KOMISIJAS ZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM UN PADOMEI

par to, kā tiek īstenota Padomes Regula (EK) Nr. 814/2000 par informācijas pasākumiem saistībā ar kopējo lauksaimniecības politiku

I.            IEVADS

Šis ziņojums ir par Padomes Regulas (EK) Nr. 814/2000 (turpmāk “regula”) īstenošanu 2011. un 2012. gadā.

Regulā izklāstītie informācijas pasākumu mērķi ir šādi:

– palīdzēt izskaidrot kopējo lauksaimniecības politiku (KLP), kā arī to īstenot un attīstīt,

– veicināt Eiropas lauksaimniecības modeli un palīdzēt sabiedrībai to saprast,

– sniegt informāciju lauksaimniekiem un citiem lauku rajonos dzīvojošajiem,

– veicināt sabiedrības izpratni par KLP jautājumiem un mērķiem.

Pasākumi iedalāmi divās galvenajās grupās:

– pasākumi, ko Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonda (ELGF) līdzfinansēšanai (dotācijas) iesniegušas trešo personu organizācijas,

– pasākumi, kas tiek veikti pēc Komisijas iniciatīvas un kurus ELGF finansē 100 % apmērā (“tiešās darbības”).

Padome izlēma (saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 814/2000 8. pantu), ka Komisijai ziņojums par šīs regulas īstenošanu Eiropas Parlamentam un Padomei būtu jāiesniedz reizi divos gados. Šis ir piektais šāda veida ziņojums[1].

Tekstā minētie pielikumi ir atrodami pievienotajā Komisijas dienestu darba dokumentā.

II.          BUDŽETS

Saskaņā ar budžeta pozīciju 05 08 06 pieejamais budžets informācijas pasākumiem 2011. gadā bija 8 miljoni euro un 2012. gadā arī 8 miljoni euro. Provizoriskais līdzekļu sadalījums starp pasākumiem, kas veicami pēc Komisijas iniciatīvas, un līdzfinansētajiem pasākumiem (dotācijām) bija šāds: 2011. gadā: tiešās darbības (4,5 miljoni euro) (56 %) un dotācijas (3,5 miljoni euro) (44 %),

2012. gads: tiešās darbības (5,8 miljoni euro) (72 %) un dotācijas (2,2 miljoni euro) (28 %).

Budžeta saistību izpilde 2011. gadā bija 100 % un 2012. gadā — 99 % , un maksājumu izpilde 2011. gadā bija 80 %. Budžeta izpildes galīgos skaitļus, kas attiecas uz maksājumiem 2012. gadā, vēl nav iespējams paziņot, jo maksājumus saistībā ar 2012. gada budžetu ir jāveic līdz 2013. gada 31. decembrim.

III.         FINANSĒTIE PASĀKUMI

Pēc 2013. gada Kopējā lauksaimniecības politika tiks reformēta. Pēc plašām sabiedriskām debatēm Komisija 2010. gada 18. novembrī laida klajā paziņojumu “Kopējā lauksaimniecības politika (KLP) 2020. gada perspektīvā”, kurā izklāstīti iespējamie risinājumi turpmākai KLP, un tā uzsāka debates ar citām iestādēm un ieinteresētajām personām. 2011. gada 12. oktobrī Komisija nāca klajā ar tiesību aktu priekšlikumu kopumu, kas izstrādāti, lai uzlabotu KLP efektivitāti konkurētspējīgākas un ilgtspējīgākas lauksaimniecības un dinamiskākas lauku vides veidošanai. Tādēļ pārskata periodā īpaši tika akcentēti informācijas pasākumi, kas bija paredzēti, lai veicinātu sabiedrības izpratni par Komisijas priekšlikumiem reformēt kopējo lauksaimniecības politiku un šo priekšlikumu ieguldījumu Komisijas stratēģijā “Eiropa 2020” konstatēto problēmu risināšanā. Tas ir galvenais komunikācijas stratēģijas elements, ko Komisija noteikusi saskaņā ar regulu, to īstenojot ikgadējo rīcības plānu ietvaros. Šī prioritāte atspoguļo konstatējumus, kas gūti vairākās Eirobarometra aptaujās par lauksaimniecību un KLP pēdējos gados, — kopējā lauksaimniecības politikas (KLP) pamatprincipus un mērķus atbalsta lielākā iedzīvotāju daļa, taču daudzi cilvēki nav informēti par pašu politiku. Tādēļ komunikācijas stratēģijas mērķis ir palielināt izpratni par KLP un apliecināt, ka tā palīdz risināt iedzīvotāju problēmas.

Turklāt gan tiešajās, gan netiešajās darbībās 2012. gadā tika pievērsta liela uzmanība 50. gadadienai, kas apritējusi kopš kopējās lauksaimniecības politikas stāšanās spēkā, un šīs politikas lielajai nozīmei kā vienam no Eiropas integrācijas procesa stūrakmeņiem. Šī gadadiena tika uztverta kā iespēja uzlabot sabiedrības informētību par KLP gan akcentējot tās sasniegumus, gan aplūkojot tās turpmāko attīstību, ņemot vērā ierosināto reformu.

Informācijas pasākumu plānošana bija vērsta uz konkrētu mērķgrupu vajadzībām, labāku atbilstošas informācijas formulēšanu un izplatīšanas stratēģijām saskaņā ar regulu, kā arī uz novērtēšanu un atsauksmēm. Rīcība bija aktīvāka, lai turpinātu attīstīt sinerģiju ar dažādiem dalībniekiem komunikācijas jomā par lauksaimniecības jautājumiem, tostarp ar ieinteresētajām personām un valsts iestādēm. Tika padziļināta sadarbība ar citām ES iestādēm, kā arī ar tīkliem, piemēram, Europe Direct informācijas centru tīklu un Eiropas Lauku attīstības tīklu.

1.           Dotācijas (komunikācijas pasākumi, kas veikti pēc trešo personu organizāciju iniciatīvas)

Regulā ir paredzēti divu veidu pasākumi, kas tiek finansēti, izmantojot dotācijas, – īpašie informācijas pasākumi un ikgadējas darba programmas. Īpašie informācijas pasākumi ir laika un telpas ziņā ierobežoti informācijas pasākumi, kurus īsteno, pamatojoties uz vienotu budžetu. Ikgadēja darba programma ir divu līdz piecu īpašo informācijas pasākumu kopums. Attiecībā uz 2011. un 2012. gadu (tāpat kā trīs iepriekšējos gadus), lai vienkāršotu dotāciju shēmu un nodrošinātu saskaņotību starp dažādiem komunikācijas pasākumiem, tika nolemts līdzfinansējumu piešķirt tikai īpašiem informācijas pasākumiem. Tika daudz strādāts, lai padziļinātu dialogu ar dotāciju saņēmējiem, tādējādi vēl vairāk uzlabojot efektivitāti un sinerģiju starp līdzfinansētajiem pasākumiem, ko veikušas trešās personas, un pasākumiem, ko veic pēc Komisijas iniciatīvas (tiešās darbības). Konkrētāk, 2011. un 2012. gada uzaicinājumi iesniegt priekšlikumus līdzfinansētajiem pasākumiem sekmēja tādu informācijas pasākumu organizēšanu, kas paredzēti sabiedrības informētības uzlabošanai par Komisijas priekšlikumiem attiecībā uz KLP reformu[2].

Iepriekšminēto pasākumu maksimālais finansēšanas līmenis ir 50 % no attiecināmajām izmaksām. Tomēr atsevišķos gadījumos, kā norādīts īstenošanas regulā[3] un noteikts uzaicinājumā iesniegt priekšlikumus, šo līmeni var paaugstināt līdz 75 %. 2011. gadā tika nolemts saglabāt finansējuma maksimālo likmi 50 % apmērā attiecībā uz līdzfinansētajiem pasākumiem. 2012. gadā uzaicinājumā iesniegt priekšlikumus īpaši nozīmīgiem informācijas pasākumiem paredzētā maksimālā likme ir 75 % apmērā. Tomēr, tā kā neviens priekšlikums neatbilda kritērijiem, kas noteikti šādiem īpaši nozīmīgiem pasākumiem, 2012. gadā nevienam pasākumam netika piešķirta finansēšanas likme 75 % apmērā.

Saskaņā ar 2011. gada uzaicinājumiem iesniegt priekšlikumus tika līdzfinansēti 44 īpaši pasākumi (Komisija bija atlasījusi vēl divus pasākumus, bet tos dotācijas saņēmēji pārtrauca īstenošanas posmā). Komisijai pieprasītā dotāciju summa bija no EUR 20 000 līdz EUR 300 000.

Saskaņā ar 2012. gada uzaicinājumu iesniegt priekšlikumus tika līdzfinansēti 11 īpaši pasākumi (bija atlasīts vēl viens pasākums, bet tā īstenošana gada gaitā tika pārtraukta). Jānorāda, ka uzaicinājums iesniegt priekšlikumus 2012. gadā tika izstrādāts tā, lai dotu priekšroku novatoriskiem un radošiem pasākumiem, kam varētu būt liela ietekme vairākās valstīs. Tādējādi 2012. gadā pieteikuma iesniedzēji tika aicināti pieteikties dotācijām no 100 000 EUR līdz 500 000 EUR; līdz ar to šajā gadā tika līdzfinansēts mazāks pasākumu skaits.

Tā kopumā šajā pārskata periodā tika līdzfinansēti 55 pasākumi. Dotācijas galvenokārt tika piešķirtas informācijas kampaņām, audiovizuāliem darbiem, konferencēm, semināriem un daudziem projektiem, kuru mērķis bija informēt skolēnus par KLP. Lielais informācijas kampaņu skaits šajā pārskata periodā atspoguļoja mērķi, kas pastāvīgi bija iekļauts uzaicinājumos iesniegt priekšlikumus, — līdzfinansētajos pasākumos vairāk izmantot plašu komunikācijas instrumentu kopumu, lai panāktu maksimālu ietekmi un sasniegtu pēc iespējas plašāku auditoriju. Kā tika minēts iepriekš, KLP 50. gadskārta bija iekļauta uzaicinājumos iesniegt priekšlikumus kā iespēja informēt pilsoņus par šīs politikas ieguldījumu ES integrācijā un tās nozīmi, pārvarot turpmākās problēmas.

Dotācijas galvenokārt tika piešķirtas šādiem saņēmējiem: profesionālām lauksaimniecības organizācijām, citām nevalstiskām organizācijām un apvienībām, valsts pārvaldes iestādēm (vietējām, reģionālajām un valsts iestādēm) un plašsaziņas līdzekļu organizācijām.

Tāpat kā iepriekš saņēmēju vidū ievērojamu vietu ieņēma sociāli profesionālās organizācijas, kas darbojas lauksaimniecības un lauku attīstības jomā valsts līmenī (bieži tās bija ES līmeņa organizāciju dalīborganizācijas). Turklāt, cita starpā, vairāk piedalījās plašsaziņas līdzekļu organizācijas, jo īpaši audiovizuālajā nozarē. Vairākos līdzfinansētajos pasākumos saņēmēji izmantoja iespēju iesaistīt citas organizācijas kā partnerus projektu īstenošanā, piemēram, plašsaziņas līdzekļu organizāciju rīkotajos pasākumos lauksaimniecības organizācijas vai citas apvienības/NVO bieži bija partneres vai līdzorganizatores.

Pārskats par piešķirtajām dotācijām šajā pārskata periodā ir iekļauts 1. pielikumā. Sīka informācija par katru atsevišķo dotāciju ir atrodama vietnē Europa:      http://ec.europa.eu/agriculture/grants-for-information-measures/index_en.htm

Pieteikumi tika novērtēti, ņemot vērā stingrus atbilstības, izslēgšanas, atlases un piešķiršanas kritērijus, kas izklāstīti uzaicinājumā iesniegt priekšlikumus. Šie kritēriji atbilda regulai un atspoguļoja Komisijas mērķi — panākt vienlīdzīgu attieksmi un godīgu konkurenci starp pieteikumu iesniedzējiem.

Šajā pārskata periodā dotācijas saņēmušo pieteikumu skaits no ES-12 dalībvalstīm turpināja palielināties; 37,3 % no kopējā piešķirto dotāciju skaita 2011. un 2012. gadā tika piešķirtas organizācijām šajās dalībvalstīs. Tāpat kā iepriekš joprojām ir vērojama liela ieinteresētība no ES dienvidu daļas valstīm.

Turpmāk sniegtajā tabulā ir norādīts saņemto pieteikumu un dotācijas ieguvušo pieteikumu skaits pa dalībvalstīm šajā pārskata periodā.

I tabula

Ir būtiski uzsvērt, ka, tāpat kā iepriekš, ievērojams skaits līdzfinansēto pasākumu, pateicoties specializētās preses un audiovizuālo plašsaziņas līdzekļu darbībai, kā arī aizvien plašākai interneta un sociālo tīklu izmantošanai informācijas izplatīšanā, sasniedza auditoriju, kas bija plašāka par pasākumu tiešajiem dalībniekiem.

2.           Pēc Komisijas iniciatīvas veiktie komunikācijas pasākumi

Pārskata periodā, tāpat kā iepriekšējos gados, liels skaits komunikācijas pasākumu tika veikti pēc Komisijas iniciatīvas. Tie bieži vien tika īstenoti, izmantojot ārējo tehnisko palīdzību. 2011.–2012. gada periodā šiem pasākumiem tika piešķirti aptuveni 64 % no budžeta.

Ziņojuma II pielikumā ir sniegta informācija par Komisijas iniciatīvām šajā periodā, tostarp attiecīgās izmaksas.

Dalība gadatirgos

Komisija pievērš īpašu uzmanību “komunikācijai vietējā līmenī”, un galvenā tēma, kas 2011.–2012. gadā tika aplūkota Komisijas stendos gadatirgos, bija pilsoņu izpratnes uzlabošana par KLP un ES kopumā. Darbība gadatirgos joprojām bija vērsta uz sabiedrību kopumā un ieinteresētajām personām, kā arī KPL piecdesmitās gadadienas kampaņa cita starpā tika izmantota, lai informētu plašu iedzīvotāju loku par to, ka KLP un lauku attīstībai ir būtiska nozīme visai sabiedrībai. Dalība gadatirgos turpināja nodrošināt forumu dialogam par politikas jautājumiem ar lauksaimniekiem, ieinteresētajām personām un plašas sabiedrības pārstāvjiem. Pasākumos tika pievērsta uzmanība veiksmīgi īstenotiem lauku attīstības projektiem, ES kvalitātes politikai, kā arī tika organizētas informatīvas un izglītojošas aktivitātes, lai piesaistītu jauniešus un plašu sabiedrību.

Konferences

Pārskata periodā konferences bija nozīmīgs forums dialogam un konsultācijām ar ieinteresētajām personām par dažādiem KLP reformas aspektiem. Piemēram, 2012. gada jūlija konference “KLP 2020. gada perspektīvā — novērtējums pilsoniskās sabiedrības kontekstā” tika organizēta pēc 2010. gadā aizsāktās plašās apspriešanās par grūtībām, kuras nākotnē būs jāpārvar Eiropas lauksaimniecībai; tā deva iespēju nevalstiskajam sektoram kopīgi ar dalībvalstu un ES iestāžu pārstāvjiem apspriest par KLP 2013. gada reformu sagatavotos tiesību aktu priekšlikumus, kurus Komisija pieņēmusi 2011. gada 12. oktobrī. Vairāki pasākumi bija paredzēti īpaši tam, lai akcentētu prioritāti, kas piešķirta inovāciju un pētniecības sekmēšanai Eiropas lauksaimniecībā. Kā piemēru var minēt 2011. gada decembra konferenci un diskusiju, ko organizēja sadarbībā ar ES prezidentvalsti un Eiropas Parlamentu, un vēl vienu augsta līmeņa konferenci 2012. gada martā. Vēl citā konferencē, kas norisinājās 2012. gada 20. aprīlī, četri simti ieinteresēto personu kopīgi pētīja veidus un līdzekļus, kā mobilizēt un attīstīt vietējās lauksaimniecības un īsu piegādes ķēžu potenciālu, lai veicinātu nodarbinātību un izaugsmi lauku apvidos.

Šie pasākumi deva būtisku ieguldījumu lauksaimniecības politikas komunicēšanas, īstenošanas un izstrādes procesā, kā paredzēts regulā. Tīmekļa straumēšanas tehnoloģijas izmantošana ļāva plaši izplatīt informāciju par konferences darbu.

Publikācijas

Pārskata periodā publicētie materiāli turpināja skaidrot tiesību aktu programmas vēstījumu. Piemēram var minēt rakstus par KLP reformas priekšlikumiem un kvalitātes politiku. Saistībā ar KLP 50. gadskārtai veltīto kampaņu 2012. gadā tika sagatavota virkne pedagoģiska rakstura publikāciju, kas domātas īpaši skolēniem un plašai sabiedrībai. Tās tika plaši izplatītas dalībvalstīs, un tādā veidā gadadienas kampaņa palīdzēja vairot informētību un izpratni par kopējo lauksaimniecības politiku un lauku attīstību.

Tīmekļa vietne

Pārskata periodā turpināja pilnveidoties “Lauksaimniecības un lauku attīstības” tīmekļa vietne, jo īpaši kā svarīgs specializētās informācijas avots par KLP un lauku attīstību. Tai turklāt bija liela nozīme konsultēšanās procedūrā ar ieinteresētajām personām un iedzīvotājiem, kurā apsprieda lauksaimniecības politikas nākotnes virzību. Notika divas šādas apspriešanās tiešsaistē (viena veltīta informācijas un veicināšanas pasākumiem par ES lauksaimniecības produktiem, otra bija par ES augļu un dārzeņu regulatīvā režīma pārskatīšanu). Tajās paustie viedokļi tiek vai tiks ņemti vērā attiecīgās politikas veidošanā. “Lauksaimniecības preču tirdzniecības politikas (MAP) biļetena” un tā kopsavilkumu abonentu skaits ir palielinājies līdz 5150, “Lauksaimniecības preču cenu rādītāju” atjauninājumiem tagad ir 1320, bet “Lauksaimniecības politikas perspektīvu” kopsavilkumiem — 1180 abonentu. Gandrīz pabeigta ir migrācija uz pilnīgi jaunu tīmekļa vietnes versiju (jauns korporatīvais dizains, tīmekļa satura pārvaldības tehnoloģija, labāk izvietots un atjaunināts saturs saskaņā ar Komisijas tīmekļa racionalizēšanas un optimizēšanas iniciatīvu).

Sabiedriskās domas aptaujas

2011. gada maijā notika īpaša Eirobarometra aptauja par dažiem konkrētiem jautājumiem, kas kļuvuši aktuāli saistībā ar KLP reformas tiesību aktu priekšlikumu gatavošanu, tostarp par KLP maksājumu saņemšanas pārredzamību. Papildus 2012. gada martā notika aptauja par iedzīvotāju attieksmi pret pārtikas nekaitīgumu, pārtikas kvalitāti un izpratni par saikni starp lauksaimniecību un dabas un ainavas saglabāšanu.

Apmeklējumi

2011.–2012. gadā vairākkārt tika uzņemtas apmeklētāju grupas; tajās bija galvenokārt lauksaimnieki un viņu pārstāvji, studenti, reģionu un pašvaldību pārstāvji, žurnālisti un zinātnieki. Apmeklējumu mērķis bija iegūt skaidrojumu un padziļināt izpratni par kopējo lauksaimniecības politiku, tostarp lauku attīstību, un to, kāpēc KLP reforma ir vajadzīga.

Pasākumi plašsaziņas līdzekļos

Pārskata periodā liela uzmanība bija pievērsta tam, kā turpināt veidot un padziļināt attiecības ar plašsaziņas līdzekļiem, kas saziņas jomā ir ļoti nozīmīgi vēstījuma nesēji. Ar 2011. gada septembrī izveidotās elektroniskās platformas Ag-press.eu starpniecību ik dienas visā ES sazinās attiecīgie Komisijas dienesti un žurnālisti, kuri strādā ar lauksaimniecības jautājumiem.

Šajā Eiropas agropreses tīklā patlaban apvienojušies aptuveni 800 lauksaimniecības žurnālistu. E-platforma, kuras saturs tiek atjaunināts katru dienu, atvieglo piekļuvi ziņām un informācijai par lauksaimniecības lietām; ziņu galvenais avots ir Eiropas Komisija, bet var būt arī citas iestādes. Tajā iespējama arī pieredzes apmaiņa pašu žurnālistu starpā. Informāciju par KLP un ES lauksaimniecības daudzveidību žurnālisti gūst tādos pasākumos kā ekskursijas un lauku saimniecību apmeklējumi un semināri un mācību braucieni uz Briseli un dalībvalstīm.

Pārskata periodā pastiprināta arī ar lauksaimniecību un lauku attīstību saistītā darbība sociālajos plašsaziņas līdzekļos.

IV.         KOMUNIKĀCIJAS KAMPAŅAS PAR SVARĪGĀKAJIEM JAUTĀJUMIEM

Iepriekšējos ziņojumos minētas plašās publiskās debates par ES lauksaimniecības politikas nākotni un tām sekojošie komunikācijas pasākumi, kuru mērķis bija veidot atvērtu dialogu un kuru gaitā KLP tika izskaidrota un apspriesta ar plašu sabiedrību, ieinteresētajām personām un citiem. Pārskata periodā ar īpaši veidotām komunikācijas kampaņām turpinājās centieni uzlabot ieinteresēto personu un plašas sabiedrības izpratni par kopējo lauksaimniecības politiku un lauku attīstību.

Tā piemēram, kad Komisija 2011. gada oktobrī pieņēma tiesību aktu priekšlikumus par KLP reformu, visās 27 ES dalībvalstīs notika arī preses un ieinteresēto personu informācijas sesijas. Šajās informācijas sesijās piedalījās vairāk nekā 2500 plašsaziņas līdzekļu pārstāvju (no specializētajiem un reģionālajiem plašsaziņas līdzekļiem, valsts TV un radio) un ieinteresēto personu (pilsoniskās sabiedrības struktūras, reģionālās un valsts pārvaldes iestādes). Šīs sesijas tika plaši atspoguļotas plašsaziņas līdzekļos (tostarp vairāk nekā 500 rakstos presē, kas iznāca 24 stundu laikā pēc notikuma). Vietējā līmenī tika paveikts liels darbs, lai nodrošinātu komunikāciju ar visām ieinteresētajām personām, tostarp plašu sabiedrību.

Svarīga bija arī plašsaziņas līdzekļos organizētā kampaņa pēc zarnu nūjiņas (Escherichia coli) izraisītās krīzes 2011. gadā: tā apliecināja Komisijas atbalstu ražotāju centieniem atjaunot patērētāju uzticību un līdz ar to — augļu un dārzeņu patēriņu. Šī ES mēroga preses un televīzijas kampaņa, kuru veidoja preses reklāma vienā publikācijā katrā dalībvalstī un video ziņu pakete translēšanai TV, kā liecina aplēses, ir sasniegusi aptuveni 37 miljonus cilvēku.

Kā minēts iepriekš, 2012. gadā informatīvo pasākumu dominējošais temats bija 50. gadskārta, kopš spēkā stājusies kopējā lauksaimniecības politika. Pārskata periodā notika komunikācijas kampaņas “50 gadi KLP” sagatavošana un īstenošana, lielā mērā sadarbojoties Komisijai, citām ES iestādēm, dalībvalstīm un ieinteresētajām personām. Visā ES šī kampaņa bija iedarbīgs katalizators turpmākiem informācijas pasākumiem par KLP; gada laikā dalībvalstīs notika aptuveni 150 šādu pasākumu; to rīkotājas bija valsts un reģionālās pārvaldes iestādes un pilsoniskās sabiedrības organizācijas, kuras šim nolūkam varēja izmantot īpaši izveidotu tīmekļa vietni un interaktīvo platformu ar audiovizuālajiem un arhīva materiāliem un publikācijām un reklāmas materiāliem par KLP vēsturisko devumu Eiropas tapšanā un par tās lomu šodienas un rītdienas problēmu risināšanā.

Svarīgs ES mēroga svinību notikums bija plašai publikai paredzēta interaktīvā ceļojošā izstāde “KLP vakar, šodien un rīt”, kas laikā no 2012. gada aprīļa līdz decembrim apceļoja ap 20 dalībvalstu un pieturēja arī pie citām ES iestādēm, kopumā 24 pieturvietās piesaistot vairāk nekā 60 000 apmeklētāju.

Citi ar KLP 50. gadskārtu saistītie pasākumi deva iespēju piedalīties tautas sanākšanās: viena no tādām bija “Lauku saimniecība — pilsētā” un notika Briselē 2012. gada septembrī. Tajā Komisijas paviljonu apmeklēja 5000 cilvēku, bet (ar plašsaziņas līdzekļiem) pasākuma vēstījums sasniedza 20 000 cilvēku. 2012. gadā pirmo reizi notika KLP komunikācijas konkurss, kurā apbalvoja labākās prakses piemērus par KLP komunicēšanu; konkursa mērķis bija uzzināt, kuri informēšanas pasākumi ir visefektīvākie, un sekmēt labākās pieredzes apmaiņu starp dažādiem vēstījuma nesējiem un tīklošanas partneriem.

V.           IZDEVUMU (SAISTĪBU UN MAKSĀJUMU) SADALĪJUMS STARP TREŠO PERSONU ROSINĀTIEM LĪDZFINANSĒTAJIEM PASĀKUMIEM (DOTĀCIJAS) UN KOMISIJAS ROSINĀTIEM INFORMATĪVAJIEM PASĀKUMIEM (TIEŠĀS DARBĪBAS)

|| ||

|| 2011 || 2012

|| Dotācijas || Tiešās darbības || Kopā || Dotācijas || Tiešās darbības || Kopā

Provizorisks budžeta sadalījums || 3 500 000 || 4 500 000 || 8 000 000 || 2 200 000 || 5 800 000 || 8 000 000

 Saistības (EUR) || 3 507 228 || 4 480 063 || 7 987 291 || 2 197 904 || 5 707 754 || 7 905 658

Saistības (%) || 100 % || 100 % || 100 % || 100 % || 98 % || 99 %

Maksājumi** (EUR) || 2 440 123 || 3 939 636 || 6 379 759 || * || * || *

Samaksātās saistības (%) || 70 % || 88 % || 80 % || * || * || *

* Dati vēl nav pieejami: vairumā gadījumu maksājumi vēl nav veikti.

** Šie ir maksājumi neatspoguļo tikai N gada maksājumu izpildi, bet gan maksājumus, kas N un N+1 gadā veikti par N gada saistībām.

Jāatzīmē, ka ir uzlabojušies saistību un samaksas rādītāji salīdzinājumā ar iepriekšējo pārskata periodu, kad trijos gados saistību izpilde bija vidēji 85 % (dotācijām) un 96 % (tiešajām darbībām), bet maksājumu izpilde vidēji 65 % (dotācijām) un 86 % (tiešajām darbībām). Maksājumu summas vienmēr ir mazākas nekā sākotnējo saistību summas. Dotāciju gadījumā skaidrojums ir tāds, ka, pirmkārt, bieži pasākumu galīgās izmaksas ir zemākas, nekā saņēmējs tās sākotnēji plānojis, un, otrkārt, ne visus saņēmēju deklarētos izdevumus var uzskatīt par attiecināmām izmaksām. Pēc Komisijas ierosmes veikto darbību gadījumā atšķirības ir mazākas, un tas izskaidrojams ar to, ka saistībās ņemtas vērā visas iespējamās prognozējamās izmaksas, bet galarezultātā tās dažkārt ir zemākas par iepriekš plānotajām, jo projekts īstenots, taupot līdzekļus un ar pasākumiem, kas prasa vismazākās izmaksas.

VI.         SECINĀJUMS

Ar KLP saistītie komunikācijas pasākumi pārskata periodā bija vērsti uz sabiedrības un ieinteresēto personu informēšanu un izpratnes veidošanu par kopējās lauksaimniecības politikas nopelniem mūsdienīgas, ilgtspējīgas un efektīvas lauksaimniecības nozares izveidošanā Eiropā; tajos uzsvērta arī KLP reformas lielā nozīme šā procesa turpināšanā tādā veidā, lai rezultātā veidotu taisnīgāku un videi mazāk kaitējošu lauksaimniecības politiku, kas spēj aktīvi sekmēt stratēģijas “Eiropa 2020” mērķu sasniegšanu. Šā informēšanas darba gaitā vairāk pūļu nekā līdz šim tika veltīts, lai stiprinātu sinerģiju starp dažādajiem komunikācijas pasākumiem, ko īsteno Komisija, citas ES iestādes, pilsoniskā sabiedrība un dalībvalstis.

[1]               COM (2003)235 galīgā redakcija, 8.5.2003.; COM (2007)324 galīgā redakcija, 13.6.2007.; COM (2009)237 galīgā redakcija, 20.5.2009.; COM(2011) 294 galīgā redakcija, 25.5.2011.

[2]               OV C 231/8, 27.8.2010.; OV C 212/22, 19.7.2011.

[3]               Komisijas 2002. gada 12. decembra Regula (EK) Nr. 2208/2002, ar ko paredz sīki izstrādātus noteikumus, lai piemērotu Padomes Regulu (EK) Nr. 814/2000 par informācijas pasākumiem saistībā ar kopējo lauksaimniecības politiku (OV L 337/21, 13.12.2002.)