[pic] | EIROPAS KOMISIJA | Briselē, 12.8.2010 COM(2010) 429 galīgā redakcija KOMISIJAS ZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM UN PADOMEI par to, kā tiek piemērota Eiropas Parlamenta un Padomes 2005. gada 26. oktobra Regula (EK) Nr. 1889/2005 par skaidras naudas kontroli, kuru ieved Kopienas teritorijā vai izved no tās, saskaņā ar regulas 10. pantu KOMISIJAS ZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM UN PADOMEI par to, kā tiek piemērota Eiropas Parlamenta un Padomes 2005. gada 26. oktobra Regula (EK) Nr. 1889/2005 par skaidras naudas kontroli, kuru ieved Kopienas teritorijā vai izved no tās, saskaņā ar regulas 10. pantu IEVADS Eiropas Parlamenta un Padomes 2005. gada 26. oktobra Regula (EK) Nr. 1889/2005 par skaidras naudas kontroli, kuru ieved Kopienas teritorijā vai izved no tās[1] (turpmāk ziņojumā — Skaidras naudas kontroles regula), stājās spēkā 2005. gada 15. decembrī. Skaidras naudas kontroles regulas 10. pants paredz, ka četrus gadus pēc šīs regulas spēkā stāšanās Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu par tās piemērošanu. Skaidras naudas kontroles regula tiek piemērota kopš 2007. gada 15. jūnija, un, ievērojot tās neilgo piemērošanas laiku, dalībvalstu un Komisijas uzmanības lokā ir atbilstīgu struktūru un piemērotu procedūru izveide, lai nodrošinātu regulas saskaņotu ieviešanu. Lai sāktu novērtēšanas procesu, 2008. gada jūlijā Komisija dalībvalstīm nosūtīja aptaujas anketas. Dalībvalstu atbildes uz aptaujas anketām[2] un apspriedes ar dalībvalstīm vairākās Skaidras naudas kontroles darba grupas sanāksmēs deva Komisijai pietiekamu informāciju šā ziņojuma sagatavošanai. VISPāRīGS SITUāCIJAS RAKSTUROJUMS Konteksts Eiropas Savienības (ES) tiesību akti ES tiesību aktu kopumu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas novēršanai veido Eiropas Parlamenta un Padomes 2005. gada 26. oktobra Direktīva 2005/60/EK par to, lai nepieļautu finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai un teroristu finansēšanai[3], kura grozīta ar Direktīvu 2007/64/EK, Direktīvu 2008/20/EK un Direktīvu 2009/110/EK, un Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 15. novembra Regula (EK) Nr. 1781/2006 attiecībā uz naudas līdzekļu pārskaitījumiem pievienoto informāciju par maksātāju[4]. Vienlīdz būtisks ir arī Padomes Lēmums Nr. 2000/642/JHA par sadarbības pasākumiem starp dalībvalstu finanšu ziņu vākšanas vienībām attiecībā uz informācijas apmaiņu un Padomes Pamatlēmums Nr. 2001/500/JHA par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu un nozieguma rīku un noziedzīgi iegūto līdzekļu identifikāciju, meklēšanu, iesaldēšanu, arestēšanu un konfiskāciju. Tiesību aktu kopumu papildina ES stratēģija terorisma finansēšanas novēršanai, kurā paredzēti pasākumi ar mērķi uzlabot rezultātus cīņā pret terorisma finansēšanu. Direktīvā 2005/60/EK, ar kuru aizstāta Direktīva 1991/308/EEK, noteikts ES mehānisms nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas novēršanai, saskaņā ar kuru tiek pārraudzīti darījumi, kuros izmanto kredītiestādes un finanšu iestādes, kā arī dažas profesionālās darbības. Ievērojot risku, ka mehānisms tiks apiets, veicot skaidras naudas pārvietošanu nelegāliem mērķiem vai terorisma finansēšanai, tas bija jāpapildina ar kontroles prasībām attiecībā uz skaidras naudas ievešanu ES vai izvešanu no tās. Tāpēc tika pieņemta Skaidras naudas kontroles regula, un tās mērķis ir saskaņot personu brīvas pārvietošanās un preču, pakalpojumu un kapitāla brīvas aprites pamatprincipu ar nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un terorisma finansēšanas novēršanu vienota tirgus un ekonomikas un monetārās savienības kontekstā. Starptautiskie aspekti Finanšu darba grupa nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas jomā ( FATF ) un ar to saistītā reģionālā iestāde Moneyval ir svarīgi partneri Skaidras naudas kontroles regulas efektivitātes nodrošināšanā. Šī starpvaldību iestāde, ko izveidoja 1989. gadā Parīzē G7 augstākā līmeņa sanāksmes laikā, atbalsta valdību politiku nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un terorisma finansēšanas novēršanai. Tā īsteno atbalstu, apstiprinot ieteikumus un pamatnostādnes un ar abpusējas novērtējuma sistēmas palīdzību pārbaudot atbilstību saviem ieteikumiem, lai nepārtraukti mudinātu savus locekļus nodrošināt efektīvus pasākumus nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un terorisma finansēšanas novēršanai. FATF IX īpašais ieteikums par skaidras naudas kurjeriem ir ieviests ES, izmantojot Skaidras naudas kontroles regulu. Daudzos gadījumos debates par IX īpašā ieteikuma procedūrām un novērtējumu un progresa ziņojumiem, ko sagatavojuši FATF novērtētāji, ir veicinājušas tālākus skaidras naudas kontroles uzlabojumus dalībvalstīs. FATF nesen ir atzinusi ES par pārnacionālu jurisdikciju IX īpašā ieteikuma par skaidras naudas kurjeriem piemērošanai. Šajā atzinumā ir ietverti tādi konkrēti kritēriji kā atbilstīga apmaiņa ar attiecīgo informāciju pārnacionālā līmenī un salīdzināmas apmācību, datu vākšanas, realizēšanas un mērķa noteikšanas programmas, ko izstrādā un piemēro pārnacionālā līmenī. Skaidras naudas kontroles regulas pamatelementi Deklarēšanas pienākums Ar Skaidras naudas kontroles regulu tiek izveidota vienota ES pieeja skaidras naudas kontrolei, pamatojoties uz obligātu deklarēšanas sistēmu attiecībā uz tām skaidras naudas summām, kuras tiek ievestas ES vai izvestas no tās un kuru vērtība ir EUR 10 000 vai lielāka. Veicot deklarēšanu, ceļotājiem norādītajai kompetentajai iestādei ir jāsniedz informācija par skaidras naudas deklarētāju, īpašnieku un saņēmēju, kā arī par skaidras naudas summu, veidu, izcelsmi, paredzēto lietojumu un transportēšanu. Skaidras naudas kontroles regulā nav noteikta ne deklarēšanas metode, t. i., mutiska, rakstiska vai elektroniska deklarēšana, ne deklarācijas formāts. Kompetento iestāžu pilnvaru noteikšana Lai nodrošinātu deklarēšanas pienākuma ievērošanu, valstu kompetentajām iestādēm ir jābūt pilnvarotām veikt fizisku personu, viņu bagāžas un transportlīdzekļu kontroli. Ja nav ievērots paredzētais deklarēšanas pienākums, skaidras naudas summu var aizturēt un piemērot sodu. Informācijas reģistrācija un apstrāde Skaidras naudas kontroles regulā noteikts dalībvalstu pienākums reģistrēt un apstrādāt visu informāciju, kas iegūta deklarēšanas un/vai kontroles rezultātā, un nodrošināt šīs informācijas pieejamību tās dalībvalsts finanšu ziņu vākšanas vienībai, kurā iebrauc vai no kuras izbrauc ceļotājs. Informācijas apmaiņa Ja ir pazīmes, ka skaidras naudas summas ir saistītas ar nelikumīgām darbībām, kas saistās ar skaidras naudas pārvietošanu, drīkst veikt informācijas apmaiņu ar citu dalībvalstu kompetentajām iestādēm un, ja var tikt nelabvēlīgi ietekmētas Kopienas finanšu intereses, informācija jānosūta Komisijai. Informāciju, kas iegūta, piemērojot Skaidras naudas kontroles regulu, drīkst nodot arī trešajām valstīm saskaņā ar līgumiem, kas noslēgti par savstarpēju administratīvo palīdzību, ja ir ievēroti attiecīgie valstu un ES noteikumi par personas datu nodošanu trešajām valstīm. Konfidencialitātes jautājumi Visa informācija, kas iegūta, piemērojot Skaidras naudas kontroles regulu, ir konfidenciāla. Visi personu dati jāapstrādā saskaņā ar attiecīgajiem datu aizsardzības noteikumiem. Lai garantētu datu drošību, ja nepieciešams, piemēro informācijas klasificēšanas noteikumus. Kontrole, kas tiek veikta, lai kontrolētu skaidras naudas pārvietošanu ES teritorijā Skaidras naudas kontroles regula neietekmē pasākumus, ko valstis veic, lai kontrolētu skaidras naudas pārvietošanu ES iekšienē. Tomēr šādiem valstu pasākumiem jāatbilst Līguma par ES darbību 65. pantam, kurā paredzētas dalībvalstu pilnvaras noteikt procedūras, kā pārvaldes vai statistikas informācijas vajadzībām deklarēt kapitāla apriti, vai veikt pasākumus, ko pamato sabiedriskās kārtības vai sabiedriskās drošības intereses, ja piemērotie pasākumi un procedūras nerada iespēju patvaļīgi diskriminēt vai slēpti ierobežot kapitāla brīvu apriti. Skaidras naudas kontroli ES iekšienē uz savām robežām ar citām dalībvalstīm piemēro šādas dalībvalstis[5]: Beļģija, Bulgārija, Dānija, Francija, Itālija, Kipra, Malta, Polija, Portugāle, Spānija un Vācija. Šim nolūkam dalībvalstis izmanto obligātu deklarēšanas sistēmu (izņemot Portugāli, kur deklarēšana ir fakultatīva, ja vien netiek kontrolēta fiziska persona), kurā minimālā deklarējamā skaidras naudas summa ir EUR 10 000. Austrijā skaidras naudas kontrole tiek veikta ne tikai uz robežas, bet arī visā valsts teritorijā. Spānija, līdzīgi Austrijai, ir ieviesusi valsts kontroli, bet tā attiecas uz summām, kas ir vienādas ar EUR 100 000 vai lielākas. Apvienotajā Karalistē nav ieviesta regulāra skaidras naudas kontrole ES iekšienē, bet tiek veiktas (neregulāras) pasažieru un viņu bagāžas pārbaudes saistībā ar skaidras naudas pārvietošanu. Īrijā tiek izmantota līdzīga procedūra kā Apvienotajā Karalistē un minimālā deklarējamā skaidras naudas summa ir EUR 6438. Čehija, Grieķija, Igaunija, Latvija, Lietuva, Luksemburga, Nīderlande, Rumānija, Slovākija, Slovēnija, Somija, Ungārija un Zviedrija nepiemēro nekāda veida skaidras naudas kontroles ES iekšienē. SKAIDRAS NAUDAS KONTROLES REGULAS PIEMēROšANA Konteksts Kompetentās iestādes Skaidras naudas kontroles regulā nav paredzēts, kura iestāde dalībvalstī ir jānorīko kā kompetentā iestāde. Praksē 23 dalībvalstīs par galveno kompetento iestādi ir atzīta muitas iestāde. Dānijā un Igaunijā šādas pilnvaras ir piešķirtas nodokļu un muitas iestādei. Vēl divās dalībvalstīs — Polijā un Apvienotajā Karalistē — pilnvaras ir piešķirtas Muitas un krasta apsardzei. Valstu atšķirības atspoguļo arī plašais citu iesaistīto iestāžu klāsts, tostarp Federālā (kriminālā) policija, finanšu ziņu vākšanas vienības, Pretterorisma aizsardzības aģentūra, robežsardze, provinču valdības, Valsts kase, krāpšanas apkarošanas departamenti vai informācijas vākšanas un tiesu iestādes. Visbiežāk partneri skaidras naudas kontroles nodrošināšanā ir policijas iestādes un finanšu ziņu vākšanas vienības. 16 dalībvalstīs sadarbība starp iestādēm ir noteikta līgumos. Vienā trešdaļā dalībvalstu ir izveidotas izlūkošanas vienības vai darba grupas, iesaistot kompetentās iestādes. Skaidras naudas definīcija Skaidras naudas kontroles regulā ietvertā skaidras naudas definīcija ir pārņemta no FATF IX īpašā ieteikuma, un tā aptver apgrozāmus uzrādītāja instrumentus vai valūtu. Līdz šim dalībvalstis nav ziņojušas par nozīmīgām problēmām definīcijas piemērošanā. Definīcija neietver zeltu, dārgmetālus un dārgakmeņus. Dažas dalībvalstis ir ziņojušas par valsts noteikumiem attiecībā uz zeltu un/vai dārgmetāliem un dārgakmeņiem, kas ir līdzīgi skaidras naudas deklarēšanas pienākumam (Bulgārija, Vācija, Austrija (Austrijas teritorijā) Kipra, Čehija un Polija). Daudzfunkcionālas elektroniskās skaidras naudas kartes arī nav ietvertas definīcijā. Viena dalībvalsts (Vācija) ir ziņojusi par valsts noteikumiem attiecībā uz elektroniskās naudas deklarēšanu. Deklarēšanas pienākums Jebkurai fiziskai personai, kas iebrauc ES teritorijā vai izbrauc no tās, saskaņā ar tiesību aktiem ir pienākums deklarēt pārvadāto skaidras naudas summu, ja tā ir vienāda ar EUR 10 000 vai lielāka, to dalībvalstu kompetentajām iestādēm, kuru robežas šķērsojot, šī fiziskā persona iebrauc ES vai izbrauc no tās, t. i., pirmajā robežas šķērsošanas punktā, iebraucot ES, un pēdējā robežas šķērsošanas punktā, izbraucot no ES. Informētības par deklarēšanas pienākumu sekmēšana Lai nodrošinātu, ka ceļotāji ir informēti par deklarēšanas pienākumu, tiek rīkotas informēšanas kampaņas, kuras nepārtraukti tiek atjauninātas gan valstu, gan ES līmenī. ES līmenī ir izveidoti un izplatīti šādi informācijas nesēji: plakāts (10 000 eksemplāru 22 valodās), informatīvas daudzvalodu lapiņas (401 520 eksemplāru, kas iespiesti 2007. gadā; atjaunināts metiens 1 000 000 eksemplāru 2009. gada jūlijā), reklāmraksti aviosabiedrību žurnālos (10 nozīmīgu aviosabiedrību žurnālos 2009. gada septembrī), tīmekļa vietnēs (2007. gadā; atjauninājums 2009. gada augustā) un animācijas klipā (2007. gadā; atjauninājums 2009. gada novembrī; 7 valodās). Līdzīgi informācijas nesēji, piemēram, plakāti, tīmekļa vietnes, informācija nozares dalībniekiem vai preses paziņojumi par atklājumiem, tika izmantoti arī valstu līmenī. Kopumā darbības komunikācijas jomā saistībā ar skaidras naudas kontroli ir devušas nozīmīgu ieguldījumu, sekmējot ceļotāju informētību par skaidras naudas deklarēšanas pienākumu. Tomēr tikai četrās dalībvalstīs komunikācijas kampaņas rezultāti tika pārraudzīti, un nevienā gadījumā pārraudzības rīki netika lietoti, lai mērītu komunikācijas kampaņu efektivitāti un iedarbīgumu. Skaidras naudas kontroles regulā nav skaidri noteikts pienākums organizēt komunikācijas kampaņu, bet gandrīz visas dalībvalstis ir atzinušas, ka bijis jāveic darbības komunikācijas jomā. 17 dalībvalstis informē, ka tās izmanto pastāvīgu komunikācijas kampaņu saistībā ar skaidras naudas kontroli, lai nodrošinātu nepārtrauktu informētības sekmēšanu. Dažās dalībvalstīs valda uzskats, ka regulā ir jāiekļauj pienākums sekmēt informētību par skaidras naudas kontroli, jo tas ļautu vieglāk nodibināt kontaktus ar lidostu vadību, lai izvietotu materiālus, kas veicina informētību. Deklarēšanas vieta Skaidras naudas kontroles regula paredz, ka fiziskām personām jādeklarē skaidra nauda to dalībvalstu kompetentajām iestādēm, kuru robežas tās šķērso, lai iebrauktu ES un izbrauktu no tās. Kopumā šī prasība dalībvalstīm nerada problēmas. Tranzīts Gaisa satiksmes tranzīta pasažieriem ir grūti izpildīt savu skaidras naudas deklarēšanas pienākumu pirmajā robežas šķērsošanas punktā, iebraucot ES, un pēdējā robežas šķērsošanas punktā, izbraucot no ES, jo lidostu tranzīta infrastruktūras ir dažādas. Tranzīta zonā ir vai nu dažas, vai arī dažādas skaidras naudas deklarēšanas iespējas, un starp lidojumiem nav pietiekama laika intervāla. Dalībvalstu kompetentajām iestādēm ir grūti nodrošināt arī saskanīgu tranzīta pasažieru kontroli. Kontroli kavē laika trūkums, atbilstīgu kontroles iespēju nepietiekamība, ko rada atšķirības lidostu tranzīta infrastruktūrā, un atsevišķi kanāli rokas un nododamajai bagāžai. Īpaša skaidras naudas kontroles ekspertu projekta grupa ir strādājusi pie šā jautājuma un nonākusi pie atzinuma, ka varētu būt nepieciešams pārskatīt Skaidras naudas kontroles regulas 3. pantu, lai skaidras naudas kontroles procedūras saskaņotu ar pasažieru bagāžas kontroles procedūrām, kas paredzētas Komisijas 1993. gada 2. jūlija Regulas (EEK) Nr. 2454/93, ar ko nosaka īstenošanas noteikumus Padomes Regulai (EEK) Nr. 2913/92 par Kopienas Muitas kodeksa izveidi, 192.–194. pantā[6]. Deklarēšanas metodes Skaidras naudas kontroles regulā paredzēts, ka skaidras naudas deklarācijā ietveramo informāciju drīkst sniegt rakstiski, mutiski vai elektroniski. Lielākā daļa dalībvalstu ir izvēlējušās rakstiskas deklarācijas. Tikai Dānijā, Austrijā un Spānijā ir atļauta mutiska deklarācija, ko muitas ierēdņi pārvērš rakstiskā dokumentā. Austrijā (tikai profesionāliem skaidras naudas kurjeriem), Spānijā un Polijā ir atļauts iesniegt elektroniskas deklarācijas. 2009. gada 2. ceturksnī 90 % no skaidras naudas deklarācijām bija rakstiskas, 9,7 % — elektroniskas, bet 0,3 % — mutiskas deklarācijas. Visas dalībvalstis ir izveidojušas veidlapas, kas paredz visa datu minimuma iesniegšanu saskaņā ar Skaidras naudas kontroles regulas 3. panta 2. punktu. Sākotnējā ieviešanas posmā tika konstatēts, ka kopējas deklarācijas veidlapas izmantošana ievērojami uzlabotu (elektronisko) apmaiņu ar informāciju par skaidras naudas deklarēšanu. Turklāt tas arī veicinātu starptautisko ceļotāju informētību par to, kas no viņiem tiek gaidīts, tādējādi uzlabojot prasību izpildi. Šim nolūkam tika izstrādāta Kopējā Eiropas deklarācijas veidlapa ( CDF ). Šī veidlapa pašlaik tiek izmantota 16 dalībvalstīs: Austrijā, Dānijā, Grieķijā, Igaunijā, Īrijā, Kiprā, Luksemburgā, Maltā, Nīderlandē, Polijā, Portugālē, Rumānijā, Slovēnijā, Somijā, Ungārijā un Zviedrijā. Pārējās dalībvalstīs tiek apsvērta CDF ieviešana nākotnē (Bulgārijā, Latvijā, Slovākijā un Vācijā) vai jau tiek izmantotas veidlapas, kuras ir ļoti līdzīgas CDF (Francijā, Lietuvā un Spānijā). Gandrīz visās dalībvalstīs tiek pieņemtas skaidras naudas deklarācijas, un tās var tikt aizpildītas gan tās valsts valodā, kurā jāveic deklarēšana, gan arī angļu valodā. Dažās dalībvalstīs ir atļauts skaidras naudas deklarēšanas veidlapas aizpildīt citās plaši lietotās ES valodās, un šādas veidlapas tiek pieņemtas. Skaidras naudas deklarāciju statistika Skaidras naudas kontroles regula skaidri neparedz prasību sniegt statistikas datus. Tomēr dalībvalstis ir piekritušas sūtīt Komisijai savu statistiku par iesniegtajām skaidras naudas deklarācijām un par kontroles rezultātiem[7]. Nepareizas skaidras naudas deklarācijas vai kontroles rezultātā iegūti konstatējumi statistikā tiek saukti par „ierakstiem” (sīkāku informāciju sk. 3.4.2. punktā). Ziņojuma 1. pielikumā ir ietverta statistika par skaidras naudas deklarācijām un ierakstiem, ko visas dalībvalstis ir savākušas laikā no 2007. gada 15. jūnija līdz 2009. gada 30. jūnijam. Šajā laikposmā dalībvalstis ir saņēmušas 178 351 skaidras naudas deklarāciju par kopējo summu, kas vienāda ar EUR 79 922 milj. To skaidras naudas deklarāciju skaits, kuras saņemtas, iebraucot teritorijā, ir 101 824, bet to, kuras saņemtas, izbraucot no teritorijas, — 76 527. Ziņojuma 2. pielikumā ir iekļauts grafisks pārskats par dalībvalstu sniegtajiem datiem par saņemto skaidras naudas deklarāciju skaitu, un tajā redzamas nozīmīgas atšķirības. Pārskata periodā 25 %, 22,5 % un 13 % no skaidras naudas deklarāciju kopskaita tika saņemti attiecīgi Vācijā, Itālijā un Francijā, un vēl Spānijā tika saņemti 9 % no skaidras naudas deklarāciju kopskaita, Lietuvā — 4,5 %, Polijā — 4 %, Apvienotajā Karalistē — 3,5 % un Bulgārijā — 3 %. Turpmāka šīs statistikas uzraudzība ir nepieciešama, lai veicinātu saskaņotas skaidras naudas kontroles ieviešanu dalībvalstīs. Ziņojuma 3. pielikumā redzams, ka 2008. gada beigās skaidras naudas deklarāciju skaits dalībvalstīs bija strauji pieaudzis (no 13 196 deklarācijām 2007. gada 3. ceturksnī līdz 28 210 deklarācijām 2008. gada 4. ceturksnī). 2009. gada 2. ceturksnī skaidras naudas deklarāciju skaits nokritās līdz 27 236. Tāda pati tendence ir vērojama 4. pielikumā atspoguļotajai EUR izteiktajai skaidras naudas kopsummai, kas iekļauta šajās deklarācijās (EUR 5432 milj. 2007. gada 3. ceturksnī, EUR 13 051 milj. 2008. gada 4. ceturksnī, EUR 9496 milj. 2009. gada 2. ceturksnī). Ļoti iespējams, ka skaidras naudas deklarāciju skaita un tajās iekļautās EUR summas dinamika ir bijusi saskanīga ar kopējo ekonomiskās aktivitātes kritumu, kas bija vērojams 2009. gadā un bija saistīts ar banku krīzi. 2009. gada 2. ceturksnī vairāk nekā 63 % no skaidras naudas deklarācijām tika iesniegtas lidostās, 30 % — autoceļu robežšķērsošanas vietās, 5 % — ostās un 2 % — dzelzceļa robežšķērsošanas vietās. 86,2 % no skaidras naudas deklarācijām bija aizpildījuši privāti skaidras naudas pārvadātāji, bet 13,8 % — profesionāli skaidras naudas kurjeri. Informācija par valstu iestāžu pilnvarojumu kontroles jomā Kompetence kontroles jomā dalībvalstīs Dalībvalstīs kontroli veic iesniegtajām deklarācijām, pasažieriem, bagāžai un transportlīdzekļiem. Visas dalībvalstis ziņo, ka tās veic fiziskas pārbaudes. Gandrīz visās dalībvalstīs izmanto skenēšanas ierīces. Četras dalībvalstis ziņo par apmācītu suņu izmantošanu skaidras naudas kontroles vajadzībām. Lai nodrošinātu efektīvu un sekmīgu kontroli, izšķirīga nozīme ir atbilstīgas riska pārvaldības stratēģijas izmantošanai. 12 dalībvalstis ziņo, ka tiek izmantota īpaša valsts stratēģija skaidras naudas kontroles jomā. Citas dalībvalstis ziņo, ka galvenajos robežšķērsošanas punktos skaidras naudas kontrolē tiek izmantoti riska analīzes kritēriji. 17 dalībvalstis norāda, ka skaidras naudas kontroles vajadzībām tiek izmantota riska profilēšana, bet 18 dalībvalstīs tiek izmantoti brīdinājumi saistībā ar skaidras naudas kontroli, saņemot un/vai izziņojot šāda veida brīdinājumus. 4 dalībvalstis ziņo, ka kopā ar citām kompetentajām iestādēm valsts mērogā tiek veiktas mērķa darbības. Kontroles rezultāti Dalībvalstu reģistrētie ieraksti (sk. 1. pielikumu) sasniedz 13 019 gadījumus, un to kopsumma ir EUR 1632 milj. Lielākā daļa konstatēto ierakstu ir Vācijai (40 %), Francijai (20 %), Itālijai (12 %), Apvienotajai Karalistei (10 %), Nīderlandei (6 %), Portugālei (4 %) un Spānijai (4 %). Šīs būtiskās atšķirības redzamas 5. pielikumā iekļautajā grafiskajā pārskatā par ierakstu skaitu. Dažas dalībvalstis ziņo, ka tām nav neviena vai ir tikai daži ieraksti. Dažos gadījumos tas drīzāk atspoguļo dalībvalstu nespēju centralizēti iegūt datus, nevis faktisku kontroles trūkumu (sk. 3.4.2. punktā sniegto informāciju). Citu dalībvalstu ziņoto ierakstu un iesniegto labprātīgo skaidras naudas deklarāciju skaita attiecība ir ļoti liela (sk. 6. pielikumu). Kontroles rezultātu cieša uzraudzība ļaus atklāt iespējamās atšķirības kontroles pieejā dalībvalstu vidū un rīkoties saistībā ar tām, tādējādi radot iespēju veikt korekcijas, lai nodrošinātu pilnīgu kontroles pieejas saskaņotību dalībvalstīs. Ierakstu skaits ir stabili pieaudzis — no 552 gadījumiem 2007. gada 3. ceturksnī līdz 2300 gadījumiem 2009. gada 2. ceturksnī (sk. 7. pielikumu). EUR izteiktā skaidras naudas summa, kas iekļauta šajos ierakstos (sīkāku informāciju sk. 8. pielikumā), visā periodā ir bijusi diezgan stabila, izņemot 2008. gada 4. ceturkšņa ierakstus, kurus ietekmēja Vācijā veikts konstatējums par vienu nedeklarētu uzrādītāja apgrozāmu instrumentu ar lielu vērtību (EUR 33 milj. 2007. gada 3. ceturksnī, EUR 1149 milj. 2008. gada 4. ceturksnī, EUR 72,5 milj. 2009. gada 2. ceturksnī). Informācija par reģistrēšanu un apstrādi Skaidras naudas deklarāciju reģistrēšana un apstrāde Visas dalībvalstis ziņo, ka informācija par skaidras naudas deklarācijām tiek reģistrēta. 14 dalībvalstīs reģistrēšana tiek veikta automatizētā centrālajā datubāzē. Lielākajā daļā gadījumu tās ir nesaistītas datubāzes centrālā līmenī, un dažkārt tās ir tieši pieejamas valstu finanšu ziņu vākšanas vienībām (2 dalībvalstīs centrālā datubāze pieder valsts finanšu ziņu vākšanas vienībai). Pašlaik lielākajā daļā gadījumu citas kompetentās iestādes, piemēram, valsts finanšu ziņu vākšanas vienība, nevar tieši izgūt reģistrēto informāciju. Tās dalībvalstis, kuras ir ziņojušas par to, ka skaidras naudas deklarāciju reģistrēšana nav automatizēta, visbiežāk norāda, ka tiek izmantotas Excel datnes vai lokālās datubāzes. Skaidras naudas piespiedu deklarāciju reģistrēšana un apstrāde un kontroles rezultātā iegūtā informācija 25 dalībvalstis ziņo, ka skaidras naudas kontroles rezultātā iegūtā informācija tiek reģistrēta un apstrādāta. 1 dalībvalsts informē, ka šāda veida informācija netiek uzkrāta, kaut arī Skaidras naudas kontroles regulas 5. pantā ir skaidri noteikts šāds dalībvalstu pienākums. 12 dalībvalstīs reģistrēšanu veic automatizētās centrālās datubāzēs. Pārējās dalībvalstīs reģistrēšanai tiek izmantotas datubāzes, kas atrodas vietējos robežkontroles punktos. Viena dalībvalsts ziņo, ka tiek reģistrēti tikai atklātie pārkāpumi, bet vēl cita dalībvalsts informē, ka tiek reģistrēti tikai padziļinātas kontroles rezultāti. Aizturēto skaidras naudas summu reģistrēšana un informācijas apstrāde Procedūras skaidras naudas aizturēšanai nav obligātas, jo Skaidras naudas kontroles regulas 4. pants norāda, ka skaidru naudu var aizturēt ar administratīvu lēmumu. 23 dalībvalstis ziņo, ka informācija par aizturēto skaidro naudu tiek reģistrēta un apstrādāta. Zviedrija un Francija sniedz informāciju, ka šāda veida informācija netiek reģistrēta. Informācija par Poliju un Beļģiju nav pieejama. 15 dalībvalstis (Apvienotā Karaliste, Austrija, Bulgārija, Igaunija, Itālija, Īrija, Kipra, Latvija, Lietuva, Nīderlande, Portugāle, Slovēnija, Somija, Spānija un Vācija) aizturēto skaidro naudu reģistrē centrālajā datubāzē. 7 dalībvalstis (Dānija, Grieķija, Luksemburga, Ungārija, Rumānija, Slovākija un Zviedrija) norāda, ka datubāze atrodas vietējos muitas posteņos, bet Čehijā šo informāciju pārraida tieši valsts finanšu ziņu vākšanas vienībai. Dalībvalstis Komisijai nesniedz statistiku par aizturēto skaidro naudu. Tuvākajā nākotnē jauns OLAF Muitas informācijas sistēmas (MIS) modulis ļaus dalībvalstīm ieviest visu informāciju, kas saistīta ar skaidras naudas aizturēšanu. Informācija, ko sniedz finanšu informācijas vākšanas vienībām 21 dalībvalstī visa informācija par skaidras naudas deklarācijām ir tūlītēji pieejama šo valstu finanšu ziņu vākšanas vienībām. Tikai Apvienotajā Karalistē, Itālijā un Somijā šī informācija ir pieejama pēc pieprasījuma, bet Kiprā un Ungārijā valsts finanšu ziņu vākšanas vienībai tiek sniegta informācija tikai par aizdomīgiem gadījumiem. Finanšu ziņu vākšanas vienība informāciju saņem pa elektronisko pastu, pastu, oficiālas vēstules veidā vai kā tiešu pieeju skaidras naudas deklarāciju datubāzei. Šīs informācijas sniegšanas periodiskums ir dažāds — tūlītēja informācijas pārraide, izmantojot tiešo piekļuvi datubāzei, dienas, nedēļas vai mēneša informācija vai informācija ar maksimālo periodiskumu, kas ir trīs mēneši vai ceturksnis (2 dalībvalstis). Dažas dalībvalstis ziņo, ka pastāv ātrākas procedūras, lai informētu valsts finanšu ziņu vākšanas vienību, ja informācija attiecas uz skaidras naudas aizdomīgu pārvietošanu. Lielākā daļa dalībvalstu (Apvienotā Karaliste, Austrija, Bulgārija, Čehija, Dānija, Grieķija, Igaunija, Itālija, Īrija, Kipra, Luksemburga, Malta, Nīderlande, Rumānija, Slovākija, Slovēnija, Somija, Ungārija, Vācija un Zviedrija) ziņo, ka informācija par aizdomīgām skaidras naudas deklarācijām ir pieejama valsts finanšu ziņu vākšanas vienībai (par Beļģiju, Franciju, Poliju un Portugāli nav informācijas). Dažās dalībvalstīs (Latvijā, Lietuvā un Vācijā) informācija valsts finanšu ziņu vākšanas vienībai ir pieejama, izmantojot organizētu tiešo pieeju datubāzei, kurā atrodama visa informāciju par skaidras naudas deklarācijām. Spānijā un Nīderlandē valsts finanšu ziņu vākšanas vienībā jau tiek uzturēta centrālā datubāze par skaidras naudas informāciju. Valstu atšķirības finanšu ziņu vākšanas vienības organizēšanā un attiecībās ar citām kompetentajām iestādēm apgrūtina ierosinājumu izteikšanu par saskaņotākām procedūrām informācijas apmaiņai starp muitas iestādēm un finanšu ziņu vākšanas vienību. Smurfing [izvairīšanās no deklarēšanas pienākuma, strukturējot un sadalot noteikto minimālo deklarējamo skaidras naudas summu] 16 dalībvalstis ziņo, ka tiek piemērotas īpašas kontroles tādu skaidras naudas summu pārvietošanai, kuras nepārsniedz EUR 10 000, ja saistībā ar skaidras naudas pārvietošanu ir tādu nelikumīgu darbību pazīmes, ko dēvē par smurfing . Šī iespēja ir paredzēta Skaidras naudas kontroles regulas 5. panta 2. punktā. Lielākajā daļā dalībvalstu šī informācija tiek sniegta arī valsts finanšu ziņu vākšanas vienībai. Informācijas apmaiņa starp dalībvalstīm un ar Komisiju Tā kā nav izveidota komiteja, kas varētu Komisijai sniegt palīdzību Skaidras naudas kontroles regulas pārvaldībā, Komisija ir izveidojusi pastāvīgu darba grupu, kurā piedalās visas dalībvalstis un kuras sanāksmes notiek trīs reizes gadā. Darba grupu finansē saskaņā ar Muitas 2013. gada pamatprogrammu, kas nosaka finansējuma piešķiršanu sadarbībai starp dalībvalstīm un Komisiju. Darba grupas uzmanības lokā ir informācijas apmaiņas veicināšana, procedūru saskaņošana, labākās prakses veidošana un atbilstīgas vides izveide, lai sekmētu dalībvalstu iestāžu viedokļu apmaiņu saistībā ar Skaidras naudas kontroles regulas ieviešanu. Šim mērķim ir izveidota rokasgrāmata, kurā ir ietvertas darba grupas nesen apstiprinātās pamatnostādnes par skaidras naudas kontroli. Dalībvalstis un Komisija varētu gūt labumu no Komitejas procedūras, lai nodrošinātu augstāku saskaņotības izveides līmeni. Turklāt drošā ārtīkla rīkā ir izveidota īpaša virtuāla interešu grupa, kas ļauj valsts pārvaldes iestādēm dalīties informācijā un piedalīties debašu forumos. Tajā iekļauta arī informācija par dalībvalstu centrālajiem kontaktpunktiem un 24 stundu kontaktpunktiem, lai nodrošinātu ātru informācijas apmaiņu starp kompetentajām iestādēm. Dalībvalstis atbild par šīs informācijas atjaunināšanu. Informācijas apmaiņa starp dalībvalstīm Dalībvalstis ziņo, ka tās apmainās ar informāciju par skaidras naudas kontroli, izmantojot plašu informācijas apmaiņas līdzekļu klāstu. Starp šiem līdzekļiem ir arī OLAF krāpšanas apkarošanas informācijas sistēma (AFIS), kas ir izveidota ar Padomes 1997. gada 13. marta Regulu (EK) Nr. 515/97 par dalībvalstu pārvaldes iestāžu savstarpēju palīdzību un šo iestāžu un Komisijas sadarbību, lai nodrošinātu muitas un lauksaimniecības tiesību aktu pareizu piemērošanu [8] . Dalībvalstis arī apmainās ar informāciju par riskiem, izmantojot elektronisko risku informācijas sistēmu (RIF), kas ir izveidota saskaņā ar Kopienas muitas risku pārvaldības sistēmu atbilstīgi Padomes 1992. gada 12. oktobra Regulai (EEK) Nr. 2913/92 par Kopienas Muitas kodeksa izveidi [9]. Tiek minēti arī tiešie kontakti, kuros izmanto centrālos kontaktpunktus skaidras naudas kontrolei, strādājošas muitas iestādes, informācijas vākšanas departamentus, tiesībaizsardzības iestāžu kontaktpunktus vai sadarbības koordinatoru tīklu finanšu noziegumu novēršanas jomā, kā arī īpašu Eiropola informācijas tehnoloģiju. Saistībā ar Muitas sadarbības padomes darba grupu dalībvalstis regulāri organizē kopīgas mērķa darbības. Francijas prezidentūras laikā skaidras naudas kontrolei saistībā ar skaidras naudas kurjeriem tika organizēta kopēja muitas operācija „Atēna”. Informācijas apmaiņa ar Komisiju Visas dalībvalstis sniedz Komisijai ceturkšņa statistikas datus par Skaidras naudas kontroles regulas ieviešanu. Šie statistikas dati tiek apstrādāti un ir pieejami visām dalībvalstīm. Izmantojot AFIS, dalībvalstis sniedz Komisijai informāciju par gadījumiem, kad ir vērojamas pazīmes, ka skaidras naudas summas ietver noziedzīgi iegūtus līdzekļus vai ir saistītas ar kādu citu nelikumīgu darbību, kas negatīvi ietekmē ES finanšu intereses. MIS modulis, kas ir AFIS sistēmas daļa, ļaus dalībvalstīm ietvert informāciju par aizturēto, arestēto vai konfiscēto skaidro naudu. AFIS sistēmas muitas lietu identifikācijas datubāzē ( FIDE ) ir jāievieš informācija, kas ir saistīta ar izmeklēšanu, ko ierosinājušas muitas tiesībaizsardzības iestādes, lai ļautu pārbaudīt, vai pret personu (vai komercsabiedrību) kādā no dalībvalstīm ir veikta kriminālizmeklēšana. Dažas lietas ir augšupielādētas FIDE , bet MIS modulis vēl nav uzsācis darbību. Statistika par informācijas apmaiņu Ja ir pazīmes, ka deklarētās vai atklātās skaidras naudas summas ir saistītas ar nelikumīgu darbību, kas saistās ar skaidras naudas pārvietošanu, dalībvalstis saskaņā ar Skaidras naudas kontroles regulas 6. pantu var apmainīties ar informāciju. Dalībvalstis ir ziņojušas par dažiem gadījumiem un norādījušas, ka to apjoma noteikšana ir sarežģīta, jo informācijas apmaiņa parasti notiek pēc nepieciešamības un neregulāri, izmantojot tiešos kontaktus starp tiesībaizsardzības iestāžu darbiniekiem, un centrālie dienesti par to nesaņem informāciju. Komisija, atzīstot atbilstīgas informācijas apmaiņas nozīmību, kopā ar dalībvalstīm ir izveidojusi projekta grupu, lai sekmētu informācijas apmaiņu. Informācijas apmaiņa ar trešajām valstīm Skaidras naudas kontroles regulā nav noteikts pienākums veikt informācijas apmaiņu ar trešajām valstīm. Dalībvalstis to ir darījušas, izmantojot starptautiskus savstarpējās palīdzības līgumus, divpusējus līgumus, tiešos kontaktus ar centrālajiem kontaktpunktiem trešajās valstīs, muitas pasākumu piespiedu īstenošanas tīklu un sadarbības koordinatoru tīklu finanšu noziegumu novēršanas jomā. Tiek minēta arī informācijas apmaiņa, kurā izmanto valstu finanšu ziņu vākšanas vienības. FATF ietvaros Komisija ir sniegusi vispārīgu informāciju par esošajām sistēmām. Īpašā ES un ASV 2013. gada Muitas skaidras naudas kontroles darba grupas sanāksmē, kas notika 2008. gada aprīlī, valstis apmainījās ar labāko praksi un pieredzi. Konfidencialitātes/datu aizsardzības jautājumi / drošības jautājumi Visās dalībvalstīs spēkā ir šādi tiesību akti: Eiropas Parlamenta un Padomes 1995. gada 24. oktobra Direktīva 95/46/EK par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti[10] un Komisijas 2001. gada 29. novembra Lēmums (2001/844/EK, EOTK, Euratom). Šis lēmums nosaka noteikumus informācijas klasificēšanai, lai garantētu informācijas drošību[11]. Vispārīgi konfidencialitātes noteikumi / Profesionālā noslēpuma noteikumi Lielākā daļa dalībvalstu (Apvienotā Karaliste, Austrija, Bulgārija, Čehija, Francija, Grieķija, Igaunija, Itālija, Īrija, Kipra, Latvija, Malta, Polija, Rumānija, Slovēnija, Spānija, Somija, Ungārija, Vācija un Zviedrija) ziņo par īpašiem datu aizsardzības pasākumiem, kas veikti attiecībā uz datu apmaiņu saistībā ar skaidras naudas kontroli. Informācija nav pieejama par Beļģiju, Luksemburgu un Portugāli. Praksē lielākā daļa dalībvalstu piemēro vispārējus pasākumus personas datu aizsardzībai. Turklāt tikai dažas dalībvalstis ziņo par pasākumiem, kas veikti saistībā ar datu klasificēšanu, lai garantētu informācijas drošību. Četras dalībvalstis (Dānija, Lietuva, Nīderlande un Slovākija) norāda, ka vispārējās datu aizsardzības, datu drošības un konfidencialitātes pasākumi ir attiecināmi arī uz datiem par skaidras naudas kontroli. Iespējams secināt, ka lielākā daļa dalībvalstu nodrošina minimālās vispārējās prasības saistībā ar to personas datu konfidencialitāti vai aizsardzību, kurus ietver skaidras naudas kontroles informācija. Dažas dalībvalstis ir apstiprinājušas īpašus pasākumus skaidras naudas kontroles jomā, lai nodrošinātu personas datu aizsardzību, vai ir klasificējušas skaidras naudas kontroles informāciju, nodrošinot šādas informācijas drošību. Sods Visas dalībvalstis ir ieviesušas prasības, kuras nosaka sodu, kas piemērojams, ja nav ievērots deklarēšanas pienākums. Lielākajā daļā dalībvalstu noteiktais sods ir samērīgs, preventīvs un efektīvs, izņemot dažas dalībvalstis, kurās administratīvā soda apmērs šķiet pārāk zems, lai būtu preventīvs. Komisija ir lūgusi šīm dalībvalstīm nekavējoties novērst šādu situāciju. 18 dalībvalstis var piemērot nozīmīgākus sodus nekā Skaidras naudas kontroles regulas 9. pantā paredzētie stingrie administratīvie sodi. Šīs sankcijas ietver skaidras naudas arestēšanu vai aizturēšanu gadījumos, kad ir aizdomas par nelikumīgu darbību, (augstākas) soda naudas, apcietinājumu vai skaidras naudas konfiskāciju. Dalībvalstīm nav pienākuma sūtīt Komisijai statistiku par piemērotajiem sodiem. Tomēr pieejamā neregulārā informācija apstiprina, ka lielākā daļa dalībvalstu faktiski ir piemērojušas sodus. SECINāJUMI Dalībvalstu ieguldījums liecina, ka nesenā Skaidras naudas kontroles regulas ieviešana kopumā ir apmierinoša. Dalībvalstis ir organizējušas kompetentās iestādes, lai nodrošinātu, ka pasažieri ievēro savu deklarēšanas pienākumu, ka skaidras naudas deklarācijas tiek apstrādātas un ka pasažieri, bagāža un transportlīdzekļi tiek kontrolēti. Tās arī ir ieviesušas sodu sistēmu un/vai skaidras naudas aizturēšanas sistēmu, ko piemēro gadījumos, kad netiek ievērotas skaidras naudas deklarēšanas prasības. Dalībvalstis ir veikušas organizatoriskus pasākumus, lai nodrošinātu, ka informācija, kas iegūta no skaidras naudas deklarēšanas sistēmas, ir pieejama valsts finanšu ziņu vākšanas vienībai. Ja nepieciešams, notiek informācijas apmaiņa ar citām dalībvalstīm, Komisiju un trešajām valstīm, ievērojot konfidencialitātes un datu aizsardzības standartus. Tā kā pastāv dalībvalstu atšķirības saņemto skaidras naudas deklarāciju un veikto kontroļu jomā, ir nepieciešama cieša dalībvalstu uzraudzība, lai veicinātu Skaidras naudas kontroles regulas ieviešanas saskaņošanu dalībvalstīs. Ja nepieciešams, dalībvalstīm tiks lūgts veikt korektīvas darbības. Dažās dalībvalstīs ir konstatēti atsevišķi trūkumi kontroles informācijas ierakstu veidošanā, apstrādē un publiskošanā, kā arī sodu sistēmas ieviešanā. Komisija veic nepieciešamās darbības, lai nodrošinātu, ka ES tiesību akti par skaidras naudas kontroli tiek atbilstīgi ieviesti visās dalībvalstīs. IETEIKUMI Skaidras naudas kontroles regulas ieviešanas gaitā gūtā pieredze ir ļāvusi secināt, ka rūpīga Regulas pārskatīšana nav nepieciešama. Tomēr tā parāda, ka varētu tikt apsvērtas šādas pārmaiņas skaidras naudas kontroles tiesiskajā regulējumā: Skaidras naudas kontroles regulas 3. panta pārskatīšana, lai risinātu dalībvalstīs esošās praktiskās grūtības tranzīta pasažieru kontroles jomā; kopējas ES skaidras naudas deklarācijas veidlapas ieviešana, izmantojot lielākajā daļā dalībvalstu pašlaik lietoto Kopējo deklarācijas veidlapu, lai ļautu tālāk saskaņot vākto datu klāstu, ceļotāju informētību un iespējamo datorizāciju; obligāta dalībvalstu pienākuma ieviešana saistībā ar savākto (ceturkšņa) datu ziņošanu Komisijai, lai nodrošinātu Skaidras naudas kontroles regulas efektivitātes pārraudzību. Šīs ziņošanas prasības pašlaik ir balstītas uz brīvprātīgu vienošanos; obligātas prasības ieviešana attiecībā uz informētības palielināšanu par skaidras naudas deklarēšanas pienākumu. Pašlaik visas komunikatīvās darbības tiek veiktas brīvprātīgi; komitejas procedūras ieviešana, lai institucionalizētu diskusijas ar dalībvalstīm par Skaidras naudas kontroles regulas vadību; Komisijas īstenošanas regula tehnisko prasību ieviešanai, piemēram, Kopējās deklarācijas veidlapas formātu vai ziņošanas prasību satura noteikšanai; lielāku saskaņotību varētu panākt, apmainoties ar labāko praksi un veicinot procedūru saskaņošanu, nosakot nesaistošas tiesību normas, piemēram, pamatnostādnes vai tehniskos līgumus starp dalībvalstīm, izmantojot Skaidras naudas kontroles darba grupu. Lai sasniegtu pilnīgu tās skaidras naudas kontroles saskaņotību, kuru veic, iebraucot ES un izbraucot no tās, būtu nepieciešams izdarīt grozījumus Skaidras naudas kontroles regulā. 1. PIELIKUMS Statistika par skaidras naudas deklarācijām un skaidras naudas ierakstiem— visas dalībvalstis —2007. gada 3. ceturksnis – 2009. gada 2. ceturksnis [pic] Itālija, Polija un Grieķija nav iesniegušas 2007. gada 3. un 4. ceturkšņa datus par skaidras naudas kontroli.Beļģija nav iesniegusi 2007. gada 3. ceturkšņa datus. 2. PIELIKUMS Skaidras naudas deklarāciju skaits— visas dalībvalstis —2007. gada 3. ceturksnis – 2009. gada 2. ceturksnis [pic] Itālija, Polija un Grieķija nav iesniegušas 2007. gada 3. un 4. ceturkšņa datus par skaidras naudas kontroli.Beļģija nav iesniegusi 2007. gada 3. ceturkšņa datus. 3. PIELIKUMS Skaidras naudas deklarāciju skaita dinamika— kopsummas —2007. gada 3. ceturksnis – 2009. gada 2. ceturksnis [pic] Itālija, Polija un Grieķija nav iesniegušas 2007. gada 3. un 4. ceturkšņa datus par skaidras naudas kontroli.Beļģija nav iesniegusi 2007. gada 3. ceturkšņa datus. 4. PIELIKUMS Skaidras naudas deklarācijās ietverto summu dinamika (summas izteiktas EUR)— kopsummas —2007. gada 3. ceturksnis – 2009. gada 2. ceturksnis [pic] Itālija, Polija un Grieķija nav iesniegušas 2007. gada 3. un 4. ceturkšņa datus par skaidras naudas kontroli.Beļģija nav iesniegusi 2007. gada 3. ceturkšņa datus. 5. PIELIKUMS Skaidras naudas ierakstu skaits— visas dalībvalstis —2007. gada 3. ceturksnis – 2009. gada 2. ceturksnis [pic] Itālija, Polija un Grieķija nav iesniegušas 2007. gada 3. un 4. ceturkšņa datus par skaidras naudas kontroli.Beļģija nav iesniegusi 2007. gada 3. ceturkšņa datus. 6. PIELIKUMS Skaidras naudas ierakstu un kopējā skaidras naudas deklarāciju skaita attiecība— visas dalībvalstis —2007. gada 3. ceturksnis – 2009. gada 2. ceturksnis [pic] Itālija, Polija un Grieķija nav iesniegušas 2007. gada 3. un 4. ceturkšņa datus par skaidras naudas kontroli.Beļģija nav iesniegusi 2007. gada 3. ceturkšņa datus. 7. PIELIKUMS Skaidras naudas ierakstu dinamika— kopsummas —2007. gada 3. ceturksnis – 2009. gada 2. ceturksnis [pic] Itālija, Polija un Grieķija nav iesniegušas 2007. gada 3. un 4. ceturkšņa datus par skaidras naudas kontroli.Beļģija nav iesniegusi 2007. gada 3. ceturkšņa datus. 8. PIELIKUMS Skaidras naudas ierakstos ietverto summu dinamika (summas izteiktas EUR)— kopsummas —2007. gada 3. ceturksnis – 2009. gada 2. ceturksnis [pic] Itālija, Polija un Grieķija nav iesniegušas 2007. gada 3. un 4. ceturkšņa datus par skaidras naudas kontroli.Beļģija nav iesniegusi 2007. gada 3. ceturkšņa datus. [1] OV L 309, 25.11.2005., 9.–12. lpp. [2] Atbildes uz visām aptaujas anketām tika saņemtas līdz 2009. gada 25. februārim. Izņēmums bija Beļģija, kas nesniedza atbildes. Tāpēc šis ziņojums ir balstīts uz informāciju, ko sniegušas 26 dalībvalstis. Skaidras naudas statistikā ir iekļautas visas dalībvalstis. [3] OV L 309, 25.11.2005., 15.–36. lpp. [4] OV L 345, 8.12.2006., 1.–9. lpp. [5] Šajā ziņojumā sniegtā informācija par skaidras naudas kontrolēm ES iekšienē neietekmē Komisijas pozīciju attiecībā uz šo valstu pasākumu atbilstību Līguma par ES darbību 65. pantam. [6] OV L 253, 11.10.1993., 1.–766. lpp. [7] Šī vienošanās paredz, ka dalībvalstis nosūta skaidras naudas statistiku, kurā nav ietverti dati par skaidras naudas deklarācijām un kontroli ES iekšienē. [8] OV L 82, 22.03.1997., 1.–16. lpp. [9] OV L 302, 19.10.1992., 1.–50. lpp. [10] OV L 281, 23.11.95., 31.–39. lpp. [11] OV L 317, 3.12.2001., 1. lpp.