Priekšlikums EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA par Eiropas Savienības Sociālo pārmaiņu un sociālās inovācijas programmu /* COM/2011/0609 galīgā redakcija - 2011/0270 (COD) */

{SEC(2011)1130 final}

{SEC(2011)1131 final}

PASKAIDROJUMA RAKSTS

1. PRIEKŠLIKUMA KONTEKSTS

· Vispārējais konteksts

Eiropas sabiedrība saskaras ar daudzām problēmām, ko izraisa pieaugošā konkurence pasaulē, straujais tehniskais progress, demogrāfiskās tendences un klimata pārmaiņas. Situāciju sarežģī nesenā ekonomikas un finanšu krīze, kas ir skārusi visas Eiropas Savienības dalībvalstis un reģionus. Nodarbinātības un sociālās politikas jomā Savienība joprojām saskaras ar tādām sarežģītām problēmām kā:

– augsts bezdarba līmenis, it īpaši tādās grupās kā darba ņēmēji ar zemu kvalifikāciju, vecāka gadagājuma darba ņēmēji, migranti un invalīdi;

– darba tirgus sadrumstalotības palielināšanās, kas ir saistīta ar elastīgāku darba organizācijas modeļu parādīšanos un citiem sarežģījumiem, kuri ietekmē darbvietu drošību un darba apstākļus;

– darbaspēka sarukšana un arvien pieaugošs spiediens uz sociālās aizsardzības sistēmām demogrāfisko pārmaiņu rezultātā;

– grūtības apvienot darbu un ģimenes pienākumus, kā arī sasniegt noturīgu līdzsvaru starp darba un privāto dzīvi, un šīs grūtības kavē personīgo un ģimenes attīstību;

– nepieļaujami liels zem nabadzības robežas un sociālā atstumtībā dzīvojošu cilvēku skaits.

Krīze atklāja arī ciešās saiknes un blakusefektus starp ES 27 dalībvalstu tautsaimniecībām, it īpaši eurozonā, proti, reformas vai to trūkums vienā valstī ietekmē pārējo valstu darbību. Tas nozīmē, ka, risinot šīs problēmas, saskaņota rīcība Savienības līmenī ir iedarbīgāka nekā atsevišķu dalībvalstu individuāli pasākumi. Lai reformas atmaksātos, to pamatā pēc iespējas ir jābūt pierādījumiem. Politikas veidotāju un citu ieinteresēto personu iesaistīšana kolektīvā mācību procesā un jaunu pieeju izveidē un izmēģināšanā, jādomā, veicina stratēģijas „Eiropa 2020” pieņemšanu, atbildību par to un atbalstu tai. Šajā saistībā sociālā inovācija un it sevišķi eksperimenti sociālajā jomā var būt spēcīgi instrumenti stratēģijas „Eiropa 2020” īstenošanai vajadzīgo reformu un politikas pielāgojumu izstrādei.

Taču sociālās inovācijas pieejas plašāku attīstību un izplatību Savienībā kavē daudzi faktori, tostarp:

– nepietiekamas zināšanas par pilsoniskās sabiedrības organizāciju, sociālo uzņēmumu, sociālo uzņēmēju un publiskā sektora organizāciju vajadzībām un iespējām;

– centienu un resursu sadrumstalotība, pārredzamības un redzamības trūkums, ierobežots finansiālais atbalsts un nepietiekamas tādas tehniskās prasmes, kas varētu būt noderīgas organizācijām, veidojot un īstenojot sociālās inovācijas;

– iedzīvotāju un uzņēmumu zems iesaistes līmenis;

– labas prakses vāja ieviešana un mazs mērogs;

– sliktas darbību un politikas ietekmes novērtēšanas metodes.

Lai gan par pasākumiem sociāli ekonomisko problēmu novēršanas jomā galvenokārt atbild dalībvalstis un reģioni un lēmumi ir jāpieņem pēc iespējas tuvāk iedzīvotājiem, Savienības uzdevums ir iekļaut darba kārtībā vajadzību pēc konkrētām reformām, konstatējot šķēršļus pārmaiņu ceļā un to, kā šos šķēršļus pārvarēt, nodrošinot, lai tiktu ievēroti spēkā esošie Savienības līmeņa noteikumi, veicinot labas prakses un savstarpējas zināšanu apguves izplatīšanu un atbalstot sociālo inovāciju un Savienības mēroga pieejas.

· Priekšlikuma pamatojums

Eiropas Savienības Sociālo pārmaiņu un sociālās inovācijas programmas pamatā ir trīs esošie instrumenti:

– Kopienas programma PROGRESS, kas izveidota ar Lēmumu Nr. 1672/2006/EK;

– EURES;

– Eiropas progresa mikrofinansēšanas instruments nodarbinātībai un sociālajai iekļaušanai, kas izveidots ar Lēmumu Nr. 283/2010/ES.

Programma PROGRESS

Saskaņā ar Savienības kompetenču jomu tās nodarbinātības un sociālās politikas galvenais mērķis ir nodrošināt kopīgu rīcību un dalībvalstu politikas efektīvu koordināciju. Kompetenču joma ir norādīta Līgumā par Eiropas Savienību (LES), kurā noteikti divi galvenie darbības veidi, proti, koordinēšana (noteikt pasākumus, lai rosinātu dalībvalstu sadarbību) un likumdošana (pieņemot direktīvas, noteikt prasību minimumu).

Iepriekš gūtā pieredze dalībvalstu sadarbības veicināšanā nodarbinātības un sociālo lietu jomā norāda uz daudziem faktoriem, kuri ietekmē saskaņotu politikas risinājumu panākumus, tostarp: galveno faktoru konsekventa koncepcija un šo faktoru savstarpējās saistības noteikšana (piemēram, kā skaidrot strādājošo nabadzību, kā novērst nevienlīdzības veselības jomā), kopīga terminoloģija un mērījumi, kas nodrošina uzraudzības un salīdzinošā novērtējuma iespēju, salīdzināmi dati un dažādu ieinteresēto personu mērķu, vērtību un interešu konverģence vai sinerģija.

Programma PROGRESS jau kopš pirmsākumiem ir veicinājusi iedarbīgus politikas risinājumus. Jaunajā stratēģijā „Eiropa 2020” noteiktā pastiprinātā politikas programma arvien vairāk palielina vajadzību pēc politikas veidošanas, pamatojoties uz pierādījumiem, lai Savienības politika un tiesību akti atsaucīgi reaģētu uz sociāli ekonomiskajām problēmām. Programmas PROGRESS turpinājums palīdzēs Komisijai šādu uzdevumu izpildē:

– apstākļu izpēte un pierādījumu apkopošana par attiecīgajām politikas norisēm;

– uzraudzība un ziņojumi par dalībvalstu panākto progresu virzībā uz Savienības kopīgajām prioritātēm un mērķiem;

– Savienības tiesību aktu iedarbīgas un vienotas piemērošanas nodrošināšana;

– Savienības darba apstākļu tiesību aktu modernizēšana saskaņā ar lietpratīga regulējuma principiem.

EURES

Darba ņēmēju brīva pārvietošanās — viena no četrām Līgumā noteiktajām brīvībām — veicina Savienības ekonomikas attīstību un sociālo kohēziju. Taču ģeogrāfisko mobilitāti Savienībā kavē daudzi šķēršļi, sākot no juridiskiem un administratīviem šķēršļiem, mājokļa cenām, pensiju pārvedamības, valodas barjerām un beidzot ar brīvo darbvietu pārredzamības trūkumu un nepietiekamu palīdzību, piemeklējot darba meklētājiem piemērotas darbvietas. EURES mērķis ir uzlabot darba tirgus pārredzamību, nodrošinot piekļuvi darba piedāvājumiem EURES darba mobilitātes portālā un sniedzot informācijas, padomu un konsultāciju pakalpojumus valsts un pārrobežu līmenī.

Nesenās ekonomikas krīzes rezultātā un pieaugot nepieciešamībai pēc individuālākiem pakalpojumiem, vienlaikus ir mainījušies valsts nodarbinātības dienestu (VND) uzdevumi. VND ir jākļūst par mūžizglītības nodrošinātājiem, piedāvājot plašu pakalpojumu klāstu (piemēram, prasmju novērtējums, apmācība, profesionālā orientācija, darbvietu un profilu piemeklēšana, klientu konsultācijas) un rūpes par to cilvēku vajadzībām, kuri atrodas vistālāk no darba tirgus. Turklāt EURES uzdevums ir popularizēt jaunas darba metodes ar privātiem nodarbinātības dienestiem.

Eiropas progresa mikrofinansēšanas instruments

Viens no veidiem, kā darbu zaudējuši cilvēki var atgriezties darbā, ir kļūšana par pašnodarbinātajiem. Darbvietu izveidei, dibinot un apvienojot uzņēmumus, ir ārkārtīgi liela nozīme stratēģijas „Eiropa 2020” mērķu īstenošanā, proti, jaundibinātie uzņēmumi ir izveidojuši ievērojamu skaitu jaunu darbvietu Savienībā, un gandrīz 85 % šo darbvietu ir izveidotas mikrouzņēmumos. Taču Savienība ne tuvu neizmanto visu tai piemītošo potenciālu šajā jomā. Viens no lielākajiem šķēršļiem uzņēmumu dibināšanai ir nespēja piekļūt finansējumam, jo īpaši mikrokredītiem, un nesenā ekonomikas krīze ir saasinājusi šo situāciju. Eiropas mikrofinansēšanas nozare vēl nav sasniegusi briedumu. Lai panāktu izaugsmi, Savienības mikrofinansēšanas iestādēm ir jāveido un jāsaglabā piemēroti finansēšanas modeļi. Tādēļ ir skaidri saskatāma nepieciešamība stiprināt iestāžu kapacitātes veidošanu (jo īpaši mikrofinansēšanas iestādēm, kas nav bankas), lai segtu uzņēmuma dibināšanas izmaksas un finansētu aizdevumus augsta riska mērķa grupām.

Eiropas Savienības Sociālo pārmaiņu un sociālās inovācijas programmas mērķis ir labāk saskaņot ES darbības nodarbinātības un sociālajā jomā, apvienojot programmas PROGRESS, EURES un Eiropas Progresa mikrofinansēšanas instrumentu un pamatojoties uz to īstenošanu. Turklāt programma nodrošina iespēju vienkāršot īstenošanu, izmantojot kopējus noteikumus, kas cita starpā ietver kopējus vispārējos mērķus, darbību kopēju tipoloģiju un ziņojumu sniegšanas un novērtēšanas racionalizēšanu. Tajā pašā laikā programma paredz konkrētus noteikumus, kas piemērojami šīm trim sadaļām (PROGRESS, EURES un Eiropas Progresa mikrofinansēšanas instruments), lai ņemtu vērā juridiskās prasības (tai skaitā komitoloģijas noteikumus, kurus piemēro tikai PROGRESS sadaļai, ģeogrāfisko darbības jomu un konkrētas ziņojumu sniegšanas un novērtēšanas prasības mikrofinansēšanas un sociālās uzņēmējdarbības sadaļas gadījumā).

· Priekšlikuma mērķis

Programma centīsies sasniegt šādus vispārējos mērķus:

(a) nostiprināt Savienības un dalībvalstu galveno politikas veidotāju un citu ieinteresēto personu atbildību par Savienības mērķiem nodarbinātības, sociālajā un darba apstākļu jomā, lai īstenotu konkrētas un saskaņotas darbības gan Savienības, gan dalībvalstu līmenī;

(b) nostiprināt atbilstīgas, pieejamas un iedarbīgas sociālās aizsardzības sistēmas un darba tirgus un veicināt politiskās reformas, atbalstot labu pārvaldību, savstarpēju zināšanu apguvi un sociālo inovāciju;

(c) modernizēt Savienības tiesību aktus saskaņā ar lietpratīga regulējuma principiem un nodrošināt ar darba apstākļiem saistīto Savienības tiesību aktu efektīvu piemērošanu;

(d) veicināt darbinieku ģeogrāfisko mobilitāti un palielināt nodarbinātības iespējas, veidojot atvērtus un visiem pieejamus Savienības darba tirgus;

(e) atbalstīt nodarbinātību un sociālo iekļaušanu, palielinot mikrofinansējuma pieejamību un iespējas to saņemt neaizsargātām iedzīvotāju grupām un mikrouzņēmumiem, kā arī uzlabojot sociālo uzņēmumu piekļuvi finansējumam.

Programmas PROGRESS „dzimumu līdztiesības” un „nediskriminācijas” sadaļas tiks iestrādātas jaunos instrumentos tiesiskuma jomā. Taču Eiropas Savienības Sociālo pārmaiņu un sociālās inovācijas programmas mērķu sasniegšanai programma atbalstīs dzimumu līdztiesību un diskriminācijas aizliegumu.

2. APSPRIEŠANĀS AR IEINTERESĒTAJĀM PERSONĀM UN IETEKMES NOVĒRTĒJUMU REZULTĀTI

· Apspriešanās ar ieinteresētajām personām

Saistībā ar pašreizējās programmas PROGRESS pārskatīšanu Komisija organizēja apspriešanos divos posmos:

1. tika izveidota darba grupa, kurā iekļauti programmas galveno ieinteresēto personu pārstāvji, lai sniegtu Komisijai ieteikumus par nākotnes instrumenta veidu, mērķiem, īstenošanu un finansēšanu;

2. no 2011. gada 4. aprīļa līdz 27. maijam notika publiska apspriešanās tiešsaistē par programmas PROGRESS turpinājuma instrumentu.

EURES darba grupas un valsts nodarbinātības dienestu (VND) vadītāji 2011. gadā piedalījās īpašās diskusijās par EURES nākotni.

Attiecībā uz mikrofinansēšanu Komisija apkopoja viedokļus, ko sniedza Savienības mikrofinansēšanas nozari pārstāvošais Eiropas Mikrofinansēšanas tīkls (EMT), Eiropas Sociālā fonda un Eiropas Investīciju fonda (kas Komisijas vārdā īsteno Progresa mikrofinansēšanas instrumentu) pārvaldes iestādes, kā arī Eiropas Investīciju banka. Turklāt tika ņemti vērā atzinumi, kas tika iegūti divos Komisijas dienestu organizētos semināros, kuros apsprieda gan mikrofinansēšanu, gan atbalstu sociālajai uzņēmējdarbībai.

· Ietekmes novērtējums

Tika veikts komplekss ietekmes novērtējums par Nodarbinātības, sociālo lietu un iekļautības ģenerāldirektorāta pārziņā esošajiem finanšu instrumentiem, proti, Eiropas Sociālo fondu, Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fondu, programmu PROGRESS, EURES un Progresa mikrofinansēšanas instrumentu[1]. Ietekmes novērtējumā tika apsvērtas trīs iespējas:

– 1. iespēja — bez politikas pārmaiņām: šajā gadījumā programma PROGRESS, EURES un Progresa mikrofinansēšanas instruments turpinātu pastāvēt kā atsevišķi instrumenti, kas darbojas vienlaikus ar Eiropas Sociālo fondu;

– 2. iespēja — jauna integrēta Sociālo pārmaiņu un sociālās inovācijas programma: jauno programmu veido trīs atsevišķas, savstarpēji papildinošas sadaļas, proti, PROGRESS, EURES un „Mikrofinansēšana un sociālā uzņēmējdarbība”;

– 3. iespēja — vienots instruments nodarbinātībai un sociālajām lietām: šādā instrumentā būtu dalītās pārvaldības daļa (Eiropas Sociālais fonds) un tiešās pārvaldības daļa.

Ietekmes novērtējums ļāva secināt, ka vēlamais variants ir 2. iespēja, jo tā dotu vislielākās priekšrocības iedarbīguma palielināšanas, kritiskās masas, saskaņotības un produktivitātes ziņā un vienlaikus ļautu izvairīties no politiskiem un institucionāliem riskiem.

3. PRIEKŠLIKUMA JURIDISKIE ASPEKTI

· Juridiskais pamats

Priekšlikuma pamatā ir Līguma 46. panta d) punkts, 149. pants, 153. panta 2. punkta a) apakšpunkts un 175. panta trešā daļa.

· Subsidiaritātes un proporcionalitātes principi

Tā kā dalībvalstis nespēj pietiekamā mērā sasniegt ierosinātās Sociālo pārmaiņu un sociālās inovācijas programmas mērķus, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi šo mērķu sasniegšanai.

4. IETEKME UZ BUDŽETU

Programmas īstenošanai paredzētās finanšu apropriācijas laikposmā no 2014. gada 1. janvāra līdz 2020. gada 31. decembrim būs EUR 958,19 miljoni (pašreizējās cenās).

2011/0270 (COD)

Priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA

par Eiropas Savienības Sociālo pārmaiņu un sociālās inovācijas programmu

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 46. panta d) punktu, 149. pantu, 153. panta 2. punkta a) apakšpunktu un 175. panta trešo daļu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc tiesību akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu[2],

ņemot vērā Reģionu komitejas atzinumu[3],

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru,

tā kā:

(1) Saskaņā ar Komisijas paziņojumu „Budžets stratēģijai „Eiropa 2020””[4], kurā ir ieteikts racionalizēt un vienkāršot Savienības finansēšanas instrumentus un pastiprināti vērst tos uz Savienības pievienoto vērtību, kā arī ietekmi un rezultātiem, ar šo regulu tiek izveidota Eiropas Savienības Sociālo pārmaiņu un sociālās inovācijas programma (turpmāk — programma), kuras mērķis ir turpināt un attīstīt darbības, ko īsteno saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 24. oktobra Lēmumu Nr. 1672/2006/EK, ar ko izveido Kopienas Nodarbinātības un sociālās solidaritātes programmu — PROGRESS[5], Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 5. aprīļa Regulu (ES) Nr. 492/2011 par darba ņēmēju brīvu pārvietošanos Savienībā[6] un Komisijas 2002. gada 23. decembra Lēmumu Nr. 2003/8/EK, ar ko īsteno Regulu (EEK) Nr. 1612/1968 attiecībā uz darba piedāvājumu un pieprasījumu apkopošanu un apmierināšanu[7], un Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 25. marta Lēmumu Nr. 283/2010/ES, ar ko izveido Eiropas progresa mikrofinansēšanas instrumentu nodarbinātībai un sociālajai iekļaušanai[8] (turpmāk — instruments).

(2) Eiropadome 2010. gada 17. jūnijā apstiprināja Komisijas priekšlikumu par „Eiropa 2020” stratēģiju gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei, kurā bija noteikti pieci pamatmērķi (trīs no tiem bija saistīti ar nodarbinātību, nabadzības un sociālās atstumtības apkarošanu un izglītību) un septiņas pamatiniciatīvas, un tādējādi izveidoja saskaņotu politisko ietvaru nākamajai desmitgadei. Eiropadome atbalstīja attiecīgo ES instrumentu un politikas jomu pilnīgu mobilizāciju, sniedzot atbalstu kopējo mērķu sasniegšanai, un mudināja dalībvalstis uzlabot darbību saskaņotību.

(3) Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 148. panta 4. punktu Padome 2010. gada 21. oktobrī pieņēma nodarbinātības politikas pamatnostādnes, kuras veido stratēģijas „Eiropa 2020” integrētās pamatnostādnes kopā ar dalībvalstu un Savienības ekonomikas politikas vispusīgajām pamatnostādnēm, kas ir pieņemtas saskaņā ar Līguma 121. pantu. Programmai būtu jāveicina stratēģijas „Eiropa 2020” integrēto pamatnostādņu, jo īpaši 7., 8. un 10. pamatnostādnes, piemērošana, vienlaikus atbalstot pamatiniciatīvu īstenošanu un īpašu uzmanību pievēršot tādām pamatiniciatīvām kā „Eiropas platforma cīņai pret nabadzību un sociālo atstumtību”, „Jaunu prasmju un darbavietu programma” un „Jaunatne kustībā”.

(4) Pamatiniciatīvas „Eiropas platforma cīņai pret nabadzību un sociālo atstumtību” un „Inovācijas Savienība” atzīst, ka sociālā inovācija ir ietekmīgs instruments, ar kura palīdzību risināt sociālās problēmas, ko rada iedzīvotāju novecošana, nabadzība, bezdarbs, jauni darba organizācijas modeļi, dzīvesveids, un iedzīvotāju cerības attiecībā uz sociālo taisnīgumu, izglītību un veselības aprūpi. Programmai būtu jāatbalsta pasākumi sociālās inovācijas paātrināšanai tajās politikas jomās, kas skar publisko un privāto sektoru un trešos sektorus, pienācīgi ņemot vērā reģionālo un vietējo iestāžu nozīmi. Jo īpaši ar programmas palīdzību būtu jānosaka, jānovērtē un jāpaplašina inovatīvi risinājumi un prakse, izmantojot eksperimentus sociālajā jomā, lai sniegtu efektīvāku atbalstu dalībvalstīm darba tirgus un sociālās aizsardzības politikas reformu īstenošanā. Programmai vajadzētu darboties kā katalizatoram publiskā, privātā sektora un trešo sektoru dalībnieku starptautiskajā partnerībā un tīklu veidošanā, kā arī vajadzētu atbalstīt minēto sektoru dalībnieku iesaisti jaunu pieeju veidošanā un īstenošanā steidzamāko sociālo vajadzību un problēmu risināšanai.

(5) Saskaņā ar stratēģiju „Eiropa 2020” programmā būtu jāpiemēro saskaņota pieeja, lai veicinātu nodarbinātību un novērstu sociālo atstumtību un nabadzību. Programmas īstenošana būtu jāracionalizē un jāvienkāršo, it sevišķi ar kopēju noteikumu kopumu, kas cita starpā ietver vispārējus mērķus, darbību tipoloģiju, uzraudzības un novērtēšanas pasākumus. Programmā arī būtu jākoncentrē uzmanība uz lieliem projektiem, kam ir nepārprotama pievienotā vērtība Eiropas Savienībai, lai sasniegtu kritisko masu un samazinātu administratīvo slogu gan atbalsta saņēmējiem, gan Komisijai. Turklāt aktīvāk būtu jāizmanto vienkāršotas izmaksu iespējas (vienreizēji maksājumi un vienotas likmes finansējums), it sevišķi mobilitātes shēmu īstenošanā. Programmai vajadzētu būt vienas pieturas aģentūrai mikrofinansējuma nodrošinātājām iestādēm, nodrošinot finansējumu mikrokredītiem, kapacitātes nostiprināšanai un tehniskajai palīdzībai. Visbeidzot, programmai būtu jānodrošina budžeta elastība, izveidojot rezervi, ko piešķirs reizi gadā, lai nodrošinātu politikas prioritātes.

(6) Savienībai būtu jānodrošina sev stabils analītiskais pamats, lai atbalstītu politikas veidošanu nodarbinātības un sociālajā jomā. Šāda pamatošanās uz pierādījumiem pievieno vērtību dalībvalstu pasākumiem, piešķirot tiem Savienības dimensiju un salīdzinājuma iespēju datu vākšanai un statistikas instrumentu, metožu un kopīgu rādītāju izveidei ar mērķi izstrādāt pilnu stāvokļa kopainu nodarbinātības, sociālās politikas un darba apstākļu jomā visā Savienībā un nodrošināt programmu un politikas produktivitātes un iedarbīguma augstvērtīgu novērtējumu.

(7) Savienībai ir unikālas iespējas nodrošināt Savienības platformu politikas apmaiņai un savstarpējai zināšanu apguvei starp dalībvalstīm nodarbinātības un sociālajā jomā. Zināšanas par citās valstīs īstenoto politiku un tās rezultātiem palielina politikas veidotājiem pieejamo variantu klāstu, veicina jaunas politikas attīstību un rosina valsts reformas.

(8) Savienības sociālās politikas galvenā iezīme ir spēja nodrošināt to, lai Savienībā darbotos standartu minimums un pastāvīgi uzlabotos darba apstākļi. Savienībai ir jāizpilda svarīgs uzdevums, gan nodrošinot atbilstoši lietpratīga regulējuma principiem pielāgota tiesiskā regulējuma pieņemšanu jauniem darba organizācijas modeļiem un jauniem apdraudējumiem drošībai un veselības aizsardzībai darbā, gan finansējot pasākumus Savienības darba ņēmēju tiesību aizsardzības likumu izpildes uzlabošanai.

(9) Dažādos līmeņos strādājošām pilsoniskās sabiedrības organizācijām var būt ievērojama nozīme programmas mērķu sasniegšanā, piedaloties politikas veidošanas procesos un veicinot sociālo inovāciju.

(10) Eiropas Savienība ir apņēmusies stiprināt globalizācijas sociālo dimensiju, starptautiskā mērogā popularizējot pienācīgas kvalitātes nodarbinātību un darba standartus, vai nu tieši sadarbojoties ar trešām valstīm, vai netieši, sadarbojoties ar starptautiskām organizācijām. Tādēļ ir jāveido atbilstošas attiecības ar trešām valstīm, kuras nepiedalās programmā, lai palīdzētu tām sasniegt mērķus, ņemot vērā visus attiecīgos nolīgumus starp šīm valstīm un Eiropas Savienību. Tas var ietvert šo valstu pārstāvju piedalīšanos pasākumos (piemēram, konferencēs, darba grupās un semināros), kas skar abpusējas intereses un notiek valstīs, kuras piedalās programmā. Turklāt būtu jāveido sadarbība ar attiecīgajām starptautiskajām organizācijām, jo īpaši ar Starptautisko Darba organizāciju (SDO), Eiropas Padomi un Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizāciju (ESAO), lai īstenotu programmu tādā veidā, kurā ir ņemta vērā šo organizāciju loma.

(11) Saskaņā ar Līguma 45. un 46. pantu Regulā (ES) Nr. 492/2011 ir paredzēti noteikumi, lai panāktu darba ņēmēju brīvu pārvietošanos, nodrošinot ciešu sadarbību starp dalībvalstīm un ar Komisiju. EURES uzdevums ir uzlabot darba tirgus darbību, valsts un pārrobežu līmenī atvieglojot darba ņēmēju starptautisko ģeogrāfisko mobilitāti, nodrošinot pārredzamāku darba tirgu, nodrošinot darba piedāvājumu un darba pieteikumu noskaidrošanu un atbalstot pasākumus darbā pieņemšanas, konsultāciju un profesionālās orientācijas pakalpojumu jomā, un tādējādi dodot ieguldījumu stratēģijas „Eiropa 2020” mērķu sasniegšanā.

(12) EURES darbības joma būtu jāpaplašina, lai izstrādātu un atbalstītu mērķtiecīgas mobilitātes shēmas Savienības līmenī ar mērķi aizpildīt brīvās darbvietas tajās vietās, kur ir atklāti trūkumi darba tirgū. Saskaņā ar Līguma 47. pantu šāda shēma atvieglotu jaunāka gadagājuma darba ņēmēju mobilitāti.

(13) Stratēģijā „Eiropa 2020” un jo īpaši 7. pamatnostādnē pašnodarbinātība un uzņēmējdarbība ir atzītas par izšķiroši nozīmīgām gudras, ilgtspējīgas un integrējošas izaugsmes panākšanā[9].

(14) Viens no galvenajiem šķēršļiem uzņēmuma dibināšanai ir kredīta nepieejamība, jo īpaši cilvēkiem, kuri atrodas vistālāk no darba tirgus. Savienības un dalībvalstu centieni šajā jomā ir jāpaplašina, lai palielinātu mikrofinansējuma pieplūdi un izpildītu to cilvēku prasības, kuriem šāds finansējums ir visvairāk vajadzīgs, it sevišķi bezdarbniekiem un neaizsargātiem cilvēkiem, kuri vēlas dibināt vai pilnveidot mikrouzņēmumus (arī kā pašnodarbinātie), bet kuriem nav pieejams kredīts. Tāpēc Eiropas Parlaments un Padome 2010. gadā vispirms izveidoja mikrofinansēšanas instrumentu.

(15) Saskaņā ar Komisijas paziņojumu „Eiropas iniciatīva mikrokredīta attīstībai”[10], lai palielinātu mikrofinansējuma pieejamību Savienības jaunajā mikrofinansēšanas tirgū, ir jāpalielina mikrofinansējuma nodrošinātāju iestāžu kapacitāte, un jo īpaši to mikrofinansējuma nodrošinātāju kapacitāte, kuri nav bankas.

(16) Sociālie uzņēmumi ir Eiropas uz plurālismu balstītās sociālās tirgus ekonomikas stūrakmens. Tie var darboties kā sociālo pārmaiņu dzinējspēks, piedāvājot inovatīvus risinājumus un tādējādi dodot vērtīgu ieguldījumu stratēģijas „Eiropa 2020” mērķu īstenošanā. Programmai ir jāuzlabo sociālo uzņēmumu piekļuve finansējumam, tādējādi veicinot Komisijas uzsākto sociālās uzņēmējdarbības iniciatīvu[11].

(17) Lai lietderīgi izmantotu starptautisko finanšu iestāžu, un jo īpaši Eiropas Investīciju bankas grupas, pieredzi, ar mikrofinansēšanu un sociālo uzņēmējdarbību saistīti pasākumi Komisijai būtu jāīsteno netieši, saskaņā ar Finanšu regulu budžeta izpildes uzdevumus uzticot finanšu iestādēm. Eiropas Savienības līdzekļu izmantošana koncentrē starptautisko finanšu iestāžu un citu ieguldītāju līdzekļus, apvieno pieejas un tādējādi uzlabo piekļuvi finansējumam mikrouzņēmumiem, tostarp pašnodarbinātajiem, un sociālajiem uzņēmumiem. Šādā veidā Savienības ieguldījums atbalsta jaunā sociālās uzņēmējdarbības sektora un mikrofinansēšanas tirgus attīstību Savienībā un veicina pārrobežu darbības.

(18) Saskaņā ar Līguma 8. un 10. pantu programmai visās tās darbībās būtu jāatbalsta dzimumu līdztiesība un diskriminācijas aizliegums. Lai spriestu par to, kādā veidā programmas darbības risina dzimumu līdztiesības un diskriminācijas aizlieguma jautājumus, būtu jāveic regulāra uzraudzība un novērtēšana.

(19) Saskaņā ar Līguma 9. pantu programmai būtu jānodrošina, ka Savienības politikas un darbības noteikšanā un īstenošanā tiek ņemtas vērā prasības, kas saistītas ar augsta nodarbinātības līmeņa veicināšanu, atbilstīgas sociālās aizsardzības nodrošināšanu un ar cīņu pret sociālo atstumtību.

(20) Lai nodrošinātu efektīvāku saziņu ar publiku un stiprinātu sinerģiju starp saziņas pasākumiem, ko īsteno pēc Komisijas iniciatīvas, resursiem, kas ar šo regulu piešķirti informācijas un saziņas pasākumiem, būtu jāuzlabo arī korporatīvā saziņa par Eiropas Savienības politiskajām prioritātēm ar nosacījumu, ka tās ir saistītas ar šīs regulas vispārīgajiem mērķiem.

(21) Tā kā dalībvalstu līmenī šīs regulas mērķus nevar sasniegt pietiekamā mērā un tā kā, ņemot vērā to pamatojumu un apmēru, tos var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi šo mērķu sasniegšanai.

(22) Ar šo regulu visam programmas laikam paredz kopīgu finansējuma summu, kas budžeta iestādei ikgadējās budžeta procedūras laikā ir galvenā atsauce atbilstīgi 17. pantam Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas {..} iestāžu nolīgumā par sadarbību budžeta jautājumos un pareizu finanšu pārvaldību.

(23) Visā izdevumu ciklā Savienības finanšu intereses būtu jāaizsargā, piemērojot samērīgus pasākumus, tostarp nelikumību novēršanu, atklāšanu un izmeklēšanu, zaudēto, kļūdaini izmaksāto vai nepareizi izlietoto līdzekļu atgūšanu, un vajadzības gadījumā – soda naudas.

(24) Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus darbību īstenošanai programmas sadaļā EURES un mikrofinansēšanas un sociālās uzņēmējdarbības sadaļā, īstenošanas pilnvaras būtu jāpiešķir Komisijai.

(25) Programmas sadaļā PROGRESS paredzēto pasākumu īstenošanas pilnvaras būtu jāpilda saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 16. februāra Regulu (ES) Nr. 182/2011, ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu[12],

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

I sadaļa Kopējie noteikumi

1. pants Priekšmets

1. Ar šo regulu izveido Eiropas Savienības Sociālo pārmaiņu un sociālās inovācijas programmu (turpmāk — programma), kuras mērķis ir veicināt stratēģijas „Eiropa 2020”, tās galveno mērķu un integrēto pamatnostādņu īstenošanu, sniedzot finansiālu atbalstu Eiropas Savienības mērķiem, lai veicinātu augstu nodarbinātības līmeni, nodrošinātu atbilstīgu sociālo aizsardzību, novērstu sociālo atstumtību un nabadzību, kā arī uzlabotu darba apstākļus.

2. Programma darbosies no 2014. gada 1. janvāra līdz 2020. gada 31. decembrim.

2. pants Definīcijas

Šajā regulā izmanto šādas definīcijas:

(a) „sociālais uzņēmums” ir uzņēmums, kura galvenais mērķis ir sociālas ietekmes radīšana, nevis peļņas nodrošināšana īpašniekiem un partneriem. Tas darbojas tirgū, ražojot preces un sniedzot pakalpojumus saimnieciskā un inovatīvā veidā, kā arī izmanto peļņu galvenokārt sociālo mērķu sasniegšanai. To pārvalda atbildīgi un pārredzami, it sevišķi, iesaistot darbiniekus, klientus un ieinteresētās personas, kuras skar uzņēmuma saimnieciskā darbība;

(b) „mikrokredīts” ir aizdevums, kas nepārsniedz EUR 25 000;

(c) „mikrouzņēmums” ir uzņēmums, kurā ir nodarbinātas mazāk nekā 10 personas, tostarp pašnodarbinātas personas, un kura gada apgrozījums un/vai gada bilance nepārsniedz EUR 2 miljonus saskaņā ar Komisijas 2003. gada 6. maija Ieteikumu 2003/361/EK par mikrouzņēmumu, mazo un vidējo uzņēmumu definīciju[13].

(d) „mikrofinansēšana” ir fiziskām personām un mikrouzņēmumiem piešķirtas garantijas, pretgarantijas, mikrokredīts, pašu kapitāls un kvazikapitāls.

3. pants Programmas struktūra

1. Programmu veido šādas trīs komplementāras sadaļas:

(a) PROGRESS, kas atbalsta Savienības nodarbinātības un sociālās politikas un tiesību aktu darba apstākļu jomā attīstību, īstenošanu, uzraudzību un novērtēšanu un veicina uz pierādījumiem balstītu politikas veidošanu un inovāciju partnerībā ar sociālajiem partneriem, pilsoniskās sabiedrības organizācijām un citām ieinteresētajām personām;

(b) EURES, kas atbalsta EURES tīkla, proti, EEZ dalībvalstu un Šveices Konfederācijas, kā arī citu ieinteresēto personu iecelto īpašo dienestu, īstenotos pasākumus informācijas apmaiņas un izplatīšanas un citu sadarbības veidu attīstīšanai, lai veicinātu darba ņēmēju ģeogrāfisko mobilitāti;

(c) „Mikrofinansēšana un sociālā uzņēmējdarbība”, kas atvieglo piekļuvi finansējumam sociālajiem uzņēmumiem un uzņēmējiem, jo īpaši tiem, kuri atrodas vistālāk no darba tirgus.

2. Šīs regulas 1.–14. pantā paredzētos kopējos noteikumus piemēro visām trim sadaļām, kuras minētas 1. punkta a), b) un c) apakšpunktā un kurām piemēro arī īpašus noteikumus.

4. pants Programmas vispārējie mērķi

1. Programma cenšas sasniegt šādus vispārējos mērķus:

(c) modernizēt Savienības tiesību aktus saskaņā ar lietpratīga regulējuma principiem un nodrošināt ar darba apstākļiem saistīto Savienības tiesību aktu efektīvu piemērošanu;

(d) veicināt darbinieku ģeogrāfisko mobilitāti un palielināt nodarbinātības iespējas, veidojot atvērtus un visiem pieejamus Savienības darba tirgus;

2. Īstenojot šos mērķus, programmas uzdevumi būs:

(a) veicināt līdztiesību starp sievietēm un vīriešiem un apkarot diskrimināciju dzimuma, rases vai etniskās izcelsmes, reliģijas vai pārliecības, invaliditātes, vecuma vai seksuālās orientācijas dēļ;

(b) nodrošināt, lai Savienības politikas un darbības noteikšanā un īstenošanā tiktu ņemtas vērā prasības, kas saistītas ar augsta nodarbinātības līmeņa veicināšanu, atbilstīgas sociālās aizsardzības nodrošināšanu un ar cīņu pret sociālo atstumtību.

5. pants Budžets

1. Programmas īstenošanai paredzētās finanšu apropriācijas laikposmā no 2014. gada 1. janvāra līdz 2020. gada 31. decembrim ir EUR 958,19 miljoni[14].

2. Lēmuma 3. panta 1. punktā norādītajām sadaļām tiks piešķirtas šādas indikatīvas procentuālās daļas:

(a) 60 % PROGRESS sadaļai, no kuriem vismaz 17 % ir jāpiešķir eksperimentu veicināšanai sociālajā jomā kā metodei, ar kuras palīdzību pārbauda un novērtē inovatīvus risinājumus ar nolūku tos piemērot plašāk;

(b) 15 % EURES sadaļai;

Atlikušos 5 % ik gadus sadala starp sadaļām atbilstīgi politiskajām prioritātēm.

3. Komisija var izmantot 1. punktā minētās apropriācijas, lai finansētu tehnisko un/vai administratīvo palīdzību, jo īpaši saistībā ar revīziju veikšanu, tulkošanas ārpakalpojumiem, ekspertu sanāksmēm, informācijas un komunikācijas pasākumiem, no kuriem Komisija un saņēmēji gūst abpusēju labumu.

4. Gada apropriācijas apstiprina budžeta iestāde atbilstīgi daudzgadu finanšu shēmā noteiktajiem ierobežojumiem.

6. pants Darbību veidi

Saskaņā ar programmu var finansēt turpmāk nosauktos darbību veidus.

1. Analītiskās darbības:

(a) datu un statistikas vākšana, kā arī kopīgas metodikas, klasifikācijas, rādītāju un salīdzinošo rādītāju izveide;

(b) pārskati, pētījumi, analīze un ziņojumi, tai skaitā tie, kas iegūti, finansējot ekspertu tīklus;

(d) Savienības tiesību aktu transponēšanas un piemērošanas uzraudzība un novērtēšana;

(e) sociālo eksperimentu kā metodes, ar kuras palīdzību pārbauda un novērtē inovatīvus risinājumus ar nolūku tos piemērot plašāk, sagatavošana un īstenošana;

(f) šo analītisko darbību rezultātu izplatīšana.

2. Savstarpējas zināšanu apguves, informētības un izplatīšanas darbības:

(a) labas prakses, inovatīvu pieeju un pieredzes apmaiņa un izplatīšana, salīdzinošie pārskati, salīdzinošo rādītāju noteikšana un savstarpēja zināšanu apguve Eiropas līmenī;

(b) Padomes prezidentūras pasākumi, konferences un semināri;

(d) rokasgrāmatu, ziņojumu un mācību materiālu sagatavošana un publicēšana;

(e) informācijas un saziņas darbības;

(f) informācijas sistēmu izstrāde un uzturēšana, lai nodrošinātu informācijas apmaiņu un izplatīšanu attiecībā uz Savienības politiku un tiesību aktiem, kā arī darba tirgus informāciju.

3. Atbalsts galvenajiem dalībniekiem saistībā ar:

(a) darbības izdevumiem galvenajiem Savienības mēroga tīkliem, kuru darbības attiecas uz PROGRESS sadaļas mērķiem un sekmē to īstenošanu;

(b) kapacitātes nostiprināšanu dalībvalstu pārvaldes iestādēs, kā arī dalībvalstu un mikrokredītu nodrošinātāju iestāžu ieceltajos īpašajos dienestos, kas atbildīgi par ģeogrāfiskās mobilitātes veicināšanu;

(d) speciālistu organizāciju, valsts, reģionālo un vietējo varas iestāžu, kā arī nodarbinātības dienestu iekļaušanu vienotā tīklā un sadarbību Eiropas līmenī;

(e) Eiropas mēroga novērošanas centru finansēšanu;

(f) personāla apmaiņu starp dalībvalstu varas iestādēm.

4. Pasākumi personu mobilitātes veicināšanai Savienībā, jo īpaši daudzvalodu digitālās platformas izveide, kas nepieciešama brīvo darbvietu un pieteikumu noskaidrošanai, un mērķtiecīgas mobilitātes shēmas, lai aizpildītu brīvās darbvietas tur, kur darba tirgū ir konstatētas nepilnības, un/vai palīdzētu īpašām darbinieku grupām, piemēram, jauniem cilvēkiem.

5. Atbalsts mikrofinansēšanai un sociālajiem uzņēmumiem, jo īpaši izmantojot finanšu instrumentus, kas noteikti pirmās daļas VIII sadaļā Regulā Nr. XXX/2012 [jaunā Finanšu regula] par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības gada budžetam, un dotācijas.

7. pants Kopīga rīcība

Programmas atļautos pasākumus var īstenot kopā ar citiem Savienības instrumentiem ar noteikumu, ka šie pasākumi atbilst gan programmas, gan attiecīgā instrumenta mērķiem.

8. pants Konsekvence un papildināmība

1. Komisija sadarbībā ar dalībvalstīm nodrošina to, ka saskaņā ar programmu īstenotās darbības atbilst citām Eiropas Savienības darbībām un tās papildina, jo īpaši tas attiecas uz darbībām saistībā ar Eiropas Sociālo fondu (ESF) un tādās jomās kā sociālais dialogs, tiesiskums un pamattiesības, izglītība, profesionālā apmācība un jaunatnes politika, pētniecība un inovācija, uzņēmējdarbība, veselība, paplašināšanās un ārējās attiecības, kā arī vispārējā ekonomiskā politika.

2. Programmas atbalstītajos pasākumos jāievēro Savienības un valstu tiesību akti, tostarp noteikumi par valsts atbalstu.

9. pants Sadarbība ar komitejām

Komisija dibina visas nepieciešamās attiecības ar komitejām, kuras nodarbojas ar politiku, instrumentiem un pasākumiem, kas attiecas uz šo programmu, lai nodrošinātu to, ka minētās komitejas saņem regulāru un pienācīgu informāciju par sasniegumiem programmas īstenošanā.

10. pants Rezultātu izplatīšana un saziņa

1. Saskaņā ar programmu īstenoto darbību rezultāti tiek piemērotā veidā paziņoti un izplatīti, lai iespējami palielinātu to ietekmi, ilgtspēju un Savienības pievienoto vērtību.

2. Saziņas pasākumiem jāveicina arī korporatīvā saziņa par Eiropas Savienības politiskajām prioritātēm, ciktāl tās ir saistītas ar šīs regulas vispārīgajiem mērķiem

11. pants Finanšu noteikumi

1. Komisija pārvalda programmu saskaņā ar XXXX/2012 [jaunā Finanšu regula] par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības gada budžetam (turpmāk — Finanšu regula)[15].

2. Vienreizējus maksājumus, vienības pašizmaksas skalu un vienotas likmes finansējumu var izmantot attiecībā uz atbalstu, kas piešķirts programmas dalībniekiem, it sevišķi saistībā ar 6. panta 4. punktā minētajām mobilitātes shēmām.

12. pants Savienības finanšu interešu aizsardzība

1. Komisija veic piemērotus profilakses pasākumus, lai nodrošinātu to, ka, īstenojot saskaņā ar šo regulu finansētās darbības, Savienības finanšu intereses tiek aizsargātas pret krāpšanu, korupciju un jebkādu citu nelikumīgu darbību, veicot efektīvas pārbaudes un tajos gadījumos, kad tiek atklātas nelikumības, atgūstot kļūdaini izmaksātās summas, kā arī vajadzības gadījumā nosakot efektīvus, samērīgus un atturošus naudas sodus atbilstīgi Līguma 325. pantam, Padomes 1995. gada 18. decembra Regulai (EK, Euratom) Nr. 2988/95 par Eiropas Kopienu finanšu interešu aizsardzību[16] un Finanšu regulai.

2. Komisijai vai tās pārstāvjiem un Revīzijas palātai ir tiesības dokumentāri un uz vietas revidēt visus dotāciju saņēmējus, uzņēmējus un apakšuzņēmējus, kā arī trešās personas, kuras ir saņēmušas Savienības līdzekļus. Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF) ir pilnvarots uz vietas pārbaudīt un apsekot tos ekonomikas dalībniekus, kuri ir tieši vai netieši saistīti ar šo finansējumu, saskaņā ar procedūrām, kas noteiktas Padomes 1996. gada 11. novembra Regulā (Euratom, EK) Nr. 2185/96 par pārbaudēm un apskatēm uz vietas, ko Komisija veic, lai aizsargātu Eiropas Kopienu finanšu intereses pret krāpšanu un citām nelikumībām[17], lai noskaidrotu, vai nav notikusi krāpšana, korupcija vai citas nelikumīgas darbības saistībā ar piešķīruma nolīgumu, lēmumu vai līgumu par Savienības finansējumu.

3. Neskarot 1. un 2. punktu, šīs regulas īstenošanas rezultātā pieņemtie lēmumi, nolīgumi un līgumi nepārprotami dod Komisijai, arī OLAF, un Revīzijas palātai tiesības veikt šādas revīzijas, pārbaudes un apsekojumus uz vietas.

13. pants Uzraudzība

Lai īstenotu programmas regulāru uzraudzību un veiktu jebkādus tās politisko un finanšu prioritāšu grozījumus, Komisija reizi divos gados sagatavo uzraudzības ziņojumus un nosūta tos Eiropas Parlamentam un Padomei. Šajos ziņojumos iekļauj programmas rezultātus un to, kādā mērā ar programmas darbību palīdzību tiek risināti dzimumu līdztiesības un diskriminācijas aizlieguma jautājumi, tai skaitā arī jautājumi attiecībā uz piekļuvi.

14. pants Novērtēšana

1. Programmas termiņa vidusposma novērtējumu veic līdz 2017. gada beigām, lai novērtētu programmas mērķu sasniegšanā panākto progresu, noteiktu, vai programmas līdzekļi ir izlietoti efektīvi, un novērtētu tās pievienoto vērtību Savienībai.

2. Ne vēlāk kā divus gadus pēc programmas pabeigšanas Komisija veic ietekmes un Savienības pievienotās vērtības ex-post novērtējumu un iesniedz šo novērtējuma ziņojumu Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai.

II sadaļa Konkrēti noteikumi

I nodaļa PROGRESS sadaļa

15. pants Konkrētie mērķi

Papildus 4. pantā izklāstītajiem vispārējiem mērķiem PROGRESS sadaļas konkrētie mērķi ir:

(a) pilnveidot un izplatīt augstvērtīgas salīdzinošās analītiskās zināšanas, lai nodrošinātu to, ka Savienības nodarbinātības un sociālās politikas un darba apstākļu tiesību akti balstās uz pamatotiem pierādījumiem un atbilst vajadzībām, problēmām un apstākļiem atsevišķās dalībvalstīs un citās programmā iesaistītajās valstīs;

(b) veicināt efektīvu un iekļaujošu informācijas izplatīšanu, abpusēju zināšanu apguvi un dialogu par Savienības nodarbinātības un sociālo politiku un darba apstākļu tiesību aktiem Savienības, dalībvalstu un starptautiskā līmenī, lai palīdzētu dalībvalstīm un citām programmā iesaistītajām valstīm politikas izveidē un Savienības tiesību aktu īstenošanā;

(c) sniegt finansiālu atbalstu politikas veidotājiem, lai pārbaudītu sociālās un darba tirgus politikas reformas; palielināt galveno dalībnieku kapacitāti sociālo eksperimentu izstrādē un īstenošanā; nodrošināt piekļuvi attiecīgajām zināšanām un pieredzei;

(d) sniegt finansiālu atbalstu Savienības un dalībvalstu organizācijām, lai palielinātu to kapacitāti Savienības nodarbinātības un sociālās politikas un darba apstākļu tiesību aktu īstenošanas izstrādei, veicināšanai un atbalstam.

16. pants Dalība

1. PROGRESS sadaļā var piedalīties šādas valstis:

(a) dalībvalstis;

(b) EBTA un EEZ valstis saskaņā ar EEZ līgumu;

(c) kandidātvalstis un potenciālās kandidātvalstis atbilstīgi vispārējiem principiem un vispārējiem noteikumiem un nosacījumiem, kas izklāstīti ar minētajām valstīm noslēgtajos pamatnolīgumos par līdzdalību Savienības programmās.

2. PROGRESS sadaļā var piedalīties visas publiskās un/vai privātās organizācijas, dalībnieki un iestādes, un jo īpaši:

(a) valsts, reģionālās un vietējās iestādes;

(b) nodarbinātības dienesti;

(d) sociālie partneri;

(e) nevalstiskās organizācijas, un jo īpaši Savienības līmenī dibinātas organizācijas;

(f) augstākās izglītības iestādes un pētniecības institūti;

(g) eksperti vērtējuma un ietekmes novērtējuma jomā;

(h) valstu statistikas biroji;

(i) plašsaziņas līdzekļi.

3. Komisija var sadarboties ar starptautiskām organizācijām, jo īpaši ar Eiropas Padomi, ESAO, SDO un Pasaules Banku.

4. Komisija var sadarboties ar trešām valstīm, kuras nepiedalās programmā. Šādu valstu pārstāvji var piedalīties abpusējas intereses pasākumos (piemēram, konferencēs, darba grupās un semināros), kas notiek valstīs, kuras piedalās programmā, un minēto pārstāvju dalības izmaksas var segt no programmas.

17. pants Komisijai piešķirtās īstenošanas pilnvaras

1. Pasākumus, kas attiecas uz turpmāk minēto un ir vajadzīgi PROGRESS sadaļas īstenošanai, pieņem saskaņā ar 18. panta 3. punktā noteikto pārbaudes procedūru:

(a) daudzgadu darba plāni, kas nosaka vidēja termiņa politiku un finansēšanas prioritātes;

(b) gada darba plāni, tai skaitā saņēmēju atlases kritēriji pēc uzaicinājumiem iesniegt priekšlikumus.

2. Visus pārējos PROGRESS sadaļas īstenošanai vajadzīgos pasākumus pieņem saskaņā ar 18. panta 2. punktā minēto konsultēšanās procedūru.

18. pants Komiteja

1. Komisijai palīdz komiteja. Minētā komiteja ir komiteja Regulas (ES) Nr. 182/2011 nozīmē.

2. Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 4. pantu.

3. Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. pantu.

19. pants Pārejas pasākumi

Darbības, kas ir uzsāktas pirms 2014. gada 1. janvāra, pamatojoties uz Lēmumu 1672/2006/EK (lēmuma 3. pantā minētā 1., 2. un 3. sadaļa), turpina pārvaldīt atbilstīgi minētajam lēmumam. Attiecībā uz šādām darbībām minētā lēmuma 13. pantā noteikto komiteju aizstāj ar šīs regulas 18. pantā paredzēto komiteju.

II nodaļa EURES sadaļa

20. pants Konkrētie mērķi

Papildus 4. pantā izklāstītajiem vispārējiem mērķiem EURES sadaļas konkrētie mērķi ir:

(a) nodrošināt, lai informācija par darba piedāvājumiem, pieteikumiem un cita atbilstīgā informācija būtu pārredzama potenciālajiem pieteikumu iesniedzējiem un darba devējiem; to panāk ar minētās informācijas apmaiņu un izplatīšanu starpvalstu, starpreģionu un pārrobežu līmenī, lietojot standartizētas sadarbspējas formas;

(b) pilnveidot darba ņēmēju darbā pieņemšanas un iekārtošanas pakalpojumus, noskaidrojot darba piedāvājumus un pieteikumus Eiropas līmenī; šajā pakalpojumā ir jāiekļauj visi iekārtošanas posmi, proti, no sagatavošanas pieņemšanai darbā līdz palīdzībai pēc iekārtošanas darbā, ar mērķi sekmīgi iekļaut pieteikuma iesniedzēju darba tirgū; šādos pakalpojumos ir jāiekļauj mērķtiecīgas mobilitātes shēmas, lai aizpildītu brīvās darbvietas tur, kur ir konstatētas nepilnības darba tirgū, un/vai palīdzētu atsevišķām darbinieku grupām, piemēram, jauniem cilvēkiem.

21. pants Dalība

1. EURES sadaļā var piedalīties šādas valstis:

(a) dalībvalstis;

(b) EBTA un EEZ valstis saskaņā ar EEZ līgumu un Līgumu starp Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Šveices Konfederāciju, no otras puses, par personu brīvu pārvietošanos[18].

2. EURES sadaļā var piedalīties visas publiskās un privātās organizācijas, dalībnieki un iestādes, kuras nozīmējusi dalībvalsts vai Komisija un kuras ir izpildījušas dalībai EURES tīklā izvirzītās prasības, kā noteikts Komisijas Lēmumā 2008/8/EK[19]. It sevišķi šādas iestādes un organizācijas:

(a) valsts, reģionālās un vietējās iestādes;

(b) nodarbinātības dienesti;

III nodaļa Mikrofinansēšanas un sociālās uzņēmējdarbības sadaļa

22. pants Konkrētie mērķi

Papildus 4. pantā izklāstītajiem vispārējiem mērķiem sadaļas „Mikrofinansēšana un sociālā uzņēmējdarbība” konkrētie mērķi ir šādi.

1. Palielināt mikrofinansējuma pieejamību un saņemšanas iespējas:

(a) personām, kuras ir zaudējušas darbu vai kurām draud darba zaudēšana, vai kurām ir grūtības iekļauties vai no jauna iekļauties darba tirgū; personām, kurām draud sociālā atstumtība, un neaizsargātām personām, kuras atrodas neizdevīgā stāvoklī attiecībā uz piekļuvi parastajam kredītu tirgum un kuras vēlas nodibināt vai pilnveidot savus mikrouzņēmumus;

(b) mikrouzņēmumiem, it īpaši tādiem, kuros ir nodarbinātas a) punktā minētās personas.

2. Palielināt mikrokredītu nodrošinātāju iestāžu kapacitāti.

3. Atbalstīt sociālo uzņēmumu attīstību, it īpaši, atvieglojot piekļuvi finansējumam.

23. pants Dalība

1. Mikrofinansēšanas un sociālās uzņēmējdarbības sadaļā var piedalīties publiskas un privātas organizācijas, kas valsts, reģionālajā vai vietējā līmenī ir dibinātas 16. panta 1. punktā minētajās valstīs un nodrošina šajās valstīs:

(a) mikrofinansējumu fiziskām personām un mikrouzņēmumiem;

(b) finansējumu sociālajiem uzņēmumiem.

2. Lai sasniegtu galīgos saņēmējus un izveidotu konkurētspējīgus un darbotiesspējīgus mikrouzņēmumus, publiskajām un privātajām organizācijām, kuras īsteno 1. punkta a) apakšpunktā minētās darbības, ir cieši jāsadarbojas ar organizācijām, kuras pārstāv mikrokredītu galīgo saņēmēju intereses, un organizācijām, kuras nodrošina šādiem galīgajiem saņēmējiem mentoru un konsultāciju pakalpojumus, jo īpaši ar organizācijām, ko atbalsta ESF.

3. Publiskās un privātās organizācijas, kuras veic 1. punkta a) apakšpunktā minētās darbības, ievēro augstus standartus attiecībā uz pārvaldību, vadību un patērētāju aizsardzību atbilstīgi principiem Eiropas Ētikas kodeksā mikrokredītu nodrošināšanai un cenšas novērst fizisku personu un uzņēmumu nonākšanu pārmērīgās parādsaistībās.

24. pants Finansiālais ieguldījums

Izņemot kopīgas rīcības gadījumus, mikrofinansēšanas un sociālās uzņēmējdarbības sadaļai piešķirtās finanšu apropriācijas sedz visas to darbību izmaksas, ko īsteno ar finanšu instrumentiem, tostarp maksājumu saistības finanšu starpniekiem, piemēram, garantiju zaudējumi, pārvaldības maksas starptautiskajām finanšu iestādēm, kas pārvalda Savienības ieguldījumu, un visas pārējās attiecināmās izmaksas.

25. pants Pārvaldība

1. Lai īstenotu 6. panta 5. punktā minētos instrumentus un dotācijas, Komisija var slēgt nolīgumus ar iestādēm, kas uzskaitītas 55. panta 1. punkta b) apakšpunkta iii) un iv) daļā Regulā Nr. XXX/2012 [jaunā 2012. gada Finanšu regula] par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības gada budžetam, un jo īpaši ar Eiropas Investīciju banku un Eiropas Investīciju fondu. Šajos nolīgumos sīki izklāsta minētajām finanšu iestādēm uzticēto uzdevumu izpildes noteikumus, tostarp noteikumus, kas norāda uz nepieciešamību nodrošināt papildināmību un saskaņotību ar esošajiem Savienības un dalībvalstu finanšu instrumentiem un līdzekļu līdzsvarotu sadalījumu starp dalībvalstīm un citām programmā iesaistītajām valstīm. Finanšu instrumentus, piemēram, riska dalīšanas instrumentus, kapitāla instrumentus un parāda instrumentus var īstenot, veicot ieguldījumus tam paredzētā ieguldījumu instrumentā.

2. Šī panta 1. punktā minētajos nolīgumos iekļauj starptautisko finanšu iestāžu pienākumu atkārtoti ieguldīt līdzekļus un ieņēmumus, tostarp dividendes un atmaksājumus, 6. panta 5. punktā minētajās darbībās desmit gadu laikposmā pēc programmas uzsākšanas dienas.

3. Saskaņā ar [Finanšu regulas] 18. panta 2. punktu konkrēta finanšu instrumenta ieņēmumus un maksājumus piešķir šim finanšu instrumentam. Attiecībā uz iepriekšējā daudzgadu finanšu shēmā jau izveidotiem finanšu instrumentiem ieņēmumus un maksājumus saistībā ar darbībām, kas uzsāktas iepriekšējā periodā, piešķir finanšu instrumentam pašreizējā periodā.

4. Pēc tam, kad ir beidzies ar starptautiskajām finanšu iestādēm noslēgto nolīgumu darbības termiņš vai ir beidzies īpašo ieguldījumu instrumentu ieguldījuma periods, ieņēmumi un neizlietotie līdzekļi, kas pienākas Savienībai, ir jāiemaksā Savienības vispārējā budžetā.

5. Starptautiskās finanšu iestādes un attiecīgā gadījumā fondu vadītāji noslēdz rakstiskus nolīgumus ar 23. pantā minētajām publiskajām un privātajām organizācijām. Šajos nolīgumos iekļauj publisko un privāto nodrošinātāju pienākumu lietot saskaņā ar mikrofinansēšanas un sociālās uzņēmējdarbības sadaļu pieejamos līdzekļus atbilstoši 22. pantā izklāstītajiem mērķiem un sniegt informāciju 26. pantā noteikto ikgadējo ziņojumu sagatavošanai.

26. pants Īstenošanas ziņojumi

1. Starptautiskās finanšu iestādes un attiecīgā gadījumā fondu vadītāji sūta Komisijai ikgadējos īstenošanas ziņojumus, kuros izklāstīts, kādas darbības ir saņēmušas atbalstu, kā ir segta to finansiālā īstenošana, finansējuma un ieguldījumu sadalījums un pieejamība pa nozarēm un pēc finansējuma saņēmēju veida, kādi ir pieņemtie vai noraidītie pieteikumi, līgumi, ko noslēgušas attiecīgās publiskās vai privātās organizācijas, kādas ir finansētās darbības un rezultāti, tostarp sociālās ietekmes, nodarbinātības radīšanas un atbalstītās uzņēmējdarbības ilgtspējas ziņā.

2. Šajos ikgadējos īstenošanas ziņojumos sniegto informāciju iekļauj 13. pantā minētajos uzraudzības ziņojumos, ko sniedz reizi divos gados. Šādos uzraudzības ziņojumos iekļauj Lēmuma Nr. 283/2010/ES 8. panta 2. punktā minētos gada pārskatus.

27. pants Novērtēšana

1. Lēmuma 14. panta 2. punktā paredzētajā nobeiguma novērtēšanā iekļauj Lēmuma Nr. 283/2010/ES 9. pantā minēto nobeiguma novērtēšanu.

2. Komisija veic īpašu mikrofinansēšanas un sociālās uzņēmējdarbības sadaļas nobeiguma novērtēšanu ne vēlāk kā pēc gada, skaitot no dienas, kad ir beidzies ar starptautiskajām finanšu iestādēm noslēgto nolīgumu darbības termiņš.

28. pants Grozījumi

Lēmumu Nr. 283/2010/ES groza šādi:

(a) lēmuma 5. panta 4. punktu aizstāj ar šādu:

„4. Instrumentu noslēdzot, neizmantotos līdzekļus, kas pienākas Savienībai, dara pieejamus mikrofinansēšanai un sociālo uzņēmumu atbalstam, kā noteikts Regulā Nr. XX/201X/”;

(b) lēmuma 8. panta 3. un 4. punktu svītro.

29. pants

Šī regula stājas spēkā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē,

Eiropas Parlamenta vārdā — Padomes vārdā —

priekšsēdētājs priekšsēdētājs

TIESĪBU AKTA PRIEKŠLIKUMA FINANŠU PĀRSKATS

1. PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS KONTEKSTS

1.1. Priekšlikuma/iniciatīvas nosaukums

1.2. Attiecīgās politikas jomas ABM/ABB struktūrā

1.3. Priekšlikuma/iniciatīvas būtība

1.4. Mērķi

1.5. Priekšlikuma/iniciatīvas pamatojums

1.6. Ilgums un finansiālā ietekme

1.7. Paredzētie pārvaldības veidi

2. PĀRVALDĪBAS PASĀKUMI

2.1. Uzraudzības un ziņošanas noteikumi

2.2. Pārvaldības un kontroles sistēma

2.3. Krāpšanas un pārkāpumu apkarošanas pasākumi

3. PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS PAREDZAMĀ FINANSIĀLĀ IETEKME

3.1. Attiecīgās daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijas un budžeta izdevumu pozīcijas

3.2. Paredzamā ietekme uz izdevumiem

3.2.1. Paredzamās ietekmes uz izdevumiem kopsavilkums

3.2.2. Paredzamā ietekme uz darbības apropriācijām

3.2.3. Paredzamā ietekme uz administratīvajām apropriācijām

3.2.4. Saderība ar kārtējo daudzgadu finanšu shēmu

3.2.5. Trešo personu dalība finansējumā

3.3. Paredzamā ietekme uz ieņēmumiem

TIESĪBU AKTA PRIEKŠLIKUMA FINANŠU PĀRSKATS

1. PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS KONTEKSTS 1.1. Priekšlikuma/iniciatīvas nosaukums

Regula par Eiropas Savienības Sociālo pārmaiņu un sociālās inovācijas programmu

1.2. Attiecīgās politikas jomas ABM/ABB struktūrā[20]

Pašlaik: nodarbinātība un sociālās lietas, Kopienas nodarbinātības politika / Kopienas nodarbinātības politikas instrumenti: PROGRESS (04 04 01), EURES (04 03 04), EPMI (04 04 15)

Nākotnes daudzgadu finanšu plāni: 1. pozīcija (sociālās attīstības programma)

1.3. Priekšlikuma/iniciatīvas būtība

þPriekšlikums/iniciatīva attiecas uz jaunu darbību

¨ Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz jaunu darbību, pamatojoties uz izmēģinājuma projektu / sagatavošanas darbību

¨ Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz esošas darbības pagarināšanu

¨ Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz darbību, kas pārveidota jaunā darbībā

1.4. Mērķi 1.4.1. Komisijas daudzgadu stratēģiskie mērķi, kurus plānots sasniegt ar priekšlikumu/iniciatīvu

Programmas mērķis ir veicināt stratēģijas „Eiropa 2020”, tās pamatmērķu (attiecībā uz nabadzību, nodarbinātību un izglītību) un integrēto pamatnostādņu (it īpaši 7., 8. un 10. pamatnostādnes) īstenošanu, sniedzot finansiālu atbalstu Eiropas Savienības mērķiem tādās jomās kā augsta nodarbinātības līmeņa veicināšana, atbilstīgas sociālās aizsardzības garantēšana, cīņa pret sociālo atstumtību un nabadzību un darba apstākļu uzlabošana.

1.4.2. Konkrētie mērķi un attiecīgās ABM/ABB darbības

Konkrētie mērķi:

1. pilnveidot un izplatīt augstvērtīgas salīdzinošās analītiskās zināšanas, lai nodrošinātu to, ka Savienības nodarbinātības un sociālās politikas un darba apstākļu tiesību akti balstās uz pamatotiem pierādījumiem un atbilst vajadzībām, problēmām un apstākļiem atsevišķās dalībvalstīs un citās programmā iesaistītajās valstīs;

2. veicināt efektīvu un iekļaujošu informācijas izplatīšanu, abpusēju zināšanu apguvi un dialogu par Savienības nodarbinātības un sociālo politiku un darba apstākļu tiesību aktiem Savienības, dalībvalstu un starptautiskā līmenī, lai palīdzētu dalībvalstīm un citām programmā iesaistītajām valstīm politikas izveidē un Savienības tiesību aktu īstenošanā;

3. sniegt finansiālu atbalstu politikas veidotājiem, lai pārbaudītu sociālās un darba tirgus politikas reformas; palielināt galveno dalībnieku kapacitāti sociālo eksperimentu izstrādē un īstenošanā; nodrošināt piekļuvi attiecīgajām zināšanām un pieredzei;

4. sniegt finansiālu atbalstu Savienības un dalībvalstu organizācijām, lai palielinātu to kapacitāti Savienības nodarbinātības un sociālās politikas un darba apstākļu tiesību aktu īstenošanas izstrādei, veicināšanai un atbalstam.

Attiecīgās ABM/ABB darbības:

04 04 01 un 04 01 04 10

Konkrētie mērķi:

1. nodrošināt, lai informācija par darba piedāvājumiem, pieteikumiem un cita atbilstīgā informācija būtu pārredzama potenciālajiem pieteikumu iesniedzējiem un darba devējiem; to panāk ar minētās informācijas apmaiņu un izplatīšanu starpvalstu, starpreģionu un pārrobežu līmenī, lietojot standartizētas sadarbspējas formas;

2. pilnveidot darba ņēmēju darbā pieņemšanas un iekārtošanas pakalpojumus, noskaidrojot darba piedāvājumus un pieteikumus Eiropas līmenī; šajā pakalpojumā ir jāiekļauj visi iekārtošanas posmi, proti, no sagatavošanas pieņemšanai darbā līdz palīdzībai pēc iekārtošanas darbā, ar mērķi sekmīgi iekļaut pieteikuma iesniedzēju darba tirgū; šādos pakalpojumos ir jāiekļauj mērķtiecīgas mobilitātes shēmas, lai aizpildītu brīvās darbvietas tur, kur ir konstatētas nepilnības darba tirgū, un/vai palīdzētu atsevišķām darbinieku grupām, piemēram, jauniem cilvēkiem.

Attiecīgās ABM/ABB darbības:

04 03 04 un 04 01 04 04

Konkrētie mērķi:

1. palielināt mikrofinansējuma pieejamību un saņemšanas iespējas:

(b) mikrouzņēmumiem, it īpaši tādiem, kuros ir nodarbinātas a) punktā minētas personas;

2. palielināt mikrokredītu nodrošinātāju iestāžu kapacitāti;

3. atbalstīt sociālo uzņēmumu attīstību, it īpaši, atvieglojot piekļuvi finansējumam.

Attiecīgās ABM/ABB darbības:

04 04 15 un 04 01 04 11

Paredzamie rezultāti un ietekme

Programmas galvenais mērķis ir panākt sociāli ekonomiskās situācijas labvēlīgas pārmaiņas, piemēram, augstāku nodarbinātības līmeni, mazāku nabadzību, lielāku sociālo iekļautību un labākus darba apstākļus. Centieni tiks vērsti uz stratēģijas „Eiropa 2020” iekļaujošās izaugsmes mērķa un ar to saistīto pamatmērķu izpildes veicināšanu, sniedzot atbalstu ar augstu pievienoto vērtību galvenajiem pasākumiem tādās pamatiniciatīvās kā „Jaunu prasmju un darbavietu programma”, „Eiropas platforma cīņai pret nabadzību un sociālo atstumtību” un „Jaunatne kustībā”.

Taču programmas kontrole pār sociāli ekonomiskās situācijas faktiskajām pārmaiņām būs ļoti ierobežota. Turpinājuma instrumenta galvenais mērķis un nozīme drīzāk ir atbalstīt mūsdienīgas, efektīvas un inovatīvas Savienības nodarbinātības un sociālās politikas attīstību, saskaņošanu un īstenošanu, sasniedzot minētos mērķus ar šādiem līdzekļiem:

– atbalsts Savienības politikas veidošanas procesam likumdošanas jomā saskaņā ar lietpratīga regulējuma principiem un stingrāka politikas saskaņotība/ekonomikas pārvaldība;

– galvenās uzmanības pievēršana Savienības nodarbinātības un sociālās politikas starptautiskajai dimensijai, kuras veicināšanai ir vajadzīga visu dalībvalstu saskaņota rīcība;

– dalībvalstu atbalsts kolektīvai un savstarpēji papildinošai rīcībai, lai saliedētu Savienības sadarbību un veicinātu savstarpēju zināšanu apguvi un sociālas inovācijas;

– darba ņēmēju (it īpaši jaunu cilvēku) darbā pieņemšanas un iekārtošanas pakalpojumu pilnveidošana, noskaidrojot darbvietu piedāvājumu un darba pieteikumu daudzumu Eiropā un tādējādi veicinot darba ņēmēju ģeogrāfisko mobilitāti;

– atvieglota piekļuve finansējumam sociālajiem uzņēmumiem un uzņēmējiem, it īpaši tiem, kuri atrodas vistālāk no darba tirgus.

1.4.3. Rezultātu un ietekmes rādītāji

Noderīgi līdzekļi programmas sasniegumu demonstrēšanai un arī Savienības atbildības palielināšanai ir izrādījušies uz rezultātiem balstīta pieeja pārvaldībai, ko piemēro pašreizējai programmai PROGRESS, un ikgadēja rezultātu uzraudzība. Balstoties uz šo pieredzi, jaunajai programmai ir skaidra intervences loģika (saskaņā ar to SMART konkrētie mērķi veicina vispārējo mērķu sasniegšanu) un atbilstīgu ietekmes un rezultātu rādītāju kopums. Ir jāpatur prātā, ka ar PROGRESS sadaļu saistīto darbību mērķis ir sekmēt stratēģijas “Eiropa 2020” stratēģiskos mērķus, tādēļ šīs darbības neietver preču vai pakalpojumu nodrošināšanu; tā vietā ar PROGRESS sadaļu saistītās darbības netieši ietekmē ES nodarbinātības un sociālās politikas attīstību, ņemot vērā to, ka labāka politikas izstrāde nodrošinās labākus sociāli ekonomiskos rezultātus. Tā kā PROGRESS sadaļa galvenokārt ir politikas rosināta, rādītāju noteikšana ir problemātiska; tas pats attiecas uz kvantitatīvu mērķu noteikšanu vispārīgā līmenī (šajā gadījumā mērījumi galvenokārt ir balstīti uz reprezentatīviem rādītājiem). Tādēļ PROGRESS četrus konkrētos mērķus ir ļoti sarežģīti padarīt par reāli “mērāmiem”, jo tie ir specifiski, sasniedzami, reāli un ierobežoti laikā (līdz programmas beigām). Piemēram, nav iespējams noteikt abpusēju zināšanu apguves pasākumu daudzumu, jo to skaits un tematika ir atkarīga no dalībvalstu intereses un vēlmes rīkot šādus pasākumus un piedalīties tajos; tāpat zināšanu apjoms ir atkarīgs no vajadzībām politikas izstrādē. Šā iemesla dēļ ir ierosināts izmantot subjektīvus mainīgos, piemēram, dalībnieku apmierinātība un zināšanas, aptaujas par skatījumu uz ES nozīmi nodarbinātības un sociālajā politikā, kā arī PROGRESS rezultātu plānotā un pašreizējā izmantošana. Līdzīgu iemeslu dēļ visos gadījumos nevar noteikt konkrētus vidēja termiņa mērķus. Tomēr tiek saglabāta uz rezultātiem balstīta pieeja, kas nosaka reālus mērķus darbības rādītājiem tuvā līmenī.

Skatīt rādītāju sarakstu 2.1.2. punktā.

1.5. Priekšlikuma/iniciatīvas pamatojums 1.5.1. Īstermiņa vai ilgtermiņa vajadzības

Programma centīsies sniegt atbalstu Komisijai, dalībvalstīm un galvenajām ieinteresētajām personām, kas veidos, koordinēs un īstenos efektīvas politiskās reformas, vēršot tās uz šādu ilgtermiņa problēmu risināšanu:

– augsts bezdarba līmenis, it īpaši tādās grupās kā darba ņēmēji ar zemu kvalifikāciju, vecāka gadagājuma darba ņēmēji, migranti un invalīdi;

– darba tirgus sadrumstalotības palielināšanās, kas ir saistīta ar elastīgāku darba organizācijas modeļu parādīšanos un citiem sarežģījumiem, kuri ietekmē darba drošību un apstākļus;

– darbaspēka sarukšana un arvien pieaugošs spiediens uz sociālās aizsardzības sistēmām demogrāfisko pārmaiņu rezultātā (iedzīvotāju novecošana);

– nepieļaujami augsts zem nabadzības robežas un sociālā atstumtībā dzīvojošu cilvēku skaits.

Īstermiņā programma būs vērsta uz šādu problēmu/vajadzību risināšanu:

– nepieciešamība pēc pamatotiem, salīdzināmiem un pieejamiem pierādījumiem, statistikas un rādītājiem ES mērogā, lai nodrošinātu nodarbinātības un sociālās politikas un tiesību aktu atbilstību vajadzībām, problēmām un apstākļiem atsevišķās dalībvalstīs;

– nepieciešamība pēc savstarpējas zināšanu apguves ES līmenī, lai padziļinātu politikas veidotāju un ieinteresēto personu izpratni un palielinātu atbildību par ES mērķiem un politiku;

– nepieciešamība pēc atbilstīga finansiāla atbalsta politikas veidotājiem, lai pārbaudītu, novērtētu un paplašinātu inovatīvus risinājumus;

– ierobežota ģeogrāfiskā mobilitāte Eiropā un nepietiekams atbalsts, pielāgojot darba piedāvājumus darba meklētājiem;

– slikta piekļuve finansējumam un mikrokredītiem sociālajiem uzņēmumiem, bezdarbniekiem, cilvēkiem, kuriem draud darba zaudēšana, un nelabvēlīgā stāvoklī esošām cilvēku grupām, piemēram, jaunāka vai vecāka gadagājuma cilvēkiem vai migrantiem.

1.5.2. ES iesaistīšanās pievienotā vērtība

ES ir unikāla iespēja nodrošināt Eiropas platformu politikas apmaiņai un savstarpējai zināšanu apguvei nodarbinātības un sociālajā jomā, iesaistot dalībvalstis (tajā skaitā EEZ valstis un kandidātvalstis). Zināšanas par citās valstīs īstenoto politiku palielina politikas veidotājiem pieejamo variantu klāstu, veicina inovatīvas politikas attīstību un rosina valsts reformas.

ES darbība palielina valsts darbības vērtību, piešķirot Eiropas dimensiju pierādījumu vākšanai un salīdzināšanai, statistikas instrumentu un metožu attīstīšanai un kopīgajiem rādītājiem un šādi veidojot nodarbinātības un sociālās situācijas kopainu. Šāds Eiropas mēroga pierādījums ir priekšnoteikums, lai pareizi risinātu galvenās nodarbinātības un sociālās problēmas, ar kurām saskaras katra dalībvalsts. Tas ir ārkārtīgi svarīgs arī progresa uzraudzībai virzībā uz stratēģijas „Eiropa 2020” mērķu sasniegšanu un konkrētām valstīm adresētu ieteikumu izstrādi, kas tiek prasīta saistībā ar Eiropas pusgadu.

Lietpratīga regulējuma programmā par galveno prioritāti ir atzīta nepieciešamība labāk piemērot ES tiesību aktus. ES līmenī vislabāk var īstenot tiesību aktu modernizēšanu, lai izveidotu vienādus nosacījumus un visiem nodrošinātu ES tiesisko aizsardzību veselības, darba drošības un darba tiesību jomā. ES atrodas arī visizdevīgākajā stāvoklī, lai finansētu pasākumus ES noteikumu izpildes uzlabošanai un sistemātiski pārskatītu ES tiesību aktu piemērošanu visās dalībvalstīs.

ES līmenī vislabāk iespējams palielināt Eiropas pilsoniskās sabiedrības tīklu kapacitāti, lai tie varētu atbalstīt un attīstīt Eiropas Savienības sociālās politikas mērķus.

Pateicoties jaunajai programmai, jo īpaši EURES sadaļai, dalībvalstis varēs labāk izmantot ES iekšējā darba tirgus mobilitāti, un tas, savukārt, palīdzēs novērst trūkumus vai aizpildīt brīvās darbvietas, kurās ir grūti atrast darbiniekus, tādējādi atbalstot ekonomisko darbību un veicinot ekonomikas izaugsmi. Eiropas darba tirgus mobilitātes palielināšanai ir liela nozīme arī teritorijas izveidē bez iekšējām robežām, ekonomiskās un sociālās kohēzijas nostiprināšanā un aktīvā Eiropas pilsonībā. Tādēļ Eiropas iestādes, un jo īpaši Komisija, kuras rīcībā ir administratīvie resursi, pieredze un iespējas koordinēt tādu starptautisko tīklu kā EURES, atbalsta un veicina darba ņēmēju ģeogrāfiskās mobilitātes nostiprināšanas pasākumus. Komisija var pievienot vērtību arī EURES tīklam, izveidojot politiku, kas vērsta uz atlikušo šķēršļu pārvarēšanu attiecībā uz brīvu pārvietošanos, labas prakses apmaiņas veicināšanu un savstarpējas zināšanu apguves nodrošināšanu starp EURES tīkla dalībniekiem.

Mikrokredītu pieejamību vislabāk var palielināt Eiropas līmenī: pirmām kārtām Komisija sadarbībā ar Eiropas Investīciju fondu tagad var izmantot pieredzi, kas iegūta saistībā ar pašreizējo Eiropas Progresa mikrofinansēšanas instrumentu un citām ES līmeņa ierosmēm mikrofinansēšanas jomā. Tagad visu dalībvalstu mikrofinansēšanas iestādes var lietderīgi izmantot šo pieredzi, un to valsts, reģionālajām vai vietējām iestādēm nevajag lietot savus līdzekļus līdzīgu sistēmu izveidei.

ES līmeņa darbība varētu veicināt spēcīgāku valsts un reģionu darbību nākotnē, un tādēļ tajā vajadzētu iekļaut kapacitātes attīstīšanu un starpnieku un izplatītāju mobilizēšanu, lai izveidotu vispusīgu atbalsta ekosistēmu.

Turklāt tad, ja finanšu līdzekļus apkopo Eiropas līmenī, pastāv lielāka iespēja piesaistīt papildu finansējumu no ieguldītājiem, kas ir trešas personas, piemēram, no Eiropas Investīciju bankas, kuras ieguldījums Progresa mikrofinansēšanas instrumentā bija EUR 100 miljoni. Tas pats attiecas arī uz ES līmeņa kapitāla fondu ieguldījumiem sociālajos uzņēmumos, kas varētu piesaistīt vairāk līdzekļu no citiem ieguldītājiem.

1.5.3. Līdzīgas līdzšinējās pieredzes rezultātā gūtās atziņas

Programmas PROGRESS (2007.–2013. gadam) termiņa vidusposma novērtējums ļauj secināt, ka tās mērķi ir ļoti lielā mērā saistīti ar Lisabonas stratēģijā un stratēģijā „Eiropa 2020” izklāstītajiem Komisijas mērķiem. Programmas īstenotās galvenās darbības (analītiskā darbība un savstarpējas zināšanu apguves darbība, atbalsts galvenajiem dalībniekiem) ir iedarbīgs līdzeklis tās mērķu sasniegšanai. Gada plāna pieņemšanu, īstenošanu, uzraudzības ciklu un darbību novērtējumu uzskata par vispārēji piemērotu, tomēr ir ieteicams izstrādāt daudzgadu plānu tā, lai kopā ar gada finansēšanas prioritātēm būtu noteikti arī ilgtermiņa politikas stratēģiskie mērķi.

EURES tīkla (2006.–2008. gads) ex-post novērtējums liecina, ka, salīdzinot ar citiem ES tīkliem, EURES ievērojami lielākā mērā pievērš uzmanību nodarbinātības iespējām un ka tas ir arī vienīgais tīkls, kas cenšas sniegt īpašus darba piemeklēšanas pakalpojumus. Darba meklētāji, cilvēki, kuri vēlas mainīt darbu, un darba devēji ir augsti novērtējuši EURES darba mobilitātes portālu, saskatot nepārprotamas priekšrocības, ko sniedz iespēja piekļūt informācijai par brīvajām darbvietām visā Eiropā (vai ievietot šādu informāciju).

Tā kā ES uzsāka atbalsta piešķiršanu mikrofinansēšanai tikai 2010. gada otrajā pusē, vēl nav iespējams veikt neatkarīgu novērtējumu. Spriežot pēc ieinteresēto personu (Eiropas Mikrofinansēšanas tīkls (EMN), kas pārstāv Eiropas mikrofinansēšanas nozari) atsauksmēm, ES līmeņa mikrofinansēšanas instruments atbilst viņu prasībām. Tas veicina valsts un reģionālo atbalsta shēmu izveidi; veido apjomradītus ietaupījumus un/vai mazina neizdošanās risku tajās nozarēs, kurās atsevišķa dalībvalsts nespēj piesaistīt vajadzīgo kritisko masu; piesaista lielāku finansējumu nekā neliela mēroga valsts shēmas.

1.5.4. Saderība un iespējamā sinerģija ar citiem attiecīgajiem instrumentiem

Komisija sadarbībā ar dalībvalstīm nodrošinās to, ka saskaņā ar programmu īstenotās darbības atbildīs citām Eiropas Savienības darbībām, tās papildinās un nedublēs, jo īpaši attiecībā uz darbībām saistībā ar Eiropas Sociālo fondu (ESF) un tādās jomās kā sociālais dialogs, tiesiskums un pamattiesības, izglītība, profesionālā apmācība un jaunatnes politika, pētniecība un inovācija, uzņēmējdarbība, veselība, paplašināšanās un ārējās attiecības, kā arī vispārējā ekonomiskā politika.

1.6. Ilgums un finansiālā ietekme

þ Ierobežota ilguma priekšlikums/iniciatīva

– þ Priekšlikuma/iniciatīvas darbības laiks: no 1.1.2014. līdz 31.12.2020.

– þ Finansiālā ietekme no 2014. līdz 2020. gadam

¨ Beztermiņa priekšlikums/iniciatīva

– Īstenošana ar uzsākšanas periodu no GGGG. līdz GGGG.,

– pēc kura turpinās normāla darbība.

1.7. Paredzētie pārvaldības veidi

þ Komisijas īstenota centralizēta tieša pārvaldība

¨ Centralizēta netieša pārvaldība, izpildes uzdevumus deleģējot:

– ¨ izpildaģentūrām

– ¨ Kopienu izveidotām struktūrām

– ¨ valstu publiskā sektora struktūrām vai struktūrām, kas veic valsts pārvaldes uzdevumus

– ¨ personām, kurām ir uzticēts veikt īpašas darbības saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību V sadaļu un kuras ir noteiktas attiecīgā pamataktā Finanšu regulas 49. panta nozīmē

¨ Dalīta pārvaldība kopā ar dalībvalstīm

¨ Decentralizēta pārvaldība kopā ar trešām valstīm

þ Pārvaldība kopā ar starptautiskām organizācijām

Visām darbībām, kas tiek veiktas saskaņā ar PROGRESS sadaļu un EURES sadaļu, piemēro centralizētu tiešu pārvaldību (Finanšu regulas 53.a pants). Mikrofinansēšanas un sociālās uzņēmējdarbības sadaļas darbības tiks īstenotas saskaņā ar kopīgas pārvaldības veidu (Komisija noslēgs nolīgumus ar starptautiskām finanšu organizācijām, piemēram, EIB/EIF).

2. PĀRVALDĪBAS PASĀKUMI 2.1. Uzraudzības un ziņošanas noteikumi 2.1.1. Uzraudzība un vērtēšana

Programma tiks uzraudzīta reizi divos gados, lai ar skaidri noteiktu rādītāju palīdzību novērtētu virzību uz programmas vispārējo un konkrēto mērķu sasniegšanu un arī veiktu visus vajadzīgos grozījumus politikas un finansēšanas prioritātēs. Uzraudzība dos arī iespēju novērtēt veidu, kādā integrētajās programmas darbībās tiek risināti dzimumu līdztiesības un diskriminācijas aizlieguma jautājumi. Vajadzības gadījumā rādītāji jāsadala atsevišķos rādītājos par dzimumu, vecumu un invaliditāti.

Tiks veikti programmas termiņa vidusposma un ex-post novērtējumi. Termiņa vidusposma novērtējuma mērķis būs novērtēt programmas mērķu sasniegšanā panākto progresu, noteikt, vai līdzekļi tiem izlietoti efektīvi, un novērtēt programmas pievienoto vērtību Eiropai. Termiņa vidusposma novērtējuma ziņojumu sniegs 2017. gada beigās, lai tā rezultātus varētu izmantot programmas turpinājuma instrumenta sagatavošanai. Turklāt nobeiguma novērtējumā tiks pārbaudīta programmas ietekme. Ex-post novērtējuma ziņojums tiks sagatavots ne vēlāk kā līdz 2022. gada beigām.

Ņemot vērā to, ka mikrofinansēšanas un sociālās uzņēmējdarbības atbalsta sadaļa būs spēkā ilgāk (ieguldījumi tiks veikti līdz pat desmit gadiem pēc instrumenta ieviešanas), īpašs šīs sadaļas nobeiguma novērtējums tiks veikts ne vēlāk kā gadu pēc tam, kad beigsies Komisijas un Eiropas Investīciju fonda noslēgto nolīgumu darbības laiks.

2.1.2. Darbības rādītāji

Vispārējie mērķi

Rādītāji || Pašreizējā situācija || Ilgtermiņa mērķi

Nostiprināt Savienības un dalībvalstu galveno politikas veidotāju un citu ieinteresēto personu atbildību par Savienības mērķiem nodarbinātības, sociālajā un darba apstākļu jomā, lai īstenotu konkrētas un saskaņotas darbības gan Savienības, gan dalībvalstu līmenī.

Aktīva ieinteresēto personu dalība, ES un dalībvalstu līmenī apspriežot kopīgas problēmas un konkrētus pasākumus to risināšanai. || Nav vienotas metodes, lai novērtētu ieinteresēto personu iesaistīšanās līmeni politikas debatēs. Jaunākie novērtējumi[21] ir atklājuši, ka ieinteresēto personu dalība atšķiras atkarībā no politikas jautājuma un no dalībvalsts. Jaunākais programmas PROGRESS gada rezultātu ziņojums liecina, ka iestādēm (ES, dalībvalstu, reģionālām vai vietējām) nereti ir ciešāka saikne citai ar citu nekā ar sociālajiem partneriem un NVO. || Visu attiecīgo ieinteresēto personu vienlīdz aktīva dalība ES līmenī un visās dalībvalstīs.

Konkrētai valstij adresētu ieteikumu pieņemšana. || Rādītāja pamatā ir konkrētai valstij piemēroti ieteikumi, ko pirmo reizi izdeva 2011. gada jūnijā. Komisijas novērtējums attiecībā uz dalībvalstu stratēģijas ziņojumiem (VSZ) un iepriekšējo konkrētām valstīm adresēto integrēto ieteikumu saturu liecina, ka trīs ceturtdaļām dalībvalstu ir politika vai stratēģijas, kuras atbilst ES mērķiem. || Visas dalībvalstis pieņem konkrētām valstīm adresētus ieteikumus nodarbinātības, sociālajā un darba apstākļu jomā (ko apliecina stratēģijās un politikas jomās, kuras uzrādītas turpmāk izstrādātajās valsts reformu programmās).

Atbalstīt atbilstīgu, pieejamu un efektīvu sociālās aizsardzības sistēmu un darba tirgu izveidi un atvieglot politiskās reformas, veicinot labu pārvaldību, zināšanu savstarpēju pārņemšanu un sociālo inovāciju.

Sociālās inovācijas rezultātu izmantošanas ietekme aktīvas darba tirgus politikas un sociālās aizsardzības politikas veidošanā un īstenošanā. || Atbalsts sociālajai inovācijai ir jauna intervences joma. Trūkst sistemātiskākas pieejas, lai pilnībā izmantotu sociālās inovācijas rezultātus aktīvas darba tirgus politikas un sociālās aizsardzības politikas jomās. || Katra dalībvalsts savā valsts reformu programmā uzrāda vismaz vienu piemēru par pieejamo sociālās inovācijas rezultātu plānotu vai faktisku izmantošanu aktīvās darba tirgus politikas un sociālās aizsardzības politikas izstrādē un īstenošanā.

Informētība par sociālo inovāciju. || Kā iepriekš. || Kā iepriekš.

Modernizēt Savienības tiesību aktus saskaņā ar lietpratīga regulējuma principiem un nodrošināt ar darba apstākļiem saistīto Savienības tiesību aktu efektīvu piemērošanu.

Cik lielu daļu veido: a) vispusīgi pārskatīti acquis (direktīvas), b) rezultatīvu būtisku priekšlikumu skaits attiecībā uz pašreizējo tiesību aktu pārskatīšanu (atcelšanu, apvienošanu) vai jaunu tiesību aktu ierosināšanu. || a) Pašlaik tiek pārskatīta viena direktīva (Darba laika direktīva). b) Nav zināms. || a) Līdz programmas beigām tiek pārskatītas pilnīgi visas direktīvas par jautājumiem, kas saistīti ar darba apstākļiem. b) Atbilstīgā gadījumā Komisija sāk darbības, lai grozītu, paskaidrotu vai vienkāršotu spēkā esošus tiesību aktus vai lai sāktu jauna tiesību akta izstrādi, ja to pamato ietekmes novērtējums, un attiecīgā gadījumā pēc apspriešanās ar ES sociālajiem partneriem.

ES tiesību aktu izpilde dalībvalstīs (transponēšanas gaita un sadrumstalotības faktors). || Transponēšanas rādītājs 2010. gadā bija 98,3 % attiecībā uz darba tiesību direktīvām un 100 % attiecībā uz arodveselības un darba drošības direktīvām; attiecīgie sadrumstalotības faktori bija 5 % un 0 %. Vēsturisku datu analīze liecina, ka pēc jaunu tiesību aktu ieviešanas šie rādītāji parasti pasliktinās. Ņemot vērā Komisijas iespējamo rīcību, lai grozītu, paskaidrotu vai vienkāršotu spēkā esošus tiesību aktus vai lai sāktu jaunu tiesību aktu izstrādi, ir svarīgi saglabāt augstu transponēšanas rādītāju un zemu fragmentācijas faktoru. || Transponēšanas rādītājs 100 % apmērā un attiecīgi zems (0 %) fragmentācijas faktors.

Aktīva īstenošana un izpilde. || Pašlaik tiek veikts kvalitatīvs novērtējums (izmantojot neatkarīgu ekspertu novērtējumus un tīklus) attiecībā uz aktīvas īstenošanas un izpildes nodrošināšanu, un šīs nodrošināšanas līmenis atšķiras attiecībā uz dažām direktīvām un dalībvalstīm. || Tiek aktīvi īstenotas un izpildītas pilnīgi visas ar darba apstākļiem saistītās direktīvas gandrīz visās dalībvalstīs (kvalitatīvs novērtējums).

Veicināt darba ņēmēju ģeogrāfisko mobilitāti un palielināt nodarbinātības iespējas, veidojot atvērtus un visiem pieejamus Savienības darba tirgus.

Ģeogrāfiskās mobilitātes ietekme uz dalībvalstu IKP. || Ir īstenoti provizoriski mēģinājumi noteikt un novērtēt ietekmi uz konkrētām valstīm (t. i., Apvienoto Karalisti un Īriju), tomēr tie neietver visu Savienību. 2008. gada ziņojumā par nodarbinātību Eiropā ir aplēses, ka mobilitātes plūsmas no ES 8 dalībvalstīm līdz 2007. gadam ir pievienojušas papildu 0,4 % Īrijas IKP un 0,3 % Apvienotās Karalistes IKP. || Ģeogrāfiskās mobilitātes ietekme uz dalībvalstu IKP tiek novērtēta attiecībā uz visu Savienību un ir pozitīva. Ilgtermiņa aplēsēs tiek prognozēts 1,7 % papildinājums Īrijas IKP un 0,6 % papildinājums Apvienotās Karalistes IKP līdz 2015. gadam salīdzinājumā ar situāciju pirms paplašināšanās.

Ģeogrāfiskās mobilitātes ietekme uz neaizņemto/pārslogoto darbvietu skaita samazināšanu. || Ir īstenoti provizoriski mēģinājumi noteikt un novērtēt ietekmi uz konkrētām valstīm, tomēr tie neietver visu Savienību. || Ģeogrāfiskās mobilitātes ietekmi uz neaizņemto/pārslogoto darbvietu skaita samazināšanu novērtē attiecībā uz visu Savienību, un tā ir pozitīva.

Atšķirība starp uzņēmējvalsts un izcelsmes valsts mobilo darba ņēmēju dalību darba tirgū un nodarbinātības līmeni. || Starp mobilajiem darba ņēmējiem ES iekšējās mobilitātes izpratnē parasti ir augstāks nodarbinātības līmenis nekā starp nemobilajiem darba ņēmējiem. || Informācija būs pieejama Eurostat darbaspēka apsekojumā un no citiem statistikas datiem.

Atbalstīt nodarbinātību un sociālo iekļaušanu, palielinot mikrofinansējuma pieejamību un iespējas to saņemt neaizsargātām iedzīvotāju grupām un mikrouzņēmumiem, kā arī uzlabojot sociālo uzņēmumu piekļuvi finansējumam.

Izveidoto vai apvienoto uzņēmumu skaits, kuri ir saņēmuši ES atbalstu. || 0 || 51 000 (no kuriem 1000 ir sociālie uzņēmumi)

Uzņēmējdarbības izveides vai attīstības rezultātā izveidoto vai saglabāto darbvietu skaits. || Saskaņā ar Konkurētspējas un inovāciju ietvarprogrammu (CIP programma), pateicoties katram izsniegtajam mikrokredītam, tika izveidotas 1,2 darbvietas. ||

To personu raksturojums (tostarp, ja pieejama informācija – vecums, dzimums, piederība pie kādas no minoritātēm, invaliditāte, nodarbinātības statuss), kuras ir izveidojušas vai turpina attīstīt uzņēmējdarbību ar ES mikrofinansējuma atbalstu. || Nav pieejams. || 50 % saņēmēju ir bezdarbnieki vai cilvēki no nelabvēlīgā situācijā nonākušām iedzīvotāju grupām.

Konkrētie mērķi

Rādītāji || Jaunākie zināmie rezultāti || Vidēja termiņa mērķis

1. Pilnveidot un izplatīt augstvērtīgas salīdzinošās analītiskās zināšanas, lai nodrošinātu to, ka Savienības nodarbinātības un sociālās politikas un darba apstākļu tiesību akti balstās uz pamatotiem pierādījumiem un atbilst vajadzībām, problēmām un apstākļiem atsevišķās dalībvalstīs un citās programmā iesaistītajās valstīs.

Ieinteresēto personu apmierinātība ar programmas radītajām zināšanām un apliecinājums par šo zināšanu lietošanu. || Dažādas ieinteresētās personas (Komisija, EP, valstu pārvaldes iestādes, īstenošanas iestādes, sociālie partneri, NVO utt.) izmanto zināšanas, ko radījusi pašreizējā programma PROGRESS. Tās 2010. gada apsekojums liecina, ka personas, kuras ir informētas par radītajām zināšanām (apmēram 50 %), uzskata šīs zināšanas par lietderīgām (apmēram 85 % respondentu) un (plāno tās izmantot) / tās izmanto. || Lielāka to ieinteresēto personu daļa, kuras ir informētas par programmas radītajām zināšanām (lielāka informētība par svarīgākajiem ieguvumiem: 75 % respondentu), un tiek saglabāts augsts apmierinātības rādītājs (85 % vai vairāk respondentu).

Nodarbinātības, sociālo lietu un iekļautības ģenerāldirektorāta uzsākto politisko ierosmju daļa, kurām vajadzīgā informācija iegūta ar programmas izveidoto zināšanu palīdzību. || Nav pieejams. || Programmas radītās zināšanas izmanto pilnīgi visās ES nodarbinātības un sociālās politikas iniciatīvās un darbībās saistībā ar tiesību aktiem darba apstākļu jomā.

Jaunu (iepriekš nebijušu) zināšanu (idejas, koncepcijas, metodes, modeļi, prognozējoša analīze) izveidei veltīto centienu[22] daļa. || Nav konkrētu aplēšu, taču budžeta daļa, ko piešķir minēto zināšanu radīšanai, ir aptuveni 10–20 %. Paredzams, ka šī daļa palielināsies, it sevišķi, ņemot vērā uzsvaru uz sociālo inovāciju. || Vismaz 25 % budžeta tiek veltīti jaunu (iepriekš nebijušu) zināšanu (idejas, koncepcijas, metodes, modeļi, prognozējoša analīze) izveidei.

2. Veicināt efektīvu un iekļaujošu informācijas izplatīšanu, abpusēju zināšanu apguvi un dialogu par Savienības nodarbinātības un sociālo politiku un darba apstākļu tiesību aktiem Savienības, dalībvalstu un starptautiskā līmenī, lai palīdzētu dalībvalstīm un citām programmā iesaistītajām valstīm politikas izveidē un Savienības tiesību aktu īstenošanā.

Paziņojums par to, ka ir iegūta labāka izpratne par ES politiku un mērķiem (tostarp, vajadzības gadījumā, attiecībā uz dzimumu līdztiesību, diskriminācijas aizliegumu un piekļuvi). || Aptuveni 89 % 2010. gada apsekojuma respondentu apgalvo, ka, piedalīdamies programmas PROGRESS finansētos pasākumos, ir guvuši labāku izpratni par ES politikas mērķiem. || Deviņas no desmit ieinteresētajām personām apgalvo, ka, piedalīdamās programmas finansētos pasākumos, ir guvušas labāku izpratni par ES politikas jomām un mērķiem.

Tas, kādā mērā savstarpējā zināšanu apguve / informācijas apmaiņas pasākumi ir iekļaujoši un atbilst konsultāciju obligātajām normām. || Turpmākais 2010. gada apsekojums atklāj, ka programmas PROGRESS finansētie savstarpējās zināšanu apguves pasākumi tiek augsti novērtēti, jo tie nodrošina skaidrību attiecībā uz apspriestajiem jautājumiem un tajos piedalās attiecīgo lēmumu pieņēmēji (4 no 5 ieinteresētajām personām pauž pozitīvu viedokli), tomēr viedoklis nav tik pozitīvs attiecībā uz citu ieinteresēto personu (sociālie partneri, NVO utt.) iesaistīšanos. || Četras no piecām ieinteresētajām personām apgalvo, ka savstarpējā zināšanu apguve / informācijas apmaiņas pasākumi ir iekļaujoši un pilnībā atbilst visiem konsultāciju standartiem.

Paziņojums par to, kā iegūto informāciju politikas veidošanai/atbalstīšanai (perspektīvi/faktiski) izmanto ne tikai iesaistītie dalībnieki, bet arī citi lēmumu pieņēmēji un ieinteresētās personas. || Ex-post apsekojums attiecībā uz programmas PROGRESS finansētiem pasākumiem 2010. gadā atklāja, ka aptuveni divas trešdaļas dalībnieku plāno izmantot vai faktiski izmanto iegūto informāciju politikas veidošanai vai atbalstīšanai. Tomēr pats svarīgākais uzdevums (it sevišķi savstarpējās zināšanu apguves pasākumu gadījumā) ir veicināt iegūtās informācijas apmaiņu ar citiem attiecīgajiem lēmumu pieņēmējiem un ieinteresētajām personām (t. i., kuri/kuras nepiedalījās pasākumā). || - Trīs no četriem iesaistītajiem dalībniekiem paziņo, ka plāno izmantot / faktiski izmanto iegūto informāciju. - Uzlabota informācijas apmaiņa ar citiem lēmumu pieņēmējiem un ieinteresētajām personām (kuri/kuras nepiedalījās pasākumā).

3. Sniegt finansiālu atbalstu politikas veidotājiem, lai pārbaudītu sociālās un darba tirgus politikas reformas; palielināt galveno dalībnieku kapacitāti sociālo eksperimentu izstrādē un īstenošanā; nodrošināt piekļuvi attiecīgajām zināšanām un pieredzei.

Paziņojums par to, kā iegūto informāciju politikas veidošanai/atbalstīšanai un turpmākajiem sociālajiem eksperimentiem (perspektīvi/faktiski) izmanto ne tikai iesaistītie dalībnieki, bet arī citi lēmumu pieņēmēji un ieinteresētās personas. || Sociālās inovācijas atbalstīšana ir jauna intervences joma, tādēļ šeit nav pieejamas pamatnostādnes. || Tā kā šis darbības veids ir jauns, varētu prognozēt, ka līdz divām trešdaļām iesaistīto dalībnieku apliecina, ka politikas veidošanai/atbalstīšanai un turpmākajiem sociālajiem eksperimentiem plāno izmantot vai faktiski izmanto informāciju, kas iegūta sociālo eksperimentu rezultātā.

Atbilstīgu apstākļu (finanšu līdzekļi, attiecīgās zināšanas, prasmes un pieredze) esība sociālo eksperimentu izstrādei un īstenošanai ES nodarbinātības un sociālās politikas jomā: galveno dalībnieku atbilstīga kapacitāte. || Sociālās inovācijas atbalstīšana ir jauna intervences joma, tādēļ šeit nav pieejamas pamatnostādnes. || Novērtējumā tiek atzīts, ka pastāv atbilstoši visi svarīgākie priekšnoteikumi (finanšu līdzekļi, attiecīgās zināšanas, prasmes un pieredze, galveno dalībnieku kapacitāte), lai izstrādātu un īstenotu sociālos eksperimentus ES nodarbinātības un sociālajā politikā.

4. Sniegt finansiālu atbalstu Savienības un dalībvalstu organizācijām, lai palielinātu to kapacitāti Savienības nodarbinātības un sociālās politikas un darba apstākļu tiesību aktu īstenošanas izstrādei, veicināšanai un atbalstam.

Nostiprinātas organizācijas un tīkli, kas ir atzīti par lietderīgu informācijas avotu ES un dalībvalstu politikas veidotājiem, lēmumu pieņēmējiem un citām ieinteresētajām personām. || Nav pieejams vispusīgs pamatojums visiem organizāciju veidiem un tīkliem, kurus ir plānots atbalstīt saskaņā ar jauno programmu. Pašlaik (2011. gadā) ir pieejami tikai tādi dati, kas apliecina, ka kopumā ne vairāk kā 9 no 10 ieinteresētajām personām un sevišķi kādi 3 no 4 lēmumu pieņēmējiem un ierēdņiem uzskata galvenos ES tīklus un NVO ar labākajiem rezultātiem par lietderīgu informācijas avotu. || Trīs no četriem lēmumu pieņēmējiem un citām ieinteresētajām personām atzīst organizācijas un tīklus, kas saņem vislielāko palīdzību, par lietderīgu avotu informācijai attiecībā uz ES un dalībvalstu politiku.

Paziņojums par kapacitātes[23] pārmaiņām, lai atbalstītajos kapacitātes nostiprināšanas pasākumos iesaistītie dalībnieki (attiecīgā gadījumā fiziskas personas vai organizācijas) turpinātu ES nodarbinātības un sociālās politikas un tiesību aktu īstenošanas izstrādi, veicināšanu un atbalstu. || Nav pieejams vispusīgs pamatojums šāda veida pašnovērtējumam no dalībnieku puses (attiecīgā gadījumā fiziskas personas vai organizācijas), kuri iesaistīti atbalstītajos kapacitātes nostiprināšanas pasākumos. Līdzīgu rezultātu novērtējumu, ko ieviesuši programmas PROGRESS finansētie galvenie ES tīkli un NVO, pirmie rezultāti liecina par pozitīvām pārmaiņām, it sevišķi attiecībā uz īpašu zināšanu ieguvi, kuras ir būtiskas politikas veidošanai un atbalstīšanai, taču rezultāti nav tik sekmīgi attiecībā uz iekšējās organizācijas uzlabošanu. || Trīs no četriem atbalstītajos kapacitātes nostiprināšanas pasākumos iesaistītajiem dalībniekiem apliecina uzlabotu kapacitāti, lai turpinātu ES nodarbinātības un sociālās politikas un tiesību aktu īstenošanas izstrādi, veicināšanu un atbalstu.

5. Nodrošināt, lai informācija par darba piedāvājumiem, pieteikumiem un cita atbilstīgā informācija būtu pārredzama potenciālajiem pieteikumu iesniedzējiem un darba devējiem.

Darba piedāvājumu un CV kopējais skaits EURES darba mobilitātes portālā; pašlaik EURES portālā ir ievietoti vairāk nekā 1 000 000 darba piedāvājumu un 600 000 CV. || Pašlaik EURES portālā ir ievietoti vairāk nekā 1 000 000 darba piedāvājumu un 600 000 CV. || Paredzams, ka darba piedāvājumu skaits palielināsies par 3 % gadā.

Darbā pieņemšanas/iekārtošanas un darba piedāvājumu skaits, kuri veikti ar EURES darba mobilitātes portāla starpniecību. || Pašlaik tiek lēsts, ka darbā tiek iekārtoti 150 000 cilvēku gadā. || Par EURES atbildīgie dienesti sāka pētījumu „Valsts nodarbinātības dienestu rezultātu novērtēšanas sistēmu novērtējums un ieteikumi par ģeogrāfiskās mobilitātes rādītājiem”, lai noteiktu rādītājus 2020. gada EURES.

6. Pilnveidot darba ņēmēju darbā pieņemšanas un iekārtošanas pakalpojumus, noskaidrojot darbvietu piedāvājumu un pieteikumu daudzumu Eiropā.

EURES nodrošināto starptautisko darbā iekārtošanas gadījumu skaits. Darbā iekārtošanas gadījumu skaita palielināšana par 3 % gadā (pēc pašreizējām aplēsēm ir 150 000 darbā iekārtošanas gadījumu gadā). || Komisija tikai nesen uzsāka sagatavošanās darbības pirmajai mērķtiecīgajai mobilitātes shēmai „Tavs pirmais EURES darbs”. Saskaņā ar aplēsēm tā veicinās 2000–3000 gados jaunu darbinieku iekārtošanu darbā. || Skatīt iepriekš.

7. Palielināt mikrofinansējuma pieejamību un saņemšanas iespējas.

Mikrokredītu skaits, kurus starpnieki ir nodrošinājuši galīgajiem saņēmējiem ar ES atbalstu. (Līdz kopējā ieguldījumu perioda beigām ir piešķirti 50 000 mikroaizdevumu.) || 0 || Līdz kopējā ieguldījumu perioda beigām ir piešķirti 50 000 mikroaizdevumu.

Piešķirto mikrokredītu apmērs EUR (kopējā vērtība ir tuvu EUR 450 miljoniem; tas panākts, pateicoties pieckārtīgiem ES ieguldījumiem, kas ir EUR 87 miljoni). || Nav pieejams. || Kopējā vērtība ir EUR 500 miljoni (kas atbilst Savienības ieguldījumu pieckārtīgai efektivitātei).

To galīgo saņēmēju raksturojums (vecums, dzimums, piederība pie kādas no minoritātēm, nodarbinātības statuss u. c.), kuri ir saņēmuši mikrokredītu ar ES atbalstu. (50 % saņēmēju ir bezdarbnieki vai cilvēki no trūkumā nonākušām iedzīvotāju grupām.) || Nav pieejams. || 50 % saņēmēju ir bezdarbnieki vai cilvēki no nelabvēlīgā situācijā nonākušām iedzīvotāju grupām.

8. Palielināt mikrokredītu nodrošinātāju iestāžu kapacitāti.

Kapacitātes palielināšanas finansējuma atbalstīto mikrokredītu nodrošinātāju iestāžu skaits (līdz atbalsta perioda beigām tiek atbalstītas 50 mikrokredīta nodrošinātājas iestādes). || Nav pieejams. || Līdz kopējā ieguldījumu perioda beigām tiek atbalstītas 50 mikrokredīta nodrošinātājas iestādes.

Iestāžu kapacitātes līmenis no finansējuma, cilvēkresursu, darbības pārvaldības, sistēmu un infrastruktūras aspekta (lielāka nozares kapacitāte salīdzinājumā ar 2009. gada līmeni). || Nepilnības, kuras 2009. gadā konstatēja attiecībā uz kapacitātes veidošanu, bija sarežģījumi saistībā ar darbības sākšanas un darbības izmaksu segšanu, nepietiekami attīstītas rezultātu novērtēšanas un analizēšanas sistēmas, tikai vidēji kapacitātes līmeņi attiecībā uz cilvēkresursu pārvaldību, kā arī mikrokredīta nodrošinātāju iestāžu, kas nav bankas, kapacitātes trūkums saistībā ar tīklu veidošanu un sadarbību[24]. || Lielāka nozares kapacitāte salīdzinājumā ar 2009. gada līmeni.

9. Atbalstīt sociālo uzņēmumu attīstību.

Iniciatīvas atbalstīto sociālo uzņēmumu skaits (tiek atbalstīts 1000 sociālo uzņēmumu). || 0 || Līdz kopējā ieguldījumu perioda beigām atbalstīti 900 sociālie uzņēmumi.

Sociālajiem uzņēmumiem nodrošināto ieguldījumu apmērs (270 miljoni, kā rezultāts ir trīsreiz lielāka efektivitāte). || 0 || 270 miljoni, kas atbilst Savienības ieguldījumu trīskāršai efektivitātei.

2.2. Pārvaldības un kontroles sistēma 2.2.1. Apzinātie riski

PROGRESS sadaļā centralizētā tiešā pārvaldība būs saistīta ar a) daudzu līgumu un dotāciju piesaisti konkrētām darbībām (tas attiecas arī uz EURES sadaļu), b) daudzu darbības dotāciju izmaksu nevalstiskām organizācijām, c) sadarbību ar starptautiskām organizācijām (tas attiecas arī uz mikrofinansēšanas un sociālās uzņēmējdarbības sadaļu, ko īsteno ar kopīgas pārvaldības veidu). Galvenais risks būs saistīts (īpaši) ar mazāku organizāciju spēju efektīvi kontrolēt izdevumus un nodrošināt īstenoto darbību pārredzamību.

2.2.2. Paredzētās kontroles metodes

Ņemot vērā programmas būtību, apropriāciju efektīvas pārvaldības pamatā būs kumulatīvu kontroles pasākumu sistēma, kas savukārt būs balstīta uz iekšējiem kontroles standartiem, transakciju kontroli EMPL ĢD iekšienē un transakciju kontroli dalībvalstīs.

Finanšu ķēdes, kas ieviesta budžeta izpildei, pamatā būs 1. modelis — decentralizēts darbības vienību līmenī ar papildinošām pārbaudēm, veicot izlases revīzijas. Šajā organizācijā ņem vērā „4 acu principu”, kas pilnībā atbilst Finanšu regulai.

Transakcijas pārbauda divreiz: pilnīgi visas transakcijas pārbaudīs finanšu pārbaudes aģents (FVA) (pirmais ex ante līmenis), un papildu ex ante dokumentārās pārbaudes veiks papildu inspektors (otrais ex ante līmenis), kura kontroles mērķis būs pārbaudīt 10–20 % no visām transakcijām, kas veido vismaz 50 % no budžeta. Izņēmuma gadījumā, kad pastarpināti deleģētie kredītrīkotāji (AOSD) nav guvuši pietiekamu pārliecību, ka pamatā esošās operācijas ir atbilstīgas, pirms galīgā maksājuma veiks pārbaudes uz vietas. Šīs pārbaudes uz vietas veiks ārējie revidenti.

Arī ex-post revīzijas veiks uz vietas ārējie revidenti, izvēloties transakciju paraugus. Šo transakciju atlases ietvers riska novērtējumu un nejaušu atlasi.

Turklāt saistībā ar pašreizējo grāmatvedības nodalījumu apstrādās grāmatvedības ex-post kontroles pasākumus.

Kas attiecas uz starptautiskām organizācijām, to pienākums būs piemērot savām finanšu pārskatu, revīzijas, iekšējās kontroles un iepirkuma procedūrām tādus standartus, kas dod tādas pašas garantijas kā starptautiski pieņemtie standarti. Turklāt nolīgumos par finansējuma piešķiršanu, kuri tiek noslēgti atsevišķi ar katru starptautisko organizāciju, ir jāiekļauj sīki izstrādāti šīm starptautiskajām organizācijām uzticēto uzdevumu īstenošanas noteikumi. Minētās organizācijas ik gadus nodrošinās arī no budžeta iegūto līdzekļu saņēmēju atbilstīgu ex-post publicēšanu.

2.2.3. Kontroles pasākumu izmaksas

Ir aplēstas kontroles pasākumu izmaksas (ietverot visas darbības, kuras ir tieši vai netieši saistītas ar saņēmēja/līgumslēdzēja tiesību, kā arī izdevumu atbilstības pārbaudi). Izmaksu datus apkopoja, intervējot darbiniekus par pilnā laika vienībām, kas izmantotas, veicot kontroles pasākumus.

Aprēķina rezultāts uz kalendāro gadu:

ex-ante dokumentārās pārbaudes un pārbaudes uz vietas: EUR 5 616 200 (0,6 % no līdzekļiem — EUR 958,19 miljoni);

ex-post pārbaudes uz vietas: EUR 531 000 (0,05 % no līdzekļiem — EUR 958,19 miljoni);

kopējās kontroles pasākumu izmaksas uz vienu kalendāro gadu: EUR 6 147 200 (0,64 % no līdzekļiem — EUR 958,19 miljoni).

2.2.4. Kontroles pasākumu ieguvumi

Ierosinātā kontroles līmeņa ikgadējās izmaksas veido aptuveni 5 % no darbības izdevumu gada budžeta (saistībās, proti, EUR 6 147 200 no EUR 123 627 000, kā norādīts 3.2.1. tabulā). To pamato lielais skaits transakciju, kas ir jākontrolē (skatiet rezultātus 3.2.2. sadaļā). Nodarbinātības un sociālo jautājumu jomā tieša pārvaldība un kopīga pārvaldība patiešām ir saistītas ar daudzu līgumu un darbību subsīdiju piešķiršanu, kā arī ar daudzu darbības dotāciju izmaksāšanu nevalstiskām organizācijām, asociācijām un arodbiedrībām. Ar šīm darbībām saistītais risks attiecas uz (sevišķi) mazāku organizāciju kapacitāti efektīvi kontrolēt izdevumus.

Pagājušajā gadā papildu inspektori veica kontroles pasākumus attiecībā uz 21,8 % no visām transakcijām, kas ir 84,6 % no kopējā budžeta (59,4 % izdevumiem saistībā ar tiešo pārvaldību). Tādējādi konstatēto kļūdu skaits samazinājās no 95 kļūdām 2009. gadā līdz 67 kļūdām 2010. gadā, kas atbilst kļūdu rādītājam 8,6 % apmērā no visām finanšu transakcijām. Vairums kļūdu bija formālas un neietekmēja pārliecību par attiecīgo transakciju tiesiskumu un likumību.

Ārējie revidenti veica kontroles pasākumus attiecībā uz 20,78 % no budžeta, īstenojot pārbaudes uz vietas 2010. gadā. Kļūdu līmenis bija zemāks par būtisko, proti, 1,08 %.

2.2.5. Paredzamais riska līmenis saistībā ar neatbilstību piemērojamiem noteikumiem

Iepriekšējais kļūdu rādītājs, kas iegūts transakciju ex-ante kontroles pasākumu laikā, sasniedza 8,6 % no kopējā finanšu transakciju skaita 2010. gadā. Kā norādīts EMPL ĢD gada darbības ziņojumā, neviena no konstatētajām kļūdām neietekmēja pārliecību par attiecīgo transakciju tiesiskumu un likumību.

Iepriekšējais kļūdu rādītājs, kas iegūts revīzijās uz vietas saistībā ar tiešo pārvaldību, bija 1,08 %. Šo kļūdu līmeni uzskatīja par pieņemamu, jo tas bija zemāks par būtisko līmeni 2 % apmērā.

Programmā ierosinātās izmaiņas nekādi neietekmēs pašlaik pārvaldītās apropriācijas. Pašreizējā kontroles sistēma ir apliecinājusi, ka spēj novērst un/vai konstatēt kļūdas un/vai neatbilstības, kā arī kļūdu vai neatbilstību gadījumā tās izlabot. Tādēļ paredzams, ka vēsturisko kļūdu rādītāju līmenis paliks nemainīgs.

2.3. Krāpšanas un pārkāpumu apkarošanas pasākumi

Norādīt esošos vai plānotos novēršanas un aizsardzības pasākumus.

Komisija veic piemērotus pasākumus, lai nodrošinātu to, ka, īstenojot saskaņā ar šo regulu finansētās darbības, tiek aizsargātas Eiropas Savienības finanšu intereses, piemērojot krāpšanas, korupcijas un jebkādu citu nelikumīgu darbību novēršanas pasākumus, veicot efektīvas pārbaudes un tajos gadījumos, kad tiek atklātas nelikumības, atgūstot kļūdaini izmaksātās summas, kā arī vajadzības gadījumā nosakot efektīvus, samērīgus un atturošus naudas sodus atbilstīgi Līguma par Eiropas Savienības darbību 325. pantam, Padomes 1995. gada 18. decembra Regulai (EK, Euratom) Nr. 2988/95 par Eiropas Kopienas finanšu interešu aizsardzību[25] un Finanšu Regulas 53. panta a) punktam.

Komisijai vai tās pārstāvjiem un Revīzijas palātai ir tiesības dokumentāri un uz vietas revidēt visus dotāciju saņēmējus, uzņēmējus un apakšuzņēmējus, kuri ir saņēmuši Savienības līdzekļus. OLAF ir pilnvarots uz vietas pārbaudīt un apsekot tos ekonomikas dalībniekus, kuri ir tieši vai netieši saistīti ar šo finansējumu, saskaņā ar Padomes 1996. gada 11. novembra Regulā (Euratom, EK) Nr. 2185/96[26] noteiktajām procedūrām, lai noskaidrotu, vai nav notikusi krāpšana, korupcija vai citas nelikumīgas darbības saistībā ar piešķīruma nolīgumu, lēmumu vai līgumu par Eiropas Savienības finansējumu.

Neskarot iepriekšējās apakšnodaļās minētos noteikumus, šīs regulas īstenošanas rezultātā pieņemtie lēmumi, nolīgumi un līgumi nepārprotami dod Komisijai, arī OLAF, un Revīzijas palātai tiesības veikt šādas revīzijas un pārbaudes un apsekojumus uz vietas.

3. PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS PAREDZAMĀ FINANSIĀLĀ IETEKME 3.1. Attiecīgās daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijas un budžeta izdevumu pozīcijas

· Esošās budžeta izdevumu pozīcijas

Sarindotas pa daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijām un budžeta pozīcijām

Daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorija || Budžeta pozīcija || Izdevumu veids || Iemaksas

Numurs [Apraksts………………………...……….] || DIF./NEDIF.[27] || no EBTA[28] valstīm || no kandidātvalstīm[29] || no trešām valstīm || Finanšu regulas 18. panta 1. punkta aa) apakšpunkta nozīmē

1a || 04 03 04 XX EURES — darbības izdevumi || DIF. || JĀ || JĀ || NĒ || NĒ

1a || 04 04 01 XX PROGRESS — darbības izdevumi || DIF. || JĀ || JĀ || NĒ || NĒ

1a || 04 04 15 XX EPMI — darbības izdevumi || DIF. || NĒ || NĒ || NĒ || NĒ

1a || 04 01 04 04 EURES (Eiropas nodarbinātības dienesti) — administratīvās pārvaldības izdevumi || NEDIF. || JĀ || NĒ || NĒ || NĒ

1a || 04 01 04 10 Programma PROGRESS — administratīvās pārvaldības izdevumi || NEDIF. || JĀ || JĀ || NĒ || NĒ

1a || 04 01 04 11 Eiropas mikrofinansēšanas instruments — administratīvās pārvaldības izdevumi || NEDIF. || NĒ || NĒ || NĒ || NĒ

· No jauna veidojamās budžeta pozīcijas

Sarindotas pa daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijām un budžeta pozīcijām

Daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorija || Budžeta pozīcija || Izdevumu veids || Iemaksas

Numurs [Izdevumu kategorija ……………………..] || Dif./nedif. || no EBTA valstīm || no kandidātvalstīm || no trešām valstīm || Finanšu regulas 18. panta 1. punkta aa) apakšpunkta nozīmē

1 || [XX.YY.YY.YY.] Eiropas Savienības Sociālo pārmaiņu un sociālās inovācijas programma —PROGRESS sadaļa — darbības izdevumi || DIF. || JĀ || JĀ || NĒ || NĒ

1 || [XX.YY.YY.YY.] Eiropas Savienības Sociālo pārmaiņu un sociālās inovācijas programma — EURES sadaļa — darbības izdevumi || DIF. || JĀ || NĒ || NĒ || NĒ

1 || [XX.YY.YY.YY.] Eiropas Savienības Sociālo pārmaiņu un sociālās inovācijas programma —Mikrofinansēšanas un sociālās uzņēmējdarbības sadaļa — darbības izdevumi || DIF. || JĀ || JĀ || NĒ || NĒ

1a || [XX.YY.YY.YY.] Eiropas Savienības Sociālo pārmaiņu un sociālās inovācijas programma —PROGRESS sadaļa — administratīvās pārvaldības izdevumi || NEDIF. || JĀ || JĀ || NĒ || NĒ

1a || [XX.YY.YY.YY.] Eiropas Savienības Sociālo pārmaiņu un sociālās inovācijas programma — EURES sadaļa — administratīvās pārvaldības izdevumi || NEDIF. || JĀ || NĒ || NĒ || NĒ

1a || [XX.YY.YY.YY.] Eiropas Savienības Sociālo pārmaiņu un sociālās inovācijas programma —Mikrofinansēšanas un sociālās uzņēmējdarbības sadaļa — administratīvās pārvaldības izdevumi || NEDIF. || JĀ || JĀ || NĒ || NĒ

3.2. Paredzamā ietekme uz izdevumiem 3.2.1. Paredzamās ietekmes uz izdevumiem kopsavilkums

Miljonos EUR (3 zīmes aiz komata)

Daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorija: || Numurs || 1. IZDEVUMU KATEGORIJA: gudra un iekļaujoša izaugsme

<EMPL> ĢD || || || 2014 || 2015 || 2016 || 2017 || 2018 || 2019 || 2020 || 2021 || 2022 || 2023 || KOPĀ

Ÿ Darbības apropriācijas || || || || || || || || || || ||

PROGRESS sadaļa || Saistības || (1) || 74,176 || 75,858 || 77,413 || 78,618 || 80,297 || 82,098 || 85,694 || || || || 554,154

Maksājumi || (2) || 23,617 || 46,581 || 50,306 || 70,130 || 68,425 || 69,129 || 71,773 || 61,677 || 52,866 || 39,650 || 554,154

EURES sadaļa || Saistības || (1a) || 18,544 || 18,964 || 19,353 || 19,654 || 20,075 || 20,524 || 21,424 || || || || 138,538

Maksājumi || (2a) || 14,703 || 15,033 || 15,333 || 15,573 || 15,903 || 16,209 || 16,984 || 14,400 || 14,400 || || 138,538

Mikrofinansēšanas sadaļa || Saistības || (1a) || 24,726 || 25,286 || 25,804 || 26,206 || 26,766 || 27,366 || 28,564 || || || || 184,718

Maksājumi || (2a) || 24,726 || 25,286 || 25,804 || 26,206 || 26,766 || 27,366 || 28,564 || || || || 184,718

Rezerve || 6,181 || 6,322 || 6,451 || 6,551 || 6,692 || 6,842 || 7,141 || || || || 46,180

|| || || || || || || || || || ||

KOPĀ — <EMPL> ĢD apropriācijas || Saistības || =1+1a +3 || 123,627 || 126,430 || 129,021 || 131,029 || 133,831 || 136,829 || 142,823 || || || || 923,590

Maksājumi || =2+2a +3 || 69,227 || 93,222 || 97,894 || 118,460 || 117,786 || 119,546 || 124,462 || 76,077 || 67,266 || 39,650 || 923,590

Ÿ KOPĀ — darbības apropriācijas || Saistības || (4) || 123,627 || 126,430 || 129,021 || 131,029 || 133,831 || 136,829 || 142,823 || || || || 923,590

Maksājumi || (5) || 69,227 || 93,222 || 97,894 || 118,460 || 117,786 || 119,546 || 124,462 || 76,077 || 67,266 || 39,650 || 923,590

Ÿ KOPĀ — Administratīvās apropriācijas, kas tiek finansētas no konkrētu programmu piešķīrumiem || (6) || 4,400 || 4,600 || 5,000 || 5,000 || 5,200 || 5,200 || 5,200 || || || || 34,600

KOPĀ — Daudzgadu finanšu shēmas 1. IZDEVUMU KATEGORIJAS apropriācijas || Saistības || =4+ 6 || 128,027 || 131,030 || 134,021 || 136,029 || 139,030 || 142,029 || 148,024 || || || || 958,190

Maksājumi || =5+ 6 || 73,627 || 97,822 || 102,894 || 123,460 || 122,986 || 124,746 || 129,662 || 76,077 || 67,266 || 39,650 || 958,190

Gadījumā, ja priekšlikums/iniciatīva ietekmē vairākas izdevumu kategorijas

Ÿ KOPĀ — darbības apropriācijas || Saistības || (4) || || || || || || || || || || ||

Maksājumi || (5) || || || || || || || || || || ||

Ÿ KOPĀ — Administratīvās apropriācijas, kas tiek finansētas no konkrētu programmu piešķīrumiem || (6) || || || || || || || || || || ||

KOPĀ — Daudzgadu finanšu shēmas 1. līdz 4. IZDEVUMU KATEGORIJAS apropriācijas (pamatsumma) || Saistības || =4+ 6 || || || || || || || || || || ||

Maksājumi || =5+ 6 || || || || || || || || || || ||

Daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorija: || 5 || „Administratīvie izdevumi”

Miljonos EUR (3 zīmes aiz komata)

|| || || 2014 || 2015 || 2016 || 2017 || 2018 || 2019 || 2020 || KOPĀ

ĢD: <EMPL> ||

Ÿ Cilvēkresursi || 14,6 || 14,6 || 14,6 || 14,6 || 14,6 || 14,6 || 14,6 || 102,2

Ÿ Pārējie administratīvie izdevumi || 1,42 || 1,42 || 1,42 || 1,42 || 1,42 || 1,42 || 1,42 || 9,94

KOPĀ — <EMPL> ĢD || Apropriācijas || 16,02 || 16,02 || 16,02 || 16,02 || 16,02 || 16,02 || 16,02 || 112,14

KOPĀ — Daudzgadu finanšu shēmas 5. IZDEVUMU KATEGORIJAS apropriācijas || (Saistību summa = maksājumu summa) || 16,02 || 16,02 || 16,02 || 16,02 || 16,02 || 16,02 || 16,02 || 112,14

Miljonos EUR (3 zīmes aiz komata)

|| || || 2014 || 2015 || 2016 || 2017 || 2018 || 2019 || 2020 || 2021 || 2022 || 2023 || KOPĀ

KOPĀ — Daudzgadu finanšu shēmas 1. līdz 5. IZDEVUMU KATEGORIJAS apropriācijas || Saistības || 144,047 || 147,05 || 150,041 || 152,049 || 155,05 || 158,049 || 164,044 || || || || 1070,33

Maksājumi || 89,647 || 133,844 || 118,91 || 139,483 || 139,007 || 140,767 || 145,679 || 76,077 || 67,266 || 39,650 || 1070,33

3.2.2. Paredzamā ietekme uz darbības apropriācijām

– ¨ Priekšlikums/iniciatīva neparedz darbības apropriāciju izmantošanu

– þ Priekšlikums/iniciatīva paredz darbības apropriāciju izmantošanu šādā veidā

Saistību apropriācijas miljonos EUR (3 zīmes aiz komata)

Norādīt mērķus un rezultātus ò || || || 2014. gads || 2015. gads || 2016. gads || 2017. gads || 2018. gads || 2019. gads || 2020. gads || KOPĀ

REZULTĀTI

Rezultāta veids[30] || Rezultāta vidējās izmaksas || Rezultātu skaits || Izmaksas || Rezultātu skaits || Izmaksas || Rezultātu skaits || Izmaksas || Rezultātu skaits || Izmaksas || Rezultātu skaits || Izmaksas || Rezultātu skaits || Izmaksas || Rezultātu skaits || Izmaksas || Izmaksas Kopējais rezultātu skaits || Kopējās izmaksas

1. KONKRĒTAIS MĒRĶIS[31]: pilnveidot un izplatīt augstvērtīgas salīdzinošās analītiskās zināšanas, lai nodrošinātu to, ka Savienības nodarbinātības un sociālās politikas un darba apstākļu tiesību akti balstās uz pamatotiem pierādījumiem un atbilst vajadzībām, problēmām un apstākļiem atsevišķās dalībvalstīs un citās programmas dalībvalstīs.

ES tiesību aktu un politikas īstenošanas un ietekmes uzraudzība un novērtēšana nodarbinātības, darba apstākļu un sociālās politikas jomā, tostarp arī ar attiecīgo ekspertu tīklu palīdzību || Datu glabātava, valsts un juridisko ekspertu tīkls || 0,20 || 14 || 2,698 || 14 || 2,708 || 14 || 2,718 || 14 || 2,968 || 14 || 2,739 || 14 || 3,049 || 14 || 3,191 || 98 || 20,071

Nodarbinātības, darba apstākļu un sociālās politikas jomas pētniecība un analīze, lai informētu un veidotu politikas programmu ES un starptautiskā līmenī, tostarp sadarbībā ar starptautiskām organizācijām || (Perspektīvi) pētījumi, sadarbība ar starptautiskām organizācijām || 0,34 || 14 || 4,338 || 14 || 4,67 || 14 || 4,495 || 14 || 4,842 || 14 || 4,749 || 14 || 5,267 || 14 || 5,585 || 98 || 33,946

Kopējas metodikas, rādītāju un kritēriju izstrāde un izplatīšana attiecībā uz nodarbinātības un sociālo politiku || Eiropas Darba mobilitātes sadarbība ar CEDEFOP, jauni rādītāji, kopīgi projekti ar Kopīgo pētniecības centru || 0,79 || 5 || 3,87 || 5 || 3,886 || 5 || 3,691 || 5 || 3,918 || 5 || 3,936 || 5 || 4,102 || 5 || 4,4 || 35 || 27,803

Datu un statistikas vākšana, izstrāde un izplatīšana sadarbībā ar Eurostat pārskatiem || ESCO, Eiropas vakanču uzraudzības rīks, Eirobarometrs, darbaspēka apsekojuma un DTP datu bāzes īpaši moduļi || 0,5 || 10 || 7,112 || 10 || 7,115 || 10 || 6,94 || 10 || 7,187 || 10 || 7,124 || 10 || 7,262 || 10 || 7,301 || 70 || 50,041

Ietekmes novērtējums (IN) un vērtējumi ar mērķi informēt Komisijas politikas veidošanas procesus, tostarp programmas novērtējumi || Ziņojumi, sagatavošanas pētījumi ietekmes novērtējumam || 0,32 || 6 || 1,747 || 5 || 1,549 || 7 || 2,847 || 5 || 1,785 || 7 || 2,915 || 5 || 1.,946 || 7 || 2,376 || 42 || 15,165

Programmas ikgadējā uzraudzība || Gada uzraudzības ziņojumi || 0,3 || 0 || 0 || 1 || 0,3 || 0 || 0 || 1 || 0,3 || 0 || || 1 || 0,3 || 0 || 0 || 3 || 0,9

Starpsumma — 1. konkrētais mērķis || 49 || 19,765 || 49 || 20,228 || 50 || 20,691 || 49 || 21 || 50 || 21,463 || 49 || 21,926 || 50 || 22,853 || 346 || 147,926

2. KONKRĒTAIS MĒRĶIS: veicināt efektīvu un iekļaujošu informācijas izplatīšanu, abpusēju zināšanu apguvi un dialogu par Savienības nodarbinātības un sociālo politiku un darba apstākļu tiesību aktiem Savienības, dalībvalstu un starptautiskā līmenī, lai palīdzētu dalībvalstīm un citām programmas dalībvalstīm politikas izveidē un Savienības tiesību aktu īstenošanā.

Salīdzinošie pārskati, savstarpēja zināšanu apguve un labas prakses apmaiņa attiecīgajās politikas jomās || Valstu nodarbinātības dienestu dialogi, salīdzinošie pārskati, semināri savstarpējai zināšanu apguvei || 0,19 || 30 || 5,71 || 29 || 5,545 || 31 || 6,062 || 31 || 6,1 || 31 || 6,076 || 31 || 6,093 || 32 || 6,471 || 215 || 42,057

Informācijas sistēmu attīstība un uzturēšana, lai nodrošinātu informācijas apmaiņu un izplatīšanu attiecībā uz ES politiku un tiesību aktiem attiecīgajās jomās || Kopīgi projekti ar ESAO, SDO, Pasaules Banku, EUROMOD; ES prasmju panorāmu, novērtēto nodarbinātības pakalpojumu tīmekļa rīku || 0,93 || 6 || 5,15 || 6 || 5,343 || 6 || 5,248 || 6 || 5,514 || 6 || 5,713 || 6 || 6,114 || 6 || 6,143 || 42 || 39,225

Tieslietu darbiniekiem un politiķiem paredzēta apmācība un savstarpēja zināšanu apguve || Semināri || 0,1 || 8 || 0,8 || 8 || 0,8 || 8 || 0,8 || 8 || 0,8 || 8 || 0,8 || 8 || 0,8 || 8 || 0,8 || 56 || 5,6

Informācijas un komunikācijas kampaņas ES un dalībvalstu līmenī || Pasākumi, audiovizuālie un reklāmas materiāli || 0,49 || 4 || 1,9 || 4 || 1,914 || 4 || 1,928 || 4 || 1,943 || 4 || 2,069 || 4 || 1,973 || 4 || 1,988 || 28 || 13,715

Personāla apmaiņa starp valstu pārvaldēm || Vecāko darba inspektoru komitejas inspektoru apmaiņa, apmeklējumi, ziņojumi || 0,06 || 16 || 0,9 || 0,06 || 0,9 || 0,06 || 0,9 || 0,06 || 0,9 || 0,06 || 0,9 || 0,06 || 0,9 || 0,06 || 0,9 || 112 || 6,3

Eiropas mēroga novērošanas centru veidošana || Eiropas Nodarbinātības novērošanas centrs || 0,29 || 5 || 1,32 || 5 || 1,344 || 5 || 1,368 || 5 || 1,393 || 5 || 1,419 || 5 || 1,445 || 5 || 1,471 || 35 || 9,76

Rokasgrāmatas, ziņojumi un mācību materiāli || Labas prakses rokasgrāmatas un citas mācību materiālu publikācijas || 0,16 || 5 || 0,8 || 5 || 0,8 || 5 || 0,8 || 5 || 0,8 || 5 || 0,8 || 5 || 0,8 || 5 || 0,8 || 35 || 5,6

Pasākumi specializēto organizāciju iekļaušanai vienotā Eiropas tīklā || Valsts nodarbinātības dienestu vadītāju tīkls, citas sanāksmes || 0,23 || 6 || 1,39 || 6 || 1,39 || 6 || 1,39 || 6 || 1,39 || 6 || 1,39 || 6 || 1,39 || 6 || 1,39 || 42 || 9,73

Starptautiskas konferences nodarbinātības un sociālās politikas ārējās dimensijas veicināšanai || Starptautiskas konferences || 0,7 || 14 || 0,9 || 14 || 0,912 || 14 || 0,924 || 14 || 0,937 || 14 || 0,949 || 14 || 0,962 || 14 || 1,336 || 98 || 6,92

Konferences, semināri, apaļā galda sanāksmes utt. par ES tiesību aktu un politikas jautājumiem nodarbinātības, darba apstākļu un sociālās politikas jomā || Eiropas mēroga pasākumi, prezidentu konferences, AKM atbalsta semināri || 0,16 || 18 || 2,906 || 19 || 3,24 || 20 || 3,041 || 20 || 3,082 || 21 || 3,216 || 22 || 3,447 || 23 || 3,85 || 143 ||

Programmas rezultātu nosūtīšana un izplatīšana || Publikācijas, IT rīki || 0,17 || 3 || 0,45 || 3 || 0,5 || 4 || 0,57 || 3 || 0,56 || 3 || 0,55 || 3 || 0,54 || 3 || 0,48 || 22 || 3,65

Starpsumma — 2. konkrētais mērķis || 115 || 22,226 || 115 || 22,688 || 119 || 23,031 || 118 || 23,419 || 119 || 23,882 || 120 || 24,464 || 122 || 25,629 || 828 || 165,339

3. KONKRĒTAIS MĒRĶIS: sniegt finansiālu atbalstu politikas veidotājiem, lai pārbaudītu sociālās un darba tirgus politikas reformas; palielināt galveno dalībnieku kapacitāti sociālo eksperimentu izstrādē un īstenošanā; nodrošināt piekļuvi attiecīgajām zināšanām un pieredzei.

Finansiāls atbalsts sociāliem eksperimentālajiem projektiem || Dotācijas || 1,17 || 9 || 9,8 || 9 || 9,8 || 9 || 10,7 || 9 || 11,2 || 10 || 11,7 || 10 || 12 || 10 || 12,2 || 66 || 77,4

Kapacitātes palielināšanas pasākumi || Pētniecība, metodikas izstrāde, analīze, mācību pasākumi, tostarp ar ekspertu tīklu, praktiķu aprindu un digitālo platformu palīdzību || 0,14 || 10 || 1,65 || 12 || 1,8 || 10 || 1,3 || 10 || 1,4 || 10 || 1,2 || 8 || 0,986 || 8 || 1,098 || 68 || 9,434

Pasākumi informētības palielināšanai || Konferences, darba semināri, salīdzinošie pārskati, labas prakses apmaiņa, komunikācija || 0,15 || 10 || 1,609 || 12 || 1,765 || 14 || 1,671 || 10 || 1,275 || 10 || 1,281 || 10 || 1,5 || 10 || 1,8 || 76 || 10,901

3. konkrētā mērķa starpsumma || 29 || 13,059 || 33 || 13,365 || 33 || 13,671 || 29 || 13,875 || 30 || 14,181 || 28 || 14,486 || 28 || 15,098 || 210 || 97,735

4. KONKRĒTAIS MĒRĶIS: sniegt finansiālu atbalstu Savienības un dalībvalstu organizācijām, lai palielinātu to kapacitāti Savienības nodarbinātības un sociālās politikas un darba apstākļu tiesību aktu īstenošanas izstrādei, veicināšanai un atbalstam.

Atbalsts galvenajiem ES mēroga tīkliem, kuru darbības ir saistītas ar programmas mērķu īstenošanu (partnerības pamatnolīgumi) || Dotācijas (tīklu darbības izmaksas) || 0,71 || 14 || 9 || 14 || 9,3 || 14 || 9,5 || 14 || 9,8 || 14 || 10 || 14 || 10,249 || 14 || 11 || 98 || 68,849

Atbalsts varas iestādēm, pilsoniskās sabiedrības organizācijām un citiem iesaistītajiem dalībniekiem (piemēram, nodarbinātības dienestiem) pēc publikācijām vai aicinājumiem iesniegt priekšlikumus || Dotācijas projektiem || 0,6 || 16 || 8,927 || 16 || 9,051 || 16 || 9,276 || 16 || 9,249 || 16 || 9,472 || 16 || 9,645 || 16 || 9,775 || 112 || 65,395

Mikrokredītu nodrošinātāju kapacitātes palielināšana || Labas prakses apmaiņa, apmācība, konsultācijas un vērtējums || 0,06 || 20 || 1,2 || 20 || 1,224 || 20 || 1,248 || 20 || 1,273 || 20 || 1,299 || 20 || 1,325 || 20 || 1,341 || 140 || 8,91

4. konkrētā mērķa starpsumma || 50 || 19,127 || 50 || 19,575 || 50 || 20,024 || 50 || 20,322 || 50 || 20,771 || 50 || 21,219 || 50 || 22,116 || 350 || 143,154

5. KONKRĒTAIS MĒRĶIS: nodrošināt, lai informācija par darba piedāvājumiem, darba pieteikumiem un cita atbilstīgā informācija būtu pārredzama potenciālajiem pieteikumu iesniedzējiem un darba devējiem.

EURES tīmekļa vietnes, izziņu dienesta un darba mobilitātes portālu izveide || Darba mobilitātes portāla CV un darba piedāvājumu datubāze || 1,5 || 4 || 6,000 || 4 || 6,000 || 4 || 6,000 || 4 || 6,000 || 4 || 6,000 || 4 || 6,000 || 4 || 6,000 || 28 || 42

Nodarbinātības dienestu atbalsts nolūkā veicināt atvērtu un visiem pieejamu Eiropas darba tirgu attīstību, izmantojot apmācību un EURES iekļaušanu tīmeklī, informācijas un komunikācijas pasākumus un rīkojot Darba dienas || Apmācība, koordinācijas sanāksmes, apmācību darba grupas sanāksmes, komunikācijas kampaņas, palīdzība darba svētku organizēšanā || 1,4 || 3 || 3,019 || 3 || 3,439 || 3 || 3,829 || 3 || 4,129 || 3 || 4,549 || 3 || 4,999 || 3 || 5,899 || 21 || 29,863

5. konkrētā mērķa starpsumma || 7 || 9,019 || 7 || 9,439 || 7 || 9,829 || 7 || 10,129 || 7 || 10,549 || 7 || 10,999 || 7 || 11,899 || 49 || 71,863

6. KONKRĒTAIS MĒRĶIS: pilnveidot darba ņēmēju darbā pieņemšanas un iekārtošanas pakalpojumus, noskaidrojot darba piedāvājumus un darba pieteikumus Eiropas līmenī.

Darba ņēmēju iekārtošana darbā, noskaidrojot brīvās darbvietas un nodarbinātības pieteikumus Eiropas līmenī, tostarp pasākumi jaunu cilvēku iekārtošanai darbā || Jaunu darba ņēmēju skaits, kas ir iekārtoti darbā ES dalībvalstīs, kuras nav viņu pastāvīgas dzīvesvietas valstis || 3175 || 3000 || 9,525 || 3000 || 9,525 || 3000 || 9,525 || 3000 || 9,525 || 3000 || 9,525 || 3000 || 9,525 || 3000 || 9,525 || 21000 || 66,675

6. konkrētā mērķa starpsumma || 66,675

7. KONKRĒTAIS MĒRĶIS: palielināt mikrofinansējuma pieejamību un saņemšanas iespējas.

Mikrokredīti || Piešķirto mikrokredītu apjoms (milj. EUR) || 0,002 || 5657 || 11,314 || 5837 || 11,674 || 5972 || 11,944 || 6015 || 12,030 || 6074 || 12,148 || 6134 || 12,268 || 6269 || 12,538 || 41958 || 83,916

7. konkrētā mērķa starpsumma || 83,916

8. KONKRĒTAIS MĒRĶIS: palielināt mikrokredītu nodrošinātāju iestāžu kapacitāti.

Kapacitātes palielināšanas finansēšana ar dotācijām, aizdevumiem un līdzekļu ieguldījumiem || Atbalstīto mikrokredītu nodrošinātāju skaits || 0,203 || 4 || 0,812 || 5 || 1,015 || 5 || 1,015 || 6 || 1,218 || 7 || 1,421 || 7 || 1,421 || 8 || 1,624 || 42 || 8,522

8. konkrētā mērķa starpsumma || 8,522

9. KONKRĒTAIS MĒRĶIS: atbalstīt sociālo uzņēmumu attīstību.

Aizdevumi, līdzekļi sociālajiem uzņēmumiem || Sociālo uzņēmumu skaits, kuri ir saņēmuši aizdevumus/līdzekļus || 0,12 || 105 || 12,600 || 105 || 12,600 || 107 || 12,840 || 108 || 12,960 || 110 || 13,200 || 114 || 13,680 || 120 || 14,400 || 769 || 92,28

9. konkrētā mērķa starpsumma || 95,28

KOPĒJĀS IZMAKSAS (darbības apropriācijas, bez 5 % rezerves) || || 97,682 || || 99,881 || || 101,879 || || 103,478 || || 105,677 || || 108,062 || || 112,825 || || 877,41

3.2.3. Paredzamā ietekme uz administratīvajām apropriācijām 3.2.3.1. Kopsavilkums

– ¨ Priekšlikums/iniciatīva neparedz administratīvo apropriāciju izmantošanu

– þ Priekšlikums/iniciatīva paredz administratīvo apropriāciju izmantošanu turpmāk tabulā norādītajā veidā

Miljonos EUR (3 zīmes aiz komata)

|| 2014 || 2015 || 2016 || 2017 || 2018 || 2019 || 2020 || KOPĀ

Daudzgadu finanšu shēmas 5. IZDEVUMU KATEGORIJA || || || || || || || ||

Cilvēkresursi || 14,6 || 14,6 || 14,6 || 14,6 || 14,6 || 14,6 || 14,6 || 102,2

Citi administratīvie izdevumi || 1,42 || 1,42 || 1,42 || 1,42 || 1,42 || 1,42 || 1,42 || 9,94

Starpsumma —daudzgadu finanšu shēmas 5. IZDEVUMU KATEGORIJĀ || 16,02 || 16,02 || 16,02 || 16,02 || 16,02 || 16,02 || 16,02 || 112,14

Ārpus daudzgadu finanšu shēmas 5. IZDEVUMU KATEGORIJAS[32] || || || || || || || ||

Cilvēkresursi || || || || || || || ||

Citi administratīvie izdevumi || 3,567 || 3,567 || 3,567 || 3,567 || 3,567 || 3,567 || 3,567 || 24,969

Starpsumma — ārpus daudzgadu finanšu shēmas 5. IZDEVUMU KATEGORIJAS || 3,567 || 3,567 || 3,567 || 3,567 || 3,567 || 3,567 || 3,567 || 24,969

KOPĀ || 19,587 || 19,587 || 19,587 || 19,587 || 19,587 || 19,587 || 19,587 || 137,109

3.2.3.2. Paredzamās cilvēkresursu vajadzības

– ¨ Priekšlikums/iniciatīva neparedz cilvēkresursu izmantošanu

– þ Priekšlikums/iniciatīva paredz cilvēkresursu izmantošanu turpmāk tabulā norādītajā veidā

Paredzamais apjoms izsakāms pilnas slodzes ekvivalenta vienībās veselos skaitļos

|| || 2014 || 2015 || 2016 || 2017 || 2018 || 2019 || 2020

Ÿ Štatu sarakstā ietvertās amata vietas (ierēdņi un pagaidu darbinieki) ||

|| 04 01 01 01 (Galvenā mītne un Komisijas pārstāvniecības) || 109 || 109 || 109 || 109 || 109 || 109 || 109

|| XX 01 01 02 (Delegācijas) || || || || ||

|| XX 01 05 01 (Netiešā pētniecība) || || || || ||

|| 10 01 05 01 (Tiešā pētniecība) || || || || ||

|| Ÿ Ārštata personāls (pilnās laika vienībās — PLV)[33] ||

|| 04 01 02 01 (CA, INT, SNE, ko finansē no vispārīgajām apropriācijām) || 11 || 11 || 11 || 11 || 11 || 11 || 11

|| XX 01 02 02 (CA, INT, JED, LA un SNE delegācijās) || || || || ||

|| XX 01 04 yy[34] || - galvenajā mītnē[35] || || || || ||

|| - delegācijās || || || || ||

|| XX 01 05 02 (CA, INT, SNE — netiešā pētniecība) || || || || ||

|| 10 01 05 02 (CA, INT, SNE — tiešā pētniecība) || || || || ||

|| Citas budžeta pozīcijas (precizēt) || || || || ||

|| KOPĀ || 120 || 120 || 120 || 120 || 120 || 120 || 120

XX ir attiecīgā politikas joma vai budžeta sadaļa.

Cilvēkresursu un administratīvās vajadzības nodrošina, izmantojot attiecīgā ĢD darbiniekus, kuri jau ir iesaistīti konkrētās darbības pārvaldībā un/vai ir pārgrupēti attiecīgajā ģenerāldirektorātā, vajadzības gadījumā izmantojot pārvaldības ĢD gada budžeta sadales procedūrā piešķirtos papildu resursus un ņemot vērā budžeta ierobežojumus.

Veicamo uzdevumu apraksts

Ierēdņi un pagaidu darbinieki ||

Ārštata darbinieki ||

3.2.4. Saderība ar kārtējo daudzgadu finanšu shēmu

– þ Priekšlikums/iniciatīva atbilst kārtējai daudzgadu finanšu shēmai

– ¨ Pieņemot priekšlikumu/iniciatīvu, jāpārplāno attiecīgā izdevumu kategorija daudzgadu finanšu shēmā

Aprakstīt, kas jāpārplāno, norādot attiecīgās budžeta pozīcijas un summas.

– ¨ Pieņemot priekšlikumu/iniciatīvu, jāpiemēro elastības instruments vai jāpārskata daudzgadu finanšu shēma[36]

Aprakstīt, kas jādara, norādot attiecīgās izdevumu kategorijas, budžeta pozīcijas un summas.

3.2.5. Trešo personu iemaksas

– Priekšlikums/iniciatīva neparedz trešo personu līdzfinansējumu

– Priekšlikums/iniciatīva paredz šādu līdzfinansējumu:

Apropriācijas miljonos EUR (3 zīmes aiz komata)

|| N gads || N+1 gads || N+2 gads || N+3 gads || Iekļaut ietekmes atspoguļošanai vajadzīgo gadu skaitu (sk. 1.6. punktu) || Kopā

Norādīt līdzfinansējuma struktūru || || || || || || || ||

KOPĀ — līdzfinansējuma apropriācijas || || || || || || || ||

3.3. Paredzamā ietekme uz ieņēmumiem

– þ Priekšlikums/iniciatīva finansiāli neietekmē ieņēmumus

– ¨ Priekšlikums/iniciatīva finansiāli ietekmē:

¨ pašu resursus

¨ dažādus ieņēmumus

Miljonos EUR (3 zīmes aiz komata)

Budžeta ieņēmumu pozīcija || Kārtējā budžeta gadā pieejamās apropriācijas || Priekšlikuma/iniciatīvas ietekme[37]

N gads || N+1 gads || N+2 gads || N+3 gads || Iekļaut ietekmes ilguma atspoguļošanai vajadzīgo aiļu skaitu (sk. 1.6. punktu)

......... pants || || || || || || || ||

Attiecībā uz īpaši novirzāmiem dažādajiem ieņēmumiem norādīt attiecīgo(-ās) izdevumu pozīciju(-as).

Norādīt ietekmes uz ieņēmumiem aprēķināšanai izmantoto metodi.

[1] Pievienot atsauci.

[2] OV C , , lpp.

[3] OV C , , lpp.

[4] COM(2011) 500.

[5] OV L 315, 15.11.2006., 1. lpp.

[6] OV L 141, 27.5.2011., 1. lpp.

[7] OV L 5, 10.1.2003., 16. lpp.

[8] OV L 87, 7.4.2010., 1. lpp.

[9] Padomes 2010. gada 21. oktobra Lēmums Nr. 2010/707/ES par dalībvalstu nodarbinātības politikas pamatnostādnēm, OV L 308, 24.11.2010., 46. lpp.

[10] COM(2007)708, 2007. gada 13. novembris.

[11] COM(2011)XXX.

[12] OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.

[13] OV L 124, 20.5.2003., 36. lpp.

[14] Pašreizējās cenās.

[15] OV L XXX, XX.XX.2012., XX. lpp.

[16] OV L 312, 23.12.1995., 1. lpp.

[17] OV L 292, 15.11.1996., 2. lpp.

[18] OV L 114, 30.4.2002., 6. lpp.

[19] OV L 5, 10.1.2009., 16. lpp.

[20] ABM: uz darbības jomām balstīta vadība, ABB: budžeta līdzekļu sadale pa darbības jomām.

[21] Sociālās atklātās koordinācijas metodes (OMC) novērtējums, 2011. gads. Pētījums par ieinteresēto personu iesaistīšanos sociālās OMC īstenošanā, 2010. gads.

[22] Mēra kā aplēsto budžeta daļu, kas piešķirta minētā veida zināšanu izveidei.

[23] Par kapacitāti šeit uzskata: zināšanas saistībā ar politikas veidošanu un atbalstīšanu; prasmes un gatavību tās aktīvi un efektīvi atbalstīt; (organizācijas gadījumā) uzlabotu iekšējo organizāciju (arī uzlabotu stratēģisko plānošanu un darbības pārvaldību).

[24] Evers and Jung / EMN, EIF tirgus izpēte par mikrokredītiem Eiropas Savienībā: kapaciātes veidošana un politikas ieteikumi, 2009. gada marts. Saskaņā ar minēto pētījumu iestāžu kapacitāte ietver redzējumu un stratēģiju, finansējumu, cilvēkresursus, darbības pārvaldību, sistēmas un infrastruktūru.

[25] OV L 312, 23.12.1995., 1. lpp.

[26] OV L 292, 15.11.1996., 2. lpp.

[27] Dif. — diferencētās apropriācijas, nedif. — nediferencētās apropriācijas.

[28] EBTA — Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācija.

[29] Kandidātvalstis un attiecīgā gadījumā potenciālās kandidātvalstis.

[30] Rezultāti ir attiecīgie produkti vai pakalpojumi (piemēram, finansēto studentu apmaiņu skaits, uzbūvēto ceļu garums kilometros utt.).

[31] Kā aprakstīts 1.4.2. iedaļā “Konkrētais mērķis/Konkrētie mērķi..”.

[32] Tehniskais un/vai administratīvais atbalsts un ES programmu un/vai darbību īstenošanas atbalsta izdevumi (kādreizējās „BA” pozīcijas), netiešā pētniecība, tiešā pētniecība.

[33] CA — līgumdarbinieki, INT — pagaidu darbinieki („Intérimaire”); JED — „Jeune Expert en Délégation” (jaunākie eksperti delegācijās); LA — vietējie darbinieki, SNE — valstu norīkotie eksperti.

[34] Saskaņā ar robežlielumiem attiecībā uz ārštata darbiniekiem, ko finansē no darbības apropriācijām (kādreizējām „BA” pozīcijām).

[35] Galvenokārt struktūrfondiem, Eiropas Lauksaimniecības fondam lauku attīstībai (ELFLA) un Eiropas Zivsaimniecības fondam (EZF).

[36] Skatīt Iestāžu nolīguma 19. un 24. punktu.

[37] Norādītajām tradicionālo pašu resursu (cukura nodevas un muitas nodokļi) summām jābūt neto summām, t. i., bruto summām, no kurām atskaitīti 25 % iekasēšanas izmaksu.

52011PC0609