27.7.2012   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 225/46

—

aicina Eiropas Komisiju izveidot Eiropas Pilsētas mēru pakta iniciatīvu demogrāfiskām pārmaiņām kā Eiropas Aktīvu vecumdienu un paaudžu solidaritātes gada turpinājumu, lai apvienotu tās vietējās un reģionālās pašvaldības, kuras ir ieinteresētas veicināt inovācijas un progresīvus risinājumus veselības aprūpes un labākas dzīves kvalitātes jomā ar mērķi atbalstīt aktīvas un veselīgas vecumdienas, un sniegt administratīvu un finansiālu atbalstu šādam paktam;

—

atbalsta 2012. Eiropas gada ieinteresēto personu koalīcijas redzējumu par visu vecuma grupu sabiedrību, kurā ikviens var aktīvi piedalīties sabiedriskajā dzīvē un izmantot vienlīdzīgas tiesības un iespējas visos dzīves posmos neatkarīgi no vecuma, dzimuma, rases vai etniskās piederības, reliģiskās pārliecības, sociālā vai ekonomiskā statusa, seksuālās orientācijas, fiziskā vai garīgā stāvokļa vai aprūpes nepieciešamības;

—

uzsver, cik svarīgi ir apspriesties ar gados vecākiem cilvēkiem un viņu aprūpētājiem un aktīvi iesaistīt viņus savu vajadzību plānošanā, risinājumu izstrādē un savas darbības rezultātu novērtēšanā. Šāda līdzdalības pieeja atbalsta sociālo iekļaušanu un nodrošina, ka sniegtie pakalpojumi iespējami precīzi atbilst saņēmēju faktiskajām vajadzībām;

—

iesaka Eiropas Komisijai vietējās un reģionālās pašvaldības aktīvāk iesaistīt ES sociālās ietekmes novērtēšanā, kas tiek veikta par dažādajām iniciatīvām, kuras īstenotas aktīvu un veselīgu vecumdienu atbalstam, lai nodrošinātu, ka vietējā līmenī pienācīgi tiek novērtēta ietekme uz vecāka gadagājuma sievietēm un vīriešiem.

Galvenais ziņotājs

Arnoldas ABRAMAVICIUS kgs (LT/PPE), Zarasu rajona vietējās pašvaldības mērs un pašvaldības padomes loceklis

Atsauces dokuments

/

1.

atzinīgi vērtē prezidentvalsts Dānijas iniciatīvu integrēt vietējā un reģionālā līmeņa iestādes ES līmeņa dialogā par to, kā risināt demogrāfisko problēmu un maksimāli paplašināt novecojošās sabiedrības iespējas. Kā norādīts RK atzinumā “Kā risināt ES iedzīvotāju novecošanas ietekmi” (1) un Eiropas Parlamenta ziņojumā par Eiropas gadu 2012 (2), vietējām un reģionālajām pašvaldībām daudzās dalībvalstīs ir izšķirošā kompetence visās trijās jomās, uz ko balstās Eiropas Aktīvu vecumdienu un paaudžu solidaritātes gads, proti, nodarbinātība, līdzdalība sabiedriskajās norisēs un neatkarīga dzīve;

2.

uzsver, ka sabiedrības novecošanas problēmu risināšana ir viens no stratēģijas “Eiropa 2020” mērķiem. Tā kā vietējās un reģionālās pašvaldības ir pirmās, kas saskaras ar iedzīvotāju vajadzībām, un atbild par lielākās daļas to pakalpojumu sniegšanu, kuri gados vecākiem cilvēkiem ir vajadzīgi, lai viņiem būtu cilvēka cienīgas vecumdienas, minēto pašvaldību tieša iesaistīšanās visās ES līmeņa debatēs ir izšķiroša, lai sasniegtu stratēģijā “Eiropa 2020” izvirzītos mērķus un palīdzētu stiprināt sociālo, ekonomisko un teritoriālo kohēziju;

3.

atzinīgi vērtē Eiropas Inovācijas partnerību aktīvām un veselīgām vecumdienām (EIP-AHA), kuras mērķis ir mobilizēt plašu ieinteresēto personu loku visos līmeņos, lai divkārt palielinātu to gadu skaitu, ko cilvēks var nodzīvot, būdams pie labas veselības (tā sauktais veselīgas dzīves gadu rādītājs), un atgādina, ka vietējām un reģionālajām pašvaldībām ir izšķirošā kompetence EIP-AHA trijos pīlāros, pirmkārt, profilaksē, medicīniskajās pārbaudēs un agrīnā diagnostikā, otrkārt, aprūpē un ārstēšanā, treškārt, aktīvu vecumdienu un neatkarīgas dzīves nodrošināšanā;

4.

atbalsta 2012. Eiropas gada ieinteresēto personu koalīcijas redzējumu par visu vecuma grupu sabiedrību, kurā ikviens var aktīvi piedalīties sabiedriskajā dzīvē un izmantot vienlīdzīgas tiesības un iespējas visos dzīves posmos neatkarīgi no vecuma, dzimuma, rases vai etniskās piederības, reliģiskās pārliecības, sociālā vai ekonomiskā statusa, seksuālās orientācijas, fiziskā vai garīgā stāvokļa vai aprūpes nepieciešamības;

5.

iesaka konstruktīvu pieeju novecošanai un piekrīt viedoklim, ka inovācija var palīdzēt sniegt labākus pakalpojumus mūsu novecojošajai sabiedrībai. Tomēr jāuzsver, ka uz inovāciju nebūtu jātiecas vienīgi pārmaiņu dēļ, bet ka tā būtu uzskatāma par vērtīgu virzītājspēku, lai paaugstinātu kvalitāti un rentabilitāti, reaģējot uz pieaugošajām un jaunajām vajadzībām finanšu krīzes laikā;

6.

atzīst, ka ekonomikas un finanšu krīzes dēļ steidzamāk nekā jebkad agrāk pamatos jāpārskata veids, kādā funkcionē mūsu sabiedrība, un jādara viss iespējamais, lai ikviens iedzīvotājs — gan gados jauns, gan vecs — varētu aktīvi piedalīties darba tirgū un savas kopienas dzīvē un pēc iespējas ilgāk turpināt neatkarīgu dzīvi. Vislabākā pieeja demogrāfiskajai novecošanai ir tādu kopienu veicināšana, kurās ir labvēlīga vide visām vecuma grupām un kurās publiskā telpa, transports, mājokļi un vietēja mēroga pakalpojumi tiek plānoti, ņemot vērā visu paaudžu vajadzības, kā arī tiek sekmēta paaudžu solidaritāte un sadarbība. Šādas kopienas rada arī mazāku kaitējumu videi un veicina citu mazāk aizsargātu iedzīvotāju grupu sociālo kohēziju un iesaistīšanos sabiedrības dzīvē;

7.

uzsver, cik svarīgi ir apspriesties ar gados vecākiem cilvēkiem un viņu aprūpētājiem un aktīvi iesaistīt viņus savu vajadzību plānošanā, risinājumu izstrādē un savas darbības rezultātu novērtēšanā. Šāda līdzdalības pieeja atbalsta sociālo iekļaušanu un nodrošina, ka sniegtie pakalpojumi iespējami precīzi atbilst saņēmēju faktiskajām vajadzībām;

8.

norāda, ka pēdējos desmit gados daudzās Eiropas valstīs ir radusies “senioru ekonomikas” koncepcija, kuras nolūks ir izstrādāt plašu produktu un pakalpojumu klāstu aizvien pieaugošajam skaitam gados vecāku cilvēku, kam ir veselības aizsardzības un aprūpes vajadzības, ierobežotas pārvietošanās spējas un ierobežojumi ikdienas dzīvē. Senioru ekonomika ir attiecināma arī uz citiem tirgus segmentiem, piemēram, fiziskās labsajūtas uzlabošanu, fizisko sagatavotību (fitnesu), ceļojumiem, kultūru, saziņu, izklaidi, piekļuvi jaunām tehnoloģijām. Daudzi MVU un uzņēmējdarbības klasteri vairākās dalībvalstīs arī specializējas gados vecākiem cilvēkiem paredzētās tehnoloģijās, piemēram, mājas un sadzīves automatizācijas jomā, kas sniedz brīnišķīgas iespējas izaugsmei. Tomēr jāatzīmē arī tas, ka, atzīstot vajadzību pēc specializētiem produktiem un pakalpojumiem personām ar īpašām vajadzībām, lielākā daļa gados vecāku cilvēku dod priekšroku iespējai izmantot parastās preces un pakalpojumus. Tādēļ līdz ar specializētu, ļoti specifiskām vajadzībām paredzētu nišas produktu izstrādi būtu jāveicina uz koncepciju “paredzēts visiem” balstīta plašāka pieeja, kurā būtu integrētas gados vecāku cilvēku un personu ar invaliditāti vajadzības un vēlmes;

9.

norāda uz tendenci, ka aizvien lielāks skaits vietējo un reģionālo pašvaldību apsver sociālās inovācijas un uz IKT balstītus risinājumus, lai paaugstinātu veselības aizsardzības un ilgtermiņa aprūpes pakalpojumu kvalitāti un rentabilitāti gan pilsētās, gan lauku apgabalos, kur šādi risinājumi var palīdzēt nodrošināt izšķiroši svarīgus pakalpojumus gados vecākiem cilvēkiem par publiskajiem un privātajiem investoriem pieņemamāku cenu. Šādām iniciatīvām tomēr ir vajadzīgas noteikta apjoma investīcijas un pasākumi, kas īstenojami citos pārvaldības līmeņos, lai no eksperimentāliem projektiem virzītos uz liela mēroga modeļiem, ko var izvērst attiecīgās valsts līmenī vai citās dalībvalstīs. Tieši šajā jomā vietējām un reģionālajām pašvaldībām ir vajadzīgs viss iespējamais atbalsts, ko tās var saņemt no attiecīgās valsts valdības un ES līmenī;

10.

uzsver: lai gan vietējā līmenī iespējams atrast daudz piemēru inovatīviem pasākumiem, kas atbalsta aktīvas un veselīgas vecumdienas, un sociālie inkubatori bieži ir vietēja mēroga iniciatīvas, kuras ir tuvu vajadzībām, kam tās cenšas pievērsties, tomēr uz projektiem balstīta pieeja ne vienmēr ir pietiekami efektīva, lai sasniegtu kritisko masu un ilgtermiņa ilgtspēju. Lai izveidotu iekļaujošu un atbalstošu vidi, ir vajadzīgs globāls stratēģisks redzējums, kas aptvertu problēmas visās jomās. Labs piemērs ir Fredericijas komūnas (Dānija) uzsāktā sociālā inovācija, ar ko, izmantojot profilaksi, rehabilitāciju, tehnoloģijas un sociālos tīklus, cenšas uzturēt vai atjaunot gados vecāku cilvēku, kam vajadzīga palīdzība ikdienas dzīvē, savstarpēju pašpalīdzību. Šāda pieeja balstās uz uztveres paradigmas maiņu, proti, gados vecākus cilvēkus uzskata nevis par bezpalīdzīgiem pacientiem, bet gan par iedzīvotājiem, kam ir resursi. Minēto iniciatīvu kā eksperimentālu projektu ir atbalstījusi Dānijas Finanšu ministrija, un tā tagad kļūs par modeli pārējām Dānijas komūnām;

11.

uzsver, ka iedzīvotāju novecošanas problēmām ir spēcīga dzimumu dimensija, tāpēc īpaša uzmanība jāpievērš tam, kā pašreizējās sociālās aizsardzības reformas un sociālo pakalpojumu (īpaši bērnu un vecu cilvēku aprūpes) samazināšana ietekmēs sieviešu nodarbinātības iespējas, sieviešu un vīriešu darba samaksas atšķirības un sieviešu un vīriešu pensiju apmēra atšķirības, jo pieaugs apgādājamo radinieku aprūpes slogs neoficiālajiem aprūpētājiem, kuru lielākā daļa ir sievietes; ja nekas netiks darīts minēto nevienlīdzību novēršanai, šīs personas nākotnē saskarsies ar lielāku nabadzības un sociālās atstumtības risku. Arī ar stresu un pārslodzi saistītās problēmas veselības aprūpes nozarē, kurā dominē sievietes, nākotnē varētu radīt jaunas problēmas vecāka gadagājuma sievietēm;

12.

uzskata, ka ir vajadzīga labāka koordinācija starp dažādajiem līmeņiem, kas izstrādā risinājumus aktīvām un veselīgām vecumdienām, un norāda, ka šajā jomā vairāk jāpiemēro daudzlīmeņu pārvaldība. Vietējās un reģionālās pašvaldības nevajadzētu uzskatīt tikai par izpildošām struktūrām, bet tās jāiesaista visā lēmumu pieņemšanas un novērtēšanas procesā;

13.

atbalsta viedokli, ka tiktu radīta reāla pievienotā vērtība, ja ES izveidotu sistēmu, kas valsts iestādēm un dalībniekiem visos līmeņos dotu iespēju izmantot vienam otra pieredzi, balstīties uz sekmīgām iniciatīvām un mācīties no neveiksmēm, jo tas ļautu viņiem izvairīties no kļūdu atkārtošanas un palīdzētu ieguldīt savus ierobežotos līdzekļus inovatīvos risinājumos, kas ir pierādījuši savu efektivitāti;

14.

iesaka uzaicināt Reģionu komiteju pievienoties EIP-AHA koordinācijas grupai, lai EIP-AHA lēmumu pieņemšanas procesā nodrošinātu vietējo un reģionālo pašvaldību adekvātu pārstāvību un dotu RK iespēju darboties kā viedokļu izplatītājai nolūkā mobilizēt vietējās un reģionālās pašvaldības, lai tās iesaistītos EIP-AHA īstenošanā, jo minētajām pašvaldībām ir pieredze visās sešās galvenajās darbības jomās;

15.

atbalsta Eiropas Inovācijas partnerības aktīvām un veselīgām vecumdienām izteikto priekšlikumu izveidot “Eiropas tīklu vecumdienām labvēlīgai videi” un atzinīgi vērtē AGE Eiropas platformas un Pasaules Veselības organizācijas centienus šāda tīkla dibināšanā. RK iesaka piešķirt Eiropas Savienības finansējumu, lai ciešā sadarbībā ar PVO atbilstoši attīstītu šādu ES tīklu;

16.

iesaka Komisijai par prioritāti noteikt pētniecību saistībā ar visvecāko cilvēku grupu; tā daļēji vēl ir jauna, un dažādām ieinteresētajām personām par to ir nepieciešama plašāka informācija. Izpētes darbs vajadzīgs, lai varētu novērtēt to veselību veicinošo un profilaktisko pasākumu efektivitāti un rentabilitāti, kuri tiek īstenoti visa dzīves cikla laikā un it sevišķi vēlākajā dzīves posmā. Intensīvāki pētījumi nepieciešami arī, lai noskaidrotu, kā iespējams motivēt vecāka gadagājuma cilvēkus, kuri ir grūtāk sasniedzami, mainīt savus ieradumus un dzīvesveidu. Informācija par gados ļoti veciem cilvēkiem jāiekļauj statistikas un pētniecības datos. Pētījumu rezultāti jādara pieejami tām personām, kuras praktiski strādā ar gados vecajiem cilvēkiem;

17.

aicina Eiropas Komisiju izveidot Eiropas Pilsētas mēru pakta iniciatīvu demogrāfiskām pārmaiņām kā Eiropas Aktīvu vecumdienu un paaudžu solidaritātes gada turpinājumu, lai apvienotu tās vietējās un reģionālās pašvaldības, kuras ir ieinteresētas veicināt inovācijas un progresīvus risinājumus veselības aprūpes un labākas dzīves kvalitātes jomā ar mērķi atbalstīt aktīvas un veselīgas vecumdienas, un sniegt administratīvu un finansiālu atbalstu šādam paktam;

18.

norāda: lai gan aktīvu vecumdienu jomā galvenā kompetence piekrīt dalībvalstīm un to vietējām un reģionālajām pašvaldībām, ES ir tiesīga pieņemt tiesību aktus jautājumos, kas skar iekšējā tirgus darbību, lai likvidētu šķēršļus, kas kavē personu brīvu pārvietošanos, sekmētu pakalpojumu sniegšanas brīvību un nodrošinātu atbilstošu patērētāju aizsardzību. Līdz ar ANO Konvencijas par invalīdu tiesībām ratificēšanu Eiropas Savienība ir uzņēmusies jaunus juridiskos pienākumus, proti, nodrošināt, ka personas ar invaliditāti un vecāka gadagājuma cilvēki ar veselības traucējumiem var īstenot savu pārvietošanās brīvību un pilnībā piedalīties savas kopienas ekonomiskajā un sociālajā dzīvē, tāpat kā visi citi iedzīvotāji. Lai nodrošinātu saskaņotu atbildes reakciju ES, valstu un vietējā/reģionālajā līmenī, nepieciešama ES rīcība. Turklāt ES var īstenot starptautisku pieredzes apmaiņu un veicināt tādus elastīgus pasākumus kā labas prakses kodeksi, lai atbalstītu ES līgumos noteikto pamatbrīvību optimālu īstenošanu;

19.

ņem vērā to, ka Eiropas Komisija plāno iesniegt priekšlikumu tiesību aktam par pieejamību, un uzsver, ka ir nepieciešams ES līmeņa tiesisks regulējums, lai visā ES teritorijā nodrošinātu piekļuvi visām galvenajām precēm un pakalpojumiem un radītu vienlīdzīgas iespējas visiem ražotājiem, tostarp MVU. Minētajam priekšlikumam jābūt samērīgam, un tas nedrīkst radīt papildu administratīvo slogu MVU. ES mēroga standartu pieņemšana atbalstītu rūpniecības nozari un radītu efektīvu vienoto tirgu precēm un pakalpojumiem, kas paredzēti plašam lietotāju lokam. Būtu jāizveido uzraudzības sistēma, lai nodrošinātu tiesību aktu īstenošanu, un papildus tai būtu jāizstrādā rīcības plāni valsts, reģionālā un vietējā līmeņa pārvaldes iestādēm, kā arī jāsniedz atbalsts vietējā līmeņa dalībniekiem un MVU;

20.

atgādina, ka atbilstošs tiesiskais regulējums publiskā iepirkuma jomā ES, valstu un vietējā līmenī ir nozīmīgs faktors, kas palīdzētu nodrošināt, ka publiskās investīcijas veicina piekļuves garantēšanu visiem. Pieejamības faktoram būtu jākļūst par vienu no galvenajiem priekšnosacījumiem ES finansējuma saņemšanai (struktūrfondu līdzekļi, finansējums projektiem vai pētniecībai), un ir vajadzīgs atbalsts, lai mazāk attīstītiem reģioniem palīdzētu ievērot ES tiesību aktus un standartus. Būtu jāapsver finanšu stimuli pieejamības veicināšanai, it īpaši, lai valsts pārvaldes iestādes modernizētu esošās ēkas un mājokļus, kā arī atbalstītu ieguldījumus inovatīvos risinājumos;

21.

uzsver, ka papildus galvenajiem tiesiskajiem pasākumiem jāuzlabo arī informētība, lai veicinātu izpratni par tiesisko pasākumu nepieciešamību. Informēšanas pasākumi jāorientē uz vietējām un reģionālajām pašvaldībām, ražotājiem, piegādātājiem un pakalpojumu sniedzējiem, kā arī uz iedzīvotājiem kopumā. Pieejamības stiprināšanā un veicināšanā svarīga nozīme ir izglītības un apmācības politikai, proti, būtisks priekšnosacījums pieejamības nodrošināšanai ir inženieru, arhitektu, tīklu plānotāju, celtniecības speciālistu, pilsētu plānotāju utt. atbilstoša apmācīšana, lai viņi prastu integrēt pieejamības jautājumus un izstrādāt universālu dizainu;

22.

atgādina, ka pamata faktori, kas veicina aktīvas un veselīgas vecumdienas, ir arī mūžizglītība un brīvprātīgais darbs. ES, valsts un vietējā līmenī būtu jāatbalsta pieaugušo izglītība un vecāka gadagājuma cilvēku pilsoniskās iesaistīšanās aktivitātes, lai palīdzētu paildzināt darba dzīvi, veicinātu aktīvu pensijas laiku un atbalstītu neatkarīgu dzīvi;

23.

tāpēc iesaka turpmāk visos attiecīgajos ES finanšu instrumentos, tostarp struktūrfondos, integrēt Eiropas Aktīvu vecumdienu un paaudžu solidaritātes gada (2012) un EIP-AHA mērķus un vienkāršot vietējā un reģionālā līmeņa dalībniekiem piemērojamās procedūras; atzinīgi vērtē Eiropas Paaudžu solidaritātes dienu, kas ir īpaši svarīgs notikums Eiropas 2012. tematiskajā gadā un sekmē tādu projektu īstenošanu, kuros iesaistītas dažādas paaudzes — sākot ar skolēniem un beidzot ar vecāka gadagājuma cilvēkiem —, un tādējādi dod būtisku ieguldījumu paaudžu dialoga veidošanā;

24.

atzinīgi vērtē to, ka 2014. gadā darbu uzsāks Zināšanu un inovāciju kopiena inovācijām veselīgas dzīves un aktīvu vecumdienu jomā, un iesaka Eiropas Tehnoloģijas institūtam darīt visu iespējamo, lai šīs kopienas īstenošanā iesaistītu vietējās un reģionālās pašvaldības un vietējā/reģionālā līmeņa ieinteresētās personas;

25.

iesaka Eiropas Komisijai vietējās un reģionālās pašvaldības aktīvāk iesaistīt ES sociālās ietekmes novērtēšanā, kas tiek veikta par dažādajām iniciatīvām, kuras īstenotas aktīvu un veselīgu vecumdienu atbalstam, lai nodrošinātu, ka vietējā līmenī pienācīgi tiek izvērtēta ietekme uz vecāka gadagājuma sievietēm un vīriešiem;

26.

atgādina, ka aktīvas un veselīgas vecumdienas ir nozīmīgs stratēģijas “Eiropa 2020” mērķis un ka to atbalsta vairākas pamatiniciatīvas (“Jaunas iemaņas jaunām darba vietām”, “Eiropas platforma cīņai pret nabadzību”, “Digitālā programma Eiropai”), kā arī virkne ES finanšu instrumentu, kas pieejami vietējām un reģionālajām pašvaldībām, kā tas izklāstīts Reģionu komitejas, Eiropas Komisijas un Eiropas AGE platformas kopīgi izstrādātajā brošūrā “Kā sekmēt aktīvas vecumdienas Eiropā — ES atbalsts vietējā un reģionālā līmeņa dalībniekiem”, ko izdeva 2011. gada septembrī kā ieguldījumu Eiropas Aktīvu vecumdienu un paaudžu solidaritātes gadam (3);

27.

tāpēc secina, ka ierosinātajās iniciatīvās nav novērojami nekādi ES līgumos noteikto subsidiaritātes vai proporcionalitātes principu pārkāpumi;

28.

atgādina: sagaidāms, ka līdz 2060. gadam jauniešu īpatsvars 27 ES dalībvalstīs būs samazinājies par 9 % (4) un darbspējīgā vecumā esošo iedzīvotāju skaits — par 15 %. Turklāt paredzams, ka vecāka gadagājuma iedzīvotāju skaits pieaugs ļoti ievērojami, proti, par 79 %. Šīs demogrāfiskās pārmaiņas izraisījuši vairāki fenomeni, piemēram, zemāks dzimstības līmenis, dzīves ilguma palielināšanās, kopējais migrācijas apjoms, kā arī pēc Otrā pasaules kara notikušā “demogrāfiskā sprādziena” paaudzes novecošana. Ir loģiski, ka šīs demogrāfiskās tendences radīs ievērojamas ekonomiskas un sociālas sekas, kā arī ietekmēs budžetu valstu un reģionālajā/vietējā līmenī. RK pētījumā “Aktīva novecošana: vietējā un reģionālā līmeņa risinājumi” (5) diezgan precīzi skaidrota paredzamā ietekme, proti, tajā norādīts, ka “samazināsies darbaspēka pieejamība un nodarbinātības līmenis, apdraudot ekonomikas izaugsmi, un vienlaikus pieaugs novecojošo iedzīvotāju pieprasījums pēc pakalpojumiem”. Turklāt sagaidāms, ka pieaugs valsts izdevumi, lai novecojošajai sabiedrībai nodrošinātu kvalitatīvus pakalpojumus, vienlaikus finansējot arī veselības aprūpi un pensijas arvien lielākam vecāka gadagājuma cilvēku skaitam. Taču lielākā daļa vietējo un reģionālo pašvaldību jau ir piedzīvojušas drastiskus budžeta samazinājumus, tāpēc tām jau šobrīd ir ārkārtīgi grūti sniegt atbilstošas kvalitātes dinamiskus un modernus sociālos pakalpojumus;

29.

uzsver, ka pastāv milzīgas atšķirības starp valstīm un reģioniem sieviešu un vīriešu dzīves ilguma, veselīgas dzīves gadu rādītāja, vidējā vecuma un apgādājamo personu īpatsvara ziņā. Gandrīz visos no 281 reģiona ES 27 dalībvalstīs tiek prognozēta sabiedrības novecošana, un tikai septiņos reģionos nav sagaidāma iedzīvotāju vidējā vecuma palielināšanās līdz 2030. gadam, proti, Vīnē (Austrija), Hamburgā un Trīrē (Vācija), Sterea Ellada un Peloponesas reģionos (Grieķija) un Vestmidlendsā un Ziemeļaustrumu Skotijā (Apvienotā Karaliste) (6). Apgādājamo personu īpatsvara atšķirības reģionos 2008. gadā bija gandrīz trīskāršas (no 9,1 % līdz 26,8 %). 2030. gadā pastāvošās atšķirības būs gandrīz četrkāršas (no 10.4 % līdz 37,3 %) (7). Tas nozīmē, ka demogrāfiskās novecošanas ziņā reģioni neatrodas vienlīdzīgā situācijā, un minētais līdzās pašreizējai ekonomikas krīzei dažas vietējās un reģionālās pašvaldības ietekmē vairāk nekā citas;

30.

uzsver arī to, ka starp valstīm un reģioniem ir ļoti ievērojamas atšķirības valsts parāda apjomā, turklāt dažas valstis saskaras ar ļoti lieliem budžeta samazinājumiem, kas var kavēt to spējas izmantot ES struktūrfondu vai ar novecošanu saistīto kopīgo programmu finansējumu;

31.

atgādina Komitejas atzinumā “Ceļā uz pienācīgām, noturīgām un drošām Eiropas pensiju sistēmām” (8) norādīto, proti: vietējās un reģionālās pašvaldības arī turpmāk būs lielākie publiskā sektora darba devēji, tāpēc valsts pensijām arī turpmāk būs izšķiroša nozīme pensiju sistēmas garantēšanā. Taču šīs pensijas arvien lielākā mērā ietekmēs budžeta pasākumi un reformas. Tāpēc, lai visām vecāka gadagājuma sievietēm un vīriešiem varētu nodrošināt pienācīgus ienākumus, tostarp atbalsta un aprūpes pakalpojumus arī materiālā izteiksmē, būtu jāņem vērā vietējo un reģionālo pašvaldību spēja kompensēt minēto budžeta pasākumu sekas. Lai to īstenotu, Reģionu komiteja ir ierosinājusi makroekonomisko uzraudzību papildināt ar sociālo dimensiju;

32.

Komiteja atzinumā “Pilnvērtīgas vecumdienas informācijas sabiedrībā” (9) secināja, ka IKT risinājumi, ja tos atbilstoši piemēro vecāka gadagājuma cilvēku vajadzībām, var uzlabot sociālo un veselības aprūpes pakalpojumu produktivitāti, un atgādina, ka vietējās un reģionālās pašvaldības būtu jāiesaista valsts un ES mēroga zinātniskajā izpētē par IKT risinājumiem saistībā ar novecošanu, jo tieši vietējās un reģionālās pašvaldības bieži ir galvenās šo pētījumu rezultātu izmantotājas;

33.

tomēr atgādina, ka vietējās un reģionālās pašvaldības vienas pašas nevar atbalstīt aktīvas un veselīgas vecumdienas. Lai to sekmīgi darītu, tām ir vajadzīga atbalstoša tiesiskā, finanšu un strukturālā vide, kuras nodrošināšanai nepieciešama rīcība valsts un ES līmenī. Piemēram, IKT iniciatīvu īstenošanai visos ES reģionos ar mērķi veicināt inovācijas, progresīvu veselības aprūpi un labāku dzīves kvalitāti ES un valstu līmenī ir nepieciešami strukturāli ieguldījumi, lai izvērstu platjoslas piekļuvi, kā arī ir vajadzīgi ES līmeņa tiesību akti, lai saskaņotu piekļuves kritērijus un savstarpējas savietojamības standartus;

34.

uzsver, ka arvien pieaugošais priekšnosacījumu skaits, kā arī grāmatvedības, finanšu un revīzijas procedūras, kas nepieciešamas, lai piekļūtu struktūrfondu atbalstam, ir novedis pie tā, ka arvien vairāk projektos galvenā uzmanība tiek pievērsta izmērāmiem rezultātiem un ir mazāk inovatīvu un uz risku orientētu projektu, kuriem pēc būtības nepieciešams ilgāks laiks pozitīvu rezultātu sasniegšanai, kas turklāt ir grūtāk izmērāmi. Sociālās inovācijas šobrīd praksē sastopas ar šķēršļiem, kas lielākoties ir saistīti ar nesaskanīgu revīzijas vai reglamentējošo vidi. Faktiski šis jautājums neattiecas tikai uz struktūrfondu izmantošanu, bet ir problemātisks arī attiecībā uz daudziem citiem ES un valstu līmeņa finansēšanas instrumentiem;

35.

tomēr atzīst, ka ir nepieciešamas izmaiņas struktūrfondu izmantošanas veidā, lai iekļautu arī uz pierādījumiem balstītus nosacījumus nolūkā neapdraudēt centienus, kas šajā jomā ir veikti ES finansējuma pievienotās vērtības un efektivitātes palielināšanai. Šādas uz pierādījumiem balstītas procedūras ir ieviestas Dānijā un Zviedrijā, lai izpildi vērtētu, pamatojoties uz iepriekš noteiktu rādītāju kopumu, un šo informāciju iekļautu uzraudzības sistēmā, tādējādi turpinot uzlabot šo sistēmu sniegto un finansēto pakalpojumu kvalitāti un rentabilitāti. Apvienotās Karalistes valdība nesen ieviesusi “sociālās ietekmes obligācijas”, kuru mērķis ir piesaistīt jaunus ieguldījumus šādiem uz rezultātiem balstītiem līgumiem, kuri sniedz labumu gan indivīdiem, gan kopienām. Ar šādu obligāciju starpniecību privātie ieguldījumi tiek izmantoti maksājumiem par intervenci, ko veic pakalpojuma sniedzēji ar pārbaudītu iepriekšēju pieredzi. Finansiālo peļņu ieguldītājiem izmaksā valsts atkarībā no tā, vai ir uzlabojušies sociālie rādītāji. Ja rezultāti nav uzlabojušies, ieguldītāji peļņu nesaņem (10);

36.

norāda, ka valstis ar augstiem piekļuves standartiem apbūvētās vides, transporta un IKT jomās ir tās valstis, kurās ir visaugstākais vecāka gadagājuma sieviešu un vīriešu nodarbinātības līmenis un kurām ir vislabākie veselīgas dzīves gadu rādītāji. Šajās valstīs ir arī visaugstākais sieviešu un personu ar invaliditāti nodarbinātības līmenis un vislabākie rezultāti dzimumu vienlīdzības rādītāju ziņā (dzimumu ienākumu atšķirība, pensiju apmēra atšķirības starp dzimumiem utt.). Tas liecina par to, ka proaktīva tādas vides veicināšana, kas vecāka gadagājuma cilvēkiem ir labvēlīga, netraucē ekonomikai, bet gan tieši pretēji — sniedz labumu sabiedrībai un visai tautsaimniecībai kopumā. Šādi vides apstākļi atvieglo dzīvi visiem iedzīvotājiem un atbalsta sieviešu, vecāka gadagājuma darbinieku un personu ar invaliditāti dalību darba tirgū, kā arī pensionāru aktīvu un ražīgu līdzdalību kopienas dzīvē. Šādā veidā tiek atbalstīti arī neformālie aprūpētāji, ļaujot tiem labāk apvienot savus profesionālos un aprūpes pienākumus;

37.

atzinīgi vērtē to, ka Pasaules Veselības organizācijas programmā “Vecāka gadagājuma cilvēkiem labvēlīgas pilsētas” jau ir iesaistījušās simtiem vietējo un reģionālo pašvaldību no visas Eiropas Savienības un ka dažas dalībvalstis ir izstrādājušas valstu līmeņa programmas, lai atbalstītu tās vietējās un reģionālās pašvaldības, kuras vēlas pievienoties minētās PVO programmas tīklam;

38.

ņemot vērā arvien pieaugošo to vecāka gadagājuma cilvēku skaitu, kuri cieš no Alcheimera slimības un citām demences formām, Komiteja atzinīgi vērtē dažu vietējo un reģionālo pašvaldību iniciatīvu izveidot Alcheimera slimniekiem labvēlīgus vides apstākļus, lai veicinātu ar demenci slimojošu vecāka gadagājuma personu un viņu neformālo aprūpētāju labāku iekļaušanu sabiedrībā;

39.

uzsver, ka tādu vides apstākļu radīšana, kas nodrošina piekļuvi visiem iedzīvotājiem un atbalsta neatkarīgu dzīvi vecāka gadagājuma cilvēkiem ar traucējumiem vai kustību ierobežojumiem, ir izrādījusies rentabla. Zviedrijas pieredze liecina, ka pēdējo 15 gadu laikā valstī novēroto samazināto pieprasījumu pēc palīdzības nevar izskaidrot ar veselības uzlabošanos, jo dati par vecāka gadagājuma iedzīvotāju veselību Zviedrijā šajā laika posmā to neuzrāda. Visticamākais izskaidrojums samazinātajam pieprasījumam pēc vecāku cilvēku aprūpes ir saistīts ar labākiem piekļuves standartiem mājokļos un transportā un ar labāku palīgtehnoloģiju pieejamību, kas uzlabo vecāka gadagājuma cilvēku iespējas tikt galā pašiem bez palīdzības no malas. Jāpiemin arī tas, ka Zviedrijā ir no visām ES dalībvalstīm visaugstākais vecāka gadagājuma darbinieku un vecāku sieviešu nodarbinātības līmenis;

40.

tomēr uzsver: lai gan vietējām un reģionālajām pašvaldībām ir svarīga loma kā preču un pakalpojumu pircējām, it sevišķi ar publiskā iepirkuma starpniecību, un tās tādējādi var būt politisks dzinējspēks, kas veicina pozitīvu pieeju sabiedrības novecošanas jomā, tomēr ir jārisina problēma, kas saistīta ar fragmentāciju esošajos un jaunajos tirgos attiecībā uz inovatīviem risinājumiem aktīvām un veselīgām vecumdienām, lai izveidotu reālu “senioru ekonomikas” vienoto tirgu un ļautu atklāto konkursu pretendentiem un patērētājiem gūt apjomradītus ietaupījumus. Paredzēts, ka plānotais tiesību akts par pieejamību palīdzēs novērst šķēršļus, kas traucē izveidot tādu ES tirgu, kurš atvieglotu vietējā/reģionālā līmeņa inovatīvo risinājumu izstrādi un to plašāku izmantošanu citos ES reģionos. Mazie un vidējie uzņēmumi bieži ir inovāciju pionieri, un tie atrodas tuvāk vietējiem tirgiem. Bieži vien tie sniedz personalizētus pakalpojumus un piemērojas patērētāju vajadzībām. Skaidri noteikumi un standarti dotu labumu MVU, jo tādējādi tiem tiktu nodrošināta piekļuve ES līmeņa tirgum un atvieglota savstarpējā savietojamība ar citām precēm un pakalpojumiem, kas ļautu panākt optimālu rezultātu;

41.

secina, ka pieejamas un atbalstošas vietējā līmeņa vides attīstīšana, pamatojoties uz koncepciju “paredzēts visiem”, palīdzēs vecāka gadagājuma darbiniekiem un sievietēm ilgāk saglabāt savu darbavietu un samazinās strauji augošās vecāka gadagājuma personu grupas pieprasījumu pēc aprūpes un palīdzības. RK ir pārliecināta, ka ES rīcība aktīvu un veselīgu vecumdienu un paaudžu solidaritātes atbalstam veicinās inovācijas un izaugsmes potenciālu visā ES teritorijā, kā arī nesīs ekonomisku labumu gan publiskajiem, gan privātajiem dalībniekiem vietējā, valsts un ES līmenī;

42.

piekrīt prezidentvalsts Dānijas pieejai jautājumā par vecumdienām un uzsver: lai sociālās inovācijas izmantotu kā reakciju uz mūsu sabiedrības novecošanu, ir ārkārtīgi svarīgi Eiropas Savienībā izveidot vienotu satvaru, kas nākotnē ļautu pilnībā izvērst sociālo inovāciju potenciālu. Vienots ES līmeņa satvars sociālo inovāciju atbalstam patiešām sniegtu sociālajiem novatoriem visā Eiropā lielāku rīcības brīvību, kā arī atvieglotu finansējuma iegūšanu, tīklu veidošanu un darbības izvēršanu.