52012DC0410

KOMISIJAS ZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM UN PADOMEI par Rumānijas panākumiem saskaņā ar sadarbības un pārbaudes mehānismu /* COM/2012/0410 final */


KOMISIJAS ZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM UN PADOMEI

par Rumānijas panākumiem saskaņā ar sadarbības un pārbaudes mehānismu

I. Sadarbības un pārbaudes mehānisms: atbalsts Rumānijas tiesu sistēmas reformai un cīņai pret korupciju

Pirms Rumānijas pievienošanās ES, kas notika 2007. gadā, tika panākta vienošanās, ka nepieciešams papildu darbs būtiskākajās jomās, lai novērstu trūkumus tiesu sistēmas reformā un cīņā pret korupciju. Tā rezultātā kā satvars atbalsta sniegšanai Rumānijai un šajās jomās gūto panākumu uzraudzībai tika izveidots sadarbības un pārbaudes mehānisms (SPM)[1]. Tika norādīti trūkumi četrās jomās: tiesu sistēmas reforma, integritāte, cīņa pret augsta līmeņa korupciju un korupcijas novēršana un apkarošana valsts sektorā. Lēmumā tika paredzēti regulāri Komisijas ziņojumi un noteikts, ka mehānisms darbosies līdz brīdim, kad būs sasniegti SPM mērķi un pienācīgi izpildīti visi četri kritēriji[2].

Piecu gadu laikposms pēc pievienošanās ir atbilstīgs brīdis, lai novērtētu, vai SPM mērķi ir sasniegti. Šim novērtējumam pievienotajā tehniskajā ziņojumā apkopotas iepriekšējo piecu gadu galvenās norises. Šajā ziņojumā novērtēti līdz šim gūtie panākumi un vēl paveicamais. Šis piecgades pārskats aptver ieviestos tiesību aktus un pasākumus, vēl pilnveidojamos tiesiskā regulējuma elementus, tiesību aktu īstenošanu un jautājumu, vai valsts pietiekamā mērā uzņēmusies atbildību, lai turpinātu reformu virzību. Šajā novērtējumā Komisija kā izšķirīgo kritēriju ņem vērā reformu procesa noturību un neatgriezeniskumu.

Iepriekšējos piecos gados ir bijuši laikposmi, kuros gūti panākumi, un citi, kuros notikuši negatīvi pavērsieni, brīži, kad sadarbība bijusi veiksmīga, un citi, kad pret mehānismu izrādīta noraidoša attieksme vai pretestība. Šajā ziņojumā ir atzīts kopš pievienošanās kopumā panāktais progress.

Tomēr ziņojumu pieņem laikā, kad tiek izvirzīti būtiski jautājumi attiecībā uz tiesiskuma ievērošanu un tiesu neatkarību Rumānijā. Kopumā panāktais progress jāvērtē, kā kontekstu ņemot vērā plašāku sabiedrības attieksmi pret tādiem būtiskiem principiem kā tiesiskums un tiesas procesa neatkarība, kas ir labi funkcionējošas demokrātiskas sistēmas kontroles un līdzsvara mehānisma sastāvdaļas. Labi darbojošās, neatkarīga tiesu sistēma un respekts pret demokrātiskajām iestādēm ir būtiski, lai Eiropas Savienībā pastāvētu savstarpēja uzticēšanās un lai gūtu pilsoņu un ieguldītāju uzticību.

Komisija uzskata, ka Rumānijas valdības nesen veiktie pasākumi ir pamats nopietnām bažām par šo pamatprincipu ievērošanu. Šie pasākumi noritēja ļoti polarizētā politiskajā sistēmā, kuru raksturo politikā iesaistīto pušu savstarpēja neuzticēšanās un apsūdzēšana. Tomēr šāds politiskais konteksts neizskaidro atsevišķu darbību sistemātisko raksturu. Lai gan dažas darbības var daļēji izskaidrot ar minēto politisko polarizāciju, tās izraisīja nopietnas bažas par apņemšanos ievērot tiesiskumu vai par tiesiskuma nozīmes izpratni plurālistiskā demokrātiskā sistēmā. Politiska rakstura iebildes pret tiesu nolēmumiem, Konstitucionālās tiesas lomas apdraudēšana, pieņemto procedūru un galveno pārbaužu un līdzsvarojošo elementu atcelšana liek apšaubīt valdības apņemšanos ievērot tiesiskumu un tiesu neatkarību. Komisija jo īpaši ir ārkārtīgi nobažījusies par pazīmēm, ka ar mahinācijām un spiedienu tiek ietekmētas iestādes un tiesu amatpersonas, un tas ar laiku atstās nopietnas sekas uz sabiedrību kopumā. Lai gan šajā ziņojumā kopumā vērtēti iepriekšējie pieci gadi, ar pašlaik pastāvošajām pretrunīgajām norisēm tiek smagi kaitēts līdz šim panāktajam progresam un tiek nopietni apšaubīta sākto reformu nākotne. Tādēļ šajā ziņojumā ir ietverti konkrēti ieteikumi, lai risinātu pašreizējo situāciju un palīdzētu atsākt ievērot principus, kas ir Eiropas demokrātijas stūrakmeņi.

Mūsdienās Eiropas Savienība ir ārkārtīgi cieši savstarpēji saistīta. Tiesiskums ir viena no ES pamatvērtībām un tas ir nozīmīgs kopējām interesēm; to atspoguļo Rumānijas sabiedrības interese par šiem jautājumiem[3]. Eirobarometra aptaujas liecina, ka 93% Rumānijas iedzīvotāju uzskata, ka korupcija viņu valstij ir nozīmīgs jautājums, un 91% šādu atbildi sniedz attiecībā uz trūkumiem tiesu sistēmā. Tajā pašā aptaujā turklāt tika secināts, ka 76% Rumānijas iedzīvotāju atzinīgi vērtē ES palīdzību šo problēmu risināšanā[4].

Ar SPM Rumānijai nav izvirzīta prasība sasniegt augstākus standartus, nekā pastāv citās dalībvalstīs. Tā mērķis ir Rumānijai palīdzēt sasniegt citām dalībvalstīm pielīdzināmus standartus, un šo mērķi atbalsta 72% Rumānijas iedzīvotāju[5]. Lai šajā kontekstā noteiktu panākumus, ko Rumānija guvusi kopš pievienošanās, nozīmīgs faktors ir situācija citās dalībvalstīs. Šajā ziņojumā Komisija, kur iespējams, izmanto pieejamās atsauces vērtības un salīdzinošos rādītājus[6]. Lai Rumānijas gūtos panākumus salīdzinātu ar situāciju citās dalībvalstīs, Komisija turklāt izmantoja pieredzes bagātus ekspertus no galvenajām ar attiecīgajiem jautājumiem nodarbinātajām profesijām[7].

Kopš 2007. gada no ES budžeta, izmantojot struktūrfondus, cīņai pret korupciju un tiesu sistēmas reformai Rumānijā sniegts atbalsts vairāk nekā 12 miljonu euro apmērā. Tas aptvēris projektus izglītības, veselības aprūpes, reģionālo jautājumu jomās, tiesu sistēmā un attiecībā uz Integritātes valsts aģentūru. Papildus atbalstu sniedza no pirmspievienošanās līdzekļiem. Rumānijai atbalstu sniegušas arī dalībvalstis, īstenojot divpusējus projektus visās tiesu sistēmas reformu un cīņas pret korupciju jomās[8].

II. Saskaņā ar SPM 2007.-2012. gadā panāktā progresa analīze

Komisijas vispārējais novērtējums par progresu, kas panākts kopš Rumānijas pievienošanās, liecina, ka nu ir izveidoti daudzi no būtiskajiem elementiem, taču nesenās norises likušas apšaubīt reformu procesa neatgriezeniskumu. SPM ir devis nozīmīgu ieguldījumu Rumānijā noritošajā pārveides procesā. Tādēļ galvenā uzmanība tagad tiek pievērsta tam, lai šo elementu īstenošana ļautu gūt nepieciešamos rezultātus un lai valsts turpinātu uzņemties atbildību par reformu virzības saglabāšanu, arī sarežģītā politiskā situācijā.

Rumānija kopš 2007. gada ir izstrādājusi vai turpina izstrādāt pamata tiesisko regulējumu visās SPM aptvertajās jomās. Kad jaunie tiesību akti tiks pabeigti, to ieviešanai vajadzētu būtiski modernizēt Rumānijas tiesību sistēmu. Noturīgu satvaru veido arī citi politiski lēmumi, piemēram, valsts pretkorupcijas stratēģija. Šo noturīgo satvaru nostiprina arī vairākas nozīmīgas iestādes, tostarp Valsts korupcijas apkarošanas direkcija (VKAD) un Integritātes valsts aģentūra (IVA).

Minētais satvars īstenots dažādos veidos. Piemēram, soļi pareizajā virzienā sperti ar VKAD un IVA darba rezultātiem, Augstākās tiesas darbību augsta līmeņa korupcijas lietās un dažiem piemēriem, kā valsts struktūras cīnās pret korupciju to darbinieku vidū. Atzinīgi vērtējams, ka, reaģējot uz nesenajiem notikumiem, tiesu sistēmas vadība apliecinājusi savu neatkarību. Tomēr tas, kā šo tiesisko regulējumu īsteno tiesu un pārvaldes iestādes kopumā, vēl neatbilst SPM izvirzītajiem mērķiem. Dažos gadījumos īstenošana tikai nupat sākusies, jo reformas veiktas nesen. Citos gadījumos īstenošanā radušies sarežģījumi, kas nereti ir saistīti ar valsts iestāžu atbildību par reformu veikšanu. Pašlaik ne visas valsts iestādes sadarbojas kopīgu mērķu sasniegšanai[9]. Joprojām pastāv šķēršļi, lai tiktu gūti panākumi cīņā pret korupciju, interešu konfliktu novēršanā un publisko iepirkumu jomā. Augstākās Tiesas priekšzīme augsta līmeņa korupcijas lietu izskatīšanā vēl ir jāpārņem citu līmeņu tiesām.

Dažās svarīgās jomās pārmaiņas notikušas galvenokārt ārēja spiediena rezultātā. SPM šajā procesā ir bijusi centrālā loma, un to atzīst Rumānijas sabiedrības viedoklis[10]. Tas palīdzējis sarežģītos brīžos noturēt reformu virzību un sekmējis pārmaiņas, kurām nepieciešama drosme iestāties pret savtīgām interesēm. Nepieciešamība pēc ārēja spiediena rada bažas par reformu noturīgumu un neatgriezeniskumu, un pašreizējās norises to uzsver vēl vairāk.

SPM ziņojumos atspoguļotais pārmaiņu process nav bijis vienmērīgs. Dažādas valdības un parlamenti šajos jautājumos ir izvirzījuši atšķirīgas prioritātes. Tas attiecas uz politiski nozīmīgiem jautājumiem, un debašu apmēri un atšķirības nostājās ir politikas procesa normāla daļa. Dažas iestādes ir ātri sākušas darbību; citām ir bijis nepieciešams laiks, lai uzņemtu apgriezienus. Process, ar kuru tiek mainīta attieksme valsts pārvaldē un tiesu sistēmā, ir neregulārs un pakāpenisks.

Līdz ar to būtiskākie elementi SPM kritēriju izpildei ir atbildība un īstenošana. No tiem ir atkarīgs reformu noturīgums un neatgriezeniskums. Tie redzami pēc to pušu veiktajām darbībām, gūtajiem rezultātiem un pieņemtajiem lēmumiem, kurām ir pilnvaras ietekmēt pārmaiņu virzību un ātrumu. Līdz ar to jauna ģenerālprokurora un VKAD galvenā prokurora gaidāmā iecelšana amatos būs svarīgi rādītāji attiecībā uz reformu noturīgumu. Komisija skubina valdību veikt nepieciešamos pasākumus, lai novērstu iepriekšējo nedēļu laikā reformām radīto kaitējumu.

II.1 Tiesu sistēmas reforma 2007.-2012. gadā

1. kritērijs: jānodrošina pārredzamāks un efektīvāks tiesas process, īpaši, palielinot Tiesnešu augstākās padomes resursus un paaugstinot tās pārskatatbildību. Jāziņo par jaunā civilprocesa kodeksa un kriminālprocesa kodeksa ietekmi, un tā jāuzrauga.

Nesenās norises attiecībā uz tiesu neatkarību un tiesiskumu

Tiesu neatkarība Rumānijā joprojām ir būtisks jautājums. Kopš pievienošanās tiesu sistēma ir spējusi pakāpeniski apliecināt savu neatkarību, jo īpaši, sekmīgi veicot izmeklēšanu, kriminālvajāšanu un tiesvedību arvien lielākā skaitā augsta līmeņa korupcijas gadījumu. Pateicoties tam, gūti nozīmīgi panākumi prokuratūras darbā un kopš 2010. gada arī tiesu darbā, kā izklāstīts šā ziņojuma II.2. iedaļā. Būtiskas pārmaiņas šajā ziņā iezīmēja jūnijā notikusī galīga sprieduma pasludināšana simboliski nozīmīgā augsta līmeņa korupcijas lietā un Augstākās kasācijas instances un tiesas, Tiesnešu augstākās padomes[11] un Konstitucionālās tiesas darbības, pretojoties politiska rakstura draudiem tiesu neatkarībai un apliecinot profesionālo godprātību pēc minētā sprieduma taisīšanas.

Komisiju tomēr māc bažas par Rumānijas valdības locekļu un augsta līmeņa politiķu nesen veikto spiedienu uz Konstitucionālo tiesu: tās ir nepieņemamas darbības, kas vērstas pret neatkarīgu tiesu iestādi. Valdībai un visām politikas aprindām ir jāievēro varas dalījums. Strikti jāievēro tiesu neatkarība.

Komisiju jo īpaši satrauc nesenā Konstitucionālās tiesas pilnvaru ierobežošana attiecībā uz parlamenta lēmumiem. Rumānijas iestādēm steidzami jāatjauno minētās pilnvaras atbilstoši Rumānijas konstitūcijai. Komisija ar Rumānijas premjerministra 16. jūlija vēstuli ir informēta, ka šī prasība tikšot izpildīta.

Tiesu neatkarība un varas dalījums ir demokrātiskas sabiedrības pamatelementi. Lai atgūtu uzticēšanos, nākamajos mēnešos visām Rumānijas politikas aprindām būs ar savām darbībām jāapliecina apņemšanās ievērot minētos principus. Komisija rūpīgi uzraudzīs norises šajā jomā.

Galvenās norises 2007.-2012. gadā

Ir veiktas tiesu sistēmas tiesiskā regulējuma reformas ar mērķi modernizēt tiesu sistēmu un to mērķorientēt uz pašlaik aktuālajām prioritātēm. Kad stāsies spēkā visi jaunie kodeksi, Rumānijā būs veikta krimināltiesiskā un civiltiesiskā regulējuma pilnīga nomaiņa. Pārejas posmā Mazais reformu likums kalpoja kā piemērs tam, kā ar praktisku, pragmatisku tiesību aktu risināmi reāli trūkumi. Ar citiem likumiem sperti svarīgi soļi, lai tiesu sistēmā nodrošinātu augstāku pārskatatbildību un integritāti.

Kopš 2007. gada tiesu sistēma ir attīstījusies. Dažādas pazīmes liecina, ka tiesneši un prokurori ir ieguvuši lielāku profesionālo paļāvību. Juridisko profesiju pārstāvji lielākoties atbalsta tiesu sistēmas reformu koncepciju un atzīst tās sniegtos ieguvumus. Pēdējos gados ir būtiski pieaugusi individuālu tiesnešu, profesionālo biedrību un pilsoniskās sabiedrības iesaiste reformās. Pastāv konkrēti labas profesionālās prakses piemēri, kurus citur varētu pārņemt kā paraugpraksi.

Lai apkopotu šos pasākumus un pilnībā izmantotu to sekmes, būs nepieciešami lielāki tiesu sistēmas, izpildvaras un politiķu centieni. Līdz šim galvenie panākumi gūti likumdošanas jomā, un, tā kā būtiski tiesību akti ir pieņemti tikai nesen vai arī vēl nav stājušies spēkā un citus joprojām izskata parlamentā, būs nepieciešama noteikta stratēģija, lai, izmantojot reformu potenciālu, virzītu vietējās pārmaiņas. Plaši izplatītas problēmas joprojām ir nekonsekventa tiesu prakse, sarežģījumi nolēmumu izpildē un neefektīvs tiesas process[12]. Tiesu sistēmas darbības, reaģējot uz integritātes un pārskatatbildības problēmām, nav bijušas pietiekamas, lai atjaunotu sabiedrības uzticību.

Tagad pastāv līdzekļi, lai tiesu iestāžu vadība un izpildvara varētu nostiprināt reformas. Lai to sasniegtu, Tiesnešu augstākajā padomē (TAP) būs jāpieliek nepārtraukti pūliņi un labāk jāorientē pārvaldība, kā arī jāveic jauna līmeņa sadarbība starp tiesu sistēmu un izpildvaru, ko atbalsta parlaments un pilsoniskā sabiedrība. Valdībai un politiķiem ir skaidri jārāda priekšzīme. Jebkāds spiediens uz tiesām rada valdības atzaru savstarpēju neuzticēšanos. Ja TAP varētu uzņemties reformu vadību un gūt izpildvaras atbalstu pārmaiņu īstenošanai, samērā drīz varētu just tiešus ieguvumus tādās jomās kā tiesu organizācija un darba slodzes sadalījums. Pašlaik noritošo Pasaules Bankas projektu rezultātā tiks noteikti nozīmīgi instrumenti un sniegti politikas ieteikumi turpmākajiem soļiem[13].

Tiesiskais regulējums

Kopš pievienošanās Rumānija ir veikusi vērienīgu darbu likumdošanas jomā. Tā ietvaros ir pieņemts jauns civilkodekss un kriminālkodekss un attiecīgie procesuālie kodeksi, kuru mērķis bija modernizēt tiesas procesu. Šajos centienos tika izmantota starptautiskā pieredze. Minēto kodeksu pieņemšana 2009. gadā un 2010. gadā ir svarīgs valdības, parlamenta un tiesu sistēmas darba rezultāts, neskatoties uz to, ka kodeksu īstenošanas process ir ieildzis. Līdz šim stājies spēkā ir tikai jaunais civilkodekss. Jaunais civilprocesa kodekss stāsies spēkā šoruden, un paredzams, ka jaunais kriminālkodekss un kriminālprocesa kodekss stāsies spēkā nākamgad. Lai gan izskanējušas bažas, vai pastāv kārtība pārmaiņu efektīvai īstenošanai, un būs jāizvērš pasākumi, lai īstenošanai sagatavotos, šie kodeksi ir nozīmīgs modernizācijas mēģinājums un, ja tie tiks pienācīgi īstenoti, varētu ievērojami uzlabot tiesvedības efektivitāti, pārredzamību un konsekvenci.

Parlaments vienlaikus ir pieņēmis vairākus citus nozīmīgus tiesību aktus. Ar Mazo reformu likumu, kas stājās spēkā 2010. gadā, praktiski uzlaboja tiesas procesa konsekvenci un efektivitāti. Turklāt tika veikti tiesību aktu grozījumi, lai paaugstinātu tiesu sistēmas pārskatatbildību un veiktu reformas attiecībā uz iecelšanu amatā Augstākajā kasācijas instancē un tiesā. Šādi pasākumi dod iespēju ņemt vērā sabiedrības bažas par tiesu sistēmas amatpersonu iecelšanu amatā un disciplināro procesu tiesu sistēmā. Lai mainītu negatīvo pagātnes mantojumu, būs nepieciešama virkne pozitīvu piemēru.

Tiesvedības konsekvence

Par tiesu prakses saskaņošanu primāri atbild Augstākā kasācijas instance un tiesa. Kopš 2007. gada ir sperti vairāki nozīmīgi soļi. Ar Mazo reformu likumu tika grozīta apelācijas procedūra tiesiskuma interesēs, uzlabojot tās efektivitāti. Jaunajos procesuālajos kodeksos kā jauns mehānisms tiesu prakses saskaņošanai paredzēts prejudiciālais nolēmums un veikta jurisdikcijas noteikšanas kārtības reforma, lai sekmētu saskaņošanu[14]. Augstākā tiesa arī uzņēmusies iniciatīvu par tiesu prakses jautājumiem veikt strukturētas apspriedes ar apelācijas tiesām, kā arī izstrādājusi pamatnostādnes par notiesājošu nolēmumu taisīšanu attiecībā uz noteiktiem noziedzīgiem nodarījumiem korupcijas jomā. Augstākās tiesas tiesiskuma interesēs pieņemtu nolēmumu, kā arī Konstitucionālās tiesas lēmumu neievērošana tagad ir pamats iespējamiem disciplināriem pasākumiem[15].

Ar šiem mehānismiem tomēr vēl nav pārvarēta nekonsekvence, kas ir Rumānijas tiesu sistēmas būtisks trūkums[16]. Daļa problēmas varētu slēpties nepietiekamajā informētībā par tiesu prakses saskaņotības nozīmi, ko, iespējams, var skaidrot ar galēju neatkarības interpretāciju. Neizskatās, ka tiktu pilnībā novērtēts princips "vienāds sods par vienādu noziedzīgu nodarījumu" un tā nozīme noziedzības novēršanā. Tāpat netiek novērtēta tā nozīmība attiecībā uz tiesnešu pārskatatbildību un integritāti. Tas varētu palīdzēt rast skaidrojumu, kāpēc analīze liecina, ka tiesneši pilnībā neizmanto pasākumus tiesiskās saskaņotības veidošanai[17]. Vienlaikus TAP un tiesu priekšsēdētāji tiesu prakses saskaņotību nav izvirzījuši kā prioritāti. Pat gadījumos, kad tiesneši vēlētos uzlabot saskaņotību, viņiem nav līdzekļu, kas nepieciešami piekļuvei citu tiesu nolēmumiem. Vēl nav ieviesta visu tiesu, tostarp Augstās kasācijas instances un tiesas, nolēmumu pilnīga elektroniska publicēšana. Apelācijas tiesas publicē dažus nolēmumus, taču šajā nolūkā nepiemēro vienotus kritērijus. Galvenā tiesu prakses datubāze (ECRIS) sniedz piekļuvi tikai tiesu nolēmumiem, kas taisīti tajā pašā apelācijas tiesas apgabalā; tiesneši nevar salīdzināt visā valstī taisītos tiesu nolēmumus[18]. Alternatīva sistēmu Jurindex netiek atjaunināta.

Eksperti iesaka izvērst apelācijas procedūras izmantošanu tiesiskuma interesēs un sekmēt saskaņotu tiesu praksi, pilnībā publicējot pamatotus tiesu nolēmumus, visās tiesās regulāri veicot apspriedes par lietām un tiesu priekšsēdētājiem un TAP aktīvi veicinot tiesisko saskaņotību. Tiesu iestāžu vadība turklāt varētu tiesiskajai saskaņotībai piešķirt lielāku nozīmi tiesu amatpersonu paaugstināšanā un iecelšanā amatos, nesaskaņotas tiesu prakses analīzē iesaistīt inspekciju, sīkāk izstrādāt pamatnostādnes par notiesājošu nolēmumu taisīšanu un ar Nacionālā tiesu darbinieku institūta palīdzību tiesu prakses saskaņotību ietvert kā svarīgu tēmu sākotnējā un turpmākajā apmācībā.

Saskaņotību varētu palīdzēt uzlabot arī Augstākās kasācijas instances un tiesas turpmākas reformas. Šajā ziņā nozīmīgi panākumi gūti, pateicoties Mazo reformu likumam un jaunajiem procesuālajiem kodeksiem. Jaunajos procesuālajos kodeksos paredzētās reformas jāievieš tādējādi, lai nodrošinātu, ka Augstāko tiesu pārmērīgi nenoslogo ar ļaunprātīgiem pieteikumiem un izskatīšanai tiek pieņemti tikai pieteikumi lietās, kurās radušies svarīgi juridiski jautājumi. Šim nolūkam nepieciešams atbilstīgs atlases mehānisms otrām apelācijas sūdzībām un lūgumiem sniegt prejudiciālu nolēmumu. No Augstākās tiesas uz citām tiesām varētu pārcelt arī citus uzdevumus, piemēram, pirmās instances tiesvedības pilnvaras un lēmējtiesības par dažādiem tiesu sistēmas iekšējās darbības jautājumiem[19]. Tas Augstākajai tiesai ļautu koncentrēties uz tās primāro uzdevumu veikt tiesisko saskaņošanu, kā tas ir vairumā ES dalībvalstu. Augstākajai tiesai turklāt ir vajadzīgas telpas un darbinieki, kas ir nepieciešami tās uzdevumu veikšanai[20].

Tiesu sistēmas organizācija un efektivitāte

Saskaņā ar Pasaules Bankas veikto Rumānijas valsts pārvaldes novērtējumu tā ir visneefektīvākā no ES valstīm[21]. Tiesu sistēmai arī ir daži līdzīgi trūkumi. Neskatoties uz dažiem uzlabojumiem, kopējā ainā vērojams, ka trūkst dinamikas, risinot problēmas, kuras nopietni ietekmē tiesu sistēmas spēju nodrošināt tiesiskumu, turklāt to darīt ātrā un saskaņotā veidā. Starp šīm problēmām ir ierobežotas spējas, tiesnešu un prokuroru darba slodze, ko lielā mērā rada nevienmērīga resursu sadale un krasas darba slodzes atšķirības dažādās vietās un dažādos tiesu līmeņos. Starp citām problēmām minams lielais vakanču skaits, apmācības sniegšana, uzsākot darbu profesijā, un tiesu un prokuratūru struktūras un iekšējās darbības organizācijas nepilnības.

Ir pieliktas pūles, lai šos problēmjautājumus risinātu. Tostarp ir periodiski rīkoti personāla atlases konkursi, vienkāršotas dažas procedūras[22] un lemts par labu Nacionālā tiesu darbinieku institūta sākotnējās apmācības spēju stiprināšanai. Mazs solis racionalizācijas virzienā tika sperts 2011. gadā, kad tika slēgtas deviņas nelietderīgas tiesas un trīs tiesas, kurās tika izskatīts ļoti maz lietu, kā arī ar tām saistītās prokuratūras iestādes.

Šo pasākumu ietekme gan ir ierobežota. Kopš 2007. gada nav uzlabojušies galvenie efektivitātes rādītāji – darba slodzes atšķirības un vakanču daudzums[23]. Resursu trūkums un izpildvaras un tiesu sistēmas konflikts, kas izveidojās 2009. gadā, palēnināja reformu gaitu un izraisīja lielu skaitu pensionēšanās gadījumu laikā, kad strauji pieauga izskatāmo lietu daudzums.

Tiesu sistēmā nepastāv un nav izstrādāti darbības efektivitātes rādītāji, pēc kuriem tiesu sistēmā varētu noteikt nepieciešamos resursus un to sadalījumu. Rumānija nesen atzinusi minētos trūkumus, un tie tiks risināti ar Pasaules Bankas finansētu projektu, kura ietvaros līdz 2013. gada sākumam izstrādās un izmēģinās pārskatītus izskatāmo lietu un darba slodzes rādītājus.

Ar tiesu sistēmas cilvēkresursu politiku saistītajā TAP, izpildvaras un prokuratūras vadības sadarbībā nepārtraukti pastāvējuši sarežģījumi[24]. Joprojām nav izstrādāti tiesību akti, lai ieviestu tiesu pārvaldnieku amatu un pārformulētu tiesu iestāžu kancelejas darbinieku lomu; pateicoties tam, varētu ievērojami samazināt tiesnešu darba slodzi. Tikai nesen uzlabotas Nacionālā tiesu darbinieku institūta spējas un ieviesti vienādi standarti dažādu kandidātu kategoriju pieņemšanai darbā, un tas ir noticis pārāk vēlu, lai pienācīgi sagatavotos jauno kodeksu ieviešanai. Līdz šim nav panākta vienošanās par jauno kodeksu kopīgu īstenošanas plānu[25].

Valsts finanšu ierobežojumi būtu varējuši motivēt centienus uzlabot efektivitāti. Tas gan joprojām nav noticis. Starp tā iemesliem jāmin, ka TAP nesniedz norādes par tiesu sistēmas pārvaldību un pastāv nesaskaņas starp tiesu sistēmu un valdību. TAP nav varējusi izstrādāt cilvēkresursu stratēģiju, kas mainītu struktūru un sistēmas, tā vietā koncentrējoties uz darbinieku skaita palielināšanu un resursiem. Savu devumu šajā kūtrumā ir devis arī parlaments, kurā vājināti priekšlikumi par tiesu sistēmas pārstrukturēšanu[26]. Izskanējusi kritika, ka jaunos tiesību aktos nav ņemts vērā risks, ka tie varētu radīt lielu skaitu tiesās izskatāmu lietu.

Tiesu prakse

Tiesu praksē joprojām vērojami nozīmīgi trūkumi, kuru piemēri norādīti augsta līmeņa korupcijas lietās pastāvošās tiesu prakses novērtējumā. Daži no šiem trūkumiem ir strukturāli: Rumānijas tiesību sistēmā ir iezīmes, kuru dēļ tā ir neaizsargāta pret ļaunprātīgu izmantošanu, piemēram, tāpēc, ka apsūdzības izvirzīšana neizbeidz vai neaptur noilguma termiņa tecējumu. Situāciju bieži pasliktina paviršības tiesvedībā, kas šķiet pārlieku labvēlīga apsūdzētajiem[27]. Eksperti ir norādījuši, ka šie trūkumi tiesvedībā ir īpaši lieli, salīdzinot ar tiesu praksi citās dalībvalstīs. Tiesu sistēma turklāt ir pieredzējusi grūtības sarežģītu lietu sekmīgā iztiesāšanā finanšu jautājumos. Tas jo īpaši attiecas uz lietām par publisko iepirkumu, kuras ir izņēmums no vispārējās pozitīvās tendences, kas vērojama augsta līmeņa korupcijas lietu iztiesāšanā (skatīt tālāk tekstā). Šādās lietās prokuroriem un tiesnešiem nepieciešamas īpašas prasmes, ko var izkopt, veicot apmācību, specializējoties un izmantojot neatkarīgus ekspertus. Lai gan likumā ir paredzēts finansējums tiesu ekspertiem, praksē tas reti ir pieejams, līdz ar to apsūdzētie bieži maksā par ekspertīzi ne tikai savām, bet arī tiesas vajadzībām[28]. Tas ir problemātiski attiecībā uz tiesas iecelto tā saukto neatkarīgo ekspertu neatkarību un objektivitāti.

Piemērs tam, kā aktīva vadība var radīt pārmaiņas, redzams Augstākās kasācijas instances un tiesas mainītajā nostājā kopš tās jauno vadītāju stāšanās amatā 2010. gadā[29]. Tā tagad var ar citām tiesām dalīties paraugpraksē tādās jomās kā lietu pārvaldība, ņemot vērā noilguma termiņu iestāšanās risku, tādējādi dodot zīmi, ka tiesa iestāsies pret nepamatotiem mēģinājumiem aizkavēt tiesvedību. Minēto sasniegumu turpināšana un izvēršana būs nozīmīga, lai tiktu gūti panākumi tiesu sistēmas reformā kopumā.

Pārskatatbildība

Rumānija 2011. gada nogalē nostiprināja juridisko pamatu tiesu amatpersonu pārskatatbildībai. Parlaments pieņēma tiesību aktu grozījumus, ar kuriem tika noteikti jauni disciplināro pārkāpumu veidi, pastiprinātas pastāvošās sankcijas un paplašinātas tieslietu ministra un ģenerālprokurora pilnvaras disciplinārajā procesā, kā arī paaugstināta Tiesu inspekcijas neatkarība[30]. Šai inspekcijai nu ir iespēja vērst savu darbību uz mērķorientētu, ātru un aktīvu izmeklēšanu disciplinārlietās un inspekcijā nostiprināt padomdevēja spējas attiecībā uz tiesu sistēmas organizācijas, procesuālajiem un prakses trūkumiem. TAP būtu šis potenciāls jāizmanto plašāk, aicinot inspekciju uzņemties sistemātisku uzraudzību pār tiesu prakses un tiesiskās saskaņotības galvenajiem aspektiem un pār to, kā tiesu priekšsēdētāji pārvaldībā ietver paraugpraksi[31]. Lai kliedētu tiesu sistēmas bažas, ka jauno tiesisko regulējumu var izmantot ļaunprātīgi, būs svarīgi jaunās pilnvaras izmantot, pilnībā ievērojot tiesnešu neatkarību.

Tiesiskais regulējums radīs nozīmīgas sekas, ja tiks uzskatīts, ka tajā paredzētas skaidras, konsekventas un preventīvas sankcijas. Tiesu sistēmas reputācijai un priekšstatam par TAP spējām to uzraudzīt kaitējusi virkne pārkāpumu, uz kuriem tiesu sistēmas vadība reaģējusi vāji un neizlēmīgi[32]. Daudzās dalībvalstīs tiktu sagaidīts, ka valsts varas pozīcijās esošie pieņem, ka nepieciešamības gadījumā viņiem jāatkāpjas no sava amata, lai aizsargātu attiecīgās valsts iestādes reputāciju. Tas, ka tiesneši, pret kuriem vērsta asa sabiedrības kritika, turpinājuši iztiesāt lietas, kamēr norit izmeklēšana, ir iedragājis tiesu reputāciju. Lai aizsargātu gan atsevišķus tiesnešus, gan tiesu sistēmu kopumā, būtu jāparedz skaidri noteikumi, piemēram, tūlītēja atstādināšana no amata, ja pret tiesnesi vērsta izmeklēšana par smagiem noziegumiem, piemēram, augsta līmeņa korupcija[33]. To varētu ietvert TAP integritātes stratēģijā.

Rumānija 2011. gada nogalē uzlaboja kārtību iecelšanai amatā Augstākajā kasācijas instancē un tiesā, nosakot pārredzamāku, objektīvu procedūru, kurā paredzēts pretendentu kvalifikācijas visaptverošāks, objektīvs un neatkarīgs vērtējums. Tādējādi ievērojami uzlabota Augstākās kasācijas instances un tiesas pārskatatbildība.

II.2      Cīņa pret korupciju 2007.-2012. gadā

2. kritērijs: kā paredzēts, jāizveido integritātes aģentūra, kuras pienākums ir pārbaudīt īpašumus, neatbilstības un iespējamos interešu konfliktus, un pieņemt saistošus lēmumus, uz kuru pamata var piemērot preventīvas sankcijas.

3. kritērijs: pamatojoties uz gūtajiem panākumiem, jāturpina profesionālas, objektīvas izmeklēšanas apsūdzībās par augsta līmeņa korupciju.

4. kritērijs: jāveic turpmāki pasākumi, lai novērstu un apkarotu korupciju, īpaši vietējās pašvaldībās.

Korupcijas apkarošana un integritātes veicināšana ir grūts uzdevums, kuram nepieciešama visu valsts varas atzaru iesaistīšanās un kas virzāms ar lejupēju pieeju, lai aptvertu visu sabiedrību. Būtisks sākumpunkts ir Rumānijas tiesu sistēmas un pārvaldes sistēmas spēja piemērot tiesiskumu. Kops pievienošanās Rumānija ir guvusi nozīmīgus panākumus augsta līmeņa korupcijas gadījumu kriminālvajāšanā un iztiesāšanā. Valsts Korupcijas apkarošanas direkcija (VKAD) šajos gadījumos enerģiski un objektīvi virzījusi apsūdzības. Rumānija turklāt ir izveidojusi sistēmu interešu konfliktu, neatbilstību un nepamatoti iegūtu līdzekļi noteikšanai un sodīšanai. Integritātes valsts aģentūra (IVA) ir iestāde, kura ir gatava savas pilnvaras īstenot ar pilnu pārliecību. Ar nesenajiem pasākumiem, lai paātrinātu augsta līmeņa korupcijas lietu izskatīšanu Augstākajā tiesā, sākts risināt vienu no galvenajām problēmām, kas ierobežo korupcijas novēršanas pasākumus. Ir pieņemts stingrāks tiesiskais regulējums, lai sekmētu integritāti tiesu sistēmas ietvaros, kā arī likums, ar ko paredzēts pagarināt noziedzīgi iegūtu līdzekļu konfiskācijas termiņus. Jaunā korupcijas apkarošanas valsts stratēģija lietderīgi koncentrē korupcijas apkarošanas centienus, izstrādājot paraugpraksi: šī stratēģija nu jāīsteno atbilstoši tam, kā tā ir izstrādāta, un jāparedz pietiekams laiks, lai pierādītu tās efektivitāti. Šie ir nozīmīgi pasākumi, tuvojoties SPM mērķiem. Tomēr pašreizējo notikumu kontekstā galvenie elementi, lai apliecinātu šo pasākumu noturīgumu, ir gūto panākumu un to virzības saglabāšana un iestāžu stabilitātes nodrošināšana.

Šie pasākumi veikti apstākļos, kuros lielais vairums Rumānijas iedzīvotāju korupciju uzskata par būtisku problēmu[34]. Ar šiem pasākumiem vēl nav izdevies Rumānijas iedzīvotājus pārliecināt, ka situācija uzlabojas, un lielākā daļa uzskata, ka tā pasliktinājusies[35]. Sabiedrības bažas tiks izkliedētas tikai tad, kad vissvarīgākajās augsta līmeņa korupcijas lietās tiks taisīti objektīvi un galīgi notiesājoši nolēmumi un kad tiesvedības paraugpraksi varēs uzskatīt par normu. Tiek izskatīts pārāk maz interešu konflikta gadījumu, jo īpaši publiskā iepirkuma jomā, un pat gadījumos, kurus izskata tiesā, likumā paredzētie sodi nenodrošina preventīvu iedarbību. Joprojām nav gūti pārliecinoši sasniegumi attiecībā uz nepamatoti iegūtu līdzekļu konfiskāciju. Tas, kā jaunā korupcijas apkarošanas valsts stratēģija tiks izmantota kā instruments pretkorupcijas centienu iekļaušanai visu iestāžu darbā, būs svarīgs pārbaudījums stratēģijas īstenošanā.

Turklāt par spīti šo iestāžu nozīmīgajiem sasniegumiem korupcijas apkarošanā, tiek apšaubīta to autoritāte. Kopš 2007. gada vairākkārt apstrīdēts Valsts korupcijas apkarošanas direkcijas (VKAD) un Integritātes valsts aģentūras (IVA) darba juridiskais pamats; daži no šiem iebildumiem joprojām tiek vērtēti. Gaidāmā iecelšana ģenerālprokurora, VKAD galvenā prokurora un citos vadošos prokuratūras amatos ir iespēja apliecināt, ka politikas un tiesu sistēmas vadība pilnībā atbalsta korupcijas apņēmīgu un neatkarīgu izskaušanu. Šajā nolūkā ir nepieciešama pārredzama un objektīva iecelšanas procedūra atbilstoši spēkā esošajam regulējumam, atklāta konkursa kārtībā pēc skaidriem kritērijiem meklējot pēc iespējas labākus vadītājus un tiecoties nodrošināt minēto iestāžu darba nepārtrauktību. Tas, vai vairākas lietas par augsta līmeņa korupciju, kas tiesās ir izskatīšanas beigu stadijā, tiks izskatītas efektīvi, pārbaudīs Rumānijas tiesu sistēmas spēju arī turpmāk iestāties par tās neatkarību un piemērot tiesiskuma principus.

Augsta līmeņa korupcija

Valsts korupcijas apkarošanas direkcijas (VKAD) sniegumu augsta līmeņa korupcijas lietu izmeklēšanā un kriminālvajāšanā var uzskatīt pat vienu no vissvarīgākajiem Rumānijas panākumiem kopš pievienošanās. VKAD ir spējusi ar katru gadu izvirzīt arvien vairāk apsūdzību, ātri un aktīvi veicot izmeklēšanu. Kopš 2007. gada VKAD ir politikas un tiesu sistēmas augstākajos līmeņos izvirzījusi apsūdzības pret visu galveno politisko partiju pārstāvjiem[36].

Pateicoties VKAD darba rezultātiem, ir pieaudzis tiesu nolēmumu un notiesājošu spriedumu skaits augsta līmeņa korupcijas lietās, jo īpaši kopš 2010. gada[37]. Tomēr tiesu procesa efektivitāte un tiesu nolēmumu konsekvence un preventīvā ietekme augsta līmeņa korupcijas lietās nav sasnieguši tādu pašu līmeni kā apsūdzības darbā. Kopš 2007. gada augsta līmeņa korupcijas lietu izskatīšana tiesās ir ievērojami kavējusies. Starp cēloņiem jāmin tiesiskā regulējuma trūkumi un resursu nepietiekamība. Tiesu prakses nepilnības, kas izklāstītas šā ziņojuma iepriekšējā iedaļā, ir bijuši īpaši skaidri vērojamas augsta līmeņa korupcijas lietās, kurās tiesneši pieļāvuši pārmērīgu brīvību apsūdzētā centieniem paildzināt un sarežģīt tiesvedību, tostarp gadījumos, kad tuvojās noilguma termiņa notecējums[38].

Daži kavējumu cēloņi ir novērsti. Ar Mazo reformu likumu un grozījumiem attiecībā uz Likumu ar Konstitucionālo tiesu tika ieviestas svarīgas izmaiņas, lai paātrinātu tiesvedību, atceļot apturošo iedarbību, kāda bija apsūdzētā iebildumiem par neatbilstību konstitūcijai un par prettiesiskumu. Ar Augstākās tiesas skaidrojošu spriedumu turklāt apturēts laika skaitījums par laikposmiem, kuros agrāk tiesvedību apturēja tikai tas, ja tika pieņemts lēmums, pamatojoties uz iebildumu par neatbilstību konstitūcijai[39].

Neskatoties uz to, 2011. gada sākumā noilguma dēļ tika pilnībā vai daļēji izbeigtas trīs augsta līmeņa korupcijas lietas[40]. 2011. gada vidū kļuva skaidrs, ka vairākās svarīgās augsta līmeņa korupcijas lietās, kuras dažādu iemeslu dēļ bija novilcinātas gadiem ilgi, varētu notecēt noilguma termiņi. Atbilstīgi Komisijas ieteikumiem[41] Augstākās kasācijas instances un tiesas jaunā vadība izplatīja paraugpraksi, efektīvāk un stingrāk veicot lietu pārvaldību. Pateicoties šiem pasākumiem, tika taisīti vairāki pirmās instances nolēmumi svarīgās lietās no 2011. gada beigām, kā arī pret bijušo premjerministru, bijušo ministru un pašreizējo parlamenta locekli pasludināti pirmie galīgie nolēmumi ar brīvības atņemšanas sodiem[42].

Komisijas ziņojumos bažas paustas arī par augsta līmeņa korupcijas lietās piespriesto sodu konsekvenci un preventīvo ietekmi[43]. Šis problēmjautājums 2009. gadā tika atzīts Tiesu sistēmas un Tieslietu ministrijas kopīgā pētījumā, un tajā tika izstrādāti arī labojoši pasākumi, kuri ieviesa zināmus uzlabojumus. Tā kā tiesu sistēmas vadība neveica nekādus pasākumus, tiesnešu grupa no Bukarestes Apelācijas tiesas 2010. gadā izstrādāja pamatnostādnes par notiesājošu nolēmumu taisīšanu, lai uzlabotu to konsekvenci attiecībā uz noteiktiem noziedzīgiem nodarījumiem korupcijas jomā. Ņemot vērā minētās pamatnostādnes, Augstākās kasācijas instance un tiesas jaunā vadība 2011. gadā izstrādāja un pieņēma savas pamatnostādnes par notiesājošu nolēmumu taisīšanu attiecībā uz noteiktiem noziedzīgiem nodarījumiem korupcijas jomā.

Šie piemēri liecina, ka Rumānijas tiesu sistēma var pragmatiski risināt objektīvus trūkumus. Ja pamatnostādnes par notiesājošu nolēmumu taisīšanu tiks piemērotas un izvērstas, aptverot citus noziedzīgus nodarījumus, tās palīdzēs ieviest vairāk konsekvences un paredzamības, taisot nolēmumus augsta līmeņa korupcijas lietās. Augstākās tiesas veiktie pasākumi attiecībā uz lietu pārvaldību un tiesu praksi apliecina, ka atzīts svarīgs princips par to, ka tiesas ir atbildīgas par taisnīguma ieviešanu un, ja šie pasākumi turpināsies, šā gada laikā varētu tikt pasludināti vairāki galīgie spriedumi lietās, kurās ir iesaistīti svarīgi politiķi. Pirmo no šiem nolēmumiem taisīja iepriekšējā mēnesī, un galīgais spriedums lietā, kurā bija iesaistīts bijušais premjerministrs, liecināja, ka Augstākā tiesa sāk taisīt nolēmumus arī pret visaugstāk stāvošajiem un politiski ietekmīgajiem apsūdzētajiem.

Tomēr šie paraugprakses piemēri netiek aktīvi iekļauti visās jomās, un trūkst liecību par to, ka tie tiktu ievēroti citās tiesās. Neskatoties uz acīmredzamajiem uzlabojumiem Augstākajā tiesā, citu tiesu izskatītajās augsta līmeņa korupcijas lietās, kurās iesaistītas augstas vietējās amatpersonas, piemēram, prefekti, apgabala padomes priekšsēdētāji vai mēri, joprojām vērojama novilcināšana un pārtraukumi. Svarīgi norādīt, ka īpaši lēni tiesās tiek izskatītas lietas par korupciju un krāpšanu publiskā iepirkuma jomā. Būs jāpieliek pūles, lai novērtētu šādas vērā ņemamas novilcināšanas iemeslus un uzlabotu tiesnešu piekļuvi ekspertīzei un specializētām zināšanām[44]. Līdz šim lielākajā daļā nolēmumu, kas taisīti augsta līmeņa korupcijas lietās, ir noteikts nosacīts sods. Svarīgās lietās, kurās ir iesaistīti augsta līmeņa politiķi, līdz šim ir pasludināts ļoti maz spriedumu[45]. Tas kaitē sistēmas preventīvajai funkcijai.

Nosacījums efektīvai cīņai pret augsta līmeņa korupciju ir cieņa pret tiesu sistēmas darbību un politikā darbojošos pilnīgs atbalsts tiesu sistēmas veiktajai izmeklēšanai. Ētikas kodeksu, ko 2011. gadā pieņēma tolaik valdošā partija, var uzskatīt par nozīmīgu sasniegumu. Pateicoties šim kodeksam, no minētās partijas izslēdza ietekmīgu mēru, kuram izvirzīja apsūdzību par augsta līmeņa korupciju[46].

Atbilstoši Rumānijas konstitūcijai un tās interpretācijai Konstitucionālās tiesas praksē, parlamenta locekļu apcietināšanai vai kratīšanai ir nepieciešama parlamenta piekrišana; tā ir nepieciešama arī izmeklēšanas sākšanai pret parlamenta locekļiem, kuri ir bijuši ministri vai šādu amatu ieņem attiecīgajā brīdī. Parlamenta atteikums atļaut sākt izmeklēšanu šādās lietās faktiski veido imunitāti pret izmeklēšanu un nepieļauj tiesiskuma īstenošanu. Kopš 2007. gada ar parlamenta atteikumu atļaut sākt krimināltiesisku izmeklēšanu no tās pasargāti vairāki parlamenta locekļi, tostarp bijušais premjerministrs[47]. Tas, ka parlaments nepamato atteikumus atļaut krimināltiesiski izmeklēt iespējamus augsta līmeņa korupcijas gadījumus, sarežģī iespēju novērtēt šādu lēmumu objektivitāti[48]. Turklāt tas, ka parlamenta locekļi var saglabāt savu amatu, ja viņi ir tiesāti par tādiem smagiem noziedzīgiem nodarījumiem kā korupcija, kaitē parlamenta reputācijai; daudzās parlamentārās sistēmās parlamenta locekļu pilnvaras tiek apturētas, ja pret viņiem izvirzīta apsūdzība šādā jomā, un izbeigtas, ja viņi tiek notiesāti[49].

Nesen notikušajā jaunās valdības veidošanā bija vērojumi pretrunīgi signāli. Saprotams, pretrunīga bija tādu ministru iecelšana amatā, pret kuriem norit tiesvedība vai taisīts galīgs spriedums[50]. Tas liecina, ka joprojām nepieciešami uzlabojumi attiecībā uz augstām amatpersonām izvirzāmajiem augstajiem standartiem.

Integritāte

Pievienojoties ES, Rumānija piekrita izveidot tiesisko regulējumu un iestāžu sistēmu, lai novērstu un sodītu korupciju, novēršot neatbilstības, interešu konfliktu un nepamatoti iegūtu mantu. Integritātes valsts aģentūra (IVA) pārbauda interešu konflikta situācijas un neatbilstības, un konstatē iespējami nepamatotus līdzekļus, kas ir valsts amatpersonu un vēlētu politisko pārstāvju rīcībā. Aģentūras konstatējumus vai pieteikumus var pārsūdzēt vai apstiprināt tiesās, un citas tiesu vai pārvaldes iestādes var attiecībā uz tiem veikt turpmākus pasākumus.

IVA, kuru izveidoja 2007. gadā, ātri uzsāka darbību un izstrādāja efektīvu pārvaldības un izmeklēšanas metodiku. Aģentūra izveidoja sistēmu centralizētai elektroniskai piekļuvei visām līdzekļu un interešu deklarācijām, kas ir nozīmīgs pārredzamības pilnveidojums. Ar valsts budžeta un ES līdzekļu atbalstu IVA izveidoja datorizētu lietu uzskaites sistēmu un noslēdza sadarbības līgumus ar dažādām pārvaldes un tiesu iestādēm. Pašlaik IVA ir kļuvusi par būtisku elementu iestāžu sistēmā cīņai pret korupciju un gūst labus sākotnējos rezultātus[51].

IVA panākumus tomēr kavējusi virkne sarežģījumu. IVA juridisko pamatu 2010. gadā atzina par neatbilstošu konstitūcijai, tādējādi apšaubot IVA galvenās pilnvaras tiesai lūgt konfiscēt nepamatoti iegūtus līdzekļus[52]. Diskusijās par to, kā būtu grozāms IVA juridiskais pamats, atklājās, ka politiskā griba efektīvi nodrošināt integritāti un izpildīt pievienošanās saistības ir vāja. Visu parlamentā iekļauto galveno politisko partiju pārstāvji atkārtoti pievērsās jautājumam par IVA pastāvēšanu. Parlaments turklāt neīstenoja lēmumus par neatbilstību un interešu konfliktu[53].

Ņemot vērā IVA novājināto juridisko pamatu, IVA darbībā ir grūtāk gūt rezultātus, un joprojām tiek apstrīdēta tās atbilstība konstitūcijai, lai gan Konstitucionālā tiesa jūnijā noraidīja divas sūdzības[54]. Izskatās, ka jaunās Nelikumīgi iegūtu līdzekļu izmeklēšanas komisijas, kuras izveidotas kā papildu posms starp IVA un tiesām lietās, kurās IVA ierosina konfiscēt nepamatoti iegūtus līdzekļus, ir apgrūtinājušas uzdevumu vērsties pret nepamatoti iegūtu mantu. Šīs komisijas rada papildu slāni tiesvedībā, bet ierobežo pārredzamību un pusēm nodrošina mazāk tiesību. Par spīti centieniem panākt galveno iesaistīto pušu dalību semināros, šo komisiju procedūras nav pilnībā saskaņotas, un novērotas problēmas attiecībā uz pierādījumiem. Kopš Nelikumīgi iegūtu līdzekļu izmeklēšanas komisiju atkārtotas izveidošanas 2010. gadā līdz šim tiesās nav izlemta neviena lieta, ko tās ierosinājušas. Centienus novērst pārvaldes interešu konfliktus kavē arī tiesiskais regulējums. Lai izskatītu apelācijas sūdzības par IVA konstatētajiem interešu konfliktiem un pēc tam atceltu juridiskus aktus, piemēram, interešu konflikta apstākļos noslēgtus publiskā iepirkuma līgumus, jāizmanto atsevišķi juridiski procesi[55].

Rumānijas integritātes sistēmas efektivitātei kaitē arī lēna tiesvedība, nekonsekventa tiesu prakse un IVA, citu pārvaldes un tiesu iestāžu nepietiekama sadarbība. Tiesvedība lietās, kas norit visās trīs IVA pilnvaru jomās, noritējusi īpaši lēni. Kopumā tiesas līdz šim galīgi izskatījušas tikai četras lietas par nepamatoti iegūtiem līdzekļiem, un visas šīs lietas izskatītas pirms jaunā likuma pieņemšanas (viena no lietām – 2005. gadā). Lai tiesa galīgi izskatītu vienkāršu lietu par neatbilstību, var būt nepieciešami vairāki gadi. Tā rezultātā ir bijušas lietas, kurās sodus vairs nevarēja piemērot, jo pilnvaras jau bija beigušās. IVA ierosinātajās lietās problemātiska bijusi arī nekonsekventā tiesu prakse, bet tiesu iestādes vēl nav veikušas tūlītējus labojošus pasākumus[56]. Lai gan IVA it noslēgusi sadarbības līgumus ar vairākām citām pārvaldes iestādēm un ar prokuratūru, šāda sadarbība līdz šim nav palīdzējusi gūt vērā ņemamus rezultātus, izņemot produktīvajā sadarbībā ar IVA. Citas iestādes IVA vērsušās ar ļoti maz norādēm un nav veikušas turpmākus pasākumus saistībā ar IVA pieteikumiem, pamatojoties uz kuriem izvirzīta tikai viena apsūdzība un celta viena prasība par papildu nodokļu samaksu[57].

Neskatoties uz to, kopš 2010. gada IVA arvien sekmīgāk koncentrējas uz svarīgām un komplicētām lietām. Visaptverošā pārbaudē par interešu konfliktu vietējo padomju locekļu vidū konstatēts liels skaits iespējamu lietu, un tas, kādā mērā prokuratūra un tiesas veiks turpmākos pasākumus šajās lietās, būs svarīgs pārbaudījums[58]. Ir sākta līdzīga pārbaude attiecībā uz amatpersonām, kas pārvalda ES finansējumu. Šīs norises ir atzinīgi vērtējamas. IVA izmeklēšanā turpmāk vajadzētu vēl lielākā mērā vadīties pēc riska novērtējuma un koncentrēties uz neaizsargātām jomām. Šajā nolūkā varētu būt nepieciešams palielināt IVA darbinieku skaitu[59].

Neskatoties uz tiesu turpmāko pasākumu trūkumiem, liela daļa neatbilstības konstatējumu ir kļuvuši galīgi un to rezultātā bijušas atkāpšanās no amata un noteikti disciplinārsodi[60]. Lielāku vilšanos rada panākumi attiecībā uz turpmākajiem pasākumiem IVA lietās par nepamatoti iegūtu līdzekļu konfiskāciju un interešu konfliktiem. Šo jautājumu risināt var palīdzēt IVA juridiskā pamata uzlabojumi[61], bet politikas, tiesu un pārvaldes sistēmai kopumā IVA jāuztver kā noderīga iestāde, kuras darbs jāsekmē. Lai izpildītu uzdevumu Rumānijā pamatos mainīt attieksmi pret integritāti, tiesām jāpilnveido IVA lietu izskatīšana un jāuzlabo iestāžu sadarbība.

Valsts sektorā izplatītās korupcijas novēršana un sodīšana

Lai noturīgi mazinātu korupciju, nepieciešams ne tikai sodīt atklātos korupcijas gadījumus, bet arī jārīkojas, lai mazinātu korupcijas iespējamību. Būtiski ir novēršanas pasākumi, ar ko samazina korupcijas iespējamību un risku, piemēram, pārredzamas procedūras un paredzama lēmumu pieņemšana valsts iestādēs.

Pasākumu vispārējo virzību nosaka korupcijas apkarošanas valsts stratēģija. Šajā ziņā pagājušajos piecos gados panāktais vērtējams neviennozīmīgi. Stratēģija 2008.-2010. gadam nesasniedza gaidītos rezultātus. Tomēr šā gada martā tika pieņemta visaptveroša jauna stratēģija, un jaunās valdības lēmums šo stratēģiju atkārtoti apstiprināt bez grozījumiem un parlamenta pozitīvais balsojums liecina par vispārēju politisko atbalstu stratēģijai. Jaunajā stratēģijā ir pārņemti vairāki ieteikumi no divu iepriekšējo stratēģiju ietekmes novērtējuma, un tā rada labu pamatu dažādu valsts iestāžu darbības koordinācijai un mērķorientācijai. Tā paredz arī gūto panākumu uzraudzību pēc dažādiem rādītājiem. Stratēģiju pieņemot parlamentā, lietderīgi uzsvērts, ka visām nozīmīgajām sabiedrības daļām ir loma, nodrošinot sekmīgu stratēģijas īstenošanu.

Turpmākie pasākumi lielā mērā ir atkarīgi no katra valdības atzara darbībām. Pārvaldes un iekšlietu ministrijas Valsts pretkorupcijas direktorāts (VPD), kas ir specializēta un ar resursiem labi apgādāta korupcijas apkarošanas struktūra ar preventīvas darbības un izmeklēšanas pilnvarām, ir guvusi nozīmīgus panākumus, vēršoties pret korupciju Rumānijas policijā un citās ministrijas pakļautībā esošajās struktūrās. VPD līdz šim ir vienīgā struktūra, kas veic sīki izstrādātu korupcijas riska novērtējumu un prokuratūrai sniegusi lielu skaitu ziņojumu par korupcijas gadījumiem[62]. Lai turpinātu gūt šādus panākumus un izmantotu savu potenciālu, VPD tagad būtu jāpievēršas smagiem un komplicētiem korupcijas gadījumiem, tostarp publiskā iepirkuma jomā un, izmeklējot korupcijas saiknes starp policiju un organizēto noziedzību.

Citās valdības darbības jomās nav gūti līdzvērtīgi rezultāti. Daudz korupcijas gadījumu ir tādās jomās kā nodokļu administrācija, izglītība, veselības aprūpe un ieguldījumi infrastruktūrā; šajās jomās tikai nesen sākta riska analīze un jomās, kurās pastāv lielākais korupcijas risks un kuras ir cieši saistītas ar budžetu, veikti tikai daži pasākumi[63]. Izglītības nozarē ir izmēģināti daži noderīgi novēršanas pasākumi, tostarp Integritātes valsts aģentūras ierosinātie, piemēram, videonovērošana vidējās izglītības iegūšanas eksāmenos, un ES finansēta korupcijas novēršanas projekta ietvaros tiek izstrādāta nozares stratēģija. Citas nozīmīgas riskam pakļautas jomas, kurās būtu jārīkojas, ir ieguldījumi skolu infrastruktūrā un korupcija skolu eksaminācijas un universitāšu diplomu piešķiršanas sistēmā. Pateicoties cita svarīga ES finansēta projekta īstenošanai, sāk norisināties pasākumi veselības aprūpes nozarē[64]. Starp tiem jāmin daži noderīgi izmēģinājuma pasākumi jomās, kurās ir augsta korupcijas iespējamība un kuras vērā ņemami ietekmē valsts budžetu, taču šie pasākumi vēl ir jāietver sistemātiskā pieejā. Tādās jomās kā nodokļi un muita ir veikts maz pasākumu, lai gan šajās jomās pastāvošā īpašā riska dēļ būtu pamatoti izveidot spēcīgas novēršanas struktūras ar pilnvarām aktīvai darbībai[65]. Nozīmīga loma ir administratīvās kontroles iestādēm, taču tās pagaidām parasti neveic korupcijas riska novērtējumus, lai pievērstos neaizsargātām jomām, un nesadarbojas ar tiesu iestādēm vai IVA. Eksperti norāda, ka svarīgi iemesli bezdarbībai ir nepietiekama neatkarība un politiskā ietekme[66].

Tas, ka pārvaldes iestādes sniegušas ļoti maz brīdinājumu par korupciju, atsaucies arī uz prokuratūrā un tiesās nonākošo gadījumu skaitu. Izņēmums ir policija, attiecībā uz kuru VPD iesniedzis pieteikumus par lielu skaitu gadījumu. Ģenerālprokurors ir lūdzis vietējām prokuratūrām izstrādāt vietējas stratēģijas korupcijas apkarošanai, sniedzis pamatnostādnes par izmeklēšanu korupcijas lietās un izveidojis specializētu prokuroru tīklu. Pateicoties šiem pasākumiem, palielinājies parastās apsūdzības ceļā iztiesāto korupcijas lietu skaits[67].

Jaunā korupcijas apkarošanas valsts stratēģija ir iespēja spert soli uz priekšu, visiem valdības atzariem ciešāk apņemoties veikt aktīvus pasākumus, lai korupcija būtu grūtāk īstenojama, un konstatēt problēmas, kad tās radušās. Paraugprakse, kas ir pieejama, piemēram, Pārvaldes un iekšlietu ministrijā, būtu jāizvērš visās jomās, kurās pastāv augsts korupcijas risks un kuras vērā ņemami ietekmē budžetu. Neatkarīga uzticības tālruņa izveidošana ziņošanai par korupcijas gadījumiem valsts dienestā palīdzētu sniegt brīdinājumus. Galvenais, korupcijas apkarošanas darbībām jāgūst sabiedrības uzticība, un šajā nolūkā būs nepieciešams pozitīvs cikls, kurā sabiedrība redz, ka gadījumos, kad sniegts pamatots brīdinājums par korupcijas gadījumiem, seko atbilstīga turpmākā darbība.

Ombuds

Ombudam Rumānijā ir nozīmīga loma cīņā pret korupciju. Ombudam ir pilnvaras veikt izmeklēšanu par valsts pārvaldes iespējamu prettiesisku darbību. Ombuds ir neatkarīga struktūra, kas var rīkoties, pamatojoties uz jebkuras personas sūdzību vai pēc pašiniciatīvas. Saskaņā ar Likuma 35/1997 26. panta 2. punktu ombudam turklāt ir tiesības ziņot parlamentam vai premjerministram par „smagiem korupcijas gadījumiem”, kurus ombuds konstatējis veiktās izmeklēšanas gaitā. Ombuda loma ir saistīta ar SPM, jo īpaši ar tā 4. kritēriju par korupcijas novēršanu un apkarošanu. Ombuds arī ir vienīgā iestāde, kas var Konstitucionālajā tiesā tieši apstrīdēt valdības rīkojumus.

Komisija ņem vērā, ka parlaments 2012. gada 3. jūlijā pirms termiņa izbeidza ombuda pilnvaras. Rumānijas iestādēm jānodrošina ombuda neatkarība un ombuda amatā jāieceļ persona, ko atbalsta dažādas partijas un kura spēs efektīvi un pilnīgi neatkarīgi īstenot savas pilnvaras.

Noziedzīgi iegūtu līdzekļu atgūšana

Pieredze liecina, ka korupcijas apkarošanā nereti būtiskākais ir cīnīties pret korupcijas ceļā iegūtiem līdzekļiem. Noziedzīgi iegūtu līdzekļu atgūšana un to legalizācijas apkarošana ir jebkuras korupcijas apkarošanas stratēģijas būtiski elementi. Rumānija 2011. gadā izveidoja Līdzekļu atgūšanas biroju[68], un 2012. gadā tika pieņemts likums par konfiskācijas termiņa pagarinājumu. Kopš 2010. gada atbilstoši ģenerālprokurora un iekšlietu ministra kopīgam rīkojumam prokuratūra un policija piemēro standarta procedūru noziedzīgi iegūtu līdzekļu atgūšanai. Apmācība šajā jomā tagad ir obligāta, un ir izveidots specializētu prokuroru tīkls.

Šiem pasākumiem gan vēl jāsniedz rezultāti. Konfiskācijas pagarinātais termiņš policijas un prokuratūras darbiniekiem un tiesnešiem joprojām ir jaunums. Izskatās, ka tādus jēdzienus kā trešās personas līdzekļu konfiskācija var viegli apstrīdēt tiesā[69]. Neskatoties uz pozitīvi vērtējamu tiesu praksi, noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācija joprojām nav sodāma kā atsevišķs noziedzīgs nodarījums[70]. Ekspertu vērtējums liecina, ka konfiskāciju apmērs ir negaidīti zems[71]. Turklāt pienācīgu statistikas datu trūkums šajā jomā apgrūtina iestāžu darbu, uzraugot gūtos panākumus.

Publiskais iepirkums

Publiskā iepirkuma tiesiskā regulējuma īstenošanas nepilnības rada vērā ņemamas iespējas korupcijai un valsts finansējuma ļaunprātīgai izmantošanai. Tas kaitē arī ES finansējuma lietderīgam izmantojumam un pazemina sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas kvalitāti. Dažādu Komisijas dienestu veiktajās revīzijās un novērtējumos vairākkārt norādīts uz sistēmiskiem riskiem un nepilnībām šajā jomā, kuru rezultātā dažkārt pārtraukta ES finansējuma izmaksa. To apliecina arī sūdzības, ko Komisija saņēmusi tieši no iesniedzējiem.

Kopš pievienošanās Rumānija ir izstrādājusi plašu iestāžu sistēmu un tiesisko regulējumu ES tiesību aktu īstenošanai šajā jomā. Tomēr vairāki sistemātiski trūkumi nav pienācīgi atrisināti. Neatbilstības rodas tādu faktoru dēļ kā biežās izmaiņas tiesiskajā regulējumā[72] un iestāžu sistēma, kurai nav pietiekamu spēju, kā arī efektīvas kontroles veikšanai būtisku instrumentu, piemēram, atklāto konkursu visaptveroša reģistra, trūkums. Komisijas revīzijas un Rumānijas Integritātes valsts aģentūra ir norādījušas, ka publiskā iepirkuma aizsardzība pret interešu konfliktu ir ļoti nepilnīga[73]. Rumānija ir apņēmusies saskaņā ar visaptverošu rīcības plānu īstenot secinājumus, pie kuriem Komisija nonāca, 2011. gadā veicot visaptverošu publiskā iepirkuma novērtējumu. Lai novērstu konstatētos trūkumus, būs nepieciešama izlēmīga rīcība.

III. Turpmākie pasākumi

Komisijas novērtējums norāda uz progresu, ko Rumānija ir panākusi piecu gadu laikā kopš pievienošanās ES. Tas apliecina SPM pozitīvo lomu. Komisija uzskata, ka Rumānija varētu sasniegt SPM mērķus, ja vien tā saglabās reformu virzību un izvērsīs to īstenošanu.

Tomēr, kā izklāstīts ievadā, nesenie notikumi pastiprina bažas par reformu neatgriezeniskumu un noturīgumu. Rumānijai ir jānodrošina tiesiskuma ievērošana, tostarp tiesu neatkarība. Rumānijas ES partneru uzticību varēs atjaunot tikai ar pierādījumiem, ka tiesiskuma mērķis ir pārāks par partiju interesēm, ka visas puses pilnībā ievēro tiesu neatkarību, tostarp konstitucionālajā līmenī, un ka reformas ir neatgriezeniskas. Tam nepieciešami juridiski pasākumi, kā arī politiska apņemšanās ievērot tiesiskumu, kas nav novērota nesenajos lēmumos. Valdība nu ir apņēmusies ātri rīkoties, lai nodrošinātu tiesiskuma ievērošanu atbilstoši zemāk izklāstītajiem ieteikumiem (skatīt IV.1 iedaļu).

Tādēļ vēl noteiktāk jāsecina, ka kritēriju izpildē vēl nav gūti tādi panākumi, lai Komisija varētu nolemt izbeigt SPM. Lai apmierinātu prasības SPM izbeigšanai, nepieciešama plašāka visu valdības atzaru, tostarp tiesu sistēmas, atbildība par reformām, noteiktāka apņemšanās nodrošināt integritāti un apkarot korupciju. Rumānijas iestādēm jo īpaši jāapliecina, ka Rumānijā norit noturīgs un neatgriezenisks reformu process un turpmāk nav nepieciešama SPM ārējā iedarbība. Tādēļ nesenā valdības un parlamenta rīcība rada īpašas bažas.

Iepriekšējos piecos gados gūtā pieredze liecina, ka rezultāti tiek gūti tad, kad tiek veikta pārliecinoša rīcība. Rumānija jau var atsaukties uz reformu procesu pozitīvo virzību tādās iestādēs kā VKAD un IVA un uz konkrētiem panākumiem kā ātrāka lietu izskatīšana Augstākajā tiesā. Neseno norišu laikā tiesu sistēma ieņēma aktīvāku nostāju, aizsargājot tiesu neatkarību. Šādu panākumu saglabāšana un dinamikas un iestāžu stabilitātes uzturēšana šādos gadījumos ir pirmie elementi, ar ko var apliecināt noturīgumu. Ātri pārejot no sekmīgā likumdošanas posma uz apņēmīgas īstenošanas posmu, tiks pietuvināts brīdis, kad Rumānija būs izpildījusi SPM kritērijus. Brīvības, drošības un tiesiskuma jomā visām dalībvalstīm ir gan pienākumi, gan iespējas, un Komisija sagaida, ka Rumānija noslēgs īpašo SPM procesu un šos jautājumus atrisinās līdzvērtīgi citām dalībvalstīm.

Ņemot vērā šībrīža neskaidrības, Komisija līdz 2012. gada beigām pieņems papildu ziņojumu saskaņā ar SPM. Šādā ziņojumā Komisija analizēs, vai ir atrisināti tās norādītie problemātiskie jautājumi saistībā ar tiesiskumu un tiesu neatkarību un vai ir atjaunotas demokrātiskās kontroles un līdzsvara mehānisms. Komisija rūpīgi uzraudzīs panākto progresu, veicot regulārus apmeklējumus, kā arī ciešu dialogu ar Rumānijas iestādēm un citām dalībvalstīm.

IV. Ieteikumi

Turpmāk vissvarīgākais uzdevums Rumānijas valdībai un galvenajām iestādēm būs apliecināt savu apņemšanos ievērot tiesiskumu un tiesu neatkarību, kas ir būtiski valsts stūrakmeņi. Šajā nolūkā valdībai un parlamentam jāveic vairāki steidzami pasākumi. Turpmāk izklāstītie ieteikumi ietver vairākas konkrētas reformas, kas nepieciešamas, lai uzturētu progresu saskaņā ar SPM, taču pašreizējās pretrunīgās norises, kas ir aprakstītas iepriekš ziņojumā, rada lielas bažas par līdz šim panākto progresu un nopietni apšauba jau sākto reformu noturīgumu un neatgriezeniskumu. Ņemot vērā šo neseno norišu ārkārtas raksturu, šajā ziņojumā ir ietverti īpaši steidzami ieteikumi pašreizējās situācijas risināšanai, kas ir izklāstīti 1. punktā „Tiesiskuma un tiesu neatkarības ievērošana”.

Komisija aicina Rumāniju nekavējoties rīkoties turpmāk minētajās jomās, lai atrisinātu šībrīža pretrunīgo situāciju.

1. Tiesiskuma un tiesu neatkarības ievērošana

· Atcelt Ārkārtas rīkojumu Nr. 38/2012 un Ārkārtas rīkojumu Nr. 41/2012 un nodrošināt, ka tiek ievēroti Konstitucionālās tiesas nolēmumi par tautas nobalsošanas kvorumu un šīs tiesas pilnvaru apjomu.

· Turpmāk ievērot konstitūcijā noteiktās prasības ārkārtas rīkojumu pieņemšanai.

· Īstenot visus Konstitucionālās tiesas lēmumus.

· Nodrošināt visu aktu, tostarp Konstitucionālās tiesas lēmumu, tūlītēju publicēšanu Oficiālajā Vēstnesī.

· Izvirzīt prasību visām politiskajām partijām un pārvaldes iestādēm ievērot tiesu neatkarību, apņemoties disciplinēt jebkuru valdības vai partijas locekli, kurš apstrīd tiesnešu ticamību vai izdara spiedienu uz tiesu iestādēm.

· Ombuda amatā iecelt personu, kuru atbalsta dažādas partijas, un to darīt pārredzamas un objektīvas procedūras kārtībā, tiecoties izvēlēties personu ar neapstrīdamu autoritāti, integritāti un neatkarību.

· Ieviest pārredzamu kārtību ģenerālprokurora un Valsts pretkorupcijas direktorāta galvenā prokurora iecelšanai amatā. Šajā kārtībā jāietilpst atklātiem pieteikumiem, pamatojoties uz tādiem kritērijiem kā profesionālā kvalifikācija, integritāte un pieredze korupcijas apkarošanā. Neiecelt amatā amatpersonas, kamēr prezidenta funkcijas veic tā pilnvaru izpildītājs.

· Izvairīties no apžēlošanas, kamēr prezidenta funkcijas veic tā pilnvaru izpildītājs.

· Izvairīties iecelt amatā ministrus, pret kuriem ir taisīti nolēmumi saistībā ar integritāti; ministriem, kuri ir šādā situācijā, būtu jāatkāpjas no amata.

· Apstiprināt skaidru procedūru, saskaņā ar kuru parlamenta locekļiem, pret kuriem ir taisīts galīgs nolēmums par neatbilstību un interešu konfliktu vai par augsta līmeņa korupciju, ir jāatkāpjas no amata.

Rumānijas premjerministrs savās 16. jūlija vēstulēs un 17. jūlija atjauninātajā pielikumā Komisijas priekšsēdētājam apliecināja, ka visas šīs prasības ir vai tiks izpildītas.

Rumānijai jāveic pasākumi arī turpmāk minētajās jomās.

2. Tiesu sistēmas reforma

· Pieņemt un īstenot kopīgu visaptverošu plānu, lai nodrošinātu visu četru kodeksu īstenošanu, tostarp visus attiecīgos pasākumus, kas saistīti ar strukturālu un procesuālu reformu, cilvēkresursu korekcijām un ieguldījumiem tiesu infrastruktūrā.

· Pārstrukturēt tiesu sistēmu un prokuratūru, ieviešot līdzsvaru personāla un darba slodzes sadalē, jo īpaši ņemot vērā Rumānijas tiesu sistēmas funkcionālo pārskatu un projektu par optimālu darba slodzi tiesās, ko pašlaik finansē Pasaules Banka.

· Izveidot tiesu reformas uzraudzības grupu, kurā pārstāvēti visi valsts varas atzari, profesionālās biedrības un pilsoniskā sabiedrība.

3. Tiesu sistēmas pārskatatbildība

· TAP un valdībai vienoties par kopīgu politiku pārskatatbildības un integritātes veicināšanai tiesu sistēmā, piemērojot pārliecinošu disciplināro praksi un judikatūru un nosakot skaidrus īstenošanas atskaites punktus. Uz visu tiesu sistēmu kopumā attiecināt piemēru, kā jaunie likumi par disciplināratbildību un paaugstināšanu amatā tiek īstenoti Augstākajā tiesā.

· Nodrošināt juridisko, disciplināro un pārvaldības instrumentu labāku koordināciju, lai aizsargātu tiesu sistēmas reputāciju smagu pārkāpumu gadījumos, tostarp lēmumos par individuālām tiesībām, piemēram, pensijām.

· Stiprināt Tiesu inspekcijas spējas un rezultātus tiesu sistēmas pārskatatbildības nodrošināšanā, veicot individuālu lietu pēckontroli, un sekmēt tiesu efektivitāti, konsekvenci un labas prakses piemērošanu, regulāri pārskatot praksi visos tiesu sistēmas līmeņos.

4. Tiesvedības konsekvence un pārredzamība

· Īstenot visaptverošu pieeju, ieviešot struktūras, procedūras un praksi, kas nepieciešams tiesiskās saskaņošanas paātrināšanai. Izvirzīt tiesisko saskaņošanu kā pārvaldības prioritāti tiesu priekšsēdētājiem un noteikt, ka konsekvence ir nozīmīgs apsvērums tiesnešu novērtējuma un paaugstinājumu sistēmā. Nodrošināt pamatotu tiesu nolēmumu publicēšanu tiešsaistē pilnā apmērā un to regulāru atjaunināšanu.

· Veikt turpmākas reformas Augstākajā tiesā, lai tā varētu vairāk koncentrēties uz tiesiskās saskaņošanas uzdevumiem.

5. Tiesu darbības efektivitāte

· Izstrādāt un visā tiesu sistēmā īstenot skaidras paraugprakses pamatnostādnes par notiesājošu nolēmumu taisīšanu, lietu pārvaldību un pierādījumu vērtēšanu krimināllietās, īpaši uzsverot jomas, kurās jau konstatētas nepilnības, piemēram, komplicētas lietas par ekonomiskajiem noziegumiem un publisko iepirkumu.

· Veikt reformas, lai tiesu nolēmumu pamatojumu publicētu drīz pēc nolēmumu pasludināšanas, lai apturētu noilguma termiņa tecējumu līdz ar tiesu izmeklēšanas sākšanu un uzlabotu tiesu ekspertīzes kvalitāti un pieejamību.

· Turpināt Augstākās tiesas veiktos pasākumus, lai paātrinātu augsta līmeņa korupcijas lietu izskatīšanu un nodrošinātu, ka netiek sasniegtas noilguma termiņa beigas, kā arī ieviest līdzīgus pasākumus citās tiesās.

· Turpināt uzlabot sodu konsekvenci un atturošo raksturu, ko tiesās visā Rumānijā piemēro augsta līmeņa korupcijas lietās.

· Nodrošināt, ka Valsts lietu ministrijas sasniegtie rezultāti tiek turpināti jaunās vadības pilnvaru laikā.

6. Integritāte

· Nodrošināt pārliecinošus rezultātus ātrā sodu noteikšanā ar atturošu ietekmi. Racionalizēt Integritātes valsts aģentūras (IVA) lēmumu pārskatīšanu tiesās, pilnveidojot attiecīgo tiesas procesu un praksi un pārskatot IVA tiesisko regulējumu, lai paātrinātu galīgo lēmumu pieņemšanu un uzlabotu to konsekvenci un atturošo ietekmi.

· Uzlabot tiesu un citu pārvaldes iestāžu sadarbību ar IVA, lai nodrošinātu efektīvu apmaiņu ar norādēm un operatīvo informāciju visās trīs IVA darbības jomās. Sadarbībai ar IVA vajadzētu būt skaidri noteiktai kā darbības kritērijam, ko piemēro citu pārvaldes iestāžu vadībai.

7. Cīņa pret korupciju

· Nodrošināt, ka VKAD sasniegtie rezultāti tiek turpināti jaunās vadības pilnvaru laikā.

· Īstenot jauno Valsts pretkorupcijas stratēģiju atbilstoši tās saturam un izveidot visaptverošu uzraudzības sistēmu, lai visas valsts iestādes ik gadu izvirzītu mērķus un pēc vienota un salīdzināma parauga ziņotu par korupcijas, krāpšanas un interešu konfliktu novēršanu un sodīšanu. Atbilstoši stratēģijai izstrādāt skaidrus procesuālos noteikumus un paraugpraksi, ko piemērot parlamenta lēmumiem par atļauju attiecībā uz parlamenta locekļiem veikt izmeklēšanu, apcietināšanu un kratīšanu.

· Uzrādīt labus rezultātus kriminālvajāšanā par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju kā atsevišķu noziedzīgu nodarījumu un gūt pārliecinošus rezultātus, atgūstot noziedzīgi iegūtus līdzekļus, pateicoties tiesu prakses stiprināšanai un piemērojot jauno likumu par konfiskācijas termiņa pagarinājumu.

· Izveidot skaidru koordinācijas un uzraudzības mehānismu starp policiju, prokuratūru un administratīvās kontroles iestādēm, kā īpašu pienākumu izvirzot efektīvas sadarbības un saziņas nodrošināšanu korupcijas jautājumos.

· Uzlabot rezultātus korupcijas, krāpšanas un interešu konflikta novēršanā un sodīšanā publiskā iepirkuma jomā visās valdības darbības nozarēs. Šajā kontekstā Rumānijai būtu jāveic pienācīgi turpmākie pasākumi saskaņā ar ieteikumiem, ko sniedza pēc Komisijas iniciatīvas veiktās publiskā iepirkuma sistēmas ārējās pārskatīšanas rezultātā.

[1]               Ministru padomes 2006. gada 17. oktobra secinājumi (dok. 13339/06); Komisijas lēmums (2006. gada 13. decembris), ar ko izveido mehānismu, lai nodrošinātu sadarbību un pārliecinātos par Rumānijā sasniegto, novēršot noteiktus trūkumus tādās jomās kā tiesu sistēmas reforma un cīņa pret korupciju, 13.12.2006., (C(2006) 6569 galīgā redakcija).

[2]               Lēmumā tika paredzēta arī iespēja izmantot aizsardzības mehānismu, ko līdz šim nav bijis nepieciešamības iedarbināt.

[3]               Eiropadomes 28. un 29. jūnija secinājumos ietverta ES apņemšanās Izaugsmes un nodarbinātības pakta ietvaros, veicot valsts pārvaldes modernizāciju, mazināt kavēšanos tiesu sistēmās (Eiropadomes 2012, gada 29. jūnija secinājumi, 9. lpp.).

[4]               Eirobarometra zibensaptauja, ko Komisija Rumānijā veica 2012. gada maijā (Flash Eurobarometer Nr. 351 "Sadarbības un pārraudzības mehānisms Bulgārijai un Rumānijai", skatīt: http://ec.europa.eu/public_opinion/index_en.htm).

[5]               Flash Eurobarometer Nr. 351

[6]               Atsauces vērtībās ietverts Eiropas Padomes, ESAO un ANO aģentūru darbs.

[7]               2012. gadā kā eksperti tika izmantoti pieredzes bagāti profesionāļi no Francijas, Vācijas, Apvienotās Karalistes, Īrijas, Spānijas, Polijas un Slovēnijas.

[8]               Tehniskais ziņojums, 48. lpp.

[9]               Piemēram, IVA darbs būtu daudz efektīvāks, ja ar to pilnībā sadarbotos citas valsts iestādes un tiesu iestādes enerģiski veiktu tālākos pasākumus.

[10]             Šo secinājumu apstiprina sabiedrības viedoklis/ Rumānijā veiktā Eirobarometra zibensaptaujā 65% respondentu uzskata, ka ES darbībai, izmantojot SPM, ir bijusi pozitīva ietekme, novēršot tiesu sistēmas trūkumus (attiecībā uz korupciju šāds viedoklis ir 59% respondentu). Vienlaikus lielākā daļa respondentu uzskata, ka iepriekšējo piecu gadu laikā situācija abās minētajās jomās nav mainījusies vai ir pasliktinājusies (Flash Eurobarometer Nr. 351).

[11]             Jūnijā būtisku vēstījumu sniedza TAP publiskā nostāja tiesu neatkarības aizstāvībai, ņemot vērā publiskos izteikumus attiecībā uz nozīmīgu augsta līmeņa korupcijas lietu.

[12]             ECT statistika liecina, ka Rumānijā ir no visām ES dalībvalstīm otrais augstākais skaits vēl neizpildītu ECT nolēmumu. Liela daļa no šiem nolēmumiem attiecas uz sarežģījumiem saistībā ar izpildi civillietās, civilās tiesvedības pārmērīgo ilgumu, efektīvu tiesību aizsardzības līdzekļu neesamību un neefektīvu kriminālizmeklēšanu. (Eiropas Padome: ECT spriedumu un lēmumu izpildes uzraudzība, 2011. gada ziņojums, skatīt: http://www.coe.int/t/dghl/monitoring/execution/Source/Publications/CM_annreport2011_en.pdf

[13]             Pasaules Banka ar ES finansējumu pašlaik veic Rumānijas tiesu sistēmas funkcionālu pārskatīšanu. Konsultanti, kuru darbu finansē ar Pasaules Bankas aizdevumu, pašlaik īsteno otru projektu, lai uzlabotu spējas vākt un apstrādāt tiesu iestāžu datus un visā tiesu sistēmā noteiktu optimālus darba slodzes sadalījuma rādītājus.

[14]             Jaunās prejudiciālu nolēmumu procedūras mērķis ir ieviest procedūru ar aktīvākām pašiniciatīvas iespējām nekā spēkā esošā apelācija tiesiskuma interesēs (skatīt Tehnisko ziņojumu, 6.-7. lpp.).

[15]             Pēc grozījumu veikšanas tiesu sistēmu regulējošajos likumos par tiesnešu disciplināro atbildību, ko pieņēma 2011. gada beigās un izsludināja 2012. gada sākumā, par tiesiskuma interesēs veiktā apelācijas tiesvedībā Konstitucionālās tiesas un Augstās kasācijas instances un tiesas taisīto nolēmumu neievērošanu var veikt disciplināro izmeklēšanu un noteikt sankcijas.

[16]             Rumānijā bieži ziņo par tiesu prakses nekonsekvenci, ko apstiprina ārvalstu ieguldītāji, juridiskie biroji un tiesnešu profesionālās biedrības. Eksperti īpaši nekonsekventus nolēmumus konstatējuši delikātās lietās, kurās ir augsta līmeņa apsūdzētie, kā arī lietās par publisko iepirkumu.

[17]             Šajā ziņā jāmin augstākas instances tiesu nolēmumu neievērošana un ierobežotais skaits gadījumu, kad tiek izmantota apelācijas procedūra tiesiskuma interesēs. Šādu gadījumu skaits 2011. gadā saruka salīdzinājumā ar 2007.-2009. gada rādītājiem.

[18]             Izņemot Augstās kasācijas instances un tiesas tiesnešus, kuri var piekļūt visiem datubāzē ievietotajiem nolēmumiem.

[19]             Augstākā tiesa pirmajā instancē izskata dažādus pārkāpumus, kurus izdarījuši noteiktu veidu apsūdzētie. Tā lemj arī par dažādiem tiesu sistēmas iekšējās darbības jautājumiem, piemēram, pušu lūgumiem lietas nodot izskatīšanai citā tiesā vai dažādu tiesu prakses pretrunām.

[20]             Kā pamatojums tam, ka Civilprocesa kodeksa noteikumi par civiltiesisku prejudiciālo nolēmumu stājās spēkā četrus mēnešus pēc pārējā kodeksa stāšanās spēkā, tika minēti ar loģistiku saistīti apsvērumi.

[21]             Pasaules Bankas Pārvaldības rādītāji 2011. gadā.

[22]             Konkrētāk, ar Mazo reformu likumu tika noteikts, ka prokuratūra var noteiktās vienkāršās lietās, lemjot neuzsākt kriminālizmeklēšanu, pārņemt policijas pamatojumu; prokuratūrai arī piešķirtas plašākas iespējas izbeigt lietas, kad pēc esošajiem pierādījumiem nav pamata turpmākai izmeklēšanai, kā arī samazināti tiesiskās aizsardzības līdzekļi maznozīmīgās lietās.

[23]             ECT regulāri taisa notiesājošus spriedumus pret Rumāniju par procesuālo tiesību pārkāpumiem saistībā ar pārmērīgu tiesvedības ilgumu. Bieži tiek kavēts 30 dienu termiņš tiesas pilnā sprieduma pasludināšanai. Līdz šim nav pieejami dati par lietu izskatīšanas ilgumu, un tos paredzēts iegūt Pasaules Bankas pētījumā, kas notiks 2013. gada sākumā.

[24]             Tiesu sistēmas cilvēkresursu vadības pilnvaras ir dalītas: Tiesnešu augstākās padomes atbildībā ir darbā pieņemšana, karjeras virzība, apmācība un disciplināratbildība. Tieslietu ministram ir atbildība par budžetu un likumdošanas iniciatīvas tiesības. Ģenerālprokurors ir atbildīgs par kriminālvajāšanas rezultātiem, bet visa personāla vadība ir padomes pārziņā,

[25]             Jauno kodeksu ietekmes novērtējumā konstatēts, ka ar pašreizējām darbā pieņemšanas spējām nav iespējams savlaicīgi nodrošināt pietiekamu skaitu jaunu un pienācīgi kvalificētu un sagatavotu darbinieku.

[26]             Tas īpaši attiecas uz tieslietu ministra un ģenerālprokurora priekšlikumiem slēgt nelielās tiesas un prokuratūras un amata vietas pārcelt uz tiem apgabaliem, kuros tās ir visvairāk nepieciešamas.

[27]             Komisijas vērtējums par minētajiem jautājumiem ir ietverts 2011. gada 20. jūlijā publicētajos tehniskajos precizējumos (SEC(2011) 968, 13.-14. lpp.). Tajos ir norādes uz pārāk labvēlīgu pieeju atbildētāju lūgumiem atlikt lietu izskatīšanu, pierādījumu pārvaldības un procesuālo pārkāpumu izskatīšanas trūkumiem, kā arī organizatoriskiem jautājumiem.

[28]             2011. gada 20. jūlijā publicētie Tehniskie precizējumi (SEC(2011) 968, 14. lpp.). Pēc tam, kad Komisija nāca klajā ar iepriekšējo gada ziņojumu, Augstākajai kasācijas instancei un tiesai piešķirts īpašs tiesu ekspertiem paredzēts budžets.

[29]             Kā piemēri nozīmīgiem jauninājumiem jāmin pamatnostādnes par notiesājošu nolēmumu taisīšanu attiecībā uz noziedzīgiem nodarījumiem korupcijas jomā, kā arī pasākumi, lai panāktu augsta līmeņa korupcijas lietu ātrāku izskatīšanu. Taču šajās konkrētajās jomās izmantotā paraugprakse līdz šim nav iekļauta visās jomās.

[30]             Ar šiem tiesību aktu grozījumiem tieslietu ministram un ģenerālprokuroram piešķirtas pilnvaras ar Tiesu inspekcijas starpniecību ierosināt disciplinārlietu. Tiesu inspekcijai tagad ir plašākas pilnvaras vērtēt tiesu praksi, un tā var pārsūdzēt Tiesnešu augstākās padomes noteiktus disciplinārsodus.

[31]             Inspekcija pirmos šādus ziņojumus sniedza 2011. gada beigās un 2012. gada sākumā: divus tematiskus ziņojumus par ievērojamiem kavējumiem lietu izskatīšanā un augsta līmeņa korupcijas lietu izskatīšanas ātrumu, kā arī ziņojumu par pārvaldības praksi Augstākajā kasācijas instancē un tiesā.

[32]             Komisija par šādiem gadījumiem ziņoja 2012. gada februārī (COM(2012) 56 final, 3. lpp.).

[33]             Komisija 2012. gada februārī ziņoja par gadījumiem, kad Augstākās kasācijas instances un tiesas tiesneši, pret kuriem vērsta izmeklēšana par augsta līmeņa korupciju, turpina izskatīt lietu. Citi tiesneši no disciplināratbildības izvairījās, dodoties pensijā (COM(2012) 56 final, 3. lpp. Tomēr nesenā TAP rīcība attiecībā uz izmeklēšanas sākšanu par vienu no TAP locekļiem liecina par aktīvāku pieeju, lai novērstu tiesu reputācijas apdraudējumu.

[34]             Saskaņā ar 2012. gada februārī veiktu īpašu Eirobarometra pētījumu 96% Rumānijas iedzīvotāju (nedaudz lielāks rādītājs nekā 2007. gadā) korupciju uzskata par būtisku problēmu (Special Eurobarometer 374, skatīt: http://ec.europa.eu/public_opinion/index_en.htm). Kopš 2007. gada Rumānija Transparency International korupcijas uztveres indeksa sarakstā, pasliktinoties tās uztveres rādītājam, ir kritusi par 6 vietām. Freedom House sarakstā tā savu vietu nav mainījusi.

[35]             Saskaņā ar 2012. gada februāra Eirobarometra pētījumu 67% Rumānijas iedzīvotāju uzskata, ka iepriekšējo trīs gadu laikā korupcija ir izplatījusies.

[36]             VKAD 2007. gadā izvirzīja 167 apsūdzības pret 415 personām, un 2011. gadā – 223 apsūdzības pret 1091 personu. Aptuveni 60% no visām izmeklēšanām aizņēma mazāk nekā 6 mēnešus. Kopš 2007. gada VKAD ir izvirzījusi apsūdzības pret premjerministru, viņa vietnieku, vairākiem ministriem un parlamenta locekļiem, kā arī pret vairākiem prefektiem, mēriem, apgabala padomes locekļiem un valsts uzņēmumu vadītājiem. 2011. gadā VKAD izvirzīja apsūdzības diviem parlamenta locekļiem, ietekmīgam pilsētas mēram, kas piederēja toreiz valdošajai partiju koalīcijai, un vienam tolaik opozīcijā esošam parlamenta loceklim.

[37]             Lēmumi, kas nav galīgi, 2007. gadā taisīti pret 199 apsūdzētajiem un 2011. gadā – pret 879 apsūdzētajiem; galīgi nolēmumi 2007. gadā taisīti pret 109 apsūdzētajiem un 2011. gadā – pret 158 apsūdzētajiem.

[38]             Atšķirībā no daudzām citām tiesību sistēmām Rumānijā noilguma iespējamība neizzūd līdz ar izmeklēšanas vai tiesvedības sākumu.

[39]             Tas tika panākts, no noilguma termiņa aprēķiniem izslēdzot laikposmus, kuros tiesvedība apturēta līdz brīdim, kad tiks taisīts Konstitucionālās tiesas nolēmums attiecībā uz iebildumu par neatbilstību konstitūcijai.

[40]             Skatīt Tehnisko ziņojumu, 29. lpp.

[41]             Komisijas 2011. gada 20. jūlija ziņojumā COM(2011) 460 galīgā redakcija Rumānijai ieteikts "veikt steidzamus pasākumus, lai uzlabotu tiesu praksi un lietu pārvaldību, kā arī paātrināt svarīgu augsta līmeņa korupcijas lietu izskatīšanu, lai novērstu noilguma iestāšanos visās lietās". Tajā pašā ziņojumā Rumānijai ieteikts arī "turpināt Augstākās kasācijas instances un tiesas reformu, lai stiprinātu kasācijas nozīmi un palielinātu tās spējas izskatīt augsta līmeņa korupcijas lietas".

[42]             Skatīt Tehnisko ziņojumu, 25. lpp.

[43]             Skatīt, piemēram, Komisijas novērtējumu 2011. gada 20. jūlijā publicētajos Tehniskajos precizējumos (SEC(2011) 968, 15. lpp.).

[44]             No 43 apsūdzībām, ko VKAD tiesās reģistrējusi kopš 2006. gada, tikai divās ir taisīts galīgs spriedums.

[45]             Dati par laiku kopš 2007. gada liecina, ka aptuveni 60% no notiesājošajiem nolēmumiem noteikts likumā paredzētais minimālais sods vai vel zemāks. Lai gan nosacītu brīvības atņemšanas sodu īpatsvars samazinājies no 75% (2007.-2009. gadā) līdz 60% (2011. gadā), lielākā daļa sodu joprojām ir nosacīti, jo īpaši nozīmīgās lietās. Visiem trīs pašreizējiem vai bijušajiem parlamenta locekļiem, kuru lietās 2011. gadā tika taisīts galīgs spriedums, tika piespriests nosacīts sods.

[46]             Tā gan vēl nav parasta prakse: jūnijā notikušajās vietējo pašvaldību vēlēšanās uz mēru un apgabala padomes priekšsēdētāju vietām bija vairāki kandidāti, kuri atradās apcietinājumā vai pret kuriem notika izmeklēšana vai kriminālprocess par korupciju, un vairāki no viņiem tika ievēlēti.

[47]             Skatīt Tehnisko ziņojumu, 26.-35. lpp.

[48]             Skatīt Tehnisko ziņojumu, 27. lpp.

[49]             Parlamentā joprojām darbojas trīs parlamenta locekļi, kuri ir notiesāti par augsta līmeņa korupciju ar galīgu spriedumu.

[50]             Šos spriedumus tiesa taisīja apelācijas sūdzībās par IVA neatbilstības konstatējumiem.

[51]             Skatīt Tehnisko ziņojumu, 18.-19. lpp.

[52]             Tika norādīts, ka IVA pilnvaras ierosināt tiesai nepamatoti iegūtu līdzekļu konfiskāciju pārkāpj varas dalījuma principu un prezumpciju par iegūtu līdzekļu likumību un to konfiskācijas aizliegumu.

[53]             Deputātu palātas Juridiskā komisija ieteica neveikt nekādus pasākumus pret diviem parlamenta locekļiem, attiecībā uz kuriem spēkā stājās lēmumi par neatbilstību un interešu konfliktu. Parlaments vēl nav pieņēmis galīgos lēmumus abos gadījumos.

[54]             Pamatojoties uz likuma grozījumiem, IVA nācās arī izbeigt lielu skaitu tobrīd izmeklēšanā esošu lietu, tā kā tika ieviesti noilguma termiņi. Lielākā daļa minēto lietu attiecās uz vēlētiem politiķiem.

[55]             Līdz šim pārvaldes interešu konflikts atzīts tikai divās lietās, un nevienā no tām attiecīgais līgums nav atcelts.

[56]             Nesen sabiedrībā apspriesti gadījumi attiecās uz diviem parlamenta locekļiem, kas turklāt ir arī universitāšu rektori. Vienā gadījumā tika konstatēta neatbilstība, bet otrā gadījumā tā pati tiesa neatbilstību noliedza. Līdzīga pieeja novērota arī citā apelācijas tiesā. Pašlaik šajās lietās ir iesniegtas apelācijas sūdzības Augstākajā kasācijas instancē un tiesā.

[57]             Kopumā līdz 2012. gada martam IVA ir veikusi gandrīz 4000 pārbaudes un sniegusi konstatējumus vai pieteikumus vairāk nekā 500 lietās: tostarp konstatētas 250 neatbilstības, 37 (pārvaldības) interešu konflikta gadījumi, 24 nepamatoti iegūtu līdzekļu gadījumi un prokuratūrā iesniegti 239 pieteikumi par iespējamiem noziedzīgiem nodarījumiem.

[58]             Visaptverošajā pārbaudē līdz šim konstatēti 75 neatbilstības gadījumi un 9 pārvaldes interešu konflikta gadījumi un prokuratūrai iesniegti pieteikumi par 50 iespējamiem noziedzīgiem nodarījumiem.

[59]             Noderīgs ir Tieslietu ministrijas piešķirtais atbalsts IVA darbinieku algu palielināšanai.

[60]             Līdz šim IVA neatbilstību konstatējumi galīgi apstiprināti tiesās vai kļuvuši galīgi tāpēc, ka nav apstrīdēti likumā noteiktajā laikposmā. 53 lietu rezultātā amatpersonas atkapās no amata, 8 lietās par atbrīvošanu no amata nolēma disciplinārkomitejas, un 16 lietās tika noteikti citi sodi.

[61]             Tieslietu ministrijas un IVA kopīga darba grupa jau sniegusi priekšlikumus, kas līdz šim nav virzīti tālāk.

[62]             VPD sadarbojās ar VKAD vairākās svarīgās un komplicētās izmeklēšanās, tostarp saistībā ar korupciju autovadītāju apliecību izsniegšanā (2008. gadā) un robežu policijā (2010.-2011. gadā). Kopumā VPD kopš 2007. gada VKAD iesniedza vairāk nekā 1000 pieteikumus, kuru rezultātā līdz šim izvirzītas 222 apsūdzības par augsta līmeņa korupciju. Tajā pašā laikposmā VPD prokuratūrai iesniedza vairāk nekā 6300 pieteikumus par citiem korupcijas gadījumiem, kuru rezultātā līdz šim izvirzītas 836 apsūdzības.

[63]             Visaptveroši korupcijas novēršanas pasākumi joprojām nav veikti tādās jomās kā nodokļi un muita, kā arī attiecībā uz vietējo pašvaldību būvniecības atļaujām.

[64]             Tas palīdzēs uzlabot pārkāpumu konstatēšanu veselības aprūpes nozares iepirkumos; ierosināts arī cits vērtīgs projekts izpratnes uzlabošanai par pacientu tiesībām un korupcijas piedāvājuma apkarošanai veselības aprūpes sistēmā. Arī Reģionālās attīstības un tūrisma ministrija ir sākusi korupcijas apkarošanas projektu, lai analizētu korupcijas risku ministrijā un tās pakļautībā esošajās struktūrās, kā arī lai sīki izstrādātu stratēģiju.

[65]             Šomēnes valdība apstiprināja integritātes nodaļas izveidošanu Valsts nodokļu administrācijas aģentūrā. Tās struktūra, pilnvaras un resursi vēl ir jāparedz.

[66]             Iestāde, kurai ir kontroles funkcijas publiskā iepirkuma jomā (ANRMAP), kopš 2007. gada IVA sniegusi brīdinājumu tikai piecos gadījumos. ANRMAP 2011. gadā sniedz tikai trīs brīdinājumus par interešu konfliktu.

[67]             Skatīt Tehnisko ziņojumu, 34.-35. lpp.

[68]             Līdzekļu atgūšanas birojs izveidots atbilstīgi prasībām, kas ietvertas Padomes Lēmumā 2007/845/JAI.

[69]             Laikā no 2007. gada līdz 2011. gadam par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju taisīti 42 notiesājoši spriedumi.

[70]             Tiesu prakse izstrādāta vienā lietā, un ģenerālprokurors ir sniedzis juridisku atzinumu.

[71]             Juridiskajiem speciālistiem vēl nav vienota skatījuma par trešo personu līdzekļu konfiskāciju, un nav arī tiesu prakses. Konstitūcijas noteikums, saskaņā ar kuru pastāv prezumpcija par mantas likumīgu iegūšanas pamatu, sekmē piesardzīgu pieeju un nesaskaņotu praksi šajā jomā.

[72]             Tehniskais ziņojums, 40. lpp.

[73]             Skatīt 56. zemsvītras piezīmi.