Satura rādītājs

1........... IEVADS. 3

2........... NEGODĪGAS TIRDZNIECĪBAS PRAKSES DEFINĪCIJA.. 6

2.1........ Negodīgas tirdzniecības prakses jēdziens. 6

2.2........ Negodīgas tirdzniecības prakses piemēri 7

2.3........ Iespējamās sekas negodīgai tirdzniecības praksei 8

3........... NEGODĪGAS TIRDZNIECĪBAS PRAKSES TIESISKAIS REGULĒJUMS. 10

3.1........ Sadrumstalots tiesiskais regulējums valstu līmenī 10

3.2........ Aizsardzība pret negodīgu tirdzniecības praksi ES līmenī 12

4........... NOTEIKUMU PIEMĒROŠANA PRET NEGODĪGU TIRDZNIECĪBAS PRAKSI 15

4.1........ Īstenošanas mehānismi valstu līmenī 15

4.2........ Īstenošanas mehānismi ES līmenī 16

5........... NEGODĪGAS TIRDZNIECĪBAS PRAKSES VEIDI 17

5.1........ Neskaidri līguma noteikumi 18

5.2........ Rakstisku līgumu neesība. 18

5.3........ Līguma izmaiņas ar atpakaļejošu spēku. 18

5.4........ Komerciālu risku negodīga pārnese. 18

5.5........ Negodīga informācijas izmantošana. 19

5.6........ Komerciālu attiecību negodīga izbeigšana. 19

5.7........ Teritoriāli apgādes ierobežojumi 20

5.8........ NTP kopīgā specifika. 21

6........... VISPĀRĪGAS PIEZĪMES. 22

7........... NĀKAMIE SOĻI 22

1.           IEVADS

Uzņēmumu savstarpējo darījumu (B2B) tirdzniecības apgādes ķēde ir svarīgs elements Eiropas ekonomikā. Tā nodrošina produktu un pakalpojumu nokļūšanu no apgādātājiem pie patērētājiem, un tai ir tieša ietekme uz ekonomisko izaugsmi un nodarbinātību. Mazumtirdzniecības pakalpojumi veido 4,3 % no ES IKP, 18,7 miljonus (jeb 8,3 %) no ES nodarbināto skaita un 17 % no ES MVU[1]. Tie nodrošina citu ekonomikas nozaru, piemēram, lauksaimniecības, ražošanas, loģistikas un IT pakalpojumu preču un pakalpojumu izplatīšanu patērētājiem.

Šajā zaļajā grāmatā ir aplūkota B2B pārtikas un nepārtikas preču apgādes ķēde, kas ir darījumu ķēde starp uzņēmumiem vai starp uzņēmumiem un publiskām iestādēm un kas nodrošina plašai sabiedrībai paredzētu preču apgādi, galvenokārt patēriņam vai izmantošanai personiskām vai mājsaimniecības vajadzībām. Apgādes ķēdi veido vairāki dalībnieki (ražotāji/ pārstrādātāji/ izplatītāji), un tie visi ietekmē galīgo cenu, kuru maksā patērētājs. Šī ietekme ir atkarīga no attiecīgās pārtikas un nepārtikas apakšnozares. Labi funkcionējošai B2B pārtikas un nepārtikas preču apgādes ķēdei ir būtiska nozīme, lai panāktu maksimālu šo nozaru ekonomisko potenciālu.

Pēdējo divdesmit gadu laikā B2B pārtikas un nepārtikas preču apgādes ķēde ievērojami mainījusies ekonomisku, sociālu un demogrāfisku iemeslu dēļ. Pieaugoša koncentrācija un vertikālā integrācija visā ES ir izraisījusi strukturālas izmaiņas B2B pārtikas un nepārtikas preču apgādes ķēdē. Ir izveidojušās dažādas starptautiskas mazumtirgotāju apvienības, kas, palielinot pirktspēju, vēlas panākt apjomradītus ietaupījumus iepirkumos. Mazumtirgotājiem paplašinot savu zīmolu izmantošanu, daži tirgotāji ir kļuvuši par tiešiem savu apgādātāju konkurentiem. Nelielam skaitam samērā spēcīgu apgādes ķēdes dalībnieku ir ievērojama ietekme sarunu pozīcijās.

Dažos gadījumos šie faktori var radīt negodīgu tirdzniecības praksi (NTP) partnerattiecībās visā B2B pārtikas un nepārtikas preču apgādes ķēdē. NTP ir prakse, kas ievērojami atšķiras no labas komerciālas rīcības un ir pretēja labai ticībai un godprātībai darījumos. NTP nelīdzsvarotības situācijā parasti piemēro stiprākā puse vājākajai, turklāt NTP var piemērot abas B2B partnerattiecību puses jebkurā apgādes ķēdes posmā.

ES līmenī NTP pirmo reizi tika apspriesta ES pārtikas nozarē 2009. gadā, kad, ņemot vērā lauksaimniecības preču cenu kāpumu, pieauga patēriņa cenas. Tika konstatēts, ka nepietiekama tirgus pārskatāmība, ietekmes nevienlīdzība sarunu pozīcijās un konkurenci ierobežojoša prakse rada tirgus izkropļojumus, kam ir negatīva ietekme uz konkurenci visā pārtikas preču apgādes ķēdē. Tas rosināja nepieciešamību analizēt pārtikas preču apgādes ķēdes darbību. Komisija uzskatīja, ka patērētājiem netiek piedāvāti pietiekami godīgi darījumi ražojumu klāsta un cenu ziņā un ka starpnieki/ pārtikas pārstrādes uzņēmumi/ mazumtirgotāji mēģina samazināt lauksaimniecības produktu ražotāju peļņas normu[2]. Patiešām, pārtikas apgādes ķēdes darbība ietekmē ES pilsoņu ikdienas dzīvi, ņemot vērā, ka aptuveni 14 % no mājsaimniecības izdevumiem tiek tērēti pārtikas produktiem[3] un to, kā darbojas tādas ekonomikas nozares kā lauksaimniecība, pārtikas pārstrādes rūpniecība un mazumtirgotāji. Turklāt reālās pārtikas cenas tikai 2008. gadā vien pieauga par vairāk nekā 3 %[4], izraisot pirktspējas un patērētāju uzticības samazināšanos, turklāt tas bija viens no galvenajiem vispārējā cenu pieauguma virzītājspēkiem. Reaģējot uz to, pārtikas apgādes ķēdes darbības uzlabošanas Augsta līmeņa foruma ietvaros 2010. gadā tika izveidota ekspertu platforma par B2B līgumslēgšanas praksi, lai nodrošinātu šā jautājuma risināšanu. 2011. gadā notikusī ekspertu platforma par B2B līgumslēgšanas praksi ir nākusi klajā ar principu kopumu un piemēriem godīgai un negodīgai praksei vertikālās attiecībās pārtikas apgādes ķēdē, un šo kopumu ir parakstījušas vienpadsmit organizācijas, kas pārstāv dažādas intereses visā Eiropas pārtikas apgādes ķēdē[5]. 2012. gadā ekspertu platforma strādāja pie izpildes mehānisma izveidošanas. Neraugoties uz kopīgajiem pūliņiem, ierosinātā sistēma nespēja noteikt efektīvus neatbilstības novēršanas instrumentus un neguva visu apgādes ķēdes pārstāvju atbalstu līdz tam, kad Augsta līmeņa forumā 2012. gada 5. decembrī notika trešā tikšanās. Tomēr astoņas no vienpadsmit organizācijām ir paziņojušas par savu nodomu no 2013. gada sākuma uzsākt godīgas prakses principu piemērošanu brīvprātīgi[6]. Vienlaikus turpināsies darbs, lai rastu kompromisu starp visām ieinteresētajām personām, dažādojot pieeju atkarībā no nozares. Komisija aicina visas ieinteresētās personas panākt vienošanos tuvākajos mēnešos. Komisija ir arī pagarinājusi Augsta līmeņa foruma pilnvaru laiku līdz 2014. gada 31. decembrim[7] un turpinās uzraudzīt attīstības tendences pārtikas preču apgādes ķēdē nolūkā kontrolēt paveikto.

Paralēli Komisija sāks darbu pie dažādo risinājumu ietekmes novērtējuma ar mērķi risināt jautājumus, kas saistīti ar NTP. Ietekmes novērtējumā izvērtēs arī to, cik lielā mērā šo problēmu var risināt vietējā līmenī vai arī ir vajadzīgs ES līmeņa risinājums. Šī pieeja saglabās Augsta līmeņa forumā panākto saistībā ar pārtikas preču nozari, vienlaikus ņemot vērā visus iespējamos risinājumus, proti, no pašregulējuma līdz pat tiesību aktiem. Pamatojoties uz to, Komisija 2013. gada otrajā pusē ierosinās piemērotus turpmākos pasākumus.

Attiecībā uz NTP ir izdarīti vairāki apsekojumi un aptaujas vairākās dalībvalstīs[8]. Nesenajā Eiropas Konkurences tīkla (EKT) ziņojumā apstiprināts, ka liels skaits valstu konkurences iestāžu NTP atzinušas par problēmu pārtikas nozarē[9].

Taču, no plašāka viedokļa raugoties, NTP var rasties ne tikai pārtikas nozarē, bet arī citās. Šī zaļā grāmata palīdzēs ievākt informāciju par šo jautājumu, kas var būt saistīts ar vairākiem faktoriem. Pirmkārt, pārtikas un nepārtikas preču mazumtirdzniecības nozares attīstība jauktas formas virzienā, kur lielākā daļa mazumtirgotāju apgādā pārtikas un mājsaimniecības preču un citu produktu klāstu, uz ko attiecas viena un tā pati pārvaldība un vienādi noteikumi un nosacījumi. Otrkārt, tas, ka daži lielākie ražotāji ražo pārtikas un arī citas preces, piemēram, tīrīšanas līdzekļus, kosmētiku, higiēnas līdzekļus u. c. Kombinācijā ar dažu zīmolu ietekmi tas var ietekmēt arī apgādātāju/ mazumtirgotāju attiecības. NTP tika konstatēta vairākās nozarēs, tostarp mēbeļu ražošanas un tekstilrūpniecības nozarēs[10]. Apģērbu ražošanas nozarē 2007. gada ziņojumā par uzņēmējdarbības attiecībām ES apģērbu ķēdē konstatētas deviņas prakses starp ražotājiem un mazumtirgotājiem, kas uztvertas kā negodīgas. Tās, inter alia, ietver: automātisku mazumtirgotāja reklāmas izmaksu iekasēšanu, maksājumu atmaksu, kavētus maksājumus, nepārdoto preču nosūtīšanu atpakaļ, pēkšņu apgādes attiecību pārtraukšanu un novatorisku ideju izmantošanu no saņemtajiem paraugiem[11].

Komisijas mazumtirdzniecības tirgus uzraudzības ziņojumā[12] NTP esība minēta vairākās mazumtirdzniecības nozarēs. Arī Eiropas Parlaments ir atzinis nepieciešamību neaprobežoties tikai ar lauksaimniecības un pārtikas rūpniecības nozari un mudināja Komisiju rīkoties šajā jomā[13]. I Vienotā tirgus aktā[14] Komisija pauda nodomu uzsākt iniciatīvu, lai apkarotu NTP uzņēmējdarbības attiecībās. Turklāt vairākās nesen notikušās apspriedēs ar uzņēmējiem ir apstiprināta šīs problēmas esība[15].

NTP var būt negatīva ietekme uz ES ekonomiku un jo īpaši uz B2B pārtikas un nepārtikas preču apgādes ķēdi. Šāda prakse var ietekmēt uzņēmumu, tostarp MVU, spēju veikt ieguldījumus un ieviest jauninājumus. Turklāt sadrumstaloti valsts līmeņa noteikumi var būt vēl viens šķērslis tam, lai iesaistītos pārrobežu iepirkumos un izplatīšanā vienotajā tirgū.

Šajā zaļajā grāmatā ietverts sākotnējais novērtējums un ietverts aicinājums sniegt papildu pierādījumus un viedokļus par iespējamām problēmām, kas izriet no B2B pārtikas un nepārtikas preču apgādes ķēdes attiecībās esošajām NTP un ir saistītas ar tādu efektīvu spēkā esošo valsts noteikumu īstenošanu, kas vērsti uz NTP apkarošanu, turklāt arī no tiem izrietošo ietekmi uz vienoto tirgu. Šīs zaļās grāmatas mērķis ir uzsākt apspriešanos ar ieinteresētajām personām par šo analīzi, lai vāktu informāciju un vajadzības gadījumā – noteiktu iespējamos nākamos soļus šā jautājumā risināšanā.

Uzlabota apgādes ķēdes darbība veicinātu lielāku ekonomikas integrāciju un novērstu būtiskus trūkumus vienotajā tirgū, ko rada NTP un pret to vērsto valsts noteikumu sadrumstalotība. Tas veicinātu plašāka mērķa sasniegšanu, proti, līdz 2020. gadam izveidot ES par gudrāku, ilgtspējīgāku un iekļaujošāku ekonomiku.

2.           NEGODĪGAS TIRDZNIECĪBAS PRAKSES DEFINĪCIJA

2.1.        Negodīgas tirdzniecības prakses jēdziens

Līgumu brīvība ir visu B2B attiecību pamats tirgus ekonomikā, un personām ir jābūt iespējai veidot tādus līgumus, kas vislabāk atbilst viņu vajadzībām. Tas jo īpaši attiecas uz NTP sarunās pirms līguma noslēgšanas, kas pēc tam tiek iestrādāta līguma noteikumos. Lai gūtu abpusēju labumu no šīs brīvības slēgt līgumus, iesaistītajām personām ir jāspēj faktiski iesaistīties sarunās par līguma noteikumiem. Tomēr dažos gadījumos, ja viena līgumslēdzēja puse ir izdevīgākā sarunu pozīcijā, tā var vienpusēji noteikt līguma nosacījumus, ietekmējot mazāk izdevīgākā pozīcijā esošo pusi un tādējādi pārmērīgi veidojot darījuma attiecības par labu vienīgi savām ekonomiskajām interesēm. Konkrētāk, līgumslēdzēja puse var izmantot ļoti nevienlīdzīgus noteikumus un nosacījumus un savas ietekmīgākās pozīcijas dēļ neiesaistīties sarunās par katru no tiem atsevišķi. Šādās situācijās vājākajai pusei var nebūt iespēju noraidīt šādus vienpusēji noteiktus nelabvēlīgus nosacījumus, jo tai būtu bail, ka līgums var netikt noslēgts vai ka tā pat var tikt izstumta no uzņēmējdarbības. Šādas nevienlīdzīgas sarunu pozīcijas var būt saistītas ar vairākiem faktoriem, piemēram, būtiskām atšķirībām līgumslēdzēju pušu relatīvajā lielumā/apgrozījumā, ekonomisko atkarību vai ievērojamām zaudētajām izmaksām, kas jau ir radušās vienai no pusēm (piemēram, lieli sākotnējie ieguldījumi).

NTP nelīdzsvarotības situācijā parasti piemēro stiprākā puse vājākajai, kas bieži vien nespēj izkļūt no šādām negodīgām attiecībām un pāriet pie cita uzņēmējdarbības partnera, ņemot vērā izmaksas, kas saistītas ar šādu pāreju, vai alternatīvu līgumslēdzēju neesību. Ir svarīgi ņemt vērā, ka šāda nelīdzsvarotības situācija var veidoties abās B2B attiecību pusēs, proti, gan mazumtirgotāji, gan apgādātāji var būt NTP upuri, un NTP var rasties jebkurā B2B mazumtirdzniecības apgādes ķēdes posmā. Šādas situācijas var rasties, piemēram, lauksaimniecības produktu ražotājiem, kuriem bieži vien ir ierobežotas uzņēmējdarbības partneru izvēles iespējas savas produkcijas pārdošanai, turklāt, ņemot vērā daudzu preču specifiku, tie varētu nebūt spējīgi uzglabāt šīs preces ilgāku laiku, lai iegūtu labākus iepirkšanas noteikumus.

Šāda prakse iekļauj pietiekamas informācijas nesniegšanu par līguma noteikumiem, maksājumu pieprasīšanu par precēm vai pakalpojumiem, kuriem līgumslēdzējam nav vērtības, līguma noteikumu izmaiņas, kas ir vienpusējas vai ar atpakaļejošu spēku, un maksājumus par fiktīviem pakalpojumiem, kas līgumslēdzējam liedz veikt iepirkumus no citām dalībvalstīm, tādējādi radot vienotā tirgus teritoriālu sadalījumu.

NTP var rasties jebkurā B2B attiecību posmā. NTP var tikt izmantota sarunās par līgumu, tā var būt daļa no paša līguma vai var tikt piemērota pēclīguma fāzē (piemēram, izmaiņas līgumā ar atpakaļejošu spēku).

Pēc līguma noslēgšanas iespējams, ka NTP izpaužas tikai kā negodīgo noteikumu piemērošana. Tomēr pat tad, ja līguma noteikumi šķiet pieņemami abām pusēm, joprojām var rasties potenciālas problēmas. Parasti līgumi neaptver visus aspektus, kas attiecas uz pušu uzvedību līguma izpildes posmā, vai ir tik sarežģīti, ka puses pilnībā nesaprot, ko šie noteikumi nozīmē praksē. Turklāt pusēm var nebūt vienlīdz precīza informācija par darījumu, kas var izraisīt spēcīgākās puses negodīgu rīcību attiecībā uz vājāko pusi. Šajā ziņā salīdzinājumā ar lielajiem uzņēmumiem MVU parasti ir neizdevīgākā pozīcijā, jo tiem, iespējams, pietrūkst speciālu zināšanu, kas vajadzīgas, lai novērtētu sekas noteikumiem, par ko panākta vienošanās.

Tirgū, kurš darbojas optimāli, uzticēšanās trūkums starp pusēm izraisītu darījumu partnera maiņu. Augsti darījumu partnera maiņas izdevumi vai šādas iespējas neesība tieši izpaužas izdevīgākā sarunu pozīcijā, kas var rosināt spēcīgāko pusi rīkoties negodīgi.

Cita uzņēmējdarbības partnera izvēles iespējas un nespēja izbeigt pašreizējās attiecības ir ļoti svarīgs faktors, lai rastos NTP. Turklāt vājākā puse bieži baidās, ka sūdzību gadījumā komerciālās attiecības varētu tikt izbeigtas. Šis "baiļu faktors" nosaka ievērojami mazāku šādu sūdzību iespējamību, un tādēļ tas ir viens no svarīgākajiem jautājumiem, kas jāizskata, izvērtējot īstenošanas mehānisma piemērotību. Piemēram, šķiet, ka 87 % apgādātāju pret saviem klientiem neīsteno pasākumus, kas radikālāki par diskusiju. Gandrīz divas trešdaļas (65 %) no tiem neīsteno radikālākus pasākumus, jo baidās no pretdarbības, un 50 % apšauba publisko tiesību aizsardzības pasākumu efektivitāti[16]. Nesen gandrīz visi apgādātāji un ražotāji, kas bija aicināti uzstāties Īrijas parlamentārajā komitejā par apgādātāju – mazumtirgotāju attiecībām Īrijas pārtikas preču tirgū, lai apspriestu to saikni ar mazumtirgotājiem, attiecās to darīt[17]. Lai iegūtu attiecīgo informāciju, Komiteja izmantoja tiešos kontaktus, pamatojoties uz konfidencialitātes principiem.

Jautājumi

1) Vai piekrītat šai NTP definīcijai?

2) Vai NTP jēdziens ir atzīts jūsu dalībvalstī? Ja atbilde ir "jā", lūdzam paskaidrot, kā.

3) Vai pēc jūsu domām NTP jēdziens būtu jāattiecina tikai uz līgumslēgšanas sarunām, vai arī uz pirmslīguma un/vai pēclīguma fāzi?

4) Kurā B2B mazumtirdzniecības apgādes ķēdes posmā var rasties NTP?

5) Kāds ir jūsu viedoklis par jēdzienu "baiļu faktors"? Vai Jūs piekrītat iepriekš izklāstītajam šā jautājuma nozvērtējumam? Lūdzam paskaidrot sīkāk.           

2.2.        Negodīgas tirdzniecības prakses piemēri

Par NTP ir izdarīti vairāki apsekojumi un aptaujas, kuros bieži galvenā uzmanība ir bijusi pievērsta pārtikas nozarei.

Apvienotās Karalistes Konkurences komisijas 2008. gada pētījumā par pārtikas preču apgādi Apvienotajā Karalistē[18] konstatētas 52 prakses, no kurām 26 bija "potenciāls radīt nenoteiktību apgādātājiem attiecībā uz viņu ieņēmumiem vai izmaksām saistībā ar pārmērīgi liela riska vai neparedzētu izmaksu novirzīšanu uz apgādātāju". Šīs prakses ietvēra cenas korekcijas ar atpakaļejošu spēku, noieta veicināšanas pasākumu retrospektīvu finansēšanu vai citas prakses, kas izraisīja retrospektīvu korekciju apgādes režīmā, par ko jau bija panākta vienošanās.

Spānijas konkurences iestādes ziņojumā par attiecībām starp apgādātājiem un mazumtirgotājiem pārtikas nozarē[19] identificētas 18 prakses starp ražotājiem un mazumtirgotājiem un tās iedalītas trīs kategorijās: (i) komerciāli maksājumi (piemēram, samaksa par preču pārvietošanu un izvietošanu), (ii) dalība maksājumos par papildpasākumiem, kurus īsteno mazumtirgotājs (piemēram, par reklāmas izdevumiem), (iii) netipiski maksājumi (piemēram, tie, kas, ražotājuprāt, ir mazumtirgotāja kompetencē).

Īrijas parlamentārās komitejas ziņojumā vērsta uzmanība uz apgalvojumiem, ka daži mazumtirgotāji īsteno "smagus pārkāpumus", "iebiedēšanu un ietekmēšanu” un pat "nelegālu praksi" pret apgādātājiem, turklāt tajā norādīts, ka daudzi apgādātāji no mazumtirgotāju puses ir bijuši pakļauti praksei, kas ietvēra nepamatoti augstas prasības attiecībā uz finansiālu "atlīdzību", ja tie atteiksies izpildīt mazumtirgotāju prasības[20].

2.3.        Iespējamās sekas negodīgai tirdzniecības praksei

NTP piemērošana B2B pārtikas un nepārtikas preču apgādes ķēdē var ietekmēt uzņēmumus, kas, savukārt, radīs nelabvēlīgu ietekmi uz ekonomiku kopumā.

NTP ietekmi uz B2B pārtikas un nepārtikas preču apgādes ķēdi ir grūti izteikt kvantitatīvi, galvenokārt tas saistīts ar problēmas būtību, bet mazākā mērā – arī ar mērījumu grūtībām. Tomēr tiek apgalvots, ka NTP iespējamās negatīvās sekas īstermiņā un ilgtermiņā var būt ietekme uz ieguldījumiem un inovācijām[21]. Komisija nesen uzsāka pētījumu par izvēles attīstību un inovācijām pārtikas mazumtirdzniecībā nolūkā aprēķināt, vai tās ir mainījušās pēdējos gados pēc mazumtirdzniecības nozares modernizācijas un koncentrācijas Eiropas Savienībā.

Komisijas dienestu darba dokumentā, kas pievienots Mazumtirdzniecības tirgus uzraudzības ziņojumam, kā piemērs minēts ultrasterilizēta piena gadījums Francijā, kur, atbilstoši FranceAgrimer pārvaldītā Observatoire des prix et des marges datiem, ražotāja cenas daļa (nevis peļņas norma) ultrasterilizēta piena galīgā patēriņa cenā laikposmā no 2005. gada līdz 2009. gadam ir samazinājusies no 32,2 % līdz 25,9 %, tādējādi nepārprotami negatīvi ietekmējot ražotāju spēju veikt ieguldījumus. Turklāt Komisijas paziņojuma "Labāka pārtikas apgādes ķēdes darbība Eiropā"[22] pavaddokumentā "Analīze par cenu pārnesi pārtikas ķēdē ES" laikposmā no 2007. līdz 2009. gadam ir konstatēta diezgan maza un asimetriska cenu pārnese no lauksaimniecības preču ražotājiem uz patērētājiem analizētajos tirgos (piemēram, cūkgaļas un piena produktu), kas varētu būt daļēji skaidrojams ar iespējamo nelīdzsvarotību sarunu pozīcijā un/vai ar konkurenci ierobežojošu praksi pārtikas ķēdē.

Daudzas NTP var būt saistītas ar maksājumu jautājumiem, kas ir tieši saistīti ar to, kā strukturētas cenas starp apgādātājiem, starpniekiem un mazumtirgotājiem. Piemēram, nesenais Somijas konkurences iestādes pētījums par ikdienas patēriņa preču tirdzniecību liecina, ka 90 % respondentu uzņēmumu bija maksājuši tā saukto "tirdzniecības piemaksu", kas saistīta ar neskaidrām priekšrocībām. Dažreiz šādi maksājumi bija priekšnoteikums tirdzniecības uzsākšanai, turklāt bez jebkādas īstas kompensācijas[23].

NTP var negatīvi ietekmēt ieguldījumus un inovācijas saistībā ar samazinātiem ieņēmumiem un nenoteiktību. Jo sevišķi ar atpakaļejošu spēku piemēroti negodīgi noteikumi var radīt nenoteiktību attiecībā uz uzņēmējdarbības plānošanu, kā rezultātā var samazināties ieguldījumi. Aprēķinos par ienākumu no ieguldījuma ietver iespējamo risku novērtējumu. Izmaiņas ar atpakaļejošu spēku vai "negodīga" informācijas izmantošana var samazināt uzņēmumu spēju veikt ieguldījumus, ieviest jauninājumus, paplašināt savu jaudu vai izstrādāt jaunas produktu līnijas. Tas tā būtu gadījumā, kad par nepārdotajām precēm, kas tiek nogādātas atpakaļ apgādātājiem, netiek samaksāts, pat ja līguma noteikumos norādīts citādi (piemēram, attiecībā uz sezonālām mājsaimniecības precēm vai produktiem ar ierobežotu glabāšanas laiku). Tas nosaka nevajadzīgu izmaksu rašanos apgādātājiem, var radīt nenoteiktību un negatīvi ietekmēt ieguldījumus. NTP iespējamā negatīvā ietekme attiecas uz visiem B2B pārtikas un nepārtikas preču apgādes ķēdes dalībniekiem, bet šī ietekme var būt neproporcionāli liela attiecībā uz MVU, kam bieži trūkst specifisku zināšanu par sarežģītiem līgumiem, ir augstākas darījumu partnera maiņas izmaksas un mazāk tirdzniecības attiecību, turklāt tie mazāk vēlas izmantot oficiālus izpildes nodrošināšanas mehānismus un tiem ir mazākas pretošanās spējas pret spēcīgiem tirdzniecības partneriem.

Tiek apgalvots arī, ka NTP var būt negatīva ietekme uz pārrobežu tirdzniecību un NTP var kavēt vienotā tirgus pienācīgu darbību. Piemēram, apgādātāji var nevēlēties sadarboties ar ārvalstu mazumtirgotājiem, baidoties kļūt par NTP upuriem nepazīstamā citas valsts juridiskajā kontekstā. Tas, protams, nav vienīgais šķērslis. Pārrobežu līgumu slēgšanas līmenis ES apgādes ķēdē dalībvalstīs atšķiras atkarībā no vertikāli integrētu lielu mazumtirgotāju klātbūtnes tirgū, tiešsaistes tirgotāju tirgus daļas, mazumtirdzniecības apakšnozares un vairumtirgotāju lomas[24]. Tomēr neatkarīgi no šiem faktoriem NTP var kavēt pārrobežu attiecību attīstību, galvenokārt tāpēc, ka ar tām saistītas grūtības pārrobežu kontekstā īstenot noteikumu izpildi.

Jautājumi

6) Spriežot pēc jūsu pieredzes, cik lielā mērā un cik bieži sastopama NTP pārtikas nozarē? Kurā komerciālu attiecību posmā tā galvenokārt rodas un kādā veidā?

7) Vai NTP ir arī nepārtikas preču mazumtirdzniecībā? Ja tā, lūdzam sniegt konkrētus piemērus.

8) Vai NTP ir nelabvēlīga ietekme, jo īpaši attiecībā uz jūsu uzņēmuma spēju veikt ieguldījumus un ieviest jauninājumus? Lūdzam sniegt konkrētus piemērus un tos izteikt skaitliski tiktāl, cik tas iespējams.

9) Vai NTP ietekmē patērētājus (piemēram, ietekmējot cenas, produktu izvēli vai jauninājumus)? Lūdzam sniegt konkrētus piemērus un tos izteikt skaitliski tiktāl, cik tas iespējams.

10) Vai NTP ietekmē ES pārrobežu tirdzniecību? Vai NTP izraisa vienotā tirgus sadrumstalotību? Ja tā, lūdzam paskaidrot, cik lielā mērā NTP ietekmē jūsu uzņēmuma spēju veikt pārrobežu tirdzniecību.

3.           NEGODĪGAS TIRDZNIECĪBAS PRAKSES TIESISKAIS REGULĒJUMS

3.1.        Sadrumstalots tiesiskais regulējums valstu līmenī

Gadu gaitā negodīgu praksi attiecībās starp apgādātājiem un pircējiem valsts iestādes arvien vairāk uzskata par svarīgu politisku jautājumu. Tā rezultātā daudzas dalībvalstis ir veikušas pasākumus, lai risinātu jautājumu par NTP, bet tas ir darīts dažādos veidos. Tas ir radījis lielas atšķirības valstu līmenī attiecībā uz to, kāds ir pret NTP nodrošinātās aizsardzības līmenis, specifika un juridiskā forma.

Sākumpunkts lielākajā daļā gadījumu bija valstu konkurences iestāžu veiktā analīze ar mērķi novērtēt konkurenci mazumtirdzniecības nozarē un komerciālās prakses lomu mazumtirgotāju – apgādātāju attiecībās[25].

Saistība starp konkurences tiesībām un tiesību aktiem par negodīgu tirdzniecības praksi

Šajā sakarā ir jānošķir konkurences tiesības un tiesību akti, kuru mērķis ir novērst negodīgu praksi. Noteikumiem, kas regulē negodīgu tirdzniecību, ir cits mērķis, nekā konkurences tiesībām, jo minētie noteikumi reglamentē līgumattiecības starp uzņēmumiem, paredzot noteikumus un nosacījumus, kas, piemēram, apgādātājiem jāpiedāvā izplatītājiem, neatkarīgi no faktiskās vai paredzamās ietekmes uz konkurenci tirgū. Minētais, jo īpaši, ir tiesību aktu gadījums, kad uzņēmumiem attiecībā uz saviem tirdzniecības partneriem aizliegts īstenot, panākt vai censties panākt no tiem noteikumus, kas ir neattaisnoti, nesamērīgi vai nepamatoti[26].

Konkurences tiesības var attiekties uz konkrētām NTP, kas var rasties attiecībās visā B2B pārtikas un nepārtikas preču apgādes ķēdē. Tomēr tās neattiektos uz visām NTP, jo konkurences tiesības aizsargā konkurenci tirgū un visbiežāk pievēršas situācijām, kas saistītas ar ietekmi tirgū[27]. Vairākās dalībvalstīs ir konkurences noteikumi, kas attiecas uz vienpusēju rīcību, ar kuriem, piemēram, aizliedz vai nosaka sankcijas pret ļaunprātīgu rīcību attiecībā uz ekonomiski atkarīgiem uzņēmumiem un/vai izdevīgākas sarunu pozīcijas ļaunprātīgu izmantošanu.

Nesenā ziņojumā, ko sagatavojis Eiropas konkurences iestāžu tīkls, kurā ietilpst valstu konkurences iestādes un Eiropas Komisija, secināts, ka uz noteiktām tirdzniecības praksēm, kuras daudzas ieinteresētās personas uzskata par negodīgām, "neattiecas konkurences noteikumi ES līmenī vai lielākajā daļā dalībvalstu"[28].

Civiltiesības un komerctiesības un negodīga tirdzniecības prakse

Kas attiecas uz godīgumu individuālās uzņēmējdarbības attiecībās, noteiktu aizsardzības līmeni pret NTP var nodrošināt civiltiesību vai komerctiesību pamatprincipi. Vispārējs princips par pienākumu rīkoties taisnīgi eksistē lielākajā daļā dalībvalstu. Tas parasti attiecas uz tādiem jēdzieniem kā, piemēram, contra bonos mores rīcība un darbība/sarunas saskaņā ar labticīguma, morāles, taisnīguma un lojalitātes principiem. Šo principu neievērošana parasti padara līgumus par spēkā neesošiem vai padara neiespējamu to izpildes panākšanu tiesā.

Specifiski valsts noteikumi par negodīgu tirdzniecības praksi

Dažas dalībvalstis ir paplašinājušas saskaņā ar civiltiesībām piešķirto aizsardzību, lai risinātu arvien vairāk NTP gadījumu[29]. To darot, dalībvalstis izmantojušas dažādus instrumentus. Lai gan dažās dalībvalstīs vēlamais variants bija pieņemt īpašus tiesību aktus par šo jautājumu[30], citās dalībvalstīs tika izstrādāti rīcības kodeksi vai ir plānots to darīt[31].

Tāpat pastāv būtiskas atšķirības dalībvalstu pieejā attiecībā uz normatīvo vai pašregulatīvo instrumentu darbības jomu. Dažās dalībvalstīs tie nodrošina aizsardzību pret NTP mazumtirdzniecības apgādes ķēdē vai konkrētā mazumtirdzniecības nozarē, citās dalībvalstīs šos noteikumus piemēro visās jomās. Piemēram, Portugālē[32], Slovēnijā[33], Spānijā[34], Beļģijā[35] un Apvienotajā Karalistē[36] eksistē rīcības kodeksi, kas attiecas uz pārtikas produktu apgādes ķēdi[37], savukārt Nīderlandē un Īrijā ir plānots pieņemt šādus kodeksus. Čehijas Republika, Ungārija un Itālija ir pieņēmušas tiesību aktus, kas attiecas uz NTP lauksaimniecības un pārtikas rūpniecības nozarē. Arī motorizēto transporta līdzekļu mazumtirdzniecības nozarē pašregulācija ir bijusi izvēlētais veids NTP jautājumu risināšanai. Taču Francijas komerctiesību noteikumi attiecībā uz NTP ir piemērojami visās B2B attiecībās un visās nozarēs.

Turklāt problēmas vienotajā tirgū, kas izriet no atšķirīgiem tiesību aktiem, varētu laika gaitā palielināties, ņemot vērā intensīvāku e-komercijas izmantošanu un globalizāciju kopumā.

Šī atšķirīgā aizsardzība pret NTP var atturēt uzņēmumus no darbības sākšanas ārpus viņu izcelsmes dalībvalsts. Situāciju vēl vairāk pasliktina tas, ka valstu līmeņa tiesību akti bieži tiek grozīti, kas nozīmē, ka cīņa pret NTP ne vienmēr ir veiksmīga, jo jāseko līdzi jaunu NTP attīstībai. Tādēļ uzņēmumi, ko skar NTP, apgalvo, ka izsekot attiecīgajām tiesībām dažādās dalībvalstīs ir grūti un dārgi, jo sevišķi, ja šie uzņēmumi ir MVU.

Dalībvalstīs, kurās nepastāv specifisks regulējums attiecībā uz NTP, izplatītākais pamatojums ir, ka vispārējās konkurences tiesības ir pietiekami efektīvas, lai risinātu šo jautājumu (Čehijas Republika), vai arī valstis nevēlas iejaukties pušu līgumslēgšanas brīvībā (Apvienotā Karaliste), jo īpaši, ja nav konstatēts konkurences tiesību pārkāpums[38]. Dažreiz tiek izteikts arī vispārīgāks arguments par NTP regulējošo tiesību aktu efektivitāti un nepieciešamību, un to potenciālo ietekmi, tostarp uz cenām.

3.2.        Aizsardzība pret negodīgu tirdzniecības praksi ES līmenī

Lai gan jautājums par NTP ir apspriests vairāku neseno iniciatīvu kontekstā[39], šobrīd nav īpaša ES līmeņa tiesiskā regulējuma par NTP jautājumiem B2B pārtikas un nepārtikas preču apgādes ķēdē.

ES konkurences tiesības ir vērstas uz vienotā tirgus veidošanu un saglabāšanu, un patērētāju labklājības palielināšanu[40]. Konkurences tiesību mērķis ir noteikt nosacījumus, saskaņā ar kuriem iespējams nodrošināt pienācīgu tirgus darbību, un tās per se neattiecas uz taisnīguma garantēšanu individuālās uzņēmējdarbības attiecībās, izņemot, ja tās ir saistītas ar tirgus darbības traucējumiem saistībā ar ietekmi tirgū. Tā rezultātā ar ES konkurences tiesībām varētu risināt dažus, bet ne visus NTP jautājumus.

Arī citu starpnozaru ES instrumentu mērķis citstarp ir novērst negodīgas prakses tirdzniecības attiecībās. Negodīgas komercprakses direktīva[41] šajā jautājumā regulē tikai attiecības starp uzņēmējiem un patērētājiem, vienlaikus atzīstot nepieciešamību rūpīgi analizēt ES līmeņa rīcību B2B jomā[42]. Šie tiesību akti pilnībā saskaņo patērētāju aizsardzību komercdarījumu laikā, pirms un pēc tiem pret praksi, kas ir pretrunā profesionālās rūpības prasībām un var ietekmēt viņu saimniecisko rīcību. Dalībvalstīm ir atļauts paplašināt šos noteikumus attiecībā uz B2B praksi, ko dažas no dalībvalstīm ir izdarījušas. Šī direktīva neskar līgumtiesības un jo īpaši noteikumus par līguma spēkā esamību, tā sagatavošanu vai sekām. Maldinošas un salīdzinošas reklāmas direktīva[43] jau paredz minimālās aizsardzības noteikumus tirgvedības (mārketinga) jomā visā Eiropā un aizsargā tirgotājus (gan klientus, gan konkurentus) pret maldinošu reklāmu. Nesen Komisija nāca klajā ar turpmākas darbības plānu saistībā ar maldinošu tirgvedības praksi B2B jomā[44], un tas ietvers izpildes režīma un materiālo tiesību normu pastiprināšanu uzņēmumu aizsardzībai pret maldinošām shēmām Eiropā. Konkrētāk, Komisija plāno iesniegt tiesību akta priekšlikumu Maldinošas un salīdzinošas reklāmas direktīvas pārskatīšanai.

Maksājumu kavējumu direktīva[45] attiecas uz konkrēto jautājumu par samaksas noteikumiem. Turpretim Regula Nr. 593/2008 un Regula Nr. 864/2007 par tiesību aktiem, kas piemērojami attiecīgi līgumiskām un ārpuslīgumiskām saistībām, ietver visaptverošu noteikumu kopumu, lai noteiktu, kuri tiesību akti attiecas uz strīdiem, kuros iesaistīti negodīgas tirdzniecības prakses jautājumi, ciktāl tie skar līgumiskās un ārpuslīgumiskās saistības starp pusēm.

Kas attiecas uz nozarēm, godīguma princips līgumattiecībās ir ieviests piena/ piena produktu nozarē[46]. Tie ietver, inter alia, obligātus rakstiskus līgumus starp lauksaimniekiem un pārstrādātājiem un iepircēju pienākumu piedāvāt lauksaimniekiem obligātu minimālo līguma termiņu. ES līmenī ir pētīti arī daži nozaru pašregulācijas risinājumi. Jāpiezīmē, ka Negodīgu noteikumu direktīva[47] aizsardzību pret negodīgiem noteikumiem līgumos nodrošina tikai patērētājiem. Saskaņā ar šo tiesību aktu līguma noteikums, par kuru nav notikusi atsevišķa apspriešanās, tiks uzskatīts par negodīgu, ja, pretēji prasībai pēc godprātības, tas rada ievērojamu nelīdzsvarotību pušu tiesībās un pienākumos, kas izriet no līguma, un tas notiek par sliktu patērētājam. Kopīgas zivsaimniecības politikas tiesību aktu priekšlikumu kontekstā Komisija ir īstenojusi virkni nozaru iniciatīvu ar mērķi sekmēt godīgas B2B attiecības zivsaimniecības un lauksaimniecības jomā[48].

Dažas tiesību normas ES līmenī var daļēji novērst NTP uzņēmējdarbības attiecībās. Tomēr tas var radīt noteikumu daudzveidību, kas var aktualizēties atkarībā no konkrētās prakses vai, ja uzņēmumam, kas šo praksi izmanto, ir ietekme tirgū. Tomēr kopumā uzņēmumam, kas saskaras ar NTP no uzņēmējdarbības partnera puses, nav iespējams iegūt līdzvērtīgu aizsardzību visā ES. Šāda reglamentējošo noteikumu sadrumstalotība visā vienotajā tirgū var atturēt uzņēmumu darbības sākšanu ārpus viņu izcelsmes dalībvalsts.

2011. gadā Eiropas Komisija ierosināja vienotu tirdzniecības noteikumu kopumu, ko var izmantot, pārrobežu mērogā pārdodot materiālas kustamas preces un digitālo saturu[49]. Šie Vienotie Eiropas tirdzniecības noteikumi (CESL) būs piemērojami pēc izvēles. Līguma puses varēs izvelēties tos izmantot, bet tas nebūs obligāti. Lai tie būtu piemērojami B2B attiecībās, vismaz vienai pusei būs jābūt MVU. Šie noteikumi jo īpaši attiecas uz MVU ar mērķi aizsargāt tos pret vienpusīgi noteiktiem nelabvēlīgiem nosacījumiem. Daži noteikumi būs standarta noteikumi, piemēram, CESL nosaka, ka tad, ja nav notikusi skaidra vienošanās par cenu, ir maksājama cena, ko parasti maksā salīdzināmā situācijā, vai ka līgumu, kas noslēgts uz nenoteiktu laiku, abas puses var izbeigt tikai, par to paziņojot saprātīgā termiņā. Daži noteikumi, ar ko garantē taisnīgu līdzsvaru starp abu pušu interesēm, ir tik svarīgi, ka tie būs obligāti:

· katrai pusei ir pienākums rīkoties saskaņā ar labu ticību un godprātību darījumos,

· B2B līgumu noteikumi, kurus puses nav atsevišķi apspriedušas, uzskatāmi par negodīgiem, ja to izmantošana ievērojami atšķiras no labas komercprakses, pretēji labai ticībai un godprātībai darījumos, šos noteikumus pret otru pusi var izmantot vienīgi tad, ja otra puse par tiem ir zinājusi vai ja puse, kas tos ierosināja, ir saprātīgā veidā centusies pievērst otras puses uzmanību šiem noteikumiem,

· ja vienai pusei ir tiesības vienpusēji noteikt cenu un šīs puses noteiktā cena ir ievērojami  nesaprātīga, maksājama cena, ko parasti maksā normālos apstākļos,

· no līguma piemērošanas var izvairīties, ja kāda no pusēm ir negodīgi izmantota, piemēram, viena puse ir nepieredzējusi, bet otra puse to zināja vai bija sagaidāms, ka tā zina, un izmantoja pirmās puses situāciju, gūstot pārmērīgu labumu vai negodīgas priekšrocības, pamatojoties uz faktisku vai domājamu faktu pārzināšanu. Puses nedrīkst saīsināt noilguma periodu, nosakot to īsāku par vienu gadu, un nedrīkst pagarināt noilguma periodu, nosakot to garāku par desmit gadiem.

Jautājumi

11) Vai pašreizējās valstu līmeņa regulatīvās/ pašregulatīvās sistēmas pienācīgi risina NTP jautājumus dažās dalībvalstīs? Ja nē, kāpēc?

12) Vai specializētu NTP jautājumu risināšanai veltītu valstu līmeņa regulatīvo/ pašregulatīvo sistēmu neesība rada problēmas jurisdikcijās, kur to nav?

13) Vai pasākumi, kas vērsti uz NTP jautājumu risināšanu, ietekmē tikai vietējos tirgus, vai arī pārrobežu tirdzniecību/pakalpojumu sniegšanu? Ja jā, lūdzu, paskaidrojiet ietekmi uz jūsu uzņēmuma spēju veikt pārrobežu tirdzniecību. Vai atšķirības starp pašreizējām valsts līmeņa regulatīvajām/ pašregulatīvajām sistēmām rada vienotā tirgus sadrumstalotību?

14) Vai jūs uzskatāt, ka ir nepieciešama turpmāka rīcība ES līmenī?

15) Vai NTP regulējumam, ja tāds ir, ir pozitīva ietekme? Vai ar NTP regulējuma ieviešanu ir saistīta kāda potenciāla negatīvā ietekme/ bažas, piemēram, nepamatoti ierobežojumi līgumiskajai brīvībai? Lūdzam paskaidrot sīkāk.

4.           NOTEIKUMU PIEMĒROŠANA PRET NEGODĪGU TIRDZNIECĪBAS PRAKSI

4.1.        Īstenošanas mehānismi valstu līmenī

Vājākajai līgumslēdzējai pusei B2B attiecībās piešķirtais aizsardzības līmenis dalībvalstīs atšķiras. Lai risinātu ar NTP saistītās problēmas, dalībvalstīs tiek izmantoti dažādi īstenošanas mehānismi. Tie ietver, inter alia, tiesību aizsardzību tiesā (vairumā dalībvalstu), iespējamos pasākumus, ko veic konkurences iestādes saskaņā ar valsts noteikumiem par vienpusēju rīcību (piemēram, Spānijā), tiesību aizsardzību administratīvā iestādē (piemēram, Francijā) un ombudu (piemēram, Apvienotajā Karalistē).

Īstenošanas iestāžu pilnvarojums ir atšķirīgs atkarībā no īstenošanas instrumenta, ko izmanto dalībvalstis. Dažas iestādes nevar pieņemt anonīmas sūdzības (piemēram, tiesas), citas nevar garantēt sūdzības iesniedzēju anonimitāti visā procesā (piemēram, konkurences iestādes dažās dalībvalstīs), savukārt trešajai kategorijai ir atļauts sākt izmeklēšanu, tikai pamatojoties uz ticamiem pierādījumiem (piemēram, tiesībsargs Apvienotajā Karalistē saskaņā ar Pārtikas  produktu apgādes prakses kodeksu vai Francijas Ekonomikas ministrija).

Pieeju dažādība, ko pieņēmušas dalībvalstis, lai risinātu jautājumu par NTP, var radīt ievērojamu vienotā tirgus sadrumstalotību. Uzņēmumiem, jo īpaši MVU, ir grūti identificēt pieejamos tiesiskās aizsardzības līdzekļus dažādās dalībvalstīs.

Visbeidzot, papildus dalībvalstu izmantotajām atšķirīgajām pieejām nesenās konsultācijas ar uzņēmējiem liecina, ka pašreizējie īstenošanas mehānismi ir uzskatāmi par neefektīviem (sk. 1. attēlu).

1. attēls. Darbības dalībvalsts īstenošanas mehānismu uztvertā pietiekamība (EBTP, 2012. gads)                      

Saskaņā ar EBTP aptaujas respondentu viedokli, dominējošais pienācīgu īstenošanas mehānismu trūkums, ar kuriem aizsargāt vājākās puses no NTP, kavē uzņēmējdarbības un tirdzniecības attīstību, jo īpaši pārrobežu mērogā. Tam ir būtiska ietekme uz MVU, kuru rīcībā, visticamāk, nav vajadzīgo līdzekļu, lai segtu potenciāli augstās tiesiskās pārstāvības izmaksas, ņemot vērā šādu procesu sarežģītību un arī zināšanu trūkumu par to, kā īstenot savas tiesības, ņemot vērā iespējamos tiesiskās aizsardzības līdzekļus.

4.2.        Īstenošanas mehānismi ES līmenī

Kā izskaidrots 3.2. iedaļā, pašlaik ES līmenī nav specializētu īstenošanas mehānismu aizsardzībai pret NTP. Tomēr ir vairāki starpnozaru instrumenti, kas attiecas uz tiesvedību kopumā, un tādējādi arī uz tiesvedību saistībā ar NTP[50].

Attiecībā uz maldinošu tirdzniecības praksi B2B attiecībās Komisija Direktīvas 2006/114/EK 2012. gada pārskatā ir paziņojusi, ka tā izveidos tiesību īstenošanas sadarbības mehānismu[51] nolūkā stiprināt pārrobežu sadarbību un nodrošināt labāku aizsardzību pret viskaitnieciskākajām maldinošas tirdzniecības shēmām.

Kā minēts iepriekš, pārtikas ķēdes dalībnieku pārstāvji Augsta līmeņa forumā pārtikas apgādes ķēdes darbības uzlabošanai ir pievērsuši uzmanību arī dažādām strīdu risināšanas iespējām ar mērķi īstenot noteiktos labas prakses principus. Šī pieeja ir saistīta ar konkrētām nozarēm, bet šajā zaļajā grāmatā NTP problemātika B2B attiecībās pārtikas un nepārtikas apgādes ķēdē ir aplūkota ar starpnozaru pieeju. Komisija, paralēli apspriešanai, kas uzsākta ar šo zaļo grāmatu, uzraudzīs specifiskās attīstības tendences pārtikas apgādes ķēdē un uzsāks darbu pie ietekmes novērtējuma dažādajiem risinājumiem, lai panāktu NTP jautājumu godīgu un efektīvu risinājumu.

Neraugoties uz šiem starpnozaru instrumentiem, kas jau attiecas uz NTP, 5. iedaļā minēto dažādo NTP novēršanai var būt nepieciešams garantēt to, ka visās dalībvalstīs ir vienots īstenošanas principu kopums. Jautājumi, uz kuriem tas attiektos, ietvertu pienācīgu risinājumu iepriekš aprakstītajam "baiļu faktoram", piemēram, piešķirot pilnvaras valstu kompetentajām iestādēm uzsākt ex-officio darbības un pieņemt anonīmas sūdzības. Turklāt šāds kopīgs izpildes principu kopums varētu arī paredzēt, ka kompetentajām iestādēm ir tiesības noteikt atbilstošas sankcijas. Tās varētu ietvert, piemēram, iespēju pieprasīt atbilstību godīgai praksei, piedzīt zaudējumu atlīdzību, uzlikt naudas sodus ar preventīvu ietekmi un publiskot ziņojumus par atklātajiem faktiem. Esošie valstu noteikumi varētu sniegt piemērus par efektīvāko īstenošanas mehānismu, kas jāietver šādā kopīgā izpildes principu kopumā.

Jautājumi

16) Vai starp dalībvalstīm pastāv ievērojamas atšķirības tiesiskajā režīmā attiecībā uz NTP? Ja tas tā ir, vai šīs atšķirības kavē pārrobežu tirdzniecību? Lūdzam sniegt konkrētus piemērus un to ietekmi izteikt skaitliski tiktāl, cik tas iespējams.

17) Šādas negatīvas ietekmes gadījumā: cik lielā mērā vienotai ES pieejai attiecībā uz īstenošanu vajadzētu skart šo jautājumu?

18) Vai attiecīgajām īstenošanas struktūrām būtu jāpiešķir izmeklēšanas pilnvaras, tostarp tiesības uzsākt ex-officio darbības, noteikt sankcijas un pieņemt anonīmas sūdzības?

5.           NEGODĪGAS TIRDZNIECĪBAS PRAKSES VEIDI

Iepriekš minēto apsekojumu un aptauju rezultāti liecina, ka NTP tiek uzskatīta par parādību, kas kopīga daudzām ES dalībvalstīm B2B pārtikas un nepārtikas preču apgādes ķēdē. Dažādi NTP veidi vai ar to saistīti jautājumi ir noteikti un aprakstīti turpmāk. Pamatojoties uz godīgas un negodīgas prakses principiem un piemēriem vertikālās attiecībās pārtikas apgādes ķēdē, ko noteica augsta līmeņa forums pārtikas apgādes ķēdes darbības uzlabošanai, un uz darbu, ko veic Komisija saistībā ar B2B pārtikas un nepārtikas preču apgādes ķēdi, ir noteikta septiņu veidu NTP. Šīs NTP ir aprakstītas turpmāk, kopā ar iespējamiem godīgas prakses piemēriem, kas varētu palīdzēt atrisināt NTP.

5.1.        Neskaidri līguma noteikumi

Visbiežāk sastopamā NTP (atzīta minētajos apsekojumos un aptaujās) rodas no neskaidriem līguma noteikumiem, kas dod iespēju noteikt papildu pienākumus vājākajai līgumslēdzējai pusei.

Godīgas prakses elements varētu būt, ka līgumslēdzējas puses nodrošina, ka līgumos skaidrā, pārskatāmā un nepārprotamā veidā ir paredzētas tiesības un pienākumi, tostarp sankcijas. Līgumslēdzējām pusēm būtu jānorāda precīza un visaptveroša informācija par to komercattiecībām. Šī prakse varētu paredzēt arī, ka līgumiskajām sankcijām jābūt proporcionālām nodarītajam kaitējumam. Līgumos jābūt klauzulām, ar ko nosaka apstākļus un nosacījumus, saskaņā ar kuriem ir atļautas turpmākas izmaiņas produktu vai pakalpojumu izmaksās vai cenā.

5.2.        Rakstisku līgumu neesība

Ir jāņem vērā apstākļi, kādos var rasties NTP. NTP ir daudz vieglāk piemērot, ja līgumi nav noslēgti rakstiski, jo pusēm nav pierādījumu par noteikumiem, par kuriem ir panākta vienošanās.

Godīgas prakses elements varētu būt, ka līgumslēdzējas puses nodrošina līgumu noslēgšanu rakstiski, izņemot, ja tas nav iespējams vienai vai abām pusēm. Mutiski noslēgtu līgumu saturs pēc to noslēgšanas vismaz vienai pusei jāapstiprina rakstiski.

5.3.        Līguma izmaiņas ar atpakaļejošu spēku

Izmaiņas ar atpakaļejošu spēku, piemēram, atvilkumi no rēķina summas, lai segtu noieta veicināšanas izdevumus, vienpusējas atlaides atkarībā no pārdotā apjoma, maksas par iekļaušanu produktu klāstā utt., varētu pirmajā brīdī šķist pamatotas, bet var būt negodīgas, ja par tām nav iepriekš panākta pietiekami precīza vienošanās.

Godīgas prakses elementi varētu būt, ka noteikumi un nosacījumi ir taisnīgi abām pusēm. Visiem līgumiem būtu jāsatur precīzas norādes par apstākļiem un sīki izstrādāti noteikumi, saskaņā ar kuriem puses, to darot savlaicīgi un sniedzot pienācīgu informāciju, var kopīgi mainīt līguma noteikumus, tostarp jāprecizē process atbilstošas kompensācijas noteikšanai par izmaksām, kas rodas šādu vienas līgumslēdzējas puses ierosinātu grozījumu rezultātā.

5.4.        Komerciālu risku negodīga pārnese

Dažas prakses ir jāanalizē neatkarīgi no tā, vai par tām ir panākta iepriekšēja vienošanās.

Būtiska šādas prakses kategorija ir riska pārnese otrai pusei, piemēram, atbildību par zagtām precēm pilnībā nododot apgādātājam (apjoma samazināšanās maksas (shrinkage fees)), lai gan mazumtirgotājiem parasti ir vislabākās iespējas kontrolēt preču zādzības vai pazušanu savās telpās. Tomēr, kad zādzības risks ir pārcelts uz apgādātāju, ievērojami samazinās mazumtirgotāja motivācija veikt attiecīgus preventīvus pasākumus. Citas prakses šajā kategorijā ietver otras līgumslēdzējas puses uzņēmējdarbības finansēšanu (piemēram, pieprasot ieguldījumus jaunu tirdzniecības vietu izveidošanā), pienākumu kompensēt zaudējumus, ko nodarījis tirdzniecības partneris vai ilgi maksājumu kavējumi.

Cits NTP veids, kam jāpievērš uzmanība, ir ļaunprātīgu tā saukto "apvērsto peļņas normu" (reverse margin) izmantošanas prakse. Šis modelis ir daļa no daudzu mūsdienu mazumtirgotāju uzņēmējdarbības modeļiem un sastāv no preču iegādes apvienošanas ar dažiem papildu pakalpojumiem, ko mazumtirgotāji piedāvā apgādātājiem par maksu (piemēram, maksu par noieta veicināšanu un transportu, maksu par pakalpojumiem, kas saistīti ar noteiktu izvietojumu veikala plauktos utt.). Šāda prakse galvenokārt ir likumīga. Tomēr dažos gadījumos tā var būt arī pārmērīga un negodīga. Dažās ES jurisdikcijās (piemēram, Francijā), tiesas noteikušas, ka maksas par iekļaušanu produktu klāstā uzskatāmas par likumīgām tikai tad, ja tās ir saistītas ar reālu pakalpojumu, ir proporcionālas un tiek iekasētas pārredzamā veidā.

Godīgas prakses elementi varētu būt, ka līgumslēdzējas puses vienojas, ka katrs uzņēmējs uzņemas atbildību par saviem riskiem un nemēģina neatbilstīgi pārcelt savu risku uz citām personām. Līgumslēdzējām pusēm jāvienojas par noteikumiem un nosacījumiem, kas regulē to ieguldījumu pušu pašu un/vai noieta veicināšanas pasākumos. Maksai par likumīgu pakalpojumu būtu jāatbilst to vērtībai. Godīga prakse var paredzēt arī, ka tad, kad puses vienojas par maksu, kas saistīta ar iekļaušanu produktu klāstā, tai jābūt samērīgai ar attiecīgo risku. Līgumslēdzējas puses nedrīkst pieprasīt samaksu par pakalpojumiem, kas nav sniegti, vai par precēm, kas nav piegādātas, turklāt tās nedrīkst pieprasīt maksājumus, kas acīmredzami neatbilst sniegtā pakalpojuma izmaksām/ vērtībai.

5.5.        Negodīga informācijas izmantošana

"Negodīga" informācijas izmantošana, ko veic kāda puse, raksturo vairākas NTP. Lai gan pusei ir likumīgas tiesības pieprasīt noteiktu informāciju par piedāvātajiem produktiem, saņemtās ziņas nedrīkstētu izmantot, piemēram, sava konkurējošā produkta izstrādē, kas vājākajai pusei atņemtu tās jaunrades augļus. Komisija ir publicējusi pētījumu par ekonomiskajiem un juridiskajiem aspektiem, kas saistīti ar konfidenciālas uzņēmējdarbības informācijas un tirdzniecības noslēpumu izmantošanu, piesavināšanos un attiecīgo tiesvedību[52]. Citas prakses šajā kategorijā var ietvert atteikumu parakstīt vienošanās par konfidencialitāti vai konfidencialitātes neievērošanu.

Godīgas prakses elementi varētu būt, ka informācija, kas līgumslēdzējai pusei sniegta komerciālās attiecībās, jāizmanto godīgi (jo īpaši situācijās, kad uzņēmējdarbības partneri ir arī daļēji konkurenti). Godīga prakse var paredzēt arī, ka katrai līgumslēdzējai pusei ir saprātīgā apjomā jārūpējas par to, lai pārējām pusēm sniegtā informācija ir pareiza un nav maldinoša.

5.6.        Komerciālu attiecību negodīga izbeigšana

Pēkšņa un nepamatota komerciālu attiecību izbeigšana vai izbeigšana, par to iepriekš saprātīgā termiņā nebrīdinot, var būt arī būtisks NTP veids. Lai gan attiecību izbeigšana ir daļa no uzņēmējdarbības dzīves, to nevajadzētu izmantot kā līdzekli līgumslēdzējas puses iebiedēšanai, atsakoties pamatot šo lēmumu vai neievērojot saprātīgu paziņošanas termiņu.

Godīgas prakses elementi varētu būt, ka līgumslēdzējām pusēm ir jānodrošina godīga līgumu izbeigšana. Līgumi ir jāizbeidz saskaņā ar līgumam piemērojamiem tiesību aktiem, par to pietiekami laicīgi paziņojot pusei, ar ko izbeidz attiecības, lai tā varētu kompensēt savu ieguldījumu.

5.7.        Teritoriāli apgādes ierobežojumi

Teritoriāli apgādes ierobežojumi, ko nosaka daži starptautiski apgādātāji, var atturēt mazumtirgotājus no identisku preču iepirkšanas pārrobežu mērogā no vienas centrālas vietas, tās pēc tam izplatot uz citām dalībvalstīm[53]. Ja tie faktiski kontrolē loģistikas vai vairumtirdzniecības līmenī, lielākie zīmolu preču ražotāji var nebūt tieši ieinteresēti samazināt cenas un centīsies panākt tādus līgumus valstu līmenī, lai saglabātu cenu atšķirības. No otras puses, mazumtirgotāji meklē iespējas iepirkt no vairumtirgotājiem vai apgādātāju meitasuzņēmumiem, kam ir zemākās cenas, un rada spiedienu uz ražotājiem, slēdzot līgumus ar konkurējošiem apgādātājiem nolūkā piedāvāt produktus ar savu zīmolu. Mazumtirgotāji mazās dalībvalstīs apgalvo, ka, mēģinot salīgt preču piegādi no citvalstu vairumtirgotājiem vai pat tieši no apgādātājiem kaimiņvalstu tirgos, kas ir konkurētspējīgāki un ar zemākām cenām, tie tiek novirzīti uz meitasuzņēmumu, kas ir atbildīgs par konkrēto ģeogrāfisko tirgu, vai to valstu vairumtirgotājiem, kam ir teritoriāli līgumi ar apgādātājiem. Tādi ierobežojumi ļauj sadalīt tirgu, tādējādi radot ievērojamas vairumtirdzniecības cenu atšķirības starp valstīm.

Savā 2009. gada paziņojumā "Labāka pārtikas apgādes ķēdes darbība Eiropā" Komisija analizēja novērotās atsevišķu produktu cenu līmeņa atšķirības starp dalībvalstīm[54].

Piemēram, atbilstoši informācijai, kas tika sniegta Īrijas parlamentārās komitejas sanāksmē 2009. gada februārī, produktu pārdošanas cenas Īrijā un Apvienotajā Karalistē var atšķirties par līdz pat 130 %, jo Īrijas mazumtirgotājiem ir iepirkumi jāveic par cenām, kas attiecas uz Īriju. Lai gan faktori, piemēram, algas, sociālās izmaksas, enerģijas izmaksas, nodokļi un loģistikas izmaksas var daļēji izskaidrot patēriņa cenu atšķirības starp tirgiem vienam un tam pašam zīmola produktam, teritoriālajiem apgādes ierobežojumiem var būt graujoša ietekme. Līdzīgs pētījums tika veikts 2012. gadā Beļģijā[55].

Ja pamatā nav objektīvu efektivitātes apsvērumu (piemēram, loģistika), šādi ierobežojumi pārrobežu iepirkumiem var radīt cenu diskrimināciju pēc pircēja uzņēmējdarbības veikšanas valsts. Tā rezultātā patērētājus negatīvi ietekmē augstākas cenas un mazāka produktu izvēle, turklāt tie negūst labumu no piekļuves labākām cenām un vienotā tirgus netraucētas darbības. Apgādātāju minētie tehniskie iemesli, piemēram, marķēšana, var būt attaisnojoša dažos gadījumos, bet parasti neattiecas uz identiskām precēm.

5.8.        NTP kopīgā specifika

Radušos izmaksu pārnese un uzņēmējdarbības risku novirzīšana uz vājākās puses pleciem attiecībās ir kopsaucējs lielākajai daļai iepriekš minēto NTP. Pārmērīgs spiediens, nespēja īstenot pienācīgu uzņēmējdarbības plānošanu un skaidrības trūkums par īsto līguma saturu kavē optimālu lēmumu pieņemšanu un samazina peļņas normu, tādējādi potenciāli mazinot uzņēmumu spējas ieguldīt un ieviest jauninājumus.

Jautājumi

19) Vai minētais NTP uzskaitījums ietver svarīgākās NTP? Vai ir arī cita veida NTP?

20) Vai aizliegto NTP saraksta izveidošana varētu būt efektīvs līdzeklis, lai risinātu šo jautājumu? Vai šāds saraksts būtu regulāri jāatjaunina? Vai ir iespējami kādi alternatīvi risinājumi?

21) Katrai iepriekš minētajai NTP un atbilstošajai godīgai praksei lūdzam norādīt: a)       Jūs piekrītat vai nepiekrītat Komisijas veiktajai analīzei. Vajadzības gadījumā sniedziet papildu informāciju. b)       Paskaidrojiet, vai NTP attiecas uz nozari, kurā jūs darbojaties. c)       Paskaidrojiet, vai atbilstošā iespējamā godīgā prakse varētu būt piemērojama dažādās nozarēs? d)       Paskaidrojiet, vai NTP būtu jāaizliedz, vai arī tās novērtējums jāveic, katru gadījumu izskatot atsevišķi?     

22) Konkrēti attiecībā uz teritoriālajiem apgādes ierobežojumiem lūdzam paskaidrot:           a)       Ko jūs uzskatītu par objektīviem efektivitātes apsvērumiem, kas attaisno apgādes nenodrošināšanu konkrētam klientam? Kāpēc?          b) Kādi būtu pozitīvie un negatīvie aspekti teritoriālo apgādes ierobežojumu aizliegšanai (kā aprakstīts iepriekš)? Kādas būtu šāda aizlieguma praktiskās sekas saistībā ar to, kā uzņēmumi veido savas izplatīšanas sistēmas Eiropā?

23) Vai minētie iespējamās godīgās prakses risinājumi būtu jāiekļauj vienotā režīmā ES līmenī? Vai šādai pieejai būtu kādi negatīvie aspekti?

24) Ja uzskatāt, ka ir nepieciešama turpmāka rīcība ES līmenī – vai tam vajadzētu būt saistošam likumdošanas instrumentam? Nesaistošam? Pašregulējuma iniciatīvai?

6.           VISPĀRĪGAS PIEZĪMES

Jautājums

25) Šajā zaļajā grāmatā ir aplūkota NTP un godīgums B2B attiecībās B2B pārtikas un nepārtikas preču apgādes ķēdē. Vai jūs uzskatāt, ka tajā nav aplūkoti svarīgi jautājumi vai tiem nav pievērsta pietiekama uzmanība?   

7.           NĀKAMIE SOĻI

Komisija apņemas turpināt sadarbību ar visām attiecīgajām ieinteresētajām personām un augstu vērtē visus viedokļus, ko šīs personas sniegs Komisijai, lai uzlabotu B2B pārtikas un nepārtikas preču apgādes ķēdes darbību un efektivitāti.

Visas ieinteresētās personas tiek aicinātas iesniegt savu viedokli, atbildot uz iepriekš minētajiem jautājumiem. Atbildes sūtāmas uz norādīto adresi tā, lai tās nonāktu Komisijā ne vēlāk kā 2013. gada 30. aprīlī: markt-retail@ec.europa.eu.

Nav jāatbild uz visiem šajā zaļajā grāmatā uzdotajiem jautājumiem. Tāpēc lūdzam skaidri norādīt, uz kuriem jautājumiem attiecas jūsu atbildes. Ja iespējams, lūdzu, miniet konkrētus argumentus par vai pret zaļajā grāmatā ierosinātajiem risinājumiem un pieejām.

Turpinot šajā zaļajā grāmatā aizsākto darbu un pamatojoties uz saņemtajām atbildēm, Komisija līdz 2013. gada vidum paziņos par nākamajiem soļiem.

Atbildes publicēs internetā. Ir svarīgi izlasīt īpašo privātuma paziņojumu, kas pievienots šai zaļajai grāmatai, lai iegūtu informāciju par to, kā tiks apstrādāti jūsu personas dati un iesūtītā informācija.

[1]           Eurostat, 2010. gads.

[2]           "Labāka pārtikas apgādes ķēdes darbība Eiropā", (COM(2009) 591, 2009. gada 28. oktobris).

[3]           Eurostat, 2012. gads.

[4]           Turpat.

[5]           AIM, CEJA, CELCAA, CLITRAVI, Copa Cogeca, ERRT, EuroCommerce, Euro Coop, FoodDrinkEurope, UEAPME un UGAL.

[6]           AIM, CELCAA, ERRT, EuroCommerce, Euro Coop, FoodDrinkEurope, UEAPME un UGAL.

[7]            Komisijas 2012. gada 19. decembra Lēmums, ar ko groza 2010. gada 30. jūlija Lēmumu par tā piemērojamību un Augsta līmeņa foruma par pārtikas apgādes ķēdes darbības uzlabošanu sastāvu,

(2012/C 396/06), OV C-396/17, 21.12.2012.

[8]           Šo valstu vidū ir Apvienotā Karaliste, Bulgārija, Čehijas Republika, Francija, Itālija, Īrija, Lietuva, Polija, Portugāle, Rumānija, Slovēnija, Somija, Spānija un Vācija.

[9]           EKT ziņojums par Eiropas konkurences iestāžu īstenoto konkurences tiesību aktu piemērošanu un tirgus uzraudzību pārtikas nozarē, 2012. gada maijs, 116.–120. lpp.

[10]             Uzņēmējdarbības attiecības ES apģērbu ķēdē: no rūpniecības uz mazumtirdzniecību un sadali, Bocconi University,  Essec Business School,  Baker & McKenzie, 2007. gads, 124. lpp.

[11]             Uzņēmējdarbības attiecības ES apģērbu ķēdē: no rūpniecības uz mazumtirdzniecību un sadali, 126. lpp.

[12]             Ziņojums par tirgus uzraudzību tirdzniecības un izplatīšanas nozarē "Par efektīvāku un godīgāku tirdzniecības un izplatīšanas iekšējo tirgu līdz 2020. gadam", (COM(2010) 355, 2010. gada 5. jūlijs).

[13]             Eiropas Parlamenta rezolūcija par efektīvāku un godīgāku mazumtirdzniecības tirgū, (2010/2109 (INI)), 2011. gada 5. jūlijā.

[14]             “Akts par vienoto tirgu. Divpadsmit mehānismi, kā veicināt izaugsmi un vairot uzticēšanos. Kopīgiem spēkiem uz jaunu izaugsmi", (COM(2011) 206, 2011. gada 13. aprīlis).

[15]             Dalībvalstu aptauja par NTP; EKT ziņojums par Eiropas konkurences iestāžu īstenoto konkurences tiesību aktu piemērošanu un tirgus uzraudzību pārtikas nozarē, 2012. gada maijs, 117. lpp.; Eiropas Biznesa panelis; apspriešanās par Direktīvu 2006/114/EK par maldinošu un salīdzinošu reklāmu un negodīgu komercdarbības praksi, kas ietekmē uzņēmumus.

[16]             Specializets pētījums, AIM-CIAA apsekojums par negodīgu komercdarbības praksi Eiropā, 2011. gada marts, pētījums  pieejams šādā tīmekļa vietnē: http://www.dlf.no/filestore/CIAAAIMSurveyonUCP-Europe.pdf.

[17]             Parlamentārais ziņojums par apgādātāju – mazumtirgotāju attiecībām Īrijas pārtikas preču tirgū, Uzņēmumu, tirdzniecības un nodarbinātības komiteja, 2010. gada marts, 19. lpp.

[18]             Konkurences komisija, Galīgais ziņojums saistībā ar tirgus pētījumu par preču apgādi Apvienotajā Karalistē, 2008. gada 30. aprīlis.

[19]             Comisión Nacional de la Competencia, Ziņojums par attiecībām starp ražotājiem un mazumtirgotājiem pārtikas nozarē, 2011. gada oktobris.

[20]             Sk. iepriekš, 15. piezīmi.

[21]             Tas saskan ar konstatējumiem Specializētajā pētījumā par apgādātāju uztveri, kas liecina, ka NTP negatīvi ietekmēja izmaksas, pārdošanu un inovācijas (attiecīgi 83 %, 77 % un 40% respondentu). Sk. iepriekš, 15. piezīmi.

[22]             SEC(2009) 1450.

[23]             Kilpailuviraston päivittäistavarakauppaa koskeva selvityksiä I/2012, 119. lpp.

[24]             Skat. "The functioning of the food supply chain and its effect on food prices in the European Union", European Economy, Occasional Papers 47, 2009. gada maijs.

[25]             Sk., inter alia, attiecībā uz Portugāli: Autoridade da Concorrência, Report on Commercial Relations between the Large Retail Groups and their Suppliers, 2010. gada oktobris; attiecībā uz Apvienoto Karalisti: UK Competition Commission, The supply of groceries in the UK market investigation, 2008. gada 30. aprīlis; attiecībā uz Zviedriju: Konkurrensverket, Mat och marknad — från bonde till bord, 2011. gada aprīlis; attiecībā uz Spāniju: Comisión Nacional de la Competencia 2011. gada 5. oktobra Informe sobre el código de buenas prácticas de distribución del automóvil un Informe sobre el anteproyecto de ley de contratos de distribución; attiecībā uz Somiju: Kilpailuviraston Päivittäistavarakauppaa koskeva selvityksiä;  citi pētījumi ir minēti EKT ziņojumā, kas citēts 8. piezīmē.

[26]             Regulas 1/2003 9. apsvērumā ir skaidri nodalītas konkurences tiesības (kas ietver valstu noteikumus par vienpusēju rīcību, kuras ir stingrākas nekā 102. pants) un tiesību akti attiecībā uz negodīgu tirdzniecības praksi.

[27]             Turpat.

[28]             Sk. EKT ziņojuma 26. punktu, 8. piezīme iepriekš tekstā.

[29]             Tas tika darīts vai nu civiltiesību jomā, piemēram, pieņemot īpašus komerctiesību noteikumus (piemēram, Francijā) vai administratīvo tiesību jomā.

[30]             Piemēram, Beļģijā, Francijā, Itālijā un Spānijā.

[31]             Piemēram, Nīderlandē, Portugālē, Slovēnijā un Spānijā.

[32]             Labas uzņēmējdarbības prakses kodekss (1997. gads), kuru izstrādājusi Izplatītāju savienība un Ražošanas nozares konference.

[33]             Labas uzņēmējdarbības prakses kodekss.

[34]             Labas uzņēmējdarbības prakses kodekss automobiļu izplatīšanas nozarē, ko 2011. gada 10. jūnijā parakstījuši ANFAC, ANIACAM, FACONAUTO un GANVAM, 2007. gada 1. augusta vienošanās FIAB un ASEDAS par ieteikumiem labai uzņēmējdarbības praksei, lai uzlabotu pārvaldību visā vērtības ķēdē un sekmētu uzņēmumu sadarbību, 2011. gada 29. jūlija vienošanās par komercdarbības rīcības kodeksu pārtikas ķēdē Katalonijā.

[35]             2010. gada 20. maija Kodekss par godīgām attiecībām starp apgādātājiem un pircējiem lauksaimniecības ražojumu un pārtikas produktu aprites ķēdē.

[36]             Pārtikas produktu apgādes prakses kodekss (GSCOP).

[37]             Eiropas Konkurences iestāžu tīkla ziņojums par Eiropas konkurences iestāžu īstenoto konkurences tiesību aktu piemērošanu un tirgus uzraudzību pārtikas nozarē, 2012. gada maijs, 118. lpp.

[38]             Sk. SKT īpašo programmu Kioto ikgadējā konferencē, 2008. gada ziņojumu par izdevīgākas sarunu pozīcijas ļaunprātīgu izmantošanu.

[39]             "Labāka pārtikas apgādes ķēdes darbība Eiropā", (COM(2009) 591, 2009. gada 28. oktobris); "Vienots tirgus 21. gadsimta Eiropā", (COM(2007) 725, 2007. gada 20. novembris); Mazumtirdzniecības tirgus uzraudzības ziņojums, sk. 11. piezīmi iepriekš tekstā; Vienotā tirgus akts, sk. 13. piezīmi iepriekš tekstā.

[40]             Sk. 2010. gada ziņojumu par konkurences politiku, COM(2011) 328 galīgā redakcija, 9. punkts.

[41]             Direktīva 2005/29/EK par uzņēmēju negodīgu komercpraksi iekšējā tirgū attiecībā pret patērētājiem.

[42]             Turpat. 8. apsvērumā norādīts: "patērētāju ekonomiskās intereses ir tieši aizsargātas no negodīgas uzņēmēju komercprakses pret patērētājiem. […] ir citādi komercprakses veidi, kas, kaut gan nekaitē patērētājiem, var radīt kaitējumu konkurentiem un klientiem, kas ir uzņēmēji. Komisijai būtu rūpīgi jāpārbauda vajadzība pēc Kopienas rīcības negodīgas konkurences jomā ārpus šajā direktīvā paredzētām pilnvarām un vajadzības gadījumā jāiesniedz priekšlikums, kas attiektos uz šiem pārējiem negodīgas konkurences aspektiem".

[43]             Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 12. decembra Direktīva 2006/114/EK par maldinošu un salīdzinošu reklāmu.

[44]             Uzņēmumu aizsardzība no maldinošas tirgvedības prakses un efektīvas izpildes nodrošināšana. Pārskats par Direktīvu 2006/114/EK par maldinošu un salīdzinošu reklāmu (COM(2012) 702).

[45]             Direktīva 2011/7/ES par maksājumu kavējumu novēršanu komercdarījumos.

[46]             Regula (ES) Nr. 261/2012 attiecībā uz līgumattiecībām piena un piena produktu nozarē.

[47]             Direktīva 93/13/EEK par negodīgiem noteikumiem patērētāju līgumos.

[48]             COM(2011) 416 galīgā redakcija 2011. gada 13. jūlijā.

[49]             Priekšlikums regulai par vienotajiem Eiropas tirdzniecības noteikumiem, COM(2011) 635.

[50]             Direktīva 2002/8 par juridisko palīdzību (ar ko izveido sistēmu, lai saņemtu juridisko palīdzību pārrobežu strīdos); Direktīva 2008/52 par mediāciju (ar ko nodrošina raitu mediācijas un tiesvedības koordināciju); Regula Nr. 44/2001 par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi civillietās un komerclietās (ar ko nosaka, kurām tiesām ES ir jurisdikcija izskatīt lietas konkrētajā strīdā un kā kādas dalībvalsts spriedumus atzīst un izpilda citās dalībvalstīs, bet jāņem vērā, ka šīs Regulas pārstrādātā versija ir Regula Nr. 1215/2012, ar ko tiks atcelta visa atzīšanas un izpildes starpprocedūra; Regula Nr. 1896/2006 un Nr. 861/2007 (ar ko izveido vienotu Eiropas tiesu procedūru attiecīgi neapstrīdamām un maza apmēra prasībām), kā arī iepriekš minētā Regula Nr. 593/2008 un Regula Nr. 864/2008, ar ko rada juridisko noteiktību attiecībā uz strīdu iznākumu Eiropā.

[51]             COM(2012) 702 galīgā redakcija.

[52]             http://ec.europa.eu/internal_market/iprenforcement/trade_secrets/index_en.htm#maincontentSec1. 

[53]             Jāņem vērā, ka šajā kontekstā teritoriālie apgādes ierobežojumi ir definēti kā aizliegums apgādātājiem pārdot tālākpārdevējiem, kas paši cenšas  iepirkt no apgādātāja. To neuzskata par teritoriālo apgādes ierobežojumu, ja, piemēram, izplatītājs, kam noteiktā ģeogrāfiskā zonā ir iedalīta ekskluzīva teritorija, ir aizsargāts pret citu izplatītāju aktīvas pārdošanas darbībām šajā zonā.

[54]             COM(2009) 591 galīgā redakcija.

[55]             SPF Economie, Etude sur les niveaux de prix dans les supermarchés, 2012. gada februārī.