21.5.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 116/6

VISPĀRĪGAS PAMATNOSTĀDNES SADARBĪBAI STARP EIROPAS SADARBĪBU AKREDITĀCIJAI UN EIROPAS KOMISIJU, EIROPAS BRĪVĀS TIRDZNIECĪBAS ASOCIĀCIJU UN KOMPETENTAJĀM VALSTS IESTĀDĒM

2009/C 116/04

1. VISPĀRĪGA INFORMĀCIJA

Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 765/2008, ar ko nosaka akreditācijas un tirgus uzraudzības prasības attiecībā uz produktu tirdzniecību, (turpmāk “Akreditācijas regula”) noteikta Kopienas politika akreditācijas jomā. Ar to tiek ieviests visaptverošs juridiskais pamats akreditācijai, kas Kopienas līmenī nosaka tās darbības un organizācijas principus. Ar regulu noteikti pienākumi valsts akreditācijas struktūrām, dalībvalstīm un Eiropas Komisijai un attiecīgās atbildības jomas, kā arī Eiropas sadarbības akreditācijai (EA) koordinētājas loma.

Šīs pamatnostādnes ir EA, Eiropas Komisijas, Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas (EBTA) un valsts kompetento iestāžu politiska apņemšanās. Tās paredzētas sadarbības izvēršanai un nostiprināšanai, tās atspoguļo izmaiņas politikā un tiesību aktos, piemēram, Akreditācijas regulas pieņemšanu, un stabilizē akreditācijas, ES un EBTA dalībvalstu akreditācijas struktūru un EA pozīciju veiksmīgai minētās regulas īstenošanai. Šīs vadlīnijas nekādā ziņā neievieš ne juridiskus, ne finansiālus pienākumus vai nosacījumus. Tie ir noteikti Regulā (EK) Nr. 765/2008 un Eiropas Komisijas un EA partnerības pamatnolīgumā.

Šīs pamatnostādnes nodrošinās raitu pāreju uz jauno vidi, kas jāizveido pēc tam, kad pieņemta Akreditācijas regula. Tā bija jāpieņem, jo nebija kopēja akreditācijas juridiska pamata, tāpēc atšķīrās pieejas un sistēmas un ES/EBTA dalībvalstis nebija vienlīdz stingras. Priekšlikumam, kuru aicināts pieņemt Padomes 2003. gada 10. novembra rezolūcijā par Eiropas Komisijas paziņojumu “Jaunās pieejas direktīvu īstenošanas uzlabošana”, būtu jāpanāk visaptveroša akreditācijas satvara izstrāde, kurš nodrošinātu lielāku ES un EBTA akreditācijas dienestu saskaņotību, pārredzamību un sadarbību.

Eiropas sadarbība akreditācijai (EA), no vienas puses, un Eiropas Komisija, Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācija (EBTA) un kompetentās valsts iestādes, no otras puses, apstiprina, ka akreditācija ir neatkarīgs un autoritatīvs akreditācijas struktūru sniegts apliecinājums, ka atbilstības novērtēšanas struktūras (ANS) ir kompetentas, objektīvas un ievēro profesionālo ētiku un tādējādi testēšanas un inspekcijas ziņojumi, kalibrācijas sertifikāti, vadības sistēmas, sertifikāti, kas attiecas uz ražojumiem un personālu, un citi apliecinājumi, ko izdod saskaņā ar harmonizētiem standartiem, ir derīgi un ticami.

ES, Eiropas Komisija, EBTA un valsts kompetentās iestādes atzīst, ka akreditācija ir pilnvarojums struktūrām, kas darbojas atbilstības novērtēšanas jomā, un tāpēc ir līdzeklis, kā panākt lietotāju uzticību. Tādējādi tā stiprina dalībvalstu savstarpēju uzticēšanos atbilstības novērtēšanas struktūru kompetencei un tātad arī atbilstības apliecinājumiem, ko tās izdod. Akreditācija nodrošina, lai struktūrām, kas darbojas atbilstības novērtēšanas jomā, būtu vajadzīgā kompetence, un tādēļ tās devums snieguma uzlabošanā ir neatsverams.

EA, Eiropas Komisija, EBTA un valsts kompetentās iestādes atzīst, ka akreditācija ietekmē vairākas sabiedrībai svarīgas jomas, piemēram, veselību un drošību, vidi, nozares konkurētspēju un citas. Tā veicina drošumu tirgū un tādejādi arī lietotāju uzticību Eiropas tirgum – tas ir izšķirīgi svarīgi iekšējā tirgus pareizai darbībai. Akreditācija ir bijusi tehniskā kompetences atzīšanas līdzeklis daudzās jomās, piemēram, vides vadības sistēmās, vides vadības un audita sistēmā (EMAS) un pārtikas analīzes testos. Akreditācijai var būt svarīga loma sabiedriskajā kārtībā, un ar to var ļoti enerģiski atbalstīt tiesību aktus, jo īpaši saistībā ar ES jaunās pieejas direktīvām atbalstīt atbilstības novērtēšanas struktūru paziņošanas procesu dalībvalstīs. Tādējādi akreditācija ir līdzeklis, kā nodrošināt, lai visas paziņotās struktūras darbotos atbilstīgi vieniem un tiem pašiem standartiem.

EA, Eiropas Komisija, EBTA un valsts kompetentās iestādes atzīst, ka, lai akreditācija nodrošinātu autoritatīvu kontroli kā pievienoto vērtību, pilnībā ievērojot piemērojamās mainīgās tehniskās prasības, gan regulētajās, gan neregulētajās (tirgus virzītajās) jomās, kurā jānovērtē atbilstība, tas jāuztic publiskai iestādei, kas ir neatkarīga un uzņemas pārskatatbildību pret ieinteresētajām personām, bez ieinteresētības, bez komerciāla spiediena un akreditācijas struktūrām nekonkurējot ne ar atbilstības novērtēšanas struktūrām, ne ar citām akreditācijas struktūrām.

EA, Eiropas Komisija, EBTA un valsts kompetentās iestādes atzīst, ka akreditācijas pakalpojumu efektivitāte atbilstības novērtēšanas jomā ir saistīta ar Eiropas akreditācijas modeļa saskaņotību neatkarīgi no politikas jomas. Šo modeli veido, pamatojoties uz kopīgiem principiem, un visā EEZ īsteno vienveidīgi, izmantojot harmonizētus tehniskos kritērijus, kas īpaši pielāgoti politikas jomai un instrumentam.

Šo pamatnostādņu mērķis ir pilnīgot attiecības, kas izveidotas saskaņā ar 1992. gadā parakstīto Eiropas Kopienu Komisijas un Eiropas sadarbības akreditācijai saprašanās memorandu atbilstības novērtēšanas jomā un 2005. gadā parakstīto Kopīgā pētniecības centra, kas ir Eiropas Komisijas ģenerāldirektorāts, un Eiropas sadarbības akreditācijai sadarbības nolīgumu par ķīmijas mērījumu ticamību un salīdzināmību.

Tā kā situācija akreditācijas jomā gadu gaitā ir mainījusies, EA, Eiropas Komisija, EBTA un kompetentās valsts iestādes vienojas, ka, lai ņemtu vērā pārmaiņas, ar šīm pamatnostādnēm jāatjaunina iepriekšminētie sadarbības dokumenti.

2. EIROPAS AKREDITĀCIJAS ATTĪSTĪBA

EA, Eiropas Komisija un EBTA uzskata, ka šajās pamatnostādnēs jāņem vērā šādi elementi.

—

Akreditācijas būtība prasa, lai to veiktu publiska iestāde. Šo būtību pamato daudzējādās saiknes ar valsts pārvaldi, tomēr tās neietekmē publiskās iestādes pamatbūtību un atbildību par akreditāciju. Pēdējo gadu laikā kļuvis acīmredzams, ka jānostiprina akreditācijas kā valsts iestādes veiktas darbības aspekts un jākonsolidē publisko akreditācijas struktūru vieta ES/EBTA dalībvalstīs un to attiecības ar attiecīgajām valsts iestādēm.

—

Publiskās iestādes attiecības valsts līmenī nosaka ar dažādiem juridiskiem risinājumiem katrai akreditācijas struktūrai. Režīmi ir atšķirīgi, jo atšķiras arī atbildības pakāpe un saņemto pilnvaru apjoms. Mūsdienās ir skaidrs, ka akreditācijas struktūrām nepieciešams tāds statuss, ka tās var uzskatīt par publisku iestādi.

—

Kopš 70. gadiem, kad valsts iestādes sāka izmantot akreditāciju, lai ieviestu līdzekļus, kā novērtēt atbilstības novērtēšanas struktūru kompetenci, visā Eiropā un pasaulē tika izstrādātas dažādas pieejas un sistēmas. Pirmā iniciatīva tuvināt dažādos akreditācijas dienestus reģionu un starptautiskā līmenī bija Rietumeiropas Kalibrācijas sadarbības (WECC) izveide 1976. gadā, tai sekoja Starptautiskā Laboratoriju akreditācijas sadarbības (ILAC) izveide 1977. gadā. Tad, 1987. gadā, tika izveidota Rietumeiropas Laboratoriju akreditācijas sadarbība (WELAC). WECC un WELAC 1994. gadā tika apvienotas, izveidojot Eiropas Sadarbību laboratoriju akreditācijai (EAL). Starplaikā, proti, 1991. gadā, tika izveidota Eiropas sertifikācijas akreditācija (EAC). Starptautiskā līmenī tika nodibināts Starptautiskais Akreditācijas forums (IAF) sertifikācijas jomā, aptverot sertifikācijas un inspekcijas struktūru akreditāciju. EAL un EAC 1997. gadā tika apvienotas, izveidot EA, kas vēlāk, 2000. gadā, kļuva par juridisku personu. EA ir reģistrēta saskaņā ar Nīderlandes tiesību aktiem kā bezpeļņas organizācija, kas apvieno valsts akreditācijas struktūras, kuras darbojas kā publiskas iestādes visu atbilstības novērtēšanas darbību akreditācijas jomā.

—

Lai harmonizētu akreditācijas noteikumus, procedūras un praksi, lai veicinātu un atvieglotu brīvo globālo tirdzniecību, akreditācijas struktūru sadarbība Eiropas (un starptautiskā) līmenī jāpapildina un jāatbalsta ar labvēlīgu leģislatīvo vidi. Ar iepriekš minēto saprašanās memorandu pirmo reizi publiski tika atzīta EA.

—

Noslēdzot EEZ līgumu, EBTA valstis, kas ir minētā līguma puses, apņēmās piedalīties vienotajā tirgū ar tādām pašām tiesībām un pienākumiem kā ES dalībvalstis. Tā kā ierosinātā Akreditācijas regula būtu dokuments, kas attiektos uz EEZ, tai jāizveido tāds pats juridiskais pamats akreditācijas izmantošanai EBTA EEZ valstīs kā Eiropas Savienībā.

—	Akreditācijas politikai, kas būtu saderīga ar šīm pamatnostādnēm, un kvalitatīvas infrastruktūras izveidei, vajadzētu būt prioritārai Turcijā, jo tas ir būtisks aspekts ES un Turcijas muitas savienībai un tās pienācīgai darbībai.

Ņemot vērā iepriekš minētos faktus, EA, Eiropas Komisija, EBTA un kompetentās valsts iestādes vēlas apstiprināt, ka ir vienisprātis par vairākiem politiskiem mērķiem un akreditācijas lomu šajā kontekstā, attiecību un sadarbības principiem un pašreizējiem nodomiem sasniegt šos mērķus.

3. KOPĪGI POLITIKAS MĒRĶI

EA, Eiropas Komisijai, EBTA un kompetentajām valsts iestādēm ir kopīga izpratne par to, ka akreditācijai ir svarīga loma iekšējā tirgū un Eiropas pilsoņu dzīves kvalitātē un ka tā ir svarīgs atbalsta instruments Eiropas politikai un tiesību aktiem, kas atbilst sabiedrības interesēm, konkrēti, Kopienas harmonizētāju tiesību aktu īstenošanā. Tāpēc Eiropas akreditācijas politikas mērķi ir šādi.

—

Veicināt iekšējā tirgus pareizu darbību, atvieglot preču un pakalpojumu brīvu apriti, nodrošinot to spēju apmierināt Eiropas ekonomikas un sabiedrības vajadzības, ņemot vērā visus ekonomiskos, sociālos, vides un citu sabiedriskas intereses jomu aspektus un jo īpaši panākot augstu veselības, drošības, vides un patērētāju aizsardzības līmeni.

—

Veicināt tehnisko šķēršļu likvidēšanu tirdzniecībā, panākot uzticību akreditētiem atbilstības novērtēšanas pakalpojumiem un attiecīgiem rezultātiem, tādējādi novēršot vajadzību pēc daudzkārtējas ražojumu, sistēmu vai pakalpojumu akreditācijas un novērtējumiem katrā valstī, kur šos ražojumus un pakalpojumus laiž tirgū, un veicinot arī Eiropas ekonomikas konkurētspēju.

—

Izplatīt un veicināt Eiropas akreditācijas modeli, kura pamatā ir šādi principi: akreditācijas struktūras darbojas kā publiska iestāde, akreditācija notiek bez komerciālas motivācijas un bez konkurences kā starp akreditācijas struktūrām un atbilstības novērtēšanas struktūrām, tā starp pašām akreditācijas struktūrām.

—	Saglabāt akreditācijas kā galvenā pīlāra lomu attiecībā uz pārredzamību un publisko iestāžu un tirgus uzticību atbilstības novērtēšanas struktūrām neatkarīgi no tā, vai tās darbojas regulētā vai neregulētā jomā.

—	Būt pēdējam un autoritatīvam atbilstības novērtēšanas darbību kontroles līmenim attiecībā uz atbilstības novērtēšanas struktūru tehnisko kompetenci un profesionālās ētikas ievērošanu, radot savstarpēju uzticību.

—

Elastīgi pielāgoties un reaģēt uz tirgus un valsts publisko iestāžu vajadzībām un šajā ziņā būtiski atbalstīt valsts publisko iestāžu lēmumus, konkrēti, tad, kad akreditāciju izmanto Kopienas tiesību aktu atbalstam, piemēram, pamatoti izvēloties atbilstības novērtēšanas struktūras, par ko paredzēts paziņot, ka tās spēj veikt uzdevumus saskaņā ar Kopienas tiesību aktiem.

—

Lai palielinātu akreditācijas dienestu darba saskanību, vienlīdzību, pārskatāmību un sadarbību gan regulētajās, gan neregulētajās jomās, ņemot vērā brīvību tirgus dalībniekiem jomās, kur akreditācija nav obligāta, izmatot akreditācijas pakalpojumus, joprojām veicināt būtiskākus un vienādi stingrus akreditācijas pakalpojumus ES/EBTA dalībvalstīs, izstrādājot visaptverošu akreditācijas satvaru.

—

Pienācīgi ņemot vērā sistēmas nodrošinātājus un sistēmas rezultātus, veicināt uz rezultātiem orientētu, kvalitātes virzītu un harmonizētu akreditācijas struktūru sniegumu, ko panāk ar stingru, efektīvu un labi funkcionējošu šo līdzīgo struktūru novērtēšanas sistēmu ar pareiziem un pārredzamiem novērtēšanas kritērijiem un procedūrām.

—

Nepārtraukti izkopt un papildināt attiecīgā zināšanas, kompetenci un līdzekļus, kas ir akreditācijas struktūru rīcībā, lai varētu pienācīgi novērtēt atbilstības novērtēšanas struktūras kompetenci, paredzot tās tehnoloģiskās zināšanas un kompetenci un spēju veikt novērtēšanu saskaņā ar piemērojamajām prasībām: gan nozarēm noteiktajām, gan uz leģislatīvajiem instrumentiem orientētajām.

—	Rosināt akreditētās atbilstības novērtēšanas struktūras nepārtraukti izkopt un papildināt attiecīgās zināšanas, kompetenci un līdzekļus, lai tās spētu sniegt uzticamus un atzītus atbilstības novērtēšanas pakalpojumus.

—

Atbalstīt ļoti kvalitatīvas atbilstības novērtēšanas darbības neatkarīgi no tā, vai tās tiek veiktas tiesību aktu īstenošanas jomā vai ne, un veikt šīs darbības, ievērojot pārredzamību. Šā mērķa labad akreditācijas politikas izstrādē ir būtiski iesaistīt attiecīgās ieinteresētās personas, lai nodrošinātu politikas vispārēju pieņemšanu un saskaņotu pieeju.

—	Ciešā sadarbībā ar ES/EBTA dalībvalstu publiskajām iestādēm veicināt akreditācijas izmantošanu nozarēs un darbības jomās, kur akreditācijas potenciāls nav pilnība izmantots, jo īpaši regulētajās jomās.

—	Veicināt akreditācijas izstrādi starptautiskā līmenī, jo īpaši lai stiprinātu akreditācijas aspektus, par ko ir sabiedriska interese, un veicinātu akreditācijas sertifikātu un attiecīgās atbilstības novērtēšanas rezultātu savstarpēju pieņemšanu un atzīšanu visā pasaulē.

—	Veicināt testēšanas un inspekcijas ziņojumu, sertifikātu un citu ES/EBTA dalībvalstīs akreditētu atbilstības novērtēšanas struktūru izdotu apliecinājumu savstarpēju atzīšanu visā Eiropā un pasaulē, nepamatoti neierobežojot to darbību.

—	Kandidātvalstīm, potenciālajām kandidātvalstīm un kaimiņvalstīm paredzēt vērā ņemamu instrumentu, kā stiprināt to ekonomiku pielāgošanos Kopienas tirgum un veicināt tehnisko sadarbību, palīdzību un savstarpējas atzīšanas nolīgumus ar trešām valstīm.

—

Visās atbilstības novērtēšanas jomās veicināt pētniecību un attīstību, kas atbilstu tehnoloģiju straujajai attīstībai un procesiem rūpniecībā un pakalpojumu jomā, un sekmēt savstarpējas salīdzināšanas un kvalifikācijas testu izmantošanu, konstruktīvi norādot akreditēto atbilstības novērtēšanas darbību rezultātu kvalitāti.

4. ATTIECĪBU UN SADARBĪBAS PRINCIPI

Lai sasniegtu šos mērķus, EA, Eiropas Komisija, EBTA un kompetentās valsts iestādes ir vienisprātis, ka:

—	EA attiecības ar valsts iestādēm Eiropas līmenī un ar valsts publiskajām iestādēm jābalsta uz iepriekš 3. punktā noteikto kopīgo mērķu atzīšanu, ievērojot savus konkrētos pienākumus un kompetenci. Tās uzsver, ka sadarbības pamatu pamats ir pastāvīgs, atklāts un pārredzams dialogs starp tām;

—	EA, Eiropas Komisijas, EBTA un dalībvalstu kompetento iestāžu sadarbībā vitāli svarīga ir to valsts struktūru dalība, kas ir EA locekles. Lai šīs pamatnostādnes nestu vēlamos rezultātus, vajadzīga visu attiecīgo struktūru sadarbība un kopīga 3. punktā noteikto mērķu izpratne;

—

EA iekšējiem noteikumiem jānodrošina, lai neatkarīgi no tā, vai attiecīgā joma ir regulēta vai ne, tiktu pienācīgi pārstāvētas akreditācijā ieinteresētās personas, tā ka, sagatavojot akreditācijas pamatnostādnes un citus dokumentus, tiktu ņemti vērā pēc iespējas daudzi viedokļi un procedūras būtu atvērtas un pārskatāmas;

—	izstrādājot un īstenojot akreditācijas politiku, kuras pamatā ir efektīvu saziņas kanālu izveide un apņemšanās apmainīties ar informāciju, jānodrošina saskaņotība un vienveidība Eiropas un valsts līmenī;

—	svarīgi ir censties, lai varētu viegli un pienācīgi apmierināt atšķirīgās tirgus vajadzības dažādās nozarēs un valsts publisko iestāžu vajadzības, jo tiek gaidīts, ka tās vislielākajā iespējamajā mērā izmantos akreditāciju, jo īpaši lai atbalstītu Kopienas tiesību aktus.

5. ĪSTENOŠANA

Ņemot vērā iepriekšējos punktos sniegto informāciju, EA gaida, lai Eiropas Komisija, EBTA un kompetentās valsts iestādes:

—	saglabātu pārredzamu juridisko un politisko akreditācijas satvaru kā līdzekli, ar ko nostiprināt uzticību atbilstības novērtēšanai un paļāvību uz to, un attiecīgo rezultātu savstarpēju atzīšanu;

—	izmantotu akreditāciju atbilstīgos gadījumos, lai atbalstītu Kopienas tiesību aktu un politikas īstenošanu un lai veicinātu tās izmantošanu šiem mērķiem;

—	starptautiskajās attiecībās veicinātu Eiropas akreditācijas modeli, pamatojoties uz principiem, ka akreditācijas struktūras darbojas kā publiskas iestādes un ka akreditāciju veic bez komerciālas motivācijas un bez konkurences;

—

apspriestos un sadarbotos ar EA un iesaistītu to tehniskos jautājumos, kas saistīti ar atbilstības novērtēšanas un akreditācijas jomā pieņemto Kopienas tiesību aktu un politikas īstenošanu un darbību, jo īpaši lai veicinātu attiecīgo standartu harmonizētu, saskaņotu un uzticamu piemērošanu saistībā ar Kopienas politiku un tiesību aktiem;

—	aicinātu EA konkrētos gadījumos risināt tehniskus jautājumus vai sniegt nepieciešamās zināšanas par īpašas kārtības izstrādi Kopienas iniciatīvu atbalstam;

—

nodrošinātu iespēju EA efektīvi piedalīties dažādās nozaru darba grupās, kas atbild par Kopienas tiesību aktu izstrādi un īstenošanu saistībā ar akreditāciju, un aicinātu EA izstrādāt un pārskatīt nozaru akreditācijas shēmas, kam jāatbilst īpašām sīki izstrādātām ar tehnoloģiju vai veselību un drošumu, vai vidi saistītām prasībām jomās, uz kurām attiecas Kopienas tiesību akti;

—	attiecīgā gadījumā Eiropas Akreditācijai darītu pieejamas zināšanas, kas ir Kopīgā pētniecības centra rīcībā, jo īpaši tā References materiālu un mērījumu institūtā (IRMM), attiecībā uz atbilstības novērtēšanas rezultātu kvalitātes uzlabošanu;

—	starptautiskās diskusijās ar trešām valstīm vai starptautiskām organizācijām, kā arī īstenojot tirdzniecības nolīgumus ar trešām valstīm, attiecībā uz atbilstības novērtēšanu, kvalitāti, atbilstības novērtēšanas struktūru kompetenci un akreditāciju sistemātiski apsvērtu iespēju atsaukties uz EA;

—	attiecīgā gadījumā konsultētos un aktīvi sadarbotos ar EA, izveidojot un īstenojot Eiropas tehniskās palīdzības un sadarbības programmas trešām valstīm akreditācijas un atbilstības novērtēšanas jomā;

—	cik vien iespējams atvieglotu koordinētu pieeju akreditācijai starp EA un struktūrām, kas ir tās locekles, un attiecīgajām valsts publiskajām iestādēm, jo īpaši lai atbalstītu Kopienas tiesību aktu īstenošanu;

—	rosinātu, lai attiecīgajos dienestos izplatītu zināšanas par akreditāciju un tās potenciālu;

—	atbalstītu EA centienus popularizēt Eiropas akreditācijas modeli starptautiskos akreditācijas forumos, piemēram, ILAC, IAF, un citās reģionālās akreditācijas sadarbībās.

—	atbalstītu EA centienus palielināt darbības lietderību un efektivitāti, pastāvīgi uzlabojot un palielinot profesionālu organizāciju.

No savas puses Eiropas Komisija, EBTA un kompetentās valsts iestādes gaida, lai EA:

—	turpinātu darboties kā Eiropas valsts akreditācijas struktūru sadarbības tīkls, kas sekmētu visā ES/EBTA un ārpus tām izmantotās akreditācijas vienveidību, pārredzamību, saskaņotību un lietderību;

—	pildītu publiskas iestādes misiju veidot un saglabāt uzticību atbilstības novērtēšanas struktūrām un šīs novērtēšanas rezultātiem, veicināt pārredzamu un kvalitātes virzītu sistēmu to kompetences novērtēšanai;

—

izmantotu stingru, pārredzamu un vienveidīgu Eiropas līdzinieku novērtēšanas sistēmu un turpinātu uzlabot šo sistēmu. Jānodrošina, lai akreditācijas struktūrām, kas izturējušas līdzinieku novērtēšanu, būtu nepieciešamās tehniskās zināšanas un spējas novērtēt, apliecināt un regulāri uzraudzīt atbilstības novērtēšanas struktūru tehnisko kompetenci, jo īpaši tad, ja Eiropas akreditācijas infrastruktūras locekles izmanto akreditāciju, lai atbalstītu Kopienas tiesību aktu īstenošanu;

—

nodrošinātu, lai līdziniekus, kas ir tās locekļi, novērtētu tā, ka rezultāti visā ES/EBTA būtu līdzvērtīgi un publiski pieejami un ka tos varētu pamatot ar pareiziem un pārredzamiem novērtēšanas kritērijiem un procedūrām, ieskaitot pienācīgas pārsūdzības procedūras. Līdzinieku novērtēšanai jābūt arī līdzeklim kritēriju noteikšanai, kā veicināt turpmākus uzlabojumus;

—	izmantotu piemērotu apmācības sistēmu novērtētājiem, lai līdzinieku novērtēšanas procesā nodrošinātu uzticamus, vienveidīgus un saskaņotus novērtējumus;

—

nodrošinātu, lai struktūras, kas ir tās locekles, pilnībā uzņemtos pārskatatbildību pret visām ieinteresētajām personām, neizmantotu akreditāciju peļņas gūšanai, neveiktu darbības, ko veic atbilstības novērtēšanas struktūras, nekonkurētu ar citām akreditācijas struktūrām. Ar savu locekļu starpniecību EA jānodrošina arī, lai atbilstības novērtēšanas struktūras, kas akreditē tirgus dalībniekus, tiem neuzliktu nevajadzīgu slogu. Atbilstības novērtēšanas struktūrām, kas tos akreditē, darbībā jāņem vērā uzņēmumu dažādība, lielums un darbības īpatnības, nemazinot nepieciešamo aizsardzību vai kvalitāti. Jānodrošina arī, lai tiktu ievērotas noteiktās konfidencialitātes prasības. Līdzīgi tiek gaidīts, ka struktūras, kas ir EA locekles, izmantos nepieciešamās tehniskās zināšanas un spējas novērtēt un apliecināt atbilstības novērtēšanas struktūru tehnisko kompetenci, kā arī regulāri uzraudzīt akreditētās struktūras. Ciktāl tas saistīts ar struktūrām, kuru darbība saistīta ar atbalstu Kopienas tiesību aktu īstenošanai, jānodrošina nepieciešamā koordinācija ar ES/EBTA dalībvalstu iestādēm, ņemot vērā, ka to struktūru pienākumi un uzdevumi, kuras ir EA locekles, ir nošķirti no citu valsts iestāžu pienākumiem un uzdevumiem;

—

nodrošinātu informācijas apmaiņu par akreditācijas jautājumiem, kas jo īpaši svarīgi pētniecības un attīstības jomā. EA jāpalīdz Eiropas Komisijas Kopīgā pētniecības centra IRMM noteikt prioritātes un praktisko kārtību Viseiropas laboratoriju savstarpējai salīdzināšanai un apmācībai. Tiek gaidīts, ka vajadzības gadījumā EA veicinās kvalifikācijas testu paņēmienu izstrādi un piedāvāšanu. Turklāt, ja vajadzīgs un ja ir lietderīgi, EA jāsadarbojas ar Kopīgā pētniecības centra IRMM attiecībā uz iniciatīvām, kuru mērķis ir popularizēt metroloģijas kultūru un praksi akreditācijas un akreditētas atbilstības novērtēšanas pakalpojumos;

—	būtu atsaucīga Eiropas Komisijai un EBTA, ka arī dalībvalstu iestādēm attiecībā uz darbībām, kas saistītas ar Kopienas kompetenci;

—

viegli un pienācīgi apmierinātu dažādās tirgus vajadzības dažādās nozarēs un valsts publisko iestāžu vajadzības, jo īpaši attiecībā uz Kopienas tiesību aktu īstenošanu un izstrādi. EA nosaka un palielina informētību par instrumentiem, kas nav pietiekami, bet kas ir vajadzīgi darbībām, kuras saistītas ar Kopienas tiesību aktu īstenošanu un, ja iespējams, pēc pieprasījuma piedalās to izstrādē;

—	pienācīgi ņemtu vērā ieteikumus un pamatnostādnes, ko, apspriedušās ar dalībvalstu iestādēm, sniedz Eiropas Komisija un EBTA par politikas jautājumiem akreditācijas jomā;

—	informētu Eiropas Komisiju un EBTA par politiku un darbībām, kas tiek izstrādātas un kas ir visu pušu interesēs, un regulāri ziņo par EA stratēģijas un politikas izstrādi;

—	sadarbotos ar attiecīgajām ieinteresētajām personām un izveidotu un uzturētu piemērotu mehānismu, kā tām darīt zināmu savu viedokli;

—

visās procedūrās nodrošinātu atvērtību, pārskatāmību, vienveidību un kompetenci. Jo īpaši, izstrādājot pamatnostādnes, jāizmanto visu ieinteresētās personas pārstāvošo struktūru viedokļi un palīdzība. Garantējama regulāra informācijas sniegšana valsts iestādēm un atbilstības novērtēšanas struktūrām, kā arī attiecīgos gadījumos nodrošināma saskaņotība starptautiskā līmenī;

—	apņemtos veikt lietderīgu un kvalitatīvu akreditāciju, kas nodrošina pievienoto vērtību visā atbilstības novērtēšanas tirgū. Jo īpaši tiek gaidīts, ka EA un tās locekles izstrādās un īstenos piemērotas stratēģijas un procedūras, lai pastāvīgi uzlabotu lietderību un kompetenci;

—	aktīvi piedalītos starptautisko organizāciju darbībās akreditācijas jomā un ziņotu par šādām darbībām Eiropas Komisijai un EBTA;

—

Eiropas un starptautiskā līmenī apņemtos pielāgot spēkā esošos noteikumus par līdzinieku veiksmīgu novērtēšanu, tā lai sāktu līdzinieku novērtēšanas procesu visām valsts atzītām akreditācijas struktūrām visās tehniskajās jomās neatkarīgi no akreditēto atbilstības novērtēšanas struktūru lieluma un skaita;

—	apņemtos īstenot un atbalstītu darbības, kas vērstas uz Eiropas akreditācijas pamanāmības uzlabošanu, un popularizētu Eiropas akreditācijas modeli;

—

veicinātu akreditācijas struktūru attīstību valstīs, kas pieteikušās dalībai ES vai EBTA, lai panāktu to pilnīgu dalību un iestāšanos EA. Tiklīdz tiktu izpildīti piemēroti un apstiprināti nosacījumi, piešķirtu pilntiesīgu locekļu statusu. Censtos veicināt kvalitatīvas infrastruktūras izveidi šajās valstīs;

—	sadarbotos ar Eiropas Komisiju, EBTA un kompetentajām valsts iestādēm saistībā ar Kopienas un EBTA trešām valstīm paredzētās tehniskās palīdzības un sadarbības programmām.