[pic] | EIROPAS KOPIENU KOMISIJA |

Briselē, 16.12.2008

COM(2008) 876 galīgā redakcija

KOMISIJAS PAZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM, PADOMEI, EIROPAS EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJAI UN REĢIONU KOMITEJAI

Kohēzijas politika: ieguldījums reālajā ekonomikā

KOMISIJAS PAZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM, PADOMEI, EIROPAS EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJAI UN REĢIONU KOMITEJAI

Kohēzijas politika: ieguldījums reālajā ekonomikā

1. Ievads

Globālās finanšu krīzes un ekonomikas pašreizējās lejupslīdes kontekstā ES kohēzijas politika dod nozīmīgu ieguldījumu Eiropas ekonomikas atveseļošanas plānā[1]. Kā Kopienas lielākais ieguldījumu avots reālajā ekonomikā kohēzijas politika sniedz nozīmīgu atbalstu valsts ieguldījumiem, tostarp gan reģionālā, gan vietējā līmenī. Tā ir svarīgākā Eiropas solidaritātes izpausme, kuras mērķis ir sniegt atbalstu tiem Eiropas iedzīvotājiem, kam tas visvairāk ir vajadzīgs. Laikā no 2007. līdz 2013. gadam ar kohēzijas politikas starpniecību tiks ieguldīti 347 miljardi euro, lai stiprinātu izaugsmi un veicinātu ekonomisko un sociālo kohēziju.

Kohēzijas politika ir paredzēta, lai nodrošinātu stratēģiskus ieguldījumus. No tās kopējā piešķīruma vairāk nekā 65 % jeb 230 miljardi euro ir “novirzīti” ieguldījumiem[2] Eiropas Savienības atjaunotās Lisabonas izaugsmes un nodarbinātības stratēģijas četrās prioritārajās jomās - cilvēkiem, uzņēmējdarbībai, infrastruktūrai un enerģētikai, pētniecībai un inovācijai. Kohēzijas politika veicina saskaņotas attīstības stratēģijas un vidējā termiņā dod ieguldījumu ekonomikas izaugsmē un sociālajā attīstībā. Tā nodrošina arī stabilu, drošu, mērķorientētu finansējuma avotu, ko var izmantot, lai stimulētu ekonomikas atveseļošanos. Šis darbības virziens un stabilitāte ir būtiski svarīga uzticības veidošanā, paļāvības atjaunošanā un ieguldījumu veicināšanā.

Kaut gan recesijas pilnais apmērs vēl nav zināms, iespējams, ka tās ietekme būs plaši jūtama. Dažās dalībvalstīs jau ir vērojama augoša bezdarba tendence un krasa negatīva uzņēmējdarbības rādītāju samazināšanās tendence. Dalībvalstis un reģioni tiks ietekmēti dažādi, un to atspoguļos nevienlīdzīgā ietekme uz cilvēkiem. Laikā, kad ekonomika ir grūtībās, visvairāk tiek ietekmētas visneaizsargātākās sabiedrības grupas, piemēram, sociāli atstumti cilvēki un bezdarbnieki.

Šādās situācijās valsts sektoram ir būtiski svarīga loma solidaritātes nodrošināšanā un paļāvības atjaunošanā, galvenokārt nodrošinot valsts ieguldījumus, kas ir ļoti vajadzīgi, lai stimulētu iekšzemes pieprasījumu īstermiņā un novirzītu ekonomiku uz ilgtspējīgas attīstības ceļa vidējā termiņā. Šeit ievērojama nozīme var būt kohēzijas politikai. Atzīstot, ka nelabvēlīga ietekme uz valstu budžetiem var palēnināt plānoto ieguldījumu tempu, kohēzijas politikas fondu izmantošana un prioritāšu īstenošana būtu jāpaātrina un pat jāpārplāno finansējums, paredzot lielāku intensitāti plānošanas perioda sākumā, lai savlaicīgi stimulētu ekonomiku un sniegtu atbalstu cilvēkiem, kurus skārusi krīze. Kohēzijas politikas programmām ir potenciāls un elastīgums, kas vajadzīgs, lai nodrošinātu, ka šobrīd var sniegt mērķtiecīgu palīdzību, lai apmierinātu prioritārās vajadzības un paātrinātu līdzekļu izlietošanu tajās jomās, kurās ir lielākais izaugsmes potenciāls.

Kohēzijas politikas panākumu priekšnoteikums ir makroekonomiska stabilitāte un strukturālas reformas, kā arī atbilstīga organizatoriskā sistēma. Kopējie valsts ieguldījumi, kas plānoti laikposmā no 2007. līdz 2013. gadam, ir vidēji gandrīz 6 % no prognozētā IKP[3]. Dažās dalībvalstīs kohēzijas politikas salīdzinošais devums kopējos valsts ieguldījumos būs vairāk nekā 50 %. Atbilstīgi pielāgojot kohēzijas politikas finansējuma grafikus, varētu panākt nozīmīgu finansiālu stimulu īstermiņā un vienlaikus turpināt pievērsties dalībvalstu ekonomiskās izaugsmes potenciālam vidējā un ilgtermiņā.

Dalībvalstis un reģioni, kam izdosies strauji sasniegt programmu mērķus, var mazināt ekonomikas lejupslīdi, jo īpaši tajos konverģences reģionos, kam pieejams lielāks atbalsts. Turpinot ievērot visās programmās noteiktās prioritātes attiecībā uz izaugsmi un nodarbinātību, iespējams, ekonomika varēs ātrāk atgūties pēc tam, kad mazināsies šībrīža ekonomiskais šoks. Ņemot vērā to, ka kohēzijas politikas prioritātes un ES nozaru politikas mērķi cits citu savstarpēji papildina, konkurētspējai ilgtermiņā vēl svarīgāk ir ātri īstenot programmas.

Šā paziņojuma, kas papildina Eiropas ekonomikas atveseļošanas plānu, mērķis ir uzsvērt, cik svarīgi reālajai ekonomikai ir ieguldījumi, kas plānoti kohēzijas politikā, un apkopot pasākumu klāstu, ko ierosināt, lai ātrāk sasniegtu kohēzijas politikas ieguldījumu rezultātus.

2. Kohēzijas politikas ieguldījumu pieaugošais nozīmīgums reālajā ekonomikā

Pašreizējā ekonomiskajā situācijā ieguldījumi var dot īstermiņa stimulu, vienlaikus turpinot pievērsties ilgtermiņā risināmiem un pastāvīgiem reālās ekonomikas uzdevumiem – ieguldījumiem prioritāros infrastruktūras projektos un enerģētikā, uzņēmumu ražošanas jaudā un cilvēkresursu potenciālā. Šī virzība uz ilgtspējīgiem ieguldījumiem joprojām ir ļoti svarīga.

2.1. Cilvēki

Ekonomikas atveseļošanas plānā bija pausts atbalsts svarīgajai “Eiropas nodarbinātības atbalsta iniciatīvai”, un tajā bija ierosināts vienkāršot Eiropas Sociālā fonda (ESF) atbalsta kritērijus un no 2009. gada sākuma paātrināt avansa maksājumus. Ja priekšlikums tiks atbalstīts, dalībvalstīm būs ātrāk pieejami līdz 1,8 miljardiem euro, ko izlietot turpmāk aprakstītajām īstermiņa prioritātēm. Paredzams, ka šāda ātra naudas plūsma ļaus ātrāk saņemt palīdzību apmēram 1,5 miljoniem bezdarbnieku.

- Elastdrošības stratēģiju aktivizēšana un aktīva personu integrācija tajās . Elastdrošības pieejas pamatdoma ir aizsargāt nodarbinātību un ilgtermiņa nodarbinātības iespējas, nevis konkrētas darbavietas. Šīs koncepcijas pamatmērķi, t.i., pielāgošanās izmaiņām un pārejas no viena darba uz citu atvieglošana, ir jo īpaši svarīgi šībrīža ekonomiskajos apstākļos. Vairākas dalībvalstis jau ievieš elastdrošības stratēģijas, un tās visas ir apņēmušās izmantot kohēzijas politiku, lai uzlabotu nodarbinātības iespējas.Strauji politiski reaģēt var ar līgumu elastīguma un aktīvas darba tirgus politikas stiprināšanas palīdzību. Ekonomikas lejupslīde bieži vispirms skar tos darbiniekus, kuri ir visnelabvēlīgākajā situācijā, un viņiem ir visgrūtāk atgriezties darbā. Politikas veidotājiem ir jāstiprina aktīvi un preventīvi darba tirgus pasākumi, lai pasargātos no ilgstoša bezdarba, veltot īpašu uzmanību neaizsargātajām grupām, galvenokārt gados vecākiem darbiniekiem, mazkvalificētam darbaspēkam vai minoritātēm. ESF var ātri iejaukties, lai atvieglotu pāreju no vienas darbavietas uz citu, nodrošinot specializētas mācības, personīgas karjeras izvēles konsultācijas, mācekļa laiku, subsidētas darbavietas, kā arī dotācijas un mazos kredītus pašnodarbinātajiem un uzņēmumiem, kuri sāk darbību. Lai uzlabotu šādu darba iespēju pieejamību, jau ir pieejami 21,7 miljardi euro papildus 10 miljardiem euro, kas ir paredzēti, lai uzlabotu nelabvēlīgā situācijā esošu cilvēku aktīvu integrāciju. Lai mazinātu krīzes sekas un veicinātu sociālo integrāciju, ESF iejaukšanās varētu būt galvenokārt vērsta uz darbībām nelabvēlīgā situācijā esošu cilvēku atbalstam.Sekmīga pāreja uz citu darbu pēc darba zaudēšanas ir atkarīga arī no nodarbinātības dienestu ātras un kvalitatīvas darbības. Kohēzijas politikā darba tirgus institūciju stiprināšanai ir atvēlēti 2,2 miljardi euro, un, iespējams, drīz būs vajadzīgs vairāk līdzekļu. Ja prognozes par situāciju nodarbinātības jomā ir negatīvas, dalībvalstīm būtu papildus jāstiprina valsts nodarbinātības dienestu kā galveno dalībnieku loma aktīvu nodarbinātības pasākumu mērķtiecīgā virzībā un pieejamo prasmju un darbavietu labākā saskaņošanā.Efektīvi reaģēt uz sekām, ko krīze radīs nodarbinātībai un sociālajai sfērai, un plašākā mērogā efektīvi īstenot ar elastdrošību saistītas darba tirgus reformas varēs tikai tad, ja aktīvi piedalīsies sociālie partneri. ESF sniedz finansiālu atbalstu, lai stiprinātu sociālo dialogu, un sociālo partneru īstenotai vienotai rīcībai.

- Prasmju saskaņošana ar darba tirgus vajadzībām . Prasmju neatbilstība darba tirgū kļūst par aktuālu problēmu lielākajā daļā dalībvalstu, un finansiālais satricinājums līdzsvara trūkumu darba tirgū īstermiņā palielinās vēl vairāk. Kaut gan nav ieteicams atstāt novārtā vidējā termiņa un ilgāka termiņa mērķus šajā jomā, ir svarīgi arī pievērst uzmanību tūlītējai prasmju uzlabošanai, jo īpaši nozarēs, kurās trūkst darbaspēka. Jaunu prasmju apgūšana var būt nozīmīga proaktīva rīcība, lai saglabātu un palielinātu nodarbinātības drošumu, kā arī sniegtu labāku aizsardzību pret darba zaudēšanu.Lai ES novirzītu atpakaļ uz atveseļošanas ceļa, stātos pretī demogrāfiskās situācijas izmaiņām un spētu iegūt no pārejas uz energoefektīvu ekonomiku ar zemu oglekļa emisiju līmeni, liela nozīme būs centieniem uzlabot prasmes visos kvalifikācijas līmeņos, cilvēkresursu attīstīšanai un efektīviem ieguldījumiem izglītībā. Atzīstot ievērojamo devumu ekonomikai no ieguldījumiem izglītībā, 2007.-2013. plānošanas periodā ESF resursi, kas paredzēti cilvēkresursu uzlabošanai, ir palielināti līdz apmēram 25 miljardiem euro. Turklāt saskaņā ar kohēzijas politiku 13,5 miljardi euro ir paredzēti darbinieku, uzņēmumu un uzņēmēju pielāgošanās spējas atbalstam, kas aptver arī sistēmu izstrādi ekonomikas pārmaiņu un nākotnes vajadzību paredzēšanai darbavietu un prasmju ziņā. Šāda spēja paredzēt, kādas prasmes būs vajadzīgas nākotnē, būs ļoti nozīmīga arī, lai sagatavotos ekonomikas augšupejai. Šo mērķi palīdzēs sasniegt iniciatīva „Jaunas prasmes jaunām darbavietām”[4].

Tāpēc dalībvalstis tiek mudinātas:

- ieguldīt attiecīgajos elastdrošības elementos, jo īpaši stiprinot aktivizēšanas shēmas, lai nodrošinātu štatu samazināšanas dēļ atlaisto darbinieku strauju integrāciju darba tirgū;

- vajadzības gadījumā mainīt akcentus ESF programmās, kas attiecas uz grupām, ko krīze ietekmē visvairāk;

- turpināt ieguldīt izglītības kvalitātes uzlabošanā un vispārējo prasmju līmeņu paaugstināšanā, jo īpaši attiecībā uz mazkvalificētu darbaspēku un grupām, kuras ir visnelabvēlīgākajā situācijā;

- izmantot kohēzijas politiku, lai uzlabotu mehānismus, ar ko paredz pieprasījumu pēc prasmēm un saskaņo pieejamās prasmes ar esošām un paredzamajām brīvajām darbavietām.

2.2. Uzņēmējdarbība

Likumsakarīgi, ka, lai atgūtos no ekonomikas lejupslīdes, ir jāpasargā darboties spējīgi, novatoriski un dinamiski uzņēmumi, kas ir arī viens no grūtākajiem uzdevumiem mūsdienu globālajā ekonomikā. Visneaizsargātākie ir MVU, jo ir grūtāk saņemt kredītus. Var uzskatīt, ka ierobežoto kredītu pieejamību sākotnēji rada krīze banku sektorā, taču šo tendenci saasina kredītiestāžu lielāki centieni izvairīties no riska. Pieprasījuma samazināšanās rezultātā uzņēmumi sašaurinās savu darbību un samazinās ieguldījumus, jo īpaši inovācijās, kuru pamatā lielākoties ir ilgtermiņa “nemateriālie” ieguldījumi.

- Likumsakarīgi, ka finansējuma pieejamība ir vissvarīgākā situācijā, kad uzņēmumiem, jo īpaši uzņēmumiem, kuri tikko sāk darbību, un MVU, finanšu vidē ar nevēlēšanos riskēt ir aizvien grūtāk atrast finansējumu. Komisija aktīvi atbalsta tādu atjaunojamu instrumentu lietošanu papildinošā veidā kā aizdevumi, ieguldījumi akciju kapitālā un garantijas gan Konkurētspējas un jauninājumu pamatprogrammā, gan kohēzijas politikā. Lai palielinātu ES ieguldījumu rezultativitāti šajā plānošanas periodā Komisija un Eiropas Investīciju fonds (EIF) sāka programmu JEREMIE (Eiropas apvienotie resursi mazajiem, vidējiem un mikrouzņēmumiem), kas paredzēta jaunu uzņēmumu izveidei un MVU paplašināšanai. Turklāt, tā kā finanšu krīze un ekonomikas lejupslīde ierobežo valsts budžeta resursus, šobrīd vairāk nekā jebkad ir jāpāriet no tradicionālajiem dotāciju veida finansēšanas modeļiem uz atmaksājamiem instrumentiem.

- Mikrokredīts. Komisija arvien vairāk pievērš uzmanību mikrouzņēmumu un to vajadzībām pielāgota finansējuma svarīgajai lomai[5]. Komisija un EIB grupa 2008. gada 10. septembrī sāka JASMINE (Vienotā rīcība mikrofinanšu iestāžu atbalstam Eiropā), lai virzītu dažāda veida tehnisko un finansiālo palīdzību ar mērķi palīdzēt pirmkārt mikrokredīta sniedzējiem, kas nav bankas, lai uzlabotu to darbības kvalitāti, palīdzētu paplašināties un kļūt ilgtspējīgiem. Projektam būs paredzēts trīs gadu ilgs sagatavošanās posms no 2009. līdz 2011. gadam un aplēstais kopējais budžets apmēram 50 miljoni euro.

- Uzņēmējdarbības atbalsta pasākumi . Saskaņā ar kohēzijas politiku laikā no 2007. līdz 2013. gadam uzņēmējdarbības atbalstam ir piešķirti apmēram 55 miljardi euro, no kuriem liela daļa ir paredzēti inovāciju atbalstam tieši mazos un vidējos uzņēmumos, tostarp kopu atbalstam. Daudzas no plānotajām darbībām atbilst vajadzībai pēc tūlītējas rīcības, lai reaģētu uz šībrīža ekonomisko situāciju, pievēršot uzmanību jo īpaši ilgtermiņa uzdevumiem, kas jāveic uzņēmumiem reālajā ekonomikā. Pie šīm prioritātēm pieder IKT lietojumu, tehnoloģiju ar zemu oglekļa emisiju līmeni un ekoloģiski drošu produktu, ražošanas paņēmienu un energoefektīvu procesu potenciāla izmantošana.

- Resursu attīstīšana . Lai valsts politika būtu efektīva, ir vajadzīga kompetenta un efektīva, objektīva un uz klientu orientēta pārvalde. Jo īpaši ekonomikas lejupslīdes laikā strukturālas korekcijas veikt var palīdzēt un izaugsmi un darbavietu izveidi var sekmēt, stiprinot institucionālos un administratīvos resursus, kuru uzdevums ir radīt stabilu uzņēmējdarbības vidi. Samazinot uzņēmumu normatīvo un administratīvo slogu, tiek palielināts ražīgums un stiprināta konkurētspēja. Institucionālo resursu attīstīšanai un administratīvajai reformai ir paredzēti 2 miljardi euro ESF līdzekļu. Darbības šajā jomā var ievērojami samazināt uzņēmumu administratīvo slogu un palīdzēt lielākam skaitam cilvēku kļūt par uzņēmējiem. Tas nozīmē arī iespēju nodrošināt uzņēmuma darbības sākšanu jebkur ES teritorijā trīs dienu laikā bez izdevumiem, izmantojot vienoto piekļuves vietu.

Tāpēc dalībvalstis tiek mudinātas:

- censties nodrošināt ieguldījumus uzņēmumu, jo īpaši MVU, ilgtermiņa konkurētspējā, un iespēju robežās paātrināt šādus ieguldījumus;

- stiprināt atbalstu tiem cilvēkiem, kas šajā krīzē zaudē darbu, tostarp ar nelielām dotācijām vai kredītiem sava uzņēmuma izveidei, nodrošinot viņiem uzņēmējdarbības un elementāras vadības prasmes;

- ātri palielināt iniciatīvas JEREMIE pieejamību un paātrināt tās īstenošanu, parakstot līdzdalības fondu līgumus ar EIF un/vai citām finanšu iestādēm;

- izmantot finanšu instrumentu sinerģiju MVU, ko finansē, izmantojot kohēzijas politiku un konkurētspējas un jauninājumu pamatprogrammu;

- uzlabot valstīs apstākļus, kas ļauj izstrādāt mikrokredīta iniciatīvas un izmantot atbalstu tehniskās palīdzības veidā, ko mikrokredīta iniciatīvām piedāvā ar JASMINE instrumentu;

- saglabāt apņemšanos attīstīt institucionālos resursus, jo tas labvēlīgi ietekmēs uzņēmējdarbībai labvēlīgas vides izveidi un paātrinās valsts pārvaldes modernizāciju.

N

Komisija:

- ar EIF palīdzību ievērojami palielinās finansiālās un tehniskās palīdzības pieejamību, lai palīdzētu uzlabot piekļuvi finanšu instrumentiem;

- ir ierosinājusi grozījumus normatīvo aktu noteikumos, lai uzlabotu JEREMIE tipa instrumentu izveidei labvēlīgu vidi.

2.3. Infrastruktūra un enerģētika

Ņemot vērā lejupslīdes iespējamību, vēl svarīgāk ir turpināt iesākto attiecībā uz ieguldījumiem Eiropas enerģētikas, transporta un IKT infrastruktūrā un tīklos. Ieguldījumu atpalicība no plānotā šajā jomā atstātu negatīvu ietekmi uz ekonomiku īstermiņā un radītu šķēršļus turpmākas izaugsmes ilgtermiņa iespējām. Piemēram, lejupslīde var saasināt to reģionu problēmas, kam ir mazāk attīstīta enerģētikas infrastruktūra, kā arī saasināt piegādes drošības risku jau problemātiskajos reģionos. Laba infrastruktūras politika un pastiprināta uzmanība, kas pievērsta energoefektivitātes uzlabošanai, enerģijas ražošanai no atjaunojamiem avotiem un ilgtspējīgam transportam, palīdzēs Eiropai pārciest šo ekonomikas vētru. Tā palīdz pildīt arī citus uzdevumus – samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas, aizsargāt rūpniecības nozari un patērētājus pret degvielas cenu nepastāvību un uzlabot vietējo vidi. Šāds atbalsts piedāvā arī iespējas arī nodrošināt nodarbinātību, aizsargāt darbavietas un uzņēmumus.

- Transports . Lai atbalstītu ilgtspējīgas transporta infrastruktūras veidošanu, saskaņā ar kohēzijas politiku apmēram 38 miljardi euro periodā no 2007. līdz 2013. gadam tiks piešķirti Eiropas tīklu ( TEN-T ) projektiem un nodrošinās finansējumu sekundārajiem ceļu posmiem, lai uzlabotu piekļuvi TEN-T . Kohēzijas politikas programmās ir plānots arī ieguldīt no vides aspekta ilgtspējīgās transporta sistēmās, tostarp tīrā pilsētas transportā.

- Enerģētika . Kā uzsvērts Eiropas ekonomikas atveseļošanas plānā, šībrīža finanšu krīze pastiprina vajadzību modernizēt Eiropas enerģētikas nozari un dažādot piegādes avotus, lai pasaules tirgus svārstīgajos apstākļos garantētu pietiekami daudz enerģijas par pieņemamu cenu. ES paplašināšanās rezultātā ir pārņemti vāji enerģijas savienojumi austrumu-rietumu un ziemeļu-dienvidu virzienā, kas kaitē apgādes drošībai un solidaritātei visā iekšējā enerģijas tirgū. Lai palīdzētu risināt šo problēmu, kohēzijas politikā 2007.-2013. gada periodā ir paredzēts atbalsts prioritāriem TEN-E projektiem 675 miljonu euro apmērā, un 4,8 miljardi euro tiks atvēlēti atjaunojamo enerģijas avotu attīstīšanai, tostarp atbalsts decentralizētai enerģijas ražošanai un centralizētai siltumapgādei. Papildus kohēzijas politikas piešķirtajiem līdzekļiem ir Eiropas ekonomikas atveseļošanas plānā ir minētais 4 miljardu euro ieguldījums enerģētikas tīklu savienošanai.

- Energoefektivitātes uzlabošanai būs izšķiroša nozīme Eiropas konkurētspējā, un cīņā pret klimata pārmaiņām tā ir izvēle, kurā visas puses būs ieguvējas. Ieguldot energoefektivitātes pasākumos, var tūlīt iegūt pozitīvus rezultātus: samazinās mājsaimniecību un uzņēmumu izdevumi; tiek rosināta izaugsme un izveidotas darbavietas un sekmēta pāreja uz ekonomiku ar zemu oglekļa emisiju līmeni. Saskaņā ar kohēzijas politiku 2007.-2013. gada periodā dažādiem energoefektivitātes uzlabojumiem jau ir piešķirti apmēram 4,2 miljardi euro.

- Visiem ES iedzīvotājiem pieejams ātrgaitas internets . Attiecīgajās kohēzijas politikas 2007.-2013. gada perioda programmās IKT infrastruktūrām jau ir piešķirti 2,2 miljardi euro. Atveseļošanas plānā minētais 1 miljards euro ātrgaitas internetam papildina šos piešķīrumus.

- Prasmes, kas vajadzīgas ekonomikai ar zemu oglekļa emisiju līmeni . Vienlaikus ar pāreju uz sabiedrību ar zemu oglekļa emisiju līmeni būs jāapzina un jānodrošina jaunas prasmes jaunām darbavietām, tostarp “zaļajām” darbavietām. Lai šajā jomā atbalstītu dalībvalstu centienus, būtu jāizmanto kohēzijas politikas programmu cilvēkresursu elementi.

Lai kohēzijas politikā uzlabotu un paātrinātu liela apmēra projektu sagatavošanu šajās un citās prioritārās jomās, Komisija un Eiropas Investīciju banka (EIB) ir izstrādājušas JASPERS (Kopēja palīdzība projektu sagatavošanai Eiropas reģionos)[6]. Tā sniedz palīdzību vadošajām iestādēm ES 12 dalībvalstīs lielu projektu sagatavošanai prioritāriem ieguldījumiem ES infrastruktūrā.

Atsevišķa Komisijas, EIB un Eiropas Padomes bankas ( CEB ) iniciatīva JESSICA (Eiropas apvienotais atbalsts ilgtspējīgiem ieguldījumiem pilsētu teritorijā) ir paredzēta, lai paātrinātu un veicinātu ilgtspējīgus ieguldījumus energoefektivitātē, pilsētas transportā, IKT infrastruktūrā, reģenerācijā utt. pilsētās.

- Tāpēc attiecībā uz infrastruktūru un enerģētiku dalībvalstis tiek mudinātas:

- pēc iespējas vairāk izmantot valsts mēroga un reģionālas programmas, lai nodrošinātu atjaunojamu enerģijas avotu izmantojuma nepārtrauktu palielināšanu;

- pēc iespējas vairāk izmantot valsts mēroga un reģionālas programmas, lai nodrošinātu, ka jauno ēku plānojumā tiek paredzēts un esošās ēkās tiek ieviests (“atbilstības nodrošināšana”) augsts energoefektivitātes līmenis, iekļaujot arī mājsaimniecības ar nelieliem ienākumiem;

- izmantot finansējumu, lai pārkvalificēšanās vajadzībām vai kvalifikācijas celšanai apmācītu darbiniekus potenciālajām jaunajām darbavietām ekonomikā ar zemu oglekļa emisiju līmeni;

- pilnvērtīgi izmantot JASPERS iniciatīvu, lai sagatavotu stratēģiskas infrastruktūras, un pēc iespējas vairāk izmantot kohēzijas politikas palīdzību lieliem projektiem;

- pilnībā izmantot iespējas, ko piedāvā JESSICA iniciatīva attiecībā uz finansējumu integrētai pilsētu attīstībai;

- izmantot dažādu infrastruktūru un dažādu Kopienas finansējuma avotu sinerģiju (kohēzijas politikas finansējums, TEN-T , TEN-E , Septītā pamatprogramma pētniecības un tehnoloģiju attīstībai, Konkurētspējas un jauninājumu pamatprogramma un EIB) un ERAB.

;

Komisija ierosina:

- no 2009. gada palielināt JASPERS tehniskās palīdzības apmēru par 25 %. Šis būtu nozīmīgs ieguldījums lielu projektu sagatavošanas paātrināšanā. Lai veicinātu šo palielinājumu, Komisija cieši sadarbosies ar citiem JASPERS iniciatīvas partneriem;

- grozīt Eiropas Reģionālās attīstības fondu (ERAF), lai paredzētu atbalstu energoefektivitātes uzlabošanai un no atjaunojamiem enerģijas avotiem iegūtas enerģijas nodrošināšanai mājsaimniecībām ar nelieliem ienākumiem visās dalībvalstīs;

- grozīt normatīvo aktu noteikumus, lai uzlabotu JESSICA iniciatīvas instrumentu vidi attiecībā uz finansēšanu natūrā valsts mērogā.

2.4. Pētniecība un inovācija

Neraugoties uz šībrīža ekonomikas lejupslīdi, saskaņā ar kohēzijas politiku plānotiem ieguldījumiem uz zināšanām balstītā ekonomikā aptuveni 86 miljardu euro jeb 25 % apmērā no kopējā apjoma[7] joprojām būtu jābūt prioritātei. Tā kā privātie kapitālieguldījumi pētniecībā un attīstībā ir cieši saistīti ar ekonomikas stāvokli kopumā, lai ekonomikā veltītu pietiekamu uzmanību pētniecībai un inovācijai un liktu pamatus ilgtermiņa izaugsmei, ir īpaši nozīmīgi saglabāt valsts sektora izdevumu stabilitāti un izveidot spēcīgu Eiropas pētniecības telpu. Eiropa nevar atļauties pieņemt izvairīgu nostāju attiecībā uz ieguldījumiem jaunu zināšanu radīšanā un inovācijā, jo īpaši šobrīd.

Spēcīgai Eiropas pētniecībai un attīstībai un inovācijām visās nozarēs būs svarīga nozīme Lisabonas mērķu sasniegšanā attiecībā uz izaugsmi un nodarbinātību un aktuālu vides problēmu, piemēram, klimata pārmaiņu un enerģētikas jautājumu, ilgtspējīgu risinājumu atrašanā. Kohēzijas politikā ir noteikti stabili nosacījumi pētniecības un attīstības un inovācijas stratēģiju ilgstošai finansēšanai. Atzīstot to, cik svarīgi ir palielināt ieguldījumus pētniecībā un attīstībā un pievērst uzmanību kohēzijas politikas stratēģiskajām vadlīnijām, 2007-2013. gada periodā tiek plānots krasi palielināt kohēzijas politikas ieguldījumus šajās jomās visās dalībvalstīs.

No iepriekš gūtās pieredzes ir skaidrs, ka, lai gūtu panākumus, pētniecības un inovācijas politikas pasākumiem ir jābūt vērstiem uz konkrētām prioritārām darbībām un tie konsekventi jāīsteno. Centieniem saglabāt plānoto ieguldījumu līmeni būs izšķiroša nozīme, ja Eiropa vēlas sekmīgi uzlabot tās spēju būt novatoriskai visplašākajā nozīmē, tostarp laižot tirgū jaunus produktus un pakalpojumus. Ņemot vērā šībrīža kredīta lūzumu un konkurenci valsts finansējuma iegūšanai, saglabāt konsekvenci attiecībā uz valstu apņemšanos par labu pētniecībai, attīstībai un inovācijai var būt grūti, taču valsts sektoram ir jāuzņemas vadoša loma stabila ieguldījumu klimata veidošanā attiecībā uz pētniecību, attīstību un inovāciju un jābūt gatavam nākamajam pārmaiņu posmam.

Tāpēc dalībvalstis tiek aicinātas:

- savās kohēzijas politikas programmās turpināt atbalstīt ieguldījumus pētniecības infrastruktūrā, attīstot pētniecības un attīstības resursus, kā arī attiecīgās nozares virzītas nelielas infrastruktūras zinībietilpīgās kopās, un atbalstīt cilvēkresursus jomās, kurās ir ievērojams izaugsmes potenciāls (piemēram, IKT, energoefektivitāte un enerģētikas tehnoloģijas ar zemu oglekļa emisiju līmeni);

- pilnībā izmantot dažādu pētniecības un inovācijas darbību Kopienas, valsts un privātā finansējuma avotu sinerģiju, lai nodrošinātu, ka prioritātes šajās jomās turpina saņemt finansējumu.

3. PRIEKšLIKUMI UN IETEIKUMI

Komisijas ierosinātajā visaptverošajā Eiropas ekonomikas atveseļošanas plānā ir dots pamatojums liela apjoma fiskālam stimulam, apvienojot valstu un Kopienas rīcību. Atzīstot, ka šībrīža ekonomiskajā situācijā gan privātajam finansējumam, gan valsts budžetiem var rasties problēmas, ir ierosināts ar kohēzijas politikas ieguldījumu paātrināšanu saistītu pasākumu kopums, lai izmantotu šīs politikas mērķus un stabilitāti. Pie šiem pasākumiem varēja minēt tiesību aktu priekšlikumu kopumu, ko Komisija ir ierosinājusi attiecīgajām iestādēm pieņemt steidzamības kārtā, un aicinājumus pilnībā izmantot spēkā esošus instrumentus.

Priekšlikumus par tiesību aktu mērķtiecīgiem grozījumiem[8] var raksturot šādi:

- pasākums to valsts iestāžu naudas plūsmas uzlabošanai, kas atbild par valstu un reģionālo programmu izpildi. Pie šiem noteikumiem pieder priekšfinansējuma papildu daļas izmaksa 2009. gadā un pasākumi, kas varētu paātrināt valsts atbalsta shēmās un lielos projektos radušos izdevumu atlīdzināšanu;

- noteikumu skaidrošana, kas veicinātu finansēšanas tehnikas instrumentu paredzēšanu ar mērķi paātrināt piekļuves izmantošanu finanšu pasākumiem;

- vienkāršošana attiecībā uz izmaksām vienotu likmju un vienreizēju maksājumu veidā, lai valsts iestādes varētu ātrāk sagatavot projektus un pasākumus;

- paplašināt iespējas atbalstīt ieguldījumus energoefektivitātes uzlabošanā un atjaunojamos energoresursos attiecībā uz mājsaimniecībām ar nelieliem ienākumiem ES 27 dalībvalstīs.

Papildus ierosinātajām izmaiņām tiesību aktos Komisija ierosina dalībvalstīm ievērot šādus principus un iesaka tām šādu rīcību, lai tās pilnībā izmantotu esošās iespējas un sagatavotos izmantot ierosinātos tiesību aktu grozījumus.

- Rīcības virzīšana uz stratēģiskiem ieguldījumiem . Pastāvošajos ārkārtas apstākļos dalībvalstis un Komisija var pārbaudīt darbības programmu mērķu un prioritāšu iespējamās izmaiņas, lai pievērstu vēl lielāku uzmanību ieguldījumiem jomās, kurās ir tūlītējas izaugsmes potenciāls un/vai kurās ir steidzami jārīkojas. Tas attiecas, piemēram, uz ieguldījumiem energoefektivitātē, tīrās tehnoloģijās, vides pakalpojumos, infrastruktūrā, starpsavienojumos, platjoslas tīklos, nākotnes darba tirgum vajadzīgo prasmju paredzēšanā un saskaņošanā vai jauna finansējuma piešķiršanu MVU, tostarp pētījumietilpīgiem un novatoriskiem MVU, kam ir augstāks riska līmenis Dalībvalstis ciešā sadarbībā ar Komisiju tiek aicinātas esošajās programmās nekavējoties piešķirt prioritāti šādiem ražīgumu veicinošiem ieguldījumiem.

- MVU inovatīvas finansēšanas iespēju izmantošana. Būtu pilnībā jāizmanto tādu JEREMIE tipa instrumentu potenciāls, kuri nodrošina MVU piekļuvi finansējumam. Dalībvalstis tiek aicinātas aktīvi piedalīties sadarbības platformā, ko Komisija sadarbībā ar EIF sāks 2009. gadā.

- Esošo iespēju izmantošana . Arī esošo programmu stratēģiskā pieeja un plašā darbības joma piedāvā nozīmīgas pielāgošanas iespējas. Principā programmu vadītāji var ar papildu pasākumiem koriģēt dažādo prioritāšu un atbalsta saņēmēju kategoriju līdzekļu izlietošanas un īstenošanas salīdzinošo tempu. Komisija darīs visu iespējamo, lai palīdzētu dalībvalstīm, un mudina pilnībā izmantot šo pielāgošanas iespēju atbilstīgi tiesiskajam regulējumam.

- Programmu īstenošanas paātrināšana. Lai paātrinātu programmu īstenošanu, Komisija mudina dalībvalstis pabeigt definēt savas vadības un kontroles sistēmas saskaņā ar attiecīgajiem normatīvo aktu noteikumiem un principiem. Tas ļaus paātrināt starpposma finanšu darījumus kopumā, vienlaikus ievērojot pareizas finanšu vadības principu.

- Valsts ieguldījumu saglabāšana. Ņemot vērā grūtības nodrošināt pietiekamu līdzfinansējumu, dalībvalstis var dažādot Kopienas un valsts ieguldījumu attiecībā uz programmā ietilpstošiem atsevišķiem projektiem, piemēram, 2009. gadā dažas darbības varētu pilnībā finansēt par kohēzijas politikas līdzekļiem. Šāda finansējuma pārplānošana, paredzot lielāku intensitāti plānošanas perioda sākumā, jālīdzsvaro ar darbībām, ko finansē tikai par valsts līdzekļiem vai kam plānošanas perioda beigās paredz lielāku valsts finansējuma īpatsvaru.

- Dalībvalstis tiek mudinātas:

- izmantot visas iespējas paātrināt vajadzīgo iejaukšanos, kas parādās saskaņotajos programmu mērķos;

- izmantot 2009. gadam paredzēto un piedāvāto papildu avansa finansējumu, lai priekšfinansētu prioritāras iejaukšanās un straujāk sāktu 2007.-2013. gada perioda programmas;

- pārbaudīt, vai programmās nav vajadzīgas steidzamas izmaiņas, lai paātrinātu to drīzu īstenošanu, papildus jau pieejamām pielāgošanas iespējām;

- izmantot valstu stratēģiskos ziņojumus[9], kas jāiesniedz līdz 2009. gada beigām, kā iespēju ziņot par jaunās programmu kārtas īstenošanas pirmstermiņa rezultātiem. Šie ziņojumi ir vēl jo svarīgāki, ņemot vērā jaunos ekonomikas apstākļus. Vajadzības gadījumā tajos varētu rast izsvērtākus un visaptverošākus programmu un to mērķu stratēģiskas pārskatīšanas priekšlikumus, jo būs radusies lielāka skaidrība par šīs lejupslīdes ietekmi.

.

Komisija sadarbosies ar dalībvalstīm, lai pārbaudītu:

- iespējas savlaicīgi izmainīt darbības programmas, lai paredzētu tajās jaunas vajadzības, vienkāršotu izpildi un paātrinātu izvirzīto prioritāšu ieviešanu;

- iespējas savlaicīgi izmainīt darbības programmas, lai paredzētu finansējumu energoefektivitātei un ieguldījumus atjaunojamas enerģijas izmantošanā mājokļos ES 15 dalībvalstu programmās un šo ieguldījumu nostiprināšanā ES 12 dalībvalstīs;

- visbeidzot, Komisija ātri pārbaudīs nelielu slēgšanas termiņa pagarinājumu pieprasījumus par 2000.-2006. gada programmām, lai ļautu maksimāli izmantot jau veiktās apņemšanās un mazinātu kapitāla piesaistes grūtības 2008. gada beigās.

4. Secinājums

Kohēzijas politika dod nozīmīgu ieguldījumu reālajā ekonomikā, sasniedzot ES izaugsmes un darbavietu izveides mērķus un risinot ilgtspējīgas attīstības jautājumus. Kohēzijas politika ar ievērojamiem finanšu ieguldījumiem un decentralizētu vadību, kurā uzmanība pievērsta valsts politikas veidošanas, atbildīguma un kontroles uzlabošanai, ir nozīmīgs izaugsmes un darbavietu izveides balsts vietējā un reģionālā līmenī, kur finanšu un ekonomikas krīzes sekas Eiropas iedzīvotāji izjutīs vispirms. Kohēzijas politikas mērķis jau tagad ir atbalstīt tās dalībvalstis un reģionus, kuriem tas visvairāk nepieciešams, lai mazinātu atšķirības, veicinātu izaugsmi un stiprinātu ES ekonomisko un sociālo kohēziju.

Ņemot vērā ekonomikas lejupslīdi, šajā paziņojumā izklāstīto likumdošanas un citu pasākumu īstenošana sniegs būtisku ieguldījumu Eiropas ekonomikas atveseļošanas plānā. Kohēzijas politikas ieguldījumu paātrināšanai un pārplānošanai var būt pozitīva ietekme, radot pieprasījumu tautsaimniecības galvenajās nozarēs, un tā varētu panākt nozīmīgu finansiālu stimulu īstermiņā, vienlaikus sniedzot palīdzību tiem, uz ko tas tieši attiecas. Ir svarīgi pievērst uzmanību noteiktajām Lisabonas ieguldījumu prioritātēm, jo šīs prioritātes var veicināt ātrāku ekonomikas atgūšanos un risināt tādus ilgtermiņa uzdevumus kā konkurētspējas uzlabošana un piemērošanās ekonomikai ar zemu oglekļa emisiju līmeni.

Šos pasākumu īstenošanai vajadzīga cieša sadarbība starp pārējām Eiropas iestādēm, dalībvalstīm, programmu ieinteresētajām pusēm un Eiropas Komisiju.

[1] COM(2008)800, 26.11.2008., Eiropas ekonomikas atveseļošanas plāns.

[2] COM(2007)798, 11.12.2007., Dalībvalstis un reģioni, izmantojot ES kohēzijas politiku 2007.-2013. gadam, īsteno Lisabonas stratēģiju izaugsmei un nodarbinātībai.

[3] Skatīt gaidāmo Komisijas paziņojumu par papildināmības principa ex ante novērtējumu par 2007.-2013. gadu.

[4] COM(2008) 868, 16.12.2008.

[5] COM(2007)708, 13.11.2007., “Eiropas iniciatīva mikrokredīta attīstībai nolūkā atbalstīt izaugsmi un nodarbinātību”.

[6] JASPERS ir Komisijas, EIB, ERAB un KfW tehniskās palīdzības iniciatīva, kas piedāvā palīdzību visos projektu sagatavošanas posmos.

[7] SEC(2007)1547, 14.11.2007., Kohēzijas politika paver inovāciju iespējas reģionos.

[8] COM(2008)803, priekšlikums izdarīt grozījumus Regulā (EK) Nr. 1083/2006 par ERAF, ESF un Kohēzijas fondu.COM(2008)838, priekšlikums izdarīt grozījumus Regulā (EK) Nr. 1080/2006 par ERAF.COM(2008)813, priekšlikums izdarīt grozījumus Regulā (EK) Nr. 1081/2006 par ESF.

[9] Saskaņā ar EK Regulas(EK) Nr. 1083/2006 29. pantu šajos ziņojumos būtu jāapskata tādi jautājumi kā tas, kāds ir programmu ieguldījums kohēzijas politikas mērķu sasniegšanā un konkurētspējas un darbavietu izveides veicināšanā, kā arī sociāli ekonomiskās situācijas risināšanā.