KOMISIJAS PAZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM UN PADOMEI

par apspriešanos par 2015. gada zvejas iespējām

saskaņā ar kopējo zivsaimniecības politiku

Ievads

2015. gada zvejas iespējas pirmo reizi tiks noteiktas saskaņā ar jauno kopējo zivsaimniecības politiku (KZP)[1]. Zvejas iespēju noteikšanai ir jāpalīdz sasniegt jaunās KZP mērķus. Zvejas iespējām, kas noteiktas atbilstīgi maksimālā ilgtspējīgas ieguves apjoma mērķim, kopā ar citiem pārvaldības instrumentiem, kuri izklāstīti jaunajā KZP, būtu jānodrošina, ka ilgtermiņā zvejas darbības ir ilgtspējīgas no vides viedokļa un ka tās tiek saskaņoti pārvaldītas, lai gūtu ieguvumus ekonomikas, sociālajā un nodarbinātības jomā un uzlabotu pārtikas krājumu pieejamību.

Zvejas iespējas jānosaka saskaņā ar KZP regulas 2. panta 2. punktu un mērķi pakāpeniski atjaunot un uzturēt zivju krājumu populācijas tādā biomasas līmenī, kas spēj nodrošināt maksimālo ilgtspējīgas ieguves apjomu (MSY). MSY mērķis iespēju robežās ir jāsasniedz līdz 2015. gadam un – balstoties uz progresīvu un pakāpenisku pieeju – vēlākais līdz 2020. gadam visiem krājumiem. Šis mērķis arī palīdzēs līdz 2020. gadam sasniegt labu vides stāvokli, kā paredzēts Jūras stratēģijas pamatdirektīvā[2] (MSFD) un KZP.

Lai sasniegtu šo mērķi, Komisijas priekšlikumi tiks balstīti uz to, lai zvejas flotu ietekmi uz krājumiem (zvejas izraisīta zivju mirstība) pēc iespējas īsākā laikposmā samazinātu līdz apjomam, kas vajadzīgs, lai krājumi varētu atjaunoties līdz tādam biomasas līmenim, kas nodrošina maksimālo ilgtspējīgas ieguves apjomu. Kad tas tiks sasniegts Komisija attiecīgi ierosinās pasākumus, kas turpina uzlabot krājumu atjaunošanos.

2015. gads ir arī gads, kurā dažās zvejniecībās[3] stāsies spēkā izkraušanas pienākums. Zvejas iespējas krājumiem, uz kuriem attiecas izkraušanas pienākums, ir jānosaka, ņemot vērā izmaiņas zvejas iespējās, kas atspoguļo nevis izkrāvumus, bet gan nozveju[4], ar to saprotot, ka tam nevajadzētu apdraudēt MSY mērķi vai rezultātā palielināt zvejas izraisīto zivju mirstību zvejniecībā.

Komisija savus priekšlikumus par zvejas iespējām balstīs uz labāko pieejamo zinātnisko atzinumu no Starptautiskās Jūras pētniecības padomes (ICES) un Zivsaimniecības zinātnes, tehnikas un ekonomikas komitejas (ZZTEK) par MSY sasniegšanu. Krājumiem, par kuriem šāds atzinums nav pieejams, Komisijas priekšlikumos izmantos piesardzības principu atbilstīgi KZP regulas 2. panta 2. punktam. Pēc Komisijas pieprasījuma ICES ir sagatavojusi ieteikumu par sistēmu, kurā novērtē labu vides stāvokli (GES) komerciāli izmantotiem zivju un gliemju, vēžveidīgo un adatādaiņu krājumiem (Jūras stratēģijas pamatdirektīvas (MFSD) 3. raksturlielums)[5]. Tiks veikts turpmāks darbs, lai parādītu, kā MSY palīdz sasniegt GES un līdz ar to nodrošina saskaņotību starp KZP un MFSD īstenošanu.

Šajā paziņojumā ir izklāstīti principi, kas izmantoti Komisijas priekšlikumos par zvejas iespējām 2015. gadā[6]. Ieinteresētās personas ir aicinātas Komisijai darīt zināmu savu viedokli līdz 2014. gada 30. septembrim.

KZP 50. pantā noteikts, ka Komisijai ik gadu ir jāziņo Eiropas Parlamentam un Padomei par par to, kādi panākumi gūti saistībā ar maksimālā ilgtspējīgas ieguves apjoma sasniegšanu, un par situāciju saistībā ar zivju krājumiem. Šis paziņojums ir arī paredzēts, lai sniegtu minēto informāciju.

Jaunā KZP un KPN priekšlikumi 2015. gadam

Pārvaldība atbilstīgi daudzgadu plāniem

Jaunā KZP paredz pieņemt daudzgadu plānus. Tika izveidota starpiestāžu darba grupa, lai risinātu strupceļā nonākušās iestāžu sarunas un veicinātu jaunajā KZP paredzēto daudzgadu plānu izstrādi un ieviešanu. Darba grupa savu darbu pabeidza 2014. gada aprīlī un ziņoja par to Eiropas iestādēm.

Ziņojums ir balstīts uz noteikumiem par daudzgadu plāniem jaunajā KZP. Plāniem jānodrošina robusta un ilgtspējīga pārvaldības sistēma, kas garantē zvejniecības ilgtspēju ar lieliem un stabiliem ieguves apjomiem, un tajos jāņem vērā uz ekosistēmu balstīta pieeja zvejniecības pārvaldībā, līdz minimumam samazinot zvejas darbību negatīvo ietekmi uz jūras ekosistēmām. MSY mērķis un šī mērķa  sasniegšanas termiņi ir plānu galvenie elementi. MSY mērķis tiks izteikts intervālos, un tajā jābūt iekļautiem aizsardzības un saglabāšanas references rādītājiem. Saistībā ar plāniem pieņemtie lēmumi ir jābalsta uz labākajiem pieejamiem zinātniskiem ieteikumiem. Plāniem jānodrošina elastība, kad tiek pieņemti ikgadējie lēmumi par zvejas iespējām. Vajadzības gadījumā plāniem jānodrošina iespēja pieņemt alternatīvus saglabāšanas pasākumus attiecībā uz konkrētiem krājumiem, un tas var attiekties uz reģionalizāciju. Jauktas dažādu sugu zvejas gadījumā plānos jāidentificē sugas, uz kurām balstās zvejniecība, un jānodrošina, ka visi krājumi tiek pārvaldīti saskaņā ar MSY mērķi.

Komisija pēc iespējas drīzāk ierosinās daudzgadu plānus, balstoties uz šo ziņojumu, un analizēs vajadzību pieņemt esošos priekšlikumus par plāniem, pamatojoties uz atjauninātiem zinātniskajiem ieteikumiem. Komisija ir arī iecerējusi iesniegt jaunus priekšlikumus aizstāt spēkā esošos krājumu atjaunošanas vai pārvaldības plānus, kuru mērķi ir sasniegti vai kas jāaizstāj, lai to varētu pielāgot jaunajai KZP.

Krājumi, par kuriem ir pieejams MSY novērtējums

KZP mērķis ir iespēju robežās līdz 2015. gadam sasniegt izmantošanas apjomus, kas atbilst MSY. Līdz ar to Komisija ir iecerējusi 2015. gadā ierosināt kopējo pieļaujamo nozveju (KPN), kas ir saskanīga ar MSY pieaugošai to krājumu grupai, par kuriem ir pieejami pilnīgi novērtējumi un aplēses par MSY. Jaunākajos novērtējumos šī grupa aptvēra 46 krājumus, kas ir ES primārajās interesēs Atlantijas okeāna ziemeļaustrumu daļā un Baltijas jūrā (sk. turpmāk un I pielikumu). Vērā ir ņemti dati par pēdējiem trim gadiem attiecībā uz Vidusjūru un Melno jūru, taču nenovērtēto krājumu skaits minētajā apgabalā nav zināms.

Mērķa sasniegšana pēc 2015. gada (bet ne vēlāk par 2020. gadu) būtu pieņemama tikai tādā gadījumā, ja MSY sasniegšana līdz 2015. gadam nopietni apdraudētu iesaistīto zvejas flotu sociālo un ekonomisko ilgtspējību. Tas ir saskaņā ar reformēto KZP.

Ja daudzgadu plāni ir spēkā un atbilst MSY, Komisija turpinās tos piemērot. Ja spēkā esošie plāni ir kļuvuši nepiemērojami (piem., tāpēc, ka ir sasniegts mērķis, kas atšķiras no MSY mērka), Komisija pieņems priekšlikumus par zvejas iespējām, balstoties uz MSY.

Pārvaldības vienkāršošana ir jaunās KZP prioritāte; Komisija pārbaudīs pārvaldības pievienoto vērtību, ko sniedz zvejas piepūles ierobežošana, kas ir  KPN papildinoša sistēma. Tā ir iecerējusi svītrot pārvaldības instrumentus, kas nesniedz pievienoto vērtību jaunās KZP mērķu sasniegšanā.

Krājumiem, par kuriem ir pieejams MSY novērtējums un kas ir kopīgi ar trešām valstīm vai kurus pārvalda reģionālas zvejniecības pārvaldības organizācijas, Komisija centīsies panākt vienošanos ar ES partneriem par tādas pašas pieejas izmantošanu.

Citi krājumi

Ja zinātniskā informācija ir nepietiekama, lai noteiktu minētos līmeņus, jāapsver aptuvenie parametri. Turpmāk ir aprakstītas piecas situācijas. Visos gadījumos Komisija ir iecerējusi sagatavot priekšlikumus, balstoties uz zinātniskajiem ieteikumiem un neierobežojot šo krājumu saglabāšanas vajadzības.

Krājumi, par kuriem ir pieejami dati, lai noteiktu MSY vērtības

Minētajā krājumu kategorijā ietilpst krājumi, par kuriem ir pieejami pilnīgi dati, kas ir analītiski novērtēti un par kuriem ir tendenču prognozes. Kopumā ir pieejama MSY vērtība. KPN noteikšanas pieeja būs līdzīga pieejai, ko izmanto krājumiem, par kuriem ir pilnīgs MSY novērtējums.

Komisija plāno dziļāk novērtēt vajadzību un iespējas uzlabot zināšanas par šiem krājumiem, lai tuvākajā laikā būtu iespējams veikt pilnīgu MSY novērtējumu.

Krājumi, par kuriem ir pieejamas uz pētījumiem balstītas tendences vai nozvejas laika secīgums, lai noteiktu MSY vērtības

ICES ieteikumi par šiem krājumiem ir tikai kvantitatīvi: ierosinātie nozvejas limiti MSY novērtējuma neesības gadījumā. Atjauninātos ICES ieteikumus par šiem krājumiem Komisija plāno izmantot savos priekšlikumos un izvērtēs katru gadījumu atsevišķi, ņemot vērā piesardzības principu.

Komisija ir iecerējusi tuvākajā nākotnē veikt katra krājumu novērtējumu par vajadzību un iespējām uzlabot zināšanas par šiem krājumiem, lai varētu noteikt MSY vērtības.

Krājumi, kas tiek uzskatīti par stabiliem

Padome un Komisija 2013. gada decembrī vienojās par to, ka KPN vēlams saglabāt nemainīgu 25 krājumiem, izņemot tad, ja zinātniskajā ieteikumā norādīta nepieciešamība veikt izmaiņas. Kopumā tie ir krājumi, kuru īpatņi tiek gūti piezvejā vai kuriem ir zems kvotas apguves līmenis, par kuriem ir ierobežota informācija par krājuma stāvokli un kam ir maza ekonomiskā nozīme.  

Krājumi, par kuriem nav pieejami zinātniskie ieteikumi

Ja zinātniskie ieteikumi nav pieejami,  jāievēro piesardzības princips saskaņā ar KZP regulas 2. panta 2. punktu.

Dziļūdens krājumi

2014. gadā Padome noteiks zvejas iespējas dziļjūras krājumiem 2015.–2016. gadam. Ņemot vērā dažu šo krājumu  un dziļjūras vides ietekmējamību, dziļjūras krājumi jāpārvalda ilgtspējīgā veidā. Daudziem krājumiem zinātniskas analīzes veikšanai joprojām nav pieejamas pietiekamas zināšanas un dati. Vajadzība sistemātiskā, iepriekš noteiktā un pārredzamā veidā ievērot piesardzības principu saskaņā ar KZP regulas 2. panta 2. punktu ir obligāta. Sagatavojot priekšlikumus, Komisija pienācīgi ņems vērā saistības, kas noteiktas ANO 2006. gada Rezolūcijā 61/105, 2009. gada Rezolūcijā 64/72, 2011. gada Rezolūcijā 66/68 un Apvienoto Nāciju Organizācijas Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas 2008. gada pamatnostādnēs par dziļūdens zvejas pārvaldību tāljūrā.

Pienākums izkraut visu nozveju

2015. gadā izkraušanas pienākums stāsies spēkā attiecībā uz[7]:

· sīko pelaģisko sugu zvejniecībām (makrele, siļķe, stavrida, putasu, kaproīdas, anšovs, argentīna, sardīne, brētliņa);

· lielo pelaģisko sugu zvejniecībām[8] (zilā tunzivs, zobenzivs[9], garspuru tunzivs, lielacu tunzivs, zilais un baltais marlīns);

· rūpniecisko sugu zvejniecībām (moiva, tūbīte, Esmarka menca un citas zivis);

· laša zvejniecībām Baltijas jūrā un

· vēlākais no 2015. gada 1. janvāra attiecībā uz zvejniecības galvenajām sugām un vēlākais no 2017. gada 1. janvāra attiecībā uz visām pārējām zvejniecībām Baltijas jūrā.

Dalībvalstis sadarbojas reģionālā līmenī, lai īstenotu izkraušanas pienākumu. Parlaments un Padome arī izskata Komisijas priekšlikumu saskaņot regulas par tehniskiem pasākumiem un par izkraušanas pienākuma noteikumu kontroli.

Attiecīgajām zvejniecībām zvejas iespēju noteikšanas procesā tiks ņemtas vērā šīs izmaiņas, lai izkrāvumu vietā atspoguļotu nozveju. Atkarībā no pieejamajiem datiem par iepriekšējiem izmetumiem un nepieciešamības nepieļaut zvejas izraisītās zivju mirstības palielināšanos, šie pielāgojumi var ietvert izmaiņas KPN.

Komisija ir pieprasījusi ICES attiecīgajos krājumu novērtējumos un nozvejas prognozēs ietvert pieejamos datus par izmetumiem šajās zvejniecībās. ICES izmantos pieejamos datus par nesenā pagātnē veiktiem izmetumiem, ciktāl šie dati ir apstiprināti izmantošanai novērtējumos un ieteikumu sagatavošanā 2015. gadam. Paredzams, ka rezultātā tiks pielāgotas zvejas iespējas krājumos, uz kuriem attiecas izkraušanas pienākums 2015. gadā. Ir svarīgi, lai šie pielāgojumi būtu saderīgi ar MSY sasniegšanu.

Saskaņā ar jauno KZP dalībvalstis tiek mudinātas īstenot pilotprojektus, lai sagatavotos izkraušanas pienākumam. Tas būtu jādara pieejamo zvejas iespēju ietvaros. Dalībvalstis var izmantot valsts līmenī pieejamās kvotas, lai atbalstītu pilotprojektus, kas paredzēti datu uzlabošanai. Tas noderēs zvejas iespēju noteikšanai pēc 2015. gada.

Jaunā KZP paredz vairākus pasākumus, kas sniedz lielāku elastību krājumu pārvaldībā zvejniecībās, uz kurām attiecas izkraušanas pienākums[10]. Starpgadu kvotu elastīgums, starpsugu elastīgums (zināmos apstākļos vienas sugas nozveju var atskaitīt no mērķsugas kvotas), de minimis izņēmumi un atbrīvojumi, pamatojoties uz augstiem izdzīvošanas rādītājiem, ir svarīgi zvejas iespēju jomā. Informācija par šiem elastības noteikumiem tiks ņemti vērā, kad tiks sagatavoti turpmāki zvejas iespēju priekšlikumi.

Vidusjūra

MSY mērķis attiecas arī uz Vidusjūras krājumiem, kas netiek pārvaldīti ar KPN. Komisija un dalībvalstis izskata, vai nacionālo pārvaldības plānu mērķi, kas pieņemti saskaņā ar Vidusjūras regulu[11], ir saskanīgi ar MSY mērķi. Turpmāk ir uzskaitīti plāni, kas šobrīd ir pieņemti vai drīz tiks pieņemti.

HORVĀTIJA – Traleri

HORVĀTIJA – Kuģi zvejai ar riņķvadiem

KIPRA – Traleri

GRIEĶIJA – Kuģi zvejai ar riņķvadiem

GRIEĶIJA – Traleri

FRANCIJA – Traleri

FRANCIJA – "Gangui" tipa traleri

FRANCIJA – No krasta velkami vadi

SPĀNIJA – Traleri

SPĀNIJA – Kuģi zvejai ar riņķvadiem

SPĀNIJA  – Laivas velkamie vadi (Mursija)

SPĀNIJA  – Laivas velkamie vadi (Baleāru salas)

SPĀNIJA  – Laivas velkamie vadi (Katalonija)

SPĀNIJA – Dragas (Andalūzija)

ITĀLIJA – Apņemošie vadi (4 plāni)

ITĀLIJA – Traleri (4 plāni)

ITĀLIJA  – Laivas velkamie vadi (Ligūrija-Toskāna)

SLOVĒNIJA – Traleri

SLOVĒNIJA – Kuģi zvejai ar riņķvadiem

MALTA – Traleri

MALTA – Kuģi zvejai ar riņķvadiem (2 plāni)

Krājumu stāvokļa izmaiņas

Pārzveja ir samazinājusies Atlantijas okeāna ūdeņos Eiropā, Ziemeļjūrā un Baltijas jūrā. Krājumiem, par kuriem ir pieejami MSY novērtējumi, pārzveja ir samazinājusies no 94 % krājumu 2003. gadā līdz 63 % krājumu 2009. gadā un 41 % krājumu 2012. gadā. Tiek novērtēta arvien lielāka daļa krājumu.

To krājumu skaits, no kuriem saskaņā ar pieejamajām aplēsēm tiek zvejots MSY atbilstošos apmēros, ir pieaudzis no 2 krājumiem 2003. gadā līdz 13 krājumiem 2009. gadā un 27 krājumiem 2012. gadā (Ia pielikums).

To krājumu skaits, par kuriem ir pieejami pilnīgi MSY novērtējumi, ir pieaudzis no 34 krājumiem 2005. gadā līdz 35 krājumiem 2009. gadā un 46 krājumiem 2014. gadā. 2013. gadā ICES ieviesa jaunas metodes, tāpēc ievērojami panākumi gūti attiecībā uz krājumiem, par kuriem ir pieejami kvantitatīvie ieteikumi, proti, to skaits ir pieaudzis no 59 krājumiem 2003. gadā līdz 71 krājumam 2014. gadā.

Tā kā ir strauji pieaudzis novērtēto krājumu skaits, ir kļuvis acīmredzams, ka pārzveja joprojām ir plaši izplatīta Vidusjūrā, kā parādīts 1.–3. attēlā. Bez kavēšanās jāveic reāli pasākumi, lai pakāpeniski izbeigtu pārzveju.

1. attēls. To krājumu skaits, par kuriem ir pieejami novērtējumi no 2007. līdz 2012. gadam, Vidusjūrā pa apakšreģioniem un Melnajā jūrā.

2. attēls. To krājumu skaits, par kuriem ir pieejami novērtējumi no 2007. līdz 2012. gadam, pa zvejniecībām Vidusjūrā un Melnajā jūrā.

3. attēls. To krājumu skaits, kas novērtēti kā pārzvejoti no 2007. līdz 2012. gadam, pa zvejniecībām Vidusjūrā un Melnajā jūrā.

Provizoriska analīze ir sniegta Ic pielikumā. Dažos apgabalos ir novērtēta tikai daļa resursu. Neskatoties uz neseniem uzlabojumiem, par lielu daļu Vidusjūras un Melnās jūras informācija joprojām nav pieejama.

Pašreizējās zināšanas par citu zivju krājumu stāvokli ir aprakstītas turpmāk, pamatojoties uz reģioniem[12].

Atlantijas okeāna ziemeļaustrumu daļas pelaģiskie krājumi

Lielākā daļa siļķes krājumu (Ziemeļjūrā, ūdeņos uz rietumiem no Skotijas, Īrijas jūrā un Ķeltu jūrā) tiek zvejoti MSY apjomā vai tā ietvaros. MSY atbilstošas KPN 2014. gadam ir noteiktas visos gadījumos.

Situācija ir pasliktinājusies dažiem citiem pelaģiskajiem krājumiem: rietumu krājuma stavrida un siļķe ūdeņos uz ziemeļrietumiem no Īrijas ir pārzvejotas.  Ir panākta vienošanās starp Savienību, Fēru salām un Norvēģiju par makreles krājuma ilgtspējīgā pārvaldību. ICES ieteikums 2014. gadam liecina, ka krājuma apjoms varētu būt ievērojami palielinājies. 

Ziemeļjūra, Skageraks un Kategats

Saida, jūras zeltplekste, pikša un Norvēģijas omārs Skagerakā un Fladenas apgabalā tiek zvejots MSY atbilstošā apjomā. Visi pārējie krājumi ir vai nu pārzvejoti vai to stāvoklis nav zināms.

Neraugoties uz to, ka pēdējā laikā ir palielinājies krājuma apjoms un samazinājusies zvejas izraisītā zivju mirstība, krājums ir tikai nedaudz virs kritiskās biomasas robežas un joprojām tālu no piesardzības principam atbilstošā apjoma.  Zvejas izraisītās zivju mirstības rādītāji ir krietni lielāki par MSY apjomu.  Lai gan izmetumu apjomi samazinās, tie joprojām veido aptuveni 25 % no izkrāvumiem. Menca Kategatā ir ļoti mazskaitlīga un, lai aizsargātu šo krājumu, papildus mazākai KPN un piepūlei ir vajadzīgi citi pasākumi.

Baltijas jūra

Padome pievienojās Baltijas jūras dalībvalstu zivsaimniecības administrāciju kopīgajai nostājai "BALTFISH" forumā par KPN noteikšanu atbilstīgi zinātniskajiem ieteikumiem.

Siļķe Baltijas jūras centrālajā daļā, Botnijas jūras reņģe un Baltijas jūras brētliņa tiek zvejota MSY atbilstošā apjomā. Tomēr jaunākais ieteikums liecina, ka mencai Baltijas jūras rietumu daļā  zvejas izraisītās zivju mirstības rādītāji, kas paredzēti spēkā esošajā plānā, ir tālu no MSY mērķa. Mencas krājuma stāvoklis Baltijas jūras austrumu daļā ir mainīgs, tāpēc pašreizējos novērtēšanas modeļus izmantot ir neiespējami. Komisija 2014. gadā ierosinās jaunu daudzgadu plānu Baltijas jūrai.

Ūdeņi uz rietumiem no Skotijas, Īrijas jūra un Ķeltu jūra

Izņemot pikšu, dažu "balto" zivju krājumu apjomi ūdeņos uz rietumiem no Skotijas joprojām ir mazi.  Izmetumi apjomi joprojām ir lieli, un tie jāmazina. Dalībvalstis izstrādāja tehniskos pasākumus, lai samazinātu zvejas izraisīto mencas mirstību un nepieļautu nevēlamu nozveju. Daži no tiem palīdzēja samazināt nevēlamās nozvejas apjomus (piem., Īrijas jūrā). Citi pasākumi joprojām tiek novērtēti un vajadzīgs turpmāks darbs.

Ķeltu jūrā zvejas iespējas ir samazinājušās, jo pēdējā laikā mazinās krājuma ievērojamās papildināšanās efekts. Atbilstoši MSY ieteikumam tika būtiski samazinātas mencas un merlanga zvejas iespējas. Pikšas krājuma papildināšanās ir neliela, un problēmas rada arī izmetumi. Tika pārskatīti selektivitātes pasākumi, kas Ķeltu jūrā tika ieviesti 2012. gadā, taču ZZTEK nespēja novērtēt, vai šie pasākumi ir palīdzējuši sasniegt saglabāšanas mērķus.

Pastāv uz MSY balstīts ieteikums visiem Norvēģijas omāra krājumiem, izņemot vienu funkcionālo vienību, tostarp Porkupīnas sēklī, kuram joprojām tiek noteikti sezonāli (viena mēneša) liegumi un patredzēta atsevišķa KPN apakšiedaļa.

ICES ir sniegusi MSY novērtējumus par 18 krājumiem, un ieteikusi (bieži vien būtiski) samazināt zvejas iespējas 14 krājumiem. Saistībā ar 2014. gada zvejas iespējām MSY ieteikums ir īstenots 12 no šiem krājumiem.

Dziļūdens sugas

Datu trūkuma dēļ par lielāko daļu dziļūdens krājumu prognozes nav pieejamas. Lielākajai daļai krājumu nesenākais ICES ieteikums ir tāds, ka, ja vien zveja ir ilgtspējīga, 2015.–2016. gadā tā ir jāsamazina vai nedrīkst to palielināt. Atlantijas lielgalvis, dziļūdens haizivis, sarkanā zobaine un daži strupdeguna garastes krājumi rada visvairāk bažu. ICES atzīmē, ka daudzas zvejniecības, kuru mērķsugas ir dziļūdens sugas, ir jauktas dažādu sugu zvejniecības, kurās ir nosacīti lieli to sugu piezvejas apjomi, kas nav mērķsugas. Nosakot KPN mērķsugām, jāņem vērā ietekme uz piezvejas sugām.

Atlantijas okeāna ūdeņi pie Pireneju pussalas un Biskajas līcis

Ir pieejami tikai daži novērtējumi. Dienvidu heka, megrima un jūrasvelna krājumi uzlabojas. Dienvidu heka krājums ir bagātīgi papildinājies, bet krājums joprojām tiek pārzvejots un tā ilgtspējība ilgtermiņā ir apdraudēta.  Komisija 2012. gadā veica revīziju Atlantijas okeāna piekrastes dalībvalstu izmantotajās nozvejas un zvejas piepūles reģistrācijas sistēmās. Ir pieņemts lēmums par turpmākajiem pasākumiem un kontrole uzlabojas.

Vēl joprojām ir spēkā ieteikums pārtraukt Norvēģijas omāra zveju Kantabrijas jūrā.

Vidusjūra un Melnā jūra

Vidusjūras Vispārējā zivsaimniecības komisija (GFCM) un ZZTEK 2007.–2012. gadā veica vairāk nekā 300 novērtējumus. Novērtēto krājumu skaits pieauga no 29 krājumiem 2007. gadā līdz 104 krājumiem 2012. gadā. Neskatoties uz to, zināšanas joprojām ir ierobežotas, jo komerciālos nolūkos izmantoto krājumu kopskaits ir ievērojami lielāks.

Novērtēto krājumu skaits baseina rietumu un centrālajā daļā ir lielāks nekā austrumu daļā. Maz ir zināms par krājuma stāvokli dienvidu apakšreģionos.

Izmantošanas apmēri krietni pārsniedz MSY mērķus. No 97 krājumiem 91 % krājumu bija pārzvejoti. Visbiežāk pārzvejotie bentisko sugu krājumi ir heka, svītrainās jūras barbes un dziļūdens rozā garneles krājumi. Divi visbiežāk pārzvejotie mazie pelaģiskie krājumi ir sardīnes un anšova krājumi.

Melnajā jūrā ir zināms 7 krājumu stāvoklis, un 5 no tiem ir pārzvejoti. No krājumiem, kas tiek pārvaldīti ar KPN, pārzvejots ir akmeņplekstes krājums, un brētliņa tiek ilgtspējīgi zvejota kopš 2007. gada.

Tālu migrējošo zivju krājumi Atlantijas okeānā un Vidusjūrā

Šie krājumi ietver zilās tunzivs, garspuru tunzivs, tropiskās tunzivs, zobenzivs un buriniekzivju dzimtas zivju krājumus, ko novērtē un pārvalda Starptautiskā Atlantijas tunzivju saglabāšanas komisija (ICCAT).

Lielākā daļa tunzivju sugu ir ilgdzīvojošas, un novērtējumi netiek veikti katru gadu. Pieejamā informācija par dažādu krājumu saglabāšanās stāvokli ir atšķirīga, un tāpēc joprojām pastāv dažās neskaidrības. Nesenākie novērtējumi (2013. g.) par Atlantijas zobenzivi liecina, ka pēc pārzvejošanas, kas bija vērojama tūlīt pēc gadsimtu mijas, krājums ir atjaunojies. 2013. gadā tika novērtēts arī Ziemeļatlantijas garspuru tunzivju krājums. Zvejas izraisītās zivju mirstības rādītāji ir mazāki par MSY apjomu, lai gan krājuma biomasai joprojām jāatjaunojas līdz apjomiem, kas nodrošina MSY.

Zilās tunzivs krājums Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā pēdējos gados ir pieaudzis. Novērtējumā pastāv ievērojama neskaidrība, taču ICCAT krājuma atjaunošanas plāna īstenošanas rezultātā ir samazinājusies zvejas izraisītā zivju mirstība, kas šobrīd tiek vērtēta kā mazāka par MSY apjomu. Nozveja, ievērojot pašreizējo KPN, iespējams, vidēji ilgā termiņā ļaus krājumam pilnībā atjaunoties.

Ekonomikas stāvokļa izmaiņas

Pēdējo gadu laikā ES flotu ekonomiskās darbības rādītāji visos apgabalos ir pakāpeniski uzlabojušies no tīrās peļņas normas 1 % 2008. gadā līdz 6 % 2011. gadā. Kaut arī degvielas cenu pieauguma dēļ kopumā izmaksas 2011. gadā palielinājās, ienākumi ir auguši lielākā mērā nekā izmaksas. Bruto pievienotā vērtība (BPV) 2011. gadā bija EUR 3,4 miljardi (+4 % salīdzinājumā ar 2010. gadu), bruto peļņa EUR 1,3 miljardi (+7 %) un neto peļņa EUR 410 miljoni (+22 %). ES zvejas flotes izkrāvumu 2011. gadā bija mazāk, bet toties to pirmās pārdošanas vērtība bija augstāka. Tā kā ES flote ir ļoti daudzveidīga, šī tendence nebija vērojama visos flotes segmentos.

Pieredze ar pāreju uz MSY atbilstošu zveju

Turpmāk sniegti daži piemēri par pieredzi ar pāreju uz MSY atbilstošu zveju.

Baltijas jūras mencu zvejniecībā mencas zvejas flotu ekonomiskās darbības rādītāji ievērojami uzlabojās līdz ar mencu krājuma pārvaldības plāna īstenošanu, kas šo zvejniecību tuvināja MSY stāvoklim. Nozvejas saglabājās samērā stabilas, un krājumu apjoms sāka pieaugt, bet tas savukārt palielināja rentabilitāti. Mazāka degvielas patēriņa un zemāku kapitāla izmaksu iespaidā samazinājās zvejošanas izmaksas. Reprezentatīvu kuģu bruto pievienotā vērtība 2008.–2011. gadā palielinājās par vairāk nekā 40 %. Šo flotu bruto peļņa 2011. gadā bija seškārt lielāka nekā 2008. gadā jeb par 40 % lielāka nekā 2009. gadā.

Ziemeļjūras jūrasmēles un jūras zeltplekstes zvejniecībā pāreja uz MSY atbilstošu zveju nozīmēja to, ka vairums flotu spēja saglabāt rentabilitāti, kaut arī degvielas cenas laika posmā līdz 2011. gadam pieauga par 32 %. Tas bija iespējams tāpēc, ka jūras zeltplekstes izkrāvumi 2008.–2011. gadā pieauga par 51 %, savukārt ar zveju saistītās izmaksas ievērojami samazinājās, jo krājumi bija kļuvuši daudzgalvaināki.

Jūrasmēles zveja Lamanša rietumu daļā kopš 2009. gada notiek saskaņā ar MSY. Kopš tā laika līdz 2013. gadam krājuma apjoms ir palielinājies par 16 % un nozveja pieaugusi par 24 %. Jūrasmēles un ar šo pārvaldības plānu saistīto citu mērķsugu cenas līdz 2011. gadam turpināja celties. Lielāka stabilitāte šajā zvejniecībā varētu būt ievērojami uzlabojusi ieguldījumu iespējas attiecīgajās flotēs.

Grafiks

Plānotais darba grafiks ir norādīts tabulā.

Zvejas iespēju regula || Ieteikumi pieejami || Komisijas priekšlikuma iesniegšana || Iespējamā pieņemšana Padomē

Atlantijas okeāna, Ziemeļjūras, Antarktikas un citu apgabalu krājumi || jūnija beigās – oktobra beigās || oktobrī || decembrī

Baltijas jūra || maija beigās || augustā || oktobrī

Melnā jūra || oktobra beigās || novembrī || decembrī

Dziļūdens sugas || maijā – jūnijā || septembrī || novembrī

Secinājums

Šajā paziņojumā pirmo reizi, kopš stājusies spēkā jaunā KZP, ir izklāstīti galvenie zvejas iespēju noteikšanas principi. Dalībvalstis, konsultatīvās padomes un ieinteresētās personas tiek aicinātas apsvērt piedāvāto ievirzi un sniegt Komisijai ieteikumus un ierosinājumus, lai nodrošinātu to, ka 2015. gada zvejas iespējas palīdz sasniegt jaunās KZP mērķus.

Ia PIELIKUMS. Zinātniskie ieteikumi par krājumiem Atlantijas okeāna ziemeļaustrumu daļā un tai piegulošajos ūdeņos[13]

Drošas bioloģiskās robežas ir svarīgi zināt Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 8. punkta piemērošanas kontekstā.

* Ņemot vērā aizvien lielāko daļu krājumu, par kuriem sniegti kvantitatīvi ieteikumi.

 

5. tabulā nav iekļauti krājumi, par kuriem nav sniegti kvantitatīvi ieteikumi.

Šajā analīzē nav ietvertas: dziļūdens sugas, tostarp jūraslīdakas, brosmes un kapross; KPN, kas noteiktas siļķes piezvejām;  KPN, kas saistītas ar citu lēmumu par to pašu krājumu (piemēram, saida ūdeņos uz rietumiem no Skotijas); KPN, kas atspoguļo ar trešām valstīm veiktu apmaiņu ar zvejas iespējām; KPN, kas attiecas uz ūdeņiem ārpus Atlantijas okeāna ZA daļas; KPN, kas attiecas uz krājumu, kuram ir arī neregulēta zvejniecība (piemēram, putasu līdz 2006. gadam); krājumi, par kuriem ir ieteikums, bet nav noteikta KPN (piemēram, siļķu haizivs); KPN, kas attiecas uz krājumu, kura galvenais pārvaldības instruments ir zvejas piepūles pārvaldība (piemēram, tūbītes). Ja KPN aptver divas sugas, par kurām ir pieejams novērtējums (piemēram, megrimi un jūrasvelni, VII un VIII zona), analīze attiecas uz daudzgalvaināko no tām.

Lai gan metode, kas izmantota, lai apkopotu šo informāciju par Atlantijas okeāna Eiropas daļas ūdeņiem, kopš šā ziņojuma iepriekšējās redakcijas nav mainījusies, dažām gadu ailēm tabulās ir mainīts nosaukums, lai atspoguļotu to, ka atbilstošie dati savākti un mērījumi izdarīti divus gadus pirms ieteikuma īstenošanas gada.

Ib pielikums. Krājumu stāvoklis attiecībā uz Fmsy[14] 

1. attēls. ES izkrāvumu svara proporcijas bentiskajiem krājumiem: nozveja Fmsy līmenī vai mazāka (gaišpelēkie sektori), nozveja pārsniedz FMSY (= pārzveja) (melnie sektori), nozvejas statuss nav zināms (rūtotie sektori). Vēl nav pilnībā skaidrs, cik liela ir nezināma statusa nozveju proporcija Vidusjūrā, bet domājams, ka tā ir 70–85 % no izkrāvumiem. Attēlu apakšvirsrakstos norādīts izkrāvumu apjoma novērtējums tonnās (t) vai tūkstošos tonnu (Kt).

2. attēls. ES izkrāvumu svara proporcijas pelaģiskajiem krājumiem: nozveja Fmsy līmenī vai mazāka (gaišpelēkie sektori), nozveja pārsniedz FMSY (= pārzveja) (melnie sektori), nozvejas statuss nav zināms (rūtotie sektori).  Vēl nav pilnībā skaidrs, cik liela ir nezināma statusa nozveju proporcija Vidusjūrā, bet domājams, ka tā ir 70–85 % no izkrāvumiem. Attēlu apakšvirsrakstos norādīts izkrāvumu apjoma novērtējums tonnās (t) vai tūkstošos tonnu (Kt).

3. attēls. Skaitliskās proporcijas bentiskajiem krājumiem: nozveja Fmsy līmenī vai mazāka (gaišpelēkie sektori), nozveja pārsniedz FMSY (= pārzveja) (melnie sektori), nozvejas statuss nav zināms (rūtotie sektori). Vēl nav pilnībā skaidrs, cik liela ir nezināma statusa krājumu proporcija Vidusjūrā.

4. attēls. Skaitliskās proporcijas pelaģiskajiem krājumiem: nozveja Fmsy līmenī vai mazāka (gaišpelēkie sektori), nozveja pārsniedz FMSY (= pārzveja) (melnie sektori), nozvejas statuss nav zināms (rūtotie sektori). Vēl nav pilnībā skaidrs, cik liela ir nezināma statusa krājumu proporcija Vidusjūrā.

1.–4. attēla pamatā esošā analīze attiecas uz gadu, par kuru ir pieejami visjaunākie nozvejas dati. Attiecībā uz Vidusjūras krājumiem krājuma stāvoklis tiek uzskatīts par zināmu, ja pēc iepriekšējā novērtējuma nav pagājuši vairāk kā trīs gadi. 

[1] Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 11. decembra Regula (ES) Nr. 1380/2013 par kopējo zivsaimniecības politiku un ar ko groza Padomes Regulas (EK) Nr. 1954/2003 un (EK) Nr. 1224/2009 un atceļ Padomes Regulas (EK) Nr. 2371/2002 un (EK) Nr. 639/2004 un Padomes Lēmumu 2004/585/EK (OV L 354, 28.12.2013., 22. lpp.).

[2] Direktīva 2008/56/EK, OV L 164, 25.6.2008., 19.-40.  lpp.

[3] Sīko pelaģisko sugu zvejniecības, lielo pelaģisko sugu zvejniecības, rūpniecisko sugu zvejniecības, laša zvejniecības un zvejniecības galvenās sugas Savienības ūdeņos Baltijas jūrā (Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 1. punkts).

[4] Regulas (ES) Nr. 1380/2013 16. panta 2. punkts.

[5]http://www.ices.dk/sites/pub/Publication%20Reports/Advice/2014/Special%20Requests/EU_Draft_recommendations_for_the_assessment_of_MSFD_Descriptor3.pdf.

[6] Attiecībā uz dziļūdens krājumiem 2015. gads jāsaprot kā 2015.–2016. gads, jo šiem krājumiem zvejas iespējas tiek noteiktas uz diviem gadiem.

[7] Visu to sugu nozveja, uz kurām attiecas nozvejas limiti, un Vidusjūrā arī to sugu nozveja, kam noteikti minimālie izkraušanas izmēri, kā paredzēts III pielikumā Padomes 2006. gada 21. decembra Regulā (EK) Nr. 1967/2006, kas attiecas uz Vidusjūras zvejas resursu ilgtspējīgas izmantošanas pārvaldības pasākumiem un ar ko groza Regulu (EEK) Nr. 2847/93 un Regulu (EK) Nr. 973/2001, kā arī atceļ Regulu (EK) Nr. 1626/94 (OV L 409, 30.12.2006., 11. lpp.).

.

[8] Neskarot starptautiskās saistības.

[9] Vidusjūrā, atkarībā no starptautiskajām saistībām.

[10] Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. pants.

[11] Padomes Regula (EK) Nr. 1967/.

[12]             Pilnīgu zivju krājumu stāvokļa analīzi attiecībā uz Atlantija okeānu un tam piegulošajiem ūdeņiem skatīt www.ices.dk un attiecībā uz visiem apgabaliem https://stecf.jrc.ec.europa.eu.

[13]  Pamatoti ar datiem un mērījumiem, kas izdarīti divus gadus pirms gada, uz kuru attiecas konkrētais ieteikums.

[14] Sākotnējā analīze. Komisija ir pieprasījusi no ZZTEK metodisku pārskatu.