52012SC0278

KOMISIJAS DIENESTU DARBA DOKUMENTS IETEKMES NOVĒRTĒJUMA KOPSAVILKUMS Pavaddokuments Priekšlikuma projekts regulai, ar kuru groza Regulu (EK) Nr. 273/2004 par narkotisko vielu prekursoriem /* SWD/2012/0278 final */


Atruna. Šis kopsavilkums ir saistošs tikai Komisijas dienestiem, kas iesaistīti tā sagatavošanā, un neskar Komisijas turpmāko lēmumu galīgo redakciju.

KOMISIJAS DIENESTU DARBA DOKUMENTS

IETEKMES NOVĒRTĒJUMA KOPSAVILKUMS

Pavaddokuments

Priekšlikuma projekts regulai, ar kuru groza Regulu (EK) Nr. 273/2004 par narkotisko vielu prekursoriem

1.           Problēmas formulējums

1.1.        Kāpēc tas, ka neizdodas novērst etiķskābes anhidrīda novirzīšanu, uzskatāms par problēmu

Narkotisko vielu prekursori ir ķīmiskas vielas, kuras plaši pielieto likumīgā veidā, bet kuras var izmantot arī neatļautā veidā nelikumīgai narkotisko un psihotropo vielu izgatavošanai Lai novērstu to novirzīšanu no likumīgās tirdzniecības nelikumīgai narkotiku ražošanai, ir izveidota īpaša normatīvā bāze (starptautiskā mērogā[1] un ES mērogā[2]), lai konstatētu aizdomīgus darījumus.

Galvenā problēma, kas pēdējos gados konstatēta saistībā ar piemērojamajiem iekšējā tirgus tiesību aktiem narkotisko vielu prekursoru jomā[3], ir tas, ka neizdodas pietiekamā mērā novērst etiķskābes anhidrīda (EA), kas ir galvenais heroīna prekursors, novirzīšanu. No Eiropas likumīgās tirdzniecības novirzītais EA tiek noziedzīgā veidā pārdots uz Afganistānu, kas ir pasaules galvenais heroīna piegādes avots, un Eiropa vien izmanto gandrīz 20 % piegādes apjoma.

Problēmas cēloņi un tās sekas ir parādītas nākamajā attēlā:

CĒLONIS || PROBLĒMA || TIEŠĀS SEKAS || NETIEŠĀS SEKAS

2008. gadā ES tika konfiscēta vai apturēta 241 tonna EA, ar ko būtu pieticis, lai izgatavotu 150-223 tonnas heroīna jeb apmēram 50 % no gadā saražotā Afganistānas heroīna daudzuma. Lai gan saskaņā ar 2009. un 2010. gada statistiku ES konfiscētā vai apturētā EA apjoms strauji samazinājies[4], daudzas dalībvalstis un Starptautiskā Narkotiku kontroles padome (SNKP) ir norūpējušās par to, ka Regulā (EK) Nr. 273/2004 ietvertie EA kontroles mehānismi nav pietiekami.

1.2.        Ietekmes sfēra

Dalībvalstis ir ietekmes sfērā, jo veic likumizpildes pasākumus, kā arī nodrošina veselības aprūpes finansējumu saistībā ar heroīna lietošanu. Turklāt sabiedrībai ievērojamus izdevumus rada ar narkotikām saistītā noziedzība.

ES iedzīvotāji ir ietekmes sfērā, jo saņem no novirzītā EA izgatavoto heroīnu, kā arī ar narkotikām saistītās noziedzības dēļ.

Uzņēmumi, kas izgatavo vai ražo EA, rīkojoties ar vielu, jebkurā brīdī var saskarties ar novirzīšanu (tās mēģinājumiem). Tiem ne vien jānodrošina savas telpas un darba procesi pret zādzību, bet arī jāreģistrē telpas iestādēs un uzmanīgi un kritiski jāizvērtē, vai to klienti izmanto vielu vienīgi norādītajiem likumīgajiem mērķiem[5]. Par aizdomīgiem darījumiem jāziņo iestādēm. Galalietotāju (kas EA iepērk vienīgi kā ražošanas izejvielu) pienākumi ir mazāk apjomīgi: tiem nav jāveic reģistrācija, bet, veicot pasūtījumu, jāiesniedz klienta deklarācija.

2.           Subsidiaritātes analīze

Regulas (EK) Nr. 273/2004 par narkotisko vielu prekursoriem pamats ir LESD 114. pants (iepriekš EK līguma 95. pants). Regula nosaka kopīgas narkotisko vielu prekursoru tirdzniecības uzraudzības un kontroles prasības, lai ES nodrošinātu brīvu likumīgo tirdzniecību ar šīm ķīmiskajām vielām. Lai gan Regulas 10. pantā ir prasība dalībvalstīm pieņemt valsts pasākumus, lai kompetentajām iestādēm ļautu veikt kontroles un uzraudzības pienākumus, jebkāda veida vispārīgas izmaiņas kontroles un uzraudzības mehānismā būtu jāveic Eiropas mērogā, lai neliktu nevajadzīgus šķēršļus narkotisko vielu prekursoru likumīgai tirdzniecībai ES.

3.           Mērķi

Vispārīgie politikas mērķi

· Sekmēt globālu cīņu pret narkotisko vielu nelikumīgu tirdzniecību. Lai to panāktu, svarīgs elements ir novērst narkotisko vielu prekursoru novirzīšanu, un tas atbilst ES pienākumiem saskaņā ar ANO 1988. gada konvencijas 12. pantu.

· Nodrošināt narkotisko vielu prekursoru iekšējā tirgus pareizu darbību, panākot to, ka uzņēmējiem visā ES tiek piemēroti saskaņoti noteikumi, un vienlaikus izvairoties no nevajadzīga administratīvā sloga, kas uzlikts uzņēmumiem un kompetentajām iestādēm.

Konkrētie politikas mērķi

· Izvairīties no novirzīšanas mēģinājumiem ES iekšējā tirgū, tādējādi ierobežojot ES izcelsmes EA apjomu, kas novirzīts nelikumīgai narkotiku, proti, heroīna, ražošanai.

· Izvairīties no tirgus traucējumiem, ko izraisa nesaskaņota narkotisko vielu prekursoru kontrole ES un tādējādi ierobežot narkotisko vielu prekursoru vērtības ķēdē iesaistītajiem uzņēmējiem radītās izmaksas.

Politikas rīcības mērķi

· Panākt novirzīšanas mēģinājumu un konfiskāciju samazināšanās tendenci ES.

· Ieviest ES iekšējā tirgū vienotu, mērķtiecīgu un iedarbīgu narkotisko vielu prekursoru standarta kontroli.

4.           Politikas risinājumi

1. risinājums: bez rīcības. Spēkā esošie ES tiesību akti nemainās (pamata risinājums)

Regulu (EK) Nr. 273/2004 negroza. Komisija un dalībvalstis turpina darbu, īstenojot spēkā esošos noteikumus. Dalībvalstis pēc vajadzības var pieņemt papildinošus valsts normatīvos aktus saskaņā ar regulas 10. pantu, ievērojot paziņošanas un pārbaudāmā teksta iesniegšanas pienākumus, ko uzliek Direktīva 98/34/EK.

2. risinājums: paplašināt ziņošanas pienākumus

Paplašina ziņošanas pienākumus, lai uzlabotu dalībvalstu informētību un tādējādi atbilstošāk piemērotu pārbaudes un citus likumizpildes pasākumus. Divi apakšrisinājumi, ko var piemērot atsevišķi vai apvienojumā, ir: a) biežāka ziņošana un b) plašāka ziņojamā informācija.

3. risinājums: padarīt stingrākus uzņēmējiem piemērojamos noteikumus un pienākumus saistībā ar galalietotāju iesniegtajām klientu deklarācijām

Uzņēmējiem ļauj 2. kategorijas klasificētās vielas piegādāt tikai tad, ja kopā ar pasūtījumu ir saņemta pilnībā aizpildīta klienta deklarācija un ja ir pārbaudīti galalietotāja patiesie pasūtījuma izdarīšanas iemesli. Vajadzības gadījumā uzņēmēji iesaista savas valsts iestādes. Informācijas pareizības pārbaudi dokumentē. Turklāt vielu piegādēm pievieno klienta deklarācijas kopiju. Šo risinājumu var vēl pastiprināt, samazinot vai atceļot regulas 6. pantā paredzēto minimālā daudzuma ierobežojumu. Var nošķirt divus apakšrisinājumus: pienākumus attiecina vienīgi uz EA (a) vai uz visām 2. kategorijas vielām (b).

4. risinājums: pieprasīt uzņēmējiem sistemātiski ziņot iestādēm par jauniem galalietotājiem, lai ļautu tos pārbaudīt

Uzņēmēji, kas tirgū laiž 2. kategorijas klasificētās vielas, sistemātiski ziņo iestādēm par visiem pasūtījumiem, kas saņemti no iepriekš nezināmiem galalietotājiem, un piegādi veic tikai tad, ja saņemta iestāžu piekrišana. Iestādes pārbauda galalietotāju motīvu likumību, vajadzības gadījumā sadarbojoties ar citas dalībvalsts iestādēm. Šo risinājumu var vēl pastiprināt, samazinot vai atceļot regulas 6. pantā paredzēto minimālā daudzuma ierobežojumu. Var nošķirt divus apakšrisinājumus: pienākumus attiecina vienīgi uz EA (a) vai uz visām 2. kategorijas vielām (b).

5. risinājums: pieprasīt galalietotāju reģistrāciju un piemērot stingrākas prasības attiecībā uz reģistrāciju

Uz 2. kategorijas klasificēto vielu galalietotājiem attiecina reģistrācijas pienākumu. Reģistrācijas numuru ieraksta katrā klienta deklarācijā, lai ļautu uzņēmējiem pārbaudīt pasūtījumu likumību. Iestādes pirms reģistrēšanas pārbauda galalietotāju uzņēmumus, lai reģistrācijas numuram piešķirtu leģitimitāti. Eiropas tiesību aktos nosaka sīkākas prasības un nosacījumus attiecībā uz galalietotāju (un visu uzņēmēju) reģistrācijas veikšanu, atteikšanu, atsaukšanu. Šo risinājumu var pastiprināt, samazinot vai atceļot regulas 6. pantā paredzēto minimālā daudzuma ierobežojumu un/vai attiecinot izņēmumus uz dažām galalietotāju kategorijām, piemēram, uz augstskolām vai pētniecības iestādēm. Var nošķirt divus apakšrisinājumus: pienākumus attiecina vienīgi uz EA (a) vai uz visām 2. kategorijas vielām (b).

6. risinājums: mainīt EA klasificētās vielas kategoriju no 2. uz 1.

Maina EA klasificētās vielas kategoriju no 2. uz 1., kas nozīmē, ka visiem tiem, kas ir iesaistīti EA tirdzniecībā un izmantošanā, pirms EA iegūšanas īpašumā vai laišanas tirgū jāsaņem licence un jāizpilda visas licencētiem uzņēmējiem piemērojamās prasības.

5.           Ietekmes novērtējums

Izmaksas, ko dažādu risinājumu gadījumā rada palielināts administratīvais slogs, ir izteiktas skaitliskā veidā un apkopotas salīdzinošā tabulā 6. sadaļā. Ieguvumi ir formulēti apraksta veidā.

5.1.        1. risinājums: bez rīcības

Eiropas mērogā administratīvs slogs nerodas ne uzņēmumiem, ne kompetentajām iestādēm, bet var sagaidīt administratīvā sloga pieaugumu dalībvalsts mērogā, ja dalībvalstis ievieš papildinošus valsts mēroga pasākumus.

Novirzīšanas novēršanas iedarbīguma ziņā nesenā statistika skaidri liecina, ka konfiskāciju un apturēto sūtījumu apjoms samazinās, kas savukārt liecina, ka īstenošanas darbs jau ir ievērojami uzlabojis spēkā esošo tiesību aktu iedarbīgumu novirzīšanas novēršanā.

No otras puses, konstatētie Regulas (EK) Nr. 273/2004 trūkumi saglabājas, lai gan tie var samazināties labākas īstenošanas rezultātā. Dalībvalstis joprojām var uzskatīt par nepieciešamu pieņemt papildinošus valsts pasākumus, lai uzlabotu narkotisko vielu prekursoru kontroli[6]. Tas ir pretrunā iekšējā tirgus saglabāšanas mērķim. Visbeidzot, turpinās starptautiskā mērogā pret ES vērstā kritika (kam pievienojas arī dažas dalībvalstis) par to, ka tā aktīvi neiesaistās, neskatoties uz atkārtotiem aicinājumiem uzlabot iekšējā tirgus tiesību aktu kontroli.

5.2.        2. risinājums: paplašināt ziņošanas pienākumus

Novirzīšanas novēršanas iedarbīguma ziņā kompetentās iestādes var paļauties uz labāku informētību par likumīgajām tirdzniecības plūsmām. Tas ļauj ātrāk konstatēt neparastu tirdzniecības apriti, kas signalizē par novirzīšanu. Tomēr, lai varētu salīdzināt tirdzniecības datus par visiem uzņēmējiem ES, ir jāsavāc ļoti liels datu apjoms un ES mērogā ir jāveic šo datu pārrobežu salīdzinājums. Bet pat šāda ES mērogā veikta datu pārbaude var izrādīties neiedarbīga, jo no visa EA ražošanas apjoma tiek novirzīti tikai 0,2 %, un tādēļ vispārīga visu darījumu pārbaudes metode nav tik daudzsološa kā īpaši riska grupām paredzēti pasākumi.

Dalībvalstis joprojām var uzskatīt par nepieciešamu pieņemt papildinošus valsts pasākumus, lai uzlabotu narkotisko vielu prekursoru tirdzniecības kontroli. Tas ir pretrunā mērķim novērst iekšējā tirgus sadrumstalošanos.

5.3.        3. risinājums: padarīt stingrākus uzņēmējiem piemērojamos noteikumus un pienākumus saistībā ar galalietotāju iesniegtajām klientu deklarācijām

Šā risinājuma izmaksu aprēķinā nošķir 2. scenārijus (sīkāk skat. pārskata tabulā 6. sadaļā). Atbilstoši pirmajam scenārijam uzņēmēji var veikt darījumus tikai ar zināmiem un pārbaudītiem klientiem, un tas pašlaik jau atbilst īstenībai. Tādējādi 3. risinājuma galvenais pienākums, proti, klientu deklarāciju pārbaude, nenozīmē nekādas rīcības izmaiņas (100 % bez izmaiņām). Vienīgās papildu administratīvās izmaksas rada klientu deklarācijas kopijas nosūtīšana. Tā kā uzņēmēji savus klientus spēj pārbaudīt paši, tad iestādēm tas papildu izmaksas nerada.

Atbilstoši 2. scenārijam 30 % uzņēmēju pašlaik vēl nerīkojas vajadzīgajā veidā, un tiem jāiegulda papildu darbs. Turklāt domājams, ka apmēram 10 % no visām klientu deklarācijām jāpārbauda iestādēs, jo uzņēmēji nevar pārbaudes veikt pilnībā.

Novirzīšanas novēršanas iedarbīguma ziņā 3. risinājums palielina uzņēmēju atbildības sajūtu, izvēloties savus klientus. Lai gan centīgi uzņēmēji jau veic nepieciešamās pārbaudes, pēc juridiskā teksta precizēšanas uzņēmēji kļūs piesardzīgāki un biežāk sazināsies ar iestādēm.

Ieguvumi iekšējam tirgum ir līdzīgi kā 1. risinājumā: dalībvalstis joprojām var uzskatīt par nepieciešamu pieņemt papildinošus valsts pasākumus, lai uzlabotu narkotisko vielu prekursoru tirdzniecības kontroli, un tas kaitē iekšējam tirgum.

5.4.        4. risinājums: pieprasīt uzņēmējiem sistemātiski paziņot iestādēm par jauniem galalietotājiem, lai ļautu tos pārbaudīt

Novirzīšanas novēršanas iedarbīguma ziņā 4. risinājumā uzņēmēju darbs ir vērsts uz jauniem klientiem – it īpaši uz tiem, kas piesakās kā galalietotāji, bet kuriem nav reģistrācijas numura, jo viņu patiesos pasūtījuma izdarīšanas iemeslus pārbaudīt ir grūtāk. Ja iestādes tiks sistemātiski informētas par visiem jaunajiem klientiem, tās varēs veikt visas nepieciešamās pārbaudes. Vajadzības gadījumā tās varēs novērst un/vai uzraudzīt piegādi. Tomēr, uzliekot atbildību iestādēm, kuras tad pieņemtu galīgo lēmumu par potenciāliem jauniem uzņēmējdarbības sakariem, pašu uzņēmēju piesardzība samazinās.

Tā kā 4. risinājums uzlabo iestāžu informētību par daļu no galalietotājiem, tad ir mazāk ticams, ka dalībvalstis pieņemtu papildinošus valsts mēroga pasākumus. Tomēr dažas no tām joprojām var uzskatīt 4. risinājumu par nepietiekamu un pieņemt papildinošus pasākumus, kas kaitētu iekšējam tirgum.

5.5.        5. risinājums: pieprasīt galalietotāju reģistrāciju un piemērot stingrākas prasības attiecībā uz reģistrāciju

Novirzīšanas novēršanas iedarbīguma ziņā reģistrācija dalībvalstīm ļauj pārbaudīt galalietotāju patiesos motīvus pirms pirmā pasūtījuma. Tādējādi uzņēmējiem ir vienkāršāk pārbaudīt savus klientus, jo klientu deklarācijā ir iekļauts oficiāls reģistrācijas numurs.

5. risinājums lielā mērā uzlabo iestāžu informētību par visiem galalietotājiem, un tādējādi ir arvien mazāk iespējams, ka dalībvalstis uzskatītu par nepieciešamu pieņemt papildinošus valsts pasākumus. Tādējādi 5. risinājums ir ļoti iedarbīgs iekšējā tirgus saglabāšanas ziņā.

5.6.        6. risinājums: mainīt EA klasificētās vielas kategoriju no 2. uz 1.

Novirzīšanas novēršanas iedarbīguma ziņā plānotie ieguvumi ir līdzīgi vai lielāki nekā 5. risinājumā, jo visi EA galalietotāji un uzņēmēji ir pakļauti stingrai licencēšanai iestāžu tiešā kontrolē. Tādējādi ir arvien mazāk iespējams, ka dalībvalstis uzskatītu par nepieciešamu pieņemt papildinošus valsts pasākumus, un tādēļ 6. risinājums ir iedarbīgs iekšējā tirgus saglabāšanas ziņā.

6.           Risinājumu salīdzinājums

1. tabulā[7] ir apkopota informācija par plānotajiem ieguvumiem (rīcības mērķu sasniegšanas iedarbīguma ziņā) un izmaksas katram no (apakš-)risinājumiem.

Vislabākā izmaksu un ieguvumu bilance ir 4.a un 5.a risinājumam. 4.a risinājums ir labākais, vadoties pēc iestāžu un uzņēmumu kopējām izmaksām. Bet, ja neņem vērā visu pastāvošo galalietotāju vienreizējās reģistrācijas izmaksas 5.a risinājumā, atšķirības tekošajās gada izmaksās ir mazāk jūtamas: 5.a risinājums ir mazāk apgrūtinošs uzņēmumiem, bet 4.a risinājums uzliek mazāku slogu iestādēm.

Papildus tam, ka 5.a risinājumā ir mazākas gada izmaksas uzņēmumiem, šis risinājums saņēma vairākuma dalībvalstu atbalstu apspriedēs ar ieinteresētajām personām. 5.a risinājums arī labāk risinātu starptautiskā mērogā izskanējušo kritiku par to, ka ES trūkst sistemātiskas EA galalietotāju kontroles.

Ņemot vērā abu risinājumu nelielās izmaksas salīdzinājumā ar Eiropā saražotā EA kopējo tirgus vērtību, būtiska ietekme uz Eiropas ražošanas nozares konkurētspēju nav gaidāma.[8]

1. tabula. izmaksu un ieguvumu salĪdzinājums

Risinājums || Ieguvumi/iedarbīgums || Uzņēmumu izmaksas || Iestāžu izmaksas || Kopējās izmaksas

Novirzīšanas novēršana || Iekšējā tirgus saglabāšana

1 || 0 || 0 || € 0 Tirgus sadrumstalošanās risks || € 0 || € 0

2 || 2.a || 0 || 0 || € 5,6 mlj./gadā || € 1 mlj./gadā || € 6,6 mlj./gadā

|| 2.b || 0 || 0 || € 1,5 mlj./gadā || € 0,3 mlj./gadā || € 1,8 mlj./gadā

|| 2.a+2.b || 0 || 0 || € 11,4 mlj./gadā || € 2,1 mlj./gadā || € 12,5 mlj./gadā

3 || 3.a (vienīgi EA) || + || 0 || 1. scen. (100 % bez rīcības izmaiņām): 2. scen.: 70 % bez rīcības izmaiņām): || € 0,2 mlj./gadā € 4,7 mlj./gadā || 1. scen.: (iestādes neiesaista) 2. scen.: (iestādes iesaista 10 % gadījumu) || € 0 € 0,2 mlj./gadā || 1. scen.: 2. scen.: || € 0,2 mlj./gadā € 4,9 mlj./gadā

|| 3.b || + || 0 || 1. scen.: 2. scen.: || € 1 mlj./gadā € 26,3 mlj./gadā || 1. scen.: 2. scen.: || € 0 € 1,2 mlj./gadā || 1. scen.: 2. scen.: || € 1 mlj./gadā € 27,5 mlj./gadā

4 || 4.a (vienīgi EA) || +[+] || ++ || € 0,04 mlj./gadā || € 0,005 mlj./gadā || € 0,05 mlj./gadā

|| 4.b || +[+] || ++ || € 0,5 mlj./gadā || € 0,03 mlj./gadā || € 0,53 mlj./gadā

5 || 5.a (vienīgi EA) || ++ || +++ || Alt. scen.: (uzņēmuma reģistrācijas maksa) || € 0,16 mlj. + € 0,01 mlj./gadā € 0,55 mlj. + € 0,06 mlj./gadā || Alt. scen.: || € 0,39 mlj. + € 0,05 mlj./gadā € 0 || Alt. scen.: || € 0,55 mlj. + € 0,06 mlj./gadā € 0,55 mlj. + € 0,06 mlj./gadā

|| 5.b || ++ || +++ || Alt. scen.: (uzņēmuma reģistrācijas maksa) || € 0,5 mlj. + €0,07 mlj./gadā] € 2,3 mlj. + € 0,3 mlj./gadā || Alt. scen.: || € 1,8 mlj. + € 0,2 mlj./gadā € 0 || Alt. scen.: || € 2,3 mlj. + € 0,3 mlj./gadā € 2,3 mlj. + € 0,3 mlj./gadā

6 || (vienīgi EA) || +++ || +++ || [vai: izņ. ārēj. tirdzn. Alt. scen:(uzņēmuma licencēšanas maksa) || € 0,3 mlj. + € 0,2 mlj./gadā + 0,5 mlj./gadā] € 2,0 mlj. + € 0,3 [vai + 0,9] mlj./gadā || [vai: izņ. ārēj. tirdzn. Alt. scen.: || € 1,7 mlj. + € 0,1 mlj./gadā + 0,4 mlj./gadā] € 0 || [vai izņ. ārēj. tirdzn. Alt. scen.: || € 2,0 mlj. + € 0,3 mlj./gadā + 0,9 mlj./gadā] € 2,0 mlj. + € 0,3 [vai + 0,9] mlj./gadā

Priekšroku guvušie risinājumi ietekmētu MVU, kuri rīkojas ar EA galvenokārt kā galalietotāji. Apspriedēs 5. risinājums bija otrs vēlamākais (pēc esošās situācijas saglabāšanas). Šis rezultāts atbilst šā izvērtējuma secinājumam, ka 5. risinājums uzliktu mazāku slogu uzņēmumiem.

Neviens no priekšroku guvušajiem risinājumiem neparedz vispārēju izņēmumu attiecībā uz mikrouzņēmumiem, jo tas pavērtu iespēju, kā vieglā veidā apiet likumdošanā paredzēto kontroli. Tomēr mikrouzņēmumi gūst labumu no tiesību aktos noteiktajiem daudzuma ierobežojumiem[9]. Visbeidzot, 5.a risinājuma paredzēta īpaša mikro un MVU aizsardzība, lai nepieļautu to, ka dalībvalstis tiem uzliek reģistrācijas maksu[10], lai nosegtu savas izmaksas.

7.           Pārraudzība un vērtēšana

Komisija

· Apkopo un analizē statistiku par konfiskācijām un apturētiem sūtījumiem un informē par to dalībvalstis.

· Uzrauga dalībvalstu pieņemtos papildinošos tiesību aktus.

· Atbalsta grozītās regulas īstenošanu (atjaunina pastāvošās vadlīnijas, e-mācību rīku, visbiežāk uzdoto jautājumu tekstu utt.).

· Īsteno datubāzi, kas pašlaik tiek veidota, lai vienkāršotu statistikas vākšanu un analīzi.

· Piecus gadus pēc tiesību aktu grozījumu īstenošanas: veic grozīto tiesību aktu izvērtējumu, apspriežoties ar dalībvalstīm un ieinteresētajām personām.

Dalībvalstis

· Nepārtraukti uzrauga tiesību aktu pareizu īstenošanu.

[1]               Apvienoto Nāciju Organizācijas konvencija par narkotisko un psihotropo vielu nelikumīgu tirdzniecību, pieejama šeit: http://www.incb.org/pdf/e/conv/1988_convention_en.pdf.

[2]               Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 11. februāra Regula (EK) Nr. 273/2004 un 32. pants Padomes Regulā (EK) Nr. 111/2005, kuras attiecas uz Kopienas tiesību aktu īstenošanu un darbību narkotisko vielu prekursoru tirdzniecības uzraudzības un kontroles jomā.

[3]               Komisijas Ziņojums par spēkā esošo ES prekursoru jomas tiesību aktu īstenošanu un darbību (COM(2009)709 galīgā redakcija), pieejama šeit: http://eur-lex.europa.eu/LexUriServ/LexUriServ.do?uri=COM:2009:0709:FIN:en:PDF.

[4]               33 tonnas 2009. gadā un 21 tonna 2010. gadā.

[5]               EA likumīgi izmanto kā ķīmisko reaģentu acetātu iegūšanai ķīmiskajā, foto un farmācijas rūpniecībā. To izmanto plastmasas, audumu, krāsu, fotoķīmisko reaģentu, smaržu, sprāgstvielu un aspirīna ražošanā.

[6]               Piemēram, Beļģija, Ungārija un Itālija saviem uzņēmējiem pirms pasūtījumu piegādes liek ziņot iestādēm par katru darījumu ar EA.

[7]               Kopējo šīs tabulas izmaksu pamatā ir precīzu atsevišķo posteņu summa. Tādēļ tās tikai aptuveni atbilst tabulas (noapaļoto) posteņu kopsummām.

[8]               Kopējās izmaksas abiem risinājumiem (€ 0,05 mlj. 4.a risinājumam un € 0,06 mlj. 5.a risinājumam) ir ļoti mazas salīdzinājumā ar Eiropas kopējo EA tirgus vērtību (> € 257 mlj./gadā). Arī vienreizējās izmaksas, proti, € 0,16 mlj. uzņēmumiem un € 0,29 mlj. iestādēm, ir salīdzinoši mazas.

[9]               Regulas (EK) Nr. 273/2004 6. pants nosaka uzņēmuma atbrīvojumu no gandrīz visiem tiesību aktā noteiktajiem pienākumiem, ja tā gadā iepirktais/pārdotais EA daudzums ir mazāks par 100 l.

[10]             Ietekme, ko rada iestāžu izmaksu uzlikšana uzņēmumiem, aprēķināta 5. risinājumā kā alternatīvais scenārijs.