[pic] | EIROPAS KOPIENU KOMISIJA | Briselē, 23.1.2008 COM(2008) 13 galīgā redakcija KOMISIJAS PAZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM, PADOMEI, EIROPAS EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJAI UN REĢIONU KOMITEJAI Atbalsts agrīniem demonstrējumiem par ilgtspējīgu enerģijas ražošanu no fosilā kurināmā {SEC(2008) 47}{SEC(2008) 48} SATURS 1. Ievads 3 2. CCS izmaksas un priekšrocības 4 3. Pārvarot šķēršļus CCS izmantošanai 5 4. ES struktūra CCS demonstrējumu veicināšanai spēkstacijās 6 5. Finansējuma piesaistīšana CCS 8 5.1. Izšķirošā nozīme — nopietnu nozares saistību mobilizēšanai 8 5.2. Gatavojot ceļu intensīvai dalībvalstu līdzdalībai 9 5.3. Finansējuma avotu noteikšana ES mērogā 10 6. Laicīga gatavošanās lielapjoma izmantošanai 10 7. Secinājumi 11 KOMISIJAS PAZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM, PADOMEI, EIROPAS EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJAI UN REĢIONU KOMITEJAI Atbalsts agrīniem demonstrējumiem par ilgtspējīgu enerģijas ražošanu no fosilā kurināmā (Dokuments attiecas uz EEZ) 1. IEVADS Apzinoties, ka cilvēka darbības būtiski veicina klimata pārmaiņas, ES ir izvirzījusi vērienīgus mērķus siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanai nākamajos gadu desmitos. Šos mērķus nebūs iespējams sasniegt, ievērojami nesamazinot CO2 emisijas enerģētikā, jo apmēram 40% no visām CO2 emisijām ES rodas no enerģijas ražošanā izmantotā fosilā kurināmā, galvenokārt no oglēm un gāzes. Fosilais kurināmais ieņem nozīmīgu vietu ES un pasaules enerģijas bilancē, tāpēc stratēģijās klimata pārmaiņu apturēšanai ir jāparedz risinājumi enerģijas ražošanai no fosilā kurināmā, radikāli samazinot ogļskābās gāzes emisijas. Šajā kontekstā tehnoloģijas CO2 uztveršanai un uzglabāšanai ( CCS ) ir izšķirošais elements pašreizējo un jauno tehnoloģiju kopumā, kuras potenciāli spēs panākt CO2 emisiju samazinājumu, kas vajadzīgs mērķu sasniegšanai pēc 2020. gada[1]. CCS plaša izmantošana spēkstacijās pēc 10–15 gadiem varētu kļūt rentabla, tādējādi 2020. gadā vai neilgi pēc tam CCS varētu būt pilnvērtīgs elements sistēmā, kuras pamatā ir Emisiju kvotu tirdzniecība ( ETS ), un spēcīgs instruments, kas palīdzēs samazināt enerģijas ražošanā izmantotā fosilā kurināmā radītās CO2 emisijas. Taču tas nenotiks, ja nekavējoties netiks uzsākti vajadzīgie sagatavošanās pasākumi; īpaši vajadzīga ir CCS tehnoloģiju agrīna demonstrēšana, lai minētās tehnoloģijas, kas visā pasaulē jau ir izstrādātas un tiek izmantotas citās iekārtās, tiktu adekvāti pielāgotas lielapjoma izmantošanai enerģijas ražošanā. Aicinot līdz 2020. gadam panākt zema CO2 satura enerģijas ražošanu no fosilā kurināmā, Eiropadome 2007. gada martā apstiprināja Komisijas nodomu stimulēt 12 demonstrējumu spēkstaciju celtniecību un darbības uzsākšanu līdz 2015. gadam. Šajās spēkstacijās demonstrētu ilgtspējīgu fosilā kurināmā tehnoloģiju izmantošanu komerciālā enerģijas ražošanā. 2007. gada novembrī pieņemtajā ES Stratēģiskajā energotehnoloģiju plānā[2] (SET plāns) tika atzīts, ka demonstrējumi, kuri paredzēti CCS izmantošanai enerģijas ražošanā no fosilā kurināmā, ir viena no jomām, kurai jāpiesaista Eiropas tehnoloģiju attīstības resursi. Tas Eiropai ļaus izmantot līdzšinējos sasniegumus, un tās pašreizējām līderpozīcijām CCS izstrādē pārtapt par komerciālām iespējām Eiropas uzņēmumiem, radot Eiropā jaunas darbavietas augsti kvalificētiem speciālistiem. Šis paziņojums papildina Komisijas priekšlikumu Direktīvai par CO2 ģeoloģisko uzglabāšanu, ar ko tiek izveidots CCS tiesiskais regulējums ES, un tajā tiek tālāk izstrādāti ar CCS saistītie centieni, kuru mērķis ir izveidot struktūru, kas koordinētu un efektīvi atbalstītu plaša mēroga CCS demonstrējumus, un radīt vajadzīgos apstākļus lielām rūpnieciskām investīcijām vairākās ražotnēs. Šādas investīcijas būs vajadzīgas salīdzinoši ilgi — līdz 2020. gadam un, iespējams, pat ilgāk. Ir absolūti nepieciešams Eiropā pēc iespējas drīzāk uzsākt pasākumus CCS demonstrēšanai, tostarp mērķtiecīgas pētniecības un attīstības darbības un pasākumus sabiedrības izpratnes un atbalsta veicināšanai, šim nolūkam izveidojot integrētu politikas regulējumu. Demonstrējumu aizkavēšanās par 7 gadiem un attiecīgi tikpat novēlota CCS globāla ieviešana nozīmētu, ka visā pasaulē līdz 2050. gadam rastos vairāk nekā 90 Gt potenciāli novēršamu CO2 emisiju[3] (līdzvērtīgs CO2 emisiju apjoms ES rodas vairāk nekā 20 gados). 2. CCS IZMAKSAS UN PRIEKšROCīBAS CCS ienākšanai tirgū ir vajadzīgas ievērojamas investīcijas. Aptuveni 1 miljardu euro līdz 2020. gadam nāksies atvēlēt dažādiem pētniecības un attīstības pasākumiem, lai CCS tehnoloģijas izstrādātu tiktāl, ka kļūst iespējams tās plaši komerciāli izmantot[4]. Turklāt CCS agrīnai demonstrēšanai rūpnieciska mēroga spēkstacijās būs vajadzīgi papildu izdevumi vairāku miljardu euro apmērā: rēķinot pašreizējās tehnoloģiju cenās, sākotnējās investīcijas ar CCS aprīkotās spēkstacijās saistībā ar uztveršanas elementu un transportēšanai un uzglabāšanai vajadzīgā aprīkojuma izmaksām ir par 30–70% (tātad par vairākiem simtiem miljonu euro vienai spēkstacijai) augstākas nekā investīcijas parastās spēkstacijās; turklāt darbības izmaksas patlaban ir par 25–75 % augstākas nekā ogļu spēkstacijās bez CCS , galvenokārt efektivitātes zudumu un CO2 uztveršanas un transportēšanas izmaksu dēļ. Tomēr Eiropas Nulles emisiju fosilā kurināmā spēkstaciju tehnoloģiju platforma ( ETP-ZEP ), kurā apvienojušies Eiropas energouzņēmumi, iekārtu piegādātāji un naftas/gāzes uzņēmumi, kā arī NVO, lēš, ka ar mērķtiecīgas pētniecības, attīstības un demonstrējumu palīdzību CCS izmaksas līdz 2020. gadam iespējams samazināt par 50%, tādējādi veicinot komerciālu izmantošanu[5]. Sagaidāms, ka kapitāla un darbības papildu izmaksas, kas saistītas ar CCS , pēc tam turpinās samazināties, pateicoties zināšanu uzkrāšanas efektam un apjomradītiem ietaupījumiem, kā tas parasti ir vērojams rūpniecisku tehnoloģiju attīstībā. Investīcijas CCS tehnoloģiju izstrādē un izmantošanā radīs ievērojamas priekšrocības. Starptautiskās Enerģētikas aģentūras ( IEA ) analīzes, kurās izmantoti vairāki scenāriji ar mainīgiem apstākļiem attīstības modelēšanai līdz 2050. gadam, liecina, ka CCS var palīdzēt par 20–28 % sasniegt kopējo CO2 emisiju samazināšanas mērķi[6], tādējādi papildinot efektivitātes un atjaunojamo enerģijas avotu devumu. Uz tirgus principiem balstītā scenārijā CO2 emisiju samazinājums, enerģijas ražošanā izmantojot CCS , tikai ES vien sasniegs 161 Mt 2030. gadā un 800–850 Mt 2050. gadā[7], attiecīgi 3,7% un 18–20% no pašreizējā vispārējā CO2 emisiju apjoma. Līdztekus CCS izmantošanai enerģijas ražošanā iespējams rast risinājumus energointensīvām nozarēm, palīdzot būtiski samazināt emisijas arī šādās rūpniecības nozarēs. CCS vienlīdz nozīmīgs būs arī CO2 emisiju turpmākai pārvaldībai tādas valstīs kā Ķīna vai Indija, kas jau tagad ir lielākās ogļu izmantotājas un emisiju radītājas[8]. Saglabājot ES līderpozīcijas pasaulē CCS tehnoloģiju izstrādes jomā un veicinot to iespējami agrīnu ienākšanu ES tirgū, Eiropas uzņēmumiem minētajās valstīs tiks pavērtas jaunas komerciespējas. Ja centieni padarīt CCS rentablu ES līdz 2020. gadam nesaņems politikas atbalstu, tad jaunas ar oglēm darbināmas spēkstacijas var tikt uzceltas bez CCS vai modernizācijas iespējām. Tas savukārt ir saistīts ar risku, ka augsta oglekļa satura tehnoloģijas vairākus gadu desmitus izmantos, lai saražotu pat 70 GW no nākamajos 10–15 gados uzstādītās jaudas (vairāk nekā viena trešdaļa no pašreizējās ogļu spēkstaciju jaudas). 3. PāRVAROT šķēRšļUS CCS IZMANTOšANAI Pirmajiem soļiem CCS ieviešanai enerģijas ražošanā nav nepieciešami ievērojami papildu līdzekļi. Komisijas priekšlikums CCS direktīvai ir izstrādāts, lai risinātu visus svarīgākos ar CCS saistītos juridiskos jautājumus un izveidotu visaptverošu regulējumu CCS drošai izmantošanai. Kad risks mazināts, iespējams pievērsties CCS juridiskajiem šķēršļiem, tāpēc priekšlikumā iekļauti attiecīgie noteikumi. Turklāt Komisija apstiprina, ka saskaņā ar pašreizējo ETS līdz 2012. gadam uzkrāto un droši uzglabāto CO2 iespējams atzīt par neemitētu[9]. Ar Eiropas Komisijas aktīvu iesaistīšanos nesen ir panāktas ievērojamas pārmaiņas starptautiskajā sistēmā attiecībā uz CCS [10]. Šīs pārmaiņas liecina, ka ES var uzņemties vadošo lomu, lai veidotu CCS starptautisko regulējumu. Kad grozījumi būs ratificēti, būs iespējams izmantot plašās uzkrāšanas iespējas zem Ziemeļjūras gultnes. Lai uzņēmējiem nodrošinātu vajadzīgo juridisko noteiktību un vairotu sabiedrības pārliecinātību par CCS nekaitīgumu, galvenais ir panākt, lai Komisijas priekšlikumi tiktu drīzumā pieņemti un transponēti un lai izmaiņas starptautiskajā regulējumā lieki nevilcinoties ratificētu attiecīgās dalībvalstis. Demonstrējumi, nemitīgi pētījumi un pārredzama informācija palīdzēs pārliecināt sabiedrību par procesa vispārējo nekaitīgumu. Tam būs vajadzīgi atvērti un koordinēti informācijas pasākumi. CCS ekonomisko šķēršļu pārvarēšanai būs vajadzīgs ilgāks laiks. Pat rēķinoties ar gaidāmo izmaksu samazinājumu, ko panāks ar pētījumu un demonstrējumu palīdzību, CCS izmantošana nozīmēs gan fiksēto, gan mainīgo izmaksu pieaugumu salīdzinājumā ar enerģijas ražošanu bez CCS . Tomēr nozares speciālisti un neatkarīgi eksperti apgalvo[11], ka, pieņemot CO2 cenas aptuveni 35 euro/tCO2 apmērā vai pat zemākas un CCS pilnīgu atzīšanu ETS , spēkstacijas, kurās izmantos CCS , pēc 2020. gada vairs nebūs neizdevīgākā stāvoklī salīdzinājumā ar parastajām spēkstacijām[12], jo izmaksas par CO2 emisiju novēršanu ar CCS palīdzību būs tādas pašas vai pat zemākas nekā izmaksas par emisiju kvotu iegādi. Lai panāktu ilgtermiņa skaidrību par ETS nākotni, Komisija patlaban izstrādā priekšlikumu tiesību aktam par ETS pēc 2012. gada. Šajā priekšlikumā iestrādāta CCS atzīšana par likumisku tehnoloģiju emisiju samazināšanai, tādējādi izveidojot stabilu pamatu CCS ekonomiskajam aspektam ES. 4. ES STRUKTūRA CCS DEMONSTRēJUMU VEICINāšANAI SPēKSTACIJāS Saskaņā ar Eiropadomes 2007. gada marta secinājumiem SET plānā ir izveidota sistēma CCS turpmākai attīstībai. Tajā CCS noteiktas par vienu no stratēģiskajām energotehnoloģijām un paredzēts laikposms līdz 2020. gadam, lai to izmantošana enerģijas ražošanā pārtaptu reālā iespējā. Plānā atzīts, ka Eiropai jāturpina šo tehnoloģiju demonstrējumi lielapjoma enerģijas ražošanā, vienlaikus tās nemitīgi uzlabojot ar pētniecības un attīstības palīdzību. Tāpēc CCS demonstrējumi varētu būt nākamais temats Eiropas iniciatīvai, ko uzsāk atbilstīgi SET plānam, pierādot saskaņotu Eiropas centienu priekšrocības. CCS tehnoloģijas jau tiek izmantotas rūpniecībā, taču tās būs jāpielāgo izmantošanai liela mēroga spēkstacijās un jāuzlabo ar augsti attīstītas pētniecības un attīstības palīdzību. Eiropas nozares aprindas ir pierādījušas savu ieinteresētību[13], un stratēģiskās pētniecības vajadzības ir skaidri noteiktas[14]. Eiropas nozare pēdējos 12–18 mēnešos ir ierosinājusi vairāk nekā 20 potenciālus demonstrējumu projektus[15]. Lai ievērojamu skaitu no šiem projektiem realizētu vēlamajā laikā, ir vajadzīga Eiropas nozares, dalībvalstu un Eiropas Kopienas saskaņota rīcība. Vairākas Eiropas valstis jau ir paziņojušas par iniciatīvām to teritorijā īstenotu demonstrējumu projektu atbalstam[16]. Saskanīga un koordinēta rīcība ES mērogā var radīt papildu vērtību un veicināt vispārējo ietekmi, vienlaikus respektējot valstu iniciatīvu autonomiju. Kā izklāstīts SET plānā, lai ES mērogā stimulētu pilnvērtīgus demonstrējumus ilgtspējīgu fosilā kurināmā tehnoloģiju izmantošanai komerciālā enerģijas ražošanā Komisija ierosina 2008. gadā uzsākt Eiropas rūpniecības iniciatīvu CO 2 uzkrāšanas, transportēšanas un uzglabāšanas jomā. Šī iniciatīva ne tikai veicinās plaša mēroga demonstrējumus, tās mērķis būs arī integrētā veidā risināt jautājumus, kas saistīti ar vajadzību veikt pastāvīgus pētījumus un palielināt sabiedrības izpratni un atbalstu. Lai nodrošinātu šīs iniciatīvas tūlītēju ietekmi, Komisija 2008. gadā uzsāks atbalsta darbību saskaņā ar Septīto pamatprogrammu, lai izveidotu un aktivizētu CCS demonstrējumu projektu tīklu. Komisija turpmāk aicinās iesniegt obligātajiem kritērijiem[17] atbilstošus projektus, lai tie varētu gūt labumu no rīcības Eiropas mērogā. Tādējādi Komisija pirmajiem iniciatoriem nodrošinās līdzekļus koordinācijai, informācijas un pieredzes apmaiņai un labākās prakses noteikšanai. Apkopotā informācija palīdzēs virzīt politiku ilglaicīgas vērtību ķēdes izveidošanai CO2 jomā un koordinēs iesaistīto projektu saskaņotu un pilnvērtīgu mijiedarbību ar attiecīgo pētniecību un attīstību, ko veic visā ES. Komisija nodrošinās to, ka projektu verifikācija un akceptēšana tīklā notiks, intensīvi apspriežoties ar dalībvalstīm, Eiropas nozares speciālistiem un pilsoniskās sabiedrības pārstāvjiem. Apmaiņā pret informāciju par sasniegumiem un pieredzi projekti, kas iesaistīsies projektu tīklā, iegūs atpazīstamību un tirgū atzītu identitāti („Eiropas logo”), kas būs daļa no ES virzītas iniciatīvas. Atzinīgi novērtējot devumu kopējā Eiropas lietā, var veicināt projekta piekļuvi finansiālam atbalstam valsts, Kopienas un starptautiskā mērogā. Kopīgi un koordinēti veicot sabiedrības izpratnes veicināšanas darbības un sadarbību ar partneriem trešās valstīs, tā būs rentablāka, un tai būs lielāka ietekme, kas radīs skaidras priekšrocības visiem projektiem. SET plānā minētos pārvaldības instrumentus piemēros, lai koordinētu CCS jomā uzsāktās Eiropas rūpniecības iniciatīvas darbības un turpmāko attīstību[18]. Jo īpaši Eiropas Kopienas Vadības grupa stratēģisko energotehnoloģiju jomā ciešā sadarbībā ar ieinteresēto aprindu iniciatīvām, piemēram, ETP-ZEP , būs izšķirošais faktors, lai novērtētu iespēju paplašināt Eiropas rūpniecības iniciatīvas darbības jomu, sniedzoties tālāk par projektu tīkla koordinēšanu, un lai noteiktu finanšu iespējas šādai darbības jomas paplašināšanai. Ņemot vērā CCS nozīmi pasaules mērogā, būs svarīgi paredzēt starptautisku dimensiju, izstrādājot un paātrinot uzsākto Eiropas sadarbību ar Ķīnu CCS demonstrējumu jomā un uzsākot to arī citās lielākajās valstīs ar strauji augošu ekonomiku[19]. Tikpat nozīmīga būs arī sistemātiska sadarbība ar citām attīstītajām valstīm, kuras izstrādā CCS tehnoloģijas izmantošanai enerģijas ražošanā. 5. FINANSēJUMA PIESAISTīšANA CCS Agrīniem demonstrējumiem būs jāsedz ievērojamas papildu kapitāla vajadzības un augstas darbības izmaksas[20]. Eiropas enerģētikas nozares uzņēmumiem, kas iesaistīti enerģijas ražošanā no fosilā kurināmā, līdz ar CCS iegūs spēcīgu instrumentu, kas ļaus saglabāt nozīmīgu vietu Eiropas enerģētikā un sagādās arī jaunas biznesa iespējas. Tāpēc ir pašsaprotami prasīt, lai šie uzņēmumi veiktu būtiskus pašu kapitāla ieguldījumus agrīno demonstrējumu vajadzībām. Dažiem projektiem būs vajadzīgi arī publiskie līdzekļi, lai gan tikai ierobežotam laikposmam demonstrējumu periodā, un to apjoms būs atkarīgs no ETS cenu turpmākās attīstības. Tā kā CCS demonstrējumu finansiālās vajadzības ir ievērojams šķērslis, šādu resursu pieejamība var būt priekšnosacījums vairākiem Eiropā veiktiem CCS projektiem un izšķiroši ietekmēt CCS panākumus Eiropā. Komisija gan ir ievērojami palielinājusi tīro ogļu tehnoloģijām un CCS atvēlētos resursus[21], taču pašreizējos budžeta apstākļos tā var sniegt tikai nelielu daļu no vajadzīgā atbalsta, lai nodrošinātu to, ka tirgū ienāk ilgtspējīga enerģijas ražošana no fosilā kurināmā. 5.1. Izšķirošā nozīme — nopietnu nozares saistību mobilizēšanai Enerģētikas nozare ar ETP-ZEP ir pierādījusi, ka iniciatīva CCS jomā var būt dzīvotspējīga, un tā vairākus gadus ir atvēlējusi resursus pētniecībai un attīstībai un izmēģinājumu projektiem. Tomēr skaidra apņemšanās ieguldīt ievērojamus resursus plaša mēroga demonstrējumos ir bijusi reta parādība. ETP-ZEP 2007. gada oktobrī publicēja savu redzējumu par vadošo programmu, kuras mērķis jo īpaši ir vairāku CCS demonstrējumu projektu koordinēta būvniecība un darbība līdz 2015. gadam Programmas aprakstā bija norādīta vajadzība pēc finansiāla atbalsta, taču lielākajai daļai nozares pārstāvju vēl jāprecizē, kādā mērā un laikposmā tie uzņemsies finansiālas saistības individuālos projektos. Ja fosilajam kurināmajam ir jāsaglabā tā nozīmīgā vieta enerģijas bilancē, ir būtiski, lai Eiropas nozare, kas saistīta ar minēta kurināmā izmantošanu, laikus uzņemtos skaidras un nopietnas saistības. Līdztekus enerģētikai arī energointensīvas nozares varētu vēlēties nākt klajā ar savām idejām CCS attīstīšanai. Tā kā darbības klimata pārmaiņu apturēšanai ir neizbēgamas, tad enerģijas ražotājiem un citiem uzņēmumiem, kas ir gatavi agrīnai ienākšanai CCS tirgū, paveras iespēja gūt reālu komerciālu peļņu. Uzņēmumiem jāatvēl ievērojami resursi, jo tas ir priekšnosacījums ilgtspējīgu fosilā kurināmā tehnoloģiju ienākšanai komerciālā enerģijas ražošanā. Ja uzņēmumi pēc iespējas drīzāk nepieņems drosmīgus lēmumus, nebūs iespējams piesaistīt papildu publisko finansējumu. Jo ilgāk enerģētikas nozare kavēsies uzsākt visaptverošu CCS tehnoloģijas izmantošanu, jo vairāk politikas veidotāji slieksies uzskatīt CCS tehnoloģiju obligātu izmantošanu par vienīgo veidu, kā panākt progresu. 5.2. Gatavojot ceļu intensīvai dalībvalstu līdzdalībai Tā kā fosilais kurināmais ieņem centrālo vietu vairāku dalībvalstu enerģijas bilancē, un paredzams, ka tam arī ilgtermiņā būs nozīmīga loma to apgādes drošībā un konkurētspējā, daudzas ES valstis ir ļoti ieinteresētas nodrošināt CCS attīstību. Katrai dalībvalstij ir jāizlemj, kādā veidā tā atbalstīs CCS demonstrējumus papildus pētniecībai un attīstībai, sedzot augstākās sākotnējās un darbības izmaksas. Dažas dalībvalstis jau ir norādījušas iespējamo pieeju (tostarp iepirkšanas tarifus vai dotācijas sākotnējām investīcijām). Tomēr konkrēto pasākumu piemērotību var novērtēt, tikai izvērtējot katru gadījumu atsevišķi, un tas ir arī katras dalībvalsts ziņā izlemt, kā tā finansēs savu atbalsta shēmu. Lietderīgi būtu izmantot zināmu daļu ieņēmumu no kvotu izsolēm saskaņā ar ETS . ES Struktūrfondi un Kohēzijas fonds daļēji var būt finansējuma avots dažās dalībvalstīs[22]. Dažos valsts mēroga atbalsta pasākumos demonstrējumu projektiem, kam vajadzīga lielākā daļa no izmaksām, kas saistītas ar CCS tehnoloģijām, visticamāk, paredzēs valsts atbalsta piešķiršanu. Komisija cer, ka šis atbalsts būs tikai pagaidu palīdzība[23], ko sniegs līdz brīdim, kad tehnoloģija kļūs konkurētspējīga. Pārskatot Kopienas pamatnostādnes par valsts atbalstu vides projektiem[24], Komisija norāda juridisko pamatu, lai noteiktu CCS demonstrējumu spēkstacijām piešķirtā valsts atbalsta saderību[25]. Ņemot vērā to, cik nozīmīgi ir agrīnie demonstrējumi CCS izmantošanai enerģijas ražošanā, un ievērojot to projektu skaitu, kam varētu būt vajadzīgs publiskais finansējums, Komisija ir gatava, neskarot pienācīgo procedūru un katra projekta individuālās priekšrocības, labvēlīgi izvērtēt valsts atbalsta izmantošanu, lai segtu papildu izmaksas, kas saistītas ar CCS demonstrējumiem enerģijas ražošanas projektos. 5.3. Finansējuma avotu noteikšana ES mērogā SET plānā ir ierosināts izvērtēt iespējas piesaistīt papildu līdzekļus plānā noteiktajām prioritātēm. Komisija jautājumam par ES resursu atvēlēšanu CCS attīstībai pievērsīsies paziņojumā par zema oglekļa satura tehnoloģiju finansēšanu, kas paredzēta SET plānā 2008. gadam. Apzināt papildu resursus gan valsts, gan ES mērogā būs svarīgi galvenokārt tad, ja Eiropas CCS iniciatīvai ir jāsagatavojas kopīgai rīcībai, kas sniedzas tālāk par projektu tīkla koordinēšanas struktūru. Lietderīga būs arī Eiropas finanšu iestāžu iesaistīšana. Eiropas Investīciju banka (EIB) patlaban analizē iespēju izveidot jaunus produktus CCS finansēšanai papildus jau esošajiem līdzekļiem Riska dalīšanas finanšu mehānisma ietvaros ( RSFF )[26]. Ja projekta Eiropas identitāte ir atpazīstama, tas var atvieglot piekļuvi šādam finansējumam, līdzīgi kā tas patlaban ir ar Eiropas enerģētikas tīklu ( TEN ) projektiem. Projektiem trešās valstīs var izmantot īpašus instrumentus, piemēram, EIB Klimata pārmaiņu finanšu mehānismu[27]. Kamēr Komisija nevar finansēt ievērojamas investīciju izmaksas no Septītās pamatprogrammas līdzekļiem, zināmu finansējumu sagatavošanās posmiem var sniegt projektiem, kas to ir visvairāk pelnījuši, piemēram, tiem, kas šķiet visnovatoriskākie un visdaudzsološākie celmlauži. Pirmajā uzaicinājumā iesniegt priekšlikumus Septītajā pamatprogrammā Komisija pavēra iespēju atbalstīt priekšizpēti un tehnisko iespēju izpēti liela mēroga CCS demonstrējumu projektiem. Līdzīga tēma būs paredzēta 2008. gada uzaicinājumā iesniegt priekšlikumus. 6. LAICīGA GATAVOšANāS LIELAPJOMA IZMANTOšANAI Eiropā būs vajadzīga jaunas infrastruktūras būvniecība, lai veicinātu sekmīgu pāreju uz zema oglekļa satura enerģētiku. Attiecībā uz enerģijas ražošanu ar CCS īpaši jāņem vērā vajadzība laikus izveidot infrastruktūru CO2 transportēšanai un uzglabāšanai un savienot emisiju avotus ar šo infrastruktūru, paredzot nediskriminējošus piekļuves noteikumus, kas līdzvērtīgi tiem, kuri patlaban ir spēkā attiecībā uz elektroenerģijas un gāzes infrastruktūru. Svarīgi būs izveidot šādu tīklu Eiropas dimensiju. Var būt vajadzīgs mērķtiecīgs papildu finansiālais atbalsts (piemēram, tīklu noteikšanai un sīkai priekšizpētei individuāliem infrastruktūras projektiem tīklā). Šajā sakarā Komisija ierosinās pārskatīt TEN-E pamatnostādnes, lai iekļautu tajās CO2 infrastruktūru (cauruļvadus un uzglabāšanas vietas). 7. SECINāJUMI CCS radītās iespējas un problēmas padara tās par stratēģiski svarīgu Eiropas prioritāti jauno energotehnoloģiju attīstībā. Agrīni pilnvērtīgi demonstrējumi, kas parāda CCS tehnoloģisko dzīvotspēju enerģijas ražošanā gan Eiropā, gan pasaulē, ir pirmais atskaites punkts ceļā uz to plašu izmantošanu. Ar laikus uzsāktām un drosmīgām nozares un publiskā sektora iniciatīvām un spēcīgiem tirgus stimuliem CO2 emisiju novēršanai CCS kļūs rentablas 2020. gadā vai drīz pēc tam. Lai veicinātu CCS attīstību Eiropā, Komisija paralēli ar šo paziņojumu ierosina atbalstoša tiesiskā regulējuma izveidi un CCS iekļaušanu ETS . Pārskatītajās Kopienas pamatnostādnēs par valsts atbalstu vides aizsardzībai ir paredzēta labvēlīga attieksme pret CCS un norādīts juridiskais pamats, lai CCS demonstrējumu projekti varētu saņemt valsts atbalstu. Komisija 2008. gadā ierosinās pārskatīt TEN-E pamatnostādnes, lai iekļautu tajā CO2 infrastruktūru. Saskaņā ar SET plānu Komisija ierosina uzsākt Eiropas rūpniecības iniciatīvu CCS , kas būs pamats demonstrējumu projektu koordinēšanai, pārredzamībai un atpazīstamībai. Tādā veidā ES uzņemsies vadošo lomu plaša mēroga demonstrējumos visā pasaulē un palielinās agrīnas demonstrēšanas priekšrocības. Komisija 2008. gadā šajā sakarā izveidos projektu tīklu, kas ļaus pirmajiem iniciatoriem apmainīties ar informāciju un pieredzi, palielināt ietekmi uz pētniecību un attīstību nākotnē un politikas veidošanu, optimizēt izmaksas sakarā ar kopīgām darbībām (piemēram, ar sabiedrību vai trešām valstīm) un iegūt atpazīstamību kā daļu no būtiskas Eiropas mēroga iniciatīvas („Eiropas logo”). Agrīna demonstrēšana nebūs iespējama bez finanšu saistībām. Privātajam sektoram jāņem vērā, ka darbības klimata pārmaiņu apturēšanai ir neizbēgamas, tāpēc enerģijas ražotājiem un citiem uzņēmumiem, kas ir gatavi agrīnai ienākšanai CCS tirgū, paveras iespēja gūt patiesu komerciālu peļņu. Jo ilgāk nozare kavēsies, jo vairāk politikas veidotāji slieksies uzskatīt CCS tehnoloģiju obligātu izmantošanu par vienīgo veidu, kā panākt progresu. Skaidras un nopietnas saistības, ko uzņēmusies Eiropas nozare, būs izšķirošais faktors, lai sāktu apsvērt iespēju piešķirt papildu ieguldījumu no publiskiem līdzekļiem. Jo īpaši tām dalībvalstīm, kas arī turpmāk vēlas saglabāt lielu ogļu īpatsvaru savā enerģijas bilancē, jāīsteno atbalsta pasākumi CCS agrīnai demonstrēšanai. Informācija, ko iegūs ar Eiropas rūpniecības iniciatīvas palīdzību, veicinās analīzi par šādu pasākumu saderību ar ES valsts atbalsta noteikumiem. Var būt nepieciešams mobilizēt papildu resursus, un to arī turpmāk apsvērs SET plāna kontekstā, ņemot vērā vajadzību paplašināt Eiropas rūpniecības iniciatīvas darbības jomu, lai tā sniegtos tālāk par projektu tīkla koordinēšanu. [1] Sadegšanas efektivitātes uzlabojumi ir absolūti nepieciešami, taču tikai ar tiem vien CO2 emisiju vajadzīgo samazinājumu nebūs iespējams panākt. [2] SET plānā ir norādīts Eiropas pētniecības un tehnoloģiju attīstības politikas virziens, nosakot vairākas galvenās tehnoloģijas, kas iederas tādas Eiropas redzējumā, kurā ir plaukstoša un ilgtspējīga ekonomika un kura pasaulē ieņem vadošo pozīciju dažādu tīru, efektīvu un zema oglekļa satura energotehnoloģiju jomā. [3] IAES . [4] Nozares aplēses; turpmākai informācijai sk. IAES . [5] www.zero-emissionplatform.eu. [6] IEA Energotehnoloģiju prognozes 2050. gadam un Sterna pārskats. [7] CCS direktīvas un SET plāna ietekmes novērtējums. [8] Divas trešdaļas no ogļu izmantošanas apjoma pieauguma pasaulē radīs Ķīna un Indija. Jau patlaban katru nedēļu kaut kur pasaulē ekspluatācijā tiek nodota jauna ar oglēm darbināma spēkstacija. [9] CCS projektus var iesniegt par 2008.–2012. gadu. [10] Atbilstīgi grozījumiem Konvencijai par aizsardzību pret jūras piesārņojumu, ko rada atkritumi un citas vielas, pievienotajā 1996. gada protokolā („Londonas protokols”) 2007. gada jūnijā tika panākta vienošanās starp Līgumslēdzējām pusēm Konvencijai par jūras vides aizsardzību Ziemeļaustrumu Atlantijā („ OSPAR konvencija”), paverot iespēju Konvencijā turpmāk ņemt vērā CCS . [11] ETP-ZEP , IEA , Sterna pārskats un citi ( IAES ). [12] Aptuveni līdz 2020. gadam papildu izmaksas, kas radīsies agrīnajos CCS demonstrējumu projektos, atbildīs ievērojami augstākajām CO2 cenām (līdz pat 70 euro/tCO2). [13] Eiropas energouzņēmumi, iekārtu piegādātāji un naftas/gāzes uzņēmumi, kā arī NVO, ir aktīvi iesaistījušās ETP-ZEP . [14] CCS jomā veiktās pētniecības un attīstības prioritātes Eiropā ir noteiktas, pamatojoties uz ES atbalstītu pētniecību un attīstību un ETP-ZEP uzkrātajām zināšanām un pieredzi ( IAES ). [15] IAES . [16] Apvienotā Karaliste, Nīderlande un Norvēģija; sagatavošana uzsākta Polijā, Vācijā un Spānijā. [17] Sākotnējo viedokli par piemērojamajiem kritērijiem sk. IAES . [18] Jo īpaši Eiropas Kopienas Vadības grupa stratēģisko energotehnoloģiju un energotehnoloģiju informācijas sistēmu jomā. Turklāt Pētniecības alianse var līdzsvarot pašreizējās pētniecības un attīstības darbības Eiropā attiecīgajās jomās. [19] Papildus nepārtrauktai sadarbībai ar Ķīnu („Projekts ar mērķi panākt nullei tuvu emisiju līmeni ogļu tehnoloģiju izmantošanā ( NZEC ) ” , kas seko 2005. gada ES un Ķīnas partnerībai klimata pārmaiņu jomā un 2006. gadā parakstītajam Saprašanās memorandam) Komisija 2007. gadā veica arī pamatdarbu, lai sagatavotos sadarbībai ar Indiju un Dienvidāfriku CCS jomā. [20] Aprīkojot jaunu spēkstaciju ar elementiem, kas vajadzīgi agrīniem demonstrējumiem pilnai CO2 uzkrāšanas, transportēšanas un uzglabāšanas ķēdei, būs nepieciešamas papildu izmaksas, kas (300 MW spēkstacijai) veidos vai nu papildu sākotnējā kapitāla piešķīrumus aptuveni 300–500 miljonu euro apmērā, vai arī papildu ieņēmumus 45–125 miljonu euro apmērā katru gadu visā projekta īstenošanas ciklā. [21] Sestajā pamatprogrammā nebija ar „tīro ogļu” tehnoloģijām saistītu darbību, savukārt CCS izmantoja piešķīrumus 15–20 miljonu euro apmērā katru gadu. Apvienotie piešķīrumi „tīro ogļu” tehnoloģijām un CCS Septītajā pamatprogrammā būs vairāk nekā divreiz lielāki. Turklāt daļa no ikgadējās summas 9 miljonu euro apmērā, kas no Ogļu un tērauda pētniecības fonda līdzekļiem atvēlēta ar ogļu tehnoloģijām saistītai pētniecībai, arī turpmāk papildinās pētniecības un attīstības finansējumu. [22] Lai gan neviena dalībvalsts nav paredzējusi īpašus noteikumus savos darbības plānos laikposmam no 2007. līdz 2013. gadam, daļa palīdzības CCS demonstrējumu spēkstacijām varētu ietilpt plānotajos pētniecības un jauninājumu pasākumos. Iespējas veikt grozījumus, lai nepārprotami aptvertu šādas spēkstacijas, var rasties programmu stratēģiskās pārskatīšanas gaitā. [23] Paredz, ka pēc demonstrējumu posma CCS varēs konkurēt uz komerciāliem noteikumiem jaunajā ETS. [24] COM(2008) XXX, pieņemts kopā ar šo paziņojumu. [25] Pamatnostādnēs noteikts, ka CCS izmantošana enerģijas ražošanā, kas patlaban praktiski nenotiek, nākamajos gadu desmitos aprobežosies vienīgi ar demonstrējumu projektiem. Ciktāl projektiem nav piemērojamas citas valsts atbalsta pamatnostādnes, Komisija uzskata, ka ierobežotu skaitu valsts atbalsta gadījumu, kas rodas saistībā ar šādiem projektiem, vislabāk varētu atzīt par saderīgiem tieši saskaņā ar Eiropas primāro tiesību aktu noteikumiem: EK līguma 87. panta 3. punkta b) vai c) apakšpunktu vai 88. panta 3. punktu. [26] RSFF ir kopīga EIB un Komisijas iniciatīva, kuras mērķis ir sniegt riska finansējumu jaunām tehnoloģijām un pētniecības un attīstības īstenošanas projektiem. [27] Līdzīgā procesā EIB 2007. gada 28. novembrī 10. ES un Ķīnas galotņu tikšanās laikā parakstīja Ķīnas Klimata pārmaiņu pamataizdevumu un atkarībā no Ķīnas iestāžu priekšlikumiem tiek apsvērtas iespējas to izmantot, lai atbalstītu CCS demonstrējumus Ķīnā.