KOMISIJAS ZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM UN PADOMEI Eiropas Metroloģijas pētniecības programmas (EMPP) starpposma novērtējums /* COM/2012/0174 final */
KOMISIJAS ZIŅOJUMS EIROPAS
PARLAMENTAM UN PADOMEI Eiropas Metroloģijas pētniecības programmas (EMPP)
starpposma novērtējums 1. Pamatinformācija par
EMPP un kopaina Ar Eiropas Parlamenta un Padomes
2009. gada 16. septembra lēmumu ES piekrita piedalīties
kopīgā pētniecības programmā – Eiropas
Metroloģijas pētniecības programmā (EMPP)[1], 2009.–2017. gadā
ieguldot tajā līdz 200 miljoniem euro, kas ir
līdzvērtīgs 22 iesaistīto valstu[2] ieguldījumam.
Minētā lēmuma (turpmāk "EMPP lēmums")
pamatā ir LESD 185. pants (bijušais EK līguma 169. pants),
kurā paredzēta iespēja, īstenojot daudzgadu pamatprogrammu,
koordinēt valstu pētniecības programmas, izmantojot
brīvprātīgu integrācijas procesu starp iesaistītajām
valstīm, attiecībā uz zinātnes, pārvaldības un
finanšu integrāciju. Valstu pētniecības programmu kopīgai
īstenošanai ir vajadzīga jau esoša vai jaunizveidota
specializēta struktūra. Iesaistītās valstis vienojās
ierosināt EURAMET e.V[3]
kā šādu specializētu EMPP īstenošanas struktūru.
Specializētajai īstenošanas struktūrai būtu
jāsaņem Savienības finansiālais ieguldījums un
būtu jānodrošina EMPP efektīva izpilde. EMPP pamatdarbība ir tādu
transnacionālu projektu finansēšana, kuros piedalās vairāki
partneri un kuri risina pētniecības, tehnoloģiju izstrādes,
mācību un rezultātu izplatīšanas jautājumus (“EMPP
projekti”). Ņemot vērā koncentrētās spējas
metroloģijā, EMPP projektu galveno daļu īsteno
iesaistīto valstu metroloģijas institūti un norīkotie
institūti (proti, specializētie institūti, kas atbildīgi
par konkrētiem valsts standartiem un saistītiem pakalpojumiem, uz
kuriem neattiecas valsts metroloģijas institūtu darbība). Lai
palielinātu un dažādotu metroloģijas spējas, EMPP
finansē arī vairākas pētnieku dotāciju shēmas,
kas papildina EMPP projektus. EMPP lēmumā Parlaments un Padome
atgādināja, ka metroloģija ir starpdisciplināra
zinātnes nozare, kas ir mūsdienu zināšanu sabiedrības
neatņemama sastāvdaļa. Uzticami un salīdzināmi
mērījumu standarti, atbilstīgas validētas
mērīšanas un testa metodes ir zinātniskā progresa un
tehnoloģiskās inovācijas pamatā, un tādēļ
tiem ir nozīmīga ietekme uz ekonomiku un dzīves kvalitāti
Eiropā. Paziņojumā par pamatiniciatīvu
“Inovācijas savienība”[4],
kas pieņemts jaunās ES izaugsmes stratēģijas
“Eiropa 2020”[5]
kontekstā, Komisija uzsvēra gudras, ilgtspējīgas un
integrējošas izaugsmes svarīgumu iedzīvotājiem, paredzot
mērķus un pasākumus ES un valsts līmenī.
Svarīgākais ES stratēģijā ir visi centieni, lai
padarītu Eiropas Savienību par Inovāciju savienību. Nesen pieņemtajā Komisijas paziņojumā[6] Padomei un Eiropas Parlamentam
ierosināts veidot partnerības Eiropas pētniecībā un
inovācijā, lai apvienotu spēkus, izvirzītos avangardā
un risinātu sabiedrībai aktuālas problēmas. Padome savos
secinājumos[7]
atzina, ka partnerību veidošana var sekmēt resursu optimālu
izmantošanu un tādējādi panākt to, ka tiek
pilnībā izmantots Eiropas intelektuālais kapitāls, sniegt
ieguldījumu Eiropas Pētniecības telpas (EPT)
integrācijā, kā arī mazināt nevajadzīgu
dublēšanos. Partnerības apvieno Eiropas un valsts līmeņa
dalībniekus, lai radītu kritisko masu, veidotu kopīgu
redzējumu un izstrādātu stratēģiskas darba programmas,
izmantojot elastīgumu, mērogu un tvērumu. Tādā
pašā veidā 2009. gadā EMPP ir izveidojusi stipru
partnerību starp 22 iesaistītajām valstīm. Saskaņā ar EMPP lēmumu
trīs gadus pēc EMPP uzsākšanas Komisijai ar neatkarīgu
ekspertu palīdzību ir jāveic EMPP starpposma
novērtējums. Šajā novērtējumā aplūko
panākumus mērķu sasniegšanā, sniedz ieteikumus
attiecībā uz EMPP par piemērotākajiem veidiem, kā
turpmāk veicināt integrāciju un uzlabot īstenošanas
kvalitāti un efektivitāti, tostarp zinātnisko,
pārvaldības un finansiālo integrāciju, un analizē, vai
iesaistīto valstu finansiālie ieguldījumi ir atbilstoši,
ņemot vērā potenciālo pieprasījumu no dažādajām
valstu pētnieku aprindām. Komisija paziņo Eiropas Parlamentam un
Padomei novērtējuma secinājumus, kam pievieno savus
komentārus. Ekspertu grupa palīdzēja Komisijai
šā novērtējuma veikšanā, izstrādājot
konstatējumus, un sagatavoja starpposma novērtējuma
ziņojumu (turpmāk "ziņojums"), kurā
padziļināti analizēta EMPP virzība uz sākotnējo
mērķu sasniegšanu un sniegti ieteikumi par piemērotākajiem
veidiem, kā turpmāk veicināt integrāciju un uzlabot
šīs iniciatīvas kvalitāti un efektivitāti. Šajā ziņojumā sniegts Komisijas
viedoklis par ziņojumā[8]
ietvertajiem galvenajiem ekspertu ieteikumiem. 2. Neatkarīgo ekspertu
grupas starpposma novērtējums: Komisijas komentāri Grupas ziņojumā aptverti visi
atbilstīgie aspekti, kas paredzēti EMPP lēmumā, un sniegts
ievērojams daudzums faktu, komentāru un ieteikumu. Komisija uzskata
visu ziņojumu par starpposma novērtēšanas procesa
neatņemamu daļu. Tādēļ turpmākajos šās
nodaļas punktos Komisija aplūkos pašus svarīgākos
konstatējumus/ieteikumus attiecībā uz EMPP un attiecīgi
paudīs savu viedokli. 2.1. Īstenošanas kvalitāte un
efektivitāte Deleģējot EMPP īstenošanu
norīkotajai īstenošanas struktūrai, Komisija ir rīkojusies
saskaņā ar LESD 185. pantu un noteikumiem, kas attiecas uz
netiešu centralizētu pārvaldību saskaņā ar Finanšu
regulu. EURAMET e.V. tika izraudzīta kā norīkotā
īstenošanas struktūra, un tās pārvaldības
struktūra ir pierādījusi savu efektivitāti un augsto
kvalitāti EMPP īstenošanā. Ņemot vērā ne tikai
EMPP darbības efektivitāti, bet arī tās zinātnisko
saturu, ekspertu grupa norādīja, ka lielāka EMPP
atpazīstamība ārpus metroloģijas kopienas
labvēlīgi ietekmētu plašākas ieinteresēto personu
aprindas un sabiedrību kopumā. Komisija atzinīgi vērtē EURAMET
e.V. un EMPP komitejas aktīvo iesaistīšanos un profesionālo
pārvaldību EMPP īstenošanā tās pirmajos trijos gados
kopš 2009. gada un mudina visas attiecīgās struktūras, kas
ir saistītas ar EMPP īstenošanu, pastāvīgi uzlabot
īstenošanas kvalitāti un programmas atpazīstamību. Komisija atbalsta ekspertu grupas ieteikumu
ieviest galveno darbības rādītāju (GDR) laikam līdz
līguma noslēgšanai un nospraust mērķus uzlabojumiem, lai
sāktu visus projektus pēc iespējas ātrāk pēc to
atlases. 2.2. Iesaistīto valstu
finansiālais ieguldījums (1)
Saskaņā ar EMPP lēmumu
Savienības ieguldījums ir atkarīgs no katras
iesaistītās valsts oficiālas apņemšanās ieguldīt
EMPP savu finansējuma daļu un no finansiālā
ieguldījuma faktiskas izmaksāšanas saņēmējiem.
Kopējās 22 iesaistīto valstu saistības tika noteiktas
vismaz 200 miljonu euro apmērā, no kuriem 10 % naudā bija
paredzēti galvenokārt visu EMPP kārtējo
pārvaldības izmaksu segšanai (līdz 16 miljoniem euro) un
atlikums novirzīts dotāciju shēmām. Turklāt EURAMET
sniedza pierādījumus par iesaistīto valstu pietiekamām
finanšu garantijām Komisijai saskaņā ar EMPP lēmuma
8. pantu. Summas, kuras garantē iesaistītās valstis, tiek
aprēķinātas saskaņā ar iepriekš noteiktu fiksētas
piešķīruma sadales principu katrai valstij. Garantijas tika
apliecinātas ar garantijas vai saistību deklarācijām, ko
Komisijai iesniedza iesaistītās valstis vai to valsts
metroloģijas institūti. (2)
Līdz šim brīdim visi iesaistīto
valstu finanšu ieguldījumi ir iemaksāti, pilnībā
ievērojot procedūras, kas noteiktas EMPP īstenošanai. Valstu
ieguldījumi atlasītajos projektos ir veikti, pilnībā
ievērojot visas noteiktās procedūras. Komisija atzīst, ka iesaistītās
valstis ir izpildījušas savas sākotnējās saistības,
kā noteikts EMPP lēmumā, un piekrīt ekspertu grupai, ka
EMPP ar tās finanšu modeļa palīdzību ir sasniegusi augstu
finansiālās integrācijas līmeni. 2.3. Valstu metroloģijas
pētniecības programmu integrācija EMPP iniciatīva ir vērsta uz valstu
attiecīgo metroloģijas pētniecības pasākumu
saskaņošanu un integrēšanu, lai izveidotu kopīgu
pētniecības programmu, kurai raksturīga zinātniskā,
pārvaldības un finansiālā integrācija. Zinātniskās integrācijas
pakāpi var uzskatīt par lielu EMPP sasniegumu, taču arī par
būtisku ieguvumu iesaistītajām valstu metroloģijas
programmām. "Lielo problēmu" pieeja ir veicinājusi
plašu starpdisciplināru sadarbību starp valstu metroloģijas
pētniecības programmām. Lai gan EMPP projektos zināmā
mērā ir iesaistītas trešās personas, tomēr šķiet,
ka to iesaistīšanās un ietekme uz plānošanu dažkārt ir
ierobežota un to varētu palielināt jomās, kuras ir izteikti
starpdisciplināras. Kaut arī šķiet atbilstoši, ka EMPP
galvenā uzmanība būtu jāpievērš valstu
metroloģijas vai specializētu īpaši izveidotu institūtu
kompetences un spēju pilnveidei un nostiprināšanai, ekspertu grupa
uzskata, ka trešo personu eksperti var radīt pievienoto vērtību
šai specializētajai kopienai. Turklāt plašāku pētnieku
aprindu iesaistīšanu varētu turpināt veicināt dažās
jomās, kuras sniedzas tālāk par metroloģijas
pētniecības aspektiem. Tā kā EMPP komiteja kopīgi
vienojas par iespējamiem pētniecības tematiem katram
uzaicinājumam iesniegt priekšlikumus un lemj, kuri temati tiks
izraudzīti turpmākai izskatīšanai, tā ir struktūra,
kurai ir kopīgs stratēģisks redzējums par Eiropas metroloģijas
pētniecības prioritātēm. Ekspertu grupa uzsvēra, ka EMPP
pētniecības temati ir precīzi izvēlēti, ka EMPP ir
pasaulē atzīta un var izvairīties no dublēšanās, kas
ir ļoti dārga. Aptuveni 50 % no valstu ieguldījumiem EMPP
darbības jomās un tematos pašlaik tiek koordinēti, un
tādējādi ir skaidrs, ka ir panākta valstu
pamatfinansējuma ievērojama integrācija no zinātniskā
aspekta. Tomēr atšķirība EMPP
nodrošināto resursu ziņā starp lielajiem un mazajiem
ieguldītājiem ir būtiska, par ko ir pieņemta
vienošanās EMPP lēmumā. Tāpēc zinātniskā
kompetence un pastāvošās pētniecības infrastruktūras
ir ļoti atšķirīgas, kas dažkārt apgrūtina pilnīgu
zinātnisku integrāciju starp visām
22 iesaistītajām valstīm. Būtisks šķērslis
maziem un nesen izveidotiem valsts metroloģijas institūtiem ir to
ierobežotās spējas iesaistīt EMPP projektos pieredzējušus
darbiniekus un ierobežotie finanšu resursi. Ekspertu grupa uzskata: tas rada
lielu risku, ka atšķirība, kas kompetences un spēju
ziņā pastāv starp labi funkcionējošiem, lieliem
metroloģijas institūtiem un nesen izveidotiem, maziem metroloģijas
institūtiem, nevis samazināsies, bet gan palielināsies. Komisija piekrīt ekspertu grupas
viedoklim, ka dažos gadījumos spēju atšķirības starp
iesaistītajām valstīm palielinās, un pievienojas ekspertu
grupas atzinumam, ka varētu efektīvāk izmantot pētnieku
dotāciju sistēmu, lai radītu plašākas iespējas
valstīm ar ierobežotām metroloģijas pētniecības
spējām. Komisija pilnībā atbalsta ekspertu grupas ieteikumu
izpētīt, kādu elastības pakāpi varētu
piemērot attiecībā uz mobilitātes stipendiju pārvaldību,
lai pārvarētu šķērsli, kas saistīts ar
nodarbinātības vietas maiņu. Ir panākta pārvaldības
integrācija asociācijā EURAMET e.V., "kas ir
pierādījusi, ka ir profesionāla organizācija, kas labi
darbojas". Vajadzības gadījumā ir veikti un joprojām
tiek veikti uzlabojumi, lai EMPP varētu uzskatīt par tikpat
efektīvu tās īstenošanas ziņā. Pašreizējā
pārvaldības struktūra ir uzskatāma par efektīvu un
integrētu. Tomēr ekspertu grupa atzīmēja,
ka būtu jāmeklē veidi, kā samazināt un vienkāršot
nevajadzīgas birokrātiskas procedūras. Projektu koordinatoriem
un dalībniekiem ir liels administratīvais slogs, un ar dotāciju
līgumiem saistītās grūtības var aizkavēt projektu
īstenošanu. Pētnieka dotācijas līguma paraugs tika uzlabots
2011. gadā, un kopš 2012. gada tajā iekļauti tikai
būtiskie dotācijas aspekti. Neraugoties uz šiem uzlabojumiem,
ekspertu grupa norādīja, ka joprojām pastāv uzskats, ka
pētnieku dotāciju sistēma nedarbojas pienācīgi un tā
ir jāpārskata. Vairāki EMPP komitejas locekļi un
ekspertu grupa arī uzsvēra, ka ir nepieciešams pietiekami daudz
kompetentu projektu koordinatoru, kas uzsāk projektu pēc
iespējas ātrāk pēc atlases lēmuma pieņemšanas.
Ekspertu grupa secināja, ka kompleksu starptautisku pētniecības
projektu pārvaldībā ir novērojams vispārējs
profesionālās kompetences trūkums. Tādēļ Komisija atbilstoši
ekspertu grupas ieteikumam piekrīt turpināt saskaņot
pārvaldības procedūras un mudina EURAMET e.V.
nodrošināt projektu koordinatoriem un potenciālajiem projektu
partneriem apmācību par Eiropas pētniecības projektu
pārvaldību. EMPP finansiālās integrācijas
pakāpe ir augsta, un ekspertu grupa ir secinājusi, ka lielāku
finansiālu integrāciju būtu grūti panākt valstu
institūtu blokveida finansējuma dēļ, kas atbilst
iesaistīto valstu saistībām. EMPP izmanto virtuālā
kopējā fonda sistēmu apvienojumā ar atbilstīgu
rezerves finansējuma mehānismu, kurš ļauj finansēt
projektus tādā pašā veidā kā reālā
kopējā fonda sistēma. EMPP pārvaldība un tās
augstā finansiālās integrācijas pakāpe nodrošina to,
ka katram uzaicinājumam pieejamais finansējums vienmēr atbilst
priekšlikumu iesniedzēju vajadzībām. Šādā veidā
centralizēti veiktu un neatkarīgu novērtējumu
rezultātā izveidoto prioritārās secības sarakstu
kārtība ir pilnībā un bez izņēmumiem
ievērota visos trijos uzaicinājumos. 2.4. Panākumi mērķu
sasniegšanā Lai analizētu panākumus EMPP
mērķu sasniegšanā, ekspertu grupa izmantoja ex ante
ietekmes novērtējumu[9],
kurā izklāstīti EMPP vispārīgie politikas
mērķi, konkrētie mērķi un darbības
mērķi. Attiecībā uz vispārīgajiem
politikas mērķiem ekspertu grupa secina, ka EMPP ir panākusi
būtisku progresu saistībā ar zināšanu brīvu apriti
EPT. Ir izveidota cieša sadarbība starp galvenajām šīs nozares
pētniecības struktūrām, lai veicinātu zināšanu un
izaugsmes attīstību, kas savukārt balsta Eiropas
konkurētspēju pasaules mērogā. Daļēja
koncentrēšanās uz lielajām problēmām, kas
saistītas ar enerģiju, vidi un veselību, ļauj veidot
plašāku starpdisciplināru sadarbību metroloģijas
kopienā, lai risinātu sabiedrībai aktuālas vajadzības.
Ekspertu grupa secina, ka EMPP sniedz ieguldījumu Eiropas
Pētniecības telpas (EPT) izveidē, radot īstu Eiropas
Metroloģijas pētniecības telpu (EMPT). Attiecībā uz konkrētajiem
mērķiem ekspertu grupa uzsver tādu strukturējošo ietekmi uz
finansiālo integrāciju, kas ir īstenojusies jau pirmajos EMPP
darbības gados. Ir novērojama vēl kāda lietderīga
strukturējoša ietekme, kas ir redzama ikgadējā rūpīgi
izstrādātajā kopīgo uzaicinājumu prioritāšu
noteikšanas procesā, kas ietekmē valsts prioritātes dažās
valstīs. Strukturējošā ietekme un sadrumstalotības
novēršana ir acīmredzami sekmīgāka tajās valstīs,
kas darbojas centralizētā metroloģijas sistēmā.
Vēl ir par agru vērtēt šo strukturējošo ietekmi uz
rūpniecību, sabiedrību un jauno tehnoloģiju izmantojumu,
bet ekspertu grupa ir pārliecināta, ka tiek sasniegta kritiskā
masa, kas nebūtu iespējams bez EMPP. EMPP darbības mērķi attiecas uz
jautājumiem, kas saistīti ar lielajām problēmām,
spēju veidošanu, brīvu pieeju infrastruktūrām,
sadarbības palielināšanu ar plašākām zinātnieku
aprindām, modernizāciju, jauno pētnieku mobilitāti,
starptautisko lietu labāku koordināciju, atbalstu regulējuma un
standartu izstrādei un atbalstu rūpniecībai un ekonomiskajai
izaugsmei. Saskaņā ar EMPP lēmumu ir paredzēts, ka EMPP
sasniegs šos darbības mērķus šādi: a) metroloģijas pētniecības
izcilības apvienošana — tiks izveidoti konkurētspējīgi
kopīgi pētniecības projekti (turpmāk "EMPP
projekti"), kas piesaista pietiekamu kritisko masu no iesaistīto
valstu metroloģijas institūtu un norīkoto institūtu
sadarbības tīkliem, lai risinātu metroloģijas
lielākās problēmas, ar ko jāsaskaras Eiropas
līmenī; b) sistēmas atvērtība
izcilākajai zinātnei — tiks aktivizēta plašāku Eiropas
pētnieku aprindu līdzdalība, piešķirot pētnieku
dotācijas; c) spēju veidošana — tiks
palielinātas Eiropas metroloģijas pētnieku kopienas spējas,
piešķirot pētnieku mobilitātes dotācijas, īpaši
atbalstot EURAMET dalībvalstis ar nelieliem metroloģijas
pētniecības resursiem. Ekspertu grupa ar lielu gandarījumu
uzsvēra, ka metroloģijas pētniecības izcilības
apvienošana Eiropas metroloģijas aprindās ir sasniegta.
Saskaņā ar ekspertu grupas viedokli EURAMET e.V. un EMPP
komiteja ir atzinīgi jāvērtē par zinātniskās
koordinācijas sekmēšanu. Ekspertu grupa mudināja veikt
iespējamus uzlabojumus stratēģisko pētniecības tematu
atlases procesā katram uzaicinājumam, jo ar šā procesa
palīdzību EMPP varētu kļūt vēl
atvērtāka visām attiecīgo ieinteresēto personu
vajadzībām. Šāda pieeja var veicināt rezultātu
izmantošanu rūpniecībā un regulējuma līmenī un var
radīt nepieciešamību paplašināt pastāvošās
metroloģijas pētniecības spējas valsts institūtos un
citās struktūrās. Komisija atbalsta ekspertu grupas ieteikumu un
mudina EURAMET e. V. izpētīt, kāda iespējamā
pievienotā vērtība varētu būt iesaistīto personu
darbsemināru organizēšanai, lai noteiktu prioritāros
stratēģiskos pētniecības tematus, īpaši "Lielo
problēmu" uzaicinājumiem, kuros būtu vēlama
lielāka atvērtība. Komisija piekrīt arī ekspertu grupas
ieteikumam, ka dažos pētniecības tematos būtu lietderīgi
piešķirt lielāku svaru ietekmes kritērijiem saistībā
ar rezultātu ātru izmantošanu Eiropā. Lai gan ir izdevies sekmīgi apvienot
izcilību metroloģijas pamatkopienā, tās atvērtība
izcilākajai zinātnei līdz šim nav bijusi pietiekama. Ekspertu
grupa ziņo, ka ārpus EMPP šī programma joprojām tiek
uzskatīta par salīdzinoši slēgtu plašākām Eiropas
pētnieku aprindām. Tādēļ Komisija atbilstīgi
ekspertu grupas ieteikumam mudina EURAMET e.V. izpētīt,
kā varētu labāk izmantot dotāciju shēmas, lai
veicinātu sadarbības veidošanu ar Eiropas labākajiem
izcilības centriem. Turpmākajā analīzē
ekspertu grupa secina, ka EMPP nav vēlamās ietekmes uz spēju
veidošanu valstīs, kurās ir ierobežotas metroloģijas
pētniecības spējas vai to nav vispār. Lai gan dažas valstis
ir izmantojušas programmu, lai veidotu spējas stratēģiskās
interešu jomās, tomēr atšķirība spēju ziņā
starp šīm valstīm un tām, kurās notiek intensīva
pētniecība, palielinās. Jāpiebilst arī, ka
pašreizējās EMPP mehānismi attiecībā uz sistēmas
atvēršanu izcilākajai zinātnei un spēju veidošanu ir
balstījušies galvenokārt uz EMPP dotāciju sistēmu. Izskatās,
ka dotāciju sistēmas finansiālās iespējas pašas par
sevi nav galvenā problēma. Ekspertu grupa atgādināja, ka
atbilstīgi EMPP lēmumam pašreizējā EMPP ir veidota kā
pētniecības programma, lai veicinātu zinātnisko
izcilību ar tās īpašo darbības procesu un finanšu instrumentu
palīdzību, un ka EMPP īstenošanā ir grūti papildus
uzņemties risināt arī sarežģīto spēju veidošanas
jautājumu. Šajā sakarībā ekspertu grupa ir sniegusi
interesantus un svarīgus ieteikumus attiecība uz iespējamo EMPP
ilgtermiņa darbību nākotnē. Komisija piekrīt ekspertu grupas
ziņojumā paustajam viedoklim par panākumiem mērķu
sasniegšanā, un Komisija pilnībā atbalsta ieteikumu
piesaistīt speciālistus koordinatorus, lai sekmētu to valstu
labāku iekļaušanu, kurām ir ierobežotas metroloģijas
pētniecības spējas, ar mērķi samazināt
atšķirību starp tām un progresīvākām
valstīm. 2.5. EMPP Eiropas pievienotā
vērtība Ekspertu grupa pauda stingru
pārliecību, ka EMPP ir lielisks piemērs tam, ko var sasniegt,
koordinējot valstu pētniecības un izstrādes programmas ar
pamata finansējumu. Ekspertu grupa uzsvēra trīs īpašus EMPP
aspektus, kas sniedz būtisku Eiropas pievienoto vērtību: ·
EMPP ļauj piesaistīt kritisko masu, lai
risinātu pat kompleksus, starpdisciplinārus jautājumus,
piemēram, lielas sabiedrībai aktuālas problēmas, kuras
atsevišķa valsts nespēj atrisināt; ·
EMPP apvieno ievērojamus resursus un apvieno
pētniecības pasākumus metroloģijas nozarē no
22 valstīm. Ekspertu grupas aprēķini liecina, ka aptuveni
50 % no kopējā īpašā metroloģijas
finansējuma Eiropā pašlaik tiek koordinēti ar EMPP
palīdzību un ka kopā ar ES ieguldījumu tas veido 400
miljonus euro vienā kopīgajā programmā; ·
Ekspertu grupa atzīst, ka ir novērsta
pētniecības pasākumu sadrumstalotība, un norāda, ka ar
katra kopīgā uzaicinājuma pārdomātas plānošanas
un ieviešanas (kopīgas plānošanas) palīdzību ir
panākts nevajadzīgas dublēšanās samazinājums. Ņemot vērā šo
situāciju, ekspertu grupa mudina EURAMET e. V. pārdomāt,
kā EMPP projektu rezultātus var ātri izmantot Eiropas
rūpniecībā, un iesaka pievērst lielāku uzmanību
inovācijai un zināšanu nodošanas pasākumiem ilgākā
termiņā. Eiropas un valsts mēroga pievienotā
vērtība ir arī EMPP sniegtajam atbalstam regulējuma
izstrādē kopumā, piemēram, saistībā ar
tiesību aktiem vides jomā un konkrēti ar Ūdens pamatdirektīvu. Ekspertu grupa
atgādināja, ka šāda regulējuma metroloģisko aspektu
izstrāde un definēšana ir piemēri darbībai, kurā
metroloģijas pētniecības kopienai, sadarbojoties EMPP un EURAMET
e.V. aizgādībā, būtu jāuzņemas vadošā
loma jaunu pamata mērīšanas metožu izstrādē. Ekspertu grupa
uzskata, ka tam nepieciešami plaša mēroga prognozēšanas pasākumi
un laicīgi uzsākta sadarbība ar politikas veidotājiem un
regulatīvajām iestādēm valsts un Eiropas līmenī.
Tikai tad, ja tiks panākts šāds sadarbības līmenis, EMPP
spēs pilnībā izmantot savu potenciālu Savienības
politikas atbalstam. Komisija, pamatojoties uz ekspertu grupas
ieteikumu, mudina EURAMET e.V. izskatīt iespējas
prognozēšanas darbsemināru organizēšanai ar
regulatīvajām ministrijām/struktūrām un
attiecīgajiem Komisijas ģenerāldirektorātiem. Papildus iespējamiem prognozēšanas
pasākumiem attiecībā uz regulēšanas jautājumiem
ekspertu grupa atzīmēja, ka metroloģijas aspekti
saistībā ar jaunajām tehnoloģijām ir joma, kurā
metroloģijas kopiena var atbalstīt jaunu nozaru izaugsmi, ja
tajās ir nepieciešams izstrādāt jaunu vai precīzāku
mērīšanas metodiku. Tādējādi jaunās
tehnoloģijas ir joma, kurā būtu vairāk jāsadarbojas ar
plašākām zinātnieku aprindām gan tieši EMPP projektos, gan
arī, iespējams, sadarbojoties ar papildinošiem Septītās
pamatprogrammas projektiem un struktūrām. Komisija atzinīgi vērtē
ekspertu grupas ieteikumu izpētīt, kāda iespējamā
pievienotā vērtība varētu būt stimuliem, kuri
radīti, lai veicinātu sadarbību starp savstarpēji
papildinošām EMPP un Septītās pamatprogrammas
struktūrām un projektiem. 2.6. EMPP attīstība pēc
Septītās pamatprogrammas un noderīgas atziņas
dažādām kopīgām programmām nākotnē Ekspertu grupa uzskata, ka papildus
minētajiem iespējamajiem EMPP darbības uzlabojumiem ir
vairākas iepriekšējā pieredzē gūtas atziņas, kas
nākotnē var noderēt dažādām kopīgām
programmām. Dažas no šīm atziņām ir vispārīgas,
un dažas attiecas tikai uz Eiropas metroloģijas aprindu situāciju –
piemēram, valstu institucionālā jeb blokveida finansējuma
plaša izmantošana. Komisija, neapsteidzot nekādus
lēmumus par EMPP darbību pēc Septītās pamatprogrammas,
atzinīgi vērtē ekspertu grupas iniciatīvu sniegt ieteikumus
par vienpadsmit iespējamām problēmām, kas būtu
jāņem vērā, izstrādājot jebkādu nākotnes
iniciatīvu, lai EURAMET e.V. varētu sasniegt augstāku
Eiropas integrācijas pakāpi. Attiecībā uz atziņām
nākamajām kopīgajām programmām ekspertu grupa pauda
viedokli, ka EMPP dažos gadījumos varētu būt piemērs
kopīgas plānošanas pasākumiem vai citām iniciatīvām
gadījumā, ja tajās kopīgas programmas īstenošanai
tiktu piemērots LESD 185. pants. Ekspertu grupa secināja, ka
visās ieinteresētajās dalībvalstīs varētu
vēl nebūt atbilstīgu funkcionējošu programmu, ko
varētu integrēt kopīgā programmā, vai programmas nav
pietiekami elastīgas, lai varētu to izdarīt. Ir jāņem
vērā arī, ka vairumā ES valstu koordinācijai Eiropas
līmenī ir pieejams ierobežots finansējums, ko sadala pēc
konkurences principa. Pēc ekspertu grupas domām,
iniciatīvās, kas uzsāktas saskaņā 185. pantu, ir
īpaši grūti panākt finansiālo integrāciju, un EMPP ir
piemērs, kā ar virtuālo kopējo fondu, kura pamatā ir
ieguldījumi natūrā, var panākt ļoti augstu finansiālās
integrācijas pakāpi. Komisija atzinīgi vērtē
ekspertu grupas pārdomas par turpmākām kopīgajām
programmām un turpinās savus koordinēšanas pasākumus starp
dažādām iniciatīvām, kas pašlaik tiek īstenotas
saskaņā ar 185. pantu, lai apkopotu gūtās atziņas
un sniegtu atbalstu iespējamām publiskā sektora
partnerībām pamatprogrammā "Apvārsnis 2020". 3. Secinājums Kopš 2009. gada EMPP kā
22 iesaistīto valstu kopīga pētniecības programma,
kuru īsteno EURAMET e.V., ir sasniegusi augstu darbības
efektivitātes līmeni. Iesaistīto valstu programmu
integrācija ir uzskatāma par augstu. Tādēļ Komisija turpinās
atbalstīt pašreizējo programmu, kā paredzēts EMPP
lēmumā. EMPP darbojas vairāk nekā trīs
gadus, sasniedzot labus rezultātus attiecībā uz lielāko
daļu no tās sākotnējiem darbības mērķiem,
kas atbilst aptuveni 85 % EMPP līdzekļu, proti, izcilības
apvienošanu metroloģijas pētniecībā. Tomēr ir
būtiskas atšķirības starp sagaidāmajiem un
īstenotajiem rezultātiem saistībā ar trijiem
kvalitatīvajiem ietekmes rādītājiem: spēju veidošana,
sadarbība ar plašākām zinātnieku aprindām un
mobilitāte. EURAMET e.V. un EMPP komiteja kā augstākās EMPP
pārvaldības struktūras tiek aicinātas pielikt visas
vajadzīgās pūles, lai atlikušajā programmas laikposmā
šo situāciju uzlabotu. Lai gan tiek atzīts, ka
sākotnējā EMPP lēmumā nav nepieciešamas izmaiņas,
EURAMET e.V. būtu jāīsteno minētie ekspertu grupas
ieteikumi, kā arī jebkuri papildu pasākumi, ko EURAMET e.V.
uzskata par lietderīgiem vai vajadzīgiem, lai uzlabotu spēju
veidošanu, sadarbību ar plašākām zinātnieku aprindām
un mobilitāti EMPP. Visbeidzot,
Komisija turpmākajos gados būs gatava iesaistīties
provizoriskās diskusijās ar EURAMET e.V. par
pašreizējās EMPP turpinājumu nākamā plānošanas
perioda kontekstā, neskarot galīgo lēmumu par
"Apvārsni 2020" un nākamo ES daudzgadu finanšu
shēmu, ņemot vērā stratēģijas "Eiropa 2020"
plašāku politisko kontekstu. [1] Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 16.
septembra lēmums Nr. 912/2009/EK par Kopienas līdzdalību
Eiropas metroloģijas pētniecības un attīstības
programmā, ko uzsākušas vairākas dalībvalstis
(OV L 257, 30.9.2009., 12. lpp.). [2] Beļģija, Čehija, Dānija,
Vācija, Igaunija, Spānija, Francija, Itālija, Ungārija,
Nīderlande, Austrija, Polija, Portugāle, Rumānija,
Slovēnija, Slovākija, Somija, Zviedrija un Apvienotā Karaliste,
kā arī Norvēģija, Šveice un Turcija. [3] Bezpeļņas asociācija, kas izveidota
saskaņā ar Vācijas tiesību aktiem. [4] Komisijas 2010. gada 6. oktobra
paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un
sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Stratēģijas
“Eiropa 2020” pamatiniciatīva “Inovācijas savienība””,
COM(2010) 546 galīgā redakcija. [5] Komisijas 2010. gada
3. marta paziņojums „Eiropa 2020. Stratēģija gudrai,
ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei”, COM(2010) 2020
galīgā redakcija. [6] COM(2011) 572 galīgā redakcija.
Partnerības pētniecībā un inovācijā. [7] Eiropas Savienības Padome, Brisele, 2011. gada
8. decembris, 18349/11 RECH. [8] http://ec.europa.eu/research/evaluations/index_en.cfm [9] SEC(2008) 2949. Ietekmes
novērtējuma ziņojums.