KOMISIJAS ZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM, PADOMEI, EIROPAS EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJAI UN REĢIONU KOMITEJAI

par Izejvielu iniciatīvas īstenošanu

1.           Priekšvēsture

Komisijas 2008. gada 4. novembra paziņojumā “Izejvielu iniciatīva: apmierināt pamatvajadzības izaugsmei un nodarbinātībai Eiropā” (COM(2008)0699) un Komisijas 2011. gada 2. februāra paziņojumā “Aktuālo jautājumu risināšana preču tirgu un izejvielu jomā” (COM (2011)0025, turpmāk — 2011. gada paziņojums) Komisija atzina, ka svarīgs faktors ES konkurētspējai ir drošas un netraucētas piekļuves izejvielām nodrošināšana. Šajos paziņojumos Komisija ierosināja un nostiprināja Izejvielu iniciatīvu (II) — integrētu stratēģiju dažādu problēmjautājumu risināšanai saistībā ar piekļuvi izejvielām, kas nav enerģijas vai lauksaimniecības izejvielas. Izejvielu iniciatīvas pamatu veido trīs pīlāri: 1) nodrošināt vienlīdzīgus noteikumus piekļuvē resursiem trešās valstīs; 2) veicināt izejvielu ilgtspējīgu ieguvi Eiropā, kā arī 3) palielināt resursu izmantošanas efektivitāti un veicināt otrreizējo pārstrādi.

Padome apstiprināja nostiprināto Izejvielu iniciatīvu 2011. gada 10. marta secinājumos par problēmjautājumu risināšanu izejvielu un preču tirgu jomā.

Eiropas Parlaments šo stratēģiju apstiprināja 2011. gada 13. septembra rezolūcijā. Ziņojumā par efektīvu Eiropas stratēģiju izejvielu nodrošināšanai (2011/2056(INI)) Eiropas Parlaments prasīja, lai saistībā ar Izejvielu iniciatīvu to regulāri informētu par tādu izejvielu attīstību, kas nav saistītas ar enerģijas ražošanu, un par šīs iniciatīvas mērķu īstenošanu, iesniedzot Parlamentam ikgadēju progresa ziņojumu, kurā cita starpā īpaša uzmanība būtu pievērsta arī politikas vienotībai attiecībā uz tirdzniecību, attīstības un vides politikai un ietekmei uz sociālo jomu, kā arī datiem par kritiski svarīgām izejvielām.

Komisija 2011. gada 7. decembrī pieņēma kopējo nostāju par šo rezolūciju.

Ņemot vērā iepriekš minēto, šā ziņojuma mērķis ir izklāstīt pašreizējo situāciju Izejvielu iniciatīvas īstenošanas jomā un sniegt pārskatu par pašreizējām iniciatīvām, vienlaikus uzsverot arī ES un ar izejvielām bagātu trešo valstu ieinteresētību partnerībā.

2.           Kritiski svarīgās izejvielas

Komisija 2010. gada jūnijā publicēja ekspertu ziņojumu, kurā paredzēta metodika ES kritiski svarīgu izejvielu noteikšanai. Novērtējuma pamatā bija kvantitatīva metodika, kurā izmantoti tādi kritēriji kā ekonomiskā nozīme, piedāvājuma risks un valsts vides risks. Piedāvājuma risku sasaistīja ar tādiem aspektiem kā politiskā un ekonomiskā stabilitāte, ražošanas koncentrācijas līmenis, aizstājamības līmenis un otrreizējās pārstrādes līmenis. Izmantojot šo metodiku, izvērtēja 41 materiālu. Ziņojumā ierosināja par kritiski svarīgām atzīt 14 izejvielas — antimonu, beriliju, kobaltu, fluoršpatu, galliju, germāniju, grafītu, indiju, magniju, niobiju, platīna grupas metālus, retzemju elementus, tantalu un volframu.

Kritiski svarīgo izejvielu saraksts ir kļuvis par noderīgu instrumentu, ar kuru pievērst politikas veidotāju uzmanību, veicināt valstu minerālvielu apgādes un kritiski svarīgo izejvielu politikas saskaņošanu, apkarot pasākumus, kuri kropļo kritiski svarīgu izejvielu tirdzniecību, analizēt tirgu darbību, veicināt pētniecību (izpētes, aizstāšanas, otrreizējās pārstrādes), kā arī sekmēt piekļuvi ES iegulām, risināt problēmas saistībā ar tādu nolietotu produktu nelikumīgu eksportu, kuru sastāvā ir kritiski svarīgi materiāli, un īstenot uz konkrētiem materiāliem vērstus pasākumus.

Komisija 2011. gada paziņojumā oficiāli pieņēma šo sarakstu un ierosināja, ka tā veiks uzraudzību attiecībā uz kritiski svarīgajām izejvielām ar mērķi noteikt prioritāros pasākumus un izskatīs šos jautājumus kopā ar dalībvalstīm un ieinteresētajām personām, kā arī regulāri (vismaz reizi trijos gados) atjauninās kritiski svarīgo izejvielu sarakstu.

Lai pārskatītu kritiski svarīgo izejvielu sarakstu līdz 2014. gada pirmajam pusgadam un ņemtu vērā sabiedriskajā apspriešanā un EP ziņojumā sniegtos datus un ieteikumus, Komisijas dienesti ir pasūtījuši pētījumu. Pētījuma mērķis būs vākt deficīta pakāpes aprēķināšanai vajadzīgos datus par minētajiem materiāliem; apkopot datus un analizēt piegādes ķēdi (mijiedarbību un saistītos riskus), kā arī apzināt iespējamos šķēršļus, pievērošot īpašu uzmanību ar blakusproduktiem saistītajai situācijai; izstrādāt piedāvājuma un pieprasījuma scenārijus; izvērtēt iespēju uzlabot iedibināto metodiku, to nemainot, un apkopot attiecīgos datus; izvērtēt metodikas izmantojumu kokmateriālu un dabiskā kaučuka jomā; kā arī aprēķināt un noteikt kritiski svarīgo izejvielu sarakstu un sagatavot ieteikumus.

Pārskatīšana attieksies uz šādām izejvielām: pašreizējo 14 kritiski svarīgo izejvielu sarakstu; izvēlētām “gandrīz kritiski svarīgām izejvielām”, piemēram, rēniju un telūru, kuras noteiktas sākotnējā izpētē; izvēlētiem papildu materiāliem, piemēram, hafniju, selēnu un alvu (saskaņā ar jaunajiem informācijas avotiem, piemēram, 2011. gada JRC ziņojumu[1] par “Kritiski svarīgiem metāliem stratēģiski nozīmīgās enerģētikas tehnoloģijās”), kokmateriāliem un dabisko kaučuku, ko ar Komisijas 2011. gada paziņojumu iekļāva II darbības jomā.

Procesā piedalīsies arī ad hoc vadības grupa kritiski svarīgo izejvielu jomā, kura ir kompetenta attiecībā uz tām kritiski svarīgajām izejvielām, kas iekļautas pirmajā Komisijas Izejvielu apgādes grupas sagatavotajā kritiski svarīgo izejvielu novērtējumā (2010. g.).

Komisija ir paredzējusi līdz 2013. gada beigām sagatavot ziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei par kritiski svarīgo izejvielu saraksta pārskatīšanu.

3.           Izejvielu krājumu izveide

Komisija 2011. gada paziņojumā informēja, ka “gatavojas kopā ar dalībvalstīm un nozares pārstāvjiem izvērtēt pievienoto vērtību un īstenošanas iespējas, kādas būtu izejvielu krājumu izveides programmai”.

Krājumu veidošanas iespēju izpētes nolūkā Komisijas dienesti pasūtīja pētījumu, lai iegūtu provizorisku novērtējumu, kurā analizēti dažādi krājumu izveides politikas virzieni un prakses, tostarp ES naftas rezervju programma, aplūkotas pašreizējās pasaulē izmantotās izejvielu krājumu izveides shēmas, kā arī novērtētas kritiski svarīgo izejvielu krājumu veidošanas programmas iespējamās izmaksas un ieguvumi. Neatkarīgajā pētījumā par piemērotu risinājumu tika izskatīta iespēja, ka nozares pārstāvji ar valsts finansiālu atbalstu varētu īstenot brīvprātīgas krājumu izveides shēmu. Pētījumā arī atzīts, ka, izveidojot krājumus, izdotos atrisināt tikai īstermiņa problēmas, savukārt izejvielu ilgtermiņa trūkums būtu jānovērš ar strukturāliem risinājumiem apgādes jomā (aizstāšanu, otrreizējo pārstrādi, iekšzemes ieguvi). Jānorāda arī tas, ka krājumu izveide ir neelastīgs instruments, jo nav iespējams ātri pielāgot izejvielu apjomus un tam ir lielas īstenošanas izmaksas. Turklāt, lai veidotu krājumus, būtu nevainojami jāpārzina visu attiecīgo izejvielu un pārstrādes iekārtu vērtību radīšanas ķēdes un izmantojums (ja attiecīgo iekārtu pieejamība nav garantēta, krājumu izveidei nebūtu jēgas). Arī ieinteresēto personu viedokļi par izejvielu krājumu izveidi ir ļoti dažādi. Pētījuma rezultātus 2012. gada novembrī apsprieda ar Komisijas Izejvielu apgādes grupu, un viedoklis par iespējamo krājumu izveides programmu bija negatīvs. Dalībvalstis neatbalstītu krājumu izveides shēmu kā politisku iespēju.

Komisija turpinās šā jautājuma uzraudzību.

4.           Eiropas inovācijas partnerība izejvielu jomā

Inovācija izejvielu jomā var būt galvenais progresa virzītājspēks katrā no izejvielu stratēģijas trim pīlāriem, un tā būtu jānodrošina visā vērtību radīšanas ķēdē. Īstenojot stratēģijas “Eiropa 2020” pamatiniciatīvu “Inovācijas Savienība”, Komisija sāk dažādas partnerības par vairākiem mūsu sabiedrībai būtiskiem problēmjautājumiem. Komisija 2011. gada paziņojumā informēja, ka grasās izvērtēt, vai stratēģijas “Eiropa 2020” pamatiniciatīvas “Inovācijas Savienība” ietvaros sākt inovācijas partnerību izejvielu jomā. Eiropas Parlaments 2011. gada 13. septembra rezolūcijā aicināja Komisiju sākt Eiropas inovācijas partnerību (EIP) izejvielu jomā.

Tāpēc Komisija 2012. gada 29. februārī pieņēma Paziņojumu, ar ko ierosina EIP izejvielu jomā[2] (turpmāk — EIP paziņojums).

Konkurētspējas padome šo priekšlikumu apstiprināja 2012. gada 11. oktobra secinājumos un aicināja Komisiju sākt izejmateriālu EIP, kā arī līdz 2013. gada beigām izstrādāt un pabeigt stratēģisko īstenošanas plānu.

EIP mērķis būs nodrošināt Eiropai pietiekamu elastību un alternatīvas tai svarīgo izejvielu piegādē, vienlaikus ņemot vērā to, cik svarīgi ir mazināt negatīvo ietekmi uz vidi, ko rada daži materiāli visā to izmantošanas ciklā. EIP pievērsīsies visiem vērtību radīšanas ķēdes posmiem, sākot ar izpēti un ieguvi, turpinot ar pārstrādi un beidzot ar reģenerāciju un otrreizēju pārstrādi, kā arī inovatīviem risinājumiem aizstāšanas jomā. Viens no tās konkrētajiem mērķiem ir atbalstīt līdz pat desmit inovatīvām eksperimentālām darbībām / demonstrācijas ražotnēm dažādos vērtību radīšanas ķēdes posmos. EIP nav finansēšanas instruments, taču tā pulcēs dažādus dalībniekus, lai rastu atbilstīgus tehniskus un netehniskus risinājumus inovācijas laišanai tirgū. EIP mērķis būs panākt, lai Eiropa līdz 2020. gadam kļūtu par līderi izlūkošanā, ieguvē, pārstrādē, otrreizējā pārstrādē un aizstāšanā. Šī EIP pulcēs gan dalībvalstis, gan citas ieinteresētās personas. Komisija ir paredzējusi piecas darbu paketes, kuras attieksies ne tikai uz tehnoloģiskām, bet arī ar tehnoloģiju nesaistītām darba jomām (piemēram, pamatnosacījumiem, standartizāciju, zināšanām un prasmēm, publisko iepirkumu), kā arī starptautiskās sadarbības darbu paketi.

EIP līdz 2020. gadam būtu jāsasniedz vairāki konkrēti mērķi:

– izveidot līdz pat desmit inovatīvas eksperimentālas darbības, piemēram, eksperimentālas demonstrācijas ražotnes izlūkošanas, ieguves, pārstrādes, savākšanas un otrreizējas pārstrādes jomā;

– atrast aizstājējus vismaz trim kritiski svarīgo izejvielu lietojumiem;

– izveidot Pētniecības, izglītības un mācību centru tīklu izejvielu ilgtspējīgas pārvaldes jomā;

– izmantot standartizētus ES instrumentus, lai apsekotu resursus/rezerves un 3‑D ģeoloģisko karti;

– nodrošināt tendenču dinamisku modelēšanu — savienot pieprasījumu un piedāvājumu ar rezervēm un sagatavot pilnu dzīves cikla analīzi;

– sagatavot proaktīvu Eiropas stratēģiju divpusējā un daudzpusējā līmenī.

Pārvaldības struktūras jomā augsta līmeņa vadības grupai palīdz tās sagatavošanas grupa, un ar darbības grupu tehnisko atbalstu tiks sākta partnerības stratēģiskā īstenošanas plāna (SĪP) izstrāde. Mērķis ir izstrādāt SĪP līdz 2013. gada jūlijam, lai, cik vien ātri iespējams, varētu sākt tā īstenošanu. Pēc SĪP 2013. gada septembrī tiks publicēts Komisijas paziņojums, kurā inter alia tiks izklāstīti veidi, kā Komisija varētu atbalstīt EIP, piemēram, nosakot pētniecības un inovācijas finansējuma prioritātes, kā arī nodrošinot normatīvo regulējumu un politisko atbalstu.

5.           Taisnīga un ilgtspējīga izejvielu piegāde no pasaules tirgiem (Pirmais pīlārs)

5.1.        ES izejvielu tirdzniecības stratēģija

Komisija 2011. gada paziņojumā apņēmās stiprināt savu izejvielu tirdzniecības stratēģiju, ievērojot attīstības un labas pārvaldības mērķus. Komisija uzskatīja, ka tai būtu:

– jāturpina attīstīt divpusēju tematisko dialogu par izejvielām ar visiem attiecīgajiem partneriem un daudzpusējos forumos (tostarp, piemēram, G‑20, UNCTAD, PTO, ESAO) intensificēt notiekošās diskusijas; jāveic papildu analīze, lai labāk izprastu eksporta ierobežojumu ietekmi uz izejvielu tirgiem, un jāsekmē dialogs par to izmantošanu politikas instrumentu statusā;

– notiekošajās un turpmākajās ES tirdzniecības divpusējās un daudzpusējās sarunās jāturpina integrēt tādus izejvielu jautājumus kā eksporta ierobežojumi un ieguldījumu aspekti;

– jāturpina veidot mehānismu, lai uzraudzītu eksporta ierobežojumus, kas kavē izejvielu ilgtspējīgu piegādi, un vērsties pret šķēršļiem, kas kropļo izejvielu vai pakārtotos tirgus, priekšroku dodot dialogam, bet pamatotos gadījumos izmantojot strīdu izšķiršanas procedūru;

– jāmudina, lai ESAO darbā attiecībā uz izejvielām tiktu iekļautas arī ieinteresētās valstis, kas nav ESAO sastāvā, un jāapsver papildu daudzpusējas procedūras, tostarp attiecībā uz paraugpraksi;

– jāizmanto konkurences politikas instrumenti tam, lai nodrošinātu, ka izejvielu piedāvājumu nekropļo attiecīgo uzņēmumu pret konkurenci vērsti nolīgumi, apvienošanās vai vienpusēja rīcība;

– jāīsteno iepriekš minētie pasākumi, jāturpina analizēt prioritātes izejvielu jomā saistībā ar trešām valstīm, izmantojot autonomus pasākumus, divpusējas un daudzpusējas struktūras un dialogu, un jāturpina īstenot konsekventu ES tirdzniecības politiku, ņemot vērā šīs prioritātes;

– II paredzētās ar tirdzniecību saistītās izejvielu politikas apņemšanās ir īstenotas, iekļaujot līgumos, tostarp sarunās par iestāšanos PTO un brīvās tirdzniecības nolīgumos (BTN), attiecīgus noteikumus, lai nodrošinātu izejvielu ilgtspējīgu piegādi daudzpusējā un divpusējā līmenī. Citos svarīgos pasākumos uzsvars tika likts uz PTO izpildes pasākumiem, jo īpaši saistībā ar veiksmīgajiem pasākumiem, kas īstenoti saskaņā ar PTO strīdu izšķiršanas lietu par eksporta ierobežojumiem, kuri vērsti pret Ķīnas pasākumiem izejvielu jomā;

– ir veiktas efektīvas darbības, un to rezultātā daudzos līgumos ir iekļauti vajadzīgie nosacījumi. Komisija pabeidza vai panāca vienošanos par izvedmuitas nodokļu noteikumiem BTN ar Kolumbiju, Peru un Ukrainu, kā arī asociācijas nolīgumā ar Centrālameriku. Šajos nolīgumos ES izdevās panākt horizontālu aizliegumu attiecībā uz pašreizējām un turpmākajām izvedmuitas nodevām, vienlaicīgi pieļaujot noteiktus pārejas periodus vai ierobežotus izņēmumus. Notiek divpusējas sarunas ar vairākiem tirdzniecības partneriem, tostarp Kanādu, Indiju, Malaiziju, Mercosur valstīm un Singapūru. Atsevišķās sarunās ir paredzēts apspriest ieguldījumu aizsardzības noteikumus, kuriem ir īpaši liela nozīme ieguves nozarē.

Ar izejvielām saistīti jautājumi tika risināti arī tirdzniecības nosacījumos, kurus apsprieda sarunās par partnerības un sadarbības nolīgumiem; 2010. gadā tika pabeigtas sarunas ar Mongoliju un sāktas sarunas ar Austrāliju, Kazahstānu un Krieviju.

Saskaņā ar Kotonū nolīguma mērķi atbalstīt dziļāku reģionālo integrāciju, modernizēt mūsu ekonomiskās attiecības un izmantot tirdzniecību, lai stimulētu ekonomikas izaugsmi, kā atgādināts nesen pieņemtajā paziņojumā “Tirdzniecība, izaugsme un attīstība. Tirdzniecības un ieguldījumu politikas pielāgošana valstīm, kurām ir visvairāk vajadzību”[3], ES 2002. gadā sāka sarunas ar Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna valstīm par ekonomisko partnerattiecību nolīgumu noslēgšanu. Sarunas, tostarp par nosacījumiem izejvielu jomā, joprojām turpinās ar visiem reģioniem, un tajās tiek pienācīgi ņemti vērā attīstības partneru mērķi.

Savukārt PTO sarunās par Krievijas pievienošanos PTO (tika pabeigtas 2011. gada beigās) Komisijai papildus pievienošanās protokolā paredzētajiem nosacījumiem par pašreizējām izvedmuitas nodevām izdevās panākt papildu vienošanos par to, ka daudzām izejvielām netiks piemērotas izvedmuitas nodevas. Pašreiz notiek sarunas ar Kazahstānu par pievienošanos PTO.

Tika veiksmīgi sākta un pabeigta PTO strīdu izšķiršanas procedūra par eksportu ierobežojošiem pasākumiem, kurus, pārkāpjot PTO saistības, Ķīna piemēroja deviņām izejvielām. Apelācijas iestāde 2012. gada janvārī apstiprināja darba grupas nolēmumu, skaidri un galīgi interpretējot Ķīnas saistības, kas izriet no tās dalības PTO. ES 2012. gada 13. martā iesniedza otru iebildumu pret Ķīnas piemērotajiem eksporta ierobežojumiem izejvielām, tostarp 17 retzemju elementiem, volframam un molibdenam.

Starptautiskajos forumos, piemēram, G20 un ESAO, tika īstenoti vairāki informatīvi pasākumi, lai sekmētu pasaules līmeņa dialogu par to, kā izveidot sistēmu ilgtspējīgas izejvielu piegādes nodrošināšanai.

Otrajā darbības pārskatā[4] par ES izejvielu tirdzniecības politiku (2012. gada aprīlis) ir sniegta sīki izstrādāta informācija par Izejvielu iniciatīvas īstenošanu tirdzniecības politikas jomā.

Komisija turpinās uzraudzīt pašreizējās un turpmākās sarunas par BTN un citām divpusējām sistēmām, lai nodrošinātu, ka attiecīgajās sadaļās ņem vērā un integrē izejvielu aspektu.

5.2.        Dialogs un diplomātija izejvielu jomā

Komisija 2011. gada paziņojumā informēja, ka ES aktīvi īstenos “diplomātiju izejvielu jomā”, lai, izmantojot stratēģiskas partnerības un politikas dialogu, nodrošinātu piekļuvi izejvielām, jo īpaši kritiski svarīgajām.

Izejvielu jomā īstenotās diplomātijas mērķis ir sadarboties ar partneriem stratēģiskās partnerībās un politikas dialogā, lai apmainītos ar informāciju un kopīgi risinātu izejvielu tirgu problēmjautājumus. Šī pieeja tiek attiecināta uz Amerikas Savienotajām Valstīm, Japānu, Krieviju, Argentīnu, Brazīliju, Kolumbiju, Meksiku, Urugvaju, Grenlandi, Ķīnu un Savienības Vidusjūrai dalībvalstīm, un vienlaikus notiek arī gatavošanās turpmākam dialogam.

5.2.1.     Amerikas Savienotās Valstis

Transatlantiskā ekonomikas padome (TEC) 2011. gada 29. novembrī atbalstīja Darbības plānu izejvielu jomā, kurā paredzēts sagatavot kopēju uzskaiti par minerālizejvielām un abu partneru veidotu analīzi. Saistībā ar šiem centieniem abiem partneriem tika uzdots izvērtēt pašreizējos Eiropas Komisijas un Amerikas Savienoto Valstu valdības pētījumus par izejmateriālu resursu pieejamību, tirdzniecības plūsmām un deficīta pakāpi, kā arī citas piedāvājuma un pieprasījuma analīzes, piemēram, Eiropas Komisijas ad-hoc ekspertu grupas 2010. gada ziņojumu[5] par kritiski svarīgām izejvielām un ASV Enerģētikas departamenta stratēģiju kritiski svarīgo materiālu jomā. Izejvielu jomā sāka īstenot TEC inovācijas rīcības plānu[6], kurš attiecas uz dažādiem politikas aspektiem, tostarp tirdzniecību un aizstāšanu.

Briselē 2012. gada septembrī notika ES un ASV ekspertu darbseminārs par minerālizejvielu plūsmām un datiem. Darbseminārā tika salīdzināta abām jurisdikcijām pieejamā informācija par primārajām un sekundārajām izejvielām, salīdzinātas kritiski svarīgo izejvielu saraksta pārskatīšanas metodikas, kā arī apspriestas jomas, kurās ir nepietiekama informācija par materiālu plūsmu. Eiropas Savienība un Amerikas Savienotās Valstis turpinās apzināt iespējas kopējas izejmateriālu datu uzskaites veidošanai un citus veidus, kā dalīties ar datiem par izejvielām abu partneru pašreizējās politikas kontekstā, lai sekmētu izejvielu uzticamu un daudzveidīgu piegādi.

Eiropas Savienība un Amerikas Savienotās Valstis apzina jomas, kurās varētu uzlabot lietotu elektronikas preču otrreizējo pārstrādi, jo īpaši, ja tā var palīdzēt mazināt kritiski svarīgu materiālu trūkumu un visā elektronikas preču aprites ciklā radīto ietekmi uz vidi. Vašingtonā 2012. gada oktobrī notika konference “Lietotu elektronikas preču apsaimniekošanas un pārvaldības paraugprakse”, kurā pulcējās ASV valdības un Eiropas Komisijas, kā arī Eiropas un Amerikas uzņēmumu un tirdzniecības asociāciju pārstāvji, lai meklētu jaunus transatlantiskās sadarbības veidus elektronisko atkritumu apsaimniekošanas jomā.

5.2.2.     Japāna         

Vašingtonā 2011. gada oktobrī un Tokijā 2012. gada martā notika divi darbsemināri, kuros uzsvars tika likts uz pētniecību izejvielu jomā, jo īpaši uz aizstāšanas pētniecību. Nākamā ES, ASV un Japānas trīspusējā sanāksme, kurā piedalīsies valdību pārstāvji, Eiropas Komisija un nozaru delegācijas, notiks 2013. gada 29. un 30. maijā Briselē. Šogad uzsvars tiks likts uz jaunu modeļu izstrādi un īstenošanu kritiski svarīgu materiālu efektīvas pārvaldības jomā.

5.2.3.     Krievija

Sanktpēterburgā 2012. gada oktobrī notika Krievijas valdības un Eiropas Komisijas rūpnieciskās politikas dialoga apakšgrupas un nozares delegāciju sanāksme. Komisija sniedza pārskatu par jaunākajām izejvielu politikas tendencēm, kā arī rūpnieciskās politikas aktualitātēm.

5.2.4.     Latīņamerika

Eiropas Komisijas priekšsēdētāja vietnieks A. Tajani 2011. gadā parakstīja nodomu protokolus par divpusējas sadarbības sākšanu izejvielu jomā ar Čīli un Urugvaju un sniedza kopēju paziņojumu presei ar Argentīnu. 2012. gada maijā tika parakstīti nodomu protokoli arī ar Kolumbiju un Meksiku.

Ar Urugvaju noslēgtā saprašanās memoranda īstenošanu turpināja apspriest 2012. gada septembrī. Tika iecelti vietējie kontaktpunkti. Abi partneri vienojās par paraugprakses apmaiņu un konkrētu darbību plāna izstrādi, lai stiprinātu abpusēju sadarbību, jo īpaši ģeoloģisko zināšanu, videi nekaitīgas ekonomikas un energoefektivitātes, otrreizējas pārstrādes, pārredzamības, mācību, ilgtspējības, inovācijas un citās jomās. Urugvajai tika piedāvāts kā novērotājai iesaistīties Eiropas Inovācijas partnerībā.

5.2.5.     Eiropas un Vidusjūras reģiona valstis

Komisija, Maroka un Tunisija 2012. gada novembrī parakstīja saprašanās memorandu. Savienības Vidusjūrai dalībvalstis 2012. gada oktobrī piedalījās darbsemināri par izejvielām Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu rūpnieciskās sadarbības kontekstā.

5.2.6.     Ķīna

Komisija ir iesaistījusies divos dialogos par izejvielām ar Ķīnu — ar NDRC (Valsts attīstības un reformu komisiju), Metālu darba grupu un ar Rūpniecības un informācijas tehnoloģiju ministriju (MIIT). Pēdējo minēto dialogu risina 2010. gadā izveidotā izejvielu darba grupa.

Pēdējā sanāksme notika 2012. martā Pekinā, un nākamā sanāksme tiks rīkota 2013. gada otrajā pusgadā Briselē. Paredzēts arī, ka 2013. gada otrajā pusgadā tiks sarīkots darbseminārs par otrreizēju pārstrādi un Ķīnas ekspertu mācību apmeklējums uz Eiropu.

5.2.7.     Grenlande

Grenlandei, kura ir Eiropas tuvākā ar resursiem bagātā kaimiņvalsts, ir ievērojamas retzemju elementu rezerves. Komisija un Grenlandes valdība 2012. gada jūnijā parakstīja nodomu protokolu par sadarbību izejvielu jomā. Gan Grenlande, gan Eiropas Savienība vienojās par kopējiem centieniem izveidot oficiālu sadarbību izejvielu jomā, tādējādi paplašinot pašreizējo veiksmīgo sadarbību ES–Grenlandes nolīguma ietvaros.

Nodomu protokolā ir ierosināts sadarboties šādās jomās — ģeoloģiskās zināšanas; minerālresursu izmantošanai vajadzīgās infrastruktūras un ieguldījumu analīze; kompetences veidošana; ar vidi saistītie kalnrūpniecības aspekti un kalnrūpniecības radītā sociālā ietekme.

Protokolā ir arī atzīts, ka būtiski ir taisnīgas konkurences apstākļi un piekļuve tirgum, lai sadarbība būtu abpusēji izdevīga.

Lai turpinātu šajā protokolā sākto dialogu, 2012. gada septembrī tika sarīkots darbseminārs ar Eiropas rūpniecības pārstāvjiem — kalnrūpniecības nozares un galalietotāju pārstāvjiem —, kurā apsprieda sadarbības ar Grenlandi potenciālu. Tajā pašā dienā notika arī Komisijas un Grenlandes valdības darbseminārs, kurā apsprieda šā dialoga nākotni un vienojās par konkrētiem projektiem.

6.           attīstības politika

Ilgtspējīga kalnrūpniecība spēj veicināt attīstību, un tā būtu jāizmanto šim mērķim. Diplomātijā izejvielu jomā būtiska nozīme ir ES attīstības politikai, kas palīdz panākt gan jaunattīstības valstīm, gan ES izdevīgus risinājumus izejvielu jomā.

6.1.        Āfrikas un ES kopējā stratēģija un ĀKK programma

Āfrikas un ES stratēģiskās partnerības ietvaros abi partneri vienojās pastiprināt sadarbību izejvielu jomā. Āfrikas Savienības komisijas (ĀSK) un Eiropas Komisijas (EK) 2010. gada jūnija kolēģiju līmeņa sanāksmē tika noteikti kopējā darba pamatprincipi, kurus 2010. gada novembrī apstiprināja III ES un Āfrikas augstākā līmeņa sanāksmē, kā arī integrēja rīcības plānā 2011.–2013. gadam.

ĀSK un EK divpusējās sadarbības izejvielu un attīstības jautājumos pamatā ir ES Izejvielu iniciatīva un Āfrikas Savienības kalnrūpniecības un minerālu politika, t. i., 2009. gada “Āfrikas Kalnrūpniecības vīzija”[7]. Šī sadarbība notiek trīs jomās — pārvaldība, ieguldījumi un infrastruktūra, kā arī praktiskas un teorētiskas zināšanas ģeoloģijā. Šos jautājumus Komisija un dalībvalstis izstrādā kopīgi. ES ir atvērta Āfrikas valstu prasībām attīstības politikas programmu ietvaros. Pagaidām nav izvirzītas konkrētas prasības par reģionālo vai valsts līmeņa plānošanu. Turklāt Komisija plāno veicināt ES un Āfrikas sadarbību šajā svarīgajā jomā, īstenojot jauno Panāfrikas programmu ASI ietvaros, kā ierosināts jaunajā daudzgadu finanšu shēmā 2014.–2020. gadam.

Komisija atzīst labas pārvaldības izšķirīgo nozīmi dabas resursu ilgtspējīgā izmantošanā, kas ir Āfrikas izaugsmes dzinējspēks, un, ņemot to vērā, 2011. gada decembrī Adisabebā sarīkoja darbsemināru par tehnisko spēju veidošanu kalnrūpniecības taksācijas jomā. Darbseminārā pieņemtie secinājumi 2011. gada decembrī tika publiskoti Āfrikas Savienības kalnrūpniecības ministru sanāksmē. Vienojoties ar Āfrikas Savienību un atkarībā no Āfrikas Savienības budžeta līdzekļu pieejamības, Komisija plāno 2013. gadā organizēt kalnrūpniecības taksācijas darbsemināra otro daļu. Kopējā konferencē tika secināts, ka ir jāīsteno arī līgumu apspriešanas spēju veidošanas projekts.

Politiskajā līmenī 2012. gada janvārī Briselē notika augsta līmeņa konference par ES un Āfrikas partnerību izejvielu jomā — Kā ar bagātīgajiem minerālresursiem nodrošināt Āfrikai reālus attīstības ieguvumus (Translating Mineral Resource Wealth into Real Development for Africa). Konferencē tika radīts politisks stimuls īstenot kopējās stratēģijas rīcības plānu izejvielu jomā 2011.–2013. gadam, un šajā procesā tika iesaistītas visas ieinteresētās personas. Šajā pasākumā tika sniegti ieteikumi par plāna īstenošanu visās trīs sadarbības jomās.

Izejvielu iniciatīvā Komisija apņēmās turpināt kopā ar Āfrikas valstīm izvērtēt iespēju atbalstīt abu kontinentu ģeoloģisko dienestu sadarbību un veicināt sadarbību šajā jomā tādos daudzpusējos forumos kā UNESCO ģeozinātņu programma. Reaģējot uz konferencē sniegtajiem ieteikumiem par Āfrikas un Eiropas ģeoloģisko dienestu sadarbības stiprināšanu, 2013. gadā ir paredzēts sagatavot priekšizpēti par šo tematu. Mērķis ir izveidot kopējus projektus, lai uzlabotu zināšanas par Āfrikas iegulām, izveidot Āfrikas dienestu darbinieku mācību tīklu, kā arī nodrošināt datu apmaiņu un digitalizāciju. Šajā procesā liela nozīme ir Eiropas ģeoloģiskajiem dienestiem.

Eiropas Investīciju banka (EIB) aktīvi līdzdarbojas kalnrūpniecības nozarē, īstenojot ĀKK Ieguldījumu instrumentu. Tomēr, ņemot vērā atsevišķu minerālu ieguves cikla neseno lejupslīdi un NVO izdarīto spiedienu, EIB arvien uzmanīgāk izvēlas finansējamos projektus, rūpīgi izvērtējot katrā projektā gaidāmos ieguvumus un pienācīgi ņemot vērā ar vidi saistītos un sociālos aspektus[8].

6.2.        Finanšu pārredzamības veicināšana

Komisija 2011. gada paziņojumā apņēmās “sekmēt ieguves nozares finanšu informācijas plašāku sniegšanu, tostarp paredzot iespēju pieņemt prasību sniegt pārskatus par katru valsti atsevišķi”[9]. Komisija 2011. gada 25. oktobrī pieņēma tiesību akta priekšlikumu, kurā kotētiem un lieliem nekotētiem uzņēmumiem, kas darbojas ieguves rūpniecībā (naftas, gāzes un kalnrūpniecības jomā) vai primāro mežu izstrādes nozarēs, prasīts sniegt informāciju par maksājumiem valdībām (piemēram, uzņēmumu ienākuma nodokļiem, autoratlīdzībām, nodevām, ražošanas atļaujām, prēmijām un citiem materiāliem ieguvumiem), atklājot datus par katru valsti un par katru projektu. Pēc diskusijām gan Parlamentā, gan Padomē, kā arī vairākiem Parlamenta, Padomes un Komisijas trialogiem ir panākta politiska vienošanās par attiecīga tiesību akta pieņemšanu.

Komisija arī 2010. gada paziņojumā par nodokļiem un attīstību un 2011. gada paziņojumā ierosināja stiprināt Eiropas finansiālo un politisko atbalstu Ieguves rūpniecības pārredzamības iniciatīvai (EITI) un palīdzēt jaunattīstības valstīm to īstenot.

EITI ir globāls standarts, ar ko veicina ieņēmumu pārredzamību ar resursiem bagātās valstīs, prasot, lai uzņēmumi publicētu informāciju par maksājumiem valdībai un lai valdības publicētu informāciju par ieņēmumiem, ko tās saņēmušas no uzņēmumiem, tādā veidā sekmējot pārredzamību un cenšoties samazināt izvairīšanos no nodokļu maksāšanas un korupciju ieguves rūpniecībā. Tas ir īpaši būtiski tāpēc, ka šīs nozares bieži nodrošina lielu daļu no jaunattīstības valstu budžeta un laikā, kad visā pasaulē arvien vairāk trūkst resursu, tām ir liels ieņēmumu gūšanas potenciāls.

Pateicoties EITI, valsts daudzpusēju ieinteresēto personu darba grupā ir apvienojušās valstu ieinteresētās personas, kuras pārstāv valdību, pilsonisko sabiedrību, naftas, gāzes un kalnrūpniecības uzņēmumus, kā arī investorus. Šī unikālā struktūra ir lielisks labākas pārvaldības veicināšanas piemērs[10].

ES atbalsta EITI gan politiski, gan finansiāli. Komisija ir EITI valdes locekle un aicina iniciatīvai pievienoties ar dabas resursiem bagātas valstis. ES ir tieši finansējusi vairākus EITI spēju veidošanas pasākumus, piemēram, EITI valstu koordinatoru sanāksmes, kuras notiek divreiz gadā un kurās iespējams nodrošināt valstu koordinatoru salīdzinošu izvērtēšanu un spēju veidošanu. Turklāt ES veic iemaksas Pasaules Bankas pārvaldītajā EITI vairāku līdzekļu devēju ieguldījumu fondā, kas nodrošina divu svarīgu mērķu īstenošanu: i) tas palīdz valstīm pievienoties EITI vai saglabāt EITI prasībām atbilstīgas valsts statusu; ii) tas palīdz pilsoniskās sabiedrības organizācijām efektīvāk sekmēt pārredzamības centienus un lietderīgi izmantot iegūto informāciju par nodokļu maksājumiem.

6.3.        Piegādes ķēdes pārredzamības veicināšana

Komisija 2011. gada paziņojumā atzīst, ka daudzas ES importētās izejvielas tiek ražotas nedaudzās valstīs un dažās no tām ir zema politiskā un ekonomiskā stabilitāte[11].

Komisija 2011. gada paziņojumā arī ierosināja “izvērtēt, kā visā piegādes ķēdē uzlabot pārredzamību un kopā ar galvenajiem tirdzniecības partneriem koordinēti rīkoties situācijās, kad no ieguves nozares gūtos ieņēmumus izmanto karu vai iekšējo konfliktu finansēšanai”.

Komisija ir cieši iesaistīta starptautiskajos centienos risināt jautājumu par konfliktu minerāliem un stingri atbalsta ESAO Rekomendācijas par apzinīgu rīcību izejvielu piegādes ķēžu uzturēšanā no konflikta un paaugstināta riska zonām. Komisija arī piedalās ICGLR (Starptautiskā konference par Lielo ezeru reģionu), ESAO un ANO ekspertu grupas sanāksmēs par apzinīgu un atbildīgu trīs minerālu (alvas, volframa un tantala — 3T) ieguvi un zelta piegādes ķēdēm, kā arī aicina nozares pārstāvjus šīs rekomendācijas īstenot.

2012. gada maijā darbību atsāka Starptautiskā darba grupa Lielo ezeru reģiona dabas resursu nelegālas izmantošanas un tirdzniecības jautājumos. Darba grupa nodrošina starptautiskajai sabiedrībai un ESAO sekretariātam diskusiju platformu.

Minerālu izsekojamības jomā Komisija apzina veidus, kā uzlabot visas piegādes ķēdes, tostarp ar apzinīgu rīcību saistīto aspektu, pārredzamību, tādējādi izmantojot pieredzi, kura gūta veiksmīgajā Kimberli procesā, EITI, īstenojot Rīcības plānu meža tiesību aktu ieviešanai, pārvaldībai un tirdzniecībai (FLEGT) un Kokmateriālu regulu. Komisija arī apzina veidus, kā sniegt politisko un finansiālo atbalstu Starptautiskās konferences par Lielo ezeru reģionu “Reģionālajai iniciatīvai par dabas resursu nelikumīgu izmantošanu”, kurā paredzēts izveidot mehānismu, ar kura palīdzību varētu garantēt, ka reģionā iegūtie minerāli netiek izmantoti konfliktu finansēšanai. Šis process ir daļa no plašākiem un vispusīgiem pasākumiem, kuru mērķis ir palīdzēt mazināt saikni starp bruņotu grupējumu finansēšanu un Lielo ezeru reģiona dabas resursu izmantošanu, un šo pasākumu ietvaros ES arī atbalsta attiecīgās ESAO rekomendācijas izmantošanu, kura rosina apzinīgu rīcību izejvielu piegādes ķēžu pārvaldībā. Par rūpības pienākumu un iespējamiem ES pasākumiem 2012. gada decembrī tika runāts izpētes darbseminārā. Komisija arī 2013. gada martā sāka sabiedrisko apspriešanu ar ieinteresētajām personām, lai uzzinātu to viedokli par iespējamām ES iniciatīvām atbildīgai minerālu ieguvei konfliktu ietekmētās un paaugstināta riska teritorijās, piemēram, kara zonās, pēckara zonās un vietās, kurās valda politiskā nestabilitāte vai notiek pilsoņu nemieri. Komisija ņems vērā sabiedriskās apspriešanas rezultātus, lemjot par to, vai saprātīgi un efektīvi papildināt un/vai atbalstīt pašreizējās iniciatīvas par rūpības pienākumu minerālu atbildīgā ieguvē. Visos šajā jomā īstenotajos ES pasākumos ir jāņem vērā arī nozarei radītais administratīvo izmaksu slogs, lai uzņēmumi nepārtrauktu darbību šajās valstīs.

7.           Ilgtspējīgas apgādes veicināšana ES (2. pīlārs)

7.1.        Paraugprakses apmaiņas veicināšana

Tā kā daudzi ar ieguves rūpniecību saistītie jautājumi ir dalībvalstu kompetencē, Komisija galvenokārt pilda paraugprakses apmaiņas veicinātājas funkcijas.

Komisija 2011. gada paziņojumā pauda uzskatu, ka ieguldījumu veicināšanai ieguves nozarēs īpaši nozīmīga ir šāda prakse:

– noteikt Valsts minerālu politiku, kas ir saskaņota ar citiem valsts politikas virzieniem, pamatojas uz ilgtspējīgas attīstības principiem un ietver apņemšanos paredzēt atbilstīgu tiesisko un informācijas regulējumu, lai nodrošinātu minerālu resursu ekonomiski dzīvotspējīgu izmantojumu;

– izveidot teritoriālplānojuma politiku attiecībā uz minerāliem, ietverot digitalizētu ģeoloģisko datubāzi, pārredzamu metodiku minerālu resursu apzināšanai, reģionālā un vietējā pieprasījuma ilgtermiņa aplēses un minerālu resursu apzināšanu un aizsardzību (ņemot vērā citus zemes izmantojuma veidus), ieskaitot to aizsardzību pret dabas katastrofu ietekmi;

– attiecībā uz minerālu izpēti un ieguvi ieviest tādu atļauju sniegšanas procesu, kas ir skaidrs, saprotams, rada noteiktību un palīdz racionalizēt administratīvo procesu (piemēram, apstrādes laika ieviešana, paralēli atļauju pieteikumi un vienas pieturas aģentūra, ja tas ir atļauts dalībvalstu sistēmās).

Kopš Komisijas Izejvielu iniciatīvas darbības sākšanas 2008. gadā arvien vairāk dalībvalstu (piemēram, Francija, Vācija, Somija, Grieķija, Nīderlande un nesen arī Portugāle) ir izstrādājušas valsts stratēģiju; tās var uzskatīt par ES izejvielu stratēģijas papildinājumu.

Komisija 2010. gadā arī sagatavoja norādes par ieguves rūpniecību, kas nav saistīta ar enerģijas ražošanu (NEEI), un par Natura 2000[12], kurās izklāstīts, kā būtu jānotiek resursu ieguvei jutīgās ekosistēmās un kā šīs ekosistēmas būtu jāaizsargā. Lai varētu uzraudzīt NEEI un Natura 2000 norādījumu īstenošanas progresu, ierosinātajā rādītāju kopumā tika iekļauti atbilstīgi rādītāji.

Lai palīdzētu uzlabot pašreizējo regulējumu par ieguves nozarē veiktajām darbībām, 2009. gadā tika izveidota darba grupa paraugprakses apmaiņai teritoriālplānojuma, atļauju un ģeoloģisko zināšanu apmaiņas jautājumos. Darba grupa 2010. gada jūnijā publicēja ziņojumu par paraugprakses apmaiņu minerālu politikas, teritoriālplānojuma, atļauju un ģeoloģisko zināšanu tīkla jomās.

Komisija ierosināja “kopā ar dalībvalstīm, pilnībā ievērojot subsidiaritātes principu, novērtēt iespēju izveidot mehānismu, lai uzraudzītu dalībvalstu pasākumus iepriekš aprakstītajā jomā, tostarp izstrādājot rādītājus”.

Komisijas ierosinātie rādītāji attiecas uz šādām jomām:

– valsts minerālu politikas rādītāji (tiesiskā regulējuma rādītāji un informācijas satvara rādītāji);

– teritoriālplānojuma rādītāji;

– atļauju un licenču rādītāji, tostarp par NEEI un Natura 2000 norādījumu piemērošanu.

Tie palīdzēs Komisijai un dalībvalstīm izvērtēt pašreizējo situāciju un noteikt jomas, kurās vēlams panākt brīvprātīgus uzlabojumus. Ņemot vērā dalībvalstu atsauksmes par ierosinātajiem rādītājiem, Komisija turpinās ierosināt regulāri uzraugāmo rādītāju kopumu. Dalībvalstīm tika nosūtītas rādītāju anketas, un RMSG 2012. gada novembra sanāksmē tika apspriesti aptaujas sākotnējie rezultāti. Atbildes bija iesniegušas gandrīz visas dalībvalstis, kā arī citas valstis, reģioni un nozares pārstāvji. Pašreiz notiek padziļināta analīze un novērtēšana. Rezultāti tiks izklāstīti 2013. gada vidū, un tos izmantos arī EIP darbā.

7.2.        ES zināšanu bāzes stiprināšana

Komisija ierosināja kopā ar dalībvalstīm novērtēt, vai būtu iespējams palielināt valstu ģeoloģisko dienestu sinerģiju, kas radītu apjomradītus ietaupījumus, samazinātu izmaksas un palielinātu iespējas iesaistīties kopīgos projektos (piemēram, saskaņota minerālu datubāze, Eiropas izejvielu gadagrāmata). Vidējā termiņā sinerģija būtu jāizmanto, lai koordinēti uzlabotu Eiropas zināšanu bāzi par izejvielām, jo īpaši ņemot vērā oficiālo ceļvedi un visu ES dalībvalstu progresu Eiropas telpiskās informācijas infrastruktūras (kā noteikts Direktīvā 2007/2/EK — INSPIRE) ieviešanā, kā arī iespējas, kas pavērsies līdz ar Copernicus (GMES) programmu.

Pildot apņemšanos “turpināt stiprināt zināšanu bāzi, kas vajadzīga efektīvai izejvielu stratēģijai”, Komisija sāka vairākus pētījumus un izpētes projektus.

7.2.1.     Datu par resursiem un rezervēm pieejamība

Tā kā uz datiem par minerālu resursiem attiecas INSPIRE direktīvas nosacījumi par piekļuvi informācijai, līdz 2020. gadam būtu jāuzlabo ar ES dalībvalstu minerālu rezervēm, resursiem un dotācijām saistīto datu/informācijas pieejamība un salīdzināmība.

Tā kā nav pieejami dati par to primāro izejvielu resursiem un rezervēm, uz kurām attiecas EUROSTAT darbības joma, un dalībvalstu ģeoloģiskajiem dienestiem šie dati ir jāvāc tieši, Komisija sāka pētījumu par strukturētu statistisko informāciju par ES izejvielu iegulu kvalitāti un kvantitāti. Pētījumā apzinās trūkumus un pasākumus, kas jāveic, lai panāktu valstu iestāžu vienošanos par to, kā nodrošināt datu savstarpēju izmantojamību, saskaņotību un konsekvenci. Tiks mēģināts panākt pētījuma rezultātu un attiecīgo INSPIRE daļu nodrošināto priekšrocību sinerģiju, lai uzlabotu informācijas par galvenajām izejvielām pieejamību dalībvalstu un ES līmeņa politikas veidotājiem un lēmumu pieņēmējiem un tādējādi veicinātu ES ieguves nozaru konkurētspēju. Pētījumā arī tiks sniegti dati, kas publicējami atbilstīgi Eurostat Dabas resursu datu centra darbības jomai.

7.2.2.     Inovatīvas tehnoloģijas un iespējamas eksperimentālas ražotnes

Viens no EIP paziņojumā izvirzītajiem vidēja termiņa (2014.–2020. g.) mērķiem ir sekmēt līdz pat desmit inovatīvu eksperimentālu ražotņu izveidi izejmateriālu ieguves, pārstrādes, produktu izstrādes un otrreizējas pārstrādes jomā. Pētījumā Raw Materials: Study on Innovative Technologies and Possible Pilot Plants (Izejvielas: pētījums par inovatīvām tehnoloģijām un iespējamām eksperimentālām ražotnēm) (RAMINTECH) tiks apzināts attiecīgo ES eksperimentālo projektu potenciāls, nosakot projektus, ar kuriem varētu ievērojami uzlabot izejvielu ilgtspējību un piegādi visā vērtību radīšanas ķēdē, kā arī tiks analizēti vājie posmi, kuros ES būtu jākļūst kompetentākai.

Šis plašais uzskaitījums tiks izveidots, tā sauktajā datu vākšanas posmā veicot apjomīgu informācijas meklēšanu pie dažādu jomu ieinteresētajām personām. Šajā projektā tiks izvērtēts pamatpētniecības attīstības potenciāls, un 2015. gadā, visticamāk, būs sasniegts priekšizpētes posms. Tiks sniegtas arī prognozes par turpmākajiem risinājumiem (2030. gadam).

Īstenojot projektu, tiks izstrādāts kritēriju, rādītāju un metodiku kopums, lai būtu iespējams veikt ierosināto eksperimentālo ražotņu saraksta matricas analīzi, tādējādi nodrošinot taisnīgu un pārredzamu atlases procedūru. Šajos kritērijos ir paredzētas arī metodes, ar kurām prognozēt, kā eksperimentālās darbības ietekmēs piekļuvi, pieņemamību, ilgtspējību un drošību, un tās arī būs pamats ieinteresēto personu aptaujai (tīmeklī), kurā tās varētu ierosināt inovatīvas tehnoloģijas un eksperimentālas ražotnes.

Tiks sagatavota arī (aptuveni) desmit izvēlēto eksperimentālo jomu/tipu padziļināta analīze ar ilustratīviem piemēriem. Analīzē tiks apskatītas vismaz trīs tehnoloģijas, kuras izmanto katrā attiecīgajā jomā, kas izvirzīta turpmākai sīki izstrādātai analīzei gadījumizpētes veidā (analīze par vajadzīgajiem pasākumiem izvēlētās eksperimentālās ražotnes darbības rezultātu un sabiedrībai nodrošināto ieguvumu (tostarp MVU ieguvumu) komercializēšanai).

7.2.3.     Eiropas Retzemju elementu kompetences tīkls

Retzemju elementi (REE) ir būtisks ieguvums ES ekonomikai, un tiem ir īpaši liela nozīme mūsdienu augsto tehnoloģiju un videi nekaitīgu preču, piemēram, elektrisko automobiļu, saules fotoelementu vai energoefektīvu apgaismojuma spuldžu, izstrādē un ražošanā. Tā kā pasaulē pieprasījums palielinās, un retzemju elementus ir grūti aizstāt un otrreizēji pārstrādāt, Eiropai kļūst arvien grūtāk garantēt piegādes drošību. No 2013. gada oficiālas statistikas veidošanas nolūkā, izmantojot jaunus muitas tarifa īpašos statistikas kodus, tiek vākti svarīgi dati par kritiski svarīgākajām vēja enerģijas (magnēti turbīnās) izejvielām, neodīmu un disproziju.

Pēc Eiropas Parlamenta pieprasījuma Komisija izsludināja konkursu par profesionālā atbalsta sniegšanu Eiropas Retzemju elementu kompetences tīkla (ERECON) izveidei. Šajā tīklā apvienotos politikas veidotāji, eksperti no Eiropas universitātēm, pētniecības institūtiem un ideju laboratorijām, nozares pārstāvji, kā arī eksperti no valstīm, kuras neietilpst ES, lai apmainītos ar paraugpraksi REE jomā, palielinātu izpratni par īpašām REE iezīmēm, sniegtu ieteikumus par pētniecību un veicinātu REE ilgtspējīgu ieguvi, otrreizēju pārstrādi un aizstāšanu.

Tāpēc ERECON galvenajam mērķim vajadzētu būt tādas platformas izveidei, kurā tīkla dalībnieki ar savām zināšanām un pieredzi varētu efektīvi veicināt diskusijas par retzemju elementiem minētajās jomās. ERECON būtu jācenšas nodrošināt padziļinātu izpratni par retzemju materiālu otrreizējo pārstrādi un aizstāšanu, vienlaikus arī pievēršoties aspektiem, kas saistīti ar šo materiālu vērtību radīšanas ķēdi, tostarp izpētei, ieguvei, pārstrādei un attīrīšanai, un kas ietekmē ES izejvielu nodrošinājuma ilgtspējību.

Paredzams, ka ERECON projekts veicinās atklātas un vispusīgas ekspertu diskusijas, nodrošinot atbilstīgu organizatorisko struktūru un satikšanās iespējas, lai izveidotu izcilības tīklu, panāktu sinerģiju un nodrošinātu starpdisciplināras informācijas apmaiņu, tādējādi uzlabojot zināšanas par visefektīvākajiem retzemju elementu izmantošanas veidiem, kā arī REE ieguvi un attīrīšanu.

Komisija sāks ERECON izcilības tīkla un starpdisciplīnu apvienības darbību 2013. gada pirmajā pusgadā. Tīklam vajadzētu darboties aptuveni divus gadus, un to laikā dažādos darbsemināros tiksies četras ekspertu darba grupas, lai apspriestu REE ieguvi, REE nozīmi procesu veicināšanā un to pamatlietojumus.

7.2.4.     Pētniecības projekti

ES Septītajā pamatprogrammā pētniecībai un izstrādei izejvielu jomā ir piešķirti aptuveni EUR 200 miljoni, ko nodrošina gan rūpniecisko tehnoloģiju un vides programma, gan sociālekonomisko un humanitāro zinātņu programma. Vairāk nekā EUR 60 miljoni tiek izmantoti projektos, kurus jau īsteno.

Pateicoties pētniecības projektam ProMine, ir uzlabota ģeoloģisko zināšanu bāze un nodrošināta papildu informācija par Eiropas primāro izejvielu potenciālu.

Ar pētniecības projektu EuroGeoSource ir sagatavoti saskaņoti telpisko ģeoloģisko un ģeogrāfisko datu kopumi, pilnīgi izmantojot (testējot) INSPIRE juridiski saistošo datu specifikāciju projektu par minerālajiem un enerģētikas resursiem, kā arī INSPIRE tīmeklī bāzēto un pieejamo infrastruktūru.

Īstenojot abas iniciatīvas, ir iegūta būtiska informācija, kas uzlabos teritoriālplānošanu un stratēģisko plānošanu saistībā ar ilgtermiņa lēmumiem — piemēram, par ieguldījumiem kalnrūpniecībā un atļaujas procesa pabeigšanai vajadzīgajiem centieniem — un nodrošinās iespēju paļauties uz datu kvalitāti un pieejamību.

Izejvielu ieguves un apstrādes jomā tiek īstenoti projekti ProMine un I2MINE. Retzemju elementu izpētes un izmantošanas jomā īsteno projektu EURARE. Pašreiz arī tiek apspriesti vairāki projekti par retzemju elementu otrreizēju pārstrādi saistībā ar augsto tehnoloģiju atkritumu plūsmām (projekti RECLAIM, REMANENCE, RECYVAL NANO).

Galvenais uzsvars ar materiāliem saistītos projektos tiek likts uz retzemju elementu (projekti DRREAM, ROMEO, NANOPYME un REFREEPERMAG) un platīna grupas metālu (projekti FREECATS un NEXT-GEN-CAT) daudzuma samazināšanu un to aizstāšanu.

Šādus projektus sāks īstenot 2013. gadā: “Minerālu ieguve un pārstrāde ekstremālos apstākļos (dziļjūras/Arktikas reģionos)” un “Eiropas Izejvielu apgādes izlūkošanas tīkls”. Pašreiz tiek apspriesti trīs materiālu pētniecības projekti par kritiski svarīgu materiālu aizstāšanu, kuru ietvaros notiktu saskaņoti pasākumi ar darba grupām no Japānas.

Komisija veic tematiskus pētījumus, lai atbalstītu ES izejvielu stratēģijas izstrādi, īstenojot tās Kopīgā pētniecības centra (JRC) darba programmu ar īpašu uzsvaru uz produktu piegādes ķēdes drošības aspektiem un nolietotu preču apsaimniekošanas iespējām, tostarp ekodizainu. 2012. gadā tika sarīkots darbseminārs, kurā galveno uzmanību pievērsa metodiskiem apgādes ķēdes ilgtspējības novērtēšanas aspektiem[13], bet 2011. gadā tika publicēts ziņojums[14], kurā izvērtētas izejvielas, kas enerģētikas nozarē vajadzīgas, lai īstenotu Eiropas energotehnoloģiju stratēģisko plānu. Šajā plānā ir noteikti tie kritiski svarīgie metāla elementi, kuru piegādes pārtraukšana varētu ierobežot atjaunojamu energoresursu izmantošanu. JRC 2013. gada vasarā publicēs pētījuma turpinājumu, kurā būs aplūkota plašāka darbības joma.

Komisija arī veicina ieinteresēto personu mijiedarbību piecās Eiropas Tehnoloģijas platformās: ilgtspējīgi minerāli (ETP-SMR), Manufuture (ražošana), EuMaT (progresīvie materiāli), SusChem (ilgtspējīga ķīmija), kā arī koksnes apstrādes un pārstrādes rūpniecība (FTP) un celtniecība (ECTP).

No 2011. gada novembra darbojas ERA-MIN tīkls izejvielu jomā, un tā mērķis ir palielināt dalībvalstu iestāžu un valstu ieinteresēto personu līdzdalību. Savukārt 2012. gada 1. novembrī darbību sāka CRM_Innonet (Septītās pamatprogrammas finansēts saskaņošanas projekts). Šis tīkls ir dinamiska un atvērta tīklu veidošanas iniciatīva, kuras mērķis ir sekmēt dialogu un ideju apmaiņu, kā arī veicināt sinerģiju kritiski svarīgu izejvielu aizstāšanas jomā.

7.3.        Pētniecības un prasmju veicināšana

Atzīstot pētniecības un prasmju izšķirīgo nozīmi ar izejvielām saistīto Eiropas problēmjautājumu risināšanā, Komisija apņēmās “turpināt atbalstīt nozaru profesionālo prasmju padomju izveidošanu Eiropas līmenī, ja iniciatīva nāk no ieinteresētajām personām, piemēram, sociālajiem partneriem vai attiecīgajiem novērošanas centriem, un veicināt zinātnisko izpēti un izstrādi par izejvielu vērtību radīšanas ķēdi, ieskaitot ieguvi, pārstrādi un aizstāšanu”.

Programmas “Apvārsnis 2020” saistībā tiek gaidīts, ka izejvielas tiks uzlūkotas kā sociāls problēmjautājums, kura risināšanai jāatvēl speciāls budžets.

Komisija arī iekļāva izejvielas Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūta stratēģiskajā inovācijas programmā 2014.–2020. gadam un noteica, ka šis temats jāizskata kādai no turpmākajām zināšanu un inovāciju kopienām (ZIK), kuras sāks darboties 2014. gadā.

Savukārt, īstenojot TEC inovatīvas rīcības partnerību ar ASV, tiek atbalstīta sadarbība ar galvenajām tehnoloģijas attīstību veicinošajām valstīm. Tika sarīkoti arī divi trīspusēji ES, ASV un Japānas darbsemināri — viens seminārs 2011. gada oktobrī notika Vašingtonā, bet otrs — 2012. gada martā Tokijā, un to mērķis bija apzināt iespējas īstenot kopēju nostāju izejvielu pētniecības jomā, īpašu uzsvaru liekot uz aizstāšanu. Trešā ES, ASV un Japānas trīspusējā konference par kritiski svarīgiem materiāliem notiks 2013. gada 29. un 30. maijā Briselē. Tajā uzsvars tiks likts uz jaunu modeļu izstrādi un īstenošanu efektīvai kritiski svarīgu materiālu pārvaldībai.

Gan ar pētniecību, gan prasmēm saistītie mērķi ir izklāstīti EIP paziņojumā.

8.           Resursu efektīvāka izmantošana un otrreizējās pārstrādes veicināšana (3. pīlārs)

8.1.        Spēkā esošo ES tiesību aktu par atkritumiem labāka īstenošana un piemērošana, lai veicinātu otrreizējo pārstrādi un resursu efektīvu izmantošanu

Komisija 2011. gada paziņojumā ierosināja:

– pārskatīt Tematisko stratēģiju atkritumu rašanās novēršanai un atkritumu pārstrādei, lai noteiktu galveno atkritumu plūsmu savākšanas un apstrādes paraugpraksi, jo īpaši attiecībā uz atkritumiem, kuri satur vidi negatīvi ietekmējošas izejvielas. Vajadzības gadījumā tiks uzlabota otrreizējās pārstrādes statistikas pieejamība;

– atbalstīt izpēti un izmēģinājuma pasākumus par resursu efektīvu izmantošanu un ekonomiskos stimulus otrreizējai pārstrādei vai kompensācijas sistēmām;

– veikt ES acquis par atkritumiem ex post novērtējumu, tostarp izvērtējot jomas, kurās būtu iespējams uzlabot konsekvenci, saskaņojot tiesību aktus par dažādām atkritumu plūsmām. Tas īpaši attiektos uz atturošo pasākumu un par ES atkritumu jomas noteikumu pārkāpumiem noteikto sodu efektivitāti;

– pārskatīt ilgtspējīga patēriņa un ražošanas rīcības plānu, lai noteiktu, kādas papildu iniciatīvas ir vajadzīgas šajā jomā;

– analizēt praktiskās iespējas izstrādāt ekodizaina instrumentus, lai i) veicinātu izejvielu efektīvāku izmantošanu, ii) nodrošinātu produktu piemērotību otrreizējai pārstrādei un ilgizturību un iii) sekmētu otrreizējo izejvielu izmantošanu produktu izgatavošanā, jo īpaši ekodizaina direktīvas kontekstā[15]; un

– izstrādāt jaunas iniciatīvas ar mērķi uzlabot ES otrreizējās pārstrādes nozaru konkurētspēju, ieviešot jaunus tirgus instrumentus, kas labvēlīgi ietekmē otrreizējo izejvielu izmantošanu.

Jaunajā integrētajā rūpniecības politikā[16] Komisija iekļāva arī ilgtspējības aspektus, tostarp jautājumu par atkritumiem.

Komisija 2012. gadā sāka piecu atkritumu plūsmas direktīvu un atkritumu apsaimniekošanas jomā izvirzīto mērķu “derīguma pārbaudi”.

Lai nostiprinātu ar resursu efektīvu izmantošanu saistītus aspektus, pašreiz tiek pārskatīta ar enerģiju saistītu izstrādājumu ekodizaina noteikumu (MEErP) sagatavošanas metodika. Ekodizaina direktīvā ir atļauts noteikt produktiem piemērojamās prasības par ievērojamu ietekmi uz vidi. Šīs analīzes pamatošanas nolūkā Komisijas JRC nesen izstrādāja un izmantoja vairāku kritēriju metodes, lai novērtētu resursu izmantošanas efektivitāti, liktu uzsvaru uz atkārtotas izmantošanas, otrreizējas pārstrādes un reģenerēšanas iespējām, otrreizēji pārstrādātu saturu, prioritāru resursu izmantošanu un ilgizturību[17].

8.2.        Atkritumu pārvadāšanas regulas izpildes nostiprināšana

Problēma ar dabas piesārņošanu ar atkritumiem ir aktuāla arī saistībā ar atkritumu nelikumīgiem sūtījumiem uz trešām valstīm. Eiropas Savienības tīkls vides tiesību aktu ieviešanai un īstenošanai (IMPEL) 2008.–2011. gadā īstenoja saskaņotu pārbaudes kampaņu, kurā piedalījās 22 valstis un kurā konstatēja, ka 19 % pārbaudīto sūtījumu neatbilst ES atkritumu pārvadāšanas regulai. No šiem sūtījumiem 37 % bija nelikumīgi sūtījumi[18]. Pārbaudāmie sūtījumi tika īpaši izvēlēti, tāpēc šis skaitlis nav attiecināms uz visiem sūtījumiem.

Lai risinātu ar atkritumu pārvadāšanas regulas ieviešanu un īstenošanu saistītos trūkumus, Komisija 2011. gada paziņojumā ierosināja:

– visā ES nodrošināt precīzus un praktiski izmantojamus pārbaužu standartus attiecībā uz atkritumiem. Tas dos iespēju veikt papildu pasākumus, lai atvieglotu muitas iestāžu darbu pie sūtījumu kontroles;

– apsvērt Septītās pamatprogrammas pētniecības finansējuma izmantošanu, lai uzlabotu nelikumīgu sūtījumu atklāšanas, identificēšanas, izsekošanas un to atrašanās vietas noteikšanas tehnoloģijas;

– izvērtēt praktiskās iespējas piemērot otrreizējās pārstrādes iekārtām pasaules līmeņa sertifikācijas sistēmu attiecībā uz atkritumu plūsmu eksportu, pamatojoties uz videi nekaitīgas pārvaldības kritērijiem;

– izmantojot IMPEL, kopā ar dalībvalstīm novērtēt praktiskās iespējas izveidot oficiālu ES acquis piemērošanas mehānismu ES līmenī.

Ņemot to vērā, Komisija 2011. gadā apspriedās ar ieinteresētajām personām un sabiedrību par iespējamiem ES tiesību aktu kritērijiem un prasībām atkritumu sūtījumu pārbaužu jomā. Pašreiz Komisija izvērtē, kādu ietekmi varētu radīt iespējamie turpmākie ar likumdošanu saistītie un nesaistītie pasākumi atkritumu nelegālo sūtījumu skaita samazināšanai.

Lai novērtētu praktiskās iespējas piemērot pasaules līmeņa sertifikācijas sistēmu, Komisija sāka pētījumu, un tas nesen tika pabeigts. Uz atkritumu eksportu attiecas atkritumu pārvadāšanas regula, kurā ir noteiktas saistības un izpildes pasākumi, kas jāveic dalībvalstīm un atkritumu eksportētājiem, lai atkritumi tiktu eksportēti, pārvadāti un apstrādāti videi nekaitīgā veidā. Taču pašreiz valstu iestādēm un/vai eksportētājiem nav pieejams mehānisms, ko izmantot, lai apliecinātu, ka reģenerēšanas nolūkā eksportēto atkritumu apstrāde atbildīs atkritumu pārvadāšanas regulas prasībām. Tāpēc šā pētījuma mērķis bija sniegt sīku izklāstu par pašreizējiem ES, trešo valstu un pasaules līmeņa standartiem atkritumu pārstrādes iekārtām un/vai citām līdzīgām iekārtām, lai novērtētu, kādi pasākumi būtu jāveic, lai nodrošinātu no ES uz trešām valstīm eksportēto atkritumu apstrādāšanu videi nekaitīgā veidā un lai ierosinātu vairākus variantus, kā pierādīt un pārbaudīt, ka tie atbilst videi drošas atkritumu apsaimniekošanas koncepcijai (ESM), aprakstot gan tieši, gan netieši ietekmētajām ieinteresētajām personām un iestādēm radīto labvēlīgo un nelabvēlīgo ietekmi.

Komisija, cieši sadarbojoties ar attiecīgajām ieinteresētajām personām, izvērtēs, kurš būtu labākais rīcības variants.

Saistībā ar TEC ietvaros īstenoto starptautisko sadarbību ar ASV par vienu no piecām iespējamas sadarbības jomām tika atzīta sadarbība atkritumu sūtījumu un otrreizējas pārstrādes jomā. TABD (Transatlantiskais uzņēmējdarbības dialogs) / TEC Vašingtonā 2012. gada oktobrī sarīkoja darbsemināru “Lietotu elektronikas izstrādājumu apsaimniekošanas un pārvaldības paraugprakse”.

Komisija plāno organizēt darbsemināru “Atkritumu nelikumīgu sūtījumu apturēšanas paraugprakse — mācības par trīs lielo ostu (Antverpenes, Roterdamas, Hamburgas) praksi”.

Izmantojot Septītās pamatprogrammas nodrošināto pētniecības finansējumu, kura mērķis ir palīdzēt uzlabot nelikumīgu sūtījumu atklāšanas, identificēšanas, izsekošanas un atrašanās vietas noteikšanas tehnoloģijas, ir pasūtīts pētījums, kura ietvaros notiks gan tehniskā, gan netehniskā izpēte par nelikumīgu sūtījumu atklāšanu un atrašanu.

9.           Ikgadējais tematiskais pasākums un saskaņošana

Komisija apņēmās, organizējot ikgadēju tematisku pasākumu, rīkot regulāras publiskas diskusijas, kas sekmētu nākotnē risināmo problēmu apzināšanos un apkopotu paveiktā darba rezultātus[19].

Ikgadējais tematiskais pasākums 2011. gadā tika veltīts Izejvielu iniciatīvas attīstības politikas aspektiem. Āfrikas un ES augsta līmeņa konference par izejmateriāliem notika 2012. gada 26. janvārī.

Ikgadējais tematiskais pasākums 2013. gadā būs veltīts Eiropas inovācijas partnerībai.

[1]               Critical Metals in Strategic Energy Technologies: Assessing Rare Metals as Supply-Chain Bottlenecks in Low-Carbon Energy Technologies, R.L.Moss, E.Tzimas, H.Kara, P.Willis and J.Kooroshy, European Commission, Joint Research Center, Institute for Energy and Transport, 2011. (Kritiski svarīgi metāli stratēģiski nozīmīgās enerģētikas tehnoloģijās: reti metāli kā piegādes ķēdes apdraudējumi zemas oglekļa emisijas energotehnoloģiju nozarē), R. L. Moss, E. Tzimas, H. Kara, P. Willis un J. Kooroshy, Eiropas Komisija, Kopīgais pētniecības centrs, Enerģētikas un transporta institūts, 2011.)

[2]               Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Izejvielu nodrošināšana Eiropas turpmākas labklājības nolūkos. Priekšlikums Eiropas inovācijas partnerībai izejvielu jomā” (COM(2012) 82 final).

[3]               Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei un Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai “Tirdzniecība, izaugsme un attīstība. Tirdzniecības un ieguldījumu politikas pielāgošana valstīm, kurām ir visvairāk vajadzību”, COM(2012) 22 galīgā redakcija.

[4]               EU Trade Policy for Raw Materials, Second ActivitiyActivity Report (ES izejvielu tirdzniecības politika, otrais darbības pārskats), Eiropas Komisija, Tirdzniecības ģenerāldirektorāts, 2012. gada maijs.

[5]               Critical raw materials for the EU (Eiropas Savienībai kritiski svarīgās izejvielas), Ad-hoc darba grupas ziņojums par kritiski svarīgo izejvielu noteikšanu, 2010. gada jūlijs.

[6]               Transatlantic Innovation Action Partnership Work Plan (Transatlantiskās inovācijas partnerības rīcības plāns), Transatlantiskā ekonomikas padome, 2009. gada 27. oktobris.

[7]               Africa Mining Vision (Āfrikas Kalnrūpniecības vīzija), Āfrikas Savienība, 2009. gada februāris.

[8]               Saskaņā ar Kotonū nolīguma (2003.–2008. g.) pirmo finanšu protokolu kalnrūpniecības nozarei tika piešķirti EUR 566 miljoni, kas bija 15 % no ĀKK Ieguldījumu instrumenta sākotnējās dotācijas un EIB pašu resursiem.

[9]               ASV 2010. gada jūlijā pieņēma prasību par informācijas sniegšanu (ASV Dodd‑Frank akta 1504. pants), nosakot, ka visiem ASV biržās kotētajiem ieguves uzņēmumiem (piemēram, naftas, dabas gāzes vai minerālu ieguves uzņēmumiem) jāpublicē informācija par to maksājumiem valdībām (piemēram, autoratlīdzībām, nodevām, ražošanas atļaujām, prēmijām un citiem materiāliem ieguvumiem) attiecībā uz valsti un katru projektu. Šā tiesību akta izpildes nolūkā ASV Vērtspapīru tirgus komisija (SEC) 2012. gada 22. augustā pieņēma galīgos īstenošanas noteikumus.

[10]             Tā kā EITI uzsvars ir likts uz to maksājumu pārredzamību, ko starptautiski uzņēmumi izmaksā attiecīgajām uzņēmējām valstīm (uzņēmumu ienākuma nodokļiem, autoratlīdzībām u. c.), EITI ievērojami sekmē arī attīstības darba programmas īstenošanu. Tā nodrošina ar dabas resursiem bagāto valstu valdībām un pilsoniskajai sabiedrībai pamatu uzzināt, izprast un izvērtēt, vai valstis saņem maksājumus, kuri tām pienākas.

Pašreizējais EITI mērķis ir nostiprināt prasības par ziņošanu, lai pilnveidotu pārvaldību EITI kandidātvalstīs un tās prasībām atbilstīgajās valstīs. Cita starpā tiks prasīts sniegt pārskatu par ieguves rūpniecības nodrošināto ieņēmumu sadalījumu (budžetā un ārpus tā), sniegt informāciju par vietējiem darījumiem, nodrošināt līgumu pārredzamību (publisku pieejamību), kā arī sagatavot ziņojumus par katru projektu.

Pēc šo prasību pārmaiņu ieviešanas EITI kļūs par vēl nozīmīgāku instrumentu ES attīstības politikas mērķu sasniegšanai, veicinot pārredzamību, vietējo pārskatatbildību un tādā veidā sekmējot valsts un uzņēmumu pārvaldību ar resursiem bagātās jaunattīstības valstīs.

[11]             ESAO uzskata, ka vienā no šīm paaugstinātā riska valstīm — Kongo Demokrātiskajā Republikā (KDR) — atsevišķu minerālu, t. i., tantala, volframa, alvas un zelta, tirdzniecība var saasināt reģionālo konfliktu atsevišķos KDR austrumu reģionos.

[12]             EK Norādes jaunu, ar enerģiju nesaistītu izrakteņu ieguvei saskaņā ar Natura 2000 prasībām, Eiropas Komisija, 2010. gada jūlijs.

[13]             http://lct.jrc.ec.europa.eu/assessment/ResourceSecurity-SecuritySupply.

[14]             http://ec.europa.eu/dgs/jrc/index.cfm?id=1410&obj_id=14150&dt_code=NWS&lang=en?.

[15]   Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 21. oktobra Direktīva 2009/125/EK

ar ko izveido sistēmu, lai noteiktu ekodizaina prasības ar enerģiju saistītiem ražojumiem.

[16]             Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas

un Sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Spēcīgāka Eiropas rūpniecība izaugsmei un

ekonomikas atveseļošanai — Atjaunināts ziņojums par rūpniecības politiku”, COM(2012) 582 final.

[17]             Refined methods and Guidance documents for the calculation of indices concerning Reusability/Recyclability/Recoverability, Recycled content, Use of Priority Resources, Use of Hazardous substances, Durability (Norādījumi un uzlabotas metodes, lai aprēķinātu rādītājus par materiālu atkārtotas izmantošanas / otrreizējas pārstrādes / reģenerēšanas iespēju, otrreizēji pārstrādātu saturu, prioritāru resursu izmantošanu, bīstamu vielu izmantošanu un ilgizturību). Ardente F., Mathieux F., Eiropas Komisija, Kopīgais pētniecības centrs, Vides un ilgtspējības institūts, 2012. (http://lct.jrc.ec.europa.eu/pdf-directory/Report%203%20-%20Refined%20methods%20and%20guidance%20documents-final.pdf.)

[18]             EVA ziņojums Movements of waste across the EU's internal and external borders (Atkritumu pārvadāšana pār ES iekšējām un ārējām robežām), Nr. 7/2012.

[19]             Komisija izveidoja dienestu darba grupu izejvielu jautājumos, kura palīdzēs turpināt ES Izejvielu stratēģijas īstenošanu. Šādu grupu 2011. gada 13. oktobra rezolūcijā aicināja izveidot arī Eiropas Parlaments. Darba grupas pirmā sanāksme notika 2012. gada 26. aprīlī.