2.3.2013   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 62/77

—

ar pārliecību apstiprina, ka izskatāmais priekšlikums var veicināt Eiropas un starptautiskā līmeņa debates un stimulēt īstas Eiropas sabiedriskās domas rašanos;

—

pozitīvi vērtē to, ka Eiropas tiesisko statusu varēs iegūt tikai, ievērojot augstus pārvaldības, pārskatatbildības un pārredzamības standartus;

—

atzinīgi vērtē to, ka reģionālais parlamentārais līmenis šajā regulā ir nostādīts līdzās Eiropas un valsts līmenim posmā, kurā poliskās partijas un ar tām saistītie fondi, ņemot vērā to pārstāvību, lūdz Eiropas Parlamentu tos reģistrēt attiecīgi kā Eiropas politiskās partijas vai Eiropas politiskos fondus;

—

lūdz, lai Padome un Eiropas Parlaments iesaista Reģionu komiteju ES pamatvērtību ievērošanas pārbaudēs;

—

uzskata ES finansējuma sadalījumu par pieņemamu, tomēr ierosina sadalījumā ņemt vērā arī pārstāvju skaitu RK;

—

iesaka noteikt, ka Eiropas līmeņa referendumu kampaņas vai tautas iniciatīvas var atbalstīt ar Eiropas finansējumu.

Ziņotājs

István SÉRTŐ-RADICS kgs (HU/ALDE), Uszka pašvaldības priekšsēdētājs

Atsauces dokuments

Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par Eiropas politisko partiju un Eiropas politisko fondu statusu un finansēšanu

COM(2012) 499 final – 2012/0237 (COD)

1.

atzinīgi vērtē Eiropas Komisijas 2012. gada 12. septembrī publicēto priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par Eiropas politisko partiju un Eiropas politisko fondu statusu un finansēšanu. Šis priekšlikums aizstāj un anulē Regulu Nr. 2004/2003/EK, kas uz politiskajām partijām un fondiem attiecās līdz šim;

2.

Komiteja, ņemot vērā, ka tās sastāvs ir balstīts uz politiskajām grupām, tomēr ir ieinteresēta piedalīties minētā tiesību akta priekšlikuma sagatavošanā, jo citastarp tas varētu arī palīdzēt vietējā un reģionālajā līmenī pievērst lielāku uzmanību Eiropas politiskajiem lēmumiem un Reģionu komitejas locekļu līdzdalībai šo lēmumu veidošanā;

3.

apliecina nesen vairākos atzinumos detalizēti pausto apņemšanos vairot Savienības pilsonības popularitāti (1) un atbalstīt ar Savienības pilsonību saistītu izglītību (2);

4.

atkārtoti apliecina īpašu atbalstu Savienības pilsonībai un ar to saistītajām tiesībām, īpaši tiesībām balsot. Reģionu komitejas pasākumi, gatavojoties 2013. — Eiropas pilsoņu gadam, būs veltīts šim tematam (3);

5.

uzsver, ka ir svarīgi, lai, pilsoņus iesaistot Eiropas integrācijas procesā, ES pilsonība veicinātu Eiropas demokrātijas veidošanos. Tāpēc Eiropas pārstāvības demokrātijas pilnvērtīga attīstība ir Eiropas Savienības pilsoņu interesēs. Eiropas likumdošanas procesā Eiropas politiskajām partijām un fondiem ir īsta pārnacionāla loma, kas ir ļoti būtiska, jo šie fondi un partijas palīdz sadzirdēt pilsoņu viedokli Eiropas līmenī;

6.

ar pārliecību apstiprina, ka izskatāmais priekšlikums var veicināt Eiropas un starptautiskā līmeņa debates un stimulēt īstas Eiropas sabiedriskās domas rašanos. Turklāt tas var palīdzēt īstenot pilsoņu intereses Eiropas vēlēšanu sakarībā un veicināt viņu piedalīšanos tajās, kā arī stiprināt Eiropas Savienības demokrātiskās leģitimitātes palielināšanos;

7.

atbalsta vispārējos šīs regulas mērķus — palielināt Eiropas politisko partiju un fondu atpazīstamību, atzīšanu, efektivitāti, pārredzamību un pārskatatbildību;

8.

uzskata, ka pilnīgi noteikti ir jāpastiprina Eiropas politisko partiju un Eiropas politisko fondu savstarpējā saikne un jānosaka, ka vienai Eiropas politiskajai partijai var būt oficiāli piesaistīts tikai viens politiskais fonds;

9.

vienota Eiropas tiesiskā statusa izveidi uzskata par svarīgu soli Eiropas politiskās unifikācijas virzienā, jo tas Eiropas politiskajām partijām vai Eiropas politiskajiem fondiem dotu iespēju reģistrēties, un līdz ar to tie iegūtu uz ES tiesībām balstītu tiesisko statusu un atbrīvotos no tās valstu tiesisko formu daudzveidības, kas līdz šim bija to pastāvēšanas pamatā. Komiteja tomēr atzīmē, ka pašreizējā tiesību akta priekšlikuma spēja pildīt šo funkciju būs atkarīga no tā atbilstošas īstenošanas dalībvalstīs;

10.

uzsver, ka Komisija, veidojot ierosināto tiesisko statusu, ir ņēmusi vērā pašlaik pastāvošo un plaši atzīto valsts līmenī reģistrēto partiju, karteļu un fondu darbības pieredzi, tomēr izskatāmais priekšlikums ir zināmā mērā ierobežots (īpaši attiecībā uz neatkarīgo Eiropas tiesisko statusu), kas liek domāt, ka jaunā statusa izstrādē nav pilnībā ņemta vērā Eiropas politisko partiju pieredze kopš 2004. gada;

11.

uzsver, ka īsta Eiropas tiesiskā statusa veidošana ir ļoti svarīga Eiropas politiskajām partijām un ar tām saistītajiem Eiropas politiskajiem fondiem, jo tas šīm partijām un fondiem atkarībā no to iezīmēm un politiskās identitātes dod iespēju uz vienādu noteikumu pamata par mītnes vietu izvēlēties jebkuru no dalībvalstīm;

12.

minētā iemesla dēļ apstiprina, ka ārkārtīgi svarīgi ir, lai ar šo regulu ieviestais Eiropas tiesiskais statuss būtu veidots, ņemot vērā valstu tiesību aktus. Komiteja tomēr iesaka Eiropas iestādēm gatavoties īsta Eiropas tiesiskā statusa izveidei nākotnē;

13.

pozitīvi vērtē to, ka Eiropas tiesisko statusu varēs iegūt tikai, ievērojot augstus pārvaldības, pārskatatbildības un pārredzamības standartus;

14.

atzinīgi vērtē to, ka ES pamatā esošo vērtību ievērošana ir to noteikumu un prasību vidū, kas jāievēro, lai varētu iegūt Eiropas tiesisko statusu un, jo īpaši — to saglabāt. Šis pašsaprotamais noteikums līdz šim bija viens no kandidātvalstu pievienošanās kritērijiem, bet ar izskatāmo regulu ES pamatvērtības kļūst par kritēriju, kura ievērošanu var un vajag kontrolēt politiskās pārraudzības ietvaros;

15.

atzinīgi vērtē to, ka reģionālais parlamentārais līmenis šajā regulā ir nostādīts līdzās Eiropas un valsts līmenim posmā, kurā poliskās partijas un ar tām saistītie fondi, ņemot vērā to pārstāvību, lūdz Eiropas Parlamentu tos reģistrēt attiecīgi kā Eiropas politiskās partijas vai Eiropas politiskos fondus. Tomēr, ņemot vērā dalībvalstu struktūru atšķirības, ir jāprecizē, kāds ir šis vidējais politiskais līmenis (federālā zeme, reģions, grāfiste, departaments, province);

16.

atbalsta noteikumu, ka Eiropas Parlaments katru gadu pārbauda to, kā Eiropas politiskās partijas un Eiropas politiskie fondi ievēro regulā ietvertos noteikumus un prasības, un pēc pieprasījuma var pārbaudīt, vai partijas vai fondi joprojām patiesi ievēro vērtības, uz kurām ir balstīta Eiropas Savienība;

17.

lūdz, lai Padome un Eiropas Parlaments iesaista Reģionu komiteju ES pamatvērtību ievērošanas pārbaudēs;

18.

iesaka noteikt par obligātu RK iesaistīšanu tajos gadījumos, kad kontrolējamā partija ir pārstāvēta RK;

19.

atgādina, ka atzinumā par finanšu shēmu laika posmam pēc 2013. gada (4) RK uzstāja, ka ir svarīgi paredzēt resursus, kas būtu pietiekami, lai pilsoņi varētu piedalīties pamattiesību un demokrātijas, kā arī Eiropas pilsoniskuma veidošanas atbalsta procesos. Eiropas politiskajām partijām un ar tām saistītajiem Eiropas politiskajiem fondiem piemīt reāla starptautiska dimensija, un viena no šo partiju un fondu svarīgākajām lomām ir panākt, lai pilsoņu balsis būtu dzirdamas Eiropas līmenī un lai tiktu pārvarēta plaisu starp politiku valsts un Eiropas līmenī;

20.

pieņem zināšanai, ka Komisijas priekšlikumā tiesiskā statusa iegūšanas kritēriji ir nošķirti no kritērijiem, kas jāievēro, lai varētu iegūt finansējumu;

21.

piekrīt, ka ES finansējums Eiropas politiskajām partijām un Eiropas politiskajiem fondiem arī turpmāk jāpiešķir no Eiropas Parlamenta budžeta;

22.

piekrīt, ka par priekšnosacījumu ES budžeta līdzekļu saņemšanai jānosaka atzīšana par Eiropas politisko partiju vai Eiropas politisko fondu, kas attiecīgi nozīmē ar šo atzīšanu saistīto noteikumu un prasību ievērošanu;

23.

uzskata ES finansējuma sadalījumu (15 % sadalīti vienādās daļās; 85 % — starp partijām proporcionāli Eiropas Parlamentā ievēlēto deputātu skaitam) par pieņemamu, tomēr ierosina sadalījumā ņemt vērā arī pārstāvju skaitu RK;

24.

atzinīgi vērtē to, ka ar šo priekšlikumu atļauto ziedojumu apmērs vienam ziedotājam gadā (fiziskai vai juridiskai personai) tiek paaugstināts no pašreizējiem 12 000euro līdz 25 000euro, lai stiprinātu fondu un politisko partiju spēju veidot pašu resursus;

25.

pauž atbalstu principam un praksei, saskaņā ar kuru Eiropas finansējumu nevar izmantot, lai tieši vai netieši finansētu valsts, reģionālās vai vietējās vēlēšanas vai citas politiskās partijas un īpaši valsts politiskās partijas vai to kandidātus, jo tas būtu pretrunā priekšlikuma pārvalstiskajai idejai;

26.

tomēr neizprot, kāpēc Eiropas politiskās partijas un Eiropas politiskie fondi nevarētu no saviem ienākumiem finansēt valsts, reģionālo vai vietējo vēlēšanu kandidātus, kuri aizstāv to Eiropas idejas;

27.

saprot, kāds mērķis ir priekšlikumam aizliegt Eiropas finansējumu izmantot valsts, reģionālajām vai vietējām vēlēšanu kampaņām (piemēram, tādām, kas ir saistītas ar kāda līguma grozīšanu), bet iesaka noteikt, ka Eiropas līmeņa referendumu kampaņas vai tautas iniciatīvas var atbalstīt ar Eiropas finansējumu;

28.

ir pārliecināta, ka Eiropas politiskās partijas savā darbībā spēs arvien efektīvāk paust pilsoņu vēlmes un informēt par tām attiecībā uz vēlētiem amatiem un citām pārstāvības funkcijām Eiropas līmenī un ka tās pratīs izveidot tiešāku saikni starp Eiropas un/vai vietējiem pārvaldības līmeņiem;

29.

uzsver, ka ir nepieciešams Savienības pilsoņiem nodrošināt pilnīgas iespējas iegūt informāciju dalībvalstu teritorijā, jo tas ir aktīvas politiskas līdzdalības priekšnosacījums, un aicina locekļus aktīvi rūpēties par to, lai dalībvalstīs būtu nodrošināta visaptveroša piekļuve informācijai (5); šajā ziņā liela nozīme varētu būt arī Eiropas politiskajām partijām ar reālu starptautisku dimensiju;

30.

atzīst, ka tādu Eiropas politisko partiju pastāvēšana, kam ir reāla starptautiska dimensija, nākotnē var kļūt par iemeslu tam, ka kandidāti vietējās vai reģionālajās vēlēšanās pārstāv nevis savas valsts vai reģionālu partiju, bet gan kādu no Eiropas politiskajām partijām. Tādējādi tiešā saikne starp Eiropas politiku un vietējo/reģionālo politiku kļūtu vēl skaidrāka;

31.

atbalsta politisko vēlmi panākt, lai Eiropas tiesiskais statuss un finansēšanas noteikumi stātos spēkā laikus pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām 2014. gadā un Eiropas politiskās partijas un Eiropas politiskie fondi tos varētu izmantot tādu kampaņu finansēšanai, kas tiek organizētas vietējā/reģionālajā līmenī un ir saistītas ar Eiropas pilsoņu iniciatīvām;

32.

atzīst, ka izskatāmo priekšlikumu var uzskatīt par atbilstošu subsidiaritātes principam, jo ar Eiropas tiesisko statusu saistītos noteikumus, kā arī Eiropas politisko partiju un Eiropas fondu finansēšanas noteikumus ir iespējams noteikt tikai ES līmenī;

33.

konstatē, ka ES topošās demokrātiskās sistēmas daudzlīmeņu struktūra rastu reālu izpausmi, ja RK tiktu dota iespēja piedalīties kontrolēs, kurās pārbauda, vai ES politiskās partijas un Eiropas politiskie fondi ievēro ES pamatvērtības;

34.

atzīst, ka kopumā priekšlikumu var uzskatīt par atbilstošu proporcionalitātes principam, ja vien tiek darīts tikai tas, kas nepieciešams, lai sasniegtu Eiropas līmenī noteiktos mērķus;

35.

uzskata, ka pastāv pretrunas starp priekšlikuma mērķi radīt jaunu Eiropas tiesisko formu attiecībā uz abiem veidojumiem (partijām un fondiem) un to, ka praktiskā darbība lielākoties turpināsies, pamatojoties uz tiesisko formu, ko atzīst tās dalībvalsts tiesiskā regulējuma ietvaros, kurā atrodas to mītne;

36.

pauž nožēlu, ka nav veikts izskatāmā priekšlikuma ietekmes novērtējums;

37.

atzīst, ka Eiropas Komisija ir apspriedusies ar ieinteresētajām pusēm un šo apspriežu secinājumus iekļāvusi priekšlikumā. Šajā dokumentā tomēr nav skaidri norādīts, vai apspriedēs ir bijuši iesaistīti vietējā un reģionālā līmeņa pārstāvji;

38.

aicina Eiropas Parlamentu iesaistīt Reģionu komiteju šajā priekšlikumā paredzētā Eiropas tiesiskā statusa un finansēšanas sistēmas novērtēšanā, kas notiks trešajā gadā pēc nākamajām Eiropas Parlamenta vēlēšanām.