PASKAIDROJUMA RAKSTS

1.           PRIEKŠLIKUMA KONTEKSTS

Jaunu mācīšanās iespēju radīšanas nozīmīgums

Mūsdienās mācīšanās iespējas ir neierobežotas un tūlītējas. Cilvēki mācās un apgūst jaunas prasmes un kompetences ne tikai ierastajā klases vidē (formālā mācīšanās), bet aizvien biežāk arī ārpus tās. Mācīšanās notiek darbā, līdzdarbojoties pilsoniskās sabiedrības organizācijās vai virtuālajā vidē, ko nodrošina internets un mobilās ierīces, un to var darīt individuāli vai kopā ar citiem. Lai uzlabotu savu darbinieku prasmes, uzņēmumi aizvien biežāk viņiem piedāvā mācību iespējas organizētās, neformālās mācībās. Neformālā mācīšanās arī kļūst par airvien nozīmīgāku mācību veidu globālā un savstarpēji sasaistītā vidē, kurā tehnoloģijas ir radījušas cilvēkiem neskaitāmas mācīšanās iespējas, piemēram, izmantojot atvērtos izglītības resursus un attālinātās mācību iespējas.

Lai pielāgotos straujām ekonomikas un tehnoloģiju izmaiņām, biežākai darba maiņai visas dzīves laikā un mudinātu cilvēkus uzlabot savas prasmes un apgūt atbilstošākas prasmes, tādējādi uzlabojot nodarbināmību, ražīgumu un ekonomikas izaugsmi, ir svarīgi visiem mācīšanās procesā iesaistītajiem sniegt mācīšanās pieredzes apliecinājumu.

Lai risinātu mūsdienu pieaugošā bezdarba problēmu, kas ir īpaši izteikta jauniešu vidū, un veicinātu ekonomikas izaugsmi, steidzami jāizmanto jaunas mācīšanās iespējas ārpus formālās sistēmas un šādā veidā iegūtās prasmes. Eiropai ir nepieciešama pareiza prasmju kombinācija un jārada līdzsvars starp prasmēm un darba iespējām, lai palīdzētu straujāk uzlabot konkurētspēju un labklājību.

Šajā sakarā izglītības un kvalifikāciju sistēmām ir jānodrošina, lai ikkatram iedzīvotājam[1] būtu iespēja apliecināt ārpus nodarbībām mācību iestādē apgūto un izmantot to savas karjeras izaugsmei vai mācību turpināšanai. Šādu mērķi var sasniegt, izveidojot procesu, kurā tiek atzīti mācību rezultāti, kas sasniegti neformālās un ikdienējās mācībās. Šajā procesā pilnvarota iestāde apstiprina, ka attiecīgā persona ir sasniegusi mācību rezultātus (zināšanas, prasmes un kompetences), pielīdzinot tos attiecīgam standartam.

Neformālā un ikdienējā mācīšanās stratēģijā “Eiropa 2020”

Neformālās un ikdienējās mācīšanās rezultātu atzīšana ES dalībvalstīs būtiski veicina stratēģijā “Eiropa 2020” izvirzīto ES mērķi īstenot gudru, ilgtspējīgu un integrējošu izaugsmi. Tā var būtiski ietekmēt darba tirgus darbību — atzīšanas mehānismi nodrošina lielāku darbaspēka prasmju pārredzamību un veicina prasmju labāku atbilstību darba tirgus vajadzībām, sekmē prasmju labāku nodošanu starp uzņēmumiem un nozarēm, kā arī veicina mobilitāti Eiropas darba tirgū. Atvieglojot profesionālo un ģeogrāfisko mobilitāti un nodrošinot prasmju labāku atbilstību, atzīšana var būtiski mazināt prasmju nepietiekamību augošajās nozarēs un sekmēt ekonomikas atlabšanu.

Iedzīvotāju novecošanas un darbaspēka samazināšanās laikā ikdienējās un neformālās mācīšanās rezultātu atzīšana var palīdzēt Eiropā radīt jaunas mācīšanās un darba iespējas tiem cilvēkiem, kas līdz šim darba tirgū nav iesaistījušies, kā arī izmantot visu cilvēkkapitālu, lai cīnītos ar bezdarbu un strauji uzlabotu ražīgumu un konkurētspēju. Atzīšana var īpaši palīdzēt nenodarbinātiem jauniešiem, kuri cenšas atrast savu pirmo darba vietu vai kuriem ir ļoti maza darba pieredze, parādīt citā vidē iegūtās prasmes un kompetences un radīt tām tirgus vērtību.

No vienas personas skatupunkta atzīšana dod izredzes uz nodarbināmību, augstāku atalgojumu un karjeras izmaiņām, vieglāku prasmju nodošanu valstu starpā, otru iespēju tām personām, kuras priekšlaicīgi pārtraukušas mācības, labāku piekļuvi formālai izglītībai un apmācībai, augstāku motivāciju mācīties un labāku pašapziņu.

Kopumā neformālās un ikdienējās mācīšanās atzīšana dod ieguldījumu stratēģijas “Eiropa 2020” pamatmērķu sasniegšanā attiecībā uz priekšlaicīgu mācību pārtraukšanu, 30–34 gadus veco iedzīvotāju īpatsvaru, kas ieguvuši augstāko vai tai pielīdzināmu izglītību, kopējo nodarbinātību, nabadzību un sociālo atstumtību, un šis process tiek pārskatīts Eiropas pusgada laikā.

Eiropas politikas programmas turpināšana

Neformālās un ikdienējās mācīšanās atzīšana ir bijusi Eiropas politikas programmā kopš 2001. gada, kad Komisija definēja mūžizglītību kā mācīšanos visas cilvēka dzīves garumā, lai uzlabotu zināšanas, prasmes un kompetences personiskā, pilsoniskā, sociālā un/vai profesionālā perspektīvā. Kopš Kopenhāgenas Deklarācijas par pastiprinātu Eiropas sadarbību profesionālās izglītības un apmācības īstenošanā ir uzsāktas vairākas iniciatīvas, lai izstrādātu Eiropas rīkus un instrumentus mūžizglītības jomā.

– 2004. gadā Padomes secinājumu veidā tika pieņemti kopīgie Eiropas principi par atzīšanu.

– 2004. gadā tika izveidota Europass sistēma, tostarp Europass CV un dokumentu kopums, kuru iedzīvotāji var izmantot visā Eiropā, lai labāk un skaidrāk izklāstītu savas kvalifikācijas un kompetences. Ir izstrādāti arī citi mācību rezultātu dokumentēšanas rīki, piemēram, Youthpass, kas paredzēts programmai “Jaunatne darbībā”, un profesionālo prasmju un kvalifikāciju pases, kas izstrādātas saistībā ar Eiropas nozaru sociālo dialogu.

– Svarīgs solis virzībā uz neformālās un ikdienējās mācīšanās atzīšanu tika sperts 2008. gadā, kad Eiropas Parlaments un Padome pieņēma Ieteikumu par Eiropas kvalifikāciju sistēmu (EQF) mūžizglītībai. EQF ir tādu kvalifikācijas līmeņu atsauces sistēma, kas definēti, izmantojot mācību rezultātus. Tā rezultātā ir sācies process, kurā visas dalībvalstis izstrādā valsts kvalifikāciju sistēmu un valsts kvalifikācijas sasaista ar Eiropas kvalifikācijas līmeņiem. Pēc šā procesa pabeigšanas darba devējiem, izglītības iestādēm, darba ņēmējiem un mācīšanās procesā iesaistītajiem kvalifikācijas būs vieglāk salīdzināt un saprast.

– 2009. gadā Komisija un Cedefop publicēja Eiropas vadlīnijas neformālās un ikdienējās izglītības atzīšanai, kurā politikas veidotājiem un īstenotājiem ir sniegti tehniski ieteikumi par atzīšanu. Šajās vadlīnijās uzmanība galvenokārt pievērsta dažādiem atzīšanas līmeņiem (piem., individuālajam, organizāciju, valsts un Eiropas līmenim). Šīs vadlīnijas ir praktisks rīks, kura izmantošana ir brīvprātīga.

– Vienlaikus ar citiem rīkiem neformālās un ikdienējās mācīšanās atzīšanu atvieglo arī kredītpunktu sistēmas, kuru pamatā ir mācību rezultāti. Augstākajā izglītībā tā ir Eiropas kredītpunktu pārneses un uzkrāšanas sistēma (ECTS), kas tika izstrādāta Boloņas procesa laikā, lai veicinātu mobilitāti starp augstākās izglītības iestādēm. Profesionālajā izglītībā un apmācības jomā tā ir Eiropas kredītpunktu sistēma profesionālās izglītības un apmācības jomā (ECVET).

Turklāt Mūžizglītības programmas ietvaros kopš 2007. gada ir finansēti vairāki izmēģinājuma projekti, kuri ir devuši iespēju izstrādāt atzīšanas procesus un rīkus konkrētās jomās vai vidēs, jo īpaši profesionālās izglītības un apmācības, kā arī pieaugušo izglītības jomā. Atzīšanas sistēmu izstrādei dažās valstīs ir izmantots Eiropas Sociālais fonds.

Neraugoties uz minētajām Eiropas politikas darbībām, progress atzīšanas jomā Eiropā ir bijis nevienlīdzīgs, neregulārs un lēns.

Saskaņā ar jaunāko informāciju 2010. gada Eiropas pārskatā par neformālās un ikdienējās mācīšanās atzīšanu tikai četrās ES dalībvalstīs ir augsti attīstīta atzīšanas sistēma, bet septiņās dalībvalstīs valsts sistēma darbojas sākotnējā posmā, vai arī labi izstrādāta atzīšanas sistēma daļēji darbojas vienā vai vairākās jomās.

Tūlītējas rīcības nepieciešamība

Tas nozīmē, ka lielākajā daļā ES dalībvalstu nav visaptverošas atzīšanas sistēmas. Valstīs ar labi izstrādātu sistēmu mūžizglītības sistēmā tiek izmantota vienota pieeja atzīšanai (piem., balstīta uz juridiskiem noteikumiem), atzīšanu atbalstoša infrastruktūra, cieša ieinteresēto personu (jo īpaši sociālo partneru) iesaistīšana un pretendentiem finansiāli pieejama atzīšana. Dažas valstis nesen ir sākušas īstenot iniciatīvas saistībā ar atzīšanu kā daļu no valsts kvalifikāciju sistēmas izstrādes. Citās valstīs attīstība bijusi ierobežota, atspoguļojot valsts stratēģijas trūkumu, kā arī to, ka trūkst zināšanu par to, kā veikt atzīšanu praksē, un dažos gadījumos arī to, ka cilvēki un darba devēji neuzticas šādai atzīšanai un ka pastāv kultūras un attieksmes ierobežojumi.

Nevienlīdzīgā valsts atzīšanas politikas un prakses pieejamība, kā arī starp dalībvalstīm pastāvošās atšķirības mazina atzīšanas sistēmu salīdzināmību un pārredzamību. Iedzīvotājiem ir sarežģītāk apkopot mācību rezultātus, kas iegūti dažādos apstākļos, līmeņos un valstīs. Tas rada šķēršļus mācīšanās procesā iesaistīto personu un darba ņēmēju starpvalstu mobilitātei laikā, kad šāda mobilitāte ir vajadzīga ekonomikas izaugsmes radīšanai.

Ņemot vērā, ka steidzami ir jāpalielina darbaspēka mobilitāte, lai mazinātu kvalificēta darbaspēka trūkumu, kā arī lai labāk novērtētu ārpus oficiālās sistēmas iegūtās prasmes un kompetences, Komisija stratēģijas “Eiropa 2020” pamatiniciatīvā “Jaunu prasmju un darbavietu programma”[2] un “Jaunatne kustībā”[3] un nesen pieņemtajās iniciatīvās par Vienotā tirgus aktu[4] un par pasākumu kopumu nodarbinātības jomā[5] paziņoja par šo priekšlikumu Padomes Ieteikumam par neformālās un ikdienējās mācīšanās atzīšanu, ar kuru ES līmenī tiktu paātrināta reformu programmas izpilde.

ES rīcība atzīšanas jomā, kuras mērķis ir sadarbība un koordinēšana starp dalībvalstīm, var veicināt darba ņēmēju un mācīšanās procesā iesaistīto personu mobilitāti, ieviešot labāku neformālās un ikdienējās mācībās iegūtu prasmju atzīšanu. Plašāka sadarbība un ciešāka koordinēšana starp dalībvalstīm palielinās atzīšanas sistēmu pārredzamību un savstarpējo uzticēšanos katras dalībvalsts atzīšanas sistēmai. Īpašu labumu no tā var gūt dalībvalstis ar zemu uzticības līmeni un neattīstītām tradīcijām neformālās un ikdienējās mācīšanās atzīšanā. Dalībvalstis vienas pašas nevar panākt savstarpēju uzticību pietiekami efektīvi, ja nav rīcības ES līmenī.

Šī Padomes ieteikuma īstenošanas īpaša uzraudzība ir daļa no šā priekšlikuma juridiskajiem aspektiem. Komisija uzraudzīs arī kopējo progresu saistībā ar neformālās un ikdienējās mācīšanās atzīšanu visās dalībvalstīs, ņemot vērā vispārējās strukturālās reformas izglītības un apmācības jomā, kas tiek uzraudzītas Eiropas pusgada un atvērtās koordinācijas metodes programmas “Izglītība un apmācība 2020” ietvaros.

2.           APSPRIEŠANĀS AR IEINTERESĒTAJĀM PERSONĀM UN IETEKMES NOVĒRTĒJUMU REZULTĀTI

Apspriešanās

Apspriešanās notika šādi:

– Atklāta apspriešanās, izmantojot tiešsaistes aptauju, kas notika no 2010. gada decembra līdz 2011. gada februārim. Uzaicinājumi piedalīties tiešsaistes aptaujā un iesniegt nostājas dokumentu tika nosūtīti svarīgāko grupu locekļiem un citām ieinteresētajām personām izglītības un apmācības, nodarbinātības, jaunatnes un sporta jomā[6].

– Diskusijas politikas struktūrvienību sanāksmēs, proti, Eiropas kvalifikāciju sistēmas (EQF) padomdevēju grupā.

– Speciālistu sanāksmes un savstarpējās mācīšanās pasākumi, ko organizēja Mācību rezultātu grupa, kas darbojas EQF padomdevēju grupas paspārnē.

– Savstarpējās mācīšanās pasākumi augstākās izglītības, profesionālās izglītības un apmācības un pieaugušo izglītības jomās.

Ir notikušas apspriešanās ar sociālajiem partneriem, gan darba devēju, gan arodbiedrību pārstāvjiem, kas ir EQF padomdevēju grupas locekļi, un tiem sociālajiem partneriem, kuri piedalījās savstarpējās mācīšanās pasākumos.

Iepriekš minētajā tiešsaistes aptaujā tika saņemtas 469 atbildes uz tiešiem un brīvas formas jautājumiem un 24 nostājas dokumenti. Atbildes līdzīgā skaitā iesniedza gan privātpersonas (53 %), gan organizācijas (47 %).

Rezultāti liecināja, ka pieejas atzīšanai nav vispārēji saskaņotas dalībvalstu iekšienē un starp tām, kā arī to, ka pastāv liels skaits ierobežojumu, kas kavē atzīšanas efektīvu ieviešanu praksē. Saskaņā ar sniegtajām atbildēm aptaujātie vienprātīgi atzina, ka ir svarīgi nodrošināt iespēju apliecināt dzīves un darba gaitā gūto pieredzi. Atbildes liecināja par plašu atbalstu Eiropas iniciatīvai, ar kuru tiktu uzlabota atzīšanas politika un prakse ES dalībvalstīs.

Arī EQF padomdevēju grupas apspriešanās reizēs un dažādajos savstarpējās mācīšanās pasākumos tika izteikts atbalsts Eiropas iniciatīvai par atzīšanu.

Ietekmes novērtējums

Ietekmes novērtējumā tika salīdzināti trīs iespējamie risinājumi Eiropas rīcībai neformālās un ikdienējās mācīšanās atzīšanas jomā, proti, pirmkārt, pamatscenārijs, kurā raksturota pašreizējā situācija un tās gaidāmā attīstība, ja nebūtu ES rīcības, otrkārt, Padomes Ieteikums par neformālās un ikdienējās mācīšanās atzīšanas īstenošanu un, treškārt, jauna procesa izveide, pamatojoties uz jaunu atzīšanas koordinēšanas atvērto metodi, ar kuru izstrādā Eiropas kvalitātes hartu par atzīšanu.

Šo trīs risinājumu sociālā, ekonomiskā un cita veida ietekme tika apsvērta kvalitatīvā ziņā, pamatojoties uz iespējamo ietekmi, jo nav pieejami konkrēti dati.

Tika secināts, ka 2. risinājums jeb Padomes ieteikums par koncentrēšanos uz atzīšanas īstenošanu ir visefektīvākais risinājums, kuram būs vislielākā pozitīvā ekonomiskā un sociālā ietekme. Šis risinājums visprecīzāk atbilst ES politikas mērķiem. Ja tiek pieņemts Padomes ieteikums, dalībvalstis oficiāli apņemas rīkoties. Tas ir spēcīgākais pieejamais instruments ieteikuma tiesību jomā. Iepriekšējā pieredze, jo īpaši EQF, liecina, ka ar Padomes ieteikumu var radīt spiedienu, lai dalībvalstis rīkotos.

Attiecībā uz 1. risinājumu (pamatscenāriju) ietekmes novērtējumā tika secināts, ka šībrīža situācija atzīšanas jomā, ja netiks veikta papildu darbība, mainīsies lēni, un sagaidāms, ka neformālās un ikdienējās mācīšanās atzīšana aizvien būs pieejama un tiks izmantota ierobežotā veidā, kā arī Eiropā aizvien nebūs saskaņotas pieejas atzīšanai.

Izvēloties 3. risinājumu (jauna atvērtā koordinācijas metode (AKM)), būtu sagaidāmi uzlabojumi salīdzinājumā ar pamatscenāriju ietekmes efektivitātes ziņā un lielāka saskaņotība ar ES politikas mērķiem. Tomēr, lai izveidotu jaunu AKM, būtu vajadzīgas papildu struktūras un ziņošanas mehānismi, kas palielinātu dalībvalstu administratīvo slogu un izmaksas. Turklāt šādi piemērotā laikposmā netiktu garantēta atzīšanas pasākumu pieņemšana, jo tā būtu atkarīga tikai no AKM metodes.

Ietekmes novērtējumā tika konstatētas arī turpmāk minētās priekšrocības, kas tiktu gūtas pieņemot Padomes ieteikumu par koncentrēšanos uz īstenošanu, salīdzinājumā ar abiem pārējiem risinājumiem.

– Tiks aizpildīta atzīšanas trūkuma radītā plaisa, kas šobrīd pastāv pieejamos Eiropas rīkos un instrumentos, piemēram, EQF, Europass un kredītpunktu sistēmās. Šādi īpaši tiktu novērsti trūkumi Eiropas kvalifikāciju sistēmā, kurā ir paredzēta neformālās un ikdienējās mācīšanās atzīšanas veicināšana, bet nav sniegti plašāki norādījumi par tās īstenošanu.

– Tiek piedāvāti konkrēti praktiski pasākumi atzīšanas īstenošanai dalībvalstīs.

– Padomes ieteikums kā juridisks akts signalizē par dalībvalstu apņemšanos īstenot ieteikumā izklāstītos pasākumus, kuru lielākā daļa būs jāīsteno valsts līmenī un kuri būs jāpielāgo valsts kontekstam.

– Atzīšanas sistēmu izveidē tiek iesaistītas attiecīgās ieinteresētās personas (darba tirgus ieinteresētās personas, jauniešu un brīvprātīgo organizācijas, izglītības un apmācības iestādes).

– Dalībvalstis turpinās sadarboties ar esošajām AKM struktūrām, jo īpaši ar EQF padomdevēju grupu, tādējādi veidojot vienkāršāku īstenošanas struktūru nekā paredzēts 3. risinājumā.

– Šādi tiks izveidots jauns un stiprāks politiskais pamats sadarbībai neformālās un ikdienējās mācīšanās atzīšanas jomā.

3.           PRIEKŠLIKUMA JURIDISKIE ASPEKTI

Ierosināto pasākumu kopsavilkums

Ierosinātie pasākumi ietver praktiskus ieteikumus dalībvalstīm par to, kā līdz 2015. gadam nodrošināt ikvienam iedzīvotājam iespēju, ka tiek atzītas prasmes, ko viņš ieguvis ārpus oficiālās izglītības un apmācības sistēmas, un iespēju šo atzīšanu izmantot darba vai mācību nolūkā visā Eiropā. Minētie pasākumi aptver šādus ieteikumus dalībvalstīm:

– Nodrošināt, lai līdz 2015. gadam tiktu izveidota valsts sistēma neformālās un ikdienējās mācīšanās atzīšanai, nodrošinot visiem iedzīvotājiem iespēju, ka tiek atzītas viņu zināšanas, prasmes un kompetences neatkarīgi no vides, kādā mācīšanās notikusi. Šāda atzīšana kalpos par pamatu tam, lai piešķirtu pilnu vai daļēju kvalifikāciju, neskarot citus piemērojamos Savienības tiesību aktus, jo īpaši Direktīvu 2005/36/EK par profesionālo kvalifikāciju atzīšanu.

– Neformālās un ikdienējās mācīšanās atzīšanas valsts sistēmā uzmanība galvenokārt būtu jāpievērš četriem atzīšanas aspektiem: mācību rezultātu identificēšanai, dokumentēšanai, salīdzināšanai ar saskaņotajiem standartiem un to apstiprināšanai.

– Katrai valstij piemērotā veidā nodrošināt, ka informācija par atzīšanas iespējām ir plaši pieejama (jo īpaši nelabvēlīgā situācijā esošu cilvēku grupām), ka iedzīvotāji, kuri vēlas izmantot atzīšanas procedūru, var to atļauties, ka viņiem ir pieejami atbilstīgi norādījumi un padomi un ka viņi tos var atļauties, un ka saistībā ar novērtēšanu (metodiku un rīkiem, kvalificētiem novērtētājiem) un tās rezultātiem (saskaņotajiem standartiem) ir izveidoti un piemēroti pārredzami atzīšanas sistēmas kvalitātes nodrošināšanas mehānismi.

– Sniegt privātpersonām iespēju piedalīties viņu prasmju un kompetenču pārbaudē trīs mēnešu laikā pēc tam, kad ir konstatēta šāda vajadzība, piemēram, iespējama darba zaudēšana vai nestabils nodarbinātības veids. Lai atvieglotu mācību rezultātu identificēšanu un dokumentēšanu, jāveicina šobrīd un nākotnē pieejamo Europass rīku izmantošana. Jāstiprina saikne starp atzīšanas pasākumiem un kredītpunktu sistēmām, piemēram, ECTS un ECVET.

– Iesaistīt atzīšanas mehānismu izstrādē un neformālās un ikdienējās mācībās sasniegto rezultātu dokumentēšanā sociālos partnerus un citas attiecīgās ieinteresētās personas, proti, darba devēju organizācijas, arodbiedrības, tirdzniecības, rūpniecības un amatnieku organizācijas, valsts iestādes, kuras ir iesaistītas profesionālo kvalifikāciju atzīšanas procesā, nodarbinātības dienestus, jauniešu organizācijas, jaunatnes darbiniekus, izglītības un apmācības iestādes, kā arī pilsoniskās sabiedrības organizācijas.

– Veicināt partnerības un citas iniciatīvas, lai atvieglotu MVU un citās mazās organizācijās sasniegto mācību rezultātu dokumentēšanu.

– Stimulēt darba devējus, jauniešu organizācijas un pilsoniskās sabiedrības organizācijas sekmēt un veicināt darbā vai brīvprātīgo darbā sasniegto mācību rezultātu identificēšanu un dokumentēšanu.

– Stimulēt izglītības un apmācības iestādes veicināt piekļuvi oficiālai izglītībai un apmācībai un piešķirt atbrīvojumus, pamatojoties uz mācību rezultātiem, kas sasniegti neformālās un ikdienējās mācībās, un nodrošināt koordināciju starp izglītības, apmācības, nodarbinātības un jauniešu iestādēm un dienestiem, kā arī starp attiecīgajām politikas jomām.

EQF padomdevēju grupa būs galvenā struktūra, kas uzraudzīs šajā ieteikumā ierosinātos pasākumus. Ierosinātajos pasākumos ir paredzēta arī ziņošana par turpmākajiem pasākumiem apvienotajā komisijā un Padomes ziņojuma publicēšana atbilstīgi stratēģijai “Izglītība un apmācība 2020”. Visbeidzot progress neformālās un ikdienējās mācīšanās atzīšanas valstu sistēmu izveidē tiks novērtēts arī ikgadējā Cedefop ziņojumā par valstu kvalifikāciju sistēmas attīstību Eiropā.

Ar ierosinātajiem pasākumiem Komisija tiek aicināta, pirmkārt, regulāri atjaunināt informāciju Eiropas vadlīnijās neformālās un ikdienējās mācīšanās atzīšanai, otrkārt, veicināt efektīvus savstarpējās mācīšanās pasākumus un pieredzes un labās prakses apmaiņu, lai atzīšanas jomā vismazāk attīstītās valstis varētu gūt labumu no pieredzes, kas gūta šajā jomā visattīstītākajās valstīs, treškārt, sadarbībā ar dalībvalstīm nodrošināt, ka Eiropas programmas izglītības, apmācības un jauniešu jomās un Eiropas struktūrfondi atbalsta šā ieteikuma turpmākos pasākumus, un, ceturtkārt, sadarbībā ar dalībvalstīm un pēc apspriešanās ar ieinteresētajām personām novērtēt ierosināto pasākumu turpmākos pasākumus.

Juridiskais pamats

Līguma par Eiropas Savienības darbību 165. un 166. pantā paredzēts, ka Eiropas Savienība sekmē pilnvērtīgas izglītības attīstību un īsteno arodmācību politiku, veicinot sadarbību starp dalībvalstīm un nepieciešamības gadījumā atbalstot un papildinot to rīcību, pilnīgi respektējot dalībvalstu atbildību par mācību saturu un izglītības sistēmu un arodmācību organizāciju.

Pašreizējā iniciatīvā ieteikts dalībvalstu līmenī ar daļēju Eiropas atbalstu īstenot kopējos rīcības virzienus. Tajā ierosināti pasākumi, kas jāīsteno ES un dalībvalstu līmenī. ES līmenī tiks nodrošināta koordinēšana, tostarp ar attiecīgajiem Eiropas instrumentiem, un atbalsts, piemēram, organizējot savstarpējās mācīšanās pasākumus. Dalībvalstis aizvien būs pilnīgi atbildīgas par pasākumu (tiesību aktu, noteikumu un kolektīvo pasākumu) izstrādi, attīstību un īstenošanu, lai nodrošinātu neformālās un ikdienējās mācībās sasniegto rezultātu atzīšanu. Rīcība šajos abos līmeņos ir savstarpēji papildinoša, un tiek aizsargātas dalībvalstu prerogatīvas.

2012/0234 (NLE)

Priekšlikums

PADOMES IETEIKUMS

par neformālās un ikdienējās mācīšanās atzīšanu

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 165. un 166. pantu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

tā kā:

(1)       Neformālās un ikdienējās mācībās, tostarp izmantojot atvērtos izglītības resursus, sasniegto rezultātu (zināšanu, prasmju un kompetenču) atzīšana ir būtiska, lai iedzīvotājiem būtu pieeja darba tirgum un mūžizglītībai.

(2)       Laikā, kad Eiropas Savienība cīnās ar smagu ekonomikas krīzi, kas radījusi strauju bezdarba pieaugumu, visu attiecīgo zināšanu, prasmju un kompetenču atzīšana, neraugoties uz to iegūšanas veidu, darba tirgus darbībai un konkurētspējas un ekonomikas izaugsmes veicināšanai ir svarīgāka nekā jebkad iepriekš. .

(3)       Darba devēju organizācijas, atsevišķi darba devēji, arodbiedrības, tirdzniecības, rūpniecības un amatnieku organizācijas, valsts iestādes, kuras ir iesaistītas profesionālo kvalifikāciju atzīšanas procesā, nodarbinātības dienesti, jauniešu organizācijas, jaunatnes darbinieki, izglītības un apmācības iestādes, kā arī pilsoniskās sabiedrības organizācijas ir galvenās ieinteresētās personas, kuras ieinteresētas gan neformālās un ikdienējās mācīšanās iespēju sniegšanā, gan visos turpmākajos atzīšanas procesos.

(4)       “Eiropa 2020 — Eiropas gudras, ilgtspējīgas un iekļaujošas izaugsmes stratēģijā”[7] tiek aicināts attīstīt prasmes un kompetences ekonomikas izaugsmes un nodarbinātības palielināšanai, un tās pamatiniciatīvās[8] ir uzsvērts, ka ir vajadzīgas elastīgākas mācību iespējas, kas var veicināt pāreju no viena darba un mācību posma uz citu, un tām jāietver neformālās un ikdienējās mācīšanās atzīšana.

(5)       Padomes 2009. gada 12. maija secinājumos par stratēģisku sistēmu Eiropas sadarbībai izglītības un apmācības jomā (ET 2020)[9] norādīts, ka mūžizglītība būtu jāveido tā, lai aptvertu mācīšanos visos kontekstos, neraugoties uz to, vai tā ir formāla, neformāla vai ikdienēja.

(6)       Komisijas 2009. gada paziņojumā “ES jaunatnes stratēģija – ieguldīt jaunatnē, iesaistīt jauniešus: atjaunināta atvērtās koordinācijas metode, kā risināt jauniešu problēmas un tiem pavērt jaunas iespējas”[10] aicināts labāk atzīt prasmes, ko jaunieši ieguvuši neformālā izglītībā. Tajā uzsvērta nepieciešamība pilnībā izmantot ES līmenī izstrādātos rīkus prasmju un kvalifikāciju atzīšanai. Tas tika atzīts arī Padomes 2009. gada 27. novembra Rezolūcijā par atjauninātu regulējumu Eiropas sadarbībai jaunatnes jomā (2010–2018)[11].

(7)       2010. decembra Briges komunikē[12] Eiropas profesionālās izglītības un apmācības ministri, Eiropas sociālie partneri un Eiropas Komisija paziņoja, ka līdzdalības valstīm ne vēlāk kā 2015. gadā būtu jāsāk izstrādāt valsts procedūras neformālās un ikdienējās mācīšanās atzīšanai, attiecīgu atbalstu saņemot no valsts kvalifikāciju sistēmām.

(8)       Padomes 2011. gada 28. un 29. novembra secinājumos par augstākās izglītības modernizēšanu dalībvalstis tika aicinātas izstrādāt skaidrus pārejas veidus no profesionālās un cita tipa izglītības uz augstāko izglītību, kā arī mehānismus par to, kā atzīt iepriekš notikušas mācības un pieredzi, kas gūta ārpus formālās izglītības un apmācības sistēmas, īpaši risinot problēmas, kas saistītas ar to valsts kvalifikāciju sistēmu īstenošanu un izmantošanu, kuras ir piesaistītas Eiropas kvalifikāciju sistēmai[13].

(9)       Padomes 2011. gada 20. decembra Rezolūcijā par atjaunotu Eiropas izglītības programmu pieaugušajiem par vienu no prioritārajām jomām 2012.–2014. gada laikposmam tika noteikta pilnībā funkcionējošu neformālās un ikdienējās mācīšanās atzīšanas sistēmu ieviešana un tās popularizēšana dažāda vecuma un kvalifikāciju pieaugušo, kā arī uzņēmumu un citu organizāciju vidū[14].

(10)     Komisija Vienotajā tirgus aktā[15] uzsvēra, ka kvalificētā darbaspēka lielāka mobilitāte padarīs Eiropas ekonomiku konkurētspējīgāku, un 2012. gada 17. aprīļa nodarbinātības pasākumu kopumā[16] tā uzsvēra nepieciešamību uzlabot sadarbību starp darba devējiem un apmācības jomu.

(11)     Padomes 2002. gada 12. novembra Rezolūcijā par ciešākas sadarbības veicināšanu profesionālās izglītības un apmācības jomā Eiropā[17] un Kopenhāgenas 2002. gada 30. novembra Deklarācijā[18] tika pieprasīts izstrādāt kopīgu principu kopumu par neformālās un ikdienējās mācīšanās atzīšanu.

(12)     Ar Padomes 2004. gada 18. maija secinājumiem tika pieņemti kopīgi Eiropas principi par neformālās un ikdienējās mācīšanās atzīšanu[19].

(13)     Kopš 2004. gada regulāri tiek publicēts Eiropas pārskats par neformālās un ikdienējās mācīšanās atzīšanu, kurā ir jaunākā informācija par pašreizējo atzīšanas praksi Eiropas valstīs[20], un 2009. gadā tika publicētas Eiropas vadlīnijas neformālās un neoficiālās izglītības atzīšanai[21].

(14)     Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 23. aprīļa Ieteikumā par Eiropas kvalifikāciju sistēmas izveidošanu mūžizglītībai[22] ir teikts, ka visas kvalifikācijas būtu jāiegūst formālās, neformālās un ikdienējās mācīšanās rezultātā. Tajā dalībvalstis arī aicinātas sasaistīt savus valsts kvalifikāciju līmeņus ar Eiropas kvalifikāciju sistēmu un attiecīgajā gadījumā izstrādāt valsts kvalifikāciju sistēmu, kas veicinātu neformālās un ikdienējās mācīšanās atzīšanu.

(15)     Ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 15. decembra Lēmumu[23] tika izveidota Europass sistēma, kas ir Eiropas dokumentu kopums, kuru iedzīvotāji var izmantot, lai labāk un skaidrāk izklāstītu savas kompetences un kvalifikācijas visā Eiropā.

(16)     Ar Eiropas kredītpunktu pārneses un uzkrāšanas sistēmu (ECTS), kas izstrādāta Boloņas procesa laikā, formālajā izglītībā tiek piešķirti kredītpunkti, pamatojoties uz mācību rezultātiem un studentu noslogotību, un tā arī veicina, ka augstākās izglītības iestādes piešķir kredītpunktus par neformālās un ikdienējās mācībās sasniegtajiem rezultātiem.

(17)     Ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 18. jūnija Ieteikumu tika izveidota Eiropas kredītpunktu sistēma profesionālajai izglītībai un apmācībai (ECVET)[24], ko var izmantot, lai pārnestu, atzītu un uzkrātu cilvēku mācību rezultātus, kas sasniegti formālajā mācību sistēmā un vajadzības gadījumā neformālās un ikdienējās mācībās.

(18)     Apspriešanā tiešsaistes aptaujas veidā[25], diskusijās attiecīgajās politikas struktūrās, kā arī dažādos savstarpējās mācīšanās pasākumos, kuros piedalījās sociālie partneri, tika vienprātīgi atzīts, ka ir svarīgi nodrošināt iespēju apliecināt dzīves un darba gaitā gūto pieredzi, un tika saņemts plašs atbalsts Eiropas iniciatīvai, ar kuru tiktu uzlabota atzīšanas politika un prakse ES dalībvalstīs,

IR PIEŅĒMUSI ŠO IETEIKUMU.

1.           Lai visiem iedzīvotājiem[26] piedāvātu iespēju apliecināt ārpus nodarbībām mācību iestādē apgūto un izmantot to savas karjeras izaugsmei un mācību turpināšanai:

(1) dalībvalstīm būtu jānodrošina, lai līdz 2015. gadam tiktu izveidota neformālās un ikdienējās mācīšanās[27] atzīšanas valsts sistēma, sniedzot iedzīvotājiem iespēju:

i)        ka tiek atzītas prasmes, zināšanas un kompetences, ko viņi ieguvuši neformālās un ikdienējās mācībās, tostarp izmantojot atvērtos izglītības resursus,

ii)       pamatojoties uz neformālās un ikdienējās mācīšanās rezultātu atzīšanu, iegūt pilnu vai daļēju kvalifikāciju, neskarot citus piemērojamos Savienības tiesību aktus, jo īpaši Direktīvu 2005/36/EK[28] par profesionālo kvalifikāciju atzīšanu;

(2) jānodrošina, lai neformālās un ikdienējās mācīšanās atzīšanas valsts sistēmā būtu iekļauti šādi elementi:

– atbalsts iedzīvotājiem neformālās un ikdienējās mācībās sasniegto rezultātu identificēšanā,

– palīdzība iedzīvotājiem neformālās un ikdienējās mācībās sasniegto rezultātu dokumentēšanā,

– persona neformālās un ikdienējās mācībās sasniegto rezultātu novērtējums,

– neformālās un ikdienējās mācībās sasniegto rezultātu novērtējuma apstiprināšana, piešķirot kvalifikāciju, kredītpunktus, uz kuru pamata iegūst kvalifikāciju, vai veicot citu atbilstīgu darbību.

Būtu jānodrošina, lai ikviens iedzīvotājs atbilstīgi savām vajadzībām varētu izmantot jebkuru no iepriekš minētajām iespējām atsevišķi vai kombinējot tās;

(3) būtu jānodrošina, lai neformālās un ikdienējās mācīšanās atzīšanas valsts sistēmā, vienlaikus ņemot vērā valsts, reģionālos un/vai vietējos aspektus, kā arī nozaru vajadzības, tiktu ievēroti turpmāk minētie principi:

– atzīšanas sistēma ir saskaņota ar valsts kvalifikāciju sistēmu un ir neatņemama tās daļa, kas izstrādāta atbilstīgi Eiropas kvalifikāciju sistēmai,

– informācija par atzīšanas iespējām ir plaši pieejama iedzīvotājiem un organizācijām,

– nelabvēlīgākā situācijā esošu cilvēku grupas, tostarp iedzīvotāji, kuri, iespējams, zaudēs darbu vai kuriem ir nestabils nodarbinātības veids, ir atzīšanas sistēmas īpaša mērķgrupa, jo šādi var palielināt šo iedzīvotāju līdzdarbošanos mūžizglītībā un piekļuvi darba tirgum,

– iedzīvotājiem, kuri ir zaudējuši darbu vai kuriem ir nestabils nodarbinātības veids, tiek sniegta iespēja piedalīties viņu prasmju un kompetenču pārbaudē trīs mēnešu laikā pēc tam, kad ir konstatēta šāda vajadzība,

– iedzīvotāji, kuri vēlas izmantot atzīšanas procedūru, var to atļauties,

– iedzīvotājiem, kuri vēlas izmantot atzīšanas procedūru, ir pieejami atbilstīgi norādījumi un padomi, un viņi var tos atļauties,

– ir ieviesti pārredzami kvalitātes nodrošināšanas pasākumi, ar kuriem tiek nodrošinātas uzticamas un pamatotas novērtēšanas metodikas un rīki,

– darbiniekiem, kas ir iesaistīti atzīšanas procesā, ir nodrošināta profesionālās kompetences attīstība visās attiecīgajās nozarēs,

– kvalifikācijas, kas iegūtas, izmantojot neformālās un ikdienējās mācīšanās rezultātu atzīšanu, atbilst saskaņotajiem standartiem, kuri ir tādi paši kā formālās izglītības programmās iegūtu kvalifikāciju standarti vai līdzvērtīgi tiem,

– lai atvieglotu mācību rezultātu dokumentēšanu, tiek veicināta šobrīd un nākotnē pieejamo Europass sistēmas rīku izmantošana,

– pastāv sinerģija starp atzīšanas pasākumiem un kredītpunktu sistēmām, kuras izmanto formālās izglītības un apmācības sistēmā, piem., ECTS un ECVET;           

(4) jānodrošina, lai 2. un 3. punktā minēto elementu un mehānismu izstrādē un īstenošanā tiek iesaistītas attiecīgās ieinteresētās personas, proti, darba devēji, arodbiedrības, tirdzniecības, rūpniecības un amatnieku organizācijas, valsts iestādes, kuras ir iesaistītas profesionālo kvalifikāciju atzīšanas procesā, nodarbinātības dienesti, jauniešu organizācijas, jaunatnes darbinieki, izglītības un apmācības iestādes, kā arī pilsoniskās sabiedrības organizācijas, vienlaikus stimulējot:

– darba devējus, jauniešu organizācijas un pilsoniskās sabiedrības organizācijas sekmēt un veicināt darbā vai brīvprātīgā darbā sasniegto mācību rezultātu identificēšanu un dokumentēšanu, izmantojot attiecīgus rīkus (jo īpaši rīkus, kas izstrādāti Europass sistēmā),

– izglītības un apmācības iestādes veicināt piekļuvi formālai izglītībai un apmācībai, pamatojoties uz mācību rezultātiem, kas sasniegti neformālās un ikdienējās mācībās, un attiecīgajā gadījumā piešķirt atbrīvojumus un/vai kredītpunktus par atbilstīgiem mācību rezultātiem, kas sasniegti neformālās un ikdienējās mācībās;

(5) jānodrošina koordinācija starp izglītības un apmācības iestādēm, nodarbinātības un jauniešu dienestiem, kā arī starp attiecīgajām politikas jomām.

2.           Dalībvalstīm un Komisijai būtu jāveic turpmāk minētie pasākumi:

(1) nodrošināt, lai EQF padomdevēju grupa[29] īstenotu šo ieteikumu un lai attiecīgās jauniešu organizācijas un brīvprātīgā darba nozares pārstāvji iesaistītos EQF padomdevēju grupas turpmākajās darbības;

(2) nākamajā Komisijas un Padomes kopīgajā ziņojumā, ko 2015. gadā publicēs saskaņā ar stratēģiju “Izglītība un apmācība 2020”, un nākamajos kopīgajos pārskatos ziņot par progresu, kas sasniegts pēc šā ieteikuma pieņemšanas;

(3) atbalstīt šā ieteikuma īstenošanu, izmantojot Savienības aģentūru, jo īpaši Cedefop, pieredzi, lai gada pārskatā par valstu kvalifikāciju sistēmu attīstību sniegtu ziņojumu par neformālās un ikdienējās mācīšanās atzīšanas valsts sistēmas izveidi un atbalstītu Komisiju, regulāri atjauninot informāciju Eiropas pārskatā pār neformālās un ikdienējās mācīšanās atzīšanu.

3.           Komisijai būtu:

(1) jāatbalsta dalībvalstis un ieinteresētās personas:

– veicinot efektīvus savstarpējās mācīšanās pasākumus un pieredzes un labās prakses apmaiņu,

– regulāri atjauninot Eiropas vadlīnijas par neformālās un ikdienējās mācīšanās atzīšanu, kas izklāstītas II pielikumā;

(2) jāturpina attīstīt Europass sistēmas instrumentus, kas veicina to atzīto mācību rezultātu pārredzamību un atzīšanu visā Savienībā, kuri sasniegti neformālās un ikdienējās mācībās;

(3) jānodrošina, lai sadarbībā ar dalībvalstīm un izmantojot mūžizglītības programmu, programmu “Jaunatne darbībā”, nākamās Eiropas programmas izglītības, apmācības, jauniešu un sporta jomā un Eiropas struktūrfondus tiktu atbalstīta šā ieteikuma īstenošana;

(4) sadarbībā ar dalībvalstīm un pēc apspriešanās ar attiecīgajām ieinteresētajām personām jāizskata un jānovērtē saistībā ar šo ieteikumu īstenotā rīcība un līdz 2017. gada 31. jūlijam jāziņo Padomei par gūto pieredzi un turpmāko ietekmi, vajadzības gadījumā veicot arī šā ieteikuma pārbaudi un pārskatīšanu.

Briselē,

                                                                       Padomes vārdā —

                                                                       priekšsēdētājs

I PIELIKUMS DEFINĪCIJAS

Šajā ieteikumā izmantotas šādas definīcijas:

(a) “Formālā mācīšanās” notiek organizētā un strukturētā vidē, kas īpaši paredzēta mācīšanās nolūkiem, un parasti šāda procesa beigās tiek piešķirta kvalifikācija, izsniedzot sertifikātu vai diplomu. Tā aptver vispārējās izglītības, sākotnējās profesionālās apmācības un augstākās izglītības sistēmas.

(b) “Neformālā mācīšanās” ir mācīšanās, kas notiek plānotu nodarbību veidā (mācīšanās mērķu un laika ziņā), kurā tiek sniegts atbalsts mācībām (piem., studenta un pasniedzēja kontakts). Tās var būt programmas, kurās sniedz darbam nepieciešamās prasmes, novērš pieaugušo analfabētismu un veicina to, lai cilvēki, kas priekšlaicīgi pametuši mācības, iegūtu pamatizglītību. Ļoti bieži neformālā mācīšanās ietver uzņēmumā veiktu apmācību, ar kuras palīdzību uzņēmumi atjaunina un uzlabo savu darbinieku prasmes, piemēram, IKT prasmes, strukturētu mācīšanos tiešsaistē (piem., izmantojot atvērtos izglītības resursus) un kursus, ko saviem biedriem, mērķgrupām vai sabiedrībai kopumā organizē pilsoniskās sabiedrības organizācijas.

(c) “Ikdienējā mācīšanās” ir mācīšanās, kas notiek ikdienā saistībā ar darbu, ģimenes dzīvi vai brīvo laiku. Tā nav organizēta vai strukturēta mērķu, laika vai mācīšanās atbalsta ziņā. Ikdienējā mācīšanās no individuālā viedokļa var būt neapzināta. Ikdienējās mācībās sasniegto rezultātu piemērs ir prasmes, kas iegūtas dzīves gaitā, un darba pieredze, piemēram, darbā iegūtās projektu vadīšanas prasmes vai IKT prasmes, valodas, kas apgūtas laikā, kas pavadīts citā valstī, vai šādi iegūta starpkultūru pieredze, IKT prasmes, kas iegūtas ārpus darba, prasmes, kas iegūtas brīvprātīgā darbā, kultūras pasākumos, sportā, darbā ar jauniešiem un mājās (piem., bērna pieskatīšana).

(d) “Kvalifikācija” ir oficiāls novērtēšanas un atzīšanas procesa rezultāts, un to iegūst, kad kompetenta organizācija nosaka, ka cilvēks ir sasniedzis mācību rezultātus atbilstīgi noteiktiem standartiem.

(e) “Mācību rezultāti” ir atzinumi par to, ko mācīšanās procesā iesaistītais zina, izprot un spēj darīt pēc mācību procesa pabeigšanas, un tie ir definēti zināšanu, prasmju un kompetenču izteiksmē.

(f) “Valsts kvalifikāciju sistēma” ir saskaņots un visaptverošs apraksts par kvalifikācijas līmeņiem, kuru pamatā ir mācību rezultāti.

(g) “Atzīšana” ir pilnvarotas iestādes veikts process, kurā tiek apstiprināts, ka cilvēks ir sasniedzis mācību rezultātus, kas noteikti attiecīgā standartā. Šim procesam ir četri posmi: pirmkārt, cilvēka gūtās konkrētās pieredzes identifikācija, otrkārt, gūtās pieredzes dokumentēšana, treškārt, gūtās pieredzes formāla novērtēšana un, ceturtkārt, atzīšana, kuras rezultāts ir sertificēšana, piemēram, pilnas vai daļējas kvalifikācijas piešķiršana.

II PIELIKUMS  Kopsavilkums par vadlīnijām neformālās un ikdienējās mācīšanās atzīšanai

Efektīva prakse – Eiropas perspektīva

Neformālās un ikdienējās mācīšanās atzīšanas praksei jābūt saderīgai ar galvenajiem elementiem 2004. gada Eiropas principos neformālās un ikdienējās mācīšanās atzīšanai, Eiropas principos izglītības un apmācības kvalitātes nodrošināšanai un ieteikumā par Eiropas kvalitātes nodrošināšanas pamatprincipu sistēmu profesionālai izglītībai un apmācībai.

Eiropā jāturpina attīstīt sadarbība atzīšanas jomā, jo īpaši regulāri atjaunojot un uzlabojot šīs vadlīnijas un Eiropas pārskatu par neformālās un ikdienējās mācīšanās atzīšanu.

Jāizmanto Eiropas līmeņa rīki un sistēmas (Eiropas kvalifikāciju sistēma, Europass, Eiropas kredītpunktu sistēmas utt.), lai veicinātu atzīšanu un uzlabotu atzīšanas procesa rezultātu salīdzināmību un pārredzamību, tādējādi sekmējot uzticēšanos valstu starpā.

Efektīva prakse – valsts perspektīva

Neformālās un ikdienējās mācīšanās atzīšana ir jāuzskata par valsts kvalifikāciju sistēmas neatņemamu daļu.

Ir svarīgi īstenot veidojošu pieeju novērtēšanai, jo tad uzmanība tiek pievērsta zināšanu, prasmju un plašāku kompetenču “identificēšanai”, kas ir būtiska mūžizglītības daļa.

Apkopojošai atzīšanai jābūt skaidri definētai un neapšaubāmi saistītai ar standartiem, kurus izmanto valsts kvalifikāciju sistēmā.

Atzīšanas tiesības var apsvērt gadījumos, kad neformālā un ikdienējā mācīšanās līdztekus formālai izglītībai un apmācībai tiek uzskatīta par ierastu veidu, kā iegūt kvalifikāciju.

Valsts kvalifikāciju sistēmu izstrādi var izmantot kā iespēju atzīšanas sistemātiskai integrācijai kvalifikāciju sistēmās.

Atzīšanas noteikšanu par neatņemamu daļu no valsts kvalifikāciju sistēmas var sasaistīt ar nepieciešamību uzlabot piekļuvi kvalifikācijām, to izaugsmi un pārnesi.

Valsts atzīšanas sistēmu ilgtspējība un saskaņotība ir jāatbalsta, regulāri veicot izmaksu un ieguvumu analīzi.

Efektīva prakse – organizatoriskā perspektīva

Formālās izglītības sistēma, uzņēmumi, pieaugušo izglītības iestādes un brīvprātīgo organizācijas ir galvenās personas, kas ieinteresētas, lai tiktu nodrošinātas iespējas atzīt neformālo un ikdienējo mācīšanos.

Neformālās un ikdienējās mācīšanās atzīšana rada izaicinājumu formālajai izglītībai, jo ir jānosaka, kādus mācīšanās veidus var atzīt un kā šo procesu integrēt formālajā mācību programmā un tās novērtēšanā.

Labumu no tā gūs uzņēmumi, jo tiks izveidotas sistēmas, ar kurām dokumentēt darbinieku zināšanas, prasmes un kompetences. Uzņēmumiem ir jāatrod līdzsvars starp savām kā darba devēja un atsevišķu darbinieku likumīgajām interesēm.

Pieaugušo izglītības joma sniedz būtisku atbalstu neformālās un ikdienējās mācīšanās jomai, un ir jāatbalsta tās turpmāka attīstība, sistemātiski attīstot veidojošo un apkopojošo atzīšanu.

Trešais (jeb brīvprātīgā darba) sektors sniedz plašas individuālās mācīšanās iespējas, kuras ir ļoti vērtīgas citās jomās. Atzīšana ir jāizmanto, lai šādas mācīšanās rezultātus padarītu redzamus un novērtētu tos, kā arī lai pārnestu tos uz citām jomām.

Dažādo atzīšanā iesaistīto struktūru darbība ir jākoordinē, izmantojot institucionālu sistēmu.

Atzīšanas un sertificēšanas institucionālā virziena dēļ nedrīkst rasties situācija, kad šādā veidā piešķirtiem sertifikātiem ir atšķirīgs statuss tikai tāpēc, ka tie iegūti atšķirīgā veidā.

Efektīva prakse – cilvēks

Atzīšanas procesa centrā ir cilvēks. Citu atzīšanas procesā iesaistīto aģentūru darbības ir jāapsver, ņemot vērā to ietekmi uz cilvēkiem.

Jānodrošina, lai ikvienam būtu iespēja izmantot atzīšanu, un īpaši svarīgi ir radīt motivāciju šā procesa uzsākšanai.

Atzīšanas procesa daudzie posmi nozīmē, ka cilvēkiem ir daudz iespēju izlemt, kāds būs nākamais atzīšanas posms. Lai atvieglotu lēmuma pieņemšanu, ir jāsniedz atbalsts informācijas, padomu un norādījumu veidā.

Efektīva prakse – atzīšanas procesa struktūra

Lai izvērtētu pašreizējās atzīšanas procedūras un veicinātu jaunu atzīšanas procedūru izstrādi, var izmantot orientēšanos, novērtēšanu un neatkarīgu auditu.

Efektīva prakse – metodes

Neformālās un ikdienējās mācīšanās atzīšanas metodes būtībā ir tie paši rīki, kurus izmanto formālās mācīšanās novērtēšanā.

Lai izmantotu tos atzīšanā, šie rīki ir jāpielāgo, jāapkopo un jāizmanto tā, lai atspoguļotu neformālās un ikdienējās mācīšanās individuālās īpatnības un nestandarta gadījumus.

Mācīšanās novērtēšanas rīkiem jābūt piemērotiem to nolūkam.

Efektīva prakse – profesionāļi, kas darbojas atzīšanas jomā

Atzīšanas procesa efektīva darbība būtībā ir atkarīga no to cilvēku profesionalitātes, kuri sniedz padomus, veic novērtēšanu un administrē atzīšanas procesu. Tāpēc šo cilvēku sagatavošana un pastāvīga apmācība ir ļoti svarīga.

Atzīšanas jomas profesionāļu sagatavošanas programmā jāiekļauj sakaru veidošana, kas dod iespēju apmainīties ar pieredzi un darboties praktiskā vidē.

Saziņa starp atzīšanas jomas profesionāļiem saistībā ar vienu atzīšanas procesu visticamāk radīs efektīvāku un labāku praksi, tādējādi atbalstos cilvēkus, kas izmanto atzīšanas procesu.

[1]               Gan ES pilsoņiem, gan visiem trešo valstu valstspiederīgajiem, kas likumīgi dzīvo Eiropas Savienībā.

[2]               COM(2010) 682 galīgā redakcija.

[3]               COM(2010) 477 galīgā redakcija.

[4]               COM(2011) 206 galīgā redakcija.

[5]               COM(2012) 173 galīgā redakcija.

[6]               Pastāvīgās pārstāvniecības ES, Izglītības komiteja, Eiropas kvalifikāciju sistēmas padomdevēju grupa, Mācību rezultātu atzīšanas grupa, Mūžizglītības ieinteresēto personu forums, Profesionālās izglītības un apmācības padomdevēju komiteja, Eiropas kredītpunktu sistēmas profesionālās izglītības un apmācības jomā lietotāju grupa, Pieaugušo izglītības darba grupa, Augstākās izglītības modernizācijas darba grupa, Boloņas procesa pārraudzības grupa, Europass un Euroguidance centri, Eiropas Mūžilga karjeras atbalsta politikas tīkls, Youthpass padomdevēju padome, Valstu akadēmiskās atzīšanas centru tīkls, Tīkls iepriekšējo zināšanu atzīšanai augstākajā izglītībā, Brīvprātīgo jauniešu mobilitātes ekspertu grupa.

[7]               COM(2010) 2020 galīgā redakcija.

[8]               “Jaunatne kustībā” (COM(2010) 477 galīgā redakcija), “Jaunu prasmju un darbavietu programma” (COM(2010) 682 galīgā redakcija).

[9]               OV C 119, 28.5.2009., 2. lpp.

[10]             COM(2009) 200 galīgā redakcija.

[11]             OV C 311, 19.12.2009., 1. lpp.

[12]             http://ec.europa.eu/education/lifelong-learning-policy/doc/vocational/bruges_en.pdf.

[13]             OV C 372, 20.12.2011., 36. lpp.

[14]             OV C 372, 20.12.2011., 1. lpp.

[15]             COM(2011) 206 final.

[16]             COM(2012) 173 galīgā redakcija.

[17]             OV C 13, 18.1.2003.

[18]             Kopenhāgenā 2002. gada 29. un 30. novembrī sasauktās Eiropas profesionālās izglītības un arodmācību ministru un Eiropas Komisijas sanāksmes Deklarācija par ciešāku sadarbību Eiropā profesionālās izglītības un arodmācību jomā, http://ec.europa.eu/education/pdf/doc125_en.pdf.

[19]             http://ec.europa.eu/education/lifelong-learning-policy/doc/informal/validation2004_en.pdf.

[20]             http://www.cedefop.europa.eu/EN/about-cedefop/projects/validation-of-non-formal-and-informal-learning/index.aspx.

[21]             Cedefop, 2009, http://www.cedefop.europa.eu/EN/Files/4054_en.pdf.

[22]             OV C 111, 6.5.2008., 1. lpp.

[23]             OV L 390, 31.12.2004., 6. lpp.

[24]             OV C 155, 8.7.2009., 11. lpp.

[25]             http://ec.europa.eu/dgs/education_culture/consult/vnfil/report_en.pdf.

[26]             ES pilsoņiem, kā arī trešo valstu valstspiederīgajiem, kas likumīgi dzīvo Savienībā.

[27]             Termini definēti I pielikumā.

[28]             OV L 255, 30.9.2005., 22. lpp.

[29]             Izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 23. aprīļa Ieteikumu par Eiropas kvalifikāciju sistēmas izveidošanu mūžizglītībai (OV C 111, 8.5.2008., 1. lpp.).