PASKAIDROJUMA RAKSTS

1. PRIEKŠLIKUMA KONTEKSTS

Pēc plašas apspriešanās ar dalībvalstīm un ieinteresētajām personām un pēc ietekmes novērtējuma Komisija ierosina pārskatīt monitoringa mehānismu, kas izveidots saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. 280/2004/EK[1], aizstājot minēto lēmumu. Priekšlikuma mērķis ir uzlabot esošo pārraudzības un ziņošanas sistēmu, lai nodrošinātu atbilstību Eiropas Savienības un dalībvalstu saistībām un pienākumiem atbilstoši spēkā esošajiem un turpmākajiem starptautisko klimata pārmaiņu nolīgumiem, lai izpildītu Klimata un enerģētikas tiesību aktu paketes juridiskās prasības, kā arī lai atbalstītu klimata pārmaiņu seku mazināšanas un pielāgošanās instrumentu izstrādi Eiropas Savienībā.

Komisija ierosina aizstāt Lēmumu Nr. 280/2004/EK ar regulu, ņemot vērā plašāku tiesību aktu darbības jomu, lielāku daudzumu adresātu un ļoti tehnisko un saskaņoto monitoringa mehānismu, un sekmēt tās īstenošanu.

· Priekšlikuma pamatojums un mērķi

ANO Vispārējā konvencija par klimata pārmaiņām (UNFCCC), kuru Eiropas Kopienas vārdā apstiprināja ar Padomes 1993. gada 15. decembra Lēmumu 94/69/EK[2], kas attiecas uz ANO Vispārējo konvenciju par klimata pārmaiņām un tās noslēgšanu, galvenokārt ir vērsta uz to, lai stabilizētu siltumnīcefekta gāzu koncentrāciju atmosfērā tādā līmenī, kas novērstu bīstamu antropogēnisku iejaukšanos klimata sistēmā. Lai sasniegtu šo mērķi, ikgadējais zemeslodes virsmas vidējās temperatūras pieaugums nedrīkst pārsniegt 2°C, salīdzinot ar pirmsrūpniecības laikmeta līmeni. Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes (IPCC) ceturtais novērtējuma ziņojums liecina, ka, lai šo mērķi sasniegtu, siltumnīcefekta gāzu globālo emisiju maksimumam ir jābūt 2020. gadā.

Kioto protokols, kuru Savienība ratificēja 2002. gada 31. maijā[3], stājās spēkā 2005. gada 16. februārī. Protokolā Savienībai un dalībvalstīm (izņemot Maltu un Kipru) noteikti saistoši mērķi samazināt vai ierobežot siltumnīcefekta gāzu emisijas. Eiropadomes 2007. gada marta sanāksmē tika pausta stingra apņemšanās līdz 2020. gadam kopējās siltumnīcefektu gāzu emisijas Eiropas Savienībā samazināt vismaz par 20 %, salīdzinot ar 1990. gada līmeni, vai pat par 30 %, ja citas attīstītās valstis apņemas panākt līdzvērtīgus emisiju samazinājumus, bet ekonomiski spēcīgākās jaunattīstības valstis apņemas emisijas samazināt atbilstoši to iespējām. Ar klimata un enerģētikas tiesību aktu kopumu, kas tika apstiprināts 2008. gada decembrī, 20 % samazinājuma mērķi tika pārvērsti par tiesību normu. Šie mērķi parādās arī Lēmumā 2/CP.15 ("Kopenhāgenas vienošanās"), kuru Savienība un dalībvalstis apstiprināja 2010. gada 28. janvārī.

Lēmuma Nr. 280/2004/EK, turpmāk tekstā —"monitoringa mehānisma lēmums", mērķis bija izveidot mehānismu, lai uzraudzītu visas siltumnīcefekta gāzu antropogēnās emisijas avotos un to piesaisti, kuru nekontrolē Monreālas protokols; novērtēt dalībvalstu "progresu savu saistību izpildē saskaņā ar UNFCCC un Kioto protokolu; īstenot ziņošanas prasības saskaņā ar UNFCCC un Kioto protokolu laicīguma, pilnīguma, precizitātes, konsekvences, salīdzināmības un pārredzamības nodrošināšanai attiecībā uz Savienības un tās dalībvalstu ziņošanu UNFCCC sekretariātam.

Ierosinātās pārskatīšanas mērķi ir šādi:

– Monitoringa mehānisma regulā atspoguļot ziņošanas pienākumu, kas izriet no UNFCCC, Kioto Protokola un turpmākiem lēmumiem, kuri pieņemti to ietvaros attiecībā uz SEG emisijām un jaunattīstības valstīm piešķirto finanšu un tehnoloģisko atbalstu;

– palīdzēt Savienībai un dalībvalstīm ievērot klimata pārmaiņu mazināšanas saistības un īstenot Klimata un enerģētikas tiesību aktu paketi;

– atbalstīt jaunus Eiropas Savienības instrumentu izstrādi, lai mazinātu klimata pārmaiņu sekas un pielāgotos tām.

Šajā priekšlikumā arī veikti monitoringa un ziņošanas prasību uzlabojumi attiecībā uz SEG emisijām, kuri radušies sešu gadu pieredzē, īstenojot Lēmumu Nr. 280/2004/EK un tā īstenošanas noteikumus, proti, Lēmumu Nr. 2005/166/EK[4], un īstenojot dažādas UNFCCC prasības.

· Vispārīgais konteksts

Nepieciešamību pārskatīt Monitoringa mehānisma lēmumu pamato šādi iemesli.

– Lēmums Nr. 280/2004/EK par monitoringa mehānismu attiecībā uz siltumnīcefekta izraisošo gāzu emisiju un par Kioto protokola īstenošanu Kopienā un tā īstenošanas noteikumi ir galvenie SEG emisiju pārraudzības, atskaites un pārbaudes instrumenti. Tajos ir detalizēti noteikumi, kas regulē ziņošanu par siltumnīcefekta gāzu antropogēnajām emisijām no avotiem un piesaisti, informācijas sniegšanu par valstu programmām emisiju mazināšanai, par paredzamiem SEG emisiju prognozēm un klimata pārmaiņu rīcībpolitikām un pasākumiem atbilstoši UNFCCC.

– Sešu gadu pieredze, īstenojot šos divus lēmumus, kā arī starptautiskajās sarunās un dažādu UNFCCC prasību īstenošanā gūtā pieredze rāda, ka ir jomas, kurās varētu ieviest nozīmīgus uzlabojumus. Turklāt vajadzība pastiprināt samazināšanas pasākumus ES un dalībvalstu līmenī un izpildīt jaunās un gaidāmās starptautiskās un iekšzemes saistības, tostarp stratēģiju Eiropa 2020, prasa uzlabot pārraudzības un ziņošanas sistēmu.

– Lai reaģētu uz bažām par pieaugošajiem globālo klimata pārmaiņu draudiem, kurus rada pieaugošā siltumnīcefekta gāzu koncentrācija atmosfērā, Savienība īsteno un plāno vairākas klimata pārmaiņu mazināšanas rīcībpolitikas un pasākumus. Stabilas SEG emisiju monitoringa, novērtēšanas, ziņošanas un verifikācijas sistēmas izveidošana ir svarīga šī procesa daļa, jo tā dod iespēju ES turpmāk efektīvāk izstrādāt un īstenot rīcībpolitikas un novērtēt un pierādīt, ka tā izpilda savas saistības.

– Pēc Līgumslēdzēju pušu konferences (COP) UNFCCC ietvaros Kopenhāgenā (COP 15) Savienība un dalībvalstis apņēmās sniegt ievērojamu tūlītēju un ilgtermiņa klimata pārmaiņu finansējumu un tehnoloģisko atbalstu jaunattīstības valstīm. Kankūnā COP 16 konferencē valstis vienojās (Lēmuma 1/CP.16 40. punkts), ka katra attīstīta valsts atbilstoši UNFCCC uzlabo ziņošanu par sniegto finanšu, tehnoloģisko un veiktspējas palielināšanas atbalstu jaunattīstības valstu pusēm. Ziņošanas uzlabošana ir svarīga, lai novērtētu Eiropas Savienības un dalībvalstu centienus izpildīt savas saistības.

Precīzāk, ar Monitoringa mehānisma lēmuma pārskatīšanu centīsies risināt šādus jautājumus:

(1) Esošā SEG emisiju un to mazināšanas pasākumu monitoringa un ziņošanas sistēma nav pietiekama, lai īstenotu jaunās prasības, kuras izriet no jaunajiem tiesību aktiem un jaunajām attīstības tendencēm pasaulē, atbilstoši UNFCCC;

Ar klimata un enerģētikas tiesību aktu paketi, par kuru2009. gadā vienojās Padome un Eiropas Parlaments, tika ieviestas jaunas prasības dalībvalstīm attiecībā uz monitoringu un ziņošanu. Tās ir jāiekļauj esošajā monitoringa un ziņošanas sistēmā, lai tās stātos spēkā. "Kankunas līgumos" (Lēmums 1/CP.16) saskaņā ar UNFCCC ir prasība arī uzlabot ziņošanu par emisijām un klimata pārmaiņu mazināšanas pasākumiem, pārbaudot Kioto protokola īstenošanu.

(2) ES līmenī nav pietiekami daudz datu, lai atbalstītu turpmākās politikas izstrādi un īstenošanu;

Vairākās jomās/nozarēs, kurām ir liela nozīme siltumnīcefekta gāzu emisijas samazināšanā un rīcībā ES līmenī pašlaik nav datu vai tie ir nepietiekoši ievākti, lai atbalstītu efektīvas politikas izstrādi un īstenošanu. Šīs jomas ir: a) jūras transports; b) aviācija; c) zemes izmantošana, zemes izmantošanas izmaiņas un mežsaimniecība (LULUCF) un d) pielāgošana.

(3) Pašreizējā pārraudzības un ziņošanas sistēma risina SEG emisiju un seku mazināšanas pasākumus, bet tajā neņem vērā un arī nenodrošina atbilstību jaunajām saistībām saskaņā ar UNFCCC attiecībā uz finanšu un tehnoloģiskā atbalsta sniegšanu jaunattīstības valstīm;

Savienība uzņēmās starptautiskas saistības sniegt jaunattīstības valstīm ievērojamu tūlītēju un ilgtermiņa finansējumu un tehnoloģisku atbalstu saistībā ar klimata pārmaiņām. Pārredzama un visaptveroša informācija par sniegtā atbalsta veidu un apjomu ir būtiska, lai nodrošinātu Savienības redzamību, efektīvi pasniegtu Eiropas Savienības nostāju attiecībā uz klimata pārmaiņām un nodrošinātu uzticamību attiecībās ar mūsu starptautiskajiem partneriem. Saistībā ar minētajām problēmām bieži no citām valstīm ir saņemta nopietna kritika, ka Eiropas Savienība un tās dalībvalstis nepilda savas saistības, un šis problēmas ir jāatrisina.

(4) Lai pārraudzītu virzību ceļā uz emisiju ierobežošanas mērķiem jo īpaši saistībā ar stratēģiju Eiropa 2020, ir vajadzīgi papildu dati un informācija;

Stratēģija Eiropa 2020, Savienības jaunā integrētas ekonomikas politikas stratēģija izaugsmei un nodarbinātībai, Savienības un valstu mēroga emisiju ierobežojuma mērķus ietver kā galvenos mērķus.

(5) Saskaņā ar spēkā esošo monitoringa mehānisma lēmumu ziņotajā informācijā ir novērots pārredzamības, laicīguma, konsekvences, pilnīguma un salīdzināmības trūkums;

Relatīvi lielais neatbilstības gadījumu skaits pēdējos gados liecina, ka esošās monitoringa un ziņošanas sistēmas pārredzamību, precizitāti, konsekvenci un efektivitāti varētu uzlabot.

(6) Pieredze rāda, ka ir neatliekama vajadzība vienkāršot un racionalizēt pašreizējās ziņošanas prasības.

Pieredze, īstenojot Monitoringa mehānisma lēmumu, liecina, ka dažas ziņošanas prasības nav nodrošinājušas paredzēto, vai arī informācija nav tikusi izmantota, kā paredzēts. Tā liecina arī to, ka varētu uzlabot saikni starp ziņošanas instrumentiem.

· Spēkā esošie noteikumi priekšlikuma jomā

Pašreizējais monitoringa mehānisms ir izveidots saskaņā ar Lēmumu Nr. 280/2004/EK, kas tiks atcelts ar šo priekšlikumu.

· Atbilstība pārējiem ES politikas virzieniem un mērķiem

Monitoringa mehānisma lēmuma pārskatīšana:

– veicina vispārējo Klimata un enerģētikas tiesību aktu paketes mērķu sasniegšanu, lai samazinātu globālās SEG emisijas, atbilst atsevišķiem pieņemtajiem tiesību instrumentiem tiesību aktu paketē, un tās mērķis ir uzlabot papildu rīcībpolitiku īstenošanu, kuras tiesību aktu paketē vēl nav pietiekami ietvertas;

– ir saskaņā ar UNFCCC sarunām par turpmākajām mērījumu, ziņošanas un verifikācijas (MRV) sistēmām attiecībā uz emisijām, pasākumiem un finanšu atbalsta nodrošināšanu gan jautājumos, kurus ierosināts iekļaut, gan ziņošanas jomās, kuras izvēlētas uzlabošanai;

– ir saskaņā ar stratēģiju Eiropa 2020, kas kā vienu no galvenajiem mērķiem paredz apņemšanos ierobežot emisijas un kas prasa atjauninātas un jaunākās informācijas pieejamību par rīcību klimata pārmaiņu jomā, lai pārraudzītu dalībvalstīs un Savienībā sasniegto;

– ir saskaņā ar Eiropas Savienības regulējuma vienkāršošanas un uzlabošanas mērķiem, jo pārskatīšana pamatojas uz īstenošanas pieredzi un saņemtajām atsauksmēm no ieinteresētajām personām. Pārskatīšanas mērķis ir novērst konstatētos trūkumus un problēmas un vienkāršot ziņošanas prasības, kur nepieciešams. Jaunās prasības ir saskaņotas ar spēkā esošajām ziņošanas plūsmām un informācijas vajadzībām un rūpīgi ņem tās vērā.

2. APSPRIEŠANĀS AR IEINTERESĒTAJĀM PERSONĀM UN IETEKMES NOVĒRTĒJUMA REZULTĀTI

· Apspriešanās metodes, galvenās mērķnozares un vispārīgs respondentu raksturojums

Papildus ekspertu sanāksmēm un darbsemināriem no 2011. gada 7. marta līdz 29. aprīlim tika uzsākta tiešsaistes sabiedriskā apspriešanās ar ieinteresētajām personām, kas aptvēra visus plānotās Lēmuma Nr. 280/2004 pārskatīšanas aspektus. Anketa bija pieejama tiešsaistē Klimata ģenerāldirektorāta un "Tava balss” („Your voice”) tīmekļa vietnē. Anketa bija pieejama visās oficiālajās valodās, un pienācīga uzmanība tika veltīta ieinteresēto personu informēšanai. Atbildes tika saņemtas no privātpersonām, valsts pārvaldes iestādēm, nevalstiskajām organizācijām, privātiem uzņēmumiem, nozares grupām un vienas pētniecības iestādes.

· Tiešsaistē notikušās apspriešanās rezultāti

Tiešsaistes apspriedēs ar ieinteresētajām personām ievāktie dati liecina, ka ES pilsoņi ir ļoti ieinteresēti klimata pārmaiņu informācijā un atbalsta turpmākus ziņošanas sistēmas uzlabojumus, jo īpaši attiecībā uz informācijas saprotamību un pārskatāmību. Kopumā respondenti uzskatīja, ka, neraugoties uz informācijas un datu par klimata pārmaiņām samērā labo apjomu un kvalitāti, vēl ir nepieciešami uzlabojumi, un vairākums respondentu uzskatīja, ka būtu jāuzlabo prasības visās jomās, kas izskatītas šajā ietekmes novērtējumā. Šīs apspriešanās rezultātus var apskatīt tiešsaistē[5].

· Apspriedes ar dalībvalstīm

2009., 2010. un 2011. gadā notika divi semināri, virkne tehnisku un nozaru ekspertu sanāksmju, un tika realizēti vairāki projekti, lai dalībvalstis informētu par Monitoringa mehānisma lēmuma pārskatīšanu. Šajās sanāksmēs dalībvalstis vienojās, ka Monitoringa mehānisma lēmums ir jāpārskata, lai ņemtu vērā Savienības un starptautiskās attīstības tendences un tā īstenošanā gūto pieredzi. Dalībvalstis tomēr pauda bažas par administratīvā sloga palielinājumu.

Septiņas dalībvalstis (Somija, Vācija, Ungārija, Nīderlande, Slovākija, Spānija un Zviedrija) vēlējās sniegt informāciju par administratīvo slogu/izmaksām. Ar šīm dalībvalstīm apspriešanās notika divreiz, izmantojot anketas. Tomēr tikai 5 (Nīderlande, Somija, Ungārija, Vācija un Zviedrija) sniedza atbildes uz otro anketu. Zemais atsaucības līmenis uz otro anketu lielākoties skaidrojams ar to, ka jautājumi galvenokārt bija vērsti uz jaunajiem noteikumiem, kuri tiks ietverti jaunajā Monitoringa mehānisma regulā. Līdz ar to dalībvalstīm bija grūti novērtēt iespējamo administratīvo slogu. Turpmākais pasākums, saskaņā ar Ietekmes novērtējuma vadības grupas ieteikumu, bija sazināšanās ar dalībvalstu pārstāvjiem pa tālruni un e-pastu, lai iegūtu papildu datus vai izskaidrotu iesniegto informāciju. Šajā procesā tika iegūti administratīvā sloga dati, uz kuriem balstās ietekmes novērtējums.

· Ietekmes novērtējums

Ietekmes novērtējumā tika pētīti vairāki jautājumi, tostarp:

– ES pārskatīšanas un atbilstības cikls saskaņā ar Lēmumu par kopīgiem centieniem;

– Ziņošanas prasības par emisijām no starptautiskā jūras transporta;

– Ziņošanas prasības attiecībā uz aviācijas ietekmi uz pasaules klimatu, kas nav saistīta ar CO2 emisijām;

– Ziņošanas prasības attiecībā uz pielāgošanos;

– Papildu ziņošanas prasības attiecībā uz LULUCF;

– Ziņošanas prasības par jaunattīstības valstīm piešķirto finanšu un tehnoloģisko atbalstu;

– Atbilstība citiem ES tiesību aktiem, kas vērsti uz gaisa piesārņotājvielām, un uzlabojumi, pamatojoties uz iepriekšējo īstenošanas pieredzi.

Ietekmes novērtējumā tika izskatīti dažādi politiskie risinājumi katrā no šiem jautājumiem. Rūpīgi tika apsvērta iespējamā ietekme uz ekonomiku, sabiedrību un vidi. Detalizēts iespēju novērtējums ir izklāstīts priekšlikumam pievienotajā ietekmes novērtējumā, kas būs pieejams šajā tīmekļa vietnē: http://EK.europa.eu/clima/studies/g-gas/index_en.htm.

· Ierosināto pasākumu kopsavilkums

Šīs regulas galvenais mērķis ir palīdzēt Savienībai un tās dalībvalstīm izpildīt valsts, Savienības un starptautiskās saistības un mērķus un turpināt izstrādāt politiku, izmantojot pārredzamu, precīzu, konsekventu, salīdzināmu un pilnīgu ziņošanu.

Spēkā esošās starptautiskās ziņošanas prasības jau paredzi ikgadēju ziņošanu par siltumnīcefekta gāzu emisijām un citas ar klimata pārmaiņām saistītas informācijas ziņošanu (prognozes, klimata pārmaiņu mazināšanas pasākumi, jaunattīstības valstīm sniegtais atbalsts, pielāgošanās) ik pēc 4 gadiem. Tomēr šāda ziņošana jau sen tiek uzskatīta par nepietiekamu, un ir spēcīgs starptautisks atbalsts tam, lai uzlabotu un pastiprinātu esošās ziņošanas prasības, kā arī lai palielinātu ziņošanas biežumu. Tas ir īpaši svarīgi šajā kritiskajā laikā, kad ekonomikas attīstības tendences ievērojami ietekmē klimata pārmaiņu mazināšanas politikas izstrādi un kad agrīnās brīdināšanas signāli var būtiski ietekmēt valsts spēju rīkoties un nodrošināt, ka ilgtspējīga ekonomikas izaugsme turpina būt atdalīta no siltumnīcefekta gāzu emisijas. Tieši šie apsvērumi tika pārvērsti konkrētās prasībās pēdējos starptautiskajos līgumos Kankānā (Lēmums 1/CP.16), kuri patiešām prasa daudz pamatotas, visaptverošas informācijas (par prognozēm, klimata pārmaiņu mazināšanas pasākumiem, jaunattīstības valstīm sniegto atbalstu) 2 gadu periodā, lai līgumslēdzējām pusēm palīdzētu izpildīt to pieņemtās saistībās. Starptautiskās prasības papildina arī nesen ES līmenī noteiktās prasības Klimata un enerģētikas tiesību aktu paketē, kurā arī ir skaidri atzīta labāku un jaunāku datu un informācijas nepieciešamība. Visbeidzot, plašākas aktuālas informācijas ievākšana no dalībvalstīm īpaši par SEG prognozēm un klimata pārmaiņu mazināšanas pasākumiem palīdzēs īstenot stratēģiju Eiropa 2020, kurā Eiropas un valstu mērķi attiecībā uz emisiju ierobežošanu ietverti kā galvenie mērķi. Šajā ziņā ar šo regulu tiek rosināts stiprināt monitoringa, ziņošanas un verifikācijas sistēmu Eiropas Savienībā, tādējādi ļaujot īstenot iekšzemes un starptautiskās saistības, kā arī pašreizējo politiku un efektīvu turpmākās politikas izstrādi.

Ņemot vērā neskaidrības saistībā ar klimata pārmaiņu apkarošanas režīmu pēc Kioto protokola un to, ka ir nepieciešams ikgadējs atbilstības cikls Lēmuma par kopīgiem centieniem (ESD) īstenošanā, šis priekšlikums paredz Eiropas Savienības līmenī noteikt dalībvalstu iesniegto SEG datu pārskatīšanas procesu, tādējādi nodrošinot, ka atbilstība ESD mērķiem tiek vērtēta visaptveroši, pārredzami, ticami un laicīgi, kā noteikts Klimata un enerģētikas tiesību aktu paketē.

Priekšlikumā izvēlas piesardzīgu pieeju attiecībā uz ziņošanu par emisijām no starptautiskā jūras transporta un LULUCF sektorā, kur turpinās politiskās diskusijas gan Eiropas Savienības, gan starptautiskā mērogā. Tādējādi tiek panākts, ka monitoringa mehānisms nodrošina atbilstošu sistēmu detalizētu ziņošanas prasību noteikšanai vēlākā posmā, kad tiks sasniegts konkrēts politikas rezultāts, vai tas būtu starptautiskā vai Eiropas Savienības līmenī. Tas nodrošina saskaņotību ar turpmāko politikas sistēmu, ļauj izvairīties no pasākumu dublēšanās un nodrošina, ka Eiropas Savienība spēj visefektīvākajā veidā īstenot detalizētas prasības.

Priekšlikums ir saskaņots ar spēkā esošo Eiropas Savienības politiku attiecībā uz aviācijas ietekmi uz klimata pārmaiņām, kas nav CO2, jo tas paredz, ka Komisija ik pēc diviem gadiem izvērtē šo ietekmi, pamatojoties uz jaunākajiem pieejamiem emisijas datiem un zinātnes sasniegumiem. Šī pieeja atšķiras no tām, kuras izpētītas ietekmes novērtējumā, un tā atspoguļo vērtīgo ieguldījumu, kas saņemti citos Komisijas dienestos starpdienestu apspriešanās laikā. Tā ir iekļauts priekšlikumā, uzskatot, ka tā nodrošina līdzvērtīgus ieguvumus ar ievērojami mazāku administratīvo slogu.

Attiecībā uz ziņošanu par prognozēm, rīcībpolitikām un pasākumiem priekšlikums paredz ikgadēju ziņošanu, lai katru gadu varētu novērtēt ES saistības valstu un starptautiskā mērogā, kā arī lai nodrošinātu savlaicīgu un efektīvu koriģējošu rīcību. Jāatzīmē, ka daudzas dalībvalstis katru gadu jau ziņo jaunāko informāciju, ja tās uzskata, ka iepriekšējā gadā iesniegtā informācija ir novecojusi. Priekšlikumā izmantota pragmatiska pieeja tajā ziņā, ka netiek prasīta Komisijai iesniedzamās pamatinformācijas dublēšana, bet tiek mēģināts nodrošināt, ka esošie tehniskie pamatziņojumi ir publiski pieejami.

Attiecībā uz finanšu un tehnoloģisko atbalstu priekšlikums paplašina ziņošanu, pamatojoties uz kopējām metodēm, atbilstoši ES saistībām sniegt pārskatāmu un pilnīgu informāciju par finanšu un tehnoloģisko atbalstu, kuru tā sniedz jaunattīstības valstīm.

Ikgadēja ziņošana par pielāgošanās pasākumiem palīdzēs apzināt dalībvalstu pasākumus un izstrādāt Savienības mēroga pielāgošanās stratēģiju. Informācija un dati tiks ievietoti arī ES informācijas apmaiņas centra mehānismā, kas būs noderīgs instruments valstu, reģionālās un vietējās politikas veidotājiem. Saskaņā ar ietekmes novērtējumu tas ir efektīvs risinājums, jo ir saistīts ar ierobežotu administratīvo slogu, bet nodrošina, ka Savienība spēj labāk izpildīt savas starptautiskās ziņošanas saistības.

Visbeidzot, priekšlikumā paredzēts uzlabot pašreizējās valsts līmeņa sistēmas dalībvalstīs, lai nodrošinātu ziņošanu par prognozēm, rīcībpolitikām un pasākumiem, un nodrošināt saskaņotību ar citiem juridiskiem instrumentiem, kuri attiecas uz gaisu piesārņojošām vielām. Šis ir efektīvs ceļš, jo, neraugoties uz ar to saistīto slogu, tas ilgtermiņā panāks labāku ievērošanu, vienkāršību un mazākas izmaksas. Priekšlikumā ir iekļauti arī labāki kvalitātes nodrošināšanas/kvalitātes kontroles noteikumi, ieviesti racionālāki ziņošanas formāti un norādes iesniedzamo datu kvalitātes un pilnīguma uzlabošanai un spēkā esošo ziņošanas prasību vienkāršošanai, neuzliekot nevajadzīgu administratīvo slogu.

3. PRIEKŠLIKUMA JURIDISKIE ASPEKTI

· Juridiskais pamats

Šā priekšlikuma juridiskais pamats ir Līguma par Eiropas Savienības darbību 192. panta 1. punkts. Priekšlikumā ir izvirzīts leģitīms mērķis, uz ko attiecas Līguma par Eiropas Savienības darbību 191. panta 1. punkts, proti, cīņa pret klimata pārmaiņām (mazināšana un pielāgošanās). Priekšlikuma mērķis ir uzlabot informācijas pieejamību Savienības politikas veidošanā un lēmumu pieņemšanā un koordināciju un konsekvenci ES un dalībvalstu ziņošanā saskaņā ar UNFCCC. Šo mērķi nevar sasniegt ar mazāk ierobežojošiem līdzekļiem. Tas neietekmē pašreizējos vispārējo pienākumu sadalījumu starp Savienību un dalībvalstīm attiecībā uz monitoringu, datu vākšanu un ziņošanu, kā noteikts Monitoringa mehānisma lēmumā.

· Subsidiaritātes princips

Lai ES rīcība būtu pamatota, jāievēro subsidiaritātes princips.

(a) Problēmas starptautiskais raksturs (nepieciešamības tests)

Klimata pārmaiņu starptautiskais raksturs ir būtisks apsvērums, nosakot, vai ir nepieciešama Savienības rīcība. Ar valsts līmeņa pasākumiem vien nepanāktu starptautiski pieņemtu saistību izpildi, un tie nebūtu pietiekami, lai sasniegtu vispārējos mērķus un mērķus, kas izvirzīti Lēmumā par kopīgiem centieniem. Tādēļ Savienībai ir jāizveido sistēma, kas ļauj izpildīt starptautiskās un Savienības prasības un, kur vien iespējams, jānodrošina saskaņota ziņošana. Arī lai uzlabotu ziņošanas efektivitāti, kas prasa dažādu instrumentu saskaņotību, un ziņošanas laicīgumu un kvalitāti atbilstoši UNFCCC prasībām, apkopojot datus no visām 27 dalībvalstīm, ir vajadzīga koordinēšana Savienības līmenī.

(b) Efektivitātes tests (pievienotā vērtība)

Papildus tam, ka lielākā daļa ierosināto labojumu izriet no esošajām vai gaidāmajām Savienības un starptautiskajām prasībām, rīcībai Eiropas Savienības līmenī, ņemot vērā tās efektivitāti, būtu acīmredzamas priekšrocības salīdzinājumā ar rīcību valsts līmenī. Tā kā vispārējās saistības ir pieņemtas Savienības līmenī, nepieciešamos ziņošanas instrumentus ir efektīvāk izstrādāt Savienības līmenī. Turklāt, lai atrisinātu apzinātās problēmas, piemēram, attiecībā uz Savienības un dalībvalstu ziņošanas kvalitāti un savlaicīgumu, ir nepieciešama datu un metožu saskaņošana starp visām 27 dalībvalstīm, kas ir efektīvāka Eiropas Savienības līmenī.

Pieredze, jo īpaši ziņojot par SEG emisijām UNFCCC, liecina, ka Monitoringa mehānisma lēmums ir devis nozīmīgu ieguldījumu, veicinot un ieviešot kvalitatīvu ziņošanu. Dalībvalstu datu papildu pārbaudes un analīze Monitoringa mehānisma lēmuma rezultātā ir nodrošinājušas labākas kvalitātes ziņojumu iesniegšanu UNFCCC, ir proaktīvi palīdzējušas dalībvalstīm izpildīt savas saistības, kā arī ir būtiski palīdzējušas ierobežot neatbilstības gadījumus UNFCCC. Arī Komisijas iespēja uzsākt pienākumu neizpildes procedūras ir bijusi noderīga, ceļot atbilstības ievērošanas līmeni.

Gaidāms, ka, ziņošanas paplašināšana pārskatītā monitoringa mehānisma ietvaros, iekļaujot jaunas UNFCCC jomas, piemēram, finanšu un tehnoloģisko atbalstu, nodrošinās līdzīgus nozīmīgus ieguvumus. Ziņošana saskaņā ar pārskatīto monitoringa mehānismu sniegs detalizētāku dalībvalstu datu novērtējumu un paaugstinās to vērtību, un nodrošinās, ka tiek skaidri noteikti trūkumi un vājās vietas un veikti konkrēti pasākumi to novēršanai. Šie aspekti ir būtiski svarīgi Eiropas Savienības starptautiskajai uzticamībai. Turklāt ziņošana saskaņā ar pārskatīto monitoringa mehānismu nodrošinās vismaz dažus kopējos minimālos standartus, jo līdz šim informācija ir ziņota diezgan nekonsekventā veidā. Visbeidzot, pārkāpumu procedūru piemērošana būs svarīga, lai nodrošinātu, ka visi pārējie jautājumi tiek risināti Eiropas Savienības iekšienē, nevis ar UNFCCC, kur varētu būt ievērojamas politiskas un juridiskas sekas.

Attiecībā uz ziņošanu par pielāgošanos, pārskatītajam monitoringa mehānismam būs līdzīgas priekšrocības iepriekš minētajām, turklāt tas arī nodrošinās platformu paraugprakses apmaiņai. Tā kā pielāgošanās ir visām dalībvalstīm kopīga problēma, centralizēta informācijas sniegšana būs noderīga, lai saprastu pielāgošanās vajadzības un noteiktu labāko praksi un trūkumus, kurus varētu risināt vai nu Savienības līmenī, vai sadarbībā starp dalībvalstīm.

· Proporcionalitātes princips

Priekšlikums ir saskaņā ar proporcionalitātes principu šādu iemeslu dēļ.

Šajā priekšlikumā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi, lai sasniegtu mērķus attiecībā uz klimata pārmaiņu datu kvalitātes uzlabošanu un atbilstību starptautiskajām un Eiropas Savienības prasībām.

Šis priekšlikums ir samērīgs ar Savienības kopējo mērķi sasniegt Kioto siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas mērķus, Savienības mērķiem, kas ietverti Klimata un enerģētikas tiesību aktu paketē, Kopenhāgenas vienošanos un Lēmumu 1/CP.16 ("Kankunas nolīgumi").

Priekšlikumā paredzēts īstenot monitoringa mehānismu, kas praksē un procedūrās ir līdzīgs tam, kurš jau ir īstenots saskaņā ar Lēmumu Nr. 280/2004/EK.

4. IETEKME UZ BUDŽETU

Kā norādīts finanšu pārskatā, kas pievienots šai regulai, regula tiks īstenota, izmantojot esošo budžetu, un tā neietekmēs daudzgadu finanšu shēmu.

5. IZVĒLES ELEMENTI

· Pārbaudes, pārskatīšanas un turpināmības klauzula

Priekšlikumā ir iekļauts noteikums, kas ļauj Komisijai pārskatīt šo regulu saistībā ar turpmākiem lēmumiem saskaņā ar UNFCCC un Kioto protokolu vai citiem Savienības tiesību aktiem. Ja nepieciešams, Komisija ierosinās šīs regulas grozījumus Eiropas Parlamentam un Padomei, grozīs spēkā esošos deleģētos aktus vai pieņems jaunus.

2011/0372 (COD)

Priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA

par mehānismu siltumnīcefekta gāzu emisiju monitoringam un ziņošanai un citas informācijas ziņošanai valstu un Eiropas Savienības līmenī saistībā ar klimata pārmaiņām

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 192. panta 1. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu[6],

ņemot vērā Reģionu komitejas atzinumu[7],

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru,

tā kā:

(1) Ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 11. februāra Lēmumu Nr. 280/2004/EK par monitoringa mehānismu attiecībā uz siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisiju un par Kioto protokola īstenošanu Kopienā[8] izveidota monitoringa sistēma pār siltumnīcefekta gāzu antropogēno emisiju no avotiem un to piesaisti, ar kuru tiek izvērtēta virzība uz saistību ievērošanu attiecībā uz šīm emisijām un monitoringa un ziņošanas prasību īstenošanas progress Eiropas Savienībā saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējo konvenciju par klimata pārmaiņām (UNFCCC)[9] un Kioto protokolu[10]. Lai ņemtu vērā nesenās un turpmākās starptautiska mēroga norises saistībā ar UNFCCC un Kioto protokolu un īstenotu Savienības tiesību aktos noteiktās jaunās monitoringa un ziņošanas prasības, minētais lēmums ir jāaizstāj. Lēmumu Nr. 280/2004/EK būtu jāaizstāj ar regulu, ņemot vērā tiesību normu plašāku darbības jomu, personu kategoriju papildinājumu, uz kurām noteiktie pienākumi attiecas, jaunieviesto noteikumu daudz sarežģītāko un ļoti tehnisko raksturu, pieaugošo nepieciešamību pēc vienotiem noteikumiem, ko piemēro visā Savienībā, un lai atvieglotu īstenošanu.

(2) UNFCC pamatmērķis ir stabilizēt siltumnīcefekta gāzu koncentrāciju atmosfērā tādā līmenī, kas novērstu bīstamu antropogēnisku iejaukšanos klimata sistēmā. Lai sasniegtu šo mērķi, ikgadējais zemeslodes virsmas vidējās temperatūras pieaugums nedrīkst pārsniegt 2°C, salīdzinot ar pirmsrūpniecības laikmeta līmeni.

(3) Ir nepieciešams rūpīgs monitorings un ziņošana un regulārs novērtējums par Savienības un dalībvalstu siltumnīcefekta gāzu emisijām un centieniem risināt klimata pārmaiņas.

(4) Ar UNFCCC Līgumslēdzēju pušu konferences lēmumu 1/CP.15 ("Lēmums 1/CP.15" jeb "Kopenhāgenas vienošanās") un UNFCCC Līgumslēdzēju pušu konferences lēmumu 1/CP.16 ("Lēmums 1/CP.16" jeb "Kankunas nolīgumi") ievērojami veicināja progresu, līdzsvarotā veidā risinot klimata pārmaiņu izraisītās problēmas. Ar šiem lēmumiem ieviesa jaunas monitoringa un ziņošanas prasības, kuras attiecas uz vērienīgo emisiju samazinājumu īstenošanu, ko Savienība un tās dalībvalstis ir apņēmušās panākt, un sniedza atbalstu jaunattīstības valstīm. Šajos lēmumos arī atzīts, ka pielāgošanās ir tikpat svarīga kā klimata pārmaiņu mazināšana. Lēmumā 1/CP.16 arī noteikts, ka attīstītās valstis izstrādā zema oglekļa emisiju līmeņa attīstības stratēģijas vai plānus. Šādas stratēģijas vai plāni veicinās zema oglekļa emisiju līmeņa sabiedrības veidošanos un palīdzēs nodrošināt pastāvīgu intensīvu izaugsmi un ilgtspējīgu attīstību. Šai regulai, izmantojot deleģētos aktus, jāatvieglo šo un turpmāko monitoringa un ziņošanas prasību īstenošana, kuras izrietēs no turpmākiem lēmumiem vai starptautiska nolīguma pieņemšanas UNFCCC ietvaros.

(5) Klimata un enerģētikas tiesību aktu pakete, kas pieņemta 2009. gadā, jo īpaši 2009. gada 23. aprīļa Lēmums Nr. 406/2009/EK par dalībvalstu pasākumiem siltumnīcas efektu izraisošu gāzu emisiju samazināšanai, lai izpildītu Kopienas saistības siltumnīcas efektu izraisošu gāzu emisiju samazināšanas jomā līdz 2020. gadam[11], un 2009. gada 23. aprīļa Direktīva 2009/29/EK, ar ko Direktīvu 2003/87/EK groza, lai uzlabotu un paplašinātu Kopienas siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisiju kvotu tirdzniecības sistēmu[12], iezīmē vēl vienu stingru Savienības un dalībvalstu apņemšanos būtiski samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas. Ņemot vērā jaunās prasības saskaņā ar minētajiem tiesību aktiem, ir jāatjaunina arī Savienības emisiju monitoringa un ziņošanas sistēma.

(6) UNFCCC uzliek saistības Savienībai un tās dalībvalstīm izstrādāt, regulāri atjaunināt, publicēt un ziņot Līgumslēdzēju pušu konferencei valsts uzskaiti par visu siltumnīcefekta gāzu, ko nekontrolē Vīnes Konvencijas par ozona slāņa aizsardzību 1987. gada Monreālas protokols par vielām, kas noārda ozona slāni (turpmāk "Monreālas protokols")[13], antropogēnām emisijām no avotiem un piesaisti, izmantojot salīdzināmas metodikas, par kurām vienojusies Līgumslēdzēju pušu konference.

(7) Saskaņā ar Kioto protokola 5. panta 1. punktu Savienībai un dalībvalstīm jāizveido un jāuztur nacionālā sistēma, pēc kuras aprēķina visas Monreālas protokolā neiekļauto siltumnīcefekta gāzu antropogēnās emisijas no avotiem un to piesaisti ar mērķi nodrošināt citu Kioto protokola noteikumu īstenošanu. Arī Lēmumā 1/CP.16 tiek prasīts izveidot valsts pasākumus, ar kuriem aprēķina visu Monreālas protokolā neiekļauto siltumnīcefekta gāzu antropogēnās emisijas no avotiem un to piesaisti. Ar šo regulu būtu iespējams īstenot šīs abas prasības.

(8) Pieredze, īstenojot Lēmumu Nr. 280/2004/EK, ir parādījusi nepieciešamību palielināt sinerģiju un saskaņotību ar ziņošanu saskaņā ar citiem juridiskiem instrumentiem, jo īpaši ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 13. oktobra Direktīvu 2003/87/EK, ar kuru nosaka sistēmu siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotu tirdzniecībai Kopienā un groza Padomes Direktīvu 96/61/EK[14], ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 18. oktobra Regulu (EK) Nr. 166/2006 par Eiropas Piesārņojošo vielu un izmešu pārneses reģistra ieviešanu un Padomes Direktīvu 91/689/EEK un 96/61/EK grozīšanu[15], ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 23. oktobra Direktīvu 2001/81/EK par valstīm noteikto maksimāli pieļaujamo emisiju attiecībā uz dažām atmosfēru piesārņojošām vielām[16], ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 17. maija Regulu (EK) Nr. 842/2006 par dažām fluorētām siltumnīcefekta gāzēm[17] un ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 22. oktobra Regulu (EK) Nr. 1099/2008 par enerģētikas statistiku[18]. Lai gan, racionalizējot ziņojumu sniegšanas prasības, būs nepieciešams grozīt atsevišķus juridiskus instrumentus, konsekventu datu izmantošana, ziņojot par siltumnīcefekta gāzu emisijām, ir būtiska, lai nodrošinātu emisiju ziņošanas kvalitāti.

(9) Starpvaldību grupas par klimata pārmaiņām (IPCC) Ceturtajā novērtējuma ziņojumā tika noteikts slāpekļa trifluora (NF3) globālās sasilšanas potenciāls, kas ir aptuveni 17 000 reizes lielāks nekā CO2 globālās sasilšanas potenciāls. NF3 arvien vairāk izmanto elektronikas nozarē, lai aizstātu perfluorogļūdeņražus (PFC) un sēra heksafluorīdu (SF6). Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 191. panta 2. punktu Eiropas Savienības vides politika pamatojas uz piesardzības principu. Saskaņā ar šo principu vajadzīgs NF3 monitorings, lai novērtētu emisiju līmeni Savienībā un, ja nepieciešams, noteiktu klimata pārmaiņu mazināšanas pasākumus.

(10) Pašlaik valsts siltumnīcefekta gāzu uzskaitē un valstu un Savienības reģistros ziņotie dati nav pietiekami, lai dalībvalstu līmenī noteiktu civilās aviācijas CO2 emisijas valsts līmenī, uz kurām neattiecas Direktīva 2003/87/EK. Pieņemot ziņošanas saistības, Savienībai nevajadzētu uzlikt tādu slogu dalībvalstīm un mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (MVU), kas ir nesamērīgs ar sasniedzamo mērķi. CO2 emisijas no lidojumiem, uz kurām neattiecas Direktīva 2003/87/EK, veido tikai ļoti nelielu daļu no kopējām siltumnīcefekta gāzu emisijām, un izveidot ziņošanas sistēmu par šīm emisijām būtu pārāk apgrūtinoši, ņemot vērā spēkā esošās prasības attiecībā uz plašāku nozari saskaņā ar Direktīvu 2003/87/EK. Tādēļ CO2 emisijas no IPCC avota kategorijas "1.A.3.A civilā aviācija" būtu jāuzskata kā vienādas ar nulli Lēmuma Nr. 406/2009/EK 3. panta un 7. panta 1. punkta nozīmē.

(11) Lai gan siltumnīcefekta gāzu emisijas un to piesaisti attiecībā uz zemes izmantošanu, zemes izmantošanas maiņu un mežsaimniecības (LULUCF) uzskaita Savienības emisiju samazināšanas mērķos saskaņā ar Kioto protokolu, tās nav daļa no 20 % mērķa 2020. gadam saskaņā ar Klimata un enerģētikas tiesību aktu paketi. Lēmums Nr. 406/2009/EK un Padomes Direktīva 2003/87/EK paredz, ka Komisija izvērtē veidus, kā LULUCF iekļaut 2020. gada mērķī. Šī darba laika grafiks ir atkarīgs no sarunu rezultātiem par starptautisku klimata pārmaiņu nolīgumu. Ja šāds nolīgums netiek panākts līdz 2010. gada beigām, Komisija var iesniegt priekšlikumu, paredzot, ka ierosinātais tiesību akts stājas spēkā no 2013. gada. Ar šo regulu būtu iespējams īstenot starptautiskos nolīgumos vai šādos Savienības tiesību aktos noteiktās ziņošanas prasības.

(12) Savienībai un dalībvalstīm būtu jācenšas nodrošināt visjaunāko informāciju par to siltumnīcefekta gāzu emisijām, jo īpaši stratēģijas Eiropa 2020 ietvaros un tās noteiktajos termiņos. Ar šo regulu būtu jādod iespēja šādus aprēķinus sagatavot, cik iespējams īsākos termiņos, izmantojot statistikas un citu informāciju.

(13) Prasības dalībvalstīm attiecībā uz monitoringu un ziņošanu par emisijām no jūras transporta būtu jāpieņem tādā veidā, kas ir papildinošs un atbilst visām prasībām, par ko vienojās UNFCCC vai, ciktāl iespējams, atbilst prasībām, ko piemēro kuģiem, kā noteikts Starptautiskās Jūrniecības organizācijas (SJO) kontekstā vai ar Savienības pasākumu, kas vērsts uz SEG emisijām no jūras transporta. Šāds monitorings un ziņošana ļautu uzlabot izpratni par šīm emisijām un atbalstītu efektīvu politikas īstenošanu.

(14) Pieredze, kas gūta, īstenojot Lēmumu 280/2004/EK, atklāja vajadzību uzlabot par rīcībpolitikām, pasākumiem un prognozēm ziņotās informācijas pārskatāmību, precizitāti, konsekvenci, pilnīgumu un salīdzināmību. Ar Lēmumu Nr. 406/2009/EK ir noteikts, ka dalībvalstis ziņo par prognozēto virzību saistību izpildē saskaņā ar šo lēmumu, ietverot informāciju par valsts rīcībpolitikām, pasākumiem un prognozēm. Ar stratēģiju Eiropa 2020 ir noteikta integrētas ekonomiskās politikas darba kārtība, kas prasa Savienībai un dalībvalstīm veikt turpmākus pasākumus savlaicīgai ziņošanai par klimata pārmaiņu rīcībpolitikām un pasākumiem un prognozēto ietekmi uz emisijām. Valstu sistēmu izveidošanai Savienības un dalībvalstu līmenī kopā ar labākām vadlīnijām par ziņošanu vajadzētu ievērojami veicināt šo mērķu sasniegšanu. Lai nodrošinātu, ka Savienība īsteno savas starptautiskās un iekšējās ziņošanas prasības par siltumnīcefekta gāzu prognozēm un novērtē savus panākumus starptautisko un iekšējo saistību un pienākumu izpildē, arī Komisijai vajadzētu sagatavot un izmantot siltumnīcefekta gāzu prognožu aprēķinus.

(15) Ir vajadzīga labāka informācija no dalībvalstīm, lai pārraudzītu to progresu un rīcību, pielāgojoties klimata pārmaiņām. Šī informācija ir vajadzīga, lai izstrādātu visaptverošu Savienības pielāgošanās stratēģiju pēc Baltās grāmatas "Adaptācija klimata pārmaiņām: iedibinot Eiropas rīcības pamatprincipus"[19]. Informācijas sniegšana par pielāgošanos ļaus dalībvalstīm apmainīties ar paraugpraksi un izvērtēt to vajadzības un gatavību cīnīties ar klimata pārmaiņām.

(16) Saskaņā ar Lēmumu 1/CP.15 Savienība un dalībvalstis apņēmās nodrošināt ievērojamu klimata pārmaiņu finansējumu, lai atbalstītu pielāgošanās un klimata pārmaiņu mazināšanas pasākumus jaunattīstības valstīs. Saskaņā ar Lēmuma 1/CP.16 40. punktu katrai attīstīto valstu UNFCCC Līgumslēdzējai pusei ir jāuzlabo ziņošana par jaunattīstības valstu Līgumslēdzējām pusēm sniegto finanšu, tehnoloģisko un veiktspējas palielināšanas atbalstu. Uzlabot ziņošanu ir būtiski, lai tiktu atzīti Savienības un dalībvalstu centieni izpildīt savas saistības. Ar Lēmumu 1/CP.16 tika izveidots arī jauns Tehnoloģiju mehānisms, lai veicinātu starptautisku tehnoloģiju pārnesi. Ar šo regulu būtu jānodrošina pieejamība uzticamai jaunākajai informācijai par tehnoloģiju pārneses pasākumiem jaunattīstības valstīs.

(17) Pēc Direktīvā 2008/101/EK[20] veiktajiem grozījumiem Direktīvu 2003/87/EK tagad piemēro siltumnīcefekta gāzu emisijas kvotu tirdzniecībai Savienībā arī attiecībā uz aviācijas darbībām. Minētajā direktīvā ir ietverti noteikumi arī par izsoļu ieņēmumu izmantošanu, dalībvalstu ziņošanu par ieņēmumiem no šādām izsolēm un par pasākumiem, kas veikti, lai pārdotu izsolē aviācijas kvotas saskaņā ar minētās Direktīvas 3.d panta 1. vai 2. punktu, ar mērķi pārraudzīt, ka 100 % šo ieņēmumu vai līdzvērtīgu apjomu izmanto vienai vai vairākām darbībām, kas minētas Direktīvas 2003/87/EK 3.d panta 4. punktā. Pēc grozījumiem, kas veikti ar Direktīvu 2009/29/EK, Direktīva 2003/87/EK tagad ietver arī ziņošanas prasības par ieņēmumu izmantošanu, paredzot, ka vismaz 50 % jāizmanto vienai vai vairākām darbībām, kas minētas Direktīvas 2003/87/EK 10. panta 3. punktā. Pārredzamība par to ieņēmumu izmantošanu, kas iegūti no kvotu izsolīšanas saskaņā ar Direktīvu 2003/87/EK, ir svarīgs faktors Savienības saistību izpildē. Ziņošanā par šo ieņēmumu izmantošanu jānodrošina pierādījumi par faktiski izmaksātajām summām, par to, vai ieņēmumi ir piešķirti kā tiešs projekta ieguldījums, investīciju fondi, vai fiskāla vai finansiāla atbalsta rīcībpolitikas, kā arī jānorāda veids un atsauce uz šīm rīcībpolitikām, projektiem vai fondiem.

(18) UNFCCC uzliek pienākumu Savienībai un tās dalībvalstīm izstrādāt, regulāri atjaunināt, publicēt un ziņot Līgumslēdzēju pušu konferencei valsts paziņojumus un divgadu pārskatus, izmantojot Līgumslēdzēju pušu konferencē apstiprinātās pamatnostādnes, metodiku un formātus. Ar Lēmumu 1/CP.16 aicina uzlabot ziņošanu par klimata pārmaiņu mazināšanas mērķiem un finanšu, tehnoloģiskā un veiktspējas palielināšanas atbalsta nodrošināšanu jaunattīstības valstu Līgumslēdzējām pusēm.

(19) Lēmums Nr. 406/2009/EK pārvērš pašreizējo ikgadējo pārskata ciklu gada saistību ciklā, kas prasa dalībvalstu siltumnīcefekta gāzu sarakstu plaši pārskatīt īsākā laikposmā, nekā uzskaite tiek patlaban pārskatīta UNFCCC kontekstā, lai pēc nepieciešamības ļautu izmantot elastīguma iespējas un piemērot koriģējošus pasākumus katra attiecīgā gada beigās. Ņemot vērā neskaidrības par turpmākajām norisēm saistībā ar UNFCCC un Kioto Protokolu, ir jāizveido dalībvalstu iesniegtās siltumnīcefekta gāzu uzskaites Savienības līmeņa pārskatīšanas process, lai nodrošinātu, ka atbilstība saistībām saskaņā ar Lēmumu Nr. 406/2009/EK tiek vērtēta ticami, konsekventi, pārredzami un laicīgi.

(20) Vairāki tehniskie elementi, kas saistīti ar ziņošanu par siltumnīcefekta gāzu emisijām no avotiem un to piesaisti, piemēram, globālās sasilšanas potenciāls (GWP), apmērs, kādā ziņo siltumnīcefekta gāzēm, un IPCC metodiskās vadlīnijas, kas jāizmanto, lai sagatavotu valsts siltumnīcefekta gāzu uzskaiti, pašlaik tiek apspriesti UNFCCC procesa ietvaros. Šo metodisko elementu labojumi saistībā ar UNFCCC procesu un siltumnīcefekta gāzu emisiju laikrindu turpmāka pārrēķināšana var mainīt siltumnīcefekta gāzu emisiju līmeni un tendences. Komisijai ir jāpārrauga šīs norises starptautiskā līmenī un, ja vajadzīgs, jāierosina pārskatīt šo regulu, lai nodrošinātu atbilstību metodikai, kuru izmanto UNFCCC procesa kontekstā.

(21) Siltumnīcefekta gāzu emisijas visās ziņotajās laikrindās vajadzētu aprēķināt, izmantojot tās pašas metodes. Pamata darbības datus un emisijas koeficientus vajadzētu iegūt un izmantot konsekventā veidā, nodrošinot to, ka izmaiņas vērtēšanas metodēs un pieņēmumos nerada izmaiņas emisiju tendencēs. Pārrēķinus vajadzētu veikt saskaņā ar pieņemtām vadlīnijām, un tos būtu jāveic, lai uzlabotu ziņoto laikrindu konsekvenci, precizitāti un pilnīgumu un izmantotu detalizētākas metodes. Ja ir mainīta metodika vai veids, kādā tiek vākti attiecīgās darbības dati un emisijas koeficienti, dalībvalstīm būtu jāpārrēķina uzskaite par ziņotajām laikrindām un jānovērtē vajadzība veikt pārrēķinu, pamatojoties uz apstiprinātajās vadlīnijās minētajiem iemesliem, jo īpaši attiecībā uz galvenajām kategorijām. Ar šo regulu būtu jānosaka, vai un ar kādiem nosacījumiem šādu pārrēķinu rezultāti tiek ņemti vērā.

(22) Aviācija ietekmē pasaules klimatu, emitējot oglekļa dioksīdu (CO2), kā arī ar citām emisijām un mehānismiem, tostarp ar slāpekļa oksīdu emisijām un izraisot spalvu mākoņu palielināšanos. Ņemot vērā, ka zinātniskā izpratne par šādu ietekmi strauji attīstās, saistībā ar šo regulu regulāri būtu jāveic novērtējums par aviācijas ietekmi, kas nav CO2, uz globālo klimatu.

(23) Eiropas Vides aģentūras (EVA) mērķis ir atbalstīt ilgtspējīgu attīstību un palīdzēt sasniegt ievērojamu un izmērāmu Eiropas vides uzlabošanos, sniedzot laicīgu, mērķtiecīgu, būtisku un ticamu informāciju politikas veidotājiem, valsts iestādēm un sabiedrībai. Eiropas Vides aģentūrai būtu jāpalīdz Komisijai, ja nepieciešams, pārraudzības un ziņošanas darbā jo īpaši saistībā ar Eiropas Savienības uzskaites sistēmu un tās prognožu, rīcībpolitiku un pasākumu sistēmu, veicot ekspertu vadītu ikgadēju dalībvalstu uzskaites pārskatīšanu, novērtējot panākto progresu emisiju samazināšanas saistību izpildē, klimata pārmaiņu ietekmi, ne aizsargātību un pielāgošanos, kā arī sniedzot sabiedrībai pamatotu informāciju par klimata pārmaiņām.

(24) Komisijai jāseko līdzi monitoringa un ziņošanas prasību īstenošanai saskaņā ar šo regulu un turpmākajām norisēm saistībā ar UNFCCC un Kioto protokolu, lai nodrošinātu konsekvenci. Šajā sakarā, kur vajadzīgs, Komisijai būtu jāatceļ vai jāgroza šīs regulas noteikumi.

(25) Lai nodrošinātu vienotus nosacījumus šīs regulas 20. panta 5. punkta īstenošanai, īstenošanas pilnvaras būtu jāuztic Komisijai. Lai noteiktu harmonizētas ziņošanas prasības siltumnīcefekta gāzu emisiju un citas informācijas, kura attiecas uz klimata pārmaiņu politiku, pārraudzībai, pilnvaras pieņemt tiesību aktus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu vajadzētu deleģēt Komisijai attiecībā uz šīs regulas I pielikuma pārskatīšanu, dalībvalstu ziņošanu par LULUCF un jūras transportu, dalībvalstu vietējām sistēmām, ekspertu vadītas ikgadējas dalībvalstu uzskaites pārskatīšanu, detalizētām prasībām attiecībā uz dalībvalstu ziņojumu saturu, struktūru, formātu un iesniegšanas procesu, kā arī dažu šajā regulā paredzētu pienākumu atcelšanu un grozījumiem. Ir ļoti svarīgi, lai Komisija sagatavošanas darbu laikā rīkotu apspriešanos, tostarp ar ekspertiem. Komisijai, sagatavojot un izstrādājot deleģētos aktus, būtu jānodrošina vienlaicīga, laicīga un atbilstoša attiecīgo dokumentu nosūtīšana Eiropas Parlamentam un Padomei.

(26) Tā kā ierosinātās rīcības mērķus, kas izklāstīti šīs regulas 1. pantā, nevar pēc to būtības pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, un tāpēc mēroga vai ietekmes dēļ tos var labāk sasniegt Savienības līmenī, ES var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minēto mērķu sasniegšanai,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU:

1. nodaļa

Priekšmets, piemērošanas joma un definīcijas

1. pants

Priekšmets

Ar šo regulu ievieš mehānismu, ar ko

(a) nodrošina laicīgumu, pārredzamību, precizitāti, konsekvenci, salīdzināmību un pilnīgumu attiecībā uz Savienības un tās dalībvalstu ziņošanu UNFCCC sekretariātam;

(b) ziņo un verificē informāciju, kura attiecas uz saistībām saskaņā ar UNFCCC un Kioto Protokolu un to ietvaros pieņemtiem lēmumiem, un vērtē panākto progresu minēto saistību izpildē;

(c) veic monitoringu un ziņošanu attiecībā uz visu siltumnīcefekta gāzu, ko nekontrolē Monreālas protokols par vielām, kas noārda ozona slāni, antropogēnām emisijām no avotiem un piesaisti dalībvalstīs;

(d) veic monitoringu, ziņošanu, pārskatīšanu un verifikāciju attiecībā uz siltumnīcefekta gāzu emisijām un citu informāciju saskaņā ar Lēmuma Nr. 406/2009/EK 6. pantu;

(e) ziņo par CO2 emisijām no jūras transporta;

(f) veic monitoringu un ziņošanu attiecībā uz kvotu izsolēs iegūto ieņēmumu izlietojumu atbilstoši Direktīvas 2003/87/EK 3.d panta 1. un 2. punktam vai 10. panta 1. punktam, saskaņā ar minētās direktīvas 3.d panta 4. punktu un 10. panta 3. punktu;

(g) veic monitoringu un ziņošanu attiecībā uz dalībvalstu veiktajiem pasākumiem, ar ko pielāgojas neizbēgamajām klimata pārmaiņām;

(h) vērtē dalībvalstu panākto progresu savu pienākumu izpildē saskaņā ar Lēmumu Nr. 406/2009/EK;

(i) vāc informācijas un datus, kas vajadzīgi, lai pamatotu turpmāko Savienības klimata pārmaiņu politikas izstrādi un vērtēšanu.

2. pants

Darbības joma

Šī regula attiecas uz

(a) Savienības un tās dalībvalstu zema oglekļa emisiju līmeņa attīstības stratēģijām un to atjauninājumiem saskaņā ar Lēmumu 1/CP.16;

(b) I pielikumā uzskaitīto siltumnīcefekta gāzu emisijām nozarēs un no avotiem un to piesaisti, uz kurām attiecas valsts siltumnīcefekta gāzu uzskaite saskaņā ar UNFCCC 4. panta 1. punkta a) apakšpunktu un kuras tiek emitētas dalībvalstu teritorijās;

(c) siltumnīcefekta gāzu emisijām, kuras ietvertas Lēmuma Nr. 406/2009/EK 2. panta 1. punkta darbības jomā;

(d) siltumnīcefekta gāzu emisijām no jūras kuģiem, kuri piestāj dalībvalstu ostās;

(e) klimata ietekmes faktoriem, kas saistīti ar emisijām no civilās aviācijas, kuras nav saistītas ar CO2;

(f) Savienības un tās dalībvalstu prognozēm par siltumnīcefekta gāzu antropogēnām emisijām no avotiem un to piesaisti un dalībvalstu rīcībpolitikām un pasākumiem;

(g) apkopotu, konkrētiem projektiem un konkrētas valsts mērogā paredzētu finanšu un tehnoloģisko atbalstu jaunattīstības valstīm;

(h) kvotu izsolēs iegūto ieņēmumu izlietojumu atbilstoši Direktīvas 2003/87/EK 3.d panta 1. un 2. punktam un 10. panta 1. punktam;

(i) dalībvalstu rīcību valsts un reģionālā līmenī, ar ko pielāgojas klimata pārmaiņām.

3. pants

Definīcijas

Šajā regulā ir spēkā šādas definīcijas:

(1) gāzes "globālās sasilšanas potenciāls" ir kopējais ieguldījums globālajā sasilšanā, ko aprēķina, salīdzinot attiecīgās gāzes emisijas vienu vienību ar etalongāzes oglekļa dioksīda emisijas vienu vienību, kam ir piešķirta vērtība 1;

(2) "valsts uzskaites sistēma" ir institucionālo, juridisko un procedūras pasākumu sistēma, kas izveidota dalībvalstī, lai aprēķinātu siltumnīcefekta gāzu, uz kurām neattiecas Monreālas protokols, antropogēnās emisijas no avotiem un to piesaisti, kā arī lai ziņotu un arhivētu uzskaites informāciju saskaņā ar Lēmumu 19/CMP.1, kas pieņemts UNFCCC Līgumslēdzēju pušu konferencē, kura ir Kioto protokola Līgumslēdzēju pušu sanāksme ("Lēmums 19/CMP.1 "), vai ar citiem attiecīgiem lēmumiem saskaņā ar UNFCCC vai Kioto protokolu;

(3) "kompetentas uzskaites iestādes" ir jebkura iestāde vai iestādes, kurām saskaņā ar dalībvalsts uzskaites sistēmu ir uzticēts uzdevums apkopot siltumnīcefekta gāzu uzskaiti;

(4) "kvalitātes nodrošināšana" jeb "KN" ir plānotas pārskatīšanas procedūru sistēma, kura nodrošina, ka tiek sasniegti datu kvalitātes mērķi un ka tiek ziņoti iespējami labākie aprēķini un informācija, lai atbalstītu kvalitātes kontroles programmas efektivitāti un palīdzētu dalībvalstīm;

(5) "kvalitātes kontrole" jeb "KK" ir ikdienas tehnisko darbību sistēma, ar ko mēra un kontrolē apkopotās informācijas un aprēķinu kvalitāti, lai nodrošinātu datu integritāti, pareizību un pilnīgumu, identificētu un novērstu kļūdas un izlaidumus, dokumentētu un arhivētu datus un citus izmantotos materiālus un reģistrētu visas KN darbības;

(6) "indikators" ir kvantitatīvs vai kvalitatīvs faktors jeb mainīgais, kas veicina labāku izpratni par rīcībpolitiku un pasākumu īstenošanas progresu un siltumnīcefekta gāzu emisiju tendencēm;

(7) "noteiktā daudzuma vienība" jeb "NDV" ir vienība, ko piešķir saskaņā ar attiecīgajiem noteikumiem pielikumā Lēmumam 13/CMP.1 kas pieņemts UNFCCC Līgumslēdzēju pušu konferencē, kura ir Kioto protokola Līgumslēdzēju pušu sanāksme ("Lēmums 13/CMP.1");

(8) "piesaistes vienība" jeb "PSV" ir vienība, ko piešķir saskaņā ar attiecīgajiem noteikumiem pielikumā Lēmumam 13/CMP.1 vai citos attiecīgos UNFCCC vai Kioto protokola struktūru lēmumos;

(9) “emisiju samazināšanas vienība” (ESV) ir vienība, ko piešķir saskaņā ar attiecīgajiem noteikumiem pielikumā Lēmumam 13/CMP.1 un citos attiecīgos lēmumos, kas pieņemti saskaņā ar UNFCCC vai Kioto Protokolu;

(10) "sertificēta emisiju samazināšana" jeb "SES" ir vienība, ko piešķir saskaņā ar Kioto protokola 12. pantu un tā prasībām, kā arī ar attiecīgajiem noteikumiem pielikumā Lēmumam 13/CMP.1;

(11) "valsts reģistrs" ir reģistrs standartizētas elektroniskas datubāzes veidā, kurā ir dati par ESV, SES, NDV un PSV piešķiršanu, turēšanu, pārskaitīšanu, iegūšanu, anulēšanu un norakstīšanu un ESV, SES un NDV pārnesi;

(12) "rīcībpolitikas un pasākumi" ir visi politiskie, administratīvie un juridiskie instrumenti, kuru mērķis ir īstenot saistības saskaņā ar UNFCCC 4. panta 2. punkta a) un b) apakšpunktu, tostarp tie, kuru galvenais mērķis nav siltumnīcefekta gāzu emisiju ierobežošana un samazināšana;

(13) "rīcībpolitiku, pasākumu un prognožu valsts sistēma" ir institucionālo, juridisko un procedūras pasākumu sistēma, kas izveidota dalībvalstī, lai ziņotu par rīcībpolitikām un pasākumiem un sagatavotu un ziņotu prognozes par siltumnīcefekta gāzu antropogēnām emisijām no avotiem un piesaisti, kā noteikts šīs regulas 13. pantā;

(14) "rīcībpolitiku un pasākumu ex-ante novērtējums" ir plānotās rīcībpolitikas vai pasākuma ietekmes novērtējums;

(15) "rīcībpolitiku un pasākumu ex-post novērtējums" ir rīcībpolitikas vai pasākuma gūto rezultātu novērtējums;

(16) "prognozes bez pasākumiem" ir prognozes par siltumnīcefekta gāzu antropogēnām emisijām no avotiem un to piesaisti, kuras izslēdz visu to rīcībpolitiku un pasākumu rezultātus, kas plānoti, pieņemti vai īstenoti pēc gada, kas izvēlēts kā attiecīgās prognozes sākumpunkts;

(17) "prognozes ar pasākumiem" ir prognozes par siltumnīcefekta gāzu antropogēnām emisijām no avotiem un to piesaisti, kas ietver pieņemto un īstenoto rīcībpolitiku un pasākumu rezultātus siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinājuma ziņā;

(18) "prognozes ar papildu pasākumiem" ir prognozes par siltumnīcefekta gāzu antropogēnām emisijām no avotiem un to piesaisti, kas siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas ziņā ietver rīcībpolitiku un pasākumu rezultātus, kas pieņemti un īstenoti, lai mazinātu klimata pārmaiņas, kā arī plānotās rīcībpolitikas un pasākumus;

(19) "jutīguma analīze" ir modeļa algoritma vai pieņēmuma izpēte, lai aprēķinātu, cik jutīgi vai stabili ir modeļa rezultātu dati attiecībā uz izmaiņām ievades datos un pamata pieņēmumos. To veic, mainot ievades vērtības vai modeļa vienādojumus un novērojot, kā attiecīgi mainās modeļa rezultāti;

(20) "ar klimata pārmaiņu mazināšanu saistītais atbalsts" ir atbalsts pasākumiem jaunattīstības valstīs, kas veicina mērķi stabilizēt siltumnīcefekta gāzu koncentrāciju atmosfērā tādā līmenī, kas novērstu bīstamu antropogēnisku iejaukšanos klimata sistēmā;

(21) "ar pielāgošanos klimata pārmaiņām saistītais atbalsts" ir atbalsts pasākumiem jaunattīstības valstīs, kas paredzēti, lai samazinātu cilvēku vai dabas sistēmu neaizsargātību pret klimata pārmaiņu ietekmi un ar klimatu saistītiem riskiem, saglabājot vai palielinot jaunattīstības valstu pielāgošanās spējas un noturību;

(22) "tehniskas korekcijas" ir korekcijas valsts siltumnīcefekta gāzu uzskaites aprēķinos, kas veikti saistībā ar pārskatīšanu saskaņā ar šīs regulas 20. pantu, ja iesniegtie uzskaites dati ir nepilnīgi vai ir sagatavoti tādā veidā, kas neatbilst starptautiskajiem un Savienības noteikumiem vai vadlīnijām, un kas ir paredzēti, lai aizstātu sākotnēji iesniegtos aprēķinus;

(23) "pārrēķini" saskaņā ar UNFCCC ziņošanas vadlīnijām par gada uzskaiti ir procedūra, ar ko atkārtoti novērtē iepriekš iesniegto siltumnīcefekta gāzu antropogēnās emisijas no avotiem un to piesaistes uzskaiti, jo ir mainījusies metodika, veids, kādā tiek iegūti un izmantoti emisijas koeficienti un darbības dati, vai iekļautas jaunu avotu un piesaistes kategorijas.

2. nodaļa

Zema oglekļa emisiju līmeņa attīstības stratēģijas

4. pants

Zema oglekļa emisiju līmeņa attīstības stratēģijas

1. Dalībvalstis un Komisija Savienības vārdā katra izstrādā un īsteno zema oglekļa dioksīda emisiju līmeņa attīstības stratēģiju, lai veicinātu:

(a) pārredzamu un precīzu monitoringu pār dalībvalstu faktisko un prognozēto progresu, tostarp pār ieguldījumu, ko devuši ar Savienības pasākumi, izpildot Savienības un dalībvalstu saistības UNFCCC ietvaros ierobežot vai samazināt siltumnīcefekta gāzu antropogēnās emisijas;

(b) siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas saistību izpildi dalībvalstīs saskaņā ar Lēmumu Nr. 406/2009/EK un panāktu ilgtermiņa emisiju samazinājumus un to piesaistes palielinājumus visās nozarēs saskaņā ar Savienības mērķi samazināt emisijas par 80 līdz 95 % līdz 2050. gadam, salīdzinot ar 1990. gadu, ņemot vērā nepieciešamo samazināšanu attīstīto valstu grupā saskaņā ar IPCC.

2. Dalībvalstis iesniedz Komisijai savas zema oglekļa emisiju līmeņa attīstības stratēģijas vienu gadu pēc tam, kad stājas spēkā šī regula, vai saskaņā ar starptautiskā līmenī apstiprinātu laika grafiku UNFCCC procesa ietvaros.

3. Komisija un dalībvalstis savas attiecīgās zema oglekļa emisiju līmeņa attīstības stratēģijas un to atjauninājumus nekavējoties dara pieejamus sabiedrībai.

3. nodaļa

Ziņošana par vēsturiskajām siltumnīcefekta gāzu emisijām un piesaisti

5. pants

Valsts uzskaites sistēmas

1. Dalībvalstis izveido, izmanto un cenšas pastāvīgi uzlabot valsts uzskaites sistēmas, ar ko novērtē šīs regulas I pielikumā minēto siltumnīcefekta gāzu antropogēnās emisijas no avotiem un to piesaisti un nodrošina siltumnīcefekta gāzu uzskaites laicīgumu, pārredzamību, precizitāti, konsekvenci, salīdzināmību un pilnīgumu.

2. Dalībvalstis nodrošina, ka to kompetentajām uzskaites iestādēm ir piekļuve un ka to valsts uzskaites sistēma nodrošina, ka to kompetentajām iestādēm ir piekļuve:

(a) datiem un metodēm attiecībā uz darbībām un iekārtām saskaņā ar Direktīvu 2003/87/EK, kas paziņoti nolūkā sagatavot valsts siltumnīcefekta gāzu uzskaiti, lai nodrošinātu paziņoto siltumnīcefekta gāzu emisiju konsekvenci Savienības emisijas kvotu tirdzniecības sistēmā un valsts siltumnīcefekta gāzu uzskaitē;

(b) datiem, kas ievākti, izmantojot ziņošanas sistēmas par fluorētām gāzēm dažādās nozarēs, kā izveidots saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 842/2006 6. panta 4. punktu, ar mērķi sagatavot valsts siltumnīcefekta gāzu uzskaiti;

(c) emisijām, pamata datiem un metodēm, ko paziņojušas iekārtas saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 166/2006 nolūkā sagatavot valsts siltumnīcefekta gāzu uzskaiti;

(d) datiem, kas paziņoti saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1099/2008.

3. Dalībvalstis nodrošina, ka to kompetentās uzskaites iestādes un ka to valsts uzskaites sistēmas nodrošina, ka to kompetentās uzskaites iestādes:

(a) izmanto ziņošanas sistēmas, kas izveidotas saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 842/2006 6. panta 4. punktu, lai uzlabotu fluorēto gāzu aprēķinus siltumnīcefekta gāzu uzskaitē;

(b) spēj veikt ikgadējas konsekvences pārbaudes, kas minētas šīs regulas 7. panta 1. punkta l) un m) apakšpunktā;

6. pants

Savienības uzskaites sistēma

Ar šo tiek izveidota Savienības uzskaites sistēma, lai nodrošinātu valsts mēroga uzskaites laicīgumu, pārredzamību, precizitāti, konsekvenci, salīdzināmību un pilnīgumu saistībā ar Savienības siltumnīcefekta gāzu uzskaiti. Komisija pārvalda, uztur un cenšas pastāvīgi uzlabot šo sistēmu, kas ietver:

(a) kvalitātes nodrošināšanas un kvalitātes kontroles programmu, kas ietver kvalitātes mērķu noteikšanu un uzskaites kvalitātes nodrošināšanas un kvalitātes kontroles plāna sagatavošanu. Komisija palīdz dalībvalstīm īstenot kvalitātes nodrošināšanas un kvalitātes kontroles programmas;

(b) procedūru, pēc kuras aprēķina, apspriežoties ar attiecīgo dalībvalsti, visus valsts uzskaitē trūkstošos datus;

(c) ikgadēju ekspertu veiktu dalībvalstu siltumnīcefekta gāzu uzskaites pārskatīšanu.

7. pants

Siltumnīcefekta gāzu uzskaite

1. Dalībvalstis nosaka un paziņo Komisijai līdz katra gada (X gads) 15. janvārim:

(a) to siltumnīcefekta gāzu antropogēnās emisijas, kas minētas šīs regulas I pielikumā, un siltumnīcefekta gāzu antropogēnās emisijas, kas minētas Lēmuma Nr. 406/2009/EK 2. panta 1. punktā, par X–2 gadu. Neskarot ziņošanu par siltumnīcefekta gāzēm, kas minētas šīs regulas I pielikumā, oglekļa dioksīda (CO2) emisijas no IPCC avota kategorijas "1.A.3.A civilā aviācija" uzskata par vienādām ar nulli Lēmuma Nr. 406/2009/EK 3. panta un 7. panta 1. punkta nolūkā;

(b) datus par to oglekļa monoksīda (CO), sēra dioksīda (SO2), slāpekļa oksīdu (NOx) un gaistošu organisku savienojumu (GOS) antropogēnām emisijām, par kurām ziņo arī saskaņā ar Direktīvas 2001/81/EK 7. pantu, par X–2 gadu;

(c) to siltumnīcefekta gāzu antropogēnām emisijām no avotiem un CO2 piesaisti, kas izriet no LULUCF, par X–2 gadu;

(d) to siltumnīcefekta gāzu antropogēnām emisijām no avotiem un CO2 piesaisti, kas izriet no LULUCF darbībām saskaņā ar Kioto protokolu, un informāciju par minēto siltumnīcefekta gāzu emisiju un to piesaistes no zemes izmantojuma, zemes izmantojuma maiņas un mežsaimnieciskās darbības uzskaiti saskaņā ar Kioto protokola 3. panta 3. punktu un, ja dalībvalstis nolemj to izmantot, 3. panta 4. punktu, un par attiecīgajiem lēmumiem saistībā ar par gadiem no 2008. līdz X–2 gadam. Dalībvalstis, kas izvēlējušās ņemt vērā aramzemes apsaimniekošanu, ganību apsaimniekošanu vai veģetācijas atjaunošanu saskaņā ar Kioto protokola 3. panta 4. punktu, ziņo par siltumnīcefekta gāzu emisijām no avotiem un to piesaisti arī par katru šādu darbību par 1990. gadu;

(e) visas izmaiņas informācijā, kas minēta punktos a) līdz d) attiecībā uz gadiem starp 1990. gadu un gadu, kas ir trīs gadus iepriekš (X–3 gads);

(f) informāciju par indikatoriem attiecībā uz X–2 gadu;

(g) informāciju no valsts reģistra par NDV, SMV, ESV un SES piešķiršanu, iegūšanu, turēšanu, pārskaitīšanu, anulēšanu, atsaukšanu un pārnesi par X–1 gadu;

(h) kopsavilkuma informāciju par veiktajiem pārskaitījumiem saskaņā ar Lēmuma Nr. 406/2009/EK 3. panta 4. un 5. punktu par X–1 gadu;

(i) informāciju par kopīgas īstenošanas izmantošanu, tīrās attīstības mehānismu un starptautisko emisijas kvotu tirdzniecību saskaņā ar Kioto protokola 6., 12. un 17. pantu vai par jebkuru citu elastīgu mehānismu, kas paredzēts citos instrumentos, ko pieņēmusi UNFCCC Līgumslēdzēju pušu konference vai UNFCCC Līgumslēdzēju pušu konference, kas ir Kioto protokola pušu sanāksme, lai izpildītu emisiju ierobežošanas vai samazināšanas skaitliskās saistības saskaņā ar Lēmuma Nr. 2002/358/EK 2. pantu[21] un Kioto protokolu vai jebkuras turpmākās saistības saskaņā ar UNFCCC vai Kioto protokolu, par X–2 gadu;

(j) informāciju par pasākumiem, kas veikti, lai uzlabotu uzskaites aprēķinus, jo īpaši tajās uzskaites jomās, kurās ir veiktas korekcijas vai ieteikumi pēc ekspertu veiktas pārskatīšanas;

(k) verificēto emisiju, kuras iekārtas un operatori ziņo saskaņā ar Direktīvu 2003/87/EK, faktiskais vai aprēķinātais sadalījums pa valsts siltumnīcefekta gāzu uzskaites avota kategorijām, un šo verificēto emisiju attiecību pret kopējām paziņotajām siltumnīcefekta gāzu emisijām šajās avotu kategorijās par X–2 gadu;

(l) rezultātus konsekvences pārbaudēm par emisijām, kas paziņotas siltumnīcefekta gāzu uzskaitē, par X–2 gadu attiecībā uz:

(i)      verificētajām emisijām, kas paziņotas saskaņā ar Direktīvu 2003/87/EK;

(ii)      iekārtas līmeņa emisijām, kas paziņotas saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 166/2006;

(m) rezultātus konsekvences pārbaudēm par darbību, pamatdatiem un pieņēmumiem, kas izmantoti, lai aprēķinātu emisijas siltumnīcefekta gāzu uzskaites sagatavošanā, par X–2 gadu attiecībā uz:

(i)      datiem un pieņēmumiem, kas izmantoti, lai sagatavotu gaisu piesārņojošo vielu uzskaiti saskaņā ar Direktīvu 2001/81/EK;

(ii)      datiem, kas paziņoti saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 842/2006 6. panta 1. punktu;

(iii)     enerģētikas datiem, kas paziņoti saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1099/2008 4. pantu un B pielikumu;

(n) aprakstu par visām izmaiņām valsts uzskaites sistēmā;

(o) aprakstu par visām izmaiņām valsts reģistrā;

(p) visus citus valsts siltumnīcefekta gāzu uzskaites ziņojuma elementus, kas nepieciešami, lai sagatavotu Savienības siltumnīcefekta gāzu uzskaites ziņojumu, piemēram, informāciju par dalībvalstu kvalitātes nodrošināšanas un kvalitātes kontroles plānu, vispārēju nenoteiktības novērtējumu un vispārēju pilnīguma novērtējumu.

Pirmajā pārskata gadā saskaņā ar šo regulu dalībvalstis informē Komisiju par savu nodomu izmantot noteikumus saskaņā ar Lēmuma Nr. 406/2009/EK 3. panta 4. un 5. punktu.

2. Dalībvalstis paziņo Komisijai līdz katra gada 15. martam pilnīgu un atjauninātu valsts uzskaites ziņojumu. Šajā ziņojumā ir jāietver visa informācija, kas noteikta šā panta 1. punktā, un visi turpmāki šīs informācijas atjauninājumi;

3. Dalībvalstis iesniedz UNFCCC sekretariātam katru gadu līdz 15. aprīlim valsts uzskaiti, kas satur identisku informāciju tai, kura iesniegta Komisijai saskaņā ar šā panta 2. punktu.

4. Komisija sadarbībā ar dalībvalstīm ik gadu izveido Savienības siltumnīcefekta gāzu uzskaiti un Savienības siltumnīcefekta gāzu uzskaites ziņojumu un iesniedz tos UNFCCC sekretariātam katru gadu līdz 15. aprīlim.

5. Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus atbilstīgi šī regulas 29. pantam, lai:

(a) pievienotu vai dzēstu vielas no siltumnīcefekta gāzu saraksta šīs regulas I pielikumā;

(b) noteiktu monitoringa un ziņošanas prasības attiecībā uz LULUCF saskaņā ar jebkuru jaunu starptautisku nolīgumu vai tiesību aktu, kas pieņemts saskaņā ar Lēmuma Nr. 406/2009/EK 9. pantu.

8. pants

Tuvinātā siltumnīcefekta gāzu uzskaite

Dalībvalstis līdz katra gada 31. jūlijam (X gads) iesniedz Komisijai tuvinātu siltumnīcefekta gāzu uzskaiti par X–1 gadu. Komisija, pamatojoties uz dalībvalstu tuvināto siltumnīcefekta gāzu uzskaiti vai, vajadzības gadījumā, pamatojoties uz saviem aprēķiniem, ik gadu apkopo Savienības tuvināto siltumnīcefekta gāzu uzskaiti. Komisija šo informāciju dara publiski pieejamu līdz katra gada 30. septembrim.

9. pants

Procedūras emisijas aprēķinu pabeigšanai

1. Komisija veic saskaņā ar šīs regulas 7. panta 1. punktu iesniegto dalībvalstu datu sākotnējo pārbaudi attiecībā uz pilnīgumu un iespējamām problēmām. Tā nosūta rezultātus dalībvalstīm 6 nedēļu laikā pēc iesniegšanas termiņa. Dalībvalstis atbild uz visiem sākotnējā pārbaudē uzdotiem jautājumiem līdz 15. martam kopā ar galīgās uzskaites iesniegšanu par X–2 gadu.

2. Ja dalībvalsts nesniedz atbildi uz Komisijas uzdotajiem jautājumiem vai neiesniedz pilnīgus uzskaites aprēķinus, kas nepieciešami, lai apkopotu Savienības uzskaiti līdz 15. martam, Komisija sagatavo aprēķinus, kurus izmanto attiecīgās dalībvalsts uzskaites aprēķinu vietā. Komisija šim nolūkam izmanto metodes, kas atbilst vadlīnijām, kuras piemēro, lai izstrādātu valsts siltumnīcefekta gāzu uzskaiti.

10. pants

Ziņošana par CO2 emisijām no jūras transporta

1. Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētu aktu saskaņā ar šīs regulas 29. pantu, lai precizētu prasības attiecībā uz monitoringu un ziņošanu par jūras transporta radītām CO2 emisijām, kuras attiecas uz jūras kuģiem, kas piestāj dalībvalstu ostās. Pieņemtajām monitoringa un ziņošanas prasībām ir jāatbilst prasībām, par kurām vienojusies UNFCCC, un, ciktāl iespējams, jāatbilst prasībām, ko piemēro kuģiem SJO kontekstā vai ar Savienības tiesību aktiem, kas attiecas uz SEG emisijām no jūras transporta. Ciktāl iespējams, monitoringa un ziņošanas prasībām jāsamazina dalībvalstu darba apjoms, tostarp izmantojot centralizētu datu vākšanu un uzturēšanu.

2. Ja ir pieņemts akts saskaņā ar 1. punktu, dalībvalstis nosaka un paziņo Komisijai līdz katra gada 15. janvārim (X gads) par X–2 gadu CO2 emisijas no jūras transporta saskaņā ar šo aktu.

4. nodaļa

Reģistri

11. pants

Reģistru izveide un darbība

1. Savienība un dalībvalstis izveido un uztur reģistrus, lai precīzi uzskaitītu NDV, SMV, ESV un SES piešķiršanu, turēšanu, pārskaitīšanu, iegūšanu, anulēšanu un atsaukšanu un NDV, SMV, ESV un SES pārnesi. Dalībvalstis var arī izmantot šos reģistrus, lai precīzi uzskaitītu Direktīvas 2003/87/EK 11.a panta 5. punktā minētās vienības.

2. Savienība un dalībvalstis var uzturēt savus reģistrus konsolidētā sistēmā kopā ar vienu vai vairākām citām dalībvalstīm.

3. Šā panta 1. punktā minētos datus dara pieejamus centrālajam administratoram, kas iecelts saskaņā ar Direktīvas 2003/87/EK 20. pantu.

4. Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētu aktu saskaņā ar šīs regulas 29. pantu, lai izveidotu Savienības reģistru, kas minēts šā panta 1. punktā.

12. pants

Vienību norakstīšana saskaņā ar Kioto protokolu

1. Dalībvalstis pēc valsts uzskaites pārskatīšanas pabeigšanas saskaņā ar Kioto protokolu attiecībā uz katru gadu pirmajā saistību periodā saskaņā ar Kioto protokolu, tostarp pēc visu īstenošanas jautājumu atrisināšanas, noraksta no reģistra NDV, SMV, ESV un SE līdzvērtīgi to neto emisijām minētā gada laikā.

2. Attiecībā uz pēdējo saistību perioda gadu saskaņā ar Kioto protokolu dalībvalstis noraksta vienības no reģistra pirms papildu perioda beigām, lai izpildītu saistības, kas noteiktas Lēmumā 11/CMP.1, kas pieņemts UNFCCC Līgumslēdzēju pušu konferencē, kura ir Kioto protokola Līgumslēdzēju pušu sanāksme.

5. nodaļa

Ziņošana par rīcībpolitikām un pasākumiem, un prognozēm attiecībā uz par siltumnīcefekta gāzu antropogēnām emisijām no avotiem un to piesaisti

13. pants

Rīcībpolitiku, pasākumu un prognožu valsts sistēmas

1. Dalībvalstis un Komisija izveido viena gada laikā pēc šīs regulas stāšanās spēkā, izmanto un cenšas pastāvīgi uzlabot valstu sistēmas ziņošanai par siltumnīcefekta gāzu antropogēno emisiju no avotiem un to piesaistes rīcībpolitikām un pasākumiem un prognožu sagatavošanai un ziņošanai. Šīs valsts sistēmas ietver visus institucionālos, juridiskos un procedūras pasākumus, kas izveidoti dalībvalstī un Savienībā, lai izvērtētu rīcībpolitikas un prognozētu siltumnīcefekta gāzu antropogēno emisiju no avotiem un to piesaisti.

2. Mērķis ir nodrošināt paziņotās informācijas par rīcībpolitikām, pasākumiem un prognozēm attiecībā uz siltumnīcefekta gāzu antropogēnām emisijām no avotiem un to piesaisti laicīgumu, pārredzamību, precizitāti, konsekvenci, salīdzināmību un pilnīgumu, kā minēts šīs regulas 14. un 15. pantā, tostarp attiecībā uz datu, metožu un modeļu izmantošanu un piemērošanu un kvalitātes nodrošināšanas un kvalitātes kontroles pasākumu īstenošanu un jutīguma analīzi.

14. pants

Ziņošana par rīcībpolitikām un pasākumiem

1. Dalībvalstis katru gadu līdz 15. martam (X gads) iesniedz Komisijai:

(a) aprakstu par savas valsts sistēmu ziņošanai par rīcībpolitikām un pasākumiem un prognožu sagatavošanai un ziņošanai attiecībā uz siltumnīcefekta gāzu antropogēnām emisijām no avotiem un to piesaisti saskaņā ar šīs regulas 13. panta 1. punktu vai informāciju par visām izmaiņām šajā sistēmā, ja šāds apraksts jau ir iesniegts;

(b) papildu informāciju vai atjauninājumus, kuri attiecas uz zema oglekļa emisiju līmeņa attīstības stratēģiju, kas minēta šīs regulas 4. pantā, un virzību šo stratēģiju īstenošanā;

(c) informāciju par valsts rīcībpolitikām un pasākumiem, kā arī par to Savienības rīcībpolitiku un pasākumu īstenošanu, kuri ierobežo vai samazina siltumnīcefekta gāzu emisijas no avotiem vai veicina to piesaisti, iedalot to pēc nozarēm attiecībā uz katru siltumnīcefekta gāzi, kas minēta šīs regulas I pielikumā. Šajā informācijā ietver savstarpējas norādes uz attiecīgajām valstu vai Savienības rīcībpolitikām, jo īpaši attiecībā uz gaisa kvalitāti, un norāda:

i)        rīcībpolitikas vai pasākuma mērķi un sniedz īsu rīcībpolitikas vai pasākuma aprakstu;

ii)       politikas instrumenta veidu;

iii)      īstenošanas stāvokli;

iv)      indikatorus, lai pārraudzītu un novērtētu progresu laika gaitā

v)       kvantitatīvos aprēķinus par ietekmi uz siltumnīcefekta gāzu emisijām no avotiem un to piesaisti, sadalot tās šādi:

– ex-ante novērtējuma rezultāti attiecībā uz katras rīcībpolitikas un pasākuma ietekmi. Aprēķinus sniedz par 4 secīgiem nākamajiem gadiem, kas beidzas ar 0 vai 5, kas seko uzreiz pēc X gada, nošķirot siltumnīcefekta gāzu emisijas, uz kurām attiecas Direktīva 2003/87/EK, un tās, uz kurām attiecas Lēmums Nr. 406/2009/EK;

– pēc ex-post novērtējuma rezultāti attiecībā uz katras rīcībpolitikas un pasākuma ietekmi saistībā ar klimata pārmaiņu mazināšanu, kur pieejams, nošķirot siltumnīcefekta gāzu emisijas, uz kurām attiecas Direktīva 2003/87/EK, un tās, uz kurām attiecas Lēmums Nr. 406/2009/EK.

(vi)     rīcībpolitiku un pasākumu prognozēto izmaksu aprēķini, kā arī, attiecīgā gadījumā, izdevumu aprēķini par īstenotajām rīcībpolitikām un pasākumiem;

(vii)    visas atsauces uz novērtējumu un pamatā esošiem tehniskajiem ziņojumiem, kas minēti šā panta 2. punktā;

(d) informāciju par īstenotajām vai plānotajām rīcībpolitikām un pasākumiem, kas paredzēti, lai īstenotu attiecīgos Savienības tiesību aktus, un informāciju par valstu atbilstības un izpildes procedūrām;

(e) informāciju, kas minēta Lēmuma Nr. 406/2009/EK 6. panta 1. punkta d) apakšpunktā;

(f) informāciju par to, kādā apmērā dalībvalsts rīcība ir būtisks elements no valsts līmenī veiktiem centieniem, kā arī to, kādā apmērā kopīgas īstenošanas mehānisma un tīra attīstības mehānisma prognozētā izmantošana, un starptautiskā emisijas kvotu tirdzniecība papildina valsts pasākumus saskaņā ar Kioto protokola un saskaņā ar to pieņemto lēmumu attiecīgajiem noteikumiem.

2. Dalībvalstis elektroniskā veidā dara sabiedrībai pieejamu valsts rīcībpolitiku un pasākumu izmaksu un ietekmes novērtējumu, informāciju par Savienības rīcībpolitiku un pasākumu īstenošanu, kas ierobežo vai samazina siltumnīcefekta gāzu emisijas no avotiem vai veicina to piesaisti, kopā ar tehniskiem ziņojumiem, kas ir pamatā šiem novērtējumiem. Tajos būtu jāiekļauj izmantoto modeļu un metodiskās pieejas apraksti, definīcijas un pamatpieņēmumi.

15. pants

Ziņošana par prognozēm

1. Dalībvalstis līdz katra gada 15. martam (X gads) ziņo Komisijai valsts prognozes par siltumnīcefekta gāzu antropogēnām emisijām no avotiem un to piesaisti, iedalot tās pēc gāzes un pēc nozares. Šīs prognozes ietver kvantitatīvu aprēķinu par 4 secīgiem nākamajiem gadiem, kas beidzas ar 0 vai 5, uzreiz pēc X gada. Valsts prognozēs ņem vērā visas rīcībpolitikas un pasākumus, kas pieņemti Savienības līmenī, un ietver:

(a) prognozes bez pasākumiem, prognozes ar pasākumiem un prognozes ar papildu pasākumiem;

(b) kopējās siltumnīcefekta gāzu prognozes un atsevišķus aprēķinus attiecībā uz prognozētajām siltumnīcefekta gāzu emisijām no emisiju avotiem, uz kuriem attiecas Direktīva 2003/87/EK un Lēmums Nr. 406/2009/EK;

(c) skaidru norādi uz valsts, reģionālajām un Savienības rīcībpolitikām un pasākumiem, kas iekļauti prognozēs par siltumnīcefekta gāzu antropogēnajām emisijām no avotiem un to piesaisti. Ja šādas rīcībpolitikas un pasākumi nav iekļauti, to skaidri norāda un izskaidro;

(d) prognozēm veiktās jutīguma analīzes rezultātus;

(e) viss attiecīgās atsauces uz novērtējumu un tehniskajiem ziņojumiem, kas ir pamatā šiem novērtējumiem, kā paredzēts šā panta 3. punktā.

2. Ja dalībvalsts neiesniedz pilnīgus prognožu aprēķinus līdz katra gada 15. martam, Komisija var sagatavot aprēķinus, kā prasīts, lai apkopotu Savienības prognozes.

3. Dalībvalstis elektroniskā formā dara sabiedrībai pieejamu savas valsts prognozes attiecībā uz siltumnīcefekta gāzu emisijām no avotiem un to piesaisti kopā ar visiem tehniskajiem ziņojumiem, ar kuriem šīs prognozes ir pamatotas. Tajās būtu jāiekļauj izmantoto modeļu un metodiskās pieejas apraksti, definīcijas un pamatpieņēmumi.

6. nodaļa

Citas informācijas ziņošana attiecībā uz klimata pārmaiņām

16. pants

Ziņošana par valstu pielāgošanās pasākumiem

Dalībvalstis līdz katra gada 15. martam ziņo Komisijai informāciju par īstenotajiem vai plānotajiem pasākumiem, ar ko pielāgojas klimata pārmaiņām, jo īpaši par valsts un reģionālo pielāgošanās stratēģiju un pielāgošanās pasākumiem. Šajā informācijā ietver piešķirto budžetu pa politikas sektoriem un – attiecībā uz katru pielāgošanās pasākumu - galveno mērķi, instrumenta veidu, īstenošanas stāvokli un klimata pārmaiņu ietekmes kategoriju (piemēram, plūdi, jūras līmeņa celšanās, ekstremālas temperatūras, sausums un ekstremāli laika apstākļi).

17. pants

Ziņošana par jaunattīstības valstīm piešķirto finanšu un tehnoloģisko atbalstu

Dalībvalstis, pamatojoties uz labākajiem pieejamajiem datiem, līdz katra gada 15. martam (X gads ) ziņo Komisijai:

(a) informāciju par plānoto un izmaksāto finanšu atbalstu jaunattīstības valstīm saskaņā ar UNFCCC par X–1 gadu, par plānoto finanšu atbalstu X gadā un par plānoto atbalsta sniegšanu. Ziņojumā sniegtajā informācijā norāda:

(i)      vai finanšu resursi, kurus dalībvalsts ir piešķīrusi jaunattīstības valstīm, ir jauni un papildus UNFCCC kontekstā un kā tie tika aprēķināti;

(ii)      informāciju par finanšu resursiem, kurus dalībvalsts ir piešķīrusi saistībā ar UNFCCC īstenošanu pēc kanāla veida, piemēram, divpusējs, reģionāls vai citi daudzpusēji kanāli;

(iii)     kvantitatīvu informāciju par finanšu plūsmām, pamatojoties uz tā sauktajiem Rio politikas rādītājiem ar klimata pārmaiņu mazināšanu saistītajam atbalstam un ar pielāgošanos klimata pārmaiņām saistītajam atbalstam (Rio politikas rādītāji), ko ieviesa ESAO Attīstības palīdzības grupa, un metodisko informāciju, kas attiecas uz klimata pārmaiņu Rio politikas rādītāju metodikas īstenošanu;

(iv)     detalizētu informāciju par palīdzību, ko attiecīgā gadījumā sniedzis gan publiskais, gan privātais sektors, jaunattīstības valstīm, kuras ir īpaši neaizsargātas pret klimata pārmaiņu sekām, lai pielāgotos šo klimata pārmaiņu sekām;

(v)     detalizētu informāciju par palīdzību, ko attiecīgā gadījumā sniedzis gan publiskais, gan privātais sektors, jaunattīstības valstīm, lai samazinātu siltumnīcefekta gāzu emisijas;

(b) informāciju par dalībvalsts pasākumiem, kas saistīti ar tehnoloģiju nodošanu jaunattīstības valstīm UNFCCC ietvaros, un X–1 gadā nodotajām tehnoloģijām, par plānotajiem pasākumiem, kas saistīti ar tehnoloģiju nodošanu jaunattīstības valstīm UNFCCC ietvaros, un tehnoloģijām, kuras nodos X gadā un turpmākajos gados. Tajā jāiekļauj informāciju par to, vai nodotās tehnoloģijas tika izmantotas, lai mazinātu klimata pārmaiņas vai lai pielāgotos tām, norādot saņēmējvalsti, piešķirto atbalsta summu un nodotās tehnoloģijas veidu.

18. pants

Ziņošana par izsoles ienākumu un projektu kredītu izlietojumu

1. Dalībvalstis līdz katra gada 15.martam (X gads ) iesniedz Komisijai par X–1gadu:

(a) detalizētu pamatojumu, kas minēts Lēmuma Nr. 406/2009/EK 6. panta 2. punktā;

(b) informāciju par ieņēmumu, kurus dalībvalstis ieguvušas kvotu izsolēs saskaņā ar Direktīvas 2003/87/EK 10. panta 1. punktu, izlietojumu X–1 gadā. Šajā informācijā ietver arī specifisku un detalizētu informāciju par 50 % ieņēmumu izlietojumu un rezultātā veiktajiem pasākumiem, norādot šādu veikto pasākumu kategoriju saskaņā ar Direktīvas 2003/87/EK 10. panta 3. punktu un attiecīgo saņēmēju valsti vai reģionu;

(c) informāciju par visu ienākumu no dalībvalsts aviācijas kvotu izsolēm izlietojumu saskaņā ar Direktīvas 2003/87/EK 3.d panta 1. vai 2. punktu;

(d) informāciju, kas minēta Lēmuma Nr. 406/2009/E K6. panta 1. punkta b) apakšpunktā, un informāciju par to, kā iepirkuma politika veicina starptautiskas vienošanās par klimata pārmaiņām panākšanu.

2. Dalībvalstis, kas izvēlas izmantot summu, kas atbilst izsolēs iegūtajiem ieņēmumiem, Direktīvas 2003/87/EK 3.d panta 4. punktā un 10. panta 3. punktā noteiktajiem mērķiem, uz šo summu attiecina prasības, kas noteiktas šā panta 1. punkta b) un c) apakšpunktā.

3. Izsolēs iegūtie ieņēmumi, kas nav izmaksāti laikā, kad dalībvalsts iesniedz Komisijai ziņojumu saskaņā ar šo pantu, tiek kvantificēti un iekļauti turpmāko gadu ziņojumos.

4. Dalībvalstis ziņojumus, kas iesniegti Komisijai saskaņā ar šo pantu, dara pieejamus sabiedrībai.

19. pants

Divgadu ziņojumi un valstu paziņojumi

1. Savienība un dalībvalstis iesniedz divgadu ziņojumus saskaņā ar Lēmumu 1/CP.16 un dalībvalstu paziņojumiem saskaņā ar UNFCCC 12. pantu UNFCCC sekretariātam.

2. Valsts paziņojumus un divgadu ziņojumus dalībvalstis iesniedz arī Komisijai.

7. nodaļa

Savienības ekspertu veikta siltumnīcefekta gāzu emisiju pārskatīšana

20. pants

Ekspertu veikta uzskaites pārskatīšana

1. Komisija organizē sākotnējo ekspertu veiktu pārskatīšanu attiecībā uz dalībvalstu iesniegtajiem valsts uzskaites datiem saskaņā ar šīs regulas 7. panta 2. punktu, lai noteiktu ikgadējo emisiju sadali, kas paredzēta Lēmuma Nr. 406/2009/EK 3. panta 2. punkta ceturtajā daļā.

2. Sākot ar paziņotajiem datiem par 2013. gadu, Komisija organizē ikgadēju ekspertu veiktu pārskatīšanu attiecībā uz dalībvalstu iesniegtajiem valstu uzskaites datiem saskaņā ar šīs regulas 7. panta 2. punktu, lai pārraudzītu dalībvalstīs panākto siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinājumu vai ierobežojumu saskaņā ar Lēmuma Nr. 406/2009/EK 3. pantu un citiem Savienības tiesību aktos noteiktajiem siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinājuma vai ierobežojuma mērķiem.

3. Sākotnējā un ikgadējā ekspertu veiktajā pārskatīšanā ietver:

(a) pārbaudes, lai pārliecinātos par iesniegtās informācijas pārredzamību, precizitāti, konsekvenci, salīdzināmību un pilnīgumu;

(b) pārbaudes, lai noteiktu gadījumus, kad uzskaites dati sagatavoti neatbilstoši UNFCCC vadlīniju dokumentācijai vai Savienības noteikumiem, un

(c) attiecīgā gadījumā aprēķinus attiecībā uz rezultātā nepieciešamajām tehniskajām korekcijām.

4. Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus atbilstīgi šī regulas 29. pantam, lai paredzētu noteikumus attiecībā uz ekspertu veikto pārskatīšanu, kas minēta šā panta 1. un 2. punktā, tostarp uzdevumiem, kas izklāstīti šā panta 3. punktā.

5. Komisija pieņem īstenošanas aktu, lai noteiktu kopējo emisiju summu attiecīgajā gadā, kas izriet no koriģētajiem uzskates datiem par katru dalībvalsti, pabeidzot attiecīgo ikgadējo pārskatīšanu.

6. Piemērojot Lēmuma Nr. 406/2009/EK 7. panta 1. punktu, izmanto datus par katru dalībvalsti, kuri iekļauti reģistros, kas izveidoti saskaņā ar Lēmuma Nr. 406/2009/EK 11. pantu un Direktīvas 2003/87/EK 19. pantu, sākot no dienas pēc viena mēneša no īstenošanas akta publicēšanas dienas, kas pieņemts saskaņā ar šā panta 5. punktu, tostarp šo datu izmaiņas, kas rodas no tā, ka dalībvalsts izmanto iespējas saskaņā ar Lēmuma Nr. 406/2009/EK 3. un 5. pantu.

21. pants

Pārrēķinu seku novēršana

1. Kad ikgadējās ekspertu veiktās uzskaites datu pārskatīšana, kas attiecas uz 2020. gadu, ir pabeigta saskaņā ar šīs regulas 20. pantu, Komisija aprēķina saskaņā ar šīs regulas II pielikumā noteikto formulu siltumnīcefekta gāzu emisiju pārrēķināto summu attiecībā uz katru dalībvalsti.

2. Neskarot šīs regulas 31. panta 2. punktu, Komisija cita starpā izmanto pārrēķināto summu, kas minēta šā panta 1. punktā, ierosinot mērķus emisiju samazinājumiem vai ierobežojumiem katrai dalībvalstij laikposmam pēc 2020. gada saskaņā ar Lēmuma Nr. 406/2009/EK 14. pantu.

3. Komisija nekavējoties publicē saskaņā ar šā panta 1. punktu veikto aprēķinu rezultātus.

8. nodaļa

Progresa novērtējums virzībā uz Savienības un starptautisko saistību izpildi

22. pants

Progresa novērtējums

1. Komisija, pamatojoties uz informāciju, kas iesniegta saskaņā ar šīs regulas 7., 8., 11. un 15.–18. pantu, un apspriežoties ar dalībvalstīm, katru gadu novērtē Savienības un tās dalībvalstu panākto progresu, nosakot, vai ir gūti pietiekami panākumi, lai izpildītu:

(a) saistības saskaņā ar UNFCCC 4. pantu un Kioto protokola 3. pantu, kā turpmāk noteikts lēmumos, ko pieņēmusi UNFCCC Līgumslēdzēju pušu konference vai UNFCCC Līgumslēdzēju pušu konference, kas ir Kioto protokola pušu sanāksme;

(b) pienākumus, kas noteikti Lēmuma Nr. 406/2009/EK 3. pantā.

2. Komisija ik pēc diviem gadiem izvērtē aviācijas kopējo ietekmi uz pasaules klimatu, tostarp emisijas, kas nav CO2, piemēram, slāpekļa oksīdus, un sekas, piemēram, spalvu mākoņu palielināšanos, pamatojoties uz emisiju datiem, kurus dalībvalstis iesniedz saskaņā ar šīs regulas 7. pantu, un attiecīgā gadījumā uzlabo šo kvantifikāciju, atsaucoties uz zinātnes sasniegumiem un gaisa satiksmes datiem.

3. Komisija līdz katra gada 31. oktobrim iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu, kurā apkopoti šā panta 1. un 2. punktā paredzēto novērtējumu secinājumi.

23. pants

Ziņojums par papildu laika posmu saistību izpildei saskaņā ar Kioto protokolu

Eiropas Savienība un katra dalībvalsts iesniedz ziņojumu UNFCCC sekretariātam par papildu laika posmu ar Lēmuma 13/CMP.1 3. punktu noteikto saistību izpildei, beidzoties minētajam laika posmam.

9. nodaļa

Sadarbība un atbalsts

24. pants

Sadarbība starp dalībvalstīm un Savienību

Dalībvalstis un Savienība nodrošinu pilnīgu sadarbību un koordināciju savā starpā attiecībā uz pienākumiem, ko paredz šī regula, par:

(a) Savienības siltumnīcefekta gāzu uzskaites un Savienības siltumnīcefekta gāzu uzskaites ziņojuma apkopošanu atbilstoši šīs regulas 7. panta 4. punktam;

(b) Savienības valsts paziņojuma sagatavošanu saskaņā ar UNFCCC 12. pantu un divgadu ziņojuma sagatavošanu saskaņā ar Lēmumu 1/CP.16;

(c) pārskatīšanas un atbilstības procedūrām saskaņā ar UNFCCC un Kioto protokolu atbilstoši piemērojamiem lēmumiem saskaņā ar UNFCCC vai Kioto protokolu, kā arī par Savienības procedūru dalībvalstu siltumnīcefekta gāzu uzskaites pārskatīšanai, kas minēta šīs regulas 20. pantā;

(d) visām korekcijām saskaņā ar Kioto protokola 5. panta 2. punktu vai pēc Savienības pārskatīšanas procesa, kas minēts šīs regulas 20. pantā, vai citām izmaiņām uzskaitē un uzskaites ziņojumos, kas iesniegti vai ir iesniedzami UNFCCC sekretariātam;

(e) Savienības tuvinātās siltumnīcefekta gāzu uzskaites apkopošanu saskaņā ar šīs regulas 8. pantu;

(f) ziņošanu attiecībā uz ESV, SES, NDV un PSV norakstīšanu pēc papildu perioda, kas minēts Lēmuma 13/CMP.1 14.punktā saistību izpildei saskaņā ar Kioto protokola 3. panta 1. punktu.

25. pants

Eiropas Vides aģentūras loma

Eiropas Vides aģentūra palīdz Komisijai tās darbā, lai ievērotu šīs regulas 6.–10., 13.–20., 22. un 23. punktu saskaņā ar tās gada darba programmu. Tas ietver palīdzību:

(a) Savienības siltumnīcefekta gāzu uzskaites apkopošanā un ES siltumnīcefekta gāzu uzskaites ziņojuma sagatavošanā;

(b) kvalitātes nodrošināšanā un kvalitātes kontroles procedūru veikšanā, sagatavojot Savienības siltumnīcefekta gāzu uzskaiti;

(c) datu, kas nav iekļauti valsts siltumnīcefekta gāzu uzskaitē, aprēķina sagatavošanā;

(d) ikgadējā ekspertu veiktajā pārskatīšanā;

(e) Savienības tuvinātās siltumnīcefekta gāzu uzskaites apkopošanā;

(f) Tās informācijas apkopošanā, kuru paziņojušas dalībvalstis par prognozēm, rīcībpolitikām un pasākumiem,;

(g) kvalitātes nodrošināšanā un kvalitātes kontroles procedūrās attiecībā uz informāciju, ko paziņojušas dalībvalstis par prognozēm, rīcībpolitikām un pasākumiem;

(h) datu aprēķinu sagatavošanā par prognozēm, kuras dalībvalstis nav paziņojušas;

(i) datu apkopošanā, kas nepieciešami ikgadējam ziņojumam Eiropas Parlamentam un Padomei, kuru sagatavo Komisija;

(j) informācijas izplatīšanā, kas ievākta saskaņā ar šo regulu, tostarp uzturot un atjauninot datubāzi par dalībvalstu klimata pārmaiņu seku mazināšanas rīcībpolitikām un pasākumiem un informācijas apmaiņas centru par ietekmi, apdraudējumiem un pielāgošanos klimata pārmaiņām.

10. nodaļa

Deleģēšana

26. pants

Detalizētas ziņošanas prasības

Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētus aktus saskaņā ar šīs regulas 29. pantu, lai noteiktu detalizētus ziņošanas noteikumus, tostarp noteikumus par saturu, struktūru, formātu un iesniegšanas procesu attiecībā uz dalībvalstu informācijas sniegšanu saskaņā ar šīs regulas 4., 5., 7., 8. un 13.–19. pantu.

27. pants

Prasības attiecībā uz valstu sistēmām

Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētus aktus saskaņā ar šīs regulas 29. pantu, lai noteiktu prasības attiecībā uz dalībvalstu valsts sistēmu izveidošanu, izmantošanu un darbību saskaņā ar šīs regulas 5. un 13. pantu.

28. pants

Pienākumu atcelšana vai grozīšana

Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētus aktus saskaņā ar šīs regulas 29. pantu, lai atceltu šīs regulas 4.–7., 10.–12., 14., 15., 17 un 19. pantu vai to daļas, vai arī grozītu šos pantus, ja tā secina, ka starptautiskās vai citas norises rada situāciju, kurā saistības saskaņā ar minētajiem pantiem vairs nav nepieciešamas, nav samērīgas ar attiecīgajiem ieguvumiem vai neatbilst vai dubulto ziņošanas prasības saskaņā ar UNFCCC. Visi saskaņā ar šo pantu pieņemtie akti nedrīkst padarīt Savienības un starptautiskās ziņošanas saistības kopumā apgrūtinošākas dalībvalstīm.

29. pants

Deleģēšanas īstenošana

1. Komisijai piešķir pilnvaras pieņemt deleģētos aktus, ievērojot šajā pantā paredzētos nosacījumus.

2. Pilnvaru delegāciju, kas minēta šīs regulas 7., 10., 11., 20. un 26.–28. pantā, uztic Komisijai no šīs regulas spēkā stāšanās datuma uz nenoteiktu laiku.

3. Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt pilnvaru delegāciju, kas minēta šīs regulas 7., 10., 11., 20. un 26.–28. pantā. Ar atsaukšanas lēmumu tiek izbeigta minētajā lēmumā norādīto pilnvaru delegācija. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neietekmē jau spēkā esošo deleģēto aktu spēkā esamību.

4. Līdzko Komisija ir pieņēmusi deleģēto aktu, tā par to vienlaikus paziņo Eiropas Parlamentam un Padomei.

5. Deleģēts akts, kas pieņemts saskaņā ar šīs regulas 7., 10., 11., 20. vai 26.–28. pantu, stājas spēkā tikai tad, ja ne Eiropas Parlaments, ne Padome divu mēnešu laikā pēc minētā akta paziņošanas Eiropas Parlamentam un Padomei nav izvirzījuši iebildumus, vai ja pirms minētā termiņa beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju, ka neizvirzīs iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes ierosmes minēto termiņu pagarina par diviem mēnešiem.

11. nodaļa

Nobeiguma noteikumi

30. pants

Komiteju procedūra

Komisijai palīdz Klimata pārmaiņu komiteja. Minētā komiteja ir komiteja Regulas (ES) Nr. 182/2011 nozīmē.[22]

31. pants

Pārskatīšana

1. Komisija regulāri pārskata monitoringa un ziņošanas noteikumu saskaņā ar šo regulu atbilstību turpmākiem lēmumiem saistībā ar UNFCCC un Kioto protokolu vai citiem Savienības tiesību aktiem.

2. Ja saistību periodā saskaņā ar Lēmumu Nr. 406/2009/EK ir izmaiņas starptautiskos noteikumos, kas attiecas uz siltumnīcefekta gāzu emisiju aprēķinu sagatavošanu siltumnīcefekta gāzu uzskaitei, Komisija izvērtē, cik lielā mērā jaunie noteikumi ir piemērojami Lēmuma Nr. 406/2009/EK mērķiem.

32. pants

Atcelšana

Atceļ Lēmumu Nr. 280/2004/EK.

Atsauces uz atcelto lēmumu uzskata par atsaucēm uz šo regulu un lasa saskaņā ar atbilstības tabulu III pielikumā.

33. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē,

Eiropas Parlamenta vārdā —                       Padomes vārdā —

priekšsēdētājs                                                priekšsēdētājs

I PIELIKUMS

Siltumnīcefekta gāzes

Oglekļa dioksīds (CO2)

Metāns (CH4)

Slāpekļa oksīds (N2O)

Sēra heksafluorīds (SF6)

Slāpekļa trifluorīds (NF3)

Fluorogļūdeņraži (HFC):

HFC-23         CHF3

HFC-32         CH2F2

HFC-41         CH3F

HFC-125       CHF2CF3

HFC-134       CHF2CHF2

HFC-134a     CH2FCF3

HFC-143       CH2FCHF2

HFC-143a     CH3CF3

HFC-152       CH2FCH2F

HFC-152a     CH3CHF2

HFC-161       CH3CH2F

HFC-227ea   CF3CHFCF3

HFC-236cb   CF3CF2CH2F

HFC-236ea   CF3CHFCHF2

HFC-236fa    CF3CH2CF3

HFC-245fa    CHF2CH2CF3

HFC-245ca   CH2FCF2CHF2

HFC-365mfc CH3CF2CH2CF3

HFC-43-10meeCF3CHFCHFCF2CF3 or (C5H2F10)

Perfluorogļūdeņraži (PFCs):

PFC-14, perfluormetāns, CF4

PFC-116, perfluoretāns, C2F6

PFC-218, perfluorpropāns, C3F8

PFC-318, perfluorciklobutāns, c-C4F8

Perfluorcicklopropāns c-C3F6

PFC-3-1-10, perfluorbutāns, C4F10

PFC-4-1-12, perfluorpentāns, C5F12

PFC-5-1-14, perfluorheksāns, C6F14

PFC-9-1-18, C10F18

II PIELIKUMS

Siltumnīcefekta gāzu emisiju dalībvalsts pārrēķinātā summa, kas minēta 21. panta 1. punktā

Siltumnīcefekta gāzu emisijas pārrēķināto summu dalībvalsts aprēķina pēc šādas formulas:

kur:

– ti,2012 ir dalībvalsts ikgadējais emisiju piešķīrums, kas noteikts saskaņā ar Lēmuma Nr. 406/2009/EK 3. panta 2. punkta ceturto daļu un 10. pantu;

– ti,2022 ir dalībvalsts ikgadējais emisiju piešķīrums i gadā saskaņā ar Lēmuma Nr. 406/2009/EK 3. panta 2. punkta ceturto daļu un 10. pantu, kā to būtu bijis jāaprēķina, ja, kā ievaddati tiktu izmantoti pārskatītās uzskaites dati, kas iesniegti 2022. gadā;

– ei,j ir dalībvalsts siltumnīcefekta gāzu emisijas par gadu i, kas noteiktas saskaņā ar Komisijas pieņemtajiem aktiem saskaņā ar 20. panta 5. punktu pēc ekspertu veiktās uzskaites pārskatīšanas gadā j.

III PIELIKUMS

Atbilstības tabula

Lēmums Nr. 280/2004/EK. || Šī regula

1. pants || 1. pants

2. panta 1. punkts || 4. panta 1. punkts

2. panta 2. punkts || -

2. panta 3. punkts || 4. panta 3. punkts

3. panta 1. punkts || 7. panta 1. punkts un 7. panta 2. punkts

3. panta 2. punkts || 14. panta 1. punkts un 15. panta 1. punkts

3. panta 3. punkts || 26. pants, 27. pants, 28. pants, 29. pants

4. panta 1. punkts || 6. pants

4. panta 2. punkts || 6. pants

4. panta 3. punkts || 25. pants

4. panta 4. punkts || 5. panta 1. punkts

5. panta 1. punkts || 22. panta 1. punkts

5. panta 2. punkts || 22. panta 3. punkts

5. panta 3. punkts || -

5. panta 4. punkts || -

5. panta 5. punkts || 23. pants

5. panta 6. punkts || -

5. panta 7. punkts || 25. pants

6. panta 1. punkts || 11. panta 1. punkts

6. panta 2. punkts || 11. panta 3. punkts

7. panta 1. punkts || -

7. panta 2. punkts || 12. panta 1. punkts un 12. panta 2. punkts

7. panta 3. punkts || -

8. panta 1. punkts || 24. pants

8. panta 2. punkts || 7. panta 3. punkts

8. panta 3. punkts || -

9. panta 1. punkts || 30. pants

9. panta 2. punkts || -

9. panta 3. punkts || -

10. pants ||

11. pants || 32. pants

12. pants || 33. pants

TIESĪBU AKTA PRIEKŠLIKUMA FINANŠU PĀRSKATS

1.           PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS KONTEKSTS

1.1.        Priekšlikuma/iniciatīvas nosaukums

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula par mehānismu siltumnīcefekta gāzu emisiju monitoringam un ziņošanai un citas informācijas ziņošanai valstu un Eiropas Savienības līmenī saistībā ar klimata pārmaiņām

1.2.        Attiecīgās politikas jomas ABM/ABB struktūrā[23]

VIDES UN KLIMATA PASĀKUMS [07]

1.3.        Priekšlikuma/iniciatīvas būtība

¨ Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz jaunu darbību

¨ Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz jaunu darbību, pamatojoties uz izmēģinājuma projektu/sagatavošanas darbību[24]

¨ Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz esošas darbības pagarināšanu

xP priekšlikums/iniciatīva attiecas uz darbību, kas pārveidota jaunā darbībā.

1.4.        Mērķi

1.4.1.     Komisijas daudzgadu stratēģiskie mērķi, kurus plānots sasniegt ar priekšlikumu/iniciatīvu

Šis priekšlikuma pamats ir stratēģija “Eiropa 2020 – gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei”. Tas tiešā veidā palīdz sasniegt vienu no pieciem galvenajiem stratēģijā noteiktajiem mērķiem, proti, 20 % energoefektivitātes mērķa īstenošanu līdz 2020. gadam

1.4.2.     Konkrētie mērķi un attiecīgās ABM/ABB darbības

Konkrētais mērķis:

ES politikas un tiesību aktu īstenošana klimata pārmaiņu jomā (ABB kods 07 12)

Attiecīgās ABM/ABB darbības

07 12 01 (ES politikas un tiesību aktu īstenošana klimata pārmaiņu jomā)

1.4.3.     Paredzamie rezultāti un ietekme

Norādīt, kāda ir priekšlikuma/iniciatīvas iecerētā ietekme uz finansējuma saņēmējiem/mērķgrupām..

Ir nepieciešams grozīt esošo pārraudzības mehānismu, lai īstenotu dažas klimata pārmaiņu politikas jomas un sniegtu labumu visiem iedzīvotājiem un uzņēmumiem jo īpaši attiecībā uz gaisa kvalitātes uzlabošanu, energoapgādes nodrošināšanu, zaļas ekonomiskās izaugsmes un inovāciju veicināšanu. Šis priekšlikums palīdzēs arī palielināt ES uzticamību starptautiskā mērogā, nodrošinot augstas kvalitātes informāciju par veiktajiem pasākumiem cīņā pret klimata pārmaiņām. Vācot šo informāciju, šis priekšlikums nodrošinās arī to, ka ES ir labāk sagatavota saskarsmei ar turpmāko klimata pārmaiņu radītajām problēmām.

1.4.4.     Rezultātu un ietekmes rādītāji

Norādīt priekšlikuma/iniciatīvas īstenošanas uzraudzībā izmantojamos rādītājus.

Šādi rādītāji atbilst priekšlikuma vispārējiem, konkrētiem un darbības mērķiem:

- neatbilstības gadījumu skaits, kas noteikti ES līmenī vai saskaņā ar UNFCCC;

- ziņojumu skaits, kas Komisijai un/vai UNFCCC iesniegti laikā;

- ES līmeņa ziņojumu atbilstība tiem, kurus dalībvalstis iesniedz, kā norādīts ES un UNFCCC pārskatos;

- emisijas datu atbilstība starp tiem, ko dalībvalstis iesniedz saskaņā ar MMD un citiem ziņošanas instrumentiem, kā norādīts ES un UNFCCC pārskatos;

- ziņojumu pilnīgums, kurus dalībvalstis iesniedz Komisijai un saskaņā ar UNFCCC, salīdzinot ar pašreizējām prasībām;

- vienotu ziņošanas metožu un formātu izmantojums dalībvalstīs, ziņojot par finanšu un tehnoloģisko atbalstu;

- vietējo un starptautisko metodisko un ziņošanas pamatnostādņu izmantojums dalībvalstīs;

- ziņojumu pilnīgums, kurus dalībvalstis iesniedz Komisijai un saskaņā ar UNFCCC, salīdzinot ar pašreizējām prasībām;

- dalībvalstu izmantotā vienotā ziņošanas prakse un formāti attiecībā uz prognozēm, politiku, pasākumiem un faktiskajām emisijām;

- datu un informācijas pieejamība un jaunu informācijas plūsmu izveide jomās, uz kurām attiecas priekšlikums.

1.5.        Priekšlikuma/iniciatīvas pamatojums

1.5.1.     Īstermiņa vai ilgtermiņa vajadzības

Šā priekšlikuma īstermiņa mērķis ir būtiski sekmēt ES energoefektivitātes mērķi 2020. gadam un stratēģijas “ES 2020” īstenošanu. Priekšlikumā ir arī ilgtermiņa mērķi, proti, panākt emisiju samazināšanu Eiropas Savienībā pēc 2020. gada.

Īsā laika posmā Komisijai būs jāuzsāk publiskā iepirkuma procedūras, lai iegūtu tehnisko palīdzību, kas nepieciešama, lai īstenotu priekšlikuma mērķus jo īpaši attiecībā uz ekspertu veikto uzskaites pārskatīšanu, kas paredzēts priekšlikuma 20. pantā.

1.5.2.     ES iesaistīšanās pievienotā vērtība

Daži šajā priekšlikumā iekļautie noteikumi ir jāīsteno ES līmenī, jo tas ir prasīts ES tiesību aktos, proti, Lēmumā Nr. 406/2009/EK un pārskatītajā direktīvā 2003/87/EK.

Tā kā galvenās klimata saistības ir pieņemtas ES līmenī, arī nepieciešamos ziņošanas instrumentus ir efektīvāk izstrādāt ES līmenī. Turklāt, pārvarot apzinātās problēmas, piemēram, nodrošinot ES un dalībvalstu ziņošanas saskaņā ar ANO Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām atbilstību un laicīgumu, ir vajadzīga datu un metožu saskaņošana visās 27 dalībvalstīs, ko daudz efektīvāk var veikt ES līmenī.

1.5.3.     Līdzīgas līdzšinējās pieredzes rezultātā gūtās atziņas

Priekšlikumā ir ņemta vērā Lēmuma Nr. 280/2004/EK īstenošanā iegūtā pieredze un saņemtās atsauksmes no ieinteresētajām personām. Priekšlikuma mērķis ir novērst apzinātos trūkumus un problēmas un, ja nepieciešams, vienkāršot ziņošanu prasības. Jo īpaši pieredze MMD īstenošanā ir parādījusi, ka daži datu sniegšanas pienākumi nav snieguši gaidītos rezultātus (piemēram, prasītie indikatori) vai arī informācija nav tikusi izmantota, kā paredzēts. Tāpēc šīs prasības tiek grozītas, lai nodrošinātu ziņojumu nozīmīgumu un mērķtiecību. Jaunās prasības ir saskaņotas ar pašreizējām ziņošanas plūsmām un informācijas vajadzībām.

1.5.4.     Saderība un iespējamā sinerģija ar citiem attiecīgajiem instrumentiem

Priekšlikums ir cieši saistīts ar stratēģiju “Eiropa 2020” un tās pamatiniciatīvu “Resursu ziņā efektīva Eiropa”. Tas ir saskaņā ar esošo ES klimata, enerģētikas un sociālo politiku un papildina to.

1.6.        Ilgums un finansiālā ietekme

¨ Ierobežota ilguma priekšlikums/iniciatīva

– ¨  Priekšlikuma/iniciatīvas darbības laiks: [DD.MM.]GGGG.–[DD.MM.]GGGG.

– ¨  Finansiālā ietekme: GGGG.– GGGG.

x Beztermiņa priekšlikums/iniciatīva

– Īstenošana, iespējams, sāksies 2013. gadā atkarībā no likumdošanas procesa virzības,

1.7.        Paredzētie pārvaldības veidi[25]

x Komisijas īstenota centralizēta tieša pārvaldība

¨ Centralizēta netieša pārvaldība, izpildes uzdevumus deleģējot:

– ¨  izpildaģentūrām

– ¨  Kopienu izveidotām struktūrām[26]

– ¨  valstu publiskā sektora struktūrām vai struktūrām, kas veic valsts pārvaldes uzdevumus

– ¨  personām, kurām ir uzticēts veikt īpašas darbības saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību V sadaļu un kuras ir noteiktas attiecīgā pamataktā Finanšu regulas 49. panta nozīmē

¨ Dalīta pārvaldība kopā ar dalībvalstīm

¨ Decentralizēta pārvaldība kopā ar trešām valstīm

¨ Pārvaldība kopā ar starptautiskām organizācijām (precizēt)

Ja norādīti vairāki pārvaldības veidi, sniedziet papildu informāciju iedaļā „Piezīmes”.

Piezīmes

Dalībvalstis ir atbildīgas par lielākās šā priekšlikuma daļas īstenošanu. Komisija sniegs norādes dalībvalstīm un izvērtēs to iesniegtos ziņojumus. Zināmu informācijas daļu, kas iekļauta šajos ziņojumos, tā pārbaudīs, pārskatīs un apkopos.

2.           PĀRVALDĪBAS PASĀKUMI

2.1.        Uzraudzības un ziņošanas noteikumi

Norādīt periodiskumu un nosacījumus.

Saskaņā ar šo priekšlikumu prasītā ziņojumu atbilstība iekšzemes un starptautiskajām prasībām parādīs, vai priekšlikums sasniedz izvirzītos mērķus.

Tiks turpināta saskaņā ar priekšlikumu sagatavoto ziņojumu izvērtēšana ES un/vai starptautiskā līmenī katru gadu, ik pēc 2 un/vai reizi 4 gados. Arī turpmāk faktisko emisiju novērtējums būs visaptverošs un to veiks eksperti gan ES, gan starptautiskā līmenī. Novērtējuma mērķis ir palīdzēt uzlabot ziņošanu un izvērtēt atbilstību mērķiem un saistībām. Tiek rosināts veikt arī visu citu klimata datu un informācijas novērtējumu katru gadu ES līmenī, vēršot uzmanību uz pilnīgumu un atbilstību norādījumiem, bet starptautiskā līmenī šis novērtējums tiks veikts ik pēc 2 un/vai ik pēc 4 gadiem. Turklāt novērtējumu veic eksperti un tā mērķis ir novērtēt atbilstību un noteikt jomas, kuras ir iespējams uzlabot.

2.2.        Pārvaldības un kontroles sistēma

2.2.1.     Apzinātie riski

Tā kā šīs ir regulas priekšlikums, tas nav saistīts ar tiesību aktu pārņemšanu. Riski, kas saistīti ar šīs regulas īstenošanu ir ierobežoti, jo ierosinātais mehānisms ir pašreizējā mehānisma turpinājums un uzlabojums.

2.2.2.     Paredzētās kontroles metodes

Veiktie pasākumus šādus risku novēršanai būs tāda paši kā pašlaik: pastiprināts dialogs un sadarbība ar dalībvalstīm, jo īpaši izmantojot Klimata pārmaiņu komiteju un tās darba grupas, komitoloģijas procedūras un Eiropas Vides aģentūras tehnisko palīdzību.

2.3.        Krāpšanas un pārkāpumu apkarošanas pasākumi

Norādīt esošos vai plānotos novēršanas un aizsardzības pasākumus.

Ņemot vērā iesaistītās summas un iepirkuma veidu, šī iniciatīva nerada īpašus krāpšanas riskus. Komisija pārvalda un kontrolē šo darbu, izmantojot visu savus parastos instrumentus, piemēram, DG CLIMA gada pārvaldības plānu.

Īpaši būtiski ir iekšējās kontroles standarti Nr. 2, 7, 8, 9, 11, 12, 13, 15 un 16. Turklāt tiks pilnībā piemēroti principi, kas noteikti Padomes Regulā (EK, Euratom) Nr. 1605/202 ("Finanšu regula") un tās īstenošanas noteikumi.

Iepirkuma procedūras tiks regulētas ar DG CLIMA finanšu ķēdi: daļēji decentralizētu ķēdi, kurai ir hierarhijas neatkarība no AO(s)D personām, kas izskata finanšu iniciatīvas un veic pārbaudes.

Arī Iekšējās kontroles komiteja (ENVAC) pārbaudīs darbuzņēmēja atlases procesu un kredītrīkotāji pieņemto procedūru atbilstību Finanšu regulas noteikumiem un Īstenošanas noteikumiem, attiecīgā uz publiskā iepirkuma līguma apvienotu izlases veida un uz risku balstītu paraugu.

Papildus šiem pasākumiem, ar deleģētiem aktiem arī jānosaka tehniskās vadlīnijas, kas reglamentē ekspertu veikto pārskatīšanu, kas minēta 20. Pantā. Šīs vadlīnijas nodrošinās, ka personas, kuras veic ekspertu veikto pārskatīšanu, ir neatkarīgas un atbilstoši kvalificētas.

3.           PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS PAREDZAMĀ FINANSIĀLĀ IETEKME

3.1.        Attiecīgās daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijas un budžeta izdevumu pozīcijas

· Esošās budžeta izdevumu pozīcijas

Sarindotas pa daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijām un budžeta pozīcijām

Daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorija || Budžeta pozīcija || Izdevumu veids || Iemaksas

Numurs [Izdevumu kategorija….] || Dif./nedif. ([27]) || [28]no EBTA valstīm || no kandidātvalstīm[29] || no trešām valstīm || Finanšu regulas 18. panta 1. punkta aa) apakšpunkta nozīmē

2 || 07.12.01 [Savienības politikas un tiesību aktu klimata jomā īstenošana] || Dif. || NĒ || NĒ || NĒ || NĒ

5 || 07.01.02.11 Kopā — citi vadības izdevumi || Nedif. || NĒ || NĒ || NĒ || NĒ

· No jauna veidojamās budžeta pozīcijas – NAV

Sarindotas pa daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijām un budžeta pozīcijām

Daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorija || Budžeta pozīcija || Izdevumu veids || Iemaksas

Numurs [Izdevumu kategorija……………………………………..] || Dif./nedif. || no EBTA valstīm || no kandidātvalstīm || no trešām valstīm || Finanšu regulas 18. panta 1. punkta aa) apakšpunkta nozīmē

|| [XX.YY.YY.YY.] || || JĀ/NĒ || JĀ/NĒ || JĀ/NĒ || JĀ/NĒ

3.2.        Paredzamā ietekme uz izdevumiem

3.2.1.     Paredzamās ietekmes uz izdevumiem kopsavilkums

PRIEKŠLIKUMS TIKS ĪSTENOTS, IZMANTOJOT ESOŠO BUDŽETU, UN TAS NEIETEKMĒS DAUDZGADU FINANŠU SHĒMU.

Miljoni EUR (3 zīmes aiz komata)

Daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorija: || Numurs || [2. izdevumu kategorija]

CLIMA ĢD || || || N[30] gads || N+1 gads || N+2 gads || N+3 gads || … Iekļaut ietekmes atspoguļošanai vajadzīgo gadu skaitu (skat. 1.6. punktu) || KOPĀ

Ÿ Darbības apropriācijas || || || || || || || ||

Budžeta pozīcijas numurs 07.12.01 || Saistības || (1) || 0.2540 || 1.6310 || 1.631 || 1.631 || 1.631 || 1.631 || 1.631 || 10.04

Maksājumi || (2) || 0.2540 || 1.256 || 1.631 || 1.631 || 1.631 || 1.631 || 1.631 || 9.665

Administratīvās apropriācijas, kas tiek finansētas no konkrētu programmu piešķīrumiem[31] || || || || || || || ||

Budžeta pozīcijas numurs || || (3) || || || || || || || ||

KOPĀ — CLIMA ĢD apropriācijas || Saistības || =1+1a +3 || 0.2540 || 1.6310 || 1.631 || 1.631 || 1.631 || 1.631 || 1.631 || 10.04

Maksājumi || =2+2a +3 || 0.2540 || 1.256 || 1.631 || 1.631 || 1.631 || 1.631 || 1.631 || 9.665

Ÿ KOPĀ — Darbības apropriācijas || Saistības || (4) || 0 .2540 || 1. 6310 || 1. 631 || 1. 631 || 1. 631 || 1. 631 || 1 .631 || 10.04

Maksājumi || (5) || 0.2540 || 1.256 || 1.631 || 1.631 || 1.631 || 1.631 || 1.631 || 9.665

ŸKOPĀ — Administratīvās apropriācijas, kas tiek finansētas no konkrētu programmu piešķīrumiem || (6) || || || || || || || ||

KOPĀ — Daudzgadu finanšu shēmas 2. IZDEVUMU KATEGORIJAS apropriācijas || Saistības || =4+ 6 || 0.2540 || 1.631 || 1.631 || 1.631 || 1.631 || 1.631 || 1.631 || 10.04

Maksājumi || =5+ 6 || 0.2540 || 1.256 || 1.631 || 1.631 || 1.631 || 1.631 || 1.631 || 9.665

Gadījumā, ja priekšlikums/iniciatīva ietekmē vairākas izdevumu kategorijas

Ÿ KOPĀ — Darbības apropriācijas || Saistības || (4) || 0.2540 || 1.631 || 1.631 || 1.631 || 1.631 || 1.631 || 1.631 || 10,04

Maksājumi || (5) || 0.2540 || 1.256 || 1.631 || 1.631 || 1.631 || 1.631 || 1.631 || 9,665

ŸKOPĀ — Administratīvās apropriācijas, kas tiek finansētas no konkrētu programmu piešķīrumiem || (6) || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0

KOPĀ — Daudzgadu finanšu shēmas 1.–4. IZDEVUMU KATEGORIJAS apropriācijas (Pamatsumma)) || Saistības || =4+ 6 || 0.2540 || 1.631 || 1.631 || 1.631 || 1.631 || 1.631 || 1.631 || 10,04

Maksājumi || =5+ 6 || 0.2540 || 1.256 || 1.631 || 1.631 || 1.631 || 1.631 || 1.631 || 9,665

Daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorija: || 5 || „Administratīvie izdevumi”

Miljonos EUR (3 zīmes aiz komata)

|| || || N gads || N+1 gads || N+2 gads || N+3 gads || … Iekļaut ietekmes atspoguļošanai vajadzīgo gadu skaitu (skat. 1.6. punktu) || KOPĀ

CLIMA ĢD ||

ŸCilvēkresursi || 0.254 || 0.508 || 0.508 || 0.508 || 0.508 || 0.508 || 0.508 || 3.302

ŸPārējie administratīvie izdevumi || 0.275 || 0.275 || 0.275 || 0.275 || 0.275 || 0.275 || 0.275 || 1.925

KOPĀ — CLIMA ĢD || Apropriācijas || 0.529 || 0.783 || 0.783 || 0.783 || 0.783 || 0.783 || 0.783 || 5.227

KOPĀ — Daudzgadu finanšu shēmas 5. IZDEVUMU KATEGORIJAS apropriācijas || (Saistību summa kopā = maksājumu summa kopā) || 0.529 || 0.783 || 0.783 || 0.783 || 0.783 || 0.783 || 0.783 || 5.227

Miljonos EUR (3 zīmes aiz komata)

|| || || N[32] gads || N+1 gads || N+2 gads || N+3 gads || … Iekļaut ietekmes atspoguļošanai vajadzīgo gadu skaitu (skat. 1.6. punktu) || KOPĀ

KOPĀ — Daudzgadu finanšu shēmas 1.–5. IZDEVUMU KATEGORIJAS apropriācijas || Saistības || 0.783 || 2.414 || 2.414 || 2.414 || 2.414 || 2.414 || 2.414 || 15.267

Maksājumi || 0.783 || 2.039 || 2.414 || 2.414 || 2.414 || 2.414 || 2.414 || 14.892

3.2.2.     Paredzamā ietekme uz darbības apropriācijām

– ¨  Priekšlikums/iniciatīva neparedz jaunu darbības apropriāciju izmantošanu (iniciatīva ir daļa no pašreizējās finanšu shēmas)

– x Priekšlikums/iniciatīva paredz darbības apropriāciju izmantošanu šādā veidā:

Saistību apropriācijas miljonos EUR (3 zīmes aiz komata)

Norādīt mērķus un rezultātus ò || || || N gads || N+1 gads || N+2 gads || N+3 gads || Iekļaut ietekmes atspoguļošanai vajadzīgo gadu skaitu (skat. 1.6. punktu) || KOPĀ

REZULTĀTI

Rezultāta veids[33] || Rezultātu vidējās izmaksas || Daudzums || Izmaksas || Daudzums || Izmaksas || Daudzums || Izmaksas || || Rezultāta veids || Rezultātu vidējās izmaksas || Daudzums || Izmaksas || Daudzums || Izmaksas || Daudzums || Izmaksas ||

ĪPAŠAIS MĒRĶIS ES politikas un tiesību aktu klimata jomā īstenošana (ABB kods 07 12 )

- Rezultāts || Tehniskā palīdzība || 0.717 || 2 || 0.254 || 2 || 1.631 || 2 || 1.631 || 2 || 1.631 || 2 || 1.631 || 2 || 1.631 || 2 || 1.631 || 14 || 10.04

Starpsumma — 2. konkrētais mērķis || 1 || 0.254 || 1 || 1.631 || 1 || 1.631 || 1 || 1.631 || 1 || 1.631 || 1 || 1.631 || 1 || 1.631 || 7 || 10.04

KOPĒJĀS IZMAKSAS || 1 || 0.254 || 1 || 1.631 || 1 || 1.631 || 1 || 1.631 || 1 || 1.631 || 1 || 1.631 || 1 || 1.631 || 7 || 10.04

3.2.3.     Paredzamā ietekme uz administratīvajām apropriācijām

3.2.3.1.  Kopsavilkums

– ¨  Priekšlikums/iniciatīva neparedz administratīvo apropriāciju izmantošanu

– x Priekšlikums/iniciatīva paredz administratīvo apropriāciju izmantošanu šādā veidā: (iniciatīva ir daļa no pašreizējās finanšu shēmas)

Nepieciešamās administratīvās apropriācijas finansē no piešķīrumiem, kas jau piešķirti šīs darbības pārvaldībai un/vai pārgrupēti ģenerāldirektorātā, vajadzības gadījumā piešķirot papildu piešķīrumu vadošajam ĢD saskaņā ar ikgadējo piešķiršanas procedūru, ņemot vērā budžeta līdzekļu ierobežojumu.

Miljonos EUR (3 zīmes aiz komata)

|| N [34] gads || N+1 gads || N+2 gads || N+3 gads || … Iekļaut ietekmes atspoguļošanai vajadzīgo gadu skaitu (skat. 1.6. punktu) || KOPĀ

Daudzgadu finanšu shēmas 5. IZDEVUMU KATEGORIJA || || || || || || || ||

Cilvēkresursi || 0.254[35] || 0.508 || 0.508 || 0.508 || 0.508 || 0.508 || 0.508 || 3.302

Pārējie administratīvie izdevumi || 0.275[36] || 0.275 || 0.275 || 0.275 || 0.275 || 0.275 || 0.275 || 1. .925

Starpsumma —Daudzgadu finanšu shēmas 5. IZDEVUMU KATEGORIJA || 0. 529 || 0 .783 || 0 .783 || 0 .783 || 0. 783 || 0 .783 || 0 .783 || 5. 227

Ārpus daudzgadu finanšu shēmas 5. IZDEVUMU KATEGORIJAS[37] || || || || || || || ||

Cilvēkresursi || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0

Citi izdevumi izdevumi || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0

Starpsumma — Ārpus daudzgadu finanšu shēmas 5. IZDEVUMU KATEGORIJAS || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0

KOPĀ || 0.529 || 0.783 || 0.783 || 0.783 || 0.783 || 0.783 || 0.783 || 5.227

3.2.3.2.  Paredzamās cilvēkresursu vajadzības

– ¨  Priekšlikums/iniciatīva neparedz cilvēkresursu izmantošanu

– x Priekšlikums/iniciatīva paredz pašreiz piešķirto cilvēkresursu izmantošanu šādā veidā:

Paredzamais apjoms izsakāms veselos skaitļos (vai maksimāli ar vienu zīmi aiz komata)

|| || N gads || N+1 gads || N+2 gads || N+3 gads || … Iekļaut ietekmes atspoguļošanai vajadzīgo gadu skaitu (skat. 1.6. punktu) ||

ŸŠtatu sarakstā ietvertās amata vietas (ierēdņi un pagaidu darbinieki) ||

|| 07 01 01 01 (Galvenā mītne un Komisijas pārstāvniecības) || 254000[38] || 508000 || 508000 || 508000 || 508000 || 508000 || 508000

|| XX 01 01 02 (Delegācijas) || || || || || || ||

|| XX 01 05 01 (Netiešā pētniecība) || || || || || || ||

|| 10 01 05 01 (Tiešā pētniecība) || || || || || || ||

|| ŸĀrštata darbinieki (izsakot ar pilnslodzes ekvivalentu— FTE[39] ||

|| XX 01 02 01 (CA, INT, SNE, ko finansē no vispārīgajām apropriācijām) || || || || || || ||

|| XX 01 02 02 (CA, INT, JED, LA un SNE delegācijās) || || || || || || ||

|| XX 01 04 yy [40] || - Galvenā mītne[41] || || || || || || ||

|| - Delegācijas || || || || || || ||

|| XX 01 05 02 (CA, INT, SNE — netiešā pētniecība) || || || || || || ||

|| 10 01 05 02 (CA, INT, SNE — tiešā pētniecība) || || || || || || ||

|| Citas budžeta pozīcijas (precizēt) || || || || || || ||

|| KOPĀ || 254000 || 508000 || 508000 || 508000 || 508000 || 508000 || 508000

XX ir attiecīgā politikas joma vai budžeta sadaļa.

Cilvēkresursu vajadzības tiks nodrošinātas, izmantojot attiecīgā ĢD darbiniekus, kuri jau ir iesaistīti konkrētās darbības pārvaldībā un/vai ir pārgrupēti attiecīgajā ģenerāldirektorātā, vajadzības gadījumā izmantojot vadošajam ĢD gada budžeta sadales procedūrā piešķirtos papildu resursus un ņemot vērā budžeta ierobežojumus.

Veicamo uzdevumu apraksts

Ierēdņi un pagaidu darbinieki || Veic pasākumus, lai īstenotu Komisijas prasībs (piemēram, pārskata MS ziņojumus, veic analīzi, pārrauga īstenošanu.)

Ārštata darbinieki ||

3.2.4.     Saderība ar kārtējo daudzgadu finanšu shēmu

– x Priekšlikums/iniciatīva atbilst kārtējai daudzgadu finanšu shēmai.

– ¨  Pieņemot priekšlikumu/iniciatīvu, jāpārplāno attiecīgā izdevumu kategorija daudzgadu finanšu shēmā.

Aprakstīt, kas jāpārplāno, norādot attiecīgās budžeta pozīcijas un summas.

….

– ¨  Pieņemot priekšlikumu/iniciatīvu, jāpiemēro elastības instruments vai jāpārskata daudzgadu finanšu shēma[42].

Aprakstīt, kas jādara, norādot attiecīgās izdevumu kategorijas, budžeta pozīcijas un summas.

……..

3.2.5.     Trešo personu iemaksas

– xPriekšlikums/iniciatīva neparedz trešo personu līdzfinansē

– Priekšlikums/iniciatīva paredz šādu līdzfinansējumu:

Apropriācijas miljonos EUR (3 zīmes aiz komata)

|| N gads || N+1 gads || N+2 gads || N+3 gads || … Iekļaut ietekmes atspoguļošanai vajadzīgo gadu skaitu (skat. 1.6. punktu) || Kopā

Norādīt līdzfinansējuma struktūru || || || || || || || ||

KOPĀ — Līdzfinansējuma apropriācijas || || || || || || || ||

3.3.        Paredzamā ietekme uz ieņēmumiem

– x Priekšlikums/iniciatīva finansiāli neietekmē ieņēmumus.

– ¨  Priekšlikums/iniciatīva finansiāli ietekmē:

¨         pašu resursus

¨         dažādus ieņēmumus

Miljonos EUR (3 zīmes aiz komata)

Budžeta ieņēmumu pozīcija || Kārtējā budžeta gadā pieejamās apropriācijas || Priekšlikuma/iniciatīvas ietekme[43]

N gads || N+1 gads || N+2 gads || N+3 gads || … Iekļaut ietekmes ilguma atspoguļošanai vajadzīgo aiļu skaitu (skat. 1.6. punktu)

…………. pants || || || || || || || ||

Attiecībā uz īpaši novirzāmiem dažādajiem ieņēmumiem norādīt attiecīgo(-ās) izdevumu pozīciju(-as).

….

Norādīt ietekmes uz ieņēmumiem aprēķināšanai izmantoto metodi.

….

[1]               OV L 49, 19.2.2004., 1. lpp.

[2]               OV L 33, 7.2.1994., 11. lpp.

[3]               OV L 130, 15.5.2002., 1. lpp.

[4]               OV L 55, 1.3.2005., 57. lpp.

[5]               http://ec.europa.eu/clima/consultations/0008/index_en.htm

[6]               OV C , , lpp.

[7]               OV C , , lpp.

[8]               OV L 49, 19.2.2004., 1. lpp

[9]               OV L 33, 7.2.1994., 13. lpp.

[10]             OV L 130, 15.5.2002., 4. lpp.

[11]             OV L 140, 5.6.2009., 136. lpp.

[12]             OV L 140, 5.6.2009., 63. lpp.

[13]             OV L 297, 31.10.1988., 21. lpp.

[14]             OV L 275, 25.10.2003., 32. lpp.

[15]             OV L 33, 4.2.2006., 1. lpp.

[16]             OV L 309, 27.11.2001., 22. lpp.

[17]             OV L 161, 14.6.2006., 1. lpp.

[18]             OV L 304, 4.11.2008., 1. lpp.

[19]             COM(2009) 147, galīgā redakcija.

[20]             OV L 8, 13.1.2009., 3. lpp.

[21]             OV L 130, 15.5.2002., 1. lpp.

[22]             OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.

[23]             ABM — budžeta vadība pa darbības jomām, ABB — budžeta līdzekļu sadale pa darbības jomām.

[24]             Kā paredzēts Finanšu regulas 49. panta 6. punkta attiecīgi a) un b) apakšpunktā.

[25]             Skaidrojumus par pārvaldības veidiem un atsauces uz Finanšu regulu skatīt BudgWeb tīmekļa vietnē: http://www.cc.cec/budg/man/budgmanag/budgmanag_en.html.

[26]             Kā paredzēts Finanšu regulas 185. pantā.

[27]             Dif. — diferencētās apropriācijas, nedif. — nediferencētās apropriācijas.

[28]             EBTA — Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācija.

[29]             Kandidātvalstis un attiecīgā gadījumā potenciālās kandidātvalstis no Rietumbalkāniem.

[30]             N gads ir gads, kurā sāk īstenot priekšlikumu/iniciatīvu. The currently best estimate for N is 2013.

[31]             Tehniskais un/vai administratīvais atbalsts un ES programmu un/vai darbību īstenošanas atbalsta izdevumi (kādreizējās „BA” pozīcijas), netiešā pētniecība, tiešā pētniecība.

[32]             N gads ir gads, kurā sāk īstenot priekšlikumu/iniciatīvu.

[33]             Rezultāti ir attiecīgie produkti vai pakalpojumi (piemēram, finansēto studentu apmaiņu skaits, uzbūvēto ceļu garums kilometros utt.).

[34]             N gads ir gads, kurā sāk īstenot priekšlikumu/iniciatīvu.

[35]             Katrā ikgadējā summā šajā pozīcijā ietilpst 0,127 milj. euro, kas atbilst personāla locekļu skaitam, kuri strādā pie Lēmuma 280/2004/EK (kas tiek atcelts saskaņā ar priekšlikumu) īstenošanas.

[36]             Ikgadējās summas šajā pozīcijā atbilst pašreizējām izmaksām, kas saistītas ar Lēmuma 280/2004/EK (kas tiek atcelts saskaņā ar priekšlikumu) īstenošanu.

[37]             Tehniskais un/vai administratīvais atbalsts un ES programmu un/vai darbību īstenošanas atbalsta izdevumi (kādreizējās „BA” pozīcijas), netiešā pētniecība, tiešā pētniecība.

[38]             Katrā ikgadējā summā šajā pozīcijā iekļauti 0,127 milj. euro kas atbilst personāla locekļu skaitam, kuri strādā pie Lēmuma 280/2004/EK (kas tiek atcelts saskaņā ar priekšlikumu) īstenošanas.

[39]             CA — līgumdarbinieki, INT — pagaidu darbinieki, JED — jaunākie eksperti delegācijās, LA — vietējie darbinieki, SNE — valstu norīkotie eksperti.

[40]             Saskaņā ar robežlielumiem attiecībā uz ārštata darbiniekiem, ko finansē no darbības apropriācijām (kādreizējām „BA” pozīcijām).

[41]             Galvenokārt struktūrfondi, Eiropas Lauksaimniecības fonds lauku attīstībai (ELFLA) un Eiropas Zivsaimniecības fonds (EZF).

[42]             Skatīt Iestāžu nolīguma 19. un 24. punktu.

[43]             Norādītajām tradicionālo pašu resursu (muitas nodokļi, cukura nodevas) summām jābūt neto summām, t.i., bruto summām, no kurām atskaitītas iekasēšanas izmaksas 25 % apmērā.