Priekšlikums EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA par naudas līdzekļu pārskaitījumiem pievienoto informāciju /* COM/2013/044 final - 2013/0024 (COD) */

PASKAIDROJUMA RAKSTS

1. PRIEKŠLIKUMA KONTEKSTS

Priekšlikuma pamatojums un mērķi

Šā priekšlikuma mērķis ir pārskatīt Regulu (EK) Nr. 1781/2006 attiecībā uz naudas līdzekļu pārskaitījumiem pievienoto informāciju par maksātāju[1] (turpmāk "līdzekļu pārskaitījumu regula") tādā veidā, kas uzlabotu maksājumu izsekojamību un nodrošinātu, ka ES regulējums joprojām pilnībā atbilst starptautiskajām normām.

Vispārīgais konteksts

Līdzekļu pārskaitījumu regulā izklāstīti noteikumi, kas paredz, ka maksājumu pakalpojumu sniedzējiem informācija par maksātāju jāsūta visas maksājumu ķēdes garumā ar mērķi novērst, izmeklēt un atklāt nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu un terorisma finansēšanu.

Regula lielā mērā tika balstīta uz Finanšu darījumu darba grupas (FATF) īpašo ieteikumu VII par elektroniskajiem naudas līdzekļu pārskaitījumiem[2], un tās mērķis ir nodrošināt, ka šī starptautiskā norma ir vienoti transponēta visā Savienībā un jo īpaši to, ka nepastāv diskriminācija starp maksājumiem dalībvalstu iekšienē un pārrobežu maksājumiem starp dalībvalstīm.

Ņemot vērā nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un terorisma finansēšanas draudu mainīgo raksturu, ko veicina pastāvīga tehnoloģiju attīstība un noziedznieku rīcībā esošie līdzekļi, FATF veica starptautisko normu būtisku pārskatīšanu, kā rezultātā 2012. gada februārī tika pieņemts jauns ieteikumu kopums.

Paralēli aprakstītajam procesam Eiropas Komisija veikusi arī pati savu ES regulējuma pārskatīšanu. Pārskatīšanas gaitā Komisija publicēja neatkarīgu pētījumu par līdzekļu pārskaitījumu regulas piemērošanu, veica plašu saziņu un apspriedes ar privātajām ieinteresētajām personām un pilsoniskās sabiedrības organizācijām, kā arī ar ES dalībvalstu regulatīvo un uzraudzības iestāžu pārstāvjiem.

Šā darba rezultātā izdarīts secinājums, ka ES regulējums, tostarp arī līdzekļu pārskaitījumu regula, būs jāattīsta un jāpielāgo izmaiņām, lielāku uzsvaru liekot uz (a) sistēmu cīņā pret nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu un terorisma finansēšanu efektivitāti, b) skaidrākiem noteikumiem un noteikumu lielāku saskaņotību starp dalībvalstīm, un c) plašāku darbības jomu ar mērķi novērst jaunus apdraudējumus un vājās vietas.

Spēkā esošie noteikumi priekšlikuma jomā

Eiropas Parlamenta un Padomes 2005. gada 26. oktobra Direktīvā 2005/60/EK par to, lai nepieļautu finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai un terorisma finansēšanai[3] (turpmāk "trešā nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas apkarošanas direktīva"), ietverti noteikumi par to, lai aizsargātu kredītiestāžu un finanšu iestāžu drošību, integritāti un stabilitāti un uzticēšanos finanšu sistēmai kopumā pret riskiem, kas saistīti ar nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu un terorisma finansēšanu.

Direktīvā 2006/70/EK[4] ("īstenošanas direktīva") ietverti īstenošanas pasākumi trešai nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas apkarošanas direktīvai attiecībā uz politiski ietekmējamas personas definīciju un tehniskajiem kritērijiem vienkāršotām klienta uzticamības pārbaudes procedūrām un atbrīvojumam sakarā ar finanšu darbību, kuru veic reti vai ļoti ierobežotos apjomos.

Līdzekļu pārskaitījumu regula papildina minētos pasākumus, nodrošinot, ka pamatinformācija par līdzekļu pārskaitījumu maksātāju ir nekavējoties pieejama attiecīgajām tiesībaizsardzības iestādēm un/vai apsūdzības iestādēm, lai tām palīdzētu atklāt, izmeklēt un sodīt teroristus vai citus noziedzniekus un izsekot teroristu līdzekļus.

Atbilstība pārējiem ES politikas virzieniem un mērķiem

Šis priekšlikums atbilst priekšlikumam Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par to, lai nepieļautu finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai un terorisma finansēšanai, un papildina to. Ar šiem diviem tiesību aktiem īsteno kopīgo mērķi pārskatīt spēkā esošo ES regulējumu par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un terorisma finansēšanas apkarošanu, lai uzlabotu regulējuma efektivitāti, vienlaikus nodrošinot tā atbilstību starptautiskajām normām.

Šis priekšlikums atbilst arī mērķiem, kas izvirzīti ES iekšējās drošības stratēģijā[5], kurā ir noteikti pārbaudījumi ES drošībai, kuriem turpmākajos gados risinājums nepieciešams vissteidzamāk, un ierosināti pieci stratēģiskie mērķi un konkrētas darbības laikposmam no 2011. gada līdz 2014. gadam nolūkā uzlabot drošību Eiropas Savienībā, tostarp cīņu pret nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu un terorisma novēršanu, jo īpaši, atjauninot ES regulējumu nolūkā uzlabot informācijas par juridisko personu faktiskajām īpašumtiesībām pārredzamību.

Attiecībā uz datu aizsardzību ierosinātie precizējumi par personas datu apstrādi atbilst pieejai, kas izklāstīta Komisijas nesen iesniegtajos priekšlikumos par datu aizsardzību[6].

Runājot par sankcijām, priekšlikums ieviest minimālos uz pamatprincipiem balstītos noteikumus nolūkā stiprināt administratīvās sankcijas un pasākumus ir atbilstīgs Komisijas politikai, kā norādīts Komisijas paziņojumā "Par sankciju režīmu pastiprināšanu finanšu pakalpojumu nozarē"[7].

2. APSPRIEŠANĀS AR IEINTERESĒTAJĀM PERSONĀM UN IETEKMES NOVĒRTĒJUMI

Apspriešanās ar ieinteresētajām personām

Komisija 2012. gada aprīlī pieņēma ziņojumu par to, kā tiek piemērota Direktīva 2005/60/EK, un lūdza komentārus no visām ieinteresētajām personām[8]. Šim ziņojumam pievienotajā pielikumā īpaša uzmanība vērsta uz pārrobežu elektroniskajiem naudas līdzekļu pārskaitījumiem un, proti, uz divām jaunajām prasībām — elektroniskajos naudas līdzekļu pārskaitījumos ietvert informāciju par saņēmēju un veikt iesaldēšanas pasākumus saskaņā ar ANO rezolūcijām.

Komisija konkrēti attiecībā uz ziņojuma pielikumu saņēma tikai 4 komentārus. Respondenti izteica vēlēšanos apspriesties ar ieinteresētajām personām no visām valstīm un teritorijām, kuras aptver līdzekļu pārskaitījumu regula, un uzsvēra nepieciešamību, ka visām turpmākām prasībām vai pienākumiem, kas noteikti maksājumu pakalpojumu sniedzējiem, jābūt samērīgiem un vienkārši izpildāmiem.

Ir veiktas plašas apspriedes ar ieinteresētajām personām saistībā ar Eiropas Komisijas uzdevumā veikto ārējo konsultantu pētījumu[9], kurā ar telefoninterviju un strukturētas aptaujas lapas palīdzību tika aptaujātas 108 ieinteresētās personas.

Ekspertu atzinumu izmantošana

2012. gada gaitā ārējie konsultanti Komisijas uzdevumā veica pētījumu, lai savāktu pierādījumus par to, kā līdzekļu pārskaitījumu regula darbojas dalībvalstīs, un par to, kādas problēmas ir radušās[10].

Pētījums ietver vairākus ieteikumus, tostarp:

– ieviest pienākumu maksājumu pakalpojumu sniedzējiem nodrošināt, lai saistībā ar elektroniskajiem naudas līdzekļu pārskaitījumiem tiktu saglabāta visa informācija par maksātāju un maksājuma saņēmēju;

– noteikt, kura informācija par maksājuma saņēmēju ir jāpārbauda, un kurš to nodrošina;

– apsvērt iespēju ieviest "vienkāršotu" shēmu pārrobežu elektroniskajiem naudas līdzekļu pārskaitījumiem summā līdz EUR 1000, ja vien nepastāv aizdomas par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu un terorisma finansēšanu;

– sīkāk precizēt maksājumu pakalpojumu sniedzējiem noteiktos ziņošanas pienākumus;

– nepārprotami aizliegt veikt elektroniskos naudas līdzekļu pārskaitījumus, kas neatbilst noteiktajām prasībām (pilnīga un precīza informācija);

– ieviest prasību maksājuma saņēmēja maksājumu pakalpojumu sniedzējiem īstenot efektīvu, uz risku balstītu politiku un procedūras nolūkā noteikt turpmākos pasākumus;

– ņemt vērā datu aizsardzības aspektus.

Ietekmes novērtējums

Priekšlikumam pievienots ietekmes novērtējums, kurā apzinātas galvenās problēmas pašreizējā ES tiesiskajā regulējumā par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un terorisma finansēšanas apkarošanu[11]: (i) neatbilstība nesen pārskatītajām starptautiskajām normām; (ii) noteikumu atšķirīga interpretācija dažādās dalībvalstīs; un (iii) neatbilstības un trūkumi attiecībā uz jaunajiem riskiem saistībā ar nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu un terorisma finansēšanu. Šo problēmu rezultātā nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un terorisma finansēšanas apkarošanas regulējums ir mazāk efektīvs, un tas rada negatīvu ietekmi uz reputāciju, ekonomiku un finansēm.

Ietekmes novērtējumā analizēti šādi trīs scenāriji:

(1) pamatscenārijs, saskaņā ar kuru Komisija neveic nekādu rīcību;

(2) pielāgojumu scenārijs, kas ietver ierobežotas izmaiņas līdzekļu pārskaitījumu regulā apmērā, kas vajadzīgs, lai vai nu i) tiesību aktu saskaņotu ar pārskatītajām starptautiskajām normām, vai ii) nodrošinātu pietiekamu atbilstību starp valstu noteikumiem, vai iii) novērstu būtiskākos trūkumus saistībā ar jauniem draudiem; un

(3) pilnīgas saskaņošanas scenārijs, kas ietver būtiskas izmaiņas politikā un papildu saskaņošanas pasākumus, ņemot vērā ES raksturīgās iezīmes.

Ietekmes novērtējumā veiktā analīze ir apliecinājusi, ka otrais scenārijs ir vislīdzsvarotākais: līdzekļu pārskaitījumu regula tiek saskaņota ar pārskatītajām starptautiskajām normām, un tajā pašā laikā tiek nodrošināta pietiekama atbilstība starp valstu noteikumiem un elastību to īstenošanā.

Turklāt ietekmes novērtējumā analizēta arī tiesību aktu priekšlikumu ietekme uz pamattiesībām. Saskaņā ar Pamattiesību hartu priekšlikumos jo īpaši paredzēts nodrošināt personas datu aizsardzību (hartas 8. pants) attiecībā uz personas datu uzglabāšanu un pārsūtīšanu.

3. PRIEKŠLIKUMA JURIDISKIE ASPEKTI

Juridiskais pamats

Līguma par Eiropas Savienības darbību 114. pants.

Subsidiaritāte un proporcionalitāte

Starp visām ieinteresētajām personām (jo īpaši starp dalībvalstīm un maksājumu nozari) valda vispārēja vienprātība, ka šā priekšlikuma mērķus nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs un tos var labāk sasniegt ES līmenī.

Dalībvalstu nekoordinēta rīcība vien saistībā ar naudas līdzekļu pārrobežu pārskaitījumiem varētu būtiski ietekmēt maksājumu sistēmu raitu darbību ES līmenī un tādējādi kaitēt iekšējam tirgum finanšu pakalpojumu jomā (skatīt līdzekļu pārskaitījumu regulas 2. apsvērumu).

Ar šāda mēroga rīcību Savienība garantē jaunā FATF 16. ieteikuma vienotu transponēšanu visā ES un jo īpaši to, ka nepastāv diskriminācija starp maksājumiem dalībvalstu iekšienē un pārrobežu maksājumiem starp dalībvalstīm.

Tādējādi priekšlikums ir saskaņā ar subsidiaritātes principu.

Kas attiecas uz proporcionalitātes principu, saskaņā ar ietekmes novērtējumā veikto analīzi ar priekšlikumu transponē pārskatīto FATF ieteikumu par elektroniskajiem naudas līdzekļu pārskaitījumiem, ieviešot minimālās prasības, kas ir būtiskas, lai nodrošinātu naudas līdzekļu pārskaitījumu izsekojamību, nedarot vairāk par to, kas ir vajadzīgs ieteikuma mērķu sasniegšanai.

4. IETEKME UZ BUDŽETU

Priekšlikums neietekmē Savienības budžetu.

5. PAPILDU INFORMĀCIJA

Sīkāks priekšlikuma skaidrojums

Saskaņā ar jauno FATF 16. ieteikumu par elektroniskajiem naudas līdzekļu pārskaitījumiem un pievienoto skaidrojošo piezīmi ierosināto izmaiņu mērķis ir novērst problēmas jomās, kurās joprojām nav pietiekamas pārredzamības.

Nodoms ir uzlabot izsekojamību, ieviešot šādas galvenās prasības:

– ietvert informāciju par maksājuma saņēmēju;

– attiecībā uz regulas darbības jomu precizēt, ka kredītkartēm vai debetkartēm, vai mobilajiem tālruņiem vai citām digitālajām vai IT ierīcēm minēto regulu piemēro, ja tos viena persona izmanto līdzekļu pārskaitīšanai otrai personai. Tāpat arī precizēt, ka gadījumā, ja ārpus ES pārskaitītā naudas līdzekļu summa ir mazāka par EUR 1000, piemēro vieglāku režīmu, kas nozīmē nepārbaudītu informāciju par maksātāju un maksājuma saņēmēju (pretēji Regulā (EK) Nr. 1781/2006 paredzētajiem iespējamajiem atbrīvojumiem);

– attiecībā uz maksājuma saņēmēja puses maksājumu pakalpojumu sniedzēja pienākumiem ieviest prasību pārbaudīt maksājuma saņēmēja identitāti (ja tas nav iepriekš izdarīts) attiecībā uz maksājumiem, kas tiek veikti ārpus ES un kuru summa ir lielāka par EUR 1000. Attiecībā uz maksājuma saņēmēja puses maksājumu pakalpojumu sniedzēju un starpnieku maksājumu pakalpojumu sniedzēju noteikt pienākumu izveidot uz riska izvērtēšanu balstītas procedūras, lai noteiktu, kad izpildīt, noraidīt vai apturēt līdzekļu pārskaitīšanu, ja iztrūkst nepieciešamā informācija, un noteikt turpmāk veicamos pasākumus;

– attiecībā uz datu aizsardzību informācijas uzskaites prasības saskaņot ar FATF normām atbilstīgi Direktīvā [xxxx/yyyy] paredzēto jauno regulējumu;

– attiecībā uz sankcijām stiprināt kompetento iestāžu sankciju piemērošanas pilnvaras un noteikt prasību koordinēt pasākumus saistībā ar pārrobežu lietām; noteikt prasību publicēt sankcijas, kuras noteiktas par pārkāpumiem; un noteikt prasību izveidot efektīvus mehānismus, lai veicinātu ziņošanu par šīs regulas noteikumu pārkāpumiem.

Eiropas Ekonomikas zona

Ierosinātais tiesību akts ir nozīmīgs EEZ, un jāattiecina uz Eiropas Ekonomikas zonu.

2013/0024 (COD)

Priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA

par naudas līdzekļu pārskaitījumiem pievienoto informāciju

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 114. pantu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc tiesību akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu[12],

ņemot vērā Eiropas Centrālās bankas atzinumu[13],

pēc apspriešanās ar Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāju[14],

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru,

tā kā:

(1) Nelikumīgi iegūto naudas līdzekļu plūsmas, veicot naudas līdzekļu pārskaitījumus, var kaitēt finanšu sektora stabilitātei un reputācijai un apdraudēt iekšējo tirgu. Terorisms vājina mūsu sabiedrības pašus pamatus. Naudas līdzekļu pārskaitījumu sistēmas precizitāti, integritāti un stabilitāti un uzticību finanšu sistēmai kopumā var nopietni apdraudēt noziedznieku un viņu sabiedroto centieni noslēpt noziedzīgi iegūto līdzekļu izcelsmi vai veikt naudas līdzekļu pārskaitījumus terorisma mērķiem.

(2) Ja vien Savienības līmenī netiek pieņemti konkrēti koordinējoši pasākumi, personas, kuras legalizē nelikumīgi iegūtos līdzekļus un finansē terorismu, lai sekmētu savas noziedzīgās darbības, var mēģināt izmantot kapitāla aprites brīvību, ko ietver integrētā finanšu telpa. Savienībai ar savu rīcības mērogu būtu jānodrošina Finanšu darījumu darba grupas (FATF) 2012. gada februārī pieņemtā 16. ieteikuma par elektroniskajiem naudas līdzekļu pārskaitījumiem vienota transponēšana visā Savienībā un jo īpaši tas, ka nepastāv diskriminācija starp maksājumiem dalībvalstu iekšienē un pārrobežu maksājumiem starp dalībvalstīm. Dalībvalstu nekoordinēta rīcība saistībā ar naudas līdzekļu pārrobežu pārskaitījumiem pati par sevi varētu ievērojami ietekmēt maksājumu sistēmu raitu darbību Savienības līmenī un tādējādi kaitēt iekšējam tirgum finanšu pakalpojumu jomā.

(3) Savienības 2008. gada 17. jūlija pārskatītajā terorisma finansēšanas apkarošanas stratēģijā[15] tika norādīts, ka arī turpmāk jāveic pasākumi nolūkā novērst terorisma finansēšanu un personām, kuras tiek turētas aizdomās par terorismu, neļaut izmantot pašiem savus finanšu resursus. Atzīts, ka FATF pastāvīgi cenšas uzlabot savus ieteikumus un cenšas panākt vienotu izpratni par to, kā šie ieteikumi būtu jāīsteno. Savienības pārskatītajā stratēģijā norādīts, ka regulāri tiek izvērtēts, kā FATF locekļi un FATF pielīdzināmas reģionālās struktūras īsteno šos ieteikumus, un ka no šī viedokļa būtiski ir tas, lai dalībvalstīm būtu vienota pieeja attiecībā uz īstenošanu.

(4) Lai novērstu terorisma finansēšanu, ir pieņemti pasākumi ar mērķi iesaldēt konkrētu personu, grupu un organizāciju līdzekļus un saimnieciskos resursus, tostarp 2001. gada 27. decembra Regula (EK) Nr. 2580/2001 par īpašiem ierobežojošiem pasākumiem, kas terorisma apkarošanas nolūkā vērsti pret konkrētām personām un organizācijām[16], un Padomes 2002. gada 27. maija Regula (EK) Nr. 881/2002, ar kuru paredz īpašus ierobežojošus pasākumus, kas vērsti pret konkrētām personām un organizācijām, kas saistītas ar Al-Qaida tīklu[17]. Tā paša mērķa dēļ ir veikti arī pasākumi nolūkā pasargāt finanšu sistēmu no naudas līdzekļu un saimniecisko resursu novirzīšanas terorisma mērķiem. Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā [xxxx/yyyy] par to, lai nepieļautu finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai un terorisma finansēšanai[18], ietverti vairāki šādi pasākumi. Tomēr iepriekšminētie pasākumi pilnībā nenovērš teroristu un citu noziedznieku piekļuvi maksājumu sistēmām, lai pārskaitītu savus naudas līdzekļus.

(5) Lai starptautiskajā līmenī sekmētu saskaņotas pieejas izveidi nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un terorisma finansēšanas apkarošanai, turpmākajās Savienības iniciatīvās būtu jāņem vērā notikumu attīstība šajā līmenī, proti, FATF 2012. gadā pieņemtās starptautiskās normas par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas, terorisma finansēšanas un ieroču izplatīšanas apkarošanu un jo īpaši 16. ieteikums, un pārskatītā skaidrojošā piezīme par tā īstenošanu.

(6) Naudas līdzekļu pārskaitījumu pilnīga izsekojamība var būt jo īpaši svarīgs un vērtīgs instruments nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas vai terorisma finansēšanas novēršanai, izmeklēšanai un atklāšanai. Tādēļ, lai nodrošinātu informācijas pārsūtīšanu visas maksājumu ķēdes garumā, ir lietderīgi likt maksājumu pakalpojumu sniedzējiem naudas līdzekļu pārskaitījumiem pievienot informāciju par maksātāju un maksājuma saņēmēju.

(7) Šo regulu piemēro, neskarot valstu tiesību aktus, ar kuriem īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes 1995. gada 24. oktobra Direktīvu 95/46/EK par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un par šādu datu brīvu apriti[19]. Piemēram, personas datus, ko vāc, lai panāktu atbilstību šai regulai, nedrīkst tālāk apstrādāt veidā, kas nav savienojams ar Direktīvu 95/46/EK. Jo īpaši turpmākai apstrādei komerciāliem mērķiem jābūt stingri aizliegtai. Cīņu pret nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu un terorisma finansēšanu visas dalībvalstis ir atzinušas par svarīgu sabiedrības interesēm. Tādējādi, piemērojot šo regulu, personas datus pārsūtīt uz trešo valsti, kura nenodrošina pietiekamu aizsardzības līmeni Direktīvas 95/46/EK 25. panta nozīmē, būtu jāatļauj saskaņā ar 26. panta d) punktu minētajā direktīvā.

(8) Uz personām, kuras dokumentus papīra formā vienīgi pārvērš elektroniskos datos un kuras darbojas saskaņā ar līgumu, kas noslēgts ar maksājumu pakalpojumu sniedzēju, neattiecas šīs regulas darbības joma; tā neattiecas arī uz fiziskām vai juridiskām personām, kas maksājumu pakalpojumu sniedzējiem nodrošina vienīgi ziņojumu apmaiņas vai citas atbalsta sistēmas naudas līdzekļu pārsūtīšanai, vai mijieskaita un norēķinu sistēmas.

(9) No šīs regulas darbības jomas ir lietderīgi izslēgt naudas līdzekļu pārskaitījumus, kas ietver nelielu risku saistībā ar nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu vai terorisma finansēšanu. Šādai izslēgšanai būtu jāaptver kredītkartes vai debetkartes, mobilos tālruņus vai citas digitālās vai informācijas tehnoloģiju (IT) iekārtas, izņemšanu no bankomātiem, nodokļu, naudas sodu vai citu nodevu maksājumus un naudas līdzekļu pārskaitījumus, ja gan maksātājs, gan maksājuma saņēmējs ir maksājumu pakalpojumu sniedzēji, kas darbojas savā vārdā. Turklāt, lai ņemtu vērā valstu maksājumu sistēmu raksturīgās iezīmes, dalībvalstis var noteikt atbrīvojumu elektroniskiem “žiro” maksājumiem ar nosacījumu, ka vienmēr ir iespējams izsekot šo naudas līdzekļu pārskaitījumam atpakaļ maksātājam. Tomēr atbrīvojumu nedrīkst piemērot, kad debetkarti vai kredītkarti, mobilo tālruni vai citu digitālo vai IT priekšapmaksas vai pēcapmaksas ierīci izmanto, lai viena persona pārskaitītu naudu otrai personai.

(10) Lai nepasliktinātu maksājumu sistēmu darbības efektivitāti, pārbaudes prasības naudas līdzekļu pārskaitījumiem no konta būtu jānošķir no prasībām naudas līdzekļu pārskaitījumiem, ko neveic no konta. Lai rastu līdzsvaru starp risku, ka, no vienas puses, darījumi tiek veikti neoficiāli, jo ir noteiktas pārāk stingras identifikācijas prasības, un, no otras puses, ka mazu naudas līdzekļu pārskaitījumi ietver iespējamos terorisma draudus, prasība pārbaudīt, vai informācija par maksātāju ir pareiza, attiecībā uz naudas līdzekļu pārskaitījumiem, ko neveic no konta, būtu jāpiemēro vienīgi atsevišķiem naudas līdzekļu pārskaitījumiem, kas pārsniedz EUR 1000. Attiecībā uz naudas līdzekļu pārskaitījumiem no konta maksājumu pakalpojumu sniedzējiem nevajadzētu būt pienākumam pārbaudīt katram naudas līdzekļu pārskaitījumam pievienoto informāciju par maksātāju, ja ir ievērotas Direktīvā [xxxx/yyyy] noteiktās prasības.

(11) Ņemot vērā Savienības tiesību aktus maksājumu jomā — Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 16. septembra Regulu (EK) Nr. 924/2009 par pārrobežu maksājumiem Kopienā[20], Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 14. marta Regulu (ES) Nr. 260/2012, ar ko nosaka tehniskās un darbības prasības kredīta pārvedumiem un tiešā debeta maksājumiem euro[21], un Eiropas Parlamenta un Padomes 2007. gada 13. novembra Direktīvu 2007/64/EK par maksājumu pakalpojumiem iekšējā tirgū[22] –, pietiek ar to, ka naudas līdzekļu pārskaitījumiem Savienībā pievieno vienkāršotu informāciju par maksātāju.

(12) Lai iestādēm, kas ir atbildīgas par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un terorisma finansēšanas apkarošanu trešās valstīs, dotu iespēju noteikt šiem nolūkiem izmantoto līdzekļu izcelsmi, naudas līdzekļu pārskaitījumiem no Savienības uz valstīm ārpus Savienībai būtu jāpievieno pilnīga informācija par maksātāju un maksājuma saņēmēju. Minētajām iestādēm būtu jāpiešķir piekļuve pilnīgai informācijai par maksātāju vienīgi nolūkā novērst, izmeklēt un atklāt nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu un terorisma finansēšanu.

(13) Lai naudas līdzekļu pārskaitījumus no viena maksātāja vairākiem maksājumu saņēmējiem varētu veikt taupīgā veidā, vienā sērijveida pārskaitījumā apvienojot vairākus atsevišķus pārskaitījumus no Savienības uz valstīm ārpus Savienības, šādiem atsevišķiem pārskaitījumiem būtu jāpievieno vienīgi maksātāja konta numurs vai unikāls darījuma identifikācijas numurs ar nosacījumu, ka sērijveida pārskaitījumā ir pilnīga informācija par maksātāju un maksājuma saņēmēju.

(14) Lai pārliecinātos, vai pieprasītā informācija par maksātāju un maksājuma saņēmēju pievienota naudas līdzekļu pārskaitījumam, un lai palīdzētu identificēt aizdomīgus darījumus, maksājuma saņēmēja maksājumu pakalpojumu sniedzējam un starpniekam maksājumu pakalpojumu sniedzējam būtu jāievieš efektīvas procedūras, lai varētu konstatēt, vai iztrūkst informācija par maksātāju un maksājuma saņēmēju.

(15) Sakarā ar potenciālu risku, ka anonīmi naudas līdzekļu pārskaitījumi var tikt izmantoti terorisma finansēšanai, ir lietderīgi maksājumu pakalpojumu sniedzējiem noteikt par pienākumu pieprasīt informāciju par maksātāju un maksājuma saņēmēju. Saskaņā ar FATF izstrādāto pieeju, kas balstīta uz risku, ir lietderīgi noteikt augstāka un zemāka riska jomas nolūkā mērķtiecīgāk novērst riskus saistībā ar nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un terorisma finansēšanu. Attiecīgi maksājuma saņēmēja maksājumu pakalpojumu sniedzējam un starpniekam pakalpojumu sniedzējam būtu jāizveido efektīvas, uz risku izvērtēšanu balstītas procedūras gadījumos, kad līdzekļu pārskaitījumam nav pievienota vajadzīgā informācija par maksātāju un maksājuma saņēmēju, lai varētu izlemt, vai minēto pārskaitījumu izpildīt, noraidīt vai apturēt, un kādi ir turpmāk veicamie pasākumi. Gadījumos, kad maksātāja maksājumu pakalpojumu sniedzējs ir reģistrēts ārpus Savienības teritorijas, saskaņā ar Direktīvu [xxxx/yyyy] dati par klientu būtu sevišķi rūpīgi jāpārbauda attiecībā uz pārrobežu korespondentbanku attiecībām ar šo maksājumu pakalpojumu sniedzēju.

(16) Maksājuma saņēmēja maksājumu pakalpojumu sniedzējam un starpniekam maksājumu pakalpojumu sniedzējam pastiprināta uzmanība risku izvērtēšanā būtu jāpievērš, ja tiek konstatēts, ka iztrūkst informācija par maksātāju un maksājuma saņēmēju vai šāda informācija ir nepilnīga, un būtu jāziņo par aizdomīgiem darījumiem kompetentajām iestādēm saskaņā ar Direktīvā [xxxx/yyyy] ietverto ziņošanas prasību un attiecīgās valsts īstenošanas pasākumiem.

(17) Noteikumus attiecībā uz naudas līdzekļu pārskaitījumiem, kad iztrūkst informācija par maksātāju vai maksājuma saņēmēju vai tā ir nepilnīga, piemēro, neskarot maksājumu pakalpojumu sniedzēju un starpnieku maksājumu pakalpojumu sniedzēju pienākumus apturēt un/vai noraidīt tādus naudas līdzekļu pārskaitījumus, kas ir pretrunā civiltiesību, administratīvo tiesību vai krimināltiesību noteikumiem.

(18) Kamēr nav novērsti tehniskie ierobežojumi, kuru dēļ starpniekiem maksājumu pakalpojumu sniedzējiem var būt neiespējami izpildīt pienākumu nosūtīt visu par maksātāju saņemto informāciju, šiem starpniekiem maksājumu pakalpojumu sniedzējiem šāda informācija būtu jāsaglabā. Šādi tehniski ierobežojumi būtu jānovērš, tiklīdz maksājumu sistēmas tiek atjauninātas.

(19) Tā kā kriminālizmeklēšanas gaitā daudzus mēnešus vai pat gadus pēc naudas līdzekļu sākotnējā pārskaitījuma var būt neiespējami identificēt prasītos datus vai iesaistītās personas, un, lai varētu piekļūt svarīgiem pierādījumiem saistībā ar izmeklēšanu, ir lietderīgi prasīt, lai maksājumu pakalpojumu sniedzēji saglabā informāciju par maksātāju un maksājuma saņēmēju nolūkā novērst, izmeklēt un atklāt nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un terorisma finansēšanas gadījumus. Šādam periodam vajadzētu būt ierobežotam.

(20) Lai cīņā pret terorismu varētu nekavējoties rīkoties, maksājumu pakalpojumu sniedzējiem būtu nekavējoties jāatbild uz informācijas pieprasījumiem par maksātāju, kurus iesniedz tās iestādes, kas atbildīgas par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un terorisma finansēšanas apkarošanu dalībvalstī, kurā tie reģistrēti.

(21) Darbadienu skaits maksātāja maksājumu pakalpojumu sniedzēja dalībvalstī nosaka, cik dienās ir jāatbild uz informācijas pieprasījumu par maksātāju.

(22) Lai sekmētu šīs regulas prasību izpildi un saskaņā ar Komisijas 2010. gada 9. decembra paziņojumu par sankciju režīmu pastiprināšanu finanšu pakalpojumu nozarē[23], būtu jāstiprina kompetento iestāžu pilnvaras pieņemt uzraudzības pasākumus un noteikt sankcijas. Būtu jāparedz administratīvās sankcijas, un, ņemot vērā, ka ir svarīgi cīnīties pret nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu un terorisma finansēšanu, dalībvalstu pienākums būtu noteikt sankcijas, kas ir efektīvas, samērīgas un preventīvas. Dalībvalstīm par tām būtu jāpaziņo Komisijai, kā arī Eiropas Uzraudzības iestādei (Eiropas Banku iestādei) (turpmāk "EBI"), kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 24. novembra Regulu (ES) Nr. 1093/2010, ar ko izveido Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Banku iestāde), groza Lēmumu Nr. 716/2009/EK un atceļ Komisijas Lēmumu 2009/78/EK; Eiropas Uzraudzības iestādei (Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestādi) (turpmāk "EAAPI"), kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 24. novembra Regulu (ES) Nr. 1094/2010, ar ko izveido Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestādi), groza Lēmumu Nr. 716/2009/EK un atceļ Komisijas Lēmumu 2009/79/EK; un Eiropas Uzraudzības iestādei (Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādei) (turpmāk "EVTI"), kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 24. novembra Regulu (ES) Nr. 1095/2010, ar ko izveido Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādi), groza Lēmumu Nr. 716/2009/EK un atceļ Komisijas Lēmumu 2009/77/EK.

(23) Lai nodrošinātu vienveidīgus šīs regulas XXX pantu īstenošanas nosacījumus, īstenošanas pilnvaras būtu jāpiešķir Komisijai. Minētās pilnvaras būtu jāīsteno saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 16. februāra Regulu (ES) Nr. 182/2011, ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu[24].

(24) Vairākas valstis un teritorijas, kas nav Savienības teritorijas daļa, ar kādu dalībvalsti ir saistītas ar monetāro savienību, ir daļa no kādas dalībvalsts valūtas teritorijas vai ir parakstījušas monetārās konvencijas ar Savienību, ko pārstāv kāda dalībvalsts, un tajās ir maksājumu pakalpojumu sniedzēji, kas tieši vai netieši piedalās attiecīgās dalībvalsts maksājumu un norēķinu sistēmās. Lai izvairītos no tā, ka šīs regulas piemērošana naudas līdzekļu pārskaitījumiem starp attiecīgajām dalībvalstīm un minētajām valstīm vai teritorijām rada būtisku negatīvu ietekmi uz minēto valstu vai teritoriju ekonomiku, ir lietderīgi paredzēt iespēju šādus naudas līdzekļu pārskaitījumus uzskatīt par naudas līdzekļu pārskaitījumiem attiecīgo dalībvalstu iekšienē.

(25) Ņemot vērā grozījumus, kas būtu jāveic 2006. gada 15. novembra Regulā (EK) Nr. 1781/2006 attiecībā uz naudas līdzekļu pārskaitījumiem pievienoto informāciju par maksātāju, tā skaidrības labad būtu jāatceļ.

(26) Tā kā šīs regulas mērķus nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs un līdz ar to rīcības mēroga vai ietekmes dēļ minētos mērķus var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredzēti vienīgi tie pasākumi, kas vajadzīgi minēto mērķu sasniegšanai.

(27) Šajā regulā ir ievērotas pamattiesības un Eiropas Savienības pamattiesību hartā atzītie principi, jo īpaši tiesības uz privātās un ģimenes dzīves neaizskaramību (7. pants), tiesības uz personas datu aizsardzību (8. pants) un tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību un taisnīgu tiesu (47. pants) un principu ne bis in idem.

(28) Lai nodrošinātu jaunā regulējuma par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un terorisma finansēšanas apkarošanu raitu ieviešanu, ir lietderīgi šīs regulas piemērošanas datumu saskaņot ar Direktīvas [xxxx/yyyy] transponēšanas termiņa beigām,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

I NODAĻA

PRIEKŠMETS, DEFINĪCIJAS UN DARBĪBAS JOMA

1. pants Priekšmets

Šajā regulā paredzēti noteikumi par naudas līdzekļu pārskaitījumiem pievienoto informāciju par maksātāju un maksājuma saņēmēju ar mērķi novērst, atklāt un izmeklēt nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu un terorisma finansēšanu saistībā ar līdzekļu pārskaitīšanu.

2. pants Definīcijas

Šajā regulā tiek lietotas šādas definīcijas:

(1) "terorisma finansēšana" ir terorisma finansēšana saskaņā ar Direktīvas [xxxx/yyyy] 1. panta 4. punktu;

(2) "nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšana" ir Direktīvas [xxxx/yyyy] 1. panta 2. un 3. punktā minētās nelikumīgi iegūto līdzekļu legalizācijas darbības;

(3) "maksātājs" ir fiziska vai juridiska persona, kas vai nu veic naudas līdzekļu pārskaitījumu no sava konta, vai kas iesniedz naudas līdzekļu pārskaitījuma rīkojumu;

(4) "maksājuma saņēmējs" ir fiziska vai juridiska persona, kas ir pārskaitāmo naudas līdzekļu iecerētais saņēmējs;

(5) "maksājumu pakalpojumu sniedzējs" ir fiziska vai juridiska persona, kas saistībā ar savu profesionālo darbību sniedz līdzekļu pārskaitīšanas pakalpojumus;

(6) "starpnieks maksājumu pakalpojumu sniedzējs" ir maksājumu pakalpojumu sniedzējs, kas nav ne maksātāja, ne maksājuma saņēmēja maksājumu pakalpojumu sniedzējs un kas maksātāja vai maksājuma saņēmēja maksājumu pakalpojumu sniedzēja vai cita starpnieka maksājumu pakalpojumu sniedzēja vārdā saņem un pārskaita līdzekļus;

(7) "naudas līdzekļu pārskaitījums" ir darījums, ko maksātāja uzdevumā elektroniski veic maksājumu pakalpojumu sniedzējs, lai ar maksājumu pakalpojuma sniedzēja starpniecību līdzekļus darītu pieejamus maksājuma saņēmējam neatkarīgi no tā, vai maksātājs un maksājuma saņēmējs ir viena un tā pati persona;

(8) "sērijveida pārskaitījums" ir vairāki atsevišķi pārskaitījumi, kas apvienoti pārsūtīšanas nolūkā;

(9) "unikāls darījuma identifikācijas numurs" ir burtu vai simbolu kombinācija, ko nosaka maksājumu pakalpojumu sniedzējs saskaņā ar līdzekļu pārskaitīšanai paredzēto maksājumu un norēķinu sistēmu vai ziņojumu apmaiņas sistēmu protokoliem, kas ļauj darījumam izsekot līdz maksātājam un maksājuma saņēmējam;

(10) "personas līdzekļu pārskaitījums personai" ir darījums starp divām fiziskām personām.

3. pants Darbības joma

1. Šī regula attiecas uz jebkurā valūtā veiktiem naudas līdzekļu pārskaitījumiem, ko nosūta vai saņem Savienībā reģistrēts maksājumu pakalpojumu sniedzējs.

2. Šī regula neattiecas uz naudas līdzekļu pārskaitījumiem, kas veikti ar kredītkarti vai debetkarti, vai mobilo tālruni, vai citu digitālo vai informācijas tehnoloģiju (IT) ierīci, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:

(a) karti vai ierīci izmanto, lai veiktu apmaksu par precēm un pakalpojumiem;

(b) iepriekšminētās kartes vai ierīces numurs ir pievienots visiem ar darījumu saistītajiem pārskaitījumiem.

Tomēr šo regulu piemēro gadījumos, kad kredītkarti vai debetkarti, vai mobilo tālruni, vai citu digitālo vai IT ierīci izmanto, lai veiktu līdzekļu pārskaitījumus no vienas personas otrai.

3. Šī regula neattiecas uz naudas līdzekļu pārskaitījumiem,

(a) ja saistībā ar naudas līdzekļu pārskaitījumiem maksātājam no sava konta jāizņem skaidra nauda;

(b) ja līdzekļi tiek pārskaitīti valsts iestādēm kā maksājums par nodokļiem, naudas sodiem vai citām nodevām dalībvalsts iekšienē;

II NODAĻA

MAKSĀJUMU PAKALPOJUMU SNIEDZĒJU PIENĀKUMI

1. iedaļa

Maksātāja maksājumu pakalpojumu sniedzēja pienākumi

4. pants Naudas līdzekļu pārskaitījumiem pievienotā informācija

1. Maksātāja maksājumu pakalpojumu sniedzējs nodrošina, ka naudas līdzekļu pārskaitījumiem ir pievienota šāda informācija par maksātāju:

(a) maksātāja vārds un uzvārds;

(b) maksātāja konta numurs, ja kontu izmanto naudas līdzekļu pārskaitīšanai, vai arī unikāls darījuma identifikācijas numurs, ja šāds konts šim nolūkam netiek izmantots;

(c) maksātāja adrese vai valsts piešķirtais identifikācijas numurs, vai klienta identifikācijas numurs, vai dzimšanas datums un vieta.

2. Maksātāja maksājumu pakalpojumu sniedzējs nodrošina, ka naudas līdzekļu pārskaitījumiem ir pievienota šāda informācija par maksājuma saņēmēju:

(a) maksājuma saņēmēja vārds un uzvārds; un

(b) maksājuma saņēmēja konta numurs, ja kontu izmanto darījuma īstenošanai, vai unikāls darījuma identifikācijas numurs, ja konts šajā nolūkā netiek izmantots.

3. Pirms naudas līdzekļu pārskaitījuma veikšanas maksātāja maksājumu pakalpojumu sniedzējs pārbauda 1. punktā minētās informācijas pareizību, balstoties uz dokumentiem, datiem vai informāciju, kas iegūta no uzticama un neatkarīga avota.

4. Ja līdzekļus pārskaita no maksātāja konta, uzskatāms, ka 3. punktā minētā pārbaude ir veikta šādos gadījumos:

(a) ja saistībā ar konta atvēršanu saskaņā ar 11. pantu Direktīvā [xxxx/yyyy] maksātāja identitāte ir pārbaudīta un šajā pārbaudē iegūtā informācija ir saglabāta saskaņā ar minētās direktīvas 39. pantu;

vai

(b) ja uz maksātāju attiecas Direktīvas [xxxx/yyyy] 12. panta 5. punkts.

5. Tomēr, atkāpjoties no 3. punkta, attiecībā uz naudas līdzekļu pārskaitījumiem, ko neveic no konta, maksātāja maksājumu pakalpojumu sniedzējam nav jāpārbauda 1. punktā minētā informācija, ja summa nepārsniedz EUR 1000 un nešķiet, ka tā būtu saistīta ar citiem līdzekļu pārskaitījumiem, kas kopā ar attiecīgo pārskaitījumu pārsniedz EUR 1000.

5. pants Naudas līdzekļu pārskaitījumi Savienības iekšienē

1. Atkāpjoties no 4. panta 1. un 2. punkta, ja gan maksātāja, gan maksājuma saņēmēja maksājumu pakalpojumu sniedzējs (-i) ir reģistrēts (-i) Savienībā, līdzekļu pārskaitījuma brīdī norāda tikai maksātāja konta numuru vai viņa unikālo darījuma identifikācijas numuru.

2. Neatkarīgi no 1. punkta maksātāja maksājumu pakalpojumu sniedzējs pēc maksājuma saņēmēja maksājumu pakalpojumu sniedzēja vai starpnieka maksājumu pakalpojumu sniedzēja pieprasījuma informāciju par maksātāju vai maksājuma saņēmēju dara pieejamu saskaņā ar 4. pantu trīs darba dienu laikā pēc pieprasījuma saņemšanas.

6. pants Naudas līdzekļu pārskaitījumi ārpus Savienības

1. Attiecībā uz sērijveida pārskaitījumiem no viena maksātāja, ja maksājuma saņēmēju maksājumu pakalpojumu sniedzēji ir reģistrēti ārpus Savienības, 4. panta 1. un 2. punkts neattiecas uz tajā apvienotiem atsevišķiem naudas līdzekļu pārskaitījumiem, ja minētajā pantā norādītā informācija ir pievienota sērijveida pārskaitījumam un ja atsevišķajiem pārskaitījumiem pievienots maksātāja konta numurs vai viņa unikālais darījuma identifikācijas numurs.

2. Atkāpjoties no 4. panta 1. un 2. punkta, ja maksājuma saņēmēja maksājumu pakalpojumu sniedzējs ir reģistrēts ārpus Savienības, naudas līdzekļu pārskaitījumiem par summu līdz EUR 1000 pievieno šādu informāciju:

(a) maksātāja vārds un uzvārds;

(b) maksājuma saņēmēja vārds un uzvārds;

Šīs informācijas pareizība jāpārbauda vienīgi tad, ja pastāv aizdomas par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu vai terorisma finansēšanu.

2. iedaļa

Maksājuma saņēmēja maksājumu pakalpojumu sniedzēja pienākumi

7. pants Pārliecināšanās, vai iztrūkst informācija par maksātāju un maksājuma saņēmēju

1. Maksājuma saņēmēja maksājumu pakalpojumu sniedzējs pārliecinās, vai naudas līdzekļu pārskaitījuma veikšanai izmantotajā ziņojumu apstrādes sistēmā vai maksājumu un norēķinu sistēmā ailes informācijai par maksātāju un maksājuma saņēmēju ir aizpildītas, izmantojot zīmes vai ievaddatus, kas ir atļauti saskaņā ar attiecīgās sistēmas konvencijām.

2. Maksājuma saņēmēja maksājumu pakalpojumu sniedzējam ir efektīvas procedūras, lai pārliecinātos, vai par maksātāju un maksājuma saņēmēju iztrūkst šāda informācija:

(a) naudas līdzekļu pārskaitījumiem, kad maksātāja maksājumu pakalpojumu sniedzējs ir reģistrēts Savienībā, — 5. pantā prasītā informācija;

(b) naudas līdzekļu pārskaitījumiem, kad maksātāja maksājumu pakalpojumu sniedzējs ir reģistrēts ārpus Savienības, — 4. panta 1. un 2. punktā minētā informācija par maksātāju un maksājuma saņēmēju un attiecīgā gadījumā 14. pantā prasītā informācija;

(c) sērijveida pārskaitījumiem, kad maksātāja maksājumu pakalpojumu sniedzējs ir reģistrēts ārpus Savienības, — 4. panta 1. un 2. punktā minētā informācija saistībā ar sērijveida pārskaitījumu.

3. Naudas līdzekļu pārskaitījumiem virs EUR 1000, ja maksātāja maksājumu pakalpojumu sniedzējs ir reģistrēts ārpus Savienības, maksājuma saņēmēja maksājumu pakalpojumu sniedzējs pārbauda maksājuma saņēmēja identitāti, ja tā identitāte vēl nav pārbaudīta.

4. Pārskaitījumiem par summu līdz EUR 1000, ja maksātāja maksājumu pakalpojumu sniedzējs ir reģistrēts ārpus Savienības, maksājuma saņēmēja maksājumu pakalpojumu sniedzējam nav nepieciešams pārbaudīt informāciju par maksājuma saņēmēju, ja vien nepastāv aizdomas par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu vai terorisma finansēšanu.

8. pants Naudas līdzekļu pārskaitījumi, ja informācija par maksātāju un maksājuma saņēmēju iztrūkst vai ir nepilnīga

1. Maksājuma saņēmēja maksājumu pakalpojumu sniedzējs izveido efektīvas, uz risku izvērtēšanu balstītas procedūras, lai noteiktu, kad izpildīt, noraidīt vai apturēt līdzekļu pārskaitījumu, ja iztrūkst vajadzīgā informācija par maksātāju un maksājuma saņēmēju, un noteiktu turpmāk veicamos pasākumus.

Ja, saņemot naudas līdzekļu pārskaitījumu, maksājuma saņēmēja maksājumu pakalpojumu sniedzējs konstatē, ka 4. panta 1. un 2. punktā, 5. panta 1. punktā un 6. pantā prasītā informācija par maksātāju un maksājuma saņēmēju iztrūkst vai ir nepilnīga, tas vai nu noraida pārskaitījumu, vai pieprasa pilnīgu informāciju par maksātāju un maksājuma saņēmēju.

2. Ja maksājumu pakalpojumu sniedzējs regulāri nesniedz prasīto informāciju par maksātāju, maksājuma saņēmēja maksājumu pakalpojumu sniedzējs veic pasākumus, kas sākotnēji var ietvert brīdinājumu nosūtīšanu un termiņu noteikšanu, un pēc tam vai nu noraida jebkādus turpmākus naudas līdzekļu pārskaitījumus no šā maksājumu pakalpojumu sniedzēja, vai lemj par to, vai ierobežot, vai pārtraukt darījumu attiecības ar attiecīgo maksājumu pakalpojumu sniedzēju.

Maksājuma saņēmēja maksājumu pakalpojumu sniedzējs par šo faktu ziņo iestādēm, kas ir atbildīgas par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas vai terorisma finansēšanas apkarošanu.

9. pants Novērtējums un ziņojumu sniegšana

Maksājuma saņēmēja maksājumu pakalpojumu sniedzējs iztrūkstošo vai nepilnīgo informāciju par maksātāju un maksājuma saņēmēju ņem vērā kā faktoru, izvērtējot to, vai naudas līdzekļu pārskaitījums vai jebkurš ar to saistīts darījums ir aizdomīgs un vai par to ir jāziņo finanšu ziņu vākšanas vienībai

3. iedaļa

Starpnieku maksājumu pakalpojumu sniedzēju pienākumi

10. pants Informācijas par maksātāju un maksājuma saņēmēju saglabāšana pie pārskaitījuma

Starpnieki maksājumu pakalpojumu sniedzēji nodrošina, ka visa saņemtā naudas līdzekļu pārskaitījumam pievienotā informācija par maksātāju un maksājuma saņēmēju tiek saglabāta pie pārskaitījuma.

11. pants Pārliecināšanās, vai iztrūkst informācija par maksātāju un maksājuma saņēmēju

1. Starpnieks maksājumu pakalpojumu sniedzējs pārliecinās, vai naudas līdzekļu pārskaitījuma veikšanai izmantotajā ziņojumu apmaiņas sistēmā vai maksājumu un norēķinu sistēmā ailes informācijai par maksātāju un maksājuma saņēmēju ir aizpildītas, izmantojot zīmes vai ievaddatus, kas ir atļauti saskaņā ar attiecīgās sistēmas konvencijām.

2. Starpniekam maksājumu pakalpojumu sniedzēja ir efektīvas procedūras, lai pārliecinātos, vai par maksātāju un maksājuma saņēmēju iztrūkst šāda informācija:

(a) naudas līdzekļu pārskaitījumiem, kad maksātāja maksājumu pakalpojumu sniedzējs ir reģistrēts Savienībā, — 5. pantā prasītā informācija;

(b) naudas līdzekļu pārskaitījumiem, kad maksātāja maksājumu pakalpojumu sniedzējs ir reģistrēts ārpus Savienības, — 4. panta 1. un 2. punktā minētā informācija par maksātāju un maksājuma saņēmēju vai attiecīgā gadījumā 14. pantā minētā informācija;

12. pants Naudas līdzekļu pārskaitījumi, ja informācija par maksātāju un maksājuma saņēmēju iztrūkst vai ir nepilnīga

1. Starpnieks maksājumu pakalpojumu sniedzējs izveido efektīvas, uz risku izvērtēšanu balstītas procedūras, lai varētu izlemt, vai līdzekļu pārskaitījumu izpildīt, noraidīt vai apturēt, ja nav pievienota vajadzīgā informācija par maksātāju un maksājuma saņēmēju, un lai varētu noteikt turpmāk veicamos pasākumus.

Ja, saņemot naudas līdzekļu pārskaitījumu, starpnieks maksājumu pakalpojumu sniedzējs konstatē, ka 4. panta 1. un 2. punktā, 5. panta 1. punktā un 6. pantā norādītā nepieciešamā informācija par maksātāju un maksājuma saņēmēju iztrūkst vai ir nepilnīga, tas vai nu noraida pārskaitījumu, vai pieprasa pilnīgu informāciju par maksātāju un maksājuma saņēmēju.

2. Ja maksājumu pakalpojumu sniedzējs regulāri nesniedz pieprasīto informāciju par maksātāju, starpnieks maksājumu pakalpojumu sniedzējs veic pasākumus, kas sākotnēji var ietvert brīdinājumu nosūtīšanu un termiņu noteikšanu, un pēc tam vai nu noraida jebkādus turpmākus naudas līdzekļu pārskaitījumus no šā maksājumu pakalpojumu sniedzēja, vai lemj par to, vai ierobežot, vai pārtraukt darījumu attiecības ar attiecīgo maksājumu pakalpojumu sniedzēju.

Starpnieks maksājumu pakalpojumu sniedzējs par šo faktu ziņo iestādēm, kas ir atbildīgas par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas vai terorisma finansēšanas apkarošanu.

13. pants Novērtējums un ziņojumu sniegšana

Starpnieks maksājumu pakalpojumu sniedzējs iztrūkstošo vai nepilnīgo informāciju par maksātāju un maksājuma saņēmēju ņem vērā kā faktoru, izvērtējot to, vai naudas līdzekļu pārskaitījums vai jebkurš ar to saistīts darījums ir aizdomīgs un vai par to ir jāziņo finanšu ziņu vākšanas vienībai.

14. pants Tehniskie ierobežojumi

1. Šis pants attiecas uz gadījumiem, kad maksātāja maksājumu pakalpojumu sniedzējs ir reģistrēts ārpus Savienības un starpnieks maksājumu pakalpojumu sniedzējs atrodas Savienībā.

2. Ja vien, saņemot naudas līdzekļu pārskaitījumu, starpnieks maksājumu pakalpojumu sniedzējs nekonstatē, ka šajā regulā prasītā informācija par maksātāju iztrūkst vai ir nepilnīga, tas, nosūtot naudas līdzekļu pārskaitījumus maksājuma saņēmēja maksājumu pakalpojumu sniedzējam, var izmantot maksājumu sistēmu ar tehniskiem ierobežojumiem, kas neļauj naudas līdzekļu pārskaitījumam pievienot informāciju par maksātāju.

3. Ja, saņemot naudas līdzekļu pārskaitījumu, starpnieks maksājumu pakalpojumu sniedzējs konstatē, ka šajā regulā prasītā informācija par maksātāju iztrūkst vai ir nepilnīga, tas izmanto maksājumu sistēmu ar tehniskiem ierobežojumiem vienīgi tad, ja tas par šo faktu var paziņot maksājuma saņēmēja maksājumu pakalpojumu sniedzējam vai nu izmantojot ziņojumu apmaiņas sistēmu vai maksājumu sistēmu, kas nodrošina šā fakta paziņošanu, vai arī izmantojot citu procedūru, ja abi maksājumu pakalpojumu sniedzēji ir akceptējuši attiecīgo saziņas veidu vai vienojušies par to.

4. Ja starpnieks maksājumu pakalpojumu sniedzējs izmanto maksājumu sistēmu ar tehniskiem ierobežojumiem, tas, saņemot maksājuma saņēmēja maksājumu pakalpojumu sniedzēja pieprasījumu, trīs darbadienu laikā pēc pieprasījuma saņemšanas attiecīgajam maksājumu pakalpojumu sniedzējam dara pieejamu visu saņemto informāciju par maksātāju neatkarīgi no tā, vai tā ir pilnīga.

III NODAĻA

SADARBĪBA UN INFORMĀCIJAS SAGLABĀŠANA

15. pants

Pienākums sadarboties

Saskaņā ar kārtību, kas noteikta tās dalībvalsts tiesību aktos, kurā maksājumu pakalpojumu sniedzējs ir reģistrēts, tas pilnībā un nekavējoties atbild uz pieprasījumiem, kurus minētās dalībvalsts iestādes, kas atbildīgas par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas vai terorisma finansēšanas apkarošanu, iesniedz saistībā ar šajā regulā pieprasīto informāciju.

16. pants Informācijas saglabāšana

Maksātāja maksājumu pakalpojumu sniedzējs un maksājuma saņēmēja maksājumu pakalpojumu sniedzējs 4., 5., 6. un 7. pantā norādīto informāciju saglabā piecus gadus. 14. panta 2. un 3. punktā minētajos gadījumos starpniekam maksājumu pakalpojumu sniedzējam visa saņemtā informācija jāglabā piecus gadus. Šim periodam beidzoties, personas dati jādzēš, izņemot gadījumus, kad tas ir paredzēts valsts tiesību aktos, kas nosaka apstākļus, kādos maksājumu pakalpojumu sniedzēji drīkst saglabāt datus vai arī tiem ir jāsaglabā dati arī turpmāk. Dalībvalstis var atļaut vai pieprasīt turpmāku saglabāšanu tikai tad, ja tas nepieciešams, lai novērstu, atklātu vai izmeklētu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu un terorisma finansēšanu. Informāciju var saglabāt ilgākais desmit gadus pēc tam, kad ir veikts līdzekļu pārskaitījums.

IV NODAĻA

SANKCIJAS UN UZRAUDZĪBA

17. pants Sankcijas

1. Dalībvalstis paredz noteikumus par administratīvajiem pasākumiem un sankcijām, ko piemēro šīs regulas noteikumu pārkāpumu gadījumos, un veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu to īstenošanu. Paredzētajām sankcijām jābūt efektīvām, samērīgām un preventīvām.

2. Dalībvalstis nodrošina, ka gadījumos, kad tiek pārkāpti noteikumi saistībā ar maksājumu pakalpojumu sniedzējiem, var piemērot sankcijas vadības struktūras locekļiem un citām personām, kas saskaņā ar valsts tiesību aktiem ir atbildīgas par pārkāpumu.

3. Vēlākais [24 mēnešus pēc šīs regulas stāšanās spēkā] dalībvalstis paziņo par 1. punktā minētajiem noteikumiem Komisijai un EBI, EAAPI un EVTI Apvienotajai komitejai. Tās nekavējoties paziņo Komisijai un EBI, EAAPI un EVTI Apvienotajai komitejai par jebkādiem turpmākiem grozījumiem.

4. Kompetentajām iestādēm tiek piešķirtas visas izmeklēšanas pilnvaras, kas vajadzīgas to pienākumu izpildei. Izmantojot pilnvaras piemērot sankcijas, kompetentās iestādes cieši sadarbojas, lai nodrošinātu, ka sankcijas vai pasākumi dod vēlamos rezultātus, un saskaņo savu rīcību saistībā ar pārrobežu rakstura lietām.

18. pants Īpašie noteikumi

1. Šo pantu piemēro šādu pārkāpumu gadījumā:

(a) atkārtoti gadījumi, kad nav iekļauta pieprasītā informācija par maksātāju un maksājuma saņēmēju, kas ir pretrunā 4., 5. un 6. pantam;

(b) maksājumu pakalpojumu sniedzēju nopietni pārkāpumi saistībā ar informācijas saglabāšanu saskaņā ar 16. pantu;

(c) maksājumu pakalpojumu sniedzējs nav ieviesis efektīvu, uz risku balstītu politiku un procedūras, kā noteikts 8. un 12. pantā.

2. Gadījumos, kas minēti 1. punktā, var piemērot vismaz šādus administratīvus pasākumus un sankcijas:

(a) publisku paziņojumu, kurā norāda fizisko vai juridisko personu un pārkāpuma būtību;

(b) rīkojumu fiziskai vai juridiskai personai pārtraukt attiecīgo darbību un atturēties no tās atkārtošanas;

(d) pagaidu aizliegumu visiem maksājumu pakalpojumu sniedzēja vadības struktūras locekļiem vai citām atbildīgajām fiziskajām personām pildīt savus uzdevumus pie maksājumu pakalpojumu sniedzēja;

(e) juridiskas personas gadījumā — administratīvās finansiālās sankcijas līdz 10 % apmērā no minētās juridiskās personas kopējā gada apgrozījuma iepriekšējā uzņēmējdarbības gadā; ja juridiskā persona ir mātes uzņēmuma meitasuzņēmums, attiecīgo kopējo gada apgrozījumu veido kopējais gada apgrozījums, kas ir norādīts galvenā mātes uzņēmuma konsolidētajā pārskatā par iepriekšējo uzņēmējdarbības gadu;

(f) fiziskas personas gadījumā — administratīvās finansiālās sankcijas līdz EUR 5 000 000 vai atbilstošā vērtībā attiecīgās dalībvalsts valūtā, kur euro nav oficiālā valūta, šīs regulas spēkā stāšanās dienā;

(g) ja var noteikt pārkāpuma rezultātā gūto peļņu vai novērstos zaudējumus, — administratīvo finansiālo sankciju apmērs var būt līdz šīs peļņas vai zaudējumu divkāršai summai.

19. pants Sankciju publiskošana

Administratīvās sankcijas un pasākumus, kas noteikti 17. pantā un 18. panta 1. punktā minētajos gadījumos, publisko bez liekas kavēšanās, tostarp informāciju par pārkāpuma veidu un būtību un par to atbildīgo personu identitāti, ja vien šāda veida publiskošana nopietni neapdraudētu finanšu tirgu stabilitāti.

Ja šāda publiskošana iesaistītajām personām radītu nesamērīgu kaitējumu, kompetentās iestādes sankcijas publisko, ievērojot anonimitāti.

20. pants Kompetento iestāžu piemērotās sankcijas

Nosakot administratīvo sankciju vai pasākumu veidu un administratīvo finansiālo sankciju apmēru, kompetentās iestādes ņem vērā visus attiecīgos apstākļus, tostarp:

(a) pārkāpuma smagumu un ilgumu;

(b) atbildīgās fiziskās vai juridiskās personas atbildības līmeni;

(c) atbildīgās fiziskās vai juridiskās personas finansiālo ietekmi, par ko liecina atbildīgās juridiskās personas kopējais apgrozījums vai atbildīgās fiziskās personas gada ienākumi;

(d) atbildīgās fiziskās vai juridiskās personas gūto peļņu vai novērstos zaudējumu, ciktāl tos var aprēķināt;

(e) pārkāpuma rezultātā radītos zaudējumus trešām personām, ciktāl tos var aprēķināt;

(f) atbildīgās fiziskās vai juridiskās personas gatavību sadarboties ar kompetento iestādi;

(g) atbildīgās fiziskās vai juridiskās personas iepriekš izdarītos pārkāpumus.

21. pants Ziņošana par pārkāpumiem

1. Dalībvalstis ievieš efektīvus mehānismus, lai iedrošinātu ziņošanu kompetentajām iestādēm par šīs regulas pārkāpumiem.

2. Šā panta 1. punktā minētie mehānismi aptver vismaz:

(a) īpašas procedūras ziņojumu par pārkāpumiem saņemšanai un turpmākai rīcībai;

(b) piemērotu aizsardzību personām, kas ziņo par iespējamiem vai faktiskiem pārkāpumiem;

(c) personas datu aizsardzību gan personai, kas ziņo par pārkāpumiem, gan fiziskai personai, kas tiek turēta aizdomās kā atbildīga par pārkāpumu, saskaņā ar Direktīvā 95/46/EK noteiktajiem principiem.

3. Maksājumu pakalpojumu sniedzēji ievieš piemērotas procedūras, lai darbinieki ar īpaša kanāla starpniecību varētu iekšēji ziņot par pārkāpumiem.

22. pants Uzraudzība

Dalībvalstis lūdz kompetentajām iestādēm veikt efektīvu uzraudzību un veikt vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu šīs regulas prasību ievērošanu.

V NODAĻA

ĪSTENOŠANAS PILNVARAS

23. pants Komitejas procedūra

1. Komisijai palīdz Nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un teroristu finansēšanas novēršanas komiteja, turpmāk "komiteja". Minētā komiteja ir komiteja Regulas (ES) Nr. 182/2011 nozīmē.

2. Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. pantu.

VI NODAĻA

ATKĀPES

24. pants Nolīgumi ar Līguma 355. pantā minētajām teritorijām vai valstīm

1. Komisija var pilnvarot jebkuru dalībvalsti ar kādu no noslēgt nolīgumus ar kādu no Līguma 355. pantā minēto valsti vai teritoriju, kas nav daļa no Savienības teritorijas, noslēgt nolīgumus, kas ietver atkāpes no šīs regulas, lai naudas līdzekļu pārskaitījumus starp attiecīgo valsti vai teritoriju un attiecīgo dalībvalsti varētu uzskatīt par naudas līdzekļu pārskaitījumiem attiecīgās dalībvalsts iekšienē.

Šādus nolīgumus var pilnvarot noslēgt tikai tad, ja ir ievēroti visi šie nosacījumi:

(a) attiecīgajai valstij vai teritorijai ir monetārā savienība ar attiecīgo dalībvalsti, tā ir daļa no attiecīgās dalībvalsts valūtas teritorijas vai ir parakstījusi monetāro konvenciju ar Savienību, ko pārstāv kāda dalībvalsts;

(b) maksājumu pakalpojumu sniedzēji attiecīgajā valstī vai teritorijā tieši vai netieši piedalās šīs dalībvalsts maksājumu un norēķinu sistēmās;

(c) attiecīgā valsts vai teritorija lūdz, lai tās jurisdikcijā esošie maksājumu pakalpojumu sniedzēji piemērotu tādus pašus noteikumus kā šajā regulā paredzētie noteikumi.

2. Dalībvalsts, kas vēlas noslēgt 1. punktā minētos nolīgumus, nosūta pieteikumu Komisijai un sniedz tai visu nepieciešamo informāciju.

Kamēr saskaņā ar šajā pantā izklāstīto procedūru nav pieņemts lēmums, naudas līdzekļu pārskaitījumus starp šo dalībvalsti un attiecīgo valsti vai teritoriju no dalībvalsts pieteikuma saņemšanas brīža Komisijā provizoriski uzskata par naudas līdzekļu pārskaitījumiem šīs dalībvalsts iekšienē.

Ja Komisija uzskata, ka tās rīcībā nav visa vajadzīgā informācija, tā divu mēnešu laikā pēc pieteikuma saņemšanas sazinās ar attiecīgo dalībvalsti un norāda nepieciešamo papildu informāciju.

Tiklīdz Komisijas rīcībā ir visa informācija, ko tā uzskata par nepieciešamu pieprasījuma izvērtēšanai, tā viena mēneša laikā attiecīgi paziņo pieprasījuma iesniedzējai dalībvalstij un pārsūta pieprasījumu pārējām dalībvalstīm.

3. Trīs mēnešu laikā no 2. punkta ceturtajā daļā minētās paziņošanas Komisija saskaņā ar 23. panta 2. punktā minēto procedūru pieņem lēmumu par to, vai pilnvarot attiecīgo dalībvalsti slēgt šā panta 1. punktā minēto nolīgumu.

Jebkurā gadījumā pirmajā daļā minēto lēmumu pieņem 18 mēnešu laikā no pieteikuma saņemšanas brīža Komisijā.

VII NODAĻA

NOBEIGUMA NOTEIKUMI

25. pants Atcelšana

Regulu (EK) Nr. 1781/2006 atceļ.

Atsauces uz atcelto regulu uzskata par atsaucēm uz šo regulu un lasa saskaņā ar pielikumā pievienoto atbilstības tabulu.

26. pants Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no [datums sakrīt ar Direktīvas xxxx/yyyy transponēšanas termiņa beigām].

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Strasbūrā,

Eiropas Parlamenta vārdā – Padomes vārdā –

priekšsēdētājs priekšsēdētājs

PIELIKUMS

25. pantā minētā atbilstības tabula

Regula (EK) Nr. 1781/2006 || Šī regula

1. pants || 1. pants

2. pants || 2. pants

3. pants || 3. pants

4. pants || 4. panta 1. punkts

5. pants || 4. pants

6. pants || 5. pants

7. pants || 7. pants

8. pants || 7. pants

9. pants || 8. pants

10. pants || 9. pants

11. pants || 16. pants

12. pants || 10. pants

|| 11. pants

|| 12. pants

|| 13. pants

13. pants || 14. pants

14. pants || 15. pants

15. pants || 17. līdz 22. pants.

16. pants || 23. pants

17. pants || 24. pants

18. pants || -

19. pants || -

|| 25. pants

20. pants || 26. pants

[1] OV L 345, 8.12.2006., 1. lpp.

[2] FATF ir starptautiska struktūra, kas izveidota Parīzes G7 augstākā līmeņa sanāksmē 1989. gadā un kas tiek uzskatīta par starptautiska līmeņa standartu cīņā pret nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu un terorisma finansēšanu.

[3] OV L 309, 25.11.2005., 15. lpp.

[4] OV L 214, 4.8.2006., 29. lpp.

[5] COM(2010) 673 galīgā redakcija.

[6] COM(2012) 10 final un COM(2012) 11 final.

[7] COM(2010) 716 galīgā redakcija.

[8] Komisijas ziņojums, ieinteresēto personu atbildes un atsauksmju izklāsts ir pieejami šādā tīmekļa vietnē: http://ec.europa.eu/internal_market/company/financial-crime/index_en.htm.

[9] Pētījums ir pieejams šādā tīmekļa vietnē: http://ec.europa.eu/internal_market/company/financial-crime/index_en.htm.

[10] Turpat.

[11] Ietekmes novērtējums ir pieejams šādā tīmekļa vietnē: http://ec.europa.eu/internal_market/company/financial-crime/index_en.htm.

[12] OV C […], […], […] lpp.

[13] OV C […], […], […] lpp.

[14] OV C […], […], […] lpp.

[15] http://register.consilium.europa.eu/pdf/lv/08/st11/st11778-re01.lv08.pdf.

[16] OV L 344, 28.12.2011., 70. lpp.

[17] OV L 139, 29.5.2002., 9. lpp.

[18] OV L […] […]. lpp.

[19] OV L 281, 23.11.1995., 31. lpp.

[20] OV L 266, 9.10.2009., 11. lpp.

[21] OV L 94, 30.3.2012., 22. lpp.

[22] OV L 319, 5.12.2007., 1. lpp.

[23] COM(2010) 716 galīgā redakcija.

[24] OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.

52013PC0044