PASKAIDROJUMA RAKSTS

1.           Priekšlikuma konteksts

Centrālie vērtspapīru depozitāriji (CVD) ir finanšu tirgiem sistēmiski nozīmīgas iestādes. Ikvienam vērtspapīru tirdzniecības darījumam, kas tiek veikts gan biržā, gan ārpus biržas, seko pēctirdzniecības procesi, un tad tiek veikts norēķins par šo darījumu, kas nozīmē vērtspapīru piegādi pret skaidro naudu. CVD ir svarīgākās iestādes, kuras dod iespēju veikt norēķinu, izmantojot tā sauktās vērtspapīru norēķinu sistēmas. CVD arī nodrošina vērtspapīru kontu sākotnējo reģistrēšanu un centralizētu uzturēšanu, veicot grāmatojumus par to, cik daudz vērtspapīru emitējis kāds emitents un kā mainās šo vērtspapīru turētāji.

CVD ir svarīga nozīme arī nodrošinājuma tirgū, īpaši monetārās politikas vajadzībām. Piemēram, gandrīz visi nodrošinājumi, kuri ir piemēroti centrālās bankas monetārās politikas operācijām ES teritorijā, jo īpaši eurozonā, iziet caur CVD pārvaldītām vērtspapīru norēķinu sistēmām.

Izmantojot vērtspapīru norēķinu sistēmas ES, 2010. gadā tika veikti norēķini par darījumiem apmēram EUR 920 triljonu vērtībā, un 2010. gada beigās tajās turēto vērtspapīru apjoms bija apmēram EUR 39 triljoni. ES ir vairāk nekā 30 CVD, parasti pa vienam katrā valstī, un divi "starptautiskie" CVD (Clearstream Banking Luxembourg un Euroclear Bank), kuri ir CVD apakškategorija un kuru specializācija ir starptautisko obligāciju jeb euroobligāciju emisija.

Lai gan vienas valsts ietvaros CVD kopumā darbojas droši un efektīvi, CVD pārrobežu kombinēšanas iespēja un saziņa ir mazāk droša, kas nozīmē, ka ieguldītājiem rodas lielāks risks un izmaksas, veicot pārrobežu ieguldījumu. Piemēram, neveiktu norēķinu skaits ir lielāks pārrobežu darījumiem nekā iekšzemes darījumiem, un pārrobežu izmaksas ir līdz pat četrām reizēm lielākas nekā izmaksas iekšzemes norēķiniem.

Šīs drošības problēmas rodas vairāku, tostarp šādu faktoru dēļ:

· norēķinu cikla ilgums. Laiks starp tirdzniecības darījumu un norēķinu nav saskaņots visā ES, tādējādi rodas traucējumi, veicot pārrobežu norēķinus par vērtspapīriem;

· neliela, bet ievērojama daļa vērtspapīru joprojām ir papīra formā. Par šādiem vērtspapīriem norēķinu veic daudz ilgākā norēķinu ciklā, kas palielina risku ieguldītājiem;

· neveikti norēķini, tas ir, situācijas, kad norēķins par darījumu netiek veikts plānotajā norēķina datumā; ne visos tirgos šādās situācijās piemēro preventīvas soda sankcijas, bet, ja piemēro, tad norēķinu disciplinārie pasākumi dažādos tirgos ir ļoti atšķirīgi;

· kaut gan Direktīva 98/26/EK par norēķinu galīgumu maksājumu un vērtspapīru norēķinu sistēmās[1] ir samazinājusi traucējumus vērtspapīru norēķinu sistēmās, kurus rada pret sistēmas dalībnieku sākta maksātnespējas procedūra, tā nepievēršas citiem sistēmas riskiem vai tā CVD izturētspējai, kurš pārvalda sistēmu. Uz dažiem CVD vēl attiecas arī kredītrisks un likviditātes risks, kas izriet no tādu banku pakalpojumiem līdzīgu papildpakalpojumu sniegšanas, kuri ir saistīti ar norēķiniem;

· nolīgumi par saikni starp CVD. Kaut gan tos uzskata par pirmo soli ceļā uz Eiropas norēķinu tirgu konsolidāciju, tomēr, nepastāvot konkrētiem konsultatīvas uzraudzības noteikumiem par šādu saikni, tie raisa bažas par drošību. Turklāt tie palielina CVD savstarpējās saiknes, un tas ir pietiekams iemesls kopīgas konsultatīvas uzraudzības sistēmas ieviešanai.

Nopietnas bažas raisa arī tas, ka nepastāv efektīvs vienots iekšējais tirgus norēķiniem. Eiropas pēctirdzniecības tirgū joprojām pastāv nozīmīgi šķēršļi, piemēram, ierobežojumi vērtspapīru emitentu piekļuvei CVD, dažādās Savienības dalībvalstīs atšķirīgi licencēšanas režīmi un noteikumi par CVD, kā arī ierobežotā konkurence starp valstu CVD. Šo šķēršļu dēļ tirgus ir ļoti sadrumstalots. Līdz ar to pārrobežu norēķini par darījumiem ir atkarīgi no pārmērīgi sarežģītām turēšanas "ķēdēm", kurās bieži iesaistīti vairāki CVD un vairāki citi starpnieki. Tas negatīvi ietekmē efektivitāti un arī riskus saistībā ar pārrobežu darījumiem.

Šīs tendences varētu pastiprināties saistībā ar Target2 Securities (T2S) projekta attīstīšanos; šo projektu sāka Eurosistēma, lai nodrošinātu neierobežotu kopēju platformu vērtspapīru norēķiniem Eiropā, un tā plānotais sākums ir 2015. gads.

Ierosinātā regula pievēršas šīm problēmām. Tajā tiek ieviests pienākums uzrādīt visus pārvedamos vērtspapīrus dematerializētā veidā un grāmatot tos CVD, pirms tie tiek tirgoti regulētās tirdzniecības vietās. Regula saskaņo norēķinu periodus un norēķinu disciplīnas režīmus ES. Tā ievieš vienotu noteikumu kopumu, kuru pamatā ir starptautiskie standarti attiecībā uz riskiem, kuri ir saistīti ar CVD operācijām un pakalpojumiem. Tā kā uz CVD attieksies identiski pamatnoteikumi visā ES, tiem tiks noteiktas vienotas prasības licenču saņemšanai un atļaujai darboties visā ES, kas palīdzēs novērst pastāvošos šķēršļus saistībā ar piekļuvi.

Tādējādi ierosinātā regula palielinās sistēmas drošību un atvērs tirgu CVD sniegtajiem pakalpojumiem, attiecīgi uzlabojot vērtspapīru norēķinu efektivitāti. Ierosinātā regula pabeigs vērtspapīru tirgus infrastruktūru tiesisko regulējumu, tāpat kā Direktīva 2004/39/EK, kas attiecas uz finanšu instrumentu tirgiem[2], pabeigs tiesisko regulējumu attiecībā uz tirdzniecības vietām un ierosinātā regula par darījumiem ar atvasinātiem instrumentiem – attiecībā uz centrālajiem darījumu partneriem.

Šī iniciatīva jau saņēmusi plašu politisko atbalstu. ECOFIN padome 2008. gada 2. decembrī uzsvēra nepieciešamību stiprināt CVD pārvaldīto vērtspapīru norēķinu sistēmu drošību un stabilitāti un vienojās, ka ir nepieciešams ES tiesību akts, kas pievērstos juridiskajiem šķēršļiem saistībā ar pēctirdzniecības procedūrām, tostarp šķēršļiem, kuri kavē piekļuvi CVD. Nepieciešamība izstrādāt atbilstīgus standartus CVD ir arī atzīta starptautiskā mērogā. Jau 2001. gadā starptautiskie banku darbības un vērtspapīru regulatori (CPSS–IOSCO) pieņēma ieteikumu kopumu par vērtspapīru norēķinu sistēmām. Minētos ieteikumus pielāgoja Eiropas regulatori (ECBS–CESR), 2009. gadā pieņemot nesaistošas vadlīnijas. Finanšu stabilitātes padome 2010. gada oktobrī atkārtoti uzsvēra aicinājumu atjaunināt standartus, lai stiprinātu tirgus pamatā esošās infrastruktūras, un lūdza pārskatīt un pastiprināt esošos standartus.

2.           Apspriešanās ar ieinteresētajām personām un ietekmes novērtējuma rezultāti

Šīs iniciatīvas pamatā ir plašs un nepārtraukts dialogs un apspriešanās ar visām galvenajām ieinteresētajām personām, tostarp vērtspapīru un banku darbības regulatoriem, ECB un visu veidu tirgus dalībniekiem. Iniciatīvā ņemti vērā viedokļi, kas tika pausti sabiedriskās apspriešanas laikā no 2011. gada 13. janvāra līdz 1. martam, un ieguldījums, kuru kopš 2010. gada vasaras devušas visdažādākās ieinteresēto personu grupas.

Turklāt pēc Oxera Consulting pasūtījuma tika veikts ārējs pētījums par izmaksām un cenām pēctirdzniecības nozarē. Oxera sniedza pirmo ziņojumu 2009. gadā, bet otro — 2011. gadā. Abi ziņojumi sniedz lietderīgus datus par izmaksu starpībām starp pārrobežu un iekšzemes pēctirdzniecības izmaksām Eiropā.

Komisija veica politikas risinājumu ietekmes novērtējumu saskaņā ar tās labāka regulējuma politiku. Politikas risinājumi tika vērtēti, ņemot vērā tādus svarīgus mērķus kā lielāka drošība, efektivitāte un vienādi darbības nosacījumi CVD pakalpojumiem Eiropā. Novērtējums tiks veikts, ņemot vērā to, cik efektīvi var panākt iepriekš minētos mērķus un cik efektīvi no izmaksu viedokļa var īstenot dažādus politikas risinājumus.

Ietekmes novērtējuma ziņojuma projekts tika iesniegts Komisijas Ietekmes novērtējuma padomei (IAB) 2011. gada 16. martā, bet pārskatītais projekts — 2011. gada 8. augustā. Pēc Ietekmes novērtējuma padomes piezīmju saņemšanas projekta ziņojums tika ievērojami uzlabots, pastiprinot konstatēto problēmu apliecinājumu bāzi un dažādu politikas risinājumu analīzi, īpaši attiecībā uz banku pakalpojumiem papildus norēķinu pakalpojumiem, un iekļaujot aplēsi par vispārējiem ieguvumiem un dažādo politikas risinājumu ietekmi uz dažādām ieinteresēto personu grupām, kā arī skaidrāku un izteiktāku uzraudzības un novērtēšanas sistēmu.

3.           Priekšlikuma juridiskie aspekti

3.1.        Juridiskais pamats

Priekšlikuma pamatā ir Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 114. pants, kas ir vispiemērotākais juridiskais pamats šajā jomā. Būtībā priekšlikuma mērķis ir pievērsties vērtspapīru norēķinu drošības un efektivitātes trūkumam un šķēršļiem iekšējā tirgus darbībā, kurus rada atšķirības valstu noteikumos, kas regulē vērtspapīru norēķinus un CVD darbības, kas pārvalda vērtspapīru norēķinu sistēmas. Šo mērķi paredzēts īstenot, ieviešot kopēju noteikumu kopumu par dažiem norēķinu cikla un disciplīnas aspektiem, kā arī noteikt kopējas konsultatīvas uzraudzības prasības saistībā ar CVD izturētspēju un piekļuvi CVD. Bez šādiem kopējiem noteikumiem un prasībām pasākumiem, kas tiks veikti atsevišķu valstu līmenī un, domājams, būs atšķirīgi, būs tieša negatīva ietekme uz drošību, efektivitāti un konkurenci norēķinu tirgos Savienībā. Uzskata, ka regula ir vispiemērotākais instruments, lai nodrošinātu, ka visiem tirgus dalībniekiem ir vienoti un tieši piemērojami pienākumi saistībā ar norēķinu ciklu un disciplīnu un ka CVD tiek piemēroti vienoti un tieši piemērojami konsultatīvas uzraudzības standarti Savienībā, kuri pastiprina to izturētspēju un centrālo lomu, uzturot dematerializētas grāmatojumu sistēmas un nodrošinot norēķinu procesu.

Tā kā ierosinātās regulas galvenais mērķis ir ieviest vairākus juridiskus pienākumus, kuri tieši attiecas uz tirgus dalībniekiem un kuri ir, piemēram, gandrīz visu pārvedamo vērtspapīru grāmatošana dematerializētā veidā CVD un stingrāks norēķinu grafiks, un tā kā CVD atbild par vērtspapīru norēķinu sistēmu darbību un pasākumu piemērošanu, lai nodrošinātu savlaicīgu norēķinu veikšanu Savienībā, ir svarīgi, ka visi CVD pastāvīgi nodrošina atbilstību vienotām un striktām konsultatīvas uzraudzības prasībām, kā noteikts priekšlikumā. Tādēļ ir nepieciešams priekšlikumā iekļaut vienotu un tieši piemērojamu noteikumu kopumu par atļauju piešķiršanu CVD un pastāvīgu CVD uzraudzību, kā secinājumu par tirgus dalībniekiem noteiktajiem juridiskajiem pienākumiem.

3.2.        Subsidiaritāte un proporcionalitāte

Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. panta 3. punktā noteikto subsidiaritātes principu rīkoties ES līmenī var tikai tad, kad dalībvalstis vienas pašas nevar pietiekami sasniegt plānotos mērķus, un tāpēc, ņemot vērā ieteiktās rīcības apmēru vai ietekmi, tos var labāk sasniegt ES.

Priekšlikuma mērķis būtībā ir nodrošināt lielāku Eiropas vērtspapīru tirgus drošību un efektivitāti Savienībā, un šim mērķim nepieciešama koordinēta ES rīcība. Vēl viens pamatojums Savienības rīcībai ir CVD sistēmiskais raksturs un to arvien pieaugošās savstarpējās saiknes, īpaši pēc T2S ieviešanas.

Attiecībā uz atļauju izsniegšanu CVD un CVD uzraudzību ierosinātās regulas mērķis ir līdzsvarot iestāžu kompetenču jomas un citu kompetento iestāžu intereses. Eiropas Vērtspapīru un tirgus iestādei (EVTI) tiks piešķirta galvenā loma strīdu risināšanā, sadarbības kārtības veicināšanā starp valstu iestādēm un tehnisko standartu izstrādāšanā, apspriežoties ar Eiropas Centrālo banku sistēmas (ECBS) dalībniekiem.

Noteikti aspekti jau ir aptverti esošajos Savienības tiesību aktos. Piemēram, vērtspapīru norēķinu sistēmas jau ir definētas Direktīvā 98/26/EK par norēķinu galīgumu maksājumu un vērtspapīru norēķinu sistēmās[3], bet Direktīvā 2004/39/EK paredzēti daži noteikumi par tirgus dalībnieku piekļuvi izvēlētajai vērtspapīru norēķinu sistēmai. Ierosinātā regula atbilst šiem Savienības dokumentiem.

Priekšlikumā arī pilnībā ņemts vērā Līguma par Eiropas Savienību 5. panta 4. punktā noteiktais proporcionalitātes princips, t. i., ka Savienības rīcībai vajadzētu būt atbilstīgai noteiktā mērķa sasniegšanai un nevajadzētu pārsniegt nepieciešamo apjomu. Ierosinātā regula ir saderīga ar šo principu un nodrošina atbilstīgu līdzsvaru starp iesaistītajām valsts interesēm un ierosināto pasākumu izmaksu efektivitāti. Priekšlikumā pilnībā ņemta vērā nepieciešamība līdzsvarot drošību, efektivitāti tirgū un izmaksas ieinteresētajām personām.

3.3.        Sīkāks paskaidrojums par šo priekšlikumu

Ierosinātajā regulā ir divas daļas: pasākumi, kas paredzēti visiem tirgus dalībniekiem vērtspapīru norēķinu kontekstā (II sadaļa), un pasākumi, kas īpaši paredzēti CVD (III, IV un V sadaļa). Pārējās sadaļas — apraksts par darbības jomu un definīcijas (I sadaļa) un pārejas un noslēguma noteikumi (VI sadaļa) — attiecas uz abām priekšlikuma daļām.

3.3.1.     Priekšlikuma darbības joma (I sadaļa)

Ierosinātā regula attiecas uz visiem CVD, bet atbrīvo no atļaujas piešķiršanas un uzraudzības prasībām ECBS dalībnieces un citas valsts vai publiskas struktūras, kas veic līdzīgus pakalpojumus, piemēram, tādas dalībvalstu valsts sektora iestādes, kuras veic valsts parāda pārvaldību vai intervences darbības saistībā ar valsts parāda pārvaldību un kuras citādi atbilst CVD statusam. Tomēr uz šādām iestādēm attiecas viss CVD noteikto prasību kopums. Uz tām neattiecas IV sadaļa, kurā nodalīti banku pakalpojumi papildus norēķinu pakalpojumu veikšanai un citi CVD pakalpojumi, jo savas būtības dēļ minētās iestādes sniedz šādus papildpakalpojumus.

Attiecībā uz finanšu instrumentiem priekšlikums attiecas uz visiem finanšu instrumentiem saistībā ar prasībām CVD, bet tas galvenokārt aptver pārvedamus vērtspapīrus, kā definēts Direktīvas 2004/39/EK 4. panta 1. punkta 18. apakšpunktā (būtībā — akcijas un obligācijas) II sadaļas par vērtspapīru norēķinu piemērošanai.

3.3.2.     Vērtspapīru norēķins (II sadaļa)

Ierosinātās regulas galvenais mērķis ir palielināt norēķinu drošību. Dokumenta II sadaļā iekļauti trīs pasākumu kopumi šī mērķa sasniegšanai. Pirmkārt, priekšlikumā paredzēta t. s. vērtspapīru dematerializēšana/imobilizēšana, kas nozīmē vērtspapīru emitēšanu dematerializētā veidā. Šā pasākuma mērķis ir paaugstināt norēķinu efektivitāti, atvieglot norēķinu periodu saīsināšanu un nodrošināt vērtspapīru emisijas integritāti, atvieglojot vērtspapīru turēšanas datu saskaņošanu. Dematerializēti vērtspapīri nav obligāti jāgrāmato CVD, pirms ar tiem tiek veikta tirdzniecība vai tie tiek sniegti kā nodrošinājums. Tos var grāmatot, piemēram, reģistros. Tomēr, ja tie tiek tirgoti tirdzniecības vietās, uz kurām attiecas Direktīva 2004/39/EK, tie jāgrāmato CVD, lai uz tiem attiektos vērtspapīru norēķinu sistēmām paredzētā aizsardzība saskaņā ar Direktīvu 98/26/EK un lai atvieglotu saskaņošanu starp iegrāmatotajiem vērtspapīriem no vienas puses un tirgotajiem vērtspapīriem no otras. Ierosinātajā regulā paredzēts pietiekami ilgs pārejas periods (līdz 2018. gada 1. janvārim), lai ļautu panākt atbilstību šim pasākumam tirgus dalībniekiem no dalībvalstīm, kurās joprojām pastāv ievērojams apjoms uz papīra nodrukātu vērtspapīru.

Otrkārt, II sadaļā tiek saskaņots norēķinu periods vērtspapīru darījumiem visā ES. Eiropā vairumā gadījumu norēķinu par vērtspapīru darījumu veic divas vai trīs dienas pēc tirdzniecības dienas atkarībā no konkrētā tirgus. Norēķinu periods tiks saskaņots, un tas būs divas dienas pēc tirdzniecības dienas, kaut gan būs atļauts norēķinu veikt ātrāk. Treškārt, II sadaļā tiek saskaņoti norēķinu disciplīnas pasākumi ES. Tos veido ex ante pasākumi neveiktu norēķinu novēršanai un ex post pasākumi neveiktu norēķinu radīto problēmu risināšanai. Galvenais mērķis ir samazināt neveiktu norēķinu skaitu un novērst konkurenci, kas pazemina norēķinu disciplīnas standartus, piemēram, starp tirgiem, kuros var pastāvēt atšķirīgas soda sankciju sistēmas. Ierosinātā regula neattiecas tikai uz CVD, bet tās mērķis ir pakļaut tos tirgus dalībniekus, kuri plānotajā norēķina datumā nepiegādā vērtspapīrus, saskaņotai iepirkšanas procedūrai, kuru tad, ja darījumam ir veikta tīrvērte, var īstenot centrālais darījuma partneris vai kura var būt ietverta tirdzniecības vietas iekšējos noteikumos.

3.3.3.     CVD (III sadaļa)

Atļauju izsniegšana CVD un CVD uzraudzība (I nodaļa)

Direktīvā 98/26/EK vērtspapīru norēķinu sistēma jau ir definēta kā oficiāla vienošanās, saskaņā ar kuru var veikt vērtspapīru pārvedumu starp dažādiem dalībniekiem. Tomēr minētā direktīva nepievēršas iestādēm, kuras atbild par šādu sistēmu darbību. Ņemot vērā šādu sistēmu arvien pieaugošo sarežģītību un ar norēķiniem saistītos riskus, ir svarīgi tiesību aktos definēt iestādes, kuras pārvalda vērtspapīru norēķinu sistēmu darbību, izsniegt atļaujas šādām iestādēm un tās uzraudzīt saskaņā ar kopējiem konsultatīvas uzraudzības standartiem. CVD tiek definēts kā juridiskā persona, kas pārvalda vērtspapīru norēķinu sistēmas darbību un veic vismaz vēl vienu pamatpakalpojumu (vai nu "notāra" pakalpojumus, vai centralizētas uzturēšanas pakalpojumus). Turklāt CVD drīkst veikt tikai noteiktus papildpakalpojumus, kuri lielākoties ir saistīti ar pamatpakalpojumiem. Ja šādi papildpakalpojumi ietver nodokļu pakalpojumus, CVD būtu jānodrošina, ka tie atbilst attiecīgās dalībvalsts tiesību aktiem nodokļu jomā. Ieturamā nodokļa atvieglojumu procedūru gadījumā CVD būtu jāievēro visas prasības, ko nodokļa ieturēšanai pakļauto maksājumu izcelsmes dalībvalsts nosaka finanšu starpniekiem, ļaujot tiem piemērot ieturējumu un pieprasīt ieturamā nodokļa atvieglojumu maksājumu faktiskā īpašnieka vārdā. Tas jo īpaši var ietvert pienākumu paziņot ieguldītāja informāciju tieši izcelsmes dalībvalstij (par to saņemot iespēju pieprasīt atbrīvojumu no nodokļu ieturēšanas izcelsmes valstī), kas savukārt var šo informāciju nodot finanšu instrumentu faktiskā īpašnieka dzīvesvietas dalībvalstij.

Atļaujas CVD izsniegs un tos uzraudzīs reģistrācijas valsts kompetentās iestādes. Tomēr, ņemot vērā aizvien lielāku pārrobežu faktoru CVD darbībā, būs jāapspriežas ar citām iestādēm, kuras ir saistītas ar CVD nodrošināto vērtspapīru norēķinu sistēmu (vai vairākām sistēmām) un ar citiem grupas uzņēmumiem. EVTI būs nozīmīga loma tehnisko standartu projekta izstrādē, saskaņojot atļauju izsniegšanas procesu un nodrošinot iestāžu sadarbību.

Saskaņā ar priekšlikumu CVD, kuriem ir izsniegta atļauja, tiek piešķirta "pielaide", lai varētu sniegt pakalpojumus Savienībā, vai nu tieši sniedzot pakalpojumus citā dalībvalstī, vai atverot filiāli šajā dalībvalstī. Trešās valsts CVD var tikt piešķirta piekļuve Savienībā, ja EVTI atzīst šo iestādi. Atzīt var tikai pēc tam, kad Komisija ir pārliecinājusies par to, ka trešās valsts juridiskais un uzraudzības pamats ir līdzvērtīgs Savienībā esošajam pamatam un trešā valsts nodrošina, ka Savienības juridiskais un uzraudzības pamats tiek faktiski līdzvērtīgi atzīts, uz CVD attiecas atļaujas izsniegšana un uzraudzība, kas faktiski pastāv attiecīgajā trešā valstī, un starp EVTI un minētās trešās valsts iestādēm ir izveidota sadarbības kārtība.

Prasības attiecībā uz CVD un tiesību aktu konflikts (II un III nodaļa)

Tā kā CVD ir sistēmiski svarīgi un veic vērtspapīru tirgum nozīmīgus pakalpojumus, uz tiem jāattiecina augsti konsultatīvas uzraudzības standarti, lai spētu pastāvēt un nodrošinātu savu dalībnieku aizsardzību. Prasības attiecībā uz CVD II nodaļā ir apvienotas vairākās kategorijās: prasības saistībā ar organizatorisko struktūru (1. iedaļa), darījumu veikšanas noteikumi (2. iedaļa), pakalpojumi attiecībā uz CVD pakalpojumiem (3. iedaļa), konsultatīvas uzraudzības prasības (4. iedaļa) un prasības attiecībā uz saikni starp CVD (5. iedaļa).

Saskaņā ar 1. iedaļu CVD jābūt stabilai pārvaldības kārtībai, pieredzējušiem un piemērotiem augstākā līmeņa vadītājiem, valdes locekļiem un akcionāriem, un tiem jāveido lietotāju komitejas, kurās būtu pārstāvēti emitenti un katras vērtspapīru norēķinu sistēmas dalībnieki. Ārpakalpojumu izmantošana pakalpojumu vai darbību sniegšanai nedrīkstētu mazināt CVD atbildību pret dalībniekiem vai emitentiem vai dažādu iestāžu veikto uzraudzību un pārraudzības funkciju. Nozīmīgs izņēmums ir paredzēts attiecībā uz ārpakalpojumu režīmu ar publiskām struktūrām, piemēram, T2S projekts, kura darbību nodrošina Eurosistēma, un tā regulējums ir noteikts īpašā sistēmā, par kuru vienojušās kompetentās iestādes.

Saskaņā ar 2. iedaļu tiek ieviestas nozīmīgas prasības saistībā ar to, lai CVD noteiktu nediskriminējošus, pārredzamus un stingrus riska kritērijus dalībai vērtspapīru norēķinu sistēmās. Šīs prasības pastiprina IV nodaļā noteiktie piekļuves noteikumi. Saskaņā ar šo iedaļu tiek ieviesti arī svarīgi pārredzamības principi attiecībā uz publiski atklājamu informāciju par cenām un informācijas atklāšanu kompetentajām iestādēm par sniegtā pakalpojuma izmaksām un ieņēmumiem.

3. iedaļas 34. pantā par prasībām attiecībā uz CVD pakalpojumiem tiek atzīta CVD nozīmīgā loma vērtspapīru emisijas integritātes nodrošināšanā, un tajā ietverts pienākums saskaņot kontus dienas laikā. No kontu nodalīšanas viedokļa dalībnieku aktīvu aizsardzības nolūkiem priekšlikumā noteiktās prasības ir plašākas nekā Direktīvas 2004/39/EK prasības un uzliek par pienākumu CVD nodalīt katra dalībnieka kontus no citu dalībnieku kontiem, kā arī dot dalībniekiem iespēju nodalīt katra sava klienta kontus. Attiecībā uz skaidrās naudas norēķinu saskaņā ar priekšlikumu CVD jāveic norēķins centrālās bankas kontos, ja tas ir iespējams un šāda iespēja pastāv. Norēķins, izmantojot komercbanku naudas norēķinus, ir atļauts, tomēr, pretēji dažkārt pastāvošai praksei, norēķinu veic, izmantojot atsevišķu kredītiestādi, kura darbojas kā norēķinu iestāde.

Konsultatīvas uzraudzības prasības pašiem CVD noteiktas 4. iedaļā, un tajā ietverti svarīgi noteikumi par darbības riska mazināšanu. Tā kā CVD nebūs atļauts tieši veikt pakalpojumus, kas ir līdzīgi banku darbībai, CVD galvenokārt saskarsies ar darbības risku. Šie noteikumi paredz atbilstīgus pasākumus, lai pastāvīgi nodrošinātu darbību, tostarp norēķinu, nepārtrauktību. Kapitāla prasības arī tiek noteiktas, atsaucoties uz darbības izdevumiem: CVD turējumā jābūt kapitālam, nesadalītajai peļņai un rezervēm, lai segtu vismaz sešu mēnešu darbības izdevumus.

Tā kā CVD kļūst arvien vairāk savstarpēji saistīti un līdz ar T2S uzsākšanu tiek paredzēta šā procesa paātrināšanās, 45. pantā noteiktas svarīgas konsultatīvas uzraudzības prasības savstarpēji saistītiem CVD, tostarp identisku norēķina galīguma noteikumu izstrāde.

Iedaļas III nodaļas mērķis ir palielināt tiesisko noteiktību saistībā ar vērtspapīru darījumiem, ierosinot tiesību kolīziju normas attiecībā uz CVD turētu vērtspapīru īpašumtiesību aspektiem.

Piekļuve CVD (IV nodaļa)

Tirgus atvēršana CVD pakalpojumiem un šķēršļu likvidēšana piekļuvei ir viens no šīs iniciatīvas mērķiem. IV nodaļa pievēršas triju veidu piekļuvei: a) starp emitentiem un CVD, b) starp CVD un c) starp CVD un citām tirgus infrastruktūrām.

Daudzās dalībvalstīs pastāv likumā noteikta prasība emitentiem emitēt savas valsts CVD tikai noteikta veida vērtspapīrus, īpaši akcijas. Ar 47. pantu tiek ieviestas emitentu tiesības iegrāmatot savus vērtspapīrus ikvienā CVD, kas ir saņēmis atļauju, un CVD tiesības sniegt pakalpojumus attiecībā uz vērtspapīriem, kuri emitēti saskaņā ar citas dalībvalsts tiesību aktiem. Valstu īpatnības tiek ievērotas, atzīstot, ka šādas tiesības neskar uzņēmējdarbības tiesību aktus, saskaņā ar kuriem vērtspapīri emitēti.

2. un 3. iedaļā noteikti piekļuves principi. CVD vajadzētu būt tiesībām kļūt par cita CVD vērtspapīru norēķinu sistēmas dalībnieku, pamatojoties uz nediskriminējošiem un uz risku balstītiem principiem. Pamatojoties uz šiem pašiem principiem, CVD vajadzētu būt tiesībām pieprasīt, lai cits CVD izstrādā īpašas funkcijas, par kurām maksu iekasē, pamatojoties uz principu "izmaksas plus papildmaksa". Tāpat CVD vajadzētu būt tiesībām no centrālajiem darījumu partneriem un tirdzniecības vietām saņemt darījumu datus, un šādām infrastruktūrām vajadzētu būt piekļuvei CVD pārvaldītajām vērtspapīru norēķinu sistēmām. Ikvienu strīdu starp iesaistītajām kompetentajām iestādēm varētu iesniegt EVTI atrisināšanai.

3.3.4.     Kredītiestādes, kuras norīkotas par norēķinu iestādēm (IV sadaļa)

Kā aprakstīts iepriekš, ja iespēja veikt norēķinu, izmantojot centrālo banku, nav praktiska vai pieejama, CVD var piedāvāt saviem dalībniekiem veikt naudas norēķinu komercbankās. Tomēr banku pakalpojumus papildus norēķinu pakalpojumiem CVD nevajadzētu sniegt pašiem, bet to kompetentajām iestādēm vajadzētu tos pilnvarot norīkot kredītiestādi, kura darbotos kā norēķinu iestāde, atverot skaidrās naudas kontus un piešķirot kredītus norēķinu veicināšanai, ja vien kompetentās iestādes, balstoties uz to rīcībā esošajiem pierādījumiem, nepierāda, ka vienas kredītiestādes pakļāvums koncentrētam kredītriskam un likviditātes riskam nav pietiekami mazināts. CVD un norēķinu iestāžu nodalīšana ir nozīmīgs risināms pasākums, lai palielinātu CVD drošību. Banku pakalpojumi papildus norēķinu pakalpojumiem palielina riskus, kādiem CVD pakļauti, un attiecīgi palielina iespēju, ka CVD radīsies zaudējumi saistībā ar saistību nepildīšanu vai tie tiks pakļauti ievērojamam stresam. Lai gan daži CVD banku pakalpojumus parasti sniedz dienas laikā un šādi pakalpojumi aptver tikai ar norēķiniem saistītus papildpakalpojumus, apgrozītās summas tomēr ir nozīmīgas un, ja šāds CVD nepilda saistības, tas negatīvi ietekmētu vērtspapīru un maksājumu tirgu. Prasība, ka banku pakalpojumus sniedz juridiskā persona, kas nesniedz CVD pamatpakalpojumus, neļaus nodot ar banku pakalpojumiem saistītos riskus CVD pamatpakalpojumiem, īpaši maksātnespējas vai nopietna stresa gadījumā, ko rada banku pakalpojumi. Šī prasība arī dos CVD un valsts iestādēm vairāk iespēju rast atbilstīgus risinājumus gadījumā, ja saistības nepilda norēķinu iestāde, kas sniedz banku pakalpojumus. Tiem CVD, kuri patlaban sniedz banku pakalpojumus, izmaksas saistībā ar šo pasākumu galvenokārt būs saistītas ar atsevišķas juridiskās personas izveidošanu banku pakalpojumu sniegšanai, savukārt tiem CVD, kuri vēlēsies attīstīt šādus pakalpojumus turpmāk, neradīsies ievērojamas papildizmaksas par atsevišķas juridiskās personas izveidi. Mazāk stingra alternatīva banku pakalpojumu nodalīšanai pilnībā nenovērstu draudus nodot riskus no banku pakalpojumiem CVD pamatpakalpojumiem.

Lai nodrošinātu efektivitātes ieguvumus, kas saistīti ar CVD un banku pakalpojumu sniegšanu vienas uzņēmumu grupas ietvaros, prasība, ka banku pakalpojumi jāveic atsevišķai kredītiestādei, nedrīkstētu būt šķērslis tam, ka šī kredītiestāde pieder tai pašai uzņēmumu grupai kā CVD. Tomēr, ja gan CVD, gan banku pakalpojumi tiek sniegti vienas uzņēmumu grupas ietvaros, kredītiestādes darbībām būtu jābūt ierobežotām, aptverot tikai banku pakalpojumus papildus norēķinu pakalpojumiem. Šā ierobežojuma mērķis ir samazināt grupas vispārējo riska profilu saistībā ar to, ka šāda kredītiestāde ietilpst tajā pašā grupā.

Kompetentajai iestādei katrā atsevišķā gadījumā būtu jāspēj pierādīt, ka nepastāv sistēmisks risks, kas radies, vienai un tai pašai juridiskajai personai sniedzot CVD un banku pakalpojumus. Šādā gadījumā varētu iesniegt pamatotu pieprasījumu Eiropas Komisijai, kas var atļaut piemērot atkāpi. Jebkurā gadījumā tāda CVD darbībām, kuram piešķirta atļauja darboties kā kredītiestādei, būtu jābūt ierobežotām, aptverot tikai banku pakalpojumus papildus norēķinu pakalpojumiem.

Kredītiestādei, kas darbojas kā norēķinu iestāde, būtu jāsaņem atļauja saskaņā ar Direktīvu 2006/48/EK par kredītiestāžu darbības sākšanu un veikšanu[4]. Tomēr, tā kā CVD pārvaldītām vērtspapīru norēķinu sistēmām jābūt pēc iespējas aizsargātām pret potenciālajiem riskiem, ko rada norēķinu iestādes, šādām iestādēm būtu jāatbilst papildprasībām kredītriska un likviditātes riska mazināšanai attiecībā uz katru vērtspapīru norēķinu sistēmu, kuru tās apkalpo.

Tā kā Direktīva 2006/48/EK īpaši nepievēršas kredītriskam un likviditātes riskam, kurus dienas laikā rada banku pakalpojumi papildus norēķinu pakalpojumiem, uz kredītiestādēm jāattiecina arī īpašas pastiprinātas prasības kredītriska un likviditātes riska mazināšanai, kuras attiecas uz katru vērtspapīru norēķinu sistēmu, attiecībā uz kuru šī iestāde darbojas kā norēķinu iestāde. Ierosinātās prasības norēķinu iestādēm ir izstrādātas, ņemot vērā starptautiskos CPSS-IOSCO standartus finanšu tirgus infrastruktūrām un pašreizējo tirgus praksi. Tajās ietverta kredītpozīciju pilnīga nodrošināšana, dienas likviditātes uzraudzīšana, ņemot vērā likviditātes risku, ko rada divu lielāko dalībnieku saistību nepildīšana, un likviditātes nodrošinātāju koncentrācijas ierobežojumi.

3.3.5.     Sankcijas (V sadaļa)

Komisijas paziņojumā par sankcijām finanšu pakalpojumu nozarē[5] ir pārskatītas pašreizējās sankciju pilnvaras un to praktiskā piemērošana, lai veicinātu sankciju konverģenci starp dažādām uzraudzības darbībām. Dažādās valstīs piemēroto režīmu novērtējumā, piemēram, atklājies, ka dalībvalstīs ievērojami atšķiras finansiālo sankciju līmeņi, ka dažām kompetentajām iestādēm nav konkrētu un svarīgu sankciju pilnvaru un ka dažas kompetentās iestādes nevar piemērot sankcijas fiziskām un juridiskām personām. Tāpēc Komisija ierosina dalībvalstīm nodrošināt, lai regulas pārkāpšanas gadījumā varētu tikt piemērotas atbilstīgas administratīvas sankcijas un pasākumi. Šim nolūkam kompetento iestāžu rīcībā jābūt obligātam administratīvu sankciju un pasākumu kopumam, tostarp iespējai atsaukt atļauju, izteikt publisku brīdinājumu, atlaist vadību, atgūt peļņu, kas gūta, pārkāpjot regulu, ja šādus pārkāpumus var konstatēt, un piemērot administratīvu sodu. Maksimālajam administratīvā soda līmenim nevajadzētu būt zemākam par regulā noteikto līmeni, kas ir 10 % no gada apgrozījuma juridiskajai personai vai pieci miljoni euro jeb 10 % no fiziskās personas gada ienākumiem. Nosakot sankciju veidu un līmeni, kompetentajām iestādēm vajadzētu ņemt vērā vairākus regulā noteiktos kritērijus, tostarp atbildīgās personas uzņēmuma lielumu un finansiālo stabilitāti, pārkāpuma ietekmi un atbildīgās personas gatavību sadarboties. Ierosinātā regula neliedz atsevišķām dalībvalstīm noteikt augstākus standartus.

3.3.6.     Atbilstība LESD 290. un 291. pantam

Komisija 2009. gada 23. septembrī pieņēma priekšlikumus regulām, ar ko izveido EBI, EAAPI un EVTI. Šajā sakarā Komisija vēlas atgādināt paziņojumus par LESD 290. un 291. pantu, ko tā veica, pieņemot noteikumus, ar ko izveido Eiropas uzraudzības iestādes, saskaņā ar kuriem: "Attiecībā uz normatīvo standartu pieņemšanas procesu Komisija uzsver finanšu pakalpojumu nozares unikālo raksturu, kas izriet no Lamfalisī struktūras un ir skaidri atzīts LESD 39. deklarācijā. Tomēr Komisijai ir nopietnas šaubas par to, vai tās lomas ierobežojumi deleģēto aktu pieņemšanā un īstenošanas pasākumu veikšanā ir saskaņā ar LESD 290. un 291. pantu."

4.           Ietekme uz budžetu

Priekšlikuma ietekme uz budžetu ir saistīta ar EVTI piešķirtajiem uzdevumiem, kā norādīts šim priekšlikumam pievienotajos leģislatīvajos finanšu pārskatos.

2012/0029 (COD)

Priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA

par vērtspapīru norēķinu uzlabošanu Eiropas Savienībā, centrālajiem vērtspapīru depozitārijiem (CVD) un grozījumiem Direktīvā 98/26/EK

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 114. pantu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas dalībvalstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu[6],

ņemot vērā Eiropas Centrālās Bankas atzinumu[7],

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru,

tā kā:

(1) Centrālie vērtspapīru depozitāriji (CVD) līdz ar centrālajiem darījumu partneriem lielā mērā veicina tādu pēctirdzniecības infrastruktūru uzturēšanu, kuras aizsargā finanšu tirgu un dod tirgus dalībniekiem pārliecību, ka vērtspapīru darījumi tiek veikti atbilstīgi un savlaicīgi, tostarp ārkārtēja stresa situācijās.

(2) Tā kā vērtspapīru norēķinu sistēmas atrodas norēķinu procesa beigās, šādas sistēmas, kuru darbību pārvalda CVD, ir sistēmiski nozīmīgas vērtspapīru tirgu darbībai. Tajā pašā laikā, atrodoties tādas vērtspapīru turēšanas ķēdes augšgalā, ar kuras palīdzību sistēmas dalībnieki ziņo par ieguldītāju turētajiem vērtspapīriem, CVD pārvaldītas vērtspapīru norēķinu sistēmas arī kalpo par nozīmīgu instrumentu emisijas integritātes kontrolēšanai, un tām ir nozīmīga loma ieguldītāju uzticēšanās saglabāšanā. Turklāt CVD pārvaldītas vērtspapīru norēķinu sistēmas ir cieši iesaistītas monetārās politikas operāciju nodrošinājuma jomā un arī nodrošinājuma sniegšanas procesā starp kredītiestādēm, tāpēc tās ir nozīmīgas nodrošinājuma tirgus dalībnieces.

(3) Kaut gan Eiropas Parlamenta un Padomes 1998. gada 19. maija Direktīva 98/26/EK par norēķinu galīgumu maksājumu un vērtspapīru norēķinu sistēmās[8] samazināja traucējumu vērtspapīru norēķinu sistēmā, kura iemesls ir pret sistēmas dalībnieku sākta maksātnespējas procedūra, jāpievēršas citiem vērtspapīru norēķinu sistēmu riskiem un arī tāda CVD maksātnespējas vai darbības traucējuma riskam, kurš pārvalda vērtspapīru norēķinu sistēmu. Uz vairākiem CVD attiecas kredītrisks un likviditātes risks, kas izriet no banku pakalpojumu sniegšanas papildus norēķinu pakalpojumiem.

(4) Līdz ar nolīgumiem par saikni starp CVD palielinās pārrobežu norēķinu skaits, un rodas jautājums par CVD izturētspēju saistībā ar citu dalībvalstu CVD risku pārņemšanu, nepastāvot kopējiem konsultatīvas uzraudzības noteikumiem. Turklāt, neraugoties uz pārrobežu norēķinu palielināšanos, norēķinu tirgus Savienībā joprojām ir sadrumstalots un pārrobežu norēķini ir saistīti ar lielākām izmaksām, ko nosaka atšķirīgie valstu noteikumi norēķinu un CVD darbību reglamentēšanai un ierobežotā CVD konkurence. Šī sadrumstalotība rada šķēršļus un papildu riskus un izmaksas pārrobežu norēķiniem. Ja nebūs noteikti identiski pienākumi tirgus dalībniekiem un kopēji konsultatīvas uzraudzības standarti, tad atsevišķu valstu līmenī veiktiem pasākumiem, kas, domājams, būs atšķirīgi, būs tieša negatīva ietekme uz drošību, efektivitāti un konkurenci norēķinu tirgos Savienībā. Šie nozīmīgie šķēršļi iekšējā tirgus darbībā ir jālikvidē, un jānovērš konkurences kropļojumi, turklāt nedrīkst pieļaut šādu šķēršļu un kropļojumu veidošanos nākotnē. Tādējādi šīs regulas atbilstīgs juridiskais pamats ir Līguma par Eiropas Savienības darbību 114. pants, kuru interpretē atbilstīgi konsekventai Eiropas Savienības Tiesas judikatūrai.

(5) Regulā jānosaka vairāki vienoti pienākumi tirgus dalībniekiem saistībā ar dažiem norēķinu cikla un disciplīnas aspektiem un jānodrošina kopēju prasību kopums attiecībā uz CVD kā vērtspapīru norēķinu sistēmu pārvaldītājiem. Tā kā regulas noteikumi ir tieši piemērojami, tie nodrošinās, ka uz visiem tirgus dalībniekiem un CVD attiecas identiski tieši piemērojami pienākumi un noteikumi. Regulai vajadzētu palielināt norēķinu drošību un efektivitāti Savienībā, nepieļaujot atšķirīgus valstu noteikumus, kas rodas, transponējot direktīvu. Regulai vajadzētu samazināt tirgus dalībniekiem un CVD regulējuma sarežģītību, ko rada atšķirīgi valstu noteikumi, un vajadzētu ļaut CVD sniegt pārrobežu pakalpojumus, neradot tiem pienākumu nodrošināt savas darbības atbilstību dažādiem valstīs pastāvošiem prasību kopumiem, piemēram, par atļauju izsniegšanu CVD, CVD uzraudzību, organizatorisko struktūru vai riskiem. Regulai, kas nosaka CVD identiskas prasības, būtu arī jāveicina konkurences kropļojumu likvidēšana.

(6) Finanšu stabilitātes padome (FSP) 2010. gada 20. oktobrī aicināja[9] stiprināt tirgus pamata infrastruktūras un pārskatīt un pastiprināt esošos standartus. Starptautisko norēķinu bankas Maksājumu un norēķinu sistēmu komiteja (CPSS) un Starptautiskā Vērtspapīru komisiju organizācija (IOSCO) patlaban beidz izstrādāt kopēju standartu projektu. Šie standarti nomainīs Starptautisko norēķinu bankas 2001. gada ieteikumus, kurus 2009. gadā, pieņemot nesaistošus Eiropas norādījumus, pielāgoja Eiropas Centrālo banku sistēma (ECBS) un Eiropas Vērtspapīru regulatoru komiteja (CESR).

(7) Padome savos 2008. gada 2. decembra secinājumos[10] uzsvēra nepieciešamību stiprināt vērtspapīru norēķinu sistēmu drošību un stabilitāti un pievērsties juridiskajiem šķēršļiem, kādi Savienībā pastāv pēctirdzniecības procesos.

(8) Viens no ECBS pamatuzdevumiem ir veicināt maksājumu sistēmu netraucētu darbību. Saistībā ar šo ECBS dalībnieces īsteno uzraudzību, nodrošinot efektīvas un stabilas tīrvērtes un maksājumu sistēmas. ECBS dalībnieces bieži darbojas kā norēķinu iestādes norēķinu darījumu skaidrās naudas darījumā. Tās ir arī svarīgi CVD klienti, kas bieži pārvalda nodrošinājuma aspektus monetārās politikas operācijās. ECBS dalībniecēm vajadzētu būt cieši iesaistītām, jo ar tām apspriežas par atļauju izsniegšanu CVD un CVD uzraudzību, trešo valstu CVD atzīšanu un CVD saikņu apstiprināšanu. Tām arī būtu jāiesaistās, apspriežot regulatīvu un īstenošanas tehnisko standartu izstrādi, kā arī norādījumus un ieteikumus. Šīs regulas noteikumi nedrīkstētu skart Eiropas Centrālās bankas un valstu centrālo banku pienākumus nodrošināt efektīvas un stabilas tīrvērtes un maksājumu sistēmas Savienībā un citās valstīs.

(9) Dalībvalstu centrālās bankas vai citas struktūras, kuras dažās dalībvalstīs veic līdzīgas darbības, piemēram, dalībvalstu struktūras, kurām uzticēts veikt vai kuras veic intervences darbības valsts parāda pārvaldībā, pašas var sniegt vairākus pakalpojumus, kuru dēļ tās atbilstu CVD statusam. Šādas iestādes būtu jāatbrīvo no atļaujas izsniegšanas un uzraudzības prasībām, bet uz tām joprojām attiektos pilnais konsultatīvas uzraudzības prasību kopums, kādu piemēro CVD. Tā kā centrālās bankas darbojas kā norēķinu iestādes norēķinu veikšanai, tās arī būtu jāatbrīvo no regulas IV sadaļā noteiktajām prasībām.

(10) Šī regula būtu jāpiemēro norēķinu darījumiem visās finanšu iestādēs un CVD darbībām, ja vien nav noteikts citādi. Šī regula nedrīkstētu skart citus Savienības tiesību aktus, kuri attiecas uz konkrētiem finanšu instrumentiem, piemēram, Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 13. oktobra Direktīvu 2003/87/EK, ar kuru nosaka sistēmu siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotu tirdzniecībai Kopienā un groza Padomes Direktīvu 96/61/EK[11], un pasākumiem, kuri pieņemti saskaņā ar minēto direktīvu.

(11) Vērtspapīru grāmatošana dematerializētā veidā ir svarīgs solis norēķinu efektivitātes palielināšanai un vērtspapīru emisijas integritātes nodrošināšanai, īpaši turēšanas un pārveduma metožu arvien pieaugošās sarežģītības kontekstā. Drošības apsvērumu dēļ šī regula nosaka visu pārvedamo vērtspapīru grāmatošanu dematerializētā veidā. Šai regulai nevajadzētu neteikt vienu konkrētu metodi sākotnējai dematerializētai grāmatošanai, un to var veikt kā imobilizāciju, emitējot vispārēju parādzīmi, vai kā tūlītēju dematerializēšanu. Šai regulai nevajadzētu noteikt, kāda veida iestādes grāmato vērtspapīrus dematerializētā veidā pēc to emisijas; šo darbību vajadzētu drīkstēt veikt dažādi ekonomikas dalībnieki, tostarp reģistri. Tomēr tad, kad šādus vērtspapīrus tirgo tirdzniecības vietās, uz kurām attiecas Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 21. aprīļa Direktīva 2004/39/EK, kas attiecas uz finanšu instrumentu tirgiem un ar ko groza Padomes Direktīvas 85/611/EEK un 93/6/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2000/12/EK un atceļ Padomes Direktīvu 93/22/EEK[12], vai sniedz par nodrošinājumu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 6. jūnija Direktīvu 2002/47/EK par finanšu nodrošinājuma līgumiem[13], šādus vērtspapīrus iegrāmato CVD dematerializētajā grāmatojuma sistēmā, lai cita starpā nodrošinātu, ka par visiem šādiem vērtspapīriem norēķinus var veikt vērtspapīru norēķinu sistēmā.

(12) Lai nodrošinātu norēķinu drošību, ikvienam vērtspapīru norēķinu sistēmas dalībniekam, kas pērk vai pārdod noteiktus finanšu instrumentus, t. i., pārvedamus vērtspapīrus, naudas tirgus instrumentus, kolektīvo ieguldījumu uzņēmumu ieguldījumu apliecības un emisijas kvotas, vajadzētu veikt norēķinu par savām saistībām plānotajā norēķina datumā.

(13) Garāki norēķinu periodi par darījumiem ar pārvedamiem vērtspapīriem rada nenoteiktību un palielina risku vērtspapīru norēķinu sistēmu dalībniekiem. Dažāds norēķinu periodu ilgums dalībvalstīs kavē saskaņošanu, un tādēļ rodas kļūdas emitentiem, ieguldītājiem un starpniekiem. Tāpēc ir jāparedz kopējs norēķina periods, kas atvieglotu plānotā norēķina datuma noteikšanu un veicinātu norēķinu disciplīnas pasākumu īstenošanu. Plānotajam norēķina datumam darījumiem ar pārvedamiem vērtspapīriem, kuri iekļauti tirdzniecībai tirdzniecības vietās, uz kurām attiecas Direktīva 2004/39/EK, vajadzētu būt ne vēlāk kā otrajā darbadienā pēc tirdzniecības veikšanas.

(14) CVD un citām tirgus infrastruktūrām būtu jāveic pasākumi, lai nepieļautu neveiktu norēķinu gadījumus un risinātu šādu problēmu. Ir svarīgi šādus noteikumus vienoti un tieši piemērot Savienībā. Tas nozīmē prasību CVD un citām tirgus infrastruktūrām ieviest procedūras, kas tām ļautu veikt atbilstīgus pasākumus, lai uz laiku pārtrauktu tāda dalībnieka darbības, kurš sistemātiski neveic norēķinus, un publiski atklātu tā identitāti, ja vien šādam dalībniekam pirms šāda lēmuma pieņemšanas ir iespēja iesniegt apsvērumus.

(15) Viens no efektīvākajiem risinājumiem neveiktu norēķinu gadījumā ir pieprasīt, lai uz dalībnieku, kas neveic maksājumu, attiektos iepirkšanas darījums, saskaņā ar kuru piegādājamie vērtspapīri jānopērk tirgū pēc plānotā norēķina datuma un jāpiegādā saņēmējam dalībniekam. Šai regulai būtu jānodrošina vienoti noteikumi par dažiem iepirkšanas darījuma aspektiem attiecībā uz visiem pārvedamiem vērtspapīriem, naudas tirgus instrumentiem, kolektīvo ieguldījumu uzņēmumu ieguldījumu apliecībām un emisijas kvotām, piemēram, laiku, brīdināšanas periodu, cenas noteikšanu un soda sankcijām.

(16) Tā kā šīs regulas galvenais mērķis ir ieviest vairākus juridiskus pienākumus, kurus tieši piemērotu tirgus dalībniekiem un starp kuriem būtu, piemēram, visu pārvedamu vērtspapīru grāmatošana dematerializētā veidā CVD, kad šādus vērtspapīrus tirgo tirdzniecības vietās, uz kurām attiecas Direktīva 2004/39/EK, vai sniedz kā nodrošinājumu saskaņā ar Direktīvu 2002/47/EK, un norēķinu veikšana par saistībām ne vēlāk kā otrajā darbadienā pēc tirdzniecības veikšanas, un tā kā CVD atbild par vērtspapīru norēķinu sistēmu darbību un tādu pasākumu piemērošanu, lai nodrošinātu savlaicīgu norēķinu Savienībā, ir svarīgi nodrošināt, ka visi CVD ir droši un stabili un pastāvīgi nodrošina atbilstību konsultatīvas uzraudzības prasībām par organizatorisko struktūru un darījumu veikšanu, kas noteiktas šajā regulā. Tādējādi vienoti un tieši piemērojami noteikumi par atļauju izsniegšanu CVD un CVD pastāvīgu uzraudzību ir svarīgs secinājums par šajā regulā noteiktajiem juridiskajiem pienākumiem tirgus dalībniekiem un ir savstarpēji saistīti ar šiem pienākumiem. Tāpēc noteikumi par atļauju izsniegšanu CVD un CVD uzraudzību būtu jāietver tajā pašā tiesību aktā, kurā tiek iekļauti tirgus dalībniekiem noteiktie juridiskie pienākumi.

(17) Ņemot vērā to, ka uz CVD attiecas kopēju prasību kopums, un lai likvidētu esošos šķēršļus pārrobežu norēķinu jomā, ikvienam CVD, kas ir saņēmis atļauju, vajadzētu būt brīvībai sniegt pakalpojumus Savienības teritorijā, vai nu atverot filiāli, vai arī tieši sniedzot pakalpojumus.

(18) Tā kā Savienības norēķinu tirgum nav robežu, jādefinē dažādu tādu iestāžu kompetence, kuras ir iesaistītas šīs regulas piemērošanā. Dalībvalstis īpaši norīko kompetentās iestādes, kas atbild par šīs regulas piemērošanu un kam piešķirtas pilnvaras veikt to darbības veikšanai nepieciešamo uzraudzību un izmeklēšanu. Uz CVD būtu jāattiecas nosacījumam, ka tam atļauju izsniedz un to uzrauga tā reģistrācijas vietas kompetentā iestāde un ka šāda iestāde ir attiecīgi aprīkota un pilnvarota pārbaudīt, kā CVD veic savu ikdienas darbību, veikt regulārus pārskatus un nepieciešamības gadījumā veikt atbilstīgus pasākumus. Tomēr šai iestādei pēc iespējas agrīnā posmā būtu jāapspriežas un jāsadarbojas ar citām attiecīgām iestādēm, tostarp iestādēm, kuras atbild par katras CVD pārvaldītās vērtspapīru norēķinu sistēmas uzraudzību, un, ja nepieciešams, ar attiecīgo centrālo banku, kas darbojas kā katras vērtspapīru norēķinu sistēmas norēķinu iestāde, un, ja iespējams, ar citu grupas uzņēmumu kompetentajām iestādēm. Šāda sadarbība arī nozīmē tūlītēju iesaistīto iestāžu informēšanu ārkārtējās situācijās, kas ietekmē tādas dalībvalsts finanšu sistēmas likviditāti un stabilitāti, kurā reģistrēts CVD vai kāds tā dalībnieks. CVD reģistrācijas vietas kompetentā iestāde ir galvenokārt atbildīga par tāda CVD uzraudzību, kurš sniedz pakalpojumus dalībvalstī, kurā tas nav reģistrēts, vai nu atverot filiāli, vai arī tieši sniedzot pakalpojumus.

(19) Ikvienai juridiskajai personai, kas atbilst CVD definīcijai, pirms darbības sākšanas jāsaņem kompetentās iestādes izsniegta atļauja. Ņemot vērā dažādos uzņēmējdarbības modeļus, CVD definēšanai jāizmanto atsauce uz noteiktiem pamatpakalpojumiem, kurus veido norēķinu pakalpojumi (ar tiem saprotot vērtspapīru norēķinu sistēmas darbību), notāra pakalpojumi un vērtspapīru kontu centralizētas uzturēšanas pakalpojumi. CVD būtu vismaz jāpārvalda vērtspapīru norēķinu sistēma un jāsniedz vēl viens pamatpakalpojums. Attiecīgi no šādas definīcijas izslēdz juridiskās personas, kuras nepārvalda vērtspapīru norēķinu sistēmas, piemēram, tādu publisku iestāžu un struktūru reģistrus, kuras ir atbildīgas par saskaņā ar Direktīvu 2003/87/EK izveidotu reģistrācijas sistēmu. Šāda kombinācija ir svarīga, lai CVD darbotos vērtspapīru norēķinu jomā un tiktu nodrošināta vērtspapīru emisijas integritāte.

(20) Lai novērstu to, ka CVD uzņemas risku, veicot citas darbības, nevis tikai tās, kuras saskaņā ar šo regulu norādītas atļaujā, tādu CVD darbībām, kuri ir saņēmuši atļauju, jābūt ierobežotām un jāattiecas tikai uz atļaujā norādīto pakalpojumu sniegšanu, to turējumā nedrīkstētu būt līdzdalība, kā tā definēta regulā, atsaucoties uz 1978. gada 25. jūlija Ceturto Padomes Direktīvu 78/660/EEK, kas pamatojas uz Līguma 54. panta 3. punkta g) apakšpunktu un attiecas uz noteiktu veidu sabiedrību gada pārskatiem[14], vai tiem tieši vai netieši nedrīkstētu piederēt 20 % vai vairāk no balsstiesībām vai kapitāla tādās iestādēs, kuras nav iestādes, kas sniedz līdzīgus pakalpojumus.

(21) Lai nodrošinātu vērtspapīru norēķinu sistēmu drošu darbību, šādas sistēmas būtu jāpārvalda tikai CVD, uz kuriem attiecas šīs regulas noteikumi, vai centrālajām bankām.

(22) Neskarot īpašas dalībvalstu prasības nodokļu tiesību aktu jomā, CVD vajadzētu būt tiesīgam sniegt tikai tādus pakalpojumus papildus to pamatpakalpojumiem, kuri veicina vērtspapīru tirgus drošību, efektivitāti un pārredzamību. Ja šādu pakalpojumu sniegšana ir saistīta ar nodokļu ieturēšanas procedūrām, to turpinās veikt saskaņā ar attiecīgo dalībvalstu tiesību aktiem.

(23) Ja CVD plāno pamatpakalpojumu nodot trešai personai kā ārpakalpojumu vai sniegt jaunu pamatpakalpojumu vai papildpakalpojumu, pārvaldīt vēl kādu vērtspapīru norēķinu sistēmu, izmantot citu centrālo banku kā norēķinu iestādi vai izveidot saikni ar kādu CVD, tas iesniedz pieteikumu atļaujas saņemšanai, ievērojot tādu pašu procedūru, kāda noteikta sākotnējās atļaujas saņemšanai; vienīgais izņēmums ir tāds, ka kompetentā iestāde informē pieteikuma iesniedzēju CVD triju mēnešu laikā par atļaujas piešķiršanu vai atteikumu piešķirt atļauju.

(24) CVD, kas reģistrēti trešās valstīs, var piedāvāt savus pakalpojumus, izmantojot filiāli vai tiešā veidā sniedzot emitentiem un dalībniekiem, kas reģistrēti Eiropas Savienībā, pakalpojumus saistībā ar to darbību ES, un var izveidot saiknes ar Savienībā reģistrētiem CVD, kurus atzinusi EVTI. Ņemot vērā finanšu tirgu globālo raksturu, EVTI var vislabāk veikt trešās valsts CVD atzīšanu. EVTI var atzīt trešo valstu CVD tikai tad, ja Komisija secinājusi, ka uz šādiem CVD attiecinātais tiesiskais un uzraudzības regulējums ir līdzvērtīgs šajā regulā noteiktajai sistēmai, ja šādiem CVD atļauja tiek faktiski piešķirta un tie tiek uzraudzīti savās valstīs un starp EVTI un CVD kompetentajām iestādēm pastāv sadarbības kārtība. EVTI atzīšana nozīmē, ka faktiski tā atzīst sistēmu par līdzvērtīgu konsultatīvas uzraudzības sistēmai, kādu piemēro Savienībā reģistrētiem CVD, kuriem atļauja piešķirta saskaņā ar šo regulu

(25) Ņemot vērā finanšu tirgu globālo raksturu un CVD sistēmisko nozīmi, jānodrošina, lai konsultatīvas uzraudzības prasības, kuras tiek piemērotas CVD, starptautiski konverģētu. Šīs regulas noteikumiem vajadzētu ievērot CPSS–IOSCO un ECBS–CESR izstrādātos pastāvošos ieteikumus. EVTI vajadzētu ņemt vērā esošos standartus un to turpmāko attīstību, kad tā izstrādā vai ierosina pārskatīt regulatīvos tehniskos un īstenošanas standartus, kā arī šajā regulā noteiktos norādījumus un ieteikumus.

(26) Ņemot vērā CVD un to sniegto pakalpojumu sarežģītību un sistēmisko raksturu, pārredzamiem pārvaldības noteikumiem vajadzētu nodrošināt, ka augstākā līmeņa vadība, valdes locekļi, akcionāri un dalībnieki, kuri var īstenot tādu kontroli saistībā ar CVD darbību, kura definēta, atsaucoties uz 1983. gada 13. jūnija Septīto Padomes Direktīvu 83/349/EEK, kas pamatojas uz Līguma 54. panta 3. punkta g) apakšpunktu un attiecas uz konsolidētajiem pārskatiem[15], ir piemēroti, lai nodrošinātu CVD drošu un uz konsultatīvu uzraudzību balstītu pārvaldību.

(27) Pārredzamiem pārvaldības noteikumiem būtu jānodrošina, ka tiek ņemtas vērā akcionāru, CVD vadības un darbinieku intereses no vienas puses un lietotāju intereses no otras puses. Šādus pārvaldības principus piemēro, neskarot CVD pieņemto īpašumtiesību modeli. Katrai CVD pārvaldītai vērtspapīru norēķinu sistēmai vajadzētu izveidot lietotāju komitejas, kuras konsultētu CVD valdi par svarīgākajiem jautājumiem, kuri ietekmē sistēmas locekļus.

(28) Ņemot vērā CVD uzticēto uzdevumu nozīmi, šai regulai būtu jānodrošina, ka CVD nenodod savus pienākumus trešām personām kā ārpakalpojumus. Ārpakalpojumu izmantošanai šādu darbību veikšanai piemēro stingrus nosacījumus, saskaņā ar kuriem CVD saglabā atbildību par savām darbībām un netiek vājināta CVD uzraudzība. Darbības, kuru veikšanai CVD izmanto valsts uzņēmumu ārpakalpojumus, noteiktās situācijās var tikt atbrīvotas no šādām prasībām.

(29) Darījumu veikšanas noteikumiem būtu jānodrošina pārredzamība attiecībās starp CVD un tā lietotājiem. Tas nozīmē, ka CVD vajadzētu būt publiski atklātiem, pārredzamiem, objektīviem un nediskriminējošiem kritērijiem dalībai vērtspapīru norēķinu sistēmā, kas ļautu ierobežot piekļuvi dalībniekiem, vienīgi pamatojoties uz iesaistītajiem riskiem. Kompetento iestāžu rīcībā vajadzētu būt ātram un atbilstīgam korektīvam pasākumam piemērošanai situācijās, kad CVD nepamatoti atsakās nodrošināt pakalpojumus dalībniekiem. CVD būtu publiski jānorāda cenas un maksas par saviem pakalpojumiem. Lai nodrošinātu atklātu un nediskriminējošu piekļuvi CVD pakalpojumiem un, ņemot vērā ievērojamo tirgus ietekmi, kāda CVD joprojām ir to dalībvalstīs, CVD nav ļauts novirzīties no publiskojamas cenu noteikšanas politikas. CVD būtu jānodrošina atzītas komunikācijas procedūras. Šādi dalības noteikumi papildina un pastiprina tirgus dalībnieku tiesības izmantot citas dalībvalsts norēķinu sistēmu, kā noteikts Direktīvā 2004/39/EK.

(30) Ņemot vērā vērtspapīru norēķinu sistēmu centrālo lomu finanšu tirgos, CVD tā pakalpojumu sniegšanas laikā nodrošina savlaicīgu norēķina veikšanu, emisijas integritāti, katra CVD uzturētā dalībnieka vērtspapīru konta turēšanu šķirti no citu dalībnieku kontiem un iespēju pēc pieprasījuma piedāvāt dalībnieku klientu kontu šķirtu turēšanu. CVD nodrošina, lai šīs prasības attiektos atsevišķi uz katru tā pārvaldīto vērtspapīru norēķinu sistēmu.

(31) Lai izvairītos no norēķinu riska, ko rada norēķinu iestādes maksātnespēja, CVD, kad vien tas ir iespējams, veic norēķinu par vērtspapīru darījuma skaidrās naudas darījumu, izmantojot centrālajā bankā atvērtus kontus. Ja šāda iespēja nav praktiska vai pieejama, CVD vajadzētu būt iespējai veikt norēķinu, izmantojot tādā kredītiestādē atvērtu kontu, kas izveidota saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 14. jūnija Direktīvu 2006/48/EK par kredītiestāžu darbības sākšanu un veikšanu[16], un saskaņā ar īpašu atļauju piešķiršanas procedūru un konsultatīvas uzraudzības prasībām, kas noteiktas šīs regulas IV sadaļā. Kredītiestāde, kas darbojas kā norēķinu iestāde, piedāvā CVD dalībniekiem šajā regulā noteiktos pakalpojumus, uz kuriem attiecas atļauja, bet citkārt tā sniedz šajā regulā neminētus pakalpojumus.

(32) Tā kā Direktīva 2006/48/EK īpaši neaplūko kredītrisku un likviditātes risku dienas laikā, kas rodas, sniedzot banku pakalpojumus papildus norēķinu pakalpojumiem, uz kredītiestādēm, kuras sniedz šādus pakalpojumus, attiecas arī īpašas pastiprinātas prasības par kredītriska un likviditātes riska mazināšanu, un šādas prasības piemēro katrai norēķinu sistēmai, kuras norēķinu iestāde ir attiecīgā kredītiestāde. Lai nodrošinātu pilnīgu atbilstību īpašiem pasākumiem, kuru mērķis ir ierobežot kredītriskus un likviditātes riskus, kompetentajām iestādēm vajadzētu būt iespējai pieprasīt CVD izraudzīties vairāk nekā vienu kredītiestādi, ja tās, pamatojoties uz pieejamiem pierādījumiem, var pierādīt, ka vienas kredītiestādes pakļāvums koncentrētam kredītriskam un likviditātes riskam nav pietiekami mazināts.

(33) Prasība par to, ka norēķins par vērtspapīru darījuma skaidrās naudas darījumu jāveic atsevišķai juridiskai personai, kas darbojas kā norēķinu iestāde, ir svarīgs pasākums CVD drošības un izturētspējas palielināšanai. CVD pamatpakalpojumu nodalīšana no banku pakalpojumiem papildus norēķinu pakalpojumiem šķiet patiesi būtiska, lai novērstu to, ka, sniedzot banku pakalpojumus, CVD pakalpojumiem tiek nodoti riski, piemēram, kredītrisks un likviditātes risks. Citi, mazāk stingri pasākumi kredītriska un likviditātes riska novēršanai nenodrošinātu pienācīgu CVD drošības un izturētspējas līmeni. Tomēr, lai nodrošinātu efektivitāti, kas izriet no CVD un banku pakalpojumu sniegšanas vienas uzņēmumu grupas ietvaros, prasība, ka banku pakalpojumus veic atsevišķa kredītiestāde, nedrīkstētu būt par šķērsli tam, ka šī kredītiestāde pieder tai pašai uzņēmumu grupai kā CVD. Ja gan CVD, gan banku pakalpojumi tiek sniegti vienas uzņēmumu grupas ietvaros, lai palielinātu sniegto pakalpojumu drošību un efektivitāti, kredītiestādes darbībām būtu jābūt ierobežotām, aptverot tikai banku pakalpojumus papildus norēķinu pakalpojumiem. Turklāt, ja nepastāv nekāda iespēja, ka kredīti un likviditātes riski, kas saistīti ar CVD banku pakalpojumu sniegšanu, apdraudēs CVD pamatpakalpojumu sniegšanu, būtu jābūt iespējai saņemt atbrīvojumu no pienākuma nošķirt banku pakalpojumus papildus norēķinu pakalpojumiem no CVD pamatpakalpojumiem. Lai nodrošinātu, ka iespēja piemērot atkāpi no prasības CVD nesniegt nekādus banku pakalpojumiem līdzīgus papildpakalpojumus tiek piemērota vienādi, Komisijai, ja to pieprasa valsts kompetentā iestāde, būtu jābūt tiesīgai lemt, vai šāda atkāpe ir pieļaujama, ņemot vērā, ka nepastāv sistēmiski riski saistībā ar to, ka CVD pamatpakalpojumus un banku pakalpojumus veic viena un tā pati juridiskā persona. Jebkurā gadījumā tāda CVD darbībām, kuram piešķirta šāda atkāpe un atļauja darboties kā kredītiestādei, būtu jābūt ierobežotām, aptverot vienīgi banku pakalpojumus papildus norēķinu pakalpojumiem.

(34) Lai nodrošinātu, ka CVD pakalpojumu pietiekamu drošības līmeni un nepārtrauktību, uz CVD attiecina īpašas vienotas un tieši piemērojamas konsultatīvas uzraudzības prasības, tostarp par kapitālu, kuras faktiski samazina to juridisko, darbības un ieguldījumu risku.

(35) Uz līgumiem par saikni starp CVD attiecas īpašas prasības, kas vienošanās dalībniekiem dod iespēju piekļūt citām vērtspapīru norēķinu sistēmām. Prasībai, ka banku pakalpojumiem līdzīgos papildpakalpojumus sniedz atsevišķa juridiskā persona, nedrīkstētu kavēt CVD saņemt šādus pakalpojumus, jo īpaši, ja tie ir dalībnieki vērtspapīru norēķinu sistēmā, ko pārvalda cits CVD. Ir īpaši svarīgi, lai tiktu pēc iespējas mazināti visi potenciālie riski, ko CVD rada vienošanās par saikni, piemēram, kredītriski, likviditātes riski, organizācijas vai citi būtiski riski. Attiecībā uz sadarbspējas saiknēm ir īpaši svarīgi, lai saistītām vērtspapīru norēķinu sistēmām būtu identisks laiks, kurā pārveduma rīkojumi ienāk sistēmā, pārvedumu rīkojumi kļūst neatsaucami un pastāv vērtspapīru un skaidrās naudas pārvedumu galīgums. Tādus pašus principus piemēro CVD, kuri izmanto kopēju norēķinu informācijas tehnoloģiju (IT) infrastruktūru.

(36) Tā kā CVD pārvalda vērtspapīru norēķinu sistēmas, tiem ir svarīga loma, pārvedot vērtspapīrus uz vērtspapīru kontiem. Lai veicinātu tiesisko noteiktību, īpaši pārrobežu kontekstā, ir svarīgi izstrādāt skaidrus noteikumus par tiesību aktiem, kurus piemēro īpašumtiesību aspektiem attiecībā uz vērtspapīriem, kurus CVD tur savos kontos. Ievērojot pašreizējās tiesību kolīziju normās noteikto pieeju, piemēro tās vietas tiesību aktus, kurā CVD tur kontus.

(37) Daudzās dalībvalstīs emitentiem saskaņā ar valsts tiesību aktiem pastāv prasība emitēt savas valsts CVD tikai noteikta veida vērtspapīrus, t. i., akcijas. Lai likvidētu šo šķērsli, kas kavē Savienības pēctirdzniecības tirgus netraucētu darbību, un ļautu emitentiem izvēlēties efektīvāko veidu vērtspapīru pārvaldīšanai, emitentiem jābūt tiesīgiem izvēlēties ikvienu Savienībā reģistrētu CVD savu vērtspapīru iegrāmatošanai un CVD pakalpojumu saņemšanai. Kompetento iestāžu rīcībā jābūt ātram un atbilstīgam korektīvam pasākumam, ko var piemērot situācijās, kad CVD nepamatoti atsakās nodrošināt pakalpojumus emitentiem. Akcionāru tiesību aizsardzības nolūkā emitentu tiesības izvēlēties CVD nedrīkstētu kavēt tās valsts uzņēmējdarbības tiesību piemērošanu, kurā vērtspapīri emitēti, jo tās reglamentē attiecības starp emitentiem un akcionāriem.

(38) Eiropas kodekss tīrvērtes un norēķinu veikšanai, kas pieņemts 2006. gada 7. novembrī[17], izveidoja brīvprātīgu sistēmu, dodot iespēju CVD un citu tirgus infrastruktūru savstarpējai piekļuvei. Tomēr pēctirdzniecības nozare joprojām ir sadrumstalota valstu līmenī, sadārdzinot pārrobežu tirdzniecības darījumus. Būtu jānosaka vienoti nosacījumi CVD savstarpējai saiknei un CVD un citu tirgus infrastruktūru savstarpējai piekļuvei. Lai CVD varētu piedāvāt saviem dalībniekiem piekļuvi citiem tirgiem, CVD jābūt tiesībām kļūt par citu CVD dalībniekiem vai lūgt, lai cits CVD izstrādā speciālas darbības piekļuves nodrošināšanai. Kompetento iestāžu rīcībā būtu jābūt ātram un atbilstīgam korektīvam pasākumam, ko var piemērot situācijās, kad CVD nepamatoti atsakās piešķirt piekļuvi citam CVD. Tā kā CVD saiknes var radīt papildu risku norēķinam, uz šādām saiknēm attiecas attiecīgo kompetento iestāžu veikta atļaujas izsniegšana un uzraudzība.

(39) CVD arī jābūt piekļuvei centrālā darījuma partnera vai tirdzniecības vietas darījumu datiem, un šīm tirgus infrastruktūrām jābūt piekļuvei CVD pārvaldītajām vērtspapīru norēķinu sistēmām, ja vien šāda piekļuve neapdraud to darbības. Kompetento iestāžu rīcībā jābūt ātram un atbilstīgam korektīvam pasākumam, ko var piemērot situācijās, kad CVD vai tirgus infrastruktūras nepamatoti atsakās nodrošināt piekļuvi to pakalpojumiem.

(40) Finanšu nozarē konsultatīvas uzraudzības prasības un darījumu veikšanas sistēma jābalsta uz stabiliem uzraudzības un sankciju režīmiem. Tāpēc uzraudzības iestādēm jābūt pietiekami pilnvarotām rīkoties un piemērot preventīvu sankciju režīmu nelikumīgas darbības novēršanai. Komisija savā 2010. gada 8. decembra paziņojumā Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai par sankciju pastiprināšanu finanšu pakalpojumu nozarē pārskatīja pastāvošās sankciju piemērošanas pilnvaras un to praktisko piemērošanu, lai veicinātu sankciju konverģenci dažādās uzraudzības darbībās.

(41) Tādējādi, lai nodrošinātu, ka CVD un to kredītiestāžu darbība, kuras norīkotas par norēķinu iestādēm, to vadības struktūru locekļu un citu personu, kuras faktiski kontrolē to darbību, vai citu personu darbība faktiski atbilst šīs regulas prasībām, kompetentajām iestādēm būtu jābūt iespējai piemērot efektīvas, samērīgas administratīvās sankcijas un pasākumus, kas attur no pārkāpuma izdarīšanas.

(42) Lai nodrošinātu, ka sankcijas ir preventīvas un tiek konsekventi piemērotas visās dalībvalstīs, šajā regulā uzskaitītas svarīgākās administratīvās sankcijas un pasākumi, kam jābūt kompetento iestāžu rīcībā, pilnvaras šādu sankciju un pasākumu piemērošanai gan juridiskām, gan fiziskām personām, kas ir vainojamas pārkāpumā, svarīgākie kritēriji sankciju un pasākumu līmeņa un veida noteikšanai un administratīvo naudas sodu līmeņi. Nosakot administratīvās soda sankcijas, būtu jāņem vērā tādi faktori kā konstatētais finansiālais ieguvums, vainu pastiprinoši vai mīkstinoši faktori, nepieciešamība nodrošināt soda naudu preventīvu ietekmi un — attiecīgā gadījumā — būtu jāpiemēro atlaides, ja pārkāpējs sadarbojas ar kompetento iestādi. Pieņemot un publicējot sankcijas, būtu jāņem vērā pamattiesības, kā noteikts Eiropas Savienības Pamattiesību hartā, it sevišķi tiesības uz privātās un ģimenes dzīves neaizskaramību (7. pants), tiesības uz personas datu aizsardzību (8. pants) un tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību un taisnīgu tiesu (47. pants).

(43) Lai konstatētu iespējamos pārkāpumus, būtu jāizveido efektīvi mehānismi, kas veicinātu ziņošanu kompetentajām iestādēm par iespējamiem vai faktiskiem šīs regulas pārkāpumiem. Šādos mehānismos iekļauj atbilstīgu aizsardzību personām, kuras ziņo par iespējamiem vai faktiskiem šīs regulas pārkāpumiem, un personām, kuras tiek apsūdzētas pārkāpumā. Būtu jāizstrādā atbilstīgas procedūras, lai nodrošinātu atbilstību apsūdzētās personas tiesībām uz personas datu aizsardzību, tiesībām uz aizstāvību un tiesībām tikt uzklausītai pirms galīgā lēmuma pieņemšanas saistībā ar šo personu, un arī tiesībām uz efektīvu tiesību aizsardzību pirms tiesas saistībā ar lēmumu vai pasākumu attiecībā uz šo personu.

(44) Šai regulai nevajadzētu skart nekādus dalībvalstu tiesību noteikumus saistībā ar kriminālsankcijām.

(45) Eiropas Parlamenta un Padomes 1995. gada 24. oktobra Direktīva 95/46/EK par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti[18] regulē personas datu apstrādi, kas tiek veikta dalībvalstīs saskaņā ar šo regulu. Jebkādai personas datu apmaiņai vai nosūtīšanai starp dalībvalstu kompetentajām iestādēm būtu jānotiek saskaņā ar noteikumiem par personas datu nodošanu, kas paredzēti Direktīvā 95/46/EK. Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 18. decembra Regula (EK) Nr. 45/2001 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Kopienas iestādēs un struktūrās un par šādu datu brīvu apriti[19] regulē EVTI veikto personas datu apstrādi atbilstīgi šai regulai. Jebkāda personas datu apmaiņa vai to nosūtīšana EVTI jāveic saskaņā ar Regulā (EK) Nr. 45/2001 izklāstītajiem personas datu nosūtīšanas noteikumiem.

(46) Šī regula atbilst pamattiesībām un ievēro principus, kuri īpaši atzīti Eiropas Savienības Pamattiesību hartā, t. i., tiesības uz privātās un ģimenes dzīves neaizskaramību, tiesības uz personas datu aizsardzību, tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību un taisnīgu tiesu, tiesības netikt divreiz tiesātai vai sodītai par to pašu nodarījumu, brīvību veikt uzņēmējdarbību, un to piemēro saskaņā ar šīm tiesībām un principiem.

(47) Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādei (EVTI), kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 24. novembra Regulu (ES) Nr. 1095/2010, ar ko izveido Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādi), groza Lēmumu Nr. 716/2009/EK un atceļ Komisijas Lēmumu 2009/77/EK[20], jābūt centrālajai lomai regulas piemērošanā, jānodrošina, ka valstu kompetentās iestādes konsekventi piemēro Savienības noteikumus, un jārisina strīdi starp dalībvalstu kompetentajām iestādēm.

(48) Tā kā EVTI ir struktūra, kam ir specializētas zināšanas par vērtspapīriem un vērtspapīru tirgiem, būtu efektīvi un lietderīgi tai uzticēt ar politikas izvēlēm nesaistītu regulatīvu un īstenošanas tehnisko standartu projektu izstrādi un to iesniegšanu Komisijai. Ja tā tiek norādīts, EVTI cieši iesaista ECBS dalībnieces un Eiropas Banku iestādi (EBI), kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 24. novembra Regulu (ES) Nr. 1093/2010, ar ko izveido Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Banku iestādi), groza Lēmumu Nr. 716/2009/EK un atceļ Komisijas Lēmumu 2009/78/EK[21].

(49) Komisija būtu jāpilnvaro pieņemt regulatīvus tehniskos standartus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu un Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10.–14. pantā noteikto procedūru par sīki izstrādātiem norēķinu disciplīnas pasākumu elementiem; par informāciju un citiem elementiem, kas CVD jāiekļauj pieteikumā atļaujas saņemšanai, par informāciju, kādu dažādas iestādes sniedz cita citai CVD uzraudzības gaitā; par sīkāku informāciju sadarbības kārtībai starp reģistrācijas valsts un uzņēmējvalsts iestādēm, par CVD pārvaldības kārtības elementiem, par sīkāku informāciju CVD turētajos grāmatojumos, par sīkāku informāciju par pasākumiem, kādus CVD veic, lai saglabātu emisijas integritāti; par dalībnieku vērtspapīru aizsardzību, par darbības risku un par risku, kuri izriet no CVD saiknēm, mazināšanu, par sīkāku informāciju par kapitāla prasībām attiecībā uz CVD, par sīkāku informāciju attiecībā uz konsultatīvas uzraudzības prasībām saistībā ar norīkoto kredītiestāžu kredītrisku un likviditātes risku.

(50) Komisija būtu jāpilnvaro pieņemt īstenošanas tehniskos standartus, izmantojot īstenošanas tiesību aktus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 291. pantu un saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 15. pantā noteikto procedūru attiecībā uz standarta veidlapām, ko CVD izmanto pieteikumam atļaujas saņemšanai; informācijas sniegšanu starp dažādām kompetentajām iestādēm CVD uzraudzības nolūkā, attiecīgo sadarbības kārtību starp izcelsmes un uzņēmējvalsts iestādēm, CVD turēto grāmatojumu formātu, procedūrām gadījumos, kad dalībniekam vai emitentam tiek atteikta piekļuve CVD, CVD tiek atteikta piekļuve citam vai citiem CVD vai starp CVD un citām tirgus infrastruktūrām, konsultācijām starp dažādām iestādēm pirms atļaujas piešķiršanas norēķinu iestādēm.

(51) Komisija būtu jāpilnvaro pieņemt deleģētos aktus atbilstīgi Līguma 290. pantam. Jo īpaši deleģētie akti būtu jāpieņem, ņemot vērā konkrētu sīkāku informāciju par definīcijām, kritērijus, saskaņā ar kuriem uzskata, ka CVD darbība uzņēmējā dalībvalstī ir ārkārtīgi nozīmīga šai dalībvalstij, pakalpojumus, kuru sniegšanai trešās valsts CVD lūdz EVTI piešķirt atzīšanu, un informāciju, kādu pieteikuma iesniedzējs CVD norāda EVTI pieteikumā atzīšanas saņemšanai, riskus, kuri var attaisnot to, ka CVD atsaka piekļuves piešķiršanu dalībniekiem, un pieprasījuma iesniedzējiem dalībniekiem pieejamo procedūru elementus, tādu situāciju novērtējumu, kad iespēja veikt norēķinu, izmantojot centrālās bankas naudu, nav praktiska un pieejama; tādas procedūras elementus, kas saistīta ar emitentu piekļuvi CVD, CVD savstarpējai piekļuvei un CVD un citu tirgus infrastruktūru savstarpējai piekļuvei.

(52) Lai nodrošinātu vienotus nosacījumus šīs regulas īstenošanai, Komisijai būtu jāpiešķir īstenošanas pilnvaras pieņemt lēmumus par trešo valstu noteikumu novērtēšanu trešo valstu CVD atzīšanas nolūkā un par atkāpes piešķiršanu no pienākuma nošķirt papildus norēķinu pakalpojumiem sniegtos banku pakalpojumus no CVD pamatpakalpojumiem. Šīs pilnvaras būtu jāīsteno saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 16. februāra Regulu (ES) Nr. 182/2011, ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu[22].

(53) Tā kā šīs regulas mērķi, proti, noteikt vienotas prasības norēķiniem un CVD, nevar pietiekami sasniegt atsevišķās dalībvalstīs un to rīcības mēroga dēļ var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minēto mērķu sasniegšanai.

(54) Jāgroza Direktīva 98/26/EK, lai to salāgotu ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 24. novembra Direktīvu 2010/78/ES, ar ko groza Direktīvu 98/26/EK, 2002/87/EK, 2003/6/EK, 2003/41/EK, 2003/71/EK, 2004/39/EK, 2004/109/EK, 2005/60/EK, 2006/48/EK, 2006/49/EK un 2009/65/EK attiecībā uz Eiropas Uzraudzības iestādes (Eiropas Banku iestādes), Eiropas Uzraudzības iestādes (Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestādes) un Eiropas Uzraudzības iestādes (Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādes) pilnvarām[23], saskaņā ar kurām informāciju par norādītajām vērtspapīru norēķinu sistēmas vairs nesūta Komisijai, bet gan EVTI.

(55) Šajā regulā noteiktās atļaujas piešķiršanas un uzraudzības prasības būtu jāatliek, lai nodrošinātu, ka Savienībā vai trešā valstī reģistrētam CVD ir pietiekami daudz laika, lai saņemtu regulā noteikto atļauju un atzīšanu.

(56) Tāpat jāatliek prasības piemērošana par dažu pārvedamu vērtspapīru grāmatošanu dematerializētā veidā un par norēķinu par saistībām vērtspapīru norēķinu sistēmā ne vēlāk kā otrajā darbadienā pēc tirdzniecības veikšanas, lai nodrošinātu, ka tirgus dalībniekiem, kuri tur vērtspapīrus papīra formā vai izmanto garākus norēķinu periodus, būtu pietiekami daudz laika, lai nodrošinātu atbilstību šīm prasībām.

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

I sadaļa Priekšmets, darbības joma un definīcijas

1. pants Priekšmets un darbības joma

1. Šajā regulā ir noteiktas vienotas prasības norēķiniem par finanšu instrumentiem Savienībā un noteikumi par centrālo vērtspapīru depozitāriju organizatorisko struktūru un darbību drošu un netraucētu norēķinu veicināšanai.

2. Šo regulu piemēro norēķiniem par visiem finanšu instrumentiem un CVD darbībām, ja vien šīs regulas noteikumos nav noteikts citādi.

3. Šī regula neskar Savienības tiesību aktu noteikumus par īpašiem finanšu instrumentiem, konkretāk Direktīvu 2003/87/EK.

4. Regulas 9. līdz 18. panta un 20. panta un IV sadaļas noteikumus nepiemēro Eiropas Centrālo banku sistēmas (ECBS) dalībniecēm, citām dalībvalstu struktūrām, kas veic līdzīgas darbības, vai dalībvalstu struktūrām, kas pilnvarotas veikt vai veic intervences darbības valsts parāda pārvaldībā.

2. pants Definīcijas

1. Šajā regulā piemēro šādas definīcijas:

(1) "centrālais vērtspapīru depozitārijs" (turpmāk "CVD") ir juridiskā persona, kas pārvalda regulas pielikuma A iedaļas 3. punktā uzskaitīto vērtspapīru norēķinu sistēmu un sniedz vismaz vienu no regulas pielikuma A iedaļā uzskaitītajiem pamatpakalpojumiem;

(2) "norēķins" ir vērtspapīru darījuma pabeigšana, lai norēķinātos par dalībnieka saistībām, izmantojot naudas līdzekļu vai vērtspapīru pārvedumu;

(3) "vērtspapīru norēķinu sistēma" ir sistēma saskaņā ar Direktīvas 98/26/EK 2. panta a) apakšpunkta pirmo un otro ievilkumu, kuras darbība ir pārveduma rīkojumu izpilde, kā noteikts Direktīvas 98/26/EK 2. panta i) apakšpunkta otrajā ievilkumā;

(4) "norēķina periods" ir laikposms starp tirdzniecības darījuma datumu un plānoto norēķina datumu;

(5) "darbadiena" ir darbadiena, kā noteikts Direktīvas 98/26/EK 2. panta n) apakšpunktā;

(6) "neveikts norēķins" ir nenoticis norēķins par vērtspapīru darījumu plānotajā norēķina datumā vērtspapīru vai skaidrās naudas neesamības dēļ, neraugoties uz pamatā esošo cēloni;

(7) "plānotais norēķina datums" ir datums, kurā vērtspapīru darījumā iesaistītās puses vienojušās veikt norēķinu;

(8) "centrālais darījuma partneris" ir juridiskā persona, kas pats ir starpnieks starp tirdzniecības darījuma partneriem vienā vai vairākos finanšu tirgos, kļūstot par pircēju katram pārdevējam un par pārdevēju katram pircējam;

(9) "kompetentā iestāde" ir iestāde, ko katra dalībvalsts norīkojusi saskaņā ar 10. pantu;

(10) "dalībnieks" ir vērtspapīru norēķinu sistēmas dalībnieks, kā noteikts Direktīvas 98/26/EK 2. panta f) apakšpunktā, tostarp centrālais darījuma partneris;

(11) "līdzdalība" ir līdzdalība Direktīvas 78/660/EEK 17. panta pirmā teikuma nozīmē vai tieši vai netieši piederoši 20 % vai vairāk no uzņēmuma balsstiesībām vai kapitāla;

(12) "reģistrācijas dalībvalsts" ir dalībvalsts, kurā CVD saņēmis atļauju;

(13) "uzņēmēja dalībvalsts" ir dalībvalsts, kura nav izcelsmes dalībvalsts un kurā CVD ir atvēris filiāli vai sniedz pakalpojumus;

(14) "filiāle" ir darbības veikšanas vieta, kas nav galvenais birojs un ir CVD daļa, kam nav juridiskās personas statusa un kas sniedz CVD pakalpojumus, kuru sniegšanai CVD saņēmis atļauju;

(15) "kontrole" ir attiecības starp diviem uzņēmumiem, kā noteikts Direktīvas 83/349/EEK 1. pantā;

(16) "dalībnieka saistību nepildīšana" ir situācija, kad pret dalībnieku sāktas maksātnespējas procedūras, kā noteikts Direktīvas 98/26/EK 2. panta j) apakšpunktā;

(17) "piegāde pret maksājumu" ir vērtspapīru norēķina mehānisms, kas sasaista vērtspapīru pārvedumu ar naudas līdzekļu pārvedumu tā, ka vērtspapīru piegāde notiek tikai tad, ja notiek atbilstīgais maksājums;

(18) "vērtspapīru konts" ir konts, kurā var ieskaitīt vai no kura var noņemt vērtspapīrus;

(19) "CVD saikne" ir vienošanās starp CVD, saskaņā ar kuru viens CVD atver kontu otra CVD vērtspapīru norēķinu sistēmā, lai atvieglotu vērtspapīru pārvedumu starp saviem dalībniekiem un otra CVD dalībniekiem. CVD saikne sevī ietver standarta saiknes piekļuvi, pielāgotu saiknes piekļuvi un sadarbspējas saiknes;

(20) "standarta saiknes piekļuve" ir CVD saikne, saskaņā ar kuru CVD ir savienots ar citu CVD kā ikviens cits tādas vērtspapīru norēķinu sistēmas dalībnieks, kuru pārvalda cits CVD;

(21) "pielāgota saiknes piekļuve" ir CVD saikne, saskaņā ar kuru CVD sniedz īpašus pakalpojumus citam CVD, sniedzot tos šķirti no pakalpojumiem citiem dalībniekiem tā pārvaldītajā vērtspapīru norēķinu sistēmā;

(22) "sadarbspējas saiknes" ir CVD saiknes, saskaņā ar kurām CVD pārvaldītas vērtspapīru norēķinu sistēmas kļūst sadarbspējīgas, kā noteikts Direktīvas 98/26/EK 2. panta o) apakšpunktā;

(23) "pārvedami vērtspapīri" ir pārvedami vērtspapīri, kā noteikts Direktīvas 2004/39/EK 4. panta 18) apakšpunktā;

(24) "naudas tirgus instrumenti" ir naudas tirgus instrumenti, kā noteikts Direktīvas 2004/39/EK 4. panta 19) apakšpunktā;

(25) "kolektīvo ieguldījumu uzņēmumu ieguldījumu apliecības" ir kolektīvo ieguldījumu uzņēmumu vienības, kā noteikts Direktīvas 2004/39/EK I pielikuma C iedaļas 3. punktā;

(26) "emisijas kvotas" ir vienības, kas atzītas par atbilstīgām Direktīvas 2003/87/EK prasībām;

(27) "regulēts tirgus" ir regulēts tirgus, kā noteikts Direktīvas 2004/39/EK 4. panta 14) apakšpunktā;

(28) "daudzpusēja tirdzniecības sistēma" ir daudzpusēja tirdzniecības sistēma, kā noteikts Direktīvas 2004/39/EK 4. panta 15. punktā;

(29) "regulēta tirdzniecības sistēma" ir sistēma, kas nav regulēts tirgus vai daudzpusēja tirdzniecības sistēma; to vada ieguldījumu sabiedrība vai tirgus dalībnieks, un tās sistēmā var mijiedarboties vairākkārtējas trešo personu pirkšanas un pārdošanas intereses attiecībā uz finanšu instrumentiem tā, ka rezultātā tiek noslēgts līgums saskaņā ar Direktīvas 2004/39/EK II sadaļas noteikumiem;

(30) "meitasuzņēmums" ir meitasuzņēmums Direktīvas 83/349/EEK 1. panta nozīmē;

(31) "norēķinu iestāde" ir norēķinu iestāde, kā noteikts Direktīvas 98/26/EK 2. panta d) apakšpunktā.

2. Komisijai ir pilnvarota pieņemt deleģētos tiesību aktus saskaņā ar 64. pantu, kas attiecas uz pasākumiem, ar kuriem precizē tehniskos elementus 1. punkta 17), 20), 21) un 22) apakšpunktā noteiktajām definīcijām, pielikuma B iedaļas 1.–4. punktā minētajiem papildpakalpojumiem un pielikuma C iedaļas 1. un 2. punktā minētajiem pakalpojumiem.

II sadaļa Vērtspapīru norēķins

I nodaļa Vērtspapīri dematerializētā veidā

3. pants Vērtspapīri dematerializētā veidā

1. Ikviena sabiedrība, kura emitē pārvedamus vērtspapīrus, ko tirgo regulētos tirgos, nodrošina, ka šādi vērtspapīri ir dematerializētā veidā, veicot imobilizāciju, vai nu emitējot vispārēju parādzīmi par visiem vienas emisijas vērtspapīriem, vai arī pēc vērtspapīru tiešas emitēšanas dematerializētā veidā.

2. Ja 1. punktā minētos vērtspapīrus tirgo regulētos tirgos, daudzpusējās tirdzniecības sistēmās vai regulētās tirdzniecības sistēmās vai tos pārved saskaņā ar finanšu nodrošinājuma līgumiem, kā noteikts Direktīvas 2002/47/EK 2. panta a) apakšpunktā, šādus vērtspapīrus iegrāmato CVD dematerializētā veidā pirms tirdzniecības datuma, ja vien tie jau nav iegrāmatoti dematerializētā veidā.

4. pants Izpilde

1. Par 3. panta 1. punkta piemērošanu atbild tās dalībvalsts iestādes, kurā reģistrēta sabiedrība, kas emitē vērtspapīrus.

2. Iestādes, kas atbild par regulēto tirgu, daudzpusējo tirdzniecības sistēmu un regulēto tirdzniecības sistēmu uzraudzību, nodrošina 3. panta 2. punkta piemērošanu gadījumos, kad 3. panta 1. punktā minētos vērtspapīrus tirgo regulētos tirgos, daudzpusējās tirdzniecības sistēmās vai regulētās tirdzniecības sistēmās.

3. Dalībvalstu iestādes, kas atbild par Direktīvas 2002/47/EK piemērošanu, atbild par šīs regulas 3. panta 2. punkta piemērošanu gadījumos, kad šīs regulas 3. panta 1. punktā minētos vērtspapīrus pārved saskaņā ar finanšu nodrošinājuma līgumiem, kā noteikts Direktīvas 2002/47/EK 2. panta a) apakšpunktā.

II nodaļa Norēķinu periodi

5. pants Plānotie norēķinu datumi

1. Ikviens vērtspapīru norēķinu sistēmas dalībnieks, kas savā vārdā vai trešās personas vārdā pērk vai pārdod pārvedamus vērtspapīrus, naudas tirgus instrumentus, kolektīvo ieguldījumu uzņēmumu ieguldījumu apliecības un emisijas kvotas, plānotajā norēķina datumā veic norēķinu par savām saistībām pret vērtspapīru norēķinu sistēmu.

2. Attiecībā uz 1. punktā minētajiem pārvedamajiem vērtspapīriem, ko tirgo daudzpusējās tirdzniecības sistēmās vai regulētās tirdzniecības sistēmās, plānotais norēķina datums ir ne vēlāk kā otrajā darbadienā pēc tirdzniecības veikšanas.

3. Tās dalībvalsts attiecīgā iestāde, kuras tiesību aktus piemēro CVD pārvaldītajai vērtspapīru norēķinu sistēmai, atbild par 1. un 2. punkta piemērošanu.

III nodaļa Norēķinu disciplīna

6. pants Pasākumi neveiktu norēķinu novēršanai

1. Ikviens regulēts tirgus, daudzpusēja tirdzniecības sistēma vai regulēta tirdzniecības sistēma izstrādā procedūras, kas ļauj apstiprināt attiecīgo informāciju par darījumu ar 5. panta 1. punktā noteiktajiem finanšu instrumentiem datumā, kurā regulētam tirgum, daudzpusējai tirdzniecības sistēmai vai regulētai tirdzniecības sistēmai nosūtīti rīkojumi.

2. Attiecībā uz katru tā pārvaldīto vērtspapīru norēķinu sistēmu CVD izstrādā procedūru, kas veicina norēķinu par darījumiem ar 5. panta 1. punktā minētajiem finanšu instrumentiem plānotajā norēķina datumā. CVD veicina ātrāku norēķina veikšanu plānotajā norēķina datumā, piemērojot atbilstīgu mehānismu, piemēram, progresīvu tarifu struktūru.

3. Attiecībā uz katru tā pārvaldīto vērtspapīru norēķinu sistēmu CVD izveido uzraudzības instrumentus, kas ļauj iepriekš noteikt, ka norēķins par 5. panta 1. punktā minētajiem finanšu instrumentiem, visdrīzāk, netiks veikts, un CVD pieprasa, lai dalībnieki veic šādus norēķinus plānotajā norēķina datumā.

4. Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestāde (EVTI), apspriežoties ar Eiropas Centrālo banku sistēmas (ECBS) dalībniecēm, izstrādā regulatīvu tehnisko standartu projektu, kurā precizē sīkāku informāciju par 1. un 2. punktā noteiktajām procedūrām, kas ļauj apstiprināt attiecīgo informāciju par darījumiem un veicina norēķinus, un nosaka sīkāku informāciju par uzraudzības instrumentiem saistībā ar 3. punktā norādīto iespējamo neveikto norēķinu noteikšanu.

EVTI iesniedz šo regulatīvo tehnisko standartu projektu Komisijai ne vēlāk kā sešus mēnešus pēc šīs regulas stāšanās spēkā.

Komisija ir pilnvarota saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10.–14. pantā minēto procedūru pieņemt šā punkta pirmajā daļā minētos īstenošanas tehniskos standartus.

7. pants Pasākumi neveiktu norēķinu gadījumā

1. Attiecībā uz katru tā pārvaldīto vērtspapīru norēķinu sistēmu CVD izveido sistēmu, lai uzraudzītu neveiktus norēķinus par darījumiem ar 5. panta 1. punktā minētajiem finanšu instrumentiem. CVD regulāri sniedz ziņojumus kompetentajai iestādei un ikvienai personai, kam ir leģitīmas intereses, par neveikto norēķinu skaitu un sīkāku informāciju par neveiktiem norēķiniem, kā arī citu būtisku informāciju. Kompetentās iestādes sniedz EVTI būtisku informāciju par neveiktiem norēķiniem.

2. Attiecībā uz katru tā pārvaldīto vērtspapīru norēķinu sistēmu CVD izstrādā procedūras, kas veicina norēķinu par darījumiem ar 5. panta 1. punktā minētajiem finanšu instrumentiem, par kuriem norēķins nav veikts plānotajā norēķina datumā. Šādas procedūras nodrošina pietiekami preventīvu soda mehānismu dalībniekiem, kas neveic norēķinu.

3. Vērtspapīru norēķinu sistēmas dalībniekam, kas plānotajā norēķina datumā nepiegādā saņēmējam dalībniekam 5. panta 1. punktā minētos finanšu instrumentus, piemēro iepirkšanas pienākumu, saskaņā ar kuru šādi instrumenti jānopērk tirgū ne vēlāk kā četras dienas pēc plānotā norēķina datuma un jāpiegādā saņēmējam dalībniekam, kā arī citus pasākumus saskaņā ar 4. punktu.

4. Šā panta 3. punktā minētajos pasākumos nosaka vismaz:

(a) soda naudu, kādu dalībnieks, kas nepilda saistības, maksā par katru darbadienu no plānotā norēķina datuma līdz faktiskajam norēķina datumam;

(b) brīdināšanas periodu dalībniekam, kurš nepilda saistības, pirms iepirkšanas pienākuma izpildes;

(c) iepirkšanas cenas un izmaksas;

(d) attiecīgā gadījumā – darījuma partneri, kas veic iepirkšanu;

(e) kompensācijas summu saņēmējam dalībniekam, ja nav iespējams veikt iepirkšanu;

5. Pasākumi, kas minēti 3. punktā, nodrošina, ka:

(a) saņēmējs dalībnieks saņem vismaz finanšu instrumentu cenu, par kādu tika panākta vienošanās tirdzniecības veikšanas laikā;

(b) soda nauda, ko saistības neizpildījušais dalībnieks maksā par katru darbadienu, ir pietiekami preventīva šādam dalībniekam;

(c) ja nav iespējams veikt iepirkšanu, naudas kompensācija saņēmējam dalībniekam ir lielāka nekā finanšu instrumentu cena, par kādu tika panākta vienošanās tirdzniecības veikšanas laikā, un pēdējā publiski pieejamā cena par šādiem instrumentiem tirdzniecības vietā, kurā notika tirdzniecība, un tā ir pietiekami preventīva dalībniekam, kas nepilda saistības;

(d) šī panta 7. punktā minētie darījuma partneri, tostarp centrālais darījuma partneris, kas veic iepirkšanu, atklāj dalībniekiem informāciju par šāda pakalpojuma maksu;

(e) ja iepirkšanu veic darījuma partneris, kas nav dalībnieks, kurš neveic norēķinu, dalībnieks, kas neveic norēķinu, atmaksā visas summas, kādas samaksājis darījuma partneris, kas veica iepirkšanas darījumu, atbilstīgi 3. un 4. punktam.

6. CVD, centrālais darījuma partneris, regulētie tirgi, daudzpusējās tirdzniecības sistēmas un regulētās tirdzniecības sistēmas izveido procedūras, kas tām ļauj apturēt tāda dalībnieka darbību, kurš sistemātiski nepiegādā 1. punktā minētos finanšu instrumentus vai naudu plānotajā norēķina datumā, un publiski norāda šāda dalībnieka identitāti tikai pēc tam, kad attiecīgajam dalībniekam dota iespēja iesniegt apsvērumus.

7. Šī panta 2. līdz 6. punktu piemēro visiem darījumiem ar 5. panta 1. punktā norādītajiem instrumentiem, kuri iekļauti regulētos tirgos, tirgoti daudzpusējās tirdzniecības sistēmās vai regulētās tirdzniecības sistēmās vai kuru tīrvērti veic centrālais darījuma partneris.

Darījumiem, kuru tīrvērti veic centrālais darījuma partneris pirms norēķina veikšanas vērtspapīru norēķinu sistēmā, 3. līdz 5. punktā minētos pasākumus centrālais darījuma partneris.

Attiecībā uz darījumiem, kuru tīrvērti neveic centrālais darījuma partneris, regulētais tirgus, daudzpusējas tirdzniecības sistēmas vai regulētas tirdzniecības sistēmas savos iekšējos noteikumos norāda, ka to dalībniekiem piemēro pienākumu veikt 3. līdz 5. punktā minētos pasākumus.

8. EVTI, apspriežoties ar ECBS dalībniecēm, izstrādā regulatīvu tehnisko standartu projektu, kurā precizē sīkāku informāciju par 1. punktā minēto sistēmu, kas uzrauga neveiktus norēķinus, un ziņojumiem par neveiktiem norēķiniem, par 2. punktā minētajām procedūrām, kas veicina norēķinu par darījumu pēc neveikta norēķina, un 3. līdz 5. punktā minētajiem pasākumiem.

EVTI iesniedz šo regulatīvo tehnisko standartu projektu Komisijai ne vēlāk kā sešus mēnešus pēc šīs regulas stāšanās spēkā.

Komisija ir pilnvarota saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10. līdz 14. pantā minēto procedūru pieņemt šā punkta pirmajā daļā minētos īstenošanas tehniskos standartus.

8. pants Izpilde

1. Tās dalībvalsts attiecīgā iestāde, kuras tiesību aktus piemēro CVD pārvaldītajai vērtspapīru norēķinu sistēmai, atbild par 6. un 7. panta piemērošanas nodrošināšanu un uzrauga piemēroto soda naudu, cieši sadarbojoties ar iestādēm, kuras atbild par regulēto tirgu, daudzpusējo tirdzniecības sistēmu, regulēto tirdzniecības sistēmu un centrālo darījumu partneru uzraudzību, kā norādīts 7. pantā. Jo īpaši iestādes uzrauga 7. panta 2. un 4. punktā noteikto soda naudu un 7. panta 6. punktā minēto pasākumu piemērošanu.

2. Lai nodrošinātu konsekventu un efektīvu uzraudzības praksi Savienībā saistībā ar šīs regulas 6. un 7. pantu, EVTI var izdot norādījumus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 16. pantu.

III sadaļa Centrālie vērtspapīru depozitāriji

I nodaļa Atļauju izsniegšana CVD un CVD uzraudzība

1. iedaļa Iestādes, kas atbild par atļauju izsniegšanu CVD un CVD uzraudzību

9. pants Kompetentā iestāde

CVD reģistrācijas dalībvalsts kompetentā iestāde izsniedz atļauju CVD un veic CVD uzraudzību.

10. pants Kompetentās iestādes norīkošana

1. Katra dalībvalsts norīko kompetento iestādi, kura atbild par šajā regulā noteikto pienākumu veikšanu, kas nozīmē izsniegt atļaujas un uzraudzīt dalībvalstī reģistrētus CVD, un attiecīgi informē EVTI.

Ja dalībvalsts norīko vairāk nekā vienu kompetento iestādi, tā nosaka šādu iestāžu lomu un norīko vienu iestādi, kas atbild par sadarbību ar citu dalībvalstu kompetentajām iestādēm, 11. pantā norādīto attiecīgo iestādi, EVTI un — šajā regulā īpaši noteiktos gadījumos — arī EBI.

2. EVTI publicē savā tīmekļa vietnē saskaņā ar 1. punktu norīkoto kompetento iestāžu sarakstu.

3. Kompetentajām iestādēm piešķir visas uzraudzības un izmeklēšanas pilnvaras, kas ir vajadzīgas to funkciju izpildei.

11. pants Attiecīgās iestādes

1. Šajā regulā īpaši noteiktos gadījumos šādas iestādes tiek iesaistītas atļauju izsniegšanā CVD un CVD uzraudzībā:

(a) iestāde, kas atbild par CVD pārvaldītās vērtspapīru norēķinu sistēmas uzraudzību dalībvalstī, kuras tiesību aktus piemēro šai vērtspapīru norēķinu sistēmai;

(b) ja nepieciešams, tāda Savienības centrālā banka, kuras uzskaites ierakstos iegrāmato norēķinu par CVD pārvaldītās vērtspapīru norēķinu sistēmas skaidrās naudas darījumu, vai, ja norēķinu veic, izmantojot kredītiestādi saskaņā ar IV sadaļu, tāda Savienības centrālā banka, kas emitē attiecīgo valūtu.

2. EVTI publicē savā tīmekļa vietnē 1. punktā norādīto attiecīgo iestāžu sarakstu.

12. pants Iestāžu sadarbība

1. Šīs regulas 9. un 11. pantā norādītās iestādes un EVTI cieši sadarbojas šīs regulas piemērošanai, jo īpaši 13. pantā norādītajās ārkārtējās situācijās. Ja iespējams un ir svarīgi, šādā sadarbībā iesaista citas valsts iestādes un struktūras, jo īpaši tās, kuras izveidotas vai ieceltas saskaņā ar Direktīvu 2003/87/EK.

Lai nodrošinātu konsekventu un efektīvu uzraudzības praksi Savienībā, tostarp sadarbību starp 9. un 11. pantā minētajām iestādēm, veicot dažādus novērtējumus, kas nepieciešami šīs regulas piemērošanai, EVTI var izdot norādījumus, kas paredzēti 9. pantā minētajām iestādēm, saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 16. pantu.

2. Balstoties uz pieejamo informāciju, kompetentās iestādes, pildot savus vispārējos pienākumus, pienācīgi apsver savu lēmumu iespējamo ietekmi uz finanšu sistēmas stabilitāti visās citās attiecīgajās dalībvalstīs, jo īpaši ārkārtējās situācijās, kas minētas 13. pantā.

13. pants Ārkārtējas situācijas

Šīs regulas 9. un 11. pantā minētās iestādes bez kavēšanās informē EVTI un citas attiecīgās iestādes par katru ar CVD saistītu ārkārtēju situāciju, ieskaitot pārmaiņas finanšu tirgos, kas var negatīvi ietekmēt tirgus likviditāti un finanšu sistēmas stabilitāti kādā no dalībvalstīm, kurā ir reģistrēts CVD vai kāds tā dalībnieks.

2. iedaļa Nosacījumi un procedūra atļaujas izsniegšanai CVD

14. pants Atļaujas izsniegšana CVD

1. Ikviena juridiskā persona, kas atbilst CVD definīcijai, pirms darbības sākšanas saņem atļauju no tās dalībvalsts kompetentās iestādes, kurā tā ir reģistrēta.

2. Šajā atļaujā norāda pielikuma A un B iedaļā minētos pakalpojumus, ko attiecīgajam CVD ir atļauts sniegt.

3. CVD vienmēr ir jāatbilst nosacījumiem, kas nepieciešami atļaujas saņemšanai.

CVD bez nepamatotas kavēšanās paziņo kompetentajai iestādei par būtiskām izmaiņām, kas iespaido atļaujas nosacījumus.

15. pants Atļaujas piešķiršanas procedūra

1. Pieteikuma iesniedzējs CVD iesniedz kompetentajai iestādei pieteikumu atļaujas saņemšanai.

2. Pieteikumam par atļaujas saņemšanu pievieno visu nepieciešamo informāciju, lai kompetentā iestāde varētu pārliecināties, ka pieteikuma iesniedzējs CVD atļaujas izdošanas brīdī ir veicis visus nepieciešamos pasākumus, lai izpildītu savus pienākumus, kas izklāstīti šajā regulā. Pieteikumā atļaujas saņemšanai iekļauj darbības programmu, kurā norāda plānotos darbības veidus un CVD organizatorisko struktūru.

3. Kompetentā iestāde 20 darbadienu laikā pēc pieteikuma saņemšanas izvērtē, vai pieteikums ir pilnīgs. Ja pieteikums nav pilnīgs, kompetentā iestāde nosaka termiņu, līdz kuram pieteikuma iesniedzējam CVD jānodrošina papildu informācija. Kompetentā iestāde informē pieteikuma iesniedzēju CVD, kad tā uzskata, ka pieteikums ir pilnīgs.

4. Sākot no brīža, kad kompetentā iestāde uzskata, ka pieteikums ir pilnīgs, tā nosūta visu pieteikumā iekļauto informāciju 11. pantā norādītajām attiecīgajām iestādēm un apspriežas ar šīm iestādēm par pieteikuma iesniedzēja CVD pārvaldīto vērtspapīru norēķinu sistēmu īpašībām.

5. Pirms atļaujas piešķiršanas pieteikuma iesniedzējam CVD kompetentā iestāde apspriežas ar otras iesaistītās dalībvalsts kompetentajām iestādēm, ja:

(a) CVD ir tāda CVD meitasuzņēmums, kuram atļauja izsniegta citā dalībvalstī;

(b) CVD ir tāda CVD mātesuzņēmuma meitasuzņēmums, kuram atļauja izsniegta citā dalībvalstī;

(c) CVD kontrolē tās pašas fiziskās vai juridiskās personas, kuras kontrolē citu CVD, kam atļauja izsniegta citā dalībvalstī.

Šā punkta pirmajā daļā minētā apspriešanās aptver šādus aspektus:

(a) akcionāru un dalībnieku, kas norādīti 25. panta 4. punktā, piemērotība un to personu reputācija un pieredze, kuras faktiski vada CVD darbību, ja šādi akcionāri, dalībnieki un personas ir kopīgi CVD un CVD, kuram atļauja izsniegta citā dalībvalstī;

(b) vai 5. punktā minētās attiecības starp CVD, kuram atļauja izsniegta citā dalībvalstī, un pieteikuma iesniedzēju CVD neietekmē pieteikuma iesniedzēja CVD spēju nodrošināt atbilstību šīs regulas prasībām.

6. Sešu mēnešu laikā pēc pilnīga pieteikuma iesniegšanas kompetentā iestāde rakstveidā informē pieteikuma iesniedzēju CVD par to, vai atļauja ir piešķirta vai tās piešķiršana ir atteikta, norādot pilnībā pamatotu lēmumu.

7. EVTI, apspriežoties ar ECBS dalībniecēm, izstrādā regulatīvu tehnisko standartu projektu, kurā precizē sīkāku informāciju par to, kādu informāciju pieteikuma iesniedzējs CVD sniedz kompetentajām iestādēm pieteikumā atļaujas saņemšanai.

EVTI iesniedz šo regulatīvo tehnisko standartu projektu Komisijai ne vēlāk kā sešus mēnešus pēc šīs regulas stāšanās spēkā.

Komisija ir pilnvarota saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10. līdz 14. pantā minēto procedūru pieņemt šā punkta pirmajā daļā minētos īstenošanas tehniskos standartus.

8. EVTI, apspriežoties ar ECBS dalībniecēm, izstrādā īstenošanas tehnisko standartu projektu, kurā nosaka standarta veidlapas, veidnes un procedūras saistībā ar pieteikumu par atļaujas saņemšanu.

EVTI iesniedz šo īstenošanas tehnisko standartu projektu Komisijai ne vēlāk kā sešus mēnešus pēc šīs regulas stāšanās spēkā.

Komisija ir pilnvarota saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 15. pantā minēto procedūru pieņemt šī punkta pirmajā daļā minētos īstenošanas tehniskos standartus.

16. pants Atļaujas ietekme

1. Tāda CVD darbība, kas ir saņēmis atļauju, ir ierobežota, aptverot tikai atļaujā norādītos pakalpojumus.

2. Vērtspapīru norēķinu sistēmas var pārvaldīt tikai tie CVD, kas ir saņēmuši atļauju, un centrālās bankas.

3. CVD, kas ir saņēmis atļauju, nevar būt pakļauts riskiem, kas rodas, kad kredītiestāde, kas ir norīkota banku pakalpojumiem līdzīgu papildpakalpojumu sniegšanai saskaņā ar IV sadaļu, sniedz šādus pakalpojumus.

4. Tādam CVD, kas saņēmis atļauju, var būt līdzdalība tikai juridiskā personā, kuras darbības ir ierobežotas un nozīmē sniegt pielikuma A un B iedaļā norādītos pakalpojumus.

17. pants Darbības un pakalpojumu paplašināšana un ārpakalpojumu izmantošana

1. CVD, kas ir saņēmis atļauju, iesniedz savas reģistrācijas dalībvalsts kompetentajai iestādei pieprasījumu par atļaujas saņemšanu, ja tas vēlas pamatpakalpojumu sniegšanai izmantot trešās personas ārpakalpojumus saskaņā ar 28. pantu vai paplašināt savu darbību, tajā iekļaujot vienu vai vairākas šādas darbības:

a)      veikt citus pamatpakalpojumus vai papildpakalpojumus, kas norādīti pielikuma A un B sadaļā un nav iekļauti sākotnējā atļaujā;

b)      pārvaldīt vēl kādu vērtspapīru norēķinu sistēmu;

c)      veikt norēķinu par savas vērtspapīru norēķinu sistēmas visiem vai dažiem skaidrās naudas darījumiem citas centrālās bankas reģistros;

d)      izveidot CVD saikni.

2. Šā panta 1. punktā noteiktā atļauja tiek piešķirta saskaņā ar 15. pantā noteikto procedūru.

Triju mēnešu laikā pēc pilnīga pieteikuma iesniegšanas kompetentā iestāde informē pieteikuma iesniedzēju CVD par to, vai atļauja ir piešķirta vai nē.

18. pants Atļaujas anulēšana

1. CVD reģistrācijas dalībvalsts kompetentā iestāde anulē atļauju šādos gadījumos:

(a) CVD nav izmantojis atļauju 12 mēnešus, nepārprotami atsakās no atļaujas vai nav sniedzis pakalpojumus vai veicis darbību pēdējos sešus mēnešus;

(b) CVD ir saņēmis atļauju, sniedzot nepatiesas ziņas, vai ar citiem nelikumīgiem līdzekļiem;

(c) CVD vairs neatbilst nosacījumiem, saskaņā ar kuriem atļauja tika piešķirta, un noteiktajā laikā nav veicis kompetentās iestādes norādītās korektīvas darbības;

(d) CVD ir smagi un sistemātiski pārkāpis šajā regulā noteiktās prasības.

2. Tiklīdz kompetentā iestāde uzzina par kādu no 1. punktā minētajiem apstākļiem, tā nekavējoties apspriežas ar 11. pantā noteiktajām attiecīgajām iestādēm par nepieciešamību anulēt atļauju, izņemot gadījumos, kad šāds lēmums jāpieņem nekavējoties.

3. EVTI un ikviena 11. pantā norādītā attiecīgā iestāde var jebkurā laikā pieprasīt, lai CVD reģistrācijas dalībvalsts kompetentā iestāde pārbauda, vai CVD joprojām atbilst nosacījumiem, saskaņā ar kuriem tam tika piešķirta atļauja.

4. Kompetentā iestāde var atļauju anulēt tikai attiecībā uz konkrētu pakalpojumu, darbību vai finanšu instrumentu.

19. pants CVD reģistrs

1. Kompetento iestāžu lēmumi, kas pieņemti saskaņā ar 14., 17. un 18. pantu, nekavējoties jāpaziņo EVTI.

2. Centrālās bankas nekavējoties informē EVTI par ikvienu CVD, ko tās pārvalda.

3. Katrs CVD, kas darbojas atbilstīgi šai regulai un kam piešķirta atļauja vai atzīšana saskaņā ar 14., 17. un 23. pantu, iekļaujams sarakstā, norādot pakalpojumus un finanšu instrumentu kategorijas, attiecībā uz kuriem CVD saņēmis atļauju. Sarakstā iekļauj CVD atvērtās filiāles citās dalībvalstīs un CVD saiknes. EVTI publicē sarakstu savā tīmekļa vietnē un regulāri to atjaunina.

4. Kompetentās iestādes, kas minētas 9. pantā, 90 dienu laikā pēc šīs regulas stāšanās spēkā paziņo EVTI par iestādēm, kuras darbojas kā CVD.

3. iedaļa CVD uzraudzība

20. pants Pārskatīšana un novērtēšana

1. Kompetentās iestādes vismaz vienreiz gadā pārskata CVD īstenotās vienošanās, stratēģiju, procesus un mehānismus saistībā ar atbilstības nodrošināšanu šai regulai un izvērtē riskus, kuriem CVD ir vai var tikt pakļauts.

2. Kompetentā iestāde nosaka, cik bieži un kādā apmērā veicama 1. punktā minētā pārskatīšana un novērtēšana, ņemot vērā attiecīgā CVD lielumu, sistēmisko nozīmi, būtību, darbības mērogu un sarežģītību. Pārskatu un novērtējumu atjaunina vismaz reizi gadā.

3. Kompetentā iestāde var piemērot CVD klātienes pārbaudes.

4. Veicot 1. punktā minēto pārskatīšanu un novērtēšanu, kompetentās iestādes jau agrīnā posmā apspriežas ar 11. pantā minētajām attiecīgajām iestādēm par CVD pārvaldītās vērtspapīru norēķinu sistēmas darbību.

5. Kompetentā iestāde regulāri, vismaz vienreiz gadā, informē 11. pantā minētās attiecīgās iestādes par 1. punktā minētā pārskata un novērtējuma rezultātiem, tostarp korektīvām darbībām vai soda naudām.

6. Veicot 1. punktā minēto pārskatīšanu un novērtēšanu, kompetentās iestādes, kas atbild par tādu CVD uzraudzību, kuri uztur 15. panta 5. punkta pirmās daļas a), b) un c) apakšpunktā minētās attiecības, apmainās ar visu būtisko informāciju, kas varētu atvieglot to uzdevumu veikšanu.

7. Kompetentā iestāde pieprasa, lai CVD, kas nepilda šīs regulas prasības, agrīnā posmā veic nepieciešamās darbības vai pasākumus situācijas risināšanai.

8. EVTI, apspriežoties ar ECBS dalībniecēm, izstrādā regulatīvu tehnisko standartu projektu, kurā precizē:

(a) informāciju, kādu CVD sniedz kompetentajai iestādei 1. punktā noteiktā pārskatīšanas vajadzībām;

(b) informāciju, kādu kompetentā iestāde sniedz 5. punktā minētajām attiecīgajām iestādēm;

(c) informāciju, ar kādu apmainās 6. punktā minētās kompetentās iestādes.

EVTI iesniedz šo regulatīvo tehnisko standartu projektu Komisijai ne vēlāk kā sešus mēnešus pēc šīs regulas stāšanās spēkā.

Komisija ir pilnvarota saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10. līdz 14. pantā minēto procedūru pieņemt šā punkta pirmajā daļā minētos īstenošanas tehniskos standartus.

9.           EVTI, apspriežoties ar ECBS dalībniecēm, izstrādā īstenošanas tehnisko standartu projektu, kurā nosaka standarta veidlapas, veidnes un procedūras saistībā ar 8. punkta pirmajā daļā minētās informācijas sniegšanu.

EVTI iesniedz šo īstenošanas tehnisko standartu projektu Komisijai ne vēlāk kā sešus mēnešus pēc šīs regulas stāšanās spēkā.

Komisija ir pilnvarota saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 15. pantā minēto procedūru pieņemt šī punkta pirmajā daļā minētos īstenošanas tehniskos standartus.

4. iedaļa Pakalpojumu sniegšana citā dalībvalstī

21. pants Brīvība sniegt pakalpojumu citā dalībvalstī

1. CVD, kam ir izsniegta atļauja, var veikt darbību Savienībā, vai nu atverot filiāli, vai tieši sniedzot pakalpojumus, ja šādas darbības ir paredzētas tam izsniegtajā atļaujā.

2. Ikviens CVD, kas vēlas sniegt pakalpojumus citā dalībvalstī pirmo reizi vai mainīt sniegto pakalpojumu klāstu, paziņo savas reģistrācijas dalībvalsts kompetentajai iestādei šādu informāciju:

(a) dalībvalsti, kurā tas plāno veikt darbību;

(b) darbības programmu, norādot, kādus tieši pakalpojumus tas plāno sniegt;

(c) filiāles gadījumā tas norāda filiāles organizatorisko struktūru un to personu vārdus, kuri atbild par filiāles vadību.

3. Triju mēnešu laikā pēc 2. punktā norādītās informācijas saņemšanas kompetentā iestāde paziņo šo informāciju uzņēmējas dalībvalsts kompetentajai iestādei, ja vien, ņemot vērā paredzēto pakalpojumu sniegšanu, tai nav iemesla apšaubīt tā CVD administratīvo struktūru vai finansiālo stāvokli, kurš vēlas sniegt pakalpojumus uzņēmējā dalībvalstī.

4. Ja kompetentā iestāde atsakās sniegt informāciju uzņēmējas dalībvalsts kompetentajai iestādei, tā trīs mēnešu laikā pēc visas informācijas saņemšanas attiecīgajam CVD dara zināmu atteikuma iemeslu.

5. CVD var sākt sniegt pakalpojumus uzņēmējā dalībvalstī saskaņā ar šādiem nosacījumiem:

(a) saņemot uzņēmējas dalībvalsts kompetentās iestādes paziņojumu, kurā tā apstiprina 3. punktā norādītās informācijas saņemšanu;

(b) ja netiek saņemts paziņojums, pēc diviem mēnešiem, sākot no dienas, kurā nosūtīts 3. punktā minētais paziņojums.

6. Ja notiek izmaiņas informācijā, kas paziņota saskaņā ar 2. punktu, CVD vismaz mēnesi pirms izmaiņu ieviešanas sniedz rakstisku paziņojumu par šīm izmaiņām izcelsmes dalībvalsts kompetentajai iestādei. Izcelsmes dalībvalsts kompetentā iestāde par šīm izmaiņām informē arī uzņēmējas dalībvalsts kompetento iestādi.

22. pants Izcelsmes un uzņēmējas dalībvalsts iestāžu sadarbība

1. Ja CVD, kas saņēmis atļauju vienā dalībvalstī, ir atvēris filiāli citā dalībvalstī, tad CVD izcelsmes dalībvalsts kompetentā iestāde, veicot savus pienākumus, pēc uzņēmējas dalībvalsts kompetentās iestādes informēšanas var veikt klātienes pārbaudes šādā filiālē.

2. Uzņēmēju dalībvalstu kompetentās iestādes var prasīt, lai CVD, kas sniedz pakalpojumus saskaņā ar 21. pantu, periodiski sniedz tām pārskatus par savu darbību šajās uzņēmējās dalībvalstīs, jo īpaši statistikas vākšanas vajadzībām.

3. CVD izcelsmes dalībvalsts kompetentā iestāde pēc uzņēmējas dalībvalsts kompetentās iestādes pieprasījuma atbilstīgā laikā sniedz informāciju par tādu vērtspapīru norēķinu sistēmu emitentu un dalībnieku identitāti, kuras pārvalda CVD, kas sniedz pakalpojumus uzņēmējā dalībvalstī, un arī citu informāciju, kas ir svarīga par šo CVD uzņēmējā dalībvalstī.

4. Ņemot vērā situāciju uzņēmējas dalībvalsts vērtspapīru tirgū un to, ka tāda CVD darbība, kas atvēris filiāli vai izveidojis sadarbspējas saiknes ar citiem šīs uzņēmējas dalībvalsts CVD vai vērtspapīru norēķinu sistēmām, ir kļuvusi par darbību, kam ir būtiska nozīme vērtspapīru tirgu darbībā un ieguldītāju aizsardzībā, izcelsmes un uzņēmējas dalībvalsts kompetentās iestādes izveido sadarbības kārtību CVD darbības uzraudzīšanai uzņēmējā dalībvalstī.

5. Ja uzņēmējas dalībvalsts kompetentajai iestādei ir skaidrs un parādāms pamats uzskatīt, ka CVD, kas sniedz pakalpojumus šajā valstī saskaņā ar 21. pantu, pārkāpj saistības, kuras izriet no šīs regulas noteikumiem, tā konstatētos faktus dara zināmus izcelsmes dalībvalsts kompetentajai iestādei.

Ja, neraugoties uz izcelsmes dalībvalsts kompetentās iestādes veiktajiem pasākumiem vai tādēļ, ka šādi pasākumi izrādījušies nepietiekami, CVD turpina pārkāpt saistības, kuras izriet no šīs regulas noteikumiem, uzņēmējas dalībvalsts kompetentā iestāde pēc izcelsmes dalībvalsts kompetentās iestādes informēšanas veic visus atbilstīgos pasākumus, lai nodrošinātu atbilstību šīs regulas noteikumiem uzņēmējā dalībvalstī. Par šādiem pasākumiem tūlīt informē EVTI.

Uzņēmējas dalībvalsts kompetentā iestāde var vērsties ar šo jautājumu pie EVTI, kas var pieņemt lēmumu saskaņā ar pilnvarām, kuras tai piešķirtas saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 19. pantu.

6. Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 64. pantu attiecībā uz pasākumiem, lai noteiktu kritērijus, saskaņā ar kuriem CVD darbības uzņēmējā dalībvalstī varētu uzskatīt par darbībām, kam ir būtiska nozīme vērtspapīru tirgu darbībā un ieguldītāju aizsardzībā attiecīgajā uzņēmējā dalībvalstī.

7. EVTI izstrādā īstenošanas tehnisko standartu projektus, kuros nosaka standarta veidlapas, veidnes un procedūras 1., 3. un 5. punktā minētās sadarbības pasākumu veikšanai.

EVTI iesniedz šo īstenošanas tehnisko standartu projektu Komisijai ne vēlāk kā sešus mēnešus pēc šīs regulas stāšanās spēkā.

Komisija ir pilnvarota saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 15. pantā minēto procedūru pieņemt šī punkta pirmajā daļā minētos īstenošanas tehniskos standartus.

5. iedaļa Attiecības ar trešām valstīm

23. pants Trešās valstis

1. Trešā valstī reģistrēts CVD var sniegt CVD pakalpojumus, vai nu ar filiāles starpniecību, vai arī tieši sniedzot pakalpojumus Savienībā reģistrētiem emitentiem un dalībniekiem saistībā ar to darbībām Savienībā, un var izveidot saiknes ar Savienībā reģistrētu CVD, ja šo CVD ir atzinusi EVTI.

2. Pēc apspriešanās ar 3. punktā minētajām iestādēm EVTI atzīst trešā valstī reģistrētu CVD, kas iesniedzis pieteikumu par atzīšanas saņemšanu 1. punktā minēto pakalpojumu sniegšanai, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:

(a) Komisija ir pieņēmusi lēmumu saskaņā ar 6. punktu;

(b) CVD tiek piemērota tāda faktiska atļaujas izsniegšanas un uzraudzības kārtība, kas nodrošina pilnīgu atbilstību trešā valstī piemērotām konsultatīvas uzraudzības prasībām;

(c) saskaņā ar 7. punktu ir izveidota sadarbības kārtība starp EVTI un trešās valsts kompetentajām iestādēm.

3. Novērtējot, vai ir izpildīti 2. punktā minētie nosacījumi, EVTI apspriežas ar:

(a) to dalībvalstu kompetentajām iestādēm, kurās trešās valsts CVD plāno sniegt CVD pakalpojumus;

(b) kompetentajām iestādēm, kas uzrauga Savienībā reģistrētu CVD, ar kuru trešās valsts CVD ir izveidojis saiknes;

(c) regulas 11. panta 1. punkta a) apakšpunktā norādītajām iestādēm;

(d) trešās valsts iestādi, kas atbild par atļauju izsniegšanu CVD un CVD uzraudzību.

4. Šī panta 1. punktā minētie CVD iesniedz EVTI pieteikumu par atzīšanas saņemšanu.

Pieteikuma iesniedzējs CVD sniedz EVTI visu informāciju, kas uzskatāma par nepieciešamu atzīšanas saņemšanai. EVTI 30 darbadienu laikā pēc pieteikuma saņemšanas izvērtē, vai pieteikums ir pilnīgs. Ja pieteikums nav pilnīgs, EVTI nosaka termiņu, līdz kuram pieteikuma iesniedzējam CVD jānodrošina papildu informācija.

Lēmumu par atzīšanas piešķiršanu pamato ar šā panta 2. punktā ietvertajiem kritērijiem.

Sešu mēnešu laikā pēc pilnīga pieteikuma iesniegšanas EVTI rakstiski informē pieteikuma iesniedzēju CVD, nosūtot pilnībā pamatotu lēmumu par to, vai atzīšana tiek sniegta vai ne.

5. EVTI, apspriežoties ar 3. punktā minētajām iestādēm, pārskata trešā valstī reģistrētam CVD sniegto atzīšanu, ja šāds CVD paplašina savu darbību Savienībā, sniedzot 1. punktā minētos pakalpojumus saskaņā ar 1.–4. punktā noteikto procedūru.

EVTI atsauc CVD atzīšanu, ja vairs netiek pildīti 2. punktā minētie nosacījumi un prasības vai 18. pantā minētajos gadījumos.

6. Komisija var pieņemt lēmumu saskaņā ar 66. pantā noteikto procedūru, kurā nosaka, ka trešās valsts tiesiskā un uzraudzības kārtība nodrošina, ka šajā trešā valstī atļautu CVD darbība atbilst juridiski saistošām prasībām, kuras ir līdzvērtīgas šīs regulas prasībām, ka šādiem CVD trešā valstī pastāvīgi piemēro faktisku uzraudzības un izpildes kārtību un ka šīs trešās valsts tiesiskais regulējums paredz efektīvu līdzvērtīgu sistēmu CVD atzīšanai, kam atļauja izsniegta saskaņā ar trešās valsts tiesisko regulējumu.

7. Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 33. panta 1. punktu EVTI noslēdz sadarbības līgumus ar attiecīgajām kompetentajām iestādēm trešās valstīs, kuru tiesiskais un uzraudzības regulējums ir atzīts par līdzvērtīgu šīs regulas prasībām saskaņā ar 6. punktu. Šādos līgumos nosaka vismaz:

(a) mehānismu informācijas apmaiņai starp EVTI un attiecīgo trešo valstu kompetentajām iestādēm, tostarp attiecībā uz piekļuvi visai EVTI pieprasītajai informācijai par CVD, kuriem atļauja izsniegta trešās valstīs;

(b) mehānismu EVTI tūlītējai informēšanai, ja trešās valsts kompetentā iestāde uzskata, ka tās uzraudzīts CVD pārkāpj atļaujas nosacījumus vai citus tiesību aktus, kurus tam ir pienākums ievērot;

(c) procedūras uzraudzības darbību koordinēšanai, tostarp, nepieciešamības gadījumā — klātienes pārbaudes.

Ja sadarbības līgumā noteikts, ka dalībvalsts sūta personas datus, šādu datu sūtīšana tiek veikta atbilstīgi Direktīvas 95/46/EK noteikumiem; ja sadarbības līgumā noteikts, ka EVTI sūta personas datus, šādu datu sūtīšana tiek veikta atbilstīgi Regulas (ES) Nr. 45/2001 noteikumiem.

8. Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 64. pantu saistībā ar pasākumiem, ar kuriem precizē pakalpojumus, par kādiem trešā valstī reģistrēts CVD sniedz EVTI pieteikumu par atzīšanas saņemšanu atbilstīgi 1. punktam, un informāciju, kādu pieteikuma iesniedzējs CVD norāda EVTI savā pieteikumā par atzīšanas saņemšanu saskaņā ar 4. punktu.

II nodaļa Prasības CVD

1. iedaļa Organizatoriskās prasības

24. pants Vispārīgi noteikumi

1. Katram CVD ir stabila pārvaldības kārtība, kas ietver skaidru organizatorisko struktūru, kurā ir precīzi definēts, pārredzams un konsekvents atbildības sadalījums, efektīvas procedūras esošo vai varbūtējo risku identificēšanai, pārvaldībai, uzraudzībai un ziņošanai un atbilstīga atalgojuma politika un iekšējās kontroles mehānismi, tostarp drošas administratīvās un grāmatvedības procedūras.

2. CVD pieņem politiku un procedūras, kas ir pietiekami efektīvas, lai nodrošinātu atbilstību šai regulai, ieskaitot tā vadītāju un darbinieku atbilstību visiem šās regulas noteikumiem.

3. CVD uztur un īsteno efektīvu rakstveida organizatorisko un administratīvo kārtību, lai noteiktu un pārvaldītu potenciālus interešu konfliktus starp pašu CVD, ieskaitot tā vadītājus, darbiniekus, valdes locekļus vai jebkuru personu, kas tieši vai netieši ar saistīta ar minētajām personām, un tā dalībniekiem vai to klientiem. Tas uztur un īsteno atbilstīgas risinājumu procedūras gadījumiem, kad rodas varbūtēji interešu konflikti.

4. CVD savu pārvaldības kārtību un noteikumus, kas reglamentē tā darbības, dara pieejamus atklātībai.

5. CVD ir atbilstīgas procedūras, saskaņā ar kurām tā darbinieki iekšēji ziņo par iespējamiem pārkāpumiem, izmantojot īpašu kanālu.

6. CVD tiek pakļauts biežām un neatkarīgām revīzijām. Šo revīziju rezultātus paziņo valdei un dara zināmus kompetentajai iestādei.

7. CVD, kam ir kapitāla saikne ar citu CVD, kontrolakciju sabiedrību vai IV sadaļā minētu kredītiestādi pieņem sīki izstrādātu politiku un procedūras par to, kā šī panta prasības tiek piemērotas grupai un dažādiem grupas uzņēmumiem.

8. EVTI, apspriežoties ar ECBS dalībniecēm, izstrādā regulatīvu tehnisko standartu projektu, kurā precizē instrumentus 1. punktā minēto CVD risku uzraudzībai un svarīgo darbinieku atbildību par šādiem riskiem, 3. punktā minētajiem iespējamiem interešu konfliktiem un 6. punktā minētajām revīzijas metodēm CVD līmenī un arī grupas līmenī.

EVTI iesniedz šo regulatīvo tehnisko standartu projektu Komisijai ne vēlāk kā sešus mēnešus pēc šīs regulas stāšanās spēkā.

Komisija ir pilnvarota saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10. līdz 14. pantā minēto procedūru pieņemt šā punkta pirmajā daļā minētos īstenošanas tehniskos standartus.

25. pants Augstākā līmeņa vadība, valde un akcionāri

1. CVD augstākā līmeņa vadībai jābūt pietiekami labai reputācijai un pieredzei, lai nodrošinātu stabilu un uz konsultatīvu uzraudzību balstītu CVD vadību.

2. CVD ir valde, kurā vismaz viena trešdaļa locekļu, bet ne mazāk par diviem, ir neatkarīgi.

3. Atlīdzība neatkarīgajiem un citiem valdes locekļiem, kas nav izpildlocekļi, nav saistīta ar CVD uzņēmējdarbības rezultātiem.

4. Valdes locekļiem jābūt piemērotiem, ar atbilstīgām prasmēm, pieredzi un zināšanām par uzņēmumu un tirgu.

5. CVD skaidri nosaka valdes lomu un pienākumus un valdes sēžu protokolus dara pieejamus kompetentajai iestādei.

6. CVD akcionāriem un dalībniekiem, kuri var tieši vai netieši kontrolēt CVD vadību, jābūt piemērotiem, lai nodrošinātu stabilu un uz konsultatīvu uzraudzību balstītu CVD vadību.

7. CVD:

(a) sniedz kompetentajai iestādei un dara zināmu atklātībai informāciju par CVD īpašniekiem, jo īpaši par tādas personas identitāti un līdzdalības apjomu, kura var kontrolēt CVD darbību;

(b) sniedz kompetentajai iestādei un dara zināmu atklātībai informāciju par visiem īpašumtiesību nodošanas gadījumiem, kad rodas izmaiņas to personu identitātē, kuras kontrolē CVD darbību.

8. Kompetentā iestāde 60 darbadienu laikā pēc 7. punktā minētās informācijas saņemšanas pieņem lēmumu par ierosinātajām pārmaiņām CVD kontrolē. Kompetentā iestāde atsakās apstiprināt ierosinātās pārmaiņas CVD kontrolē, ja tai ir objektīvs un pierādāms iemesls uzskatīt, ka šādas pārmaiņas apdraudētu CVD stabilu un piesardzību vadību vai CVD spēju nodrošināt atbilstību šai regulai.

26. pants Lietotāju komiteja

1. CVD izveido lietotāju komitejas katrai tā pārvaldītajai vērtspapīru norēķinu sistēmai, un to sastāvā ir emitentu un attiecīgo vērtspapīru norēķinu sistēmu dalībnieku pārstāvji. Lietotāju komitejas sniedz neatkarīgus atzinumus, kurus tieši neietekmē CVD vadība.

2. CVD definē katras izveidotās lietotāju komitejas mandātu, pārvaldības kārtību, kas nepieciešama, lai nodrošinātu tās neatkarību un darbības procedūras, un kritērijus lietotāju komiteju locekļu iekļaušanai komitejā, kā arī ievēlēšanas mehānismu. Pārvaldības kārtību dara zināmu atklātībai un nodrošina, ka lietotāju komiteja sniedz pārskatus tieši valdei un regulāri organizē sanāksmes.

3. Lietotāju komitejas sniedz atzinumus CVD valdei par svarīgu kārtību, kas ietekmē komitejas locekļus, tostarp kritērijiem emitentu un dalībnieku pieņemšanai attiecīgajā vērtspapīru norēķinu sistēmā, pakalpojumu līmeni un cenu noteikšanas struktūru.

4. Neskarot kompetento iestāžu tiesības saņemt pienācīgu informāciju, uz lietotāju komitejas locekļiem attiecas konfidencialitāte. Ja lietotāju komitejas priekšsēdētājs konstatē, ka kādam no locekļiem kādā jautājumā ir faktisks vai varbūtējs interešu konflikts, attiecīgajam loceklim nav atļauts balsot par šo jautājumu.

5. CVD nekavējoties informē kompetento iestādi par katru lēmumu, kurā valde nolemj neievērot lietotāju komitejas atzinumus.

27. pants Lietvedība

1. CVD vismaz piecus gadus glabā visus ierakstus par pakalpojumiem un darbību, lai kompetentajai iestādei būtu iespējams uzraudzīt atbilstību šīs regulas prasībām.

2. CVD nodrošina, ka 1. punktā minētie ieraksti ir pieejami pēc kompetento iestāžu un 11. pantā minēto attiecīgo iestāžu pieprasījuma to mandātu pildīšanas vajadzībām.

3. EVTI, apspriežoties ar ECBS dalībniecēm, izstrādā regulatīvu tehnisko standartu projektu, kurā precizē sīkāku informāciju par 1. punktā minētajiem ierakstiem, kuri jāglabā, lai uzraudzītu CVD darbības atbilstību šīs regulas noteikumiem.

EVTI iesniedz šo projektu Komisijai ne vēlāk kā sešus mēnešus pēc šīs regulas stāšanās spēkā.

Komisija ir pilnvarota saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10. līdz 14. pantā minēto procedūru pieņemt šā punkta pirmajā daļā minētos īstenošanas tehniskos standartus.

4. EVTI, apspriežoties ar ECBS dalībniecēm, izstrādā īstenošanas tehnisko standartu projektu, kurā nosaka 1. punktā minēto ierakstu formātu, kuri jāglabā, lai uzraudzītu CVD darbības atbilstību šīs regulas noteikumiem.

EVTI iesniedz šo īstenošanas tehnisko standartu projektu Komisijai ne vēlāk kā sešus mēnešus pēc šīs regulas stāšanās spēkā.

Komisija ir pilnvarota saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 15. pantā minēto procedūru pieņemt šī punkta pirmajā daļā minētos īstenošanas tehniskos standartus.

28. pants Ārpakalpojumi

1. Ja CVD savu pakalpojumu vai darbību sniegšanai izmanto trešās personas ārpakalpojumus, tas paliek pilnīgi atbildīgs par visu savu pienākumu izpildi atbilstīgi šai regulai un vienmēr nodrošina atbilstību šādiem nosacījumiem:

(a) izmantojot ārpakalpojumus, netiek deleģēta atbildība;

(b) netiek mainītas CVD attiecības ar tā dalībniekiem vai emitentiem un saistības pret tiem;

(c) faktiski netiek mainīti CVD atļaujas izsniegšanas nosacījumi;

(d) ārpakalpojumu izmantošana nekavē veikt uzraudzības un pārraudzības darbību, tostarp klātienes pārbaudes būtiskas informācijas iegūšanai, kas neciešama šo darbību veikšanai;

(e) izmantojot ārpakalpojumus, CVD nezaudē risku pārvaldībai nepieciešamās sistēmas un kontroles instrumentus;

(f) CVD saglabā nepieciešamās ekspertu zināšanas un resursus sniegto pakalpojumu kvalitātes, pakalpojumu sniedzēja organizatoriskās struktūras un kapitāla pietiekamības novērtēšanai, ārpakalpojumu efektīvai uzraudzībai un ar ārpakalpojumu izmantošanu saistīto risku pārvaldībai;

(g) CVD ir tieša piekļuve attiecīgajai informācijai par ārpakalpojumiem;

(h) pakalpojumu sniedzējs sadarbojas ar kompetento iestādi un 11. pantā minētajām attiecīgajām iestādēm saistībā ar ārpakalpojumu darbībām;

(i) CVD nodrošina, ka pakalpojumu sniedzējs atbilst standartiem, kas noteikti attiecīgajos datu aizsardzības tiesību aktos, kurus piemērotu, ja pakalpojumu sniedzēji būtu reģistrēti Savienībā. CVD atbild par to, lai šie standarti būtu norādīti līgumā starp darījuma partneriem un tiktu uzturēti.

2. CVD rakstiskā līgumā definē savas tiesības un pienākumus un pakalpojumu sniedzēja tiesības un pienākumus. Līgumā par ārpakalpojumu izmantošanu ietver iespēju CVD izbeigt līgumu.

3. Pēc kompetentās iestādes un 11. pantā minēto attiecīgo iestāžu pieprasījuma CVD tām sniedz visu nepieciešamo informāciju, lai tās varētu novērtēt ārpakalpojumu darbību atbilstību šīs regulas prasībām.

4. Ja ārpakalpojumi tiek izmantoti pamatpakalpojuma sniegšanai, piemēro nosacījumus par kompetentās iestādes izsniegtas atļaujas saņemšanu saskaņā ar 17. pantu.

5. Šī panta 1.–4. punktu nepiemēro, ja CVD savu pakalpojumu vai darbību sniegšanai izmanto valsts uzņēmuma ārpakalpojumus un ja ārpakalpojumu izmantošanu reglamentē īpašs juridisks, tiesisks un darbības regulējums, ko kopīgi akceptējis un formalizējis valsts uzņēmums un attiecīgais CVD un kam piekritušas kompetentās iestādes, pamatojoties uz šajā regulā noteiktajām prasībām.

2. iedaļa Darījumu veikšanas noteikumi

29. pants Vispārīgi noteikumi

1. CVD veido tā, lai tas apmierinātu tā dalībnieku un tirgus, kuru tas apkalpo, vajadzības.

2. CVD ir skaidri noteikti mērķi, kurus var izmērīt un sasniegt, piemēram, tādās jomās kā minimālais pakalpojumu līmenis, riska pārvaldības plānošana un darbības prioritātes.

3. CVD ir pārredzami noteikumi par sūdzību izskatīšanu.

30. pants Prasības dalībai

1. Par katru pārvaldīto vērtspapīru norēķinu sistēmu CVD publiski atklāj informāciju par dalības kritērijiem, kuri nodrošina godīgu un atklātu piekļuvi. Šādiem kritērijiem jābūt pārredzamiem, objektīviem, pamatotiem uz risku un nediskriminējošiem, lai nodrošinātu godīgu un atklātu piekļuvi CVD. Kritēriji, kas ierobežo piekļuvi, ir pieļaujami tikai tiktāl, ka to mērķis ir kontrolēt CVD risku.

2. CVD nekavējoties izskata pieprasījumus saņemt piekļuvi, sniedzot atbildi uz šādiem pieprasījumiem vēlākais viena mēneša laikā, un dara publiski pieejamas procedūras šādu pieprasījumu izskatīšanai

3. Dalībniekam, kas atbilst 1. punktā minētajiem kritērijiem, CVD drīkst liegt piekļuvi tikai pienācīgi pamatotos gadījumos, sniedzot atbildi rakstiski un pamatojot to ar visaptverošu riska analīzi.

Atteikuma gadījumā pieprasījuma iesniedzējam dalībniekam ir tiesības iesniegt sūdzību tā CVD kompetentajai iestādei, kurš tam atteicis piekļuvi.

Atbildīgā kompetentā iestāde pienācīgi izskata sūdzību, novērtējot atteikuma iemeslus, un sniedz pieteikuma iesniedzējam dalībniekam pamatotu atbildi.

Atbildīgā kompetentā iestāde apspriežas ar pieprasījuma iesniedzēja dalībnieka reģistrācijas vietas kompetento iestādi par savu sūdzības novērtējumu. Ja pieteikuma iesniedzēja dalībnieka iestāde nepiekrīt sniegtajam novērtējumam, jautājumu nosūta EVTI, kas var rīkoties saskaņā ar pilnvarām, kas tai piešķirtas atbilstīgi Regulas (ES) Nr. 1095/2010 19. pantam.

Ja CVD atteikums piešķirt piekļuvi pieteikuma iesniedzējam dalībniekam uzskatāms par nepamatotu, atbildīgā kompetentā iestāde izdod rīkojumu, kurā pieprasa, lai CVD piešķir piekļuvi pieteikuma iesniedzējam dalībniekam.

4. CVD ir objektīvas un pārredzamas procedūras, saskaņā ar kurām tas uz laiku pārtrauc tādu dalībnieku dalību un organizē tādu dalībnieku izstāšanos, kuri vairs neatbilst 1. punktā minētajiem dalības kritērijiem.

5. Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos tiesību aktus saskaņā ar 64. pantu, kas attiecas uz pasākumiem, ar kuriem precizē riskus, kuri var attaisnot CVD atteikumu piešķirt piekļuvi dalībniekiem, un 3. punktā minētās procedūras elementus.

6. EVTI, apspriežoties ar ECBS dalībniecēm, izstrādā īstenošanas tehnisko standartu projektu, kurā norāda standarta veidlapas un veidnes 3. punktā minētajai procedūrai.

EVTI iesniedz šo īstenošanas tehnisko standartu projektu Komisijai ne vēlāk kā sešus mēnešus pēc šīs regulas stāšanās spēkā.

Komisija ir pilnvarota saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 15. pantā minēto procedūru pieņemt šī punkta pirmajā daļā minētos īstenošanas tehniskos standartus.

31. pants Pārredzamība

1. Par katru pārvaldīto vērtspapīru norēķinu sistēmu un katru no citiem sniegtajiem pakalpojumiem CVD dara publiski zināmu informāciju par cenām un maksām saistībā ar sniegtajiem pakalpojumiem. Tas atklāj informāciju par cenām un maksām par katru sniegto pakalpojumu un darbību atsevišķi, tostarp atlaides un rabatus, kā arī nosacījumus šo atlaižu saņemšanai. Tas arī ļauj klientiem atsevišķi piekļūt noteiktiem sniegtajiem pakalpojumiem.

2. CVD publicē cenu sarakstu, lai veicinātu piedāvājumu salīdzināšanu un ļautu klientiem būt gataviem maksāt noteiktu cenu par pakalpojumu izmantošanu.

3. CVD ir saistoša publicētā cenu noteikšanas politika.

4. CVD sniedz klientiem informāciju, kas ļauj saskaņot rēķinu ar publicēto cenu sarakstu.

5. CVD atklāj visiem dalībniekiem informāciju par riskiem, kas saistīti ar sniedzamajiem pakalpojumiem.

6. CVD uzskaita atsevišķi izmaksas un ieņēmumus par sniegtajiem pakalpojumiem un atklāj šo informāciju kompetentajai iestādei.

32. pants Saziņas procedūras ar dalībniekiem un citām tirgus infrastruktūrām

Saziņas procedūrās ar tā pārvaldīto vērtspapīru norēķinu sistēmu dalībniekiem un tirgus infrastruktūrām, ar kurām tam ir saskarne, CVD izmanto atzītas saziņas procedūras un standartus ziņojumiem un atsauces datiem, lai veicinātu efektīvu ierakstu, maksājumu un norēķinu veikšanu.

3. iedaļa Prasības CVD pakalpojumiem

33. pants Vispārīgi noteikumi

Katrai vērtspapīru norēķinu sistēmai, ko tas pārvalda, CVD piemēro atbilstīgus noteikumus un procedūras, tostarp stabilu uzskaites praksi un kontroli, lai palīdzētu veicināt vērtspapīru emisijas integritāti, samazinātu un pārvaldītu ar vērtspapīru turēšanu un norēķiniem saistītos riskus.

34. pants Emisijas integritāte

1. CVD veic atbilstīgus saskaņošanas pasākumus, lai pārliecinātos, ka tam iesniegtais vērtspapīru skaits, kas veido vērtspapīru emisiju vai vērtspapīru emisijas daļu, ir vienāds ar vērtspapīru summu, kas iegrāmatota CVD pārvaldītās vērtspapīru norēķinu sistēmas dalībnieku vērtspapīru kontos. Šādus saskaņošanas pasākumus veic dienas laikā.

2. Ja tas ir atbilstīgi un ja saskaņošanas procesā par noteiktu vērtspapīru emisiju ir iesaistītas citas vienības, piemēram, emitenti, reģistri, emisijas iestādes, pārveduma iestādes, kopēji depozitāriji, citi CVD vai citas vienības, CVD pieprasa, lai šādas vienības veic atbilstīgus pasākumus sadarbībai un informācijas apmaiņai ar CVD emisijas integritātes saglabāšanai.

3. CVD pārvaldītā vērtspapīru norēķinu sistēmā nav atļauts vērtspapīru norēķinu konta pārsniegums, debeta atlikums vai vērtspapīru radīšana.

4. EVTI, apspriežoties ar ECBS dalībniecēm, izstrādā regulatīvu tehnisko standartu projektu, kurā precizē saskaņošanas pasākumus, kādi CVD jāveic saskaņā ar 1. līdz 3. punktu.

EVTI iesniedz šo regulatīvo tehnisko standartu projektu Komisijai ne vēlāk kā sešus mēnešus pēc šīs regulas stāšanās spēkā.

Komisija ir pilnvarota saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10. līdz 14. pantā minēto procedūru pieņemt šā punkta pirmajā daļā minētos īstenošanas tehniskos standartus.

35. pants Dalībnieku vērtspapīru aizsardzība

1. Par katru pārvaldīto vērtspapīru norēķinu sistēmu CVD tur grāmatojumus un kontus, kuri tam dod iespēju nekavējoties un jebkurā laikā nošķirt savos kontos viena dalībnieka vērtspapīrus no cita dalībnieka vērtspapīriem un, ja iespējams, no saviem paša aktīviem.

2. CVD tur grāmatojumus un kontus, kas ļauj dalībniekam nošķirt savus vērtspapīrus no savu klientu vērtspapīriem.

3. CVD piedāvā turēt grāmatojumus un kontus, kas ļauj dalībniekam nošķirt katra sava klienta vērtspapīrus, ja attiecīgais dalībnieks to pieprasa un pēc dalībnieka pieprasījuma (t. s. "atsevišķu klientu nodalīšana").

4. CVD publiski atklāj informāciju par aizsardzības līmeni un izmaksām saistībā ar tā nodrošināto nodalīšanu dažādos līmeņos un piedāvā šādus pakalpojumus saskaņā ar saprātīgiem tirdzniecības nosacījumiem.

5. CVD nedrīkst izmantot dalībnieka vērtspapīrus nekādiem nolūkiem, ja vien dalībnieks nav devis nepārprotamu piekrišanu to darīt.

6. EVTI, apspriežoties ar ECBS dalībniecēm, izstrādā regulatīvu tehnisko standartu projektu, kurā precizē dematerializētā grāmatojuma sistēmas metodes un kontu struktūru, kas dod iespēju nošķirt 1.–3. punktā minētos turējumus, un novērtēšanas metodes.

EVTI iesniedz šo regulatīvo tehnisko standartu projektu Komisijai ne vēlāk kā sešus mēnešus pēc šīs regulas stāšanās spēkā.

Komisija ir pilnvarota saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10. līdz 14. pantā minēto procedūru pieņemt šā punkta pirmajā daļā minētos īstenošanas tehniskos standartus.

36. pants Norēķinu galīgums

1. CVD nodrošina, ka tā pārvaldītā vērtspapīru norēķinu sistēma piedāvā dalībniekiem atbilstīgu aizsardzību. CVD norīko tā pārvaldītu vērtspapīru norēķinu sistēmu un informē par to saskaņā ar Direktīvas 98/26/EK 2. panta a) apakšpunktā norādīto procedūru.

2. CVD izveido tādas procedūras vērtspapīru norēķinu sistēmām, saskaņā ar kurām var savlaicīgi panākt norēķinu, kuras pēc iespējas maz pakļauj dalībniekus darījuma partnera riskam un likviditātes riskam, un nodrošina zemu neveikto norēķinu līmeni.

3. CVD skaidri definē brīdi, sākot ar kuru pārvedumu rīkojumi vērtspapīru norēķinu sistēmā ir neatsaucami, tiesiski izpildāmi un saistoši trešām personām.

4. CVD atklāj informāciju par brīdi, sākot ar kuru līdzekļu un vērtspapīru pārvedumi vērtspapīru norēķinu sistēmā ir neatsaucami, tiesiski izpildāmi un saistoši trešām personām.

5. Šī panta 3. un 4. punktu piemēro, neskarot noteikumus, kurus piemēro saiknēm un kopējam norēķinam IT infrastruktūrā, kā noteikts 45. pantā.

6. CVD panāk norēķinu galīgumu ne vēlāk kā līdz plānotā norēķina datuma darbadienas beigām. Pēc lietotāju komitejas pieprasījuma CVD uzstāda sistēmas, kas ļauj veikt norēķinu dienas laikā vai reāllaikā.

7. Skaidrās naudas ieņēmumi no vērtspapīru norēķina ir pieejami saņēmējiem izmantošanai ne vēlāk kā plānotā norēķina datumā darbadienas beigās.

8. Norēķinus skaidrā naudā par visiem vērtspapīru darījumiem starp CVD pārvaldīto vērtspapīru norēķinu sistēmu tiešajiem dalībniekiem veic, pamatojoties uz principu "piegāde pret maksājumu".

9. EVTI, apspriežoties ar ECBS dalībniecēm, izstrādā regulatīvu tehnisko standartu projektu, kurā precizē 2. punktā minēto tādu procedūru elementus, kuras ļauj savlaicīgi panākt norēķinu.

EVTI iesniedz šo regulatīvo tehnisko standartu projektu Komisijai ne vēlāk kā sešus mēnešus pēc šīs regulas stāšanās spēkā.

Komisija ir pilnvarota saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10. līdz 14. pantā minēto procedūru pieņemt šā punkta pirmajā daļā minētos īstenošanas tehniskos standartus.

37. pants Norēķins skaidrā naudā

1. Par darījumiem tās valsts valūtā, kurā tiek veikts norēķins, CVD veic norēķinu skaidrā naudā savā attiecīgajā vērtspapīru norēķinu sistēmā, izmantojot kontus, kuri atvērti centrālajā bankā, kas veic darījumus ar šādu valūtu, ja vien šāda iespēja ir praktiska un pieejama.

2. Ja iespēja veikt norēķinu, izmantojot centrālās bankas kontus, nav praktiska un pieejama, CVD var piedāvāt veikt skaidrās naudas maksājumu attiecībā uz visu savu vērtspapīru norēķinu sistēmu vai kādu tās daļu, izmantojot kredītiestādē atvērtus kontus. Ja CVD piedāvā veikt norēķinu kredītiestādē atvērtos kontos, tas rīkojas saskaņā ar IV sadaļas noteikumiem.

3. Ja CVD piedāvā norēķinu gan centrālās bankas kontos, gan kredītiestādē atvērtos kontos, tā dalībniekiem ir tiesības izvēlēties vienu no piedāvātajām iespējām.

4. CVD nodrošina pietiekamu informāciju tirgus dalībniekiem, kas ļauj tiem noteikt un novērtēt riskus un izmaksas saistībā ar šādiem pakalpojumiem.

5. Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos tiesību aktus saskaņā ar 64. pantu, kas attiecas uz pasākumiem, ar kuriem definē gadījumus, kādos iespēja veikt naudas maksājumus noteiktā valūtā, izmantojot centrālajā bankā atvērtus kontus, nav praktiska vai pieejama, un novērtēšanas metodes.

38. pants Noteikumi un procedūras dalībnieka saistību nepildīšanas gadījumā

1. Katrai pārvaldītajai vērtspapīru norēķinu sistēmai CVD izstrādā skaidri definētus noteikumus un procedūras dalībnieka saistību nepildīšanas pārvaldībai, lai nodrošinātu savlaicīgi veiktus pasākumus zaudējumu un likviditātes spiediena ierobežošanai un varētu turpināt pildīt savas saistības.

2. CVD nodrošina, ka noteikumi un procedūras saistību nepildīšanas gadījumiem ir publiski pieejami.

3. CVD kopīgi ar dalībniekiem un citām svarīgām ieinteresētajām personām periodiski testē un pārskata procedūras saistību nepildīšanas gadījumiem, lai nodrošinātu, ka tās ir praktiski īstenojamas un efektīvas.

4. Lai nodrošinātu šī panta konsekventu piemērošanu, EVTI var izdot norādījumus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 16. pantu.

4. iedaļa Konsultatīvas uzraudzības prasības

39. pants Vispārīgas prasības

CVD pieņem drošu riska pārvaldības sistēmu juridiskā, uzņēmējdarbības, darbības un citu risku visaptverošai pārvaldībai.

40. pants Juridiskie riski

1. Atļaujas saņemšanas un uzraudzības, kā arī klientu informēšanas vajadzībām CVD izstrādā noteikumus, procedūras un līgumus, kas ir skaidri un saprotami un attiecas uz visām tā pārvaldītajām vērtspapīru norēķinu sistēmām.

2. CVD izstrādā noteikumus, procedūras un līgumus tā, lai tos var izpildīt visās nozīmīgajās jurisdikcijās, tostarp dalībnieka saistību nepildīšanas gadījumos.

3. CVD, kas veic darbību dažādās jurisdikcijās, identificē un mazina riskus, kurus rada tiesību kolīzijas dažādās jurisdikcijās.

41. pants Vispārējais uzņēmējdarbības risks

CVD izveido stabilus pārvaldības un kontroles IT instrumentus vispārējo uzņēmējdarbības risku, tostarp uzņēmējdarbības stratēģijas, naudas plūsmu un darbības izdevumu, identificēšanai, uzraudzībai un pārvaldībai.

42. pants Darbības riski

1. CVD identificē visus iespējamos iekšējos un ārējos darbības riska avotus un pēc iespējas samazina to ietekmi, izmantojot atbilstīgus IT instrumentus, kontroles un procedūras, un tos attiecina uz visām tā pārvaldītajām vērtspapīru norēķinu sistēmām.

2. CVD uztur atbilstīgus IT instrumentus, kuri nodrošina augstu drošības un darbības uzticamības pakāpi un kuriem ir pietiekama kapacitāte. CVD informācijas tehnoloģijas instrumentiem jābūt atbilstīgiem, ņemot vērā pakalpojumu un veikto darbību sarežģītību, daudzveidību un tipu, lai nodrošinātu augstus informācijas drošības, integritātes un konfidencialitātes standartus.

3. Saistībā ar notāra un centralizētās uzturēšanas pakalpojumiem katrai pārvaldītajai vērtspapīru norēķinu sistēmai CVD izveido, ievieš un uztur atbilstīgu politiku darbības nepārtrauktības nodrošināšanai un negadījumu plānu, lai nodrošinātu, ka tā pakalpojumi tiek saglabāti un darbība un pienākumu pildīšana tiek savlaicīgi atjaunota gadījumos, kad rodas nozīmīgs darbības traucējumu risks.

4. Šī panta 3. punktā noteiktais plāns atļauj atjaunot vismaz visus tos darījumus, kas tika veikti pārtraukšanas brīdī, lai CVD dalībnieki varētu turpināt droši darboties un pabeigt norēķinus plānotajā datumā. Plānā paredz otras datu apstrādes vietas izveidi, nodrošinot tajā nepieciešamos svarīgos resursus, spējas un funkcionalitāti, tostarp atbilstīgi prasmīgus un pieredzējušus darbiniekus.

5. CVD plāno un īsteno testu programmu saistībā ar pastāvošo kārtību, kā noteikts 1.–4. punktā.

6. CVD identificē, uzrauga un pārvalda riskus, kādus tā darbībai rada svarīgie CVD pārvaldīto vērtspapīru norēķinu sistēmu dalībnieki, pakalpojumu un komunālo pakalpojumu sniedzēji, citi CVD vai citas tirgus infrastruktūras.

7. EVTI, apspriežoties ar ECBS dalībniecēm, izstrādā regulatīvu tehnisko standartu projektu, kurā precizē 1. un 6. punktā minētos darbības riskus, metodes šādu risku, tostarp 3. un 4. punktā minētās politikas darbības nepārtrauktības nodrošināšanai un negadījumu plāna, testēšanai, problēmu risināšanai un mazināšanai, un novērtēšanas metodes.

EVTI iesniedz šo regulatīvo tehnisko standartu projektu Komisijai ne vēlāk kā sešus mēnešus pēc šīs regulas stāšanās spēkā.

Komisija ir pilnvarota saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10. līdz 14. pantā minēto procedūru pieņemt šā punkta pirmajā daļā minētos īstenošanas tehniskos standartus.

43. pants Ieguldījuma riski

1. CVD tur savus finanšu aktīvus centrālajās bankās vai kredītiestādēs, kas saņēmušas atļauju, kam ir stabila uzskaites prakse, turēšanas procedūras un iekšējā kontrole šādu aktīvu pilnīgai aizsardzībai.

2. CVD nekavējoties var piekļūt saviem aktīviem, kad tam ir šāda vajadzība.

3. CVD iegulda savus finanšu resursus vienīgi skaidrā naudā vai augsti likvīdos finanšu instrumentos ar minimālu tirgus risku un kredītrisku. Ieguldījumiem ir jābūt ātri likvidējamiem ar minimālu iespējamo negatīvo ietekmi uz cenu.

4. Pieņemot lēmumu par ieguldījumiem, CVD ņem vērā savu vispārējo kredītriska pozīciju ar atsevišķām iestādēm un nodrošina, ka riska koncentrācija tā vispārējā riska pozīcijā ar katru iestādi ir pieņemamā līmenī.

44. pants Kapitāla prasības

1. CVD kapitālam kopā ar nesadalīto peļņu un rezervēm jābūt samērīgam ar CVD darbības radītajiem riskiem. Apjomam pastāvīgi jābūt pietiekamam, lai:

(a) nodrošinātu, ka CVD ir atbilstīgi aizsargāts pret darbības, juridisko, uzņēmējdarbības, turēšanas un ieguldījuma risku;

(b) segtu iespējamos vispārējos uzņēmējdarbības zaudējumus, lai CVD varētu turpināt sniegt pakalpojumus saskaņā ar darbības turpināšanas principu;

(c) nodrošinātu CVD darbības organizētu likvidēšanu vai restrukturēšanu atbilstīgā laikposmā saistību nepildīšanas gadījumā;

(d) ļautu CVD segt kārtējos un plānotos darbības izdevumus vismaz sešus mēnešus visdažādākajos stresa scenārijos.

2. CVD uztur plānu šādām situācijām:

(a) papildu kapitāla piesaistei, ja tā pašu kapitāls tuvojas 1. punktā minētajām prasībām vai samazinās un ir mazāks par minētajām prasībām;

(b) savas darbības un pakalpojumu organizētai likvidēšanai vai reorganizēšanai, ja tas nespēj piesaistīt jaunu kapitālu.

Šo plānu apstiprina direktoru valde vai atbilstīga valdes komiteja, un to regulāri atjaunina.

3. EVTI, apspriežoties ar ECBS dalībniecēm, izstrādā regulatīvu tehnisko standartu projektu, kurā precizē 1. punktā norādīto CVD kapitālu, nesadalīto peļņu un rezerves un 2. punktā norādītā plāna iezīmes.

EVTI iesniedz šo regulatīvo tehnisko standartu projektu Komisijai ne vēlāk kā sešus mēnešus pēc šīs regulas stāšanās spēkā.

Komisija ir pilnvarota saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10. līdz 14. pantā minēto procedūru pieņemt šā punkta pirmajā daļā minētos īstenošanas tehniskos standartus.

5. iedaļa Prasības CVD saiknēm

45. pants CVD saiknes

1. Pirms CVD saiknes izveidošanas un pastāvīgi pēc saiknes izveidošanas visi attiecīgie CVD identificē, novērtē, uzrauga un pārvalda visus iespējamos savus un savu dalībnieku riska avotus, ko rada līgumi par saikni.

2. Līgumiem par saikni jāsaņem atļauja, kā noteikts 17. panta 1. punkta d) apakšpunktā.

3. Saikne nodrošina atbilstīgu aizsardzību iesaistītajam CVD un tā dalībniekiem, jo īpaši attiecībā uz iespējamiem CVD ņemtajiem kredītiem un koncentrāciju un likviditātes riskiem saiknes vienošanās rezultātā.

Saiknes pamatā ir atbilstīga līgumiska vienošanās, kurā noteiktas iesaistīto CVD un, nepieciešamības gadījumā, CVD dalībnieku attiecīgās tiesības un pienākumi. Līgumos ar pārrobežu jurisdikciju ietekmi tiek nodrošināta nepārprotama norāde uz jurisdikciju, kas izvēlēta katra saiknes darbības aspekta reglamentēšanai.

4. Pagaidu vērtspapīru pārveduma gadījumā starp saistītiem CVD ir aizliegta vērtspapīru pārvešana atpakaļ, pirms ir panākts pirmā pārveduma galīgums.

5. Ja CVD saiknes nodrošināšanai ar citu CVD izmanto starpnieku, tas nodrošina ar starpnieka izmantošanu saistīto papildu risku mērīšanu, uzraudzību un pārvaldību.

6. Saistītam CVD jābūt stabilām saskaņošanas procedūrām, lai nodrošinātu, ka tā attiecīgie grāmatojumi ir precīzi.

7. Saiknes starp CVD ļauj veikt norēķinu par darījumiem, izmantojot principu "piegāde pret maksājumu" starp saistītu CVD dalībniekiem, ja vien šāda iespēja ir praktiska un iespējama. Iemeslus principa "piegāde pret maksājumu" nepiemērošanai paziņo kompetentajām iestādēm.

8. Sadarbspējīgas vērtspapīru norēķinu sistēmas un CVD, kuri izmanto kopēju norēķinu infrastruktūru, nosaka, ka šādi brīži ir identiski:

(a) laiks, kurā pārveduma rīkojumi ienāk sistēmā;

(b) pārveduma rīkojuma neatsaucamība;

(c) vērtspapīru un skaidrās naudas pārvedumu galīgums.

9. EVTI, apspriežoties ar ECBS dalībniecēm, izstrādā regulatīvu tehnisko standartu projektu, kurā precizē 3. punktā minētos nosacījumus, saskaņā ar kuriem katra veida līgums par saikni nodrošina saistītu CVD un to dalībnieku atbilstīgu aizsardzību (jo īpaši, ja CVD plāno piedalīties cita CVD pārvaldītā vērtspapīru norēķinu sistēmā), 5. punktā minēto papildu risku uzraudzību un pārvaldību saistībā ar starpnieku izmantošanu, 6. punktā minētās saskaņošanas metodes, gadījumus, kuros 7. punktā minētā iespēja veikt norēķinu saskaņā ar principu "piegāde pret maksājumu", izmantojot saiknes, ir praktiska un iespējama, un novērtēšanas metodes.

EVTI iesniedz šo regulatīvo tehnisko standartu projektu Komisijai ne vēlāk kā sešus mēnešus pēc šīs regulas stāšanās spēkā.

Komisija ir pilnvarota saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10. līdz 14. pantā minēto procedūru pieņemt šī punkta pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus.

III nodaļa Jurisdikcijas kolīzija

46. pants Tiesību akti, kurus piemēro īpašumtiesību aspektiem

1. Ikvienu jautājumu saistībā ar īpašumtiesību aspektiem attiecībā uz CVD turētiem finanšu instrumentiem regulē tās valsts tiesību akti, kurā tiek turēts konts.

2. Ja kontu izmanto norēķiniem vērtspapīru norēķinu sistēmā, piemēro tos tiesību aktus, kuri reglamentē šādu vērtspapīru norēķinu sistēmu.

3. Ja kontu neizmanto norēķiniem vērtspapīru norēķinu sistēmā, uzskata, ka šādu kontu uztur vietā, kurā atrodas CVD pastāvīgā mītnesvieta, kā noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 593/2008[24] 19. pantā.

4. Šajā pantā paredzētā jebkuras valsts tiesību aktu piemērošana nozīmē to attiecīgajā valstī spēkā esošo tiesību aktu piemērošanu, kuri nav starptautisko privāttiesību akti.

Tiesību akti, kurus piemēro īpašumtiesību aspektiem Piekļuve CVD

1. iedaļa Emitentu piekļuve CVD

47. pants Brīvība emitēt vērtspapīrus tādā CVD, kuram ir izsniegta atļauja darboties ES

1. Neskarot uzņēmējdarbības tiesības, saskaņā ar kurām vērtspapīrus emitē, emitentam ir tiesības panākt, lai tā vērtspapīri tiktu iegrāmatoti ikvienā CVD, kas reģistrēts jebkurā dalībvalstī.

2. Kad emitents iesniedz pieprasījumu iegrāmatot tā vērtspapīrus kādā CVD, pieprasījuma saņēmējs CVD nekavējoties izskata šādu pieprasījumu un sniedz atbildi pieprasījuma iesniedzējam emitentam trīs mēnešu laikā.

3. CVD var atteikties sniegt pakalpojumus emitentam. Atteikuma pamatā var būt visaptveroša riska analīze vai tas, ka CVD nav piekļuves darījuma datiem no tirgus, kurā pieprasījuma iesniedzēja emitenta vērtspapīri tiek vai tiks tirgoti.

4. Ja CVD atsakās sniegt pakalpojumus emitentam, tas sniedz pieprasījuma iesniedzējam emitentam pilnīgu atteikuma pamatojumu.

Atteikuma gadījumā pieprasījuma iesniedzējam emitentam ir tiesības iesniegt sūdzību tā CVD kompetentajai iestādei, kurš atteicies sniegt pakalpojumus.

CVD kompetentā iestāde pienācīgi izskata sūdzību, novērtējot CVD norādītos atteikuma iemeslus, un sniedz emitentam pamatotu atbildi.

CVD kompetentā iestāde apspriežas ar pieprasījuma iesniedzēja emitenta reģistrācijas vietas kompetento iestādi par savu sūdzības novērtējumu. Ja pieteikuma iesniedzēja emitenta reģistrācijas vietas iestāde nepiekrīt šādam novērtējumam, jautājumu nosūta EVTI, kas var rīkoties saskaņā ar pilnvarām, kas tai piešķirtas atbilstīgi Regulas (ES) Nr. 1095/2010 19. pantam.

Ja CVD atteikums sniegt pakalpojumus emitentam uzskatāms par nepamatotu, atbildīgā kompetentā iestāde izdod rīkojumu, kurā pieprasa, lai CVD sniedz pakalpojumus pieteikuma iesniedzējam emitentam.

5. Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos tiesību aktus saskaņā ar 64. pantu, kas attiecas uz pasākumiem, ar kuriem precizē riskus, kuri var attaisnot CVD atteikumu piešķirt piekļuvi emitentiem, un 4. punktā minētās procedūras elementus.

6. EVTI, apspriežoties ar ECBS dalībniecēm, izstrādā īstenošanas tehnisko standartu projektu, kurā norāda standarta veidlapas un veidnes 2. punktā minētajai procedūrai.

EVTI iesniedz šo īstenošanas tehnisko standartu projektu Komisijai ne vēlāk kā sešus mēnešus pēc šīs regulas stāšanās spēkā.

Komisija ir pilnvarota saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 15. pantā minēto procedūru pieņemt šī punkta pirmajā daļā minētos īstenošanas tehniskos standartus.

2. iedaļa CVD savstarpējā piekļuve

48. pants Standarta saiknes piekļuve

CVD ir tiesības kļūt par cita CVD dalībnieku saskaņā ar 30. pantu, un tam piemēro 17. pantā noteikto prasību saņemt atļauju CVD saiknei.

49. pants Pielāgota saiknes piekļuve

1. Ja CVD lūdz citam CVD izveidot īpašas darbības, lai varētu piekļūt šim CVD, pieprasījuma saņēmējs CVD var noraidīt šādu pieprasījumu, vienīgi pamatojoties uz riska apsvērumiem. Tas nevar noraidīt pieprasījumu, pamatojoties uz tirgus daļas zaudēšanu.

2. Pieprasījuma saņēmējs CVD var iekasēt maksu no pieprasījuma iesniedzēja CVD par pielāgotas saiknes piekļuves izveidi, kas ir pieejama saskaņā ar principu "izmaksas plus papildmaksa", ja vien abas darījumā iesaistītās puses nevienojas citādi.

50. pants Procedūra CVD saiknēm

1. Kad CVD iesniedz citam CVD pieprasījumu par piekļuvi, pieprasījuma saņēmējs CVD nekavējoties izskata šādu pieprasījumu un sniedz atbildi pieprasījuma iesniedzējam CVD trīs mēnešu laikā.

2. CVD var liegt piekļuvi pieprasītājam CVD tikai tad, ja šāda piekļuve ietekmētu finanšu tirgu darbību un radītu sistēmisku risku. Atteikuma pamatā var būt tikai visaptveroša riska analīze.

Ja CVD noraida pieprasījumu, tas sniedz pieprasījuma iesniedzējam CVD pamatotu atteikuma iemeslu.

Atteikuma gadījumā pieprasījuma iesniedzējam CVD ir tiesības iesniegt sūdzību tā CVD kompetentajai iestādei, kurš noraidījis pieprasījumu.

Atbildīgā kompetentā iestāde pienācīgi izskata sūdzību, novērtējot atteikuma iemeslus, un sniedz pieprasījuma iesniedzējam CVD pamatotu atbildi.

Atbildīgā kompetentā iestāde apspriežas ar pieprasījuma iesniedzēja CVD kompetento iestādi par savu sūdzības novērtējumu. Ja pieteikuma iesniedzēja CVD iestāde nepiekrīt sniegtajam novērtējumam, tad katra no abām iestādēm var jautājumu nosūtīt EVTI, kas var rīkoties saskaņā ar pilnvarām, kas tai piešķirtas atbilstīgi Regulas (ES) Nr. 1095/2010 19. pantam.

Ja CVD atteikums piešķirt piekļuvi pieteikuma iesniedzējam CVD uzskatāms par nepamatotu, atbildīgā kompetentā iestāde izdod rīkojumu, kurā pieprasa, lai CVD piešķir piekļuvi pieteikuma iesniedzējam CVD.

3. Ja CVD piekrīt izveidot saikni, tie iesniedz savu lēmumu par atļaujas piešķiršanu savām attiecīgajām kompetentajām iestādēm saskaņā ar 17. pantu, kuras novērtē, vai ir pilnībā novērsti iespējamie riski, ko rada saiknes vienošanās, piemēram, kredītrisku, likviditātes, darbības vai citi būtiski riski.

Attiecīgo CVD kompetentās iestādes atsakās izsniegt atļauju saiknes izveidošanai, ja atļauja var ietekmēt pieteikuma iesniedzēju CVD pārvaldīto vērtspapīru norēķinu sistēmu darbību.

4. Attiecīgo CVD kompetentās iestādes savstarpēji apspriežas par saiknes apstiprināšanu, un nepieciešamības gadījumā tās var jautājumu nosūtīt EVTI, kas var rīkoties saskaņā ar pilnvarām, kas tai piešķirtas atbilstīgi Regulas (ES) Nr. 1095/2010 19. pantam.

5. Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos tiesību aktus saskaņā ar 64. pantu, kas attiecas uz pasākumiem, ar kuriem precizē 1.–3. punktā noteikto procedūru elementus.

6. EVTI, apspriežoties ar ECBS dalībniecēm, izstrādā īstenošanas tehnisko standartu projektu, kurā nosaka standarta veidlapas un veidnes 1.–3. punktā minētajām procedūrām.

EVTI iesniedz šo īstenošanas tehnisko standartu projektu Komisijai ne vēlāk kā sešus mēnešus pēc šīs regulas stāšanās spēkā.

Komisija ir pilnvarota saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 15. pantā minēto procedūru pieņemt šī punkta pirmajā daļā minētos īstenošanas tehniskos standartus.

3. iedaļa CVD un citas tirgus infrastruktūras savstarpējā piekļuve

51. pants CVD un citas tirgus infrastruktūras savstarpējā piekļuve

1. Centrālais darījuma partneris un tirdzniecības vieta sniedz CVD darījumu datus saskaņā ar nediskriminējošiem un pārredzamiem principiem, un tie no pieprasījuma iesniedzēja CVD var iekasēt maksu par šādiem darījumu datiem, pamatojoties uz principu "izmaksas plus papildmaksa", ja vien abi darījuma partneri nav vienojušies citādi.

CVD nodrošina centrālajam darījuma partnerim un tirdzniecības vietai piekļuvi savām vērtspapīru norēķinu sistēmām saskaņā ar nediskriminējošiem un pārredzamiem principiem, un tas var iekasēt maksu par šādu piekļuvi, pamatojoties uz principu "izmaksas plus papildmaksa", ja vien abi darījuma partneri nav vienojušies citādi.

2. Kad viens darījuma partneris iesniedz otram partnerim pieprasījumu par piekļuvi saskaņā ar 1. punktu, šāds pieprasījums tiek nekavējoties izskatīts, un pieprasījuma iesniedzējam partnerim atbilde tiek sniegta viena mēneša laikā.

3. Pieprasījuma saņēmējs partneris var atteikt piekļuvi tikai tad, ja šāda piekļuve ietekmētu finanšu tirgu darbību un radītu sistēmisku risku. Tas nevar noraidīt pieprasījumu, pamatojoties uz tirgus daļas zaudēšanu.

Darījuma partneris, kas atsaka piekļuvi, sniedz pieprasījuma iesniedzējam partnerim pilnīgu pamatojumu atteikumam, pamatojoties uz visaptverošu riska analīzi. Atteikuma gadījumā pieprasījuma iesniedzējs partnerim ir tiesības iesniegt sūdzību tā partnera kompetentajai iestādei, kurš atteicis piekļuvi.

Atbildīgā kompetentā iestāde pienācīgi izskata sūdzību, novērtējot atteikuma iemeslus, un sniedz pieprasījuma iesniedzējam partnerim pamatotu atbildi.

Atbildīgā kompetentā iestāde apspriežas ar pieprasījuma iesniedzēja partnera kompetento iestādi par savu sūdzības novērtējumu. Ja pieteikuma iesniedzēja iestāde nepiekrīt sniegtajam novērtējumam, tad katra no abām iestādēm var jautājumu nosūtīt EVTI, kas var rīkoties saskaņā ar pilnvarām, kas tai piešķirtas atbilstīgi Regulas (ES) Nr. 1095/2010 19. pantam.

Ja darījuma partnera atteikums piešķirt piekļuvi uzskatāms par nepamatotu, atbildīgā kompetentā iestāde izdod rīkojumu, kurā pieprasa, lai darījuma partneris piešķir piekļuvi saviem pakalpojumiem.

4. Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos tiesību aktus saskaņā ar 64. pantu, kas attiecas uz pasākumiem, ar kuriem precizē 1.–3. punktā noteiktās procedūras elementus.

5. EVTI, apspriežoties ar ECBS dalībniecēm, izstrādā īstenošanas tehnisko standartu projektu, kurā nosaka standarta veidlapas un veidnes 1.–3. punktā minēto procedūru.

EVTI iesniedz šo īstenošanas tehnisko standartu projektu Komisijai ne vēlāk kā sešus mēnešus pēc šīs regulas stāšanās spēkā.

Komisija ir pilnvarota saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 15. pantā minēto procedūru pieņemt šī punkta pirmajā daļā minētos īstenošanas tehniskos standartus.

IV sadaļa

Kredītiestādes, kas norīkotas sniegt banku pakalpojumiem līdzīgus papildpakalpojumus CVD dalībniekiem

52. pants Atļauja sniegt banku pakalpojumiem līdzīgus papildpakalpojumus

1. CVD pats nedrīkst sniegt banku pakalpojumiem līdzīgus papildpakalpojumus, kuri norādīti pielikuma C iedaļā.

2. Atkāpjoties no 1. punkta, ja šīs regulas 53. panta 1. punktā minētā valsts kompetentā iestāde ir pārliecināta, ka CVD ir visas vajadzīgās garantijas, lai varētu veikt papildpakalpojumus, kompetentā iestāde var iesniegt Komisijai pieprasījumu atļaut šim CVD veikt arī papildpakalpojumus, kas norādīti pielikuma C iedaļā. Šajā pieprasījumā iekļauj:

a) pierādījumus, ar kuriem pamato pieprasījumu, sīkāk paskaidrojot, kādus pasākumus CVD ir veicis, lai risinātu visus ar to saistītos riskus;

b) pamatotu novērtējumu, ka šis risinājums ir visefektīvākais līdzeklis, lai nodrošinātu sistēmisku izturētspēju;

c) analīzi par gaidāmo ietekmi uz attiecīgo finanšu tirgu un finanšu stabilitāti.

Pēc sīki izstrādāta ietekmes novērtējuma veikšanas, apspriedusies ar attiecīgajiem uzņēmumiem un, ņemot vērā EBI, EVTI un ECB atzinumus, Komisija pieņem īstenošanas lēmumu saskaņā ar procedūru, kas minēta 66. pantā. Komisija pamato tās īstenošanas lēmumu.

CVD, uz kuru attiecas atkāpe, piešķir atļauju kā kredītiestādei, kā noteikts Direktīvas 2006/48/EK II sadaļā. Šī atļauja attiecas tikai uz banku pakalpojumiem līdzīgiem papildpakalpojumiem, kurus atļauts sniegt saskaņā ar 4. punktu, un paredz 57. pantā un 58. pantā noteikto uzraudzības prasību izpildi.

3. Ja CVD plāno veikt norēķinu par skaidrās naudas darījumu attiecībā uz visu savu vērtspapīru norēķinu sistēmu vai kādu tās daļu saskaņā ar šīs regulas 37. panta 2. punktu, tam jāsaņem atļauja šim nolūkam norīkot kredītiestādi, kura saņēmusi atļauju, kā norādīts Direktīvas 2006/48/EK II sadaļā, ja šīs regulas 53. panta 1. punktā norādītā kompetentā iestāde, balstoties uz rīcībā esošiem pierādījumiem, nepierāda, ka vienas kredītiestādes pakļāvums koncentrācijas riskiem saskaņā ar šīs regulas 57. panta 3. un 4. punktu nav pietiekami mazināts. Šādā gadījumā 53. panta 1. punktā minētā kompetentā iestāde var pieprasīt CVD norīkot vairāk nekā vienu kredītiestādi. Norīkotās kredītiestādes uzskata par norēķinu iestādēm.

4. Šī panta 3. punktā minētā atļauja aptver tos pielikuma C iedaļā minētos papildpakalpojumus, kādus norīkotā kredītiestāde vai CVD, kam piešķirta atkāpe saskaņā ar šā panta 2. punktu, var vēlēties sniegt CVD dalībniekiem.

5. Ja CVD un izraudzītā kredītiestāde pieder uzņēmumu grupai, ko kontrolē viens un tas pats mātesuzņēmums, tad šādai izraudzītajai kredītiestādei piešķirtā atļauja, kā noteikts Direktīvas 2006/48/EK II sadaļā, attiecas tikai uz banku pakalpojumiem līdzīgiem papildpakalpojumiem, kurus tai ir atļauts sniegt saskaņā ar šā panta 3. punktu. Tā pati prasība ir piemērojama attiecībā uz CVD, kuram ir piešķirta atkāpe saskaņā ar šā panta 2. punktu.

6. CVD un norīkotās kredītiestādes pastāvīgi nodrošina atbilstību nosacījumiem šajā regulā noteiktās atļaujas saņemšanai.

CVD bez nepamatotas kavēšanās informē kompetentās iestādes par būtiskām pārmaiņām, kas ietekmē nosacījumus atļaujas saņemšanai.

53. pants Atļaujas piešķiršanas un atteikšanas procedūra

1. CVD iesniedz reģistrācijas dalībvalsts kompetentajai iestādei pieteikumu, lai saņemtu atļauju norīkot kredītiestādi, kā noteikts 52. pantā.

2. Pieteikumā ietver visu nepieciešamo informāciju, lai kompetentā iestāde varētu pārliecināties, ka CVD un norīkotā kredītiestāde atļaujas piešķiršanas laikā veikuši visus nepieciešamos pasākumus, lai izpildītu savus pienākumus, kas izklāstīti šajā regulā. Pieteikumā ietver darbības programmu, kurā norāda plānotos banku pakalpojumiem līdzīgos papildpakalpojumus, strukturālo organizāciju CVD attiecībām ar norīkotajām kredītiestādēm un to, kā šī kredītiestāde plāno izpildīt 57. panta 1., 3. un 4. punktā noteiktās konsultatīvas uzraudzības prasības.

3. Kompetentā iestāde piemēro 15. panta 3. un 6. punktā noteikto procedūru.

4. Pirms atļaujas piešķiršanas CVD kompetentā iestāde apspriežas ar šādām iestādēm:

(a) attiecīgo iestādi, kas norādīta 11. panta 1. punkta a) apakšpunktā, par to, vai norīkotās kredītiestādes plānotā pakalpojumu sniegšana neietekmēs pieteikuma iesniedzēja CVD pārvaldītās vērtspapīru norēķinu sistēmas darbību;

(b) kompetento iestādi, kas norādīta 58. panta 1. punktā, par kredītiestādes spēju nodrošināt atbilstību 57. pantā noteiktajām konsultatīvas uzraudzības prasībām.

5. EVTI, apspriežoties ar ECBS dalībniecēm, izstrādā regulatīvu tehnisko standartu projektu, kurā precizē informāciju, kādu pieteikuma iesniedzējs CVD sniedz kompetentajai iestādei.

EVTI iesniedz šo regulatīvo tehnisko standartu projektu Komisijai ne vēlāk kā sešus mēnešus pēc šīs regulas stāšanās spēkā.

Komisija ir pilnvarota saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10. līdz 14. pantā minēto procedūru pieņemt šā punkta pirmajā daļā minētos īstenošanas tehniskos standartus.

6. Pirms atļaujas piešķiršanas EVTI, apspriežoties ar ECBS dalībniecēm, izstrādā īstenošanas tehnisko standartu projektu, kurā nosaka standarta veidlapas, veidnes un procedūras, saskaņā ar kurām notiek apspriešanās ar 4. punktā norādītajām iestādēm.

EVTI iesniedz šo īstenošanas tehnisko standartu projektu Komisijai ne vēlāk kā sešus mēnešus pēc šīs regulas stāšanās spēkā.

Komisija ir pilnvarota saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 15. pantā minēto procedūru pieņemt šī punkta pirmajā daļā minētos īstenošanas tehniskos standartus.

54. pants Banku pakalpojumiem līdzīgo papildpakalpojumu klāsta paplašināšana

1. Ja CVD plāno paplašināt banku pakalpojumiem līdzīgo papildpakalpojumu klāstu, kuru sniegšanai tas norīko kredītiestādi, tas iesniedz savas reģistrācijas dalībvalsts kompetentajai iestādei pieteikumu par pakalpojumu klāsta paplašināšanu.

2. Uz pieteikumu par pakalpojumu klāsta paplašināšanu attiecas 53. pantā noteiktā procedūra.

55. pants Atļaujas anulēšana

1. CVD reģistrācijas dalībvalsts kompetentā iestāde anulē atļauju šādos gadījumos:

(a) CVD nav izmantojis atļauju 12 mēnešus, nepārprotami atsakās no atļaujas, vai norādītās kredītiestāde nav sniegusi pakalpojumus vai veikusi darbību pēdējos sešus mēnešus;

(b) CVD ir saņēmis atļauju, sniedzot nepatiesas ziņas, vai ar citiem nelikumīgiem līdzekļiem;

(c) CVD un norīkotā kredītiestāde vairs neatbilst nosacījumiem, saskaņā ar kuriem atļauja tika piešķirta, un noteiktajā laikā nav veikuši kompetentās iestādes norādītās korektīvas darbības;

(d) CVD un norīkotā kredītiestāde ir smagi un sistemātiski pārkāpuši šajā regulā noteiktās prasības.

2. Pirms atļaujas anulēšanas kompetentā iestāde apspriežas ar 11. panta 1. punkta a) apakšpunktā norādītajām attiecīgajām iestādēm un 58. panta 1. punktā minētajām iestādēm par nepieciešamību anulēt atļauju, izņemot gadījumos, kad šāds lēmums jāpieņem nekavējoties.

3. EVTI, ikviena 11. panta 1. punkta a) apakšpunktā norādītā attiecīgā iestāde un 58. panta 1. punktā minētā iestāde var jebkurā laikā pieprasīt, lai CVD reģistrācijas dalībvalsts kompetentā iestāde pārbauda, vai CVD un norīkotā kredītiestāde joprojām atbilst nosacījumiem, saskaņā ar kuriem tika piešķirta atļauja.

4. Kompetentā iestāde var atļauju anulēt tikai attiecībā uz konkrētu pakalpojumu, darbību vai finanšu instrumentu.

56. pants CVD reģistrs

1. Kompetento iestāžu lēmumi, kas pieņemti saskaņā ar 52., 54. un 55. pantu, nekavējoties jāpaziņo EVTI.

2. Sarakstā, kas EVTI jāpublicē savā tīmekļa vietnē saskaņā ar 19. panta 3. punktu, EVTI norāda šādu informāciju:

(a) katra CVD nosaukumu, uz kuru attiecas lēmumi saskaņā ar 52., 54. un 55. pantu;

(b) katras norīkotās kredītiestādes nosaukumu;

(c) to banku pakalpojumiem līdzīgo papildpakalpojumu sarakstu, kādus norādītajai kredītiestādei atļauts sniegt CVD dalībniekiem.

3. Kompetentās iestādes 90 dienu laikā pēc šīs regulas stāšanās spēkā informē EVTI par iestādēm, kuras veic banku pakalpojumiem līdzīgus papildpakalpojumus atbilstīgi valsts tiesību aktu prasībām.

57. pants Konsultatīvas uzraudzības prasības, kas tiek piemērotas kredītiestādēm, kuras norīkotas sniegt banku pakalpojumiem līdzīgus papildpakalpojumus

1. Kredītiestāde, kura norīkota sniegt banku pakalpojumiem līdzīgus papildpakalpojumus, sniedz pielikuma C iedaļā norādītos pakalpojumus, uz kuriem attiecas atļauja.

2. Kredītiestāde, kura norīkota sniegt banku pakalpojumiem līdzīgus papildpakalpojumus, nodrošina atbilstību pašreizējiem un turpmākiem tiesību aktiem, ko piemēro kredītiestādēm.

3. Kredītiestāde, kura norīkota sniegt banku pakalpojumiem līdzīgus papildpakalpojumus, nodrošina atbilstību šādām īpašām konsultatīvas uzraudzības prasībām saistībā ar sniegto pakalpojumu kredītriskiem attiecībā uz katru vērtspapīru norēķinu sistēmu:

(a) tā izveido stabilu sistēmu attiecīgo kredītrisku pārvaldībai;

(b) tā nosaka šāda kredītriska avotus, bieži un regulāri mēra un uzrauga attiecīgās kredītpozīcijas, un izmanto atbilstīgus riska pārvaldības instrumentus šo risku kontrolēšanai;

(c) tā pilnībā nodrošina attiecīgās kredītpozīcijas ar atsevišķiem aizņēmējiem, izmantojot nodrošinājumu un citus līdzvērtīgus finanšu resursus;

(d) ja nodrošinājums nepieciešams attiecīgā kredītriska pārvaldībai, tā pieņem tikai tādu nodrošinājumu, kuram ir zems kredītrisks, likviditātes risks un tirgus risks;

(e) tā nosaka un nodrošina atbilstīgi konservatīvu diskontu un koncentrācijas ierobežojumus nodrošinājuma vērtībām, kas paredzētas c) apakšpunktā minēto kredītpozīciju segšanai;

(f) tā ievieš juridiski saistošas vienošanās, saskaņā ar kurām nodrošinājumu noteikti var pārdot vai ieķīlāt, īpaši pārrobežu nodrošinājuma gadījumā;

(g) tā nosaka ierobežojumus attiecīgajai kredītpozīcijai;

(h) tā veic analīzi un plāno, kā risināt iespējamās atlikušās kredītpozīcijas, pieņem noteikumus un procedūras šādu plānu īstenošanai;

(i) tā sniedz kredītus tikai tādiem dalībniekiem, kuri tajā atvēruši skaidrās naudas kontus;

(j) tā nodrošina automātisku atmaksas procedūru dienas laikā izsniegtiem kredītiem un neveicina aizņēmumus uz nakti, izmantojot preventīvas sankciju likmes.

4. Kredītiestāde, kura norīkota sniegt banku pakalpojumiem līdzīgus papildpakalpojumus, nodrošina atbilstību šādām īpašām konsultatīvas uzraudzības prasībām saistībā ar sniegto pakalpojumu likviditātes riskiem attiecībā uz katru vērtspapīru norēķinu sistēmu:

(a) tai ir stabila sistēma likviditātes risku mērīšanai, uzraudzīšanai un pārvaldīšanai katrai valūtai tajā vērtspapīru norēķinu sistēmā, kuras norēķinu iestāde tā ir;

(b) tā pastāvīgi uzrauga turēto likvīdo aktīvu līmeni un nosaka sev pieejamo likvīdo aktīvu vērtību, ņemot vērā šādu vērtspapīru attiecīgu diskontu;

(c) tā pastāvīgi mēra savas likviditātes vajadzības un riskus; šajā procesā tā ņem vērā likviditātes risku, ko rada tādu divu dalībnieku saistību nepildīšana, ar kuriem tai ir vislielākās pozīcijas;

(d) tā mazina attiecīgos likviditātes riskus ar tūlītēji pieejamiem resursiem, piemēram, priekšfinansējuma līgumiem, bet, ja tas netiek darīts, cenšas saņemt nepieciešamās kredītlīnijas vai panākt līdzīgas vienošanās, lai segtu attiecīgās likviditātes vajadzības, tikai tādās iestādēs, kurām ir atbilstīgs riska un tirgus profils, un tā nosaka, mēra un uzrauga savu likviditātes risku, kas tai rodas no šādām iestādēm;

(e) tā nosaka un izpilda atbilstīgus koncentrācijas ierobežojumus katram attiecīgajam likviditātes nodrošinātājam, tostarp tā mātesuzņēmumam un meitasuzņēmumiem;

(f) tā nosaka un testē attiecīgo resursu pietiekamību, veicot regulārus un efektīvus stresa testus;

(g) tā analizē un plāno, kā risināt problēmu saistībā ar nenodrošinātu likviditātes deficītu, un pieņem noteikumus un procedūras šādu plānu īstenošanai;

(h) tā balsta savus dienas laikā sniegtos kreditēšanas pakalpojumus uz samērīgiem resursiem ar vismaz tādu pašu atmaksas termiņu, kurus veido kapitāls, skaidrās naudas noguldījumi un vienošanās par aizņēmumiem;

(i) tā nogulda attiecīgos skaidrās naudas atlikumus noteiktos kontos centrālajās bankās, ja šāda iespēja ir praktiska un pieejama;

(j) tā nodrošina, ka, saņemot klienta informētu piekrišanu, tā var atkārtoti izmantot nodrošinājumu, ko tai sniedzis klients, kurš nepilda savas saistības.

5. EBI, apspriežoties ar EVTI un ECBS dalībniecēm, izstrādā regulatīvu tehnisko standartu projektu, kurā precizē:

(a) cik bieži tiek mērīta uz uzraudzīta 3. punkta b) apakšpunktā noteiktā kredītpozīcija un kāda veida riska pārvaldības instrumentus izmanto šādu pozīciju radītā riska kontrolēšanai;

(b) kas ir līdzvērtīgi finanšu resursi saskaņā ar 3. punkta c) apakšpunktu;

(c) kāda veida nodrošinājumu uzskata par tādu, kam ir zems kredītrisks, likviditātes risks un tirgus risks, saskaņā ar 3. punkta d) apakšpunktu;

(d) kas ir atbilstīgi diskonti saskaņā ar 3. punkta e) apakšpunktu un 4. punkta b) apakšpunktu;

(e) kādi ir koncentrācijas ierobežojumi 3. punkta e) apakšpunktā noteiktajām nodrošinājuma vērtībām, 3. punkta g) apakšpunktā noteiktajām kredītpozīcijām un 4. punkta e) apakšpunktā noteiktajiem likviditātes nodrošinātājiem;

(f) kas ir preventīvas sankciju likmes saskaņā ar 3. punkta j) apakšpunktu;

(g) sīkāku informāciju par 4. punkta b) apakšpunktā noteikto uzraudzības sistēmu un metodoloģiju pieejamo likvīdo aktīvu aprēķināšanai saskaņā ar 4. punkta b) apakšpunktu un 4. punkta c) apakšpunktā minēto likviditātes vajadzību un risku mērīšanai;

(h) kas ir tūlītēji pieejami resursi un atbilstīgs riska un tirgus profils saskaņā ar 4. punkta d) apakšpunktu;

(i) stresa testu biežumu, veidu un laika grafiku saskaņā ar 4. punkta f) apakšpunktu;

(j) kritērijus, lai novērtētu, kad iespēja noguldīt skaidrās naudas atlikumus centrālo banku kontos saskaņā ar 4. punkta i) apakšpunktu ir praktiska un pieejama.

EBI iesniedz šo regulatīvo tehnisko standartu projektu Komisijai ne vēlāk kā sešus mēnešus pēc šīs regulas stāšanās spēkā.

Komisija ir pilnvarota saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 10. līdz 14. pantā minēto procedūru pieņemt šā punkta pirmajā daļā minētos īstenošanas tehniskos standartus.

58. pants Tādu kredītiestāžu uzraudzība, kuras norīkotas sniegt banku pakalpojumiem līdzīgus papildpakalpojumus

1. Direktīvā 2006/48/EK minētā kompetentā iestāde atbild par atļaujas izsniegšanu un uzraudzību atbilstīgi direktīvas nosacījumiem tādām kredītiestādēm, kuras norīkotas sniegt banku pakalpojumiem līdzīgus papildpakalpojumus, un to atbilstību šīs regulas 57. panta 3. un 4. punktam.

2. Šīs regulas 9. pantā minētā kompetentā iestāde, apspriežoties ar 1. punktā minēto kompetento iestādi, vismaz reizi gadā pārskata un novērtē, vai norīkotās kredītiestādes atbilst 57. panta 1. punktam un vai visas nepieciešamās vienošanās starp norādītajām kredītiestādēm un CVD ļauj tām pildīt savus šajā regulā noteiktos pienākumus.

3. Ņemot vērā CVD pārvaldīto vērtspapīru norēķinu sistēmu dalībnieku aizsardzību, CVD nodrošina, ka norīkotā kredītiestāde tam piešķir piekļuvi visai nepieciešamajai informācijai saskaņā ar šo regulu, un ziņo šā panta 1. punktā un 9. pantā noteiktajām kompetentajām iestādēm par šīs prasības pārkāpumiem.

4. Lai nodrošinātu tādu kredītiestāžu konsekventu un efektīvu uzraudzību Savienībā, kuras norīkotas sniegt banku pakalpojumiem līdzīgus papildpakalpojumus, EBI, apspriežoties ar EVTI un ECBS dalībniecēm, var izdot norādījumus kompetentajām iestādēm saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 16. pantu.

V sadaļa Sankcijas

59. pants Administratīvās sankcijas un pasākumi

1. Dalībvalstis pieņem noteikumus par administratīvām sankcijām un pasākumiem, kas 60. pantā noteiktajos apstākļos piemērojamas personām par šīs regulas noteikumu pārkāpumiem, un veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu to piemērošanu. Šādas sankcijas un pasākumi ir efektīvi, samērīgi un attur no pārkāpumu izdarīšanas.

Ne vēlāk kā 24 mēnešus pēc šīs regulas stāšanās spēkā dalībvalstis paziņo Komisijai un EVTI pirmajā daļā minētos noteikumus. Tās nekavējoties informē Komisiju un EVTI par jebkādiem turpmākiem grozījumiem šajos noteikumos.

2. Kompetentās iestādes var piemērot administratīvās sankcijas un pasākumus CVD, norīkotajām kredītiestādēm, to pārvaldības struktūru locekļiem un citām personām, kuras faktiski kontrolē to darbību, kā arī ikvienai juridiskajai vai fiziskajai personai, kas ir atbildīga par pārkāpumu.

3. Pildot savas sankciju pilnvaras 60. pantā noteiktajos apstākļos, kompetentās iestādes cieši sadarbojas, lai nodrošinātu, ka administratīvajām sankcijām un pasākumiem ir vēlamie rezultāti saskaņā ar šo regulu, un koordinē savas darbības, lai izvairītos no iespējamas dublēšanās un pārklāšanās, piemērojot administratīvās sankcijas un pasākumus pārrobežu gadījumos saskaņā ar 12. pantu.

60. pants Sankciju pilnvaras

1. Šo pantu piemēro šādiem regulas noteikumiem:

(a) par pielikuma A, B un C iedaļā norādīto pakalpojumu sniegšanu, pārkāpjot 14., 23. un 52. pantu;

(b) par atļaujas saņemšanu, kā noteikts 14. un 52. pantā, sniedzot nepatiesas ziņas, vai ar citiem nelikumīgiem līdzekļiem, kā noteikts 18. panta 1. punkta b) apakšpunktā un 55. panta 1. punkta b) apakšpunktā;

(c) ja CVD netur nepieciešamo kapitālu, tādējādi pārkāpjot 44. panta 1. punktu;

(d) ja CVD nenodrošina atbilstību prasībām par organizatorisko struktūru, tādējādi pārkāpjot 24.–28. pantu;

(e) ja CVD nenodrošina atbilstību darījumu veikšanas noteikumiem, tādējādi pārkāpjot 29.–32. punktu;

(f) ja CVD nenodrošina atbilstību prasībām par CVD pakalpojumiem, tādējādi pārkāpjot 34.–38. pantu;

(g) ja CVD nenodrošina atbilstību konsultatīvas uzraudzības prasībām, tādējādi pārkāpjot 40.–44. pantu;

(h) ja CVD nenodrošina atbilstību prasībām par CVD saiknēm, tādējādi pārkāpjot 45. pantu;

(i) ja CVD ļaunprātīgi atsakās piešķirt dažāda veida piekļuves, tādējādi pārkāpjot 47.–51. pantu;

(j) ja norīkotās kredītiestādes nenodrošina atbilstību īpašām konsultatīvas uzraudzības prasībām saistībā ar kredītriskiem, tādējādi pārkāpjot 57. panta 3. punktu;

(k) ja norīkotās kredītiestādes nenodrošina atbilstību īpašām konsultatīvas uzraudzības prasībām saistībā ar likviditātes riskiem, tādējādi pārkāpjot 57. panta 4. punktu.

2. Neskarot kompetento iestāžu uzraudzības pilnvaras, 1. punktā minēto pārkāpumu gadījumā kompetentās iestādes saskaņā ar valstu tiesību aktiem ir pilnvarotas piemērot vismaz šādas administratīvās sankcijas un pasākumus:

(a) sniegt publisku paziņojumu, kurā norādīta par pārkāpumu atbildīgā persona un pārkāpuma būtība;

(b) izdot rīkojumu, ar kuru par pārkāpumu atbildīgajai personai prasa pārtraukt šādu rīcību un atturēties no šādas rīcības atkārtošanas;

(c) anulēt atļaujas, kas piešķirtas saskaņā ar 14. un 52. pantu, atbilstīgi 18. un 55. pantam;

(d) atcelt no amata par pārkāpumu atbildīgo iestāžu pārvaldības struktūru locekļus;

(e) piemērot administratīvas finansiālās sankcijas, kuru apmērs nepārsniedz pārkāpuma rezultātā gūtās peļņas divkāršu summu, ja šādas summas var noteikt;

(f) fiziskās personas gadījumā piemērot administratīvas finansiālās sankcijas, kuru apmērs nepārsniedz EUR 5 miljonus vai 10 % no šīs personas kopējā gada apgrozījuma iepriekšējā kalendārajā gadā;

(g) juridiskās personas gadījumā piemērot administratīvas finansiālās sankcijas, kuru apmērs nepārsniedz 10 % no juridiskās personas kopējā gada apgrozījuma iepriekšējā uzņēmējdarbības gadā; ja uzņēmums ir mātesuzņēmuma meitasuzņēmums, attiecīgo kopējo gada apgrozījumu veido kopējais gada apgrozījums, kas ir norādīts grupas galvenā mātesuzņēmuma konsolidētajā pārskatā par iepriekšējo uzņēmējdarbības gadu.

3. Kompetentajām iestādēm var būt citas sankciju pilnvaras papildus 2. punktā minētajām, un tās var piemērot augstākus administratīvo finansiālo sankciju līmeņus, nekā noteikts minētajā punktā.

4. Visas administratīvās sankcijas un pasākumus, ko piemēro par šīs regulas pārkāpumiem, publicē bez nepamatotas kavēšanās, un publikācijā ietver vismaz informāciju par pārkāpuma veidu un būtību, kā arī atbildīgo personu identitāti, ja vien šāda publikācija nopietni neapdraud finanšu tirgu stabilitāti. Ja šāda publicēšana iesaistītajām personām radītu nesamērīgu kaitējumu, kompetentās iestādes pasākumus un sankcijas publicē, ievērojot anonimitāti.

Sankciju publicēšana atbilst Eiropas Savienības Pamattiesību hartā noteiktajām pamattiesībām, īpaši tiesībām uz privātās un ģimenes dzīves neaizskaramību un tiesībām uz personas datu aizsardzību.

61. pants Sankciju efektīva piemērošana

1. Nosakot administratīvo sankciju vai pasākumu veidu un līmeni, kompetentās iestādes ņem vērā šādus kritērijus:

(a) pārkāpuma nopietnību un ilgumu;

(b) atbildīgās personas atbildības pakāpi;

(c) atbildīgās personas uzņēmuma lielumu un finansiālo stāvokli, par ko liecina atbildīgās juridiskās personas kopējais apgrozījums vai atbildīgās fiziskās personas gada ienākumi;

(d) atbildīgās personas gūtās peļņas vai novērsto zaudējumu apmēru vai trešām personām nodarīto zaudējumu apmēru pārkāpuma rezultātā, ja to var noteikt;

(e) atbildīgās personas sadarbības līmeni ar kompetento iestādi, neskarot nepieciešamību nodrošināt šīs personas gūto ieguvumu vai novērsto zaudējumu atdošanu;

(f) atbildīgās personas iepriekš izdarītos pārkāpumus.

2. Kompetentās iestādes var ņemt vērā papildu faktorus, ja tie ir noteikti valstu tiesību aktos.

62. pants Ziņošana par pārkāpumiem

1. Dalībvalstis izveido efektīvus mehānismus, lai veicinātu ziņošanu kompetentajām iestādēm par šīs regulas pārkāpumiem.

2. Šā panta 1. punktā minētajos mehānismos ietilpst vismaz:

(a) īpašas procedūras ziņojumu par pārkāpumiem saņemšanai un izmeklēšanai;

(b) atbilstīga aizsardzība personām, kas ziņo par iespējamiem vai faktiskiem pārkāpumiem;

(c) personas datu aizsardzība gan personai, kura ziņo par iespējamiem vai faktiskiem pārkāpumiem, gan apsūdzētajai personai atbilstīgi Direktīvā 95/46/EK izklāstītajiem principiem;

(d) atbilstīga procedūra, kas nodrošina apsūdzētās personas tiesības uz aizstāvību un tiesības tikt uzklausītai pirms galīgā lēmuma pieņemšanas, kas ietekmē šo personu, un tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību tiesā saistībā ar lēmumu vai pasākumu, kas ietekmē šo personu.

VI sadaļa Deleģētie akti, pārejas noteikumi, grozījumi Direktīvā 98/26/EK un nobeiguma noteikumi

63. pants Pilnvaru deleģēšana

Komisija saskaņā ar 64. pantu ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus attiecībā uz 2. panta 2. punktu, 22. panta 6. punktu, 23. panta 1. punktu, 23. panta 4. punktu, 30. panta 1. punktu, 30. panta 3. punktu, 37. panta 1. punktu, 50. panta 1. punktu, 50. panta 2. punktu, 50. panta 3. punktu, 51. panta 2. punktu un 51. panta 3. punktu.

64. pants Deleģēšanas īstenošana

1. Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā minētos nosacījumus.

2. Šīs regulas 63. pantā minētās pilnvaras deleģē uz nenoteiktu laiku, sākot ar dienu, kad spēkā stājas šī regula.

3. Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 63. pantā minētās deleģētās pilnvaras. Ar atsaukšanas lēmumu tiek izbeigts minētajā lēmumā norādīto pilnvaru deleģējums. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.

4. Tiklīdz tā pieņem deleģēto aktu, Komisija par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.

5. Deleģētais akts, kas pieņemts saskaņā ar 63. pantu, stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes ierosmes minēto termiņu pagarina par diviem mēnešiem.

65. pants Īstenošanas pilnvaras

Komisija ir pilnvarota pieņemt īstenošanas aktus saskaņā ar 23. panta 6. punktu un 52. panta 2. punkta trešo daļu. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 66. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

66. pants Komiteju procedūra

1. Komisijai palīdz Eiropas Vērtspapīru komiteja, kas izveidota ar Komisijas Lēmumu 2001/528/EK[25]. Minētā komiteja ir komiteja Regulas (ES) Nr. 182/2011 nozīmē.

2. Piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. pantu, kad Komisija īsteno šajā regulā tai noteiktās īstenošanas pilnvaras.

67. pants Pārejas noteikumi

1. Iestādēm, par kurām EVTI tiek informēta kā par CVD saskaņā ar 19. panta 4. punkta nosacījumiem, jāsaņem visas šīs regulas nolūkā nepieciešamās atļaujas divu gadu laikā pēc šīs regulas stāšanās spēkā.

2. Divu gadu laikā pēc šīs regulas stāšanās spēkā trešā valstī reģistrētam CVD jāsaņem visas atļaujas no tās dalībvalsts kompetentās iestādes, kurā CVD sniedz pakalpojumus, ja tas plāno sniegt pakalpojumus, pamatojoties uz 14. pantu, vai jāsaņem EVTI atzīšana, ja tas plāno sniegt pakalpojumus, pamatojoties uz 23. pantu.

3. Ja šīs regulas spēkā stāšanās dienā trešā valstī reģistrēts CVD jau sniedz pakalpojumus dalībvalstī saskaņā ar tās tiesību aktiem, šādam CVD ļauj arī turpmāk sniegt pakalpojumus, līdz tam tiek piešķirta vai atteikta 14. pantā minētā atļauja vai 23. pantā minētā atzīšana.

4. Saiknes starp trešā valstī reģistrētu CVD un CVD, kas ir tiesīgs darboties dalībvalstīs, ir pieņemamas, līdz tiek piešķirta vai atteikta 14. pantā minētā atļauja vai 23. pantā minētā atzīšana.

68. pants Grozījums Direktīvā 98/26/EK

1. Direktīvas 98/26/EK 2. panta a) apakšpunkta pirmo daļu aizstāj ar šādu:

"-       kas, neietekmējot citas, stingrākas vispārpiemērojamas attiecīgās valsts tiesību normas, norīkota par sistēmu un ko dalībvalsts, kuras tiesību akti ir piemērojami, ir darījusi zināmu Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādei, iepriekš pārliecinoties par to, ka sistēmas noteikumi atbilst mērķim.".

2. Sešu mēnešu laikā pēc šīs regulas stāšanās spēkā dalībvalstis pieņem, publicē un paziņo Komisijai pasākumus, kas vajadzīgi, lai izpildītu šā panta 1. punkta noteikumus.

69. pants Ziņojumi un pārskatīšana

1. EVTI sadarbībā ar EBI un 9. un 11. pantā minētajām iestādēm, iesniedz Komisijai gada ziņojumus, kuros norāda tendenču novērtējumu, iespējamos riskus un apdraudējumus, un vajadzības gadījumā ieteikumus par preventīvu vai koriģējošu darbību tādu pakalpojumu tirgos, uz kuriem attiecas šī regula. Šajā ziņojumā ietver vismaz:

(a) norēķinu efektivitātes novērtējumu par iekšzemes un pārrobežu darbībām katrā dalībvalstī, pamatojoties uz neveikto norēķinu skaitu un apjomu, 7. panta 4. punktā minēto sankciju summu, 7. panta 4. punktā minēto iepirkumu skaitu un apjomu un citiem svarīgiem kritērijiem;

(b) Novērtējumu par norēķina apjomu, kas netiek veikts CVD pārvaldītās vērtspapīru norēķinu sistēmās, pamatojoties uz darījumu skaitu un apjomu un citiem svarīgiem kritērijiem;

(c) novērtējumu par šīs regulas darbības sfērā ietilpstošu pārrobežu pakalpojumu sniegšanu, pamatojoties uz CVD saikņu skaitu un veidiem, ārvalstu dalībnieku skaitu CVD pārvaldītās vērtspapīru norēķinu sistēmās, tādu darījumu, kuros iesaistīti šādi dalībnieki, skaitu un apjomu, tādu ārvalstu emitentu skaitu, kuri grāmato savus vērtspapīrus CVD saskaņā ar 47. pantu, un par citiem svarīgiem kritērijiem.

2. Ziņojumus, kas minēti 1. punktā un kas aptver kalendāro gadu, nosūta Komisijai līdz nākamā kalendārā gada 30. aprīlim.

70. pants

Stāšanās spēkā un piemērošana

1. Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

2. Regulas 5. pantu piemēro no 2015. gada 1. janvāra.

3. Regulas 3. panta 1. punktu piemēro no 2020. gada 1. janvāra.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 7.3.2012

Eiropas Parlamenta vārdā —                                                       Padomes vārdā —

priekšsēdētājs                                                                               priekšsēdētājs                                                                                                      

PIELIKUMS

Pakalpojumu saraksts

A iedaļa Centrālo vērtspapīru depozitāriju pamatpakalpojumi

1. Vērtspapīru sākotnēja grāmatošana dematerializētā veidā (notāra pakalpojumi).

2. Vērtspapīru kontu uzturēšana augstākajā līmenī (centralizētās uzturēšanas pakalpojumi).

3. Vērtspapīru norēķinu sistēmas pārvaldīšana (norēķinu pakalpojumi).

B iedaļa Centrālo vērtspapīru depozitāriju papildpakalpojumi, kas nav līdzīgi banku pakalpojumiem

CVD pakalpojumi, kuri veicina lielāku vērtspapīru tirgus drošību, efektivitāti un pārredzamību, tostarp:

1. Pakalpojumi papildus norēķinu pakalpojumiem, piemēram:

(a) vērtspapīru aizdošanas mehānisma organizēšana, darbojoties kā vērtspapīru norēķinu sistēmas dalībnieku aģentam;

(b) nodrošinājuma pārvaldības pakalpojumu sniegšana, darbojoties kā vērtspapīru norēķinu sistēmas dalībnieku aģentam;

(c) norēķinu saskaņošana, rīkojumu maršrutēšana, tirdzniecības darījumu apstiprināšana, tirdzniecības darījumu verifikācija.

2. Pakalpojumi saistībā ar notāra un centralizētās uzturēšanas pakalpojumiem, piemēram:

(a) pakalpojumi saistībā ar akcionāru reģistriem;

(b) uzņēmumu darbību apstrādes sākšana, tostarp pakalpojumi saistībā ar nodokļiem, kopsapulcēm un informāciju;

(c) pakalpojumi saistībā ar jaunām emisijām, tostarp starptautisko vērtspapīru identifikācijas numura (ISIN) kodu un līdzīgu kodu piešķiršana un pārvaldība;

(d) rīkojumu maršrutēšana un apstrāde, maksas iekasēšana un apstrāde un saistītu ziņojumu sniegšana.

3. Vērtspapīru kontu uzturēšana saistībā ar norēķinu pakalpojumiem, nodrošinājuma pārvaldība un citi papildpakalpojumi.

4. Jebkādi citi pakalpojumi, piemēram:

(a) vispārēju pakalpojumu sniegšana saistībā ar nodrošinājuma pārvaldību, darbojoties kā aģentam;

(b) regulējumā noteiktu ziņojumu sniegšana;

(c) datu un statistikas sniegšana tirgum/skaitīšanas dienestiem;

(d) IT pakalpojumu sniegšana.

C iedaļa Banku pakalpojumiem līdzīgi papildpakalpojumi

1. Banku pakalpojumiem līdzīgi pakalpojumi vērtspapīru norēķinu sistēmas dalībniekiem saistībā ar norēķinu pakalpojumiem, piemēram:

(a) skaidrās naudas kontu nodrošināšana;

(b) skaidrās naudas noguldījumu pieņemšana;

(c) skaidrās naudas kredītu izsniegšana;

(d) vērtspapīru aizdošana.

2. Banku pakalpojumiem līdzīgi pakalpojumi, kas saistīti ar A un B iedaļā uzskaitītajiem pamatpakalpojumiem vai papildpakalpojumiem, piemēram:

(a) skaidrās naudas kontu nodrošināšana norēķinam un skaidrās naudas noguldījumu pieņemšana no vērtspapīru kontu turētājiem;

(b) vērtspapīru aizdošana vērtspapīru kontu turētājiem;

(c) banku pakalpojumiem līdzīgi pakalpojumi, kuri veicina uzņēmumu darbību apstrādi, piemēram:

– i) ienākumu priekšfinansēšana un ieņēmumu atgūšana;

– ii)            nodokļu atgūšanas priekšfinansēšana.

PIELIKUMS

TIESĪBU AKTA PRIEKŠLIKUMA FINANŠU PĀRSKATS

1.           PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS KONTEKSTS

              1.1.    Priekšlikuma/iniciatīvas nosaukums

              1.2.    Attiecīgās politikas jomas ABM/ABB struktūrā

              1.3.    Priekšlikuma/iniciatīvas būtība

              1.4.    Mērķis(-i)

              1.5.    Priekšlikuma/iniciatīvas pamatojums

              1.6.    Ilgums un finansiālā ietekme

              1.7.    Paredzētie pārvaldības veidi

2.           PĀRVALDĪBAS PASĀKUMI

              2.1.    Uzraudzības un ziņošanas noteikumi

              2.2.    Pārvaldības un kontroles sistēma

              2.3.    Krāpšanas un pārkāpumu apkarošanas pasākumi

3.           PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS PAREDZAMĀ FINANSIĀLĀ IETEKME

              3.1.    Attiecīgās ietekmētās daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijas un budžeta izdevumu pozīcijas

              3.2.    Paredzamā ietekme uz izdevumiem

              3.2.1. Paredzamās ietekmes uz izdevumiem kopsavilkums

              3.2.2. Paredzamā ietekme uz darbības apropriācijām

              3.2.3. Paredzamā ietekme uz administratīvajām apropriācijām

              3.2.4. Saderība ar kārtējo daudzgadu finanšu shēmu

              3.2.5. Trešo personu dalība finansējumā

              3.3.    Paredzamā ietekme uz ieņēmumiem

TIESĪBU AKTA PRIEKŠLIKUMA FINANŠU PĀRSKATS

1. PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS KONTEKSTS 1.1. Priekšlikuma/iniciatīvas nosaukums

Eiropas Parlamenta un Padomes regula par vērtspapīru norēķinu uzlabošanu Eiropas Savienībā, centrālajiem vērtspapīru depozitārijiem (CVD) un grozījumiem Direktīvā 98/26/EK

1.2. Attiecīgās politikas jomas ABM/ABB struktūrā[26]

Iekšējais tirgus — finanšu tirgi

1.3. Priekšlikuma/iniciatīvas būtība

ý Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz jaunu darbību

¨ Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz jaunu darbību, pamatojoties uz izmēģinājuma projektu/sagatavošanas darbību[27]

¨ Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz esošas darbības pagarināšanu

¨ Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz darbību, kas pārveidota jaunā darbībā

1.4. Mērķi 1.4.1. Komisijas daudzgadu stratēģiskie mērķi, kurus plānots sasniegt ar priekšlikumu/iniciatīvu

Palielināt drošību un efektivitāti finanšu tirgos, veicināt iekšējo tirgu finanšu pakalpojumiem

1.4.2. Konkrētie mērķi un attiecīgās ABM/ABB darbības

Konkrētie mērķi: Ņemot vērā iepriekš minētos vispārējos mērķus, ievieš šādus konkrētus mērķus: · Lielāka pārrobežu norēķinu drošība · Pārrobežu norēķinu efektīvāka piemērošana · Vienādi darbības noteikumi CVD pakalpojumiem

1.4.3. Paredzamie rezultāti un ietekme

Norādīt, kāda ir priekšlikuma/iniciatīvas iecerētā ietekme uz finansējuma saņēmējiem/mērķgrupām.

Priekšlikuma mērķi ir: · Palielināt norēķinu drošību un efektivitāti, saskaņojot norēķinu periodus un nodrošinot, ka lielākā daļa pārvedamu vērtspapīru tiek emitēti dematerializētā veidā · Uzlabot norēķinu disciplīnu, izveidojot atbilstīgu un saskaņotu sistēmu, lai nepieļautu neveiktus norēķinus un risinātu ar tiem saistītās problēmas · Nodrošināt atbilstīgu regulējumu visiem CVD, kuri darbojas ES · Nodrošināt konsekventas prasības CVD un koordinēt valstu regulatoru veikto uzraudzību · Samazināt pārrobežu norēķinu izmaksas ieguldītājiem · Nodrošināt lielāku izvēli emitentiem un ieguldītājiem, palielinot piekļuvi CVD · Veicināt vienādus darbības nosacījumos konkurencē starp CVD pakalpojumiem, tādējādi nodrošinot CVD pakalpojumu labāku kvalitāti un zemāku pakalpojumu maksu emitentiem un ieguldītājiem

1.4.4. Rezultātu un ietekmes rādītāji

Norādīt priekšlikuma/iniciatīvas īstenošanas uzraudzībā izmantojamos rādītājus.

· Ziņojums, kurā tiek novērtēta norēķinu efektivitāte katrā ES tirgū. Var izmantot tādus rādītājus kā neveiktu norēķinu skaits un apjoms (nodalot iekšzemes un pārrobežu darījumus), CVD soda naudu apmērs, iepirkšanas procedūru skaits un tādu gadījumu skaits, kad dalība tiek uz laiku pārtraukta sistemātiski neveiktu norēķinu dēļ · Ziņojums, kurā tiek mērīts tirgus prasību apjoms, lai novērtētu, vai norēķinu periodu saskaņošanas rezultātā palielinājusies uzņēmumu darbību efektivitāte · Ziņojums, kurā tiek mērīta turētājbanku veiktā norēķinu internalizācija ārpus CVD pārvaldītām vērtspapīru norēķinu sistēmām. Šāda informācija ir svarīga no sistēmiskā riska viedokļa, un tā palīdz novērtēt, vai šajā ziņā var būt nepieciešama ES intervence · Ziņojums, kurā tiek novērtēts, vai palielinās pārrobežu darbība. Var izmantot tādus rādītājus kā CVD saikņu skaits, CVD ārvalstu dalībnieku skaits, ārvalstu dalībnieku darījumu apjoms un tādu emitentu skaits, kuriem ir piekļuve ārvalstu CVD · Ziņojums, kurā tiek analizētas cenas ES par svarīgiem CVD pakalpojumiem, piemēram, norēķiniem un glabāšanas pakalpojumiem saistībā ar pārrobežu un iekšzemes darījumiem · Pārskats par CVD, emitentiem un citām tirgus infrastruktūrām, lai novērtētu, kādā mērā veiktie pasākumi likvidējuši šķēršļus piekļuvei un vai šķēršļi (gan praktiski, gan juridiski) joprojām pastāv

1.5. Priekšlikuma/iniciatīvas pamatojums 1.5.1. Īstermiņa vai ilgtermiņa vajadzības

Piemērojot regulu dalībvalstīs, tiks panākti šādi rezultāti: · Tiks saskaņoti norēķinu periodi · Lielākā daļa pārvedamu vērtspapīru tiks emitēti dematerializētā veidā · Tiks pastiprināta norēķinu disciplīna, izveidojot atbilstīgu un saskaņotu sistēmu, lai nepieļautu neveiktus norēķinus un risinātu ar tiem saistītas problēmas · Visiem CVD, kuri darbojas ES, tiks nodrošināts atbilstīgs regulējums, pamatojoties uz vienādu prasību kopumu · Tiks saskaņota atļauju izsniegšana CVD un CVD uzraudzība un uzlabota valstu regulatoru savstarpējā koordinācija · Tiks paplašināta piekļuve CVD (emitentiem, citiem CVD un citām tirgus infrastruktūrām) un no CVD (citiem CVD un citām tirgus infrastruktūrām), kā arī tiks saskaņoti piekļuves nosacījumi

1.5.2. ES iesaistīšanās pievienotā vērtība

· Finanšu tirgi pēc savas būtības ir pārrobežu tirgi, un to pārrobežu raksturs arvien palielinās. To problēmu būtība, kuras konstatētas saistībā ar CVD pakalpojumiem un jo īpaši norēķiniem ES, galvenokārt ir saistīta ar pārrobežu darījumiem. Attiecīgi tādu korektīvu pasākumu efektivitāte, ko neatkarīgi un nekoordinēti īstenos atsevišķas dalībvalstis, būs ļoti zema pārrobežu kontekstā · CVD sistēmiskais raksturs un to arvien pieaugošās savstarpējās saiknes Eiropā rada nepieciešamību koordinēt rīcību · Saistītos aspektus aptver esošais acquis communautaire, t. i., finanšu nodrošinājuma līgumu direktīva, norēķinu galīguma direktīva, finanšu instrumentu tirgus direktīva, kapitāla prasību direktīva, kā arī iespējamā nākotnes vērtspapīru likuma direktīva. Ikviens jauns priekšlikums perfekti jāsasaista ar minētajiem ES pasākumiem. Vislabāk to var panākt kopīgiem spēkiem

1.5.3. Līdzīgas līdzšinējās pieredzes rezultātā gūtās atziņas

CVD ir svarīgas finanšu tirgu iestādes tāpēc, ka tie nodrošina gan vērtspapīru reģistrēšanu un glabāšanu, gan sistēmas, kuras nodrošina norēķinus par vērtspapīru darījumiem, kas nozīmē faktisku vērtspapīru piegādi pret skaidru naudu. Tādējādi CVD līdz ar tirdzniecības vietām, centrālajiem darījumu partneriem un darījumu reģistriem ir svarīgas finanšu tirgus infrastruktūras. Tirdzniecības vietu regulējumu nodrošina finanšu instrumentu tirgus direktīva, savukārt centrālo darījumu partneru un darījumu reģistru regulējums ES tiks nodrošināts, kad Eiropas Parlaments un Padome apstiprinās priekšlikumu par regulu attiecībā uz darījumiem ar atvasinātiem instrumentiem, centrālajiem darījumu partneriem un darījumu reģistriem un kad regula stāsies spēkā. Finanšu instrumentu tirgus direktīvu piemēro kopš 2007. gada novembra, tās piemērošanas rezultātā palielinājusies konkurence starp finanšu instrumentu tirdzniecības vietām, un ieguldītājiem ir lielākas iespējas izvēlēties pakalpojumu sniedzēju un pieejamos finanšu instrumentus.

1.5.4. Saderība un iespējamā sinerģija ar citiem attiecīgajiem instrumentiem

Noteikti aspekti jau ir aptverti esošajos Savienības tiesību aktos. Piemēram, vērtspapīru norēķinu sistēmas jau ir definētas Direktīvā 98/26/EK par norēķinu galīgumu maksājumu un vērtspapīru norēķinu sistēmās[28], bet Direktīvā 2004/39/EK paredzēti daži noteikumi par tirgus dalībnieku piekļuvi izvēlētajai vērtspapīru norēķinu sistēmai. Citi jautājumi ir aptverti Komisijas priekšlikumos. Piemēram, Komisijas priekšlikumos par īsās pozīcijas pārdošanu un dažiem kredītsaistību nepildīšanas mijmaiņas darījumu aspektiem arī aplūkota norēķinu disciplīna saistībā ar dažām finanšu instrumentu kategorijām, un Komisijas priekšlikumā par darījumiem ar atvasinātiem instrumentiem, centrālajiem darījumu partneriem un darījumu reģistriem ir noteikumi par tīrvērti, kas ir ar norēķinu cieši saistīts process. Ierosinātā regula atbilst šiem Savienības dokumentiem.

1.6. Ilgums un finansiālā ietekme

¨ Ierobežota ilguma priekšlikums/iniciatīva

– ¨  Priekšlikuma/iniciatīvas darbības laiks: [DD.MM.]GGGG.–[DD.MM.]GGGG.

– ¨  Finansiālā ietekme: GGGG.–GGGG.

ý Neierobežota ilguma priekšlikums/iniciatīva

– īstenošana ar uzsākšanas periodu no 2013. līdz 2015. gadam,

– pēc kura turpinās normāla darbība.

1.7. Paredzētie pārvaldības veidi[29]

¨ Komisijas īstenota centralizēta tieša pārvaldība

¨ Centralizēta netieša pārvaldība, izpildes uzdevumus deleģējot:

– ¨  izpildaģentūrām

– ý  kopienu izveidotām struktūrām[30]

– ¨  valstu publiskā sektora struktūrām vai struktūrām, kas veic valsts pārvaldes uzdevumus

– ¨  personām, kurām ir uzticēts veikt īpašas darbības saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību V sadaļu un kuras ir noteiktas attiecīgā pamataktā saskaņā ar Finanšu regulas 49. pantu

¨ Dalīta pārvaldība kopā ar dalībvalstīm

¨ Decentralizēta pārvaldība kopā ar trešām valstīm

¨ Pārvaldība kopā ar starptautiskām organizācijām (precizēt)

Ja norādīti vairāki pārvaldības veidi, sniedziet papildu informāciju iedaļā "Piezīmes".

Piezīmes

-

2. PĀRVALDĪBAS PASĀKUMI 2.1. Uzraudzības un ziņošanas noteikumi

Norādīt periodiskumu un nosacījumus.

Regulas, ar ko izveido Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādi (EVTI), projekta 81. pantā noteikts, ka jānovērtē iestādes darbībā iegūtā pieredze trīs gadu laikā pēc tās darbības sākšanas. Tāpēc Komisija publicēs vispārīgu pārskatu, ko nosūtīs Eiropas Parlamentam un Padomei.

2.2. Pārvaldības un kontroles sistēma 2.2.1. Apzinātie riski

Izstrādātajam priekšlikumam par reformām ES finanšu uzraudzības sistēmā ir veikts ietekmes novērtējums, ko pievieno priekšlikumam regulām, ar kurām izveido Eiropas Banku iestādi, Eiropas Apdrošināšanas un fondēto pensiju iestādi un Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādi. Šajā priekšlikumā EVTI paredzēti papildu resursi, kas nepieciešami, lai EVTI varētu izmantot savu kompetenci un īpaši savu lomu, lai: · Nodrošinātu saskaņotu un labāku režīmu norēķinu disciplīnai, nodrošinot konsekventu uzraudzību un ziņošanu par neveiktiem norēķiniem un izstrādājot standartu projektu pasākumiem neveiktu norēķinu nepieļaušanai un saistīto problēmu risināšanai · Nodrošinātu saskaņotus un koordinētus noteikumus piemērošanai CVD, izstrādājot standartu projektu · Pastiprinātu un nodrošinātu konsekventu valstu regulatoru pilnvaru piemērošanu par sadarbību starp iestādēm, un izstrādātu standartu projektu, kurā precizētu atļaujas saņemšanai paredzētā pieteikuma saturu un informāciju, kāda sniedzama kompetentajām iestādēm un ar kādu apmainās iestādes uzraudzības vajadzībām · Nodrošinātu koordinētus un saskaņotus nosacījumus piekļuvei, ko piešķir trešo valstu uzņēmumiem · Nodrošinātu saskaņotus un koordinētus noteikumus par piekļuvi CVD dalībniekiem, emitentiem un citiem CVD, starp CVD un citām tirgus infrastruktūrām Bez šiem resursiem nevar nodrošināt savlaicīgu un efektīvu EVTI lomas izpildi.

2.2.2. Paredzētie kontroles veidi

EVTI regulā izveidotās pārvaldības un kontroles sistēmas piemēros arī attiecībā uz EVTI lomu saskaņā ar šo priekšlikumu.

Komisija pieņems lēmumu par EVTI darbības rezultātu novērtēšanas rādītāju galīgo kopumu tad, kad tiks veikta pirmā noteiktā novērtēšana. Veicot galīgo novērtēšanu, kvantitatīvie rādītāji būs tikpat būtiski kā konsultācijās apkopotie kvalitatīvie rādītāji. Novērtēšanu veic atkārtoti ik pēc trijiem gadiem.

2.3. Krāpšanas un pārkāpumu apkarošanas pasākumi

Norādīt esošos vai plānotos novēršanas un aizsardzības pasākumus.

Krāpšanas, korupcijas un citu nelikumīgu darbību apkarošanai EVTI bez ierobežojumiem piemēro Eiropas Parlamenta un Padomes 1999. gada 25. maija Regulu (EK) Nr. 1073/1999 par izmeklēšanu, ko veic Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF).

EVTI pievienojas Eiropas Parlamenta, Eiropas Savienības Padomes un Eiropas Kopienu Komisijas 1999. gada 25. maija Iestāžu nolīgumam par iekšējo izmeklēšanu, ko veic Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai, un tā nekavējoties izdod attiecīgus noteikumus, kas attiecas uz visu EVTI personālu.

Lēmumi par finansējumu un nolīgumi, kā arī no tiem izrietošie īstenošanas pasākumi skaidri nosaka, ka Revīzijas palāta un OLAF nepieciešamības gadījumā var veikt EVTI izmaksāto līdzekļu saņēmēju, kā arī par šo līdzekļu sadali atbildīgā personāla klātienes pārbaudes.

3. PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS PAREDZAMĀ FINANSIĀLĀ IETEKME 3.1. Attiecīgās ietekmētās daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijas un budžeta izdevumu pozīcijas

· Esošās budžeta izdevumu pozīcijas

Sarindotas pa daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijām un budžeta pozīcijām.

Daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorija || Budžeta pozīcija || Izdevumu veids || Iemaksas

Daudzums [Apraksts………………………...……….] || dif./nedif. ([31]) || no EBTA[32] valstīm || no kandidāt- valstīm[33] || no trešām valstīm || atbilstīgi Finanšu regulas 18. panta 1. punkta aa) apakšpunktam

|| 12.0404.01 [EVTI subsīdija saskaņā ar 1. un 2. sadaļu (Personāla un administratīvie izdevumi)] || Dif. || JĀ || NĒ || NĒ || NĒ

· No jauna veidojamās budžeta pozīcijas

Sarindotas pa daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijām un budžeta pozīcijām.

-

3.2. Paredzamā ietekme uz izdevumiem 3.2.1. Paredzamās ietekmes uz izdevumiem kopsavilkums

Miljonos EUR (3 zīmes aiz komata)

Daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorija: || 1A || Konkurētspēja izaugsmei un nodarbinātībai

. MARKT ĢD || || || 2013. gads[34] || 2014. gads || 2015. gads || || || KOPĀ

Ÿ Darbības apropriācijas || || || || || || || ||

12.0404.01 || Saistības || (1) || 0,385 || 0,354 || 0,354 || || || || || 1,093

Maksājumi || (2) || 0,385 || 0,354 || 0,354 || || || || || 1,093

Administratīvās apropriācijas, kas tiek finansētas  no konkrētu programmu piešķīrumiem[35] || || || || || || || ||

Budžeta pozīcijas numurs || || (3) || || || || || || || ||

KOPĀ — MARKT ĢD apropriācijas || Saistības || =1+1a +3 || 0,385 || 0,354 || 0,354 || || || || || 1,093

Maksājumi || =2+2a+3 || 0,385 || 0,354 || 0,354 || || || || || 1,093

Ÿ KOPĀ — darbības apropriācijas || Saistības || (4) || 0,385 || 0,354 || 0,354 || || || || || 1,093

Maksājumi || (5) || 0,385 || 0,354 || 0,354 || || || || || 1,093

Ÿ KOPĀ — Administratīvās apropriācijas, kas tiek finansētas no konkrētu programmu piešķīrumiem || (6) || || || || || || || ||

KOPĀ — apropriācijas saskaņā ar daudzgadu finanšu shēmas 1.A izdevumu kategoriju || Saistības || =4+ 6 || 0,385 || 0,354 || 0,354 || || || || || 1,093

Maksājumi || =5+ 6 || 0,385 || 0,354 || 0,354 || || || || || 1,093

Piezīmes

Minētās darbības apropriācijas ir saistītas ar īpašiem uzdevumiem, kas EVTI uzticēti saskaņā ar priekšlikumu:

1) Uzdevumi saistībā ar norēķinu disciplīnu (divi regulatīvi standarti, viens norādījumu kopums un uzdevumi saistībā ar reģistra lomas pildīšanu)

Šo pasākumu mērķis ir ieviest konsekventu kārtību neveiktu norēķinu uzraudzībai un ziņošanai un samazināt neveiktu norēķinu skaitu, ieviešot stingrus preventīvus un soda pasākumus.

EVTI būs jāizstrādā divi regulatīvu tehnisko standartu projekti par pasākumiem neveiktu norēķinu nepieļaušanai, uzraudzības instrumentiem iespējamu neveiktu norēķinu noteikšanai, pasākumiem neveiktu norēķinu radīto problēmu risināšanai un sīkāku informāciju par uzraudzības un ziņošanas sistēmu saistībā ar neveiktiem norēķiniem.

EVTI būs arī jāizdod norādījumi iestādēm, lai nodrošinātu konsekventu un efektīvu pasākumu izpildi neveiktu norēķinu nepieļaušanai un ar tiem saistīto problēmu risināšanai.

EVTI no kompetentajām iestādēm saņems attiecīgos datus par neveiktiem norēķiniem.

2) Uzdevumi saistībā ar atļauju izsniegšanu CVD un CVD uzraudzību (trīs regulatīvi standarti, četri īstenošanas standarti, viens norādījumu kopums, uzdevumi saistībā ar reģistra lomas pildīšanu un pastāvīgi uzdevumi)

Šo pasākumu mērķis ir ieviest konsekventu sistēmu atļauju piešķiršanai CVD un CVD uzraudzībai un palielināt iestāžu sadarbību. Tas, cita starpā, samazinās regulatīvo slogu CVD, kuri veic pārrobežu darbības.

EVTI būs jāizstrādā trīs regulatīvu tehnisko standartu projekti un četri īstenošanas tehnisko standartu projekti par pieteikuma saturu atļaujas saņemšanai, informāciju, kāda CVD jāsniedz kompetentajām iestādēm, informācijas apmaiņu starp iestādēm uzraudzības vajadzībām un sadarbību starp izcelsmes un uzņēmējas valsts iestādēm.

EVTI būs arī jāizdod norādījumi iestādēm, lai nodrošinātu konsekventu un efektīvu iestāžu sadarbību, veicot dažādus novērtējumus, kas nepieciešami šīs regulas piemērošanai.

EVTI būs jāuztur sīki izstrādāts reģistrs par CVD darbībām Savienībā, norādot to CVD nosaukumus, kuriem piešķirta atļauja, un to vērtspapīru norēķinu sistēmu nosaukumus, kuras šādi CVD pārvalda, sniegtos pakalpojumus, atbildīgās iestādes, trešo valstu CVD u. c. informāciju.

EVTI būs svarīga loma saistībā ar tādiem CVD ārpus ES, kuri plāno atvērt filiāli vai sniegt pakalpojumus, neatverot filiāli Savienībā, vai izveidot saikni ar CVD Savienībā. EVTI būs jānovērtē, vai uz šādiem CVD to izcelsmes valstīs attiecas faktiskas prasības par atļauju izsniegšanu un uzraudzību, un būs jāslēdz sadarbības līgumi ar šo valstu kompetentajām iestādēm.

EVTI būs arī vairāki citi pastāvīgi uzdevumi, tostarp veikt intervences nesaskaņu gadījumā starp izcelsmes un uzņēmējas valsts iestādēm un saņemt informāciju ārkārtējās situācijās.

3) Uzdevumi saistībā ar prasībām CVD (astoņi regulatīvi standarti, divi īstenošanas standarti, viens norādījumu kopums, pastāvīgi uzdevumi)

Šo pasākumu mērķis ir ieviest konsekventas prasības CVD attiecībā uz organizatorisko struktūru un pārvaldības jautājumiem, darījumu veikšanu, pakalpojumiem un uz konsultatīvu uzraudzību balstītu sistēmu. Tādējādi tiks izveidota drošāka vide CVD pakalpojumiem un atkārtoti samazināts regulatīvais slogs CVD, kuri veic pārrobežu darbības.

EVTI būs jāizstrādā astoņi regulatīvu tehnisko standartu projekti un divi īstenošanas tehnisko standartu projekti, lai precizētu sīkāku informāciju par vairākām regulatīvām prasībām CVD, jo īpaši saistībā ar organizatorisko struktūru, grāmatojumu turēšanu, piekļuvi dalībniekiem, vērtspapīru kontu saskaņošanu, vērtspapīru kontu nošķiršanu, norēķinu galīgumu, darbības risku mazināšanu, kapitāla prasībām un CVD saiknēm.

EVTI būs jāizdod norādījumi par CVD noteikumiem un procedūrām dalībnieku saistību nepildīšanas pārvaldīšanai.

EVTI būs arī pastāvīgi uzdevumi, kas izriet no tā pilnvarām veikt intervences nesaskaņu gadījumos starp iestādēm saistībā ar dalībnieku piekļuvi CVD.

4) Uzdevumi saistībā ar piekļuves prasībām (trīs īstenošanas standarti, pastāvīgi uzdevumi)

Šo pasākumu mērķis ir palielināt efektivitāti, ļaujot emitentiem un ieguldītājiem piekļūt izvēlētajam CVD.

EVTI būs jāizstrādā trīs īstenošanas tehnisko standartu projekti saistībā ar procedūru emitentu piekļuvei CVD, CVD savstarpējo piekļuvi un CVD un citu tirgus infrastruktūru savstarpējo piekļuvi.

EVTI būs arī pastāvīgi uzdevumi, kas izriet no tās pilnvarām iejaukties nesaskaņu gadījumā starp iestādēm saistībā ar piekļuvi.

5) Uzdevumi saistībā ar priekšlikuma uzraudzību un novērtēšanu (divi ziņojumi gadā)

EVTI būs jāsagatavo divi ziņojumi gadā: viens par norēķinu efektivitāti katrā ES tirgū, pamatojoties uz tirgus dalībnieku standarta ziņojumiem par neveiktiem norēķiniem, un otrs — lai novērtētu, vai pārrobežu darbība palielinās, pamatojoties uz EVTI reģistra datiem.

Daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorija: || 5 || "Administratīvie izdevumi"

Miljonos EUR (3 zīmes aiz komata)

|| || || 2013. gads || 2014. gads || 2015. gads || || || KOPĀ

. MARKT ĢD ||

Ÿ Cilvēkresursi || 0 || 0 || 0 || || || || ||

Ÿ Citi administratīvie izdevumi || 0 || 0 || 0 || || || || ||

KOPĀ — MARKT ĢD || Apropriācijas || 0 || 0 || 0 || || || || ||

KOPĀ — apropriācijas saskaņā ar daudzgadu finanšu shēmas 5. izdevumu kategoriju || (Saistību summa kopā = maksājumu summa kopā) || 0 || 0 || 0 || || || || ||

Miljonos EUR (3 zīmes aiz komata)

|| || || 2013. gads [36] || 2014. gads || 2015. gads || || || KOPĀ

KOPĀ — apropriācijas saskaņā ar daudzgadu finanšu shēmas 1.–5. izdevumu kategoriju || Saistības || 0,385 || 0,354 || 0,354 || || || || || 1,093

Maksājumi || 0,385 || 0,354 || 0,354 || || || || || 1,093

3.2.2. Paredzamā ietekme uz darbības apropriācijām

– ¨  Priekšlikums/iniciatīva neparedz darbības apropriāciju izmantošanu

– ý  Priekšlikums/iniciatīva paredz darbības apropriāciju izmantošanu šādā veidā:

Priekšlikuma konkrētie mērķi ir noteikti 1.4.2. punktā. Tie tiks panākti, izmantojot ierosinātos tiesību aktu pasākumus, kurus īstenos valstu līmenī, un iesaistot EVTI. Kaut gan nav iespējams attiecināt konkrētus skaitliskus rezultātus uz katru darbības mērķi, EVTI loma un ieguldījums priekšlikuma mērķu sasniegšanā sīkāk aprakstīti 3.2.1. iedaļā.

3.2.3. Paredzamā ietekme uz administratīvajām apropriācijām 3.2.3.1. Kopsavilkums

– ý  Priekšlikums/iniciatīva neparedz administratīvo apropriāciju izmantošanu

– ¨  Priekšlikums/iniciatīva paredz administratīvo apropriāciju izmantošanu šādā veidā:

3.2.3.2.  Paredzamās cilvēkresursu vajadzības

– ý  Priekšlikums/iniciatīva neparedz cilvēkresursu izmantošanu

– ¨  Priekšlikums/iniciatīva paredz cilvēkresursu izmantošanu šādā veidā:

Piezīmes

Šim priekšlikumam nav vajadzīgi papildu cilvēkresursi un administratīvie resursi MARKT ĢD. Tiks turpināts izmantot pašreiz saskaņā ar Direktīvu 1997/9/EK izmantotos resursus.

3.2.4. Saderība ar kārtējo daudzgadu finanšu shēmu

– ¨  Priekšlikums/iniciatīva atbilst kārtējai daudzgadu finanšu shēmai.

– ý  Pieņemot priekšlikumu/iniciatīvu, jāpārplāno attiecīgā kategorija daudzgadu finanšu shēmā.

Priekšlikumā paredzēti papildu uzdevumi EVTI. Tam būs nepieciešami papildu resursi saskaņā ar budžeta pozīciju 12.0404.

– ¨  Pieņemot priekšlikumu/iniciatīvu, jāpiemēro elastības instruments vai jāpārskata daudzgadu finanšu shēma[37].

3.2.5. Trešo personu iemaksas

– ¨  Priekšlikums/iniciatīva neparedz trešo personu līdzfinansējumu

– ý  Priekšlikums/iniciatīva paredz šādu līdzfinansējumu:

Apropriācijas miljonos EUR (3 zīmes aiz komata)

|| 2013. gads || 2014. gads || 2015. gads || || || Kopā

Dalībvalstis, izmantojot ES valstu uzraudzības iestādes * || 0,577 || 0,531 || 0,531 || || || || || 1,639

KOPĀ — Līdzfinansējuma apropriācijas || 0,577 || 0,531 || 0,531 || || || || || 1,639

* Pieņēmums balstīts uz pašreizējo finansēšanas mehānismu EVTI regulā (dalībvalstis 60 %, Kopiena 40 %).

3.3. Paredzamā ietekme uz ieņēmumiem

– ý  Priekšlikums/iniciatīva finansiāli neietekmē ieņēmumus.

– ¨  Priekšlikums/iniciatīva finansiāli ietekmē:

– ¨         pašu resursus

– ¨         dažādus ieņēmumus

Tiesību akta finanšu pārskata pielikums saistībā ar priekšlikumu par Eiropas Parlamenta un Padomes regulu par vērtspapīru norēķinu uzlabošanu Eiropas Savienībā, centrālajiem vērtspapīru depozitārijiem (CVD) un grozījumiem Direktīvā 98/26/EK

Izmaksas saistībā ar EVTI veicamajiem uzdevumiem ir aprēķinātas attiecībā uz personāla izdevumiem (1. sadaļa) atbilstoši izmaksu kategorijām Komisijai iesniegtajā EVTI 2012. gada budžeta projektā.

Komisijas priekšlikumā ietverti noteikumi EVTI izstrādāt 13 regulatīvus tehniskos standartus un deviņus īstenošanas tehniskos standartus, kam būtu jānodrošina, lai pēc būtības izteikti tehniski standarti tiktu konsekventi īstenoti visā ES. Turklāt EVTI būs arī jāizstrādā trīs norādījumi, kuru mērķis galvenokārt ir nodrošināt efektīvu iestāžu sadarbību, un jāsagatavo divi ziņojumi gadā, lai uzraudzītu un novērtētu regulas efektivitāti, turklāt EVTI turēs CVD reģistru, un tai būs vairāki citi pastāvīgi uzdevumi.

Attiecībā uz laika plānu pieņem, ka regula stāsies spēkā 2013. gada sākumā, tāpēc papildu resursi EVTI būs nepieciešami, sākot ar 2013. gadu. Nepieciešamība pēc papildu darbiniekiem noteikta tikai saistībā ar EVTI gatavotiem tehniskajiem standartiem, norādījumiem un ziņojumiem, un pieņem, ka EVTI var veikt citus pastāvīgos uzdevumus, piemēram, saistībā ar ārpus ES esošu CVD atzīšanu un starpniecību starp iestādēm, izmantojot esošos darbiniekus. Attiecībā uz amata vietām jaunu tehnisko standartu sekmīgai un savlaicīgai iesniegšanai jo īpaši būs vajadzīgi papildu darbinieki, kas atbild par politiku, juridiskajiem jautājumiem un ietekmes novērtējumu.

Novērtējot ietekmi uz vairākiem pilnslodzes ekvivalentiem, kas nepieciešami tehnisko standartu, norādījumu un ziņojumu sagatavošanai, tika izmantoti šādi pieņēmumi:

· viens darbinieks sagatavo vidēji piecus tehnisko standartu projektus gadā, un tas pats darbinieks var izstrādāt attiecīgo norādījumu vai ziņojumu projektu. Tas nozīmē, ka nepieciešami četri darbinieki;

· iepriekšminētajiem tehniskajiem standartiem nepieciešams viens darbinieks ietekmes novērtējumam;

· iepriekšminētajiem tehniskajiem standartiem un norādījumiem nepieciešams viens jurists.

Tas nozīmē, ka, sākot ar 2013. gadu, būs nepieciešami seši pilnslodzes ekvivalenti.

Tika pieņemts, ka pilnslodzes ekvivalentu skaita palielinājums tiks saglabāts 2014. un 2015. gadā, jo standarti, visdrīzāk, tiks pabeigti tikai 2014. gadā un grozījumi tajos var būt jāveic 2015. gadā.

Citi pieņēmumi:

· pamatojoties uz pilnslodzes ekvivalentu sadalījumu 2012. budžeta projektā, paredzēts, ka papildu seši pilnslodzes ekvivalenti būs 4 pagaidu darbinieki (74 %), viens valstu norīkots eksperts (16 %) un viens līgumdarbinieks (10 %);

· vidējo gada algas izmaksu pamatā dažādām personāla kategorijām ir BUDG ĢD norādes;

· algu aprēķina koeficients Parīzē ir 1,27;

· pieņem, ka apmācību izmaksas vienam pilnslodzes ekvivalentam ir EUR 1000 gadā;

· struktūru izmaksas, kas ir EUR 10 000, aplēstas, balstoties uz 2012. gada budžeta projektu katrai struktūrai vienam darbiniekam;

· ar darbinieku pieņemšanu saistītās izmaksas (ceļošana, viesnīca, ārstu pārbaudes, iekārtošanās un citi pabalsti, pārcelšanās izmaksas u. c.) ir EUR 12 700, kas aprēķinātas, balstoties uz 2012. gada budžeta projektu vienam jaunam darbiniekam.

Vajadzīgā budžeta palielinājuma nākamajiem trim gadiem aprēķina metode ir detalizētāk atspoguļota turpmāk tabulā. Aprēķinā atspoguļots tas, ka Kopienas budžets finansē 40 % no izmaksām.

Izmaksu veids || Aprēķins || Summa (tūkstošos)

|| || 2013 || 2014 || 2015 || Kopā

|| || || || ||

1. sadaļa: Personāla izdevumi || || || || ||

|| || || || ||

11. Algas un piemaksas || || || || ||

- pagaidu darbiniekiem || =4*127*1,27 || 645 || 645 || 645 || 1,935

- valstu norīkotiem ekspertiem || =1*73*1,27 || 93 || 93 || 93 || 278

- līgumdarbiniekiem || =1*64*1,27 || 81 || 81 || 81 || 244

|| || || || ||

12. Izmaksas saistībā ar pieņemšanu darbā || =6*12,7 || 76 || || || 76

|| || || || ||

13. Komandējumu izdevumi || =6*10 || 60 || 60 || 60 || 180

|| || || || ||

15. Apmācības || =6*1 || 6 || 6 || 6 || 18

|| || || || ||

1. sadaļa kopā: Personāla izdevumi || || 961 || 885 || 885 || 2,732

|| || || || ||

No tiem Kopienas ieguldījums (40 %) || || 385 || 354 || 354 || 1,093

No tiem dalībvalstu ieguldījums (60 %) || || 577 || 531 || 531 || 1,639

Šajā tabulā attēlots piedāvātais plāns četru pagaidu aģentu amata vietu izveidošanai. Funkcijas grupa un pakāpe.

Funkcijas grupa un pakāpe || Pagaidu amati

||

AD 8 || 1

AD 7 || 1

AD 6 || 1

AD 5 || 1

||

Kopā AD || 4

[1]               OV L 166, 11.6.1998., 45. lpp.

[2]               OV L 145, 30.4.2004., 1. lpp.

[3]               OV L 166, 11.6.1998., 45. lpp.

[4]               OV L 177, 30.6.2006., 1. lpp.

[5]               COM(2010) 716, 8.12.2010.

[6]               OV C, , . lpp.

[7]               OV C, , . lpp.

[8]               OV L 166, 11.6.1998., 45. lpp.

[9]               FSP dokuments "Sistēmiski svarīgu finanšu iestāžu radītā morālā kaitējuma samazināšana", 2010. gada 20. oktobris.

[10]             Padomes 2911. sanāksmes secinājumi, ECOFIN, 2008. gada 2. decembris.

[11]             OV L 275, 25.10.2003., 32. lpp.

[12]             OV L 145, 30.4.2004., 1. lpp.

[13]             OV L 168, 27.6.2002, 43. lpp.

[14]             OV L 222, 14.8.1978., 11. lpp.

[15]             OV L 193, 18.7.1983., 1. lpp.

[16]             OV L 177, 30.6.2006., 1. lpp.

[17]             "Eiropas kodekss tīrvērtes un norēķinu veikšanai", ko 2006. gada 7. novembrī parakstīja Eiropas Vērtspapīru biržu federācija, Eiropas Tīrvērtes iestāžu asociācija un Eiropas Centrālo vērtspapīru depozitāriju asociācija.

[18]             OV L 281, 23.11.1995., 31. lpp.

[19]             OV L 8, 12.1.2001., 1. lpp.

[20]             OV L 331, 15.12.2010., 84. lpp.

[21]             OV L 331, 15.12.2010., 12. lpp.

[22]             OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.

[23]             OV L 331, 15.12.2010., 120. lpp.

[24]             OV L 177, 4.7.2008., 6. lpp.

[25]             OV L 191, 13.7.2001., 45. lpp.

[26]             ABM: uz darbību balstīta pāvaldība; ABB: uz darbību balstīta budžeta veidošana.

[27]             Kā paredzēts Finanšu regulas 49. panta 6. punkta a) un b) apakšpunktā.

[28]             OV L 166, 11.6.1998., 45. lpp.

[29]             Skaidrojumus par pārvaldības veidiem un atsauces uz Finanšu regulu skatīt BudgWeb tīmekļa vietnē: http://www.cc.cec/budg/man/budgmanag/budgmanag_en.html

[30]             Kā paredzēts Finanšu regulas 185. pantā.

[31]             Dif. = diferencētas apropriācijas / Nedif. = nediferencētas apropriācijas

[32]             EBTA: Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācija.

[33]             Kandidātvalstis un attiecīgā gadījumā potenciālās kandidātvalstis no Rietumbalkāniem.

[34]             N. gads ir gads, kurā sāk īstenot priekšlikumu/iniciatīvu.

[35]             Tehniskais un/vai administratīvais atbalsts un ES programmu un/vai darbību īstenošanas atbalsta izdevumi (kādreizējās "BA" pozīcijas), netiešā pētniecība, tiešā pētniecība.

[36]             N. gads ir gads, kurā sāk īstenot priekšlikumu/iniciatīvu.

[37]             Skatīt Iestāžu nolīguma 19. un 24. punktu.