[pic] | EIROPAS KOPIENU KOMISIJA | Briselē, 21.6.2007 COM(2007) 349 galīgā redakcija KOMISIJAS PAZIŅOJUMS PADOMEI UN EIROPAS PARLAMENTAM 2007. gada pārskats par Eiropas Kopienas attīstības politiku un ārējās palīdzības īstenošanu 2006. gadā {SEC(2007) 840} KOMISIJAS PAZIŅOJUMS PADOMEI UN EIROPAS PARLAMENTAM 2007. gada pārskats par Eiropas Kopienas attīstības politiku un ārējās palīdzības īstenošanu 2006. gadā SATURS 1. Ievads 3 2. Labāks attīstības politikas satvars – politikas saskanība 3 3. Labāks reģionālo stratēģiju satvars 4 4. Labāks ārējās palīdzības satvars – regulējuma vienkāršošana un precizēšana 5 5. Labāks kopdarba satvars – palīdzības efektivitāte 8 6. Rezultāti 9 Ievads Eiropas Savienība joprojām ir lielākais attīstības palīdzības avots pasaulē, nodrošinot 46,9 miljardus euro (56,67 %) no kopējās valsts attīstības palīdzības (VAP), par kuru ESAO paziņots attiecībā uz 2006. gadu. Eiropas Komisijas pārvaldītā ārējā palīdzība 2006. gadā sasniedza aptuveni 12,1 miljardu jaunajās saistībās, no kurām 9,8 miljardi euro ir klasificēti kā valsts attīstības palīdzība. Šo palīdzību saņem vairāk nekā 160 valstis. 2006. gadā tika pieredzētas būtiskas pārmaiņas veidā, kā ES pārvalda savas attiecības ar pārējo pasauli. Pirmkārt, nodrošinot, ka politikas jomas, kas ietekmē jaunattīstības valstis, var sniegt atbalstu attīstības mērķiem, otrkārt, pieņemot reģionālās stratēģijas, kurās atspoguļotas tās galvenās prioritātes, treškārt, vienkāršojot instrumentu kopumu, kas veido juridisko pamatu ārējai palīdzībai, ceturtkārt, īstenojot pasākumus, lai ciešāk sadarbotos ar partnervalstīm un citiem attīstības procesa dalībniekiem tā, lai palīdzība kļūtu efektīvāka, un visbeidzot, uzlabojot veidus, kā izmērīt rezultātus un gūt atziņas. Šā pārskata mērķis ir izklāstīt katra minētā pārmaiņu aspekta galvenās iezīmes. Labāks attīstības politikas satvars – politikas saskanība Kopš Eiropas Konsensa par attīstību pieņemšanas 2005. gada decembrī Komisija arvien vairāk uzmanības pievērš tam, kādu ieguldījumu Tūkstošgades attīstības mērķu sasniegšanā var dot citas politikas jomas, kas pārsniedz attīstības jomas ietvarus, piemēram, tirdzniecība, lauksaimniecība, vide, drošība, migrācija, globalizācijas sociālā dimensija, nodarbinātība un pienācīgs darbs, kā arī starptautiskā zinātniskā sadarbība, tostarp pētniecība veselības jomā. Valda liela vienprātība, ka attīstības politika vien nedos pietiekamus rezultātus un būtiska ietekme var būt virknei citu politikas jomu. ES mērķis ir ar savu politiku gūt maksimālu pozitīvu rezultātu, vienlaikus līdz minimumam samazinot to negatīvo ietekmi uz jaunattīstības valstīm. Pēc ES prezidentūras pamudinājuma tika izstrādāta Attīstības politikas saskaņotības darba programma 2006. - 2007. gadam, lai noteiktu kopējās rīcības prioritātes. 2006. gada oktobrī Padome pieņēma secinājumus, kas attiecās gan uz prezidentūras Attīstības politikas saskaņotības darba programmu, gan attīstības problēmjautājumu iekļaušanu Padomes lēmumu pieņemšanas procesos. Komisija guvusi panākumus vairākās jomās, tostarp tirdzniecībā, un jo īpaši sarunās par Ekonomiskās partnerības nolīgumiem ar ĀKK reģiona valstīm, kuru mērķis ir veicināt tirdzniecību un reģionālo integrāciju, kas kalpotu kā dzinulis ilgtermiņa attīstībai. Cits labs piemērs ir cīņa pret infekcijas slimībām, kas saistītas ar nabadzību, piemēram, izmantojot Eiropas un jaunattīstības valstu partnerattiecības programmu klīniskās izpētes jomā (EDCTP) . Ievērojami panākumi gūti arī migrācijas jomā, ES Āfrikas stratēģijas[1] ietvaros un uzsākot 380 miljonu euro vērto tematisko programmu migrācijas jomā laikposmam no 2007. līdz 2013. gadam, kā arī drošības jomā, sniedzot atbalstu drošības sektora reformai partnervalstīs. Migrācija ir joma, kurā īpaši svarīga ir saskanība. Savu plašāko sadarbības nolīgumu ietvaros ES ir izvērsusi dialogu ar dažādām pasaules valstīm un reģioniem par jautājumiem, kas attiecas uz migrāciju. Attiecīgs piemērs ir Eiropas Kaimiņattiecību politika, turklāt notiek arī citi dialoga procesi ar partneriem Āfrikā, Āzijā, Latīņamerikā un Karību jūras reģionā[2]. Šāds dialogs parasti aptver plašu jautājumu loku, tostarp, piemēram, saistību starp migrāciju un attīstību, cīņu pret nelegālo migrāciju un cilvēku kontrabandu, bēgļu situācijas ietekmi uz attīstību, ka arī kopīgus centienus labāk pārvaldīt ekonomisko migrāciju. Tā rezultātā var tikt sniegta ES palīdzība partnervalstīm, lai palīdzētu tām attīstīt migrācijas plūsmu pārvaldības spējas un maksimāli izmantotu pozitīvo saistību starp migrāciju un attīstību. Tāpat saskanības kontekstā uzmanība tiek regulāri veltīta tādiem jautājumiem kā cilvēktiesības un laba pārvaldība. Piemēram, 2006. gadā tika sarīkoti 13 ES vēlēšanu novērotāju braucieni, kuros tika nosūtīti 1400 ES novērotāji. Šo novērotāju klātbūtne mazināja krāpšanas, manipulēšanas un iebiedēšanas iespējamību. Tā vairoja pārskatāmību un sabiedrības uzticību vēlēšanu procesam, tādējādi veicinot progresu demokrātijas un pārvaldības jomā. Dažos gadījumos braucieniem bija sava loma konfliktu novēršanā, piemēram, Kongo Demokrātiskajā Republikā, kur vissvarīgākajā braucienā, kādu ES jebkad ir organizējusi, 300 novērotāji uzraudzīja divas vēlēšanu kārtas jūlijā un novembrī. Šīs vēlēšanas sagatavoja ceļu, lai varētu atgriezties pilsoniskais miers, tiktu no jauna iedibināta pārvaldība, KDR ilgtspējīga attīstība un visa Lielo Ezeru reģiona stabilizācija. Attiecībā uz pārvaldību Komisija ierosināja jaunu pieeju „Pārvaldība „Eiropas konsensa attīstības jomā” kontekstā”[3]. Tā balstīta uz nozīmīgu novērtējumu, kas aptver laikposmu no 1994. līdz 2004. gadam. Tajā konstatēts, ka ES ir rīkojusies pareizi, izvirzot pārvaldību savas politikas un sadarbības programmas augšgalā, un Komisija ir guvusi ievērojamus panākumus, nosakot, šķiet, visefektīvākās pieejas ilgtspējīgiem uzlabojumiem. Komisija arī uzsver, cik svarīgi ir veicināt labu pārvaldību tādās jomās kā nodokļi, finanses un tiesu sistēma, kā arī zinātniskā sadarbība. Kopumā saskanībai ir būtiska nozīme ES ārējās palīdzības politiku īstenošanā. Attiecībās ar partnervalstīm Komisija uzņemas trīs galvenās lomas – politiskā procesa dalībniece, attīstības aģentūra un donoru administrētāja – un nepārtraukti meklē veidus, kā efektīvāk apvienot šīs trīs lomas. Labāks reģionālo stratēģiju satvars Tāpat saskaņā ar Konsensu, Komisija ir pievērsusi galveno uzmanību to mērķu un principu īstenošanai, kas atspoguļoti tās reģionālā līmeņa darbības stratēģijās. Konkrēti, ES Āfrikas stratēģija ir pirmais Konsensa pielietojums un pirmais integrētais Eiropas politikas satvars, lai uzlabotu ES un dalībvalstu politikas un instrumentu koordināciju un saskanību. To, cik svarīga nozīme tiek piešķirta Āfrikai, apliecināja šīs stratēģijas īstenošana un ES apņemšanās strādāt pie Apvienotās ES-Āfrikas stratēģijas, ko paredzēts pieņemt ES-Āfrikas galotņu sanāksmē 2007. gada otrā pusē Lisabonā. Vēl viens apliecinājums ir apvienotā Eiropas Komisijas un Āfrikas Savienības Komisijas darba sesija, kuras ietvaros Eiropas Komisijas locekļu grupa Komisijas priekšsēdētāja José Manuel Barroso vadībā tikās ar Āfrikas Savienības Komisiju tās galvenajā mītnē Adisabebā. Arī citas stratēģijas Eiropas Savienības attiecībām ar citiem reģioniem ir pamatojušās uz Konsensu, lai veicinātu konsekventu pasaules redzējumu, vienlaikus atzīstot diferencētas attieksmes nepieciešamību. 2006. gadā ir sekmīgi izvērsta stratēģiskā partnerība starp ES un Latīņameriku, kuras ietvaros izvirzītas divas galvenās sadarbības prioritātes – palielināt sociālo kohēziju un veicināt reģionālo integrāciju. ES veido arī stratēģisko satvaru ES un Āzijas attiecībām, balstoties uz spēcīgāku politisko dialogu, izvērstāku tirdzniecību un ilglaicīgu attīstības sadarbību. Stratēģisko partnerību ietvaros tiek izvērstas Eiropas Savienības attiecības ar divām lielākajām reģiona valstīm – Ķīnu un Indiju. Šo partnerību darbības joma ir visaptveroša, ietverot gan ekonomisko sadarbību, gan politiskos aspektus. Plašumā vēršas arī Eiropas kaimiņattiecību politika. Eiropas kaimiņattiecību politika ir viena no ES ārējo attiecību desmit prioritātēm. Ar šo politiku ES cenšas veicināt labu pārvaldību un ekonomikas attīstību tai blakus esošajos reģionos. Pirmajos astoņpadsmit īstenošanas mēnešos ar šo politiku ir iedibināts būtisks pamats stiprākām ES un tās kaimiņu attiecībām. 2006. gada 4. decembrī Komisija nāca klajā ar jauniem priekšlikumiem tālāk stiprināt un izvērst Eiropas kaimiņattiecību politiku. Tajos paredzēts partnervalstīm piedāvāt labākas tirdzniecības un ieguldījumu iespējas, atvieglot cilvēku savstarpējos kontaktus un likumīgu īstermiņa ceļošanu, aktīvāk risināt iesaldētos konfliktus un radīt vairāk iespēju finansējuma mobilizēšanai. Ar savu paplašināšanās politiku un stabilizācijas un asociācijas procesu ES palīdz valstīm, kas varētu kļūt par ES dalībvalstīm, pakāpeniski integrēties Eiropas Savienībā. 2006. gadā šī politika aptvēra Bulgāriju, Rumāniju, Rietumbalkānu valstis un Turciju. Bulgārija un Rumānija 2007. gada 1. janvārī pievienojās Eiropas Savienībai. Pievienošanās sarunas notiek ar Horvātiju un Turciju, bet visas pārējās Rietumbalkānu valstis ir panākušas progresu atbilstoši Stabilizācijas un asociācijas procesa ietvaros noteiktajam plānam. 2006. gadā Komisija iedibināja stingrus pasākumus, lai stiprinātu ES politiku attiecībā uz Rietumbalkāniem un tās instrumentus, jo īpaši, lai padarītu ES perspektīvu uzskatāmāku šā reģiona iedzīvotājiem. Labāks ārējās palīdzības satvars – regulējuma vienkāršošana un precizēšana Ārējās palīdzības politikas ir iekļautas jaunu instrumentu izstrādē, kas ir sastāvdaļa ES ārējās sadarbības struktūras pilnīgā pārstrādē. 2006. gadā tika pabeigts izstrādāt šos jaunos instrumentus, kas veido vienkāršotu satvaru palīdzības sniegšanai laikposmā no 2007. līdz 2013. gadam. Tie veido konsekventu pamatu rīcībai, skaidrus politikas mērķus apvienojot ar procedūrām un instrumentiem, kas nepieciešami to sasniegšanai. Esošo ģeogrāfisko un tematisko noteikumu klāstu aizstāj deviņi finanšu instrumenti. Seši instrumenti atbalstīs īpašās politikas jomas, kam ir ģeogrāfiska vai tematiska ievirze: - Pirmspievienošanās atbalsta instruments (IPA) ; - Eiropas Kaimiņattiecību un partnerattiecību instruments (ENPI) ; - Attīstības sadarbības instruments (DCI) ; - Instruments sadarbībai ar industrializētajām valstīm (ICI) ; - Eiropas demokrātijas un cilvēktiesību instruments (EIDHR) ; - Kodoldrošības sadarbības instruments (INSC) . Trīs instrumenti pievērsīsies krīzes situācijām: - Stabilitātes instruments (IfS) ; - esošā humānā palīdzība, kas ietvers ārkārtas pārtikas palīdzību saskaņā ar jaunajiem finanšu plāniem; - finansiālās palīdzības instrumenti makroekonomikas līmenī. Sadarbību īstenos, izmantojot valstu, reģionu un tematiskos stratēģijas dokumentus un vairākgadu orientējošās programmas, kā arī gada rīcības programmas, kurām piemēro jauno demokrātiskās kontroles procedūru, kas iedibināta saskaņā ar Iestāžu nolīgumu. Šajā procedūrā paredzēts, ka Komisija regulāri sniegs informāciju Eiropas Parlamentam un Padomei, kā arī apspriedīsies ar tiem, nosūtot stratēģijas dokumentu projektus. Komisija ir apņēmusies regulāri risināt dialogu ar Eiropas Parlamentu par šiem stratēģijas dokumentiem un, īstenojot stratēģijas, pienācīgi ņemt vērā Eiropas Parlamenta nostāju. Attīstības sadarbības instrumenta ietvaros jaunattīstības valstīm Latīņamerikā, Āzijā, Vidējos Austrumos un Dienvidāfrikā pieejami līdzekļi 10,1 miljarda euro apmērā. Līdztekus ģeogrāfiskajai sadarbībai DCI ietver arī tematiskās programmas, kas aizstāj esošos tematiskos noteikumus. 2006. gada janvārī Komisija pieņēma paziņojumu „Ieguldīšana cilvēkos”[4] par humānās un sociālās attīstības tematisko programmu. DCI šai programmai atvēlēs mazliet vairāk par 1 miljardu euro, lai sniegtu atbalstu jomās, kas tieši ietekmē cilvēku dzīves līmeni un labklājību, liekot uzsvaru uz nabadzīgākajām un vismazāk attīstītajām valstīm un vissliktākajā situācijā esošo iedzīvotāju daļu. Uz to balstoties, ir izstrādāta stratēģija pasākumu atbalstam četrās galvenajās jomās – laba veselība visiem, izglītība, zināšanas un prasmes, dzimumu līdztiesība un citi sociālās un humānās attīstības aspekti (tostarp sociālā kohēzija, nodarbinātība, pienācīgs darbs, bērni un jaunatne un kultūra). Tas ir labs piemērs integrētai pieejai, kādu Komisija cenšas veicināt. Bērnu un jauniešu aizsardzība un bērnu un jauniešu iesaistes attīstībā veicināšana ir prioritārās jomas, kam jāpievēršas DCI tematiskajā programmā „Ieguldīšana cilvēkos”, kā arī izmantojot jauno demokrātijas un cilvēktiesību instrumentu. Pirms tika ieviesti jauni vienkāršotie instrumenti, Komisija izmantoja aptuveni 75 dažādus instrumentus, kas attiecas uz bērnu politikas jomām un programmām, gan ES ietvaros, gan ārpus tās. Lai uzlabotu saskanību, gūtu maksimālu sinerģiju, apzinātos trūkumus un palielinātu instrumentu kopējo ietekmi uz bērnu tiesību uzlabošanu, Komisija 2006. gada 4. jūlijā pieņēma paziņojumu „Ceļā uz ES stratēģiju par bērnu tiesībām”. Šajā paziņojumā noteikts ilgtermiņa padziļināts process, ar kuru vairo ES pasākumu ietekmi bērnu atbalstam. Tajā arī ierosināti jauni mehānismi, lai nodrošinātu iekšēju koordināciju un apspriešanos (piemēram, Eiropas Bērnu tiesību forums), un iekļauti norādījumi, kā panākt efektīvu pašu bērnu līdzdalību. Paziņojumā iekļauta apņemšanās izstrādāt rīcības plānu attiecībā uz bērniem attīstības sadarbības kontekstā. Laikposmā no 2007. līdz 2013. gadam Eiropas Kaimiņattiecību un partnerības instrumenta ietvaros kaimiņvalstīm paredzēts budžets aptuveni 12 miljardu euro apmērā, kas reālā izteiksmē ir par 32 % vairāk nekā iepriekšējā budžeta periodā. Lai panāktu maksimālu šā ES finansējuma ietekmi un izmantojumu, Komisija ir ierosinājusi ENPI ietvaros izveidot divus jaunus mehānismus, proti: - Kaimiņattiecību ieguldījumu fondu, kurā veikt ieguldījumus tiks aicinātas arī dalībvalstis un kuru izmantos, lai veicinātu papildu aizdevumu saņemšanu no Eiropas Investīciju bankas, Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas un citām attīstības bankām. Ieguldījums no Eiropas Savienības budžeta būtu 700 miljonu euro. Tiek lēsts, ka šie līdzekļi varētu veicināt aizdevumus, kas vairākkārtīgi pārsniegtu dotāciju summu. Ja dalībvalstīm būtu jādod ieguldījums, kas atbilst Komisijas sniegtajam, fonds varētu piesaistīt ievērojamas koncesiju aizdevumu summas; - pārvaldības mehānisms 300 miljonu euro vērtībā, lai sniegtu papildu atbalstu papildus valstu piešķīrumiem, lai atzītu un atbalstītu to partnervalstu darbu, kuras guvušas vislabākos panākumus savu rīcības plānu īstenošanā. ENPI ietver arī īpašu pārrobežu sadarbības sastāvdaļu, ko līdzfinansē no Eiropas Reģionālās attīstības fonda. Ir izstrādāti jauni noteikumi, lai pievērstos iepriekš konstatētiem trūkumiem un padarītu šāda veida sadarbību vieglāku un efektīvāku. Tikpat kā tika pabeigta plānošana attiecībā uz Āzijas, Latīņamerikas valstīm un kaimiņvalstīm, un pēc politiskas vienošanās par attiecīgajiem instrumentiem starp iestādēm tika uzsākts neoficiāls dialogs par ENPI un DCI stratēģiju projektiem, lai pēc iespējas mazāk aizkavētu palīdzības sniegšanu 2007. gadā. Pēc visu instrumentu oficiālas stāšanās spēkā 2007. gadā turpināsies dialogs par šīm stratēģijām, Eiropas Parlamentam veicot demokrātisku kontroli. Janvārī tika apstiprināts sīki izstrādātu paziņojumu kopums, kurā tika noteikta katras tematiskās programmas pieeja un saturs. Tam sekoja detalizētas plānošanas process attiecībā uz katru tematisko programmu, šis process tiks pabeigts 2007. gada sākumā, lai īsi pēc tam varētu uzsākt īstenošanu. Sadarbība ar Āfrikas, Karību un Klusā okeāna reģiona (ĀKK) valstīm joprojām tiek galvenokārt finansēta Eiropas Attīstības fonda (EAF) ietvaros, jo Eiropadome 2005. gada decembrī nolēma, ka EAF jāturpina atsevišķi finansēt no budžeta. Ar 22,7 miljardu euro vērtu finansējumu 10. EAF (laikposmam no 2008. līdz 2013. gadam) veido pamatu sadarbībai ar ĀKK valstīm. 10. EAF plānošanas pamatnostādnes ir izstrādātas, pamatojoties uz Konsensu, tostarp ietverot Kopienas rīcības jomas definīciju un principu par koncentrēšanu valsts līmenī. Plānošana attiecībā uz ĀKK valstīm tika uzsākta gada sākumā. Pašlaik notiek plānošanas dialogs, kā rezultātā valstu un reģionu stratēģijas dokumentiem jābūt gataviem parakstīšanai līdz 2007. gada beigām, bet 2008. gada janvārī jāuzsāk to īstenošana. Labāks kopdarba satvars – palīdzības efektivitāte Atbalsta efektivitāte ir ES politikas darba kārtības priekšplānā, un uz to ir atsauces visās tās iniciatīvās. Gan Kopīgajā paziņojumā par attīstības politiku, gan Jaunajā Āfrikas stratēģijā ir uzsvērts, ka svarīgi sniegt nevis vienkārši lielāku palīdzību, bet gan labāku un efektīvāku Eiropas palīdzību. Arī vienošanās par 10. EAF ietver skaidri paustu atbalstu palīdzības efektivitātei. Lai šīs apņemšanās īstenotu praksē, 2006. gada aprīlī tika apstiprināts rīcības plāns („ES palīdzība: jaunu, labāku un ātrāku rezultātu gūšana”), kurā ietverti deviņi sasniedzamie mērķi, kas jāīsteno līdz 2010. gadam. Tie ietver regulāru ES palīdzības kartējumu pasaules, reģionālā un vietējā līmenī (Donoru atlants [5] ), kā arī priekšlikumu ES Kopīgām plānošanas pamatnostādnēm. Pašlaik Donoru atlants ir kļuvis par lietderīgu līdzekli gan attiecībā uz palīdzības uzraudzību, gan uz ES palīdzības koordinēšanas veicināšanu un darba dalīšanu, bet notiekošās 10. EAF plānošanas ietvaros vairākās valstīs tiek ieviesta kopīgā plānošanas sistēma. Starptautiskās sabiedrības sniegtās attīstības palīdzības pārmērīga sadrumstalošana ir izraisījusi atbalsta pasākumu izkliedēšanos, pārklāšanos un pat pretrunas to starpā, kas, krājoties nevajadzīgām administratīvām izmaksām, samazina potenciālo ietekmi un palielina partnervalstu slogu. Šie trūkumi un pārklāšanās atspoguļoti ES Donoru atlantā. Lielāka pasākumu papildināmība ir būtisks faktors, lai palielinātu atbalsta efektivitāti. 2006. gadā tika pieņemtas atbalsta efektivitātes pamatnostādnes un sarīkoti mācību kursi gan galvenajā birojā, gan daudzviet pasaulē. Partnervalstu „atbildības” un donorvalstu pārliecības, ka tās var izmantot partnervalstu pārvaldības sistēmas, stiprināšanā būtiska loma ir virzībai uz palīdzības sniegšanu tieša budžeta atbalsta veidā, lai tā visā kopumā tiktu administrēta pašas partnervalsts sistēmās. Eiropas Konsensā budžeta atbalsts atzīts par „vēlamo kārtību, ja apstākļi to atļauj”. Laikposmā no 2003. līdz 2005. gadam Komisija ir palielinājusi valstu sistēmu izmantošanu budžeta atbalsta ietvaros līdz vairāk nekā 35 % no EAF ietvaros plānojamās palīdzības. Komisija ir cieši iesaistīta atbalstā „nestabilām” valstīm. Piemēram, Palestīnā tā ir cieši sadarbojusies ar Pasaules banku, lai izstrādātu un īstenotu pagaidu starptautisko mehānismu, lai nodrošinātu būtisko sabiedrisko pakalpojumu nepātrauktu sniegšanu un aizsargātu Palestīnas iedzīvotājus no krīzes sekām, šajā jomā ieguldījumu dod 14 dalībvalstis un Norvēģija. 2006. gadā pagaidu starptautiskā mehānisma ietvaros vairāk nekā 88 miljoni euro tika samaksāti sociālajos pabalstos valsts sektora darbiniekiem un pensionāriem ar maziem ienākumiem, un gandrīz 24 miljoni euro tika tieši izmaksāti nabadzīgajiem un neaizsargātajiem Palestīnas iedzīvotājiem, kurus tieši skārusi krīze. Kopumā Komisija atbalsta to, ka palīdzības sniegšanai šādās situācijās izmanto trasta fondus, kurus bieži pārvalda ANO vai Pasaules banka. Tas palīdz nodrošināt to, ka palīdzība (jo īpaši palīdzība rekonstrukcijai) tiek pienācīgi koordinēta un sniegta, cik iespējams, īsā laikā. Kopējā palīdzības summa, ko Komisija 2006. gadā sniegusi ar ANO un Pasaules bankas starpniecību, bija aptuveni 1,5 miljardi euro. Gada gaitā tika parakstītas vienošanās ar abām organizācijām par to, ka Komisijas ieguldījums šajos pasākumos tiks padarīts uzskatāms, jo īpaši tādēļ, ka daudzkārt ir izskanējis viedoklis, ka Eiropas ieguldījumu ciešanu mazināšanā un miera atbalstīšanā visā pasaulē vajadzētu padarīt uzskatāmāku Eiropas pilsoņiem un šā atbalsta saņēmējiem. Septiņdesmit procentu pasaules nabadzīgāko iedzīvotāju dzīvo valstīs ar vidējiem ienākumiem. Komisija atzīst, ka ekonomikas izaugsme ir būtisks priekšnoteikums sociālās attīstības un nabadzības samazināšanas stratēģijām šajās valstīs. Tomēr ar izaugsmi vien nepietiek. Daudzās strauji augošās valstīs ar vidējiem ienākumiem tehnoloģijas pārmaiņas, globalizācija, demogrāfija un pieprasījums pēc kvalificēta darbaspēka ir veicinājuši atšķirības ienākumu sadalījumā, jo izaugsmei nav sekojusi efektīva fiskālās politikas plānošana, kas vērsta uz nabadzības novēršanu. Nedrīkst novērtēt par zemu risku, ka valsts ar vidējiem ienākumiem varētu nespēt pienācīgi izmantot dotās iespējas un atkal nonākt nabadzībā. Šajā sakarā daudzās nestabilās vai potenciāli nestabilās valstīs ar vidējiem ienākumiem nepieciešama mērķtiecīga, politikā/darbībā balstīta attīstības palīdzība, lai stabilizētu šo valstu ekonomiku un veicinātu attīstību, tirdzniecības integrāciju un sociālo kohēziju. 2006. gadā pieauga Eiropas Komisijas loma attiecībā uz globālām iniciatīvām veselības un izglītības jomās, Komisijai darbojoties kopā ar ES dalībvalstīm un citiem donoriem un iesaistītajām pusēm. Kopš 2006. gada maija Komisija pilda HIV/AIDS, tuberkulozes un malārijas apkarošanas fonda (GFATM) priekšsēdētāja vietnieka pienākumus. Kopš 2006. gada jūlija Komisija arī veic operatīvās iniciatīvas „Izglītība visiem” (FTI) līdzpriekšsēdētāja pienākumus. Abas iniciatīvas ir vērstas uz pieprasījumā balstītām pieejām, donoru saskaņošanu un palīdzības efektivitāti. Rezultāti Kopš ārējās palīdzības programmu pārvaldības reformas uzsākšanas 2000. gadā, arvien lielāks uzsvars tiek likts uz to, lai palīdzība tiktu sniegta arvien ātrāk un kvalitatīvāk. 2006. gadā panāktie īstenošanas tempi kārtējo reizi liecina, ka palīdzības tiek sniegta arvien ātrāk. 2006. gadā kopsummā saistībās valsts palīdzībai attīstības jomā tika ierakstīti 9,832 miljardi euro un izmaksāti 8,130 miljardi euro. No saistībām, kuras var piešķirt pēc ģeogrāfiskā principa, proti, 7,982 miljardiem euro, gandrīz puse (3,552 miljardi euro) tika paredzēti ĀKK valstīm, kas saņēma 2,848 miljardus salīdzinājumā ar kopējiem maksājumiem 6,8 miljardu euro apmērā. Lai novērtētu palīdzības sniegšanas kvalitāti, Komisija ir ieviesusi procedūras, lai nodrošinātu, ka jaunās saistības projektiem un programmām ir izstrādātas, cik vien iespējams, rūpīgi un tajās atspoguļota attiecīgās nozares paraugprakse. 2002. gadā tika ieviesta projekta rezultātu uzraudzības sistēma. Uzraudzības pamatā ir regulāri neatkarīgu ekspertu veikti īstenojamo projektu novērtējumi uz vietas, kas tiek veikti pēc vienkāršiem vērtēšanas kritērijiem, par kuriem panākta starptautiska vienošanās. Pēdējo piecu gadu laikā vispārējie novērtējumi liecina, ka vērojams pastāvīgs un no statistikas viedokļa ievērojams uzlabojums. 2006. gadā uzraudzītie projekti un programmas kopumā tika īstenots labi. Kopējam efektivitātes pieaugumam, kāds bija vērojams pēdējos gados, 2006. gadā gan bija tendence nedaudz samazināties, tomēr tas joprojām saglabājas pienācīgs. Kopumā 2006. gada rezultāti bijuši apmierinoši. Palīdzības efektivitātes nodrošināšanas nolūkā būtiski ir gūt atziņas no finansētajām darbībām. Galveno attīstības palīdzībā iesaistīto ģenerāldirektorātu novērtēšanas nodaļa veic valstu stratēģiju, tematisko jautājumu un citu EK programmu stratēģisko aspektu novērtēšanu, izmantojot neatkarīgus ekspertus. Kopumā raugoties, dažādi rādītāji liecina, ka kopš 2000. gada panākts liels progress attiecībā uz ārējās palīdzības pārvaldību. Tas lielā mērā noticis lielu institucionālu pārmaiņu rezultātā, piemēram, pateicoties atbildības par programmu īstenošanu nodošanai Komisijas delegācijām, kā arī galvenā biroja dienestu restrukturēšanai. Iedvesmu var smelties no dažiem būtiskiem un uzskatāmiem piemēriem. Tomēr darāmā vēl daudz, jo īpaši jomās, kurās Komisijai tiek pārmests gausums un neelastīgums, jo ārējās palīdzības turpmākās izpausmes arvien vairāk būs balstītas uz elastīgumu un intensīvāku sadarbību ar citiem donoriem[6]. Tā kā ir jauni instrumenti un jauna Finanšu regula, Komisija tagad ir labāk sagatavota, lai risinātu šos uzdevumus. 2006. gadā Komisijas ārējā darbība bija vērsta uz šādu mērķu sasniegšanu: - Palīdzēt pievienošanās valstīm, kandidātvalstīm un potenciālajām kandidātvalstīm to centienos pietuvoties ES, īstenojot paplašināšanās politiku un Stabilizācijas un asociācijas procesu attiecībā uz Rietumbalkāniem. Sasniegtais: nodrošināta sekmīga Bulgārijas un Rumānijas pievienošanās ES; parakstīts Stabilizācijas un asociācijas nolīgums ar Albāniju un risinātas sarunas par šādiem nolīgumiem ar Serbiju, Melnkalni un Bosniju un Hercegovinu; pieņemts Pirmspievienošanās atbalsta instruments; pieņemts paziņojums par Rietumbalkāniem, kā arī gada paplašināšanās stratēģijas dokuments. - Nodrošināt efektīvu īstenošanu Eiropas kaimiņattiecību politikai. Sasniegtais: trīs jauni rīcības plāni attiecībā uz Armēniju, Azerbaidžānu un Gruziju; pabeigti rīcības plāni attiecībā uz Ēģipti un Libānu; pieņemts Eiropas Kaimiņattiecību un partnerattiecību instruments; stratēģijas dokumenti neoficiāli iesniegti ENPI komitejai un Parlamentam; uzsākta ENPI pārrobežu sadarbības programmas dokumentu izstrāde; pieņemts jauns Paziņojums par Eiropas Kaimiņattiecību politikas stiprināšanu. - Nodrošināt konstruktīvu iesaistīšanos Vidējo Austrumu miera procesā ar Quartet struktūras palīdzību un ciešā sadarbībā ar iesaistītajām pusēm. Sasniegtais: izveidots pagaidu starptautiskais mehānisms: EK atbalsts Palestīnas iedzīvotājiem sasniedza 339 miljonus euro. - Turpināt atbalstu reģionālajai stabilitātei, kā arī atjaunošanai un politiskajai pārejai Irākā. Sasniegtais: sagatavots Starptautiskais līgums ar Irāku; uzsāktas sarunas par Tirdzniecības un sadarbības nolīgumu; apstiprināta un īstenota 2006. gada palīdzības programma. - Turpināt atjaunošanu un rehabilitāciju pēc cunami nodarītajiem postījumiem . Sasniegtais: īstenošanas temps ir strauji audzis; rehabilitācijas un atjaunošanas pasākumiem piešķirti 180 miljoni euro, līdzekļi galvenokārt paredzēti Indonēzijai, Šrilankai un Maldivu salām. - Īstenot jaunu attīstības politiku, lai veicinātu ilgtspējīgu attīstību un nabadzības samazināšanu, pamatojoties uz 2005. gadā ierosināto satvaru un Tūkstošgades attīstības mērķu pārskatu, ieskaitot īpašu uzmanību Āfrikas problēmām. Sasniegtais: Konsensa politiskais saturs ir integrēts Attīstības un sadarbības instrumentā (DCI) , plānošanas pamatnostādnēs un reģionālajās stratēģijās (piemēram, ES Āfrikas stratēģijā). - No jauna apliecināt stingrās saistības cilvēktiesību jomā. Sasniegtais: gada beigās tika pieņemts atjaunināts instruments demokrātijas un cilvēktiesību veicināšanai. Papildus minētajiem mērķiem Komisija panākusi progresu šādās jomās, kurās tā 2006. gadā arī nāca klajā ar būtiskām iniciatīvām: - Panākt būtisku progresu sarunās par Ekonomiskās partnerības nolīgumiem ar sešiem ĀKK reģioniem, lai 2008. gadā tie varētu stāties spēkā. Sasniegtais: visās sarunās panākta virzība uz priekšu, organizēti analīzes un spēju attīstīšanas pasākumi, nodrošināta saikne starp sarunu procesu un attīstības sadarbības plānošanu. - Sniegt ieguldījumu turpmākajās attīstības pamatiniciatīvās, jo īpaši attiecībā uz finansējumu, saskanību, Āfriku un starptautisko sabiedrības labumu, pēc G-8 augstākā līmeņa sanāksmes un augsta līmeņa plenārsēdes par Tūkstošgades attīstības mērķiem . Sasniegtais: apstiprināts rīcības plāns palīdzības efektivitātei („ES palīdzība: jaunu, labāku un ātrāku rezultātu gūšana”) , kurā ietverti deviņi sasniedzamie mērķi, kas jāīsteno līdz 2010. gadam. - Nostiprināt Komisijas reaģētspēju uz katastrofām, kas piemeklējušas cilvēkus, un stiprināt tās katastrofu novēršanas un sagatavotības stratēģiju, kā arī sniegt ES ieguldījumu Pasaules HIV/AIDS, tuberkulozes un malārijas apkarošanas fondā. Sasniegtais: uzsākta partneru un ES dalībvalstu apspriešanās, kuras rezultātus paredzēts iekļaut paziņojumā “Ceļā uz Eiropas Konsensu par humāno palīdzību”, ar kuru paredzēts nākt klajā 2007. gadā; ikgadēja iemaksa 90 miljonu euro apmērā Pasaules fondā. [pic] [pic] [pic] [pic] [pic] [1] ES Āfrikas stratēģija. Mērķis — Eiropas un Āfrikas pakts Āfrikas attīstības paātrināšanai. COM (2005) 489 galīgā redakcija. [2] Paralēls dialogs norisinās arī ar ĀKK (Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna valstu) grupu kopumā. [3] COM(2006)421, 30.8.2006. [4] COM(2006) 18, galīgā redakcija, 25.1.2006. [5] http://ec.europa.eu/development/body/publications/descript/pub7_29_en.cfm [6] 2007. gada pārskats par Eiropas Kopienas attīstības politiku un ārējās palīdzības īstenošanu 2006. gadā, 6.2.nodaļa: Novērtēšana. Pārskats par 2006. gada darba programmu.