1.       Ievads

2010. gadā pieņemtā ES iekšējās drošības stratēģija (IDS)[1] tika izstrādāta, lai Eiropas Savienība varētu vērsties pret esošiem un nākotnē iespējamiem jauniem draudiem attiecībā uz Eiropas sabiedrības, iedzīvotāju un organizāciju drošību ES.

Šīs stratēģijas mērķis ir apzināt ES iekšējās drošības problēmas pašreizējā situācijā, kad daudzas drošības problēmas pēc būtības ir pārrobežu un starpnozaru problēmas un neviena atsevišķā dalībvalsts nespēj viena pati efektīvi novērst šos apdraudējumus. Stratēģija arī apzina Eiropas drošības modeļa pamatā esošos kopīgos principus un nostādnes, pilnībā ievērojot pamattiesības, un tās mērķis ir turpināt kopīgu rīku un politiku izstrādi, pamatojoties uz plašāk integrētu pieeju.

Komisijas paziņojumā par tematu “ES iekšējās drošības stratēģija darbībā”[2] identificēti pieci galvenie stratēģiskie mērķi, kas jāsasniedz ES un tās dalībvalstīm, lai varētu efektīvāk novērst un apkarot smagus noziegumus un organizēto noziedzību, terorismu un kibernoziegumus, stiprināt mūsu ārējo robežu pārvaldību un attīstīt izturētspēju dabas un cilvēku izraisītu katastrofu gadījumos. Tika paredzēts veikt īpašus pasākumus ES līmenī, kā arī valstu un starptautiskā līmenī.

Komisija 2011.[3] un 2013.[4] gadā ziņoja par IDS īstenošanu un pielāgoja pasākumus un ieteikumus jaunajai situācijai. Šajos ziņojumos Komisija pievērsās ES līmenī paveiktajam darbam un informēja par sasniegumiem un pašreizējām un nākotnes problēmām.

Pēdējo paziņojumu Komisija noslēdz ar secinājumu: “Nākamo un pēdējo ziņojumu par iekšējās drošības stratēģijas īstenošanu Komisija iesniegs 2014. gada vidū. Tajā būs izvērtēts, vai ir sasniegti iekšējās drošības stratēģijas mērķi, un aplūkoti arī turpmākie uzdevumi iekšējās drošības jomā.”

Saskaņā ar minētajiem secinājumiem un balstoties uz abos iepriekšējos ziņojumos veikto novērtējumu, šim trešajam un noslēdzošajam ziņojumam par 2010.–2014. gada IDS ir divējāds mērķis. Pirmkārt, tajā novērtēti pasākumi, kas veikti kopš 2010. gada, īstenojot piecus IDS stratēģiskos mērķus. Otrkārt, tajā atjauninātās IDS kontekstā apzinātas nākotnē iespējamās problēmas, transversālie uzdevumi un jauni apdraudējumi saskaņā ar Komisijas paziņojumu “Atvērta un droša Eiropa: mērķa īstenošana”[5], kurā iekļauti priekšlikumi turpmākai ES darba kārtībai IEKŠLIETU jomā.

Gatavojot šo ziņojumu, Komisija ņēma vērā Eiropas Parlamenta rezolūciju par otro ziņojumu par IDS īstenošanu[6].

2.       Galvenie sasniegumi, īstenojot IDS 2010.–2014. gadam

Eiropas iekšējās drošības veicināšanas process pēdējos gados ir guvis jaunu stimulu, pateicoties IDS un mērķorientētu stratēģiju īstenošanai.

Pieci stratēģiskie IDS mērķi 2010.–2014. gadam ir šādi: 1) sagraut starptautiskos noziedznieku tīklus; 2) novērst terorismu un risināt jautājumus saistībā ar vardarbīgu radikalizēšanos un vervēšanu; 3) uzlabot pilsoņu un uzņēmumu drošību kibertelpā; 4) stiprināt drošību, izmantojot robežu pārvaldību; un 5) uzlabot Eiropas izturētspēju krīzes un katastrofu gadījumos.

Kopš 2010. gada šo mērķu sasniegšanā ir gūti būtiski panākumi, kā liecina divi Komisijas IDS ziņojumi un šis ziņojums. Pēdējos gados 2010.–2014. gada IDS ir bijusi ES iekšējās drošības iniciatīvu pamatā. Tā ir veicinājusi ES, dalībvalstu un citu ieinteresēto personu spēju tālāku attīstību un dalībvalstu operatīvās sadarbības pastiprināšanu. Tā ir arī sekmējusi starpnozaru pieejas plašāku izmantošanu visos līmeņos.

Īstenojot stratēģiju, bija jārisina vairākas problēmas. Finanšu krīze un no tās izrietošie budžeta ierobežojumi zināmā veidā mazināja līdzekļu pieejamību Eiropā. Jaunās tehnoloģijas nodrošināja jaunas iespējas personām, kuras nodarbojas ar drošības jautājumiem, taču vienlaikus radīja arī jaunus apdraudējumus, tostarp strauji augošu kibernoziedzības risku, un nepieciešamību izstrādāt visaptverošu pieeju, kā tam pretdarboties. Apgalvojumi par plaša mēroga izlūkošanas datu vākšanas programmām, kaut arī nebija tieši saistīti ar sadarbību tiesībaizsardzības jomā, tomēr izvērtās aktīvās diskusijās par nosacījumiem drošības mērķu sasniegšanai. Tas pastiprināja apņēmību aizsargāt savstarpējo uzticēšanos, liekot izstrādāt plašāk integrētas drošības politikas un definējot nepieciešamību pastiprināt pamattiesību iekļaušanu iekšējās drošības politikās. Visbeidzot, drošības ārējās dimensijas ietvaros ES saskārās ar reģionālo konfliktu sekām un tādām būtiskām politiskām pārmaiņām kā, piemēram, Arābu pavasaris, konflikti Subsahāras Āfrikā un konflikts Sīrijā, — tas viss ietekmēja ES iekšējo drošību.

Šīs problēmas apstiprināja IDS izveides nepieciešamību, un IDS tika efektīvi īstenota, izstrādājot gan vispārīga rakstura iniciatīvas, gan iniciatīvas saistībā ar katru no tās pieciem konkrētajiem mērķiem.

Likumdošanas un sadarbības mehānismi pašlaik nodrošina kopīgus rīkus Eiropas sabiedrības un ekonomikas labākai aizsardzībai pret smagiem noziegumiem un organizēto noziedzību. Ir pierādījies, ka paplašināta sadarbība tiesībaizsardzības un tiesu jomā ir būtiska, lai varētu reaģēt uz tādiem kopīgiem apdraudējumiem kā, piemēram, cilvēku tirdzniecība, terorisms, kibernoziegumi un korupcija.

Lai varētu risināt arvien sarežģītākas drošības problēmas, ievērojams darbs tika veikts, sekmējot starpnozaru un integrētās pieejas piemērošanu, kas ir viens no IDS pamatmērķiem. Tika sagatavotas iniciatīvas, kas ļāva dažādām ieinteresētajām personām apvienot spēkus un veidot un konsolidēt sinerģijas starp politikām un darbībām.

Pastāvīgā komiteja operatīvai sadarbībai iekšējās drošības jautājumos (COSI), kas tika izveidota ar Lisabonas līgumu, uzsāka darbu 2010. gadā. COSI pakāpeniski kļūst par centru, kas īsteno integrētu starpinstitūciju darbības pieeju, risinot ES iekšējās drošības jautājumus. COSI būtu aktīvāk jādarbojas, koordinējot dalībvalstu, Komisijas un ES aģentūru darbu. Tās plašāka sadarbība ar ES Politikas un drošības komiteju (PDK) ļautu ciešāk sasaistīt iekšējās drošības ārējos un iekšējos aspektus.

2.1.      Galvenie sasniegumi 2010.–2014. gadā atbilstīgi IDS mērķiem

2.1.1.   1. mērķis. Sagraut starptautiskos noziedznieku tīklus

IDS ir definētas trīs pamatdarbības: 1) identificēt un izjaukt noziedznieku tīklus; 2) aizsargāt ekonomiku pret noziedznieku iefiltrēšanos; un 3) konfiscēt noziedzīgi iegūtus līdzekļus.

Tādēļ tika veikts liels darbs uz izlūkošanas datiem balstītas politikas turpmākai izstrādei un sadarbības pastiprināšanai starp tiesībaizsardzības un citām iestādēm. Labākais piemērs ir ES politikas cikla izveide un īstenošana organizētas un smagas starptautiskas noziedzības jomā[7]. ES dalībvalstis ar ES iestāžu un aģentūru atbalstu, pamatojoties galvenokārt uz Eiropola Smagās un organizētās noziedzības draudu novērtējumu (SOCTA)[8], nosaka prioritātes[9], izvirza stratēģiskos uzdevumus daudzgadu plānos un izstrādā gada darbības plānus, kas tiek īstenoti.

Tieslietu un iekšlietu aģentūras tika pastiprinātas, un tas ļāva palielināt Eiropas Policijas biroja (Eiropola)[10] un ES Tiesu iestāžu sadarbības struktūrvienības (Eurojust)[11] operatīvo atbalstu izmeklēšanai, tostarp veidojot kopējas izmeklēšanas grupas (KIG)[12], veicot stratēģisku un operacionālu analīzi un izstrādājot priekšlikumus jaunam abu aģentūru juridiskajam pamatam[13]. Tika tālāk paplašināti īpašie pārrobežu tiesībaizsardzības tīkli, kas saņēma (finansiālu) atbalstu, tāpat kā kopējās izmeklēšanas grupas (KIG). ES finansējums, jo īpaši finanšu programma “Noziedzības novēršana un apkarošana (ISEC)”, palīdzēja dalībvalstīm nostiprināt pārrobežu sadarbību.

Tika izveidotas visaptverošas politikas sistēmas par dažādiem krimināllietu jautājumiem, un tika sniegti norādījumi par sadarbību starp visām ieinteresētajām personām. ES Narkomānijas apkarošanas stratēģija 2013.–2020. gadam[14] sniedza atjauninātus norādījumus nelikumīgas narkotiku tirdzniecības apkarošanas jomā, tostarp attiecībā uz nelikumīgo narkotiku tirgus tendenču dinamiku. Strauji augošais apdraudējums saistībā ar jaunajām narkotikām tika risināts, gatavojot tiesību aktu priekšlikumus par jaunām psihoaktīvām vielām[15]. Turklāt pirmais Eiropas Narkotiku un narkomānijas uzraudzības centra (EMCDDA) un Eiropola kopīgi sagatavotais ziņojums par narkotiku tirgiem, kas publicēts 2013. gada janvārī, bija būtisks solis, lai identificētu jaunas tendences un veicinātu aģentūru sinerģijas[16].

ES politika attiecībā uz cilvēku tirdzniecību — izmantojot visaptverošu starpnozaru pieeju (četrus “P” — prevention (novēršana), protection (aizsardzība), prosecution (kriminālvajā­šana) un partnerships (partnerības)) — ir atspoguļota 2011. gada Direktīvā par cilvēku tirdz­niecības novēršanu un apkarošanu un cietušo aizsardzību[17]. Pašlaik tiek īstenota ES Stratēģija cilvēku tirdzniecības izskaušanai 2012.–2016. gadā[18], ko pieņēma Komisija un apstiprināja Padome[19]. ES pilsoniskās sabiedrības platforma pret cilvēku tirdzniecību tika izveidota 2013. gadā, un tajā ietilpst vairāk nekā 100 organizācijas.

2011. gada 13. decembrī stājās spēkā Direktīva par seksuālas vardarbības pret bērniem, bērnu seksuālas izmantošanas un bērnu pornogrāfijas apkarošanu[20], saskaņojot noziedzīgo nodarījumu klasifikāciju un paredzot minimālos sodus. Tās mērķis bija arī apkarot bērnu pornogrāfiju tiešsaistē un tā dēvēto sekstūrismu.

Tika paredzēti būtiski pretpasākumi attiecībā uz noziedzīgiem nodarījumiem, kas pastrādāti mantkārīgā nolūkā, piemēram, līdzekļu atgūšanas dienestu izveide dalībvalstīs un to pārrobežu sadarbība[21], priekšlikums par Ceturto noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas direktīvu[22], kā arī Līdzekļu pārskaitījumu regula[23] un vienošanās par jaunu direktīvu attiecībā uz noziedzīgi iegūtas peļņas iesaldēšanu un konfiscēšanu[24]. ES mēroga ziņošanas mehānisms par korupciju un tās novērtējumu ļāva 2014. gada februārī sagatavot pirmo ES Pretkorupcijas ziņojumu[25]. Minētajā ziņojumā par katru dalībvalsti izskaidrots tas, kādi pretkorupcijas pasākumi ir veikti, kuri no tiem darbojas pareizi, bet kuri būtu jāuzlabo un kā tieši tas būtu jāveic. Tajā mudināts ieviest stingrākus godprātīguma standartus un ierosināti kontroles mehānismu uzlabojumi publiskā iepirkuma jomā.

Ņemot vērā risku, ko iedzīvotājiem rada nelikumīga šaujamieroču lietošana, Komisijas paziņojumā[26] paredzēti vairāki veidi, kā ES var palīdzēt dalībvalstīm paplašināt centienus saistībā ar šā riska samazināšanu. ES ratificēja ANO Šaujamieroču protokolu[27].

Ir jāsamazina arvien pieaugošie riski, ko rada preču viltošana un neatbilstība standartiem, ņemot vērā tās finansiālo ietekmi uz legālo ekonomiku, valsts budžetu un iedzīvotāju veselību. Tādēļ ir izstrādāti jauni pasākumi, piemēram, pieņemts ES Muitas rīcības plāns 2013.–2017. gadam, lai apkarotu intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumus[28], kā arī ES rīcība cigarešu kontrabandas apkarošanai[29].

Direktīva par Eiropas izmeklēšanas rīkojumu krimināllietās paredz kopīgu mehānismu, lai Eiropas Savienībā varētu iegūt jebkāda veida pierādījumus krimināllietās[30]. Piemēram, tiesu iestādes var lūgt saviem partneriem citās dalībvalstīs nopratināt lieciniekus, veikt dzīvesvietas kratīšanu vai pārraudzīt bankas kontus. Šis pasākums paredz arī izmeklēšanas rīkojumu automātisku savstarpējo atzīšanu un ierobežo pamatojumus, kādus cita dalībvalsts var norādīt, lai atteiktu šā rīkojuma izpildi.

Ievērojami panākumi tika gūti pārrobežu tiesībaizsardzības informācijas apmaiņas jomā. Dalībvalstis pakāpeniski īstenoja esošās iniciatīvas, piemēram, Prīmes lēmumu[31] un Zviedrijas iniciatīvu[32]. Tiesībaizsardzības iestādes ieguva stingri regulētu piekļuvi noteiktām informācijas sistēmām, piemēram, EURODAC datu bāzei, kurā glabājas pirkstu nospiedumu dati[33]. Komisija 2012. gada decembrī izdeva paziņojumu par Eiropas informācijas apmaiņas modeli (EIXM)[34]. Komisija cieši sadarbojas ar dalībvalstīm un Eiropolu, atbalstot EIXM ieviešanu.

Komisija iesniedza direktīvas priekšlikumu, lai varētu regulēt veidu, kā dalībvalstis apstrādā ES pasažieru datu reģistra (PDR) datus tiesībaizsardzības nolūkiem[35]. Ir svarīgi beidzot pieņemt šo piedāvāto direktīvu.

ES aģentūras uzsāka tiesībaizsardzības iestāžu darbinieku padziļinātu apmācību, lai stiprinātu individuālās un kopīgās spējas[36]. Komisija izstrādāja Eiropas Tiesībaizsardzības apmācības shēmu (LETS) kā jaunu pieeju apmācībai[37]. Tās pamatā ir četri apmācības virzieni[38], un mērķis ir dažāda veida visu kategoriju tiesībaizsardzības amatpersonu apmācība (policijā, robežsardzē, muitā), tostarp veidojot apmaiņas programmas.

2.1.2.   2. mērķis. Novērst terorismu un risināt jautājumus saistībā ar vardarbīgu radikalizēšanos un vervēšanu

2010. gadā tika apzinātas trīs galvenās darbības: 1) iespēju radīšana kopienām novērst radikalizēšanos un vervēšanu, 2) teroristu piekļuves liegšana finansējamam un materiāliem un to veikto darījumu izsekošana, un 3) transporta aizsardzība.

Komisija veica vairākus pasākumus attiecībā uz sadarbību ar kopienām, pašvaldībām un pilsonisko sabiedrību. Komisija 2011. gada septembrī izveidoja Radikalizācijas izpratnes tīklu (RAN[39]), nodrošinot vietējiem speciālistiem iespēju risināt radikalizēšanās un vervēšanas problēmas. Komisija 2014. gada janvārī pieņēma paziņojumu par radikalizācijas, kas rada terorismu un vardarbīgu ekstrēmismu, novēršanu[40]. Piedāvātās darbības paredzēja arī novēršanas un pretestības veidošanas pasākumus, kā arī palīdzību radikāļiem, kas vēlas vājināt saikni un deradikalizēties. Paralēli Komisija publicēja RAN apzinātās labās prakses un metodikas apkopojumu.

Reaģējot uz tādu nekavējoties risināmu parādību kā ārvalstu kaujinieki, kuri ierodas konfliktu zonās (jo īpaši Sīrijā), Komisija veica dažādus pasākumus, tostarp arī izstrādāja RAN labās prakses nostādnes.

Komisija stingri uzraudzīja, kā tiek īstenota ES un ASV Teroristu finansēšanas izsekošanas programma (TFTP[41]), kas tika izveidota saskaņā ar 2010. gadā noslēgto nolīgumu. Tika atzīts, ka TFTP, kuru arvien plašāk izmanto arī ES un dalībvalstis, ir vērtīgs rīks, kas ļauj identificēt un izsekot teroristus un viņu atbalsta tīklus visā pasaulē[42].

Liels darbs tika veikts, lai nodrošinātu drošumu un drošību, aizsargājot no bīstamām precēm un atklājot tās, piemēram, sprāgstvielas un ķīmiskas, radioaktīvas, bioloģiskas un kodolvielas (CBRN), un turpinot īstenot abus rīcības plānus[43] un Regulu par sprāgstvielu prekursoru tirdzniecību un lietošanu[44]. Tika uzsākta jauna pieeja, lai īstenotu Eiropas programmu kritiskās infrastruktūras aizsardzībai (EPCIP)[45], pievēršoties profilaksei, gatavībai, reaģēšanai un jo īpaši — nozaru savstarpējai saistībai.

Riska novērtējuma darbības aviācijas drošības jomā tika attiecinātas uz plašu ar pasažieriem saistītu risku klāstu[46]. Metodoloģija, kas tika izstrādāta kopā ar dalībvalstu ekspertiem un ES Izlūkošanas centru, nodrošina standarta sistēmu turpmākam darbam šajā jomā. AIRPOL tīkls un Komisija turpināja izstrādāt arī ES nostādnes par lidostu vieglo mērķu aizsardzību.

Lai varētu pārvarēt radušās krīzes, piemēram, pēc terora aktiem Norvēģijā, Burgasā un Tulūzā, dalībvalstīm sniedza atbalstu Eiropols, Eurojust, IntCen un tādas tiesībaizsardzības platformas kā ATLAS. ES ATLAS tīkls, kas sastāv no īpašiem intervences spēkiem 28 ES dalībvalstīs, turpināja spēju attīstīšanu. 2013. gada aprīlī tas sekmīgi rīkoja kopīgas mācības, reaģējot uz simulētu koordinētu teroristu uzbrukumu deviņās dalībvalstīs[47].

2.1.3.   3. mērķis. Uzlabot pilsoņu un uzņēmumu drošību kibertelpā

IDS ir definētas trīs pamatdarbības: 1) tiesībaizsardzības un tiesu iestāžu spēju attīstīšana, 2) sadarbība ar nozari, lai radītu iespējas un aizsardzību iedzīvotājiem, un 3) spēju uzlabošana darbam ar kiberuzbrukumiem.

SOCTA uzsver apstākli, ka kibernoziegumi mantkārīgos nolūkos izraisa daudzus un dažādus citu noziegumu paveidus. Arī Eiropas iedzīvotāji apliecināja savu informētību par šiem draudiem īpašā Eirobarometra apsekojumā par kiberdrošību[48], kurā 76 % ES rezidentu atzina, ka pēdējos 12 mēnešos ir palielinājies risks kļūt par cietušo kibernoziegumā. Šo draudu novēršanai tika veikti attiecīgi pasākumi.

ES pieņēma Direktīvu par uzbrukumiem informācijas sistēmām[49], saskaņojot dalībvalstu krimināltiesības par šādiem pārkāpumiem — piemēram, par nelikumīgu ielaušanos informācijas sistēmās, nelikumīgu iejaukšanos sistēmā un datos un nelikumīgu to pārtveršanu —, kā arī atvieglojot sadarbību starp tiesībaizsardzības iestādēm.

2013. gada februārī pieņemtās Kiberdrošības stratēģijas Eiropas Savienībai[50] redzējums ir padarīt ES par drošāko tiešsaistes vidi pasaulē. To atzinīgi novērtēja Padome[51] un Eiropas Parlaments[52]. Tajā cita starpā uzsvērta valsts un privātā sektora sadarbība profilakses un izturētspējas palielināšanā. Komisija sagatavoja pirmo ziņojumu par sasniegumiem un joprojām strādā, lai pabeigtu stratēģijā paredzētos pasākumus. Komisija arī iesniedza priekšlikumu direktīvai par tīklu un informācijas drošību[53] ar mērķi stiprināt valstu noturību pret kibernoziedzību un palielināt sadarbību šajā jomā.

Eiropas kibernoziedzības centrs (EC3) sāka darbu Eiropolā 2013. gada sākumā. EC3 veidojas par koordinācijas centru jautājumos, kas saistīti ar kibernoziegumiem, un sadarbojas ar dalībvalstīm, Eurojust un trešām valstīm daudzās sekmīgās izmeklēšanās[54]. Tas strādā arī ar privāto sektoru, piedaloties konsultatīvās grupās par interneta drošību un finanšu pakalpojumiem. Komisija turpināja atbalstīt Budapeštas Konvenciju par kibernoziegumiem kā pamatu starptautiskai sadarbībai kibernoziegumu apkarošanā un kā paraugu valsts tiesību aktu izstrādē.

Komisija sadarbojās ar ASV, lai 2012. gadā rosinātu izveidot Globālo aliansi pret bērnu seksuālu izmantošanu tiešsaistē[55], kas patlaban apvieno 53 valstis ar mērķi uzlabot cietušo identifikāciju, sekmīgāk veikt viņu kriminālvajāšanu, paaugstināt informētību un samazināt tiešsaistē pieejamo bērnu seksuālas izmantošanas attēlu skaitu.

Ņemot vērā strauji augošo kibernoziegumu skaitu, vēl ir jāizdara daudz. Tomēr šie pasākumi jau tagad veicina drošāku tiešsaistes vidi pilsoņiem un uzņēmumiem.

2.1.4.   4. mērķis. Drošības stiprināšana, izmantojot robežu pārvaldību

IDS paredzēja četras galvenās darbības: 1) EUROSUR pilna potenciāla izmantošana, 2) Frontex ieguldījuma stiprināšana pie ārējām robežām, 3) preču aprites pār ārējām robežām kopīga riska pārvaldība, un 4) iestāžu sadarbības uzlabošana valstu līmenī.

ES pasākumi šo galveno darbību īstenošanai tika veikti ar mērķi aizsargāt pamattiesības un pamatbrīvības, piemēram, brīvu personu pārvietošanos Šengenas zonā un brīvu preču un pakalpojumu apriti iekšējā tirgū, vienlaikus nostiprinot ES iekšējo drošību. Tas tika paveikts, izmantojot sinerģijas starp robežu pārvaldības politikām attiecībā uz personām un precēm, kā arī vienlaicīgi pievēršoties migrācijas pārvaldībai un noziedzības apkarošanai, kad tika īstenota integrētā robežu pārvaldības stratēģija. Veicot pasākumus, lai paplašinātu robežsargu, muitnieku, policistu un citu iestāžu darbinieku zināšanas par situāciju uz sauszemes, jūrā un gaisā, tika nostiprināta bāze, kas ļauj noteikt un īstenot samērīgus un efektīvus pasākumus pie ES robežām. Svarīgs pasākums bija EUROSUR[56] stāšanās spēkā 2013. gada nogalē — tā ir daudzpusīga sistēma pārrobežu noziegumu atklāšanai un novēršanai, kā arī migrantu dzīvību glābšanas veicināšanai pie Šengenas zonas ārējām robežām.

Cits pasākums bija jauno Šengenas pārvaldības tiesību aktu[57] stāšanās spēkā. Tie tika izstrādāti, lai uzlabotu novērtēšanu un uzraudzību, sniegtu nepieciešamo atbalstu dalībvalstīm un novērstu iespējamās nepilnības, saglabājot savstarpējo uzticēšanos Šengenas zonā.

Dažādās Frontex veiktās analīzes un otrās paaudzes Šengenas informācijas sistēmas (SIS II)[58] ieviešana nodrošināja papildu ieguldījumu zināšanu uzlabošanā. SIS II ietver uzlabotas funkcijas, lai atbalstītu informācijas analīzi.

Brīva personu pārvietošanās tika atvieglota, ieviešot Vīzu informācijas sistēmu (VIS)[59] un “Viedrobežu” pasākumu kopumu[60], kas sastāvēja no tiesību aktu priekšlikumiem par Ieceļošanas/izceļošanas sistēmu (IIS) un Reģistrēto ceļotāju programmu (RCP), un tie abi pašlaik tiek apspriesti.

Netraucēts preču imports un eksports un iekšējā tirgus aizsardzība pašlaik tiek sekmēta, izstrādājot iniciatīvu par piegādes ķēdes drošību un muitas riska pārvaldību[61].

Lai nodrošinātu spējas atbalstīt ES dalībvalstis, tika nostiprināts Frontex, pieņemot grozījumus tā juridiskajā pamatā[62]. Frontex sniedza pastiprinātu operacionālo atbalstu dalīb­valstīm, kas saskārās ar lielu migrācijas spiedienu, piemēram, pie Grieķijas un Turcijas robežas un Egejas jūrā. Veicot pasākumus ES Vidusjūras darba grupas[63] ietvaros, visaptverošs atbalsts tika sniegts migrantu dzīvības aizsardzībai un arī sloga mazināšanai visvairāk ietekmētajās ES dalībvalstīs Vidusjūras reģionā.

2.1.5.   5. mērķis. Uzlabot Eiropas izturētspēju krīzes un katastrofu gadījumos

IDS paredzēja četras galvenās darbības: 1) pilnībā izmantot solidaritātes klauzulu, 2) visu apdraudējumu pieeja draudu un riska novērtējumam, 3) dažādu situācijas apzināšanās centru sasaiste, 4) Eiropas reaģēšanas spējas ārkārtas situācijās attīstīšana, lai reaģētu uz katastrofām.

Lai nodrošinātu iedarbīgu un efektīvu reakciju krīzes gadījumā, ir jāatbild uz būtiskiem jautājumiem (kas, par ko, kad, kur un kā atbild) un ir jānodrošina starpnozaru pieeja.

Šai kontekstā Komisija un Eiropas Ārējās darbības dienests (EĀDD) iesniedza kopīgu priekšlikumu[64] Padomes lēmumam par Lisabonas līguma ierosinātās solidaritātes klauzulas (Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 222. pants) īstenošanu, un tas patlaban tiek apspriests ar dalībvalstīm. Solidaritātes klauzula nodrošinās pamatu reaģēšanas sistēmai situācijās, “[kad] dalībvalsts ir teroristu uzbrukuma vai arī dabas vai cilvēku izraisītas katastrofas upuris”.

Jaunais ES Civilās aizsardzības mehānisms[65], ko Padome pieņēma 2013. gada 17. decembrī, veicina Eiropas reaģēšanas spējas ārkārtas situācijās izveidi. Tas ir balstīts uz iepriekš piesaistītiem dalībvalstu aktīviem un uzlabotu plānošanu, un tam palīdzēs Ārkārtas reaģēšanas koordinācijas centrs, kas sāka darboties 2013. gada maijā.

Tiek izstrādāti valstu riska novērtējumi, kas paredzēti 2010. gada Komisijas nostādnēs[66]. Komisija 2014. gada aprīlī izdeva pirmo pārskatu par dabas un cilvēku izraisītām katastrofām ES, apskatot informāciju par 12 lielākajiem dabas un cilvēku radītajiem riskiem, kas minēti dažos no 17 dalībvalstu sagatavotajiem valsts riska novērtējumiem. Saturu papildina informācija par citām saistītām ES politikām un attiecīgu ES finansētu izpētes pasākumu rezultātiem[67].

Lēmums par nopietniem pārrobežu veselības apdraudējumiem[68] sekmēs ES riska pārvaldības spējas nostiprināšanu sabiedrības veselības jomā.

Lai atbalstītu dalībvalstis, tika pastiprināta ES līmeņa sadarbība starp daudznozaru un konkrēto nozaru centriem Komisijā un attiecīgajās aģentūrās. Šo sadarbību sekmēja jaunā klasificētās informācijas apmaiņas sistēma[69].

Iestājoties būtiskām krīzēm, tagad ir iespējama elastīgāka un mērogam pielāgojama reakcija ES politiskajā līmenī, izmantojot Integrētos krīzes situāciju politiskās reaģēšanas mehānismus (IPCR)[70], kurus Padome apstiprināja 2013. gada 13. jūnijā.

2.1.6.   Pamattiesību ievērošana, īstenojot IDS

IDS stūrakmens ir ES iedzīvotāju un visu citu personu, kuras dzīvo vai uzturas ES, tiesību un brīvību ievērošana un aizsardzība. Tas tika apstiprināts, pamatojoties uz Lisabonas līgumu un prasību nodrošināt ES Pamattiesību hartas[71] efektīvu īstenošanu. Tādēļ Komisija pieņēma Stratēģiju Pamattiesību hartas efektīvai īstenošanai Eiropas Savienībā[72] un pēc tam uzraudzīja tās ieviešanu, tostarp ar gada ziņojumu palīdzību[73].

Komisija izstrādāja darbības pamatnostādnes par pamattiesību ņemšanu vērā ietekmes novērtējumos[74]. Tā arī nodrošināja piekļuvi informācijai par tiesiskās aizsardzības līdzekļiem visās ES dalībvalstīs, izmantojot Komisijas jauno e-tiesiskuma portālu[75]. Komisija sadarbībā ar Eiropas Padomi veica būtiskus pasākumus, lai nodrošinātu ES pievienošanos Eiropas Cilvēktiesību konvencijai (ECTK)[76]. Ņemot vērā nepieciešamību nodrošināt personas datu aizsardzību (Hartas 8. pants), Komisija 2012. gadā piedāvāja savu ES datu aizsardzības paketi[77]. Šie tiesību akti, kas pašlaik tiek apspriesti, ietekmēs ES iekšējās drošības nodrošināšanas veidus.

Šīs pārsvarā institucionālās izmaiņas papildināja arī citi praktiski orientēti centieni vēl ciešāk integrēt pamattiesības ES drošības jomā. Piemēram, ES Pamattiesību aģentūra (FRA) sagatavoja vairākus atzinumus[78] un ziņojumus[79] par tematiem, kuru klāsts sniedzās no datu aizsardzības un radikalizēšanās līdz naida noziegumiem un ekstrēmismam, kas ietekmē iekšējās drošības jomas, un izstrādāja praktiskus rīkus valsts amatpersonām[80]. FRA 2013. gada decembrī iesniedza uz pamattiesībām balstītu policijas apmācību līdzekli[81], kas papildina 2010. gadā izdoto rokasgrāmatu par diskriminējošu etnisko profilēšanu[82].

Līdz ar Šengenas vērtēšanas mehānisma apstiprināšanu 2013. gadā[83] tiks veikta uzraudzība, kā tiesībaizsardzības iestāžu darbinieki dalībvalstīs ievēro pamattiesības, piemērojot Šengenas acquis[84].

ES īstenotie pasākumi noziegumos cietušo aizsardzībai tiecas papildus aizsargāt ikviena iedzīvotāja tiesības. Šādu pasākumu piemēri ir šādi: Direktīva, ar ko nosaka noziegumos cietušo tiesību, atbalsta un aizsardzības minimālos standartus[85], Regula par aizsardzības pasākumu savstarpēju atzīšanu civillietās[86] un Direktīva par Eiropas aizsardzības rīkojumu[87].

Visbeidzot, labi panākumi ir gūti, veidojot Eiropas tiesiskuma telpu, kas pamatojas uz savstarpēju atzīšanu un uzticēšanos. ES jau ir pieņēmusi trīs direktīvas par aizdomās turēto un apsūdzēto personu procesuālajām tiesībām. To priekšmets ir tiesības uz mutisko un rakstisko tulkojumu kriminālprocesā[88], tiesības uz informāciju kriminālprocesā un informāciju par apsūdzību[89] un tiesības uz advokāta palīdzību, tiesības uz to, ka pēc brīvības atņemšanas informē trešo personu, un tiesības, kamēr atņemta brīvība, sazināties ar trešām personām un konsulārajām iestādēm[90].

3.       Nākotnes problēmas

Turpmākajos gados ES un tās dalībvalstis saskarsies ar vairākām problēmām. Eiropa pakāpeniski iziet no ekonomikas un sociālās krīzes, kas ir atstājusi sekas un padarījusi mūsu sabiedrību mazāk aizsargātu un uzņēmīgāku pret rasismu un ksenofobiju. Tā ir daļa no globalizētās un savstarpēji saistītās pasaules, kurā arī turpmāk ir paredzama cilvēku mobilitātes palielināšanās un preču pārvadājumu paplašināšanās. ES saskarsies ar demogrāfiskām pārmaiņām, turpmāku urbanizāciju, lielāku sabiedrības dažādību un darba tirgus nepilnībām. Eiropa saskarsies arī ar sekām, ko radīs politiskā nestabilitāte dažādās pasaules daļās un jo īpaši tuvākajās kaimiņvalstīs. Uz tādiem notikumiem kā Arābu pavasaris, pašreizējā krīze Sīrijā un situācija Ukrainā ir atbilstoši jāreaģē. Šo problēmu risināšanai būs jāpievērš īpaša uzmanība.

Šā paziņojuma 2. nodaļā minēto pasākumu īstenošana likumdošanas un operacionālajā līmenī ir nodrošinājusi ES un tās dalībvalstīm ietekmīgākus rīkus Eiropas sabiedrības un ekonomikas labākai aizsardzībai. Ir izveidoti mehānismi vairāku aģentūru kopīgai operatīvai reakcijai uz drošības apdraudējumiem, ir izstrādāta saskaņotāka un precīzāk pielāgota darba metodika dažādiem operatīvajiem dienestiem (policijai, prokuratūrai, robežsardzei, muitai un attiecīgā gadījumā — izlūkošanas un militārajiem dienestiem) attiecībā uz pārrobežu drošības apdraudējumiem, ir pastiprinātas dalībvalstu iestāžu ar ES aģentūru atbalstu veiktās pārrobežu operatīvās darbības, iesaistot vairākas aģentūras, un tās ir devušas operacionālus rezultātus.

Komisija paziņojumā “Atvērta un droša Eiropa: mērķa īstenošana” jau apzināja tās iekšējās drošības politikas jomas, kurās joprojām nepieciešami ES un dalībvalstu papildu pasākumi, lai varētu efektīvi īstenot IDS. Šajā nodaļā uzmanība pievērsta problēmām, kas jārisina nākamajos gados.

Turpmākā darba prioritātes būs tiesību aktu īstenošana un šo sasniegumu konsolidēšana, kā arī ciešāka praktiskā sadarbība.

Iespēju pielāgot ES pasākumus nodrošinās tiesību aktu un politiku efektivitātes uzraudzība un vērtēšana. Novēršanai, atklāšanai un izmeklēšanai nepieciešama plašāka un efektīvāka informācijas apmaiņa starp dalībvalstu tiesībaizsardzības un tiesu iestādēm, ar attiecīgām ES aģentūrām un starp pašām ES aģentūrām, pilnībā izmantojot esošos ES instrumentus.

Uz iedzīvotājiem vērstai pieejai arī turpmāk jābūt ES iekšējās drošības un nākotnē gaidāmo iespēju un problēmu vadošajam principam. Komisijai, Savienības Augstajam pārstāvim ārlietās un drošības politikas jautājumos, Eiropas Parlamentam, dalībvalstīm, ES aģentūrām, īpašām ekspertu platformām drošības jautājumos un daudziem citiem būs ciešāk jāapvieno spēki, lai spētu efektīvi reaģēt uz mainīgo vidi.

Kā sīkāk raksturots 4. nodaļā, Komisija uzskata, ka ES būtu jāizstrādā Iekšējās drošības stratēģijas atjaunināta redakcija, pārskatot katram pašreizējam mērķim atbilstošās darbības attiecībā uz 2015.–2020. gadu.

3.1.      Tematiskās problēmas

3.1.1.   Smagie noziegumi un organizētā noziedzība

Smagie noziegumi un vispārējā, organizētā pārrobežu noziedzība joprojām rada lielus draudus ES iekšējai drošībai, nodarot lielu kaitējumu cietušajiem un sabiedrībai kopumā. Eiropols 2013. gadā lēsa, ka ES darbojas 3600 organizētu noziedzīgo grupu. Eiropas drošībai joprojām draudus rada organizēto noziedzīgo grupu iespiešanās likumīgajā ekonomikā. Ekonomikas krīze un no tās izrietošās izmaiņas patērētāju pieprasījumā ir radījušas pārvirzes arī kriminālajos tirgos. Starptautiskās tirdzniecības maršruti un pārvietošanās brīvība ES ir izmainījusi daudzu preču kontrabandas maršrutus (piem., heroīna un cilvēku tirdzniecības). Nelikumīgas narkotiskās vielas joprojām ir tirgus, kurā iesaistīts vislielākais skaits organizēto noziedzīgo grupu (aptuveni viena trešdaļa). Ekonomiskie noziegumi un jo īpaši krāpšana ir būtiski paplašinājusies, un krāpšanu ievērojami atvieglo modernu sakaru un tehnoloģisko rīku pieejamība, kas nodrošina iespēju tiešsaistē vērsties pret fiziskām personām un uzņēmumiem. Vairāki apdraudējumi, piemēram, sintētiskās narkotikas un kibernoziegumi, palielinās, neraugoties uz centieniem tos apkarot valsts, ES un starptautiskā līmenī. Citi draudi, piemēram, cilvēku tirdzniecība un kokaīna tirdzniecība, kaut arī nepalielinās tik būtiski, turpmākajos gados visticamāk joprojām radīs ES lielas problēmas.

Eiropols 2013. gada SOCTA apzināja arī divus jaunus apdraudējumus, kas būs jāuzrauga tuvākajos gados — noziegumi pret vidi un enerģētiskā krāpšana[91].

Komisija sadarbībā ar visiem iesaistītajiem dalībniekiem inter alia paredz turpināt darbu pie turpmāk minētajiem pasākumiem:

- īstenot ES Politikas ciklu, vēršoties pret smagiem noziegumiem un organizēto noziedzību 2014.–2017. gadā;

- novērtēt, kā organizētā noziedzība investē ekonomikā, un apzināt likumīgās ekonomikas vājās vietas, ko izmanto noziedznieki, piemēram, korupciju un nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu;

- veikt turpinājuma darbu saistībā ar pirmo ES pretkorupcijas ziņojumu, tostarp nodaļām, kas attiecas uz valstīm, un tematisko nodaļu par valsts iepirkumu, un sagatavot otro ziņojumu, kas publicējams 2016. gadā;

- atbalstīt tādu tiesību aktu ātru pieņemšanu kā, piemēram, Ceturtā nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas direktīva, kuras mērķis ir vērsties pret finansiāliem un ekonomiskiem noziegumiem un cita starpā novērst finanšu sistēmas ļaunprātīgu izman­tošanu, maldinot par noziedzīgi iegūtu līdzekļu izcelsmi vai novirzot līdzekļus teroristiskiem nolūkiem;

- apsvērt, vai iesniegt direktīvas priekšlikumu par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas krimina­lizēšanu, kas ieviestu noteiktu definīciju un sankciju tuvināšanas līmeni, pamatojoties uz LESD 83. panta 1. punktu;

- īstenot 2013.–2020. gada ES Narkomānijas apkarošanas stratēģiju un atbalstīt tiesību aktu par jaunām psihoaktīvām vielām ātru pieņemšanu;

- īstenot ES Stratēģiju par cilvēku tirdzniecības izskaušanu 2012.–2016. gadam. Lai to sasniegtu, jāpagarina ES Cilvēku tirdzniecības novēršanas koordinatora mandāts;

- uzraudzīt Direktīvas par cilvēku tirdzniecības novēršanu un apkarošanu un cietušo aizsardzību transponēšanu un īstenošanu;

- uzraudzīt Direktīvas par bērnu seksuālu izmantošanu un vardarbību pret bērniem transponēšanu un īstenošanu;

- izvērtēt visaptverošas ES stratēģijas nepieciešamību, lai aizsargātu bērnus pret seksuāliem noziegumiem;

- veikt turpinājuma darbu saistībā ar Paziņojumu, kas vēršas pret noziegumiem, kuri saistīti ar šaujamieročiem, vienlaikus nodrošinot šaujamieroču likumīgu tirdzniecību un īpašuma tiesības uz tiem. Tā ietvaros iespējama esošo ES tiesību aktu pārskatīšana par šaujam­ieroču tirdzniecību un nodošanu ES teritorijā;

- atbalstīt plašāku sadarbību eksporta kontroles politikas pārskatīšanā un īstenošanā, lai stiprinātu tiesībaizsardzības, muitas un eksporta kontroles iestāžu spējas atklāt un novērst stratēģisko un augsta riska priekšmetu pārrobežu tirdzniecību. Tādēļ Komisija atbalstīs informācijas un labas prakses apmaiņu un ES līmeņa spēju attīstīšanas programmas izstrādi, kā arī iepriekš minēto dalībnieku mācības;

- turpināt novērtēšanu par noziegumu pret vidi un krāpšanas enerģētikas jomā apmēru un izvērtēt pasākumus, lai pret tiem vērstos.

3.1.2.   Kibernoziedzība

Dažu pēdējo gadu laikā ir pazeminājies slieksnis iesaistei kibernoziedzībā; tas ir atvieglojis ikvienas personas iespējas kļūt par kibernoziedznieku. Nav nepieciešamas nekādas tehniskās prasmes, jo attiecīgie rīki ir pieejami tiešsaistē viegli lietojamās versijās un par saprātīgām cenām. Digitālās valūtas un tiešsaistes platformas veicina dažāda veida smagus noziegumus un organizēto noziedzību. Kiberuzbrukumu skaits tuvākajos gados visticamāk palielināsies, neraugoties uz būtiskajiem pasākumiem kas tiek veikti, lai uzlabotu spējas apkarot kiber­noziedzību un stiprināt kiberdrošību. Tādēļ ir jāpaaugstina operacionālās spējas apkarot kibernoziedzību. Jārisina tādas problēmas kā cietušo neziņošana par kibernoziegumiem, kibernoziedznieku datu sarežģītā izsekošana, problēmas saistībā ar savstarpējo juridisko palīdzību kibernoziedzības jomā un kibertelpas jurisdikcija.

Komisija sadarbībā ar visiem iesaistītajiem dalībniekiem inter alia paredz turpināt darbu pie turpmāk minētajiem pasākumiem:

- īstenot ES Kiberdrošības stratēģiju;

- palielināt atbalstu Eiropas Kibernoziegumu centra (EC3) darbam Eiropolā;

- paplašināt palīdzību dalībvalstīm, attīstot to spējas kibernoziegumu apkarošanā (valstu kibernoziegumu centri);

- atbalstīt ierosinātās direktīvas pieņemšanu, ar ko paredz pasākumus tīkla un informācijas drošības augsta kopēja līmeņa nodrošināšanai visā ES, un piešķirt jaunu mandātu ENISA;

- atbalstīt Budapeštas Konvencijas par kibernoziedzību pieņemšanu un piemērošanu;

- atbalstīt, attīstīt un paplašināt Globālo aliansi pret bērnu seksuālu izmantošanu tiešsaistē;

- kopā ar EC3 tālāk attīstīt sadarbību ar partneriem ārpus ES un privāto sektoru, lai stiprinātu reaģētspēju.

3.1.3.   Terorisms, radikalizācija un krīzes pārvaldība

Pēdējos gados ir notikuši vairāki teroristu uzbrukumi, kurus lielākoties veica atsevišķas personas vai nelielas grupas, taču sekas bija smagas. Eiropas Savienībā 2012. gadā notika vairāk nekā 200 realizētu vai neveiksmīgu teroristu uzbrukumu[92]. Uzbrukumi Bostonas maratona laikā un Nairobi tirdzniecības centrā 2013. gadā apliecināja, ka radikāli noskaņotās personas un organizētās teroristu grupas izvēlas ne tikai tradicionālos, bet arvien biežāk — arī viegli pieejamos mērķus. Satrauc arī tendence, ka jaunieši dodas uz citām valstīm, piemēram, Sīriju, lai kļūtu par ārvalstu kaujiniekiem. Pēc atgriešanās daži no viņiem var radīt nopietnus drošības draudus ES. Terorisma un vardarbīga ekstrēmisma draudi tuvākajos gados radīs ES lielas problēmas.

Komisija sadarbībā ar visiem iesaistītajiem dalībniekiem inter alia paredz turpināt darbu pie turpmāk minētajiem pasākumiem:

- pielāgot novēršanas pasākumus saskaņā ar Paziņojumu par radikalizācijas, kas rada terorismu un vardarbīgu ekstrēmismu, novēršanu;

- turpināt atbalsta sniegšanu Radikalizācijas izpratnes tīkla darbam un izveidot Eiropas Zināšanu centru, lai atvieglotu prakses un kompetences apmaiņu, dotu ievirzi izpētei un atbalstītu iesaistīto personu centienus novērst terorisma radikalizāciju un vardarbīgu ekstrēmismu;

- atbalstīt uzlabotas mācības un savstarpēji izmantojamu spēku izveidi, lai varētu reaģēt uz teroristu uzbrukumiem, tostarp risinot vajadzību pēc kopīga aprīkojuma, ja nepieciešams;

- īstenot jaunu pieeju CBRN-E risku atklāšanai un mazināšanai ES līmenī;

- papildus attīstīt riska novērtēšanas spēju aviācijas drošības jomā un, ja nepieciešams, arī citās prioritārās jomās, piemēram, muitā;

- īstenot jauno pieeju attiecībā uz Eiropas programmu kritiskās infrastruktūras aizsardzībai (EPCIP) un četriem pilotprojektiem;

- atbalstīt gatavības spēju, izstrādājot modulāru krīzes pārvaldības mācību programmu.

3.1.4.   Robežu drošības stiprināšana

Šengenas zonas izveide, kas ļauj cilvēkiem ceļot bez pārbaudēm, ir Eiropas konstrukcijas pamats. Brīva pārvietošanās nodrošina būtiskas priekšrocības Eiropas ekonomikai. Paredzams, ka arī turpmāk palielināsies ES ieceļojošo cilvēku skaits, jo īpaši izmantojot gaisa satiksmi. Vēl vairāk paplašināsies preču imports un eksports. Jānovērš ļaunprātīga izmantošana un efektīvi jārisina situācijas, kad dalībvalsts nepilda kontroles pienākumus savā ārējās robežas daļā, vienlaikus nodrošinot pienācīgus solidaritātes pasākumus, ar kuriem atbalsta tās dalībvalstis, kuras savas ģeogrāfiskās atrašanās vietas, ceļotāju plūsmu, kā arī migrācijas maršrutu dēļ saskaras ar aizvien lielāku spiedienu.

Komisija sadarbībā ar visiem iesaistītajiem dalībniekiem cita starpā paredz turpināt darbu pie turpmāk minētajiem pasākumiem:

- atbalstīt piedāvātā ES “Viedrobežu” pasākumu kopuma pieņemšanu, kas sastāv no Eiropas Ieceļošanas/izceļošanas sistēmas un Reģistrēto ceļotāju programmas;

- kopā ar EU-LISA turpināt atbalstu SIS II efektīvai darbībai;

- izpētīt Eiropas Robežsardzes sistēmas izveides iespēju;

- izstrādāt stratēģiju un rīcības plānu piegādes ķēdes drošībai un muitas riska pārvaldībai, kā arī sekmēt tā īstenošanu.

3.2.      Transversālie mērķi

3.2.1.   Saiknes stiprināšana starp ES iekšējo un ārējo drošību

Tā kā ES drošība ir atkarīga no ārējiem apstākļiem, IDS 2010.–2014. gadam tika uzsvērts, cik būtiski ir nodrošināt saskanību un papildināmību starp ES drošības politiku iekšējiem un ārējiem aspektiem. Tādēļ tika veikti būtiski pasākumi un ir jāveic to turpinājuma darbs. Tas attiecas, piemēram, uz ES Kiberdrošības stratēģiju, drošības un attīstības stratēģiju Sāhelā[93], metodiku, kā stiprināt ES reakciju, novēršot radikalizēšanos, kas noved pie terorisma, un vardarbīgo ekstrēmismu, kā arī uz pasākumiem virzībā uz Eiropas Savienības jūras drošības stratēģiju[94]. ES cenšas arī veidot vispārēju uzskatu konverģenci, lai varētu stiprināt masu iznīcināšanas ieroču neizplatīšanas starptautisko režīmu.

Konflikti Mali, Lībijā un Sīrijā radīja sekas, kas ietekmēja ES drošību, piemēram, palielinot ārvalstu kaujinieku un teroristu radikalizēšanās radīto apdraudējumu. Eiropas drošību joprojām apdraud starptautiskās organizētās noziedzības diversifikācija un pieaugošā iespiešanās ekonomikā, kā arī korupcija, finanšu noziegumi un kibernoziegumi. Visbeidzot, ES drošību netieši ietekmē arī citas parādības, piemēram, cilvēku izraisītās un dabas katastrofas, politiskās un sociālās pārmaiņas ES kaimiņvalstīs, kā arī dažādu pasaules valstu nevienprātība par to, kādā veidā ir garantējama drošība.

Eiropas iekšējā drošība nozīmē arī darbību ārpus ES robežām un sadarbībā ar partneriem trešās valstīs. Iekšējās drošības problēmas ir jārisina sistemātiskāk, ES ārējo politiku ietvaros un saistībā ar ES palīdzības un sadarbības programmām. Jāpaplašina dialogs un sadarbība, atbalstot institucionālās reformas, tiesiskumu un reformas drošības nozarē. Konsekventāk jāpalīdz arī trešām valstīm, kuras lūdz palīdzību tiesībaizsardzības spēju attīstīšanai; to var veikt, piedāvājot mācības vai daloties ar zināšanām un labo praksi.

Tiesībaizsardzības un tiesu iestāžu sadarbība ar trešām valstīm un starptautiskajām organizā­cijām jāpamato ar ES drošības vajadzībām un kopīgu novērtējumu par drošības problēmām, lai varētu sasniegt IDS paredzētos mērķus. Tādēļ nepieciešams arī pastiprināt Kopējās drošības un aizsardzības politikas (KDAP) un Brīvības, drošības un tiesiskuma (BDT) ceļveža īstenošanu, jo īpaši atvieglojot operacionālo sadarbību un informācijas kopīgu lietošanu starp ES aģentūrām un KDAP misijām. Turklāt Tiesībaizsardzības apmācības shēmas (LETS) īstenošana tiešā veidā veicinātu mērķa sasniegšanu — nostiprināt saites starp KDAP un BDT, izstrādājot kopīga mācību plāna priekšlikumu visu to tiesībaizsardzības darbinieku obligātai pirmsmisijas apmācībai, kuri piedalās KDAP civilajās misijās. Tā arī sekmētu spēju attīstīšanu valstīs, kurās šādas misijas darbojas.

Esošie pasažieru datu reģistra (PDR) nolīgumi ar trešām valstīm nodrošina vēl vienu iespēju, kā papildus stiprināt starptautisko sadarbību tiesībaizsardzības jomā un palielināt ES un dalībvalstu ieguvumus drošības jomā.

Dialogs par ES drošības vajadzībām un kopīgajām drošības problēmām būs jo īpaši svarīgs, ja to veidos ar ES kandidātvalstīm un potenciālajām kandidātvalstīm, kā arī valstīm, kas piedalās ES kaimiņattiecību politikā, stratēģiskajiem partneriem un valstīm, kurās notiek sarežģīta pāreja uz demokrātiju.

ES būtu tālāk jāattīsta attiecības ar starptautiskajām organizācijām, piemēram, ANO, Eiropas Padomi, Interpolu un Globālo terorisma apkarošanas forumu (GCTF). ES būtu arī aktīvāk jādarbojas daudzpusējos forumos, veicinot labo praksi un veicot nepieciešamos pasā­kumus, lai varētu pievienoties vairākiem starptautiskiem līgumiem galvenajās jomās, kas ir saistītas ar iekšējo drošību.

3.2.2.   Pamattiesību pastiprināta ievērošana uz iedzīvotājiem vērstas pieejas ietvaros

Pamattiesībām ir jābūt iekšējās drošības rīcībpolitikas pasākumu neatņemamai sastāvdaļai. Pamattiesības stiprina ES iekšējo drošību, saglabājot un vairojot iedzīvotāju savstarpējo uzticību, kā arī uzticību starp iedzīvotājiem un valsts iestādēm. Šajā jomā Komisija turpinās uzraudzīt tiesību sistēmas īstenošanu, apkarojot noteiktus rasisma un ksenofobijas paveidus[95]. Līdz ar to visām Eiropas iestādēm jāveicina ES Pamattiesību hartas efektīva piemērošana un sekundārie tiesību akti, kas veltīti konkrētām tiesībām.

Nesenajā Eiropas Savienības Tiesas spriedumā par Datu saglabāšanas direktīvu tika uzsvērts, cik svarīgi ir ievērot pamattiesības kā iekšējās drošības politikas neatņemamu sastāvdaļu.

Iedzīvotāju tiesību aizsardzībai amatpersonām jāizmanto vienkārši, efektīvi un praktiski rīki, piemēram, rokasgrāmatas un mācību plāni, kas ļauj pareizi piemērot pamattiesības ikdienas darbā. Spriedumā arī noteikts, ka ES Pamattiesību aģentūrai (FRA) ir jādod iespēja piedalīties ES politiku izstrādē par iekšējās drošības un krimināltiesību jautājumiem. Jāveicina arī sadarbība ar cilvēktiesību aizsardzības iestādēm. Būtiski ir veidot plašāku dialogu ar trešām valstīm, starptautiskajām organizācijām, privāto sektoru un pilsonisko sabiedrību. Šie centieni būtu jāpastiprina ar pieejamajiem tiesiskās aizsardzības līdzekļiem, kas attīstās līdz ar tendencēm drošības pasākumu un tehnoloģisko inovāciju jomā.

3.2.3.   Pētniecības, finansējuma un mācību nozīmes palielināšana

Tehnoloģisko sasniegumu divējādais raksturs (iespējas un apdraudējumi) liek veidot visaptverošu pieeju, kurā iekšējās drošības problēmas un pamattiesības, kā arī rīcībpolitika, ir pilnībā jāpamato ar pētījumiem. Labs piemērs 2013. gadā bija iniciatīva par iekšējās drošības iestāžu pastiprinātu iesaistīšanos ar drošību saistītos pētījumos un rūpniecības politikā[96]. ES būs jāturpina mobilizēt rīkus, kas ir būtiski gatavībai un izturētspējai drošības jomā, jo īpaši izmantojot pētniecības un inovāciju programmu “Apvārsnis 2020” un ņemot vērā iekšējās drošības sabiedriskos aspektus.

Lai varētu izpildīt uzdevumus iekšējās drošības jomā, ir būtiski, lai tiktu nodrošināts atbilstošs un mērķorientēts ES finansējums. ES Iekšējās drošības fonda tiešais uzdevums ir sniegt atbalstu pasākumiem, ar kuriem risina šādas iekšējās drošības problēmas, kā arī informācijas apmaiņai un mācībām visās IDS prioritārajās jomās. Būtiski ir nodrošināt papildināmību starp dalībvalstu finansēšanas programmām (kopīgo pārvaldību) un Savienības pasākumiem (pārnacionāliem pasākumiem vai pasākumiem, kas Savienībai ir īpaši svarīgi), kurus tieši finansē Komisija (tiešo pārvaldību)[97].

Kopīgas tiesībaizsardzības sadarbības kultūras izvirzīšana priekšplānā ir būtiska savstarpējas uzticības un izpratnes veidošanai un praktiskās sadarbības atbalstīšanai. Mācības ES līmenī ir būtiskas šo mērķu sasniegšanai un veicina tiesībaizsardzības kvalitātes un standartu uzlabo­šanu un tuvināšanu. Eiropas Tiesībaizsardzības apmācības shēma (LETS) tuvākajos gados būtu pilnībā jāīsteno, apmācot lielu skaitu amatpersonu visās tiesībaizsardzības, robežsardzes un muitas darbinieku kategorijās.

4.       Turpmākā rīcība

Pieci stratēģiskie mērķi, kas tika izvēlēti IDS 2010.–2014. gadam, joprojām paliek spēkā, un tādēļ tie jāapstiprina atjaunotajā IDS. Pamatojoties uz pozitīvo novērtējumu par pirmās IDS īstenošanu, ES būtu jāizstrādā atjaunināta IDS redakcija, pilnībā sadarbojoties Komisijai, dalībvalstīm un Eiropas Parlamentam. Galvenā vērība būtu jāpievērš pasākumu pārskatīšanai atbilstoši katram mērķim 2015.–2020. gadā un jaunu pasākumu apzināšanai, lai varētu risināt jaunos apdraudējumus un topošās problēmas.

Atjauninātajai IDS būtu jāpastiprina pamattiesību integrācija iekšējās drošības jomā un jāpadara saikne starp iekšējo un ārējo drošību vēl operatīvāka. Tai būtu arī jākonsolidē un jāveicina lielāka sinerģija starp iekšlietām un citām politikas jomām, kas saistītas ar iekšējo drošību. Tādēļ būtu nepieciešama stingrāka rīcība, konsolidējot mijiedarbību starp politikām un pasākumiem, kuros iesaistās dažādi dalībnieki, piemēram, valsts iestādes, iedzīvotāji, pilsoniskā sabiedrība un privātais sektors. Atbalstot šādu starpdisciplināru un integrētu pieeju, būtu jāapsver iespēja veidot ES Iekšējās drošības konsultatīvo forumu, kura darbību vadītu Komisija sadarbībā ar dalībvalstīm, Eiropas Parlamentu, ES aģentūrām, kā arī pilsoniskās sabiedrības, akadēmisko aprindu un privātā sektora pārstāvjiem.

Saskaņā ar secinājumiem, kas izdarīti Komisijas Paziņojumā “Atvērta un droša Eiropa: mērķa īstenošana”, kā arī gaidāmajām Eiropadomes stratēģiskajām nostādnēm iekšējās drošības jomā, un pienācīgi ņemot vērā viedokli, ko Eiropas Parlaments pauda rezolūcijā par otro IDS ziņojumu (2013/2636(RSP)), Komisija plāno sniegt Paziņojumu par iekšējās drošības stratēģijas atjaunināšanu. Komisija sagatavos šo paziņojumu pēc apspriešanās ar būtiskajām ieinteresētajām personām, tostarp Augsta līmeņa konferencē, kas notiks 2014. gada rudenī, piedaloties dalībvalstīm un Eiropas Parlamentam, kā arī pilsoniskās sabiedrības, akadēmisko aprindu un privātā sektora pārstāvjiem.

[1] Eiropas Savienības iekšējās drošības stratēģija. Ceļā uz Eiropas drošības modeli. Padomes dokuments 5842/2/2010.

[2] COM(2010) 673.

[3] COM(2011) 790.

[4] COM(2013) 179.

[5] COM(2014) 154.

[6] 2013/2636(RSP).

[7] Padomes 2010. gada 8. un 9. novembra secinājumi.

[8]   Izstrādājis Eiropols, izmantojot dalībvalstu, ES tieslietu un iekšlietu aģentūru un galveno trešo valstu palīdzību.

[9]   Padomes 2013. gada 6. un 7. jūnija secinājumi. Tika apkopotas ES prioritātes, kas jārisina 2014.–2017. gadā: 1) nelegālā/nelikumīgā imigrācija; 2) cilvēku tirdzniecība; 3) preču viltošana, pārkāpjot veselības aizsardzības, drošības un pārtikas nozares noteikumus, kā arī standartiem neatbilstošas preces; 4) krāpšana saistībā ar akcīzes nodokli un Kopienas iekšējā tirgotāja neesamību (Missing Trader Intra Community, MTIC); 5) sintētisko narkotiku ražošana un nelikumīga tirdzniecība; 6) kokaīna un heroīna nelikumīga tirdzniecība; 7) kibernoziegumi (krāpšana tiešsaistē un saistībā ar maksājumu kartēm, bērnu seksuāla izmantošana tiešsaistē un kiberuzbrukumi); 8) risks, ko rada šaujamieroču izplatība iedzīvotāju vidū un nelikumīga šaujamieroču tirdzniecība; 9) organizētie noziegumi īpašuma jomā, kurus pastrādā mobilas organizēto noziedznieku grupas.

[10] Līdz 2013. gada trešā ceturkšņa beigām Eiropols bija atbalstījis apmainīšanos ar vairāk nekā 220 000 operatīvajiem ziņojumiem un ierosinājis vairāk nekā 13 500 lietu (palielinājums par 15 %, salīdzinot ar to pašu laikposmu 2012. gadā). Eiropols sniedza atbalstu ar Eiropas multidisciplināro platformu pret kriminālapdraudējumiem (EMPACT) saistītajām dalībvalstu operācijām, 2013. gada SOCTA publicēšanai un nodrošinot palīdzību, ko sniedza EMPACT atbalsta vienība (ESU).

[11] Eurojust 2013. gadā bija 639 slēgtas lietas un 937 uzsāktas lietas, no kurām 257 bija saistītas ar organizēto noziedzību.

[12] Kopumā 2013. gadā (finansiālu) atbalstu no Eurojust saņēma 34 KIG, bet Eiropols oficiāli piedalījās 35 KIG kā dalībnieks un vēl 9 citās KIG sniedza sistemātisku operacionālo atbalstu.

[13] COM(2013) 173, COM(2013) 535.

[14] Dokuments 17547/12.

[15] Padomes Lēmums 2005/387/TI.

[16] http://www.emcdda.europa.eu/publications/joint-publications/drug-markets.

[17] Direktīva 2011/36/ES.

[18] COM(2012) 286.

[19] Padomes 2012. gada 25. oktobra secinājumi.

[20] Direktīva 2011/93/ES.

[21]  To pārrobežu līdzekļu izsekošanas pieprasījumu skaits, kuri iesniegti ar informācijas apmaiņas sistēmas SIENA starpniecību (to izmanto 20 dalībvalstis), palielinājās no 475 pieprasījumiem 2012. gadā līdz vairāk nekā 2000 pieprasījumiem 2013. gadā. Saīsinājās arī laiks, kas nepieciešams atbildes sniegšanai uz šādiem pieprasījumiem.

[22] COM(2013) 45.

[23] COM(2013) 44.

[24] OV L 127, 29.4.2014., 39. lpp.

[25] COM(2014) 38.

[26] COM(2013) 716.

[27] OV L 89, 25.3.2014., 7. lpp.

[28] OV C 80, 19.3.2013., 1. lpp.

[29] COM(2013) 324, Padomes 2013. gada 10. decembra secinājumi.

[30] OV L 130, 1.5.2014., 1. lpp.

[31] 2008/615/TI.

[32] 2006/960/TI.

[33] Regula (ES) Nr. 603/2013.

[34] COM(2012) 735.

[35] COM(2011) 32.

[36] CEPOL, Eiropas Policijas akadēmija, 2013. gadā apmācīja vairāk nekā 8200 dalībnieku[36] vairāk nekā 100 dažādos mācību pasākumos.

[37] COM(2013) 172.

[38] 1. daļa. Pamatzināšanas par tiesībaizsardzības ES dimensiju; 2. daļa. Efektīva divpusējā un reģionālā sadarbība; 3. daļa. ES policijas darbības tematiskā specializācija. 4. daļa. Civilās misijas un spēju veidošana trešās valstīs.

[39] http://ec.europa.eu/dgs/home-affairs/what-we-do/networks/radicalisation_awareness_network/index_en.htm.

[40] COM(2013) 941.

[41] OV L 195, 27.10.2010., 5. lpp.

[42] COM(2013) 843.

[43] http://ec.europa.eu/dgs/home-affairs/what-we-do/policies/crisis-and-terrorism/securing-dangerous-material/index_en.htm.

[44] Regula (ES) Nr. 98/2013.

[45] SWD(2013) 318.

[46] Šis darbs izrietēja no rezultātiem, kuri tika gūti 2012. gada Nikozijas konferencē “Aviācijas drošība pret terorisma draudiem” un kurus apstiprināja Padome.

[47] IP/13/335.

[48] Īpašais Eirobarometra 404. apsekojums, 2013. gada novembris.

[49] Direktīva 2013/40/ES.

[50] JOIN(2013)1.

[51] Padomes 2013. gada 25. jūnija secinājumi.

[52] P7_TA(2013)0376. Tabula par īstenošanas gaitu, kas tika sagatavota saistībā ar augsta līmeņa konferenci vienu gadu pēc stratēģijas pieņemšanas: http://ec.europa.eu/digital-agenda/en/news/eucybersecurity-strategy-high-level-conference-0.

[53] COM(2013) 48.

[54] https://www.europol.europa.eu/sites/default/files/publications/ec3_first_year_report.pdf.

[55] http://ec.europa.eu/dgs/home-affairs/what-we-do/policies/organized-crime-and-human-trafficking/global-alliance-against-child-abuse/index_en.htm, http://ec.europa.eu/dgs/home-affairs/what-we-do/policies/organized-crime-and-human-trafficking/global-alliance-against-child-abuse/docs/global_alliance_report_201312_en.pdf.

[56] Regula (ES) Nr. 1052/2013, ar ko izveido Eiropas Robežu uzraudzības sistēmu (EUROSUR).

[57] Regula (ES) Nr. 1053/2013; Regula (ES) Nr. 1051/2013.

[58] Regula (EK) Nr. 1987/2006.

[59] Regula (EK) Nr. 767/2008.

[60] COM(2013) 95, COM(2013) 97.

[61] COM(2012) 793, 8761/3/13.

[62] Regula (ES) Nr. 1168/2011.

[63] 17409/13.

[64] JOIN(2012) 39.

[65] OV L 347, 20.12.2013., 924. lpp.

[66] SEC(2010) 1626.

[67] SWD(2014) 134 final.

[68] Lēmums 1082/2013/ES.

[69] Padomes Lēmums 2013/488/ES.

[70] http://www.consilium.europa.eu/uedocs/cms_data/docs/pressdata/EN/genaff/137614.pdf.

[71] Attiecībā uz ES iekšējo drošību jo īpaši būtiski ir šādi ES Pamattiesību hartas panti: 1.–26., 37., 38., 45.–54. pants.

[72] COM(2010) 573.

[73] http://ec.europa.eu/justice/fundamental-rights/charter/application/index_en.htm.

[74] SEC(2011) 567.

[75] https://e-justice.europa.eu/home.do?action=home&plang=en&sufix=7.

[76] Eiropas Padomes 47 dalībvalstis un ES 2013. gada 5. aprīlī pabeidza izstrādāt nolīguma projektu par ES pievienošanos ECTK. Paredzams, ka Eiropas Savienības Tiesa sniegs atzinumu par šo dokumentu 2014. gada pavasarī.

[77] COM(2012) 9, COM(2012) 10, COM(2012) 11.

[78] Pieejams vietnē: http://fra.europa.eu/en/publications-and-resources/opinions.

[79] Pieejams vietnē: http://fra.europa.eu/en/publications-and-resources.

[80] Skatiet FRA (2013), Pievienošanās pamattiesībām. Instrumentārijs vietēja, reģionāla un valsts līmeņa valsts amatpersonām.

[81] http://fra.europa.eu/en/publication/2013/fundamental-rights-based-police-training-manual-police-trainers.

[82] FRA (2010), Ceļā uz efektīvāku policijas darbu, diskriminējošas etniskās profilēšanas izpratne un novēršana — ceļvedis.

[83] Skatiet 57. zemsvītras piezīmi.

[84] 10597/13.

[85] Direktīva 2012/29/ES, OV L 315, 14.11.2012., 57. lpp.

[86] Regula (ES) Nr. 606/2013.

[87] Direktīva 2011/99/ES.

[88] Direktīva 2010/64/ES.

[89] Direktīva 2012/13/ES.

[90] Direktīva 2013/48/ES.

[91] Īpašs draudu novērtējums “Noziegumi pret vidi ES” tika publicēts 2013. gadā, pievēršoties diviem izplatītākajiem pārkāpumiem — nelikumīgo atkritumu tirdzniecībai un apdraudēto sugu tirdzniecībai —, kuros iesaistījusies organizētā noziedzība. ES valstis ir uzskatāmas par galveno galamērķi un tranzīta mezglu apdraudēto sugu tirdzniecībā, bet nelikumīgie atkritumi tiek pārvadāti ES iekšienē un uz galamērķiem ārpus ES. Šajā noziedzības jomā darbojas specializētas organizētās noziedzības grupas. Turpmākie pasākumi ir jāplāno, pamatojoties uz: a) dažādiem instrumentiem; b) esošo izpildes pasākumu attiecībā uz noziegumiem pret vidi koordinēšanu, iesaistot vairākas struktūras/aģentūras — Eiropolu, Eurojust, Interpolu un ANO Narkotiku un noziedzības biroju (UNODC); c) neseno Komisijas paziņojumu par savvaļas dzīvnieku tirdzniecību, tostarp rīkojot apspriešanos ar ieinteresētajām personām, kā arī d) EnviCrimeNet centieniem izstrādāt stratēģiju un operatīvos pasākumus.

SOCTA uzskata, ka Kopienas iekšējā tirgotāja neesamības (MTIC) krāpšanas gadījumi, kas noris elektrības un gāzes tirgos (krāpšana enerģētikas jomā), līdzinās shēmai, ko pēdējos gados lieto neizmantotā oglekļa kredīta tirdzniecībā. Organizētās noziedzības grupas jau ir iesaistījušās alternatīvās (vēja un saules) enerģijas un atkritumu apsaimniekošanas darījumdarbībā, ko izmanto noziedzīgi iegūto līdzekļu legalizēšanai.

[92] Eiropols 2013. gada ziņojumā par terorisma situāciju un tendencēm (TE-SAT) norādīja, ka 2012. gadā 17 cilvēki ES gāja bojā teroristu uzbrukumu rezultātā; ES dalībvalstīs tika veikti 219 teroristu uzbrukumi; 537 personas ES tika arestētas par pārkāpumiem, kas saistīti ar terorismu; tiesas procesi saistībā ar apsūdzībām terorismā notika attiecībā uz kopumā 400 personām.

[93] http://www.consilium.europa.eu/uedocs/cms_data/docs/pressdata/EN/foraff/141577.pdf.

[94] JOIN2014(9).

[95] Skatiet Komisijas 2014. gada 27. janvāra ziņojumu par Padomes Pamatlēmuma 2008/913/TI par noteiktu rasisma un ksenofobijas veidu un izpausmju apkarošanu ar krimināllikuma palīdzību īstenošanu (COM(2014) 27 final).

[96] http://www.consilium.europa.eu/uedocs/cms_data/docs/pressdata/en/jha/137399.pdf.

[97] Būtiski ir arī citi ES fondi, atkarībā no to mērķiem, jomas un nosacījumiem, skatiet: http://ec.europa.eu/budget/mff/index_en.cfm.