[pic] | EIROPAS KOPIENU KOMISIJA |

Briselē, 14.10.2009

COM(2009) 533 galīgā redakcija

KOMISIJAS PAZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM UN PADOMEI

Paplašināšanās stratēģija un galvenie uzdevumi 2009.-2010. gadā

{SEC(2009) 1333}{SEC(2009) 1334}{SEC(2009) 1335}{SEC(2009) 1336}{SEC(2009) 1337}{SEC(2009) 1338}{SEC(2009) 1339}{SEC(2009) 1340}

KOMISIJAS PAZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM UN PADOMEI

Paplašināšanās stratēģija un galvenie uzdevumi 2009.-2010. gadā

IEVADS

ES piektā paplašināšanās kārta palīdzēja konsolidēt demokrātiju un tiesiskumu Eiropā. Tā vairoja ekonomiskās iespējas un palielināja ES nozīmi tādu globālu uzdevumu risināšanā kā klimata pārmaiņas, konkurētspēja un finanšu tirgu regulēšana un uzraudzība. Pēdējos piecos gados paplašinātā ES ir apliecinājusi savu spēju strādāt kopīgi, lai atrisinātu svarīgas problēmas. Paplašināšanās ir viens no visefektīvākajiem ES ārējās politikas instrumentiem.

Pašreizējais Eiropas Savienības paplašināšanās process norit dziļas un plašas lejupslīdes apstākļos. Krīze ietekmēja gan ES, gan paplašināšanās valstis. Tajā pašā laikā ES saņēma trīs jaunus dalības pieteikumus no Melnkalnes (2008. gada decembrī), Albānijas (2009. gada aprīlī) un Islandes (2009. gada jūlijā). Šie pieteikumi vēl skaidrāk apliecina ES piesaistes spēju un nozīmi stabilitātes, drošības un labklājības veicināšanā.

Reformu virzība paplašināšanās valstīs ļāva tām iziet pievienošanās procesa secīgos posmus. Pievienošanās sarunas ar Horvātiju tuvojas noslēguma posmam. Pievienošanās sarunas ar Turciju ir nonākušas sarežģītākā posmā, kas nosaka vajadzību pēc jauna stimula reformām. Bijusī Dienvidslāvijas Maķedonijas Republika ir panākusi ievērojamu progresu svarīgāko problēmu risināšanā. Komisija gatavo atzinumu par Melnkalnes pieteikumu dalībai. Tā arī gatavo atzinumu par Islandes pieteikumu. Komisija sagatavos atzinumu par Albānijas pieteikumu, tiklīdz to pieprasīs Padome. Visām attiecīgajām Rietumbalkānu valstīm turpmāks progress nodrošinās kandidātvalstu statusu, tiklīdz tās būs apliecinājušas savu gatavību.

Lai gan atšķirīgā mērā, Rietumbalkānu valstīm un Turcijai vēl ir jāveic ievērojams darbs, lai izpildītu noteiktos kritērijus un nosacījumus. Reformu gaita bieži ir lēna. Spriedzi palielina starptautiskā ekonomikas krīze. Vairākos gadījumos pievienošanās procesu nelabvēlīgi ietekmē divpusējie jautājumi.

Ņemot vērā šīs problēmas, atjaunotais konsenss par paplašināšanos, kā tika apstiprināts Eiropadomes 2006. gada decembra sanāksmē, turpina nodrošināt turpmāko virzību. Šīs politikas pamatā ir saistību saskaņošanas principi, taisnīgi un stingri nosacījumi, laba saziņa ar sabiedrību apvienojumā ar ES spēju integrēt jaunas dalībvalstis. ES ir uzlabojusi paplašināšanās procesa kvalitāti. Konkrēti, tagad jau agrīnā posmā lielāku uzmanību pievērš tiesiskumam un labai pārvaldībai.

Pievienošanās process nodrošina spēcīgu stimulu politiskajām un ekonomiskajām reformām. ES ir stratēģiski ieinteresēta saglabāt šā procesa dinamiku, balstoties uz pieņemtajiem principiem un nosacījumiem.

ES paplašināšanās politika ļauj rūpīgi pārvaldīt kandidātvalstu un potenciālo kandidātvalstu tuvināšanās procesu ES atbilstoši to politisko un ekonomikas reformu norisei, kā arī to spējai uzņemties dalības saistības saskaņā ar Kopenhāgenas kritērijiem. Rietumbalkānos joprojām svarīga ir reģionālā sadarbība, kas ir stabilizācijas un asociācijas procesa galvenais elements.

Ar Lisabonas līgumu tiek veikta paplašinātās Savienības iestāžu reforma, ļaujot tai pielāgot savus politikas virzienus straujajām pārmaiņām pasaulē. Īpaši saistībā ar paplašināšanos Līgums nodrošinās institucionālo sistēmu, kam jāļauj Savienības iestādēm veikt netraucētu pielāgošanos, tiklīdz ES ir pievienojusies jauna dalībvalsts, un grozīs pievienošanās procedūru, saskaņā ar kuru par pieteikumiem dalībai tiks informēts Eiropas Parlaments un valstu parlamenti.

Bezvīzu režīms ar Bijušo Dienvidslāvijas Maķedonijas Republiku, Melnkalni un Serbiju, ko ieviesīs 2010. gada sākumā, pamatojoties uz Komisijas priekšlikumu, parādīs, ka reformas dod taustāmu labumu pilsoņiem. Komisija līdz 2010. gada vidum iesniegs līdzīgus priekšlikumus attiecībā uz Albāniju un Bosniju un Hercegovinu, ja šīs valstis izpildīs paredzētos nosacījumus.

Saistībā ar Kipras jautājumu Kipras grieķu un Kipras turku kopienas līderi Apvienoto Nāciju Organizācijas aizgādnībā ir uzsākuši izšķirošo posmu sarunās par visaptverošu noregulējumu. Komisija atbalsta viņu centienus un sniedz tehniskas konsultācijas jautājumos, kuri ir ES kompetencē.

Šajā paziņojumā aprakstīti gūtie panākumi un lielākās problēmas, ar kurām saskārās valstis, kas iesaistītas paplašināšanās procesā. Tajā izklāstīta Komisijas pieeja šo valstu centienu virzībai un atbalstam nākamajā gadā. Turklāt tam pievienotā dokumentā Komisija iezīmē virzienu Kosovai[1], lai veicinātu progresu ceļā uz integrāciju ES atbilstoši šā reģiona Eiropas perspektīvai.

GALVENIE JAUTāJUMI

Šajā iedaļā tiek pievērsta uzmanība galvenajiem jautājumiem, kas ietekmē paplašināšanās procesu. Izmantojot paplašināšanās politiku, ES var palīdzēt risināt šos jautājumus, bet galvenā atbildība tomēr arī turpmāk jāuzņemas attiecīgajām valstīm.

Ekonomikas krīze

Lai gan atšķirīgā mērā, globālā ekonomikas lejupslīde ir ietekmējusi Rietumbalkānu valstu un Turcijas ekonomiku. ES, koordinējot savu darbību ar starptautiskajām finanšu institūcijām (SFI), palīdz paplašināšanās valstīm mazināt krīzes ietekmi un nodrošināt ceļu uz stabilu atveseļošanos.

Kopš 2008. gada otrā pusgada, kad samazinājās pieprasījums pēc eksporta, tiešie ārvalstu ieguldījumi un pārrobežu aizdevumu apjoms, Rietumbalkānos un Turcijā ir krasi sarukusi saimnieciskā darbība. Visās valstīs pasliktinājās fiskālā situācija. Sāka vēl vairāk pieaugt bezdarbs, kas vairākās valstīs jau tā bija augsts. Ekonomikas lejupslīde Rietumbalkānos un Turcijā 2009. gadā ir tādos pašos apmēros kā vidēji ES, bet nav tik krasa kā visvairāk skartajās ES dalībvalstīs. Tomēr makroekonomiskā situācija visās valstīs joprojām ir nestabila.

Rietumbalkānu valstīm ir ierobežotas iespējas reaģēt uz krīzi ar stingru vietējo makroekonomikas politiku. Iepriekšējās fiskālās nostājas, aizdevumu un ķīlu, kas izsniegtas ārvalstu valūtās, un lielās ārējās nelīdzsvarotības dēļ diezgan problemātiski ir monetārās un fiskālās politikas pasākumi. Šajos apstākļos reakcija uz krīzi lielākajā daļā reģiona valstu kopumā ir bijusi atbilstoša, lai gan dažos gadījumos sākotnēji netika atzīta problēmas nopietnība. ES pievienošanās perspektīva palīdzēja saglabāt uzticēšanos Rietumbalkānu reģiona valstu ekonomikai nesenajā nestabilitātes periodā nodrošināja pamatu ekonomikas politikas virzieniem. Tajā pašā laikā dažas paplašināšanās valstis spēja izmantot priekšrocības, ko nodrošināja strukturālās reformas, kas tika ieviestas pēdējos gados un palīdzēja mazināt krīzes ietekmi. Uzlabots regulējums finanšu jomā, piemēram, Horvātijā un Turcijā, veicināja banku nozares stabilitāti un elastīgumu. Serbija un Bosnija un Hercegovina saņēma SVF atbalstu, jo iepriekšējās ekspansīvās politikas dēļ paplašinājās abu šo valstu ārējā nelīdzsvarotība un īpaši tika skartas publiskās finanses.

Turpinās krīzes izvēršanās paplašināšanās valstīs, īpaši tās ietekme uz reālo ekonomiku, tostarp nodarbinātību un sociālo situāciju. Atveseļošanās prasīs laiku, jo paredzams, ka saimnieciskā darbība galvenajās tirdzniecības partnervalstīs atsāksies pavisam lēni. Kapitāla ieplūde vietējā pieprasījuma stimulēšanai visdrīzāk saglabāsies neievērojama. Tika veikti īstermiņa pasākumi, lai mazinātu krīzes sociālo ietekmi uz sabiedrības visneaizsargātākajām daļām. Vidējā termiņā ir ļoti svarīgi nodrošināt pareizu fiskālo politiku, liekot uzsvaru uz efektīvākiem un iedarbīgākiem publiskā sektora izdevumiem un ieguldījumiem. Lai risinātu jautājumus, kas saistīti ar strukturālo bezdarbu un aizsargātu mazāk aizsargātās iedzīvotāju grupas, ir vajadzīga nodarbinātības politika un sociālās aizsardzības pasākumi.

Reaģējot uz krīzi, ir jāņem vērā vajadzība pēc ilgstpējīgas attīstības un problēmas, ko rada klimata pārmaiņas, un jāpiešķir prioritāte pasākumiem, kas vērsti uz to, lai radītu drošu un ilgtspējīgu ekonomiku ar zemu oglekļa dioksīda emisiju līmeni. Ar ES saistītās reformas vairo konkurētspēju un atvērtību un tādu tiesisko regulējumu, kas veicina tirdzniecību un ieguldījumus. Lai uzlabotu uzņēmējdarbības vidi, ir būtiski veikt pasākumus tiesiskuma konsolidācijai, tostarp korupcijas apkarošanai.

Attiecībā uz ES atbalstu pirmspievienošanās palīdzība ir plānota tā, lai atbalstītu banku nozari, infrastruktūras projektus, MVU un darba vietu radīšanu, tostarp lauku rajonos. Šai nolūkā no Pirmspievienošanās palīdzības instrumenta ( IPA ) dotāciju veidā ir piešķirti 200 miljoni eiro, ko līdzfinansē ar SFI aizdevumiem un kas ļaus palielināt ieguldījumus vismaz par 1 miljardu eiro. Komisija ierosināja samazināt līdzfinansējuma prasības saņēmējvalstīm, kurām sniedz IPA palīdzību. Izmantojot IPA , Komisija sniedza tiešu budžeta atbalstu Serbijai, lai mazinātu finanšu un ekonomikas krīzes ietekmi. Papildus tam Komisija ierosināja Padomei apstiprināt makrofinansiālo palīdzību Serbijai aizdevuma veidā 200 miljonu eiro apmērā. Šādas iespējas vajadzības gadījumā ir pieejamas arī pārējām valstīm. Abos gadījumos finansiālā palīdzība ietver nosacījumus, tostarp vienošanos ar SVF par stabilu makroekonomisko politiku. Komisija cieši sadarbojas ar SFI, kuras ir apņēmušās palielināt aizdevumus Rietumbalkānu valstīm un Turcijai, kuri 2009. gadā pārsniegs 5 miljardus eiro.

Tiesiskums

Rietumbalkānu valstis un Turcija joprojām saskaras ar lielām problēmām, kas saistītas ar tiesiskumu, īpaši ar cīņu pret korupciju un organizēto noziedzību. Šie jautājumi ir svarīgi funkcionējošas demokrātijas un ekonomikas nodrošināšanai un lielā mērā nosaka pievienošanās procesu ES. Tie arī dažkārt nelabvēlīgi ietekmē sabiedrības uztveri par paplašināšanos ES. Paplašināšanās valstīs tiek veikts ievērojams darbs šo problēmu risināšanā. Komisija arī turpmāk izmantos visu paplašināšanās procesa potenciālu, lai atbalstītu šo darbu un stingri uzraudzītu tā rezultātus.

Daudzos reģiona apvidos valda korupcija, kas ietekmē pilsoņu ikdienas dzīvi un uzņēmējdarbības vidi. Jomas, kurām jāpievērš īpaša uzmanība, ir publiskais iepirkums un privatizācija, tiesu iestādes, politisko partiju finansēšana un pārredzamība valsts pārvaldē un valdībā. Svarīgi ir nodrošināt, lai būtu neatkarīgas un objektīvas tiesu iestādes un prokurori, kas specializējušies cīņā pret korupciju un ar to saistītiem noziegumiem, tāpat arī izveidot nepolitizētu un profesionālu policiju un pārvaldi. Tādās jomās kā publiskais iepirkums, intelektuālā īpašuma tiesības, finanšu kontrole, revīzija un krāpšanas apkarošana ir vajadzīgi labi sagatavoti tiesību akti un efektīva īstenošana.

Jāveic papildu darbs cīņā pret organizēto noziedzību, kas joprojām ir problēma visā reģionā. Tiesībaizsardzības aģentūrām būs jākļūst efektīvākām un jāsadarbojas, lai uzveiktu starptautiskās noziedzīgās organizācijas.

Saskaņā ar atjaunoto konsensu par paplašināšanos un ņemot vērā piektās paplašināšanās kārtas pieredzi, tiesiskums ir viena no galvenajām prioritātēm, kurai attiecīgajām valstīm ir jāpievēršas pievienošanās procesa agrīnā posmā. Ar ES palīdzību ir panākts neliels progress efektīvu tiesību aktu ieviešanā un struktūru izveidē cīņai pret korupciju un organizēto noziedzību, bet ir vajadzīga tiesību aktu stingra īstenošana un piemērošana, lai gūtu reālus rezultātus. Tiesu iestāžu un tiesībaizsardzības nostiprināšanai IPA palīdzības ietvaros 2009. gadā ir piešķirti aptuveni 80 miljoni eiro. Komisija kopā ar dalībvalstu ekspertiem veica salīdzinošo novērtējumu par tiesu iestādēm un cīņu pret korupciju un organizēto noziedzību kandidātvalstīs, un šis darbs kļūs intensīvāks. Kritēriju izmantošana pievienošanās sarunās un dialogā par vīzu režīma liberalizāciju ir sniegusi stimulus reformām.

Komisija turpināja atbalstīt tiesu iestāžu, policijas un prokuroru reģionālo sadarbību cīņā pret organizēto noziedzību un korupciju. Rietumbalkānu valstīm ir jāpastiprina tiesu iestāžu sadarbība reģionā, lai nodrošinātu savu tiesu sistēmu efektīvu darbību. Šajā sakarā īpaši svarīgi ir risināt problēmu, kas saistīta ar nesodāmību par kara noziegumiem un citiem smagiem noziegumiem. Šai nolūkā valstīm ir jāpārskata pašreizējie ierobežojumi tiesiskajā regulējumā par savu valstspiederīgo izdošanu un tiesvedības nodošanu.

Komisija turpinās atbalstīt partnervalstis cīņā pret korupciju un organizēto noziedzību. Tomēr efektīvus un noturīgus rezultātus var sasniegt vienīgi tad, ja ir vajadzīgā politiskā griba un attiecīgo valstu iestādes ir patiesi gatavas iesaistīties. Komisija stingri uzraudzīs panākto progresu, īpašu uzmanību pievēršot rezultātiem.

Lielākajā daļā paplašināšanās valstu joprojām problemātisks jautājums ir vārda brīvība. Kopumā, lai gan ir ieviesti tiesiskā regulējuma galvenie elementi vārda brīvības un plašsaziņas līdzekļu brīvības aizsardzībai, nopietnas bažas izraisa nevajadzīgs politisks spiediens uz plašsaziņas līdzekļiem un draudu un fizisku uzbrukumu pieaugošais skaits žurnālistiem, kā arī tas, ka ir saglabājušies daži juridiski šķēršļi. Šie jautājumi ir steidzami jārisina.

Divpusējie jautājumi

Paplašināšanās procesu arvien vairāk ietekmē divpusējie jautājumi, tostarp jautājumi par robežām. Attiecīgajām pusēm ir jāatrisina šie jautājumi, un tie nedrīkst kavēt pievienošanās procesu.

Pārskata periodā jautājums par robežām starp Slovēniju un Horvātiju aizkavēja pievienošanās sarunas ar Horvātiju.

Pamatnoteikumos sarunām ar Horvātiju un Turciju, kuriem piekrita visas dalībvalstis, noteikts, ka ES sagaida no kandidātvalstīm, ka tās atrisinās jebkādus robežu strīdus atbilstīgi mierīgas domstarpību izšķiršanas principam saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas statūtiem, tostarp vajadzības gadījumā saskaņā ar Starptautiskās tiesas praksi. Stabilizācijas un asociācijas procesa sastāvdaļa ir arī savstarpēji pieņemamu risinājumu rašana un līgumu noslēgšana ar kaimiņvalstīm par vēl neatrisinātiem jautājumiem.

Komisija sagaida, ka visas iesaistītās puses pieliks visas pūles, lai saskaņā ar šīm prasībām atrisinātu vēl neatrisinātos divpusējos jautājumus ar saviem kaimiņiem. Vajadzības gadījumā pēc iesaistīto pušu pieprasījuma Komisija ir gatava sniegt atbalstu risinājumu meklējumos. Rosinoša ir principiālā vienošanās Starptautiskajā tiesā starp Horvātiju un Melnkalni par robežu demarkācijas jautājuma atrisināšanu Prevlakā.

Visām pusēm, kas iesaistītas minētajos divpusējos strīdos, ir pienākums rast risinājumus labu kaimiņattiecību garā un paturot prātā ES vispārīgās intereses. Tas pastiprinās atjaunotā konsensa par paplašināšanos efektivitāti, apstiprinot, ka jebkuras valsts virzību uz ES nosaka tās reformu gaita.

Reģionālā sadarbība

Pēdējos gados ir panākts ievērojams progress reģionālajā sadarbībā Dienvidaustrumeiropā, un reģions ir uzņēmies lielāku atbildību par šo procesu. Tomēr reģionālā sadarbība nenorit tik labi, kā vajadzētu. Reģionālo sadarbību nelabvēlīgi ietekmē divpusējie strīdi un domstarpības saistībā ar Kosovu. Jāuzlabo arī reģionālo struktūru efektivitāte un iniciatīvas.

Par šķērsli reģionālajai sadarbībai kļūst domstarpības par Kosovas dalību reģionālajās sanāksmēs, iniciatīvās un nolīgumos. Ja nemainīsies pašreizējā prakse, varētu tikt apdraudēta tādu svarīgu struktūru normāla darbība kā Centrāleiropas brīvās tirdzniecības nolīgums (CBTN), Reģionālās sadarbības padome (RSP) vai Reģionālā valsts pārvaldes skola ( ReSPA ). Komisija uzstājīgi aicina visas iesaistītas puses rast praktiskus un pragmatiskus risinājumus, lai nodrošinātu visaptverošu reģionālo sadarbību, neskarot atšķirīgās nostājas jautājumā par statusu. Reģionālās sadarbības īstenošanas rezultātus visos paplašināšanās procesa posmos vērtē atkarībā no stabilizācijas un asociācijas procesa noteikumu izpildes.

Dienvidaustrumeiropas sadarbības procesa ( SEECP ) aizsegā RSP vairāk nekā gadu darbojas kā reģionālais Stabilitātes pakta saistību pārņēmējs. RSP tagad jāpastiprina centieni, lai nodrošinātu konkrētus rezultātus. RSP ir stratēģiska loma reģionālās sadarbības attīstīšanā un reģionālo darbību un struktūru vajadzību apzināšanā un risināšanā. Tai arī ir noteikta loma Kopienas palīdzības plānošanā saistībā ar reģionālo sadarbību. Komisija atbalsta RSP darbu un laikposmā no 2008. līdz 2010. gadam finansē trešdaļu no tās Sekretariāta budžeta. Komisija ir iesaistījusies dialogā ar RSP Sekretariātu par šīs organizācijas prioritātēm, tās darbības uzlabošanu un turpmāko attīstību. Tā arī pēta turpmākās palīdzības iespējas un kā šo palīdzību labāk izmantot, lai uzlabotu RSP efektivitāti.

Reģionālā tirdzniecība ir īpaši nozīmīga Rietumbalkānu ekonomiskajā attīstībā un saskaņas atjaunošanā. Tā arī var dot ieguldījumu ekonomikas krīzes radīto seku novēršanā. Svarīga loma ir reģionālās brīvās tirdzniecības zonai, kas izveidota ar CBTN starpniecību. CBTN ietvaros sekmīgi noritēja sarunas par turpmākiem svarīgiem pasākumiem tirdzniecības liberalizācijā, īpaši lauksaimniecības preču tirdzniecībā, bet tie vēl nav spēkā; tajā pašā laikā norit darbs pie tehnisko šķēršļu atcelšanas tirdzniecībai. Ir stājušies spēkā nosacījumi par diagonālo kumulāciju starp ES un dažām Rietumbalkānu valstīm, pastiprinot reģionālās tirdzniecības integrāciju. Tomēr pastāv risks, ka domstarpību dēļ jautājumā par Kosovas statusu, kas jau tagad kavē protokola pieņemšanu par lauksaimniecības preču tirdzniecības liberalizāciju, varētu tikt paralizēta CBTN darbība. Pieaug starptautiskās krīzes radītais protekcionisma spiediens, kā rezultātā tiek pieņemti daži pasākumi, kas ir pretrunā līgumsaistībām. Šai tendencei ir jāpretojas un šādi pārkāpumi jānovērš.

Reģionālajā sadarbībā ir gūti panākumi enerģētikas un transporta jomā. Enerģētikas kopiena sekmē enerģētikas nozares reformu un uzlabo piegādes drošību reģionā, vienlaikus integrējot reģionu Kopienas enerģijas tirgū. Turpinās sarunas par Transporta kopienas izveidi starp ES un Rietumbalkāniem, un tās būtu jāpabeidz līdz šā gada beigām. Nolīgums par Eiropas Kopējo gaisa telpu ( ECAA ) veicina gaisa satiksmes palielināšanos starp ES un Rietumbalkānu valstīm un pakāpeniski integrē tās ES gaisa transporta iekšējā tirgū. Intensīvāk norit reģionālā sadarbība vides un tieslietu un iekšlietu jomā.

Reģionālā valsts pārvaldes skola ( ReSPA ) ir aktivizējusi mācību darbu. Lai šī skola varētu pilnībā darboties, prioritārā kārtā jāratificē starptautiskais nolīgums, ar kuru tai piešķir juridiskas personas statusu.

Saistībā ar Ļubļanas procesu Komisija atbalsta kultūras mantojuma atjaunošanu, kas ir svarīgs saskaņas atjaunošanas līdzeklis, kurš veicina arī vietējās ekonomikas attīstību. Gaidāmajā ministru konferencē, kura notiks Ļubļanā 2009. gada novembrī, Komisija sekmēs turpmākus atjaunošanas pasākumus.

Atbilstīgi Eiropadomes 2009. gada jūnija secinājumiem Komisija līdz 2010. gada beigām sagatavos ES stratēģiju Donavas reģionam. Šajā darbā cieši iesaistīsies paplašināšanās valstis, kā arī attiecīgās organizācijas. Attiecībā uz Melnās jūras reģionu Turcija ir apņēmusies īstenot sadarbību šajā reģionā un piedalās Melnās jūras reģiona sinerģijā. Komisija atbalsta Turcijas dalību Melnās jūras baseina valstu sadarbības programmā Eiropas Kaimiņattiecību un partnerības instrumenta (EKPI) ietvaros.

Komisija turpinās atbalstīt reģionālās sadarbības pasākumus un struktūras Rietumbalkānos, tostarp plašāk iesaistot šo reģionu vairāku saņēmēju programmas IPA plānošanā un programmu veidošanā.

PIRMSPIEVIENOšANāS INSTRUMENTI – GALVENO PRIORITāšU RISINāšANA

Bezvīzu režīma ieviešana ceļošanai

Atbilstoši Saloniku darba kārtības saistībām vīzu režīma liberalizācijas process Rietumbalkānu valstīm ir nonācis izšķirošajā fāzē. Nolīgumi par vīzu režīma atvieglošanu un atpakaļuzņemšanas nolīgumi kopš 2008. gada janvāra ir īstenoti ar visām attiecīgajām valstīm. Plāni, kas 2008. gadā katrai no valstīm pieņemti saistībā ar dialogu par vīzu režīma liberalizāciju, bija sekmīgs stimuls reformu paātrināšanai attiecīgajās jomās, konkrēti, dokumentu drošības, robežu un migrācijas pārvaldības jomā un cīņā pret korupciju un organizēto noziedzību.

Ņemot vērā katras valsts gūtos panākumus attiecīgo kritēriju izpildē, lai liberalizētu vīzu režīmu, Komisija 2009. gada jūlijā ierosināja noteikt bezvīzu režīmu Bijušajai Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikai, Melnkalnei un Serbijai. Bezvīzu režīma noteikšana līdz 2010. gada sākumam būs svarīgs ieguldījums cilvēku savstarpējo kontaktu veidošanā, apliecinot attiecīgo valstu pilsoņiem, ka reformas, kas saistītas ar Eiropas perspektīvu, dod praktiskas priekšrocības. Komisija līdz 2010. gada vidum iesniegs priekšlikumus attiecībā uz Albāniju un Bosniju un Hercegovinu, ja šīs valstis būs izpildījušas paredzētos noteikumus. Pētījumā par Kosovu, kurš jāpieņem kopā ar šo paziņojumu, Komisija ierosina turpināt vīzu režīma atvieglošanu un uzsākt līdzīgu procesu attiecībā uz Kosovu ar mērķi panākt vīzu režīma liberalizāciju, kad būs veiktas vajadzīgās reformas un izpildīti nosacījumi.

Pirmspievienošanās sagatavošanas darba kvalitātes nodrošināšana

Lai uzlabotu šā procesa kvalitāti, tika veikts pastāvīgs darbs atjaunota konsensa par paplašināšanos ietvaros. Stingrie kritēriji, kas bija noteikti kā nosacījums sarunu nodaļu atvēršanai un slēgšanai, apliecināja sevi kā iedarbīgu līdzekli, lai nodrošinātu spēkā esošo līgumsaistību izpildi un virzītu sarežģītās ekonomiskās, tiesiskās un administratīvās reformas valstīs, ar kurām notiek sarunas, tādējādi palīdzot tām veikt sākotnējo sagatavošanās darbu, lai pievienotos. Tiek gatavots pētījums par Horvātijas pievienošanās ES finansiālo ietekmi. Turpmākajos atzinumos par pieteikumiem dalībai tiks ietverts pieteikuma iesniedzējas valsts pievienošanās ietekmes paredzamais novērtējums uz galvenajām ES politikas jomām. Lai uzraudzītu progresu, norit intensīvs politisks dialogs ar šīm valstīm, par galvenajiem atsauces dokumentiem izmantojot partnerības. Saistībā ar krīzi ekonomiskais dialogs kļuva vēl intensīvāks.

No otras puses, paplašināšanās valstīm ir jānodrošina, lai pēc nepieciešamajām konsultācijām ar ieinteresētajam personām tiktu rūpīgi sagatavoti un pareizi īstenoti jauni tiesību akti. Lai sekmētu acquis efektīvu īstenošanu, ir vajadzīgs neatkarīgs, uz rezultātiem balstīts civildienests.

Pilsoņu un valstu pārvalžu tuvināšana ES

Pilsoniskās sabiedrības organizāciju plašāka līdzdalība nostiprina demokrātijas kvalitāti un veicina saskaņas atjaunošanu. To iesaistīšanās reformās, ko veic paplašināšanās valstīs, palīdz saglabāt sabiedrības atbalstu pievienošanās procesam un paaugstina tā kvalitāti. Īstenojot IPA pilsoniskās sabiedrības mehānismu, Komisija finansēja tehniskā atbalsta biroju izveidi visās saņēmējvalstīs un arvien lielāku skaitu ES iestāžu īstermiņa apmeklējumu, kā arī aptuveni 800 cilvēku piedalīšanos semināros Rietumbalkānos un Turcijā. Komisija turpinās atbalstīt pilsoniskās sabiedrības partnerības, piešķirot prioritāti tādām nozarēm kā kultūra, mazākumtautības un uzņēmējdarbības apvienības.

Piedalīšanās Kopienas programmās un aģentūru darbā ir palīdzējusi tuvināt ES partnervalstu iestādes un pilsoņus. Komisija ir palielinājusi atbalstu Kopienas aģentūrām, lai sagatavotu dalībai pievienošanās valstis. Pēc tam, kad tika ieviestas lielākas iespējas Kopienas līdzfinansējumam, potenciālās kandidātvalstis iesaistījās jaunās programmās. Komisija turpinās atbalstīt partnervalstis vajadzīgo spēju un resursu veidošanā, lai nodrošinātu sekmīgu dalību Kopienas programmās un aģentūru darbā.

Atbilstoši orientācijai uz pārvaldības pamatjautājumiem Komisija arī turpmāk veltīs pastiprinātu uzmanību tam, vai pastāv profesionāla un funkcionējoša valsts pārvalde. Tā turpinās sekmēt paraugprakses un speciālo zināšanu apmaiņu starp valstīm valsts pārvaldes reformu jomā. Šai nolūkā tā izmantos visus pieejamos instrumentus, tostarp mērķsadarbības, TAIEX un SIGMA [2] pasākumus, un pastiprinās kontaktus ar citām starptautiskajām organizācijām un valstu, reģionālajām un Eiropas valsts pārvaldes mācību iestādēm.

Atbalsts paplašināšanās valstīm, sniedzot finansiālo palīdzību

Arī 2009. gadā palīdzību Rietumbalkāniem un Turcijai sniedza ar Pirmspievienošanās palīdzības instrumenta starpniecību. Šim nolūkam 2009. gadā tiks piešķirti 1,5 miljardi eiro. Īpašs uzsvars tiek likts uz valsts veidošanu, labu pārvaldību, tiesiskumu un pilsoniskas sabiedrības izveidi. Ar IPA turpināja atbalstīt pārrobežu sadarbību un ilgtspējīgu attīstību pierobežas zonās, tādējādi sekmējot saskaņas atjaunošanu un labas kaimiņattiecības, kā arī sagatavošanas darbu, lai pievienotos ES. Komisija turpinās orientēt palīdzību tā, lai atbalstītu pirmspievienošanās sagatavošanas darbu, balstoties uz partnerības prioritātēm.

Kandidātvalstis ir guvušas panākumus līdzekļu decentralizētā pārvaldībā. Decentralizācijas process ir labi pavirzījies uz priekšu Horvātijā un Turcijā, un abām valstīm ir jāvelta darbs tam, lai izpildītu visus ar šo procesu saistītos nosacījumus. Bijušajā Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikā tika panākta IPA reģionālās attīstības un cilvēkresursu komponenšu decentralizācija, bet ir jāiegulda lielāks darbs, pirms iespējama turpmāka decentralizācija. Komisija turpina sniegt vajadzīgo atbalstu kandidātvalstīm, lai palīdzētu tām izpildīt ES līdzekļu decentralizētas pārvaldības prasības, par mērķi izvirzot arī reģionālo, cilvēkresursu un lauku attīstību.

Citās paplašināšanās valstīs Komisijas delegācijas, kuras visas pēc Eiropas Rekonstrukcijas aģentūras slēgšanas darbojas pilnā apmērā, ir atbildīgas par ES palīdzības īstenošanu un darbu ar saņēmējiem, lai nodrošinātu, ka EK palīdzība tiek izmantota efektīvi un iedarbīgi. Decentralizēta palīdzība joprojām ir vidēja termiņa mērķis, īpaši lai sagatavotos kohēzijas politikas instrumentu izmantošanai nākotnē.

Komisija atbalsta nozaru stratēģiju attīstību saņēmējvalstīs, lai sekmētu stratēģiskāku, uz programmām balstītu pieeju palīdzības sniegšanai un palīdzētu uzlabot atbalsta iedarbīgumu.

Kā noteikts IPA regulā, Komisija pastiprināja līdzekļu devēju koordinācijas procesu, iesaistot tajā ES dalībvalstis, SFI un citus līdzekļu devējus. Tas nozīmē prioritāšu noteikšanu un koordināciju un praktiskās īstenošanas regulāru uzraudzību.

Komisija, SFI partneri un dalībvalstis galīgajā versijā izstrādā nosacījumus Rietumbalkānu ieguldījumu sistēmas (RIS) izveidei. Tas ir svarīgs pasākums, kas atvieglos atbalstu ieguldījumiem infrastruktūrā, MVU un energoefektivitātē. Tā mērķis ir apvienot Komisijas, SFI partneru, dalībvalstu un citu līdzekļu devēju līdzekļus un piesaistīt šos dotāciju resursus starptautisko finanšu institūciju aizdevumiem, lai finansētu prioritārus projektus attiecīgajās nozarēs. Šim nolūkam Komisija ir paredzējusi dotācijām vairāk nekā 100 miljonus eiro, tādējādi kļūstot par vislielāko ieguldītāju. Kopumā turpmākajos gados RIS jāpiesaista aizdevumi par summu vairāk nekā 1 miljarda eiro apmērā.

Sadarbība klimata pārmaiņu jomā

ES pastiprinās regulāro dialogu par klimata pārmaiņām ar kandidātvalstīm un potenciālajām kandidātvalstīm, īpaši izmantojot nākotnē paredzēto Pievienošanās reģionālo vides tīklu ( RENA ). Komisija sagaida, ka visas paplašināšanās valstis atbalstīs ES mērķi Kopenhāgenas konferencē 2009. gada beigās panākt vērienīgu un visaptverošu vienošanos. Pēdējos gados Komisija dotācijās ir piešķīrusi 120 miljonus eiro SFI mehānismiem, kas energoefektivitātes projektiem piesaistīs ieguldījumus aptuveni 600 miljonu eiro apmērā, tādējādi palīdzot Rietumbalkānu valstīm un Turcijai samazināt siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas. Komisija paplašināšanās valstīs turpinās atbalstīt iniciatīvas, kas saistītas ar klimata pārmaiņām.

Informēšana par paplašināšanos

Labāka saziņa ar sabiedrību ir svarīgs atjaunotā konsensa par paplašināšanos princips. Lai ES paplašināšanās process būtu sekmīgs, ir svarīgi uzklausīt pilsoņus un kliedēt to bažas un risināt jautājumus. ES sabiedrisko domu par turpmāku paplašināšanos ietekmē iepriekšējo paplašināšanos uztvere. ES piektās paplašināšanās kārtas piektajā gadadienā Komisija iesniedza pētījumu par tās ekonomiskajiem sasniegumiem un uzdevumiem, kurā tika novērtēts, ka paplašināšanās ir veicinājusi izaugsmi un nostiprinājusi ES lomu pasaules ekonomikā. Komisija atbalsta informētu sabiedrisku diskusiju par tās ietekmi un organizēja virkni pasākumu, atzīmējot piektās paplašināšanās kārtas gadadienu, kas vienlaikus bija arī Berlīnes mūra krišanas 20. gadadiena. Tā ir izveidojusi īpašu tīmekļa vietni un izdevusi audiovizuālus materiālus.

Būtisks ES paplašināšanās politikas mērķis joprojām ir sabiedrības atbalsta nodrošināšana, un Komisija arī turpmāk īstenos aktīvu komunikācijas politiku šajā jomā. Tā īpaši atbalstīs un papildinās darbu, ko veic dalībvalstis, kam šajā sakarā tām ir būtiska atbildība, kā arī partnervalstu centienus, un orientēs informēšanas pasākumus uz viedokļa veidotājiem, īpaši uz pilsoniskās sabiedrības organizācijām, kā arī uz jaunatni. Īpašs darbs tiks veikts, lai Eiropas Savienībā sekmētu informētību par paplašināšanās partneru kultūru un dzīvesveidu.

PROGRESS PAPLAšINāšANāS VALSTīS UN PROGRAMMA 2009. UN 2010. GADAM

Kandidātvalstu un potenciālo kandidātvalstu virzība uz ES

Pagājušajā gadā, reģionam gūstot panākumus (lai gan nevienmērīgus) reformu jomā un noteikto kritēriju un nosacījumu izpildē, Rietumbalkānu valstis ir tuvinājušās dalībai ES. Būtisks progress tika panākts vīzu režīma liberalizācijā, kā rezultātā Komisija 2009. gada jūlijā izteica priekšlikumu atcelt vīzu režīmu Bijušajai Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikai, Melnkalnei un Serbijai. Tika paplašināts Stabilizācijas un asociācijas nolīgumu tīkls. No šā reģiona valstīm tika saņemti divi dalības pieteikumi.

Visām attiecīgajām Rietumbalkānu valstīm turpmāks progress nodrošinās kandidātvalstu statusu, tiklīdz tās būs apliecinājušas savu gatavību. Būtisks elements katras valsts ceļā uz dalību ES ir apmierinoši sasniegumi SAN saistību, tostarp ar tirdzniecību saistītu nosacījumu, izpildē.

Turpmākajā iedaļā sniegts apkopojums par progresu un noteikta paplašināšanās valstu programma 2009. un 2010. gadam.

Horvātija

Horvātijā turpinājās progress svarīgu politisko reformu īstenošanā. Horvātija turpina pildīt politiskos kritērijus un ir guvusi panākumus vairumā jomu, tostarp veikusi intensīvāku darbu tiesiskuma jomā. Pievienošanās partnerības prioritātes kopumā ir izpildītas.

Paziņojumā Paplašināšanās stratēģija un galvenie uzdevumi 2008.-2009. gadā [3] Komisija iepazīstināja ar indikatīvu plānu pievienošanās sarunu pēdējā posma sasniegšanai. Šis plāns veicināja Horvātijas centienus izpildīt kritērijus nodaļu atvēršanai un slēgšanai atbilstoši tajā paredzētajam indikatīvajam grafikam. Kavēšanās, kas atsevišķās jomās notika Horvātijā, nozīmē, ka dažu nodaļu nosacījumu izpilde nav noritējusi atbilstoši plānam. Tomēr sagatavošanas darbs visās jomās ir pavirzījies uz priekšu tā, ka tehniskās sarunas jau tuvojas noslēguma posmam.

Horvātiju spēcīgi ietekmēja ekonomikas krīze, bet šo ietekmi mazināja banku nozares elastīgums un stabilās ārvalstu valūtas rezerves. Lai palielinātu tās konkurētspēju, būtisks faktors būs pastiprinātas strukturālās reformas un uzticamas vidēja termiņa fiskālās stratēģijas pieņemšana.

Pievienošanās sarunu virzību kavēja jautājums par robežām starp Slovēniju un Horvātiju, un tādējādi līdz 2009. gada oktobrim nebija iespējams atvērt vai slēgt ievērojamu skaitu nodaļu, lai gan tehniski darbs pie tām jau bija pabeigts. Komisija sniedza veicināšanas pakalpojumus, lai atrisinātu šo strīdu, kam arī turpmāk ir jāpaliek divpusējam jautājumam. Pēdējos sešos mēnešos Komisija ar triju prezidējošo valstu atbalstu veica intensīvu darbu, kā rezultātā 2009. gada septembrī tika panākta politiska vienošanās starp abām pusēm. Komisija atzinīgi vērtē pēdējā laikā panākto progresu, kas pievienošanās konferencē oktobrī ļāva atvērt vai provizoriski slēgt ievērojamu skaitu nodaļu. Divpusējie jautājumi nedrīkst kavēt pievienošanās sarunu norisi.

Horvātijai būs jāpaātrina reformas tiesu iestāžu un pamattiesību jomā, īpaši attiecībā uz tiesu iestāžu neatkarību un darba efektivitāti, cīņu pret korupciju un organizēto noziedzību, mazākumtautību tiesībām, tostarp bēgļu atgriešanos un kara noziegumu iztiesāšanu. Īpaša uzmanība jāvelta valsts pārvaldes reformai. Horvātijai arī jānodrošina, ka tās valdība veic visus vajadzīgos pasākumus, lai atrisinātu jautājumu par ICTY piekļuvi svarīgiem dokumentiem. Komisija gatavo finanšu dokumentu kopumu, lai Horvātija varētu pievienoties ES. Horvātijai jāpastiprina centieni, lai izstrādātu vajadzīgos tiesību aktus Kopienas finanšu instrumentu pārvaldībai un kontrolei. Komisija iesaka Padomei izveidot ad hoc tehnisko darba grupu pievienošanās līguma projekta izstrādei, balstoties uz tekstiem, ko sagatavojusi Komisija. Ja Horvātija savlaicīgi izpildīs visus atlikušos kritērijus, pievienošanās sarunas, tostarp par iespējamiem pārejas noteikumiem, varētu tikt pabeigtas nākamajā gadā.

Bijusī Dienvidslāvijas Maķedonijas Republika

Kopš tika pieņemts Komisijas atzinums[4] un 2005. gadā piešķirts kandidātvalsts statuss, Bijusī Dienvidslāvijas Maķedonijas Republika ir konsolidējusi demokrātijas darbību un nodrošinājusi iestāžu stabilitāti, garantējot tiesiskumu un pamattiesību ievērošanu. Šis darbs ir jāturpina.

Valsts būtībā ir izpildījusi pievienošanās partnerības galvenās prioritātes[5]. Prezidenta un pašvaldību vēlēšanu norise 2009. gada martā un aprīlī atbilda lielākajai daļai starptautisko standartu. Parlamenta darbība ir uzlabojusies, īpaši ieviešot parlamenta procedūras noteikumus un jaunu likumu par parlamentu. Tika īstenots likums par policiju, īpaši līdz ar reģionālo un vietējo policijas komandieru iecelšanu, un, pieņemot likumu par iekšlietām, tika turpināta policijas reforma. Tiesu sistēmas reformas likumdošanas daļa ir izveidota, jaunās tiesas un tiesu iestādes darbojas, un ir uzlabojusies vispārīgā efektivitāte. Labi panākumi tika gūti korupcijas apkarošanā, saucot pie atbildības augsta līmeņa lietās, tiesiskā regulējuma nostiprināšanā, īpaši pieņemot grozīto likumu par politisko partiju finansēšanu un nostiprinot korupcijas apkarošanas iestāžu resursus. Lai nostiprinātu Civildienesta aģentūras autoritāti, tika grozīts civildienesta likums, un tas ir vēl viens solis ceļā uz karjeras sistēmu, kas balstīta uz rezultātiem. Nodarbinātības jomā ir paātrināti aktīvā darba tirgus pasākumi un uzlabota uzņēmējdarbības vide, tostarp nostiprinot regulēšanas aģentūras.

Valsts pilda Stabilizācijas un asociācijas nolīgumā ietvertās saistības. Pamatojoties uz minēto, Komisija oktobrī izteica priekšlikumu pariet uz asociācijas otro posmu saskaņā ar SAN 5. pantu.

Valsti skāra ekonomikas krīze, bet izaugsmes palēnināšanos mazināja banku nozares stabilitāte un privātā patēriņa noturīgums. Pareiza fiskālā politika un strukturālā bezdarba jautājumu risināšana uzlabotu ekonomikas konkurētspēju.

Ar Grieķiju joprojām nav atrisināts jautājums par valsts nosaukumu. Valsts piedalās sarunās, kas norit ANO aizgādnībā, lai atrisinātu šo jautājumu. Ir jāvairās veikt tādas darbības un sniegt paziņojumus, kas var negatīvi ietekmēt labas kaimiņattiecības. Aktuāls ir jautājums par to, kā uzturēt labas kaimiņattiecības, tostarp vienoties un ANO aizgādnībā rast abpusēji pieņemamu risinājumu jautājumā par valsts nosaukumu.

Melnkalne

Melnkalnē turpinājās politiskās reformas, un parlamenta vēlēšanas, kas notika 2009. gada martā, atbilda gandrīz visiem starptautiskajiem standartiem, tomēr atlikušie trūkumi ir jānovērš. Neliels progress tika panākts attiecībā uz tiesu iestāžu reformu. Pagaidu nolīguma īstenošana kopumā norit netraucēti.

Melnkalni skāra ekonomikas krīze, bet tas ietekmi mazināja tas, ka bija laba tūrisma sezona, un krīzes pārvarēšanas pasākumi. Lai vairotu konkurētspēju, ir būtiski turpināt strukturālās reformas.

Melnkalne iesniedza pieteikumu dalībai ES 2008. gada decembrī, un 2009. gada aprīlī Padome aicināja Komisiju sniegt atzinumu. Norit darbs pie atzinuma sagatavošanas. Melnkalnei būs jāparāda konkrēti rezultāti attiecībā uz tiesiskuma konsolidāciju, īpaši attiecībā uz tiesu iestāžu reformu un korupcijas apkarošanu. Vēl ir jānostiprina administratīvās un tiesībaizsardzības spējas.

Albānija

Albānijā guva panākumus svarīgāko politisko reformu īstenošanā. Parlamenta vēlēšanas, kas notika 2009. gada jūnijā, noritēja saskaņā ar lielāko daļu starptautisko standartu, bet ir jāveic turpmāks darbs, lai novērstu konstatētos trūkumus. Stabilizācijas un asociācijas nolīguma īstenošana, kurš stājās spēkā šogad, kopumā norit gludi.

Ekonomikas krīze Albāniju līdz šim ir skārusi ļoti nedaudz. Lai nodrošinātu valsts konkurētspēju, ir būtiski turpināt strukturālās reformas un modernizēt infrastruktūru.

Albānija iesniedza pieteikumu dalībai ES 2009. gada aprīlī. Padome 2009. gada jūlijā paziņoja, ka tā atkārtoti izskatīs Albānijas dalības pieteikumu tad, kad valstī būs izveidota vēlēšanu procedūra. Komisija sāks darbu pie atzinuma sagatavošanas, tiklīdz saņems Padomes uzaicinājumu. Albānijai ir jāpanāk progress, īpaši attiecībā uz tiesiskumu un, konkrēti, korupcijas apkarošanu, kā arī valsts iestāžu pareizu darbību, īpaši tiesu iestāžu neatkarību. Vēl ir jānostiprina administratīvās un tiesībaizsardzības spējas.

Bosnija un Hercegovina

Bosnijā un Hercegovinā Pagaidu nolīguma īstenošana kopumā noritēja apmierinoši. Tomēr šīs valsts panākumi galveno reformu īstenošanā joprojām ir ļoti nelieli. Vietējais politiskais klimats ir pasliktinājies, un turpinājās problēmas, kas saistītas ar iestāžu pareizu darbību, kā arī ar musinošiem izteikumiem. Nav pilnībā izpildītas prasības par netraucētu pāreju no Augstā pārstāvja biroja uz pastiprinātu ES klātbūtni valstī. Šajā sakarā ES piekrita biroja un ES Īpašā pārstāvja pilnvaru nostiprināšanas pasākumiem un apsver divkāršas sistēmas izveidi, kurā - saskaņā ar Līgumiem un ievērojot iestāžu līdzsvaru - būtu apvienots Īpašā pārstāvja un Komisijas delegācijas vadītāja amats.

Bosnijai un Hercegovinai nekavējoties jāpaātrina svarīgākās reformas. Lai nodrošinātu progresu, ir vajadzīgs vienots valsts vadītāju skatījums attiecībā uz vispārīgo virzību un politiskā griba izpildīt Eiropas integrācijas prasības Bosnijai un Hercegovinai arī jāizpilda nosacījumi, kas paredzēti, lai varētu slēgt Augstā pārstāvja biroju. Kamēr nebūs slēgts Augstā pārstāvja birojs, Eiropas Savienība nevarēs izskatīt Bosnijas un Hercegovinas dalības pieteikumu.

Pirms Komisija var ieteikt kandidātvalsts statusa piešķiršanu, Bosnijai un Hercegovinai būs jāveic konstitucionālās sistēmas reforma, lai tās iestādes varētu efektīvi darboties. Īpaši šai valstij būs jāspēj pieņemt, īstenot un piemērot ES tiesību aktus un noteikumus. Komisija aicina Bosniju un Hercegovinu bez turpmākas kavēšanās veikt vajadzīgos konstitucionālos grozījumus. Komisija ir gatava atbalstīt Bosnijas un Hercegovinas centienus, lai panāktu tās konstitūcijas attīstību un īstenotu citas svarīgas reformas, kas ļautu valstij pavirzīties uz priekšu asociācijas procesā.

Bosniju un Hercegovinu smagi skāra ekonomikas krīze, un tā lūdza finansiālu palīdzību SVF. Valstij jāatsāk ekonomikas strukturālās reformas un jānodrošina publisko finanšu stabilitāte.

Serbija

Serbija ir apliecinājusi apņēmīgu tuvināties ES, gūstot panākumus Pagaidu nolīgumā ar ES ietverto noteikumu īstenošanā un atbilstoši Eiropas standartiem uzsākot svarīgākās politiskās reformas. Serbija arī ir centusies īstenot vērienīgu programmu integrācijai Eiropā. Serbijai ir administratīvie resursi, lai gūtu būtiskus panākumus virzībā uz ES. Tie ir jāizmanto, lai paātrinātu reformu programmu, kas nodrošinās konkrētus rezultātus tādās prioritārās jomās kā tiesiskuma nostiprināšana.

Serbiju smagi skāra ekonomikas krīze, un tā lūdza finansiālu palīdzību SVF un ES. Valstij jāpaātrina ekonomiskās reformas un jānodrošina publisko finanšu ilgtspēja.

Turpināja uzlaboties sadarbība ar Starptautisko kara noziegumu tribunālu bijušajai Dienvidslāvijai ( ICTY ), bet Ratko Mladić un Goran Hadžić , pret kuriem tika celta apsūdzība, joprojām atrodas brīvībā. Ņemot vērā ilgstošo sadarbību ar ICTY un Serbijas atjaunoto apņēmību iesaistīties Eiropas integrācijas procesā, Komisija uzskata, ka ES ir pienācis laiks īstenot Pagaidu nolīgumu. Serbijai ir jāapliecina konstruktīvāka attieksme pret Kosovas dalību reģionālajā tirdzniecībā un sadarbībā. Tika sākta sadarbība ar tiesiskuma misiju EULEX , bet šie centieni vēl ir jāpastiprina, īpaši attiecībā uz EULEX operāciju Kosovas ziemeļos.

Kosova

Kosovā tika saglabāta stabilitāte, taču situācija joprojām ir nedroša. Pēc starptautisko dalībnieku klātbūtnes pārstrukturēšanas visā Kosovā tika izvērsta un pilnībā darbojas ES tiesiskuma misija EULEX . Valsts iestādes atviegloja EULEX izvēršanu Kosovā. Bažas izraisa nesen notikušie incidenti, kuru rezultātā tika nodarīts kaitējums EULEX īpašumam. Kosovai jānodrošina pastāvīgs atbalsts EULEX darbam. Kosova kļuva par SVF un Pasaules bankas dalībnieci. Kosova ir pieņēmusi dažus svarīgus tiesību aktus. Kosovai joprojām ir būtiskas problēmas, tostarp tiesiskuma nodrošināšana, cīņa pret korupciju un organizēto noziedzību, administratīvo spēju nostiprināšana, serbu un citu mazākumtautību aizsardzība un dialoga pastiprināšana un saskaņas atjaunošana starp kopienām. ES mudina Kosovas serbus piedalīties Kosovas iestāžu darbā un pašvaldību vēlēšanās, kuras notiks novembrī. Kosovai jāieņem konstruktīva nostāja pret reģionālo sadarbību, tostarp attiecībā uz līdzdalību reģionālajā tirdzniecībā.

Pēc 2008. gada līdzekļu devēju konferences Kosova saņem ievērojami lielāku finansiālo palīdzību. IPA ietvaros laikposmā no 2007. līdz 2011. gadam Kosovai ir paredzēti gandrīz 500 miljoni eiro. Kosovu mēreni skāra ekonomikas krīze. Ir svarīgi, lai Kosovas iestādes pildītu saistības attiecībā uz fiskālo disciplīnu, valsts izdevumu pārvaldību un ekonomikas un sociālās politikas reformu.

ES atbalsta Kosovas ekonomisko un sociālo attīstību, sniedzot skaidru Eiropas perspektīvu atbilstoši reģiona Eiropas perspektīvai. Kosovas iedzīvotāju labklājībai un reģiona stabilitātei kopumā ir būtiski uzlabot dzīves apstākļus. Ņemot vērā minēto un saskaņā ar 2008. gada paplašināšanās stratēģiju un Padomes 2008. gada decembra secinājumiem, Komisija līdztekus šim stratēģijas dokumentam ir apstiprinājusi paziņojumu „Kosova* – Eiropas perspektīvas īstenošana”. Šajā pētījumā apzināti Kopienas instrumenti, ko ES var izmantot, lai veicinātu Kosovas politisko un sociālekonomisko attīstību. Konkrēti, Komisija ierosina strukturētu pieeju, lai tuvinātu Kosovas pilsoņus ES, tostarp izmantojot dialogu par vīzu jautājumiem, lai perspektīvā liberalizētu vīzu režīmu. Komisija turklāt ierosina pagarināt autonomo tirdzniecības pasākumu piemērošanas termiņu un, tiklīdz Kosova būs izpildījusi attiecīgās prasības, savlaicīgi ierosinās direktīvas sarunām par tirdzniecības nolīgumu.

Turcija

Turcija turpināja paust apņēmību piedalīties ES pievienošanās procesā. Ir notikušas brīvas un godīgas pašvaldību vēlēšanas. Tika veikti pozitīvi pasākumi tiesu iestāžu jomā, kur tika pieņemta tiesu iestāžu reformas stratēģija un rīcības plāns, attiecībās starp civilajām un militārajām aprindām un kultūras tiesību jomā. Konkrēti, parlaments grozīja tiesību aktus, lai miera apstākļos civilajām tiesām ļautu izskatīt militārpersonu lietas. Valdība ir sākusi plašu sabiedrisku apspriešanu nolūkā risināt kurdu jautājumu, un sabiedriskā televīzija nodrošina kanālu, kas pilnībā raida kurdu valodā.

Attiecībā uz pievienošanās sarunām ir atvērtas papildu nodaļas. Turcija pieņēma valsts programmu acquis pieņemšanai. Galvenā sarunu vadītāja iecelšanai, kas būs nodarbināts uz pilnu slodzi, vajadzētu palīdzēt racionalizēt valdības centienus attiecībā uz reformām, kas saistītas ar ES. Tas ir īpaši svarīgi, pievienošanās sarunām nonākot sarežģītākā fāzē, kad Turcijai jāpaātrina kritēriju izpildes centieni, lai varētu panākt turpmāku progresu jaunu nodaļu atvēršanā.

Turciju smagi skāra ekonomikas krīze, bet tās ietekmi mazināja banku nozares elastīgums un krīzes pārvarēšanas pasākumi. Strukturālo reformu turpināšana apvienojumā ar piesardzīgu fiskālo politiku ir būtiska, lai turpinātu vairot tās konkurētspēju.

Izmeklēšanas rezultātā attiecībā uz varbūtējo noziedzīgo tīklu Ergenekon tika celtas nopietnas apsūdzības krimināllietā, kurā iesaistītas militārpersonas un nacionālistu aprindas. Šī lieta ir iespēja Turcijai nostiprināt pārliecību par tās demokrātisko iestāžu pareizu darbību un tiesiskumu. Svarīgi, ka ar to saistītajā tiesvedībā tiek pilnībā ievērots pienācīgs tiesas process, īpaši apsūdzēto tiesības.

Pienācis laiks ievērojami paātrināt reformu gaitu. Saglabājas bažas vairākās jomās, tostarp attiecībā uz vārda brīvību, preses brīvību, reliģijas brīvību, arodbiedrību tiesībām, civilo kontroli pār militāro jomu un sieviešu tiesībām un dzimumu līdztiesību. Jāiegulda daudz lielāks darbs, lai novērstu to personu nesodāmību, kas iesaistītas spīdzināšanā un ļaunprātīgā attieksmē. Valdības iniciatīvai kurdu jautājumā jāvainagojas ar konkrētiem pasākumiem, kas Turcijas pilsoņiem neatkarīgi no to izcelsmes garantē pilnas tiesības un brīvības un ievērojami uzlabo situāciju dienvidaustrumos. Labāks dialogs starp politiskajām partijām labvēlīgi ietekmēs reformu procesu, tostarp darbu pie konstitucionālās reformas.

Turcija izteica atbalstu sarunu turpināšanai ANO aizgādnībā starp Kipras grieķu un Kipras turku kopienu līderiem, lai panāktu visaptverošu Kipras problēmas risinājumu. Tomēr nav panākts progress divpusējo attiecību normalizēšanā ar Kipras Republiku. Turcija nav pilnībā ieviesusi Asociācijas nolīguma papildprotokolu un nav novērsusi visus šķēršļus preču brīvai apritei, tostarp ierobežojumus tiešajiem transporta sakariem ar Kipru. Turcijai nekavējoties jāizpilda savas saistības pilnībā un bez diskriminācijas īstenot papildprotokolu un panākt progresu divpusējo attiecību normalizēšanā ar Kipras Republiku. ES turpinās sekot līdzi panākumiem un saskaņā ar Padomes 2006. gada 11. decembra secinājumiem novērtēs progresu jautājumos, uz kuriem attiecas 2005. gada 21. septembra deklarācija.

Grieķija iesniedza ievērojamu skaitu formālu sūdzību par pastāvīgiem tās gaisa telpas pārkāpumiem, ko veic Turcija, tostarp lidojumiem pār Grieķijas salām.

Joprojām svarīgs jautājums ir labas kaimiņattiecības.

Turcijai ir svarīga loma reģiona drošībā un dialoga veicināšanā starp civilizācijām. Turcija ir uzņēmusies iniciatīvas, lai sekmētu stabilizāciju Dienvidkaukāzā, Tuvajos Austrumos un citos reģionos. Tā piedalās vairākās ES miera uzturēšanas misijās. Tika pieliktas ievērojamas diplomātiskas pūles, lai normalizētu attiecības ar Armēniju, un to rezultātā 2009. gada oktobrī notika vēsturiskā protokolu parakstīšana par attiecību normalizēšanu. Svarīgi, lai abas valstis ātri ratificētu šos protokolus.

Turcija 2009. gada jūlijā parakstīja starpvaldību nolīgumu par Nabuko gāzesvadu. Šis projekts ir svarīgs stratēģisks solis ceļā uz ciešāku sadarbību enerģētikas jomā starp ES un Turciju un citām reģiona valstīm, kā arī uz enerģijas avotu diversifikāciju. Viena no augstākajām ES enerģijas drošības prioritātēm joprojām ir savlaicīgi pabeigt dienvidu gāzes transporta koridora izveidi, jo īpaši ātri īstenojot starpvaldību nolīgumu par Nabuko gāzesvadu.

ES pievienošanās process ir spēcīgs stimuls Turcijai īstenot reformas, nostiprināt demokrātiju un cilvēktiesības un turpināt modernizāciju valstī. Reformu gaita Turcijā joprojām ir galvenais apsvērums, no kura ir atkarīga šā procesa virzība.

Islande

Islande iesniedza pieteikumu dalībai ES 2009. gada 16. jūlijā, un 27. jūlijā Padome aicināja Komisiju sagatavot atzinumu. Islandes pietikums tiks vērtēts saskaņā ar Līgumā paredzētajiem principiem, kritērijiem, kas tika definēti Eiropadomes 1993. gada sanāksmē Kopenhāgenā, kā arī Eiropadomes 2006. gada decembra sanāksmes secinājumiem par atjaunoto konsensu par paplašināšanos, kurā paredzēti stingri un taisnīgi nosacījumi, kas balstīti uz valsts pašas sasniegumiem.

Islandē ir labi iesakņojusies demokrātija. Valsti smagi skāra globālā ekonomikas un finanšu krīze. Būdama Eiropas Ekonomikas zonas dalībniece, tā ir lielā mērā integrējusies iekšējā tirgū. Tā ir arī Šengenas zonas dalībniece. Islande ir svarīgs ES partneris saistībā ar Ziemeļu dimensiju un ņemot vērā Arktikas reģiona politikas veidošanu. Komisija savā atzinumā ņems vērā šos elementus. Islandes panākumi EEZ līguma saistību īstenošanā būs Komisijas veiktā novērtējuma būtisks elements. Komisija gatavo IPA regulas grozījumu, lai kā saņēmējvalsti iekļautu Islandi.

SECINāJUMI UN IETEIKUMI

Pamatojoties uz iepriekš sniegto analīzi, Komisija izvirza šādus secinājumus un ieteikumus .

1. Pievienošanās process nodrošina spēcīgu stimulu politiskām un ekonomikas reformām paplašināšanās valstīs un nostiprina mieru un stabilitāti Eiropā. ES ir ieinteresēta saglabāt paplašināšanās procesa dinamiku, balstoties uz pieņemtajiem principiem un nosacījumiem un atjaunoto konsensu par paplašināšanos.

2. Paplašināšanās valstīm neizdevās izvairīties no globālās ekonomikas lejupslīdes ietekmes. ES palīdz tām mazināt krīzes ietekmi un veikt sagatavošanas darbu, lai panāktu stabilu atveseļošanos. Tam pamatā ir reformu, kas saistītas ar ES, īstenošana.

3. Viens no svarīgākajiem jautājumiem, kas joprojām jārisina paplašināšanās valstīm, ir tiesiskums, īpaši cīņa pret korupciju un organizēto noziedzību, kā arī administratīvo resursu nostiprināšana. Komisija arī turpmāk izmantos visus paplašināšanās procesa instrumentus, lai atbalstītu šo valstu centienus. Steidzami jārisina problēmas, kas ietekmē vārda un plašsaziņas līdzekļu brīvību.

4. Divpusējie jautājumi nedrīkst kavēt pievienošanās procesu. Divpusējie strīdi ir jārisina attiecīgajām pusēm, kas tajos iesaistītas un kurām ir pienākums rast risinājumus labu kaimiņattiecību garā un paturot prātā ES vispārīgās intereses.

5. Reģiona valstīm uzņemoties lielāku atbildību par šo procesu, ir uzlabojusies reģionālā sadarbība Dienvidaustrumeiropā. Tomēr reģionālo struktūru efektivitāte un iniciatīvas ir jāuzlabo. Domstarpības attiecībā uz Kosovu[6] nedrīkst radīt šķēršļus reģionālajai sadarbībai.

6. Bezvīzu režīms ar Bijušo Dienvidslāvijas Maķedonijas Republiku, Melnkalni un Serbiju, ko, pamatojoties uz Komisijas priekšlikumu, ieviesīs 2010. gada sākumā, parādīs, ka reformas dod praktiskas priekšrocības pilsoņiem. Komisija līdz 2010. gada vidum iesniegs priekšlikumus attiecībā uz Albāniju un Bosniju un Hercegovinu, ja šīs valstis būs izpildījušas vadlīnijās paredzētos nosacījumus. Lai palīdzētu Kosovai veidot dzīvotspējīgas ekonomikas struktūras, ir būtiska personu brīva pārvietošanās un cilvēku apmaiņa, īpaši jauniešu un studentu apmaiņa. Ņemot to vērā, jāturpina sekmēt vīzu režīma atvieglošanu un attiecībā uz Kosovu jāuzsāk process, lai perspektīvā liberalizētu vīzu režīmu, tiklīdz būs veiktas vajadzīgās reformas un izpildīti nosacījumi.

7. Horvātija ir guvusi labus panākumus pievienošanās sarunās noteikto kritēriju izpildē. Šis progress tika atzīmēts pievienošanās konferencē 2009. gada oktobrī, kura notika pēc 2009. gada septembrī panāktās politiskās vienošanās starp Slovēniju un Horvātiju par robežjautājuma risināšanu. Tas bija nozīmīgs solis uz priekšu, kas deva jaunu impulsu pievienošanās sarunām. Horvātijai jāturpina reformu centieni, īpaši tādās jomās kā tiesu iestāžu un valsts pārvaldes reforma, cīņa pret korupciju un organizēto noziedzību, mazākumtautību tiesības, tostarp bēgļu atgriešanās, un kara noziegumu iztiesāšana. Horvātijai ir jāatrisina jautājums par ICTY piekļuvi dokumentiem. Ja Horvātija izpildīs visus atlikušos nosacījumus, pievienošanās sarunas varētu tikt pabeigtas nākamajā gadā.

8. Bijusī Dienvidslāvijas Maķedonijas Republika būtībā ir izpildījusi pievienošanās partnerības galvenās prioritātes. Pamatojoties uz minēto un ņemot vērā vispārējo progresu reformu īstenošanā, Komisija uzskata, ka valsts ir pietiekamā mērā izpildījusi Eiropadomes 1993. gada Kopenhāgenas sanāksmē un Stabilizācijas un asociācijas procesā noteiktos kritērijus. Valsts ir pietuvinājusies tam, lai kļūtu par funkcionējošu tirgus ekonomiku, un guvusi panākumus vairākās jomās, kas saistītas ar tās spēju uzņemties dalības pienākumus.Ņemot vērā šos apsvērumus un Eiropadomes 2005. gada decembra un 2006. gada decembra sanāksmju secinājumus, Komisija iesaka sākt sarunas ar Bijušo Dienvidslāvijas Maķedonijas Republiku par pievienošanos Eiropas Savienībai.Vēl arvien ir aktuāls jautājums par to, kā uzturēt labas kaimiņattiecības, tostarp vienoties un ANO aizgādnībā rast abpusēji pieņemamu risinājumu jautājumā par valsts nosaukumu.

9. Melnkalne iesniedza pieteikumu dalībai ES 2008. gada decembrī, un 2009. gada aprīlī Padome aicināja Komisiju sniegt atzinumu. Parlamenta vēlēšanas atbilda gandrīz visiem starptautiskajiem standartiem, bet vēl ir jānovērš daži trūkumi. Melnkalnei joprojām svarīgs uzdevums ir administratīvo spēju nostiprināšana un tiesiskuma konsolidācija.

10. Albānija iesniedza pieteikumu dalībai ES 2009. gada aprīlī, un Komisija sagatavos savu atzinumu, tiklīdz to pieprasīs Padome. Parlamenta vēlēšanas atbilda lielākai daļai starptautiskajiem standartiem, bet turpmākajās vēlēšanās vēl ir jānovērš daži trūkumi. Joprojām svarīgs uzdevums ir nostiprināt tiesiskumu un valsts iestāžu pareizu darbību.

11. Bosnijai un Hercegovinai nekavējoties jāpaātrina svarīgākās reformas. Lai nodrošinātu progresu, ir vajadzīgs vienots valsts vadītāju skatījums attiecībā uz vispārīgo virzību un politiskā griba izpildīt Eiropas integrācijas prasības. Bosnijai un Hercegovinai arī jāizpilda nosacījumi, kas paredzēti, lai varētu slēgt Augstā pārstāvja biroju. Kamēr nebūs slēgts Augstā pārstāvja birojs, Eiropas Savienība nevarēs izskatīt Bosnijas un Hercegovinas dalības pieteikumu. Pirms Komisija varēs ieteikt kandidātvalsts statusa piešķiršanu, Bosnijai un Hercegovinai būs jāveic konstitucionālās sistēmas reforma, lai tās iestādes varētu efektīvi darboties. Īpaši šai valstij būs jāspēj pieņemt, īstenot un piemērot ES tiesību aktus un noteikumus.

12. Serbija ir apliecinājusi apņēmību integrēties ES, gūstot panākumus Pagaidu nolīgumā ar ES ietverto noteikumu īstenošanā un veicot svarīgākās politiskās reformas atbilstoši Eiropas standartiem. Ņemot vērā Serbijas ilgstošo sadarbību ar ICTY un tās atjaunoto apņēmību iesaistīties Eiropas integrācijas procesā, Komisija uzskata, ka ES ir pienācis laiks īstenot Pagaidu nolīgumu. Joprojām svarīgi nostiprināt tiesiskumu un paātrināt ekonomikas reformas. Serbijai ir jāapliecina konstruktīvāka attieksme pret Kosovas dalību reģionālajā tirdzniecībā un sadarbībā. Tika sākta sadarbība ar tiesiskuma misiju EULEX , bet ir vajadzīgs turpmāks darbs, īpaši attiecībā uz EULEX operāciju Kosovas ziemeļos.

13. Kosovā tika saglabāta stabilitāte, taču situācija joprojām ir nedroša. Visā Kosovā tika izvērsta un pilnībā darbojas ES tiesiskuma misija EULEX . Kosovai ir svarīgi uzdevumi, tostarp tiesiskuma nodrošināšana, cīņa pret korupciju un organizēto noziedzību, administratīvo spēju nostiprināšana, serbu un citu mazākumtautību aizsardzība un dialoga pastiprināšana un saskaņas atjaunošana starp kopienām. Kosovai jāieņem konstruktīva nostāja pret reģionālo sadarbību un pastāvīga atbalsta nodrošināšanu EULEX darbam. Komisija ierosina veidus, kā izmantot Kopienas instrumentus, lai veicinātu Kosovas sociālekonomisko attīstību, īpaši tādās jomās kā vīzas un tirdzniecība, un lai saskaņā ar reģiona Eiropas perspektīvu virzītos uz integrāciju ES atbilstoši stabilizācijas un asociācijas procesam. Tirdzniecības jomā Komisija ierosina pagarināt autonomo tirdzniecības pasākumu piemērošanas termiņu un, tiklīdz Kosova būs izpildījusi attiecīgās prasības, savlaicīgi ierosinās direktīvas sarunām par tirdzniecības nolīgumu.

14. Turcijai jāturpina atjaunotie politisko reformu centieni, kas jau ir uzsākti. Pievienošanās sarunas ir nonākušas sarežģītākā stadijā, kas nosaka, ka Turcijai jāpaātrina darbs, lai izpildītu attiecīgos nosacījumus. ES pievienošanās process ir spēcīgs stimuls Turcijai nostiprināt demokrātiju un cilvēktiesības, turpināt modernizāciju valstī un tuvināt to ES. Turcijai ir svarīga loma reģiona drošībā, energoapgādē un dialoga veicināšanā starp civilizācijām. Tika pieliktas ievērojamas diplomātiskas pūles, lai normalizētu attiecības ar Armēniju, un to rezultātā 2009. gada oktobrī notika vēsturiskā protokolu parakstīšana par attiecību normalizēšanu. Turcijai jānodrošina Asociācijas nolīguma papildprotokola pilnīgu un nediskriminējošu īstenošanu un panāktu progresu attiecību noregulēšanā ar Kipras Republiku. ES turpinās sekot līdzi panākumiem un saskaņā ar Padomes 2006. gada 11. decembra secinājumiem novērtēs progresu jautājumos, uz kuriem attiecas 2005. gada 21. septembra deklarācija. Joprojām svarīgs jautājums ir labas kaimiņattiecības.

15. Saistībā ar Kipras jautājumu Kipras grieķu un Kipras turku kopienas līderi Apvienoto Nāciju Organizācijas aizgādnībā ir uzsākuši izšķirošo posmu sarunās par visaptverošu noregulējumu. Komisija atbalsta viņu centienus un sniedz tehniskas konsultācijas jautājumos, kuri ir ES kompetencē. Tā aicina abu pušu līderus pastiprināt centienus, lai iespējami ātrāk sekmīgi noslēgtu sarunas, un Turcijai veikt konkrētu ieguldījumu, lai panāktu šādu visaptverošu noregulējumu Kipras jautājumā.

16. Islande ir iesniegusi pieteikumu dalībai ES, un Komisija gatavo Padomes pieprasīto atzinumu. Islandes pietikums tiks vērtēts saskaņā ar Līgumā paredzētajiem principiem un kritērijiem, kas tika definēti Eiropadomes 1993. gada sanāksmē Kopenhāgenā, kā arī Eiropadomes 2006. gada decembra sanāksmes secinājumiem par atjaunoto konsensu par paplašināšanos. Būdama Eiropas Ekonomikas zonas un Šengenas zonas dalībniece, Islande ir dziļi integrējusies ES vairākās jomās.

17. Paplašināšanās procesam ļoti svarīgs ir sabiedrības atbalsts. Dalībvalstu, partnervalstu un ES iestādēm ir svarīgi veicināt sabiedrības izpratni par ES paplašināšanās politiku.

PIELIKUMS

Secinājumi par Albāniju, Bosniju un Hercegovinu, Horvātiju, Bijušo Dienvidslāvijas Maķedonijas Republiku, Melnkalni, Serbiju, Kosovu[7] un Turciju

Albānija

Aprīlī stājās spēkā Stabilizācijas un asociācijas nolīgums (SAN), un tā īstenošana kopumā norit gludi. Albānija turpināja gūt panākumus politisko kritēriju ievērošanā, kā to paredz Eiropas partnerība. Jūnijā notikušās parlamenta vēlēšanas EDSO/DICB novērtēja kā atbilstošas lielākai daļai starptautisko standartu, bet ir vajadzīgs turpmāks darbs, lai ņemtu vērā ieteikumus nākamajās vēlēšanās. Reāls progress panākts vēlētāju reģistrācijā un tiesiskajā regulējumā, bet tika konstatēti trūkumi balsu skaitīšanas procedūrās. Tika pabeigta vēlēšanu sistēmas reforma un savlaicīgi pirms vēlēšanām pieņemts jauns vēlēšanu likums. Pamatojoties uz jauno civilstāvokļa aktu reģistru, tika sagatavoti pilnveidoti vēlēšanu saraksti, tādējādi lielā mērā izpildot šo svarīgo Eiropas partnerības prioritāti. Kopumā tika pabeigta personas apliecību izsniegšana, lai dotu iespēju balsot pilsoņiem, kuriem nav pases. Vēlēšanu periodā tomēr pasliktinājās dialoga kultūra starp galvenajām politiskajām partijām. Jāpanāk, lai tiktu atjaunots politiskais dialogs, kas ir svarīga Eiropas partnerības prioritāte.

Neliels progress ir panākts demokrātijas un tiesiskuma nostiprināšanā. Vispārējās vēlēšanu reformas ietvaros kopumā tika izpildīti ieteikumi, ko EDSO/DICB sniedza pēc iepriekšējām vēlēšanām. Parlaments pieņēma vairākus svarīgus tiesību aktus, lai tuvinātu ES acquis . Tomēr dialoga kultūru aizēnoja partiju politiskās programmas, un tika aizkavētas svarīgas reformas. Albānija ir panākusi zināmu progresu valdības struktūru nostiprināšanā, lai koordinētu integrāciju Eiropā. Tomēr vēl ir jānostiprina resursi un stratēģiskā plānošana. Valsts pārvaldes jomā turpinājās iecelšana amatos, pārkāpjot civildienesta likumu – galvenokārt izmantojot pagaidu līgumus. Pārredzamības un atbildības trūkums saistībā ar iecelšanu amatos joprojām ir svarīga Eiropas partnerības prioritāte, kas jārisina. Vajadzīgs ievērojams darbs, lai izveidotu neatkarīgu, efektīvu un uz rezultātiem balstītu civildienestu, kas būtu brīvs no politiskas iejaukšanās. Lai gūtu panākumus, būs svarīgi pilnībā īstenot civildienesta likumu, nostiprināt valsts pārvaldes iestāžu resursus un īstenot valsts pārvaldes reformas stratēģiju.

Nenozīmīgs progress panākts tiesu sistēmas reformu jomā. Tika izveidota privāto tiesu izpildītāju sistēma. Tomēr visaptveroša tiesu iestāžu reformas stratēģija vēl nav pieņemta. Lustrācijas likums tika pieņemts ar vienkāršu balsu vairākumu parlamentā - bez vispusīgas apspriešanas un konsensa. Konstitucionālā tiesa pēc tam apturēja lustrācijas likuma īstenošanu. Juridiskais pamats tiesu sistēmas reformai nav izveidots. Vēl nav pieņemti būtiski tiesību akti par Augstākās tiesas un administratīvo tiesu darbību. Nav novērsta kavēšanās lietu izskatīšanā, un tiesu infrastruktūra joprojām ir neatbilstoša. Joprojām nopietnas bažas izraisa izpildvaras mēģinājumi ierobežot tiesu iestāžu neatkarību. Tika apšaubīta tiesu iestāžu objektivitāte saistībā ar izskatīšanas atlikšanu procesuālu iemeslu dēļ augsta līmeņa lietās, piemēram, Gerdecas lietā. Kopumā tiesu sistēma joprojām darbojās vāji, un vēl ir daudz darāmā, lai, nodrošinot tās neatkarību, pārredzamību un efektivitāti, izpildītu šo svarīgo Eiropas partnerības prioritāti.

Valdība turpināja centienus novērst un apkarot korupciju . Tika uzsākta korupcijas apkarošanas stratēģijas un rīcības plāna īstenošana, kas ir Eiropas partnerības svarīga prioritāte. Tika ieviesti tiesību akti, kas nosaka, ka publiskajā iepirkumā jāizmanto tiešsaistes elektroniskās procedūras. Tika veikts darbs, lai palielinātu pārredzamību dažās nozarēs, piemēram, izglītībā. Tās ir pozitīvas norises. Tomēr daudzās jomās joprojām pastāv korupcija, un tā ir īpaši nopietna problēma. Lai iznīdētu joprojām dominējošo nesodāmības kultūru, ir vajadzīga lielāka politiskā griba, tostarp attiecībā uz augsta līmeņa lietām. Kopumā ir jāturpina nostiprināt institucionālo kārtību un koordināciju starp aģentūrām korupcijas apkarošanā. Joprojām ir jāveic liels darbs visos šā jautājuma aspektos, arī attiecībā uz tiesisko atbildību un politisko partiju finansējuma pārredzamību.

Neliels progress turpinājās cilvēktiesību un mazākumtautību aizsardzības jomā, kur tiesiskais regulējums kopumā ir izveidots. Tomēr ir jāturpina darbs, lai uzlabotu spēkā esošo tiesību aktu piemērošanu vairākās jomās.

Pilsoņu un politisko tiesību jomā tika veikti pasākumi, lai risinātu jautājumus, kas saistīti ar ļaunprātīgu izturēšanos pirmstiesas apcietinājuma vietās. Uzcelti jauni cietumi un pirmstiesas apcietinājuma centri nepilngadīgajiem un garīgās veselības pacientiem. Darbojas probācijas sistēma. Tomēr joprojām nopietnas bažas izraisa apcietinājuma vietu zemie standarti, ko vēl pasliktina pārblīvētība, īpaši vecākos cietumos. Vajadzīgs turpmāks darbs cilvēktiesību aizsardzības jomā un sabiedrības aizstāvja ieteikumu īstenošanā. Attiecībā uz tiesu pieejamību joprojām bažas izraisa jautājums par juridiskās palīdzības pieejamību neaizsargātākajām iedzīvotāju grupām un dažām mazākumtautībām.

Izveidots tiesiskais regulējums, lai aizsargātu vārda brīvību . Tomēr tika izdarīts spiediens uz dažiem plašsaziņas līdzekļu pakalpojumu sniedzējiem, tostarp to izraidīšana no valdībai piederošām telpām. Nav izstrādāts tiesiskais regulējums par plašsaziņas līdzekļu politiku, un nav īstenoti spēkā esošie tiesību akti. Vajadzīgs ievērojams darbs, lai izveidotu tiesisko regulējumu, uzlabotu plašsaziņas līdzekļu īpašumtiesību pārredzamību un nostiprinātu sabiedriskās apraides regulatora neatkarību. Pulcēšanās brīvības un reliģiskās pārliecības brīvības ievērošana joprojām tiek ievērota apmierinoši. Valdība paātrināja centienus, lai sniegtu atbalstu pilsoniskajai sabiedrībai . Tika veikts darbs, lai pilsonisko sabiedrību iesaistītu svarīgāko tiesību aktu sagatavošanā. Tomēr vēl ir jāpastiprina pilsoniskās sabiedrības organizāciju līdzdalība politikas veidošanā.

Ekonomisko un sociālo tiesību jomā progress bija neliels. Ir gūti zināmi panākumi sieviešu tiesību nostiprināšanā. Vēlēšanu likumā ir ietverta 30 % dzimumu kvota, ko jūnijā notikušajās vēlēšanās piemēroja lielākā daļa politisko partiju. Tika izveidota Nacionālā padome dzimumu līdztiesības jautājumos. Tomēr vēl nav pilnībā īstenoti spēkā esošie tiesību akti sieviešu aizsardzībai pret visu veidu vardarbības izpausmēm. Joprojām nopietnas bažas rada sadzīves vardarbība. Turpinājās progress bērnu tiesību jomā. Palielinājās alternatīvu sodu piemērošana nepilngadīgajiem. Tomēr ir vajadzīgs papildu darbs, lai atrisinātu jautājumus, kas saistīti ar bērnu darba izmantošanu un skolu pametēju skaita samazināšanu, īpaši romu bērnu vidū. Atbalsta mehānismi sociāli neaizsargātajiem iedzīvotājiem un invalīdiem joprojām ir ierobežoti. Labāk jākoordinē valdības aģentūru darbs. Vajadzīgs turpmāks darbs, lai nostiprinātu strādājošo un arodbiedrību tiesības . Sociālā dialoga attīstību joprojām kavē progresa trūkums darba likumdošanas grozīšanā. Turklāt nav pieņemti tiesību akti diskriminācijas apkarošanai.

Ir gūti panākumi īpašuma tiesību konsolidācijā, kas ir viena no svarīgākajām Eiropas partnerības prioritātēm. Visā valstī ir izveidotas zemes novērtēšanas kartes, kas ir vajadzīgas, lai izmaksātu kompensācijas bijušajiem īpašniekiem. Tomēr visos šā jautājuma apsektos ir jāiegulda daudz lielāks darbs. Neatrisinātie īpašumu jautājumi joprojām kavē funkcionējoša zemes tirgus izveidi, neļauj ārvalstu ieguldījumiem sasniegt savu potenciālu un paver iespējas korupcijai. Šajā jomā svarīgi būs pieņemt visaptverošu stratēģiju, kas pievēršas juridiskiem un institucionāliem jautājumiem.

Turpinājās progress mazākumtautību aizsardzības jomā. Tika pieliktas pūles, lai pieņemtu darbā policijā personas, kas pieder pie mazākumtautībām. Tomēr ir jāpaātrina Eiropas Padomes vispārējās konvencijas īstenošana. Joprojām trūkst precīzu datu par mazākumtautībām. Šā jautājuma risināšanā svarīga loma būs nākamajai tautas skaitīšanai, ievērojot starptautiskos standartus par datu aizsardzību. Jāturpina izstrādāt un precizēt tiesisko regulējumu mazākumtautību aizsardzības jomā, lai visas mazākumtautības varētu pilnībā baudīt savas kultūras tiesības. Ir veikti daži pasākumi, lai uzlabotu romu stāvokli, bet romu integrācijas stratēģijas īstenošana norit lēni. Romu mazākumtautībai joprojām ir ļoti grūti dzīves apstākļi, un tā tiek diskriminēta.

Reģionālo jautājumu un starptautisko saistību jomā Albānijai joprojām bija konstruktīva loma reģionālās stabilitātes uzturēšanā un labu attiecību veidošanā ar citām Rietumbalkānu valstīm un ES kaimiņvalstīm. Valsts aktīvi piedalījās reģionālajā sadarbībā, tostarp Dienvidaustrumu Eiropas sadarbības procesā (DAESP), Reģionālās sadarbības padomes (RSP) darbā un Centrāleiropas brīvās tirdzniecības nolīgumā (CEBTN). Saglabājās labas divpusējās attiecības ar citam paplašināšanās valstīm un kaimiņos esošajām ES dalībvalstīm. Saistībā ar Starptautisko krimināltiesu divpusējais imunitātes nolīgums ar Amerikas Savienotajām Valstīm neatbilst attiecīgajām ES kopējām nostājām un pamatprincipiem. Albānijai jāpielāgojas ES nostājai.

Starptautiskās finanšu un ekonomikas krīzes apstākļos Albānijas ekonomikā saglabājās makroekonomiskā stabilitāte. Visu 2008. gadu turpinājās ekonomiskā izaugsme, bet, samazinoties eksportam, naudas pārvedumiem un aizdevumu pieaugumam, 2009. gadā tā palēninājās. Monetārā politika bija stabila, un tika saglabāta cenu stabilitāte. Tomēr ekspansīvas fiskālās politikas dēļ, lai gan tā ietvēra tik ļoti vajadzīgos ceļu tīkla būvdarbus, radās liels budžeta deficīts. Trūkumi tiesiskuma jomā, zemais infrastruktūras līmenis un ēnu ekonomika joprojām rada problēmas ekonomikas attīstībai un uzņēmējdarbības videi.

Attiecībā uz ekonomiskajiem kritērijiem Albānija guva labus panākumus ceļā uz funkcionējošu tirgus ekonomiku. Lai tā varētu vidējā termiņā pārvarēt konkurences spiedienu un noturēties pret tirgus spēkiem Eiropas Savienībā, Albānijai ir jānostiprina tiesiskā sistēma, jāveic tās reforma un jānovērš trūkumi infrastruktūrā un cilvēku kapitāla jomā.

Reaģējot uz starptautisko krīzi, valdība izmantoja visus monetāros un fiskālos instrumentus, kā arī regulējošos pasākumus. Nozīmīgais kapitāla pieplūdums, ko daļēji radīja privatizācijas procesa paātrināšanās, bija vairāk nekā pietiekams, lai finansētu tekošā konta deficītu. Turpinot īstenot nodokļu administrācijas reformu, tika paplašināta nodokļu bāze un palielināta nodokļu vispārējā atbilstība, un tas palīdzēja samazināt ēnu ekonomikas daļu. Pateicoties nodokļu efektīvākai iekasēšanai, radās pārpalikums sākotnējā budžeta bilancē un 2008. gadā uzlabojās politiku spektrs. Tautsaimniecībā tika vēl vairāk samazinātas valsts īpašumtiesības, īpaši enerģētikas un telekomunikāciju nozarē. Tika vēl vairāk atvieglota ieiešana tirgū, un tirgus dalībnieki guva priekšrocības, ko radīja uzlaboti īpašumu un aizdevumu reģistri. Sarežģītā starptautiskajā vidē banku nozare saglabāja labu kapitalizācijas līmeni un likviditāti. Liela mēroga būvdarbu rezultātā tika uzlabots ceļu tīkls.

Tomēr vēlēšanu periodā īstenotās ekspansīvās fiskālās politikas dēļ 2008. gadā radās liels budžeta deficīts, un 2009. gadā prognozētais deficīts joprojām ir liels. Vajadzīgs papildu darbs publisko finanšu konsolidācijā. Joprojām netiek izmantotas bankrota procedūras. Vājās administratīvās spējas nelabvēlīgi ietekmē tiesiskās sistēmas autoritāti un tās akceptu. Joprojām plaši izplatītas ir neformālas līgumu piemērošanas metodes, apejot tiesisko sistēmu. Neatrisinātie īpašumu jautājumi joprojām kavē funkcionējoša zemes tirgus izveidi un neļauj ieguldījumiem sasniegt iespējamo līmeni. Joprojām liela problēma ir ēnu ekonomika. Bezdarba līmenis joprojām ir augsts. Vajadzīga būtiska izglītības sistēmas reforma. Joprojām ir vāji attīstīta transporta infrastruktūra, un sakarā ar to, ka netiek diversificēta ražošana un ir vājas starpsavienojumu jaudas, pilnībā netiek nodrošināta elektroapgādes drošība.

Albānija ir guvusi panākumus tiesību aktu, politikas un spēju pielāgošanā Eiropas standartiem . Lielākajā daļā jomu ir panākts labs, lai gan nevienmērīgs progress. Tas turpinājās tādās jomās kā preču brīva aprite, enerģētika un MVU politika. Citās jomās, piemēram, intelektuālā īpašuma tiesību, audiovizuālās politikas, lauksaimniecības un veterinārās/fitosanitārās kontroles jomā progress bija neliels. Kopumā ir vajadzīgs papildu darbs, lai uzlabotu administratīvās spējas un pastiprinātu tiesību aktu efektīvu īstenošanu.

Ir gūti panākumi dažās iekšējā tirgus jomās. Attiecībā uz preču brīvu apriti turpinājās labs progress Eiropas standartu pieņemšanā un akreditācijas un metroloģijas jomā. Tomēr jānostiprina īstenošanas spējas. Pārskatot regulējumu par darbību ārvalstu valūtas jomā, tika uzlabots tiesiskais regulējums attiecībā uz kapitāla apriti. Līdz ar konsultatīvo un lēmumu pieņemšanas struktūru izveidi uzlabojās tiesiskais regulējums patērētāju aizsardzības jomā.

Turpinājās progress muitas datorizācijā un infrastruktūras izveidē, bet ir vajadzīga turpmāka tuvināšana Eiropas standartiem un administratīvo spēju nostiprināšana. Muitas ierēdņiem nav civildienesta ierēdņu statusa. Tika gūti pastāvīgi panākumi nodokļu jomā. Uzlabojās nodokļu administrācijas darbs, un tuvojas nobeigumam nodokļu iestāžu datorizācija. Tomēr kopumā nodokļu iekasēšana joprojām ir zemā līmenī. Lietotu automašīnu un iespieddarbu aplikšana ar nodokļiem neatbilst Stabilizācijas un asociācijas nolīguma saistībām.

Turpinājās progress konkurences jomā – gan pretmonopolu, gan valsts atbalsta sfērā. Tiesiskais regulējums kopumā atbilst acquis , bet ir vajadzīgs papildu darbs, lai to īstenotu.

Neliels progress vērojams publiskā iepirkuma jomā. Plašāk tiek izmantotas elektroniskās procedūras; tās attiecina uz lielāko daļu publiskā iepirkuma līgumu. Tomēr joprojām nav veikta tiesību aktu tuvināšana attiecībā uz koncesijām, komunālajiem pakalpojumiem un pārskatīšanas procedūrām. Publiskā iepirkuma aģentūras spējas ir uzlabojušās, bet tās vēl ir jānostiprina. Neliels progress tika panākts intelektuālā un rūpnieciskā īpašuma tiesību jomā. Palielinājās par pārkāpumiem tiesā ierosināto lietu skaits. Tomēr vēl ir nepieciešams ievērojams turpmāks darbs. Īstenošana joprojām ir zemā līmenī, tāpat arī patentu un autortiesību aizsardzības biroju spējas un tiesu iestāžu pieredze un kvalifikācija.

Nenozīmīgs progress panākts sociālās politikas un nodarbinātības jomā. Palielinājās sociālās aizsardzības budžets un tika apstiprināta arodveselības un darba drošības stratēģija. Tomēr arodveselības un darba drošības standarti joprojām ir zemi un darba inspekcijas spējas – vājas. Turpinājās tiesību aktu tuvināšana ES standartiem dažās sabiedrības veselības jomās . Tomēr administratīvās spējas joprojām ir vājas. Neliels progress tika panākts attiecībā uz Eiropas standartiem izglītības un pētniecības politikas jomā.

Var ziņot par panākumiem dažās sektorpolitikas jomās. Attiecībā uz rūpniecību un MVU tika gūti labi panākumi, īstenojot Eiropas Mazo uzņēmumu hartu. Neliels progress tika panākts lauksaimniecībā attiecībā uz tiesisko un institucionālo regulējumu, bet joprojām pastāv strukturālas nepilnības. Laboratoriju resursi tika uzlaboti pārtikas nekaitīguma , veterinārās un fitosanitārās politikas jomā, bet atbilstība ES standartiem joprojām ir zemā līmenī un kavē Albānijas eksporta iespēju īstenošanu. Turpinājās progress zivsaimniecības jomā attiecībā uz horizontālajiem tiesību aktiem, inspekciju un starptautisko sadarbību. Tomēr nozvejas un izkraušanas kontrole joprojām ir vāja.

Attiecībā uz vidi vērojami daži uzlabojumi atkritumu apsaimniekošanas un dabas aizsardzības jomā. Tomēr jāturpina nostiprināt politikas veidošanas spējas un īstenošanu un piemērošanu. Attiecībā uz transportu uzlabojās tiesiskais regulējums gaisa transporta un jūras transporta nozarēs. Tomēr kopumā ir vajadzīgi būtiski uzlabojumi.

Tika panākts progress enerģētikas nozarē. Tika privatizēts elektroenerģijas apgādes uzņēmuma sadales atzars. Tiek veikti pasākumi, lai uzlabotu elektroenerģijas ražošanas un starpsavienojumu iespējas. Tomēr enerģētikas nozare joprojām ir vāja. Vēl arvien nav noteiktības attiecībā uz elektroenerģijas piegādes drošību. Jāturpina darbs, lai samazinātu zudumus un palielinātu rēķinu apmaksu.

Samērā neliels progress vērojams informācijas sabiedrības un plašsaziņas līdzekļu jomā. Turpinājās tirgus liberalizācija elektronisko sakaru jomā, bet to joprojām kavē tas, ka nav instrumentu, kas aizsargā konkurenci. Administratīvās spējas vēl arvien ir vājas, īpaši Regulēšanas aģentūras padomē. Samērā neliels progress tika panākts audiovizuālās politikas jomā. Vajadzīgs turpmāks darbs, lai īstenotu plašsaziņas līdzekļu reformas rīcības plānu. Mērens progress tika panākts attiecībā uz finanšu kontroli , bet jāturpina nostiprināt tiesisko regulējumu un īstenošanas spējas. Turpinājās progress statistikas jomā.

Tiesiskuma, brīvības un drošības jomā ir panākts progress lielākajā daļā aspektu, bet tas ir nevienmērīgs. Vīzu režīma liberalizācijas dialoga ietvaros ir veikti pasākumi, lai izpildītu vīžu režīma liberalizācijas ceļvedī noteiktos kritērijus, un ieviestas svarīgas reformas tiesiskuma, brīvības un drošības jomā. Turpinājās progress vīzu politikas jomā. Tika veikti pasākumi, lai izpildītu vīžu režīma liberalizācijas ceļvedī noteiktos kritērijus. Spēkā stājās likums par ārvalstniekiem, un tika pieņemti īstenošanas tiesību akti. Sāka darboties ticams iedzīvotāju reģistrs un adrešu sistēma, un tika izsniegtas personas apliecības. Tika paātrināta biometrisko pasu izsniegšana. Tomēr ir vajadzīgs papildu darbs, lai nodrošinātu atbilstību Eiropas standartiem. Turpinājās atpakaļuzņemšanas nolīguma īstenošana starp Eiropas Kopienu un Albāniju.

Neliels progress tika panākts robežu pārvaldības jomā . Turpinājās robežu pārvaldības integrētās stratēģijas īstenošana. Tomēr ir vajadzīgs papildu darbs, lai efektīvi īstenotu koordināciju starp aģentūrām un nodrošinātu atbilstošas mācības, cilvēkresursus un aprīkojumu robežposteņos. Vēl nav efektīvi īstenots likums par robežkontroli. Jāpastiprina pārrobežu sadarbība. Labi panākumi vērojami patvēruma jomā. Tika pieņemts likums par patvērumu. Tomēr vēl ir jāpieņem virkne īstenošanas pasākumu, lai pabeigtu tiesiskā regulējuma izveidi. Turpinājās progress migrācijas jomā. Norit migrācijas valsts stratēģijas īstenošana. Vajadzīgs papildu darbs nelegālās migrācijas apkarošanā.

Mēreni panākumi tika gūti nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanā. Uzlabojās tiesiskais regulējums un administratīvās spējas. Tomēr ir jānostiprina izmeklēšanas resursi un līdzekļu konfiskācijas izpildes spējas. Sadarbība starp policiju un tiesu iestādēm joprojām ir vāja. Samērā neliels progress panākts narkotiku apkarošanā. Rezultāti šajā jomā joprojām ir neapmierinoši, un īpaši jāpastiprina sadarbība starp aģentūrām. Joprojām nopietnas bažas rada narkotiku kontrabanda.

Īstenojot jauno likumu par policiju, neliels progress tika panākts policijas darbības jomā. Tika veikti daži uzlabojumi personāla nodrošināšanā. Tomēr vajadzīgs turpmāks darbs, lai palielinātu izmeklēšanas spējas, nostiprinātu sadarbību ar prokuratūru un uzlabotu cilvēkresursu vadību. Vēl ir jānostiprina policijas vadība, darbinieku skaits, mācības un iekšējās kontroles struktūras. Vajadzīgs papildu darbs, lai izveidotu ticamu noziedzības statistiku.

Turpinājās samērā neliels progress cīņā pret organizēto noziedzību , kas joprojām izraisa nopietnas bažas. Tika veikti pasākumi, lai uzlabotu liecinieku aizsardzību, bet tie ir nepietiekami. Ir uzlabojusies sadarbība ar Interpolu, kā rezultātā tika izsniegti vairāki starptautiski apcietināšanas orderi. Tomēr organizētās noziedzības apkarošanas centienus apdraud korupcija, vājā liecinieku aizsardzība un kriminālpolicijas informācijas nepietiekama izmantošana. Izmeklēšanu efektivitāti turpināja mazināt apgrūtinātā sadarbība starp policiju un prokuroriem.

Neliels progress vērojams cilvēku tirdzniecības apkarošanas jomā. Sāka darboties tiešsaistes datubāze par cietušajiem. Uzlabojās cilvēku tirdzniecības apkarošanas koordinācijas aģentūras un valstu jautājumu nodošanas mehānisma administratīvās spējas. Tomēr, lai īstenotu cilvēku tirdzniecības apkarošanas stratēģiju, īpaši attiecībā uz cietušo aizsardzību, ir vajadzīgi papildu resursi un labāka koordinācija starp aģentūrām. Albānija joprojām ir cilvēku tirdzniecības izcelsmes valsts. Pieaug sieviešu un bērnu iekšējā tirdzniecība.

Turpinājās progress personas datu aizsardzības jomā. Izveidots tiesiskais regulējums un apstiprināta neatkarīga datu uzraudzības iestāde. Tomēr ir jānodrošina atbilstoši resursi, tostarp mācības, lai varētu efektīvi strādāt datu aizsardzības komisārs. Vajadzīgs turpmāks darbs, lai nodrošinātu spēkā esošo tiesību aktu pareizu īstenošanu un nostiprinātu administratīvos resursus.

Bosnija un Hercegovina

Bosnija un Hercegovina guva ļoti nelielus panākumus politisko kritēr iju izpildē. Vietējais politiskais klimats ir pasliktinājies, un turpinājās problēmas, kas saistītas ar iestāžu pareizu darbību un musinošiem izteikumiem. Reformu īstenošana noritēja lēni, jo trūka konsensa un politiskās gribas un bija sarežģīta iestāžu sistēma. Lai panāktu turpmāku progresu ceļā uz dalību Eiropas Savienībā, joprojām būtisks ir politisko līderu kopīgs skatījums uz valsts virzību un par galvenajām reformām, kas saistītas ar ES. Svarīgi ir sasniegt mērķus un izpildīt nosacījumus, kas izvirzīti Augstā pārstāvja biroja slēgšanai[8]. Kamēr nebūs slēgts Augstā pārstāvja birojs, Eiropas Savienība nevarēs izskatīt šīs valsts pieteikumu dalībai ES. Pirms Komisija var ieteikt kandidātvalsts statusa piešķiršanu, Bosnijai un Hercegovinai jāveic konstitucionālās sistēmas reforma, lai tās iestādes varētu efektīvi darboties. Šai nolūkā valsts politiskie līderi piedalās kopīgā ES un ASV iniciatīvā, kas tika uzsākta 8. un 9. oktobrī Sarajevā. Tas tagad ir jāpārvērš konkrētos rezultātos, kas ļaus Bosnijai un Hercegovinai atsākt virzību uz ES, veicot konstitucionālas izmaiņas un izmantojot atjaunotu vietējo konsensu.

Demokrātijas un tiesiskuma jomā panākts nenozīmīgs progress funkcionālāku un efektīvāku valsts struktūru izveidē un konstitucionālās reformas īstenošanā, kas ir viena no galvenajām Eiropas partnerības prioritātēm. Lai regulētu Brčko rajona statusu, pirmo reizi tika grozīta Bosnijas un Hercegovinas konstitūcija, un tas bija svarīgs pavērsiens un solis uz priekšu. Tomēr Augstajam pārstāvim nesen nācās izmantot savas izpildu pilnvaras, lai nodrošinātu progresu ar mērķi izbeigt rajona starptautisko uzraudzību.

Bosnijas un Hercegovinas pārvaldes sistēma joprojām ir saistīta ar starptautisku klātbūtni. Valsts ir guvusi zināmus panākumus ceļā uz prasību izpildi, lai varētu slēgt Augstā pārstāvja biroju un pāriet uz pastiprinātu ES klātbūtni. Tomēr procesu kavēja nepietiekama politiskā apņemšanās. Tagad ir vajadzīga steidzama rīcība, lai izpildītu atlikušos mērķus, proti, sadalīt īpašumus starp valsti un pārējiem valdības līmeņiem, atrisināt jautājumu par aizsardzības jomas īpašumiem un nodrošināt valstī stabilu un konstruktīvu politisko vidi.

Bija vērojami trūkumi valsts līmeņa izpildvaras un likumdevēju struktūru darbībā. Bosnijas un Hercegovinas parlamenta darbu vēl arvien kavē neatbilstoši tehniskie un cilvēkresursi, un sadarbība ar Ministru padomi un administratīvo vienību parlamentiem joprojām bija neapmierinoša. Ar integrāciju Eiropā saistīto tiesību aktu skaits, ko pieņēma parlaments, bija neliels. Iekšējā politiskā spriedze un sadrumstalotība un koordinācijas trūkums politikas veidošanā ietekmēja visu līmeņu valdības iestāžu darbu. Iestādes bieži vien nespēja ātri iecelt augsta līmeņa amatpersonas. Eiropas integrācijas direktorāta darbu traucēja vispārīgais politiskais klimats un tas, ka pārskata perioda lielākajā daļā nebija direktora. Tika veikti sagatavošanas pasākumi 2011. gada tautas skaitīšanai, bet nav pieņemts valsts līmeņa likums par tautas skaitīšanu, kas ir būtisks šajā procesā.

Neliels progress panākts valsts pārvaldes jomā, bet ir vajadzīgs pastāvīgs darbs. Lai gan lēni, tomēr tiek īstenota valsts pārvaldes reformu stratēģija, kas ir svarīga Eiropas partnerības prioritāte. Darbojas fonds, kas izveidots valsts pārvaldes reformu atbalstam, un tiek īstenoti vairāki projekti. Tomēr ir jāuzlabo sadarbība starp dažādajām administratīvajām vienībām valstī. Joprojām ir vajadzīgi neatlaidīgi centieni, lai novērstu politisku iejaukšanos, ierobežotu etniskās identitātes un politiskās piederības nozīmi, ieceļot amatos, un izveidotu profesionālu un efektīvu civildienestu, balstoties uz darba izpildes kvalitāti un kompetenci. Tika iecelti valsts līmeņa ombudi, bet administratīvo vienību nevēlēšanās dēļ likvidēt pašreizējos administratīva līmeņa birojus, tie vēl pilnībā nedarbojas.

Bosnija un Hercegovina panāca samērā nelielu progresu tiesu sistēmas pilnveidošanā. Tika pieņemti jauni tiesību akti un veikti daži pasākumi, lai samazinātu neiztiesāto lietu skaitu. Tika panākts progress tiesu nodrošināšanā ar atbilstošu informācijas tehnoloģiju. Tomēr tieslietu nozares attīstības valsts stratēģijas kara noziegumu valsts stratēģijas īstenošana noritēja neapmierinoši un ir jāpaātrina. Lielākie šķēršļi šajā jomā joprojām ir sarežģītais tiesiskais regulējums, tiesu sistēmas sadrumstalotība un vienota budžeta trūkums. Joprojām bieži notiek politiska iejaukšanās. Nopietns trūkums ir tas, ka nav augstākās tiesas ar valsts mēroga jurisdikciju. Pastāv problēmas vajāšanā par organizēto noziedzību. Bosnijas un Hercegovinas politiskās autoritātes neapmierināja tiesu iestāžu prasību pagarināt starptautisko tiesnešu un prokuroru pilnvaras. Kara noziegumu iztiesāšana valsts tiesā kopumā bija apmierinoša, bet tā ir jāuzlabo administratīvajās vienībās un kantonos. Ir jāpalielina tiesu sistēmas neatkarība, atbildība un efektivitāte. Serbijas Republikas iestādes arvien vairāk apšaubīja valsts līmeņa policijas un tiesu aģentūru darbības likumību, jurisdikciju un kompetenci to teritorijā. Tas ir nopietns iemesls bažām.

Bosnija un Hercegovina ir panākusi pavisam nelielu progresu cīņā pret korupciju , kas joprojām pastāv daudzās jomās un ir nopietna problēma. Tika pieņemta jauna stratēģija un rīcības plāns 2009.-2014. gadam, bet 2006.-2009. gada stratēģiskā pamata īstenošana bija neapmierinoša. Nenozīmīgs progress panākts valstu grupas pret korupciju ( GRECO ) sniegto ieteikumu izpildē. Joprojām vērojami trūkumi saukšanā pie atbildības, un notiesājošu spriedumu skaits ir ļoti neliels. Bosnijai un Hercegovinai jāpastiprina gatavība un apņēmīga rīcība korupcijas apkarošanā.

Samērā neliels progress panākts attiecībā uz cilvēktiesībām un mazākumtautību aizsardzību . Bosnija un Hercegovina ir ratificējusi svarīgākās starptautiskās cilvēktiesību konvencijas, bet ir vajadzīgi neatlaidīgi centieni, lai nodrošinātu labāku īstenošanu. Jāuzlabo vietējo nolēmumu, tostarp Bosnijas un Hercegovinas Konstitucionālās tiesas nolēmumu, izpilde. Steidzami - līdz 2010. gada vēlēšanām un pirms Stabilizācijas un asociācijas nolīguma (SAN) spēkā stāšanās - jānovērš neatbilstības starp Bosnijas un Hercegovinas konstitucionālo regulējumu un Eiropas Cilvēktiesību konvenciju.

Civiltiesības un politiskās tiesības kopumā tika ievērotas. Neliels progress tika panākts attiecībā uz vienotu praksi kriminālo sankciju piemērošanā starp valsti un administratīvajam vienībām. Tika pieņemts valsts līmeņa likums par juridisko palīdzību kriminālprocesos. Tomēr jāuzlabo tiesu pieejamība civillietās un krimināllietās un jānodrošina vienlīdzība likuma priekšā. Joprojām bažas rada ļaunprātīga izturēšanās pret aizturētajām personām. Ievērojami kavējas valsts mēroga cietuma celtniecība.

Valsts un administratīvo vienību konstitūcijās paredzēta vārda brīvība un plašsaziņas līdzekļu brīvība, biedrošanās un pulcēšanās brīvība un reliģiskās pārliecības brīvība . Tomēr ir labāk jāīsteno spēkā esošie tiesību akti. Pieaudzis gadījumu skaits, kuros ir aizdomas par žurnālistu vajāšanu. Pieaug plašsaziņas līdzekļu etniskā orientācija. Valsts apraides reformas īstenošanu, kas ir svarīga Eiropas partnerības prioritāte, kavē tiesiskā regulējuma nepietiekama saskaņošana un lēna īstenošana, īpaši Federācijā. Izpildvarai ir jāveic turpmāks darbs, lai pastiprinātu dialogu ar pilsonisko sabiedrību un atbalstītu tās attīstību. Iestādēm jānodrošina, ka finansējuma piešķiršanu nevalstiskām organizācijām veic objektīvi un pārredzami.

Ekonomisko un sociālo tiesību jomā panāktais progress bija samērā neliels. Bosnijas un Hercegovinas tiesiskajā regulējumā paredzēti noteikumi ekonomisko un sociālo tiesību aizsardzībai, bet kopumā īstenošana joprojām ir zemā līmenī. Tika pieņemts valsts līmeņa likums par diskriminācijas novēršanu, bet tā darbības joma ir diezgan ierobežota. Joprojām vajadzīgi neatlaidīgi centieni attiecībā uz sieviešu aizsardzību pret visu veidu vardarbību. Attiecībā uz bērniem nav novērstas problēmas veselības aizsardzības, sociālās aizsardzības izglītības jomā un saistībā ar sadzīves vardarbību. Nepilnības sociālās labklājības sistēmās negatīvi ietekmē visneaizsargātāko iedzīvotāju grupu , tostarp garīgi slimo, apstākļus. Pozitīvs notikums bija pārskatītās Eiropas Sociālās hartas ratifikācija, bet ir jāuzlabo tās īstenošana. Sociālo dialogu joprojām traucē komplicētā pārvaldes sistēma un tiesību aktu sadrumstalotība visā valstī.

Samērā neliels progress tika panākts kultūras tiesību un mazākumtautību tiesību jomā. Lai gan Federācijas padome vēl pilnībā nedarbojas, līdz ar tās izveidi tika pabeigta Nacionālo minoritāšu padomju tīkla veidošana. Lēnām tiek ieviesta stratēģija un rīcības plāni romu mazākumtautības atbalstam. Tomēr jāveic turpmāki pasākumi, lai īstenotu likumu par mazākumtautībām, un jāmaina valsts līmeņa konstitūcija, lai nodrošinātu mazākumtautībām piekļuvi visām politiskajām funkcijām. Joprojām problēma ir bērnu sadalījums skolās pēc tautības. Lai gan tika palielināti finanšu līdzekļi romu stratēģijas īstenošanai, šai mazākumtautībai joprojām ir ļoti grūti dzīves apstākļi, un tā tiek diskriminēta. Tas, ka nav pilsoņu reģistra, joprojām kavē viņu piekļuvi sociālajām un ekonomiskajām pamattiesībām.

Attiecībā uz bēgļiem un valsts iekšienē pārvietotām personām drošības situācija saglabājās stabila, bet papildu progress to personu sociālekonomiskā stāvokļa uzlabošanā, kuras ir atgriezušās, bija neliels. Vēl ir jāpieņem valsts mēroga stratēģija, kuras mērķis ir atbalstīt atgriešanās procesu un nodrošināt Deitonas-Parīzes miera līguma VII pielikuma pareizu īstenošanu.

Attiecībā uz reģionālajiem jautājumiem un starptautiskajām saistībām turpinājās Deitonas-Parīzes miera līguma īstenošana. Sadarbība ar Starptautisko Kara noziegumu tribunālu bijušajai Dienvidslāvijai ( ICTY ) joprojām bija apmierinoša. Tomēr īpašu satraukumu rada Serbijas Republikas politisko līderu paziņojumi, kuros apšaubīta kara laikā notikušo civiliedzīvotāju masveida slepkavību ticamība.

Bosnijai un Hercegovinai kopā ar saviem kaimiņiem ir jānovērš trūkumi, kas saistīti ar reģionālo nesodāmības problēmu, tostarp veicot pasākumus, lai noslēgtu nolīgumus par izdošanu par kara noziegumiem.

Attiecībā uz Starptautisko krimināltiesu divpusējais imunitātes nolīgums ar Amerikas Savienotajām Valstīm neatbilst ES kopējām nostājām un pamatprincipiem. Valstij ir jāpielāgojas ES nostājai.

Bosnija un Hercegovina turpināja aktīvi piedalīties reģionālās sadarbības iniciatīvās, tostarp Dienvidaustrumu Eiropas sadarbības procesā (DAESP) Reģionālās sadarbības padomes (RSP) darbā un Centrāleiropas brīvās tirdzniecības nolīgumā (CBTN).

Bosnijas un Hercegovinas attiecības ar kaimiņvalstīm saglabājās stabilas, bet maz tika darīts, lai sekmētu saskaņas atjaunošanu un atrisinātu atlikušos jautājumus, kas ir viena no galvenajam Eiropas partnerības prioritātēm. Īpaši vēl ir atklāts jautājums attiecībā uz tirdzniecību un robežām ar kaimiņvalstīm.

Ievērojama lejupslīde Bosnijas un Hercegovinas ekonomikā notika 2008. gada ceturtajā ceturksnī, kad globālā krīze sāka ietekmēt reālo ekonomiku. Šī tendence turpinājās 2009. gadā, padziļinot lejupslīdi valstī. Saglabājās ļoti augsts bezdarba līmenis. Turpināja pasliktināties publisko finanšu kvalitāte, ko galvenokārt raksturoja krass kārtējo izdevumu pieaugums. Valsts lūdza SVF programmas atbalstu, un sarunās tika panākta rezerves vienošanās uz trim gadiem. Lai gan tika panākts neliels progress ekonomikas politikas koordinācijā valsts mērogā, apņēmība veikt strukturālas reformas joprojām nebija vienmērīga visā valstī.

Saistībā ar ekonomiskajiem kritērijiem Bosnija un Hercegovina guva nelielus turpmākus panākumus ceļā uz funkcionējošas tirgus ekonomikas izveidošanu. Ir apņēmīgi jāturpina ievērojami reformu centieni, lai valsts varētu ilgtermiņā izturēt konkurences spiedienu un tirgus spēku iedarbību Eiropas Savienībā.

Pateicoties tam, ka centrālā banka pareizi reaģēja uz starptautiskās finanšu krīzes ietekmi, tika saglabāta finansiālā un monetārā stabilitāte. Valūtas nodrošinājuma sistēmas joprojām saglabāja ļoti augstu uzticamības pakāpi. Atbilstoši starptautiskajām cenu attīstības tendencēm ievērojami samazinājās inflācija. Samazinājās ārējā nelīdzsvarotība, un šo procesu galvenokārt virzīja tirdzniecības bilances straujā pielāgošanās. Lai gan finanšu starpniecība izvērsās lēnāk, banku nozare līdz šim ir labi pārdzīvojusi globālās krīzes ietekmi. Vērojami daži nelieli uzlabojumi uzņēmējdarbības vidē, īpaši tādās jomās kā būvatļauju izsniegšana, īpašuma nodošana, uzņēmumu reģistrācija un iziešana no tirgus.

Tomēr vēl vairāk pasliktinājās publisko finanšu kvalitāte un ilgtspēja. 2008. gadā krasi pieauga kārtējie izdevumi, īpaši algu un sociālo pabalstu izdevumi, un saglabājās augsts valdības izdevumu līmenis IKP. Nav pavirzījusies uz priekšu valsts uzņēmumu pārstrukturēšana, tīkla nozaru liberalizācija un privatizāciju. Vājās ražošanas jaudas un strukturālās nepilnības – augstas sociālo iemaksu likmes, izkropļoti algu noteikšanas mehānismi, lieli un nemērķtiecīgi sociālie pabalsti un zema darbaspēka mobilitāte – turpina kavē darba vietu radīšanu un darba tirgus darbību. Saglabājas ļoti augsts bezdarba līmenis, un joprojām nopietna problēma ir ēnu ekonomika. Uzņēmējdarbības vidi turpina ietekmēt administratīvās nepilnības. Ārvalstu tiešo ieguldījumu un valsts ieguldījumu samazinājums palēnināja infrastruktūras modernizāciju.

Bosnija un Hercegovina ir panākusi samērā nelielu progresu savu tiesību aktu un politikas virzienu saskaņošanā ar Eiropas standartiem . Neliels progress tika panākts tādās jomās kā transports, muita, nodokļi, izglītība un kultūra un vairākos jautājumos, kas saistīti ar tiesiskumu, brīvību un drošību. Īpašs darbs joprojām jāveic preču un pakalpojumu aprites un personu pārvietošanās, sociālās un nodarbinātības politikas, valsts atbalsta, enerģētikas un vides jomā.

Pagaidu nolīguma (PN) īstenošana kopumā noritēja apmierinoši. Tomēr jāpaātrina sagatavošanas darbs, lai izpildītu PN un Stabilizācijas un asociācijas nolīguma (SAN) prasības, kas ir viena no galvenajām Eiropas partnerības prioritātēm. Jāturpina nostiprināt Bosnijas un Hercegovinas administratīvās spējas, lai panāktu stabilus rezultātus SAN īstenošanā. Valstij arī jāveic turpmāks darbs, lai savā teritorijā izveidotu pilnībā funkcionējošu vienotu ekonomikas telpu, kas ir Eiropas partnerības prasība.

Bosnija un Hercegovina ir panākusi zināmu progresu saistībā ar Eiropas partnerības prioritātēm iekšējā tirgus jomās. Attiecībā uz preču brīvu apriti samērā neliels progress tika panākts standartizācijas, akreditācijas, metroloģijas un tirgus uzraudzības jomās. Jāturpina darbs, lai tiesisko regulējumu tuvinātu ES tiesību aktiem šajā jomā un attīstītu vajadzīgās administratīvās spējas.

Samērā neliels progress tika panākts saistībā ar pakalpojumiem , tiesībām veikt uzņēmējdarbību un uzņēmējdarbības tiesībām . Tika saskaņoti administratīvo vienību tiesību akti par izpirkumnomu, bet valsts līmeņa uzraudzības aģentūra banku jomā vēl nav izveidota. Netiek pietiekami koordinētas administratīvo vienību likumdošanas iniciatīvas šajā jomā.

Vērojamas dažas izmaiņas kapitāla brīvas aprites jomā. Serbijas Republikā pieņemti tiesību akti par ārvalstu valūtas darījumiem. Tika panākts neliels progress muitas jomā, tomēr jāuzlabo tiesību aktu saskaņošana un administratīvās spējas. Vēl nav definētas muitas stratēģijas, īpaši attiecībā uz cilvēkresursu vadību, mācībām un informācijas tehnoloģiju. Lai uzlabotu fiskālo ilgtspēju, nodokļu jomā pieņemts jauns likums par akcīzes nodokli.

Attiecībā uz konkurenci Bosnija un Hercegovina ir panākusi mērenu progresu pretmonopolu jomā. Nav panākts reāls progress valsts atbalsta jomā. Nav pieņemti atbilstoši tiesību akti par valsts atbalstu un darbībā neatkarīgas valsts atbalsta iestādes izveidi. Vajadzīgs turpmāks darbs, lai visā valstī nodrošinātu publiskā iepirkuma procedūru pareizu īstenošanu. Samērā neliels progress panākts intelektuālā īpašuma tiesību piemērošanā, lai gan ir ratificētas papildu starptautiskās konvencijas. Jāpabeidz tiesiskā regulējuma izveide un jāturpina piemērošanas spēju nostiprināšana šajā jomā.

Nenozīmīgs progress panākts sociālās un nodarbinātības politikas un sabiedrības veselības politikas jomā. Tiesību akti sociālās un nodarbinātības politikas, ka arī sabiedrības veselības politikas jomā joprojām ir ļoti sadrumstaloti. Sadarbības trūkums starp dažādajiem valdības līmeņiem joprojām nopietni kavē vajadzīgo saskaņoto pieeju izstrādi.

Neliels progress panākts attiecībā uz Eiropas standartiem izglītības un kultūras jomā. Konkrēti, Bosnija un Hercegovina ratificēja UNESCO 2005. gada Konvenciju par kultūras izpausmju daudzveidības aizsardzību un veicināšanu. Izglītības ministru konference palīdzēja nodrošināt pamata koordināciju starp valsts četrpadsmit kompetentajām ministrijām. Tomēr tiesību aktu saskaņošana administratīvo vienību un kantonu līmenī vēl nav pabeigta, un to īstenošana visā valstī bija nevienmērīga. Jāpastiprina dažādu izglītības aģentūru administratīvās spējas. Pētniecības jomā Bosnija un Hercegovina iesaistījās EK Septītajā pētniecības un attīstības pamatprogrammā, bet joprojām ir vajadzīgs ievērojams darbs attiecībā uz pētniecības spēju uzlabošanu valsts līmenī.

Turpinājās sarunas par iestāšanos PTO, bet process vēl nav pabeigts.

Bosnija un Hercegovina ir panākusi samērā nelielu progresu jautājumā par Eiropas standartiem vairākās nozaru politikas jomās.

Nenozīmīgs progress panākts rūpniecības jomā. Vēl ir jāizstrādā visaptveroša rūpniecības politika. Attiecībā uz mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (MVU) ir pieņemts valsts mēroga stratēģiskais pamats. Tas tagad ir jāīsteno.

Neliels progress vērojams lauksaimniecības un zivsaimniecības jomā. Tika pieņemts stratēģiskais pamats lauksaimniecības un lauku attīstības saskaņošanai. Tomēr valsts līmeņa likuma par lauksaimniecību, pārtiku un lauku attīstību īstenošana noritēja lēni. Nav panākts progress valsts līmeņa Lauksaimniecības ministrijas izveidē; lauksaimniecības jomā kompetences joprojām ir administratīvo vienību līmenī. Samērā neliels progress tika panākts pārtikas nekaitīguma, veterinārās un fitosanitārās politikas jomā. Joprojām rada problēmas nepietiekamie cilvēkresursi un finanšu resursi un vājā koordinācija starp valsts un administratīvo vienību dienestiem.

Bosnijas un Hercegovinas sagatavošanas darbs vides jomā joprojām ir sākotnējā posmā. Pārskata periodā vērā ņemams progress nav panākts. Nav pieņemts valsts līmeņa likums, lai izveidotu valsts mēroga tiesisko regulējumu par saskaņotu vides aizsardzību, un nav izveidota valsts līmeņa vides aģentūra.

Bosnija un Hercegovina ir panākusi zināmu progresu transporta nozarē . Notikušas dažas izmaiņas attiecībā uz Eiropas transporta tīkliem un autotransporta tranzītu, bet autoceļu, dzelzceļa un iekšējo ūdensceļu nozarē progress bija samērā neliels. Bosnija un Hercegovina ir kļuvusi par Apvienotās aviācijas iestādes ( JAA ) pilntiesīgu locekli. Jāturpina darbs, lai konsekventi piemērotu nolīgumu par Eiropas kopējo gaisa telpu (EKGT). Vajadzīga turpmāka rīcība, lai pabeigtu institucionālās struktūras reorganizāciju un nodrošinātu piemērotus apstākļus tirgus atvēršanai visos transporta veidos.

Nav panākts progress enerģētikas jomā. Kā Enerģētikas kopienas līgumslēdzējai pusei Bosnijai un Hercegovinai ir jāievieš attiecīgie ES tiesību akti enerģētikas jomā, bet tā ievērojami atpaliek vairākās ar enerģētiku saistītās jomās. Īpaši novēlotas ir reformas gāzes nozarē. Dažādi faktori turpina kavēt elektroenerģijas nozares attīstību. Valsts pārvades sistēmas ( TRANSCO ) darbību nopietni traucēja politiskā iejaukšanās un vājā vadība. Nav izstrādāta visaptveroša enerģētikas stratēģija. Ārkārtas situācijā ir pieejamas ļoti nelielas enerģijas rezerves.

Informācijas sabiedrības un plašsaziņas līdzekļu jomā progress bija nepietiekams. Bosnijā un Hercegovinā nav pilnībā panākta sabiedriskās apraides tiesiskā regulējuma saskaņošana, un sabiedriskās apraides sistēmas reforma kavējās. Sakaru regulēšanas iestādes (SRI) neatkarību joprojām nopietni vājina tas, ka nav pienācīgi iecelta ģenerāldirektora un padomes. Nav atrisinātas problēmas, kas saistītas ar SRI neatkarību.

Samērā neliels progress ir panākts finanšu kontroles jomā. Sagatavoti politikas dokumenti valsts un administratīvo vienību līmenī, bet tie vēl nav pieņemti. Jāveic lielāks darbs, lai uzlabotu valsts iekšējo finanšu kontroli un pēc revīzijas ziņojumiem veikto pasākumu izpildes pārbaudi.

Neliels tehnisks progress panākts statistikas jomā. Tomēr sadarbība starp valsts statistikas iestādēm valsts un administratīvo vienību līmenī joprojām ir nepietiekama. Jāuzlabo statistikas veidošana un tās kvalitāte, īpašu uzmanību pievēršot valsts uzskaites datiem un statistikai galvenajās nozarēs, tostarp tirdzniecībā, uzņēmējdarbībā un lauksaimniecībā. Joprojām ļoti svarīga ir tautas skaitīšana 2011. gadā.

Papildu progress panākts tiesiskuma, brīvības un drošības jomā. Vīzu režīma liberalizācijas dialoga ietvaros ir veikti pasākumi, lai izpildītu visus vīzu režīma liberalizācijas ceļvedī noteiktos kritērijus, un ieviestas svarīgas reformas tiesiskuma, brīvības un drošības jomā. Turpinājās progress vīzu politikas jomā. Tika pieņemts nolikums, lai precizētu Šengenas acquis noteiktās vīzu izsniegšanas procedūras. Sācies jauno biometrisko pasu izsniegšanas testēšanas posms. Izveidota jauna, tam īpaši paredzēta aģentūra, kam jānodrošina personas identifikācijas dokumentu sistēmas efektīva pārvaldība. Tomēr ir vajadzīgs papildu darbs, lai nodrošinātu atbilstību Eiropas standartiem. Atpakaļuzņemšanas nolīguma ar EK īstenošana turpināja noritēt gludi.

Tika arī veiktas dažas konkrētas darbības tādās jomās kā robežu pārvaldība, patvērums un migrācija . Tika pieņemta valsts stratēģija par patvēruma un migrācijas jautājumiem un noteikts migrācijas profils Bosnijai un Hercegovinai. Tiek īstenota jauna, integrēta robežu pārvaldības stratēģija un uzsāktas iniciatīvas attiecībā uz sadarbību ar kaimiņvalstīm. Tomēr ir vajadzīga lielāka skaidrība attiecībā uz pienākumu sadali robežšķērsošanas punktos un robežposteņu pārvaldību.

Neliels papildu progress panākts nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanā. Pieņemts jauns likums par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu, un turpinājās sadarbība starptautiskā līmenī. Tika pieņemta valsts stratēģija un rīcības plāns cīņai pret nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un tās novēršanai. Vēl ir jāsaskaņo vietējie tiesību akti – gan iekšienē, gan ar starptautiskajām konvencijām. Tiesību akti par līdzekļu konfiskāciju neatbilst starptautiskajiem standartiem un nav saskaņoti valsts iekšienē.

Tika veikti daži pozitīvi pasākumi cīņā pret narkotikām . Tika pieņemta valsts stratēģija attiecībā uz nelegālām narkotikām un atbilstošs rīcības plāns. Darbu sākusi Narkotiku apkarošanas komisija. Tomēr narkotiku kontrabanda joprojām ir nopietna problēma, kas prasa ilgstošu darbu.

Nenozīmīgs progress tika panākts attiecībā uz policijas darbību un policijas reformas īstenošanu, kas ir svarīga Eiropas partnerības prioritāte. 2008. gadā pieņemto tiesību aktu īstenošana noritēja lēni, un ne visas tajos paredzētās valsts līmeņa aģentūras darbojas. Efektivitāti un rezultātus turpina negatīvi ietekmēt Bosnijas un Hercegovinas policijas spēku sadrumstalotība.

Ar ES policijas misijas (ESPM) atbalstu Bosnija un Hercegovina ir uzsākusi dažas iniciatīvas saistībā ar cīņu pret organizēto noziedzību , kas tomēr joprojām ir nopietna problēma, kura ietekmē tiesiskumu un uzņēmējdarbības vidi. Tika pieņemts jauns stratēģiskais un tiesiskais pamats organizētās noziedzības apkarošanai, bet ir jāuzlabo kriminālo organizāciju reāla saukšana pie atbildības. Bosnija un Hercegovina īsteno valsts rīcības plānu cilvēku tirdzniecības apkarošanai laikposmam no 2008. līdz 2012. gadam. Tomēr jāpanāk labāki rezultāti attiecībā uz saukšanu pie atbildības un notiesāšanu. Šajā sakarā būtiski ir pieņemt un īstenot atbilstošu likumu par liecinieku aizsardzību. Datu aizsardzības jomā sakusi darbu datu aizsardzības valsts aģentūra, bet tā vel nav atbilstoši nodrošināta ar personālu, un ir jāuzlabo tās darbība.

Horvātija

Horvātija turpina pildīt politiskos kritērijus . Tika panākts progress lielākajā daļā jomu un veikts intensīvāks darbs tiesiskuma jomā. Tomēr reformu centieni ir jāturpina, īpaši tādās jomās kā tiesu iestāžu un administratīvā reforma, cīņa pret korupciju, mazākumtautību tiesības un bēgļu atgriešanās. Pievienošanās partnerības prioritātes kopumā ir izpildītas.

Vēl vairāk tika nostiprināta demokrātija un tiesiskums . Gan valdība , gan parlaments kopumā darbojās labi. Tomēr ir būtiski panākt ievērojamus uzlabojumus tiesu iestāžu darbā, valsts pārvaldē un cīņā pret korupciju, lai izveidotu stabilu pamatu acquis pilnīgai īstenošanai, kas nebūt nav mazsvarīgākais uzdevums. Jāturpina policijas reforma, tostarp depolitizējot svarīgākos amatus un paaugstinot profesionalitāti.

Neliels progress tika panākts valsts pārvaldes reformu jomā. Tika pieņemts jauns likums par vispārējām administratīvajām procedūrām (LVAP). Tika izveidots jauns valsts pārvaldes ministra amats. Tika uzlabotas jaunizveidotās Valsts pārvaldes ministrijas (bijušais Valsts pārvaldes centrālais birojs) spējas, un turpinājās mācību pasākumi. Tomēr administratīvajās procedūrās joprojām pastāv būtiski trūkumi, un jaunā LVAP īstenošana vēl nav uzsākta. Civildienestā joprojām ir daudz nepilnību, piemēram, politizācija, mazas algas un neapmierinoša cilvēkresursu vadība. Turklāt, lai mazinātu finanšu krīzes ietekmi, tika samazinātas civildienesta ierēdņu algas un iesaldēta darbā pieņemšana. Valsts pārvaldē jāiesakņo korupcijas apkarošanas pasākumi un ētikas principi un jāuzlabo sadarbība starp dažādajām sabiedrības ieinteresētajām pusēm. Profesionāls, uz rezultātiem balstīts un atbildīgs civildienests vēl joprojām nav izveidots.

Turpinājās tiesu iestāžu reformas stratēģijas īstenošana, un tika pieņemts liels apjoms jaunu tiesību aktu. Tika nostiprināts Tieslietu ministrijas Stratēģiskās attīstības direktorāts. Tika ieviesta jauna tiesu iestāžu stažieru atlases procedūra. Tika samazināts neiztiesāto lietu skaits. Tika veikti pasākumi, lai racionalizētu tiesu tīklu. Tika plašāk izvērstas profesionālās mācību programmas. Samazinājās etniskie aizspriedumi kara noziegumu lietās. Daļēji tika atrisināts jautājums par in absentia spriedumiem, kas pieņemti 20. gadsimta deviņdesmitajos gados.

Tomēr joprojām pastāv nepilnības tiesnešu un prokuroru atlases procedūrā. Neiztiesāto lietu kopējais skaits joprojām ir liels, bet tiesvedības procesi – pārmērīgi ilgi. Vēl arvien ir problēmas ar tiesas nolēmumu izpildi. Tiesu racionalizācija ir ļoti agrīnā posmā. Joprojām netiek nodrošināta reformu pasākumu atbilstoša uzraudzība. Vajadzīgi arī turpmāki uzlabojumi lietu izskatīšanā, jāpalielina tiesu iestāžu atbildība un neatkarība, jāpaaugstina to profesionalitāte un kompetence. Joprojām problēma ir nesodāmība par kara noziegumiem, īpaši ja cietušie ir etniskie serbi. Par daudziem noziegumiem netiek veikta kriminālvajāšana. Vēl nav gūti rezultāti jauno pārskatīšanas noteikumu īstenošanā in absentia lietās. Kopumā tiesu iestāžu reformas turpinās, bet konkrēti rezultāti tiek panākti ļoti lēni.

Neliels progress tika panākts cīņā pret korupciju . Tika uzlabots tiesiskais regulējums korupcijas apkarošanai, tostarp attiecībā uz līdzekļu konfiskāciju. Sāka darboties valsts policijas birojs cīņai pret korupciju un organizēto noziedzību. Četrās svarīgākajās tiesās tika izveidotas īpašas korupcijas apkarošanas nodaļas. Korupcijas un organizētās noziedzības apkarošanas birojs turpina aktīvi darboties un ir izvirzījis apsūdzības un panācis spriedumus dažās svarīgās lietās, konkrēti, Horvātijas Privatizācijas fonda ( Maestro ) lietā. Tas arī ir sācis izmeklēt lietu par iespējamu augsta līmeņa korupciju, kurā iesaistīts kāds bijušais valdības ministrs. Tomēr daudzās jomās joprojām valda korupcija. Nesen modernizētās juridiskās un administratīvās struktūras vēl ir jāpārbauda praksē. Lai gan izmeklēto korupcijas lietu skaits līdz šim ir palielinājies, kriminālvajāšanu un notiesāšanu faktiskais skaits joprojām ir neliels. Izmeklēšanu skaits augsta līmeņa korupcijas lietās bija neliels. Trūkst politiskās atbildības kultūras. Jāturpina uzlabot valsts struktūru administratīvās spējas cīnīties pret korupciju. Interešu konfliktu novēršanā panāktais progress ir nenozīmīgs.

Neliels progress tika panākts cilvēktiesību un mazākumtautību aizsardzības jomā. Cilvēktiesību aizsardzība kopumā tiek nodrošināta, bet nav atrisinātas dažas svarīgas problēmas īstenošanas jomā. Vajadzīgi neatlaidīgi centieni mazākumtautību tiesību aizsardzības un bēgļu atgriešanās jomā.

Tika uzsākta likuma par juridisko palīdzību īstenošana. Tomēr tiesu pieejamību joprojām kavē daudzas īstenošanas problēmas, tostarp sarežģītā piemērošanas procedūra. Tika veikti turpmāki pasākumi, lai novērstu trūkumus attiecībā uz stāvokli cietumos . Tomēr cietumos trūkst darbinieku un resursu. Attiecībā uz ļaunprātīgu izturēšanos ombuds turpināja saņemt sūdzības par to, ka policija pārmērīgi lieto spēku.

Horvātijas tiesībās ir paredzēta un kopumā tiek ievērota vārda brīvība , tostarp plašsaziņas līdzekļu brīvība un plurālisms. Tomēr ir palielinājies draudu skaits žurnālistiem, kuri strādā ar korupcijas un organizētās noziedzības lietām. Redaktori un žurnālisti joprojām ziņo par pārmērīgu politisku spiedienu.

Sieviešu un bērnu tiesību jomā ir uzlabojusies lietu izskatīšana, kas saistītas ar sadzīves vardarbību. Saglabājās ombudu svarīgā loma. Tomēr sieviešu stāvoklis darba tirgū joprojām bija sarežģīts; pagaidām trūkst datu sadalījuma pa dzimumiem, un tas kavē tiesību aktu par dzimumu līdztiesību uzraudzīšanu. Jāpaātrina pasākumu īstenošana attiecībā uz bērnu tiesību aizsardzību.

Jaunais Ombuda birojs invalīdiem sekmīgi nodrošināja sev pamanāmu lomu. valsts struktūras un privātie uzņēmumi atsaucīgi uzņēma tā ieteikumus. Tomēr ir vajadzīgi pastāvīgi centieni attiecībā uz sociāli neaizsargātajiem iedzīvotājiem un invalīdiem . Jāpanāk lielāks progress iestādēs ievietoto invalīdu skaita samazināšanā, tostarp gadījumos, kas saistīti ar garīgo veselību un bērniem-invalīdiem.

Jaunais diskriminācijas novēršanas likums ir agrīnā īstenošanas posmā. Ombuds ir sācis pildīt savus jaunos pienākumus. Tomēr jaunā likuma pareizu īstenošanu apdraud nesen veiktais budžeta samazinājums. Joprojām īpaša problēma ir mazākumtautību diskriminācija (skat. turpmāk). Praksē aizsardzība pret diskrimināciju un saukšana pie atbildības par to pagaidām neatbilst ES standartiem.

Neliels progress ir panākts attiecībā uz mazākumtautībām . Turpinājās augsta līmeņa publiski izteikumi par apņēmību ievērot mazākumtautību tiesības. Uzmanību turpināja veltīt romu mazākumtautībai, un īpaši tika veikti uzlabojumi pirmsskolas izglītībā. Tomēr mazākumtautībām joprojām ir daudz problēmu. Mazākumtautības turpina saskarties ar īpašām grūtībām nodarbinātības jomā – tās nav pietiekami pārstāvētas valsts pārvaldē, tiesu iestādēs un policijā, kā arī sabiedriskajā sektorā kopumā. Ar lielāku apņēmību ir jāievieš juridiskie noteikumi un programmas un jānodrošina atbilstoša to uzraudzība. Horvātijai ir jāveicina toleranta attieksme pret serbu mazākumtautību un jāveic atbilstīgi pasākumi, lai aizsargātu tos, kurus joprojām apdraud vai skar diskriminācija, naidīga attieksme vai vardarbība. Romu mazākumtautībai joprojām ir grūti dzīves apstākļi, un daudzās jomās joprojām pastāv problēmas.

Neliels progress ir panākts bēgļu atgriešanās jautājumos. Tika panākts progress valdības noteikto mērķu izpildē saistībā ar agrāko mājokļa aizņemšanas un īres tiesību turētāju izmitināšanu, darot pieejamus daudzus dzīvokļus Lai gan 2008. gada mērķis nodrošināt 1400 mītnes pilnībā netika izpildīts, tika panākts labs progress ceļā uz tā sasniegšanu. Tomēr darbs pie 2009. gada mērķa izpildes vēl ir sākuma stadijā. Vairāki tūkstoši mītņu ir jādara pieejami bēgļiem, kas atgriežas. Turklāt vēl nav apmierināti 8000 mītņu rekonstrukcijas pieprasījumu. Lēmuma pensijas tiesību apstiprināšanu īstenošana noritēja nevienmērīgi. Jāpaātrina darbs, lai radītu ekonomiskos un sociālos apstākļus bēgļu atgriešanās procesa noturīgumam. Horvātijai jānodrošina, lai budžeta samazināšana saistībā ar ekonomikas krīzi negatīvi neietekmētu bēgļu atgriešanās jautājumu risināšanu.

Attiecībā uz reģionālajiem jautājumiem un starptautiskajām saistībām turpinājās sadarbība ar Starptautisko kara noziegumu tribunālu bijušajai Dienvidslāvijai ( ICTY ). Tomēr vēl arvien nav atrisinātas problēmas, kas saistītas ar ICTY piekļuvi svarīgiem dokumentiem Horvātijā. Horvātijai jānodrošina, lai tiktu veikti visi vajadzīgie pasākumi šā jautājuma atrisināšanai.

Horvātija turpināja aktīvi piedalīties reģionālajās iniciatīvās, tostarp Dienvidaustrumu Eiropas sadarbības procesā (DAESP) Reģionālās sadarbības padomes (RSP) darbā un Centrāleiropas brīvās tirdzniecības nolīgumā (CBTN). Tika panākts progress divpusējā robežjautājuma risināšanā starp Horvātiju un Melnkalni. Abas valstis sadarbojās, gatavojot iesniegumu Starptautiskajai tiesai par robežas noteikšanu Prevlakā. Tomēr ir vajadzīgs turpmāks progress, lai rastu galīgo risinājumu dažādiem divpusējiem jautājumiem, kuri joprojām nav atrisināti, īpaši attiecībā uz robežām. Joprojām ir jāstrādā pie tā, lai izveidotu sadarbību un labas kaimiņattiecības. Horvātijai kopā ar saviem kaimiņiem ir jānovērš trūkumi, kas saistīti ar reģionālo nesodāmības problēmu, tostarp veicot pasākumus, lai noslēgtu nolīgumus par izdošanu par kara noziegumiem. Attiecības ar Slovēniju ietekmēja neatrisinātais jautājums par robežām. Pievienošanās sarunu virzību kavēja jautājums par robežām starp šīm divām valstīm, un tādējādi līdz 2009. gada oktobrim nebija iespējams atvērt vai slēgt ievērojamu skaitu nodaļu, lai gan tehniski darbs pie tām jau bija pabeigts. Komisija sniedza veicināšanas pakalpojumus, lai atrisinātu šo strīdu. Pēdējos sešos mēnešos Komisija ar triju prezidējošo valstu atbalstu veica intensīvu darbu, kā rezultātā 2009. gada septembrī tika panākta politiska vienošanās starp abām pusēm. Komisija atzinīgi vērtē pēdējā laikā panākto progresu, kas pievienošanās konferencē oktobrī ļāva atvērt vai provizoriski slēgt ievērojamu skaitu nodaļu.

Horvātijas ekonomiku arvien vairāk skāra globālā krīze. Valstī sākās lejupslīde 2009. gada pirmajā pusgadā, un pieauga bezdarbs. Pateicoties piesardzīgai monetārajai politikai, tika saglabāta makroekonomiskā stabilitāte. Tika izdarīti daži centieni līdzsvarot budžetu, bet fiskālais deficīts ievērojami pieauga. Banku nozare saglabāja stabilitāti un elastību pret krīzi. Ekonomikas galvenās vajās vietas ir ārējo parādu augstais līmenis un lielas īstermiņa maksājumu saistības. Ekonomikas pārstrukturēšanas un privatizācijas process joprojām noritēja lēni, un uzņēmējdarbības vidē tika veikti tikai nedaudzi uzlabojumi.

Ekonomisko kritēriju ziņā Horvātijā ir funkcionējoša tirgus ekonomika. Ja Horvātija apņēmīgi turpinās īstenot savu visaptverošo reformu programmu strukturālo trūkumu novēršanai, paredzams, ka tā izturēs konkurences spiedienu un tirgus spēkus Eiropas Savienībā.

Makroekonomiskās politikas reakcija kopumā bija atbilstoša, lai novērstu krīzes netiešo ietekmi. Īpaši monetārā politika palīdzēja sekmīgi saglabāt finansiālo stabilitāti – galvenokārt ar regulatīvu grozījumu palīdzību noteikumos mazinot ārvalstu valūtas likviditātes problēmas. Reaģējot uz pieaugošo fiskālo spiedienu, saistībā ar pastāvīgu budžeta pārskatīšanu tika pieņemtas dažas korekcijas izdevumos, ka arī pasākumi ieņēmumu samazinājuma kompensēšanai. Tika uzlabots juridiskais pamats budžeta stratēģiskajai un daudzgadu plānošanai un pārskatu par budžeta izpildi sagatavošanai. Lai uzlabotu finansiālo situāciju veselības nozarē, tika pieņemta veselības reforma. Ārējā nelīdzsvarotība ir samazinājusies, valūtas maiņas kursa stabilitāte ir saglabāta, un inflācijas spiediens ir mazinājies. Banku nozare saglabāja elastību pret triecieniem, un aizdevumu pieaugums ir samazinājies. Horvātijas ekonomika ir labi integrēta ES.

Tomēr valdības ekonomikas politikai dažkārt trūka skaidras vidēja termiņa orientācijas. Dažkārt vāji norit politikas koordinācija valdībā un starp valdību un centrālo banku. Strukturālās reformas kopumā ir virzījušās uz priekšu lēni, īpaši attiecībā uz zaudējumus nesošu uzņēmumu pārstrukturēšanu. Darba tirgū ir zems nodarbinātības un dalības līmenis, kas līdz ar krīzi pasliktinājās. Pavisam neliels progress tika panākts attiecībā uz reformām, kuru mērķis bija novērst darba tirgus nepilnības. Saistībā ar krīzi ir īstenojušies ievērojami lielāku izdevumu un ieņēmumu turpmākas samazināšanās riski. Ievērojami palielinājās fiskālais deficīts. Novēlotā politikas reakcija atklāja trūkumus budžeta plānošanas procesā. Turklāt tika panākts nenozīmīgs progress valsts izdevumu efektivitātes palielināšanā. Sociālie pabalsti joprojām bija lieli un nebija mērķtiecīgi, un liels skaits valsts un valstij piederošu uzņēmumu turpināja saņemt valsts atbalstu subsīdiju un garantiju veidā. Tāpēc joprojām svarīgs uzdevums ir izveidot uzticamu fiskālo stratēģiju, kuras mērķis ir samazināt budžeta nepilnības un paaugstināt valsts izdevumu efektivitāti. Tika panākts turpmāks progress uzņēmumu reģistrācijas procedūru atvieglošanā, bet ieguldījumu klimatu joprojām negatīvi ietekmēja lielais regulējošais slogs un neskaitāmi parafiskālie nodokļi.

Horvātija ir uzlabojusi savu spēju uzņemties dalības saistības . Labi noritēja sagatavošanas darbs, lai izpildītu ES prasības, un lielākajā daļā nozaru tika panākta laba saskaņotības pakāpe ar ES noteikumiem. Vairumā jomu ir panākts labs progress, galvenokārt saistībā ar tiesību aktu saskaņošanu, kā arī attiecībā uz administratīvo spēju palielināšanu. Tomēr vēl ir daudz darāmā, īpaši attiecībā uz administratīvo struktūru un spēju, kas vajadzīgas acquis pareizai īstenošanai, turpmāku nostiprināšanu. Tāpat arī ir vajadzīga modrība, lai nodrošinātu, ka budžeta samazinājumi, kas vajadzīgi saistībā ar ekonomikas lejupslīdi, nesamērīgi neietekmē sagatavošanas darbu, lai pievienotos ES.

Labs progress tika panākts preču brīvas aprites jomā. Saskaņošana ir krietni pavirzījusies uz priekšu, bet daži elementi vēl nav pilnībā ieviesti, īpaši attiecībā uz atbilstības novērtēšanu, metroloģiju un tirgus uzraudzību. Jāturpina darbs, lai pabeigtu saskaņošanu ar acquis un radītu vajadzīgās īstenošanas spējas. Labs progress tika panākts darbaspēka brīvas pārvietošanās jomā. Ir sasniegts apmierinošs tiesību aktu saskaņošanas līmenis. Tomēr ir vajadzīgs neatlaidīgs darbs, lai izveidotu vajadzīgās administratīvās spējas, īpaši sociālā nodrošinājuma sistēmu koordinācijai.

Neliels progress tika panākts attiecībā uz tiesībām veikt uzņēmējdarbību un pakalpojumu sniegšanas brīvību . Kopumā ir sasniegts pienācīgs saskaņošanas līmenis ar acquis . Tomēr ir nepieciešams turpmāks saskaņošanas darbs. Jānostiprina arī administratīvās spējas.

Neliels progress tika panākts kapitāla brīvas aprites jomā, galvenokārt attiecībā uz nekustamā īpašuma tirgus liberalizāciju un izmaiņām tiesību aktos nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas apkarošanas jomā. Kopumā ir sasniegts pienācīgs saskaņošanas līmenis. Būs vajadzīgs turpmāks darbs, īpaši tiesību aktu īstenošanā un piemērošanā nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas apkarošanas jomā un kapitāla plūsmas liberalizācijas pabeigšanā un saskaņošanā ar maksājumu pakalpojumu acquis .

Tika panākts labs progress publiskā iepirkuma jomā, īpaši attiecībā uz vajadzīgās institucionālās struktūras izveides pabeigšanu. Kopumā sagatavošanas darbs norit augstā pakāpē. Tomēr vēl ir jāpabeidz tiesību aktu saskaņošana un jāturpina nostiprināt administratīvās spējas publiskā iepirkuma sistēmas visos līmeņos, īpaši lai efektīvi cīnītos pret korupciju un novērstu pārkāpumus un iespējamu politisku iejaukšanos.

Neliels progress tika panākts uzņēmējdarbības tiesību jomā. Saskaņošana ar acquis norit, kā plānots. Vēl ir daudz darāmā revīzijas jomā attiecībā uz jaunu juridisku noteikumu īstenošanu un administratīvo spēju nostiprināšanu. Progress vērojams intelektuālā īpašuma tiesību jomā – gan attiecībā uz tiesību aktu saskaņošanu, gan piemērošanu. Saskaņošana ar acquis ir ļoti augstā līmenī. Jāpalielina vispārējā informētība par intelektuālā īpašuma tiesībām un jāpievērš uzmanība tam, ka organizētās noziedzības grupējumi arvien vairāk piedalās pārkāpumos, kas saistīti ar intelektuālā īpašuma tiesībām.

Ievērojams progress tika panākts konkurences politikas jomā, īpaši saistībā ar konkurences likuma pieņemšanu un konkursu publicēšanu attiecībā uz grūtībās nonākušām kuģu būvētavām nolūkā tās pārstrukturēt privatizācijas ceļā. Kopumā ir sasniegts pienācīgs saskaņošanas līmenis. Tomēr ir vajadzīgs neatlaidīgs darbs, lai pabeigtu kuģu būvētavu pārstrukturēšanu. Tāpat arī jāuzlabo Konkurences aģentūras tiesību aktu piemērošanas rezultāti attiecībā pret karteļiem, jāsaskaņo Horvātijas apraides likums un jāuzlabo darbs tērauda nozarē.

Ievērojams progress ir panākts finanšu pakalpojumu jomā. Ļoti labi ir pavirzījusies uz priekšu tiesību aktu saskaņošana, bet ir vajadzīgs turpmāks darbs attiecībā uz īstenošanu. Jāveic darbs, lai vēl vairāk nostiprinātu uzraudzības iestāžu spējas pildīt to uzraudzības funkcijas un uzlabotu konsultatīvo mijiedarbību ar finanšu nozari.

Labi panākumi tika gūti informācijas sabiedrības un plašsaziņas līdzekļu jomā. Ir sasniegts labs tiesību aktu saskaņošanas līmenis. Jāturpina darbs, lai nostiprinātu valsts regulējošo iestāžu spējas pareizi īstenot tiesisko regulējumu, kā arī lai atbalstītu elektronisko sakaru tirgus liberalizāciju.

Tika panākts progress lauksaimniecības un lauku attīstības jomā, īpaši attiecībā uz lauksaimniecības datu vākšanu un apstrādi. Kopumā sagatavošanas darbs ir diezgan labā līmenī. Tomēr joprojām ir vajadzīgs ievērojams darbs, lai izveidotu maksājumu aģentūru un integrētu administrācijas un kontroles sistēmu / zemes gabalu identifikācijas sistēmu. Turpmāka atbalsta shēmu saskaņošana ar kopējo lauksaimniecības politiku (KLP) ir būtiska, lai sagatavotos netraucētai pārejai uz KLP. Lauku attīstības jomā jāuzlabo ES pirmspievienošanās fondu absorbcijas spējas.

Labs progress ir panākts pārtikas nekaitīguma, veterinārās un fitosanitārās politikas jomā, īpaši līdz ar jauno tiesību aktu īstenošanu. Kopumā sagatavošanas darbs ir pavirzījies uz priekšu. Jāturpina darbs, lai pabeigtu acquis transponēšanu un īstenošanu, īpaši attiecībā uz dzīvnieku novietņu modernizācijas valsts programmas īstenošanu un vajadzīgo administratīvo un kontroles spēju nodrošināšanu.

Horvātija ir panākusi labu progresu zivsaimniecības jomā. Kopumā sagatavošanas darbs ir labi pavirzījies uz priekšu. Horvātijai būs jāpaātrina darbs, lai novērstu atlikušās nepilnības flotes pārvaldības, inspekcijas un kontroles, strukturālo darbību un valsts atbalsta jomā

Neliels progress ir panākts transporta jomā. Kopumā ir sasniegts pienācīgs saskaņošanas līmenis. Jāturpina uzlabot administratīvās spējas jūras transporta nozarē, Civilās aviācijas aģentūrā, īpaši attiecībā uz lidojumu drošību, un dzelzceļa regulēšanas iestādē. Vajadzīga turpmāka tiesību aktu saskaņošana, īpaši aviācijas un jūras kabotāžas nozarēs. Panākts labs progress attiecībā uz nodaļu par enerģētiku . Labi pavirzījusies uz priekšu saskaņošana ar acquis . Tomēr vēl ir vajadzīgs darbs, lai nostiprinātu administratīvās spējas, uzlabotu elektroenerģijas un gāzes tirgus darbību un izpildītu atjaunojamās enerģijas mērķus.

Labs progress panākts nodokļu jomā, konkrēti, tiesību aktu saskaņošanā. Tika atcelti diskriminējošie akcīzes nodokļi cigaretēm, un tika turpināta tiesību aktu saskaņošana ar ES acquis tiešās nodokļu aplikšanas, akcīzes nodokļu un PVN jomā. Tomēr vēl ir jāveic darbs, lai turpinātu saskaņot Horvātijas tiesību aktus, īpaši PVN jomā. Jāturpina darbs, lai nostiprinātu administratīvās spējas, tostarp IT savstarpējo savienojamību.

Ievērojams progress tika panākts ekonomikas un monetārās politikas jomā. Ļoti labi pavirzījusies uz priekšu vispārējā saskaņošana ar acquis . Jāpabeidz darbs pie centrālās bankas neatkarības nostiprināšanas Horvātijas tiesību aktos. Vajadzīgs turpmāks darbs attiecībā uz politikas koordināciju.

Būtisks progress panākts statistikas jomā. Ir sasniegts labs tiesību aktu saskaņošanas līmenis. Tomēr ir jāturpina darbs, lai nodrošinātu Horvātijas statistikas labāku saskaņotību ar ES prasībām.

Labs progress panākts sociālās politikas un nodarbinātības jomā. Ir sasniegts labs tiesību aktu saskaņošanas līmenis, bet vēl ir dažas nepilnības, īpaši attiecībā uz darba tiesībām. Jāveic turpmāks darbs, lai pirms pievienošanās savlaicīgi nostiprinātu administratīvas spējas nolūkā nodrošināt pareizu īstenošanu un izpildi.

Neliels progress tika panākts uzņēmējdarbības un rūpniecības politikas jomā : Šajā nodaļa ļoti labi pavirzījusies uz priekšu vispārējā saskaņošana ar acquis . Tomēr ir vajadzīgs turpmāks darbs, lai īstenotu praksē jauno tiesību aktu regulējošās ietekmes novērtējumu un uzlabotu MVU darbības vidi.

Labs progress tika panākts attiecībā uz transporta un enerģijas tīklu izveidi saskaņā ar TEN (transporta tīkls un enerģijas tīkls) koncepciju un mērķiem. Kopumā labi pavirzījusies uz priekšu saskaņošana ar acquis .

Neliels progress tika panākts reģionālās politikas jomā, īpaši sagatavojot īstenošanai tos IPA komponentus, kas kalpo par struktūrfondu priekštečiem. Kopumā Horvātija ir daļēji saskaņojusi savus tiesību aktus ar acquis . Vajadzīgs turpmāks darbs, lai izpildītu Kopienas kohēzijas politikas reglamentējošās un darbības prasības. Līdztekus administratīvo spēju nostiprināšanai un projektu atbalsta kanālu sagatavošanai Horvātijai jāturpina veidot finanšu pārvaldības un kontroles spējas.

Horvātija ir panākusi zināmu progresu tiesu iestāžu un pamattiesību jomā. Tiesu iestāžu reforma turpinājās, bet vēl ir ievērojamas problēmas, īpaši saistībā ar tiesu iestāžu neatkarību un efektivitāti. Sākotnējos rezultātus ir devis darbs korupcijas apkarošanā, bet tā joprojām pastāv daudzās jomās, un instrumenti netiek izmantoti pietiekami enerģiski, īpaši attiecībā uz politisko korupciju. Juridiskie noteikumi par pamattiesībām kopumā ir atbilstoši, bet, neraugoties uz zināmu progresu, ieviešanas ziņā vēl ir vairākas nozīmīgas problēmas, īpaši saistībā ar mazākumtautībām. Īpaša modrība ir vajadzīga attiecībā uz vārda brīvību un draudiem žurnālistiem.

Horvātija ir panākusi zināmu progresu nodaļā tiesiskums, brīvība un drošība , īpaši narkotiku apkarošanā, cīņā pret cilvēku tirdzniecību un ārējo robežu pārvaldīšanā. Tomēr Horvātijai ir jāpaātrina darbs, lai nodrošinātu, ka pievienojoties ir izpildītas ES prasības, īpaši administratīvo spēju veidošanā, cīņā pret organizēto noziedzību un infrastruktūras, iekārtu un resursu izveidē ārējo robežu efektīvai pārvaldīšanai.

Labs progress panākts zinātnē un pētniecībā , un ir labi pavirzījies uz priekšu sagatavošanas darbs. Tomēr ir vajadzīgs turpmāks darbs, lai nodrošinātu Horvātijas asociāciju un pilnvērtīgu līdzdalību Eiropas Pētniecības telpā.

Labs progress tika panākts izglītības un kultūras jomā. Ir sasniegts labs tiesību aktu saskaņošanas līmenis. Horvātijai jāturpina darbs, lai sagatavotos Mūžizglītības programmas un programmas „Jaunatne rīcībā” pārvaldībai. Pienācīga uzmanība jāpievērš arī pieaugušo izglītībai.

Labs progress tika panākts vides jomā, īpaši attiecībā uz gaisa kvalitāti, rūpnieciskā piesārņojuma kontroli un riska pārvaldību un klimata pārmaiņām. Kopumā Horvātijas sagatavošanas darbs norit labi. Tomēr vēl ir jāveic ievērojams darbs, lai panāktu saskaņošanu ar acquis ūdens nozarē un dabas aizsardzībā. Jāuzlabo horizontālo acquis īstenošana, tāpat arī vides stratēģiskais novērtējums un piekļuve tiesām vides jautājumos. Jāturpina nostiprināt administratīvās spējas un sadarbību gan valsts, gan vietējā līmenī.

Panākts labs progress patērētāju un veselības aizsardzības jomā. Ir sasniegts labs tiesību aktu saskaņošanas līmenis. Tomēr ir vajadzīgs neatlaidīgs darbs, lai vēl vairāk nostiprinātu administratīvās spējas.

Horvātija ir panākusi labu progresu muitas savienības jomā, kur ir labs tiesību aktu saskaņošanas līmenis ar acquis . Horvātija ir uzlabojusi administratīvās spējas IT savienojamības jomā un sākusi īstenot saskaņotu korupcijas apkarošanas politiku muitā. Jāturpina darbs atlikušajās tiesību aktu saskaņošanas jomās, īstenojot korupcijas apkarošanas stratēģiju un IT savienojamību.

Horvātija ir panākusi zināmu progresu ārējo attiecību jomā. Sagatavošanas darbs saistībā ar ES kopējo tirdzniecības politiku norit, ka plānots. Tomēr, izmantojot tirdzniecības aizsardzības pasākumus, Horvātijai ir jāpilda starptautiskās saistības. Joprojām jāveic darbs saistībā ar attīstības politiku un humāno palīdzību.

Horvātija ir panākusi labu progresu un kopumā sasniegusi labu saskaņošanas līmeni ārējās, drošības un aizsardzības politikas jomā. Horvātija turpina piedalīties vairākās ES EDAP misijās. Tagad Horvātijai ir jānostiprina bruņojuma kontroles īstenošana un izpilde, tostarp ar bruņojumu saistītas informācijas pārredzamība, un jāturpina uzlabot spējas, lai pilnībā īstenot KĀDP-EDAP.

Panākts progress finanšu kontroles jomā. Jāturpina darbs, lai nodrošinātu vispārējās PIFC sistēmas ilgtspējīgu attīstību gan centrālajā, gan vietējā valdības līmenī. Valsts revīzijas biroja funkcionālā un finansiālā neatkarība ir jābalsta uz konstitūciju.

Uzlabojot institucionālās spējas, labs progress tika panākts finanšu un budžeta noteikumu jomā. Kopumā Horvātija ir sasniegusi labu līmeni tiesību aktu saskaņošanā, izņemot cukura nodevu jomu. Jāturpina sagatavošanas darbs, lai varētu piemērot pašu resursu noteikumus.

Bijusī Dienvidslāvijas Maķedonijas Republika

Prezidenta un pašvaldību vēlēšanas 2009. gadā noritēja atbilstoši lielākajai daļai starptautisko standartu, un tika īstenota lielākā daļa ieteikumu, ko EDSO/DICB sniedza pēc iepriekšējām vēlēšanām. Uzlabojās politiskais dialogs - valdošā koalīcija ir stabila, politiskais klimats ir vairāk vērsts uz sadarbību, un parlaments strādā efektīvāk. Pienācīgi tika risinātas pievienošanās partnerības galvenās prioritātes attiecībā uz policijas, tiesu iestāžu un valsts pārvaldes reformu, un ir būtiski samazināta korupcija. Pamatojoties uz minēto un ņemot vērā vispārējo progresu reformu īstenošanā, Komisija uzskata, ka valsts ir pietiekamā mērā izpildījusi politiskos kritērijus .

Ohridas pamatnolīguma īstenošana joprojām ir būtisks elements demokrātijas un tiesiskuma nodrošināšanai valstī. Tika panākts progress valodu, decentralizācijas un taisnīgas pārstāvības likumu īstenošanā. Pamatojoties uz minēto, ir vajadzīgi turpmāki konstruktīvi centieni, lai izpildītu Ohridas nolīguma mērķus.

Prezidenta un pašvaldību vēlēšanas 2009. gadā noritēja atbilstoši lielākajai daļai starptautisko standartu. Vēlēšanu dienas bija mierīgas un politiskais klimats rāms, un vēlēšanu norise liecināja par ievērojamiem uzlabojumiem salīdzinājumā ar parlamenta vēlēšanām 2008. gadā. Jānovērš EDSO/DICB konstatētie trūkumi. Uzlabojās politiskais dialogs, kas ir svarīga pievienošanās partnerības prioritāte. Koalīcijas valdība bija stabila. Eiropas Integrācijas valsts padomi vada galvenā opozīcijas partija. Tika nostiprināta parlamenta darbība, īpaši ieviešot parlamenta procedūras noteikumus un likumu par parlamentu. Šis darbs ir jāturpina, īpaši lai palielinātu parlamenta lomu.

Neliels progress tika panākts saistībā ar valsts pārvaldes reformu , tostarp civildienesta reformas īstenošanā, kas ir svarīga pievienošanās partnerības prioritāte. Civildienesta likuma grozījumi, kas tika pieņemti septembrī, nostiprināja noteikumus, kuru mērķis ir nodrošināt civildienesta ierēdņu pieņemšanu darbā un paaugstināšanu amatā, pamatojoties uz rezultātiem. Vajadzīgs turpmāks darbs, lai nodrošinātu valsts pārvaldes pārredzamību, profesionālismu un neatkarību. Jānodrošina likuma noteikumu un tā būtības ievērošana praksē. Tika panākts turpmāks progress policijas reformas īstenošanā, kas ir svarīga pievienošanās partnerības prioritāte. Pilnībā darbojas jaunā sistēma, saskaņā ar kuru tiek iecelti komandieri reģionālā un vietējā līmenī, ir uzlabojies vadības darbs, un ar likumu par iekšlietām policijas dienestā tika ieviesta jauna karjeras virzības sistēma. Policistiem ir aizliegts ieņemt vadošus amatus politiskās partijās.

Tika panākts turpmāks progress tiesu iestāžu reformas īstenošanā, kas ir svarīga pievienošanās partnerības prioritāte. Iecelti amatā Tiesnešu un prokuroru akadēmijas pirmie absolventi, jaunās tiesas un tiesu iestādes tiek nodrošinātas ar personālu un sāk darboties, un ir ļoti būtiski palielināts to budžets. Vajadzīgi pastāvīgi centieni, lai nodrošinātu tiesu iestāžu neatkarību un objektivitāti, īpaši īstenojot noteikumus par iecelšanu un paaugstināšanu amatā.

Tika panākts labs progress korupcijas apkarošanas sistēmas nostiprināšanā un īstenošanā, kas ir svarīga pievienošanās partnerības prioritāte. Lai nostiprinātu pārredzamību, tika grozīts vēlēšanu kodekss un likums par politisko partiju finansēšanu, tika izvirzītas turpmākas apsūdzības un pieņemti notiesājoši spriedumi augsta līmeņa lietās, un uzlabojās sadarbība starp tiesībaizsardzības iestādēm. Tomēr joprojām pastāv korupcija, un daudzās jomās tā ir nopietna problēma. Darbs ir jāturpina, īpaši attiecībā uz tiesiskā regulējuma īstenošanu.

Kopumā ir izveidots cilvēktiesību un mazākumtautību aizsardzības tiesiskais regulējums un iestāžu sistēma. Tomēr ir vajadzīgs turpmāks darbs, lai uzlabotu īstenošanu vairākās jomās.

Pēc tam, kad tika izformētas īpašās policijas vienības, tika veikta rūpīga izmeklēšana un piemēroti disciplināri pasākumi, ievērojami samazinājās paziņojumu skaits par policijas ļaunprātīgu izturēšanos . Tomēr vēl nav izveidots neatkarīgs ārējais mehānisms atbilstoši ECK jurisprudencei policijas amatpārkāpumu uzraudzīšanai. Tika pieņemts rīcības plāns par cietumu infrastruktūras pārbūvi, bet vēl arvien nav veikti svarīgi īstermiņa pasākumi, lai izskaustu necilvēcīgus un cieņu aizskarošus apstākļus. Nav izveidota profesionāla cietumu vadība.

Attiecībā uz vārda brīvību situācija kopumā ir apmierinoša. Tomēr saglabājas bažas par politisku iejaukšanos plašsaziņas līdzekļu darbībā.

Attiecībā uz sieviešu tiesībām ir uzsākta stratēģijas īstenošana sadzīves vardarbības apkarošanai. Tomēr ir vajadzīgs papildu darbs, lai attīstītu administratīvās spējas dzimumu līdztiesības jomā. Attiecībā uz bērnu tiesībām skolu apmeklētība ir uzlabojusies; gandrīz visi sākumskolas skolēnu turpina mācības vidusskolā. Jūnijā stājās spēkā likums par nepilngadīgo tiesu sistēmu.

Attiecībā uz kultūras tiesībām un mazākumtautību tiesībām tika panākts neliels turpmāks progress taisnīgas pārstāvības stratēģijas īstenošanā saskaņā ar Ohridas pamatnolīgumu, un līdz 2009. gada septembrim civildienesta ierēdņu skaits no mazākumtautību etniskajām kopienām palielinājās līdz 26 %. Parlamentā sākta valodu likuma īstenošana; tajā paredzēta albāņu valodas plašāka izmantošana. Tika izveidota specializēta aģentūra mazāko kopienu tiesību aizsardzībai, bet tā vēl nedarbojas.

Vidusskolās Strugas pašvaldībā 2009.-2010. mācību gadā daļēji atsākta etniski jaukta izglītība. Tomēr varas iestādēm ir jāveic turpmāks darbs, lai veicinātu valsts etnisko kopienu integrāciju, īpaši izglītībā. Mazāko etnisko kopienu problēmas joprojām netiek pietiekami risinātas.

Romu jautājumā īpašs progress nav vērojams. Romu iekļaušanas dekādes (2005.-2015.) ietvaros paredzēto četru rīcības plānu īstenošana joprojām noritēja lēni, lai gan to īstenošanai tika piešķirti valsts līdzekļi. Būtiski jānostiprina romu ministra biroja (ministrs bez portfeļa) un romu stratēģijas īstenošanas vienības administratīvās spējas. Romiem joprojām ir ļoti grūti dzīves apstākļi, un tie tiek diskriminēti.

Reģionālo jautājumu un starptautisko saistību jomā Bijusī Dienvidslāvijas Maķedonijas Republika turpināja pilnībā sadarboties ar Starptautisko kara noziegumu tribunālu Bijušajai Dienvidslāvijai ( ICTY ). Valsts tiesību sistēmā tiek izskatītas četras lietas, ko ICTY bija nodevis atpakaļ valsts iestādēm.

Attiecībā uz Starptautisko krimināltiesu divpusējais imunitātes nolīgums ar Amerikas Savienotajām Valstīm neatbilst ES kopējām nostājām un pamatprincipiem. Valstij ir jāpielāgojas ES nostājai.

Bijusī Dienvidslāvijas Maķedonijas Republika turpināja aktīvi piedalīties reģionālās sadarbības iniciatīvās, tostarp Dienvidaustrumu Eiropas sadarbības procesā (DAESP) Reģionālās sadarbības padomes (RSP) darbā un Centrāleiropas brīvās tirdzniecības nolīgumā (CBTN).

Bijusī Dienvidslāvijas Maķedonijas Republika kopumā ir veicinājusi labas attiecības ar reģiona valstīm. Tomēr tās attiecības ar Grieķiju joprojām ietekmē neatrisinātais jautājums par valsts nosaukumu. Valsts piedalās sarunās, kas norit ANO aizgādnībā, lai atrisinātu šo jautājumu. Ir jāvairās veikt tādas darbības un sniegt paziņojumus, kas var negatīvi ietekmēt labas kaimiņattiecības. Vēl arvien ir aktuāls jautājums par to, kā uzturēt labas kaimiņattiecības, tostarp vienoties un ANO aizgādnībā rast abpusēji pieņemamu risinājumu jautājumā par valsts nosaukumu.

Bijušās Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikas ekonomikas attīstība palēninājās un, pasliktinoties situācijai starptautiskā līmenī, 2009. gadā nedaudz saruka. Ievērojami samazinājās inflācija – galvenokārt zemāku starptautisko enerģijas preču cenu dēļ. Neliels progress tika panākts strukturālā bezdarba novēršanā un šķēršļu samazināšanā nodarbinātībai. Tomēr vēl arvien nopietnas bažas izraisa joprojām ļoti augstais bezdarba līmenis, īpaši jauniešu un mazizglītoto vidū. Uzņēmējdarbības vidi joprojām negatīvi ietekmē trūkumi pārvaldes un tiesiskuma jomā.

Bijusī Dienvidslāvijas Maķedonijas Republika ir krietni pavirzījusies uz priekšu ekonomisko kritēriju izpildē. Tā turpināja virzīties uz funkcionējošu tirgus ekonomiku. Ja valsts apņēmīgi īstenos reformu programmu būtisku strukturālo trūkumu novēršanai, paredzams, ka vidējā termiņā tā spēs izturēt konkurences spiedienu un tirgus spēkus Eiropas Savienībā.

Valstī joprojām pastāv plaša vienprātība attiecībā uz ekonomikas politikas galvenajiem virzieniem. Privatizācija lielā mērā ir pabeigta. Cenu un tirdzniecības liberalizācija lielā mērā ir pabeigta. Turpināja uzlaboties ieiešana tirgū un uzņēmumu reģistrācija, un tika vienkāršots tiesiskais regulējums. Bankrota procedūras ir kļuvušas vēl mazāk laikietilpīgas, un ir labi pavirzījusies uz priekšu īpašumu reģistrācija. Iestādes pastiprināja centienus strukturālā bezdarba jautājumu risināšanā, un tika veikti pasākumi, lai samazinātu nodokļu slogu strādājošiem. Tika nostiprināta uzraudzības un regulēšanas aģentūru finansiālā neatkarība. Nedaudz sarukusi finanšu starpniecība, bet nozare kopumā līdz šim ir labi pārdzīvojusi starptautisko finanšu krīzi. Tika veikti turpmāki pasākumi, lai uzlabotu cilvēku kapitāla kvalitāti.

Tomēr saistībā ar vēlēšanu periodu un globālo ekonomikas krīzi pasliktinājās vispārējais politikas spektrs. Publisko finanšu kvalitāte pasliktinājās, ievērojami pieauga valsts izdevumi, īpaši saistībā ar ienākumu pārvietošanu un subsīdijām un pensijām, kas pieauga un krietni pārsniedza inflācijas līmeni. Tā rezultātā krasi pieauga ārējā nelīdzsvarotība, bet publiskā sektora finansējuma vajadzības nācās apmierināt no privātiem ieguldījumiem paredzētiem līdzekļiem. Publiskā sektora parādu līmenis palielinājās, bet tas joprojām ir salīdzinoši zems. Saruka ārvalstu tiešo ieguldījumu pieplūdums – lielā mērā sakarā ar to, ka pasliktinājās starptautiskie apstākļi. Līdzekļi strukturālā bezdarba problēmas risināšanai joprojām bija ierobežoti, bet bezdarba līmenis saglabājās augsts. Lai tirgus ekonomika varētu netraucēti darboties, jānovērš institucionālie trūkumi un jāuzlabo tiesiskums. Vajadzīgs turpmāks darbs, lai nolūkā uzlabot juridisko noteiktību un uzņēmējdarbības vidi nostiprinātu valsts pārvaldi un tiesu iestādes. Regulējošām un uzraudzības aģentūrām dažkārt vēl arvien trūkst pietiekamas neatkarības un resursu, lai efektīvi pildītu savas funkcijas. Neraugoties uz centieniem samazināt ēnu ekonomikas daļu, šis uzdevums nav zaudējis nozīmīgumu.

Bijusī Dienvidslāvijas Maķedonijas Republika ir ievērojami uzlabojusi spēju uzņemties dalības saistības , īpaši attiecībā uz transportu, muitu un nodokļiem un tiesiskumu, brīvību un drošību. Mazāki panākumi tika gūti dažās citās jomās, piemēram, enerģētikas, vides un nodarbinātības un sociālās politikas jomā. Turpmāks progress kopumā panākts pievienošanās partnerības prioritāšu izpildē. Tomēr vajadzīgs neatlaidīgs darbs, lai nostiprinātu administratīvās spējas tiesību aktu īstenošanai un piemērošanai. Saskaņā ar attiecīgo pievienošanās partnerības galveno prioritāti tika īstenotas Stabilizācijas un asociācijas nolīgumā ietvertās saistības.

Neliels progress tika panākts preču brīvas aprites jomā. Vēl ir jātransponē ievērojama daļa horizontālo un nozaru acquis . Neliels progress tika panākts darba ņēmēju brīvas pārvietošanās jomā, kur saskaņošana ar acquis joprojām ir sākuma stadijā. Progress attiecībā uz tiesībām veikt uzņēmējdarbību un pakalpojumus sniegšanas brīvību bija nevienmērīgs. Trūkst koordinācijas starp dažādajām struktūrām, kas ir atbildīgas par atļaujām pārrobežu pakalpojumu sniegšanai. Progress kapitāla brīvas aprites jomā galvenokārt aprobežojās ar cīņu pret nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju. 2008. gadā tika izpildītas saistības, kas izriet no SAN pirmā posma.

Labs progress tika panākts publiskā iepirkuma jomā, kur tika veikti būtiski pasākumi tiesību aktu saskaņošanā ar acquis . Vajadzīgs turpmāks darbs, lai nostiprinātu administratīvās spējas visos līmeņos. Labs progress tika panākts arī uzņēmējdarbības tiesību jomā, lai gan tiesiskā regulējuma saskaņošana grāmatvedības un revīzijas jomā kavējas. Neliels progress tika panākts tiesiskā regulējuma un administratīvo spēju nostiprināšanā un iestāžu sadarbības paplašināšanā intelektuālā īpašuma tiesīb u jomā. Lai gan piemērošana uzlabojas, tā vēl nav apmierinoša.

Neliels progress tika panākts konkurences jomā. Tika izveidots ticams izpildes pārskats, īpaši koncentrāciju jomā, tomēr jāpastiprina cīņa pret karteļiem. Palielinājās ex ante lēmumu skaits par valsts atbalstu. Konkurences iestādes cilvēku un finanšu resursi joprojām ir neatbilstoši.

Neliels progress bija vērojams finanšu pakalpojumu jomā; tas galvenokārt bija saistīts ar tiesību aktu izmaiņām banku nozarē, vērstpapīru tirgos, ieguldījumu pakalpojumu un pensiju sfērā. Tomēr apdrošināšanas tirgi vēl netiek pienācīgi regulēti un uzraudzīti.

Tika panākts progress elektronisko sakaru un informācijas sabiedrības pakalpojumu jomā. Liberalizācijas procesa rezultātā palielinājās konkurence elektronisko sakaru tirgos, un ieguvēji no tā bija patērētāji. Audiovizuālās politikas jomā Apraides padome un sabiedriskās apraides uzņēmums joprojām ir pakļauts politiskai ietekmei. Sagatavošanas darbs informācijas sabiedrības un plašsaziņas līdzekļu jomā kopumā ir pavirzījies uz priekšu.

Tika panākts progress lauksaimniecības un lauku attīstības jomā. Tika nostiprinātas maksājumu aģentūras un operatīvo struktūru, kas atbildīgas par ES pirmspievienošanās fondiem, administratīvās spējas, lai gan citās jomās šīs spējas joprojām ir vājas. Vajadzīgs neatlaidīgs papildu darbs tiesību aktu saskaņošanā ar acquis , īpaši attiecībā uz pieņemto tiesību aktu rūpīgu īstenošanu. Neliels progress tika panākts pārtikas nekaitīguma, veterinārās un fitosanitārās politikas jomā – galvenokārt saistībā ar sagatavotību tiesību aktu jomā. Tomēr administratīvās spējas attiecībā gan uz darbinieku skaitu, gan viņu kompetenci joprojām nav pietiekamas, lai nodrošinātu acquis pienācīgu ieviešanu.

labs progress tika panākts transporta politikas jomā, īpaši attiecībā uz transportu, tostarp par maksas autoceļiem. Kopumā tiesību aktu saskaņošana virzās uz priekšu visās nozarēs. Tomēr administratīvie resursi ir nepietiekami visās transporta nozarēs – gan skaita, gan kvalifikācijas ziņā. Vēl ir jāizveido neatkarīgas regulējošās struktūras un drošības iestādes gaisa un dzelzceļa transporta jomā.

Neliels progress tika panākts enerģētikas nozarē. Tomēr ir vajadzīgi grozījumi enerģētikas likumā, kā arī tiesību aktu pareiza īstenošana, lai izpildītu Enerģētikas Kopienas līguma saistības. Vēl nav izveidots funkcionējošs elektroenerģijas tirgus. Jāpaaugstina enerģētikas regulatora un regulatora aizsardzībai pret radiāciju neatkarības pakāpe.

Labs progress tika panākts nodokļu jomā. Labi pavirzījusies uz priekšu tiesību aktu saskaņošana netiešo nodokļu jomā. Vajadzīgs turpmāks darbs tiešo nodokļu jomā. Tika nostiprinātas Valsts ieņēmumu dienesta darbības spējas, un ir uzlabojusies nodokļu iekasēšana.

Neliels progress tika panākts tiesību aktu saskaņošanā un administratīvo spēju veidošanā ekonomikas un monetārās politikas jomā. Sagatavošanas darbs šajā jomā kopumā norit, kā plānots. Labs progress panākts nozaru statistikas uzlabošanā un klasifikāciju saskaņošanā ar acquis . Tika nostiprināta statistikas infrastruktūra, bet resursu ziņā situācija joprojām ir neapmierinoša.

Samērā neliels progress tika panākts sociālās politikas un nodarbinātības jomā. Joprojām nenotiek efektīvs un pārstāvēts sociālais dialogs. Palēnām tika nostiprinātas administratīvās spējas, bet tās joprojām nav pietiekamas, lai pareizi īstenotu pieņemtos tiesību aktus un politikas virzienus. Labs, bet nevienmērīgs progress tika panākts uzņēmējdarbības un rūpniecības politikas jomā. Valsts struktūru finanšu resursi un administratīvās spējas, kas vajadzīgas uzņēmējdarbības un rūpniecības politikas īstenošanai, ir nelielas. Šajā nodaļā ir nedaudz pavirzījusies uz priekšu saskaņošana ar acquis .

Ir panākts progress Eiropas komunikāciju tīklu jomā. Sagatavošanas darbs šajā jomā ir pavirzījies uz priekšu. Neliels progress vērojams reģionālās politikas un strukturālo instrumentu koordinācijas jomā, īpaši pieliekot pastiprinātas pūles un veicot sagatavošanas darbu, lai īstenotu PAI komponentus, kas kalpo par struktūrfondu priekštečiem. Saskaņošana ar acquis kopumā virzās uz priekšu.

Attiecībā uz tiesu iestādēm un pamattiesībām ir panākts labs progress korupcijas apkarošanā un neliels progress tiesu iestāžu reformas un pamattiesību aizsardzības jomā. Jaunu iestāžu izveidošana un budžeta līdzekļu palielināšana ļāva uzlabt tiesu iestāžu vispārējo efektivitāti, bet ir jāturpina darbs, lai nodrošinātu to neatkarību. Korupcijas apkarošanas jomā vērojams turpmāks progress saukšanā pie atbildības augsta līmeņa lietās, institucionālā pamata izveidošanā un sadarbībā starp tiesībaizsardzības iestādēm. Lai nostiprinātu pārredzamību, tika grozīts vēlēšanu kodekss un likums par politisko partiju finansēšanu. Tomēr joprojām pastāv korupcija, un daudzās jomās tā ir nopietna problēma. Darbs šajā jomā ir jāturpina. Tika pieņemta lielākā daļa likumdošanas un politikas pasākumu saistībā ar pamattiesībām, bet to īstenošana norit nevienmērīgi, un ir vajadzīgs turpmāks darbs.

Valsts turpināja risināt galvenās problēmas tiesiskuma, brīvības un drošības jomā. Attiecībā uz vīzu režīma liberalizāciju tā ir panākusi nozīmīgu progresu jomās, uz kuram attiecas ceļvedis, un ir izpildījusi salīdzinošos kritērijus. Pamatojoties uz sasniegto progresu, Komisija 2009. gada jūlijā ierosināja atcelt vīzas prasību Bijušās Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikas pilsoņiem[9]. Labs progress vērojams patvēruma jomā, organizētās noziedzības un narkotiku apkarošanā, kā arī attiecībā uz ārējām robežām un Šengenas zonu. Ir uzlabojušās administratīvās spējas, lai īstenotu policijas reformu, bet šķēršļus joprojām rada tas, ka nav pilnībā attīstīta cilvēkresursu vadība. Attiecībā uz cīņu pret organizēto noziedzību ir uzlabojusies īpašu izmeklēšanas metožu izmantošana, liecinieku aizsardzība un policijas darbība, kas balstās uz izlūkdatiem. Vajadzīgs turpmāks darbs, īpaši lai izveidotu integrētu izlūkošanas sistēmu. Valsts ir sasniegusi augstāku saskaņošanas pakāpi ar acquis gan attiecībā uz likumdošanas, gan administratīvajām spējām. Sagatavošanas darbs šajā jomā kopumā norit, ka plānots.

Neliels progress tika panākts zinātnes un pētniecības jomā. Nav pietiekami attīstītas administratīvās spējas, lai atbalstītu dalību pamatprogrammās. Sagatavošanas darbs šajā jomā kopumā norit, ka plānots. Neliels progress tika panākts tādās jomās kā izglītība, mācības, jaunatne un kultūra, īpaši attiecībā uz līdzdalību Kopienas programmās. Tomēr izglītībai atvēlētais budžets ir nepietiekams reformu valsts stratēģijas īstenošanai. Sagatavošanas darbs izglītības un kultūras jomā kopumā ir pavirzījies uz priekšu.

Tika panākts progress ES acquis turpmākā transponēšanā vides jomā, īpaši attiecībā uz horizontālajiem tiesību aktiem un atkritumu apsaimniekošanu. Vērā ņemama problēma joprojām ir tiesību aktu īstenošana. Administratīvās spējas ir vājas gan valsts, gan vietējā līmenī. Joprojām ir vajadzīgs ievērojams turpmāks darbs šīs nozares tiesību aktu saskaņošanā ar ES acquis , turklāt arī vajadzīgo ieguldījumu nodrošināšanā. Kopumā sagatavošanas darbs vides jomā ir nedaudz pavirzījies uz priekšu.

Neliels progress panākts patērētāju un veselības aizsardzības jomā. Attiecībā uz patērētāju aizsardzības politiku vēl arvien nav izveidota efektīva un pārredzama tirgus uzraudzības sistēma. Sabiedrības veselības jomā pieejamie cilvēkresursi un finanšu līdzekļi vēl nav pietiekami, lai nodrošinātu tiesību aktu, stratēģiju un rīcības plānu pienācīgu īstenošanu.

Būtisks progress panākts muitas savienības jomā, īpaši attiecībā uz administratīvajām un operatīvajām spējām. Tiesību akti muitas jomā ir pietiekami saskaņoti ar acquis , izņemot attiecībā uz tranzītu. Turpina uzlaboties muitas pārvaldes administratīvās spējas, kas vajadzīgas tiesību aktu īstenošanai un pārrobežu noziedzības apkarošanai. Sagatavošanās šajā jomā norit, kā plānots.

Neliels progress tika panākts saskaņošanā ar ES ārējo attiecību politiku. Kopumā sagatavošanas darbs šajā jomā norit, ka plānots. Neliels progress tika panākts ārpolitikas, drošības un aizsardzības politikas jomā, īpaši administratīvo spēju nostiprināšanā. Valsts panāca saskaņotību ar lielāko daļu ES deklarāciju un kopējo nostāju, un ir pastāvīgi apliecinājusi apņēmību piedalīties EDAP operācijās.

Neliels progress tika panākts tiesību aktu saskaņošanā un īstenošanā finanšu kontroles jomā. Turpinājās atbildīgo iestāžu administratīvo spēju nostiprināšana. Neliels progress tika panākts attiecībā uz finanšu un budžeta noteikumiem . Tika uzlabotas muitas iestādes un Valsts ieņēmumu dienesta administratīvas spējas, īpaši krāpšanas apkarošanā muitas un PVN jomā.

Melnkalne

Melnkalnē turpinājās progress politisko kritēriju izpildē. Atbilstoši Eiropas partnerībai tā turpināja darbu, lai pabeigtu tiesiskā regulējuma izveidi, un nostiprināja administratīvos un iestāžu resursus. Konstitūcija kopumā tika īstenota efektīvi. Turpinājās un sāka dot rezultātus tiesu sistēmas reforma. Tomēr saglabājas politiskā ietekme uz tiesu iestādēm un prokuratūru. Apņēmīgi jācīnās pret korupciju un organizēto noziedzību. Svarīgs uzdevums joprojām ir administratīvo spēju nostiprināšana. Joprojām valda stingrs politisks konsenss jautājumos, kas saistīti ar ES. Jāpastiprina parlamenta spējas veikt tiesību aktu pārbaudi un uzraudzīt reformu īstenošanu.

Turpinājās demokrātijas un tiesiskuma nostiprināšana. Konstitūcijas īstenošana kopumā noritēja labi. Tomēr ar to vēl ir jāsaskaņo daži svarīgi likumi. Ir uzlabojusies valsts iestāžu darbība, īpaši jomās, kas saistītas ar integrāciju Eiropā. Joprojām ir vajadzīga stingrāka politiskā griba cīņā pret korupciju, īpaši augsta līmeņa korupciju.

Neliels progress tika panākts attiecībā uz parlamenta darbību. Joprojām intensīvi noritēja tiesību aktu izstrāde, un tika nostiprinātas parlamenta administratīvās spējas. Tomēr parlamentam kā likumdošanas struktūrai ir būtiski jāpalielina sava darba efektivitāte un pārraudzības spējas. Parlamenta vēlēšanas 2009. gada martā noritēja atbilstoši gandrīz visām EDSO un Eiropas Padomes prasībām. Tomēr EDSO-DICB konstatēja vairākas problēmas un trūkumus, kas vēl nav novērsti. Tiesību akti attiecībā uz vēlēšanām ir jāsaskaņo ar konstitūciju.

Pēc valsts neatkarības atgūšanas valdība turpināja veidot jaunas pārvaldes struktūras. Uzlabojās un turpināja netraucēti darboties koordinācijas bāze integrācijai Eiropā. Pieņemot svarīgākos tiesību aktus, modernizējot administratīvos resursus un uzlabojot cilvēkresursu vadību, neliels progress tika panākts valsts pārvaldes reformu jomā. Tomēr līdztekus strukturālajām nepilnībām un korupcijai valsts pārvaldes vispārējo efektivitāti joprojām kavē cilvēkresursu un finanšu līdzekļu trūkums. Administratīvās spējas joprojām ir ierobežotas. Vajadzīgs ievērojams darbs, lai izveidotu profesionālu, atbildīgu un uz rezultātiem balstītu civildienestu, kas būtu brīvs no politiskas iejaukšanās. Tika pārbaudīta lielākās daļas ombuda biroja atzinumu un ieteikumu izpilde. Tomēr likums par ombudu joprojām nav pilnībā saskaņots ar konstitūciju, un ir jāturpina nostiprināt tā biroja spējas.

Jāpieliek lielākas pūles, lai izveidotu neatkarīgas un efektīvi strādājošas uzraudzības un regulēšanas struktūras, un jāpiešķir tām pilnvaras.

Melnkalne ir panākusi mērenu progresu tiesu sistēmas reformas īstenošanā. Pieņemot jaunu kriminālprocesa kodeksu, tika nostiprināts tiesiskais regulējums. Tomēr ir vajadzīgs turpmāks darbs, lai nodrošinātu tiesu iestāžu neatkarību un kriminālvajāšanas autonomiju. Jānostiprina prokuratūras spējas uzņemties jaunos uzdevumus, kas paredzēti kriminālprocesa kodeksā. Jāturpina atbildības, integritātes un efektivitātes konsolidācija tiesu sistēmā.

Labs progress tika panākts tiesiskā un administratīvā regulējuma nostiprināšanā cīņai pret korupciju . Tika panākts progress izmeklēšanas un korupcijas apkarošanas struktūru turpmākā nostiprināšanā. Tomēr daudzās jomās pastāv korupcija, un tā joprojām ir īpaši nopietna problēma. Pastāv bažas par to, vai tiesību akti šajā jomā ir visaptveroši un tiek efektīvi īstenoti. Lai gan vērojama pozitīva tendence, tomēr tiesībaizsardzības aģentūru izmeklēšanas un koordinēšanas spējas ir vājas, un līdz ar to notiesājošu spriedumu skaits ir neliels. Uzraudzība ir nepietiekama politisko partiju finansēšanas un interešu konflikta jomās.

Tika panākts turpmāks progress cilvēktiesību un mazākumtautību aizsardzības jomā, kur Melnkalne kopumā ievēro Eiropas standartus.

Kopumā neliels progress tika panākts pilsoņu un politisko tiesību jomā. Tomēr ir vajadzīgs turpmāks darbs, lai uzlabotu tiesību aktu īstenošanu tādās jomās kā spīdzināšana un ļaunprātīga izturēšanās , cietumu sistēma un tiesu pieejamība .

Joprojām problemātiska ir vārda brīvība . Progress iezīmējās izmeklēšanās par vardarbību pret žurnālistiem. Tomēr tiek ziņots par jauniem incidentiem. Bažas izraisa valsts ierēdņu iebiedējošie paziņojumi par plašsaziņas līdzekļu un NVO lomu. Valdībai konstruktīvi jāiesaistās sadarbībā ar pilsoniskās sabiedrības pārstāvjiem. Pulcēšanās brīvība un reliģiskās pārliecības brīvība kopumā joprojām tiek ievērota apmierinoši. Tomēr vēl ir jārisina jautājums par baznīcas īpašumu atgūšanu, un valsts struktūrām jāsaglabā objektivitāte attiecībā uz strīdiem starp serbu un melnkalniešu pareizticīgo baznīcām Melnkalnē.

Vajadzīgs neatlaidīgs darbs sieviešu tiesību jomā, īpaši saistībā ar sieviešu nepietiekamo aizsardzību pret visu veidu vardarbību, jo vēl arvien ir plaši izplatīta sadzīves vardarbība. Vēl ir jāpieņem svarīgi tiesību akti, piemēram, likums par aizsardzību pret vardarbību ģimenē. Vēl nav pieņemti tādi nozīmīgi tiesību akti kā diskriminācijas novēršanas likums. Vajadzīgs mērķtiecīgs darbs, lai īstenotu tiesību aktus un stratēģijas bērnu tiesību un sociāli neaizsargātāko iedzīvotāju grupu tiesību uzlabošanai. Saistībā ar īpašumtiesībām 2008. gadā bija mazāk sūdzību. Tomēr pastāv bažas par tiesību aktu īstenošanu attiecībā uz īpašumu atgūšanu.

Melnkalne panāca nelielu progresu mazākumtautību aizsardzības regulējuma īstenošanā. Sāka darboties mazākumtautību padomes, un tām tika piešķirts finansējums. Tika veikti daži pasākumi, lai uzlabotu situāciju romu , ashkali un romu-ēģiptiešu kopienās. Attiecības starp etniskajām grupām ir mierīgas. Tomēr nopietnas bažas izraisa pārvietoto personu un romu, ashkali un romu-ēģiptiešu sociālais un ekonomiskais stāvoklis. Šiem iedzīvotājiem joprojām ir ļoti grūti dzīves apstākļi, un tie tiek diskriminēti. Apņēmīgāk jāīsteno tiesību akti un stratēģijas. Tāpat arī ir vajadzīgi lielāki finanšu līdzekļi. Attiecībā uz mazākumtautību pārstāvību likums par mazākumtautību tiesībām un brīvībām vēl nav saskaņots ar konstitūciju.

Attiecībā uz personām, kas pārvietotas no Bosnijas un Hercegovinas un Horvātijas, tika ieviests tiesiskais regulējums, lai atrisinātu jautājumu par to statusu, bet vēl nav nodrošināta tā efektīva īstenošana. Melnkalnei ir jāatrisina jautājums par to personu statusu, kas pārvietotas no Kosovas, un jāveic darbs, lai uzlabotu šo personu joprojām ierobežoto piekļuvi ekonomiskajām un sociālajām tiesībām. To situācija joprojām izraisa bažas.

Attiecībā uz reģionālajiem jautājumiem un starptautiskajām saistībām Melnkalnes sadarbība ar Starptautisko kara noziegumu tribunālu bijušajai Dienvidslāvijai ( ICTY ) ir apmierinoša. Melnkalnē bija neliels skaits lietu, kas saistītas ar kara noziegumiem, un izmeklēšana un tiesas procesi ir labi pavirzījušies uz priekšu. Šajā jomā ir uzlabojusies sadarbība ar kaimiņvalstīm. Lieta par apgādniekus zaudējušajiem un viņu ģimenēm no 1992. gadā deportēto Bosnijas civiliedzīvotāju vidus tika atrisināta ārpus tiesas.

Saistībā ar Starptautisko krimināltiesu divpusējais imunitātes nolīgums ar Amerikas Savienotajām Valstīm neatbilst attiecīgajām ES kopējām nostājām un pamatprincipiem. Valstij ir jāpielāgojas ES nostājai.

Melnkalne turpināja aktīvi piedalīties reģionālās sadarbības iniciatīvās, tostarp Dienvidaustrumu Eiropas sadarbības procesā (DAESP) Reģionālās sadarbības padomes (RSP) darbā un Centrāleiropas brīvās tirdzniecības nolīgumā (CBTN). Melnkalne 2009. gadā pilda CBTN priekšsēdētajas pienākumus. Pogrodicas tuvumā Danilovgradā sākusi darbu Reģionālā valsts pārvaldes skola ( ReSPA ).

Turpināja uzlaboties attiecības ar citām paplašināšanās valstīm un kaimiņos esošajām dalībvalstīm, un kļuva intensīvāka sadarbība īpašās jomās. Īpaši tika panākts progress divpusējo robežjautājumu risināšanā starp Melnkalni un Horvātiju, kuras sadarbojās, gatavojot pieteikumu Starptautiskajai tiesai Prevlakas robežjautājumā.

Melnkalnes ekonomikas attīstība 2009. gadā ievērojami palēninājās. Tā rezultātā publiskās finanses tika pakļautas spēcīgam spiedienam, un pieauga valsts parāds. Tomēr ekonomikā neiestājās dziļa lejupslīde, un ārējā finansējuma riski pilnībā neīstenojās. Neraugoties uz ekonomikas krīzi, valdība izvirzīja virkni strukturālu reformu. Ekonomikas attīstības svarīgs nosacījums joprojām ir tiesiskuma nostiprināšana un infrastruktūru modernizācija.

Saistībā ar ekonomiskajiem kritērijiem valsts panāca turpmāku progresu ceļā uz funkcionējošas tirgus ekonomikas izveidi. Lai tā varētu vidējā termiņā izturēt konkurences spiedienu un tirgus spēku iedarbību Eiropas Savienībā, valstij jāturpina visaptverošas reformas nolūkā novērst strukturālos trūkumus.

Saimnieciskās darbības deklarēšanas rezultātā tika samazināta ārējā nelīdzsvarotība un inflācija. Neraugoties uz izaugsmes palēnināšanos, darba tirgus rādītāji turpināja uzlaboties. Ārvalstu mātes bankas saglabāja finansējumu saviem vietējiem meitasuzņēmumiem, tādējādi atbalstot finanšu sistēmas stabilitāti situācijā, kad aizdevēja kā pēdējās instances nebija. Budžeta deficīts tika samazināts, ierobežojot izdevumus un saņemot ienākumus no lielu tīkla sistēmu privatizācijas. Valsts parāds pieauga, bet saglabājās mērenā līmenī. Tika pieņemti tiesību akti, lai palielinātu noteiktību par īpašumtiesībām. Tiesību aktu vienkāršošana noritēja tā, lai likvidētu šķēršļus uzņēmējdarbībai, un neizskatīto bankrota lietu skaits samazinājās. Reaģējot uz krīzes norisēm, palielinājās valsts loma ekonomikā, bet tā aprobežojās ar aizdevumu un aizdevumu garantiju izsniegšanu galvenajām tautsaimniecības nozarēm.

Tomēr Melnkalnē krasi pasliktinājās situācija ražošanas nozarē, jo samazinājās ārējais pieprasījums un pazeminājās tērauda un alumīnija starptautiskās cenas. Joprojām vērā ņemama problēma ir alumīnija un tērauda ražošanas uzņēmumu pārstrukturēšana. Sakarā ar noguldījumu apjomīgu izņemšanu finanšu sistēma 2008. gada beigās un 2009. gada sakumā pieredzēja smagu likviditātes trūkumu. Lai gan banku sistēmā tika iepludināta skaidrā nauda, saglabājās augstas procentu likmes. Publiskās finanses tika pakļautas spēcīgam spiedienam, bet tajā pašā laikā uzkrājās valdības garantijas aizdevumiem. Kapitāla tirgos tika izdarītas stingras korekcijas, un tie cieta ievērojamus zaudējumus. Saglabājas neatbilstība starp darbaspēka piedāvājumu un pieprasījumu, kā rezultātā, lai gan bezdarba līmenis ir augsts, darba devēji ir spiesti izmantot strādājošos no ārvalstīm. Joprojām liela problēma ir ēnu ekonomika.

Melnkalne ir panākusi turpmāku progresu saskaņošanā ar Eiropas standartiem . Turpinājās Pagaidu nolīguma netraucēta īstenošana, un valsts sevi labi apliecina SAN saistību īstenošanā. Labs progress tika panākts patērētāju aizsardzībā un pētniecībā un dažās iekšējā tirgus un tiesiskuma, brīvības un drošības jomās. Neliels progress tika panākts kapitāla brīvas aprites, muitas un nodokļu, nodarbinātības, lauksaimniecības un lauku attīstības, enerģētikas, statistikas un pārējās tiesiskuma, brīvības un drošības jomās. Šajās jomās jāveic turpmāks neatlaidīgs darbs. Jāpieliek īpašas pūles, lai uzlabotu īstenošanas spējas. Progress vides, transporta, informācijas sabiedrības un plašsaziņas līdzekļu jomā bija nevienmērīgs. Samērā neliels progress vērojams akreditācijas un atbilstības novērtēšanas, metroloģijas, tirgus uzraudzības un rūpniecības politikas jomās.

Attiecībā uz iekšējo tirgu Melnkalne ir panākusi nelielu progresu ar Eiropas partnerību saistīto prioritāšu īstenošanā. Turpinājās sagatavošanas darbs preču brīvas aprites jomā. Labs progress tika panākts patērētāju aizsardzības īstenošanā. Jāturpina attīstīt tirgus uzraudzību. Jāuzlabo iestāžu un administratīvās spējas, starpiestāžu sadarbība un acquis transponēšana attiecībā uz konkrētam precēm.

Melnkalne ir daļēji izpildījusi saskaņošanas prioritātes tādās jomās kā personu brīva pārvietošanās, pakalpojumu sniegšanas brīvība un tiesības veikt uzņēmējdarbību . Tika pieņemts likums par nodarbinātību un ārvalstnieku darbu, kura paredzētas darba atļaujas un kvotas darbaspēkam un pārrobežu pakalpojumiem. Pavirzījās uz priekšu pakalpojumu tirgus liberalizācija. Turpināja uzlaboties sistēma banku un ārpusbanku finanšu nozares uzraudzībai, bet ir jāturpina tās nostiprināšana. Tika pieņemta pasta pakalpojumu nozares stratēģija. Līdz ar jauniem noteikumiem par uzņēmējdarbības pārskatu un uzraudzības prasībām palielinājās uzskaites pārredzamība un revīziju efektivitāte. Tomēr šajās jomās ir vajadzīgs turpmāks darbs, lai nostiprinātu sasniegto.

Pieņemot likumu par mantiskajām attiecībām un likumu par valsts īpašumu, tika panākts progress kapitāla brīvas aprites jomā. Vēl netiek nodrošināta vienlīdzīga attieksme pret ārvalstniekiem attiecībā uz lauksaimniecības zemes iegādi; attiecībā uz to jaunajā likumā ir paredzēta ilgtermiņa nomas iespēja.

Muitas un nodokļu tiesību aktu saskaņošana ar acquis norit, ka plānots. Tomēr jāveic turpmāks saskaņošanas darbs tādās jomās kā izcelsme, tranzīta un vienkāršotās procedūras, muitas vērtības noteikšana un maksājumi. Svarīgs uzdevums joprojām ir cīņa pret korupciju un ēnu ekonomiku.

Konkurences jomā turpinājās tiesību aktu saskaņošana ar acquis . Jāturpina konkurences nosacījumu nostiprināšana un administratīvo resursu modernizācija, īpaši attiecībā uz valsts atbalsta kontroli.

Publiskā iepirkuma jomā Melnkalne turpināja tiesību aktu saskaņošanu ar acquis . Tika organizētas mācības un informētības veicināšanas pasākumi. Tomēr ir jāturpina tiesību aktu saskaņošana un administratīvo spēju nostiprināšana.

Neliels progress tika panākts intelektuālā īpašuma tiesību jomā. Ar jauno likumu par patentiem tika nostiprināts tiesiskais regulējums. Tika uzlabota procedūra tiesību atzīšanai valsts līmenī. Tomēr sagatavošanas darbs ir sākuma stadijā, un jāturpina veidot institucionālās un izpildes spējas un paaugstināt sabiedrības informētības līmeni.

Melnkalnē turpinājās progress sociālās politikas un nodarbinātības jomā. Tomēr vēl ir jāturpina saskaņot tiesību aktus ar Eiropas standartiem un jānostiprina administratīvās spējas sociālās politikas un nodarbinātības jomā, īpaši lai efektīvi īstenotu jaunos tiesību aktus. Vajadzīgs arī turpmāks darbs, lai nostiprinātu institucionālās un administratīvās spējas sabiedrības veselības politikas jomā.

Tika panākts turpmāks progress izglītības un kultūras jomā. Labs progress bija vērojams pētniecībā , īpaši institucionālās sistēmas nostiprināšanā, kā arī, piedaloties Septītajā pētniecības un attīstības pamatprogrammā.

Melnkalne pieņēma vajadzīgos tiesību aktus, lai iestātos Pasaules tirdzniecības organizācijā.

Saistībā ar nozaru politiku Melnkalne ir sākusi risināt saskaņošanas prioritātes rūpniecības politikas jomā un daļēji ir tās izpildījusi attiecībā uz MVU politiku . Vajadzīgs turpmāks darbs, lai likvidētu šķēršļus uzņēmējdarbībai, paātrinātu licenču un atļauju izsniegšanu un pilnībā īstenotu tādus pasākumus kā aizdevumu garantijas MVU, kopas un izveides centri.

Neliels progress attiecībā uz tiesību aktu reformu un valsts programmu un stratēģiju pieņemšanu tika panākts lauksaimniecības un lauku attīstības , kā arī zivsaimniecības jomā. Tomēr jāpaātrina to īstenošana. Neliels progress vērojams pārtikas nekaitīguma, veterinārās un fitosanitārās politikas jomā - galvenokārt tiesiskā regulējuma nostiprināšanā -, tomēr pārtikas nekaitīguma integrēta sistēma vēl nav izveidota. Progress Lauksaimniecības, mežsaimniecības un ūdens apsaimniekošanas ministrijas administratīvo spēju nostiprināšanā joprojām bija neliels, un ir vajadzīga to modernizācija, arī lai sagatavotos IPARD .

Progress vides jomā joprojām bija nevienmērīgs. Lai gan ir vērojams progress horizontālo tiesību aktu pieņemšanā, tomēr jāturpina nostiprināt to īstenošanu un piemērošanu. Vides aizsardzības aģentūra ir jānodrošina ar resursiem, kas vajadzīgi tās funkciju izpildei. Joprojām bažas izraisa vides nepietiekamā aizsardzība, īpaši piekrastes rajonos un nacionālajos parkos.

Transporta politikā sagatavošanas darbs ir mēreni pavirzījies uz priekšu autotransporta un dzelzceļa transporta jomā, bet gaisa un jūras transporta jomā tas joprojām ir sākuma stadijā. Progress attiecībā uz visu transporta veidu drošības aspektiem bija samērā neliels. Melnkalnei ir jāizstrādā saskaņota stratēģija transporta nozares attīstībai. Vajadzīgs ievērojams darbs, lai izveidotu atbilstošas administratīvās spējas.

Neliels progress vērojams enerģētikas nozarēs.. Tika veikti pasākumi, lai izpildītu Enerģētikas kopienas līguma prasības, bet ir vajadzīgs turpmāks darbs. Par prioritāti jānosaka energoefektivitātes un atjaunojamo enerģijas avotu veicināšana.

Neliels progress tika panākts informācijas sabiedrības un plašsaziņas līdzekļu jomā – sāka darboties elektronisko sakaru un pasta pakalpojumu aģentūra. Tomēr joprojām pastāv bažas par Elektronisko sakaru aģentūras neatkarību un kavēšanos elektronisko sakaru likuma īstenošanā. Melnkalnes attiecīgajām iestādēm steidzami jāatrisina jautājums par apraides frekvenču piešķiršanas kompetenci un procedūru. Tiesību akti un prakse ir jāsaskaņo ar Eiropas standartiem šajā jomā.

Melnkalnes sagatavošanas darbs valsts iekšējās finanšu kontroles un ārējās revīzijas jomā ir sākumposmā. Pašlaik tiek pieņemti pamata tiesību akti par valsts iekšējo finanšu kontroli. Pieaug kvalificētu revidentu un revīziju skaits, un tiek veidotas Revīzijas valsts iestādes administratīvās spējas.

Valdības statistikas stratēģijā 2009.-2012. gadam Melnkalnes statistikas birojam tiek piešķirta koordinatora loma, lai izveidotu Eiropas Statistikas prakses kodeksam atbilstošu statistikas sistēmu. Tika panākts progress nozaru un makroekonomikas statistikas jomā, bet attiecībā uz klasifikāciju un reģistriem tas ir samērā neliels. Jāturpina nostiprināt tiesisko regulējumu un administratīvās spējas.

Melnkalne turpināja risināt galvenās problēmas tiesiskuma, brīvības un drošības jomā. Tomēr ir vajadzīgs neatlaidīgs darbs, lai īstenotu reformas. Vīzu režīma liberalizācijā Melnkalne ir veikusi ievērojamu darbu visās jomās, kas iekļautas ceļvedī. Pamatojoties uz sasniegto progresu, Komisija 2009. gada jūlijā ierosināja atcelt vīzas prasību Melnkalnes pilsoņiem, ja tā būs izpildījusi atlikušos ceļvedī noteiktos kritērijus, pirms Padome pieņem lēmumu.

Neliels progress tika panākts vīzu politikas jomā. Pavirzījusies uz priekšu vīzu režīma atvieglošanas un atpakaļuzņemšanas līgumu īstenošana. Spēkā stājās jauns likums par ārvalstniekiem un jauni noteikumi par vīzu izsniegšanu, kas balstīts uz Šengenas noteikumiem. Tomēr Melnkalnei jāveic turpmāks darbs, lai uzlabotu tās vīzu režīmu un saskaņotu to ar Eiropas standartiem. Būtiski jānostiprina tās vīzu izsniegšanas administratīvās un tehniskās spējas.

Attiecībā uz robežu pārvaldību Melnkalne ir panākusi labu progresu robežkontroles jomā. Tā turpināja robežu pārvaldības integrētās stratēģijas īstenošanu. Nelieli uzlabojumi vērojami attiecībā uz robežšķērsošanas punktu aprīkojumu. Tomēr vēl ir jāpieņem jauni tiesību akti par valsts robežu kontroli, tostarp robežu uzraudzību. Prioritārā kārtā jārisina jautājums par visu robežšķērsošanas punktu savienošanu tiešsaistes tīklā, no kura iespējama piekļuve valsts un Interpola datubāzei.

Neliels progress tika panākts patvēruma un migrācijas jomā. Patvēruma jomā ir gandrīz pabeigta tiesiskā un institucionālā pamata izveide. Tomēr ir jānodrošina tiesību aktu pareiza īstenošana. Migrācijas jomā ir pieņemti galvenie tiesību akti. Aizturēšanas centrs nelegālajiem migrantiem joprojām nav izveidots. Lai īstenotu tiesību aktus , ir vajadzīgs turpmāks darbs. Jānostiprina administratīvās spējas un sadarbība starp iestādēm. Jārisina jautājums par pārvietoto personu statusu.

Melnkalne turpināja gūt nelielus panākumus nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas jomā, tomēr bažas izraisa tas, ka ir samazinājies izmeklēšanu un ziņojumu skaits par aizdomīgiem darījumiem. Vajadzīgs mērķtiecīgs darbs, lai nostiprinātu iestāžu, īpaši finansiālās izmeklēšanas vienības, kompetenci un izmeklēšanas spējas. Nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācija joprojām ir nopietna problēma, un ir vajadzīgs turpmāks darbs tās novēršanai un apkarošanai.

Melnkalne ir panākusi nelielu progresu narkotiku apkarošanas politikas jomā. Tiek īstenota valsts stratēģiskā pieeja attiecībā uz narkotikām un ar to saistītais rīcības plāns. Tika nostiprināts institucionālais pamats cīņai pret noziedzību, kas saistīta ar narkotikām, un ir palielinājies izņemto narkotiku apjoms. Tomēr joprojām nopietnas bažas izraisa narkotiku kontrabanda, ko veic organizētās noziedzības grupējumi. Melnkalnei jāveic intensīvāks darbs narkotiku apkarošanas politikas jomā.

Neliels progress vērojams kārtības uzturēšanas jomā – tika turpināta policijas reforma un gūti panākumi iekšējās kontroles jomā. Tomēr vēl ir jāuzlabo uz profesionālās spējas, aprīkojums un infrastruktūra.

Tika nostiprinātas institucionālās, tiesiskās un administratīvās spējas cīņai pret organizēto noziedzību . Tomēr organizētā noziedzība joprojām ir nopietna problēma, kas ietekmē tiesiskumu un uzņēmējdarbības vidi. Izmeklēšanas un kriminālvajāšanas spējas joprojām ir nepietiekamas, kā rezultātā galīgi notiesājoši spriedumi organizētās noziedzības lietās tiek pieņemti reti. Prioritārā kārtā ir jārisina jautājums par cilvēkresursu nostiprināšanu un sadarbības pastiprināšanu starp aģentūrām. Labs progress tika panākts cīņā pret cilvēku tirdzniecību . Melnkalni joprojām tiek galvenokārt izmantota kā tranzīta valsts. Tika veiktas izmeklēšanas un pieņemti notiesājoši spriedumi lietās par cilvēku tirdzniecību. Vajadzīgi turpmāki pasākumi, lai nostiprinātu atbildīgo iestāžu spējas apzināt potenciālos cietušos.

Pieņemot tiesisko regulējumu, tika panākts neliels progress personas datu aizsardzības jomā. Tomēr tiesību akti pilnībā neatbilst acquis , un vēl nav izveidota uzraudzības iestāde.

Serbija

Serbija ir panākusi progresu politisko kritēriju izpildē un svarīgu Eiropas partnerības prioritāšu īstenošanā. Uzņemoties vairākas iniciatīvas, tostarp Pagaidu nolīguma noteikumu īstenošanu, valdība ir apliecinājusi apņēmību tuvināt valsti Eiropas Savienībai. Turpināja uzlaboties sadarbība ar Starptautisko kara noziegumu tribunālu bijušajai Dienvidslāvijai ( ICTY ), bet Ratko Mladić un Goran Hadžić joprojām atrodas brīvībā.

Tika uzsāktas vairākas iniciatīvas, lai nostiprinātu demokrātiju un tiesiskumu . Tomēr ir vajadzīgas turpmākas reformas, lai nodrošinātu, ka konstitucionālais pamats tiek īstenots saskaņā ar Eiropas standartiem, īpaši tiesu sistēmas jomā.

Parlaments pārskatīja savu reglamentu, ka rezultātā uzlabojās tā darbs un likumdošanas process. Turklāt līdz ar jauna likuma par politiskajām partijām pieņemšanu tika izveidoti skaidrāki un stingrāki noteikumi partiju reģistrācijai. Tomēr vēlēšanu tiesību akti vēl nav pārskatīti, lai nodrošinātu pilnīgu atbilstību Eiropas standartiem. Parlaments pietiekami neizmantoja savas pārraudzības pilnvaras pār izpildvaru, un parlamentāro komiteju spējas joprojām ir vājas.

Valdība ir apliecinājusi augstu apņēmības pakāpi iesaistīties Eiropas integrācijas procesā; tā aktīvi gatavoja tiesību aktus vairākās jomās un īstenoja Eiropas integrācijas valsts programmu. Tomēr nepietiekama uzmanība tika pievērsta spēkā esošo tiesību aktu efektīvai īstenošanai un ietekmes novērtēšanai. Jāpastiprina valdības darba plānošana un jānodrošina labāka koordinācija starp ministrijām.

Valsts pārvaldē ir labas vispārējās spējas. Serbijas Eiropas integrācijas birojs strādāja labi, bet ir jānostiprina Eiropas integrācijas administratīvās spējas nozaru ministrijās. Kopumā reformas noritēja lēni. Jāuzlabo pārredzamība, objektivitāte, profesionālisms un atbildība, un jāpiešķir augstāka prioritāte korupcijas apkarošanai un neatkarīgo struktūra darba atbalstam. Ņemot vērā problēmas, ko rada ierobežotie resursi, neatkarīgās un regulējošās struktūras darbojas salīdzinoši labi.

Neliels progress tika panākts attiecībā uz civilo kontroli pār drošības spēkiem ; tajā plašāk iesaistās drošības un aizsardzības parlamentārā komiteja. Tomēr likumdošanas reforma vēl nav pabeigta.

Attiecībā uz tiesu sistēmu tika pieņemta tiesību aktu pakete, ar kuru ievieš tiesu iestāžu plašu reformu un reorganizē tiesu sistēmu. Tika izveidotas divas jaunas struktūras – Tiesas Augstā padome un Prokuratūras Augstā padome. Tomēr joprojām pastāv bažas par to, kā tiek īstenota procedūra visu tiesnešu atkārtotai iecelšanai amatā, un risks, ka pārredzamības trūkuma rezultātā ilgtermiņā tiesu sistēma varētu politizēties. Neizskatīto lietu skaits nav samazinājies, nav racionalizētas tiesas procedūras un nav ieviesta efektīva tiesas pārvaldības sistēma.

Serbija panāca progresu cīņā pret korupciju . Tiesībaizsardzības iestādes apliecināja lielāku apņēmību cīnīties pret korupciju, kā rezultātā tika arestētas vairākas aizdomās turamās personas, un tika atvērtas vairākas augsta līmeņa lietas. Parlaments ievēlēja jaunās Korupcijas apkarošanas aģentūras valdi, kura sāks darboties 2010. gadā. Tomēr daudzās jomās pastāv korupcija, un tā joprojām ir nopietna problēma. Īpaši neaizsargātas jomas ir publiskais iepirkums un privatizācija. Galīgi notiesājoši spriedumi korupcijas lietās tiek pieņemti reti. Pastāv trūkumi likumā par Korupcijas apkarošanas aģentūru, un nav pietiekamas uzraudzības pār politisko partiju finansēšanu un iespējamiem interešu konflikta gadījumiem.

Ir izveidots cilvēktiesību un mazākumtautību aizsardzības tiesiskais regulējums un iestāžu sistēma, un civiltiesības un politiskās tiesības kopumā tiek ievērotas.. Tomēr ir pilnībā jāpiemēro pašreizējās konstitucionālās un tiesiskās garantijas.

Vērojami nelieli uzlabojumi spīdzināšanas un sliktas izturēšanās novēršanā . Valsts ombuds ziņoja par sliktas izturēšanās gadījumu skaita samazināšanos. Tomēr dažas apsūdzības par policijas izturēšanos nav pilnībā izmeklētas. Attiecībā uz tiesu iestāžu pieejamību tika panākts progress tiesību aktu pieņemšanā un visaptverošas sistēmas izveidē juridiskās palīdzības sniegšanai bez maksas. Attiecībā uz cietumu sistēmas reformu tika veikti sākotnēji pasākumi alternatīvu sankciju sistēmas ieviešanai, tomēr šo pasākumu praktiskā ietekme bija neliela. Joprojām bažas izraisa pārblīvētība, vardarbība un narkomānija.

Vārda brīvību kopumā aizsargā konstitūcija, un naida kurināšana ir aizliegta. Praksē ir bijuši incidenti, kas saistīti ar naida kurināšanu, draudiem un fiziskiem uzbrukumiem žurnālistiem, cilvēktiesību aizstāvjiem un lesbiešu, geju, biseksuāļu un transseksuāļu pārstāvjiem, bet vainīgie nav saukti pie atbildības. Plašsaziņas līdzekļu jomā tika grozīts likums par publisku informāciju, ieviešot papildu regulējumu attiecībā uz plašsaziņas līdzekļiem. Tomēr profesionālās apvienības un starptautiskās organizācijas ir paudušas bažas par pārredzamības trūkumu un to, ka pirms grozījumu pieņemšanas nenotika sabiedriska apspriešana. Turklāt pastāv bažas arī par to, ka daži jaunie nosacījumi, piemēram, bargie sodi par profesionālo normu pārkāpšanu, rezultātā var izraisīt plašsaziņas līdzekļu brīvības pārkāpumus. Biedrošanās un pulcēšanās brīvība ir paredzēta konstitūcijā, un tā tika vēl vairāk nostiprināta jaunajā likumā par apvienībām. Kopumā šīs brīvības tiek aizsargātas, tomēr 2009. gada septembrī plānoto „Belgrade Pride” parādi pēdējā brīdī nācās atcelt, jo organizatori un dalībnieki saņēma vardarbības draudus no ekstrēmistu grupām.

Pilsoniskajai sabiedrībai joprojām ir aktīva loma Serbijas sabiedriskajā, ekonomiskajā un politiskajā dzīvē. Jaunajā likumā par apvienībām precizēts NVO juridiskais statuss. Serbijas pārvaldē ir bijuši mēģinājumi uzlabot sadarbību ar pilsonisko sabiedrību, bet ir jāturpina to attīstīt.

Radītas konstitucionālas garantijas, kas nodrošina reliģiskās pārliecības brīvību , un diskriminācija reliģisku iemeslu dēļ ir aizliegta. Tomēr 2006. gada likuma par baznīcām un reliģiskām kopienām īstenošana radīja diskriminējošu ietekmi attiecībā uz tā saukto netradicionālo kopienu reģistrāciju.

Kopumā ir ieviestas tiesību normas ekonomisko un sociālo tiesību aizsardzībai. Tagad lielāks uzsvars jāliek uz to, lai nodrošinātu tiesību aktu efektīvāku piemērošanu. Tika pieņemta valsts stratēģija, kuras mērķis ir uzlabot sieviešu stāvokli un veicināt dzimumu līdztiesību, un ir aizliegta diskriminācija dzimuma dēļ. Tomēr vēl nav pieņemts īpašs likums par dzimumu līdztiesību, un ir ievērojami jāpastiprina sieviešu aizsardzība pret vardarbību. Attiecībā uz bērnu tiesībām tika pieņemta valsts stratēģija bērnu aizsardzībai pret vardarbību. Vajadzīgi saskaņotāki centieni, lai palielinātu informētību par sociāli visneaizsargātāko grupu un invalīdu stāvokli un nodrošinātu viņu tiesību aizsardzību. Tika pieņemts likums par diskriminācijas aizliegumu, un tas papildina tiesisko regulējumu par aizsardzību pret diskrimināciju. Tomēr praksē diskriminācija turpinās, īpaši pret tādām neaizsargātām grupām kā romi, invalīdi, lesbietes, geji, biseksuāļi un transseksuāļi.

Attiecībā uz īpašuma tiesībām īpašumu atgūšanas procesa pareizu uzsākšanu joprojām kavē tas, ka nav skaidra juridiskā pamata šajā jomā.

Ir izveidots tiesiskais regulējums, kurā paredzētas mazākumtautību tiesības un kultūras tiesības . Tika pieņemts arī jaunais likums par nacionālo minoritāšu padomēm. Cilvēktiesību un mazākumtautību tiesību ministrijai, tāpat arī valsts un provinču ombudiem, bija svarīga loma informētības palielināšanā un mazākumtautību tiesību veicināšanā. Ne tikai konstitūcija, bet arī jaunie tiesību akti diskriminācijas apkarošanas jomā nepārprotami aizliedz etnisko mazākumtautību diskrimināciju.

Attiecībā uz Vojvodinu valsts līmenī nav panākta vienošanās par jauna nolikuma pieņemšanu. Tika panākta vienošanās par Dienvidserbijas valdības koordinācijas struktūras pārveidi. Tomēr 2009. gada jūlijā pēc vairākiem uzbrukumiem serbu žandarmērijai situācija Dienvidserbijā pasliktinājās. Sandžakā situācija ir svārstīga; turpinājās šķelšanās musulmaņu kopienā, un ir bijuši vairāki vardarbības uzliesmojumi.

Serbijā joprojām ir liels skaits bēgļu un valsts iekšienē pārvietotu personu . Valsts iekšienē pārvietoto personu stāvoklis joprojām ir ļoti smags, un tās saskaras ar daudziem šķēršļiem savu sociālo tiesību īstenošanā.

Būdama Romu dekādes prezidējošā valsts, Serbija pieņēma valsts stratēģiju romu stāvokļa uzlabošanai. Tomēr ir jāveic turpmāks darbs, lai nodrošinātu tās pilnīgu īstenošanu. Romiem joprojām ir ļoti grūti dzīves apstākļi, un tie bieži tiek diskriminēti.

Attiecībā uz reģionālajiem jautājumiem un starptautiskajām saistībām Serbija panāca turpmāku progresu sadarbībā ar ICTY . Uzrunā ANO Drošības padomei 2009. gada jūnijā ICTY galvenais prokurors paziņoja, ka Serbijas iestādes ir atbilstoši un savlaicīgi reaģējušas uz īpašajiem lūgumiem pēc palīdzības un ka sadarbībai ir jāturpinās un jānodrošina turpmāki konkrēti un pozitīvi rezultāti. Ir notikušas vairākas meklēšanas operācijas, bet Ratko Mladić un Goran Hadžić , pret kuriem tika celta apsūdzība, joprojām atrodas brīvībā. Pilnīga sadarbība ar ICTY joprojām ir starptautisks pienākums un svarīga Eiropas partnerības prioritāte.

Serbijai kopā ar saviem kaimiņiem ir jānovērš trūkumi, kas saistīti ar reģionālo nesodāmības problēmu, tostarp veicot pasākumus, lai noslēgtu nolīgumus par izdošanu par kara noziegumiem.

Serbija turpināja aktīvi piedalīties reģionālajās iniciatīvās, tostarp Dienvidaustrumu Eiropas sadarbības procesā (DAESP) Reģionālās sadarbības padomes (RSP) darbā un Centrāleiropas brīvās tirdzniecības nolīgumā (CBTN). Ir uzlabojušās divpusējās attiecības ar citam paplašināšanās valstīm un kaimiņos esošajām ES dalībvalstīm. Tomēr ir vajadzīgs turpmāks progress, lai rastu galīgo risinājumu dažādiem divpusējiem jautājumiem, kuri joprojām nav atrisināti, īpaši attiecībā uz robežām. Reģionālo sadarbību tomēr ietekmēja Serbijas nostāja attiecībā uz Kosovas dalību reģionālajos forumos.

Serbija apstrīd Kosovas[10] neatkarības deklarāciju un šajā saistībā ir veikusi juridiskus un diplomātiskus pasākumus, tostarp ar Starptautiskās tiesas starpniecību. Serbijas valdībai nav oficiālu kontaktu ar Kosovas iestādēm, un tā uzstāj uz sadarbību vienīgi ar ANOPMK un EULEX . Valdība Kosovā saglabāja paralēlas struktūras un organizēja vietējās papildvēlēšanas, vienlaikus atturot Kosovas serbus no dalības pašvaldību vēlēšanās, ko organizēja Kosovas iestādes. Attiecībā uz tirdzniecību Serbijas valdība neatzīst Kosovas muitas zīmogus, par kuriem tika paziņots Eiropas Komisijai un kuri saskaņā ar ANOPMK apgalvojumiem atbilst ANO DPR 1244 noteikumiem. Serbijas atteikšanās atzīt Kosovas muitas zīmogus rada nopietnas bažas. Serbijai un Kosovai ir jārod pragmatiski risinājumi, lai svarīgākie reģionālie forumi arī turpmāk varētu pildīt savu lomu reģionālās sadarbības un attīstības sekmēšanā.

Serbijas valdība ir veikusi pirmos pasākumus sadarbībai ar ES tiesiskuma misiju ( EULEX ), bet šie centieni vēl ir jānostiprina. EULEX un Serbija 2009. gada septembrī parakstīja protokolu par policijas sadarbību.

Serbijas ekonomiku smagi skāra pašreizējā globālā ekonomikas krīze. 2008. gada beigās samazinājās izaugsme, un 2009. gadā sakās ekonomikas lejupslīde. Rezultātā pasliktinājās makroekonomiskā stabilitāte. Turklāt iepriekšējās ekspansīvās politikas un disciplīnas trūkuma dēļ ievērojami pasliktinājās fiskālā situācija.

Attiecībā uz ekonomiskajiem kritērijiem Serbija panāca pavisam nelielu turpmāku progresu virzībā uz funkcionējošas tirgus ekonomikas izveidi. Būs jāveic turpmāks darbs, lai vidējā laikposmā Serbija varētu izturēt konkurences spiedienu un tirgus spēku iedarbību ES. Jāpaātrina strukturālās reformas.

Serbijas banku sistēmas stabilitāte tika saglabāta, Serbijas bankām ir labs kapitalizācijas līmenis, un kopumā tās ir rentablas. No ārējo faktoru aspekta Serbijas ekonomikā norit straujš ārējās pielāgošanās process. To atspoguļo tekošā konta deficīta būtisks samazinājums. Ārvalstu valūtas rezerves saglabāja stabilitāti. Tika saglabāts konsenss par tirgus ekonomikas pamatprincipiem, bet valdībai nav vidēja termiņa strukturālo reformu stratēģijas.

Reaģējot uz ekonomikas krīzes padziļināšanos, Serbija lūdza palīdzību SVF, un ES piekrita veikt vairākus fiskālus pasākumus kopējo izdevumu samazināšanai. Tomēr, krīzei padziļinoties, tika pārskatīta SVF programma. Trūkst pasākumu publisko finanšu vidēja termiņa ilgtspējības uzlabošanai. Monetārās politikas pamatu inflācijas samazināšanai bija grūti īstenot, un tas var apdraudēt centrālās bankas uzticamību. Saglabājās salīdzinoši augsts inflācijas līmenis. Neliels progress tika panākts kolektīvā īpašumā esošu uzņēmumu privatizācijā, ko nevar teikt par valsts uzņēmumiem, un tas ietekmēja privātā sektora dinamiku. Bezdarba līmenis joprojām ir augsts. Pārmērīgās administratīvās prasības joprojām traucēja ienākšanu tirgū un iziešanu no tā. Jāuzlabo juridiskā noteiktība, īpaši attiecībā uz īpašuma tiesību efektīvu piemērošanu. Joprojām liela problēma ir ēnu ekonomika.

Serbija ir panākusi progresu tiesību aktu un politikas virzienu saskaņošanā ar Eiropas standartiem un sākusi īstenot Pagaidu nolīgumu atbilstoši tajā paredzētajiem noteikumiem un grafikiem. No 2009. gada 30. janvāra tika samazināti muitas nodokļi un tika veikti attiecīgi pasākumi konkurences, valsts atbalsta un autotransporta tranzīta jomā. Turklāt Serbija ir pieņēmusi svarīgus tiesību aktus vairākās jomās, tostarp lauksaimniecības, vides, nodarbinātības, konkurences, publiskā iepirkuma un tiesiskuma, brīvības un drošības jomā. Tika uzlabotas administratīvās spējas jomās, kas ir svarīgas Stabilizācijas un asociācijas nolīguma īstenošanai. Tomēr Serbijai ir jāveic turpmāks darbs, lai nodrošinātu to tiesību aktu efektīvu īstenošanu un piemērošanu, kas saistīti ar ES.

Iekšējā tirgus jomā Serbija ir panākusi progresu savu tiesību aktu saskaņošanā un institucionālo spēju nostiprināšanā. Labs progress tika panākts preču brīvas aprites jomā; jaunu tiesību aktu pieņemšana par standartizāciju un atbilstības novērtēšana nodrošināja pamatu turpmākai saskaņošanai ar acquis . Tika uzlabotas Standartizācijas institūta un akreditācijas struktūras institucionālās spējas, un Serbijā ir palielinājies pieņemto Eiropas standartu skaits. Līdz ar tiesību aktu pieņemšanu par izstrādājumu drošību un elektronisko tirdzniecību tika panākts neliels progress patērētāju aizsardzības jomā. Tomēr jāturpina uzlabot administratīvās spējas. Vēl nav pieņemti tiesību akti par akreditāciju un metroloģiju. Serbijai jāpaātrina darbs, lai izveidotu tirgus uzraudzības sistēmu. Vēl ir jāpieņem jauni tiesību akti par aptērētāju aizsardzību.

Serbija ir nedaudz pavirzījies uz priekšu darbs tādās jomās kā personu brīva pārvietošanās, pakalpojumu sniegšanas brīvība un uzņēmējdarbības tiesības . Neliels progress tika panākts tiesību aktu saskaņošanā pasta pakalpojumu jomā. Attiecībā uz finanšu pakalpojumiem tika sagatavots ceļvedis, lai īstenotu jaunus banku darbības noteikumus. Tomēr vairāki tiesību akti vēl nav izstrādāti vai arī neatbilst Eiropas standartiem, īpaši banku regulējuma jomā. Kapitāla brīvas aprites jomā Serbijai jāturpina darbs, lai pilnībā liberalizētu tekošā konta darījumus un atceltu ierobežojumus īstermiņa aizdevumiem un portfeļa ieguldījumiem.

Serbija ir panākusi labu progresu muitas jomā. Tika nostiprināti tās muitas pārvaldes resursi un pieņemta virkne tiesību aktu, lai īstenotu Pagaidu nolīgumu. Tomēr ir jāveic turpmāka saskaņošana ar ES Muitas kodeksu, īpaši attiecībā uz tranzītu un riska analīzi. Serbija ir veikusi pasākumus, lai turpinātu attīstīt tiesisko regulējumu nodokļu jomā. Ir uzlabojušās nodokļu iekasēšanas procedūras, tāpat arī nodokļu pārvaldes izpildes spējas. Serbijai jāuzlabo reģistrēto parādu iekasēšana un jāturpina saskaņošana akcīzes nodokļu un PVN jomā.

Pieņemot jaunus tiesību aktus, Serbija ir panākusi labu progresu konkurences un valsts atbalsta jomā. Konkurences aizsardzības komisijai ir jānostiprina spējas veikt ekonomisko analīzi. Turklāt vēl nav izveidota neatkarīga valsts atbalsta iestāde.

Pieņemot jaunus tiesību aktus, Serbija ir panākusi labu progresu publiskā iepirkuma jomā. Tomēr vēl nav iecelti Pretendentu tiesību aizsardzības komisijas locekļi. Serbija turpināja gūt panākumus intelektuālā īpašuma tiesību piemērošanā. Uzlabojās Intelektuālā īpašuma biroja administratīvās spējas. Tomēr, lai nodrošinātu intelektuālā īpašuma tiesību efektīvu piemērošanu, ir jāatrisina jautājums par finansiālo neatkarību un problēma, kas saistīta ar kompetentu tiesnešu trūkumu.

Nodarbinātības politikas jomā tika panākts labs progress, pieņemot vairākus svarīgus tiesību aktus un nodarbinātības valsts stratēģiju 2009. gadam. Uzlabojās nodarbinātības pasākumu un politikas virzienu īstenošanas rādītāji, bet jānostiprina koordinācija ar citiem politikas virzieniem. Neliels progress vērojams arī sociālās politikas jomā, lai gan vēl ir jāturpina tiesiskā regulējuma izstrāde un pareizi jāīsteno spēkā esošie tiesību akti. Neliels progress tika panākts sabiedrības veselības politikas jomā, galvenokārt primārās veselības aprūpes reformu un slimību profilakses jomā. Vajadzīgs turpmāks darbs, lai panāktu saskaņošanu ar Eiropas standartiem.

Tika panākts progress izglītības un kultūras jomā. Zinātnes un pētniecības un inovācijas jomā Serbija ir veikusi nozīmīgu darbu pētniecības sadarbības veicināšanā un piedalījusies EK Septītās pētniecības un attīstības pamatprogrammas projektos. Tomēr Serbijai ir jāveic ievērojams darbs, lai nostiprinātu valsts pētniecības spējas un nodrošinātu tās turpmāku integrāciju Eiropas Pētniecības telpā.

Serbijā ir labi pavirzījies uz priekšu sagatavošanas darbs, lai iestātos PTO, un ir pieņemti vairāki tiesību akti, kas ir saderīgi ar PTO.

Attiecībā uz nozaru politiku ir uzlabojusies institucionālā sistēma rūpniecības un MVU jomā, un Serbija ir sākusi īstenot MVU stratēģijas mērķus. Tomēr vēl nav pieņemta moderna rūpniecības politikas stratēģija, kas atbilstu ES pieejai.

Pieņemot svarīgus pamatlikumus, tika panākts progress tiesību aktu saskaņošanā ar acquis lauksaimniecības un lauku attīstības jomā. tas pats attiecas arī uz pārtikas nekaitīgumu, tomēr pārtikas un pārtikas blakusproduktu pārstrādes uzņēmumu modernizācijā panāktais progress bija samērā neliels. Neliels progress tika panākts veterinārijas un fitosanitārijas jomā, bet pārtikas ķēdes drošuma kontroles laboratoriju modernizācijā tas bija pavisam nenozīmīgs.

Serbija ir panākusi labu progresu vides jomā, īpaši pieņemot lielu tiesību aktu paketi un ratificējot starptautiskās konvencijas. Tomēr institucionālās spējas un tehniskie cilvēkresursi joprojām ir vāji attīstīti, īpaši vietējā līmenī. Jāpieliek turpmākas pūles tādu tiesību aktu pieņemšanā, kas saistīti ar ūdeni, un vispārējo spēju veidošanā vides jomā.

Transporta jomā tika pieņemts jauns likums par ceļu satiksmes drošību un saskaņota maksa par autoceļiem vietējiem un ārvalstu transportlīdzekļiem. Tika ratificēts nolīgums par Eiropas Kopējo gaisa telpu (EKGT), Monreālas konvencija un horizontālais nolīgums par atsevišķiem gaisa satiksmes pakalpojumu aspektiem. Tomēr ir radušās problēmas attiecībā uz to, vai Serbija ir izpildījusi tirgus piekļuves saistības saskaņā ar EKGT. Kopumā ir vajadzīgs turpmāks darbs, lai īstenotu EKGT pirmo parejas posmu un uzlabotu koordināciju starp Infrastruktūras ministriju un Civilās aviācijas direkciju. Vajadzīga plaša pārstrukturēšana dzelzceļa transporta jomā.

Serbijā tika panākts neliels progress enerģētikas nozarē. Vajadzīgs turpmāks darbs, lai izpildītu Enerģētikas Kopienas līguma prasības un atrisinātu atlikušos jautājumus attiecībā uz vides aspektiem enerģētikas nozarē un kodoldrošības jomā. Attiecībā uz piegāžu drošību neliels progress tika panākts gāzes rezervju palielināšanā, tomēr dabasgāzes starpsavienojumu skaits starp Serbiju un citām valstīm joprojām ir neliels.

Pieņemot vairākus tiesību aktus, tika panākts progress informācijas sabiedrības un plašsaziņas līdzekļu jomā. Serbija arī ratificēja Eiropas konvenciju par pārrobežu televīziju. Institucionālās un regulēšanas spējas joprojām ir ierobežotas, un tiesību aktu īstenošanas joma progress joprojām ir nosacīts.

Tika panākts progress finanšu kontroles jomā. Valdība pieņēma visaptverošu politikas dokumentu par valsts iekšējo finanšu kontroli. Stājās spēkā likums par budžeta sistēmu, kurā ietverts arī valsts iekšējās finanšu kontroles juridiskais pamats. Tomēr sagatavošanas darbs modernas un efektīvas valsts finanšu kontroles sistēmas ieviešanai joprojām ir sākuma stadijā. Vēl pilnībā nedarbojas nesen izveidotā revīzijas valsts iestāde.

Tika pieņemta jauna attīstības stratēģija statistikas jomā. Progress bija vērojams arī nozaru statistikas jomā – tika sagatavoti un veikti apsekojumi un skaitīšanas. Tomēr Serbijai joprojām ir jāpieliek papildu pūles, lai izveidotu uzņēmējdarbības reģistru, kas pilnībā darbojas, un turpinātu nostiprināt administratīvās spējas.

Tika panākts progress tiesiskuma, brīvības un drošības jomā. Turpinājās Serbijas un Eiropas Kopienas nolīgumu īstenošana par vīzu režīma atvieglošanu un atpakaļuzņemšanu. Serbija ir veikusi ievērojamu darbu visās jomās, kas iekļautas vīzu režīma liberalizācijas ceļvedī, īpaši jauno biometrisko pasu ieviešanā. Pamatojoties uz Serbijas sasniegto progresu, Komisija 2009. gada jūlijā ierosināja atcelt vīzas prasību Serbijas pilsoņiem, ja tā būs izpildījusi atlikušos ceļvedī noteiktos kritērijus, pirms Padome pieņem lēmumu.[11]

Tika sākta jaunā likuma par robežkontroli īstenošana, bet ir vajadzīgs turpmāks darbs, lai uzlabotu tehniskos standartus un aprīkojumu dažos robežšķērsošanas punktos un kontroli pār robežlīniju ar Kosovu.

Serbija ir panākusi nelielu progresu patvēruma jomā. Lai gan pastāv daži trūkumi, patvēruma procedūras kopumā ir apmierinošas. Tomēr netika veikta vērā ņemama perspektīvā plānošana, lai risinātu jautājumu par pieteikumu skaita iespējamo pieaugumu, un nav izveidota koordinācijas struktūra patvēruma meklētāju integrācijai. Pieņemot vadības stratēģiju un īstenojot likumu par ārvalstniekiem, tika panākts labs progress migrācijas jomā. Tomēr ir vajadzīgs turpmāks darbs, lai īstenotu nesen pieņemtās stratēģijas un uzlabotu migrācijas plūsmu uzraudzību.

Joprojām nopietnas bažas rada nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācija . Tika pieņemts likums par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanu un apkarošanu. Tomēr ziņojumi par aizdomīgiem darījumiem lielākoties attiecas vienīgi uz banku nozari, un izmeklēšanu un notiesājošu spriedumu skaits nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas lietas joprojām bija neliels.

Serbija ir viena no lielākajām tranzīta valstīm narkotiku kontrabandai uz Eiropu. Tika pieņemta stratēģija un arī rīcības plāns narkotiku apkarošanai. Tiesībaizsardzības iestādes konfiscēja lielu apjomu narkotiku. Tomēr narkotiku kontrabanda caur Serbiju joprojām izraisa nopietnas bažas.

Neliels progress tika panākts policijas reformu jomā. Pieauga spēju veidošana un mācības, kā arī starptautiskā un reģionālā sadarbība. Tomēr ir jāuzlabo stratēģiskā plānošana un iekšējā kontrole. Tika pieņemta valsts stratēģija organizētās noziedzības apkarošanai. Tika veikti pirmie pasākumi, lai uzlabotu institucionālo un tiesisko regulējumu attiecībā uz finanšu izmeklēšanām un īpašuma arestu. Tomēr kārtējo reizi kavējās pārskatītā kriminālprocesa kodeksa pieņemšana un stāšanās spēkā. Izmeklēšanas spējas joprojām ir vājas, kā rezultātā galīgu notiesājošu spriedumu skaits šajā jomā ir neliels. Vajadzīgs neatlaidīgs darbs cīņā pret organizēto noziedzību, kas joprojām ir pamats nopietnām bažām.

Serbija panāca nelielu progresu cīņā pret cilvēku tirdzniecību . Tika ratificēta Eiropas Padomes konvencija cīņai pret cilvēku tirdzniecību un pieņemts rīcības plāns. Uzlabojās sadarbība starp dažādām ieinteresētajām personām, tostarp NVO, cīņā pret cilvēku tirdzniecību. Tomēr galīgu notiesājošu spriedumu skaits šajā jomā joprojām ir neliels, bet nepilngadīgo cietušo skaits turpināja pieaugt.

Neliels progress tika panākts tiesiskā un institucionālā regulējuma izveidē personas datu aizsardzībai . Tomēr ir vajadzīgs turpmāks darbs, lai spēka esošos tiesību aktus pilnībā saskaņotu ar Eiropas standartiem un nodrošinātu attiecīgo noteikumu pareizu īstenošanu.

Kosova

Kosova ir panākusi nelielu progresu svarīgu Eiropas partnerības prioritāšu īstenošanā, īpaši nostiprinot savu tiesisko regulējumu attiecībā uz politiskajiem kritērijiem . Šī prioritāte tagad jāīsteno. Otrajā gadā pēc neatkarības pasludināšanas ir izveidotas Kosovas iestādes, un tās pilda savus pienākumus sadarbībā ar attiecīgajām starptautiskajām organizācijām. Tomēr nepieciešams īpaši nostiprināt valsts pārvaldes un asamblejas spējas. Vajadzīgs neatlaidīgs darbs, lai īstenotu tiesu iestāžu reformu un ātrāk apkarotu korupciju, organizēto noziedzību un nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju Praktiskā sadarbība ar ES tiesiskuma misiju ( EULEX ) nenorit atbilstoši politiskajām saistībām, un tā ir jāuzlabo vairākās jomās, kas ietilpst šīs misijas pilnvarās.

Situācija drošības jomā Kosovā ir stabila, bet trausla. Notikuši vairāki incidenti, tostarp EULEX īpašuma vandālisms. Kopumā sabiedriskā kārtība tika uzturēta. Kosovas iestādēm nav pilnīgas kontroles visā Kosovas teritorijā, īpaši tās ziemeļos. Turpina darboties paralēlas struktūras, un nesen notika pašvaldību papildvēlēšanas. Kosovas valdībai ir labāk jāintegrē visas kopienas, īpaši Kosovas serbi, un ar EULEX atbalstu jānostiprina tiesiskums. Kosovas serbu kopienai konstruktīvāk jāiesaistās Kosovas iestāžu darbā, lai vairotu ES atbalsta Eiropas perspektīvas sniegtās priekšrocības. Šajā aspektā īpaši svarīgas būs gaidāmās pašvaldību vēlēšanas un decentralizācijas paplašināšanās. Šajā sakarā tiek gaidīts atbalsts no Belgradas. Turpmāks darbs saskaņas atjaunošanā veicinātu stabilitāti reģionā un sociālekonomisko attīstību.

Attiecībā uz demokrātiju un tiesiskumu Kosovas iestādes savā darbā kopumā ir ievērojušas konstitucionālos noteikumus. Tomēr tiesiskuma nostiprināšanā Kosovā progress bija neliels.

Tika pieņemts asamblejas gada darba plāns 2009. gadam, un tas atbilst valdības likumdošanas stratēģijai. Tomēr asamblejas spējas veikt tiesību aktu projektu pārbaudi un pēc pieņemšanas uzraudzīt to īstenošanu ir vājas. Parlamentāra pārraudzība pār izpildvaru ir ierobežota. Īpaši jānostiprina Eiropas integrācijas komitejas spējas pārraudzīt tiesību aktu pieņemšanu atbilstoši ES standartiem.

Valdības galvenās struktūras ir izveidotas, un Kosovā tika saglabāta politikā stabilitāte. Neliels progress vērojams pašvaldību administratīvās reformas jomā. Augustā tika pieņemts pārskatīts un pilnveidots Eiropas partnerības rīcības plāns. Tagad Kosovai jāpievēršas tā īstenošanai un turpmāko prioritāšu noteikšanai. Koordinācija ministriju starpā Eiropas reformu programmas virzībai Kosovā joprojām ir vāja. Lai Kosova īstenotu savu Eiropas perspektīvu, šajā jomā ir būtiski izveidot efektīvas pārvaldes struktūras. Attīstības un Eiropas integrācijas koordinācijas aģentūra ir nostiprinājusi savas koordinācijas spējas, bet tai trūkst augsta līmeņa politiskā atbalsta, lai vadītu reālu Eiropas integrācijas procesu.

Neliels progress tika panākts valsts pārvaldes reformu jomā. Tika pabeigta uzdevumu un pienākumu pārskatīšana valsts pārvaldē un īstenota lielākā daļa ieteikumu. Tomēr vēl nav pieņemti daži svarīgi tiesību akti. Joprojām bažas izraisa politiskā iejaukšanās civildienesta darbā un iecelšanas procesā valsts amatos. Vajadzīgs neatlaidīgs darbs, lai nostiprinātu spējas visā Kosovas valsts pārvaldē un izveidotu pamatu profesionālam, atbildīgam, neatkarīgam un uz rezultātiem balstītam civildienestam, kas spēj efektīvi īstenot valdības politiku. Jāturpina nostiprināt ombuda biroju. Valsts pārvalde Kosovā joprojām ir vāja.

Samērā neliels progress tika panākts tiesu sistēmas jomā. Reformu process joprojām ir sākuma stadijā. Tika izveidota konstitucionālā tiesa un izvirzīti tās locekļi. Lielākajā daļā tiesu darbojas jaunā tiesas pārvaldības informācijas sistēma. Ar EULEX atbalstu krimināllietu izskatīšanu atsākusi tiesa Mitrovicā. Iecelta Kosovas tiesas padome. Neliels progress tika panākts kara noziegumu lietu izskatīšanā.

Tomēr ir vajadzīgs liels darbs, lai Kosovā nostiprinātu tiesu iestāžu neatkarību un profesionālismu. Ir uzkrājies ievērojams skaits neizskatītu lietu, kas attiecas gan uz civilajām, gan krimināltiesām. Nav izveidots efektīvs mehānisms disciplinārajām procedūrām pret tiesnešiem. Vajadzīgs konstruktīvs valdības un Kosovas serbu kopienas darbs, lai nodrošinātu Kosovas serbu integrāciju tiesu sistēmā. Kosovas tiesu iestādes joprojām darbojas vāji un neefektīvi. Tiesiskums netiek reāli īstenots visā Kosovā, īpaši tas ziemeļos.

Darbojas un ir nostiprinājusi savas spējas korupcijas apkarošanas aģentūra, bet tās pilnvaras ir ierobežotas. Lai gan tika veikti daži pasākumi, daudzās jomās joprojām pastāv korupcija, un tā ir ļoti nopietna problēma. Nav pilnībā izveidots tiesiskais regulējums šajā jomā. Nav likuma par politisko partiju finansēšanu. Vēl nav pieņemta korupcijas apkarošanas stratēģija un rīcības plāns. Ievērojami jāuzlabo sadarbība starp korupcijas apkarošanā iesaistītajām struktūrām. Ir jāgarantē korupcijas apkarošanas aģentūras neatkarība. Kosovai jāgūst panākumi izmeklēšanā, apsūdzību celšanā, saukšanā pie atbildības un notiesājošu spriedumu pieņemšanā korupcijas lietās.

Konstitūcijā ir garantētas cilvēktiesības un mazākumtautību aizsardzība un uzskaitīti galvenie starptautiskie nolīgumi un instrumenti, kas ir tieši piemērojami Kosovā. Tomēr ir vajadzīgs turpmāks darbs, lai nodrošinātu šo tiesību aizsardzību praksē, tostarp mērķtiecīgi pasākumi, lai integrētu visas Kosovas kopienas.

Liels šķērslis ir Kosovas serbu kopienas, īpaši valsts ziemeļos, atturīgā nostāja pret līdzdalību Kosovas iestāžu darbā. Vajadzīgs neatlaidīgs darbs, lai šā jautājuma risināšanai pievērstos gan valdība, gan Kosovas serbu kopiena. Vajadzīgāka arī konstruktīvāka Serbijas pieeja.

Samērā neliels progress tika panākts civilo un politisko tiesību jomā. Attiecībā uz piekļuvi tiesām juridiskās palīdzības sistēma darbojas, bet tā ir jānostiprina. Neliels progress tika panākts attiecībā uz cietumiem un citām labošanas iestādēm. Tomēr vēl ir virkne problēmu, īpaši attiecībā uz ieslodzījuma apstākļiem garīgi slimajiem un mazgadīgiem likumpārkāpējiem un viņu integrāciju atpakaļ sabiedrībā pēc atbrīvošanas. Samērā neliels progress tika panākts attiecībā uz spīdzināšanas un ļaunprātīgas izturēšanās novēršanu un cīņu pret nesodāmību.

Praksē netiek pilnībā garantēta vārda brīvība . Ir bijuši politiskas iejaukšanās gadījumi plašsaziņas līdzekļu darbā. Turpinājās tiesiskā regulējuma attīstība attiecībā uz biedrošanās un pulcēšanās brīvību.

Pilsoniskajai sabiedrībai ir vairāk jāiesaistās politikas formulēšanā un īstenošanā. Neliels progress tika panākts attiecībā uz reliģiskās pārliecības brīvību , īpaši reliģisko objektu atjaunošanā. Vēl ir daudz darāmā, lai panāktu saskaņas atjaunošanu starp dažādām reliģiskajām kopienām. Valstī nav likuma par pazudušām personām . Jārisina jautājums par kompensācijām pazudušo personu ģimenēm.

Netiek pilnībā garantētas ekonomiskās un sociālās tiesības . Ievērojami jāuzlabo sieviešu aizsardzība pret visa veida vardarbību. Joprojām bažas izraisa bērnu tirdzniecība un bērnu darba izmantošana. Vajadzīgs turpmāks darbs, lai garantētu bērnu tiesības. Valdība pieņēma rīcības plānu attiecībā uz invalīdiem. Tomēr netiek pilnībā nodrošināta sociāli visneaizsargātāko iedzīvotāju grupu un invalīdu integrācija un aizsardzība. Joprojām bažas izraisa diskriminācija , un saistībā ar šo jautājumu valdībai ir jārīko vairāk izglītošanas kampaņu. Ir izveidoti tiesību akti un stratēģijas, bet to īstenošana norit vāji. Tika nostiprināts institucionālais un tiesiskais regulējums īpašuma tiesību jomā. Būtisks šķērslis īpašuma tiesību aizsardzībai joprojām ir iestāžu nespēja īstenot savus lēmumus visā Kosovā. Reliģisko īpašumu drošība kopumā tiek nodrošināta.

Mazākumtautību tiesību, kultūras tiesību un mazākumtautību aizsardzības jomā spēkā esošie tiesību akti nodrošina ļoti aizsargājošu vidi mazākumtautību tiesībām un kultūras tiesībām. Tomēr šīs tiesības netiek pienācīgi garantētas praksē. Nav vērojams īpašs progress saskaņas atjaunošanā starp kopienām. Tas ir svarīgs uzdevums iestādēm. Bēgļu un valsts iekšienē pārvietoto personu brīvprātīgas atgriešanās gadījumu skaits joprojām ir neliels. Joprojām nav atrisināti strīdi par zemi starp dažām pašvaldībām un serbu pareizticīgo baznīcu.

Romu, ashkali un Roma romu-ēģiptiešu kopienām joprojām ir ļoti grūti dzīves apstākļi, un tās bieži tiek diskriminētas. Vajadzīgi steidzami pasākumi, lai pārvietotu romu ģimenes, kas dzīvo bīstamos un nepieņemamos apstākļos ar svinu piesārņotjās teritorijās Ziemeļkosovā. Iestādēm jāturpina darbs, lai sasniegtu visas mazākumtautības un nodrošinātu to aizsardzību un integrāciju.

Attiecībā uz reģionālajiem jautājumiem un starptautiskajām saistībām pārskata periodā Kosova turpināja sadarboties ar Starptautisko kara noziegumu tribunālu bijušajai Dienvidslāvijai ( ICTY ). ES turpina uzsvērt, ka, lai reģionālā sadarbība būtu sekmīga, tai ir jābūt iekļaujošai, un pauž nožēlu par to, ka Kosovas dalības veids reģionālajos forumos lika izslēgt to no svarīgiem reģionāliem notikumiem. Kosova pieņēma jaunus muitas zīmogus, par kuriem ANO Ģenerālsekretariāta īpašais pārstāvis paziņoja Eiropas Komisijai un CBTN partneriem, ka tas atbilst ANO DPR 1244/99. Serbija neatzina šo zīmogu likumību, apstrīdot to atbilstību ANO DPR 1244/99. Kosovai un Serbijai ir jārod pragmatiski risinājumi, lai svarīgākie reģionālie forumi arī turpmāk varētu pildīt savu lomu reģionālās sadarbības un attīstības veicināšanā.

Kosovas ekonomiku krīze līdz šim skāra pavisam mēreni. Lai gan sākotnējie rādītāji bija ļoti zemi, IKP tomēr turpināja pieaugt, bet saglabājās ļoti augsts bezdarba līmenis. Pēc importa cenu samazināšanās augstā inflācija pārvērtās deflācijā. Ekonomisko attīstību joprojām nopietni kavē zemais tiesiskuma līmenis, ļoti nelielās un vāji diversificētās ražošanas jaudas un vajā transporta un enerģijas infrastruktūra. Fiskālo politiku virza ad hoc pieprasījums un sistemātiska saikne ar vidēja termiņa politikas pamatu. Uzlabojās energoapgādes stabilitāte, bet tas notika uz budžeta subsīdiju palielināšanas rēķina.

Attiecībā uz ekonomiskajiem kritērijiem Kosova panāca samērā nelielu progresu ceļā uz funkcionējošas tirgus ekonomikas izveidi. Jāveic ievērojamas reformas un ieguldījumi, lai tā varētu ilgtermiņā izturēt konkurences spiedienu un tirgus spēku iedarbību Eiropas Savienībā.

Tika saglabāts vispārīgs konsenss par brīvā tirgus politikas virzieniem. Eiro izmantošana, ievērojamu ārējo parādu neesība un ļoti zemais eksporta līmenis pasargāja ekonomiku no globālās lejupslīdes negatīvās ietekmes. Banku nozarē saglabājās stabilitāte, rentabilitāte un labs kapitalizācijas līmenis. Ekonomisko izaugsmi virzīja pastāvīgais aizdevumu pieaugums un ārvalstu palīdzības palielināšana. Pēc ievērojama pārpalikuma iepriekšējā gadā, 2008. gada budžetā bija neliels deficīts. Nedaudz palielinājās finanšu ieņēmumi. Jūnijā Kosova kļuva par Starptautiskā valūtas fonda un Pasaules Bankas dalībnieci.

Tomēr jau tā lielais tirdzniecības deficīts turpināja padziļināties, īpaši sakarā ar mehānismu un transporta iekārtu importa ievērojamu apjomu apjomīgai ceļu būves programmai. Galvenokārt politikas sliktās plānošanas un īstenošanas dēļ kļuva nestabilāki gan fiskālie, gan ārējie konti. Ekonomikas krīzes rezultātā no jau tā zemās bāzes 2009. gadā krasi samazinājās eksporta apjoms. Ekonomiskas statistikas dati joprojām ir neatbilstoši. Tā kā bankas turpināja noteikt augstas riska prēmijas komercaizdevumiem, saglabājās augstas finanšu izmaksas. Palielinājās budžeta subsīdijas un iemaksas. Lielākie šķēršļi ekonomikas attīstībai joprojām bija zemais tiesiskuma līmenis, korupcija, kas valdīja daudzās jomās, un nenoteiktība attiecībā uz īpašuma tiesībām. Bezdarba līmenis joprojām ir ļoti augsts. Nav vērojams īpašs progress ceļā uz Kosovas jauniešu integrāciju darba tirgū. Joprojām lielas problēmas rada ēnu ekonomika.

Progress Kosovas tiesību aktu un politikas virzienu saskaņošanā ar Eiropas standartiem ir neviendabīgs. Turpinājās tiesiskā regulējuma attīstība muitas, nodokļu, izglītības un kartības uzturēšanas jomā. Tuvināšana ir ļoti agrīnā posmā attiecībā uz vidi, konkurenci, intelektuālo īpašumu, enerģētiku un preču, pakalpojumu un kapitāla brīvu apriti un personu brīvu pārvietošanos. Eiropas standartu īstenošana tādās jomās kā finanšu kontrole un statistika, datu aizsardzība un cīņā pret nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un organizēto noziedzību joprojām ir minimālā līmenī.

ES iekšējā tirgus jomā neliels progress tika panākts attiecībā uz preču brīvu apriti . Tomēr Eiropas prakses un tiesību aktu transponēšana un īstenošana ir sākuma stadijā. Administratīvās spējas joprojām ir vājas. Saskaņošana ir nepietiekama tādās jomās kā personu brīva pārvietošanās, pakalpojumu sniegšanas brīvība un uzņēmējdarbības tiesības . Vajadzīgs neatlaidīgs darbs, lai panāktu progresu kapitāla brīvas aprites jomā, īpaši lai nostiprinātu finanšu nozares regulējumu.

Efektivitātes uzlabojumu rezultātā muitas pārvaldē, pieauga muitas ieņēmumi. Tika pieņemts muitas un akcīzes kodekss. Juridiskie noteikumi par muitu atbilst Eiropas standartiem. Tomēr muitas jomā ir būtiski jānostiprina administratīvās spējas un intensīvāk jācīnās pret korupciju. Ziemeļkosovā joprojām netiek iekasēti muitas nodokļi. EULEX muitnieki uzrauga divas ziemeļos esošās izejas, līdz ar to tur ir samazinājusies kontrabanda. Attiecībā uz nodokļiem turpinājās tiesiskā regulējuma attīstība, un ir stājušās spēkā zemākas nodokļu likmes. Vajadzīgs turpmāks darbs, lai palielinātu administratīvās spējas šajā jomā un samazinātu ēnu ekonomikas apjomu.

Lielā mērā ir pabeigta tiesību aktu īstenošana attiecībā uz publisko iepirkumu , un ir izveidota iepirkuma pārbaudes iestāde. Tomēr tiesību akta īstenošana praksē rada pamatu nopietnām bažām. Iestādēm ir efektīvi jāizmeklē lietas par iespējamu korupciju. Iepirkuma līgumu īstenošanas uzraudzība ir ievērojami jāstiprina. Par iepirkumu atbildīgās amatpersonas Kosovā joprojām var ietekmēt iejaukšanās un iebiedēšana.

Joprojām nav izstrādāta intelektuālā īpašuma stratēģija. Mehānismi rūpnieciskā īpašuma tiesību, autortiesību un saistītu tiesību piemērošanai ir vāji. Tika izveidota Konkurences komisija, kura izmeklēja iespējamos konkurences noteikumu pārkāpumus. Kosovas konkurences tiesību akti nav pilnībā saskaņoti ar Eiropas standartiem.

Iestādēm jāracionalizē dažādās stratēģijas, kas attiecas uz bezdarbu , un jānodrošina to īstenošana. Vajadzīgi uzlabojumi tādās jomās kā veselība un drošība darbavietā un sociālie pakalpojumi un stacionārā aprūpe. Sabiedrības veselības nozarē jānostiprina administratīvās un institucionālās spējas, lai uzlabotu veselības aprūpes pakalpojumu kvalitāti. Sociālā dialoga jomā īpašs progress nav vērojams. Turpinās tiesību aktu saskaņošana ar Eiropas standartiem attiecībā uz izglītību . Tomēr institucionālā reforma šajā jomā vēl nav pabeigta, un politikas ieteikumi ir labāk jāīsteno praksē. Pētniecības jomā iestādes ir uzņēmušās iniciatīvas, lai veicinātu sadarbību ar ES, piemēram, Septītajai pamatprogrammai tās ir iecēlušas Kosovas koordinatoru.

Attiecībā uz nozaru politiku joprojām nav pilnībā izveidots institucionālais un tiesiskais regulējums rūpniecības un MVU jomā. Tika veikts darbs lauksaimniecības jomā un panākts neliels progress attiecībā uz zemes apvienošanu un saimniecību dažādošanu. Tomēr politikas virzienu īstenošanas spējas ir nepietiekamas. Tika pieņemti vairāki pamatlēmumi par vidi .. Vajadzīgs liels darbs, lai tos īstenotu un nodrošinātu atbilstību ES standartiem vides jomā.

Transporta nozarē Kosova ir uzsākusi plašu autoceļu būves programmu, kas kontrastē ar nepietiekamajiem ieguldījumiem dzelzceļa transportā. Kosova turpina aktīvi piedalīties galvenā reģionālā transporta tīkla un Dienvidaustrumeiropas Transporta novērošanas centra darbā. Tomēr aviācijas jomā ir pieņemti tiesību akti, kas neatbilst Eiropas standartiem. Vēl nav iecelta dzelzceļa regulēšanas komisija. Aviācijas regulēšanas komisija ir iecelta, bet vēl nedarbojas.

Vēl ir jāpieņem vairāki svarīgi tiesību akti enerģētikas nozarē, kur joprojām ir nopietnas problēmas. Joprojām bieža parādība ir strāvas padeves traucējumi. Lai gan ir bijuši nelieli uzlabojumi, nozares finansiālo dzīvotspēju ierobežo pastāvīgie zaudējumi un rēķinu apmaksas zemais līmenis. Valdība pieņēma lēmumu būvēt jaunu elektrostaciju, kurā kā kurināmo izmantos brūnogles un kurai būs jāievēro Eiropas standarti. Kosovas pārvades sistēmas operatoram joprojām ir problemātiski kā pilntiesīgam partnerim piedalīties reģionālajos komerciālajos mehānismos.

Informācijas sabiedrības un plašsaziņas līdzekļu jomā ir vajadzīgs papildu darbs, lai īstenotu spēkā esošos tiesību aktus un stratēģijas. Jāturpina regulēšanas iestāžu, piemēram, Telekomunikāciju regulēšanas aģentūras un Plašsaziņas līdzekļu neatkarīgās komisijas, administratīvo spēju un finansiālās un politiskās neatkarības nostiprināšana. Jāieceļ sabiedriskās raidorganizācijas valde..

Samērā neliels progress vērojams finanšu kontroles un statistikas jomā. Jāturpina darbs, lai uzlabotu iekšējās un ārējās kontroles spējas. Statistikas infrastruktūra joprojām ir vāja.

Samērā neliels progress tika panākts tiesiskuma, brīvības un drošības jomā . Robežu pārvaldības jomā tika izveidoti mehānismi sadarbībai starp attiecīgajām aģentūrām. Tomēr joprojām netiek nodrošināta robežu necaurlaidība, un ir jānostiprina policijas robežu pārvaldības resursi un spējas Kosovas patvēruma pieteikumu izskatīšanas vēl arvien ir ierobežotas. Repatriēto personu reintegrācija joprojām norit nelielā apjomā. Jāizveido atbilstoša atpakaļuzņemšanas sistēma.

Tiesu un tiesībaizsardzības iestādes joprojām nespēj cīnīties pret nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju . Nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācija attiecīgajos tiesību aktos nav definēta kā noziegums. Spēkā esošais tiesiskais regulējums ir neatbilstošs un netiek pilnībā īstenots. Nav izveidota pastāvīga struktūra, kas koordinētu cīņu pret nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju. Finansiālās izmeklēšanas centram iesniegto ziņojumu skaits ir ļoti neliels. Joprojām ir nepietiekama sadarbība starp šo centru un nodokļu iestādi.

Pārskata periodā pieauga konfiscēto narkotiku apjoms, izmeklēto lietu skaits un arestēto un tiesāto personu skaits. Kosova ir pieņēmusi stratēģiju un rīcības plānu narkotiku kontrabandas apkarošanai. Tomēr sadarbība starp tiesībaizsardzības iestādēm šajā jomā joprojām ir vāja. Netiek pilnībā nodrošināta konfiscēto narkotiku droša glabāšana. Kopumā narkotiku kontrabanda joprojām izraisa nopietnas bažas.

Ir izveidots tiesiskais regulējums kārtības uzturēšanai . Sabiedriskās kārtības uzturēšanas funkcijas lielā mērā tiek nodrošinātas. Savos iecirkņos atgriezusies lielākā daļa Kosovas serbu kopienas policistu, kas dzīvo uz ziemeļiem no Ibaras upes un kuri pēc neatkarības pasludināšanas bija atstājuši dienestu. Notikuši vairāki vardarbīgi incidenti, tostarp EULEX īpašuma mērķtiecīga bojāšana. Policijas spēju novērst sabiedriskās kārtības traucējumus valsts ziemeļos mazina tas, ka Mitrovicas reģionā nav etniski daudzveidīgas sabiedriskās kārtības uzturēšanas policijas vienības. Kavējas darba aprakstu sagatavošana policijas augstākā vadības līmeņa darbiniekiem, viens no kuriem ir Kosovas serbs. Pastāv nopietni trūkumi izmeklēšanas spēju ziņā un policijas darbībā, kas balstīta uz izlūkdatiem. Nav izveidota stratēģija ieroču savākšanai no civiliedzīvotājiem. Netiek pilnībā nodrošināta policijas pierādījumu drošība. Vajadzīgs turpmāks progress EULEX piekļuves nodrošināšanā galvenajām datubāzēm, lai EULEX atbilstoši savām izpildu pilnvarām varētu efektīvi veikt izmeklēšanu.

Organizētā noziedzība joprojām ir nopietna problēma, kas ietekmē tiesiskumu un uzņēmējdarbības vidi. Tika pieņemta stratēģija un rīcības plāns cīņai pret organizēto noziedzību, bet tiesiskais regulējums joprojām nav pilnībā izveidots. Policijas darbu šajā jomā kavē tas, ka nav likuma par liecinieku aizsardzību, un ierobežotās spējas nodrošināt liecinieku aizsardzību. Kosova joprojām ir organizētās noziedzības izcelsmes un tranzīta valsts. Tā arī ir izcelsmes, galamērķa un tranzīta maršruts cilvēku tirdzniecībai. Joprojām bažas izraisa Kosovas tiesībaizsardzības iestāžu veiktā cietušo identifikācija un ar cilvēku tirdzniecību saistīto noziegumu izmeklēšana. Organizētā noziedzība ir īpaša problēma visā Kosovā, īpaši tās ziemeļos. Kosova ir pieņēmusi stratēģiju un rīcības plānu attiecībā uz terorismu , bet vēl nav izveidots tiesiskais regulējums.

Kosovā joprojām nav tiesību aktu datu aizsardzības jomā. Nav izveidota neatkarīga datu uzraudzības iestāde.

Turcija

Turcija joprojām apmierinoši īsteno politiskos kritērijus . Visā valstī notika brīvas un godīgas pašvaldību vēlēšanas. Neliels progress tika panākts tādās jomās kā tiesu iestāžu reforma, attiecībās starp civilajām un militārajām aprindām un kultūras tiesības. Valdība ir uzsākusi plašu apspriešanu ar politiskajām partijām un pilsonisko sabiedrību nolūkā atrisināt kurdu jautājumu. Tomēr ir vajadzīgs ievērojams turpmāks darbs lielākajā daļā no jomām, kas saistītas ar politiskajiem kritērijiem, īpaši pamattiesību jomā un attiecībā uz konstitucionālajām reformām.

Attiecībā uz demokrātiju un tiesiskumu izmeklēšanas rezultātā attiecībā uz varbūtējo noziedzīgo tīklu Ergenekon tika celtas nopietnas apsūdzības krimināllietā, kurā cita starpā iesaistītas militārpersonas. Šī lieta ir iespēja Turcijai nostiprināt pārliecību par tās demokrātisko iestāžu pareizu darbību un tiesiskumu. Tomēr svarīgi ir tas, ka ar šo lietu saistītajā tiesvedībā tiek pilnībā ievērots pienācīgs tiesas process, īpaši apsūdzēto tiesības. Valdība atkārtoti pauda apņemšanos īstenot reformas, kas saistītas ar ES, tā iecēla galveno sarunu vadītāju, kas nodarbināts uz pilnu slodzi, un apstiprināja valsts programmu acquis pieņemšanai. Tomēr reformu īstenošanu apgrūtina dialoga un kompromisa gara trūkums starp politiskajām partijām. Turcija vēl nav saskaņojusi ar Eiropas standartiem savus tiesību aktus par politiskajām partijām.

Attiecībā uz valsts pārvaldes reformu ir vajadzīgs ievērojams turpmāks darbs, īpaši civildienesta modernizācijā. Galvenās prioritātes joprojām ir samazināt birokrātiju un veicināt administratīvo vienkāršošanu, kā arī turpināt darbu, lai izveidotu profesionālu, neatkarīgu, atbildīgu un pārredzamu civildienestu, kas balstīts uz rezultātiem.

Tika panākts neliels progress attiecībā uz civilo kontroles nodrošināšanu pār drošības spēkiem , īpaši militāro tiesu jurisdikcijas ierobežošanā. Tomēr bruņoto spēku augstākās amatpersonas turpināja sniegt paziņojumus par jautājumiem, kas neietilpst to atbildības sfērā, un ir jānodrošina parlamentārā kontrole pār aizsardzības izdevumiem. Nopietnas bažas izraisa militārpersonu iespējamā līdzdalībā pret valdību vērstās darbībās, kas atklājās, veicot izmeklēšanu Ergenekon lietā.

Tiesu iestāžu jomā pozitīvi ir tas, ka pēc apspriešanās ar ieinteresētajām personām valdība pieņēma tiesu sistēmas reformu stratēģiju. Pozitīvi vērtējami arī pasākumi darbinieku skaita un finansējuma palielināšanai. Tomēr šis darbs ir jāturpina, un joprojām nav kliedētas bažas par tiesu iestāžu neatkarību, objektivitāti un darba efektivitāti, piemēram, attiecībā uz Tiesnešu un prokuroru augstās padomes sastāvu un reģionālo apelācijas tiesu izveidošanu.

Ir uzlabots tiesiskais regulējums korupcijas novēršanai. Tomēr daudzās jomās joprojām valda korupcija. Turcijai ir jāpabeidz korupcijas apkarošanas stratēģijas izveide un jāgūst panākumi izmeklēšanā, apsūdzību celšanā, saukšanā pie atbildības un notiesājošu spriedumu pieņemšanā.

Neliels progress tika panākts cilvēktiesību un mazākumtautību aizsardzības jomā, bet vēl ir daudz darāmā. Neliels progress tika panākts attiecībā uz starptautisko cilvēktiesību ievērošanu . Tomēr ANO Konvencijas pret spīdzināšanu fakultatīvais protokols vēl nav ratificēts, un nav izpildīti daži Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedumi, kas nosaka, ka ir vajadzīgi tiesību aktu grozījumi. Jānostiprina institucionālā struktūra cilvēktiesību veicināšanai un īstenošanai. Jāizveido ombuda institūcija.

Lai gan Turcijas tiesiskajā regulējumā ir iekļauti visaptveroši tiesiskās aizsardzības līdzekļi pret spīdzināšanu un ļaunprātīgu izturēšanos , tomēr to īstenošanas centieni un valdības nulles tolerances politikas piemērošana bija ierobežoti. Joprojām nopietnas bažas izraisa apgalvojumi par ļaunprātīgu izturēšanos un vainīgo nesodāmība. Lai precīzi novērtētu progresu šajā jomā, būtu noderīgi, ja Turcijas iestādes pēc iespējas ātri atļautu publicēt Eiropas Padomes Spīdzināšanas novēršanas komitejas ( CPT ) ziņojumu.

Attiecībā uz cietumiem neliels progress tika panākts infrastruktūras un mācību uzlabošanā un papildu darbinieku pieņemšanā. Tomēr vēl nav atrisināta problēma, kas saistīta ar pārblīvētību un pirmstiesas ieslodzījumā esošu personu lielo īpatsvaru.

Turcijas kriminālkodeksa 301. pantu vairs sistemātiski neizmanto, lai ierobežotu vār da brīvību . Tomēr tiek veikta kriminālvajāšana un pieņemti notiesājoši spriedumi, pamatojoties uz citiem kriminālkodeksa pantiem. Turcijas tiesībās nav pietiekami garantēta vārda brīvība atbilstoši Eiropas Cilvēktiesību konvencijai un Eiropas Cilvēktiesību tiesas jurisdikcijai. Preses brīvības īstenošanu praksē ietekmē politiskais spiediens uz plašsaziņas līdzekļiem un juridiskā nenoteiktība.

Attiecībā uz biedrošanās brīvību tiesiskais regulējums lielā mērā atbilst Eiropas standartiem. Tomēr jāpanāk ievērojams progress tā īstenošanā; biedrības saskaras ar nesamērīgi rūpīgu to darbības pārbaudi, un dažos gadījumos tā rezultātā ir ierosināta tiesvedība.

Attiecībā uz reliģiskās pārliecības brīvību likuma par fondiem īstenošana noritēja netraucēti. Valdība ir uzsākusi dialogu ar alevi kopienu un reliģiskajām kopienām, kas nav musulmaņu reliģiskās kopienas. Tomēr to īpašās problēmas vēl nav atrisinātas. Likumā par fondiem netiek risināts jautājums par īpašumiem, kas ir konfiscēti un pārdoti trešām personām, nedz arī par to fondu īpašumiem, kuri tika apvienoti pirms jauno tiesību aktu pieņemšanas. Joprojām notiek uzbrukumi minoritāšu reliģijām. Tomēr vēl ir jāizveido tiesiskais regulējums, kas atbilst Eiropas Cilvēktiesību konvencijas prasībām, lai visas reliģiskās kopienas, kas nav musulmaņi, un alevi kopiena varētu darboties bez nepamatotiem ierobežojumiem, tostarp attiecībā uz garīdznieku izglītošanu. Turcijai jāveic turpmāks darbs, lai radītu tādu vidi, kas veicina reliģiskās pārliecības brīvības pilnīgu ievērošanu praksē.

Kopumā ir izveidots vispārīgais tiesiskais regulējums, kurā tiek garantētas sieviešu tiesības un dzimumu līdztiesība. Tomēr ir vajadzīgs ievērojams turpmāks darbs, lai šo tiesisko regulējumu padarītu par realitāti un samazinātu plaisu starp vīriešu un sieviešu līdzdalību ekonomikā un iespējām, nozīmi politikā un piekļuvi izglītībai. Dažos valsts apgabalos joprojām nopietna problēma ir sadzīves vardarbība, slepkavības goda dēļ un agras un piespiedu laulības. Vajadzīga turpmāka izglītošana un izpratnes veidošana par sieviešu tiesībām un dzimumu līdztiesību – gan vīriešiem, gan sievietēm.

Jāpaātrina darbs visās jomās, kas saistītas ar bērnu tiesībām , tostarp attiecībā uz administratīvajām spējām, veselību, izglītību, nepilngadīgo tiesu sistēmu un bērnu darba izmantošanu. Nopietnas bažas izraisa gadījumi, kad saskaņā ar terorisma apkarošanas likumu nepilngadīgie tiek tiesāti kā pieaugušie un saņem nesamērīgus sodus.

Joprojām nav tiesību aktu, kas nodrošinātu, ka pilnībā tiek ievērotas arodbiedrību tiesības atbilstoši ES standartiem un attiecīgajām Starptautiskās Darba organizācijas ( ILO ) konvencijām, īpaši tiesības apvienoties organizācijās, streikot un tiesības slēgt koplīgumus.

Mazākumtautību tiesību jomā stāvoklis nav mainījies. Neliels progress tika panākts kultūras tiesību jomā, īpaši līdz ar valsts televīzijas kanāla izveidi, kas raida kurdu valodā. Tomēr vēl pastāv ierobežojumi, īpaši attiecībā uz tādu valodu lietošanu, kas nav turku valoda, privātajā televīzijā un radio apraidē, politiskajā dzīvē, izglītībā un saskarsmē sabiedrisko pakalpojumu jomā. Tiesiskais regulējums attiecībā uz tādu valodu lietošanu, kas nav turku valoda, pieļauj ierobežojošu traktējumu, un tā īstenošana ir nekonsekventa. Tika panākts progress attiecībā uz romu stāvokli, kuri bieži saskaras ar diskriminējošu attieksmi. Turpinās romu apdzīvoto rajonu demolēšana, nenodrošinot alternatīvus mājokļus.

Attiecībā uz valsts austrumu un dienvidaustrumu apgabaliem valdība ir uzsākusi plašas sabiedriskas debates par kurdu jautājumu, kas aptver kultūras, politiskos un ekonomiskos aspektus. Svarīgi, lai pēc šīm debatēm tiktu veikti konkrēti pasākumi. Vēl viens pozitīvs pasākums ir likuma par Sīrijas robežas atmīnēšanu pieņemšana. Tomēr tiesību aktu par terorisma apkarošanu plašā interpretācija ir radījusi nevajadzīgus ierobežojumus pamattiesību īstenošanai. Joprojām nav atcelta ciemu apsargāšanas sistēma.

Turpinājās Kurdistānas Strādnieku partijas, kas ir ES teroristu organizāciju sarakstā, teroristu uzbrukumi, kuri prasīja daudzas dzīvības.

Turpinājās kompensāciju izmaksa valsts iekšienē pārvietotām personām . Tomēr valdībai nav visaptverošas valsts stratēģijas, lai risinātu jautājumu par valsts iekšienē pārvietotām personām, un ir jāpaātrina darbs, lai atrisinātu šo personu vajadzības.

Attiecībā uz reģionālajiem jautājumiem un starptautiskajām saistībām Turcija izteica sabiedrisku atbalstu sarunām, kas turpinās ANO aizgādnībā, lai rastu Kipras problēmas visaptverošu noregulējumu. Tomēr nav panākts progress divpusējo attiecību normalizēšanā ar Kipras Republiku. Turcija nav pilnībā īstenojusi Asociācijas nolīguma papildprotokolu un nav novērsusi visus šķēršļus preču brīvai apritei, tostarp ierobežojumus tiešajiem transporta sakariem ar Kipru.

Jautājumā par attiecībām ar Grieķiju notika turpmākas situācijas izpētei veltītas sarunas, bet robežstrīdos vienošanās nav panākta. Tika veikti turpmāki pasākumi, lai veidotu savstarpēju uzticēšanos. Grieķija iesniedza ievērojamu skaitu formālu sūdzību par pastāvīgiem tās gaisa telpas pārkāpumiem, ko veic Turcija, tostarp lidojumiem pār Grieķijas salām. Saglabājās labas attiecības ar Bulgāriju . Joprojām svarīgs jautājums ir labas kaimiņattiecības.

Turcija saglabāja pozitīvu lomu Rietumbalkānu reģionā.

Kopš 2009. gada jūnija Turcija ir Dienvidaustrumeiropas sadarbības procesa ( SEECP ) rotējošās prezidentūras priekšsēdētaja.

Samazinoties gan ārējam, gan iekšējam pieprasījumam, īpaši ieguldījumiem, pasliktinājās situācija Turcijas ekonomikā . Tomēr iepriekš veikto strukturālo reformu un pret cikliskumu vērsto pasākumu rezultātā krīze galvenokārt ietekmēja reālo ekonomiku. Kopumā tika saglabāta makroekonomiskā stabilitāte. Ievērojami samazinājās inflācija – to galvenokārt izraisīja spiediens, ko radīja enerģijas patēriņš, un iepriekš spraigā saimnieciskā darbība. Bezdarba līmenis ievērojami palielinājās. Sarežģītā ekonomiskajā vidē nedaudz palēninājās strukturālo reformu process, īpaši 2009. gada pirmajā pusgadā. Ieguldījumu klimatu nedaudz nenoteiktāku padarīja tas, ka nebija ticamu fiskālo plānu un nodrošinājuma.

Ekonomisko kritēriju nozīmē Turcijā ir funkcionējoša tirgus ekonomika. Ja Turcija turpinās īstenot savu visaptverošo reformu programmu strukturālo trūkumu novēršanai, paredzams, ka vidējā termiņā tā spēs izturēt konkurences spiedienu un tirgus spēkus Eiropas Savienībā.

Pašreizējos sarežģītajos apstākļos tika saglabāts konsenss par ekonomiskas politikas pamatprincipiem. Turcija apmierināja pieprasījumu pēc ekspansīvas politikas, lai kompensētu ekonomiskās situācijas izteikto pasliktināšanos, un lielā mērā iekļāva to plašākā attīstības stratēģijā, kas saistīta ar lielākiem valsts ieguldījumiem, darbavietu radīšanu un nozaru reformām. Neliels progress tika panākts valsts cilvēku un fiziskā kapitāla modernizēšanā, lai gan ekonomikas krīze rada šķēršļus šim procesam. Joprojām bija pieejams ārējais finansējums, un oficiālās rezerves no sākotnēji augsta līmeņa saruka pavisam nedaudz. Ārējā nelīdzsvarotība tika ievērojami samazināta, un arī inflācijas spiediens ir mazinājies. Turpinājās privatizācija, un tika veikti daži apjomīgi darījumi, īpaši enerģētikas nozarē. Neraugoties uz vairākiem globāla mēroga finansiālās nestabilitātes uzplūdiem, Turcijas finanšu nozare līdz šim ir parādījusi ievērojamu elastīgumu. Turcija diversificēja tirdzniecību, virzot to uz jauniem tirgiem, un tādējādi daļēji mazināja krīzes ietekmi.

Lai gan krīzes apkarošanas fiskālie pasākumi nedaudz mazināja ekonomikas lejupslīdi, tie tomēr var pakļaut riskam iepriekšējo gadu fiskālās konsolidācijas ieguvumus un ilgtspējīgas vidēja termiņa politikas virzienus, ja šie pasākumi netiks savlaicīgi atcelti. Tika apturēti un dažos gadījumos pat pavērsti pretējā virzienā pasākumi fiskālās pārredzamības palielināšanai. Īpaši problemātiska kļuva situācija darba tirgū, un krasi pieauga bezdarbs. Joprojām tiek kavēta darbavietu radīšana, kam īpašs šķērslis ir darbaspēka kvalifikāciju pieprasījuma un piedāvājuma neatbilstība, salīdzinoši lielās sociālās iemaksas un neelastīgā nodarbinātības prakse. Neraugoties uz dažādām jaunām Turcijas valdības iniciatīvām, ekonomikas krīzes dēļ MVU ir grūti piekļūt finansējumam, kas kavē Turcijas ekonomikas nozaru pārveidi. Joprojām trūkst pārredzamības valsts atbalsta piešķiršanā. Lai gan līdz ar jaunu tiesību aktu pieņemšanu tika atvieglota ienākšana tirgū, joprojām pastāv šķēršļi iziešanai no tirgus. Tiesiskā vide un īpaši tiesas procedūras rada praktiskas problēmas un šķēršļus labākas uzņēmējdarbības veidošanai. Turcija pieņēma visaptverošu rīcības plānu, lai samazinātu ēnu ekonomikas daļu, kas joprojām ir liela problēma.

Turcija turpināja uzlabot savu spēju uzņemties dalības saistības . Lai gan dažkārt nevienmērīgs, progress tika panākts lielākajā daļā no jomām. Pavirzījusies uz priekšu tiesību aktu saskaņošana konkrētās jomās, piemērām, tādās kā preču brīva aprite, intelektuālā īpašuma tiesības, pretmonopola politika, enerģētika, uzņēmējdarbības un rūpniecības politika, patērētāju aizsardzība, statistika, Eiropas komunikāciju tīkli un zinātne un pētniecība. Jāturpina darbs tiesību aktu saskaņošanā tādās jomās kā vide, valsts atbalsts, sociālā politika un nodarbinātība, uzņēmējdarbības tiesības, publiskais iepirkums, pārtikas nekaitīgums, veterinārā un fitosanitārā politika un pakalpojumu sniegšanas brīvība. Jāpabeidz tiesību aktu saskaņošana muitas savienības un ārējo attiecību jomā, attiecībā uz nostāju koordināciju PTO. Nav atrisinātas vairākas ieilgušas un ir radušās jaunas nesaskaņas tirdzniecības jautājumos. Svarīgi, lai Turcija pilnībā ievērotu muitas savienības saistības. Lielākajā daļā jomu Turcijai ir būtiski uzlabot administratīvās spējas, lai paveiktu darbu ar acquis .

Diezgan labi ir pavirzījies uz priekšu darbs preču brīvas aprites jomā, bet pārskata periodā panāktais progress bija samērā neliels. Tirdzniecību arvien vairāk traucēja tehniski šķēršļi, kas saistīti ar atbilstības novērtēšanu un standartizāciju. Tādās jomās kā tiesības veikt uzņēmējdarbību un pakalpojumu sniegšanas brīvība tiesību aktu saskaņošana ir sākuma stadijā. Nav vērojams progress pasta pakalpojumu jomā, kā arī profesionālās kvalifikācijas savstarpējas atzīšanas jomā. Turcija panāca nelielu progresu kapitāla brīvas aprites jomā, īpaši saistībā ar rīcības plāniem, kas attiecas uz kapitāla plūsmu un maksājumiem un nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas apkarošanu. Turcija panāca progresu tiesību aktu liberalizācijā apdrošināšanas jomā. Tomēr tiesību aktu saskaņošana ar acquis attiecībā uz kapitāla plūsmu un maksājumiem joprojām ir veikta mazā apjomā. Nenozīmīgs progress tika panākts darba ņēmēju brīvas pārvietošanās jomā. Saskaņošana ir tikai sākuma stadijā.

Neliels progress vērojams publiskā iepirkuma jomā, īpaši saistībā ar administratīvajām spējām; dažas līgumslēdzējas iestādes īsteno labu iepirkuma praksi. Tomēr joprojām nav izveidota stratēģija reformām, kas ir vajadzīgas, lai nodrošinātu tiesību aktu saskaņošanu un iestāžu spēju veidošanu. Arvien biežāk notiek atkāpes no vispārīgajiem noteikumiem, tāpat arī priekšroka tiek dota vietējiem uzņēmumiem, samazinot konkurenci un efektivitāti publiskajos konkursos. Pārskata periodā nebija vērojams būtisks progress uzņēmējdarbības tiesību jomā. Jaunais tirdzniecības kodekss nav pieņemts. Salīdzinoši labi pavirzījusies uz priekšu saskaņošana intelektuālā īpašuma tiesību jomā. Turpināja uzlaboties koordinācija un sadarbība starp dažādajām valsts struktūrām, kas saistītas ar intelektuālā īpašuma tiesībām, un to specializācija. Tomēr to īstenošana joprojām ir neapmierinoša. Svarīgi ir pieņemt saskaņotus un atjauninātus tiesību aktus, kas reglamentē intelektuālā īpašuma tiesības, tostarp kriminālsankcijas.

Turcija ir panākusi augstu saskaņošanas līmeni pretmonopolu jomā, tostarp attiecībā uz apvienošanās kontroles noteikumiem. Tomēr nav veikta turpmāka saskaņošana valsts atbalsta jomā, un ilgi gaidītais likums par valsts atbalstu vēl arvien nav pieņemts.

Neliels progress tika panākts finanšu pakalpojumu jomā. Turcijas tiesību akti ir daļēji saskaņoti ar acquis visās trijās finanšu pakalpojumu apakšjomās. Attiecībā uz informācijas sabiedrību un plašsaziņas līdzekļiem neliels progress bija vērojams elektronisko sakaru jomā. Tomēr ir svarīgi pieņemt īstenošanas tiesību aktus, lai nodrošinātu primāro tiesību aktu efektīvu ietekmi tirgū. Nenozīmīgs progress tika panākts audiovizuālās politikas jomā.

Lauksaimniecības un lauku attīstības jomā tiesību aktu saskaņošanas līmenis ar acquis joprojām bija zems. Pašreizējie lauksaimniecības atbalsta politikas virzieni un stratēģiskās politikas veidošana arvien vairāk tiek nodalīta no KLP, bet tajā pašā laikā IPARD struktūru akreditācijas slīdošais grafiks atklāj grūtības, kas saistītas ar funkcionējošu administratīvo un organizatorisko struktūru izveidi un procedūru izstrādi lauku attīstības fondu pārvaldīšanai saskaņā ar ES standartiem. Steidzami risināms jautājums joprojām ir šķēršļi cūkgaļas izstrādājumu tirdzniecībai, kas ir divpusējo saistību pārkāpums. Kopumā progress šajā jomā bija samērā neliels. Turcija panāca samērā nelielu progresu pārtikas nekaitīguma, veterinārās un fitosanitārās politikas jomā. Darbs tika turpināts, bet acquis transponēšana un īstenošana šajā jomā joprojām ir sākuma stadijā. Zivsaimniecības jomā tika panākts neliels progress resursu un flotes pārvaldībā un starptautisko nolīgumu īstenošanā. Tomēr netika panākts progress šīs nodaļas tiesību aktu saskaņošanā.

Turcija panāca samērā nelielu progresu tiesību aktu saskaņošanā transporta nozarē . Īstenošanas spējas atpaliek autotransporta nozarē, bet dzelzceļa nozarē progress nav vērojams. Samērā neliels progress tika panākts gaisa transporta jomā. Saziņas trūkums starp gaisa satiksmes kontroles centriem Turcijā un Kipras Republikā joprojām nopietni apdraud lidojumu drošību. Turcija neveic darbu, lai integrētos Eiropas gaisa telpā. Jūras transporta nozarē progress bija samērā neliels; Turcijas iekļaušana Parīzes vienošanās protokola baltajā sarakstā apliecina tās kā karoga valsts labos rezultātus.

Tika panākts neliels un nevienmērīgs progress enerģētikas nozarē. Aktualitātes atjaunojamās enerģijas, energoefektivitātes un elektroenerģijas tirgus jomā vieš cerības. Tomēr attiecībā uz dabasgāzi, kodolenerģiju, kodoldrošību un aizsardzību pret radiāciju Turcijai ir jāīsteno tās tiesību akti un stratēģijas.

Nodokļu jomā tika panākts progress tiesību aktu saskaņošanā, īpaši diskriminējošo nodokļu samazināšanā alkoholiskajiem dzērieniem. Tomēr ir jānovērš dažas neatbilstības, pirms tiks panākta pilnīga saskaņošana.

Turcija ir panākusi samērā nelielu progresu ekonomikas un monetārās politikas jomā. Monetārās politikas jomā joprojām nav panākta pilnīga saskaņošana ar acquis . Vēl arvien pastāv trūkumi tiesiskajā regulējumā, piemēram, attiecībā uz centrālās bankas pilnīgu neatkarību, publiskā sektora monetārā finansējuma aizliegumu un aizliegumu valsts sektora iestādēm priviliģēti piekļūt finanšu tirgiem.

Turcija panāca samērā nelielu progresu sociālās politikas un nodarbinātības jomā. Pozitīvs pasākums ir parlamentārās komisijas izveide sieviešu un vīriešu vienlīdzīgu iespēju jautājumos. Straujāk norit sagatavošanas darbs dalībai Eiropas Sociālajā fondā. Tomēr tiesību akti attiecībā uz darba tiesībām, veselību un drošību darbavietā un diskriminācijas novēršanu neatbilst ES standartiem. Netika panākts progress arodbiedrību tiesību pilnīgā nodrošināšanā saskaņā ar ES standartiem un ILO konvencijām. Sieviešu dalība darba tirgū ir ļoti zemā līmenī. Jāpaātrina centieni apkarot nedeklarētu darbu un sociālo atstumtību.

Turcija nav panākusi turpmāku progresu uzņēmējdarbības un rūpniecības politikas jomā, īpaši jaunas rūpniecības stratēģijas un jaunu nozaru stratēģiju sagatavošanā, kuras tagad ir jāpabeidz un jāpublicē. Tāpat arī ir pieejami dažādi uzņēmējdarbības un rūpniecības politikas instrumenti un iespējami uzņēmējdarbības vides uzlabojumi. Turcija ir panākusi pietiekamu saskaņošanas līmeni ar acquis uzņēmējdarbības un rūpniecības politikas jomā.

Turcija ir panākusi nelielu progresu Eiropas komunikāciju tīklu jomā. Turcija 2009. gada jūlijā parakstīja starpvaldību nolīgumu par Nabuko gāzesvadu. Šis projekts ir svarīgs stratēģisks solis ceļā uz ciešāku sadarbību enerģētikas jomā starp ES un Turciju un citām reģiona valstīm, kā arī uz enerģijas avotu diversifikāciju. Viena no augstākajām ES enerģijas drošības prioritātēm joprojām ir savlaicīgi pabeigt dienvidu gāzes transporta koridora izveidi, jo īpaši ātri īstenojot starpvaldību nolīgumu par Nabuko gāzesvadu. Neliels progress vērojams reģionālās politikas un strukturālo instrumentu koordinācijas jomā. Tika pabeigta tiesiskā un institucionālā regulējuma izveide IPA III un IV komponenta īstenošanai, vietējās un reģionālās ieinteresētās personas bija iesaistītas projektu sagatavošanā, un pēc tam tika izveidotas attīstības aģentūras. Tomēr jāturpina administratīvo spēju nostiprināšana. Kopumā Turcijas tiesību aktu saskaņošanas līmenis ar acquis šajā nodaļā joprojām ir samērā zemā līmenī.

Attiecībā uz tiesu sistēmu pozitīvs pasākums ir tas, ka valdība pieņēma tiesu iestāžu reformas stratēģiju. Tāpat arī pozitīvi vērtējami un jāturpina pasākumi, kas tika veikti, lai palielinātu darbinieku skaitu un līdzekļus. Tomēr vēl ir jāatrisina jautājums par tiesu iestāžu neatkarību, objektivitāti un efektivitāti. Attiecībā uz korupcijas apkarošanu neliels progress tika panākts tiesību aktu un institucionālās sistēmas nostiprināšanā cīņai pret korupciju. Tomēr daudzās jomās joprojām valda korupcija. Ļoti svarīgi būs pieņemt un efektīvi īstenot korupcijas apkarošanas valsts stratēģiju.

Tika panākts neliels un nevienmērīgs progress tiesiskuma, brīvības un drošības jomā. Turcija ir panākusi samērā nelielu progresu attiecībā uz ārējām robežām un Šengenas zonu, kā arī migrācijas un patvēruma jomā. Ņemot vērā patvēruma meklētāju skaita kraso pieaugumu, jāturpina darbs, lai reorganizētu sistēmu. Turcija nesen piekrita atsākt formālas sarunas par atpakaļuzņemšanas nolīgumu starp EK un Turciju.

Pētniecības jomā Turcija ir veikusi ievērojamu darbu, lai pastiprinātu līdzdalību Septītajā pētniecības un attīstības pamatprogrammā un uzlabotu valsts pētniecības spējas. Tomēr ir vajadzīgs turpmāks darbs, lai integrētos Eiropas pētniecības telpā.

Attiecībā uz vidi , parakstot Kioto protokolu, Turcija ir panākusi progresu ķīmisko vielu un horizontālo tiesību aktu saskaņošanas jomā. Neliels progress vērojams atkritumu, gaisa kvalitātes, rūpnieciskā piesārņojuma, risku pārvaldības un ķīmisko vielu jomā. Tomēr vispārējais tiesību aktu saskaņošanas līmenis joprojām ir nepietiekams. Turcija nav panākusi progresu tādās jomās kā ūdens kvalitāte, dabas aizsardzība un ĢMO.

Neliels progress tika panākts patērētāju un veselības aizsardzības jomā. Tomēr joprojām ir vajadzīgs turpmāks darbs attiecībā uz patērētāju aizsardzību, īpaši jautājumos, kas nav saistīti ar drošību, un jānodrošina patērētāju aizsardzības pienācīga piemērošana kopumā. Neliels progress vērojams sabiedrības veselības jomā, īpaši tabakas kontroles jomā un administratīvo spēju nostiprināšanā attiecībā uz lipīgām slimībām.

Turcija ir sasniegusi augstu tiesību aktu saskaņošanas līmeni muitas jomā, ko nodrošināja muitas savienība ar ES. Tomēr dažās jomās joprojām ir vajadzīga turpmāka saskaņošana ar ES acquis , piemēram, attiecībā uz brīvās tirdzniecības zonām un atbrīvojumu no muitas nodokļiem. Turcija ir sasniegusi augstu tiesību aktu saskaņošanas līmeni ārējo attiecību jomā, tomēr tiesību aktu saskaņošana ir jāpabeidz, īpaši attiecībā uz nostāju koordināciju PTO. Nav atrisinātas vairākas ieilgušas nesaskaņas tirdzniecības jautājumos, un tās joprojām traucē muitas savienības pareizu darbību.

Turcija turpināja saskaņošanu ar ES kopējo ārpolitiku un drošības politiku . Turcija deva pastiprinātu ieguldījumu tādu stabilizācijā kā Dienvidkaukāza un Tuvo Austrumu reģiona. Turcija nostiprināja diplomātiskās attiecības ar Irāku, tostarp kontaktus ar kurdu reģionālo valdību. Tika veikts ievērojams diplomātisks darbs, lai normalizētu attiecības ar Armēniju.

Turcija dod būtisku ieguldījumu EDAP un cenšas vairāk iesaistīties tās darbā. Tomēr Turcija iebilst pret ES un NATO sadarbību, kurā piedalītos visas ES dalībvalstis. Turcija nav pievienojusies ES nostājai attiecībā uz dalību Vasenāras vienošanās.

Samērā neliels progress vērojams finanšu kontroles jomā, kur saskaņošana ir diezgan labi pavirzījusies uz priekšu. Tika pieņemti tiesību akti, ar ko īsteno likumu par publisko finanšu pārvaldību un kontroli, bet vēl nav izdarīti vairāki grozījumi, kas attiecas uz iekšējo kontroli, un nav pabeigta publisko finanšu pārvaldības un kontroles politikas un rīcības plāna pārskatīšana. Nav pieņemts likums par ārējo revīziju, kas saskaņotu ārējās revīzijas darbību ar starptautiskajiem standartiem. Jāizveido arī sadarbības struktūra krāpšanas apkarošanai. Turcija ir pārkalusi savas monētas, lai novērstu līdzību ar eiro monētām. Finanšu un budžeta noteikumu jomā ir labi pavirzījusies uz priekšu Turcijas tiesību aktu saskaņošana ar acquis pamatprincipiem un institūcijām.

[1] Saskaņā ar ANO Drošības padomes Rezolūciju 1244/99.

[2] Vidēja termiņa palīdzību attiecībā uz jomām, kas saistītas ar acquis , sniedz ar tādu mērķsadarbības projektu starpniecību, ar kuriem izveido sistēmu sadarbībai starp pārvaldes iestādēm saņēmējās valstīs un līdzīgām iestādēm dalībvalstīs. Palīdzību pēc pieprasījuma nodrošina TAIEX (Tehniskās palīdzības un informācijas apmaiņas instruments), kura pasākumus īsteno dalībvalstu amatpersonas. Īstermiņa palīdzību horizontālās pārvaldības un valsts pārvaldes reformu jautājumos nodrošina SIGMA (atbalsts uzlabojumiem pārvaldībā un vadībā), kas ir ESAO programma, ko atbalsta Komisija saistībā ar paplašināšanos.

[3] COM(2008) 674.

[4] Savā atzinumā (COM(2005) 562) par šīs valsts pieteikumu dalībai Eiropas Savienībā, kas tika pieņemts 2005. gada novembrī, Komisija secina: „ Bijušajā Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikā ir izveidota demokrātija, kas labi darbojas, ar stabilām iestādēm, kuras kopumā garantē tiesiskumu un pamattiesību ievērošanu. Valsts 2001. gadā parakstīja Stabilizācijas un asociācijas nolīgumu (SAN), un kopš tā laika kopumā apmierinoši izpilda attiecīgās saistības. Bijusī Dienvidslāvijas Maķedonijas Republika ir veiksmīgi īstenojusi Ohridas pamatnolīguma tiesību aktu programmu, veicinot lielus politiskus un drošības uzlabojumus valstī. Pašlaik nepieciešams panākt, lai šie tiesību akti tiktu pilnībā ievēroti. Valsts joprojām ir apņēmusies īstenot reģionālo sadarbību. Bijušajai Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikai ir jāpieliek papildu pūles jo īpaši vēlēšanu tiesību, policijas reformas, tiesu sistēmas reformas un korupcijas apkarošanas jomā. Pamatojoties uz kopumā gūtajiem panākumiem reformu īstenošanā, Komisija uzskata, ka valsts labi veic savas saistības, lai izpildītu 1993. gada Eiropadomes Kopenhāgenas sanāksmes, kā arī saskaņā ar Stabilizācijas un asociācijas procesu noteiktos kritērijus.”

[5] Galvenās prioritātes („kritēriji”) Pievienošanās partnerībai ar Bijušo Dienvidslāvijas Maķedonijas Republiku ir šādas:- Nodrošināt visu Stabilizācijas un asociācijas nolīgumā ievietoto saistību īstenošanu.- Veicināt konstruktīvu dialogu bez atstumšanas starp demokrātiskām iestādēm, īpaši jomās, kurās ir vajadzīga vienprātība starp visām politiskajām partijām.- Nodrošināt Likuma par policiju efektīvu īstenošanu.- Nodrošināt ilgtspējīgus panākumus tiesu iestāžu reformu īstenošanā un nostiprināt tiesu sistēmas neatkarību un vispārējo kompetenci. Īstenot kriminālvajāšanas reformu un pabeigt Tiesas padomes iecelšanu.- Nodrošināt ilgtspējīgus panākumus korupcijas apkarošanas tiesību aktu īstenošanā.- Nodrošināt, lai civildienesta ierēdņu darbā pieņemšanu un karjeras virzību neietekmētu politiska iejaukšanās, turpināt attīstīt uz panākumiem balstītu karjeras sistēmu un pilnībā īstenot Valsts civildienesta likumu.

- Novērst šķēršļus darba vietu radīšanai un īpaši risināt jaunatnes un ilgstoša bezdarba jautājumus.- Uzlabot vispārējo uzņēmējdarbības vidi, turpinot palielināt tiesiskumu, nostiprinot regulēšanas un uzraudzības iestāžu neatkarību, paātrinot tiesas procedūras un turpinot īpašuma tiesību reģistrāciju.

* Saskaņā ar ANO Drošības padomes rezolūciju 1244/99

[6] Saskaņā ar ANO Drošības padomes Rezolūciju 1244/99.

[7] Saskaņā ar ANO Drošības padomes Rezolūciju 1244.

[8] Tie attiecas uz pieciem mērķiem: 1) pieņemams un ilgtspējīgs risinājums jautājumā par īpašumu sadalījumu starp valsti un citiem valdības līmeņiem; 2) pieņemams un ilgtspējīgs risinājums attiecībā uz aizsardzības jomas īpašumiem; 3) galīgais lēmums par piešķīrumu Brčko apgabalam; 4) fiskālā ilgtspējība (ko veicina vienošanās par pastāvīgu ITA koeficienta aprēķināšanas metodi un Valsts fiskālās padomes izveidošana); un 5) tiesiskuma nostiprināšana (par ko liecina kara noziegumu valsts stratēģijas, likuma par ārvalstniekiem un patvērumu un tieslietu nozares reformas valsts stratēģijas pieņemšana), kā arī uz divu īpašu nosacījumu izpildi: 1) SAN parakstīšana un 2) stabila politiskā situācija.

[9] COM(2009) 366.

[10] Saskaņā ar ANODPR 1244/99.

[11] COM(2009) 366.