Ieteikums

PADOMES IETEIKUMS

par Rumānijas 2014. gada valsts reformu programmu un ar ko sniedz Padomes atzinumu par Rumānijas 2014. gada konverģences programmu

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 121. panta 2. punktu un 148. panta 4. punktu,

ņemot vērā Padomes Regulu (EK) Nr. 1466/97 (1997. gada 7. jūlijs) par budžeta stāvokļa uzraudzības un ekonomikas politikas uzraudzības un koordinācijas stiprināšanu[1] un jo īpaši tās 9. panta 2. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas ieteikumu[2],

ņemot vērā Eiropas Parlamenta rezolūcijas[3],

ņemot vērā Eiropadomes secinājumus,

ņemot vērā Nodarbinātības komitejas atzinumu,

ņemot vērā Ekonomikas un finanšu komitejas atzinumu,

ņemot vērā Sociālās aizsardzības komitejas atzinumu,

ņemot vērā Ekonomikas politikas komitejas atzinumu,

tā kā:

(1) Eiropadome 2010. gada 26. martā piekrita Komisijas priekšlikumam sākt jaunu nodarbinātības un izaugsmes stratēģiju – "Eiropa 2020" –, kam pamatā ir ciešāka ekonomikas politikas koordinācija, lielākoties pievēršot uzmanību galvenajām jomām, kurās jārīkojas, lai palielinātu Eiropas ilgtspējīgas izaugsmes potenciālu un konkurētspēju.

(2) Padome 2010. gada 13. jūlijā, pamatojoties uz Komisijas priekšlikumiem, pieņēma ieteikumu par dalībvalstu un Savienības vispārējām ekonomikas politikas pamatnostādnēm (2010.–2014. g.), un 2010. gada 21. oktobrī – lēmumu par dalībvalstu nodarbinātības politikas pamatnostādnēm, kas kopā veido "integrētās pamatnostādnes". Dalībvalstis tika aicinātas ņemt vērā šīs integrētās pamatnostādnes savā ekonomikas un nodarbinātības politikā.

(3) Valstu vai to valdību vadītāji 2012. gada 29. jūnijā pieņēma lēmumu par Izaugsmes un nodarbinātības paktu, kas ir saskaņots pamats rīcībai valstu, ES un eurozonas līmenī, izmantojot visas iespējamās sviras, instrumentus un politikas jomas. Viņi pieņēma lēmumu par dalībvalstu līmenī veicamo rīcību, jo īpaši paužot pilnīgu apņemšanos sasniegt stratēģijas "Eiropa 2020" mērķus un īstenot konkrētai valstij adresētos ieteikumus.

(4) Padome 2013. gada 9. jūlijā pieņēma ieteikumu par Rumānijas 2013. gada valsts reformu programmu un sniedza atzinumu par Rumānijas konverģences programmu 2012.-2016. gadam.

(5) Komisija 2013. gada 13. novembrī pieņēma gada izaugsmes pētījumu[4], iezīmējot 2014. gada Eiropas ekonomikas politikas koordinēšanas pusgada sākumu. Tajā pašā dienā, pamatojoties uz Regulu (ES) Nr. 1176/2011, Komisija pieņēma brīdinājuma mehānisma ziņojumu[5].

(6) Eiropadome 2013. gada 20. decembrī apstiprināja prioritātes, lai nodrošinātu finanšu stabilitāti, fiskālo konsolidāciju un rīcību izaugsmes sekmēšanai. Tā uzsvēra vajadzību īstenot diferencētu, uz izaugsmi vērstu fiskālo konsolidāciju, atjaunot normālus aizdevumu nosacījumus ekonomikai, sekmēt izaugsmi un konkurētspēju, risināt bezdarba problēmu, novērst krīzes sociālās sekas un modernizēt valsts pārvaldi.

(7) Rumānija 2014. gada 6. maijā iesniedza savu 2014. gada valsts reformu programmu un 2014. gada 5. maijā — 2014. gada konverģences programmu. Abas programmas izvērtētas vienlaikus, lai ņemtu vērā to savstarpējo saistību.

(8) Padome 2013. gada 22. oktobrī pieņēma Lēmumu 2013/531/ES par vidēja termiņa finansiālās palīdzības sniegšanu Rumānijai līdz pat 2 miljardu euro apmērā līdz 2015. gada septembrim. Vidēja termiņa finansiālā palīdzība Rumānijai piesardzības pasākumu veidā dalībvalstīm, kuras nav eurozonas dalībnieces, paredzētā maksājumu bilances mehānisma ietvaros tika uzskatīta par piemērotu saistībā ar nestabilu kapitāla plūsmu, kas jo īpaši skar jaunietekmes tirgus, riskiem makroekonomiskajam scenārijam un vēl aizvien vājajām vietām banku nozarē. Kaut arī pašreizējos tirgus apstākļos Rumānija neplāno pieprasīt maksājumu daļu izmaksu, sagaidāms, ka palīdzība piesardzības pasākumu veidā palīdzēs konsolidēt makroekonomisko, budžeta un finanšu stabilitāti un, īstenojot strukturālās reformas, palielinās Rumānijas ekonomikas izturētspēju un izaugsmes potenciālu. 2013. gada 6. novembra saprašanās memorands un tā turpmākie pielikumi, kuros minēti nosacījumi, kas izpildāmi saskaņā ar ES palīdzību piesardzības pasākumu veidā, papildina un atbalsta Eiropas pusgada ietvaros konkrētai valstij adresētos ieteikumus. ES palīdzība piesardzības pasākumu veidā būs atkarīga no visaptverošas ekonomikas politikas programmas īstenošanas, īpašu uzmanību vēršot uz strukturālo reformu pasākumiem, tostarp tiem konkrētai valstij adresētajiem ieteikumiem, kuri attiecas uz administratīvo kapacitāti, produktu tirgus reformām, uzņēmējdarbības vidi, darba tirgiem, pensijām, valsts uzņēmumiem un veselības aprūpi. Šī programma neatbrīvo Rumānijas valdību no tā, ka tai pilnībā jāīsteno visi valstij adresētie ieteikumi. Saprašanās memoranda un konkrētai valstij adresēto ieteikumu īstenošanai nepieciešamā prioritāšu noteikšana, īstenošana un koordinēšana būtu jāveic tur, kur tiek pieņemti prioritārie lēmumi, un tas būtu jādara saskaņotā veidā.

(9) 2014. gada konverģences programmā izklāstītais budžeta stratēģijas mērķis ir panākt, lai 2015. gadā tiktu sasniegts vidējā termiņa mērķis, proti, strukturālais deficīts 1 % apmērā no IKP, kas atspoguļo Stabilitātes un izaugsmes akta prasības, un lai pēc tam šis mērķis arī tiktu saglabāts. Rumānija 2014. gadā izmanto īslaicīgas novirzes no korekcijas virzībā uz vidēja termiņa mērķi iespēju, kāda ir atļauta kopīgi finansētiem projektiem. Īslaicīga novirze ir jākompensē 2015. gadā. Programmā paredzēta (pārrēķinātās) strukturālās bilances stabilizēšana 2014. gadā un uzlabojums par 0,8 % no IKP 2015. gadā. Paredzēts, ka izdevumi palielināsies atbilstoši izdevumu robežlielumam 2014. un 2015. gadā. Paredzēts, ka parāda attiecība pret IKP 2015. gadā sasniegs 40 %, savukārt 2016.-2017. gadā samazināsies. Kopumā programmā izklāstītā budžeta stratēģija atbilst Stabilitātes un izaugsmes pakta prasībām. Budžeta prognožu pamatā esošais makroekonomiskais scenārijs ir ticams. Tas kopumā atbilst Komisijas 2014. gada pavasara prognozei. Taču potenciālā IKP aplēse, kas ir konverģences programmas pamatā, ir nedaudz augstāka, galvenokārt ņemot vērā optimistiskāku darba tirgus prognozi. Saistībā ar izdevumu kontroli un zemāku nodokļu iekasēšanu, nekā tika paredzēts, attiecībā uz 2014. gada budžeta plāniem pastāv negatīvie riski. Turklāt 2015. gadā un pēc tam ierosinātā fiskālā plāna pamatā esošie pasākumi vēl nav konkrēti norādīti. Saskaņā ar Komisijas prognozi neatkarīgi no strukturālās bilances nelielas pasliktināšanās 2014. gadā Rumānija ievēro Stabilitātes un izaugsmes paktā noteiktās prasības 2014. gadā, ņemot vērā īslaicīgu novirzi, kāda ir atļauta kopīgi finansētajiem projektiem. Attiecībā uz 2015. gadu pastāv risks, ka no nepieciešamās strukturālās korekcijas būs ievērojama novirze, ņemot vērā nepieciešamo kompensāciju īslaicīgai novirzei, kāda ir atļauta kopīgi finansētajiem projektiem. Turklāt paredzēts, ka Rumānija 2015. gadā novirzīsies no izdevumu robežlieluma. Pamatojoties uz programmas izvērtējumu un Komisijas prognozi saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 1466/97, Padome uzskata, ka programma ietver risku, ka no preventīvās daļas prasībām 2015. gadā būs ievērojama novirze.

(10) Krāpšana nodokļu jomā un izvairīšanās no nodokļu maksāšanas PVN jomās, tostarp tādās jomās kā pārrobežu shēmas, akcīzes nodoklis, sociālā nodrošinājuma iemaksas un ienākumu aplikšana ar nodokļiem, joprojām ir būtiska problēma. Gūts ierobežots taustāms progress cīņā pret nedeklarētu darbu, savukārt nodokļu saistību izpildes stratēģijas efektivitāti kavē reālistisku un saistošu īstenošanas pasākumu trūkums un nepietiekama uzmanības pievēršana preventīviem pasākumiem. Šobrīd tiek īstenota reforma nodokļu pārvaldības jomā, lai palielinātu tās efektivitāti; pārrobežu administratīvā sadarbība, jo īpaši PVN jomā, joprojām ir vāja. Nodokļu īpatsvars darba ņēmējiem ar zemiem un vidējiem ienākumiem joprojām ir augsts, un tas sekmē nedeklarētu darbu un pilnībā nedeklarētus ieņēmumus. Neliels progress ir gūts vides nodokļu jomā, jo transportlīdzekļu aplikšanas ar nodokļiem sistēma tika uzlabota un degvielas akcīzes nodoklis tika palielināts, un tagad tie tiek automātiski indeksēti. Rumānijā pastāv ilgtermiņa ilgtspējas riski, galvenokārt ar vecumu saistītu izdevumu dēļ. Pastāv bažas attiecībā uz pensijas sistēmas ilgtspējību un piemērotību, jo aktīvi nodarbināto iemaksu veicēju skaits attiecībā pret pensiju saņemošo cilvēku skaitu ir proporcionāli zems. Rumānija ir veikusi pasākumus, lai no 2035. gada vienādotu pensionēšanās vecumu sievietēm un vīriešiem.

(11) Resursu neefektīva izmantošana un slikta pārvaldība palielina fiskālās ilgtspējības risku veselības aprūpes nozarē. Izplatīti neoficiālie maksājumi sabiedrības veselības aprūpes nozarē vēl vairāk kavē sistēmas pieejamību, efektivitāti un kvalitāti. Ir sāktas reformas veselības aprūpes nozares efektivitātes uzlabošanai, un tās finanšu stabilitāte ir sākusies, taču ir nepieciešami turpmāki centieni. Dažu pasākumu īstenošana kavējas, tiem nav pietiekama finansējuma, un dienestu kapacitāte ir zema. Izmaksu lietderība tiks palielināta, samazinot slimnīcu stacionārās aprūpes pārlieku lielu izmantošanu un stiprinot primārās aprūpes un konsultēšanas sistēmas. Ir sāktas turpmākas veselības aprūpes sistēmas reformas, kuru mērķis ir uzlabot iedzīvotāju veselību, cita starpā sekmējot taisnīgu piekļuvi kvalitatīviem veselības aprūpes pakalpojumiem.

(12) Augsts bezdarbības līmenis, darbaspēka potenciāla nepietiekama izmantošana un nepieciešamība uzlabot darbaspēka kvalitāti un produktivitāti joprojām ir Rumānijas darba tirgus galvenās problēmas. Publiskā darba meklēšanas un pārkvalificēšanas pakalpojumu kvalitāte joprojām ir zema neatkarīgi no dažiem neliela mēroga pasākumiem. Valsts nodarbinātības dienesta ierobežotie resursi un rezultātu izvērtēšanas trūkums ierobežo individualizētu pakalpojumu efektīvu sniegšanu darba ņēmējiem, pakalpojumus darba devējiem un aktīvās un pasīvās darba tirgus politikas integrēšanu. Rumānijā ir liels to jauniešu īpatsvars, kuri nav ne nodarbināti, ne iesaistīti izglītības sistēmā, ne apmācībā, un to skaits turpina palielināties (17,3 % 2013. gadā). Aktīvu vecumdienu valsts stratēģijas, lai sekmētu gados vecāku darba ņēmēju nodarbinātības līmeņa palielināšanos, īstenošana kavējas, un tagad ir paredzēts to ieviest līdz 2014. gada beigām.

(13) Nav pārredzamu vadlīniju minimālās algas noteikšanai, kurā būtu iesaistīti sociālie partneri, lai atbalstītu nodarbinātību un konkurētspēju un saglabātu darba ieņēmumus ilgtspējīgā veidā.

(14) 2011. gada izglītības reforma, ar kuru tika izveidota ilgtermiņa programma visu līmeņu izglītības kvalitātes uzlabošanai, vēl aizvien nedarbojas pilnībā, jo nav pietiekamu finansiālo un cilvēkresursu. Pēc tam, kad pēdējos divdesmit gados strauji ir samazinājies profesionālās izglītības un apmācības dalībnieku skaits, pēdējos gados ir sāktas vairākas reformas un izmēģinājuma projekti, taču profesionālās izglītības un apmācības pieejamība, tās nozīmība darba tirgum, un uzņēmumu iesaiste, nodrošinot apmācību darbavietā un mācekļu vietas, joprojām ir zema. Ievērojama prasmju neatbilstība joprojām pastāv augstskolu absolventu vidū, un saikne starp uzņēmumiem un akadēmiskām aprindām joprojām ir vāja, kā par to liecina augstais bezdarba līmenis un tas, ka daudzi augstskolu absolventi tiek nodarbināti vai nu profesijā, kas neatbilst viņu apmācībai, vai darbā, kurā nepieciešama zemāka kvalifikācija. Līdzdalība mūžizglītības pasākumos joprojām ir viena no zemākajām ES. Priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas rādītājs joprojām ir viens no augstākajiem ES, un tagad šis rādītājs ir augstāks, nekā pirms 2010. gada, un tas jo īpaši ietekmē romus. Sieviešu nodarbinātību kavē kvalitatīvu un cenu ziņā pieejamu bērnu aprūpes iespēju zems piedāvājums un ierobežota piekļuve, jo īpaši bērniem vecumā no 0 līdz 3 gadiem.

(15) Nabadzības samazināšana joprojām ir būtiska problēma. Neatkarīgi no salīdzinoši stabilās nodarbinātības situācijas, mājsaimniecību bruto ienākumi ir samazinājušies, un ienākumu nevienlīdzība ir palielinājusies. Jo īpaši šim riskam ir pakļautas ģimenes ar bērniem. Tikai neliels progress tika gūts attiecībā uz to, lai paātrinātu pāreju no institucionālās aprūpes uz alternatīvu aprūpi bērniem bez vecāku aprūpes. Vēl aizvien liels skaits personu ar invaliditāti atrodas lielās aprūpes iestādēs, savukārt sabiedriskie pakalpojumi personām ar invaliditāti vēl joprojām nav pienācīgi attīstīti. Sociālo pabalstu zemais izlietojuma līmenis, segums un piemērotība joprojām ir problēma attiecībā uz to, lai ar sociālajiem pabalstiem efektīvi varētu samazināt nabadzību. Garantēto pamatienākumu ieviešana, kas apvieno trīs esošos sociālos pabalstus (garantētais ienākumu minimums, ģimenes pabalsts un apkures pabalsts) un ko plānots ieviest 2015. gadā, ir aizkavējusies. Romu integrācijas valsts stratēģijas īstenošana tika sākta 2012. gadā, taču finansējuma piešķīrums galveno rīcības plānu īstenošanai nebija pietiekams, un rezultāti ir pieticīgi. Šīs stratēģijas pārskatīšana un pārskatīto rīcības plānu īstenošana ir aizkavējusies.

(16) Valsts pārvaldes zemā kapacitāte izstrādāt un īstenot politikas virzienus joprojām Rumānijai ir būtiska problēma, kas kavē valsts vispārējo attīstību, uzņēmējdarbības vidi un spēju veikt publiskus ieguldījumus, tajā pašā laikā neļaujot sniegt pienācīgas kvalitātes sabiedriskos pakalpojumus. Strukturālie iemesli zemai administratīvai kapacitātei tika analizēti 2013. gadā. Pamatojoties uz šo, šobrīd tiek izstrādāta 2014.-2020. gada stratēģija par valsts pārvaldes stiprināšanu, un līdz 2014. gada vidum tās izstrādi paredzēts pabeigt.

(17) Neatkarīgi no būtiskā progresa ES fondu apgūšanas līmenis joprojām ir viens no zemākajiem ES. Joprojām vājas pārvaldības un kontroles sistēmas un publiskā iepirkuma prakse var negatīvi ietekmēt sagatavošanās darbus saistībā ar nākamās paaudzes programmām un to īstenošanu. Publiskā iepirkuma tiesību akti nav stabili, un tie nav saskaņoti. Institucionālajai struktūrai, kurā iesaistīti daudzi dalībnieki un veicamie uzdevumi bieži pārklājas, nav nepieciešamā, lai tā varētu novērst trūkumus un līgumslēdzējām iestādēm varētu sniegt pienācīgas norādes. Korupcija un interešu konflikts līgumslēdzējām iestādēm joprojām rada bažas. Paredzams, ka līdz 2014. gada beigām sāks darboties ex-ante pārbaužu sistēma attiecībā uz interešu konfliktiem publiskā iepirkuma līgumu piešķiršanas procesā.

(18) Noteikumu sliktā kvalitāte un pārredzamības trūkums, kā arī reglamentējošo noteikumu paredzamība traucē uzņēmējdarbību un traucē iedzīvotājiem. Procedūras saistībā ar elektroenerģijas ieguvi, būvniecības atļaujām un nodokļu nomaksu joprojām ir sarežģītas. Neskaidras zemes īpašumtiesības ir vēl viena problēma, kas risināma Rumānijas uzņēmējdarbības videi; mazāk par 50 % no nekustamā īpašuma ir reģistrēti zemesgrāmatā, un tikai apmēram 15 % no šiem datiem ir reģistrēti digitāli un ir pārbaudīti. Rumānija ir guvusi nelielu progresu attiecībā uz Rumānijas tiesu sistēmas kvalitātes, neatkarības un efektivitātes uzlabošanu un cīņu pret korupciju, taču šie jautājumi joprojām rada bažas uzņēmumiem, kuri meklē efektīvu tiesisko aizsardzību. Liela pretestība pret pasākumiem integritātes un korupcijas apkarošanas jomā joprojām ir konstatējama politiskajā un pārvaldības līmenī.

(19) Cenu regulēšana elektroenerģijas tirgū rūpnieciskajiem patērētājiem tika pārtraukta 2013. gadā, un tiek īstenota gāzes un elektroenerģijas cenu pakāpeniska liberalizēšana. Valsts uzņēmumu pārvaldības efektivitāte un pārredzamība šajās nozarēs ir būtiska problēma. Paredzams, ka enerģijas cenu liberalizācija radīs stimulus palielināt energoefektivitāti, lai arī ir nepieciešami konkrēti pasākumi un resursu saistības, lai vēl vairāk palielinātu energoefektivitāti mājokļu, centrālās apkures, rūpniecības un pilsētu transporta nozarēs. Rumānijas elektroenerģijas un gāzes tirgu integrēšana ES tirgos joprojām nav pilnībā pabeigta, un joprojām pastāv būtiski šķēršļi attiecībā uz pārrobežu gāzes savienojumu ieviešanu, kas veicinātu lielāku piegādes dažādošanu.

(20) Nepietiekami attīstītā transporta infrastruktūra joprojām ir izaugsmes kavēklis. Autoparka straujā izaugsme un zemā ceļu infrastruktūras kvalitāte negatīvi ietekmē uzņēmumus un ekonomiku. Dzelzceļa tīkla sliktā uzturēšana ir ietekmējusi drošību un uzticamību. Kravu pārvadājumi pa iekšzemes ūdensceļiem joprojām tiek veikti ievērojami mazākā apmērā, nekā ir iespējams, jo īpaši tas attiecas uz kravu pārvadājumiem pa Donavu. Transporta nozares valsts uzņēmumu nepārredzama pārvaldība un neefektivitāte kavē tīklu infrastruktūru attīstību.

(21) Eiropas pusgada kontekstā Komisija ir vispusīgi izanalizējusi Rumānijas ekonomikas politiku. Tā ir izvērtējusi konverģences programmu un valsts reformu programmu. Vērtējumā Komisija ņēma vērā ne tikai programmu lietderību ilgtspējīgas fiskālās un sociālekonomiskās politikas izveidē Rumānijā, bet arī atbilstību ES noteikumiem un norādēm, ņemot vērā, ka ir jānostiprina Eiropas Savienības vispārējā ekonomikas pārvaldība, kas panākams, turpmākajos valsts lēmumos nodrošinot ES līmeņa ieguldījumu. Komisijas ieteikumi saskaņā ar Eiropas pusgadu ir atspoguļoti 1. līdz 8. ieteikumā.

(22) Ņemot vērā šo izvērtējumu, Padome ir izskatījusi Rumānijas konverģences programmu, un tās atzinums[6] ir atspoguļots jo īpaši 2. ieteikumā.

AR ŠO IESAKA Rumānijai laikposmā no 2014. gada līdz 2015. gadam rīkoties šādi.

1.           Īstenot ES/SVF finansiālās palīdzības programmu, pilnībā ievērojot politiskos nosacījumus, kas iekļauti 2013. gada 6. novembra saprašanās memorandā un tā turpmākajos pielikumos, kuri papildina un atbalsta konkrētai valstij adresēto ieteikumu īstenošanu.

2.           Īstenot budžeta stratēģiju 2014. gadam, būtiski stiprināt budžeta konsolidāciju, lai nodrošinātu vidējā termiņa mērķa sasniegšanu 2015. gadā saskaņā ar saistībām maksājumu bilances programmas ietvaros un atspoguļoto 2014. gada konverģences programmā, jo īpaši precizējot pamatā esošos pasākumus, un arī pēc tam izpildīt vidējā termiņa mērķi. Uzlabot nodokļu iekasēšanu, arī turpmāk īstenojot visaptverošu nodokļu saistību izpildes stratēģiju un pastiprinot centienus, lai samazinātu ar PVN saistītu krāpšanu. Cīnīties pret nedeklarētu darbu. Neietekmējot budžetu, samazināt nodokļu slogu darba ņēmējiem ar zemiem un vidējiem ienākumiem. Pabeigt 2010. gadā sākto pensiju reformu, vienādojot pensionēšanās vecumu vīriešiem un sievietēm.

3.           Paātrināt veselības nozares reformas nolūkā palielināt tās efektivitāti, kvalitāti un pieejamību, tostarp cilvēkiem ar mazākām iespējām un attālām, izolētām kopienām. Palielināt centienus ierobežot neoficiālos maksājumus, tostarp ar pienācīgām pārvaldības un kontroles sistēmām.

4.           Stiprināt aktīva darba tirgus pasākumus un Valsts nodarbinātības aģentūras kapacitāti. Īpašu uzmanību pievērst to jauniešu aktivizēšanai, kuri nav reģistrēti Valsts nodarbinātības aģentūrā. Stiprināt pasākumus, lai sekmētu gados vecāku darba ņēmēju nodarbinātību. Apspriedēs ar sociālajiem partneriem izstrādāt skaidras vadlīnijas pārredzamai minimālās algas noteikšanai, ņemot vērā ekonomiskos un darba tirgus apstākļus.

5.           Uzlabot profesionālās izglītības un apmācības, māceklības, augstākās izglītības un mūžizglītības kvalitāti un pieejamību un pielāgot tās darba tirgus vajadzībām. Nodrošināt pirmsskolas izglītības un aprūpes labāku pieejamību.

6.           Nabadzības mazināšanas nolūkā uzlabot sociālo pārvedumu efektivitāti un lietderību, jo īpaši bērniem, un turpināt sociālās palīdzības reformu, stiprinot tās saiknes ar aktivizēšanas pasākumiem. Pielikt lielākas pūles, lai īstenotu paredzētos pasākumus par labu romu integrācijai darba tirgū, palielināt to bērnu skaitu, kas apmeklē skolu, un samazināt priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas rādītāju, izmantojot partnerību pieeju un stabilu uzraudzības mehānismu.

7.           Pielikt lielākas pūles, lai stiprinātu valsts pārvaldes kapacitāti, jo īpaši, uzlabojot efektivitāti, cilvēkresursu pārvaldību, lēmumu pieņemšanas instrumentus un koordinēšanu valdībā un starp dažādiem valdības līmeņiem, un uzlabojot pārredzamību, integritāti un atbildību. Paātrināt ES fondu apguvi, stiprināt pārvaldības un kontroles sistēmas, un uzlabot stratēģiskās plānošanas spējas, tostarp daudzgadu budžeta elementu. Novērst pastāvošās nepilnības publiskā iepirkuma jomā. Arī turpmāk uzlabot tiesu sistēmas kvalitāti un efektivitāti, cīnīties pret korupciju visos līmeņos un nodrošināt tiesu nolēmumu efektīvu īstenošanu.

8.           Sekmēt konkurenci un efektivitāti enerģijas un transporta nozarēs. Paātrināt enerģijas un transporta nozares valsts uzņēmumu pārvaldības reformu un uzlabot to efektivitāti. Uzlabot un racionalizēt energoefektivitātes politiku. Uzlabot enerģētikas tīklu pārrobežu integrāciju un fizisko reverso plūsmu gāzes starpsavienojumos aktivizēšanu noteikt par prioritāti.

Briselē,

                                                                       Padomes vārdā –

                                                                       priekšsēdētājs

[1]               OV L 209, 2.8.1997., 1. lpp.

[2]               COM(2014) 424 final.

[3]               P7_TA(2014)0128 un P7_TA(2014)0129.

[4]               COM(2013) 800 final.

[5]               COM(2013) 790 final.

[6]               Saskaņā ar Padomes Regulas (EK) Nr. 1466/97 9. panta 2. punktu.