KOMISIJAS DIENESTU DARBA DOKUMENTS IETEKMES NOVĒRTĒJUMA KOPSAVILKUMS Pavaddokuments Priekšlikuma projekts regulai, ar kuru groza Regulu (EK) Nr. 273/2004 par narkotisko vielu prekursoriem /* SWD/2012/0278 final */
Atruna. Šis
kopsavilkums ir saistošs tikai Komisijas dienestiem, kas iesaistīti
tā sagatavošanā, un neskar Komisijas turpmāko lēmumu
galīgo redakciju. KOMISIJAS DIENESTU DARBA DOKUMENTS IETEKMES NOVĒRTĒJUMA KOPSAVILKUMS Pavaddokuments Priekšlikuma projekts regulai, ar
kuru groza Regulu (EK) Nr. 273/2004 par narkotisko vielu prekursoriem 1. Problēmas
formulējums 1.1. Kāpēc tas, ka
neizdodas novērst etiķskābes anhidrīda novirzīšanu,
uzskatāms par problēmu Narkotisko vielu prekursori ir
ķīmiskas vielas, kuras plaši pielieto likumīgā veidā,
bet kuras var izmantot arī neatļautā veidā nelikumīgai
narkotisko un psihotropo vielu izgatavošanai Lai novērstu to
novirzīšanu no likumīgās tirdzniecības nelikumīgai
narkotiku ražošanai, ir izveidota īpaša normatīvā bāze
(starptautiskā mērogā[1]
un ES mērogā[2]),
lai konstatētu aizdomīgus darījumus. Galvenā problēma, kas
pēdējos gados konstatēta saistībā ar
piemērojamajiem iekšējā tirgus tiesību aktiem narkotisko
vielu prekursoru jomā[3],
ir tas, ka neizdodas pietiekamā mērā novērst
etiķskābes anhidrīda (EA), kas ir galvenais heroīna
prekursors, novirzīšanu. No Eiropas likumīgās tirdzniecības
novirzītais EA tiek noziedzīgā veidā pārdots uz
Afganistānu, kas ir pasaules galvenais heroīna piegādes avots,
un Eiropa vien izmanto gandrīz 20 % piegādes apjoma. Problēmas cēloņi un tās
sekas ir parādītas nākamajā attēlā: CĒLONIS || PROBLĒMA || TIEŠĀS SEKAS || NETIEŠĀS SEKAS 2008. gadā ES tika konfiscēta vai apturēta 241 tonna
EA, ar ko būtu pieticis, lai izgatavotu 150-223 tonnas heroīna jeb
apmēram 50 % no gadā saražotā Afganistānas
heroīna daudzuma. Lai gan saskaņā ar 2009. un 2010. gada
statistiku ES konfiscētā vai apturētā EA apjoms strauji
samazinājies[4], daudzas dalībvalstis un Starptautiskā Narkotiku kontroles
padome (SNKP) ir norūpējušās par to, ka Regulā (EK) Nr. 273/2004
ietvertie EA kontroles mehānismi nav pietiekami. 1.2. Ietekmes sfēra Dalībvalstis
ir ietekmes sfērā, jo veic likumizpildes pasākumus, kā
arī nodrošina veselības aprūpes finansējumu
saistībā ar heroīna lietošanu. Turklāt sabiedrībai
ievērojamus izdevumus rada ar narkotikām saistītā
noziedzība. ES iedzīvotāji ir ietekmes sfērā, jo saņem no novirzītā EA
izgatavoto heroīnu, kā arī ar narkotikām
saistītās noziedzības dēļ. Uzņēmumi, kas izgatavo vai
ražo EA, rīkojoties ar vielu, jebkurā brīdī var
saskarties ar novirzīšanu (tās mēģinājumiem). Tiem ne
vien jānodrošina savas telpas un darba procesi pret zādzību, bet
arī jāreģistrē telpas iestādēs un uzmanīgi
un kritiski jāizvērtē, vai to klienti izmanto vielu vienīgi
norādītajiem likumīgajiem mērķiem[5]. Par aizdomīgiem darījumiem jāziņo
iestādēm. Galalietotāju (kas EA iepērk vienīgi kā
ražošanas izejvielu) pienākumi ir mazāk apjomīgi: tiem nav
jāveic reģistrācija, bet, veicot pasūtījumu,
jāiesniedz klienta deklarācija. 2. Subsidiaritātes
analīze Regulas (EK) Nr. 273/2004 par narkotisko
vielu prekursoriem pamats ir LESD 114. pants (iepriekš EK līguma 95. pants).
Regula nosaka kopīgas narkotisko vielu prekursoru tirdzniecības
uzraudzības un kontroles prasības, lai ES nodrošinātu brīvu
likumīgo tirdzniecību ar šīm ķīmiskajām
vielām. Lai gan Regulas 10. pantā ir prasība
dalībvalstīm pieņemt valsts pasākumus, lai
kompetentajām iestādēm ļautu veikt kontroles un
uzraudzības pienākumus, jebkāda veida vispārīgas
izmaiņas kontroles un uzraudzības mehānismā būtu
jāveic Eiropas mērogā, lai neliktu nevajadzīgus
šķēršļus narkotisko vielu prekursoru likumīgai
tirdzniecībai ES. 3. Mērķi Vispārīgie politikas
mērķi ·
Sekmēt globālu cīņu pret
narkotisko vielu nelikumīgu tirdzniecību.
Lai to panāktu, svarīgs elements ir novērst narkotisko vielu
prekursoru novirzīšanu, un tas atbilst ES pienākumiem
saskaņā ar ANO 1988. gada konvencijas 12. pantu. ·
Nodrošināt narkotisko vielu prekursoru
iekšējā tirgus pareizu darbību, panākot
to, ka uzņēmējiem visā ES tiek piemēroti
saskaņoti noteikumi, un vienlaikus izvairoties no nevajadzīga
administratīvā sloga, kas uzlikts uzņēmumiem un
kompetentajām iestādēm. Konkrētie politikas mērķi ·
Izvairīties no novirzīšanas
mēģinājumiem ES iekšējā tirgū,
tādējādi ierobežojot ES izcelsmes EA apjomu, kas novirzīts
nelikumīgai narkotiku, proti, heroīna, ražošanai. ·
Izvairīties no tirgus traucējumiem, ko
izraisa nesaskaņota narkotisko vielu
prekursoru kontrole ES un tādējādi ierobežot narkotisko vielu
prekursoru vērtības ķēdē iesaistītajiem
uzņēmējiem radītās izmaksas. Politikas
rīcības mērķi ·
Panākt novirzīšanas
mēģinājumu un konfiskāciju samazināšanās tendenci
ES. ·
Ieviest ES iekšējā tirgū vienotu,
mērķtiecīgu un iedarbīgu narkotisko vielu prekursoru
standarta kontroli. 4. Politikas
risinājumi 1. risinājums:
bez rīcības. Spēkā esošie ES tiesību akti
nemainās (pamata risinājums) Regulu (EK) Nr. 273/2004 negroza. Komisija un
dalībvalstis turpina darbu, īstenojot spēkā esošos
noteikumus. Dalībvalstis pēc vajadzības var pieņemt papildinošus
valsts normatīvos aktus saskaņā ar regulas 10. pantu,
ievērojot paziņošanas un pārbaudāmā teksta
iesniegšanas pienākumus, ko uzliek Direktīva 98/34/EK. 2. risinājums: paplašināt
ziņošanas pienākumus Paplašina
ziņošanas pienākumus, lai uzlabotu dalībvalstu
informētību un tādējādi atbilstošāk
piemērotu pārbaudes un citus likumizpildes pasākumus. Divi
apakšrisinājumi, ko var piemērot atsevišķi vai apvienojumā,
ir: a) biežāka ziņošana un b) plašāka ziņojamā
informācija. 3. risinājums:
padarīt stingrākus uzņēmējiem piemērojamos
noteikumus un pienākumus saistībā ar galalietotāju
iesniegtajām klientu deklarācijām Uzņēmējiem ļauj 2. kategorijas
klasificētās vielas piegādāt tikai tad, ja kopā ar
pasūtījumu ir saņemta pilnībā aizpildīta klienta
deklarācija un ja ir pārbaudīti galalietotāja patiesie
pasūtījuma izdarīšanas iemesli. Vajadzības
gadījumā uzņēmēji iesaista savas valsts iestādes.
Informācijas pareizības pārbaudi dokumentē. Turklāt
vielu piegādēm pievieno klienta deklarācijas kopiju. Šo
risinājumu var vēl pastiprināt, samazinot vai atceļot
regulas 6. pantā paredzēto minimālā daudzuma
ierobežojumu. Var nošķirt divus apakšrisinājumus: pienākumus
attiecina vienīgi uz EA (a) vai uz visām 2. kategorijas vielām
(b). 4. risinājums:
pieprasīt uzņēmējiem sistemātiski ziņot
iestādēm par jauniem galalietotājiem, lai ļautu tos
pārbaudīt Uzņēmēji, kas tirgū laiž 2. kategorijas
klasificētās vielas, sistemātiski ziņo iestādēm
par visiem pasūtījumiem, kas saņemti no iepriekš nezināmiem
galalietotājiem, un piegādi veic tikai tad, ja saņemta
iestāžu piekrišana. Iestādes pārbauda galalietotāju
motīvu likumību, vajadzības gadījumā sadarbojoties ar
citas dalībvalsts iestādēm. Šo risinājumu var vēl
pastiprināt, samazinot vai atceļot regulas 6. pantā
paredzēto minimālā daudzuma ierobežojumu. Var nošķirt divus
apakšrisinājumus: pienākumus attiecina vienīgi uz EA (a) vai uz
visām 2. kategorijas vielām (b). 5. risinājums: pieprasīt
galalietotāju reģistrāciju un piemērot stingrākas
prasības attiecībā uz reģistrāciju Uz 2. kategorijas klasificēto vielu
galalietotājiem attiecina reģistrācijas pienākumu.
Reģistrācijas numuru ieraksta katrā klienta
deklarācijā, lai ļautu uzņēmējiem
pārbaudīt pasūtījumu likumību. Iestādes pirms
reģistrēšanas pārbauda galalietotāju uzņēmumus,
lai reģistrācijas numuram piešķirtu leģitimitāti.
Eiropas tiesību aktos nosaka sīkākas prasības un
nosacījumus attiecībā uz galalietotāju (un visu
uzņēmēju) reģistrācijas veikšanu, atteikšanu,
atsaukšanu. Šo risinājumu var pastiprināt, samazinot vai atceļot
regulas 6. pantā paredzēto minimālā daudzuma
ierobežojumu un/vai attiecinot izņēmumus uz dažām
galalietotāju kategorijām, piemēram, uz augstskolām vai
pētniecības iestādēm. Var nošķirt divus
apakšrisinājumus: pienākumus attiecina vienīgi uz EA (a) vai uz
visām 2. kategorijas vielām (b). 6. risinājums: mainīt EA
klasificētās vielas kategoriju no 2. uz 1. Maina EA klasificētās vielas kategoriju no 2. uz 1., kas
nozīmē, ka visiem tiem, kas ir iesaistīti EA
tirdzniecībā un izmantošanā, pirms EA iegūšanas īpašumā
vai laišanas tirgū jāsaņem licence un jāizpilda visas
licencētiem uzņēmējiem piemērojamās
prasības. 5. Ietekmes
novērtējums Izmaksas, ko dažādu risinājumu
gadījumā rada palielināts administratīvais slogs, ir
izteiktas skaitliskā veidā un apkopotas salīdzinošā
tabulā 6. sadaļā. Ieguvumi ir formulēti apraksta
veidā. 5.1. 1. risinājums:
bez rīcības Eiropas mērogā administratīvs slogs nerodas ne uzņēmumiem, ne
kompetentajām iestādēm, bet var sagaidīt
administratīvā sloga pieaugumu dalībvalsts mērogā,
ja dalībvalstis ievieš papildinošus valsts mēroga pasākumus. Novirzīšanas
novēršanas iedarbīguma ziņā nesenā statistika skaidri
liecina, ka konfiskāciju un apturēto sūtījumu apjoms
samazinās, kas savukārt liecina, ka īstenošanas darbs jau ir ievērojami
uzlabojis spēkā esošo tiesību aktu iedarbīgumu
novirzīšanas novēršanā. No otras puses, konstatētie Regulas (EK)
Nr. 273/2004 trūkumi saglabājas, lai gan tie var
samazināties labākas īstenošanas rezultātā.
Dalībvalstis joprojām var uzskatīt par nepieciešamu pieņemt
papildinošus valsts pasākumus, lai uzlabotu narkotisko vielu prekursoru
kontroli[6].
Tas ir pretrunā iekšējā tirgus saglabāšanas
mērķim. Visbeidzot, turpinās starptautiskā mērogā
pret ES vērstā kritika (kam pievienojas arī dažas
dalībvalstis) par to, ka tā aktīvi neiesaistās, neskatoties
uz atkārtotiem aicinājumiem uzlabot iekšējā tirgus
tiesību aktu kontroli. 5.2. 2. risinājums:
paplašināt ziņošanas pienākumus Novirzīšanas novēršanas
iedarbīguma ziņā kompetentās iestādes var
paļauties uz labāku informētību par likumīgajām
tirdzniecības plūsmām. Tas ļauj ātrāk
konstatēt neparastu tirdzniecības apriti, kas signalizē par
novirzīšanu. Tomēr, lai varētu salīdzināt
tirdzniecības datus par visiem uzņēmējiem ES, ir
jāsavāc ļoti liels datu apjoms un ES mērogā ir
jāveic šo datu pārrobežu salīdzinājums. Bet pat šāda
ES mērogā veikta datu pārbaude var izrādīties
neiedarbīga, jo no visa EA ražošanas apjoma tiek novirzīti tikai 0,2
%, un tādēļ vispārīga visu darījumu
pārbaudes metode nav tik daudzsološa kā īpaši riska grupām
paredzēti pasākumi. Dalībvalstis joprojām var
uzskatīt par nepieciešamu pieņemt papildinošus valsts pasākumus,
lai uzlabotu narkotisko vielu prekursoru tirdzniecības kontroli. Tas ir
pretrunā mērķim novērst iekšējā tirgus
sadrumstalošanos. 5.3. 3. risinājums:
padarīt stingrākus uzņēmējiem piemērojamos
noteikumus un pienākumus saistībā ar galalietotāju
iesniegtajām klientu deklarācijām Šā risinājuma izmaksu aprēķinā nošķir 2. scenārijus
(sīkāk skat. pārskata tabulā 6. sadaļā).
Atbilstoši pirmajam scenārijam uzņēmēji var veikt
darījumus tikai ar zināmiem un pārbaudītiem klientiem, un
tas pašlaik jau atbilst īstenībai. Tādējādi 3. risinājuma
galvenais pienākums, proti, klientu deklarāciju pārbaude,
nenozīmē nekādas rīcības izmaiņas (100 % bez
izmaiņām). Vienīgās papildu administratīvās
izmaksas rada klientu deklarācijas kopijas nosūtīšana. Tā
kā uzņēmēji savus klientus spēj pārbaudīt
paši, tad iestādēm tas papildu izmaksas nerada. Atbilstoši 2. scenārijam 30 %
uzņēmēju pašlaik vēl nerīkojas vajadzīgajā
veidā, un tiem jāiegulda papildu darbs. Turklāt domājams,
ka apmēram 10 % no visām klientu deklarācijām
jāpārbauda iestādēs, jo uzņēmēji nevar
pārbaudes veikt pilnībā. Novirzīšanas novēršanas iedarbīguma ziņā 3. risinājums
palielina uzņēmēju atbildības sajūtu, izvēloties
savus klientus. Lai gan centīgi uzņēmēji jau veic
nepieciešamās pārbaudes, pēc juridiskā teksta
precizēšanas uzņēmēji kļūs
piesardzīgāki un biežāk sazināsies ar iestādēm. Ieguvumi iekšējam tirgum ir
līdzīgi kā 1. risinājumā: dalībvalstis joprojām
var uzskatīt par nepieciešamu pieņemt papildinošus valsts
pasākumus, lai uzlabotu narkotisko vielu prekursoru tirdzniecības
kontroli, un tas kaitē iekšējam tirgum. 5.4. 4. risinājums:
pieprasīt uzņēmējiem sistemātiski paziņot
iestādēm par jauniem galalietotājiem, lai ļautu tos
pārbaudīt Novirzīšanas
novēršanas iedarbīguma ziņā 4. risinājumā
uzņēmēju darbs ir vērsts uz jauniem klientiem – it
īpaši uz tiem, kas piesakās kā galalietotāji, bet kuriem
nav reģistrācijas numura, jo viņu patiesos pasūtījuma
izdarīšanas iemeslus pārbaudīt ir grūtāk. Ja
iestādes tiks sistemātiski informētas par visiem jaunajiem
klientiem, tās varēs veikt visas nepieciešamās pārbaudes.
Vajadzības gadījumā tās varēs novērst un/vai
uzraudzīt piegādi. Tomēr, uzliekot atbildību iestādēm,
kuras tad pieņemtu galīgo lēmumu par potenciāliem jauniem
uzņēmējdarbības sakariem, pašu uzņēmēju
piesardzība samazinās. Tā kā 4. risinājums uzlabo
iestāžu informētību par daļu no galalietotājiem, tad
ir mazāk ticams, ka dalībvalstis pieņemtu papildinošus valsts
mēroga pasākumus. Tomēr dažas no tām joprojām var
uzskatīt 4. risinājumu par nepietiekamu un pieņemt papildinošus
pasākumus, kas kaitētu iekšējam tirgum. 5.5. 5. risinājums:
pieprasīt galalietotāju reģistrāciju un piemērot
stingrākas prasības attiecībā uz reģistrāciju Novirzīšanas novēršanas
iedarbīguma ziņā reģistrācija dalībvalstīm
ļauj pārbaudīt galalietotāju patiesos motīvus pirms
pirmā pasūtījuma. Tādējādi uzņēmējiem
ir vienkāršāk pārbaudīt savus klientus, jo klientu
deklarācijā ir iekļauts oficiāls reģistrācijas
numurs. 5. risinājums lielā
mērā uzlabo iestāžu informētību par visiem
galalietotājiem, un tādējādi ir arvien mazāk
iespējams, ka dalībvalstis uzskatītu par nepieciešamu
pieņemt papildinošus valsts pasākumus. Tādējādi 5.
risinājums ir ļoti iedarbīgs iekšējā tirgus
saglabāšanas ziņā. 5.6. 6. risinājums:
mainīt EA klasificētās vielas kategoriju no 2. uz 1. Novirzīšanas novēršanas
iedarbīguma ziņā plānotie ieguvumi ir līdzīgi vai
lielāki nekā 5. risinājumā, jo visi EA
galalietotāji un uzņēmēji ir pakļauti stingrai
licencēšanai iestāžu tiešā kontrolē.
Tādējādi ir arvien mazāk iespējams, ka
dalībvalstis uzskatītu par nepieciešamu pieņemt papildinošus valsts
pasākumus, un tādēļ 6. risinājums ir
iedarbīgs iekšējā tirgus saglabāšanas ziņā. 6. Risinājumu
salīdzinājums 1. tabulā[7] ir apkopota informācija
par plānotajiem ieguvumiem (rīcības mērķu sasniegšanas
iedarbīguma ziņā) un izmaksas katram no
(apakš-)risinājumiem. Vislabākā izmaksu un ieguvumu
bilance ir 4.a un 5.a risinājumam. 4.a risinājums ir
labākais, vadoties pēc iestāžu un uzņēmumu
kopējām izmaksām. Bet, ja neņem vērā visu
pastāvošo galalietotāju vienreizējās
reģistrācijas izmaksas 5.a risinājumā,
atšķirības tekošajās gada izmaksās ir mazāk
jūtamas: 5.a risinājums ir mazāk apgrūtinošs
uzņēmumiem, bet 4.a risinājums uzliek mazāku slogu
iestādēm. Papildus tam, ka 5.a risinājumā
ir mazākas gada izmaksas uzņēmumiem, šis risinājums
saņēma vairākuma dalībvalstu atbalstu apspriedēs ar
ieinteresētajām personām. 5.a risinājums arī
labāk risinātu starptautiskā mērogā izskanējušo
kritiku par to, ka ES trūkst sistemātiskas EA galalietotāju
kontroles. Ņemot vērā abu risinājumu
nelielās izmaksas salīdzinājumā ar Eiropā
saražotā EA kopējo tirgus vērtību, būtiska ietekme uz
Eiropas ražošanas nozares konkurētspēju nav gaidāma.[8] 1. tabula.
izmaksu un ieguvumu salĪdzinājums Risinājums || Ieguvumi/iedarbīgums || Uzņēmumu izmaksas || Iestāžu izmaksas || Kopējās izmaksas Novirzīšanas novēršana || Iekšējā tirgus saglabāšana 1 || 0 || 0 || € 0 Tirgus sadrumstalošanās risks || € 0 || € 0 2 || 2.a || 0 || 0 || € 5,6 mlj./gadā || € 1 mlj./gadā || € 6,6 mlj./gadā || 2.b || 0 || 0 || € 1,5 mlj./gadā || € 0,3 mlj./gadā || € 1,8 mlj./gadā || 2.a+2.b || 0 || 0 || € 11,4 mlj./gadā || € 2,1 mlj./gadā || € 12,5 mlj./gadā 3 || 3.a (vienīgi EA) || + || 0 || 1. scen. (100 % bez rīcības izmaiņām): 2. scen.: 70 % bez rīcības izmaiņām): || € 0,2 mlj./gadā € 4,7 mlj./gadā || 1. scen.: (iestādes neiesaista) 2. scen.: (iestādes iesaista 10 % gadījumu) || € 0 € 0,2 mlj./gadā || 1. scen.: 2. scen.: || € 0,2 mlj./gadā € 4,9 mlj./gadā || 3.b || + || 0 || 1. scen.: 2. scen.: || € 1 mlj./gadā € 26,3 mlj./gadā || 1. scen.: 2. scen.: || € 0 € 1,2 mlj./gadā || 1. scen.: 2. scen.: || € 1 mlj./gadā € 27,5 mlj./gadā 4 || 4.a (vienīgi EA) || +[+] || ++ || € 0,04 mlj./gadā || € 0,005 mlj./gadā || € 0,05 mlj./gadā || 4.b || +[+] || ++ || € 0,5 mlj./gadā || € 0,03 mlj./gadā || € 0,53 mlj./gadā 5 || 5.a (vienīgi EA) || ++ || +++ || Alt. scen.: (uzņēmuma reģistrācijas maksa) || € 0,16 mlj. + € 0,01 mlj./gadā € 0,55 mlj. + € 0,06 mlj./gadā || Alt. scen.: || € 0,39 mlj. + € 0,05 mlj./gadā € 0 || Alt. scen.: || € 0,55 mlj. + € 0,06 mlj./gadā € 0,55 mlj. + € 0,06 mlj./gadā || 5.b || ++ || +++ || Alt. scen.: (uzņēmuma reģistrācijas maksa) || € 0,5 mlj. + €0,07 mlj./gadā] € 2,3 mlj. + € 0,3 mlj./gadā || Alt. scen.: || € 1,8 mlj. + € 0,2 mlj./gadā € 0 || Alt. scen.: || € 2,3 mlj. + € 0,3 mlj./gadā € 2,3 mlj. + € 0,3 mlj./gadā 6 || (vienīgi EA) || +++ || +++ || [vai: izņ. ārēj. tirdzn. Alt. scen:(uzņēmuma licencēšanas maksa) || € 0,3 mlj. + € 0,2 mlj./gadā + 0,5 mlj./gadā] € 2,0 mlj. + € 0,3 [vai + 0,9] mlj./gadā || [vai: izņ. ārēj. tirdzn. Alt. scen.: || € 1,7 mlj. + € 0,1 mlj./gadā + 0,4 mlj./gadā] € 0 || [vai izņ. ārēj. tirdzn. Alt. scen.: || € 2,0 mlj. + € 0,3 mlj./gadā + 0,9 mlj./gadā] € 2,0 mlj. + € 0,3 [vai + 0,9] mlj./gadā Priekšroku guvušie risinājumi
ietekmētu MVU, kuri rīkojas ar EA galvenokārt kā
galalietotāji. Apspriedēs 5. risinājums bija otrs
vēlamākais (pēc esošās situācijas saglabāšanas).
Šis rezultāts atbilst šā izvērtējuma secinājumam, ka 5. risinājums
uzliktu mazāku slogu uzņēmumiem. Neviens no priekšroku guvušajiem
risinājumiem neparedz vispārēju izņēmumu
attiecībā uz mikrouzņēmumiem, jo tas pavērtu
iespēju, kā vieglā veidā apiet likumdošanā
paredzēto kontroli. Tomēr mikrouzņēmumi gūst labumu no
tiesību aktos noteiktajiem daudzuma ierobežojumiem[9]. Visbeidzot, 5.a
risinājuma paredzēta īpaša mikro un MVU aizsardzība, lai
nepieļautu to, ka dalībvalstis tiem uzliek reģistrācijas
maksu[10],
lai nosegtu savas izmaksas. 7. Pārraudzība un
vērtēšana Komisija ·
Apkopo un analizē statistiku par
konfiskācijām un apturētiem sūtījumiem un informē
par to dalībvalstis. ·
Uzrauga dalībvalstu pieņemtos
papildinošos tiesību aktus. ·
Atbalsta grozītās regulas īstenošanu
(atjaunina pastāvošās vadlīnijas, e-mācību rīku,
visbiežāk uzdoto jautājumu tekstu utt.). ·
Īsteno datubāzi, kas pašlaik tiek
veidota, lai vienkāršotu statistikas vākšanu un analīzi. ·
Piecus gadus pēc tiesību aktu
grozījumu īstenošanas: veic grozīto tiesību aktu
izvērtējumu, apspriežoties ar dalībvalstīm un
ieinteresētajām personām. Dalībvalstis ·
Nepārtraukti uzrauga tiesību aktu pareizu
īstenošanu. [1] Apvienoto Nāciju Organizācijas konvencija par
narkotisko un psihotropo vielu nelikumīgu tirdzniecību, pieejama
šeit: http://www.incb.org/pdf/e/conv/1988_convention_en.pdf. [2] Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 11. februāra
Regula (EK) Nr. 273/2004 un 32. pants Padomes Regulā (EK)
Nr. 111/2005, kuras attiecas uz Kopienas tiesību aktu īstenošanu
un darbību narkotisko vielu prekursoru tirdzniecības uzraudzības
un kontroles jomā. [3] Komisijas Ziņojums par spēkā esošo ES
prekursoru jomas tiesību aktu īstenošanu un darbību (COM(2009)709
galīgā redakcija), pieejama šeit: http://eur-lex.europa.eu/LexUriServ/LexUriServ.do?uri=COM:2009:0709:FIN:en:PDF. [4] 33 tonnas 2009. gadā un 21 tonna 2010. gadā. [5] EA likumīgi izmanto kā ķīmisko reaģentu
acetātu iegūšanai ķīmiskajā, foto un farmācijas
rūpniecībā. To izmanto plastmasas, audumu, krāsu,
fotoķīmisko reaģentu, smaržu, sprāgstvielu un aspirīna
ražošanā. [6] Piemēram, Beļģija,
Ungārija un Itālija saviem uzņēmējiem pirms
pasūtījumu piegādes liek ziņot iestādēm par katru
darījumu ar EA. [7] Kopējo šīs tabulas izmaksu pamatā ir precīzu
atsevišķo posteņu summa. Tādēļ
tās tikai aptuveni atbilst tabulas (noapaļoto) posteņu
kopsummām. [8] Kopējās izmaksas abiem risinājumiem (€ 0,05 mlj.
4.a risinājumam un € 0,06 mlj. 5.a risinājumam)
ir ļoti mazas salīdzinājumā ar Eiropas kopējo EA
tirgus vērtību (> € 257 mlj./gadā). Arī vienreizējās izmaksas, proti,
€ 0,16 mlj. uzņēmumiem un € 0,29 mlj. iestādēm, ir
salīdzinoši mazas. [9] Regulas (EK) Nr. 273/2004 6. pants nosaka uzņēmuma
atbrīvojumu no gandrīz visiem tiesību aktā noteiktajiem
pienākumiem, ja tā gadā iepirktais/pārdotais EA daudzums ir
mazāks par 100 l. [10] Ietekme, ko rada iestāžu izmaksu uzlikšana uzņēmumiem,
aprēķināta 5. risinājumā kā
alternatīvais scenārijs.