KOMISIJAS ZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM UN PADOMEI par Rumānijas panākumiem saskaņā ar sadarbības un pārbaudes mehānismu /* COM/2012/0410 final */
KOMISIJAS ZIŅOJUMS EIROPAS
PARLAMENTAM UN PADOMEI par Rumānijas panākumiem
saskaņā ar sadarbības un pārbaudes mehānismu
I. Sadarbības un pārbaudes
mehānisms: atbalsts Rumānijas tiesu sistēmas reformai un
cīņai pret korupciju Pirms Rumānijas pievienošanās ES,
kas notika 2007. gadā, tika panākta vienošanās, ka
nepieciešams papildu darbs būtiskākajās jomās, lai
novērstu trūkumus tiesu sistēmas reformā un
cīņā pret korupciju. Tā rezultātā kā satvars
atbalsta sniegšanai Rumānijai un šajās jomās gūto
panākumu uzraudzībai tika izveidots sadarbības un pārbaudes
mehānisms (SPM)[1].
Tika norādīti trūkumi četrās jomās: tiesu
sistēmas reforma, integritāte, cīņa pret augsta
līmeņa korupciju un korupcijas novēršana un apkarošana valsts
sektorā. Lēmumā tika paredzēti regulāri Komisijas
ziņojumi un noteikts, ka mehānisms darbosies līdz brīdim,
kad būs sasniegti SPM mērķi un pienācīgi
izpildīti visi četri kritēriji[2]. Piecu gadu laikposms pēc
pievienošanās ir atbilstīgs brīdis, lai novērtētu, vai
SPM mērķi ir sasniegti. Šim novērtējumam pievienotajā
tehniskajā ziņojumā apkopotas iepriekšējo piecu gadu
galvenās norises. Šajā ziņojumā novērtēti
līdz šim gūtie panākumi un vēl paveicamais. Šis piecgades
pārskats aptver ieviestos tiesību aktus un pasākumus, vēl
pilnveidojamos tiesiskā regulējuma elementus, tiesību aktu
īstenošanu un jautājumu, vai valsts pietiekamā mērā
uzņēmusies atbildību, lai turpinātu reformu virzību.
Šajā novērtējumā Komisija kā izšķirīgo
kritēriju ņem vērā reformu procesa noturību un
neatgriezeniskumu. Iepriekšējos piecos gados ir bijuši
laikposmi, kuros gūti panākumi, un citi, kuros notikuši negatīvi
pavērsieni, brīži, kad sadarbība bijusi veiksmīga, un citi,
kad pret mehānismu izrādīta noraidoša attieksme vai
pretestība. Šajā ziņojumā ir atzīts kopš pievienošanās
kopumā panāktais progress. Tomēr ziņojumu pieņem
laikā, kad tiek izvirzīti būtiski jautājumi
attiecībā uz tiesiskuma ievērošanu un tiesu neatkarību
Rumānijā. Kopumā panāktais progress jāvērtē,
kā kontekstu ņemot vērā plašāku sabiedrības
attieksmi pret tādiem būtiskiem principiem kā tiesiskums un
tiesas procesa neatkarība, kas ir labi funkcionējošas
demokrātiskas sistēmas kontroles un līdzsvara mehānisma
sastāvdaļas. Labi darbojošās, neatkarīga tiesu sistēma
un respekts pret demokrātiskajām iestādēm ir būtiski,
lai Eiropas Savienībā pastāvētu savstarpēja
uzticēšanās un lai gūtu pilsoņu un ieguldītāju
uzticību. Komisija uzskata, ka Rumānijas
valdības nesen veiktie pasākumi ir pamats nopietnām bažām
par šo pamatprincipu ievērošanu. Šie pasākumi noritēja ļoti
polarizētā politiskajā sistēmā, kuru raksturo
politikā iesaistīto pušu savstarpēja neuzticēšanās un
apsūdzēšana. Tomēr šāds politiskais konteksts neizskaidro
atsevišķu darbību sistemātisko raksturu. Lai gan dažas
darbības var daļēji izskaidrot ar minēto politisko
polarizāciju, tās izraisīja nopietnas bažas par apņemšanos
ievērot tiesiskumu vai par tiesiskuma nozīmes izpratni
plurālistiskā demokrātiskā sistēmā. Politiska
rakstura iebildes pret tiesu nolēmumiem, Konstitucionālās tiesas
lomas apdraudēšana, pieņemto procedūru un galveno pārbaužu
un līdzsvarojošo elementu atcelšana liek apšaubīt valdības
apņemšanos ievērot tiesiskumu un tiesu neatkarību. Komisija jo
īpaši ir ārkārtīgi nobažījusies par pazīmēm,
ka ar mahinācijām un spiedienu tiek ietekmētas iestādes un
tiesu amatpersonas, un tas ar laiku atstās nopietnas sekas uz
sabiedrību kopumā. Lai gan šajā ziņojumā kopumā
vērtēti iepriekšējie pieci gadi, ar pašlaik
pastāvošajām pretrunīgajām norisēm tiek smagi
kaitēts līdz šim panāktajam progresam un tiek nopietni
apšaubīta sākto reformu nākotne. Tādēļ šajā
ziņojumā ir ietverti konkrēti ieteikumi, lai risinātu
pašreizējo situāciju un palīdzētu atsākt ievērot
principus, kas ir Eiropas demokrātijas stūrakmeņi. Mūsdienās Eiropas Savienība ir
ārkārtīgi cieši savstarpēji saistīta. Tiesiskums ir
viena no ES pamatvērtībām un tas ir nozīmīgs
kopējām interesēm; to atspoguļo Rumānijas
sabiedrības interese par šiem jautājumiem[3].
Eirobarometra aptaujas liecina, ka 93% Rumānijas
iedzīvotāju uzskata, ka korupcija viņu valstij ir
nozīmīgs jautājums, un 91% šādu atbildi sniedz
attiecībā uz trūkumiem tiesu sistēmā. Tajā
pašā aptaujā turklāt tika secināts, ka
76% Rumānijas iedzīvotāju atzinīgi vērtē ES
palīdzību šo problēmu risināšanā[4]. Ar SPM Rumānijai nav izvirzīta
prasība sasniegt augstākus standartus, nekā pastāv
citās dalībvalstīs. Tā mērķis ir Rumānijai
palīdzēt sasniegt citām dalībvalstīm
pielīdzināmus standartus, un šo mērķi atbalsta 72%
Rumānijas iedzīvotāju[5].
Lai šajā kontekstā noteiktu panākumus, ko Rumānija guvusi
kopš pievienošanās, nozīmīgs faktors ir situācija
citās dalībvalstīs. Šajā ziņojumā Komisija, kur
iespējams, izmanto pieejamās atsauces vērtības un
salīdzinošos rādītājus[6]. Lai Rumānijas gūtos
panākumus salīdzinātu ar situāciju citās
dalībvalstīs, Komisija turklāt izmantoja pieredzes bagātus
ekspertus no galvenajām ar attiecīgajiem jautājumiem
nodarbinātajām profesijām[7]. Kopš 2007. gada no ES budžeta, izmantojot
struktūrfondus, cīņai pret korupciju un tiesu sistēmas
reformai Rumānijā sniegts atbalsts vairāk nekā
12 miljonu euro apmērā. Tas aptvēris projektus
izglītības, veselības aprūpes, reģionālo
jautājumu jomās, tiesu sistēmā un attiecībā uz
Integritātes valsts aģentūru. Papildus atbalstu sniedza no
pirmspievienošanās līdzekļiem. Rumānijai atbalstu sniegušas
arī dalībvalstis, īstenojot divpusējus projektus visās
tiesu sistēmas reformu un cīņas pret korupciju jomās[8]. II. Saskaņā ar SPM
2007.-2012. gadā panāktā progresa analīze Komisijas vispārējais
novērtējums par progresu, kas panākts kopš Rumānijas pievienošanās,
liecina, ka nu ir izveidoti daudzi no būtiskajiem elementiem, taču
nesenās norises likušas apšaubīt reformu procesa neatgriezeniskumu.
SPM ir devis nozīmīgu ieguldījumu Rumānijā noritošajā
pārveides procesā. Tādēļ galvenā uzmanība
tagad tiek pievērsta tam, lai šo elementu īstenošana ļautu
gūt nepieciešamos rezultātus un lai valsts turpinātu
uzņemties atbildību par reformu virzības saglabāšanu,
arī sarežģītā politiskā situācijā. Rumānija kopš 2007. gada ir
izstrādājusi vai turpina izstrādāt pamata tiesisko
regulējumu visās SPM aptvertajās jomās. Kad jaunie
tiesību akti tiks pabeigti, to ieviešanai vajadzētu būtiski
modernizēt Rumānijas tiesību sistēmu. Noturīgu satvaru
veido arī citi politiski lēmumi, piemēram, valsts pretkorupcijas
stratēģija. Šo noturīgo satvaru nostiprina arī
vairākas nozīmīgas iestādes, tostarp Valsts korupcijas
apkarošanas direkcija (VKAD) un Integritātes valsts aģentūra
(IVA). Minētais satvars īstenots
dažādos veidos. Piemēram, soļi pareizajā virzienā
sperti ar VKAD un IVA darba rezultātiem, Augstākās tiesas
darbību augsta līmeņa korupcijas lietās un dažiem
piemēriem, kā valsts struktūras cīnās pret korupciju
to darbinieku vidū. Atzinīgi vērtējams, ka,
reaģējot uz nesenajiem notikumiem, tiesu sistēmas vadība
apliecinājusi savu neatkarību. Tomēr tas, kā šo tiesisko
regulējumu īsteno tiesu un pārvaldes iestādes kopumā,
vēl neatbilst SPM izvirzītajiem mērķiem. Dažos
gadījumos īstenošana tikai nupat sākusies, jo reformas veiktas
nesen. Citos gadījumos īstenošanā radušies sarežģījumi,
kas nereti ir saistīti ar valsts iestāžu atbildību par reformu
veikšanu. Pašlaik ne visas valsts iestādes sadarbojas kopīgu
mērķu sasniegšanai[9].
Joprojām pastāv šķēršļi, lai tiktu gūti
panākumi cīņā pret korupciju, interešu konfliktu
novēršanā un publisko iepirkumu jomā. Augstākās Tiesas
priekšzīme augsta līmeņa korupcijas lietu izskatīšanā
vēl ir jāpārņem citu līmeņu tiesām. Dažās svarīgās jomās
pārmaiņas notikušas galvenokārt ārēja spiediena
rezultātā. SPM šajā procesā ir bijusi centrālā
loma, un to atzīst Rumānijas sabiedrības viedoklis[10]. Tas
palīdzējis sarežģītos brīžos noturēt reformu
virzību un sekmējis pārmaiņas, kurām nepieciešama
drosme iestāties pret savtīgām interesēm.
Nepieciešamība pēc ārēja spiediena rada bažas par reformu
noturīgumu un neatgriezeniskumu, un pašreizējās norises to
uzsver vēl vairāk. SPM ziņojumos atspoguļotais
pārmaiņu process nav bijis vienmērīgs. Dažādas
valdības un parlamenti šajos jautājumos ir izvirzījuši
atšķirīgas prioritātes. Tas attiecas uz politiski nozīmīgiem
jautājumiem, un debašu apmēri un atšķirības
nostājās ir politikas procesa normāla daļa. Dažas
iestādes ir ātri sākušas darbību; citām ir bijis
nepieciešams laiks, lai uzņemtu apgriezienus. Process, ar kuru tiek
mainīta attieksme valsts pārvaldē un tiesu sistēmā, ir
neregulārs un pakāpenisks. Līdz ar to būtiskākie elementi
SPM kritēriju izpildei ir atbildība un īstenošana. No tiem ir
atkarīgs reformu noturīgums un neatgriezeniskums. Tie redzami
pēc to pušu veiktajām darbībām, gūtajiem
rezultātiem un pieņemtajiem lēmumiem, kurām ir pilnvaras
ietekmēt pārmaiņu virzību un ātrumu. Līdz ar to
jauna ģenerālprokurora un VKAD galvenā prokurora
gaidāmā iecelšana amatos būs svarīgi rādītāji
attiecībā uz reformu noturīgumu. Komisija skubina valdību
veikt nepieciešamos pasākumus, lai novērstu iepriekšējo
nedēļu laikā reformām radīto kaitējumu. II.1 Tiesu sistēmas
reforma 2007.-2012. gadā 1. kritērijs:
jānodrošina pārredzamāks un efektīvāks tiesas process,
īpaši, palielinot Tiesnešu augstākās padomes resursus un
paaugstinot tās pārskatatbildību. Jāziņo par
jaunā civilprocesa kodeksa un kriminālprocesa kodeksa ietekmi, un
tā jāuzrauga. Nesenās norises attiecībā uz
tiesu neatkarību un tiesiskumu Tiesu neatkarība Rumānijā
joprojām ir būtisks jautājums. Kopš pievienošanās tiesu sistēma
ir spējusi pakāpeniski apliecināt savu neatkarību, jo
īpaši, sekmīgi veicot izmeklēšanu, kriminālvajāšanu un
tiesvedību arvien lielākā skaitā augsta līmeņa
korupcijas gadījumu. Pateicoties tam, gūti nozīmīgi
panākumi prokuratūras darbā un kopš 2010. gada arī
tiesu darbā, kā izklāstīts šā ziņojuma
II.2. iedaļā. Būtiskas pārmaiņas šajā
ziņā iezīmēja jūnijā notikusī galīga
sprieduma pasludināšana simboliski nozīmīgā augsta
līmeņa korupcijas lietā un Augstākās kasācijas
instances un tiesas, Tiesnešu augstākās padomes[11] un
Konstitucionālās tiesas darbības, pretojoties politiska rakstura
draudiem tiesu neatkarībai un apliecinot profesionālo
godprātību pēc minētā sprieduma taisīšanas. Komisiju
tomēr māc bažas par Rumānijas valdības locekļu un
augsta līmeņa politiķu nesen veikto spiedienu uz
Konstitucionālo tiesu: tās ir nepieņemamas darbības, kas
vērstas pret neatkarīgu tiesu iestādi. Valdībai un
visām politikas aprindām ir jāievēro varas dalījums.
Strikti jāievēro tiesu neatkarība. Komisiju jo īpaši satrauc nesenā
Konstitucionālās tiesas pilnvaru ierobežošana attiecībā uz
parlamenta lēmumiem. Rumānijas iestādēm steidzami
jāatjauno minētās pilnvaras atbilstoši Rumānijas
konstitūcijai. Komisija ar Rumānijas premjerministra
16. jūlija vēstuli ir informēta, ka šī prasība
tikšot izpildīta. Tiesu neatkarība un varas dalījums
ir demokrātiskas sabiedrības pamatelementi. Lai atgūtu
uzticēšanos, nākamajos mēnešos visām Rumānijas
politikas aprindām būs ar savām darbībām jāapliecina
apņemšanās ievērot minētos principus. Komisija
rūpīgi uzraudzīs norises šajā jomā. Galvenās norises
2007.-2012. gadā Ir veiktas tiesu sistēmas tiesiskā
regulējuma reformas ar mērķi modernizēt tiesu sistēmu
un to mērķorientēt uz pašlaik aktuālajām
prioritātēm. Kad stāsies spēkā visi jaunie kodeksi,
Rumānijā būs veikta krimināltiesiskā un
civiltiesiskā regulējuma pilnīga nomaiņa. Pārejas
posmā Mazais reformu likums kalpoja kā piemērs tam, kā ar
praktisku, pragmatisku tiesību aktu risināmi reāli trūkumi.
Ar citiem likumiem sperti svarīgi soļi, lai tiesu sistēmā
nodrošinātu augstāku pārskatatbildību un integritāti. Kopš 2007. gada tiesu sistēma ir
attīstījusies. Dažādas pazīmes liecina, ka tiesneši un
prokurori ir ieguvuši lielāku profesionālo paļāvību.
Juridisko profesiju pārstāvji lielākoties atbalsta tiesu
sistēmas reformu koncepciju un atzīst tās sniegtos ieguvumus.
Pēdējos gados ir būtiski pieaugusi individuālu tiesnešu,
profesionālo biedrību un pilsoniskās sabiedrības iesaiste
reformās. Pastāv konkrēti labas profesionālās prakses
piemēri, kurus citur varētu pārņemt kā paraugpraksi. Lai apkopotu šos pasākumus un
pilnībā izmantotu to sekmes, būs nepieciešami lielāki tiesu
sistēmas, izpildvaras un politiķu centieni. Līdz šim galvenie
panākumi gūti likumdošanas jomā, un, tā kā
būtiski tiesību akti ir pieņemti tikai nesen vai arī
vēl nav stājušies spēkā un citus joprojām izskata
parlamentā, būs nepieciešama noteikta stratēģija, lai,
izmantojot reformu potenciālu, virzītu vietējās
pārmaiņas. Plaši izplatītas problēmas joprojām ir
nekonsekventa tiesu prakse, sarežģījumi nolēmumu izpildē un
neefektīvs tiesas process[12].
Tiesu sistēmas darbības, reaģējot uz integritātes un
pārskatatbildības problēmām, nav bijušas pietiekamas, lai
atjaunotu sabiedrības uzticību. Tagad pastāv līdzekļi, lai
tiesu iestāžu vadība un izpildvara varētu nostiprināt
reformas. Lai to sasniegtu, Tiesnešu augstākajā padomē (TAP)
būs jāpieliek nepārtraukti pūliņi un labāk
jāorientē pārvaldība, kā arī jāveic jauna
līmeņa sadarbība starp tiesu sistēmu un izpildvaru, ko
atbalsta parlaments un pilsoniskā sabiedrība. Valdībai un
politiķiem ir skaidri jārāda priekšzīme. Jebkāds
spiediens uz tiesām rada valdības atzaru savstarpēju
neuzticēšanos. Ja TAP varētu uzņemties reformu vadību un
gūt izpildvaras atbalstu pārmaiņu īstenošanai,
samērā drīz varētu just tiešus ieguvumus tādās
jomās kā tiesu organizācija un darba slodzes sadalījums.
Pašlaik noritošo Pasaules Bankas projektu rezultātā tiks noteikti
nozīmīgi instrumenti un sniegti politikas ieteikumi turpmākajiem
soļiem[13]. Tiesiskais regulējums Kopš pievienošanās Rumānija ir
veikusi vērienīgu darbu likumdošanas jomā. Tā ietvaros ir
pieņemts jauns civilkodekss un kriminālkodekss un attiecīgie
procesuālie kodeksi, kuru mērķis bija modernizēt tiesas
procesu. Šajos centienos tika izmantota starptautiskā pieredze.
Minēto kodeksu pieņemšana 2009. gadā un
2010. gadā ir svarīgs valdības, parlamenta un tiesu
sistēmas darba rezultāts, neskatoties uz to, ka kodeksu
īstenošanas process ir ieildzis. Līdz šim stājies
spēkā ir tikai jaunais civilkodekss. Jaunais civilprocesa kodekss
stāsies spēkā šoruden, un paredzams, ka jaunais
kriminālkodekss un kriminālprocesa kodekss stāsies
spēkā nākamgad. Lai gan izskanējušas bažas, vai pastāv
kārtība pārmaiņu efektīvai īstenošanai, un
būs jāizvērš pasākumi, lai īstenošanai sagatavotos,
šie kodeksi ir nozīmīgs modernizācijas mēģinājums
un, ja tie tiks pienācīgi īstenoti, varētu ievērojami
uzlabot tiesvedības efektivitāti, pārredzamību un
konsekvenci. Parlaments vienlaikus ir pieņēmis
vairākus citus nozīmīgus tiesību aktus. Ar Mazo reformu
likumu, kas stājās spēkā 2010. gadā, praktiski
uzlaboja tiesas procesa konsekvenci un efektivitāti. Turklāt tika
veikti tiesību aktu grozījumi, lai paaugstinātu tiesu
sistēmas pārskatatbildību un veiktu reformas attiecībā
uz iecelšanu amatā Augstākajā kasācijas instancē un
tiesā. Šādi pasākumi dod iespēju ņemt vērā
sabiedrības bažas par tiesu sistēmas amatpersonu iecelšanu amatā
un disciplināro procesu tiesu sistēmā. Lai mainītu
negatīvo pagātnes mantojumu, būs nepieciešama virkne
pozitīvu piemēru. Tiesvedības konsekvence Par tiesu prakses saskaņošanu
primāri atbild Augstākā kasācijas instance un tiesa. Kopš
2007. gada ir sperti vairāki nozīmīgi soļi. Ar Mazo
reformu likumu tika grozīta apelācijas procedūra tiesiskuma
interesēs, uzlabojot tās efektivitāti. Jaunajos
procesuālajos kodeksos kā jauns mehānisms tiesu prakses
saskaņošanai paredzēts prejudiciālais nolēmums un veikta
jurisdikcijas noteikšanas kārtības reforma, lai sekmētu saskaņošanu[14].
Augstākā tiesa arī uzņēmusies iniciatīvu par
tiesu prakses jautājumiem veikt strukturētas apspriedes ar
apelācijas tiesām, kā arī izstrādājusi
pamatnostādnes par notiesājošu nolēmumu taisīšanu
attiecībā uz noteiktiem noziedzīgiem nodarījumiem
korupcijas jomā. Augstākās tiesas tiesiskuma interesēs
pieņemtu nolēmumu, kā arī Konstitucionālās tiesas
lēmumu neievērošana tagad ir pamats iespējamiem
disciplināriem pasākumiem[15]. Ar šiem mehānismiem tomēr vēl
nav pārvarēta nekonsekvence, kas ir Rumānijas tiesu
sistēmas būtisks trūkums[16]. Daļa problēmas varētu
slēpties nepietiekamajā informētībā par tiesu prakses
saskaņotības nozīmi, ko, iespējams, var skaidrot ar
galēju neatkarības interpretāciju. Neizskatās, ka tiktu
pilnībā novērtēts princips "vienāds sods par
vienādu noziedzīgu nodarījumu" un tā nozīme
noziedzības novēršanā. Tāpat netiek novērtēta
tā nozīmība attiecībā uz tiesnešu
pārskatatbildību un integritāti. Tas varētu
palīdzēt rast skaidrojumu, kāpēc analīze liecina, ka
tiesneši pilnībā neizmanto pasākumus tiesiskās
saskaņotības veidošanai[17].
Vienlaikus TAP un tiesu priekšsēdētāji tiesu prakses
saskaņotību nav izvirzījuši kā prioritāti. Pat
gadījumos, kad tiesneši vēlētos uzlabot saskaņotību,
viņiem nav līdzekļu, kas nepieciešami piekļuvei citu tiesu
nolēmumiem. Vēl nav ieviesta visu tiesu, tostarp Augstās
kasācijas instances un tiesas, nolēmumu pilnīga elektroniska
publicēšana. Apelācijas tiesas publicē dažus nolēmumus,
taču šajā nolūkā nepiemēro vienotus kritērijus.
Galvenā tiesu prakses datubāze (ECRIS) sniedz piekļuvi
tikai tiesu nolēmumiem, kas taisīti tajā pašā
apelācijas tiesas apgabalā; tiesneši nevar salīdzināt
visā valstī taisītos tiesu nolēmumus[18].
Alternatīva sistēmu Jurindex netiek atjaunināta. Eksperti iesaka izvērst apelācijas
procedūras izmantošanu tiesiskuma interesēs un sekmēt
saskaņotu tiesu praksi, pilnībā publicējot pamatotus tiesu
nolēmumus, visās tiesās regulāri veicot apspriedes par
lietām un tiesu priekšsēdētājiem un TAP aktīvi
veicinot tiesisko saskaņotību. Tiesu iestāžu vadība
turklāt varētu tiesiskajai saskaņotībai piešķirt
lielāku nozīmi tiesu amatpersonu paaugstināšanā un
iecelšanā amatos, nesaskaņotas tiesu prakses analīzē
iesaistīt inspekciju, sīkāk izstrādāt
pamatnostādnes par notiesājošu nolēmumu taisīšanu un ar
Nacionālā tiesu darbinieku institūta palīdzību tiesu
prakses saskaņotību ietvert kā svarīgu tēmu
sākotnējā un turpmākajā apmācībā. Saskaņotību varētu
palīdzēt uzlabot arī Augstākās kasācijas
instances un tiesas turpmākas reformas. Šajā ziņā
nozīmīgi panākumi gūti, pateicoties Mazo reformu likumam un
jaunajiem procesuālajiem kodeksiem. Jaunajos procesuālajos kodeksos
paredzētās reformas jāievieš tādējādi, lai
nodrošinātu, ka Augstāko tiesu pārmērīgi nenoslogo ar
ļaunprātīgiem pieteikumiem un izskatīšanai tiek
pieņemti tikai pieteikumi lietās, kurās radušies svarīgi
juridiski jautājumi. Šim nolūkam nepieciešams atbilstīgs atlases
mehānisms otrām apelācijas sūdzībām un
lūgumiem sniegt prejudiciālu nolēmumu. No Augstākās
tiesas uz citām tiesām varētu pārcelt arī citus
uzdevumus, piemēram, pirmās instances tiesvedības pilnvaras un
lēmējtiesības par dažādiem tiesu sistēmas
iekšējās darbības jautājumiem[19]. Tas
Augstākajai tiesai ļautu koncentrēties uz tās primāro
uzdevumu veikt tiesisko saskaņošanu, kā tas ir vairumā ES
dalībvalstu. Augstākajai tiesai turklāt ir vajadzīgas
telpas un darbinieki, kas ir nepieciešami tās uzdevumu veikšanai[20]. Tiesu sistēmas organizācija un
efektivitāte Saskaņā ar Pasaules Bankas veikto
Rumānijas valsts pārvaldes novērtējumu tā ir
visneefektīvākā no ES valstīm[21]. Tiesu
sistēmai arī ir daži līdzīgi trūkumi. Neskatoties uz
dažiem uzlabojumiem, kopējā ainā vērojams, ka trūkst
dinamikas, risinot problēmas, kuras nopietni ietekmē tiesu
sistēmas spēju nodrošināt tiesiskumu, turklāt to darīt
ātrā un saskaņotā veidā. Starp šīm
problēmām ir ierobežotas spējas, tiesnešu un prokuroru darba
slodze, ko lielā mērā rada nevienmērīga resursu sadale
un krasas darba slodzes atšķirības dažādās vietās un
dažādos tiesu līmeņos. Starp citām problēmām minams
lielais vakanču skaits, apmācības sniegšana, uzsākot darbu
profesijā, un tiesu un prokuratūru struktūras un
iekšējās darbības organizācijas nepilnības. Ir pieliktas pūles, lai šos
problēmjautājumus risinātu. Tostarp ir periodiski rīkoti
personāla atlases konkursi, vienkāršotas dažas procedūras[22] un lemts
par labu Nacionālā tiesu darbinieku institūta
sākotnējās apmācības spēju stiprināšanai.
Mazs solis racionalizācijas virzienā tika sperts
2011. gadā, kad tika slēgtas deviņas nelietderīgas
tiesas un trīs tiesas, kurās tika izskatīts ļoti maz lietu,
kā arī ar tām saistītās prokuratūras
iestādes. Šo pasākumu ietekme gan ir ierobežota.
Kopš 2007. gada nav uzlabojušies galvenie efektivitātes
rādītāji – darba slodzes atšķirības un vakanču
daudzums[23].
Resursu trūkums un izpildvaras un tiesu sistēmas konflikts, kas
izveidojās 2009. gadā, palēnināja reformu gaitu un
izraisīja lielu skaitu pensionēšanās gadījumu laikā,
kad strauji pieauga izskatāmo lietu daudzums. Tiesu sistēmā nepastāv un nav
izstrādāti darbības efektivitātes rādītāji,
pēc kuriem tiesu sistēmā varētu noteikt nepieciešamos resursus
un to sadalījumu. Rumānija nesen atzinusi minētos trūkumus,
un tie tiks risināti ar Pasaules Bankas finansētu projektu, kura
ietvaros līdz 2013. gada sākumam izstrādās un
izmēģinās pārskatītus izskatāmo lietu un darba
slodzes rādītājus. Ar tiesu sistēmas cilvēkresursu
politiku saistītajā TAP, izpildvaras un prokuratūras
vadības sadarbībā nepārtraukti pastāvējuši
sarežģījumi[24].
Joprojām nav izstrādāti tiesību akti, lai ieviestu tiesu
pārvaldnieku amatu un pārformulētu tiesu iestāžu kancelejas
darbinieku lomu; pateicoties tam, varētu ievērojami samazināt
tiesnešu darba slodzi. Tikai nesen uzlabotas Nacionālā tiesu
darbinieku institūta spējas un ieviesti vienādi standarti
dažādu kandidātu kategoriju pieņemšanai darbā, un tas ir
noticis pārāk vēlu, lai pienācīgi sagatavotos jauno
kodeksu ieviešanai. Līdz šim nav panākta vienošanās par jauno
kodeksu kopīgu īstenošanas plānu[25]. Valsts finanšu ierobežojumi būtu
varējuši motivēt centienus uzlabot efektivitāti. Tas gan
joprojām nav noticis. Starp tā iemesliem jāmin, ka TAP nesniedz
norādes par tiesu sistēmas pārvaldību un pastāv
nesaskaņas starp tiesu sistēmu un valdību. TAP nav varējusi
izstrādāt cilvēkresursu stratēģiju, kas mainītu
struktūru un sistēmas, tā vietā koncentrējoties uz
darbinieku skaita palielināšanu un resursiem. Savu devumu šajā
kūtrumā ir devis arī parlaments, kurā vājināti
priekšlikumi par tiesu sistēmas pārstrukturēšanu[26].
Izskanējusi kritika, ka jaunos tiesību aktos nav ņemts
vērā risks, ka tie varētu radīt lielu skaitu tiesās
izskatāmu lietu. Tiesu prakse Tiesu praksē joprojām vērojami
nozīmīgi trūkumi, kuru piemēri norādīti augsta
līmeņa korupcijas lietās pastāvošās tiesu prakses
novērtējumā. Daži no šiem trūkumiem ir strukturāli:
Rumānijas tiesību sistēmā ir iezīmes, kuru
dēļ tā ir neaizsargāta pret ļaunprātīgu
izmantošanu, piemēram, tāpēc, ka apsūdzības
izvirzīšana neizbeidz vai neaptur noilguma termiņa tecējumu.
Situāciju bieži pasliktina paviršības tiesvedībā, kas šķiet
pārlieku labvēlīga apsūdzētajiem[27].
Eksperti ir norādījuši, ka šie trūkumi tiesvedībā ir
īpaši lieli, salīdzinot ar tiesu praksi citās
dalībvalstīs. Tiesu sistēma turklāt ir pieredzējusi
grūtības sarežģītu lietu sekmīgā
iztiesāšanā finanšu jautājumos. Tas jo īpaši attiecas uz
lietām par publisko iepirkumu, kuras ir izņēmums no
vispārējās pozitīvās tendences, kas vērojama
augsta līmeņa korupcijas lietu iztiesāšanā (skatīt
tālāk tekstā). Šādās lietās prokuroriem un
tiesnešiem nepieciešamas īpašas prasmes, ko var izkopt, veicot
apmācību, specializējoties un izmantojot neatkarīgus ekspertus.
Lai gan likumā ir paredzēts finansējums tiesu ekspertiem,
praksē tas reti ir pieejams, līdz ar to apsūdzētie bieži
maksā par ekspertīzi ne tikai savām, bet arī tiesas
vajadzībām[28].
Tas ir problemātiski attiecībā uz tiesas iecelto tā saukto
neatkarīgo ekspertu neatkarību un objektivitāti. Piemērs tam, kā aktīva
vadība var radīt pārmaiņas, redzams Augstākās
kasācijas instances un tiesas mainītajā nostājā kopš
tās jauno vadītāju stāšanās amatā
2010. gadā[29].
Tā tagad var ar citām tiesām dalīties paraugpraksē
tādās jomās kā lietu pārvaldība, ņemot
vērā noilguma termiņu iestāšanās risku,
tādējādi dodot zīmi, ka tiesa iestāsies pret
nepamatotiem mēģinājumiem aizkavēt tiesvedību.
Minēto sasniegumu turpināšana un izvēršana būs
nozīmīga, lai tiktu gūti panākumi tiesu sistēmas
reformā kopumā. Pārskatatbildība Rumānija 2011. gada nogalē
nostiprināja juridisko pamatu tiesu amatpersonu
pārskatatbildībai. Parlaments pieņēma tiesību aktu
grozījumus, ar kuriem tika noteikti jauni disciplināro
pārkāpumu veidi, pastiprinātas pastāvošās sankcijas un
paplašinātas tieslietu ministra un ģenerālprokurora pilnvaras
disciplinārajā procesā, kā arī paaugstināta Tiesu
inspekcijas neatkarība[30].
Šai inspekcijai nu ir iespēja vērst savu darbību uz
mērķorientētu, ātru un aktīvu izmeklēšanu
disciplinārlietās un inspekcijā nostiprināt
padomdevēja spējas attiecībā uz tiesu sistēmas
organizācijas, procesuālajiem un prakses trūkumiem. TAP
būtu šis potenciāls jāizmanto plašāk, aicinot inspekciju
uzņemties sistemātisku uzraudzību pār tiesu prakses un
tiesiskās saskaņotības galvenajiem aspektiem un pār to,
kā tiesu priekšsēdētāji pārvaldībā ietver
paraugpraksi[31].
Lai kliedētu tiesu sistēmas bažas, ka jauno tiesisko regulējumu
var izmantot ļaunprātīgi, būs svarīgi jaunās
pilnvaras izmantot, pilnībā ievērojot tiesnešu neatkarību. Tiesiskais regulējums radīs
nozīmīgas sekas, ja tiks uzskatīts, ka tajā paredzētas
skaidras, konsekventas un preventīvas sankcijas. Tiesu sistēmas
reputācijai un priekšstatam par TAP spējām to uzraudzīt
kaitējusi virkne pārkāpumu, uz kuriem tiesu sistēmas
vadība reaģējusi vāji un neizlēmīgi[32].
Daudzās dalībvalstīs tiktu sagaidīts, ka valsts varas
pozīcijās esošie pieņem, ka nepieciešamības
gadījumā viņiem jāatkāpjas no sava amata, lai
aizsargātu attiecīgās valsts iestādes reputāciju. Tas,
ka tiesneši, pret kuriem vērsta asa sabiedrības kritika,
turpinājuši iztiesāt lietas, kamēr norit izmeklēšana, ir
iedragājis tiesu reputāciju. Lai aizsargātu gan atsevišķus
tiesnešus, gan tiesu sistēmu kopumā, būtu jāparedz skaidri
noteikumi, piemēram, tūlītēja atstādināšana no
amata, ja pret tiesnesi vērsta izmeklēšana par smagiem noziegumiem,
piemēram, augsta līmeņa korupcija[33]. To
varētu ietvert TAP integritātes stratēģijā. Rumānija 2011. gada nogalē
uzlaboja kārtību iecelšanai amatā Augstākajā
kasācijas instancē un tiesā, nosakot pārredzamāku,
objektīvu procedūru, kurā paredzēts pretendentu
kvalifikācijas visaptverošāks, objektīvs un neatkarīgs
vērtējums. Tādējādi ievērojami uzlabota
Augstākās kasācijas instances un tiesas
pārskatatbildība. II.2 Cīņa
pret korupciju 2007.-2012. gadā 2. kritērijs:
kā paredzēts, jāizveido integritātes aģentūra,
kuras pienākums ir pārbaudīt īpašumus, neatbilstības
un iespējamos interešu konfliktus, un pieņemt saistošus lēmumus,
uz kuru pamata var piemērot preventīvas sankcijas. 3. kritērijs:
pamatojoties uz gūtajiem panākumiem, jāturpina
profesionālas, objektīvas izmeklēšanas apsūdzībās
par augsta līmeņa korupciju. 4. kritērijs:
jāveic turpmāki pasākumi, lai novērstu un apkarotu
korupciju, īpaši vietējās pašvaldībās. Korupcijas apkarošana un integritātes
veicināšana ir grūts uzdevums, kuram nepieciešama visu valsts varas
atzaru iesaistīšanās un kas virzāms ar lejupēju pieeju, lai
aptvertu visu sabiedrību. Būtisks sākumpunkts ir Rumānijas
tiesu sistēmas un pārvaldes sistēmas spēja piemērot
tiesiskumu. Kops pievienošanās Rumānija ir guvusi nozīmīgus
panākumus augsta līmeņa korupcijas gadījumu
kriminālvajāšanā un iztiesāšanā. Valsts Korupcijas
apkarošanas direkcija (VKAD) šajos gadījumos enerģiski un
objektīvi virzījusi apsūdzības. Rumānija turklāt
ir izveidojusi sistēmu interešu konfliktu, neatbilstību un nepamatoti
iegūtu līdzekļi noteikšanai un sodīšanai. Integritātes
valsts aģentūra (IVA) ir iestāde, kura ir gatava savas pilnvaras
īstenot ar pilnu pārliecību. Ar nesenajiem pasākumiem, lai
paātrinātu augsta līmeņa korupcijas lietu izskatīšanu
Augstākajā tiesā, sākts risināt vienu no
galvenajām problēmām, kas ierobežo korupcijas novēršanas
pasākumus. Ir pieņemts stingrāks tiesiskais regulējums, lai
sekmētu integritāti tiesu sistēmas ietvaros, kā arī
likums, ar ko paredzēts pagarināt noziedzīgi iegūtu
līdzekļu konfiskācijas termiņus. Jaunā korupcijas
apkarošanas valsts stratēģija lietderīgi koncentrē
korupcijas apkarošanas centienus, izstrādājot paraugpraksi: šī
stratēģija nu jāīsteno atbilstoši tam, kā tā ir
izstrādāta, un jāparedz pietiekams laiks, lai
pierādītu tās efektivitāti. Šie ir nozīmīgi
pasākumi, tuvojoties SPM mērķiem. Tomēr pašreizējo
notikumu kontekstā galvenie elementi, lai apliecinātu šo
pasākumu noturīgumu, ir gūto panākumu un to virzības
saglabāšana un iestāžu stabilitātes nodrošināšana. Šie pasākumi veikti apstākļos,
kuros lielais vairums Rumānijas iedzīvotāju korupciju uzskata
par būtisku problēmu[34].
Ar šiem pasākumiem vēl nav izdevies Rumānijas iedzīvotājus
pārliecināt, ka situācija uzlabojas, un lielākā
daļa uzskata, ka tā pasliktinājusies[35].
Sabiedrības bažas tiks izkliedētas tikai tad, kad
vissvarīgākajās augsta līmeņa korupcijas lietās
tiks taisīti objektīvi un galīgi notiesājoši nolēmumi
un kad tiesvedības paraugpraksi varēs uzskatīt par normu. Tiek
izskatīts pārāk maz interešu konflikta gadījumu, jo
īpaši publiskā iepirkuma jomā, un pat gadījumos, kurus
izskata tiesā, likumā paredzētie sodi nenodrošina
preventīvu iedarbību. Joprojām nav gūti pārliecinoši
sasniegumi attiecībā uz nepamatoti iegūtu līdzekļu
konfiskāciju. Tas, kā jaunā korupcijas apkarošanas valsts
stratēģija tiks izmantota kā instruments pretkorupcijas centienu
iekļaušanai visu iestāžu darbā, būs svarīgs
pārbaudījums stratēģijas īstenošanā. Turklāt par spīti šo iestāžu
nozīmīgajiem sasniegumiem korupcijas apkarošanā, tiek
apšaubīta to autoritāte. Kopš 2007. gada vairākkārt
apstrīdēts Valsts korupcijas apkarošanas direkcijas (VKAD) un
Integritātes valsts aģentūras (IVA) darba juridiskais pamats;
daži no šiem iebildumiem joprojām tiek vērtēti.
Gaidāmā iecelšana ģenerālprokurora, VKAD galvenā
prokurora un citos vadošos prokuratūras amatos ir iespēja
apliecināt, ka politikas un tiesu sistēmas vadība
pilnībā atbalsta korupcijas apņēmīgu un
neatkarīgu izskaušanu. Šajā nolūkā ir nepieciešama
pārredzama un objektīva iecelšanas procedūra atbilstoši
spēkā esošajam regulējumam, atklāta konkursa
kārtībā pēc skaidriem kritērijiem meklējot
pēc iespējas labākus vadītājus un tiecoties
nodrošināt minēto iestāžu darba nepārtrauktību. Tas,
vai vairākas lietas par augsta līmeņa korupciju, kas tiesās
ir izskatīšanas beigu stadijā, tiks izskatītas efektīvi,
pārbaudīs Rumānijas tiesu sistēmas spēju arī
turpmāk iestāties par tās neatkarību un piemērot
tiesiskuma principus. Augsta līmeņa korupcija Valsts korupcijas apkarošanas direkcijas
(VKAD) sniegumu augsta līmeņa korupcijas lietu izmeklēšanā
un kriminālvajāšanā var uzskatīt pat vienu no
vissvarīgākajiem Rumānijas panākumiem kopš pievienošanās.
VKAD ir spējusi ar katru gadu izvirzīt arvien vairāk
apsūdzību, ātri un aktīvi veicot izmeklēšanu. Kopš
2007. gada VKAD ir politikas un tiesu sistēmas
augstākajos līmeņos izvirzījusi apsūdzības pret
visu galveno politisko partiju pārstāvjiem[36]. Pateicoties VKAD darba rezultātiem,
ir pieaudzis tiesu nolēmumu un notiesājošu spriedumu skaits augsta
līmeņa korupcijas lietās, jo īpaši kopš 2010. gada[37].
Tomēr tiesu procesa efektivitāte un tiesu nolēmumu konsekvence
un preventīvā ietekme augsta līmeņa korupcijas lietās
nav sasnieguši tādu pašu līmeni kā apsūdzības
darbā. Kopš 2007. gada augsta līmeņa korupcijas lietu
izskatīšana tiesās ir ievērojami kavējusies. Starp
cēloņiem jāmin tiesiskā regulējuma trūkumi un
resursu nepietiekamība. Tiesu prakses nepilnības, kas
izklāstītas šā ziņojuma iepriekšējā
iedaļā, ir bijuši īpaši skaidri vērojamas augsta
līmeņa korupcijas lietās, kurās tiesneši
pieļāvuši pārmērīgu brīvību
apsūdzētā centieniem paildzināt un sarežģīt
tiesvedību, tostarp gadījumos, kad tuvojās noilguma termiņa
notecējums[38]. Daži kavējumu cēloņi ir
novērsti. Ar Mazo reformu likumu un grozījumiem attiecībā
uz Likumu ar Konstitucionālo tiesu tika ieviestas svarīgas
izmaiņas, lai paātrinātu tiesvedību, atceļot apturošo
iedarbību, kāda bija apsūdzētā iebildumiem par
neatbilstību konstitūcijai un par prettiesiskumu. Ar
Augstākās tiesas skaidrojošu spriedumu turklāt apturēts
laika skaitījums par laikposmiem, kuros agrāk tiesvedību
apturēja tikai tas, ja tika pieņemts lēmums, pamatojoties uz
iebildumu par neatbilstību konstitūcijai[39]. Neskatoties uz to, 2011. gada
sākumā noilguma dēļ tika pilnībā vai
daļēji izbeigtas trīs augsta līmeņa korupcijas lietas[40].
2011. gada vidū kļuva skaidrs, ka vairākās
svarīgās augsta līmeņa korupcijas lietās, kuras
dažādu iemeslu dēļ bija novilcinātas gadiem ilgi,
varētu notecēt noilguma termiņi. Atbilstīgi Komisijas
ieteikumiem[41]
Augstākās kasācijas instances un tiesas jaunā vadība
izplatīja paraugpraksi, efektīvāk un stingrāk veicot lietu
pārvaldību. Pateicoties šiem pasākumiem, tika taisīti
vairāki pirmās instances nolēmumi svarīgās lietās
no 2011. gada beigām, kā arī pret bijušo premjerministru,
bijušo ministru un pašreizējo parlamenta locekli pasludināti pirmie
galīgie nolēmumi ar brīvības atņemšanas sodiem[42]. Komisijas ziņojumos bažas paustas
arī par augsta līmeņa korupcijas lietās piespriesto sodu
konsekvenci un preventīvo ietekmi[43]. Šis problēmjautājums
2009. gadā tika atzīts Tiesu sistēmas un Tieslietu
ministrijas kopīgā pētījumā, un tajā tika
izstrādāti arī labojoši pasākumi, kuri ieviesa zināmus
uzlabojumus. Tā kā tiesu sistēmas vadība neveica
nekādus pasākumus, tiesnešu grupa no Bukarestes Apelācijas
tiesas 2010. gadā izstrādāja pamatnostādnes par
notiesājošu nolēmumu taisīšanu, lai uzlabotu to konsekvenci
attiecībā uz noteiktiem noziedzīgiem nodarījumiem
korupcijas jomā. Ņemot vērā minētās
pamatnostādnes, Augstākās kasācijas instance un tiesas
jaunā vadība 2011. gadā izstrādāja un
pieņēma savas pamatnostādnes par notiesājošu nolēmumu
taisīšanu attiecībā uz noteiktiem noziedzīgiem
nodarījumiem korupcijas jomā. Šie piemēri liecina, ka Rumānijas
tiesu sistēma var pragmatiski risināt objektīvus trūkumus.
Ja pamatnostādnes par notiesājošu nolēmumu taisīšanu tiks
piemērotas un izvērstas, aptverot citus noziedzīgus
nodarījumus, tās palīdzēs ieviest vairāk konsekvences
un paredzamības, taisot nolēmumus augsta līmeņa korupcijas
lietās. Augstākās tiesas veiktie pasākumi
attiecībā uz lietu pārvaldību un tiesu praksi apliecina, ka
atzīts svarīgs princips par to, ka tiesas ir atbildīgas par
taisnīguma ieviešanu un, ja šie pasākumi turpināsies, šā
gada laikā varētu tikt pasludināti vairāki galīgie
spriedumi lietās, kurās ir iesaistīti svarīgi
politiķi. Pirmo no šiem nolēmumiem taisīja iepriekšējā
mēnesī, un galīgais spriedums lietā, kurā bija
iesaistīts bijušais premjerministrs, liecināja, ka Augstākā
tiesa sāk taisīt nolēmumus arī pret visaugstāk
stāvošajiem un politiski ietekmīgajiem apsūdzētajiem. Tomēr šie paraugprakses piemēri
netiek aktīvi iekļauti visās jomās, un trūkst
liecību par to, ka tie tiktu ievēroti citās tiesās.
Neskatoties uz acīmredzamajiem uzlabojumiem Augstākajā
tiesā, citu tiesu izskatītajās augsta līmeņa
korupcijas lietās, kurās iesaistītas augstas vietējās
amatpersonas, piemēram, prefekti, apgabala padomes
priekšsēdētāji vai mēri, joprojām vērojama
novilcināšana un pārtraukumi. Svarīgi norādīt, ka
īpaši lēni tiesās tiek izskatītas lietas par korupciju un
krāpšanu publiskā iepirkuma jomā. Būs jāpieliek
pūles, lai novērtētu šādas vērā ņemamas
novilcināšanas iemeslus un uzlabotu tiesnešu piekļuvi
ekspertīzei un specializētām zināšanām[44].
Līdz šim lielākajā daļā nolēmumu, kas
taisīti augsta līmeņa korupcijas lietās, ir noteikts
nosacīts sods. Svarīgās lietās, kurās ir
iesaistīti augsta līmeņa politiķi, līdz šim ir
pasludināts ļoti maz spriedumu[45]. Tas kaitē sistēmas
preventīvajai funkcijai. Nosacījums efektīvai cīņai
pret augsta līmeņa korupciju ir cieņa pret tiesu sistēmas
darbību un politikā darbojošos pilnīgs atbalsts tiesu
sistēmas veiktajai izmeklēšanai. Ētikas kodeksu, ko
2011. gadā pieņēma tolaik valdošā partija, var
uzskatīt par nozīmīgu sasniegumu. Pateicoties šim kodeksam, no
minētās partijas izslēdza ietekmīgu mēru, kuram
izvirzīja apsūdzību par augsta līmeņa korupciju[46]. Atbilstoši Rumānijas konstitūcijai
un tās interpretācijai Konstitucionālās tiesas praksē,
parlamenta locekļu apcietināšanai vai kratīšanai ir nepieciešama
parlamenta piekrišana; tā ir nepieciešama arī izmeklēšanas
sākšanai pret parlamenta locekļiem, kuri ir bijuši ministri vai
šādu amatu ieņem attiecīgajā brīdī. Parlamenta atteikums
atļaut sākt izmeklēšanu šādās lietās faktiski
veido imunitāti pret izmeklēšanu un nepieļauj tiesiskuma
īstenošanu. Kopš 2007. gada ar parlamenta atteikumu atļaut
sākt krimināltiesisku izmeklēšanu no tās pasargāti
vairāki parlamenta locekļi, tostarp bijušais premjerministrs[47]. Tas, ka
parlaments nepamato atteikumus atļaut krimināltiesiski izmeklēt
iespējamus augsta līmeņa korupcijas gadījumus,
sarežģī iespēju novērtēt šādu lēmumu
objektivitāti[48].
Turklāt tas, ka parlamenta locekļi var saglabāt savu amatu, ja
viņi ir tiesāti par tādiem smagiem noziedzīgiem
nodarījumiem kā korupcija, kaitē parlamenta reputācijai;
daudzās parlamentārās sistēmās parlamenta locekļu
pilnvaras tiek apturētas, ja pret viņiem izvirzīta
apsūdzība šādā jomā, un izbeigtas, ja viņi tiek
notiesāti[49].
Nesen notikušajā jaunās
valdības veidošanā bija vērojumi pretrunīgi signāli.
Saprotams, pretrunīga bija tādu ministru iecelšana amatā, pret
kuriem norit tiesvedība vai taisīts galīgs spriedums[50]. Tas
liecina, ka joprojām nepieciešami uzlabojumi attiecībā uz
augstām amatpersonām izvirzāmajiem augstajiem standartiem. Integritāte Pievienojoties ES, Rumānija piekrita
izveidot tiesisko regulējumu un iestāžu sistēmu, lai
novērstu un sodītu korupciju, novēršot neatbilstības,
interešu konfliktu un nepamatoti iegūtu mantu. Integritātes valsts
aģentūra (IVA) pārbauda interešu konflikta situācijas un
neatbilstības, un konstatē iespējami nepamatotus
līdzekļus, kas ir valsts amatpersonu un vēlētu politisko
pārstāvju rīcībā. Aģentūras
konstatējumus vai pieteikumus var pārsūdzēt vai
apstiprināt tiesās, un citas tiesu vai pārvaldes iestādes
var attiecībā uz tiem veikt turpmākus pasākumus. IVA, kuru izveidoja 2007. gadā,
ātri uzsāka darbību un izstrādāja efektīvu
pārvaldības un izmeklēšanas metodiku. Aģentūra
izveidoja sistēmu centralizētai elektroniskai piekļuvei
visām līdzekļu un interešu deklarācijām, kas ir
nozīmīgs pārredzamības pilnveidojums. Ar valsts budžeta un
ES līdzekļu atbalstu IVA izveidoja datorizētu lietu uzskaites
sistēmu un noslēdza sadarbības līgumus ar dažādām
pārvaldes un tiesu iestādēm. Pašlaik IVA ir kļuvusi
par būtisku elementu iestāžu sistēmā cīņai pret
korupciju un gūst labus sākotnējos rezultātus[51]. IVA panākumus tomēr
kavējusi virkne sarežģījumu. IVA juridisko pamatu
2010. gadā atzina par neatbilstošu konstitūcijai,
tādējādi apšaubot IVA galvenās pilnvaras tiesai
lūgt konfiscēt nepamatoti iegūtus līdzekļus[52].
Diskusijās par to, kā būtu grozāms IVA juridiskais
pamats, atklājās, ka politiskā griba efektīvi
nodrošināt integritāti un izpildīt pievienošanās
saistības ir vāja. Visu parlamentā iekļauto galveno
politisko partiju pārstāvji atkārtoti pievērsās
jautājumam par IVA pastāvēšanu. Parlaments turklāt
neīstenoja lēmumus par neatbilstību un interešu konfliktu[53]. Ņemot vērā IVA
novājināto juridisko pamatu, IVA darbībā ir
grūtāk gūt rezultātus, un joprojām tiek
apstrīdēta tās atbilstība konstitūcijai, lai gan
Konstitucionālā tiesa jūnijā noraidīja divas
sūdzības[54].
Izskatās, ka jaunās Nelikumīgi iegūtu līdzekļu
izmeklēšanas komisijas, kuras izveidotas kā papildu posms starp IVA
un tiesām lietās, kurās IVA ierosina konfiscēt
nepamatoti iegūtus līdzekļus, ir apgrūtinājušas
uzdevumu vērsties pret nepamatoti iegūtu mantu. Šīs komisijas
rada papildu slāni tiesvedībā, bet ierobežo
pārredzamību un pusēm nodrošina mazāk tiesību. Par
spīti centieniem panākt galveno iesaistīto pušu dalību
semināros, šo komisiju procedūras nav pilnībā
saskaņotas, un novērotas problēmas attiecībā uz
pierādījumiem. Kopš Nelikumīgi iegūtu līdzekļu
izmeklēšanas komisiju atkārtotas izveidošanas 2010. gadā
līdz šim tiesās nav izlemta neviena lieta, ko tās
ierosinājušas. Centienus novērst pārvaldes interešu konfliktus
kavē arī tiesiskais regulējums. Lai izskatītu apelācijas
sūdzības par IVA konstatētajiem interešu
konfliktiem un pēc tam atceltu juridiskus aktus, piemēram, interešu
konflikta apstākļos noslēgtus publiskā iepirkuma
līgumus, jāizmanto atsevišķi juridiski procesi[55]. Rumānijas integritātes sistēmas
efektivitātei kaitē arī lēna tiesvedība, nekonsekventa
tiesu prakse un IVA, citu pārvaldes un tiesu iestāžu nepietiekama
sadarbība. Tiesvedība lietās, kas norit visās trīs IVA
pilnvaru jomās, noritējusi īpaši lēni. Kopumā
tiesas līdz šim galīgi izskatījušas tikai četras lietas par
nepamatoti iegūtiem līdzekļiem, un visas šīs lietas
izskatītas pirms jaunā likuma pieņemšanas (viena no lietām
– 2005. gadā). Lai tiesa galīgi izskatītu vienkāršu
lietu par neatbilstību, var būt nepieciešami vairāki gadi.
Tā rezultātā ir bijušas lietas, kurās sodus vairs
nevarēja piemērot, jo pilnvaras jau bija beigušās. IVA ierosinātajās
lietās problemātiska bijusi arī nekonsekventā tiesu prakse,
bet tiesu iestādes vēl nav veikušas tūlītējus
labojošus pasākumus[56].
Lai gan IVA it noslēgusi sadarbības līgumus ar
vairākām citām pārvaldes iestādēm un ar prokuratūru,
šāda sadarbība līdz šim nav palīdzējusi gūt
vērā ņemamus rezultātus, izņemot
produktīvajā sadarbībā ar IVA. Citas iestādes IVA
vērsušās ar ļoti maz norādēm un nav veikušas
turpmākus pasākumus saistībā ar IVA pieteikumiem,
pamatojoties uz kuriem izvirzīta tikai viena apsūdzība un celta
viena prasība par papildu nodokļu samaksu[57]. Neskatoties uz to, kopš 2010. gada IVA
arvien sekmīgāk koncentrējas uz svarīgām un
komplicētām lietām. Visaptverošā pārbaudē par
interešu konfliktu vietējo padomju locekļu vidū konstatēts
liels skaits iespējamu lietu, un tas, kādā mērā
prokuratūra un tiesas veiks turpmākos pasākumus šajās
lietās, būs svarīgs pārbaudījums[58]. Ir
sākta līdzīga pārbaude attiecībā uz
amatpersonām, kas pārvalda ES finansējumu. Šīs norises ir
atzinīgi vērtējamas. IVA izmeklēšanā
turpmāk vajadzētu vēl lielākā mērā
vadīties pēc riska novērtējuma un koncentrēties uz
neaizsargātām jomām. Šajā nolūkā varētu
būt nepieciešams palielināt IVA darbinieku skaitu[59]. Neskatoties uz tiesu turpmāko
pasākumu trūkumiem, liela daļa neatbilstības
konstatējumu ir kļuvuši galīgi un to rezultātā bijušas
atkāpšanās no amata un noteikti disciplinārsodi[60].
Lielāku vilšanos rada panākumi attiecībā uz
turpmākajiem pasākumiem IVA lietās par nepamatoti
iegūtu līdzekļu konfiskāciju un interešu konfliktiem. Šo
jautājumu risināt var palīdzēt IVA juridiskā
pamata uzlabojumi[61],
bet politikas, tiesu un pārvaldes sistēmai kopumā IVA jāuztver
kā noderīga iestāde, kuras darbs jāsekmē. Lai
izpildītu uzdevumu Rumānijā pamatos mainīt attieksmi pret
integritāti, tiesām jāpilnveido IVA lietu
izskatīšana un jāuzlabo iestāžu sadarbība. Valsts sektorā izplatītās
korupcijas novēršana un sodīšana Lai noturīgi mazinātu korupciju,
nepieciešams ne tikai sodīt atklātos korupcijas gadījumus, bet
arī jārīkojas, lai mazinātu korupcijas
iespējamību. Būtiski ir novēršanas pasākumi, ar
ko samazina korupcijas iespējamību un risku, piemēram,
pārredzamas procedūras un paredzama lēmumu pieņemšana
valsts iestādēs. Pasākumu vispārējo virzību
nosaka korupcijas apkarošanas valsts stratēģija. Šajā
ziņā pagājušajos piecos gados panāktais vērtējams
neviennozīmīgi. Stratēģija 2008.-2010. gadam
nesasniedza gaidītos rezultātus. Tomēr šā gada martā
tika pieņemta visaptveroša jauna stratēģija, un jaunās
valdības lēmums šo stratēģiju atkārtoti
apstiprināt bez grozījumiem un parlamenta pozitīvais balsojums
liecina par vispārēju politisko atbalstu stratēģijai.
Jaunajā stratēģijā ir pārņemti vairāki
ieteikumi no divu iepriekšējo stratēģiju ietekmes
novērtējuma, un tā rada labu pamatu dažādu valsts
iestāžu darbības koordinācijai un
mērķorientācijai. Tā paredz arī gūto
panākumu uzraudzību pēc dažādiem rādītājiem.
Stratēģiju pieņemot parlamentā, lietderīgi
uzsvērts, ka visām nozīmīgajām sabiedrības
daļām ir loma, nodrošinot sekmīgu stratēģijas
īstenošanu. Turpmākie pasākumi lielā
mērā ir atkarīgi no katra valdības atzara
darbībām. Pārvaldes un iekšlietu ministrijas Valsts
pretkorupcijas direktorāts (VPD), kas ir specializēta un ar resursiem
labi apgādāta korupcijas apkarošanas struktūra ar
preventīvas darbības un izmeklēšanas pilnvarām, ir guvusi
nozīmīgus panākumus, vēršoties pret korupciju
Rumānijas policijā un citās ministrijas
pakļautībā esošajās struktūrās. VPD līdz
šim ir vienīgā struktūra, kas veic sīki
izstrādātu korupcijas riska novērtējumu un
prokuratūrai sniegusi lielu skaitu ziņojumu par korupcijas
gadījumiem[62].
Lai turpinātu gūt šādus panākumus un izmantotu savu
potenciālu, VPD tagad būtu jāpievēršas smagiem un
komplicētiem korupcijas gadījumiem, tostarp publiskā iepirkuma
jomā un, izmeklējot korupcijas saiknes starp policiju un
organizēto noziedzību. Citās valdības darbības
jomās nav gūti līdzvērtīgi rezultāti. Daudz
korupcijas gadījumu ir tādās jomās kā nodokļu
administrācija, izglītība, veselības aprūpe un
ieguldījumi infrastruktūrā; šajās jomās tikai nesen
sākta riska analīze un jomās, kurās pastāv
lielākais korupcijas risks un kuras ir cieši saistītas ar budžetu,
veikti tikai daži pasākumi[63].
Izglītības nozarē ir izmēģināti daži
noderīgi novēršanas pasākumi, tostarp Integritātes valsts
aģentūras ierosinātie, piemēram, videonovērošana
vidējās izglītības iegūšanas eksāmenos, un ES
finansēta korupcijas novēršanas projekta ietvaros tiek
izstrādāta nozares stratēģija. Citas nozīmīgas
riskam pakļautas jomas, kurās būtu jārīkojas, ir
ieguldījumi skolu infrastruktūrā un korupcija skolu
eksaminācijas un universitāšu diplomu piešķiršanas
sistēmā. Pateicoties cita svarīga ES finansēta projekta
īstenošanai, sāk norisināties pasākumi veselības
aprūpes nozarē[64].
Starp tiem jāmin daži noderīgi izmēģinājuma
pasākumi jomās, kurās ir augsta korupcijas iespējamība
un kuras vērā ņemami ietekmē valsts budžetu, taču šie
pasākumi vēl ir jāietver sistemātiskā pieejā.
Tādās jomās kā nodokļi un muita ir veikts maz
pasākumu, lai gan šajās jomās pastāvošā īpašā
riska dēļ būtu pamatoti izveidot spēcīgas
novēršanas struktūras ar pilnvarām aktīvai darbībai[65].
Nozīmīga loma ir administratīvās kontroles
iestādēm, taču tās pagaidām parasti neveic korupcijas
riska novērtējumus, lai pievērstos neaizsargātām
jomām, un nesadarbojas ar tiesu iestādēm vai IVA. Eksperti
norāda, ka svarīgi iemesli bezdarbībai ir nepietiekama
neatkarība un politiskā ietekme[66]. Tas, ka pārvaldes iestādes sniegušas
ļoti maz brīdinājumu par korupciju, atsaucies arī uz
prokuratūrā un tiesās nonākošo gadījumu skaitu.
Izņēmums ir policija, attiecībā uz kuru VPD iesniedzis
pieteikumus par lielu skaitu gadījumu. Ģenerālprokurors ir
lūdzis vietējām prokuratūrām izstrādāt
vietējas stratēģijas korupcijas apkarošanai, sniedzis
pamatnostādnes par izmeklēšanu korupcijas lietās un izveidojis
specializētu prokuroru tīklu. Pateicoties šiem pasākumiem,
palielinājies parastās apsūdzības ceļā
iztiesāto korupcijas lietu skaits[67]. Jaunā korupcijas apkarošanas valsts
stratēģija ir iespēja spert soli uz priekšu, visiem
valdības atzariem ciešāk apņemoties veikt aktīvus
pasākumus, lai korupcija būtu grūtāk īstenojama, un
konstatēt problēmas, kad tās radušās. Paraugprakse, kas ir
pieejama, piemēram, Pārvaldes un iekšlietu ministrijā, būtu
jāizvērš visās jomās, kurās pastāv augsts
korupcijas risks un kuras vērā ņemami ietekmē budžetu.
Neatkarīga uzticības tālruņa izveidošana ziņošanai par
korupcijas gadījumiem valsts dienestā palīdzētu sniegt
brīdinājumus. Galvenais, korupcijas apkarošanas darbībām
jāgūst sabiedrības uzticība, un šajā nolūkā
būs nepieciešams pozitīvs cikls, kurā sabiedrība redz, ka
gadījumos, kad sniegts pamatots brīdinājums par korupcijas
gadījumiem, seko atbilstīga turpmākā darbība. Ombuds Ombudam Rumānijā ir
nozīmīga loma cīņā pret korupciju. Ombudam ir
pilnvaras veikt izmeklēšanu par valsts pārvaldes iespējamu
prettiesisku darbību. Ombuds ir neatkarīga struktūra, kas var
rīkoties, pamatojoties uz jebkuras personas sūdzību vai pēc
pašiniciatīvas. Saskaņā ar Likuma 35/1997 26. panta
2. punktu ombudam turklāt ir tiesības ziņot parlamentam vai
premjerministram par „smagiem korupcijas gadījumiem”, kurus ombuds
konstatējis veiktās izmeklēšanas gaitā. Ombuda loma ir
saistīta ar SPM, jo īpaši ar tā 4. kritēriju par
korupcijas novēršanu un apkarošanu. Ombuds arī ir vienīgā
iestāde, kas var Konstitucionālajā tiesā tieši
apstrīdēt valdības rīkojumus. Komisija ņem vērā, ka
parlaments 2012. gada 3. jūlijā pirms termiņa izbeidza
ombuda pilnvaras. Rumānijas iestādēm jānodrošina ombuda
neatkarība un ombuda amatā jāieceļ persona, ko atbalsta
dažādas partijas un kura spēs efektīvi un pilnīgi
neatkarīgi īstenot savas pilnvaras. Noziedzīgi iegūtu
līdzekļu atgūšana Pieredze liecina, ka korupcijas
apkarošanā nereti būtiskākais ir cīnīties pret
korupcijas ceļā iegūtiem līdzekļiem. Noziedzīgi
iegūtu līdzekļu atgūšana un to legalizācijas
apkarošana ir jebkuras korupcijas apkarošanas stratēģijas
būtiski elementi. Rumānija 2011. gadā izveidoja
Līdzekļu atgūšanas biroju[68], un 2012. gadā tika pieņemts
likums par konfiskācijas termiņa pagarinājumu. Kopš
2010. gada atbilstoši ģenerālprokurora un iekšlietu ministra
kopīgam rīkojumam prokuratūra un policija piemēro standarta
procedūru noziedzīgi iegūtu līdzekļu atgūšanai.
Apmācība šajā jomā tagad ir obligāta, un ir izveidots
specializētu prokuroru tīkls. Šiem pasākumiem gan vēl jāsniedz rezultāti.
Konfiskācijas pagarinātais termiņš policijas un
prokuratūras darbiniekiem un tiesnešiem joprojām ir jaunums.
Izskatās, ka tādus jēdzienus kā trešās personas
līdzekļu konfiskācija var viegli apstrīdēt tiesā[69].
Neskatoties uz pozitīvi vērtējamu tiesu praksi, noziedzīgi
iegūtu līdzekļu legalizācija joprojām nav sodāma
kā atsevišķs noziedzīgs nodarījums[70].
Ekspertu vērtējums liecina, ka konfiskāciju apmērs ir
negaidīti zems[71].
Turklāt pienācīgu statistikas datu trūkums šajā
jomā apgrūtina iestāžu darbu, uzraugot gūtos
panākumus. Publiskais iepirkums Publiskā iepirkuma tiesiskā regulējuma īstenošanas
nepilnības rada vērā ņemamas iespējas korupcijai un
valsts finansējuma ļaunprātīgai izmantošanai. Tas
kaitē arī ES finansējuma lietderīgam izmantojumam un
pazemina sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas kvalitāti. Dažādu
Komisijas dienestu veiktajās revīzijās un novērtējumos
vairākkārt norādīts uz sistēmiskiem riskiem un
nepilnībām šajā jomā, kuru rezultātā dažkārt
pārtraukta ES finansējuma izmaksa. To apliecina arī
sūdzības, ko Komisija saņēmusi tieši no iesniedzējiem.
Kopš pievienošanās Rumānija ir izstrādājusi plašu
iestāžu sistēmu un tiesisko regulējumu ES tiesību aktu
īstenošanai šajā jomā. Tomēr vairāki sistemātiski
trūkumi nav pienācīgi atrisināti. Neatbilstības rodas
tādu faktoru dēļ kā biežās izmaiņas
tiesiskajā regulējumā[72]
un iestāžu sistēma, kurai nav pietiekamu spēju, kā arī
efektīvas kontroles veikšanai būtisku instrumentu, piemēram,
atklāto konkursu visaptveroša reģistra, trūkums. Komisijas
revīzijas un Rumānijas Integritātes valsts aģentūra ir
norādījušas, ka publiskā iepirkuma aizsardzība pret
interešu konfliktu ir ļoti nepilnīga[73]. Rumānija ir apņēmusies
saskaņā ar visaptverošu rīcības plānu īstenot
secinājumus, pie kuriem Komisija nonāca, 2011. gadā veicot
visaptverošu publiskā iepirkuma novērtējumu. Lai novērstu
konstatētos trūkumus, būs nepieciešama izlēmīga
rīcība. III.
Turpmākie pasākumi Komisijas novērtējums norāda uz
progresu, ko Rumānija ir panākusi piecu gadu laikā kopš
pievienošanās ES. Tas apliecina SPM pozitīvo lomu. Komisija uzskata,
ka Rumānija varētu sasniegt SPM mērķus, ja vien tā
saglabās reformu virzību un izvērsīs to īstenošanu. Tomēr, kā izklāstīts ievadā, nesenie notikumi
pastiprina bažas par reformu neatgriezeniskumu un noturīgumu.
Rumānijai ir jānodrošina tiesiskuma ievērošana, tostarp tiesu
neatkarība. Rumānijas ES partneru uzticību varēs atjaunot
tikai ar pierādījumiem, ka tiesiskuma mērķis ir
pārāks par partiju interesēm, ka visas puses pilnībā
ievēro tiesu neatkarību, tostarp konstitucionālajā
līmenī, un ka reformas ir neatgriezeniskas. Tam nepieciešami
juridiski pasākumi, kā arī politiska apņemšanās
ievērot tiesiskumu, kas nav novērota nesenajos lēmumos.
Valdība nu ir apņēmusies ātri rīkoties, lai
nodrošinātu tiesiskuma ievērošanu atbilstoši zemāk
izklāstītajiem ieteikumiem (skatīt IV.1 iedaļu). Tādēļ vēl noteiktāk jāsecina, ka
kritēriju izpildē vēl nav gūti tādi panākumi, lai
Komisija varētu nolemt izbeigt SPM. Lai apmierinātu prasības SPM
izbeigšanai, nepieciešama plašāka visu valdības atzaru, tostarp tiesu
sistēmas, atbildība par reformām, noteiktāka
apņemšanās nodrošināt integritāti un apkarot korupciju.
Rumānijas iestādēm jo īpaši jāapliecina, ka
Rumānijā norit noturīgs un neatgriezenisks reformu process un
turpmāk nav nepieciešama SPM ārējā iedarbība.
Tādēļ nesenā valdības un parlamenta rīcība
rada īpašas bažas. Iepriekšējos piecos gados gūtā pieredze liecina, ka
rezultāti tiek gūti tad, kad tiek veikta pārliecinoša
rīcība. Rumānija jau var atsaukties uz reformu procesu
pozitīvo virzību tādās iestādēs kā VKAD un
IVA un uz konkrētiem panākumiem kā ātrāka lietu
izskatīšana Augstākajā tiesā. Neseno norišu laikā
tiesu sistēma ieņēma aktīvāku nostāju,
aizsargājot tiesu neatkarību. Šādu panākumu
saglabāšana un dinamikas un iestāžu stabilitātes uzturēšana
šādos gadījumos ir pirmie elementi, ar ko var apliecināt
noturīgumu. Ātri pārejot no sekmīgā likumdošanas posma
uz apņēmīgas īstenošanas posmu, tiks pietuvināts
brīdis, kad Rumānija būs izpildījusi SPM kritērijus.
Brīvības, drošības un tiesiskuma jomā visām
dalībvalstīm ir gan pienākumi, gan iespējas, un Komisija
sagaida, ka Rumānija noslēgs īpašo SPM procesu un šos
jautājumus atrisinās līdzvērtīgi citām
dalībvalstīm. Ņemot vērā šībrīža
neskaidrības, Komisija līdz 2012. gada beigām pieņems
papildu ziņojumu saskaņā ar SPM. Šādā
ziņojumā Komisija analizēs, vai ir atrisināti tās
norādītie problemātiskie jautājumi saistībā ar
tiesiskumu un tiesu neatkarību un vai ir atjaunotas demokrātiskās
kontroles un līdzsvara mehānisms. Komisija rūpīgi
uzraudzīs panākto progresu, veicot regulārus apmeklējumus,
kā arī ciešu dialogu ar Rumānijas iestādēm un
citām dalībvalstīm. IV. Ieteikumi Turpmāk vissvarīgākais uzdevums
Rumānijas valdībai un galvenajām iestādēm būs
apliecināt savu apņemšanos ievērot tiesiskumu un tiesu
neatkarību, kas ir būtiski valsts stūrakmeņi. Šajā
nolūkā valdībai un parlamentam jāveic vairāki
steidzami pasākumi. Turpmāk izklāstītie ieteikumi ietver
vairākas konkrētas reformas, kas nepieciešamas, lai uzturētu
progresu saskaņā ar SPM, taču pašreizējās
pretrunīgās norises, kas ir aprakstītas iepriekš
ziņojumā, rada lielas bažas par līdz šim panākto progresu
un nopietni apšauba jau sākto reformu noturīgumu un
neatgriezeniskumu. Ņemot vērā šo neseno norišu
ārkārtas raksturu, šajā ziņojumā ir ietverti
īpaši steidzami ieteikumi pašreizējās situācijas
risināšanai, kas ir izklāstīti 1. punktā „Tiesiskuma
un tiesu neatkarības ievērošana”. Komisija aicina Rumāniju nekavējoties rīkoties
turpmāk minētajās jomās, lai atrisinātu
šībrīža pretrunīgo situāciju. 1. Tiesiskuma un tiesu neatkarības
ievērošana ·
Atcelt Ārkārtas rīkojumu
Nr. 38/2012 un Ārkārtas rīkojumu Nr. 41/2012 un
nodrošināt, ka tiek ievēroti Konstitucionālās tiesas
nolēmumi par tautas nobalsošanas kvorumu un šīs tiesas pilnvaru
apjomu. ·
Turpmāk ievērot konstitūcijā
noteiktās prasības ārkārtas rīkojumu pieņemšanai. ·
Īstenot visus Konstitucionālās
tiesas lēmumus. ·
Nodrošināt visu aktu, tostarp
Konstitucionālās tiesas lēmumu, tūlītēju
publicēšanu Oficiālajā Vēstnesī. ·
Izvirzīt prasību visām
politiskajām partijām un pārvaldes iestādēm
ievērot tiesu neatkarību, apņemoties disciplinēt jebkuru
valdības vai partijas locekli, kurš apstrīd tiesnešu ticamību
vai izdara spiedienu uz tiesu iestādēm. ·
Ombuda amatā iecelt personu, kuru atbalsta
dažādas partijas, un to darīt pārredzamas un objektīvas
procedūras kārtībā, tiecoties izvēlēties personu
ar neapstrīdamu autoritāti, integritāti un neatkarību. ·
Ieviest pārredzamu kārtību
ģenerālprokurora un Valsts pretkorupcijas direktorāta
galvenā prokurora iecelšanai amatā. Šajā kārtībā
jāietilpst atklātiem pieteikumiem, pamatojoties uz tādiem
kritērijiem kā profesionālā kvalifikācija, integritāte
un pieredze korupcijas apkarošanā. Neiecelt amatā amatpersonas,
kamēr prezidenta funkcijas veic tā pilnvaru izpildītājs. ·
Izvairīties no apžēlošanas, kamēr
prezidenta funkcijas veic tā pilnvaru izpildītājs. ·
Izvairīties iecelt amatā ministrus, pret
kuriem ir taisīti nolēmumi saistībā ar integritāti;
ministriem, kuri ir šādā situācijā, būtu
jāatkāpjas no amata. ·
Apstiprināt skaidru procedūru,
saskaņā ar kuru parlamenta locekļiem, pret kuriem ir
taisīts galīgs nolēmums par neatbilstību un interešu
konfliktu vai par augsta līmeņa korupciju, ir jāatkāpjas no
amata. Rumānijas premjerministrs savās
16. jūlija vēstulēs un 17. jūlija
atjauninātajā pielikumā Komisijas priekšsēdētājam
apliecināja, ka visas šīs prasības ir vai tiks izpildītas. Rumānijai jāveic pasākumi
arī turpmāk minētajās jomās. 2. Tiesu sistēmas reforma ·
Pieņemt un īstenot kopīgu
visaptverošu plānu, lai nodrošinātu visu četru kodeksu
īstenošanu, tostarp visus attiecīgos pasākumus, kas
saistīti ar strukturālu un procesuālu reformu,
cilvēkresursu korekcijām un ieguldījumiem tiesu
infrastruktūrā. ·
Pārstrukturēt tiesu sistēmu un prokuratūru,
ieviešot līdzsvaru personāla un darba slodzes sadalē, jo
īpaši ņemot vērā Rumānijas tiesu sistēmas
funkcionālo pārskatu un projektu par optimālu darba slodzi
tiesās, ko pašlaik finansē Pasaules Banka. ·
Izveidot tiesu reformas uzraudzības grupu,
kurā pārstāvēti visi valsts varas atzari,
profesionālās biedrības un pilsoniskā sabiedrība. 3. Tiesu sistēmas
pārskatatbildība ·
TAP un valdībai vienoties par kopīgu
politiku pārskatatbildības un integritātes veicināšanai
tiesu sistēmā, piemērojot pārliecinošu disciplināro
praksi un judikatūru un nosakot skaidrus īstenošanas atskaites
punktus. Uz visu tiesu sistēmu kopumā attiecināt piemēru,
kā jaunie likumi par disciplināratbildību un paaugstināšanu
amatā tiek īstenoti Augstākajā tiesā. ·
Nodrošināt juridisko, disciplināro un
pārvaldības instrumentu labāku koordināciju, lai
aizsargātu tiesu sistēmas reputāciju smagu pārkāpumu
gadījumos, tostarp lēmumos par individuālām
tiesībām, piemēram, pensijām. ·
Stiprināt Tiesu inspekcijas spējas un
rezultātus tiesu sistēmas pārskatatbildības
nodrošināšanā, veicot individuālu lietu pēckontroli, un
sekmēt tiesu efektivitāti, konsekvenci un labas prakses
piemērošanu, regulāri pārskatot praksi visos tiesu sistēmas
līmeņos. 4. Tiesvedības konsekvence un
pārredzamība ·
Īstenot visaptverošu pieeju, ieviešot
struktūras, procedūras un praksi, kas nepieciešams tiesiskās
saskaņošanas paātrināšanai. Izvirzīt tiesisko
saskaņošanu kā pārvaldības prioritāti tiesu
priekšsēdētājiem un noteikt, ka konsekvence ir
nozīmīgs apsvērums tiesnešu novērtējuma un
paaugstinājumu sistēmā. Nodrošināt pamatotu tiesu
nolēmumu publicēšanu tiešsaistē pilnā apmērā un
to regulāru atjaunināšanu. ·
Veikt turpmākas reformas Augstākajā
tiesā, lai tā varētu vairāk koncentrēties uz
tiesiskās saskaņošanas uzdevumiem. 5. Tiesu darbības efektivitāte ·
Izstrādāt un visā tiesu
sistēmā īstenot skaidras paraugprakses pamatnostādnes par
notiesājošu nolēmumu taisīšanu, lietu pārvaldību un
pierādījumu vērtēšanu krimināllietās, īpaši
uzsverot jomas, kurās jau konstatētas nepilnības, piemēram,
komplicētas lietas par ekonomiskajiem noziegumiem un publisko iepirkumu. ·
Veikt reformas, lai tiesu nolēmumu pamatojumu
publicētu drīz pēc nolēmumu pasludināšanas, lai
apturētu noilguma termiņa tecējumu līdz ar tiesu
izmeklēšanas sākšanu un uzlabotu tiesu ekspertīzes
kvalitāti un pieejamību. ·
Turpināt Augstākās tiesas veiktos
pasākumus, lai paātrinātu augsta līmeņa korupcijas
lietu izskatīšanu un nodrošinātu, ka netiek sasniegtas noilguma
termiņa beigas, kā arī ieviest līdzīgus pasākumus
citās tiesās. ·
Turpināt uzlabot sodu konsekvenci un atturošo
raksturu, ko tiesās visā Rumānijā piemēro augsta
līmeņa korupcijas lietās. ·
Nodrošināt, ka Valsts lietu ministrijas
sasniegtie rezultāti tiek turpināti jaunās vadības pilnvaru
laikā. 6. Integritāte ·
Nodrošināt pārliecinošus rezultātus
ātrā sodu noteikšanā ar atturošu ietekmi. Racionalizēt
Integritātes valsts aģentūras (IVA) lēmumu
pārskatīšanu tiesās, pilnveidojot attiecīgo tiesas procesu
un praksi un pārskatot IVA tiesisko regulējumu, lai
paātrinātu galīgo lēmumu pieņemšanu un uzlabotu to
konsekvenci un atturošo ietekmi. ·
Uzlabot tiesu un citu pārvaldes iestāžu
sadarbību ar IVA, lai nodrošinātu efektīvu apmaiņu ar
norādēm un operatīvo informāciju visās trīs IVA
darbības jomās. Sadarbībai ar IVA vajadzētu būt
skaidri noteiktai kā darbības kritērijam, ko piemēro citu
pārvaldes iestāžu vadībai. 7. Cīņa pret korupciju ·
Nodrošināt, ka VKAD sasniegtie rezultāti
tiek turpināti jaunās vadības pilnvaru laikā. ·
Īstenot jauno Valsts pretkorupcijas
stratēģiju atbilstoši tās saturam un izveidot visaptverošu
uzraudzības sistēmu, lai visas valsts iestādes ik gadu
izvirzītu mērķus un pēc vienota un salīdzināma
parauga ziņotu par korupcijas, krāpšanas un interešu konfliktu
novēršanu un sodīšanu. Atbilstoši stratēģijai izstrādāt
skaidrus procesuālos noteikumus un paraugpraksi, ko piemērot
parlamenta lēmumiem par atļauju attiecībā uz parlamenta
locekļiem veikt izmeklēšanu, apcietināšanu un kratīšanu. ·
Uzrādīt labus rezultātus
kriminālvajāšanā par noziedzīgi iegūtu
līdzekļu legalizāciju kā atsevišķu noziedzīgu
nodarījumu un gūt pārliecinošus rezultātus, atgūstot
noziedzīgi iegūtus līdzekļus, pateicoties tiesu prakses
stiprināšanai un piemērojot jauno likumu par konfiskācijas
termiņa pagarinājumu. ·
Izveidot skaidru koordinācijas un uzraudzības
mehānismu starp policiju, prokuratūru un administratīvās
kontroles iestādēm, kā īpašu pienākumu izvirzot
efektīvas sadarbības un saziņas nodrošināšanu korupcijas
jautājumos. ·
Uzlabot rezultātus korupcijas, krāpšanas
un interešu konflikta novēršanā un sodīšanā publiskā
iepirkuma jomā visās valdības darbības nozarēs.
Šajā kontekstā Rumānijai būtu jāveic
pienācīgi turpmākie pasākumi saskaņā ar ieteikumiem,
ko sniedza pēc Komisijas iniciatīvas veiktās publiskā
iepirkuma sistēmas ārējās pārskatīšanas
rezultātā. [1] Ministru
padomes 2006. gada 17. oktobra secinājumi (dok. 13339/06);
Komisijas lēmums (2006. gada 13. decembris), ar ko izveido
mehānismu, lai nodrošinātu sadarbību un pārliecinātos
par Rumānijā sasniegto, novēršot noteiktus trūkumus
tādās jomās kā tiesu sistēmas reforma un
cīņa pret korupciju, 13.12.2006.,
(C(2006) 6569 galīgā redakcija). [2] Lēmumā
tika paredzēta arī iespēja izmantot aizsardzības
mehānismu, ko līdz šim nav bijis nepieciešamības
iedarbināt. [3] Eiropadomes
28. un 29. jūnija secinājumos ietverta ES
apņemšanās Izaugsmes un nodarbinātības pakta ietvaros,
veicot valsts pārvaldes modernizāciju, mazināt kavēšanos
tiesu sistēmās (Eiropadomes 2012, gada 29. jūnija
secinājumi, 9. lpp.). [4] Eirobarometra
zibensaptauja, ko Komisija Rumānijā veica 2012. gada maijā
(Flash Eurobarometer Nr. 351 "Sadarbības un
pārraudzības mehānisms Bulgārijai un Rumānijai",
skatīt: http://ec.europa.eu/public_opinion/index_en.htm). [5] Flash
Eurobarometer Nr. 351 [6] Atsauces
vērtībās ietverts Eiropas Padomes, ESAO un ANO
aģentūru darbs. [7] 2012. gadā
kā eksperti tika izmantoti pieredzes bagāti profesionāļi no
Francijas, Vācijas, Apvienotās Karalistes, Īrijas,
Spānijas, Polijas un Slovēnijas. [8] Tehniskais
ziņojums, 48. lpp. [9] Piemēram,
IVA darbs būtu daudz efektīvāks, ja ar to
pilnībā sadarbotos citas valsts iestādes un tiesu iestādes
enerģiski veiktu tālākos pasākumus. [10] Šo
secinājumu apstiprina sabiedrības viedoklis/ Rumānijā
veiktā Eirobarometra zibensaptaujā 65% respondentu uzskata, ka
ES darbībai, izmantojot SPM, ir bijusi pozitīva ietekme,
novēršot tiesu sistēmas trūkumus (attiecībā uz
korupciju šāds viedoklis ir 59% respondentu). Vienlaikus lielākā
daļa respondentu uzskata, ka iepriekšējo piecu gadu laikā
situācija abās minētajās jomās nav mainījusies
vai ir pasliktinājusies (Flash Eurobarometer Nr. 351). [11] Jūnijā
būtisku vēstījumu sniedza TAP publiskā nostāja tiesu
neatkarības aizstāvībai, ņemot vērā publiskos
izteikumus attiecībā uz nozīmīgu augsta līmeņa
korupcijas lietu. [12] ECT
statistika liecina, ka Rumānijā ir no visām ES
dalībvalstīm otrais augstākais skaits vēl neizpildītu
ECT nolēmumu. Liela daļa no šiem nolēmumiem attiecas uz
sarežģījumiem saistībā ar izpildi civillietās,
civilās tiesvedības pārmērīgo ilgumu, efektīvu
tiesību aizsardzības līdzekļu neesamību un
neefektīvu kriminālizmeklēšanu. (Eiropas Padome: ECT spriedumu
un lēmumu izpildes uzraudzība, 2011. gada ziņojums,
skatīt: http://www.coe.int/t/dghl/monitoring/execution/Source/Publications/CM_annreport2011_en.pdf [13] Pasaules
Banka ar ES finansējumu pašlaik veic Rumānijas tiesu sistēmas
funkcionālu pārskatīšanu. Konsultanti, kuru darbu finansē
ar Pasaules Bankas aizdevumu, pašlaik īsteno otru projektu, lai uzlabotu
spējas vākt un apstrādāt tiesu iestāžu datus un
visā tiesu sistēmā noteiktu optimālus darba slodzes
sadalījuma rādītājus. [14] Jaunās
prejudiciālu nolēmumu procedūras mērķis ir ieviest
procedūru ar aktīvākām pašiniciatīvas
iespējām nekā spēkā esošā apelācija
tiesiskuma interesēs (skatīt Tehnisko ziņojumu,
6.-7. lpp.). [15] Pēc
grozījumu veikšanas tiesu sistēmu regulējošajos likumos par
tiesnešu disciplināro atbildību, ko pieņēma 2011. gada
beigās un izsludināja 2012. gada sākumā, par
tiesiskuma interesēs veiktā apelācijas tiesvedībā
Konstitucionālās tiesas un Augstās kasācijas instances un
tiesas taisīto nolēmumu neievērošanu var veikt disciplināro
izmeklēšanu un noteikt sankcijas. [16] Rumānijā
bieži ziņo par tiesu prakses nekonsekvenci, ko apstiprina ārvalstu
ieguldītāji, juridiskie biroji un tiesnešu profesionālās
biedrības. Eksperti īpaši nekonsekventus nolēmumus
konstatējuši delikātās lietās, kurās ir augsta
līmeņa apsūdzētie, kā arī lietās par
publisko iepirkumu. [17] Šajā
ziņā jāmin augstākas instances tiesu nolēmumu
neievērošana un ierobežotais skaits gadījumu, kad tiek izmantota
apelācijas procedūra tiesiskuma interesēs. Šādu gadījumu
skaits 2011. gadā saruka salīdzinājumā ar 2007.-2009. gada
rādītājiem. [18] Izņemot
Augstās kasācijas instances un tiesas tiesnešus, kuri var
piekļūt visiem datubāzē ievietotajiem nolēmumiem. [19] Augstākā
tiesa pirmajā instancē izskata dažādus pārkāpumus,
kurus izdarījuši noteiktu veidu apsūdzētie. Tā lemj
arī par dažādiem tiesu sistēmas iekšējās darbības
jautājumiem, piemēram, pušu lūgumiem lietas nodot
izskatīšanai citā tiesā vai dažādu tiesu prakses
pretrunām. [20] Kā
pamatojums tam, ka Civilprocesa kodeksa noteikumi par civiltiesisku
prejudiciālo nolēmumu stājās spēkā četrus
mēnešus pēc pārējā kodeksa stāšanās
spēkā, tika minēti ar loģistiku saistīti
apsvērumi. [21] Pasaules
Bankas Pārvaldības rādītāji 2011. gadā. [22] Konkrētāk,
ar Mazo reformu likumu tika noteikts, ka prokuratūra var noteiktās
vienkāršās lietās, lemjot neuzsākt
kriminālizmeklēšanu, pārņemt policijas pamatojumu;
prokuratūrai arī piešķirtas plašākas iespējas izbeigt
lietas, kad pēc esošajiem pierādījumiem nav pamata
turpmākai izmeklēšanai, kā arī samazināti
tiesiskās aizsardzības līdzekļi maznozīmīgās
lietās. [23] ECT
regulāri taisa notiesājošus spriedumus pret Rumāniju par
procesuālo tiesību pārkāpumiem saistībā ar
pārmērīgu tiesvedības ilgumu. Bieži tiek kavēts
30 dienu termiņš tiesas pilnā sprieduma pasludināšanai.
Līdz šim nav pieejami dati par lietu izskatīšanas ilgumu, un tos
paredzēts iegūt Pasaules Bankas pētījumā, kas notiks
2013. gada sākumā. [24] Tiesu
sistēmas cilvēkresursu vadības pilnvaras ir dalītas: Tiesnešu
augstākās padomes atbildībā ir darbā pieņemšana,
karjeras virzība, apmācība un disciplināratbildība. Tieslietu
ministram ir atbildība par budžetu un likumdošanas iniciatīvas
tiesības. Ģenerālprokurors ir atbildīgs par
kriminālvajāšanas rezultātiem, bet visa personāla
vadība ir padomes pārziņā, [25] Jauno
kodeksu ietekmes novērtējumā konstatēts, ka ar
pašreizējām darbā pieņemšanas spējām nav
iespējams savlaicīgi nodrošināt pietiekamu skaitu jaunu un
pienācīgi kvalificētu un sagatavotu darbinieku. [26] Tas
īpaši attiecas uz tieslietu ministra un ģenerālprokurora
priekšlikumiem slēgt nelielās tiesas un prokuratūras un amata
vietas pārcelt uz tiem apgabaliem, kuros tās ir visvairāk
nepieciešamas. [27] Komisijas
vērtējums par minētajiem jautājumiem ir ietverts
2011. gada 20. jūlijā publicētajos tehniskajos
precizējumos (SEC(2011) 968, 13.-14. lpp.). Tajos ir
norādes uz pārāk labvēlīgu pieeju
atbildētāju lūgumiem atlikt lietu izskatīšanu,
pierādījumu pārvaldības un procesuālo
pārkāpumu izskatīšanas trūkumiem, kā arī
organizatoriskiem jautājumiem. [28] 2011. gada
20. jūlijā publicētie Tehniskie precizējumi (SEC(2011) 968,
14. lpp.). Pēc tam, kad Komisija nāca klajā ar
iepriekšējo gada ziņojumu, Augstākajai kasācijas instancei
un tiesai piešķirts īpašs tiesu ekspertiem paredzēts budžets. [29] Kā
piemēri nozīmīgiem jauninājumiem jāmin
pamatnostādnes par notiesājošu nolēmumu taisīšanu
attiecībā uz noziedzīgiem nodarījumiem korupcijas
jomā, kā arī pasākumi, lai panāktu augsta
līmeņa korupcijas lietu ātrāku izskatīšanu. Taču
šajās konkrētajās jomās izmantotā paraugprakse
līdz šim nav iekļauta visās jomās. [30] Ar šiem tiesību
aktu grozījumiem tieslietu ministram un ģenerālprokuroram
piešķirtas pilnvaras ar Tiesu inspekcijas starpniecību ierosināt
disciplinārlietu. Tiesu inspekcijai tagad ir plašākas pilnvaras
vērtēt tiesu praksi, un tā var pārsūdzēt Tiesnešu
augstākās padomes noteiktus disciplinārsodus. [31] Inspekcija
pirmos šādus ziņojumus sniedza 2011. gada beigās un
2012. gada sākumā: divus tematiskus ziņojumus par
ievērojamiem kavējumiem lietu izskatīšanā un augsta
līmeņa korupcijas lietu izskatīšanas ātrumu, kā
arī ziņojumu par pārvaldības praksi Augstākajā
kasācijas instancē un tiesā. [32] Komisija
par šādiem gadījumiem ziņoja 2012. gada februārī
(COM(2012) 56 final, 3. lpp.). [33] Komisija
2012. gada februārī ziņoja par gadījumiem, kad
Augstākās kasācijas instances un tiesas tiesneši, pret kuriem
vērsta izmeklēšana par augsta līmeņa korupciju, turpina
izskatīt lietu. Citi tiesneši no disciplināratbildības
izvairījās, dodoties pensijā (COM(2012) 56 final,
3. lpp. Tomēr nesenā TAP rīcība attiecībā uz
izmeklēšanas sākšanu par vienu no TAP locekļiem liecina par
aktīvāku pieeju, lai novērstu tiesu reputācijas
apdraudējumu. [34] Saskaņā
ar 2012. gada februārī veiktu īpašu Eirobarometra
pētījumu 96% Rumānijas iedzīvotāju (nedaudz
lielāks rādītājs nekā 2007. gadā) korupciju
uzskata par būtisku problēmu (Special Eurobarometer 374,
skatīt: http://ec.europa.eu/public_opinion/index_en.htm). Kopš
2007. gada Rumānija Transparency International korupcijas
uztveres indeksa sarakstā, pasliktinoties tās uztveres
rādītājam, ir kritusi par 6 vietām. Freedom House sarakstā
tā savu vietu nav mainījusi. [35] Saskaņā
ar 2012. gada februāra Eirobarometra pētījumu
67% Rumānijas iedzīvotāju uzskata, ka iepriekšējo
trīs gadu laikā korupcija ir izplatījusies. [36] VKAD 2007. gadā
izvirzīja 167 apsūdzības pret 415 personām, un
2011. gadā – 223 apsūdzības pret 1091 personu.
Aptuveni 60% no visām izmeklēšanām aizņēma mazāk
nekā 6 mēnešus. Kopš 2007. gada VKAD ir
izvirzījusi apsūdzības pret premjerministru, viņa
vietnieku, vairākiem ministriem un parlamenta locekļiem, kā
arī pret vairākiem prefektiem, mēriem, apgabala padomes
locekļiem un valsts uzņēmumu vadītājiem.
2011. gadā VKAD izvirzīja apsūdzības diviem parlamenta
locekļiem, ietekmīgam pilsētas mēram, kas piederēja
toreiz valdošajai partiju koalīcijai, un vienam tolaik opozīcijā
esošam parlamenta loceklim. [37] Lēmumi,
kas nav galīgi, 2007. gadā taisīti pret
199 apsūdzētajiem un 2011. gadā – pret
879 apsūdzētajiem; galīgi nolēmumi
2007. gadā taisīti pret 109 apsūdzētajiem un
2011. gadā – pret 158 apsūdzētajiem. [38] Atšķirībā
no daudzām citām tiesību sistēmām Rumānijā
noilguma iespējamība neizzūd līdz ar izmeklēšanas vai
tiesvedības sākumu. [39] Tas tika
panākts, no noilguma termiņa aprēķiniem izslēdzot
laikposmus, kuros tiesvedība apturēta līdz brīdim, kad tiks
taisīts Konstitucionālās tiesas nolēmums
attiecībā uz iebildumu par neatbilstību konstitūcijai. [40] Skatīt
Tehnisko ziņojumu, 29. lpp. [41] Komisijas
2011. gada 20. jūlija ziņojumā
COM(2011) 460 galīgā redakcija Rumānijai ieteikts
"veikt steidzamus pasākumus, lai uzlabotu tiesu praksi un lietu
pārvaldību, kā arī paātrināt svarīgu augsta
līmeņa korupcijas lietu izskatīšanu, lai novērstu noilguma
iestāšanos visās lietās". Tajā pašā
ziņojumā Rumānijai ieteikts arī "turpināt
Augstākās kasācijas instances un tiesas reformu, lai
stiprinātu kasācijas nozīmi un palielinātu tās
spējas izskatīt augsta līmeņa korupcijas lietas". [42] Skatīt
Tehnisko ziņojumu, 25. lpp. [43] Skatīt,
piemēram, Komisijas novērtējumu 2011. gada 20. jūlijā
publicētajos Tehniskajos precizējumos (SEC(2011) 968,
15. lpp.). [44] No
43 apsūdzībām, ko VKAD tiesās
reģistrējusi kopš 2006. gada, tikai divās ir taisīts
galīgs spriedums. [45] Dati par
laiku kopš 2007. gada liecina, ka aptuveni 60% no notiesājošajiem
nolēmumiem noteikts likumā paredzētais minimālais sods vai
vel zemāks. Lai gan nosacītu brīvības atņemšanas sodu
īpatsvars samazinājies no 75% (2007.-2009. gadā) līdz
60% (2011. gadā), lielākā daļa sodu joprojām ir
nosacīti, jo īpaši nozīmīgās lietās. Visiem
trīs pašreizējiem vai bijušajiem parlamenta locekļiem, kuru
lietās 2011. gadā tika taisīts galīgs spriedums, tika
piespriests nosacīts sods. [46] Tā
gan vēl nav parasta prakse: jūnijā notikušajās vietējo
pašvaldību vēlēšanās uz mēru un apgabala padomes priekšsēdētāju
vietām bija vairāki kandidāti, kuri atradās
apcietinājumā vai pret kuriem notika izmeklēšana vai
kriminālprocess par korupciju, un vairāki no viņiem tika
ievēlēti. [47] Skatīt
Tehnisko ziņojumu, 26.-35. lpp. [48] Skatīt
Tehnisko ziņojumu, 27. lpp. [49] Parlamentā
joprojām darbojas trīs parlamenta locekļi, kuri ir
notiesāti par augsta līmeņa korupciju ar galīgu spriedumu. [50] Šos
spriedumus tiesa taisīja apelācijas sūdzībās par IVA
neatbilstības konstatējumiem. [51] Skatīt
Tehnisko ziņojumu, 18.-19. lpp. [52] Tika
norādīts, ka IVA pilnvaras ierosināt tiesai nepamatoti
iegūtu līdzekļu konfiskāciju pārkāpj varas
dalījuma principu un prezumpciju par iegūtu līdzekļu
likumību un to konfiskācijas aizliegumu. [53] Deputātu
palātas Juridiskā komisija ieteica neveikt nekādus
pasākumus pret diviem parlamenta locekļiem, attiecībā uz
kuriem spēkā stājās lēmumi par neatbilstību un
interešu konfliktu. Parlaments vēl nav pieņēmis galīgos
lēmumus abos gadījumos. [54] Pamatojoties
uz likuma grozījumiem, IVA nācās arī izbeigt lielu skaitu
tobrīd izmeklēšanā esošu lietu, tā kā tika ieviesti
noilguma termiņi. Lielākā daļa minēto lietu
attiecās uz vēlētiem politiķiem. [55] Līdz
šim pārvaldes interešu konflikts atzīts tikai divās lietās,
un nevienā no tām attiecīgais līgums nav atcelts. [56] Nesen
sabiedrībā apspriesti gadījumi attiecās uz diviem
parlamenta locekļiem, kas turklāt ir arī universitāšu
rektori. Vienā gadījumā tika konstatēta neatbilstība,
bet otrā gadījumā tā pati tiesa neatbilstību noliedza.
Līdzīga pieeja novērota arī citā apelācijas
tiesā. Pašlaik šajās lietās ir iesniegtas apelācijas
sūdzības Augstākajā kasācijas instancē un
tiesā. [57] Kopumā
līdz 2012. gada martam IVA ir veikusi gandrīz
4000 pārbaudes un sniegusi konstatējumus vai pieteikumus
vairāk nekā 500 lietās: tostarp konstatētas 250
neatbilstības, 37 (pārvaldības) interešu konflikta
gadījumi, 24 nepamatoti iegūtu līdzekļu gadījumi
un prokuratūrā iesniegti 239 pieteikumi par iespējamiem
noziedzīgiem nodarījumiem. [58] Visaptverošajā
pārbaudē līdz šim konstatēti 75 neatbilstības
gadījumi un 9 pārvaldes interešu konflikta gadījumi un
prokuratūrai iesniegti pieteikumi par 50 iespējamiem
noziedzīgiem nodarījumiem. [59] Noderīgs
ir Tieslietu ministrijas piešķirtais atbalsts IVA darbinieku algu
palielināšanai. [60] Līdz
šim IVA neatbilstību konstatējumi galīgi
apstiprināti tiesās vai kļuvuši galīgi tāpēc, ka
nav apstrīdēti likumā noteiktajā laikposmā. 53 lietu
rezultātā amatpersonas atkapās no amata, 8 lietās par
atbrīvošanu no amata nolēma disciplinārkomitejas, un
16 lietās tika noteikti citi sodi. [61] Tieslietu
ministrijas un IVA kopīga darba grupa jau sniegusi priekšlikumus,
kas līdz šim nav virzīti tālāk. [62] VPD
sadarbojās ar VKAD vairākās svarīgās un
komplicētās izmeklēšanās, tostarp saistībā ar
korupciju autovadītāju apliecību izsniegšanā (2008.
gadā) un robežu policijā (2010.-2011. gadā). Kopumā VPD kopš
2007. gada VKAD iesniedza vairāk nekā
1000 pieteikumus, kuru rezultātā līdz šim izvirzītas
222 apsūdzības par augsta līmeņa korupciju. Tajā
pašā laikposmā VPD prokuratūrai iesniedza vairāk
nekā 6300 pieteikumus par citiem korupcijas gadījumiem, kuru
rezultātā līdz šim izvirzītas
836 apsūdzības. [63] Visaptveroši
korupcijas novēršanas pasākumi joprojām nav veikti
tādās jomās kā nodokļi un muita, kā arī
attiecībā uz vietējo pašvaldību būvniecības
atļaujām. [64] Tas
palīdzēs uzlabot pārkāpumu konstatēšanu veselības
aprūpes nozares iepirkumos; ierosināts arī cits
vērtīgs projekts izpratnes uzlabošanai par pacientu
tiesībām un korupcijas piedāvājuma apkarošanai
veselības aprūpes sistēmā. Arī Reģionālās
attīstības un tūrisma ministrija ir sākusi korupcijas
apkarošanas projektu, lai analizētu korupcijas risku ministrijā un
tās pakļautībā esošajās struktūrās, kā
arī lai sīki izstrādātu stratēģiju. [65] Šomēnes
valdība apstiprināja integritātes nodaļas izveidošanu
Valsts nodokļu administrācijas aģentūrā. Tās
struktūra, pilnvaras un resursi vēl ir jāparedz. [66] Iestāde,
kurai ir kontroles funkcijas publiskā iepirkuma jomā (ANRMAP),
kopš 2007. gada IVA sniegusi brīdinājumu tikai piecos
gadījumos. ANRMAP 2011. gadā sniedz tikai trīs
brīdinājumus par interešu konfliktu. [67] Skatīt
Tehnisko ziņojumu, 34.-35. lpp. [68] Līdzekļu
atgūšanas birojs izveidots atbilstīgi prasībām, kas
ietvertas Padomes Lēmumā 2007/845/JAI. [69] Laikā
no 2007. gada līdz 2011. gadam par nelikumīgi iegūtu
līdzekļu legalizāciju taisīti 42 notiesājoši
spriedumi. [70] Tiesu
prakse izstrādāta vienā lietā, un
ģenerālprokurors ir sniedzis juridisku atzinumu. [71] Juridiskajiem
speciālistiem vēl nav vienota skatījuma par trešo personu
līdzekļu konfiskāciju, un nav arī tiesu prakses. Konstitūcijas
noteikums, saskaņā ar kuru pastāv prezumpcija par mantas
likumīgu iegūšanas pamatu, sekmē piesardzīgu pieeju un
nesaskaņotu praksi šajā jomā. [72] Tehniskais
ziņojums, 40. lpp. [73] Skatīt
56. zemsvītras piezīmi.