[pic] | EIROPAS KOPIENU KOMISIJA |

Briselē, 20.12.2007

COM(2007) 847 galīgā redakcija

KOMISIJAS PAZIŅOJUMS

– Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līguma 35. panta piemērošan a –

To iekārtu darbības un efektivitātes pārbaude, ar ko veic gaisa, ūdens un augsnes radioaktivitātes līmeņa pastāvīgu kontroli

Ziņojums, 1990. - 2007. gads

1. IEVADS

1.1. Veselības un drošības aizsardzības noteikumi Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līgumā

Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līguma II sadaļas 3. nodaļā „Veselība un drošība” tiek noteikti, no vienas puses, drošības pamatstandarti strādnieku un sabiedrības locekļu veselības aizsardzībai (30.-33. pants) un, no otras puses, tiek apskatīti konkrēti gaisa, ūdens un augsnes radioaktivitātes līmeņi, kā noteikts 35.-38. pantā (zināmā mērā arī 34. pantā, par „īpaši bīstamajiem eksperimentiem”, proti, ieroču testēšanu). Pastāv acīmredzama saistība starp drošības pamatstandartiem un radioaktivitātes līmeni, un tā kontroles galvenais nolūks ir aizsargāt sabiedrības locekļu veselību.

Drošības pamatstandarti kopš 1959. gada ir atjaunināti, lai ņemtu vērā zinātnes atziņu attīstību un darbības pieredzi. Pēdējo reizi pārskatīšana notika 1996. gadā[1]. Attiecībā uz radioaktivitātes līmeni, papildus standartos noteiktajām prasībām, Komisijas galvenie uzdevumi piecdesmit gadus ir attiekušies uz 36. panta piemērošanu (datu par radioaktivitātes līmeņiem, kam pakļauta sabiedrība, savākšana un pārraidīšana, ko veic dalībvalstis, pamatojoties uz mērīšanas struktūrām, ko tās izveidojušas atbilstīgi 35. panta pirmajai daļai un 37. pantam) (sniedzot Komisijas atzinumus par to, vai dalībvalstu iesniegtie plāni par atbrīvošanos no radioaktīvajiem atkritumiem skars citas dalībvalstis).

Līguma 37. pantā noteiktā procedūra bija ļoti svarīga kodolenerģijas straujās attīstības laikā, kad tika iesniegti vispārīgi dati par katru jauno kodolreaktoru, pārstrādes iekārtu vai citu kodoliekārtu. Vispārīgo datu iesniegšanas noteikumi un informācijas saturs ir paskaidroti vairākos Komisijas ieteikumos, no kuriem jaunāko pieņēma 1999. gadā[2]. Ziņojumi par 37. panta izpildi ir nodoti Padomei un Eiropas Parlamentam[3].

Līguma 36. panta izpilde ir koncentrēta uz to radioaktivitātes līmeņu datu publicēšanu, kas ir būtiski, lai novērtētu sabiedrības pakļautību radiācijai kopumā, tā lai varētu salīdzināt radioaktivitātes līmeņus dažādās dalībvalstīs. Prasības par datu kvalitāti un ziņošanas metodi pirmoreiz tika noteiktas Komisijas 2000. gada ieteikumā[4]. Kopš 2007. gada dalībvalstis var ievest un pārvaldīt Komisijas datu bāzē pašas savus datu komplektus. Minēto datu bāzi, tāpat kā rezultātā iegūtos gada pārraudzības ziņojumus un elektronisku platformu, kas ļauj apmainīties ar datiem no dalībvalstīs uzstādītajām automātiskajām radiācijas pārraudzības sistēmām, pārvalda veiksmīgā sadarbībā starp TREN un JRC-IES saskaņā ar Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līguma 39. pantu.

Līguma 35. panta otrajā daļā Komisijai ir piešķirtas piekļuves tiesības nolūkā pārbaudīt radioaktivitātes līmeņu monitoringa iekārtas. Līdz 1989. gadam, kad Komisija apstiprināja priekšlikumu atsākt tādas pārbaudes, tās tika veiktas neregulāri. Pēc Eiropas Kopienu Tiesas 2002. gada decembra nolēmuma, kurā teikts, ka nav lietderīgi mākslīgi nošķirt plašas sabiedrības veselības aizsardzību un jonizējošās radiācijas avotu drošību, un pēc Komisijas lēmuma uzskatīt kodoldrošību par svarīgu prioritāti kopš 2003. gada ir kļuvis acīmredzams, ka 35. panta pārbaudes no 2004. gada un turpmāk kļūs par prioritāru jomu. Šis paziņojums ir pirmais par 35. panta piemērošanu un attiecas uz laika posmu no 1990. līdz 2007. gadam. Kopš 2004. gada minētās pārbaudes ir kļuvušas sistemātiskas, un prioritāte ir piešķirta visjutīgākajām iekārtām.

Līguma 38. pants ļauj Komisijai sniegt īpašus ieteikumus dalībvalstīm attiecībā uz radioaktivitātes līmeņiem un, ja tas ir steidzami, izdot direktīvas un neatbilstības gadījumā tūlīt iesniegt jautājumu Eiropas Kopienu Tiesai. Minētais pants principā piešķir Komisijai plašas pilnvaras, bet nekad nav ticis piemērots, vienīgi kā juridiskais pamats Komisijas ieteikumam par radonu dzeramajā ūdenī[5] un Komisijas ieteikumam par nepārtrauktu radioaktīvo cēzija piesārņojumu dažos savvaļas pārtikas produktos pēc Černobiļas avārijas[6].

Tas, ka 38. pants nekad nav ticis piemērots, atspoguļo efektīvu atbilstību pamatstandartiem minētajās dalībvalstīs. Tomēr 38. pants piedāvā svarīgu sviru Komisijai, lai tā varētu piešķirt pienācīgu nozīmi konstatējumiem un novērojumiem, kas iegūti atbilstīgi 35. panta otrajai daļai veiktajās pārbaudēs.

1.2. Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līguma 35. pants

Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līguma 35. pantā noteikts:

„ Visas dalībvalstis izveido struktūras, kas vajadzīgas, lai pastāvīgi kontrolētu gaisa, ūdens un augsnes radioaktivitātes līmeni un nodrošinātu atbilstību pamatstandartiem.

Komisijai ir tiesības piekļūt šādām struktūrām; tā drīkst pārbaudīt to darbību un efektivitāti. ”

Komisijas darbības 35. panta piemērošanā bija neregulāras līdz pat divdesmitā gadsimta astoņdesmito gadu beigām. Pēc savu darbību pārskatīšanas visā radioaktīvās aizsardzības apgabalā Komisija 1986. gadā pēc Černobiļas avārijas paziņoja Padomei par savu nodomu sistemātiskāk izmantot savas pārbaudes tiesības saskaņā ar 35. pantu. Eiropas Parlaments tajā pašā nolūkā pieņēma vairākas rezolūcijas.

1989. gada decembrī Komisija nolēma, ka pārbaužu skaits jāpalielina.

2. PāRBAUDES PROGRAMMA

2.1. Pārbaudes 1990. – 2003. gadā

No 1990. līdz 2003. gadam kopumā tika veiktas 23 pārbaudes. Ar dažiem izņēmumiem pārbaudes programma tika izveidota tā, lai nodrošinātu situācijas pārskatu par kodoldegvielas cikla iekārtu un struktūru, kas uzrauga radioaktivitātes līmeņus visās dalībvalstīs, raksturojošu komplektu.

2.2. Pārbaudes 2004. – 2007. gadā

No 2004. gada līdz šim brīdim ir veiktas 25 pārbaudes. Kopš 2004./2005. gada prioritāte ir piešķirta visjutīgākajām iekārtām un jaunajām dalībvalstīm. Līdz 2006. gada beigām pārbaudes tika veiktas visās dalībvalstīs. Rumānija un Bulgārija ir iekļautas minētajā programmā 2007. gadam.

Dalībvalstis un atbilstīgie kodolobjekti, kas apmeklēti, īstenojot 35. pantu, uzskaitīti pielikuma 1. tabulā.

2.3. Pārbaužu galvenās procedūras

Pārbaudes tika veiktas saskaņā ar protokoliem, par ko ar visām 15 dalībvalstīm individuāli vienojās no 1990. līdz 1993. gadam. Kopš Komisijas paziņojuma[7] publicēšanas 2006. gada 4. jūlijā tas ir kļuvis par pamatu visām pārbaudēm. Protokolos un paziņojumā ir paredzēts pārbaudīt gan monitoringa iekārtas sensu stricto, gan emisiju monitoringa, kas vajadzīgs, lai novērtētu to ietekmi uz sabiedrību. Pārbaudes var attiekties uz apgabalu ap konkrētu vietu un/vai veselu nacionālo dalībvalsts teritoriju vai tās daļu.

Lai gan saskaņā ar 35. pantu Komisijai ir piešķirtas tiesības piekļūt iekārtām to darbības un efektivitātes faktiskai pārbaudei, pārbaudes faktiski sāk ar attiecīgo valsts iestāžu monitoringa un pārbaudes darbību un regulējuma revīziju. Faktiskās pārbaudes uz vietas raksturo vispārējo kārtību un ne vienmēr ir izsmeļošas.

Pārbaudes tehniskais ziņojums

- Tehniskajā ziņojumā ir sniegts visaptverošs pārskats par normatīvajām prasībām, radioaktivitātes līmeņu monitoringa kārtību un izplūdes ietekmes novērtēšanas kārtību. Tāda pārskata sagatavošana prasa daudzu dokumentu sintēzi, lai veidotos skaidra aina par to, kādus pasākumus dalībvalstis veic 35. panta pirmās daļas īstenošanai. Ziņojumā ir arī detalizēts pārskats par pārbaudes darbībām, kas veiktas uz vietas un ap objektiem, un par tur veiktajiem novērojumiem.

Ziņojums par pārbaudes galvenajiem konstatējumiem

- Galvenie pārbaudes konstatējumi ir pamatoti uz novērojumiem un secinājumiem, kas uzskaitīti tehniskajā ziņojumā, un norāda uz jomām, kur vēl kas ir jāuzlabo.

- Visos gadījumos pārbaudes komandējumi tika noslēgti ar galveno konstatējumu un tehniskā ziņojuma oficiālu iesniegšanu.

Par visām pārbaudēm, kas veiktas kopš 1999. gada, gan tehniskais ziņojums, gan galvenie konstatējumi, kā arī visi oficiālie komentāri, ko iesniegusi apmeklētā dalībvalsts, ir atrodami tīmekļa vietnē "EUROPA”:

ec.europa.eu / energy / nuclear / radioprotection / verification_en.htm

3. PāRBAUžU PIEVIENOTā VēRTīBA

Līdz šim gūtā pieredze ir pierādījusi, ka pārbaudes rada nozīmīgu pievienoto vērtību gan Komisijai, gan dalībvalstīm. Komisijai tās ļauj virknē gadījumu neatkarīgi novērtēt jutīgus jautājumus. Pārbaudes ļāva arī gūt plašu pārskatu par dažādām nacionālajām pieejām un veidu, kādā tās ievieš, un veicināja izmantot vienotu pieeju uzlabotai uzraudzībai.

Dalībvalstīm Komisijas pārbaudes ļāva neatkarīgi apstiprināt savu pieeju un savus datus tā, lai sniegtu atkārtotu apliecinājumu gan saviem iedzīvotājiem, gan kaimiņu dalībvalstīm. Kompetentajām iestādēm, iesaistītiem apmeklējumos, bija iespēja apspriest savus pienākumus plašākā perspektīvā. Apmeklētajiem uzņēmumiem un laboratorijām tā bieži vien bija iespēja panākt, lai tiek novērtētas pūles, kas ieguldītas izpildījuma uzlabošanā. Kopumā Komisijas pārbaudes noteikti pastiprināja radioaktivitātes monitoringa programmu statusu.

Komisijas pārbaudes kļuva par iespēju dažām jaunajām dalībvalstīm izveidot nacionālās programmas un uzsākt ieviest savā teritorijā attiecīgās sistēmas radioaktivitātes līmeņu uzraudzībai.

Komisijas pārbaudes ir veiktas, pienācīgi ievērojot subsidiaritāti. Nebija nevienas situācijas, kad to darbs pārklājās ar valstu inspektorātu uzdevumiem. Nedaudzos gadījumos konstatējumi norādīja uz vajadzību labāk nodalīt funkcijas dalībvalstī un prasību pēc procedūru pārredzamības. Pārbaudes komandas novērojumi ļāva iestādēm nostiprināt to pārbaudes procedūras.

Turklāt pārbaudes ir nozīmīgs līdzeklis, lai nodrošinātu pienācīgu Komisijas ieteikuma par Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līguma 36. panta piemērošanu izpildi un lai uz divpusējas sadarbības pamata apspriestu, vai radioaktivitātes līmeņu uzraudzībai izveidotās sistēmas (tīkli) ir piemērotas(-ti) (kas pārklāj valsts teritoriju un sniedz raksturojošus datus par radioaktivitātes faktiskajiem līmeņiem).

3.1. Iepriekšējo pārbaudes komandējumu konstatējumi un kontrolpārbaudes

Vairākos gadījumos bija jāsecina novērojumi, kas saistīti ar struktūru un laboratoriju vispārējās kvalitātes nodrošināšanas trūkumu un ar vajadzību nostiprināt kompetentās iestādes uzraudzības funkciju. Bieži tika konstatēts, ka grāmatvedībā vajadzīgi uzlabojumi, lai atvieglotu gan iekšējās kvalitātes revīzijas, gan valsts vai Kopienas amatpersonu veiktās pārbaudes. Paraugu ņemšanas programmas ne vienmēr tika regulāri atjauninātas vai arī minēto programmu praktiskajā izpildē normatīvās prasības netika pilnībā ievērotas.

Daudzos gadījumos ir veikti specifiski tehniski ieteikumi. Parasti sekojošā atgriezeniskā saite no valstu iestādēm apstiprināja, ka trūkumi ir novērsti. Netehniski ieteikumi, piemēram, pārvaldības ieteikumi vai ieteikumi, lai noteiktu stingrāku regulatīvo uzraudzību, ir mazāk materiāli un līdz ar to ir grūtāk pārbaudīt to izpildi.

Pārbaudes apmeklējumi tika veikti jo īpaši, lai pierādītu Komisijai, ka iepriekšējā komandējumā sniegtajiem ieteikumiem ir pievērsta pienācīga uzmanība:

- bijušo pārstrādes objektu, ko apmeklēja 1993. un 1999. gadā, apmeklēja pārbaudes vizītē 2004. gada septembrī.

1999. gadā vairāku jautājumu dēļ uzmanība tika koncentrēta uz minēto kodolkompleksu, un kulminācijas punkts bija drošības revīzija, ko veica valsts drošības iestādes. Pārbaudes darbības bija detalizēti vērstas uz tiem revīzijas ziņojuma aspektiem, kam bija organiska saistība ar radioaktīvo notekūdeņu uzraudzību vai ar radioaktivitātes līmeņiem.

- pēc pirmā kodolreaktora apmeklējuma 2000. gadā sekoja pārbaudes vizīte 2005. gadā.

Abos gadījumos pārbaudes darbības norādīja, ka ieteikumi ir pienācīgi izpildīti.

Tikai viens no pārbaudes komandējumiem (2002. gadā) noveda pie plaši neapmierinošiem pārbaudes konstatējumiem, kas attiecās uz fundamentāliem tiesiskiem trūkumiem un tās bija jārisina. Zinātniskās pētniecības reaktors tika darbināts bez regulatīvas atļaujas vai uzraudzības, pārkāpjot drošības pamatstandartu direktīvas noteikumus. Tāpēc tika sākta procedūra pārkāpuma gadījumā.

2006. gada novembrī tika veikts kontroles pārbaudes komandējums. Lai gan bija sasniegti ievērojami uzlabojumi, vairāki jautājumi pārbaudes laikā joprojām nebija pienācīgi atrisināti. Licencēšanas procedūra, ieskaitot gaisā esošu un šķidro notekūdeņu izplūdes atļaujas, tomēr tika pabeigta 2007. gada augustā.

4. PERSPEKTīVAS

4.1. Pārbaudes programma

Strukturētai un ticamai pārbaudes shēmai jāveic šādi uzdevumi:

- ar pieņemamu biežumu jāattiecas uz visām lielākajām kodoliekārtām,

- jāsniedz raksturojošs situācijas pārskats attiecībā uz citiem iekārtu veidiem,

- jāatļauj uzraudzīt situācija attiecībā uz rūpniecībām, kas nav kodolrūpniecības, bet no kurām rodas dabīga radioaktivitātes izplūde, un attiecībā uz slimnīcām un zinātniskās pētniecības centriem,

- jāļauj iegūt raksturojošs viedoklis par radioaktivitātes kārtību reģionos, kas atrodas tālu no iekārtām, no kurām notiek radioaktivitātes izplūde,

- regulāri jāveic dalībvalstu monitoringa un pārbaudes darbību revīzijas.

Pašlaik katru gadu tiek veiktas piecas līdz septiņas pārbaudes, līdz ar to katrā dalībvalstī reizi piecos gados tiek veikta apmēram viena pārbaude vai revīzija. Tas ļauj izveidot ticamu un raksturojošu pārbaudes programmu, ieskaitot raksturojošākās iekārtas. Biežums, ar kādu var apmeklēt svarīgas iekārtas, ir jāpalielina. Ar pašreizējiem resursiem gadā var plānot maksimāli apmēram desmit pārbaudes. Protams, ir būtiski saglabāt vismaz kaut kādu elastīgumu, lai joprojām varētu organizēt pasākumus, atbildot uz īpašiem lūgumiem vai izmantojot Komisijas piekļuves tiesības īpašos apstākļos.

4.2. Atšķirības no kodolatbilstības garantiju nodrošināšanas darbībām

Komisijai ir arī tiesības pārbaudīt kodoliekārtas atbilstīgi Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līguma II sadaļas VII nodaļai. Minētās pārbaudes atšķiras no 35. pantā paredzētajām verifikācijām. Tās attiecas uz kodolmateriālu kodolatbilstības garantijām ( Euratom kodolatbilstības garantijas) un specifiskajām prasībām, kas noteiktas Komisijas 2005. gada 8. februāra Regulā 302/2005( Euratom ).

Papildus tam, ka abu pārbaudes veidu darbības jomas ir atšķirīgas, iespējamu sinerģiju kavē tas, ka kodoloperatoriem ir tieša atbildība pret Komisiju un kodolatbilstības inspektoriem ir tieša piekļuve kodolmateriāliem un iekārtām. Saskaņā ar Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līguma 35. panta otro daļu pārbaudes attiecas uz to, kā dalībvalstu iestādes izpilda savus pienākumus saskaņā ar tā paša panta pirmo daļu. Komisijai nav tiešas piekļuves iekārtām vai monitoringa iekārtām.

4.3. Īstenošanas veicināšanas papildu līdzekļi

Komisijas ieteikuma par radioaktivitātes līmeņu paziņošanu atbilstīgi 36. pantam (2000/473/EURATOM) pieņemšana bija sākuma punkts turpmāku pamatnostādņu attīstībai. Ieteikumu par kodoliekārtu emisiju monitoringu un paziņošanu pieņēma 2003. gada 18. decembrī[8]. Turpmākie sasniegumi minētajā jomā atvieglos skaidras metodikas izstrādāšanu, lai veiktu pārbaudes, un pārredzamus kritērijus, lai spriestu par atbilstību vispārīgajām prasībām, kas noteiktas 35. panta pirmajā daļā.

Ekspertu grupa, kas izveidota saskaņā ar Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līguma 31. pantu, ir pieņēmusi pamatnostādnes par drošības pamatstandartu 45. panta izpildi, ņemot vērā sabiedrības ekspozīcijas dozu reālu novērtējumu. Tas būs pamats, lai spriestu par to monitoringa programmu piemērotību, ko īsteno kodoliekārtu tuvumā, ņemot vērā to ekspozīcijas dozu novērtējumu, ko saņem iedzīvotāju atsauces grupas. Šādas pamatnostādnes iekļaus Komisijas priekšlikumā par jaunu drošības pamatstandartu direktīvu.

Visi minētie pasākumi ievērojami sekmēs to pārbaužu efektivitāti un ticamību, uz ko attiecas 35. pants.

5. SECINāJUMI

Šis paziņojums ir par nozīmīgiem sasniegumiem, veicot pārbaužu darbības jo īpaši pēdējos gados.

Komisija pilnībā izpildīja savus pienākumus, uz ko attiecas Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līguma 35. pants, un tādējādi (saistībā ar tiesību aktu prasībām un Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līguma 36.-37. panta īstenošanu) nodrošināja, ka gaisa, ūdens un augsnes radioaktivitātes līmeņiem bija pienācīgi veikts monitorings un kontrole.

PIELIKUMS

PĀRBAUDES EIROPAS ATOMENERĢIJAS KOPIENAS DIBINĀŠANAS LĪGUMA 35. PANTA IZTEIKSMĒ

Pārbaudes 1990. – 2007. gadā

Līdz šim veikto pārbaužu saraksts ir norādīts 1. tabulā . 1. grafikā ir histogramma par katrā gadā veikto pārbaužu skaitu.

Jāatzīmē, ka, ņemot vērā pārbaužu plašāko jomu, komandējumi attiecas uz reģionu, kurā tiek veikts radioaktivitātes līmeņu monitorings, kas līdz ar to iekļauj lielākās izplūdes iekārtas minētajā reģionā.

Līdz šim veiktās pārbaudes būtībā tika plānotas ar mērķi iegūt raksturojošu viedokli par dalībvalstīs pieņemto monitoringa pieeju. Dažas pārbaudes tika veiktas, atbildot uz dalībvalstu lūgumiem, vai arī to pamatā bija bažas, kas tika paustas par dažām iekārtām.

Sadalījums starp dalībvalstīm ir šāds: sešas Francijā (ieskaitot Polinēziju), sešas Apvienotajā Karalistē, trīs Itālijā, divas Somijā, Vācijā, Grieķijā, Īrijā, Luksemburgā, Spānijā un Portugālē, viena Austrijā, Beļģijā, Dānijā, Nīderlandē un Zviedrijā, kā arī viena katrā no jaunajām dalībvalstīm, izņemot Bulgāriju (plānota uz 2007. gada rudeni).

Iekārtas, ar kurām tiek veiktas darbības pārbaudes ietvaros, ir šādas: trīs pārstrādes iekārtas (un divas blakus esošas atkritumu apglabāšanas vietas), 20 kodolspēkstacijas (no kurām trīs vairs nedarbojas), pieci zinātniskās pētniecības institūti, divas ar NORM (dabīgajiem radioaktīvajiem materiāliem) saistītas iekārtas, viena urāna raktuve un septiņas slimnīcas četrās dalībvalstīs. Tika apmeklētas vairākas dalībvalstis, kuru teritorijā nav kodoliekārtu, bet kam ir plaša monitoringa programma, un vairākumā dalībvalstu konkrētos apmeklējumos uz vietas tika pārbaudītas valsts monitoringa sistēmas, ar ko tās uzrauga radioaktivitātes līmeņus savā teritorijā, daļas.

Vienas kodolspēkstacijas gadījumā, kas atrodas tuvu citas valsts robežai, pārbaudes tika paplašinātas un attiecinātas arī uz attiecīgajiem monitoringa noteikumiem tajā teritorijā.

Kodoliekārtu pārbaudes programmas fokuss nenozīmē, ka tās ir svarīgākas radioaktīvo izplūžu ietekmes izteiksmē. Pārbaudes tika veiktas rūpniecībās, kas ražo dabīgos radioaktīvos materiālus ( NORM ), tādās kā fosfāta rūpniecībās vai ogļraktuvēs. Četrās dalībvalstīs vairākās slimnīcās tika verificētas kodolmedicīnas nodaļas. Īpaša uzmanība tika pievērsta radioaktīvo materiālu izplūdei, jo īpaši monitoringa struktūrām un monitoringa pieejai, ko pieņēmušas minētās slimnīcas.

1. tabula : Pārskats par pārbaudes komandējumiem no 1990. gada līdz 2007. gada jūnijam

VALSTS | STRUKTŪRA | DATUMS |

1. Vācija | Philipsburg AES | 10. – 12.10.1990. |

2. Luksemburga | Radioaktivitātes līmeņu valsts monitoringa sistēma | 12.3.1991. |

3. Apvienotā Karaliste | Dounreay (objekts) | 10 .– 14.5.1993. |

4. Nīderlande | Borssele AES Bilthoven (RIVM institūts) | 27. – 29.9.1993. 30.9. – 1.10.1993. |

5. Apvienotā Karaliste | Sellafield pārstrādes iekārta Drigg glabātava | 6 .– 10.12.1993. |

6. Francija | Belleville-sur-Loire AES[9] | 14. – 17.2.1994. |

7. Dānija | Risø zinātniski pētnieciskais kodolreaktors + laboratorijas | 22. – 24.8.1994. |

8. Spānija | Vandellos-2 AES | 7. – 10.11.1994. |

9. Itālija | Caorso AES | 22. – 24.3.1995. |

10. Francija | Franču Polinēzija (Mururoa) | 1.9. – 6.10.1995. |

11. Beļģija | Tihange AES | 10. – 14.6.1996. |

12. Francija | La Hague pārstrādes iekārta Centre de stockage de la Manche (la Manche glabātava) | 22. – 26.7.1996. |

13. Īrija | Radioaktivitātes līmeņu valsts monitoringa sistēma | 10. – 13.9.1996. |

14. Zviedrija | Barsebäck AES | 26. – 30.5.1997. |

15. Somija | Olkiluoto AES | 31.8. – 4.9.1998. |

16. Apvienotā Karaliste | Dounreay (objekts) | 15. – 18.3.1999. |

17. Vācija | Krümmel AES | 13. – 17.9.1999. |

18. Francija / Beļģija | Chooz AES | 22. – 26.11.1999. |

19. Grieķija | Democritos zinātniski pētnieciskais kodolreaktors (Atēnas); Radioaktivitātes līmeņu valsts monitoringa sistēma | 23. – 25.5.2000. |

20. Apvienotā Karaliste | Dungeness A+B AES | 6. – 11.11.2000. |

21. Austrija | Seibersdorf zinātniski pētnieciskais kodolreaktors Vīnē; AKH (slimnīca) | 25. – 29.6.2001. |

22. Portugāle | Sacavém zinātniski pētnieciskais kodolreaktors (Lisabona); Radioaktivitātes līmeņu valsts monitoringa sistēma | 14. – 17.5.2002. |

23. Francija | Belleville-sur-Loire AES | 17. – 21.9.2003. |

24. Apvienotā Karaliste | Sellafield pārstrādes iekārta | 8. – 12.3.2004. |

25. Spānija | Trillo AES; Radioaktivitātes līmeņu valsts monitoringa sistēma | 27.6. – 2.7.2004. |

26. Apvienotā Karaliste | Dounreay (objekts); Radioaktivitātes līmeņu valsts monitoringa sistēma | 28. – 30.9. 2004. |

27. Ungārija | Paks AES; Radioaktivitātes līmeņu valsts monitoringa sistēma | 8. – 12.11.2004. |

28. Lietuva | Ignalinas AES; Radioaktivitātes līmeņu valsts monitoringa sistēma | 21. – 25.2.2005. |

29. Čehija | Temelín AES; Radioaktivitātes līmeņu valsts monitoringa sistēma | 14. – 18.3.2005.[10] |

30. Slovākija | Radioaktivitātes līmeņu valsts monitoringa sistēma | 10. – 15.4.2005. |

31. Grieķija | Democritos zinātniski pētnieciskais kodolreaktors (Atēnas); Radioaktivitātes līmeņu valsts monitoringa sistēma | 12. – 16.9.2005. |

32. Igaunija | Sillamäe, Paldiski; Radioaktivitātes līmeņu valsts monitoringa sistēma | 19. – 23.9.2005. |

33. Francija | La Hague pārstrādes iekārta; Radioaktivitātes līmeņu valsts monitoringa sistēma | 10. – 14.10.2005. |

34. Latvija | Salaspils Zinātniski pētnieciskais kodolreaktors; Baldones Radioaktīvo atkritumu glabātava; Radioaktivitātes līmeņu valsts monitoringa sistēma | 21. – 24.3.2006. |

35. Malta | Radioaktivitātes līmeņu valsts monitoringa sistēma | 25. – 27.4.2006. |

36. Kipra | Radioaktivitātes līmeņu valsts monitoringa sistēma; augu mēslošanas līdzekļi (fosfoģipsis) – NORM rūpniecība | 8. – 12.5.2006. |

37. Itālija | Caorso AES (ekspluatācija izbeigta); Radioaktivitātes līmeņu valsts monitoringa sistēma | 15. – 19.5.2006. |

38. Itālija | Latina AES (ekspluatācija izbeigta); Radioaktivitātes līmeņu valsts monitoringa sistēma | 15. – 19.5.2006. |

39. Slovēnija | Krško AES; Radioaktivitātes līmeņu valsts monitoringa sistēma | 12. – 16.6.2006. |

40. Polija | Radioaktivitātes līmeņu valsts monitoringa sistēma; Piast ogļraktuve (NORM rūpniecība). | 13. – 17. 11.2006. |

41. Portugāle | Sacavém zinātniski pētnieciskais kodolreaktors – tiesiskais regulējums; Radioaktivitātes līmeņu valsts monitoringa sistēma. Urāna raktuve | 22. – 24.11.2006. |

42. Luksemburga | Radioaktivitātes līmeņu valsts monitoringa sistēma; vairākas slimnīcas (kodolnodaļas) | 05. – 08.3.2007. |

43. Somija | Radioaktivitātes līmeņu valsts monitoringa sistēma | 20. – 23.3.2007. |

44. Īrija | Radioaktivitātes līmeņu valsts monitoringa sistēma; slimnīca (kodolnodaļa) | 01. – 04.5.2007. |

45. Rumānija | Cernavoda AES; Radioaktivitātes līmeņu valsts monitoringa sistēma | 04. – 08.6.2007. |

46. Vācija | Bijušais urāna ieguves apgabals Saksonijā | 27. – 31.08.2007. |

47. Spānija | Cofrentes AES; Radioaktivitātes līmeņu valsts monitoringa sistēma | 22. – 26.10.2007. |

48. Bulgārija | Kozloduj AES; Radioaktivitātes līmeņu valsts monitoringa sistēma | 26. – 30.11.2007. |

1. grafiks : Pārskats par pārbaudes komandējumiem no 1990. gada līdz 2007. gada jūnijam

[pic]

[1] Padomes 1996. gada 13. maija Direktīva 96/29/ Euratom , kas nosaka drošības pamatstandartus darba ņēmēju un iedzīvotāju veselības aizsardzībai pret jonizējošā starojuma radītajām briesmām, OV L 159, 29.06.1996., 1. lpp.

[2] Komisijas 1999. gada 6. decembra Ieteikums 99/829/ Euratom par Euratom līguma 37. panta piemērošanu , OV L 324, 16.12.1999., 23. lpp.

[3] Ziņojums par Euratom līguma 37. panta piemērošanu, 1994. gada jūlijs līdz 2003. gada maijs, COM(2005) 85 galīgā redakcija, 14.03.2005.

[4] Komisijas 2000. gada 8. jūnija Ieteikums 2000/473/ Euratom par Euratom līguma 36. panta piemērošanu, veicot radioaktivitātes līmeņu monitoringu, lai novērtētu to radīto ekspozīcijas dozu uz sabiedrību kopumā, OV L 191, 27.07.2000., 37. lpp.

[5] Komisijas 2001. gada 20. decembra Ieteikums 2001/928/ Euratom par sabiedrības aizsardzību pret dzeramā ūdens krājumos nonākušā radona radīto ekspozīcijas dozu, OV L 344, 28.12.2001., 85. lpp.

[6] Komisijas 2003. gada 14. aprīļa Ieteikums 2003/274/ Euratom par sabiedrības aizsardzību pret ekspozīcijas dozu, ko rada ilgstošs dažu savvaļas izcelsmes pārtikas produktu piesārņojums ar radioaktīvo cēziju pēc Černobiļas atomelektrostacijas avārijas, un informēšanu par to, OV L 99, 17.04.2003., 55. lpp.

[7] Komisijas paziņojums „Vides radioaktivitātes uzraudzības iekārtu pārbaude saskaņā ar Euratom līguma 35. panta nosacījumiem. Praktiski pasākumi pārbaudes apmeklējumu veikšanai dalībvalstīs”, OV C 155, 04.07.2006., 2. lpp.

[8] Komisijas 2003. gada 18. decembra Ieteikums par standartizētu informāciju par radioaktīvo gāzu un šķidrumu emisijām vidē no kodolreaktoriem un pārstrādes rūpnīcām normālas ekspluatācijas apstākļos, OV L 2, 06.01.2004., 36. lpp.

[9] Pārbaude nav pabeigta ar oficiāla tehniska ziņojuma sagatavošanu

[10] Pirmās 2004. gada 9. jūnija vizītes (ar ierobežotu darbības jomu) rezultātu izklāsts ietverts kopējā pārbaudes ziņojumā.