[pic] | EIROPAS KOMISIJA | Briselē, 26.10.2010 COM(2010) 600 galīgā redakcija KOMISIJAS PAZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM UN PADOMEI Eiropas reaģēšanas spēju stiprināšana katastrofu gadījumos — civilās aizsardzības un humānās palīdzības nozīme(Dokuments attiecas uz EEZ) SEC(2010) 1243 SEC(2010) 1242 KOMISIJAS PAZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM UN PADOMEI Eiropas reaģēšanas spēju stipr ināšana katastrofu gadījumos — civilās aizsardzības un humānās palīdzības nozīme (Dokuments attiecas uz EEZ) Ievads ES dalībvalstis un iestādes ir atbilstoši reaģējušas uz daudzajām katastrofām, kuras šogad notika gan ES, gan citur pasaulē. Īpaši būtu jāizceļ zemestrīce Haiti un plūdi Pakistānā. ES reakcija bija ātra, efektīva un dāsna. Tās kvalitāte palīdzēja parādīt ES iedzīvotājiem un dalībvalstīm pievienoto vērtību, ko nodrošina ES rīcība jautājumos, kas saistīti ar reaģēšanu krīzes situācijās. Tajā pašā laikā pastāv iespēja, ka pieprasījums pēc ES reaģēšanas katastrofu gadījumos palielināsies, jo pieaug gan to apmērs, gan biežums. Arī pašreizējo budžeta ierobežojumu dēļ ir vajadzīgi turpmāki centieni, lai veicinātu nepietiekamo līdzekļu efektīvu izmantošanu. Ņemot to vērā, Lisabonas līgumā ir paredzēta iespēja Eiropas Savienībā veidot spēcīgākas, vispusīgākas, labāk koordinētas un efektīvākas spējas reaģēšanai katastrofu gadījumos. Izmaiņas, kas tika ieviestas ar Lisabonas līgumu, ir saistītas gan ar atsevišķiem instrumentiem reaģēšanai katastrofu gadījumos, gan līdzekļiem, kas ļauj nodrošināt saskaņotu ES reakciju, vienlaikus nodrošinot koordināciju ar Apvienoto Nāciju Organizāciju. Lai Eiropas reaģēšanas spējas katastrofu gadījumos padarītu spēcīgākas, saskaņotākas un labāk integrētas, ir jāveic darbs divos virzienos: - jānostiprina atsevišķie ES reaģēšanas instrumenti un - jānodrošina konsekvence un sinerģija starp šiem dažādajiem instrumentiem, lai padarītu saskaņotāku starptautisko reakciju. Balstoties uz Eiropas konsensu par humāno palīdzību[1] un Komisijas paziņojumu par Savienības reaģēšanas spēju stiprināšanu katastrofu gadījumos[2] un gūstot ierosmi no Barnjē ziņojuma un tā izraisītajām debatēm[3], šajā paziņojumā tiek pievērsta uzmanība civilajai aizsardzībai un humānajai palīdzībai — diviem galvenajiem instrumentiem, kuri ir ES rīcībā, lai cilvēkiem, kurus skar katastrofu tūlītējas sekas, nodrošinātu tūlītēju un efektīvu palīdzību katastrofu seku likvidēšanā. Ar Lisabonas līgumu abiem šiem instrumentiem tiek ieviests jauns juridiskais pamats. Šajā paziņojumā Komisija izklāsta savus priekšlikumus par to, kā īstenot šo jauno tiesisko regulējumu un kā efektīvāk apvienot šos divus instrumentus. Šis paziņojums ir uzskatāms par pamatu plašākiem un saskaņotākiem centieniem stiprināt ES reaģēšanas spējas katastrofu gadījumos. Tiek veikts darbs pie papildu elementiem, kas aptver dažādus aspektus, kuri saistīti ar ES reaģēšanu krīzes situācijās gan ES, gan ārpus tās. Attiecībā uz katastrofām, kuras notiek ārpus Eiropas Savienības, Eiropas Ārējās darbības dienesta (EĀDD) izveide sniedz iespēju uzlabot saskaņotību starp elementiem, kas saistīti ar reaģēšanu katastrofu gadījumos, un iespējamiem elementiem, kuri attiecas uz politiskiem un drošības jautājumiem saistībā ar ES reaģēšanu krīzes situācijās kopumā. Šis darbs ietvers politiskos un diplomātiskos centienus Briselē un uz vietas, īpaši ES delegācijās, tostarp arī iespējamo konsulāro atbalstu, ja tas tiks lūgts. EĀDD būs atbildīgs par pasākumiem reaģēšanai krīzes situācijās saskaņā ar stabilitātes instrumentu, kā arī par līdzekļiem civilo un militāro krīžu pārvarēšanai, un tā uzdevumos var ietilpt arī humānās palīdzības un glābšanas atbalsta sniegšana. Visbeidzot, tas uzņemsies ES kā ievērojama attīstības palīdzības sniedzēja lomu daudziem katastrofu skartiem apgabaliem visā pasaulē, kur ir jāpastiprina saiknes starp palīdzību katastrofu seku likvidēšanā, rehabilitāciju un attīstību. Augstais pārstāvis ārlietās un drošības politikas jautājumos un Eiropas Komisija šajā saistībā drīz iesniegs dokumentu, kas būs īpaši balstīts uz pasākumiem pēc Haiti zemestrīces, kura notika šā gada sākumā. Dokumentā arī tiks sniegti turpmāki priekšlikumi attiecībā uz koordināciju starp EĀDD un civilās aizsardzības un humānās palīdzības struktūrām saistībā ar reaģēšanu krīzes situācijās. Attiecībā uz katastrofām, kuras notiek Eiropas Savienībā, priekšlikumi reaģēšanas spēju uzlabošanai būs svarīgs ieguldījums ES iekšējās drošības stratēģijā, kur viens no stratēģiskajiem mērķiem ir padarīt Eiropu noturīgāku pret katastrofām. Jautājumi, kas saistīti ar konsulāro aizsardzību, tiks risināti Komisijas paziņojumā par konsulāro aizsardzību. Ar Lisabonas līgumu tika ieviesta arī solidaritātes klauzula, ar kuru dalībvalstīm nosaka pienākumu sniegt savstarpēju palīdzību dabas vai cilvēku izraisītas katastrofas gadījumā ES teritorijā[4]. Eiropas Komisija un Augstais pārstāvis 2011. gadā ierosinās priekšlikumu par solidaritātes klauzulas īstenošanas kārtību. Pieejamo līdzekļu pielāgošana mainīgai pasaulei Eiropa un tās tuvākās kaimiņvalstis 2010. gadā ir pieredzējušas virkni īpaši spēcīgu katastrofu, sākot ar plūdiem un stiprām vētrām Rietumeiropā, plašiem plūdiem Centrāleiropā un vulkānisko pelnu mākoni pēc Eijafjallajekulla izvirduma un beidzot ar iepriekš nebijušiem mežu ugunsgrēkiem Krievijā. Šogad pasaule arī ir pieredzējusi divas postošākās dabas katastrofas, kas notikušas pēdējos gados — zemestrīci Haiti un plūdus Pakistānā, kuru rezultātā masveidā gāja bojā cilvēki un tika nodarīti plaši postījumi. Pie citām katastrofām pieskaitāma dziļūdens naftas urbuma Deepwater Horizon eksplozija Meksikas līcī (kura izraisīja vispostošāko naftas noplūdi vēsturē) un liels sausums Sahelā. 2010. gads nav tikai kārtējais statistikas ieraksts. No 1975. gada līdz mūsdienām visā pasaulē gadā reģistrēto katastrofu skaits ir palielinājies pieckārtīgi — no 78 līdz 400. Vidējie zaudējumi gadā ir aptuveni ceturtdaļa procenta no pasaules IKP. Pēdējos 20 gados Eiropā[5] vien reģistrētajās katastrofās ir gājuši bojā gandrīz 90 000 un skarti vairāk nekā 29 miljoni cilvēku, un tautsaimniecībai nodarīti zaudējumi 211 miljardu euro apmērā. Šī tendence lielā mērā ir saistīta ar klimata pārmaiņām, iedzīvotāju skaita pieaugumu apvienojumā ar urbanizācijas palielināšanos, kā arī citiem faktoriem, tostarp rūpnieciskās darbības palielināšanos un vides degradāciju. Turklāt Eiropas iedzīvotāju drošību joprojām būtiski apdraud terorisms. Šo faktoru dēļ katastrofu biežums un intensitāte, iespējams, turpinās pieaug. Saskaroties ar šo problemātisko realitāti, ES ir pamatots iemesls pastiprināt savas reaģēšanas spējas katastrofu gadījumos. Efektīvi īstenojot saprātīgu politiku katastrofu pārvaldīšanas jomā, var panākt mazāku skaitu nāves gadījumu un postījumu. Tā kā palielinās un kļūst pamanāmāki riski, ar kuriem mēs saskaramies, ir svarīgi pastiprināt vietējās, valstu un Eiropas politikas virzienus tā, lai varētu novērst šos draudus. Lai labāk reaģētu turpmāku liela mēroga katastrofu gadījumā, ir jāapzina veidi, kā uzlabot pašreizējo sistēmu, un tie jāīsteno. Katras valsts galvenais pienākums ir aizsargāt savu pilsoņu drošumu un drošību, un atbildība par katastrofu novēršanu, sagatavotību katastrofām un reaģēšanu uz tām galvenokārt ir valstu valdību ziņā. Tomēr lielu katastrofu gadījumā, kad to mērogs pārsniedz valstu spējas, kopīga reaģēšana Eiropas līmenī ir iedarbīgāka nekā tad, ja dalībvalstis rīkotos vienas pašas. Šādi rīkojoties, ir iespējams izmantot papildu līdzekļus. Kopīgiem spēkiem var panākt rentabilitāti, maksimāli izmantojot valstu reaģēšanas spēju savstarpējo papildināmību. ES īstenotā sadarbība uzskatāmi apliecina solidaritāti starp dalībvalstīm un ar trešām valstīm. Ciešāka sadarbība ES līmenī var pastiprināt arī kopīgos reaģēšanas un koordinācijas centienus, kuru priekšgalā ir Apvienoto Nāciju Organizācija (ANO). Eiropas iedzīvotāji skaidri saprot, cik svarīgi ir strādāt kopā. Aptuveni 90 % no tiem sagaida, ka ES darīs ko vairāk, lai katastrofu gadījumā palīdzētu viņu valstij[6]. Līdzīga iedzīvotāju procentuālā daļa atbalsta ES humāno palīdzību ārpus tās robežām[7]. ES rīcībā ir daudz instrumentu reaģēšanai katastrofu gadījumos. Katastrofu gadījumā ES ietvaros dalībvalstu praktiskās palīdzības sniegšanu atvieglo un koordinē civilās aizsardzības mehānisms[8]. Ar šo mehānismu arī koordinē praktiskās palīdzības sniegšanu katastrofu gadījumos ārpus ES[9]. ES (Komisija kopā ar dalībvalstīm) ir pasaulē lielākā humānās palīdzības sniedzēja jaunattīstības valstīm. Finansējumu sniedz partnerorganizācijām (galvenokārt ANO aģentūrām, Sarkanā Krusta / Sarkanā Pusmēness kustībai un humānās jomas NVO), kuras uz vietas nodrošina lielāko daļu ārkārtas palīdzības tiem, kam tā ir vajadzīga. Izstrādāta arī kārtība, lai atvieglotu dalībvalstu militāro līdzekļu izmantošanu, ja tas ir vajadzīgs saistībā ar ES vispārējo reaģēšanas spēju katastrofu gadījumos[10]. Haiti zemestrīces gadījumā ES reakcija bija iedarbīga un ātra. Tomēr mācības, kas gūtas no šīs un citām nesen notikušajām katastrofām, liecina, ka ir iespējami turpmāki uzlabojumi saistībā ar iedarbīgumu un efektivitāti (rīcības ātrums un piemērotība), saskaņotību (operatīvā un politiskā koordinācija) un ES reaģēšanas katastrofu gadījumos pamanāmību . Tomēr jebkuri uzlabojumi ES reaģēšanā uz ārkārtas situācijām ārpus ES ir atkarīgi no tā, cik lielas un efektīvas ir dalībvalstu civilās aizsardzības vienību reaģēšanas spējas. Tādēļ, lai pastiprinātu ES reaģēšanas spējas katastrofu gadījumos, ir jāsāk ar to, ka tiek nodrošinātas labākas reaģēšanas spējas ES teritorijā. Tādēļ šajā paziņojumā ir izklāstīta stratēģija, kuras mērķis ir apvienot bagātīgas ekspertu zināšanas un resursus, kas ir pieejami vietējā, valstu un ES līmenī, lai izveidotu spēcīgāku ES sistēmu reaģēšanai katastrofu gadījumos. Tajā tiek pievērsta uzmanība tam, lai nodrošinātu palīdzību katastrofu seku likvidēšanā ārkārtas situācijas pirmajā posmā . Politikas un drošības elementi, kas saistīti ar reaģēšanu katastrofu, kā arī krīzes gadījumos, saskaņā ar stabilitātes instrumentu un vidēja termiņa un ilgtermiņa palīdzību, un kā tos labāk koordinēt ar ārkārtas palīdzību katastrofu seku likvidēšanā, tiks apskatīti atsevišķos priekšlikumos. Tiek ierosināts par minētās stratēģijas stūrakmeņiem noteikt ES spēju veidošanu reaģēšanai ārkārtas situācijās, balstoties uz dalībvalstu līdzekļiem, un Eiropas Ārkārtas reaģēšanas centra izveidi. Tiek sniegti priekšlikumi arī tādās jomās kā civilā aizsardzība un humānā palīdzība. Pamatprincipi Veidojot ES spējas reaģēšanai katastrofu gadījumos, būtu jāvadās pēc šādiem pamatprincipiem. - ES jāspēj iedarbīgi un solidaritātes garā reaģēt uz katastrofām gan ES iekšienē, gan ārpus tās . - ES reaģēšanas spējas katastrofu gadījumos būtu jāizmanto, lai pārvarētu visu veidu katastrofas (proti, dabas vai cilvēku izraisītas katastrofas, kas nav bruņoti konflikti), kuru mērogs pārsniedz valstu reaģēšanas spējas, un tādēļ ir vajadzīga ES palīdzība. - Lai nodrošinātu pilnībā saskaņotu pieeju attiecībā uz katastrofām, kas notiek ārpus ES, būs jāapvieno dažādie elementi , kurus potenciāli varētu izmantot (atkarībā no krīzes rakstura): civilā aizsardzība, humānā palīdzība, reaģēšana krīzes situācijās saskaņā ar stabilitātes instrumentu, galvenie ģeogrāfiskie ārējās palīdzības instrumenti (krīzes un ārkārtas situācijās izmantojot elastīgas procedūras), Kopējā drošības un aizsardzības politika (KDAP) un civilo un militāro krīžu pārvarēšana. Mērķim ir jābūt apzināt un izmantot vispiemērotākos resursus, lai reaģētu jebkuras attiecīgās krīzes gadījumā. Šī pieeja jāveido, pamatojoties uz pašreizējiem uzdevumiem un pilnvarām un spējām, un tai jānodrošina būtisku trūkumu un šķēršļu novēršana. - Konkrēti reaģējot uz humānām vajadzībām, ko izraisījušas katastrofas ārpus ES, sniedzot palīdzību, ES ir jārīkojas saskaņā ar starptautiski pieņemtiem humāniem principiem (humānisms, neitralitāte, objektivitāte un neatkarība)[11] un pamatnostādnēm. Koordinācijas uzlabošana ES līmenī palīdzēs nostiprināt ANO kā ārkārtas situāciju galvenā koordinatora lomu trešās valstīs. - Labākais veids, kā reaģēt uz pieaugošajiem draudiem, ko rada katastrofas, ir pieeja, ar kuru reaģēšanu katastrofu gadījumos līdzsvaro ar katastrofu novēršanu un sagatavotību tām . Lai gan šajā paziņojumā galvenā uzmanība tiek veltīta reaģēšanai, ES katastrofu pārvarēšanas stratēģijas[12] stūrakmens ir katastrofu novēršana un sagatavotība tām. Pasākumus, kas vērsti uz reaģēšanu katastrofu gadījumos, papildinās stingri novēršanas un sagatavotības pasākumi. Tas ietver maksimālas sinerģijas nodrošināšanu starp katastrofu riska samazināšanu un pielāgošanos klimata pārmaiņām, lai, piemēram, ar atbalstu katastrofu novēršanas, seku likvidēšanas un rekonstrukcijas pasākumiem varētu palielināt noturību pret turpmākām krīzēm. - Paaugstināt rentabilitāti nozīmē meklēt efektīvākus veidus palīdzības sniegšanai. To var panākt, labāk apvienojot resursus, lai samazinātu izmaksas un izvairītos no dubulta darba veikšanas. Attiecīgos gadījumos dalībvalstīm jāmeklē iespējas izmantot kopīgus resursus. Ar jaunām iniciatīvām (piemēram, kopīgs nodrošinājums ar transportu) jācenšas panākt, lai vispārējie ieguvumi efektivitātes ziņā pārsniegtu jebkuras iespējamās izmaksas un nemazinātu valstu atbildību par katastrofu novēršanu, sagatavotību tām un reaģēšanu katastrofu gadījumos. ES arī jāizvairās no jaunu struktūru un papildu birokrātijas līmeņu radīšanas. Efektīvāka un iedarbīgāka Eiropas reaģēšana katastrofu gadījumos Eiropas spēju nodrošināšana reaģēšanai katastrofu gadījumos, balstoties uz dalībvalstu līdzekļiem, ko tās iepriekš apņēmušās sniegt, un iepriekš saskaņoti ārkārtas rīcības plāniem ES civilās aizsardzības reaģēšanas pasākumi pašlaik ir balstīti uz dalībvalstu ad hoc palīdzības piedāvājumiem. Šāda sistēma ļoti apgrūtina ārkārtas operāciju iepriekšēju plānošanu un nespēj visos gadījumos nodrošināt atbilstošas un pietiekamas palīdzības pieejamību. ES ir jāpāriet no ad hoc koordinācijas uz sistēmu, kur iepriekšēja plānošana nodrošina, ka pamatlīdzekļi ir pieejami tūlītējai izmantošanai. Lai uzlabotu ES civilās aizsardzības operāciju plānošanu , Komisija ierosina šādus pasākumus. - Izstrādāt standarta scenārijus katastrofu galvenajiem veidiem [13] ES teritorijā un ārpus tās. - Apzināt un plānot galvenos esošos līdzekļus, kurus dalībvalstis varētu darīt pieejamus ES reaģēšanai ārkārtas situācijās atbilstoši šiem scenārijiem. - Izstrādāt ārkārtas rīcības plānus šo līdzekļu, tostarp transporta, izmantošanai un pārskatīt tos, balstoties uz pieredzi, kas gūta jaunās ārkārtas situācijās un mācībās. - Apzināt un nodrošināt sinerģiju starp praktisko palīdzību un palīdzību, kas sniegta, izmantojot ES finansējumu, kas paredzēts humānām vajadzībām. ES reaģēšanas spējas ievērojami uzlabotu ES civilās aizsardzības operācijām pieejamo resursu plānošana, balstoties uz iepriekš definētiem katastrofu scenārijiem. Tas ļautu Komisijai un dalībvalstīm maksimāli izmantot priekšrocības, ko sniedz papildināmība un resursu apvienošana. Rezultātā tiks panākta lielāka rentabilitāte. Lai pamatlīdzekļus padarītu pieejamākus , sagatavošanas darbības ES ātrās reaģēšanas iespēju nodrošināšanai ietvaros tika pārbaudīti dažādi pasākumi. Tie ietvēra rezerves pasākumus, kas saistīti ar lauka hospitāļiem, ārkārtas patvērumu, lieljaudas sūknēšanu, ūdens attīrīšanu un citiem līdzekļiem, kuri atrodas lielākajā daļā dalībvalstu. Balstoties uz sākotnējo pieredzi, Komisija ierosina - nodrošināt Eiropas reaģēšanas spējas katastrofu gadījumos, apvienojot to valstu iepriekš apzinātus civilās aizsardzības līdzekļus, kuras piedalās civilās aizsardzības mehānismā, un kuri tiek brīvprātīgi darīti pieejami ES katastrofu seku likvidēšanas operācijām gan Savienības teritorijā, gan ārpus tās. Dalībvalstis ir piekritušas atvēlēt kopējam fondam līdzekļus un vajadzības gadījumā darīt tos pieejamus ES operācijām, izņemot, ja tie ir vajadzīgi vietējām ārkārtas situācijām. Šie līdzekļi paliks valstu rīcībā un kontrolē. Kopējam fondam ir jābūt pietiekami lielam, lai nodrošinātu, ka vienmēr ir pieejami svarīgi reaģēšanas resursi. Līdzekļu ieskaitīšana kopējā fondā būs brīvprātīga, un tie būs pilnībā pieejami valstu mērķiem, ja netiks izlietoti ES operācijām. Dalībvalstis arī var apvienot spēkus un paredzēt daudznacionālus moduļus iekļaušanai kopējā fondā[14]. Šīm sistēmām jābūt pieejamām trešo valstu dalībniekiem, īpaši Eiropas Ekonomikas zonas valstīm un ES kandidātvalstīm. Liela mēroga katastrofu gadījumā un reaģējot uz lūgumu pēc palīdzības, Komisija nekavējoties ierosinās plānu reaģēšanai ārkārtas situācijās, balstoties uz vietējām vajadzībām un iepriekš izstrādātiem scenārijiem. Tā aicinās izmantot attiecīgos moduļus. Attiecīgās dalībvalstis uz vietas pārvaldīs izmantojamos līdzekļus. ES eksperti (Komisija un dalībvalstis) nodrošinās to dažādo ES moduļu, ko izmanto Ārkārtas reaģēšanas centrs, koordināciju uz vietas un attiecīgā gadījumā — integrāciju ANO puduru sistēmā. Tā kā lielākajā daļā dalībvalstu civilās aizsardzības moduļi jau ir pieejami valsts nolūkiem, paredzams, ka šī sistēma neradīs būtiskas papildu izmaksas, kas saistītas ar to attīstību un turēšanu gatavībā. Gluži pretēji, var sagaidīt, ka kopīgas reaģēšanas vienības izveide radīs ieguvumus efektivitātes ziņā un palielinās ES katastrofu reaģēšanas operāciju rentabilitāti. Lai palielinātu šo līdzekļu sadarbspēju, būtu jāorganizē regulāras ES mācības un treniņi. Turpināsies savietojamības prasību izstrāde. Jebkuras ES civilās aizsardzības operācijas kodols būs šo pēc vajadzības piesaistāmo līdzekļu izmantošana. Izmantojot dalībvalstu papildu piedāvājumus, tos papildinās tādā pašā veidā, kā šobrīd tiek organizēta civilās aizsardzības palīdzība. Ja katastrofas notiks ārpus ES, šie pēc vajadzības izmantojamie līdzekļi un ES humānā palīdzība papildinās viens otru, un vajadzības gadījumā tiks sniegts atbalsts, atbilstoši saskaņotajām sistēmām izmantojot ES civilo un militāro krīžu pārvarēšanas līdzekļus. Kā turpmāku pasākumu Komisija ierosina - izmantot ārkārtas situāciju plānošanu, lai noteiktu dalībvalstīs pieejamo civilās aizsardzības reaģēšanas spēju trūkumus, kurus varētu novērst, izmantojot ES papildu finansējumu. Sloga dalīšana un resursu kopīga izmantošana var dot ievērojamu ieguvumu efektivitātes ziņā. Visuzskatāmākais apliecinājums tam ir gadījums, kad līdzekļi vajadzīgi horizontālajai koordinācijai, novērtēšanai un loģistikai (piemēram, novērošanas lidaparāts, ko izmanto novērtēšanai). Tas varētu būt aktuāli arī saistībā ar dažiem ļoti vērtīgiem aktīviem. Komisija kopā ar dalībvalstīm ir īstenojusi sekmīgus izmēģinājuma projektus, izskatot iespēju sniegt ES atbalstu dažādu veidu ārkārtas reaģēšanas aprīkojuma nodrošināšanai. Šajos projektos uzmanība tika pievērsta aviācijas līdzekļiem meža ugunsgrēku dzēšanai un tehniskās palīdzības un atbalsta vienībām, bet šo pieeju varētu paplašināt un attiecināt uz cita veida resursiem, piemēram, cilvēku meklēšanas un glābšanas līdzekļiem jūrā vai specializētām medicīnas iekārtām. Tiks izstrādāta kārtībai sadarbībai starp Eiropas Ārkārtas reaģēšanas centru un Eiropas Ārējās darbības dienestu, lai nodrošinātu papildināmību un izmantotu iespējamo sinerģiju starp katastrofu seku likvidēšanas un civilo un militāro krīžu pārvarēšanas veidu pārvaldību. Katastrofu seku likvidēšanas līdzekļu iepriekšēja izvietošana Lai nodrošinātu atbalsta efektivitāti, katastrofu seku likvidēšanas līdzekļi ir iepriekš jāizvieto pēc iespējas tuvāk katastrofas zonai, ja iespējams, izmantojot vietējos un reģionālos resursus. Šā iemesla dēļ, saņemot ievērojamu finansiālo atbalstu no ES, savas iepriekšējās izvietošanas spējas ir attīstījušas un izvērsušas lielākās humānās palīdzības organizācijas (piemēram, Pasaules pārtikas programma un Starptautiskā Sarkanā Krusta un Sarkanā Pusmēness federācija). Arī ES ietvaros dalībvalstis sagrupē stratēģiskās vietās katastrofu seku likvidēšanas un reaģēšanas valsts līdzekļus. Nesenā pieredze parādīja, ka šī pieeja ir ievērojami paātrinājusi operatīvo reaģēšanu katastrofu gadījumos. Palīdzības ātru mobilizēšanu varētu lielā mērā atvieglot starptautisks reģionālo bāzu/centru tīkls. Lai paātrinātu humānās palīdzības sniedzēju piekļuvi līdzekļiem ārkārtas situācijās, kuras norisinās ārpus ES, Komisija - pārskatīs pieredzi, kas gūta, ES sadarbojoties ar lielākajiem partneriem humānās palīdzības jomā, īpaši ar Pasaules pārtikas programmu un Starptautisko Sarkanā Krusta un Sarkanā Pusmēness federāciju, un izstrādās risinājumus, lai turpinātu attīstīt šo pieeju; - tur, kur tas iespējams, centīsies izmantot esošās dalībvalstu iepriekšējas izvietošanas sistēmas trešās valstīs. Vajadzību labāka novērtēšana Vajadzību savlaicīga un precīza novērtēšana ir būtiska, lai varētu pieņemt pamatotus lēmumus par katastrofu seku likvidācijas pasākumiem. Attiecībā uz katastrofām, kuras notiek ārpus ES, lai ES varētu reaģēt, svarīga loma informācijas un konsultāciju sniegšanā ir ECHO vietējiem ekspertiem un ES civilās aizsardzības vienībām. Viņi arī nodrošina ANO novērtēšanas un koordinācijas darba atbalstu. Jānodrošina labāka saikne starp humānās palīdzības vajadzību novērtēšanu katastrofu seku likvidācijas agrīnos posmos un pieeju, ko pēc tam īsteno attiecībā uz atjaunošanas un attīstības novērtēšanu, piemēram, vajadzību novērtēšanu pēc katastrofām. Komisija veiks šādus pasākumus. - Atbalstīs ANO centienus izstrādāt starpnozaru vajadzību kopīgu un salīdzināmu novērtējumu. - Izmantos ES ekspertus, lai koordinētu sadarbību ar ANO sistēmu. - Palielinās ES novērtēšanas grupu resursus, lai aptvertu lielāku teritoriju un vajadzības gadījumā aizstātu trūkstošos ANO resursus. - Vajadzību novērtēšanā pēc katastrofām nodrošinās to ES ekspertu atbilstošu līdzdalību, kuri piedalās ar seku likvidāciju saistītā vajadzību novērtēšanā un humānās palīdzības pasākumu īstenošanā. Kopīga, iedarbīgāka un rentablāka loģistika Pašlaik līdztekus pastāv dažādas valstu un ES sistēmas, kas nodrošina loģistikas centrus trešo valstu katastrofu zonās. Atšķirīgas struktūras nozīmē to, ka katram dalībniekam ir jāplāno un jāizmanto atbalsts, kas pieejams uz vietas. Dažkārt šie valstu atbalsta centri reāli nesazinās savā starpā. Tas nav efektīvi no operatīvā viedokļa, nav rentabli un mazina ES pamanāmību. Horizontālos uzdevumus, piemēram, loģistikas darbu, efektīvāk var veikt ES līmenī. Komisija kopā ar dalībvalstīm ir izveidojusi specializētas vienības (tehniskās palīdzības un atbalsta vienības), kuras darbojas kā mobilie loģistikas centri. Komisija ierosina - sistemātiskāk izmantot tehniskās palīdzības un atbalsta vienības, īpaši situācijās, kad ir sabrukusi vietējā infrastruktūra, un izstrādāt līgumiskas vienošanās, lai garantētu šo vienību pieejamību; - kopā ar EĀDD izstrādāt risinājumus, kā šīs vienības var labāk atbalstīt ES delegācijas, konsulārās iestādes un citus ES un starptautiskos dalībniekus liela mēroga ārkārtas situācijās ārpus ES; - meklēt iespējas integrēt šos risinājumus, izveidojot vietēju ES koordinācijas centru, kurš var pieslēgties ANO sistēmai. Koordinēts un rentabls transports ES pašlaik ir iespēja līdzfinansēt praktiskās palīdzības transportu. Šie resursi ir jānostiprina, lai nodrošinātu trūkumu novēršanu transporta jomā. Vajadzīgi uzlabojumi palīdzības nogādāšanā katastrofu skartajām valstīm, tostarp attiecībā uz loģistiku un vietējām piegādēm tur, kur tās ir visvairāk vajadzīgas. Komisija ierosina - vienkāršot un nostiprināt transporta līdzekļu apvienošanas un līdzfinansēšanas pašreizējo sistēmu; - iesaistīt privāto sektoru risinājumu sagatavošanā transporta un loģistikas pakalpojumu sniegšanai ārkārtas situācijās; - pilnībā izmantot saskaņoto sistēmu dalībvalstu militāro transportlīdzekļu vai militāro spēku fraktēto transportlīdzekļu un EDAP koordinācijas instrumentu izmantošanai, lai atbalstītu ES pasākumus, reaģējot uz katastrofām; - turpināt atbalsta sniegšanu pienācīgu gaisa transporta / transporta resursu (stratēģisko un taktisko) attīstībai, ko veic humānās palīdzības organizācijas un ANO. Dalībvalstu militāro resursu un KDAP atbalsta izmantošana ES reaģēšanai katastrofu gadījumos Civilie un militārie resursi, kas izveidoti ES kopējās drošības un aizsardzības politikas kontekstā, var būt noderīgi, lai atbalstītu civilās aizsardzības un humānās palīdzības pasākumus, īpaši liela mēroga dabas katastrofu gadījumā. Militāro līdzekļu izmantošanu, lai sniegtu palīdzību trešām valstīm, reaģējot uz dabas katastrofām, reglamentē tā saucamās Oslo pamatnostādnes[15]. Šīs pamatnostādnes tika saskaņotas ANO līmenī, un ES tās apstiprināja Eiropas konsensā par humāno palīdzību[16]. Oslo pamatnostādnēs noteikts, ka militārie resursi būtu jāizmanto kā galējs līdzeklis, ja nav pieejama neviena cita civila alternatīva, lai noteiktajā laikā apmierinātu neatliekamas humānās vajadzības. Dažās dalībvalstīs ir izveidotas nacionālās sistēmas militārā transporta vai citu militāro resursu izmantošanai, lai atbalstītu civilās aizsardzības spēku reaģēšanu liela mēroga katastrofu gadījumā ārpus ES. Minētie militārie līdzekļi, kas tiek novirzīti caur dalībvalstu civilās aizsardzības iestādēm, var dot ieguldījumu vispārējās praktiskās palīdzības sniegšanā, ko ES pašlaik nodrošina, izmantojot Civilās aizsardzības mehānisma uzraudzības un informācijas centru ( MIC ). Kā pierādīja reaģēšana uz zemestrīci un cunami 2004. gada decembrī Indijas okeānā un nesen reaģēšana uz 2010. gada plūdiem Pakistānā, ar militāriem līdzekļiem var kompensēt resursu trūkumu tādās jomās kā transports, loģistikas atbalsts, inženiertehniskais vai medicīniskais atbalsts. ES ir izstrādājusi militārā atbalsta sistēmu ES reaģēšanai katastrofu gadījumos, kura ietver dalībvalstu militāro transportlīdzekļu vai militāro spēku fraktēto transportlīdzekļu un Eiropas drošības un aizsardzības politikas koordinācijas instrumentu izmantošanu[17]. Tika izstrādātas standarta procedūras, ko efektīvi izmantoja, reaģējot uz liela mēroga ārkārtas situācijām, piemēram, 2010. gadā Pakistānā, kur Komisija (ar MIC starpniecību) sekmēja atbalsta piegāžu avioreisus, ko piedāvāja ES Militārā štāba ES spēku pārvietošanas plānošanas struktūrvienība. Tie tika veikti papildus dažādiem civilajiem reisiem, ko organizēja un līdzfinansēja šā mehānisma ietvaros. Konkrētus priekšlikumus par to, kā uzlabot mehānismus, kas paredzēti civilo un militāro līdzekļu izmantošanai saskaņā ar KDAP ES reaģēšanai katastrofu gadījumos, īpaši par to, kā uzlabot saskaņotību un sinerģiju ar ES humānās palīdzības un civilās aizsardzības operācijām, Augstais pārstāvis un Eiropas Komisija iesniegs atsevišķi. Nepieciešams izveidot - Eiropas Ārkārtas reaģēšanas centru kā Komisijas operatīvās ārkārtas palīdzības mijiedarbības punktu ar KDAP koordinācijas instrumentiem, lai nodrošinātu atbilstību starp humānajām vajadzībām uz vietas un dalībvalstu piegādātajiem līdzekļiem krīzes pārvarēšanai. Saskaņotāka reaģēšana Ārkārtas reaģēšanas centra izveide Civilā aizsardzība un humānā palīdzība ir galvenie instrumenti ES tūlītējai reaģēšanai katastrofu gadījumos. Šie instrumenti ir apvienoti vienā Komisijas ģenerāldirektorātā ( ECHO ĢD), kas dod iespēju izveidot pastiprinātu Ārkārtas reaģēšanas centru, kurš var izmantot abu jomu informāciju un ekspertu zināšanas un Eiropas līmenī efektīvi sasaistīt dalībvalstu civilās aizsardzības un humānās palīdzības iestādes. ECHO un MIC krīzes biroji tiks apvienoti, izveidojot īstu reaģēšanas centru, kurš darbosies 24 stundas diennaktī un būs atbildīgs par ES reaģēšanas koordināciju civilo katastrofu gadījumos. Lai to izdarītu, būs nepieciešama kvalitatīva pāreja no informācijas apmaiņas un reaģēšanas ārkārtas situācijās uz aktīvu iepriekšēju plānošanu, uzraudzību, sagatavošanu, operatīvo koordināciju un loģistikas atbalstu. Šai nolūkā centrs izveidos integrētus uzraudzības resursus, kas inter alia būs balstīti uz GMES pakalpojumiem. Centrs nodrošinās pastāvīgu informācijas apmaiņu gan ar civilās aizsardzības, gan humānās palīdzības iestādēm par nepieciešamību pēc palīdzības un piedāvājumiem, ko sniedz ES dalībvalstis un citi dalībnieki. Tas nodrošinās iespēju dalībvalstīm pieņemt pamatotus lēmumus par finansējumu un papildu palīdzības piedāvāšanu. Centrs arī izstrādās standarta scenārijus katastrofu galvenajiem veidiem ES teritorijā un ārpus tās. Attiecībā uz ārkārtas situācijām ārpus ES šim Ārkārtas reaģēšanas centram būtu jāatbild par informācijas vākšanu par visu Eiropā pieejamo praktisko palīdzību un tās saskaņotības nodrošināšanu ar ANO koordinācijas sistēmu un valsti, kurā radusies ārkārtas situācija. Konsolidēts Ārkārtas palīdzības centrs arī atvieglos operatīvo koordināciju ar citiem ES dalībniekiem[18]. Tas ietvers informācijas un analīzes apmaiņu starp EĀDD ģeogrāfiskajām nodaļām (tostarp vajadzības gadījumā arī Situāciju centru) un ES delegācijām. Tas attieksies arī uz sadarbību ar EĀDD krīzes pārvarēšanas struktūrām gadījumos, kad ES reaģēšanas katastrofu gadījumos ietvaros tiek apsvērta ES civilo un/vai militāro līdzekļu izmantošana. Šim centram arī jābūt koordinācijas punktam starp attiecīgajām EĀDD struktūrvienībām, tostarp arī attiecībā uz KĀDP vai ESDP misijām, kas izvietotas trešās valstīs. Centrs arī būs savienots ar sistēmu informēšanai par situāciju, kura tiek izstrādāta iekšējās drošības stratēģijas ietvaros, un tādējādi ļaus palielināt Eiropas noturību pret katastrofām. Jaunas galvenās struktūras netiek ierosinātas. Specializēto centru/platformu izveide tiks apvienota ar darba kārtību, kas nodrošina sistemātisku informācijas apmaiņu. Komisija veiks šādus pasākumus. - Apvienos Civilās aizsardzības un ECHO ĢD krīzes birojus, lai izveidotu īstu Ārkārtas reaģēšanas centru, kurš strādās 24 stundas diennaktī 7 dienas nedēļā un cieši sadarbosies ar citiem attiecīgajiem dienestiem, tostarp dienestiem, kas atbildīgi par iekšējās drošības stratēģiju. - Ārkārtas reaģēšanas centru laika gaitā iekļaus platformā, ar kuru nodrošina atbalstu citiem dienestiem, kuri nodarbojas ar lielu katastrofu pārvarēšanu. - Izveidos darba kārtību sadarbībai ar EĀDD (gan ar galveno biroju, gan ES delegācijām). To var izdarīt inter alia ar tādu pasākumu palīdzību kā regulāras sanāksmes, pagaidu apmaiņa ar koordinatoriem, kopīgi treniņi un mācības. Koordinācijas stiprināšana Attiecība uz katastrofām trešās valstīs ES stingri atbalsta ANO kā galvenā koordinatora lomu, īpaši ANO Humānās palīdzības koordinācijas biroja lomu. Stingrāka koordinācija ES līmenī pastiprinās ANO lomu, nodrošinot saskanīgu ES ieguldījumu ANO palīdzības centienu īstenošanā. Komisija veiks šādus pasākumus. - Pastiprinās ES atbalstu ANO koordinācijai humānās palīdzības saņēmējvalstīs (puduru sistēma un ANO humānās palīdzības koordinators), tostarp, iespējams, izmantojot arī ES humānās palīdzības koordinatorus un norīkojot ES darbiniekus uz ANO vietējo koordinācijas sistēmu. - Izmantos Ārkārtas reaģēšanas centru, lai racionalizētu informācijas plūsmas starp ES un ANO par ES darbu katastrofu seku likvidēšanā. - Uzlabos ANO finanšu uzraudzības sistēmas ziņojumu sniegšanu par ES kopējo palīdzību konkrētu katastrofu gadījumos. Humānās palīdzības un civilās aizsardzības apvienošana viena komisāra pienākumu portfelī nodrošina iespēju kopīgi veikt analīzi un vākt informāciju, vienkāršāk to ievadīt puduru koordinācijas sistēmā un uzlabot koordināciju uz vietas ES ietvaros. Lai turpmāk palielinātu Eiropas ārkārtas palīdzības saskaņotību katastrofu seku likvidēšanā, Komisija veiks šādus pasākumus. - Ierosinās dalībvalstīs noteikt humānās palīdzības koordinācijas centrus, kuri jebkurā laikā būs pieejami informācijas apmaiņai. Lai nodrošinātu pilnībā saskaņotu pieeju, šie koordinācijas centri būs saistīti ar ES civilās aizsardzības mehānisma valstu kontaktpunktiem. - Izstrādās tīmekļa informācijas rīku (balstoties uz CECIS[19] civilās aizsardzības atbalsta sistēmas pašreizējo 14 punktu sistēmu). Šis rīks ļaus reālā laikā nodrošināt saziņu par jautājumiem, kas saistīti ar ES (27 dalībvalstis un Komisija) humāno palīdzību un praktisko palīdzību. - Mudinās dalībvalstis savlaicīgi ziņot par sniegto humāno palīdzību. Pamanāmāka reaģēšana ES pamanāmība nav mērķis pats par sevi. Tajā pašā laikā ES sabiedrībai ir tiesības saņemt precīzu un pilnīgu informāciju par to, kā ES reaģē katastrofu gadījumos. Šobrīd ES ir lielākā humānās palīdzības sniedzēja, un operatīvā ziņā tās veikums tiek uzskatīts par efektīvu, tomēr ES iedzīvotājiem, līdzekļu saņēmējām jaunattīstības valstīm un starptautiskajiem partneriem tas ne vienmēr ir pamanāms. Laikmetā, kura virzītājspēks ir globalizācija, tas ievērojami pavājina uzticību ES un tās sarunu pozīcijas starptautiskā līmenī. Vajadzīga arī atbilstoša pieeja scenāriju plānošanai attiecībā uz saziņas jautājumiem. ES iestādēm kopā ar dalībvalstīm ir jāizstrādā saziņas stratēģija, kas uzlabos ES reaģēšanas pamanāmību. Tāpat arī ir svarīgi, lai uz vietas (izņemot gadījumus, kad ES simbolu klātbūtne apgrūtinātu atbalsta sniegšanu) un internetā tiktu pienācīgi atzīts un būtu pamanāms ES finansējums, ko sniedz ar starptautisko un vietējo partnerorganizāciju starpniecību. Komisija veiks šādus pasākumus. - Norādīs vienu kopīgu skaitli par ES ārkārtas palīdzību katastrofu seku likvidēšanā (gan finansiālo, gan praktisko), nevis atsevišķus skaitļus par ES un dalībvalstīm, vienlaikus pilnībā novērtējot saistīto divpusējo palīdzību. - Strādās pie tā, lai nodrošinātu, ka saistībā ar visu palīdzību, ko sniedz ES un dalībvalstu darbinieki / palīdzību, ko izmanto, reaģējot uz katastrofām, ES simboli tiek izmantoti kopā ar valstu pazīšanas zīmēm. - Apsvērs, kā partneroganizācijas var nodrošināt atbilstošu pamanāmību ES finansētajai ārkārtas palīdzībai katastrofu seku likvidēšanā (piemēram, ES logotips vai dubultie logotipi uz palīdzības priekšmetiem). - Ciešāk uzraudzīs, kā tiek ievēroti spēkā esošie finansēšanas noteikumi. - Apsvērs atbilstoša zīmola izveidi pastiprinātajām ES reaģēšanas spējām. Secinājums Šajā paziņojumā ieskicētā stratēģija ir pirmais solis uz ES reaģēšanas spēju stiprināšanu katastrofu gadījumos. Šī stratēģija palīdzēs maksimāli palielināt ES ieguldījuma ietekmi uz katastrofu upuru ciešanu atvieglošanu ES un visā pasaulē. Tiesību aktu priekšlikumi svarīgāko priekšlikumu īstenošanai tiks iesniegti 2011. gadā. [1] Eiropas konsenss par humāno palīdzību, 2007. gada decembris. [2] Komisijas 2008. gada 5. marta paziņojums par Eiropas Savienības reaģēšanas spēju stiprināšanu katastrofu gadījumos, COM(2008) 130 galīgā redakcija. [3] Mišela Barnjē ziņojums “For a European civil protection force: europe aid”. http://ec.europa.eu/archives/commission_2004-2009/president/pdf/rapport_barnier_en.pdf. [4] LESD 222. pants. [5] Katastrofu epidemioloģijas pētniecības centrs ( CRED ). Saskaņā ar CRED definīciju katastrofa ir “situācija vai notikums, kura mērogs pārsniedz vietējās reaģēšanas spējas, kā rezultātā jālūdz ārēja palīdzība valsts vai starptautiskā līmenī“, www.cred.be. Šajā paziņojumā galvenokārt risināti jautājumi, kas saistīti ar katastrofām, kuru dēļ ir jālūdz starptautiska palīdzība. [6] http://ec.europa.eu/public_opinion/archives/ebs/ebs_328_en.pdf . [7] http://ec.europa.eu/public_opinion/archives/ebs/ebs_343_en.pdf . [8] Mehānisma pirmajā darbības gadā (2002. gadā) tas tika izmantots trīs reizes. 2009. gadā to izmantoja 27 reizes. Aptuveni puse no izmantošanas gadījumiem bija, lai reaģētu uz katastrofām ES iekšienē. [9] Visos gadījumos, pirms tiek izmantots šis mehānisms, ir jāsaņem lūgums no valsts vai valstīm, ko skārusi katastrofa. Ja katastrofas notiek trešās valstīs, nekavējoties notiek apspriešanās ar Augsto pārstāvi ārlietu politikas jomā, ievērojot Padomes un Komisijas kopīgo deklarāciju par Kopienas civilās aizsardzības mehānisma izmantošanu krīžu pārvarēšanā (dok. 10639/03), lai noskaidrotu, vai šā mehānisma izmantošana ir KĀDP krīžu pārvarēšanas darbības jomā. [10] Dokumenti, kas 2003.-2006. gadā izstrādāti Padomē, ir “Vispārēja sistēma dalībvalstu militāro transportlīdzekļu vai militāro spēku fraktēto transportlīdzekļu un EDAP koordinācijas instrumentu izmantošanai, lai atbalstītu ES pasākumus, reaģējot uz katastrofām — pieejamo līdzekļu un spēju apzināšana un koordinācija” (skatīt dokumentus 10639/03, 6644/4/04, 8976/06, 9462/3 REV3 un 14540/06 + COR1). [11] Eiropas konsenss par humāno palīdzību: http://ec.europa.eu/echo/files/policies/consensus/consensus_en.pdf. [12] Komisija 2009. gadā pieņēma paziņojumu “Kopienas pieeja dabas un cilvēka izraisīto katastrofu novēršanai” (COM(2009) 82 galīgā redakcija) un ES stratēģiju katastrofu draudu samazināšanas atbalstam jaunattīstības valstīs (COM(2009) 84 galīgā redakcija). Drīz tiks pieņemts arī īstenošanas plāns ES katastrofu draudu samazināšanas stratēģijas atbalstam jaunattīstības valstīs . Turpinās darbs pie ES mēroga risku pārskata, un Komisija pēta mehānismus, lai varētu regulāri pārskatīt dalībvalstu novēršanas un sagatavotības politiku. Katastrofu novēršanas vajadzībām ir pieejams ievērojams ES finansējums, tomēr šie līdzekļi joprojām tiek izmantoti nelielā apmērā. Finansējums ir pieejams arī saskaņā ar kosmosa un drošības tematiem Septītajā pētniecības un attīstības pamatprogrammā. Turpinās darbs, lai ES atbalstu varētu sniegt arī katastrofu novēršanas projektiem trešās valstīs, lai apzinātu paraugpraksi un apmainītos ar to un pētītu iespējas inovatīviem finansēšanas noteikumiem. Šis darbs būtu jāsasaista ar ES centieniem, kas vērsti uz pielāgošanos klimata pārmaiņām. Arī ES Solidaritātes fonda īstenošana un turpmāka attīstība varētu sniegt iespējas stiprināt ES darbu katastrofu pārvarēšanas jomā. [13] Tostarp ķīmisko, bioloģisko, radioaktīvo un kodolterorisma un pārrobežu teroristu uzbrukumu gadījumā. [14] Ar Komisijas atbalstu Igaunija, Latvija un Lietuva ir izveidojušas kopīgu lieljaudas sūknēšanas moduli (kas saucas “Balt Flood Combat”), kurš tika sekmīgi izmantots plūdos Polijā un Moldovas Republikā. [15] Pamatnostādnes par to, kā izmantot militārus un civilās aizsardzības līdzekļus, likvidējot starptautisku katastrofu sekas — “Oslo pamatnostādnes” (ANO Humānās palīdzības koordinācijas birojs tās atkārtoti ierosinājis 2006. gada novembrī). [16] Īpaši skatīt 61. punktu. [17] Atsauces uz šiem dokumentiem skatīt iepriekš 11. zemsvītras piezīmē. [18] Komisija turpinās izmantot un attīstīt sistēmu “ARGUS” (skatīt COM(2005)662) un ar to saistītas procedūras attiecībā uz daudznozaru krīzēm ar savstarpēji saistītu risku, kā arī procedūras visu Komisijas dienestu koordinācijai. [19] Kopīga ārkārtējo situāciju sakaru un informācijas sistēma — droša sistēma, kas nodrošina sakarus starp civilās aizsardzības iestādēm, kuras piedalās ES civilās aizsardzības mehānismā, un Komisiju.