazīmes un īsi izklāstītas sākotnējās darbības, lai palīdzētu šādu ekonomiku ieviest Eiropā.

2. Dati — nākotnes zināšanu ekonomikas un sabiedrības pamats

Digitālo datu iegūšanas, apkopošanas, apstrādes un izmantošanas iespējas strauji kļūst dažādākas. Piemēram, ražotāji datus vāc un apstrādā, lai optimizētu materiālu un preču plūsmas, bet jaunas preces un pakalpojumi aizvien vairāk balstās uz iestrādātu datu analīzi (piem., pretsadursmes sistēmas).

Saskaņā ar ISO/IEC 2382-1, dati ir “atkārtoti interpretējams informācijas atveidojums formalizētā veidā, kas piemērots paziņošanai, interpretācijai vai apstrādei”. Datus var būt vai nu radījuši/iniciējuši cilvēki vai ģenerējušas mašīnas/sensori, bieži kā “blakusproduktus”. Piemēri: ģeotelpiskā informācija, statistika, meteoroloģiskie dati, pētniecības dati, utt. 

Ja attiecīgā gadījumā tiek ievēroti noteikumi par personas datu aizsardzību, pēc tam, kad dati ir reģistrēti, tos var izmantot daudzas reizes, nezaudējot precizitāti. Šīs kopējās vērtības radīšana ir datu vērtības ķēdes koncepcijas pamatā. Piemēram, informācijas kopumu par mobilo telefonu atrašanās vietu var atkārtoti izmantot reāllaika satiksmes informācijai.

Termins „lielie dati” attiecas uz dažādu veidu datu lielu apjomu, kas ar lielu ātrumu iegūti no liela skaita dažādu veidu avotiem. Lai apstrādātu šodienas ļoti mainīgās un reāllaika datu kopas, ir vajadzīgi jauni instrumenti un metodes, tādi kā jaudīgi procesori, programmatūra un algoritmi[7].

Kopumā, datu analīze[8] nozīmē labākus rezultātus, procesus un lēmumus. Tā palīdz rast jaunas idejas vai risinājumus vai precīzāk prognozēt nākotnes notikumus. Tehnoloģija attīstās, tāpēc, sistemātiski balstoties uz datu analīzi, uzņēmējdarbības nozares pilnībā tiek pārveidotas.[9]

Termins “uz datiem balstīta inovācija” (DDI) attiecas uz uzņēmumu un publisko iestāžu spēju izmantot labākas datu analīzes informāciju, lai izstrādātu uzlabotus pakalpojumus un preces kas atvieglotu cilvēku un organizāciju, tostarp MVU, ikdienas dzīvi.[10]

Lai atvieglotu datu izmantošanu un samazinātu darījumu izmaksas, jānodrošina pēc iespējas mazāki ierobežojumi un labāk saskaņoti noteikumi par datu atkārtotu izmantošanu. Atsaucoties uz Komisijas iepriekšējo atklāto datu politiku[11], Atklāto datu hartā, ko G 8 parakstīja 2013. gadā, ietverts princips, ka dati “ir pēc noklusējuma atklāti”, un uzsvērts, ka ir nepieciešama brīva un atklāta datu atkārtotas izmantošanas iespēja gan cilvēkiem, gan elektroniskām ierīcēm.

Termins “atklātie dati” attiecas uz datu apakškopu, proti, datiem, kas brīvi pieejami ikvienam atkārtotai izmantošanai gan komerciāliem, gan nekomerciāliem mērķiem.

Neatkarīgi no tā, vai kopas ir sadalītas pa dažādām vietām un avotiem, atklātas vai slēgtas, ar, iespējams, tajās iekļautiem personas datiem, kam vajadzīga īpaša aizsardzība, tās pamata infrastruktūrai rada jaunas problēmas. Datu analīzei nepieciešama droša un uzticama vide, kas ļauj veikt darbības dažādās mākoņdatošanas un augstas veiktspējas skaitļošanas (HPC)[12] infrastruktūrās, platformās un pakalpojumos.

Uz datiem balstīta inovācija rada plašas un jaunas darba iespējas. Tomēr datu analīzē, datormācīšanās un vizualizēšanas jomā, kā arī attiecīgos tiesiskos aspektos, piemēram, datu īpašumtiesības, licences ierobežojumi un datu aizsardzība, tai ir nepieciešamas augsti kvalificētu ekspertu daudznozaru komandas. Būtiska nozīme ir mācībām, kas paredzētas datu jomas profesionāļu sagatavošanai, lai tie varētu veikt padziļinātu tematisko analīzi, izmantot iekārtas, gūt informāciju no datiem un izmantot tos labākai lēmumu pieņemšanai.

ES pētniecības un inovācijas pamatprogramma "Apvārsnis 2020" un valstu pētniecības un inovācijas finansējuma programmas var risināt svarīgas tehniskas problēmas —no datu izveides un vadības, izmantojot tīklus un glabāšanas un komunikācijas tehnoloģiju, līdz liela apjoma analīzei, moderniem programmatūras rīkiem un kiberdrošībai. Visbeidzot, ļoti svarīgs ir atbalsts uzņēmējdarbības un inovāciju jomas veicināšanai konkrētās nozarēs.

3.   Uz datiem balstītas ES ekonomika

Būtiska uz datiem balstītas ekonomikas iezīme ir vide, ko veido dažādi dalībnieki, kas mijiedarbojas digitālajā vienotajā tirgū, radot lielākas uzņēmējdarbības iespējas un labāku piekļuvi zināšanām un kapitālam, jo īpaši saistībā ar MVU, kā arī efektīvāk veicinot atbilstošo pētniecību un inovāciju.

Plaukstošai uz datiem balstītai ekonomikai ir šādas īpašības:

3.1. Kvalitatīvu, drošu un sadarbspējīgu datu kopu un veicinošas infrastruktūras pieejamība

(1) datu kopas: kvalitatīvi, droši un uzticami dati no lielām datu kopām, tostarp atklātie dati (piem., Zemes novērošana un citi ģeotelpiskie dati, valodas resursi, zinātniskie dati, satiksmes dati, veselības aprūpes dati, finanšu dati, kultūras vērtību digitalizācija), kas ir plaši pieejami jauniem datu produktiem. Digitālajā vienotajā tirgū nav nepiemērotu ierobežojumu, kas kavētu datu plūsmu starp nozarēm, valodām un robežām. Lietotājiem ir pietiekama uzticība tehnoloģijai, pakalpojumu sniedzēju rīcībai un attiecīgajiem noteikumiem;

(2) fleksibilitāte, kas vajadzīga datu kopu izmantošanai: standarta un kopēji formāti un protokoli datu vākšanai un apstrādei no dažādiem avotiem saskaņotā un sadarbspējīgā veidā dažādās nozarēs un vertikālos tirgos (enerģētika, transports, vide, viedas pilsētas, mazumtirdzniecība, drošība, u.tt.); kā arī

(3) stabilas infrastruktūras, resursi un pakalpojumi: atklāto datu portāli un pētniecības infrastruktūras, kas atbalsta uz datiem balstītu inovāciju, kuru pamatā ir ātrdarbīgs internets un pieejami plaši un elastīgi datošanas resursi (jo īpaši HPC, mākoņdatošanas un režģiskās skaitļošanas infrastruktūras un pakalpojumi, un statistikas infrastruktūra).

3.2. Uzlaboti pamatapstākļi, kas atvieglo vērtības iegūšanu no datu kopām

(1) Piemērota prasmju bāze: mazi un lieli uzņēmumi un universitātes sadarbojas, lai pietiekamā daudzumā apmācītu jomas speciālistus un apmierinātu lielo pieprasījumu darba tirgū. Tas nozīmē lietderīgi un efektīvi savstarpēji papildināt esošos talantus un prasmes, kas atrodami dažādās jomās.

(2) Cieša sadarbība starp dalībniekiem: universitātes/publiskie pētniecības institūti un privātie partneri, jo īpaši MVU, sadarbojas pētniecības un inovācijas jomā pāri nozarēm, izmantojot atvieglotu piekļuvi zināšanām un tehnoloģijai un zināšanu un tehnoloģijas nodošanai. Šāda publiskā un privātā sektora sadarbība nodrošina drošu un piemērotu algoritmu, rīku un metožu pieejamību un turpmāko attīstību, lai iegūtu aprakstošu un prognozējošu datu analīzi, datu apstrādi, simulāciju, vizualizāciju, lēmumu pieņemšanas atbalstu un rezultātu integrēšanu jaunos produktos.

3.3. Daudzas piemērošanas jomas, kurās uzlabota lielo datu apstrāde var radīt priekšrocības

(1) Sistēmas: IKT sistēmas, kas var pildīt fiziskos priekšmetos iebūvētas devēja, iedarbinātāja, skaitļošanas, paziņošanas funkcijas un kas ar interneta palīdzību ir savstarpēji savienotas, un nodrošina iedzīvotājiem un uzņēmumiem plašu klāstu inovatīvu lietojumu un pakalpojumu (viedie savienotie objekti);

(2) Agrīnie adoptētāji un paātrinātāji: publiskā sektora iestādes, kas darbojas kā "attīstību veicinoši pasūtītāji" un starpnieki jauniem datu pakalpojumiem un digitālajām precēm. Publiskajam sektoram ir svarīga loma mākoņdatošanas pakalpojumu un citu jaunu pieeju pieņemšanā  un uzticības radīšanā iedzīvotājiem un uzņēmumiem, tostarp MVU.

4. Rīcības plāns, lai nodrošinātu uz datiem balstītas nākotnes ekonomikas izveidi

Lai nodrošinātu uz datiem balstītu, plaukstošu ekonomiku, ir jāveido kopienas un jāizstrādā pareizi pamatnosacījumi.

4.1. Kopienu veidošana 1. Eiropas publiskā un privātā sektora partnerība datu jomā

Komisija uzskata, ka stratēģiskai sadarbībai, izmantojot līgumisku publiskā un privātā sektora partnerību (cPPP)[13], var būt nozīmīga loma datu kopienas izveidē un labākās prakses apmaiņas veicināšanā. Saskaņā ar principiem, kas izklāstīti pamatprogrammā "Apvārsnis 2020", Komisija uzskata, ka pietiekami skaidra cPPP būtu visefektīvākais veids, kā šajā jomā īstenot programmu "Apvārsnis 2020", jo īpaši ņemot vērā nepieciešamo ietekmes, iesaistīto resursu un ilgtermiņa saistību vērienu.

Līgumiskā publiskā un privātā sektora partnerība (cPPP) ir svarīgs diskusiju forums, un tajā ir iestrādātas Komisijas un nozares saistības iesaistīties pētniecības un inovācijas darbībās. Tā virza pētniecības un inovācijas darbības, izmantojot Stratēģisko pētniecības un inovāciju programmu (SPIP), kas jāsaskaņo ar dalībvalstu programmām, un koncentrē visus attiecīgos pasākumus uz nozīmīgāko problēmu un trūkumu novēršanu, maksimāli pastiprina efektivitāti un novērš dublēšanos.

Datu līgumiskā publiskā un privātā sektora partnerībai (cPPP) būtu jāizstrādā stimuli, kas mudinātu partnerus koplietot datu kopas, un mehānismi, kas veicinātu zināšanu un tehnoloģiju nodošanu. Tai būtu jāsadarbojas ar mācību un pētniecības iestādēm, lai studenti un pētnieki varētu eksperimentēt ar reālistiskām un lielām datu kopām, un vienlaikus jāveicina apmaiņa starp datu zinātniekiem, datu aizsardzības un drošības ekspertiem.

Ražošanas nozare ir veikusi pašorganizēšanos un gatavo priekšlikumu šādai cPPP[14]. Ja šī partnerība gūs labu vērtējumu, to varētu uzsākt līdz 2014. gada beigām.

2. Digitālā uzņēmējdarbība un atklāto datu inkubators

Atzīstot digitālo tehnoloģiju lielo potenciālu plašākas uzņēmējdarbības veicināšanā un visu veidu uzņēmumu pārveidošanā Eiropā, Komisija ir uzsākusi stratēģiju, lai atbalstītu digitālo uzņēmējdarbību Savienībā[15].

Tādā pat veidā saistībā ar pamatprogrammu "Apvārsnis 2020" atklātu datu inkubators palīdzēs MVU izveidot piegādes ķēdes, kas balstītas uz datiem, veicināt brīvas vai taisnīgas piekļuves nosacījumus datu resursiem, atvieglos piekļuvi mākoņdatošanai, veicinās sakarus ar vietējiem datu inkubatoriem visā Eiropā un palīdzēs MVU saņemt juridiskas konsultācijas.

3. Prasmju bāzes izstrādāšana

Lai palielinātu augsti kvalificētu datu speciālistu skaitu, Komisija izstrādās Eiropas kompetences centru tīklu. To papildinās, atzīstot jaunas e‑infrastruktūras profesijas un prasmes saskaņā ar iniciatīvu „Digitālo prasmju un darbavietu lielā koalīcija”[16].

4. Datu tirgus uzraudzības instruments

Komisija veido datus tirgus uzraudzības rīku, lai noteiktu Eiropas datu tirgus apjomu un tendences. Šis instruments rādīs arī attiecības starp dažādiem Eiropas datu ekonomikas dalībniekiem.

5. Pētniecības un inovācijas nozares prioritāšu noteikšana

Komisija aicinās ieinteresētās personas un pētniecības kopienas (piemēram, no veselības aizsardzības, enerģētikas, vides, sociālo zinātņu un oficiālās statistikas nozarēm) ierosināt „bākas” iniciatīvas, kas var dot vislielāko sociālo un ekonomisko labumu un kam būtu jāpiesaista vajadzīgais publiskais un privātais finansējums.

4.2. Pamatnosacījumu izstrāde 4.2.1. Datu pieejamība un savstarpējā izmantojamība

1. Atklāto datu politikas veicināšana

Lai atvieglotu ES atklāto datu politikas[17] un tiesiskā regulējuma[18] īstenošanu, Komisija gatavo pamatnostādnes par ieteicamām standarta licencēm, datu kopām un maksu par dokumentu atkalizmantošanu.

Komisija un pārējās ES iestādes publicē savus dokumentus atklāto datu veidā, izmantojot ES atklāto datu portālu. Turklāt saskaņā ar Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta programmu Eiropas atklāto datu digitālo pakalpojumu infrastruktūra nodrošinās vienas pieturas aģentūras darbību, lai nodrošinātu piekļuvi atklātajiem datiem visā ES[19]. Komisijas zinātniskās informācijas paketē[20] ir iekļauti pasākumi, lai veicinātu zinātniskos atklājumus un sadarbību pāri nozaru un ģeogrāfiskajām robežām.

Mērķis vairākām Komisijas iniciatīvām, kas attiecas uz konkrētām nozarēm (transports, enerģētika, vide u.c.), ir atklāt pieeju datiem un to atkalizmantošanai, kā arī nodrošināt brīvu piekļuvi pamatprogrammas "Apvārsnis 2020" rezultātiem[21].

2. Datu apstrādes instrumenti un metodes

Lai rosinātu pētniecības un inovācijas nozari darboties komercizpētes, lēmumu pieņemšanas procesos un sistēmās, kas sniedz atbalstu MVU un tīmekļa uzņēmējiem, pamatprogrammā "Apvārsnis 2020" aplūkota aprakstošu un prognozējošu datu analīze, datu vizualizācija, mākslīgā intelekta un lēmumu pieņemšanas programmatūras rīki un algoritmi. 

Citi temati attiecas uz koncepcijas pierādījumiem un mākoņdatošanā balstītu datu infrastruktūras veicinātāju prototipiem (piem., platforma kā pakalpojums un programmatūra kā pakalpojums) ļoti lielām vai ļoti neviendabīgām datu kopām un darbībām, lai strādātu ar lielām, sarežģītām un intensīvas datplūsmas sistēmām un pakalpojumiem.

Visbeidzot, pamatprogramma "Apvārsnis 2020" veicinās zināšanu centru tīklu izveidi un sakaru veidošanu starp tiem, lai atbalstītu MVU datu tehnoloģiju vai pakalpojumu izstrādi, piekļuvi tiem un iekļaušanu produktos uzņēmējdarbības procesos vai citās darbībās.

3. Jaunu, atklātu standartu atbalstīšana

Atklātie standarti un datu savstarpējā savietojamība ir prioritātes dažādās Komisijas politikas jomās. Tas ir atspoguļots pašreizējās iniciatīvās, kurās nosaka ES standartus svarīgās ekonomikas nozarēs, piemēram, transporta nozarē. ISA programma[22] veicina kopējo pamatdatu standartu izmantošanu valstu pārvaldes iestādēs. Lai palīdzētu izveidot atklāto datu apmaiņas vidi, Komisija atbalstīs attiecīgo spēkā esošo standartu plānošanu vairākās lielo datu jomās (piemēram, viedtīkli, veselība, transports, vide, mazumtirdzniecība, pārstrādes rūpniecība, finanšu pakalpojumi).

Turpmāk saskaņā ar pamatprogrammu "Apvārsnis 2020" paredzēts noteikt rūpniecības nozares, kurās ir pietiekami viendabīgas darbības, lai turpinātu attīstīt attiecīgus standartus.   

4.2.2. Veicinošā infrastruktūra uz datiem balstītai ekonomikai 1. Mākoņdatošana

Eiropas mākoņdatošanas stratēģijas darbības attiecībā uz standartu pārredzamību, brīvprātīga ES mēroga sertifikācija, droši un taisnīgi līguma noteikumi un nosacījumi mākoņdatošanas pakalpojumu lietotājiem, un Eiropas Mākoņdatošanas partnerības (ECP) izveidošana ļauj ātrāk pieņemt uzticamu mākoņdatošanu, kas veicinās uz datiem balstītu ekonomiku.

ECP valde nesen publicēja ziņojumu "Trusted Cloud Europe" (TCE)[23]. Tam sekojoša pārskata rezultāti liecina, ka "Trusted Cloud Europe" ideja saņem konsekventu atbalstu; tās pamatā ir ātra vispārīgās datu aizsardzības regulas pieņemšana Eiropā un efektīvi mehānismi, lai nodrošinātu Eiropas “datu suverenitāti” mākonī. Turpinājumā Komisija līdz 2015. gadam plāno reaģēt uz TCE ziņojumu, konsultējoties par politikas darbību paketi, kura apvieno gan regulatīvas un tirgus diktētas, gan kopējas pārvaldes iespējas.

Vienlaikus nākamās pētniecības un inovācijas darbības saskaņā ar pamatprogrammu "Apvārsnis 2020" būs saistītas ar mākoņdatošanas risinājumu optimālu izmantošanu un konfigurāciju datu analīzes un modernu infrastruktūru un pakalpojumu vajadzībām[24].

2. E-infrastruktūras un augstas veiktspējas skaitļošana

Rūpniecībai, MVU un akadēmisko aprindu pārstāvjiem piekļuvi jaudīgai skaitļošanas tehnikai un pakalpojumiem jau sniedz PRACE[25], pasaules līmeņa augstas veiktspējas skaitļošanas (HPC) infrastruktūra.

Turpmākās darbības būs HPC izmantošanas izcilības centru izveide, lai risinātu zinātnes, rūpniecības vai sabiedrības problēmas, izmantojot esošo cPPP HPC jomā[26]. Atbalsts arī tiks piešķirts, lai izstrādātu nākamās paaudzes HPC tehnoloģijas kā galveno horizontālo faktoru uzlabotas modelēšanas, imitēšanas un lielu datu apstrādes stimulēšanai.[27]

Ņemot vērā steidzamo vajadzību Eiropā pēc tūkstošiem pētnieku ar datošanas spējām, tiks atbalstīti arī galvenie digitālās Eiropas Pētniecības telpas (EPT)[28] veicinātāji, piemēram, Eiropas iniciatīva režģu sistēmas jomā.

3. Tīkli/Platjosla/5G

Pašreizējā līgumiskā publiskā un privātā sektora partnerība (cPPP) attiecībā uz 5G[29] strādā pie nākotnes mobilā interneta pamattehnoloģijas un regulējuma un finansējuma iniciatīvām[30], kuru mērķis ir veicināt privātā sektora ieguldījumus platjoslas infrastruktūrā. Tā atbalsta galveno tīklu attīstību, palielinot to spēju apstrādāt lielus datu apjomus.

4. Lietiskais internets (Internet of Things)[31]

Vairākus liela mēroga projektus finansēs, lai risinātu jaunus pieejamības, kvalitātes un savietojamības jautājumus, kas saistīti ar datiem, kuri iegūti, izmantojot viedos savienotos objektus un citu lietiskā interneta tehnoloģiju.

5. Publiskās datu infrastruktūras

Komisija lūgs dalībvalstīm atbalstu savstarpēji savienotā datu apstrādes iekārtu tīkla izveidei, sasaistot reģionālos datu centrus un veicinot infrastruktūras, lai gūtu labumu no sinerģijām un uzlabotu efektivitāti, jo īpaši attiecībā uz MVU, akadēmiskajām un pētniecības aprindām un publisko sektoru. Stiprinot GÉANT tīklu[32], Komisija ieguldīs arī darbībās, kuru mērķis ir veidot sakarus ar trešām valstīm, jo īpaši jaunattīstības valstīm.

4.2.3.     Regulējuma jautājumi 1. Personas datu aizsardzība un patērētāju aizsardzība

Pamattiesības personas datu aizsardzībai ir piemērojamas lielajiem datiem, ja tie ir personas dati — datu apstrādei ir jāatbilst visiem piemērojamajiem datu aizsardzības noteikumiem.

Komisijas reformu pakete paredz izveidot Eiropas Savienībā vienotu, mūsdienīgu, stingru, konsekventu un visaptverošu datu aizsardzības regulējumu. Stiprinot indivīdu uzticēšanos un paļāvību digitālajai videi un palielinot juridisko noteiktību, regulējums nodrošinās normatīvo vidi, kas ir ļoti svarīga, lai izstrādātu inovatīvas un ilgtspējīgas datu preces un pakalpojumus. 

Pēc reformu paketes pieņemšanas Komisija sadarbosies ar dalībvalstīm un ieinteresētajām personām, lai nodrošinātu, ka uzņēmumi, jo īpaši MVU, saņem pienācīgus norādījumus, proti, attiecībā uz tādiem jautājumiem kā datu anonimizācija un pseidonimizācija, datu apjoma samazināšana, personas datu riska analīze, kā arī instrumenti un iniciatīvas patērētāju izpratnes palielināšanai. Komisija arī aktīvi atbalstīs pētniecību un inovāciju saistībā ar attiecīgiem tehniskiem risinājumiem, kas ir sistēmā integrēta privātuma aizsardzība ("privacy by design").

Tāpēc digitāliem instrumentiem ir potenciāls, lai palīdzētu lietotājiem labāk kontrolēt savus datus un nodrošināt to drošību. Komisija sāks konsultāciju procesu par „lietotāju kontrolētām mākoņtehnoloģijām personas datu glabāšanai un lietošanai ("personas datu telpas") un atbalstīs pētniecības un inovācijas jomu attiecībā uz instrumentiem, kas palīdz lietotājiem izvēlēties tādu datu koplietošanas politiku, kura vislabāk atbilst viņu vajadzībām. Tā atbalstīs arī projektus, kuru mērķis ir samazināt personas datu aizsardzības pārkāpumus un nodrošināt, ka dati tiek izmantoti tādos veidos, kas atbilst tiem, kuru dēļ tie tika vākti.

Arī uz produktiem, kuru pamatā ir lielo datu tehnoloģija, attiecas horizontālie patērētāju un tirgvedības tiesību akti. Komisija nodrošinās, ka MVU un patērētājiem, piegādātājiem un lietotājiem tiek sniegta visa vajadzīgā informācija, lai tie netiktu maldināti un varētu atsaukties uz godīgiem līgumiem, jo īpaši attiecībā uz tādu datu izmantošanu, kuri savākti no tiem. Šie pasākumi palīdzēs veidot uzticēšanos, kas ir nepieciešama, lai pilnībā izmantotu uz datiem balstītas ekonomikas potenciālu.

2. Datizrace

Komisija pēta veidus, kā pastiprināt uz datiem balstītu inovāciju, kuras pamatā ir datizrace un tekstizrace, tostarp saistībā ar attiecīgajiem autortiesību aspektiem.

Komisija ņem vērā dalībvalstu iniciatīvas, kas veicina šādas darbības, īstenojot izņēmumus, kas pieejami saskaņā ar spēkā esošo autortiesību tiesisko regulējumu, vai pārskatot to īstenošanu.

3. Drošība

Komisija izpētīs ar lieliem datiem saistīto drošības risku situāciju un ierosinās riska pārvaldības un mazināšanas pasākumus, tostarp pamatnostādnes, piemēram, par datu drošas uzglabāšanas paraugpraksi, lai veicinātu drošības kultūru dažādās sabiedrības jomās un palīdzētu atklāt kiberuzbrukumus un labāk reaģēt uz tiem.

Komisija arī atbalstīs pētniecības un inovācijas jomu, lai palīdzētu samazināt datu aizsardzības pārkāpumu risku un datu bāžu slēptu izmantošanu nelikumīgā nolūkā. 4. Īpašumtiesības/datu nodošana

Vairākās nozarēs prasības par datu atrašanās vietu traucē pārrobežu informācijas plūsmu un veido šķēršļus vienotajā tirgū attiecībā uz mākoņdatošanu un lieliem datiem. Komisija izpētīs šos šķēršļus un apsvērs turpmākās politikas darbības, jo īpaši ņemot vērā ziņojumu "Trusted Cloud Europe" un ieteikumus, ko izvirzījusi Eiropas Mākoņdatošanas partnerība.

Turklāt Komisija sāks konsultēšanos un izveidos ekspertu grupu, lai izvērtētu vajadzību pēc norādījumiem par konkrētiem datu īpašumtiesību jautājumiem un atbildību par sniegtajiem datiem, jo īpaši par datiem, kas iegūti, izmantojot lietiskā interneta tehnoloģiju.

5. Secinājumi

Plaukstoša, uz datiem balstīta ekonomika veicinās pilsoņu labklājību, kā arī sociāli ekonomisko progresu, nodrošinot jaunas uzņēmējdarbības iespējas un inovatīvākus publiskos pakalpojumus. Tā uzplauks Eiropas digitālajā vienotajā tirgū, kuru regulē mūsdienīgi un inovatīvi noteikumi.

Pēc tam, kad paredzētās darbības būs īstenotas, tās nodrošinās paātrinātu inovāciju, lielāku produktivitāti un paaugstinātu datu konkurētspēju visās ekonomikas jomās, kā arī pasaules tirgū ar Eiropu kā galveno tirgus dalībnieku.

Komisija turpinās apspriesties ar Parlamentu, Padomi, dalībvalstīm un visām ieinteresētajām personām, lai izstrādātu izvērstāku, ar pierādījumiem pamatotu daudzlīmeņu rīcības plānu virzībai uz nākotnes ekonomiku, kas balstīta uz datiem, un risinātu Eiropas sabiedrības problēmas nākotnē.

[1]        Šim paziņojumam pievienotajā dienestu darba dokumentā sniegts ziņojums par Eiropas mākoņdatošanas stratēģijas īstenošanu, COM (2012) 529.

[2]        Piemēram, http://ec.europa.eu/digital-agenda/en/news/trusted-cloud-europe-survey; https://ec.europa.eu/digital-agenda/en/content/consultation-research-data-infrastructures-framework-action

[3]        COM(2012) 10 final, COM(2012) 11 final, COM(2013) 48 final.

[4]        Big Data Analytics – An assessment of demand for labour and skills, 2012-2017. Apvienotās Karalistes ziņojums par e-prasmēm SAS UK vārdā.

[5]       Skat. arī JOIN (2013) 1 "Eiropas Savienības kiberdrošības stratēģija —  atklāta un droša kibertelpa", 7.2.2013., kurā bija izklāstīti “pasākumi, kas vajadzīgi [...], lai  ES tiešsaistes vidi izveidotu par drošāko pasaulē.” (3. lpp.).

[6]        Jāizveido saskaņā ar Eiropadomes 2013. gada oktobra secinājumiem.

[7]        Neskaitot tradicionālos “datizraces” rīkus, kas paredzēti galvenokārt zema līmeņa, neliela apjoma un statikas datu kopu apstrādei, bieži vien manuālai.

[8]      Analīzē var ietvert gan īstus „lielos datus”, gan lielu skaitu cita veida datu kopu („mazie dati”).

[9]      Uzņēmumi, kas izmanto “uz datiem balstītu lēmumu pieņemšanas procesu”, var iegūt 5-6 % produktivitātes pieaugumu, Big Data for All: Privacy and User Control in the Age of Analytics, O. Teme/J. Polonetsky, Northwestern Journal of Technology and Intellectual Property 2012.

[10]     Uz datiem balstīta inovācija – Ceļvedis politikas veidotājiem: saprast un nodrošināt datu ekonomisko un sociālo vērtību, SIIA Baltā grāmata, 2013.

[11]     Atklātie dati. Inovācijas, izaugsmes un pārredzamas pārvaldības dzinējspēks, COM(2011) 882, Direktīva 2013/37/ES.

[12]     Augstas veiktspējas skaitļošana. Eiropas pozīcija pasaules mēroga sacensībā, COM(2012) 45.

[13]       Skat. 25. pantu Regulā (ES) Nr. 1291/2013, ar ko izveido pamatprogrammu “Apvārsnis 2020”.

[14]       www.bigdatavalue.eu

[15]       http://ec.europa.eu/enterprise/sectors/ict/digital-enterpreneurship/index_en.htm

[16]       http://ec.europa.eu/digital-agenda/en/grand-coalition-digital-jobs-0

[17]       COM(2011) 882 galīgā redakcija

[18]       Direktīva 2013/37/ES

[19]       Regula (ES) Nr. 2014/283/ES par pamatnostādnēm Eiropas komunikāciju tīkliem telekomunikāciju infrastruktūras jomā.

[20]       Virzība uz labāku piekļuvi zinātniskai informācijai, COM(2012) 401 final; Komisijas ieteikums par piekļuvi zinātniskajai informācijai un tās saglabāšanu, C (2012) 4890.

[21]       http://ec.europa.eu/research/participants/data/ref/h2020/grants_manual/hi/oa_pilot/h2020-hi-oa-pilot-guide_en.pdf

[22]       http://ec.europa.eu/isa/; http://ec.europa.eu/isa/documents/isa_lexuriserv_en.pdf

[23]       Izveidojot "Trusted Cloud Europe".  Politikas redzējuma dokuments, ko izstrādājusi Eiropas Mākoņdatošanas partnerības valde, http://ec.europa.eu/digital-agenda/en/news/trusted-cloud-europe

[24]       Skat., piemēram, http://www.helix-nebula.eu/, CERN, EMBL, ESA, u. c. zinātnes iniciatīvu mākonis.

[25]       http://www.prace-ri.eu/

[26]       http://ec.europa.eu/research/press/2013/pdf/ppp/hpc_factsheet.pdf

[27]       http://ec.europa.eu/research/participants/portal/desktop/en/opportunities/h2020/calls/h2020-fethpc-2014.html

[28]       Stiprāka Eiropas Pētniecības telpas partnerība izcilībai un izaugsmei, COM(2012) 392.

[29]       http://5g-ppp.eu/

[30]       Piemēram, „savienotā kontinentaˮpakete (http://ec.europa.eu/digital-agenda/en/connected-continent-single-telecom-market-growth-jobs) un Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta telekomunikāciju nodaļa (http://ec.europa.eu/digital-agenda/en/connecting-europe-facility).

[31]       IoT ir dinamiska globālo tīklu infrastruktūra, kurā visu veidu fiziskas un virtuālas "lietas" sazinās un ir vienmērīgi integrētas.

[32]       Pētniecības un izglītības kopienas Eiropas datu tīkls, http://www.geant.net/.