[pic] | EIROPAS KOMISIJA | Briselē, 16.12.2009 COM(2009)685 galīgā redakcija 2009/0182 (NLE) . Priekšlikums PADOMES LĒMUMS par Savienības nostāju, kas jāpieņem Sadarbības komitejā, kas izveidota saskaņā ar Partnerības un sadarbības nolīgumu starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Armēnijas Republiku, no otras puses, saistībā ar jaunu apakškomiteju izveidi PASKAIDROJUMA RAKSTS (1) Partnerības un sadarbības nolīgums, kas 1999. gadā noslēgts starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm un Armēnijas Republiku, ir Eiropas Savienības un Armēnijas divpusējo attiecību tiesiskais pamats. (2) ES un Armēnijas Sadarbības padome 2006. gada 14. novembra sanāksmē pieņēma ieteikumu par Eiropas kaimiņattiecību politikas (EKP) rīcības plāna īstenošanu. Kā norādīts šajā ieteikumā, rīcības plānā ir paredzēti konkrēti pasākumi, lai sekmētu pušu pienākumu izpildi atbilstoši Partnerības un sadarbības nolīgumam, un sniegts plašāks pamats ES un Armēnijas attiecību tālākai nostiprināšanai, lai panāktu būtisku ekonomikas integrāciju un politiskās sadarbības padziļināšanu atbilstoši Partnerības un sadarbības nolīguma vispārīgajiem mērķiem. (3) Eiropadome 2009. gada marta sanāksmē pauda gandarījumu par vērienīgas Austrumu partnerības izveidi, kas paredz ciešāku sadarbību ar austrumu partneriem divpusējā un daudzpusējā līmenī un kuras mērķis ir radīt nepieciešamos apstākļus, lai paātrinātu politisko asociāciju un sekmētu ekonomikas integrāciju, cenšoties atbalstīt partnervalstu politiskās un sociālekonomiskās reformas un tādējādi veicinot tuvināšanos ES. Kopīgajā deklarācijā, ko pieņēma 2009. gada 7. maija Austrumu partnerības samitā Prāgā, ir apstiprināta ES dalībvalstu un Austrumeiropas partneru vēlme to attiecības pacelt jaunā līmenī, cenšoties sasniegt iepriekš minētos mērķus. (4) ES un Armēnijas Eiropas Kaimiņattiecību politikas (EKP) rīcības plāna 5. nodaļā (Uzraudzība) ir noteikts, ka kopīgas struktūras, kas izveidotas saskaņā ar Partnerības un sadarbības nolīgumu, sekmē un uzrauga rīcības plāna īstenošanu un ka struktūras, kas izveidotas saskaņā ar minēto nolīgumu, vajadzības gadījumā ir jāpārskata, lai nodrošinātu visu EKP prioritāšu pienācīgu atspoguļojumu. (5) Iestāžu struktūra, kas ietver vairākas nozaru apakškomitejas, ir pamatā citu līdzīgu nolīgumu un rīcības plānu īstenošanai, kas noslēgti ar EKP partnervalstīm, piemēram, Jordāniju (šobrīd — 11 apakškomitejas), Maroku (10), Ukrainu (7) un Moldovas Republiku (4). Šajā priekšlikumā ir izmantota līdzīga pieeja, un tā mērķis ir nodrošināt iestāžu struktūru, lai ES un Armēnija savu divpusējo attiecību ietvaros varētu paplašināt apspriežu jomu. Lai palīdzētu ES un Armēnijas Sadarbības komitejai pildīt tās uzdevumus, līdz šim ir izveidota viena apakškomiteja tirdzniecības, ekonomikas un saistītu juridisku jautājumu jomā. (6) Armēnija vēlas pastiprināt sadarbību Partnerības un sadarbības nolīgumā ietvertajās jomās un ir paudusi apņemšanos izveidot vērienīgākas attiecības atbilstoši Austrumu partnerības principiem. (7) Lai paplašinātu institucionālo satvaru minētā dialoga attīstībai un EKP rīcības plāna īstenošanas uzraudzībai un lai sasniegtu ES un Armēnijas attiecību uzlabošanas mērķi, Eiropas Komisija ierosina Padomei izveidot šādas trīs papildu apakškomitejas: 1) Tieslietu, brīvības un drošības apakškomiteju; 2) Transporta, vides, enerģētikas un kodoldrošības apakškomiteju; 3) Nodarbinātības un sociālo lietu, sabiedrības veselības, mācību, izglītības un jaunatnes, kultūras, informācijas sabiedrības un audiovizuālās jomas politikas, zinātnes un tehnoloģiju apakškomiteju. Šīs apakškomitejas izveidos Partnerības un sadarbības nolīguma ietvaros. (8) Iepriekš izklāstītā struktūra veicinās EKP rīcības plāna īstenošanu un tā uzraudzību. Apakškomitejās risinātais dialogs ļaus ekspertiem apmainīties ar informāciju un labāko praksi un palīdzēs viest uzticību un izveidot ciešākas attiecības starp Eiropas Komisijas un partnervalstu ekspertiem. (9) Apakškomitejās risinātais dialogs ļaus nostiprināt attiecības ar Armēniju un saņemt sistemātisku informāciju par valsts attīstību un mērķiem. Tas arī ļaus noteikt jomas, kurās Armēnijai būtu nepieciešama palīdzība (piemēram, lai uzlabotu administratīvās spējas, izmantojot visaptverošas iestāžu darbības uzlabošanas programmas Austrumu partnerības ietvaros). (10) Kā paredzēts 2. panta 1. punktā Padomes un Komisijas 1999. gada 31. maija Lēmumā par iepriekšminētā Partnerības un sadarbības nolīguma noslēgšanu, še pievienots priekšlikuma teksts Padomes lēmumam par nostāju, kas Savienībai jāieņem ES un Armēnijas Sadarbības komitejā par jaunu apakškomiteju izveidi. Katras apakškomitejas mērķi un jautājumi, ko tā izskata, kā arī īstenošanas procedūras ir norādītas pielikumā pievienotajā reglamentā. 2009/0182 (NLE) Priekšlikums PADOMES LĒMUMS par Savienības nostāju, kas jāpieņem Sadarbības komitejā, kas izveidota saskaņā ar Partnerības un sadarbības nolīgumu starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Armēnijas Republiku, no otras puses, saistībā ar jaunu apakškomiteju izveidi EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME, ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību, ņemot vērā 2. panta 1. punktu Padomes un Komisijas 1999. gada 31. maija lēmumā[1] par Partnerības un sadarbības nolīguma noslēgšanu starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Armēnijas Republiku, no otras puses, ņemot vērā Komisijas priekšlikumu, tā kā: (1) ES un Armēnijas Sadarbības padome 2006. gada 14. novembrī pieņēma ieteikumu par ES un Armēnijas rīcības plāna īstenošanu. (2) Minētā Partnerības un sadarbības nolīguma 80. pantā paredzēts, ka Sadarbības komiteja palīdz Sadarbības padomei pildīt tās pienākumus. (3) ES un Armēnijas Sadarbības padome 1999. gada 12. oktobrī pieņēma Sadarbības komitejas reglamentu[2], ar kuru ES un Armēnijas Sadarbības komitejai deleģēja atbildību par apakškomiteju izveidošanu un tālāku attīstīšanu, IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU. Vienīgais pants Nostāja, kas Savienībai jāpieņem Sadarbības komitejā, kura izveidota saskaņā ar 80. pantu Partnerības un sadarbības nolīgumā starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Armēnijas Republiku, no otras puses, saistībā ar jaunu apakškomiteju izveidi, atbilst šā lēmuma pielikumam. Briselē, Padomes vārdā – priekšsēdētājs PIELIKUMS ES UN ARMĒNIJAS SADARBĪBAS KOMITEJA, ņemot vērā Partnerības un sadarbības nolīgumu starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Armēnijas Republiku, no otras puses (turpmāk tekstā — „Nolīgums”), un jo īpaši tā 80. pantu, tā kā: (1) Saskaņā ar Sadarbības komitejas reglamenta[3] 10. pantu Sadarbības komiteja var izveidot apakškomitejas un noteikt to pilnvaras. (2) ES un Armēnijas Eiropas Kaimiņattiecību politikas (EKP) rīcības plānā (5. nodaļa) ir noteikts, ka kopīgas struktūras, kas izveidotas saskaņā ar minēto nolīgumu, sekmē un uzrauga rīcības plāna īstenošanu un ka struktūras, kas izveidotas saskaņā ar attiecīgajiem nolīgumiem, vajadzības gadījumā ir jāpārskata, lai nodrošinātu visu EKP prioritāšu pienācīgu atspoguļojumu. (3) Kopīgajā deklarācijā, ko pieņēma 2009. gada 7. maija Austrumu partnerības samitā Prāgā, ir uzsvērta kopīga vēlme padziļināt un pastiprināt divpusējās attiecības starp ES un Austrumeiropas partneriem, IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU. Vienīgais pants Ar šo izveido A pielikumā uzskaitītās apakškomitejas un pieņem B pielikumā izklāstītās apakškomiteju pilnvaras. Sagatavots ES un Armēnijas Sadarbības komitejas vārdā — Armēnijas vārdā — Eiropas Savienības vārdā — A pielikums ES un Armēnijas Sadarbības komiteja Jaunizveidotās apakškomitejas (1) Tieslietu, brīvības un drošības apakškomiteja; (2) Transporta, vides, enerģētikas un kodoldrošības apakškomiteja; (3) Nodarbinātības un sociālo lietu, sabiedrības veselības, mācību, izglītības un jaunatnes, kultūras, informācijas sabiedrības un audiovizuālās jomas politikas, zinātnes un tehnoloģiju apakškomiteja. B pielikums Tieslietu, brīvības un drošības apakškomitejas, kas izveidota saskaņā ar Partnerības un sadarbības nolīgumu starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Armēnijas Republiku, no otras puses, pilnvaras SADARBĪBAS KOMITEJA, ņemot vērā Partnerības un sadarbības nolīgumu par partnerības izveidošanu starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Armēnijas Republiku, no otras puses, ņemot vērā Sadarbības komitejas reglamentu, ko Sadarbības padome izveidoja 1999. gada 12. oktobrī kā pielikumu savam reglamentam, un jo īpaši tā 10. pantu, ir izveidojusi Tieslietu, brīvības un drošības apakškomiteju, kurai ir šādas pilnvaras. 1. pants Apakškomiteja izskata Partnerības un sadarbības nolīguma un ar to saistītā ES un Armēnijas Eiropas kaimiņattiecību politikas rīcības plāna īstenošanu šādās jomās: - robežu pārvaldība; - legālas un nelegālas migrācijas pārvaldība (tostarp jautājumi saistībā ar atpakaļuzņemšanu, vīzām, ceļošanas dokumentu drošību, patvērumu); - valsts iekšienē pārvietotās personas; - cīņa pret organizēto noziedzību (tostarp, bet ne tikai, cīņa pret cilvēku tirdzniecību, kibernoziegumiem, vardarbību pret bērniem, finanšu un ekonomiskiem noziegumiem, tostarp nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, nodokļu nemaksāšanu un viltojumiem, korupciju privātajā un publiskajā sektorā, neatļautām narkotikām, ieroču tirdzniecību un citām nelikumīgām darbībām); - terorisma (tostarp terorisma finansēšanas) apkarošana; - tiesībaizsardzība un tiesu iestāžu sadarbība; - tiesiskums un tiesu sistēmas reforma; - personas datu aizsardzība; - pārrobežu un reģionālā sadarbība tieslietu, brīvības un drošības jomā. Apakškomiteja var arī apspriest jautājumus vai īpašus projektus saistībā ar Austrumu partnerības īstenošanu, Melnās jūras reģiona sinerģiju vai citām iniciatīvām, kas attiecas uz šo divpusējo sadarbību. Iepriekš minētais saraksts nav pilnīgs, un Sadarbības komiteja var pievienot citus jautājumus. 2. pants Apakškomiteja strādā Sadarbības komitejas pakļautībā. Pēc katras sanāksmes tā ziņo un savus secinājumus iesniedz Sadarbības komitejai. 3. pants Apakškomitejā piedalās pušu pārstāvji. Abām pusēm vienojoties, vajadzības gadījumos par īpašiem apakškomitejas sanāksmju darba kārtības punktiem var tikt uzklausīti eksperti. 4. pants Apakškomiteju pārmaiņus vada abas puses saskaņā ar Sadarbības komitejas noteikumiem par pārmaiņus prezidentūru[4]. 5. pants Kā apakškomitejas pastāvīgie sekretāri kopīgi darbojas viens Eiropas Komisijas ierēdnis un viens Armēnijas Republikas valdības ierēdnis. Visus paziņojumus, kas attiecas uz apakškomiteju, nosūta pastāvīgajiem sekretāriem. 6. pants Apakškomiteja, pusēm vienojoties un pamatojoties uz vienas vai otras puses rakstisku lūgumu, sanāk tik bieži, cik tas ir nepieciešams, bet ne retāk kā reizi gadā. Katra sanāksme notiek laikā un vietā, par ko vienojušās abas puses. Apakškomiteja pirmo reizi sanāk tikai pēc tam, kad ir īstenoti šādi pasākumi: - Armēnijas atbilde uz aptaujas jautājumiem par situāciju tiesiskuma, brīvības un drošības jomā; - seminārs par mobilitātes jautājumiem, tostarp nelegālās migrācijas novēršanu, legālās migrācijas pārvaldību, atpakaļuzņemšanu un informācijas apmaiņu par vīzu jautājumiem; - ziņojums dalībvalstīm. Kad saņemts lūgums par apakškomitejas sanāksmes sasaukšanu, otras puses sekretārs atbild 15 darba dienu laikā. Īpašas steidzamības gadījumā, abām pusēm vienojoties, apakškomitejas sanāksmes var sasaukt īsākā laikā. Pirms katras sanāksmes priekšsēdētājam tiek paziņots abu pušu paredzētais delegācijas sastāvs. Apakškomitejas sanāksmes kopīgi sasauc abi pastāvīgie sekretāri, darbojoties ar Sadarbības komitejas sekretāru piekrišanu. 7. pants Pastāvīgajiem sekretāriem darba kārtībā iekļaujamos jautājumus iesniedz vismaz 15 darba dienas pirms attiecīgās apakškomitejas sanāksmes. Visi apstiprinošie dokumenti ir jāiesniedz pastāvīgajiem sekretāriem vēlākais 10 darba dienas pirms minētās sanāksmes. Pamatojoties uz šiem punktiem, izstrādā provizorisku darba kārtību un ne vēlāk kā piecas darba dienas pirms minētās apakškomitejas sanāksmes to kopā ar pieejamiem apstiprinošiem dokumentiem nosūta Sadarbības komitejas sekretāriem un dalībvalstu pastāvīgām pārstāvniecībām. Izņēmuma gadījumos, rakstiski vienojoties abiem pastāvīgajiem sekretāriem, jautājumi darba kārtībā var tikt iekļauti īsākā laikposmā. 8. pants Apakškomiteja savās sanāksmēs var apskatīt jebkuru vai visas 1. pantā iekļautās jomas. 9. pants Ja netiek nolemts citādi, apakškomitejas sanāksmes nav atklātas. 10. pants Katrā sanāksmē raksta protokolu. Katras apakškomitejas sanāksmes protokola eksemplārs un secinājumi tiek nosūtīti Sadarbības komitejas sekretāriem. Arī dalībvalstu pastāvīgajām pārstāvniecībām tiek nosūtīti šādi eksemplāri. Transporta, vides, enerģētikas un kodoldrošības apakškomitejas, kas izveidota saskaņā ar Partnerības un sadarbības nolīgumu starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Armēnijas Republiku, no otras puses, pilnvaras SADARBĪBAS KOMITEJA, ņemot vērā Partnerības un sadarbības nolīgumu par partnerības izveidošanu starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Armēnijas Republiku, no otras puses, ņemot vērā Sadarbības komitejas reglamentu, ko Sadarbības padome izveidoja 1999. gada 12. oktobrī kā pielikumu savam reglamentam, un jo īpaši tā 10. pantu, ir izveidojusi Transporta, vides, enerģētikas un kodoldrošības apakškomiteju, kurai ir šādas pilnvaras. 1. pants Apakškomiteja izskata Partnerības un sadarbības nolīguma un ar to saistītā ES un Armēnijas Eiropas kaimiņattiecību politikas rīcības plāna īstenošanu šādās jomās: - transports, jo īpaši: transporta stratēģijas, tostarp infrastruktūras modernizēšana un likumdošanas un reglamentēšanas sistēmas tuvināšana Eiropas un starptautiskiem standartiem; pasākumi un reformas autotransporta, dzelzceļa, un gaisa transporta nozarē; visu transporta veidu drošība; automatizētu transporta sistēmu veicināšana un informācijas tehnoloģiju uzmantošana visos transporta veidos; reģionālā sadarbība transporta jomā; ES un Armēnijas horizontālā gaisa pārvadājumu nolīguma īstenošana; - vide, jo īpaši: laba vides pārvaldība, tostarp horizontālie tiesību akti vides jomā; likumdošanas un reglamentēšanas sistēmas tuvināšana Eiropas un starptautiskiem standartiem; klimata pārmaiņas; gaisa kvalitāte; atkritumu apsaimniekošana; ūdens kvalitāte un ūdens resursu integrēta pārvaldība; dabas aizsardzība un bioloģiskā daudzveidība; cīņa pret pārtuksnešošanos; rūpnieciskā piesārņojuma kontrole un riska pārvaldība; ķimikālijas un ģenētiski modificēti organismi; troksnis; reģionālā sadarbība, tostarp ar ūdens apsaimniekošanu saistītos jautājumos, un Kaukāza Reģionālais vides centrs; - enerģētika un kodoldrošība, jo īpaši: enerģētikas politikas konverģence; juridiskā un regulatīvā konverģence, energotīkli; enerģētikas infrastruktūra, kodoldrošība un radioaktivitātes avotu drošība; energoefektivitāte un atjaunojamu energoresursu avotu izmantošana; reģionālā sadarbība enerģētikas jomā; - attiecīgs ES atbalsts. Apakškomiteja var arī apspriest jautājumus vai īpašus projektus saistībā ar Austrumu partnerības īstenošanu, Melnās jūras reģiona sinerģiju vai citām iniciatīvām, kas attiecas uz šo divpusējo sadarbību. Iepriekš minētais saraksts nav pilnīgs, un Sadarbības komiteja var pievienot citus jautājumus. 2. pants Apakškomiteja strādā Sadarbības komitejas pakļautībā. Pēc katras sanāksmes tā ziņo un savus secinājumus iesniedz Sadarbības komitejai. 3. pants Apakškomitejā piedalās pušu pārstāvji. Abām pusēm vienojoties, vajadzības gadījumos par īpašiem apakškomitejas sanāksmju darba kārtības punktiem var tikt uzklausīti eksperti. 4. pants Apakškomiteju pārmaiņus vada abas puses saskaņā ar Sadarbības komitejas noteikumiem par pārmaiņus prezidentūru[5]. 5. pants Kā apakškomitejas pastāvīgie sekretāri kopīgi darbojas viens Eiropas Komisijas ierēdnis un viens Armēnijas Republikas valdības ierēdnis. Visus paziņojumus, kas attiecas uz apakškomiteju, nosūta pastāvīgajiem sekretāriem. 6. pants Apakškomiteja, pusēm vienojoties un pamatojoties uz vienas vai otras puses rakstisku lūgumu, sanāk tik bieži, cik tas ir nepieciešams, bet ne retāk kā reizi gadā. Katra sanāksme notiek laikā un vietā, par ko vienojušās abas puses. Kad saņemts lūgums par apakškomitejas sanāksmes sasaukšanu, otras puses sekretārs atbild 15 darba dienu laikā. Īpašas steidzamības gadījumā, abām pusēm vienojoties, apakškomitejas sanāksmes var sasaukt īsākā laikā. Pirms katras sanāksmes priekšsēdētājam tiek paziņots abu pušu paredzētais delegācijas sastāvs. Apakškomitejas sanāksmes kopīgi sasauc abi pastāvīgie sekretāri, darbojoties ar Sadarbības komitejas sekretāru piekrišanu. 7. pants Pastāvīgajiem sekretāriem darba kārtībā iekļaujamos jautājumus iesniedz vismaz 15 darba dienas pirms attiecīgās apakškomitejas sanāksmes. Visi apstiprinošie dokumenti ir jāiesniedz pastāvīgajiem sekretāriem vēlākais 10 darba dienas pirms minētās sanāksmes. Pamatojoties uz šiem punktiem, izstrādā provizorisku darba kārtību un ne vēlāk kā piecas darba dienas pirms minētās apakškomitejas sanāksmes to kopā ar pieejamiem apstiprinošiem dokumentiem nosūta Sadarbības komitejas sekretāriem un dalībvalstu pastāvīgām pārstāvniecībām. Izņēmuma gadījumos, rakstiski vienojoties abiem pastāvīgajiem sekretāriem, jautājumi darba kārtībā var tikt iekļauti īsākā laikposmā. 8. pants Apakškomiteja savās sanāksmēs var apskatīt jebkuru vai visas 1. pantā iekļautās jomas. 9. pants Ja netiek nolemts citādi, apakškomitejas sanāksmes nav atklātas. 10. pants Katrā sanāksmē raksta protokolu. Katras apakškomitejas sanāksmes protokola eksemplārs un secinājumi tiek nosūtīti Sadarbības komitejas sekretāriem.. Arī dalībvalstu pastāvīgām pārstāvniecībām tiek nosūtīti šādi eksemplāri. Nodarbinātības un sociālo lietu, sabiedrības veselības, mācību, izglītības un jaunatnes, kultūras, informācijas sabiedrības un audiovizuālās jomas politikas, zinātnes un tehnoloģiju apakškomitejas, kas izveidota saskaņā ar Partnerības un sadarbības nolīgumu starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Armēnijas Republiku, no otras puses, pilnvaras SADARBĪBAS KOMITEJA, ņemot vērā Partnerības un sadarbības nolīgumu par partnerības izveidošanu starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Armēnijas Republiku, no otras puses, ņemot vērā Sadarbības komitejas reglamentu, ko Sadarbības padome izveidoja 1999. gada 12. oktobrī kā pielikumu savam reglamentam, un jo īpaši tā 10. pantu, ir izveidojusi Nodarbinātības un sociālo lietu, sabiedrības veselības, mācību, izglītības un jaunatnes, kultūras, informācijas sabiedrības un audiovizuālās jomas politikas, zinātnes un tehnoloģiju apakškomiteju, kurai ir šādas pilnvaras. 1. pants Apakškomiteja izskata Partnerības un sadarbības nolīguma un ar to saistītā ES un Armēnijas Eiropas kaimiņattiecību politikas rīcības plāna īstenošanu šādās jomās: - sociālā un nodarbinātības politika, tostarp sociālās reformas, sociālā aizsardzība un sociālā integrācija, sieviešu dalības sociālajā, ekonomikas un politikas dzīvē veicināšana; - sabiedrības veselība; - izglītība, apmācība un jaunatne (jo īpaši izglītības un mācību sistēmu reforma un modernizēšana, profesionālās sagatavošanas programmas, prasmju pilnveidošana un mobilitāte); - kultūra; - informācijas sabiedrība; - audiovizuālās jomas politika; - zinātne un tehnoloģijas, pētniecība un attīstība; - reģionālā sadarbība iepriekš minētajās jomās; - atbilstošs tiesiskais regulējums un ES atbalsts iepriekš minētajās jomās. Apakškomiteja var arī apspriest jautājumus vai īpašus projektus saistībā ar Austrumu partnerības īstenošanu, Melnās jūras reģiona sinerģiju vai citām iniciatīvām, kas attiecas uz šo divpusējo sadarbību. Iepriekš minētais saraksts nav pilnīgs, un Sadarbības komiteja var pievienot citus jautājumus. 2. pants Apakškomiteja strādā Sadarbības komitejas pakļautībā. Pēc katras sanāksmes tā ziņo un savus secinājumus iesniedz Sadarbības komitejai. 3. pants Apakškomitejā piedalās pušu pārstāvji. Abām pusēm vienojoties, vajadzības gadījumos par īpašiem apakškomitejas sanāksmju darba kārtības punktiem var tikt uzklausīti eksperti. 4. pants Apakškomiteju pārmaiņus vada abas puses saskaņā ar Sadarbības komitejas noteikumiem par pārmaiņus prezidentūru[6]. 5. pants Kā apakškomitejas pastāvīgie sekretāri kopīgi darbojas viens Eiropas Komisijas ierēdnis un viens Armēnijas Republikas valdības ierēdnis. Visus paziņojumus, kas attiecas uz apakškomiteju, nosūta pastāvīgajiem sekretāriem. 6. pants Apakškomiteja, pusēm vienojoties un pamatojoties uz vienas vai otras puses rakstisku lūgumu, sanāk tik bieži, cik tas ir nepieciešams, bet ne retāk kā reizi gadā. Katra sanāksme notiek laikā un vietā, par ko vienojušās abas puses. Kad saņemts lūgums par apakškomitejas sanāksmes sasaukšanu, otras puses sekretārs atbild 15 darba dienu laikā. Īpašas steidzamības gadījumā, abām pusēm vienojoties, apakškomitejas sanāksmes var sasaukt īsākā laikā. Pirms katras sanāksmes priekšsēdētājam tiek paziņots abu pušu paredzētais delegācijas sastāvs. Apakškomitejas sanāksmes kopīgi sasauc abi pastāvīgie sekretāri, darbojoties ar Sadarbības komitejas sekretāru piekrišanu. 7. pants Pastāvīgajiem sekretāriem darba kārtībā iekļaujamos jautājumus iesniedz vismaz 15 darba dienas pirms attiecīgās apakškomitejas sanāksmes. Visi apstiprinošie dokumenti ir jāiesniedz pastāvīgajiem sekretāriem vēlākais 10 darba dienas pirms minētās sanāksmes. Pamatojoties uz šiem punktiem, izstrādā provizorisku darba kārtību un ne vēlāk kā piecas darba dienas pirms minētās apakškomitejas sanāksmes to kopā ar pieejamiem apstiprinošiem dokumentiem nosūta Sadarbības komitejas sekretāriem un dalībvalstu pastāvīgām pārstāvniecībām. Izņēmuma gadījumos, rakstiski vienojoties abiem pastāvīgajiem sekretāriem, jautājumi darba kārtībā var tikt iekļauti īsākā laikposmā. 8. pants Apakškomiteja savās sanāksmēs var apskatīt jebkuru vai visas 1. pantā iekļautās jomas. 9. pants Ja netiek nolemts citādi, apakškomitejas sanāksmes nav atklātas. 10. pants Katrā sanāksmē raksta protokolu. Katras apakškomitejas sanāksmes protokola eksemplārs un secinājumi tiek nosūtīti Sadarbības komitejas sekretāriem. Arī dalībvalstu pastāvīgajām pārstāvniecībām tiek nosūtīti šādi eksemplāri. [1] OV L 239, 9.9.1999., 1.-2. lpp. [2] OV L 297, 18.11.1999., 24. lpp. [3] OV L 297, 18.11.1999., 28. lpp. [4] OV L 297, 18.11.1999., 27. lpp. [5] OV L 297, 18.11.1999., 27. lpp. [6] OV L 297, 18.11.1999., 27. lpp.