KOMISIJAS PAZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM, PADOMEI, EIROPAS EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJAI UN REĢIONU KOMITEJAI

Virzība uz labāku piekļuvi zinātniskai informācijai: arvien lielāki ieguvumi no publiskajiem ieguldījumiem pētniecībā

1.           IEVADS

Stratēģijā “Eiropa 2020” – gudras, ilgtspējīgas un iekļaujošas ekonomikas stratēģijā – ir uzsvērta zināšanu un inovācijas būtiskā nozīme izaugsmes veicināšanā. Pētniecības rezultāti, tostarp gan publikācijas, gan datu kolekcijas, jāizplata ātri un izvērsti, izmantojot digitālos plašsaziņas līdzekļus. Tas paātrina zinātniskos atklājumus, paver iespējas jauna veida datietilpīgai pētniecībai un ļauj Eiropas uzņēmējiem un nozarēm sistemātiski izmantot pētniecības secinājumus. Lai sekmētu zinātnisko un tehnoloģisko progresu, Eiropas Savienībai (ES) būtu jāizvērtē zinātniskās informācijas izplatīšanas rīcībpolitika un prakse un jāveic nepieciešamie pasākumi ar mērķi uzlabot piekļuvi publiskiem līdzekļiem finansētas zinātniskās pētniecības rezultātiem.

Piemērs: Cilvēka genoma kartēšana palīdzēs zinātniekiem gūt panākumus cīņā ar smagām slimībām, piemēram, vēzi, Alcheimera slimību un HIV/AIDS. Tiek lēsts, ka valsts ieguldījumi 3,8 mljrd. ASV dolāru apmērā Cilvēka genoma projektā, kas ir ASV koordinēts projekts ar lieliem Eiropas ieguldījumiem, ir radījuši ekonomisko ietekmi 796 mljrd. ASV dolāru vērtībā un 310 000 jaunu darbvietu un izraisījuši revolūciju genoma pētīšanā. Tas ir lielisks piemērs tam, kādu spēku var atraisīt atklāta piekļuve zinātniskai informācijai.

Šajā paziņojumā ir izklāstīts, ko Komisija plāno veikt, lai uzlabotu piekļuvi zinātniskai informācijai un palielinātu ieguvumus no publiskajiem ieguldījumiem pētniecībā. Turklāt tajā skaidrots, kā brīvas piekļuves politika tiks īstenota ES pētniecības un inovācijas pamatprogrammā 2014.–2020. gadam “Apvārsnis 2020”. Paziņojumam ir pievienots ieteikums dalībvalstīm, kurā tās aicinātas uzlabot rīcībpolitikas un praksi saistībā ar piekļuvi informācijai un tās saglabāšanu dalībvalstīs.

Šī iniciatīva balstās uz diviem savstarpēji papildinošiem politikas virzieniem. Viens no tiem ir Eiropas digitalizācijas programma[1], kurā izklāstīta politika atklāto datu jomā, kas aptver dažnedažādu informāciju, kuru sagatavo, vāc vai par kuru maksā publiskā sektora iestādes visā Eiropas Savienībā[2]. Otrs ir paziņojums “Inovācijas savienība”[3], kurā iztirzātas ES pētniecības un inovācijas rīcībpolitikas un programmas.

Ierosinātie pasākumi pamatojas uz iepriekšējo darbu, jo īpaši uz 2007. gada Paziņojumu par zinātnisko informāciju digitālajā laikmetā[4] un saistītajiem Padomes secinājumiem, 2009. gada Paziņojumu par IST infrastruktūru e-zinātnei[5] un stratēģisko politiku, kas izstrādāta Eiropas pētniecības telpai (EPT).

Lai uzlabotu piekļuvi zinātniskai informācijai, jāsadarbojas dalībvalstīm, pētniecības finansēšanas organizācijām, pētniekiem, zinātniskajiem izdevējiem, universitātēm un to bibliotēkām, novatoriskām nozarēm un visai sabiedrībai. Eiropas zinātniskās informācijas sistēma jāsagatavo digitālajai ērai, lai ES “piektā brīvība” – zināšanu brīva aprite[6] – varētu kļūt par realitāti.

2.           KĀPĒC EIROPAI IR SVARĪGA LABĀKA PIEKĻUVE ZINĀTNISKAI INFORMĀCIJAI?

Mūsdienu pētniecība balstās uz izvērstu zinātnisko dialogu un progresē, uzlabojot iepriekšējo darbu. Tāpēc pilnīgāka un plašāka piekļuve zinātniskām publikācijām un datiem palīdzēs:

– paātrināt inovāciju (ātrāks ceļš līdz tirgum = straujāka izaugsme),

– veicināt sadarbību un izvairīties no centienu dublēšanās (lielāka efektivitāte),

– izmantot iepriekšējo pētījumu rezultātus (labāka rezultātu kvalitāte),

– iesaistīt iedzīvotājus un sabiedrību (zinātnes procesa labāka pārredzamība).

Uz spēles ir likts zinātniskā progresa ātrums un ienākumi no ieguldījumiem pētniecībā un izstrādē, jo īpaši publiskiem līdzekļiem finansētiem ieguldījumiem, kam piemīt milzu potenciāls produktivitātes, konkurētspējas un izaugsmes veicināšanā. Plaša un viegla piekļuve zinātniskai informācijai par pieņemamu samaksu ir jo īpaši svarīga maziem novatoriskiem uzņēmumiem (maziem un vidējiem uzņēmumiem jeb MVU). Nesenā ziņojumā[7] stāstīts par grūtībām, ar kurām saskaras Dānijas MVU, vēloties piekļūt zinātniskai informācijai. Ziņojumā norādīts, ka bez ātras piekļuves jaunāko zinātnisko pētījumu rezultātiem šādiem uzņēmumiem jaunu produktu izstrādei vai ieviešanai ir vajadzīgs vidēji par 2,2 gadiem vairāk laika. Uzlabota piekļuve zinātniskai informācijai nozīmē arī lielāku atklātību un pārredzamību, kas ir atbildīgas pētniecības un inovācijas būtiskas iezīmes[8], un tā veicina labāku politikas veidošanu daudzās jomās. Uzlabota piekļuve palīdzēs cilvēkiem apgūt zinātnes pamatus, lai viņi spētu sekmīgi darboties 21. gadsimta sarežģītajos apstākļos.

Diskusijās par zinātniskās informācijas izplatīšanas sistēmu galvenā uzmanība tradicionāli tiek pievērsta piekļuvei zinātniskajām publikācijām – žurnāliem un monogrāfijām. Tomēr arvien svarīgāka kļūst uzlabota piekļuve pētījumu datiem (eksperimentu rezultātiem, novērojumiem un datora ģenerētai informācijai), kas veido pamatu kvantitatīvai analīzei, uz kuras balstās daudzas zinātniskās publikācijas[9].

3.           KOMISIJAS REDZĒJUMS

Eiropas Komisija uzsver, ka atklāta piekļuve ir svarīgs līdzeklis cilvēku un ideju tuvināšanai ar mērķi rosināt zinātni un inovāciju. Lai nodrošinātu ekonomikas izaugsmi un risinātu 21. gadsimta sabiedrības problēmas, ir svarīgi optimizēt zinātnes atziņu apriti un nodošanu starp Eiropas pētniecības galvenajām ieinteresētajām aprindām – universitātēm, finansēšanas struktūrām, bibliotēkām, novatoriskiem uzņēmumiem, valdībām un politikas veidotājiem, nevalstiskām organizācijām (NVO) un sabiedrību kopumā.

Komisijas stratēģija par atklātu datu un zināšanu apriti pamatojas uz uzskatu, ka par informāciju, par kuru jau reiz ir samaksāts no sabiedrības naudas maka, nevajadzētu maksāt atkal un atkal – katru reizi, kad tai piekļūst vai kad to izmanto – un ka Eiropas uzņēmumiem un iedzīvotājiem no tās būtu jāgūst iespējami lielākais labums. Tas nozīmē, ka publiskiem līdzekļiem finansēta zinātniskā informācija Eiropas pētniekiem un iedzīvotājiem bez jebkādas papildu maksas tiek darīta pieejama tiešsaistē, izmantojot ilgtspējīgu e-infrastruktūru, arī nodrošinot ilgtermiņa piekļuvi, lai netiktu zaudēta unikāla zinātniskā informācija[10].

Zinātne radikāli mainās. Datorizētām metodēm un datorlietojumiem būs nozīmīga loma uz datiem balstītā zinātnē. Komisija iztēlojas nākotni, kurā datu infrastruktūra kļūst neredzama un, no lietotāja perspektīvas, pati informācija kļūst par infrastruktūru.

Šis redzējums nekādā veidā nenozīmē to, ka pētnieki tiks atturēti no izgudrojumu patentēšanas[11] vai vājināsies intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzība ES.

Lai šis redzējums kļūtu par realitāti, ir vajadzīgs novatorisks Eiropas zinātniskās izdevējdarbības sektors, kas līdztekus tradicionālajām priekšrocībām rada jaunu pievienoto vērtību un izmanto jaunās iespējas, ko paver digitālais laikmets.

4.           PAŠREIZĒJĀ SITUĀCIJA

4.1.        Piekļuve zinātniskajām publikācijām

Zinātniskās publikācijas ir būtisks zinātniskā dialoga elements, un tām ir noteicošā loma zinātnieku karjerā.

Zinātniskā izdevējdarbība ir arī ienesīgs bizness, jo īpaši Eiropā. Eiropas izdevēju kontā ir gandrīz 50 % rakstu, kas visā pasaulē publicēti zinātnes, tehnikas un medicīnas jomā. Tie ir ātri pielāgojušies digitālajam laikmetam, izmantojot jaunus līdzekļus, lai paātrinātu ražošanas un izplatīšanas procesu, uzlabojot satura meklēšanas iespējas un ieviešot lietojumprogrammas, kas balstās uz pamatā esošo neapstrādāto tekstu un jēldatiem.

Pieaugošas žurnālu cenas – apgrūtinājums bibliotēku budžetam

Pēdējo divdesmit gadu laikā zinātnisko žurnālu abonēšanas maksa (gan papīra, gan elektroniskās versijas) ir vienmērīgi palielinājusies par aptuveni 3,5 % gadā, pārsniedzot inflācijas līmeni[12]. Šo kāpumu var daļēji izskaidrot ar lielāku skaitu publicēto zinātnisko rakstu. Pieaugošās cenas noslogo universitātes bibliotēku un pētniecības institūciju budžetu, jo tās veido zinātnisko žurnālu abonentu lielāko daļu.

Atklāta piekļuve

Ņemot vērā augošās žurnālu cenas, ir atskanējuši aicinājumi zinātnieku aprindām pāriet uz atklātu piekļuvi – modeli, kas lasītājiem internetā nodrošina bezmaksas piekļuvi, izmantošanu un atkalizmantošanu. Ir divi pamatmodeļi.

“Zelta” atklātā piekļuve (publicēšana atklātas piekļuves režīmā): publicēšanas izmaksas no lasītājiem (abonēšanas maksa) tiek nodotas autoriem. Šīs izmaksas parasti sedz universitāte vai pētniecības institūts, ar kuru pētnieks ir saistīts, vai finansēšanas aģentūra, kas atbalsta pētniecību.

“Zaļā” atklātā piekļuve (pašarhivēšana): publicēto rakstu vai galīgo zinātniski recenzēto manuskriptu pētnieks arhivē tiešsaistes krātuvē pirms vai pēc tā publicēšanas vai vienlaikus ar tā publicēšanu. Piekļuve šim rakstam pēc izdevēja pieprasījuma nereti tiek aizkavēta (“aizlieguma periods”), lai abonenti varētu gūt papildu priekšrocības[13].

Arvien lielāks skaits pētniecības finansēšanas struktūru un universitāšu visā pasaulē pieprasa pētniekiem nodrošināt atklātu piekļuvi publiskiem līdzekļiem finansētas pētniecības rezultātiem[14]. Daudzi izdevēji ir atsaukušies uz institūciju prasībām, atļaujot publicēšanai pieņemto manuskriptu pašarhivēšanu[15]. Patlaban aptuveni 20 % zinātnisko rakstu ir pieejami atklātās piekļuves režīmā, no tiem 60 % atbilstīgi “zaļās” atklātās piekļuves modelim[16]. Daži izdevēji piedāvā “hibrīdus žurnālus”, kuros ir ne tikai raksti, par kuriem autors ir samaksājis publicēšanas maksu (un kuriem lasītājs tāpēc var piekļūt par brīvu), bet arī raksti, kas ir pieejami tikai abonentiem vai par skatījummaksu.

Atklātās piekļuves politika neietekmē autora brīvību izvēlēties: publicēt vai ne. Tāpat tā netraucē patentēšanai vai citiem komerciālas izmantošanas veidiem. Lēmums par to, vai pētījumu rezultāti tiks patentēti un komerciāli izmantoti, parasti tiek pieņemts pirms publicēšanas. Jautājums par atklātu piekļuvi žurnālu rakstiem kļūst aktuāls tikai tad, ja un kad pētnieks pieņem lēmumu rakstu publicēt.

4.2.        Piekļuve pētniecības datiem

Līdz šim zinātniskās pētniecības rezultāti ir izplatīti, galvenokārt publicējot rakstus. Nepastāv iedibināta prakse publicēt pētījumu pamatā esošos datus. Pētījumi, kas veikti PARSE-Insight[17] projekta ietvaros, apliecināja, ka tikai 25 % pētnieku kopīgo savus pētniecības datus, 11 % dara tos pieejamus pētniekiem, kuri darbojas tajā pašā pētniecības disciplīnā, un 58 % dara tos pieejamus tikai savā pētniecības grupā.

Tāpēc daudzi publiskiem līdzekļiem finansētas pētniecības rezultāti, kas pastāv datu formā, netiek darīti plaši pieejami citiem pētniekiem, lai viņi tos verificētu vai izmantotu turpmākā darbā, un tas padara ieguldījumus pētniecībā ļoti neefektīvus.

Tālab dažas pētniecības finansēšanas struktūras ir sākušas izvirzīt prasību pētniekiem deponēt pētniecības datus piemērotā datu infrastruktūrā, taču šī prakse vēl nav plaši izplatīta.

Darot pieejamus pētniecības datus, ir jāievēro Eiropas un valsts datu aizsardzības noteikumi, kā arī ar tirdzniecības noslēpumiem vai valsts drošību saistīti apsvērumi.

4.3.        Zinātniskās informācijas saglabāšana

Ilgtermiņā saglabājot informāciju, zināšanas un zinātību, lai to varētu izmantot nākamās paaudzes, iespējams gūt ievērojamas ekonomiskās un sociālās priekšrocības. Apvienotās Karalistes pētniecības finansēšanas organizācija JISC ir veikusi pētniecības datu saglabāšanas izmaksu un ieguvumu analīzi. Tajā konstatēts, ka saglabāšanas pasākumi tikai izmaksu ietaupījuma izteiksmē vien ir devuši četrkāršu ieguvumu[18].

Dalībvalstis patlaban groza savus tiesību aktus par digitālo materiālu deponēšanu[19].

Īpaša uzmanība ir jāpievērš arī zinātniskās programmatūras un modeļu saglabāšanai, lai informācija būtu atkalizmantojama un reproducējama. To nodrošināt var palīdzēt atklāti standarti, formāti un atklātā pirmkoda programmatūras risinājumi.

4.4.        Starptautiskais konteksts

Virzība uz atklātu piekļuvi ir globāla tendence. Patlaban visā pasaulē vairāk nekā 200 akadēmisko institūciju vai pētniecības finansēšanas organizāciju pieprasa atklātu piekļuvi publikācijām[20]. Eiropas zinātņu akadēmiju federācija nesen pieņēma deklarāciju par “Atklātu zinātni 21. gadsimtā”, kurā aicinājusi uz “pētniecības rezultātu un instrumentu atklātu kopīgošanu”[21]. Piekļuvi pētniecības datiem apspriež arī vairākos starptautiskos forumos, tostarp ESAO un UNESCO[22].

5.           ŠĶĒRŠĻI, KAS KAVĒ PĀRMAIŅAS

Internetam piemīt varens potenciāls, lai uzlabotu piekļuvi zinātniskajai informācijai, bet šis potenciāls vēl netiek pilnībā izmantots.

Nozīmīgs faktors, kas ietekmē piekļuvi zinātniskai informācijai un tās saglabāšanu, ir zinātnisko rezultātu izplatīšanas sistēmā ieguldīto līdzekļu apjoms. Ekonomiskais un sociālais potenciāls, kas saistīts ar labāku piekļuvi zinātniskajai informācijai, netiks apgūts, ja informācijas saglabāšanai un piekļuvei atvēlētais budžets būs nepietiekams.

Vēl viena problēma ir tā, ka dažādu dalībvalstu rīcība ir nevienmērīga un – ar dažiem izņēmumiem – nekoordinēta. Saskaņoti centieni, kas pamatojas uz labas prakses apzināšanu un apmaiņu, varētu radīt apjomradītus ietaupījumus un efektivitātes pieaugumu.

5.1.        Šķēršļi, kas kavē pāreju uz atklātu piekļuvi zinātniskajām publikācijām

Tiek uzskatīts, ka pārāk strauja pāreja uz atklātu piekļuvi varētu destabilizēt zinātniskās izdevējdarbības nozari un līdz ar to arī zinātniskās informācijas sistēmu. Pārejā uz atklātu piekļuvi jāņem vērā tas, ka arī rakstu atlasīšana, recenzēšana un publicēšana maksā. To var paveikt, piešķirot līdzekļus publicēšanai atklātas piekļuves režīmā (“zelta” atklātā pieeja) un pārliecinoties par to, ka pētnieki, kas nodarbojas ar pašarhivēšanu (“zaļā” atklātā pieeja), atbilst finansētāju prasībām, pat ja tiek panākta vienošanās par aizlieguma periodiem, kuru laikā izdevēji var gūt ieņēmumus no abonēšanas.

Pārejai uz atklātu piekļuvi jābūt koordinētai un pārredzamai. Ja izmanto “zelta” atklātās piekļuves modeli, ikvienam izdevumu pieaugumam jābūt saistītam ar abonēšanas izmaksu proporcionālu samazinājumu. Jāizstrādā arī mehānismi, kā vidējā un ilgā termiņā ierobežot “zelta” atklātās piekļuves maksas. Dažas universitātes[23] un pētniecības finansēšanas organizācijas[24] patlaban eksperimentē ar šiem jautājumiem.

Attiecībā uz “zaļās” atklātās piekļuves modeli jāteic, ka dažiem pētniekiem var neizdoties izpildīt atklātas piekļuves prasības, veicot pašarhivēšanu, jo viņiem trūkst vajadzīgās informācijas vai infrastruktūras. Tāpat viņi var baidīties no līgumiskām domstarpībām ar izdevējiem[25]. Turklāt rīcībpolitikas, kas pavērtu atklātu piekļuvi, bieži vien netiek pietiekami realizētas[26].

5.2.        Šķēršļi, kas kavē piekļuvi pētniecības datiem un to izmantošanu un atkalizmantošanu

Pārmaiņas galvenokārt kavē organizācijas trūkums un nepietiekama skaidrība par pienākumiem, kas saistīti ar uzlabotu piekļuvi zinātniskajiem datiem un to izmantošanu. E-infrastruktūra un tematiskā datu infrastruktūra datu glabāšanai un piekļuves nodrošināšanai tagad strauji veidojas visā pasaulē, bet bieži vien trūkst finansēšanas modeļu, kuri garantētu ilgtermiņa piekļuvi. Turklāt neatrisināts paliek jautājums par sadarbspēju starp valstīm un nozarēm.

Daudzi pētnieki un novatoriski uzņēmumi nelabprāt kopīgo datus, ko viņi uzskata par “saviem”, un ir nobažījušies par to, ka citi negodīgi gūs labumu no viņu pūliņiem. Turklāt pētnieki var nevēlēties ieguldīt laiku, risinot ar datu deponēšanu saistītus praktiskas dabas jautājumus[27]. Mehānismi datu kopīgošanas sistemātiskai atalgošanai un atzīšanai, piemēram, citēšanas mehānismi un datu citēšanas ietekmes mērījumi, vēl nav ieviesti[28].

5.3.        Šķēršļi, kas kavē ilgtermiņa saglabāšanu

Galvenā problēma šajā jomā ir finansiālo un organizatorisko modeļu trūkums. Saglabāšanas atbalsta struktūras nereti tiek izveidotas konkrētiem projektiem, piešķirot finansējumu uz noteiktu laiku. Finansējums ir īslaicīgs, sadrumstalots un negādā par ilgtermiņa risinājumiem.

Nav atrisinātas tehniskās problēmas, kas saistītas liela datu apjoma saglabāšanu, jo īpaši tādās jomās kā astronomija un zemes zinātnes, kuras pēta pastāvīgi mainīgus apstākļus.

Valstu noteikumi un prakse, kas saistīta ar likumā noteiktu datu deponēšanu, nu tiek pielāgota, lai aptvertu digitālos materiālus, taču jautājums, tieši kādi materiāli tiek aptverti un kādā veidā, dažādās ES dalībvalstīs tiek risināts atšķirīgi. Komisijas 2011. gada Ieteikumā par digitalizāciju un digitālu saglabāšanu[29] norādīts uz īpašām jomām, kurām jāpievēršas.

6.           PASĀKUMI EIROPAS MĒROGĀ

6.1.        Komisijas līdzšinējais veikums

6.1.1.     Politikas izstrāde

Ja Eiropa vēlas gūt labumu no plašākas piekļuves zinātniskās pētniecības rezultātiem, ir vajadzīga skaidra politika gan valsts, gan Eiropas mērogā. Padomes 2007. gada secinājumos par zinātnisko informāciju digitālajā laikmetā ir norādīta virkne dalībvalstu pasākumu ar izpildes termiņiem, taču panākumi līdz šim bijuši nevienmērīgi[30]. Tāpēc būtu jāiesaka dalībvalstīm atjaunināt darbību kopumu ar mērķi uzlabot piekļuvi zinātniskajai informācijai un tās saglabāšanu.

6.1.2.     Atklātās piekļuves principa ieviešana Kopienas pētniecības finansēšanā

Komisija kā liela pētniecības finansēšanas struktūra ir rādījusi piemēru, izvirzot konkrētus nosacījumus tās pētniecības dotāciju saņēmējiem. Pēc Komisijas 2007. gada Paziņojuma par zinātnisko informāciju digitālajā laikmetā Komisija izveidoja izmēģinājuma shēmu attiecībā uz atklātu piekļuvi publikācijām, kas tapušas saskaņā ar 7. pamatprogrammu īstenotos projektos[31]. Aizsākta 2008. gadā, šī shēma aptver 20 % 7. pamatprogrammas budžeta un vairākas tematiskās jomas. Dotāciju saņēmējiem ir jāveic pašarhivēšana un jādara viss iespējamais, lai nodrošinātu atklātu piekļuvi saviem rakstiem sešus vai divpadsmit mēnešus pēc to publicēšanas atkarībā no pētniecības jomas. Šī prasība attiecas uz rakstu, bet ne uz pamatā esošajiem datiem[32].

2011. gada maija apsekojumā[33], kas attiecās uz izmēģinājuma shēmas projektiem, tika konstatēts, ka lielākā daļa respondentu pašarhivēšanu ieguldītā darba un laika ziņā uzskatīja par vieglu vai ļoti vieglu. Trīs ceturtdaļas respondentu, kas pauda savu viedokli, piekrita vai pilnībā piekrita prasībām par atklātu piekļuvi datiem savā pētniecības jomā, ar nosacījumu, ka tiek ņemti vērā un apsvērti visi attiecīgie aspekti (piemēram, ētika, konfidencialitāte, intelektuālais īpašums).

6.1.3.     Sadarbspējas nodrošināšana ES mērogā

Pēdējos gados Komisija ir atbalstījusi zinātnes vajadzībām paredzētu e-infrastruktūras izveidi, ieskaitot zinātnisko datu infrastruktūras, valstu infrastruktūru sadarbspējas uzlabošanas pasākumus un sagatavošanās posmus ilgtspējīgu Eiropas tematisko datu infrastruktūru izveidei atbilstīgi ESFRI[34] ceļvedī norādītajam. Kopš 7. pamatprogrammas sākuma Komisija infrastruktūras iniciatīvām ir atvēlējusi vairāk nekā 150 milj. euro. Svarīgākais projekts šajā jomā ir OpenAIRE[35], proti, e-infrastruktūra, kas paredzēta ES finansētos projektos radītu zinātniski recenzētu rakstu un datu kopu deponēšanai un piekļuvei.

6.2.        Nākamie soļi

6.2.1.     Sadarbība ar dalībvalstīm

Līdztekus šim paziņojumam Komisija ir pieņēmusi ieteikumu dalībvalstīm par piekļuvi zinātniskajai informācijai un tās saglabāšanu. Lai izstrādātu vienotus principus un standartus, Komisija sadarbosies ar valstu kontaktpunktiem, ko norīkos katra dalībvalsts.

6.2.2.     Piemērs citiem: atklāta piekļuve programmā “Apvārsnis 2020”

Programmā “Apvārsnis 2020” gan “zaļo”, gan “zelta” modeli uzskata par lietderīgu pieeju, kā panākt atklātu piekļuvi. Tiks pieprasīts, lai arhīvā nekavējoties tiktu deponētas visu projektu publikāciju elektroniskās versijas (galīgā versija vai zinātniski recenzēts manuskripts) mašīnlasāmā formātā. To var izdarīt, izmantojot “zelta” modeli (tūlītēja atklāta piekļuve publicētajai versijai) vai “zaļo” modeli. Šajā gadījumā Komisija ļaus piemērot aizlieguma periodu, ne ilgāku par sešiem mēnešiem, izņemot sociālās zinātnes un humanitārās zinātnes, kurām maksimālais periods būs divpadsmit mēneši (ilgākas publikāciju aktualitātes dēļ)[36].

Programmā “Apvārsnis 2020” tiek saglabātas tiesības pretendēt uz atbalstu par publicēšanas izmaksām “zelta” atklātās piekļuves režīmā. Turklāt Komisija apsvērs, vai un ar kādiem nosacījumiem atklātas piekļuves publicēšanas maksas var tikt atlīdzinātas pēc dotācijas nolīguma beigām.

Komisija mudina autorus saglabāt savas autortiesības un piešķirt licences izdevējiem saskaņā ar dalībvalstīs piemērojamajiem noteikumiem.

Turklāt Komisija izveidos izmēģinājuma shēmu par atklātu piekļuvi pētniecības datiem, kas radīti projektos dažās programmas “Apvārsnis 2020” jomās, un šādu datu atkalizmantošanu. Komisija arī aicinās attiecīgā gadījumā publicēt programmatūras kodus, kas izmantoti datu producēšanā vai apstrādē. Izstrādājot un īstenojot izmēģinājuma shēmu, Komisija ņems vērā iespējamos ierobežojumus, kas var kavēt atklātu piekļuvi pētījumu datiem un var būt saistīti ar privātumu, valsts vai datu drošību un projektā ieguldīto zinātību un zināšanām. Vispār izmēģinājuma shēma neattiecas uz projektiem, kuru primārais mērķis ir pretrunā ar atklātu piekļuvi pētniecības datiem.

Tiešsaistes piekļuve zinātniskajai informācijai, kas izriet no ES finansētiem projektiem, tiks arvien uzlabota, pamatojoties uz OpenAIRE infrastruktūru un nacionālajiem atklātas piekļuves informācijas dienestiem.

Pētniekiem un akadēmiskajām institūcijām tiks doti norādījumi par to, kā izpildīt atklātas pieejas nodrošināšanas prasības.

Kā noteikts Paziņojumā par atklātajiem datiem, Komisija sāks uzturēt e-infrastruktūru, kura padarīs viegli pieejamas un izmantojamas gan pašas Komisijas, gan arī citu Eiropas institūciju un aģentūru publikācijas un pētniecības datus. Vienlaikus tiks noteikti metadati ar augstu atkalizmantojamības potenciālu un veicināta to izmantošana.

6.2.3.     Darbs ar ieinteresētajām personām

Eiropas Komisija turpinās dialogu ar visām grupām, kas ir ieinteresētas atklātā piekļuvē publikācijām un datiem, kā arī to digitālā saglabāšanā, un uzraudzīs atklātas piekļuves politikas ietekmi uz tām. Šo ieinteresēto aprindu vidū ir akadēmiskās institūcijas, pētniecības centri un to bibliotēkas, zinātniskie izdevēji, uzņēmumi, tostarp MVU, pētnieki, politikas veidotāji un valdības, pilsoniskās organizācijas un NVO.

6.2.4.     Atbildīgai pētniecībai un inovācijai vajadzīgās infrastruktūras un attiecīgo projektu finansēšana

Eiropas Komisija turpinās finansēt projektus, kas saistīti ar atklātu piekļuvi. 2012.–2013. gadā Komisija 45 milj. euro tērēs par datu infrastruktūru[37] un pētījumiem par saglabāšanu digitālā formātā. Finansēšana turpināsies saskaņā ar programmu “Apvārsnis 2020”[38].

Tajā pašā periodā Komisija atbalstīs izmēģinājumus saistībā ar jauniem veidiem darbam ar zinātnisko informāciju (piemēram, jaunas zinātniskās recenzēšanas metodes un veidi, kā mērāma raksta ietekme).

6.2.5.     Koordinācija aiz ES robežām

Aiz ES robežām Komisija turpinās sadarboties ar starptautiskajiem partneriem un zinātnieku aprindām, lai veicinātu atklātu piekļuvi. ES rīcība atklātas piekļuves jomā var iedvesmot trešās valstis un trešo valstu ieinteresētās personas izstrādāt savu politiku. Īpaša joma, kurā EK politika dos labumu pasaules zinātnieku aprindām, ir datu infrastruktūru sadarbspēja un ilgtspēja[39].

7.           SECINĀJUMI

Plaša, taisnīga, ilgtspējīga un viegla piekļuve publiskiem līdzekļiem finansētai zinātniskajai informācijai un tās ilgtspējīga saglabāšana atkalizmantošanas nolūkos var dot ievērojamu ieguldījumu Eiropas ekonomikas izaugsmē un palīdzēt risināt sabiedrības problēmas 21. gadsimtā.

Šajā paziņojumā Komisija ir izklāstījusi pasākumus, kuru mērķis ir nodrošināt to, lai ar Eiropas publiskajiem līdzekļiem finansētas pētniecības rezultāti būtu pilnībā pieejami pētniekiem, uzņēmumiem un iedzīvotājiem. Daži no šiem pasākumiem ir jāīsteno dalībvalstīm, citus savukārt veiks Komisija.

Komisija aicina Eiropas Parlamentu un Padomi izrādīt atbalstu mērķim nodrošināt atklātu piekļuvi zinātniskajai informācijai, pieņemot vajadzīgo politiku un atbalstot plānotos projektus un infrastruktūru.

Piekļuve zinātniskajai informācijai un tās saglabāšana: galvenie pasākumi

Politikas pasākumi

– Ieteikums dalībvalstīm par piekļuvi zinātniskajai informācijai un tās saglabāšanu, 2012. gads

– Sadarbība ar valstu kontaktpunktiem, ko norīkojušas dalībvalstis, ar mērķi izstrādāt vienotus principus un standartus, no 2013. gada

– Sadarbība ar valstu kontaktpunktiem ar mērķi strukturēt un uzraudzīt progresu piekļuves un izplatīšanas jomā, no 2013. gada

Atklāta piekļuve ES finansētu pētījumu rezultātiem

– Noteikt atklātu piekļuvi zinātniskajām publikācijām kā vispārēju principu programmā “Apvārsnis 2020” un radīt apstākļus optimālas atbilstības nodrošināšanai, no 2014. gada

– Programmā “Apvārsnis 2020” saglabāt iespēju atlīdzināt atklātas piekļuves publicēšanas maksas, no 2014. gada

– Programmā “Apvārsnis 2020” nodrošināt pamatsistēmu un veicināt atklātu piekļuvi pētniecības datiem, ņemot vērā visus ierobežojumus, kas var būt vajadzīgi, lai aizsargātu intelektuālo īpašumu vai likumīgas komerciālās intereses, no 2014. gada

Infrastruktūras un projektu finansēšana

– Turpināt finansēt attiecīgos projektus programmā “Apvārsnis 2020”, no 2014. gada

– Piešķirt 45 milj. euro infrastruktūrām, kas atbalsta atklātu piekļuvi pētnieciskiem rakstiem un datiem, un pētījumiem par saglabāšanu digitālā formātā, 2012.−2013. gads

Koordinācija aiz ES robežām

– Starptautisko partneru vidū veicināt atklātas piekļuves politiku un datu infrastruktūru sadarbspēju

Mērķi

– Līdz 2014. gadam visās dalībvalstīs visos attiecīgajos līmeņos būs ieviesta politika par atklātu piekļuvi zinātniskajiem rakstiem un datiem

– Līdz 2016. gadam publiskiem līdzekļiem finansētu zinātnisko rakstu daļa, kas pieejama atklātas piekļuves režīmā, visā ES būs palielinājusies no 20 % līdz 60 %

– 100 % zinātnisko publikāciju, kas sagatavotas programmā “Apvārsnis 2020”, būs pieejamas atklātas piekļuves režīmā

[1]               COM(2010) 245 galīgā redakcija/2.

[2]               Skatīt “atklāto datu” dokumentu paketi, kas pieņemta 2011. gada 12. decembrī, COM(2011) 882.

[3]               COM(2010) 546 galīgā redakcija.

[4]               COM(2007) 56 galīgā redakcija.

[5]               COM(2009) 108 galīgā redakcija.

[6]               Eiropadomes 2008. gada 20. maija secinājumi, dok. Nr. 7652/1/08.

[7]               http://www.fi.dk/publikationer/2011/adgang-til-forskningsresultater-og-teknisk-information-i-danmark.

[8]               Sk. Sutcliffe “A report on Responsible Research and Innovation”.

[9]               Sk. “Riding the Wave: How Europe can gain from the rising tide of scientific data”, augsta līmeņa ekspertu grupa zinātnisko datu jautājumos, 2010. gada oktobris.

[10]             Komisijas paziņojums “IST infrastruktūras e-zinātnei”, 5.3.2009., COM(2009) 108 galīgā redakcija.

[11]             Patentēšana ir efektīvs veids, kā izplatīt zināšanas atklātas piekļuves režīmā.

[12]             http://www.arl.org/bm~doc/arlstat09.pdf.

[13]             Šim modelim iespējamas vairākas variācijas. Atšķiras aizlieguma perioda ilgums un versija, ko var arhivēt dažādos laikos, piemēram, atkarībā no vienošanās starp izdevējiem un autoriem. Tiešsaistes krātuves pārvalda vai nu akadēmiskas institūcijas vai finansēšanas struktūras, vai arī tās organizē tematiski.

[14]             Sk. ROARMAP reģistru http://roarmap.eprints.org/.

[15]             Aptuveni 57 % izdevēju parastā politika pieļauj pieņemtā manuskripta pašarhivēšanu, sk. http://www.sherpa.ac.uk/romeo.

[16]             Björk et al., “Open Access to Scientific Journal Literature: Situation 2009”, pieejams www.plosone.org/article/info:doi/10.1371/journal.pone.0011273.

[17]             Projekts “Pastāvīga piekļuve zinātnes materiāliem”, ko ES līdzfinansējusi no 7. pamatprogrammas budžeta, www.parse-insight.eu.

[18]             http://ie-repository.jisc.ac.uk/279/2/JISC_data_sharing_finalreport.pdf.

[19]             Komisijas dienestu darba dokuments, kas pievienots Komisijas paziņojumam par kultūras materiālu digitalizāciju, pieejamību tiešsaistē un digitālu saglabāšanu, SEC(2011) 1274 galīgā redakcija.

[20]             http://roarmap.eprints.org/.

[21]             http://cordis.europa.eu/fp7/ict/e-infrastructure/docs/allea_declaration.pdf.

[22]             http://www.oecd.org/dataoecd/9/61/38500813.pdf. http://unesdoc.unesco.org/images/0021/002158/215863e.pdf.

[23]             Sk. COPE fonda vietni http://www.oacompact.org/.

[24]             Sk. “Sponsoring consortium for open access publishing in particle physics”, www.scoap3.org.

[25]             Sk. ziņojumu “PEER Behavioural Research: Authors and Users vis-à-vis Journals and Repositories, final report”, 51. lpp. un turpmākās lappuses, pieejams www.peerproject.eu.

[26]             Sk. iepriekš minēto “PEER report” VI lpp.

[27]             Ziņojums “To share or not to share: Publication and Quality Assurance of Research Data Outputs”, pieejams http://eprints.ecs.soton.ac.uk.

[28]             Sāk parādīties dažas iniciatīvas, tādas kā datacite.org.

[29]             Ieteikums, 27.10.2011., C(2011) 7579 galīgā redakcija.

[30]             Sk. ziņojumu “National Open Access and Preservation policies in Europe”, 2011, http://ec.europa.eu/research/science-society/document_library/pdf_06/open-access-report-2011_en.pdf.

[31]             Atklātās piekļuves izmēģinājuma projekts 7. pamatprogrammā; http://ec.europa.eu/research/science-society/index.cfm?fuseaction=public.topic&id=1300&lang=1.

[32]             Tomēr Eiropas Pētniecības padome (EPP) uzskata, ka ir ļoti būtiski, lai dati, kas ir zinātniski recenzētu publikāciju pamatā, tiktu deponēti tūlīt pēc publicēšanas un jebkurā gadījumā ne vēlāk kā 6 mēnešus pēc publicēšanas datuma (EPP Zinātniskās padomes deklarācija par atklātu piekļuvi).

[33]             Apsekojums par atklātu piekļuvi 7. pamatprogrammā; http://ec.europa.eu/research/science-society/document_library/pdf_06/survey-on-open-access-in-fp7_en.pdf

[34]             Eiropas Pētniecības infrastruktūru stratēģijas forums (http://ec.europa.eu/research/infrastructures/index_en.cfm?pg=esfri)

[35]             Finansēta no 7. pamatprogrammas budžeta, http://www.openaire.eu/.

[36]             Maksimālie aizlieguma periodi tiks noteikts programmas “Apvārsnis 2020” dotācijas nolīguma paraugā. Komisija uzraudzīs un novērtēs to īstenošanu kā daļu no vispārējās politikas atklātās piekļuves jomā un konkrētu problēmu gadījumā tos pārskatīs, jo īpaši attiecībā uz sociālajām un humanitārajām zinātnēm.

[37]             Šī infrastruktūra ir publiskiem līdzekļiem finansēta un paredzēta ar saimniecisko darbību nesaistītiem pasākumiem, tādiem kā zināšanu izplatīšana.

[38]             Sk. EK priekšlikumu par programas “Apvārsnis 2020” īpašo programmu (COM(2011) 811 galīgā redakcija). Tā ir atkarīga no programmas “Apvārsnis 2020” juridiskā pamata pieņemšanas un neskar galīgo lēmumu par daudzgadu finanšu shēmu 2014.–2020. gadam.

[39]             Sk. arī gaidāmo paziņojumu “Sekmēt un virzīt Eiropas starptautisko sadarbību pētniecībā un inovācijā: stratēģiska pieeja”.