[pic] | EIROPAS KOMISIJA | Briselē, 8.3.2011 COM(2011) 109 galīgā redakcija KOMISIJAS PAZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM, PADOMEI, EIROPAS EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJAI UN REĢIONU KOMITEJAI 2011. gada energoefektivitātes plāns SEC(2011) 280 galīgā redakcijaSEC(2011) 277 galīgā redakcijaSEC(2011) 275 galīgā redakcijaSEC(2011) 276 galīgā redakcijaSEC(2011) 278 galīgā redakcijaSEC(2011) 279 galīgā redakcija KOMISIJAS PAZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM, PADOMEI, EIROPAS EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJAI UN REĢIONU KOMITEJAI 2011. gada energoefektivitātes plāns 1. Jauns energoefektivitātes plāns Energoefektivitāte ir centrālais elements ES stratēģijā „Eiropa 2020. Stratēģija gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei”[1] un pārejā uz resursu ziņā efektīvu ekonomiku. Energoefektivitāte[2] ir viena no izdevīgākajām metodēm, ko izmanto, lai paaugstinātu energoapgādes drošību un samazinātu siltumnīcefekta gāzu un citu piesārņotāju emisiju. Daudzējādā ziņā energoefektivitāti var uzskatīt par Eiropas lielāko energoresursu[3]. Tāpēc Savienība ir noteikusi mērķi līdz 2020. gadam ietaupīt 20 % primārās enerģijas patēriņa, salīdzinot ar prognozēto apjomu[4], un tāpēc šis mērķis Komisijas paziņojumā „Enerģētika 2020”[5] ir noteikts kā svarīgs posms ceļā uz ilgtermiņa enerģētikas un klimata mērķu realizāciju. Lai izpildītu šo mērķi, veikti nozīmīgi pasākumi, jo īpaši ierīču un ēku tirgos[6]. Taču nesenās Komisijas aplēses liecina, ka ES pašreizējā tempā spēj panākt tikai pusi no 20 % mērķa[7]. ES nekavējoties jārīkojas, lai tuvotos mērķa sasniegšanai. Atbildot uz Eiropadomes 2011. gada 4. februāra aicinājumu, kurā teikts, ka "vajadzīga apņēmīga rīcība, lai pēc iespējas pilnīgāk izmantotu ievērojamās iespējas vairāk taupīt enerģiju ēkās, transportā, produktos un ražošanas procesos"[8], Komisija ir izstrādājusi šo plašo jauno energoefektivitātes plānu. Tas tiks īstenots saskaņā ar citu politikas jomu pasākumiem stratēģijas "Eiropa 2020" pamatiniciatīvas par resursu ziņā efektīvu Eiropu[9] ietvaros, tostarp pasākumiem atbilstīgi zemu oglekļa emisiju ekonomikas ceļvedim laikposmam līdz 2050. gadam[10], lai nodrošinātu politikas saskanīgumu, atrastu vajadzīgo kompromisu starp dažādām politikas jomām un izmantotu iespējamo sinerģiju. Energoefektivitātes pasākumi tiks īstenoti kā daļa no plašāka ES resursu efektivitātes mērķa, kur ietverta efektīva visu dabas resursu izmantošana un augsti vides aizsardzības standarti. Pilnīga esošo pasākumu ieviešana un jaunu pasākumu izstrāde kopā palīdzēs pārveidot mūsu ikdienu un var nodrošināt finanšu ietaupījumus līdz pat 1000 euro gadā uz vienu mājsaimniecību[11], paaugstināt Eiropas rūpniecības konkurētspēju, izveidot līdz 2 miljoniem darbavietu[12] un samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas par 740 miljoniem tonnu[13]. Lielākais enerģijas taupīšanas potenciāls ir ēku sektorā . Plānā īpaša uzmanība pievērsta instrumentiem, kas veicina sabiedrisko un privāto ēku renovāciju un tajās izmantoto komponentu un ierīču enerģijas patēriņa rādītāju uzlabošanu. Plānā minēts, ka priekšzīme jārāda publiskajam sektoram — ir ierosināts paātrināt sabiedrisko ēku atjaunošanu, nosakot saistošu mērķi un ieviešot energoefektivitātes kritēriju publisko līdzekļu tēriņos. Energoapgādes uzņēmumiem paredzēts pienākums dot iespēju patērētājiem samazināt enerģijas patēriņu. Otrs lielākais potenciāls ir transporta jomā . Par šo tematu drīzumā gaidāma Baltā grāmata par transportu. Rūpniecības energoefektivitāti paredzēts sekmēt, nosakot prasības rūpniecības iekārtu energoefektivitātei, pilnveidojot maziem un vidējiem uzņēmumiem sniegto informāciju un izmantojot pasākumus energoauditu un energovadības sistēmu ieviešanai. Ierosināts paaugstināt arī elektroenerģijas un siltumenerģijas ražošanas energoefektivitāti — plānā ietverti energoefektivitātes pasākumi visā energoapgādes ķēdē. Energoefektivitātes mērķu noteikšana ir efektīvs veids rīcības rosināšanai un politiskai jautājuma aktualizēšanai. Process "Eiropa 2020", kura ietvaros notiek "Eiropas pusgads", ir radījis jaunu pārvaldības vidi un papildu instrumentus, ko ES var izmantot energoefektivitātes paaugstināšanai. Tāpēc Komisija ierosina mērķu noteikšanai izmantot divu posmu pieeju. Šobrīd, pirmajā posmā, dalībvalstis nosaka valsts energoefektivitātes mērķus un programmas. Šie orientējošie mērķi un katras dalībvalsts individuālie pasākumi tiks izvērtēti, lai noteiktu, vai ar tiem var sasniegt ES kopējo mērķi un kādā mērā šie individuālie pasākumi dod ieguldījumu kopējā mērķa sasniegšanā. Komisija palīdzēs dalībvalstīm izstrādāt to energoefektivitātes programmas un nodrošinās tām vajadzīgos instrumentus, kā arī novēros to īstenošanu, izmantojot pārskatīto regulējumu un "Eiropa 2020" procesā izveidoto jauno sistēmu. 2013. gadā Komisija nāks klajā ar vērtējumu par iegūtajiem rezultātiem un par to, vai visas programmas kopā ļaus sasniegt Eiropas 20 % mērķi. Ja 2013. gada pārskats liecinās, ka kopējais ES mērķis, visticamāk, netiks sasniegs, tiks sākts otrais posms — Komisija ierosinās juridiski saistošus valstu mērķus, kas jāizpilda līdz 2020. gadam. Tāpat kā tas notiek atjaunojamās enerģijas jomā, tiks ņemtas vērā dalībvalstu individuālās sākuma situācijas, ekonomikas rādītāji un rīcība, kas šajā jomā veikta sākotnējā posmā. Plānu izstrādājot, ir izmantots Eiropas Parlamenta ieguldījums, jo īpaši nesen publiskotais pašiniciatīvas ziņojums par energoefektivitāti[14], citu interesentu devums, kā arī pieredze ar 2006. gada energoefektivitātes rīcības plānu. Komisija lēš, ka pašreizējie pasākumi kopā ar jauniem pasākumiem, kas paredzēti šajā plānā, nodrošinās „20 % mērķa” izpildi. Šī plāna pamatprincips ir ierosināt stingrus saistošus pasākumus, nenosakot saistošus valsts mērķus. Savienības panākumi plāna īstenošanā būs atkarīgi no ciešas sadarbības starp ES iestādēm, dalībvalstīm un visiem iesaistītajiem interesentiem. Komisija cer, ka visi dalībnieki iesaistīsies un apņēmīgi īstenos vērienīgos plānus. 2. Publiskā sektora priekšzīme Publiskie izdevumi veido 17 %[15] no ES IKP. Ēkas, kas ir publiskā sektora īpašumā vai ko aizņem publiskais sektors, veido apmēram 12 % no ES ēku platības[16]. Svarīgi ir īpašu uzmanību pievērst energoefektivitātei publiskajā sektorā, tostarp publiskajiem iepirkumiem, sabiedrisko ēku atjaunošanai un pilsētu un pašvaldību aicināšanai panākt augstus energoefektivitātes rādītājus. Publiskais sektors var radīt jaunu tirgu energoefektīvām tehnoloģijām, pakalpojumiem un uzņēmējdarbības modeļiem. Dalībvalstīm jāreformē enerģijas izmantošanu veicinošas subsīdijas, piemēram, pārorientējot tās uz energoefektivitātes paaugstināšanu un enerģētiskās nabadzības mazināšanu. - Energoefektivitāte publiskā sektora izdevumos Publiskā sektora izdevumu novirzīšana energoefektīviem produktiem, transporta veidiem, ēkām, darbiem un pakalpojumiem palīdz samazināt pārvaldes iestāžu izdevumus par patērēto enerģiju un piedāvā labāku vērtību par iztērēto naudu. Šim mērķim kalpo pasākumi, kurus Komisija veikusi, lai ietvertu vides aspektus publiskajos iepirkumos — ir izstrādāti iepirkuma kritēriji, kuros ņem vērā energoefektivitāti[17]. Turklāt publiskā sektora iestādēm, uz kurām attiecas ES iepirkuma direktīvas, jau tagad, pērkot transportlīdzekļus[18] vai biroja iekārtas[19], jāievēro energoefektivitātes kritēriji. No 2019. gada noteikumi attieksies arī uz jaunām publiskā sektora ēkām, kam būs jāpanāk "gandrīz nulles enerģijas" rādītāji[20]. Lai šī pieeja tiktu izmantota plašāk, Komisija ierosina publiskā sektora iestādēm sistemātiski izmantot augstus energoefektivitātes standartus, pērkot preces (piemēram, IKT iekārtas), pakalpojumus (piemēram, enerģiju) un darbus (piemēram, ēku atjaunošanu). - Sabiedrisko ēku renovācija Publiskā sektora iestādēm jārāda priekšzīme, panākot augstu energoefektivitātes līmeni savās ēkās. Lai sasniegtu šādu rezultātu, tām vismaz divas reizes jāpaaugstina pašreizējais renovācijas temps. Tāpēc Komisija nāks klajā ar juridisku instrumentu[21], ar kuru noteiks publiskā sektora iestādēm prasību katru gadu atjaunot vismaz 3 % no to ēkām (rēķinot pēc platības), kas ir apmēram divas reizes vairāk nekā pašreizējais ēku renovācijas līmenis Eiropā[22]. Atjaunošanas rezultātā ēkas rādītājiem jābūt līdzvērtīgiem labākajiem 10 % no ēkām valstī. Arī tad, kad publiskā sektora iestādes īrē vai pērk esošas ēkas, šīm ēkām jāpieder labākajai pieejamai energoefektivitātes klasei. - Energoefektivitātes līgumi Energoefektivitātes līgumi ir svarīgs instruments ēku atjaunošanā. Tie ir pirkumu veids, kura pamatā ir energoefektivitātes rādītāji: energoefektivitātes pasākumos iegūtie naudas ietaupījumi, kas rodas, mazāk maksājot par patērēto enerģiju un uzturēšanu, tiek izmantoti, lai segtu pasākumu investīciju izmaksas vai daļu no tām. Šis modelis ir izmēģināts un savu izdevīgumu pierādījis vairākās dalībvalstīs[23]. Energoefektivitātes līgumi var sekmēt sabiedrisko ēku renovāciju un sabiedriskās infrastruktūras, piemēram, ielu apgaismojuma, energoefektivitātes paaugstināšanu[24]. Taču energoefektivitātes līgumu izplatībai daudzās dalībvalstīs traucē neskaidrais juridiskais pamats un tas, ka trūkst uzticamu enerģijas patēriņa datu, kuri vajadzīgi, lai izveidotu atsauces rādītājus, pēc kuriem mēra attiecīgā objekta patēriņu. 2011. gadā Komisija nāks klajā ar likumdošanas priekšlikumiem šo problēmu atrisināšanai. - Energoefektivitātes uzlabošana vietējā līmenī Vairāk nekā divi tūkstoši pilsētu ir brīvprātīgi apņēmušās īstenot ilgtspējīgus enerģētikas pasākumus ES atbalstītajā "Pilsētas mēru paktā"[25]. Pakta parakstītāji oficiāli apņemas līdz 2020. gadam par 20 % samazināt CO2 emisijas, savā teritorijā ieviešot ilgtspējīgus enerģētikas pasākumus. Konkrētus pasākumus nosaka ilgtspējīgas enerģētikas rīcības plānos, ko izstrādā pēc paktā paredzētas metodikas un apstiprina pilsētas domē vai reģiona padomē. Ieguvumi nav tikai enerģijas ietaupījumi vien: ēku atjaunošana, pilsētmobilitāte un pilsētu atkalattīstība ir nodarbinātības ziņā intensīvas ekonomiskas darbības, un radītās darbavietas parasti ir kvalificētas, stabilas un piesaistītas attiecīgās pašvaldības teritorijai. Komisija turpinās atbalstīt vietējā mēroga energoefektivitātes pasākumus, kurus īsteno saskaņā ar pilsētas mēru paktu, kā arī centīsies veicināt partnerības ar citām līdzīgi domājošām pilsētām, arī ārpus ES. 2011. gadā Komisija sāks "Smart Cities and Smart Communities" (progresīvo pilsētu un pašvaldību) iniciatīvu, lai izveidotu Eiropas izcilības struktūru novatoriskiem mazu CO2 emisiju un efektīviem enerģētikas risinājumiem pašvaldību līmenī. Iniciatīvas mērķis būs paātrināt pētniecības rezultātu pārvēršanu taustāmās, praktiskās inovācijās, ko izmanto iesaistītās pilsētas un pašvaldības. Iniciatīva jo īpaši atbalstīs liela mēroga demonstrējumu projektus, tostarp rīcību pilsētmobilitātes jomā, „zaļo” infrastruktūru[26] un informācijas un komunikācijas tehnoloģiju izmantošanu. 3. Pāreja uz enerģiju maz tērējošām ēkām Gandrīz 40 %[27] enerģijas galapatēriņa notiek mājokļos, publiskā un privātā sektora biroju telpās, veikalos un citās ēkās. Kā redzams attēlā, dzīvojamās ēkās divas trešdaļas enerģijas tiek tērētas apkurei. Attēls. Mājsaimniecību enerģijas patēriņš mājokļos, ES-27, % [pic] Avots: Odyssee indikatori, www. buildup .eu . Nav realizēts liels enerģijas taupīšanas potenciāls. Ar pašreizējām metodēm esošo ēku patēriņu var samazināt uz pusi vai par divām trešdaļām[28], un uz pusi samazināt parasti izmantoto ierīču enerģijas patēriņu. Taču gan ēku renovācija, gan efektīvāko ierīču popularitātes pieaugums notiek pārāk lēni. Ir jānovērš šķēršļi, kas traucē paaugstināt ēku energoefektivitāti. Komisija aicina dalībvalstis izveidot veicināšanas sistēmas attiecībā uz privātā sektora ēkām. - Siltumenerģijas patēriņa samazināšana ēkās Nākamajos gados svarīga prioritāte būs siltumenerģijas patēriņa samazināšana ēkās. Komisija sīkāk izpētīs pieejamos risinājumus, tostarp iespējas veicināt centralizētas siltumapgādes izmantošanu integrētā pilsētplānošanā. - Juridiskie šķēršļi Būtisks šķērslis ir pretrunīgas intereses energoefektivitātes paaugstināšanā. Bieži vien ir situācija, kad ne īpašnieki, ne īrnieki negrib maksāt par energoefektivitātes paaugstināšanu izīrētā īpašumā, jo ieguvumi jādala ar otru pusi. Vairākas dalībvalstis ir pieņēmušas tiesību aktus, kuros noteikta summa, ko investori var atgūt no īrniekiem. Sabiedriskās ēkās un komercdarbības ēkās problēmu var palīdzēt atrisināt ESCO jeb energopakalpojumu uzņēmumi. Komisija nāks klajā ar normatīviem, kuros tiks paredzēts, ka dalībvalstīm — atbilstoši to īpašumu jomas tiesībām — jāievieš pasākumi minētās problēmas atrisināšanai. - Mācības Energoefektīvu risinājumu ieviešanai ēkās bieži vien vajadzīgas īpašas tehniskas zināšanas. Jāapmāca arhitekti, inženieri, auditori, amatnieki, tehniķi un montieri, jo īpaši tie, kas piedalās ēku atjaunošanā. Šobrīd ir apmēram 1,1 miljons kvalificētu darbinieku, bet saskaņā ar aprēķiniem līdz 2015. gadam būs vajadzīgi 2,5 miljoni[29]. Tāpēc Komisija uzsāk iniciatīvu "BUILD UP Skills: Sustainable Building Workforce Initiative” (Prasmju celsme: ilgtspējīga būvniecības darbaspēka iniciatīva), lai palīdzētu dalībvalstīm noteikt, kādas mācības būvniecības sektorā ir vajadzīgas, izstrādāt mācību stratēģijas un sekmēt efektīvas mācību shēmas. Rezultātā, iespējams, tiks izstrādātas iniciatīvas amatnieku sertifikācijai, kvalifikācijai vai mācībām. Tāpat Komisija kopā ar dalībvalstīm strādās pie profesionālās un augstākās izglītības mācību programmu pielāgošanas, lai tajās atspoguļotos jaunās kvalifikācijas vajadzības (atbilstoši Eiropas kvalifikāciju ietvarstruktūrai). Komisijas pamatiniciatīva „Jaunu prasmju un darbavietu programma”[30] aicina prasmju piedāvājumu pielāgot darba tirgus vajadzībām. Lai varētu pāriet uz energoefektīvām tehnoloģijām, vajadzīgas jaunas prasmes, profesionālā izglītība, kurā ietverti vides aspekti, mācības būvniecības jomā un daudzās citās jomās. - Energopakalpojumu uzņēmumi (ESCO) kā renovācijas katalizatori ESCO sniedz energoefektivitātes uzlabošanas pakalpojumus, uzņemoties finansiālo risku, tas ir, sedzot vai palīdzot finansēt sākotnējās investīciju izmaksas un refinansējot šīs darbības no iegūtajiem ietaupījumiem. Šie uzņēmumi var palīdzēt publiskā sektora iestādēm uzlabot ēku rādītājus, sagrupējot ēkas modulējamos projektos saskaņā ar energoefektivitātes līgumiem. Analīze liecina, ka energopakalpojumu tirgus Eiropā nav pilnībā atraisījis savu potenciālu[31]. Potenciālajiem klientiem privātajā un publiskajā sektorā bieži trūkst sistemātiskas informācijas par ESCO pakalpojumiem vai arī tie bažījas par piedāvāto pakalpojumu kvalitāti. Lai novērstu šos šķēršļus un palielinātu ESCO tirgus pārredzamību, Komisija ierosinās to, ka dalībvalstis sagatavo tirgus pārskatus, sarakstus[32] ar akreditētiem energopakalpojumu sniedzējiem un līgumu paraugus. Šajā ziņā īpaša uzmanība tiks pievērsta tam, lai nodrošinātu, ka ēku renovācijā ir pilnīga (tas ir, lai tiktu veikta kapitāla renovācija) un ēka nav jāremontē vairākas reizes. Lietderīgu informāciju var piedāvāt arī Eiropas publiskās un privātās partnerības ekspertīzes centrs. Lai ESCO varētu sekmīgi darboties, tiem ir jābūt pieejamiem finanšu resursiem. Piemērots tirgus attīstības katalizators būtu novatoriski finansēšanas paņēmieni, kas ļauj daudzkāršot līdzekļu piesaisti gan valstu, gan Eiropas līmenī; piemēram, varētu paplašināt piekļuvi konkrētiem projektiem paredzētam finansējumam ar instrumentiem, kas ietver, teiksim, likviditātes un garantiju nodrošinājumu, kredītlīnijas un apgrozības fondus. 4. Energoefektivitāte konkurētspējīgā Eiropas rūpniecībā - Efektīva siltumenerģijas un elektroenerģijas ražošana Apmēram 30 % no ES primārās enerģijas patēriņa notiek enerģētikas nozarē: galvenokārt enerģijas pārveidē elektroenerģijā un siltumenerģijā un tās sadalē. Lai aizstātu novecojušās iekārtas un panāktu atbilstību pieprasījumam, jāizbūvē jaunas ražošanas jaudas un infrastruktūra[33]. Ir jāpanāk, lai tiktu ņemti vērā energoefektivitātes aspekti un lai jaunajās jaudās tiktu izmantoti labākie pieejamie tehniskie paņēmieni ( Best Evailable Technology jeb BAT). Viens no stimuliem ir emisiju tirdzniecības sistēma[34], ka arī jaunā rūpniecisko emisiju direktīva[35]. Komisija novēros, cik lielā mērā šie pasākumi paaugstina jauno ražošanas iekārtu efektivitāti. Ņemot vērā rezultātus un nepieciešamību panākt lielāku efektivitāti vidējā termiņā un ilgtermiņā, Komisija apsvērs iespēju izstrādāt tiesību normas, kurās tiktu paredzēts: dalībvalstīm jānosaka, ka jaunām iekārtām piemērojamo BAT līmeņu sasniegšana ir obligāts noteikums jaunu jaudu atļauju saņemšanai, un, atjauninot atļaujas, jānodrošina, lai esošās iekārtu tiktu modernizētas, panākot esošām iekārtām piemērojamos BAT līmeņus. Vēl viens svarīgs Komisijas uzdevums ir izskatīt, kā panākt elektroenerģijas un rūpniecisko ražošanas procesu siltuma zudumu efektīvu rekuperāciju, jo neizmantotās enerģijas taupīšanas potenciāls ir liels un varētu nosegt ievērojamu daļu Eiropas siltumenerģijas pieprasījuma, piemēram, apkurei un dzesēšanai, daudzos gadījumos sekmējot vietējo resursu izmantošanu un aizstājot importēto enerģiju. Šī potenciāla realizēšanai vajadzīga integrēta starpdisciplināra pieeja, kurā tiek ņemts vērā pašreizējais siltumenerģijas pieprasījums, piemēram, ēkās un uzņēmumos, vietējo un reģionālo pašvaldību plānošanas funkcija un energoefektīvu un videi draudzīgu stratēģiju ieviešanas funkcija, tostarp efektīvas infrastruktūras izbūve, kā arī sinerģija ar lētas, tīras un ērtas siltumapgādes pakalpojumu komerciāliem risinājumiem, kuros tiek izmantots rekuperēts nelietderīgais siltums. Būtisku ieguldījumu energoefektivitātē var nodrošināt (augstas efektivitātes) koģenerācija, tostarp pašvaldības atkritumu apsaimniekošanas stacijās, un centralizēta siltumapgāde un dzesēšana. Tāpēc Komisija ierosina šādi: ja ir pietiekams potenciālais pieprasījums, piemēram, ja ēku koncentrācija ir pietiekama vai ja netālu ir ražošanas objekts, atļauju izsniegšanā jaunām termoelektrostacijām jāparedz nosacījums, ka tās ir jāpievieno sistēmām siltumenerģijas izmantošanai, tas ir, jāizmanto koģenerācija[36], un centralizētās siltumapgādes sistēmas pēc iespējas jāsavieno ar elektroenerģijas ražošanu. Lai paaugstinātu enerģijas ietaupījumu koģenerācijas sistēmās, Komisija ierosina arī to, ka elektroenerģijas sadales sistēmu operatoriem jāpiešķir prioritāra piekļuve koģenerācijā ražotai elektroenerģijai, kā arī nāks klajā ar priekšlikumu uzlikt lielākas saistības pārvades sistēmu operatoriem attiecībā uz šādā veidā ražotas elektroenerģijas piekļuvi un sadali. - Energoefektivitāte elektroenerģijas un gāzes tīklos Komisija stingrāk noteiks nacionālajiem tīkla regulatoriem pienākumu ievērot energoefektivitātes aspektus to lēmumu pieņemšanā un gāzes un elektroenerģijas tīklu un tirgu pārvaldības un darbības uzraudzībā, tostarp atspoguļot energoefektivitātes prioritātes tīkla regulējumā un tarifos, tīkla un tehniskajos kodeksos. - Energoefektivitāte kā uzņēmējdarbības nozare Priekšnoteikums energoefektīvas Eiropas izveidei ir ar tirgus mehānismiem piešķirt vērtību enerģijas ietaupījumiem. Tāpēc ir vajadzīgi instrumenti, ar ko enerģijas ietaupījumiem piešķir finansiālu vērtību un sasaista enerģijas piegādātāju (piegādes un sadales uzņēmumu) peļņu ar energoefektivitāti, nevis piegādātās enerģijas apjomu. Dažās dalībvalstīs[37] jau ir izveidota sistēma, ar kuru energoapgādes uzņēmumiem valsts mērogā tiek uzliktas enerģijas taupīšanas saistības. Šai sistēmai ir rezultāti: ir panākti ietaupījumi līdz pat 6 % no enerģijas galapatēriņa[38]. Šādās sistēmās enerģijas piegādātājiem jānodrošina noteikta apjoma enerģijas ietaupījumi, īstenojot energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumus patērētāju vidū (piemēram, mājsaimniecībās, uzņēmumos, pašvaldībās vai namu pārvaldēs) vai citās nozarēs, piemēram, enerģijas ražošanā vai transportā. Kā alternatīva ietaupījumu nodrošināšanai dažās sistēmās enerģijas piegādes un sadales uzņēmumiem tiek piedāvāta iespēja nopirkt enerģijas ietaupījumus no citiem nozares dalībniekiem, piemēram, energopakalpojumu uzņēmumiem (ESCO). Enerģijas taupīšanas pienākumi rosina enerģijas piegādātājus mainīt savu uzņēmējdarbības modeli no mazumtirdzniecības ar enerģiju kā preci uz energopakalpojumu sniegšanu. Komisija ierosinās visām dalībvalstīm izveidot konkrētajai situācijai atbilstošu enerģijas taupīšanas pienākumu valsts sistēmu. Atkarībā no tā, uz ko prasības tiek attiecinātas un cik tās ir stingras, sistēmas rezultātā var ietaupīt līdz pat 100 miljoniem tonnu naftas ekvivalenta 2020. gadā[39]. - Eiropas ražošanas nozares konkurētspējas paaugstināšana Apmēram 20 %[40] no ES primārās enerģijas patēriņa notiek rūpniecībā. Šajā nozarē sasniegts vislielākais energoefektivitātes pieaugums (20 gados energointensitātes kritums par 30 %). Taču vēl joprojām pastāv neizmantotas iespējas ietaupīt enerģiju. Emisiju tirdzniecības sistēmai un enerģijas nodokļu direktīvai (tostarp tās plānotajai reformai)[41] vajadzētu sekmēt vairāku iespēju izmantojumu. Jārisina arī tādi šķēršļi kā informācijas trūkums, grūtības piekļūt kapitālam un uzņēmējdarbības īstermiņa vajadzības. Ja izdotos pārvarēt minētās problēmas, samazinātos rēķini par patērēto enerģiju un paaugstinātos konkurētspēja. Tā kā pieejamo energoresursu apjoms pasaulē samazinās, zināšanas par energoefektīviem procesiem, tehnoloģijām[42] un pakalpojumiem var pārvērst jaunā eksportējošā uzņēmējdarbībā, kas piešķirs konkurences priekšrocības Eiropas rūpniecībai. Problēmas, kas neļauj investēt energoefektīvās tehnoloģijās, visvairāk izjūt mazie un vidējie uzņēmumi (MVU)[43]. Tāpēc Komisija aicina dalībvalstis sniegt informāciju MVU (piemēram, par tiesību aktos noteiktajām prasībām, kritērijiem, pēc kuriem piešķir subsīdijas iekārtu modernizācijai, mācībām par energovadību, enerģētikas ekspertiem) un izstrādāt atbilstošus stimulus[44] (piemēram, nodokļu atlaides, finansējumu energoefektīvām investīcijām vai energoauditam). Kopā ar attiecīgajām nozares asociācijām Komisija atbalstīs paraugprakses apmaiņu energoefektivitātes jomā un projektus, kuru mērķis ir uzlabot energovadību mikrouzņēmumos un mazajos uzņēmumos. Tā palīdzēs izstrādāt instrumentus, ko MVU varēs izmantot, lai salīdzinātu savu enerģijas patēriņu ar līdzīgiem uzņēmumiem. Attiecībā uz lielajiem uzņēmumiem Komisija ierosinās noteikt par obligātiem regulārus energoauditus. Tā ieteiks dalībvalstīm izstrādāt stimulus energovadības sistēmu ieviešanai uzņēmumos (piemēram, atbilstoši standartam EN 16001), tādējādi izveidojot sistemātisku pamatu enerģijas racionālai izmantošanai[45]. Ekodizaina pasākumi ir sevi pierādījuši kā efektīvu instrumentu, kas spēj stimulēt energoefektīvu tehnoloģiju inovāciju, tāpēc Komisija pašlaik izskata, vai energoefektivitātes rādītāju (ekodizaina) prasības būtu piemērojamas standarta rūpniecības iekārtām, piemēram, rūpnieciskajiem motoriem, lieliem sūkņiem, saspiestā gaisa sistēmām, žāvēšanas, kausēšanas, metālliešanas, destilācijas iekārtām un krāsnīm, un, ja tās ir piemērojamas, tad kādām šīm prasībām jābūt. Komisija turpinās strādāt kopā ar nozaru pārstāvjiem — tostarp no energointensīvām nozarēm[46] un IKT nozares[47], jo tieši tai ir potenciāls panākt uzlabojumus pārējos sektoros, — lai sekmētu brīvprātīgu vienošanos noslēgšanu par energoefektīvu procesu un sistēmu ieviešanu. Vienošanos pamatā jāizmanto skaidras mērķvērtības, metodes, mērīšanas un uzraudzības shēmas, jo īpaši izmantojot ekodizaina prasības, un tajās var paredzēt paraugprakses popularizēšanu. - Pētniecība un inovācijas kā rentablu energoefektīvu tehnoloģiju katalizators rūpniecībā Atbalstot tehnoloģiju inovāciju, Komisija turpinās sekmēt jaunu energoefektīvu tehnoloģiju izstrādi, testēšanu un ieviešanu , piemēram, atbilstīgi Energotehnoloģiju stratēģiskajam plānam[48] ( SET plānam), lai palīdzētu samazināt energoefektīvu tehnoloģiju izmaksas un uzlabotu to sniegumu, radot jaunus risinājumus un sekmējot to plašu ieviešanu tirgū. Tas ļaus Eiropai paaugstināt energoefektivitāti un atvērt jaunus tirgus ES rūpniecībai. 5. Atbilstošs finansējums valsts un Eiropas mērogā Investīcijas energoefektivitātē daudzos gadījumos ātri atmaksātos, taču tās netiek īstenotas tirgus un regulatīvo šķēršļu dēļ. Tāpēc nepieciešami spēcīgāki tirgus stimuli un cenu signāli, ko var panākt ar enerģijas un oglekļa nodokļiem un valsts līmenī nosakot enerģijas piegādātājiem enerģijas taupīšanas pienākumus (skatīt 4. nodaļu). Tie jāpapildina ar mehānismiem, kas palielina piekļuvi piemērotiem finanšu produktiem. Tā kā investīciju izmaksas ir nozīmīgs finansiāls šķērslis energoefektīvu tehnoloģiju izmantošanai, investīciju veicināšanā svarīgs faktors ir finansējuma pieejamība. Papildinot nacionālās finansējuma programmas, ES šobrīd var atbalstīt energoefektivitāti ar šādiem līdzekļiem. - Kohēzijas politika . Laikposmam no 2007. līdz 2013. gadam plānots kohēzijas politikas fondu atbalsts investīcijām, kas saistītas ar energoefektivitāti, koģenerāciju un energovadību, aptuveni 4,4 miljardu euro apmērā. Ir veikti divi būtiski grozījumi[49], lai panāktu labāku energoefektivitātes vajadzību atspoguļojumu. Lai gan ar reģionālās politikas starpniecību tradicionāli finansē energoefektivitātes ieguldījumus vienīgi sabiedriskās un komercizmantojuma ēkās, tagad visās dalībvalstīs šos līdzekļus var izmantot dzīvojamo ēku sektorā; turklāt ir paplašināts finanšu inženierijas instrumentu izmantojums, ietverot energoefektivitāti ēkās. Komisija kopā ar atbildīgajiem programmu vadītājiem meklēs iespējas pilnveidot pieejamo resursu izmantošanu energoefektivitātes paaugstināšanai. - Programma "Saprātīga enerģija Eiropai" (2007-2013). Šī programma ar 730 miljoniem euro atbalsta projektus, kuru mērķis ir atrisināt tirgus nepilnības, tostarp pasākumus ēku renovācijas veicināšanai. Viens no jaunākajiem instrumentiem šajā programmā ir ELENA (Eiropas atbalsts ar enerģiju saistītiem pašvaldību projektiem jeb European Local Energy Assistance ). No šī instrumenta vietējās un reģionālās pašvaldības var saņemt piešķīrumu, kas paredzēts tehniskās palīdzības izmaksu segšanai, gatavojot ekonomiski pamatotas, ilgtspējīgas, ar enerģiju saistītas investīcijas. Sākotnējo instrumentu izveidoja Eiropas Investīciju banka; 2011. gadā plānoti divi papildu instrumenti[50]. ELENA darbojas vēl tikai nedaudz vairāk par gadu, bet tajā jau ir apstiprināti desmit projekti, kur galīgie saņēmēji iegūs piešķīrumus apmēram 18 miljonu euro apmērā, lai mobilizētu ap 1,5 miljardiem euro investīcijās trīs darbības gadu laikā. - Finansējums caur starpniekiem. Starptautisko finanšu institūciju un citu publiskā sektora banku kredītlīnijas ievērojamu finansējumu energoefektivitātes projektiem ir piedāvājušas caur starpniekiem — vietējām bankām. Bieži izmantots ES finansējums tehniskās palīdzības sniegšanai, gan darbībspējas uzlabošanai iesaistītajā bankā, gan tādiem pasākumiem kā energoaudits, ko izmanto galīgais saņēmējs. - Eiropas ekonomikas atveseļošanas programma. No šīs programmas tiek finansēta publiskā un privātā sektora partnerība "Energoefektīvas ēkas", kurā 1 miljards euro piešķirts pētniecības metodēm un tehnoloģijām enerģijas patēriņa samazināšanai jaunās un renovētās ēkās. Turklāt Komisija šobrīd kopā ar Eiropas Investīciju banku, izmantojot šīs programmas neiztērētos līdzekļus, veido īpašu investīciju fondu energoefektivitātes un atjaunojamo energoresursu projektu atbalstam. Fonds sāks darbību 2011. gadā. - Pamatprogramma pētniecībai, tehnoloģiju attīstībai un demonstrējumu pasākumiem (2007. līdz 2013. gads). No šīs programmas tiek finansēta pētniecība un inovācijas energoefektivitātē kā caurviju pasākums visā sadarbības programmā. ES ieguldījumu 1 miljarda euro apjomā jau ir saņēmuši vairāk nekā 200 projekti. Gatavojot nākamo daudzgadu finanšu shēmu, Komisija izskata, kādus rezultātus ir panākušas ES atbalsta programmas un kāda ir to Eiropas pievienotā vērtība. Tā analizēs esošo ES finanšu mehānismu iespējamos uzlabojumus un turpmākās iespējas rosināt investīcijas energoefektivitātē, sasniedzot apjomu, kas vajadzīgs ES 2020. gada enerģētikas un klimata mērķu realizācijai. 6. Ietaupījumi patērētājiem Patērētāju izmantoto ierīču, piemēram, mājsaimniecības ierīču un viedo skaitītāju, energoefektivitātes rādītāju uzlabošana būtu daudz ciešāk jāsasaista ar enerģijas patēriņa uzskaiti un optimizēšanu, kas savukārt ļauj ietaupīt izmaksas. Tāpēc Komisija panāks, lai, veicot tehnisko darbu marķēšanas, enerģijas taupīšanas informācijas, uzskaites un IKT izmantošanas jomā, pienācīgi tiek ņemtas vērā patērētāju intereses. Šajā nolūkā Komisija izpētīs patērētāju paradumus un pirkumu prioritātes, kā arī veiks alternatīvu politisko risinājumu sākotnējo testēšanu patērētāju vidū, lai noteiktu, kā var vislabāk panākt vajadzīgo paradumu maiņu. Jau procesa sākumā paredzētas apspriešanās ar patērētāju organizācijām. Patērētājiem vajadzīga skaidra, precīza un aktualizēta informācija par enerģijas patēriņu, kas patlaban pieejama reti. Piemēram, tagad tikai 47 % patērētāju zina, cik daudz enerģijas tērē[51]. Patērētājiem vajadzīga arī uzticama informācija par energoefektivitātes ieguldījumu izmaksām un ieguvumiem. Komisija iekļaus šos jautājumus, pārskatot energoefektivitātes politikas tiesību aktus. - Energoefektīvu un resursu ziņā efektīvu ierīču popularizēšana Viens no taustāmākajiem veidiem, kā energoefektivitātes politika var papildināt mājsaimniecību budžetus, ir ēku un ēku apkurē, dzesēšana, ventilācijā un apgaismošanā izmantoto ražojumu energoefektivitātes rādītāju uzlabošana. Spēkā esošie ekodizaina efektivitātes standarti un mājsaimniecības ierīču energomarķējums[52] nodrošina ievērojamus enerģijas ietaupījumus patērētājiem un uzņēmējdarbības iespējas kvalitatīvu preču ražotājiem Eiropā. Saskaņā ar pašreizējo ekodizaina darba plānu[53] Komisija arī turpmāk izmantos šo pieeju un noteiks stingrākus energopatēriņa standartus apkures katliem, ūdens sildītājiem, datoriem, gaisa kondicionētājiem, veļas žāvēšanas mašīnām, sūkņiem, putekļu sūcējiem un vēl dažām apgaismojuma ierīcēm. Komisija nāks klajā arī ar jaunu darba plānu laikposmam no 2012. līdz 2014. gadam. Svarīgs elements šajā pieejā ir energomarķējums. Marķējums dod vislabākos rezultātus tad, ja tajā kā izejas punkts tiek izmantots veids, kā patērētāji izdara izvēli. Komisija plāno veikt aptauju par to, kā patērētāji saprot energomarķējumu. Aptauja ļaus precīzāk ievērot patērētāju intereses (piemēram, izskatot to, kā tiek uztverts dažāda veida marķējums un kāda ietekme ir tirgvedības pasākumiem) turpmākajos energomarķēšanas pasākumos, un šos datus varēs izmantot dialogā ar patērētāju organizācijām. Šobrīd vairāk nekā 40 % logu ES ir ar vienkārtas stiklojumu. Vēl 40 % ir vecā parauga dubultais stiklojums bez pārklājuma[54]. Komisija centīsies veicināt efektīvāku ēku komponentu plašāku izplatību tirgū, piemēram, attiecinot uz logiem ekodizaina vai energomarķējuma regulējumu. Turpinot darbu pie ekodizaina un energomarķēšanas, Komisija izsvērs iespējas attiecīgā gadījumā ietvert gan sistēmas, gan atsevišķus ražojumus. Lai palielinātu šo pasākumu efektivitāti, Komisija turpinās analizēt ražojumu enerģētisko ietekmi visā dzīves ciklā. Tā stingrāk uzraudzīs tirgu, lai panāktu ražojumu prasību pareizu īstenošanu, un atbalstīs pasākumus, kas palīdzēs patērētājiem, uzstādītājiem un mazumtirgotājiem vislabāk izmantot energomarķējumu. - Jauno tehnoloģiju piedāvātās iespējas patērētājiem Pašreizējie ES tiesību akti[55] jau paredz, ka galapatērētāji regulāri jāinformē par enerģijas patēriņu lietošanas brīdī, lai dotu iespēju regulēt visu svarīgāko enerģijas veidu patēriņu ar individuāliem skaitītājiem. Tas attiecas uz elektroenerģiju, gāzi, apkures siltumu, dzesēšanas enerģiju un karsto ūdeni. Tāpat patērētājiem jāsaņem informācija par cenām un enerģijas izmaksām enerģijas rēķinos un līgumos. Informācija jāizklāsta tā, lai ļautu patērētājiem paaugstināt energoefektivitāti, piemēram, salīdzinot patēriņu ar atsauces rādītājiem vai pieejamiem energoefektīviem risinājumiem. Taču praksē patērētāju tiesības vēl nav līdz galam īstenotas. Sniegtā informācija labāk jāpielāgo patērētāju vajadzībām. Komisija strādās kopā ar dalībvalstīm, lai nodrošinātu šo un citu Eiropas energoefektivitātes noteikumu pilnīgu īstenošanu. Turpmākajos gados lielas izmaiņas energoapgādes un energopatēriņa informācijas vākšanā un ziņošanā nesīs Eiropas "viedā tīkla" ieviešana. Šīs informācija dos patērētājiem iespēju taupīt enerģiju. Dalībvalstu pienākums ir nodrošināt, lai viedo elektroenerģijas uzskaites ierīču izplatība 2020. gadā sasniegtu vismaz 80 % galapatērētāju, ja valsts līmeņa izmaksu un ieguvumu analīzē tas atzīts par pamatotu[56]. Ir svarīgi panākt, lai intelektiskums tiktu attīstīts arī citos tīklos, piemēram, siltumapgādes, dzesēšanas un gāzes tīklos[57], un lai šie intelektiskie tīkli palīdzētu veidot labi funkcionējošu, sadarbspējīgu energoefektivitātes pakalpojumu tirgu. Viedie tīkli un viedie skaitītāji kalpos par pamatu viedo ierīču attīstībai, kas vēl papildinās no energoefektīvāku ierīču iegādes iegūtos enerģijas ietaupījumus. Attīstoties viedajiem tīkliem, parādīsies jauni pakalpojumi — ESCO un IKT pakalpojumu sniedzēji patērētājiem piedāvās iespējas regulāri sekot līdzi enerģijas patēriņam (izmantojot tādus kanālus kā internets vai mobilie tālruņi), bet piegādātājiem — norādīt enerģijas rēķinos atsevišķu ierīču enerģijas patēriņu. Papildus ieguvumiem, ko saņems mājsaimniecību patērētāji, no viediem skaitītājiem iegūtu precīzu patēriņa datu pieejamība stimulēs uzņēmumu un pārvaldes iestāžu pieprasījumu pēc energopakalpojumiem, un ESCO varēs piedāvāt uzticamus energoefektivitātes līgumus par enerģijas patēriņa samazināšanu. Pateicoties viediem tīkliem, skaitītājiem un ierīcēm, patērētāji varēs izvēlēties ļaut savām ierīcēm darboties brīdī, kad pieprasījums pēc enerģijas tīklā ir mazāks un enerģija ir lētāka vai kad ir plaši pieejama vēja vai saules enerģija — pretī saņemot finansiālas priekšrocības. Ar šiem tīkliem patērētāji varēs izmantot arī papildu ērtības un enerģijas taupīšanas potenciālu, ko piedāvā ierīču ieslēgšana un izslēgšana no attāluma. Lai minētu potenciālu realizētu, vajadzīgi atbilstīgi skaitītāju un ierīču standarti, kā arī jānosaka piegādātājiem pienākums sniegt patērētājiem atbilstīgu informāciju (piemēram, skaidri saprotamos enerģijas rēķinos) par to enerģijas patēriņu, tostarp ieteikumus par to, kā samazināt patēriņa energointensitāti un tādējādi arī izmaksas. Šajā nolūkā Komisija ierosinās piemērotus pasākumus, lai nodrošinātu, ka tehnoloģiju inovācijas, tostarp viedo tīklu un viedo skaitītāju izmantošanas paplašināšanās, pilda minēto funkciju. Starp pasākumiem būs minimālās prasības attiecībā uz sniedzamās informācijas saturu un formātu un pakalpojumiem. Turklāt Komisijai jānodrošina, lai ēku un ierīču energomarķējums (energoefektivitātes sertifikāti) attiecīgā gadījumā atspoguļo to, ka ir izmantota tāda tehnoloģija, kas dod iespēju šīs ierīces un ēkas salāgot ar viedajiem tīkliem un bez sarežģījumiem integrēt viedā tīkla un viedo skaitītāju infrastruktūrā. Vispirms tas jāattiecina uz tādām ierīcēm kā ledusskapji, saldētavas un siltumsūkņi. 7. Transports Tāpat kā citi šajā plānā apskatītie sektori, arī transports, kur notiek 32 %[58] enerģijas galapatēriņa, ir joma ar lielu enerģijas taupīšanas potenciālu. Enerģijas izmantojuma ziņā tas ir visātrāk augošais sektors, un tam raksturīga vislielākā atkarība no fosilajiem kurināmajiem. Plānotajā Baltajā grāmatā par transportu tiks noteikta stratēģija transporta sektora energoefektivitātes paaugstināšanai, tostarp visos transporta veidos ieviešot modernas satiksmes vadības sistēmas, investējot infrastruktūrā un izveidojot vienotu Eiropas transporta zonu, lai sekmētu multimodālu transportu, izmantojot viedu cenu sistēmu un nosakot efektivitātes standartus visiem transportlīdzekļiem visos transporta veidos, kā arī paredzot citus pasākumus, kas veicina inovācijas transportlīdzekļu jomā. 8. Regulējums, kas attiecas uz valstu pasākumiem Lielākā loma energoefektivitātes rīcībpolitiku izstrādē un 20 % mērķa sasniegšanai vajadzīgo pasākumu ieviešanā ir dalībvalstīm. Līdz šim valstu pamatdokumenti energoefektivitātes politikas attīstībai galapatēriņa sektoros bija valstu energoefektivitātes rīcības plāni, ko paredz energopakalpojumu direktīva.[59] Ņemot vērā šo jauno energoefektivitātes plānu, kurā ir ietverti visi sektori no ražošanas līdz galapatēriņam, ir acīmredzams, ka valstu pamatdokumenti ir jāpaplašina, lai ietvertu visu enerģijas ķēdi un tādējādi vairāk enerģijas taupīšanas potenciāla[60]. Jaunas iespējas Komisijai novērot un novērtēt dalībvalstu ikgadējos panākumus energoefektivitātē paver tas, ka ir sācies pirmais Eiropas pusgads attiecībā uz ex-ante politikas koordināciju stratēģijas "Eiropa 2020" ietvaros. Tā kā ir svarīgi novērot panākumus valstu līmenī, lai novērtētu, kā notiek virzība uz Eiropas 20 % mērķa sasniegšanu, Komisija turpmākajos mēnešos analizēs, kāda ir vispiemērotākā uzraudzības sistēma. 9. Secinājumi Šajā plānā ierosināto pasākumu mērķis pārvarēt atpalicību, kas līdz šim novērota virzībā uz mērķi ES panākt 20 % enerģijas ietaupījumu, un palīdzēt realizēt mūsu 2050. gada vīziju — resursu ziņā efektīva ekonomika ar mazām oglekļa dioksīda emisijām —, kā arī palielināt enerģētisko neatkarību un energoapgādes drošību. Ja plāns tiek pilnībā īstenots, sagaidāmi ievērojami enerģijas ietaupījumi: ir aplēsts, ka publiskā sektora pasākumi un jaunie minimālās efektivitātes standarti ierīcēm radīs ietaupījumus apjomā līdz 100 Mtoe, un līdzvērtīgus ietaupījumus var gaidīt arī no transporta sektora pasākumiem un enerģijas piegādātāju nodrošinātajiem enerģijas ietaupījumiem saviem patērētājiem[61]. Šajā plānā ierosinātos saistošos pasākumus īstenos ar atbilstošiem tiesību aktiem, tostarp likumdošanas priekšlikumiem, kas ietvers pašreizējās energopakalpojumu direktīvas un koģenerācijas direktīvas pārskatīšanu[62]. Nākamie uzdevumi 2011. gadā būs minētā priekšlikuma pieņemšana[63], jaunu ekodizaina un energomarķējuma pasākumu pieņemšana, "Smart Cities and Smart Communities" (progresīvo pilsētu un pašvaldību) iniciatīvas sākšana un priekšlikumi par finansēšanas instrumentiem, kuri tiks iesniegti 2011. gada diskusijās par budžetu. Komisija aicina ES institūcijas, dalībvalstis un visas iesaistītās personas apstiprināt šo jauno energoefektivitātes plānu, aktīvi iesaistīties diskusijās par īstenošanas pasākumiem un cieši sadarboties plāna īstenošanā. [1] COM (2010) 2020. [2] Tehniskā ziņā „energoefektivitāte” nozīmē mazāku enerģijas patēriņu, saglabājot to pašu ekonomiskās aktivitātes vai pakalpojuma līmeni; „enerģijas taupīšana” ir plašāks jēdziens, kas ietver arī patēriņa samazinājumu, mainot paradumus vai samazinot ekonomisko aktivitāti. Praksē šos divus jēdzienus nodalīt ir grūti, un tie — arī šajā paziņojumā — bieži tiek lietoti kā sinonīmi. [3] „Negadžouli” ir lielākas energoefektivitātes rezultātā nepatērētā enerģija. Piemēram, energoefektivitātes uzlabojums pie galapatērētājiem 13 % apmērā, kas tika panākts ES-27 laikposmā no 1996. līdz 2007. gadam, bija līdzvērtīgs enerģijas ietaupījumiem apmēram 160 Mtoe gadā („Overall Energy Efficiency Trends and Policies in the EU27 - ADEME 2009”). [4] 7224/1/07 REV 1. Eiropadomes 2007. gada 8. un 9. marta prezidentūras secinājumi. Absolūtos skaitļos šis mērķis nozīmē līdz 2020. gadam ietaupīt primāro enerģiju 368 miljonu tonnu naftas ekvivalenta apjomā (bruto iekšzemes patēriņš mīnus patēriņš neenerģētiskām vajadzībām), salīdzinot ar attiecīgajā gadā prognozēto patēriņu — 1842 Mtoe. Šo mērķi vēlreiz apstiprināja 2010. gada jūnija Eiropadome (17.6.2010. Nr. EUCO 13/10). [5] COM (2010) 639. [6] Šie pasākumi veikti 2006. gada energoefektivitātes rīcības plāna ietvaros (COM(2006) 545); paveiktais ir izvērtēts pievienotajā dienestu darba dokumentā SEC (2011) 275. [7] Saskaņā ar jaunākajām Komisijas aplēsēm un ņemot vērā energoefektivitātes pasākumus, kas īstenoti līdz 2009. gada decembrim. [8] Eiropadomes 2011. gada 4. februāra sanāksmes secinājumi Nr. EUCO 2/11. [9] COM (2011) 21. [10] COM (2011) 112. [11] COM(2008) 772. Komisijas paziņojums „Energoefektivitāte: kā sasniegt plānotos 20 %”. [12] Aplēšu pamatā ir ēku nozares dati. Skatīt dokumentu SEC(2011) 277. “Impact Assessment accompanying the Energy Efficiency Plan” (Ietekmes novērtējums, kas pievienots energoefektivitātes plānam). [13] SEC(2011) 277. “Impact Assessment accompanying the Energy Efficiency Plan” (Ietekmes novērtējums, kas pievienots energoefektivitātes plānam). [14] 2010/2107(INI). Eiropas Parlamenta pašiniciatīvas ziņojums par energoefektivitātes rīcības plāna pārskatīšanu. [15] Skatīt 13. zemsvītras piezīmi. [16] Ecorys , Ecofys un BioIntelligence (2010). "Study to support the Impact Assessment for the EU Energy Saving Action Plan" (Pētījums, kas izmantots ES enerģijas taupīšanas rīcības plāna ietekmes novērtējuma pamatā). Aprēķina pamatā ir pieņēmums, ka uz katru iedzīvotāju ir 5 m² sabiedrisko ēku, un tas pārrēķināts ES kopējā sabiedrisko ēku platībā (neskaitot sociālās mājas) — 2,5 miljardi m². Kopējā ēku platība ir 21 miljards m². [17] COM(2008) 400. Komisijas paziņojums "Publiskais iepirkums, ņemot vērā vides uzlabošanas aspektus". [18] Direktīva 2009/33/EK par tīro un energoefektīvo autotransporta līdzekļu izmantošanas veicināšanu. Skatīt arī tīro transportlīdzekļu portālu, kurš nesen izveidots, lai palīdzētu pārvaldes iestādēm īstenot minēto direktīvu, sniedzot tām, kā arī galapatērētājiem, esošo transportlīdzekļu salīdzinošu aprites cikla izmaksu analīzi (http://www.cleanvehicle.eu/). [19] Atbilstoši Eiropas programmai "Energy Star", kura paredz, ka dalībvalstu un valdības iestādes un ES iestādes drīkst iegādāties tikai tādas iekārtas, kas nav mazāk efektīvas par "Energy Star" ((EK) Nr. 106/2008). [20] Direktīva 2010/31/ES par ēku energoefektivitāti. [21] Izstrādājot šādu juridisku instrumentu, tāpat kā citus saistošus pasākumus, kas paredzēti šajā plānā, tiks veikts rūpīgs ietekmes novērtējums. Tostarp tiks sīki analizēts priekšlikumā paredzētais renovācijas temps gadā un tiks pārbaudīts, kāda ir labākā metode tā īstenošanai un kāds ir piemērotākais uzraudzības mehānisms. [22] Šis īpatsvars noteikts dalībvalstu līmenī. ES-27 pašreizējais ēku atjaunošanas ātrums ir starp 1,2 % un 1,5 % gadā. Labākais no šiem atjaunošanas rādītājiem raksturīgs ēkām, kuru platība ir lielāka nekā 1000 m² (un tādas ir vairums sabiedrisko ēku), tāpēc pašreizējā tempa divkāršs palielinājums ir 3 %. Skatīt 13. zemsvītras piezīmi un SEC(2008) 2865. [23] Tostarp Dānijā, Francijā un Vācijā. [24] 2005. gadā ielu apgaismošanai tika patērētas 36 TWh elektroenerģijas. Skatīt http://ec.europa.eu/governance/impact/ia_carried_out/docs/ia_2009/sec_2009_0324_en.pdf. [25] Pakta izstrāde tika sākta 2008. gada janvārī, un 2008. gada oktobrī, kad bija gatavs pakta teksts, tam sāka pievienoties pilsētas un reģioni. Skatīt http://www.eumayors.eu/home_en.htm. [26] „Zaļā” infrastruktūra ir koku un augu izmantošana pilsētu temperatūras samazināšanai, samazinot dzesēšanai vajadzīgās enerģijas apjomu. Tādā veidā notiek arī pielāgošanās klimata pārmaiņām. Tāpat šī infrastruktūra samazina plūdu risku un paaugstina ūdens, gaisa un ekosistēmas kvalitāti. COM(2009) 147 galīgā redakcija, 5. lpp., COM(2011) 17 galīgā redakcija, 8. lpp. [27] 2008. gadā. Skatīt Eurostat Enerģētikas, transporta un vides rādītāju 2010. gada izdevumu. [28] Piemēram, ēkām, kas atjaunotas ES "Green Building" programmas ietvaros, izdevās patēriņu rentabli samazināt pat par 80 %. [29] Ex-ante novērtējums, kas veikts iniciatīvai par būvniecības darbaspēka apmācību un kvalifikāciju energoefektivitātes un atjaunojamo energoresursu jomā programmas "Saprātīga enerģija Eiropai" ietvaros. Skatīt Ecorys , Ecofys un BioIntelligence (2010). "Study to Support the Impact Assessment for the EU Energy Saving Action Plan" (Pētījums, kas izmantots ES enerģijas taupīšanas rīcības plāna ietekmes novērtējuma pamatā), 34. lpp. [30] COM (2010) 682. [31] Saskaņā ar aprēķiniem ES ir 700 līdz 1040 aktīvu ESCO ar tirgus apjomu no 6,7 līdz 8,5 miljardiem euro. Aplēstais tirgus potenciāls ir 25 miljardi euro. Skatīt Bertoldi , Marino , Rezessy , Boza-Kiss (2010). "Energy Service Companies market in Europe – JRC". [32] Sarakstus var sagatavot valsts līmenī, un tajos ietvert visus energopakalpojumu sniedzējus. Tie noderētu tikai kā informācija. Ja kā priekšnoteikums iekļūšanai sarakstā netiek prasīta akreditācija vai kvalifikācija, šie saraksti neradītu nevēlamas sekas, piemēram, šķēršļus ienākšanai pakalpojumu tirgū. Uzticību piedāvāto pakalpojumu kvalitātei var palielināt brīvprātīga kvalitātes zīmogu un atsauksmju norāde. [33] COM(2010) 677/4. Komisijas paziņojums „Enerģētikas infrastruktūras prioritātes 2020. gadam un pēc tam. Projekts integrētam Eiropas enerģētikas tīklam”. [34] Direktīva 2003/87/EK ar grozījumiem. [35] Direktīva 2010/75/ES. [36] Direktīva 2004/8/EK par tādas koģenerācijas veicināšanu, kas balstīta uz lietderīgā siltuma pieprasījumu iekšējā enerģijas tirgū, un ar kuru groza Direktīvu 92/42/EEK. [37] Piemēram, Apvienotajā Karalistē, Itālijā, Francijā un Dānijā, kā arī Flandrijas reģionā. [38] Ecorys , Ecofys un BioIntelligence (2010). "Study to support the Impact Assessment for the EU Energy Saving Action Plan" (Pētījums, kas izmantots ES enerģijas taupīšanas rīcības plāna ietekmes novērtējuma pamatā). [39] SEC(2011) 277. “Impact Assessment accompanying the Energy Efficiency Plan” (Ietekmes novērtējums, kas pievienots energoefektivitātes plānam). [40] 2008. gadā. Skatīt Eurostat Enerģētikas, transporta un vides rādītāju 2010. gada izdevumu. [41] Direktīva 2003/96/EK. [42] Skatīt ELECTRA paziņojumu COM(2009) 594. [43] Eurochambres (2010). "Energy efficiency in SMEs: Success Factors and Obstacles" (Energoefektivitāte MVU: veiksmes faktori un šķēršļi). [44] Komisija atgādina, ka gadījumos, kad pasākumi ietver valsts atbalstu, dalībvalstīm jāievēro valsts atbalsta noteikumi, kas paredzēti 107. un 108. pantā Līgumā par Eiropas Savienības darbību. [45] Attiecībā gadījumā integrēti ietvert energovadību vispārējā vides vadības sistēmā. [46] Uzmanības centrā būs 1) produkti, 2) elektropiedziņas sistēmas (piemēram, elektriskie motori, regulējama piedziņa, vadības iekārtas un sūkņi) un 3) iekārtas (piemēram, iekārtu auditi). [47] IKT sektors ir aicināts izstrādāt un pieņemt kopīgu metodiku savu energoefektivitātes rādītāju un SEG emisiju mērīšanai un harmonizētu metodi, kā kvantificēt potenciālu samazināt energopatēriņu (COM (2010) 245, Digitālā programma Eiropai). [48] http://ec.europa.eu/energy/technology/set_plan/set_plan_en.htm [49] Regulas (EK) Nr. 397/2009 un (ES) Nr. 832/2010. [50] Tos īstenos "Kreditanstalt für Wiederaufbau" ("KfW") un Eiropas Padomes Attīstības banka. [51] SEC(2010) 1409. "The functioning of retail electricity markets for consumers in the European Union" (Mazumtirdzniecības elektroenerģijas tirgu darbība attiecībā uz patērētājiem Eiropas Savienībā). [52] Marķē ledusskapjus, saldētavas, televizorus, trauku mazgāšanas mašīnas, fēnus, dažu veidu apgaismojuma ierīces un digitālās televīzijas dekoderus. [53] COM(2008) 660. "Darba plāna izstrāde 2009.-2011. gadam saskaņā ar ekodizaina direktīvu". [54] Aplēses sagatavoja „TNO for Glass for Europe”. [55] Direktīvas 2006/32/EK, 2009/72/EK un 2009/73/EK. [56] Direktīva 2009/72/EK par elektroenerģijas iekšējā tirgus kopīgiem noteikumiem. [57] Direktīva 2009/73/EK par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz dabasgāzes iekšējo tirgu paredz, ka pamatotā termiņā jāievieš viedās uzskaites sistēmas. [58] 2008. gadā. Skatīt Eurostat Enerģētikas, transporta un vides rādītāju 2010. gada izdevumu. [59] Skatīt pievienoto dienestu darba dokumentu SEC (2011) 276. "National Energy Efficiency Action Plans (NEEAPs): update on implementation" (Valstu energoefektivitātes rīcības plāni — jaunākā informācija par īstenošanu). [60] Esošā energoefektivitātes acquis piemērošana ir paplašināta, proti, ir noslēgts Enerģētikas kopienas līgums (EKL), kas aptver ES kaimiņvalstis Eiropas dienvidaustrumos un austrumos (attiecībā uz jaunāko acquis piemērošana šajās valstīs vēl ir procesā). Tādējādi energoefektivitātes veicināšanas regulējums, tostarp 20 % mērķis, attiecas uz partneriem, kuru plānos ir pievienošanās ES. Jaunas ES energoefektivitātes iniciatīvas tiks automātiski pievienotas EKT acquis . [61] Enerģijas ietaupījumi aprēķināti katram pasākumam atsevišķi, iespējams, daļa no tiem pārklāsies. [62] Direktīva 2006/32/EK un 2004/8/EK. [63] Priekšlikumā būs ietverti šī plāna pasākumi, kas attiecas uz preču, pakalpojumu un darbu iepirkumiem publiskajā sektorā, sabiedrisko ēku renovāciju, energoefektivitātes līgumiem, pretrunīgām interesēm energoefektivitātes paaugstināšanā, energopakalpojumu uzņēmumiem, enerģijas ražošanas efektivitāti, koģenerācijas ciklā ražotas elektroenerģijas piekļuvi tīklam, enerģijas taupīšanas pienākumiem, energoauditiem, informācijas pakalpojumiem enerģijas patērētājiem un energoefektivitāti tīkla regulēšanā.